Podcasts about nakt

Vsus penkis pojūčius pažadins spalvingos meninės dirbtuvės, svaiginantys aromatai, nuostabą keliantys pasakojimai ir šiurpuliukais per kūną nubėgančios melodijos. O jei turi šeštąjį pojūtį, jis jau dabar kužda: „būk čia!“

Ārēji spoža, bet saturiski patukša – tā daudzi komentētāji vērtē Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa vizīti Ķīnā. Naktī no 16. uz 17. maiju Krievija piedzīvoja vēsturiski lielāko ukraiņu spēku gaisa triecienu. ASV kara sekretārs Pīts Hegsets apturējis paredzēto 4000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu iepriekš plānotā misijā uz Poliju. Aktualitātes analizē atvaļinātais vēstnieks Gints Jegermanis un politologs Andis Kudors. Maskava dūmos Naktī no 13. uz 14. maiju agresorvalsts Krievija vērsa pret Ukrainu kārtējo slepkavniecisko lidrobotu un raķešu triecienu. Šīs reizes asiņainā bilance ir 27 nogalināti mierīgie iedzīvotāji, tai skaitā 24 vienā Kijivas adresē, kur raķete ietriecās daudzstāvu dzīvojamajā mājā. Tāpat ir desmiti ievainoto, bojāta energoapgādes un transporta infrastruktūra. Tā Kremļa diktators atmaksā Ukrainai par pazemojumu, kuru viņam nācās piedzīvot 9. maijā, kad iespēja netraucēti rīkot parādi Sarkanajā laukumā tika izkaulēta ar Donalda Trampa starpniecību. Taču tie laiki, kad Kremlis varēja nesodīti terorizēt Ukrainu, ir pagātnē. Avoti min, ka naktī no 16. uz 17. maiju Krievija piedzīvoja vēsturiski lielāko ukraiņu spēku gaisa triecienu. Sevišķi iezīmīgi ir tas, ka viens no galvenajiem mērķiem bija Maskava un tās apkārtne, kuru Krievijas pretgaisa aizsardzība sargā sevišķi centīgi ne vien īpašajos datumos, bet arī ikdienā. Kā apgalvo Maskavas apgabala vadība, apmēram 120 lidroboti esot notriekti, taču pietiekami daudzi tomēr tika līdz mērķim. Postījumi nodarīti stratēģiski nozīmīgajām mikroelektronikas ražotnēm Zeļenogradas pilsētā, raķešu ražošanā iesaistītajai rūpnīcai „Raduga” Dubnā, aizdedzināta Maskavas Naftas pārstrādes rūpnīca Kopotņā un degvielas rezervuāri Durnovo pilsētā. Tāpat ukraiņu lidrobotu trieciens izraisījis plašu ugunsgrēku vienā no lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām Rjazaņā. Vairākos gadījumos ukraiņu lidroboti trāpījuši arī dzīvojamajām ēkām, ir pieci bojāgājušie, tai skaitā kāds indiešu viesstrādnieks. Maskavas pretgaisa aizsardzības sistēma neapšaubāmi ir visnopietnākā visā valstī, ja neskaita vadoņa Putina ārpilsētas rezidences apkārtni Valdaja augstienē. Tomēr ukraiņu trieciens izrādījies ļoti labi plānots, atrodot sistēmā robus. Tas vēlreiz apliecina modernās karadarbības patiesību, ka dārgas un tehniski sarežģītas pretgaisa aizsardzības sistēmas īsti netiek galā ar lētu un salīdzinoši vienkārši izgatavojamu lidrobotu spietiem. Maskavas un tās apkārtnes iedzīvotājos šī jaunā realitāte ar karu, kurš beidzot pieklauvējis arī pie viņu durvīm, izraisījusi paniku, sašutumu un vaicājumus par to, vai vadonis Putins vispār esot lietas kursā par situāciju. Pekinas vizīšu konveijers Ārēji spoža, bet saturiski patukša – tā daudzi komentētāji vērtē Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pagājušās nedēļas vizīti Ķīnas Tautas republikā. Aizokeāna viesim tika izrādīta visa pienācīgā cieņa, taču, runājot par nozīmīgākajiem divu pasaules superlielvalstu attiecību aspektiem, nekāda būtiska attīstība nav panākta. Ir gan arī komentētāji, kā, piemēram, izdevuma „Guardian” citētais konsultāciju kompānijas „Asia Group” līdzstrādnieks Džordžs Čens, kuri pauž, ka pats vizītes fakts un ciešāka dialoga atjaunošana starp Baltā nama saimnieku un Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu ir zināms sasniegums. Šī brīža aktuālais temats, protams, ir konflikts Tuvajos Austrumos un bloķētais Hormuza jūrasceļš, no kā cieš arī Ķīnas ekonomika. Pēc visa spriežot, Trampam nav izdevies panākt, lai Pekina izmantotu savu ietekmi, mudinot Irānu uz piekāpību. Ķīnas ārlietu resors neapstiprināja prezidenta apgalvojumus, ka namatēvs viņam solījis nepiegādāt Irānai militāro ekipējumu. Tāpat Ķīnas amatpersonu izteikumi tikai daļēji apstiprina Trampa teikto par „fantastiskajiem” komercdarījumiem, konkrēti – simtiem lidmašīnu pirkšanu no kompānijas „Boeing”. Toties Ķīnas vadonis Sji, domājams, ir gandarīts par to, kā samitā izvērtās Taivānas jautājuma traktējums. Viņa publiski teiktais bija: nepareiza rīcība no Vašingtonas puses var izraisīt „sadursmes un pat konfliktus” starp lielvarām. Savukārt no Donalda Trampa mutes vizītes laikā izskanēja frāze, ka viņš negribot pieredzēt nekādu Taivānas neatkarības pasludināšanu. Kā zināms, pašreizējais Taivānas prezidents Lai Cjinde pieder tam taivāniešu politikas spārnam, kas principā atbalsta virzību uz pilnvērtīgu valstisku suverenitāti, un tas no Pekinas viedokļa būtu Ķīnas suverenitātes pārkāpums un iemesls karam. Taivānas vadītājs, reaģējot uz Pekinas samitā pausto, izteicies, ka viņa valstij neesot kaut kas jāpasludina, ja tā jau ir neatkarīga un demokrātiska valsts. Tomēr Taipejai netrūkst iemesla bažīties, ciktāl Donalds Tramps joprojām nav apstiprinājis paredzēto ieroču piegādes paketi Taivānai četrpadsmit miljardu dolāru apmērā un dienu pēc vizītes intervijā telekanālam „Fox News'izteicies, ka šīs piegādes esot labs kaulēšanās līdzeklis sarunās ar Pekinu. Pekinas Aizliegtās pilsētas zāles, var teikt, bija tikko izmēztas pēc iepriekšējā rauta, kad vakar Ķīnas galvaspilsētā oficiālā vizītē ieradās agresorvalsts vadonis Vladimirs Putins. Pekina šādi demonstrē visai pasaulei un arī pašmāju sabiedrībai savu ārkārtīgi pieaugušo svaru pasaules politikā. Savukārt Kremlis, atšķirībā no padomiskās pagātnes, tagad kļuvis par ķīniešu „mazāko brāli” un kopš agresijas kara pret Ukrainu eskalācijas ir izšķiroši atkarīgs no Pekinas gan militāri izmantojamu izstrādājumu importa, gan Krievijas energoresursu eksporta ziņā. Tā nu uz „Padebešu impērijas” galvaspilsētu mūslaiku Maskavijas cars devies ne vien pēc apliecinājuma īpašajām stratēģiskajām partnerattiecībām, bet arī cerot uz jaunu vērienīgu naftas un gāzes iepirkuma līgumu. Nepelnīts pliķis sejā Pagājušajā ceturtdienā, 14. maijā, tika oficiāli apstiprināta informācija, par kuru mediji tika ziņojuši jau dienu iepriekš: Savienoto Valstu kara sekretārs Pīts Hegsets pēkšņi apturējis paredzēto 4000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu iepriekš plānotā misijā uz Poliju. Sevišķi pārsteidzošs šis lēmums ir tāpēc, ka attiecīgā pārdislocēšanas operācija jau bija praktiski uzsākta. Hegseta pavēle ir pilnīgi negaidīta ne vien Polijas aizsardzības struktūrām un NATO spēku vadībai Eiropā, bet arī procesā iesaistītajiem amerikāņu militāristiem. Pentagona pārstāvis gan apgalvojis, ka tas bijis izsvērts un rūpīgi izstrādāts lēmums, tomēr realitātē par to nekas neliecina. Tas visnotaļ skaidri izskanēja nākamajā dienā notikušajā ASV Kongresa Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas sēdē, kur armijas budžeta sakarā tika iztaujāts armijas lietu ministrs Deniels Driskols un Armijas štāba priekšnieka pienākumu izpildītājs ģenerālis Kristofers Lanīvs. Kongresmeņi, kā demokrāti, tā republikāņi, bija visai skarbi savos izteikumos; arī tāpēc, ka Pīts Hegsets šajā gadījumā pārkāpis pieņemto kārtību, kas prasītu šādu lēmumu saskaņot ar likumdevēju. Saskaņā ar pagājušā gada jūlijā pieņemtu Kongresa rezolūciju administrācijai ir ierobežotas tiesības bez likumdevēja ziņas mazināt amerikāņu spēku klātbūtni sabiedroto teritorijā. „Tas ir pliķis sejā Polijai, pliķis sejā mūsu Baltijas draugiem un pliķis sejā šai komitejai,” sacīja republikāņu kongresmenis Dons Beikons no Nebraskas pavalsts. Abi iztaujātie amatvīri tā arī nespēja sakarīgi argumentēt notikušā militāri taktisko loģiku. Kā zināms, Polija līdz šim uzlūkota kā Savienoto Valstu paraugsabiedrotais, kura aizsardzības budžets – 4,8% no iekšzemes kopprodukta – ir proporcionāli lielākais visā aliansē. Poļi allaž centušies radīt vislabākos apstākļus viņu valstī dislocētajiem amerikāņu karavīriem, un viņu politiķi vairījušies jebkādi kritizēt Donaldu Trampu un viņa administrācijas politiku. Arī tagad no Varšavas izskan drīzāk nomierinoši signāli un aicinājumi nepiešķirt notikušajam pārlieku dramatismu. Tomēr tā vien šķiet, ka šis varētu būt Baltā nama saimnieka kārtējais impulsīvais solis, turpinājums viņa nepatikas izpaudumiem pret „nodevīgo Eiropu”, kura nav bijusi gatava pēc pieprasījuma atbalstīt Savienoto Valstu un Izraēlas militāro kampaņu pret Irānu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Stāsta žurnālists un ceļotājs Ingus Bērziņš; producente Rūta Paula. 2023. gada Ziemassvētkos mūsu ģimene atradās Meksikas pilsētā Oahakā un piedalījās 126. ikgadējā grebto redīsu festivālā “Noche de Rabanos”. Tas nozīmē, ka pašlaik, kad notiek šī raidījuma “Vai zini?” ieraksts, redīsu grebšanas neprāts Oahakā ir plosījies jau 128 reizes. Tradīcija radusies 1897. gadā un pastāvēšanas vēsturē gandrīz ne reizi nav izlaista. Izņemot dažas reizes, piemēram, tādu nepārvaramu apstākļu kā Covid 19 sērgas dēļ. Ja Krišjānis Barons, kā teikts dziesmā, ir “latviskākais latvietis”, tad Oahaka ir meksikāniskākā Meksikas pilsēta. Arhitektūra, ēdieni, zapoteku tautas kultūras klātbūtne it visā – tas padara Oahaku neatkārtojamu. Pārsvarā citzemju ceļotāju straumes Oahakā saplūst Visu Mirušo dienā 1. novembrī, kad šajā pilsētā notiek visiespaidīgākās svinības ar skeletu parādēm, kuras sauc par kalendām, un citām trakām izdarībām. Taču Ziemassvētku laikā – konkrētāk, 23. decembrī – dienu pirms Ziemassvētku vakara – ir Oahakas grebto redīsu festivāls, kas arī ir vienkārši apbrīnojams pasākums, parādot, ka cilvēka radošumam, iztēlei un dīvainībai nav robežu. Tālajā 19. gadsimta nogalē toreizējais pilsētas mērs esot gribējis pievilināt Ziemassvētku tirdziņam vairāk apmeklētāju, tāpēc sarīkojis konkursu par skaistāk izgrebto kompozīciju no redīsiem. Te gan jāpiemin, ka oahakiešu redīsi ir krietna kāļa lielumā un milzīga burkāna garumā, tāpēc ir, no kā grebt. Vairāk nekā 100 gados festivāls ir uzaudzis līdz grandioziem apmēriem. Pilsētas centrālo laukumu jeb zokalo slēdz, un tajā dažādu skolu, draudžu, pašdarbības kolektīvu pārstāvji un vienkārši privātpersonas izstāda savas redīsu kompozīcijas. Tur var redzēt redīsu jūras briesmoņus, vēsturisku kauju, mīlas idiļļu un zemnieku sadzīves skatus, redīsos grebtas baznīcas, vienkārši dekoratīvus elementus, bet visvairāk jau skatus no Pestītāja dzīves. Gan kanonisko dzimšanas brīža ainu jeb betlemīti, ko spāniski runājošā pasaule dēvē par nacimiento. Gan arī krustā sišanas ainas – tāpēc, ja vēlaties redzēt desmitiem redīsu jēzu – Oahaka Ziemassvētkos ir īstā vieta. Tā nu visi kompozīciju autori stāv garā nojumē, kas apjož visu zokalo cits citam blakus, gaida apmeklētājus, un smidzina ūdeni uz saviem meistardarbiem, lai tie par agru nesažūtu. Ieeja zokalo ir par brīvu, taču jārēķinās: lai aplūkotu redīsu kompozīcijas, jāstāv rindā aptuveni četras stundas. Tas nav viegli. Rinda kustas ļoti lēni, jo pamatā tie, kas tikuši iekšā, cenšas nofotografēt sevi blakus teju visām kompozīcijām.  Pirms parastajiem apmeklētājiem ekspozīciju apskata tiesneši, un, kamēr parastie interesenti vēl stāv rindā, balkus zokalo uzslietajā skatuvē notiek apbalvošanas ceremonija. To pavada vairāku mūzikas grupu uzstāšanās. Naktī oahakieši un pilsētas viesi atgriežas mājās, lai nākamajās divās dienās nodotos Ziemassvētku svinēšanai – ēstu kādu no garšīgajām zapoteku molēm jeb mērcēm (no šejienes arī latviešiem labi zināmais vārds gvakamole – jeb avokado mērce), kā arī kristus dzimšanas svinību galdam obligāto sautējumu no “bacalao” – sālītas mencas. Veikalos pie kasēm ir atsevišķi stendi tieši šī sautējuma sastāvdaļām. Tie, kam svētkos nav nekas pretī ieraut ko stiprāku, pareizāk sakot kaut ko ļoti stipru, var ķerties pie meskala glāzes. Meskals ir interesants dzēriens, ko dzen no agavju sulas, un tikai un vienīgi ap Oahaku audzētu agavju brūvējumu drīkst saukt par meskalu. To oahakieši ir panākuši. Ja kaut kur pasaulē redzat veikalu plauktos šādu dzērienu – ziniet, tas nāk no Oahakas. Tāpat kā šampanietis no Šampaņas, konjaks no Konjakas. Te vietā pieminēt pavisam prātu mežģījošu faktu – visas tekilas ir meskali, bet ne visi meskali ir tekilas. Par tekilu sauc tikai viena konkrēta veida meskalu, ko pagatavo no zilās agaves. Kamēr meskalu drīkst pagatavot no visādu sugu agavēm, tāpēc arī atšķiras tā reibuma veids – atkarībā no katras sugas ķīmiskajām īpašībām.

Jurga Vilė. „Šuo, kuris išeina naktį“. Skaito aktorius Vidmantas Fijalkauskas.

Į Lietuvą atvykęs Dnipro miesto Mečnikovo ligoninės traumatologas Ukrainos Pavel Mingalev dalijasi patirtimi, kurios intensyvumas ir žiaurumas sunkiai suvokiamas taikos metu gyvenančiam žmogui.Kartu su juo studijoje viešėjo ir chirurgas traumatologas Virgilijus Leketas sugrįžęs iš misijos Ukrainoje.

Vilniaus oro uosto veiklą naktį vėl sutrikdžius kontrabandiniams balionams, pasieniečiai aptiko mažiausiai šešis krovinius su cigaretėmis. Lietuvos oro uostai nurodo, kad skirtingais laikais buvo įvesti laikini oro eismo ribojimai tik į Vilnių atvykstantiems skrydžiams. Du skrydžiai nukreipti į Kauną, o vienas į Rygą.LRT Tyrimų skyriaus surinkta informacija rodo, kad balionams pasiekti baltarusiškų cigarečių Lietuvoje laukiančius kontrabandininkus padeda lietuviškų mobiliųjų operatorių SIM kortelės. Kol valstybės institucijos nemato prasmės jų veikimo ribojimo, to ėmėsi patys mobilieji operatoriai. Šiemet pareigūnai perėmė beveik 600 kontrabandinių balionų. LRT Tyrimų skyriaus duomenimis, į Lietuvą iš Baltarusijos įskridusių balionų galėjo būti ir triskart daugiau, tačiau informacija įslaptinta.Ukrainos nacionalinis kovos su korupcija biuras atliko kratas teisingumo ministro Hermano Haluščenkos, kuris anksčiau ėjo energetikos ministro pareigas, namuose. Kratos vykdytos ir buvusio Volodymyro Zelenskio verslo partnerio Timūro Mindičiaus namuose. Jis pabėgo iš šalies likus kelioms valandoms iki kratų. Nacionalinis kovos su korupcija biuras paskelbė, kad vykdo specialią operaciją, siekdamas atskleisti korupciją energetikos sektoriuje.Santaros klinikose iš darbo išėjo dar trys neurochirurgai.Prezidentas sako, kad R. Žemaitaičio kalbos kvestionuojant pagrindines Lietuvos užsienio politiko kryptis yra netoleruotinos, o politikas bando kurti alternatyvią užsienio politiką.Ved. Darius Matas

Radijo stoties LRT OPUS eteryje – „draugiškas kvietimas“. „Friendly Invite“ – taip pavadinta valandos pradžioje skambanti kompozicija. O kvietimas – ir susipažinti su šio darbo autoriumi, ir išskirtinėmis teisėmis išgirsti daugiau jo dar neišleisto albumo ištraukų.Ąnis (tikras vardas – Jonas Zubavičius) – iš Birštono kilęs muzikos prodiuseris ir didžėjus, šiuo metu Vilniuje, Lietuvos muzikos ir teatro akademijoje, studijuojantis elektroninės muzikos kompoziciją. Kūriniuose atsiduriantys kasdienybės garsai, intuityvumas, į muziką konvertuojamos emocijos, ir laužyta atmosferika, ir naktinių aikštelių sienų sugeriamas techno – keli raktažodžiai, lydintys po „Gars Records“ vėliava leidžiamą albumą „I Swear I‘m Not Delusional“. Jis, ne tik skaitmeniniu, bet ir vinilinės plokštelės formatu, pasirodys lapkričio 7 d. Tą pačią dieną, tiksliau, naktį – ir „Gars Records Showcase“ – vakarėlis, kuriame, be Manto T. ir Jaroškos, žinoma, ir pats Ąnis.Į pažintį su juo bei jo muzika leidosi Kristupas Naraškevičius.

Līdz ziemai noteikti vēl ir kāds laiciņš palicis, bet bieži gadās, ka ziema savu pirmo uznācienu sarīko jau oktobrī vai novembra sākumā, kad bieži arī sniegam neesam gatavi. Tieši par šādām agrām sniega stihijām stāsts raidījumā Zināmais nezināmajā. Šoruden patiesi sals un sniegs nesteidzas uz mūsu pusi. 12. oktobrī Latvijas austrumu daļā pirmās slapjās sniega pārslas krita, bet sniega segu neveidoja. Bet ir bijušas reizes, kad jau oktobrī atnākusi ziema un paralizējusi ikdienas dzīvi. Daudzi pirmo sniegu jau gaida, jo pelēkais laiks ir sācies, tas nenoliedzami ir drūmāks bez sniega. Bet, kad tad ir normāli, kad uzsnieg pirmā sniega kārtiņa? Dati par Rīgu kopš 1961. gada liecina, ka vidējais datums pēdējā desmitgadē, kad ne tikai nobirst dažas pārslas, kas tūlīt izkūst, bet jau izveidojas vismaz centimetru bieza sniega sega, bijis 29. novembris. Tā kā vēl mēnesis jāgaida. Savukārt vēsturiskie dati rāda, ka šāda pirmā sniega diena ir kļuvusi ievērojami vēlāka 60. un 70. gados. Šajās desmitgadēs vidējais datums bija, kad izveidojās 1 cm bieza sniega kārta, bija 14. novembris.   Protams, korekti būtu salīdzināt trīsdesmitgades, jo klimatoloģijā laika solis ir 30 gadi. Tad, ja paņemam 1961.-1990. gadu, pirmā sniega diena bija 17. – 20. novembrī. Šādi paraugoties, protams, pieaugums nešķiet liels. Bet pēdējā desmitgadē pirmais sniegs ir bijis arvien vēlāk. Pagājušajā ziemā pirmā diennakts ar vidējo sniega biezumu vismaz 1 cm bija tikai 4. janvārī. Protams, ir bijušas daudzas reizes, kad pašā oktobra uzsnieg, kā arī reti gadījumi, kad jau septembrī ir bijis sniegs. Digitalizētajā Latvijas Televīzijas arhīvā var atrast ziņu par sniega stihiju Latgalē 1992. gada 27. oktobrī. Latvija ir nesen atguvusi brīvību, ir milzīgas finansiālas problēmas un Latgalē ilgstoši palikusi bez elektrības sniega dēļ. Toreiz vidējais sniega biezums bija 15-22 centimetri, dažviet mērījumi liecina, ka pat 37 cm. Togad sniga arī pārējā Latvijā, bet pārsvarā sniega biezums bija līdz 10 centimetriem. Savukārt 2002. gada kārtīga ziema ne tikai ar sniegu, bet pat -15 grādu salu Vidzemē ieradās jau 21. oktobrī. Bet 2003. gadā tieši Rīga un tās apkārtne piedzīvoja lielāko oktobra sniega stihiju zināmajā vēsturē. Naktī no 26. uz 27. oktobri Rīgā uzsniga 39 centimetri sniega. Tas ir liels sniega daudzums pat jebkuram ziemas mēnesim, kur nu vēl oktobrim. Pilsēta, protams, bija paralizēta tajā rītā.

Šiandien nedideliame Čuhujivo mieste, esančiame dvidešimties kilometrų atstumu nuo Charkivo, turėjo pradėti veikti kartą jau sprogdinta ir ką tik naujai atstatyta mokykla, tačiau jos durys taip ir neatsivėrė. Vakar į mokyklą smogę Rusijos dronai pastatą iš dalies vėl sugriovė. Per ataką niekas nežuvo, keturi žmonės buvo sužeisti.Įvykio vietoje lankėsi LRT bendradarbis Ukrainoje Eldoradas Butrimas, su juo kalbėjosi Alisa Guseva.

Šiandien FM99 kviečiame susitikti su dainininku Martynu Kavaliausku, pristatančiu naują dainą „1000 naktų“. Pokalbis apie naujus kūrybinius posūkius, vinilinę plokštelę, žiemos koncertus ir pirmuosius vaikystės pasirodymus su Elvis Presley dainomis.

Stāsta Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja galvenais mākslas eksperts Ingus Barovskis. Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas piektā daļa, kurā ierodas viesi, ir veltīta tiem, kuriem ir svarīga ne tikai radošā intimitāte, radošā vientulība un vienatne, bet arī sabiedrība, atrašanās cilvēkos, troksnis, iespējams, varētu teikt, skaņu telpas intensitāte, kas rezultējas unikālos dzejas un prozas tēlos, aizgūtos no reālās dzīves. Ar viesiem šeit saprotam ne tikai viesus, kas ierodas mājās, bet arī to, ka cilvēks pats kļūst par viesi, piemēram, radošās prokrastinācijas momentos dodoties uz dažādām publiskām vietām vai vienkārši ciemos pie kāda. Šajā laikā – tas ir  20. gs. sākumā – ir attīstīta t. s. kafejnīcu kultūra, kurās pulcējas ne tikai svinētgribētāji, krogusbrāļi, spēcīgu vai ne tik spēcīgu dziru cienītāji, bet arī radošās personības, gan lai vienatnē pasēdētu, gan lai komunicētu ar citiem, gan lai novērotu dažādo pūli, vācot raksturus, vācot tēlus saviem radošajiem darbiem. Šajā aspektā kā vienu no ievērojamākajiem tēlu vācējiem var minēt Jāni Ezeriņu. Viņš strādājis ļoti intensīvi, bet tikpat intensīvi arī prokrastinējis, dodoties uz dažādām kafejnīcām, kur dažkārt pavadījis visu nakti, vērodams cilvēkus, notikumus, jā, arī noklausīdamies sarunas. Vai arī – ja intensīvi strādājis, arī tad Ezeriņš ir devies garā pastaigā, kuras laikā mēdzis ieklīst kādā krogā, kur sagaidījis rītu ļaužu vidū. No šiem krogu un kafejnīcu apmeklējumiem izaugusi lielākā daļa Ezeriņa noveļu, turklāt tēlus un stāstus viņš fiksējis piezīmju grāmatiņā. Un, kad stāsts nobriedis, Ezeriņš varējis rakstīt jebkur – viesnīcā, svešās mājās, laikrakstu redakcijās, publiskā vidē. Uz galda bieži vien atradusies alus pudele, apkārt izmētāti papirosu gali un sērkociņi. Iegrimis darbā, viņš pilnīgi mehāniski aizdedzinājis papirosu pēc papirosa, telpa pildījusies ar dūmiem. Visbiežāk stāstu viņš uzrakstījis vienā vakarā, vienā paņēmienā. Minētā piezīmju grāmatiņa ieraudzīsiet arī ekspozīcijā, tāpat arī Ezeriņa radošās telpas recepciju. Sabiedriskā dzīve ir aktuāla un radošo potenciālu gan sekmējoša, gan, kā atzīst pati dzejniece, brīžiem traucējoša Austrai Skujiņai. Skujiņas ikdiena noris aktīvā sabiedriskajā dzīvē: dienā viņa strādā Zemkopības ministrijā, bet vakarus pavada saviesīgos pasākumos, kafejnīcās, restorānos, arī Darba jaunatnes sanāksmēs. Bohēma ir neatņemama Skujiņas ikdienas dzīves daļa, ar kuras palīdzību viņa mēģina kliedēt vientulību, baudot vīnu un līksmojot starp cilvēkiem. Laikabiedri Skujiņas publisko dzīvi uztvēruši dažādi, piemēram, Kārlis Fimbers saka, ka “Viņas uzvešanās Šīrona restorānā neko neatšķīrās no ielasmeitas izturēšanās”. Taču  ikonisks ir viņas dzejolis “Meitenei kafejnīcā”, kas, šķiet, izsaka pašas Skujiņas būtību. Skujiņas dzīve ir ļoti intensīva, viņa raksta: ”Nu cik tad atliek man priekš sevis laika? – Naktīs! Jā, naktīs es satinos vecajā mētelī un nolieku sev priekšā veselu kaudzi grāmatu un papīru, bet laiks aizvien par īsu, un aizvien man jāredz, ka padarīts bezgala maz. Ap diviem, trim es nospriežu līst gultā, jo otrā dienā ir darbadiena, un, lai arī miegs nenāk, mazākais, acis jāatpūtina.” Un tad atkal ir jauna diena Zemkopības ministrijā un jauni vakari viesību dzīvē. Pie viesību cienītājiem pieder arī  Linards Tauns, kuram bija daudz draugu un paziņu, kas iegriezās Elles ķēķī viņa miteklī viesos pie Tauna un izmantoja arī tur esošo otro gultu brīžos, kad viesības jau bija tā nogurdinājušas, ka mājas šķita saviem spēkiem vairs nesasniedzamas. Linards Tauns, lai arī strādāja V. Štāla spiestuvē par burtlici, savu ikdienu Ņujorkā pavadīja diezgan bohēmiski, tāpēc gadījās reizes, kad pietrūka naudas rēķiniem. Vienā no šādām reizēm Tauns nebija samaksājis par elektrību, tāpēc draugs un domubiedrs Gunars Saliņš izsludināja akciju ķēķiniekiem, lai tie samet naudu. Jānis Krēsliņš šo palīgā saucienu kolorīti iedēvēja par “Linarda Tauna apgaismošanas fondu” – par to liecina ekspozīcijā atrodamais glāzes paliktnis un citi Tauna saviesīgās dzīves elementi. Noslēgumā: viesības, publiskā dzīve, kas mijas ar radošā darba vientulību, vai tieši pretēji radīšanas process, kam nepieciešama publiskā telpa, kur cilvēks var justies viens pūlī, ir viens no tiem veidiem, kā nonākt pie radošā darba rezultāta, to mēs redzēsim M6 ekspozīcijas piektajā daļā, kurā ierodas viesi.

Ērģelniece Iveta Apkalna gatavojas Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncertam, kas skanēs koncertzālē "Lielais dzintars" 20. septembrī, bet Latvijas Radio 1. studija bija klāt dokumentālās filmas „Ērģeles naktī” pirmizrādē. Saruna ar Ivetu Apkalnu pirms filmas noskatīšanās un Ivetas mammu Ilgu Viļumu pēc filmas. Studijā filmas „Ērģeles naktī”  scenārija autore Zane Ozoliņa. Filma „Ērģeles naktī” ir stāsts par Ivetu Apkalnu, kurā ir Elbas filharmonijas goda ērģelniece, spēlē, kā pati saka, trijos kontinentos un parakstās "Latgales ērģelniece". Filmu var noskatīties internetā, savukārt portāla LSM.lv sadaļā "Ērģeles naktī" var lasīt filmā neiekļautos fragmentus. -- 20. septembrī, Liepājas Simfoniskais orķestris atklāj savu 145. sezonu. Vakara centrālais notikums būs īpaši šim koncertam radītās Ērģeļsimfonijas pirmatskaņojums. Skaņdarba autors ir komponists Jēkabs Jančevskis. Jaundarba interpretācijai uzaicināta pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna.      

Cik mūsdienu dramaturģija mēdz būt dažāda, pārliecināsities, ja apmeklēsit dramaturģijas lasījumus „Veldzējošie vārdi”. Sestdien, 6. septembrī, mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” programmā iekļauti „Dirty Deal Teatro” veidoti dramaturģijas lasījumi, kuros piedalīsies 15 autori.  Skatītāji  aicināti ne tikai ieklausīties jaunākajā Latvijas dramaturģijā, bet piedalīties kopējā līdzrades procesā, uzdodot jautājumus un sniedzot ieteikumus. Nevalstiskais teātris „Dirty Deal Teatro” ir saradis ar dramaturģijas lasījumiem un turpina veicināt latviešu oriģināldramaturģijas rašanos un attīstību visdažādākajās tās formās un izpausmēs. Dramaturģijas lasījumi ir arī veids, kā skatītājiem koncentrētā veidā uzzināt par jaunāko Latvijas dramaturģijā. Teātra vadītāja Anna Sīle sniedz ieskatu, kā lasījumi iecerēti mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” ietvaros. Lasījumus vadīs dramaturgi Didzis Ruicēns un Linda Rudene. Tikai daļai no 15 dramaturgiem, kas uzstāsies, dramaturģija ir pamatprofesija. Lai kopaina būtu intriģējošāka,  Anna Sīle lasījumos aicinājusi piedalīties Kultūras akadēmijas drāmas un teksta studiju bakalaura programmas studentus Patrīciju Keišu, Jāni Golubovu, Mariannu Stasivu un Ketiju Jurčenko. Iepazīstamies ar vienu no lasījumu dalībniekiem – topošo dramaturgu Jāni Golubovu. Viņam šis ir bakalaura studiju ceturtais gads, taču jaunais dramaturgs jau piedalījies vairāku iestudējumu tapšanā.

Pašvaldību vēlēšanu norisi apēnoja balsu skaitīšanas problēmas. Sistēma, kas automātiski apstrādā biļetenus, nestrādāja kā nākas un beigās tika lemts, ka viss jāskaita manuāli. Samocītais process ne tikai sagādāja problēmas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuri uz to brīdi jau bija strādājuši vairāk nekā 18 stundas un nesaņēma skaidru informāciju, bet devis pamatu izplatīt šaubas par vēlēšanu uzticamību. Kas īsti notika? Vai tas neatkārtosies nākamgad Saeimas vēlēšanās? Kam jāuzņemas atbildība? Krustpunktā diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, Valsts digitālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.  

Pašvaldību vēlēšanu norisi apēnoja balsu skaitīšanas problēmas. Sistēma, kas automātiski apstrādā biļetenus, nestrādāja kā nākas un beigās tika lemts, ka viss jāskaita manuāli. Samocītais process ne tikai sagādāja problēmas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuri uz to brīdi jau bija strādājuši vairāk nekā 18 stundas un nesaņēma skaidru informāciju, bet devis pamatu izplatīt šaubas par vēlēšanu uzticamību. Kas īsti notika? Vai tas neatkārtosies nākamgad Saeimas vēlēšanās? Kam jāuzņemas atbildība? Krustpunktā diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, Valsts digitālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.  

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Vagys vis dažniau taikosi į elektromobilių įkrovimo stoteles. Labiausiai nusikaltėlius domina krovimo kabeliuose esantis vertingas varis. Kaip siūlytumėte nuo vagių saugoti elektromobilių įkrovimo stoteles?Priedangų daugėja, bet jų vis dar nepakanka. Klausytojai teiraujasi – kas turi inicijuoti ar netgi priversti gyventojus išsikuopti daugiabučių rūsius. Ar ketinate savo daugiabučio namo rūsyje įsirengti priedangą?Naktį į šeštadienį Kybartuose mirus moteriai, namuose, panašiuose į sąvartyną, liko vienas gyventi sunkią negalią turintis vyras. Mirusią moterį tarnybos išvežė, o kaimynams pareiškė, kad būtent jie turi pasirūpinti žmogumi su negalia, nes Vilkaviškio socialinės tarnybos dirbs tik pirmadienį. Kas turi pasirūpinti žmogumi su negalia, kai staiga miršta jo artimasis?Keliausime į Širvintų rajoną, kur ūkininkas Augustinas Martinėlis turi biodinaminį ūkį ir laikosi savitų ūkininkavimo principų - tarkime, čia svarbu, kad galvijai turėtų ragus.Ved. Edvardas Kubilius

Lietuvos kariuomenė praneša, kad po šarvuočio suradimo tęsiama paskutinio dingusio JAV kario paieškos operacija. Vakare iš įvykio vietoje nuskendęs M88 paruoštas pakrovimui ir išvežimui, prie paieškų prisijungė Lenkijos inžinieriai. Naktį prie paieškų taip pat prisijungė du Estijos policijos K9 atstovai su tarnybiniais šunimis, taip pat trečias amfibinis ekskavatorius su šukomis.O kaip Jungtinių Valstijų žiniasklaida reaguoja į Lietuvoje žuvusius amerikiečių karius?Jungtinų Valstijų prezidento Donaldo Trumpo sprendimas nutraukti finansavimą Laisvosios Europos/Laisvės radijui palietė ir dvidešimt Vilniuje dirbančių Baltarusijos žurnalistų. Jų likimas kol kas neaiškus. Prieš kelerius metus Lietuvoje atidarytas biuras iš kurio informacija radijui rengiama daugiausia baltarusi kalba. Koks šių žurnalistų likimas?Nuo šiandienos jau galima važiuoti su vasarinėmis padangomis. Kelių eismo taisyklės numato, kad su vasarinėmis padangomis galima važiuoti jau nuo balandžio 1-osios, o nuo balandžio 10 d. draudžiama eksploatuoti transporto priemones su dygliuotomis padangomis. Tuo metu sinoptikai nuo savaitgalio naktimis dar prognozuoja minusinę temperatūrą. Taigi, ar keičiate padangas į vasarines jau balandžio pirmąją, ar laukiate, kol tikrai nebebus fiksuojama minusinė temperatūra?Lietuvoje pradėjo veikti e.sveikatos mobilioji programėlė. Jos iniciatoriai sako, kad programėlė mažins administracinę naštą medikams bei spręs eilių problemą. Medikų organizacijų atstovai abejoja, ar programėlė padės sumažinti eiles. O ką apie naujovę mano ir patys gyventojai?Šį mėnesį „LRT ieško sprendimų“ žurnalistai domisi, kaip pasiruošti krizinėmis situacijomis. Slėptuvę įsirengti galima ir savo namo kieme. Tokį statinį siūlo ir Lietuvoje veikiančios bendrovės. Teigiama, kad ją įkasus pakankamai giliai, slėptuvė gali apsaugoti ir nuo bombardavimo, o gyventi ten galima tol, kol užteks maisto ir vandens atsargų.Ved. Rūta Kupetytė

Kokybiškas miegas ne tik savaime yra sveikatai palankus, bet ir gali pagerinti rezultatus, siekiant geresnės emocinės sveikatos terapijoje ar panašiais būdais. Kaip, naujame „Miego DNR“ epizode paaiškina neuromokslininkė Laura Bojarskaitė.Sveikatos apsaugos ministerija planuoja į sveikatos sektorių pritraukti daugiau specialistų – medicinos studijas baigusių, bet medikais nebedirbančių lietuvių bei anksčiau emigravusių medikų. Taip pat planuojama pritraukti užsieniečių. Į Vyriausybės siekius reaguojantys medikų atstovai sako, kad tokiems planams įgyvendinti reikia geresnių darbo sąlygų.Ukrainoje tebesitęsiant karui, į Lietuvos šaudyklas plūsta lietuviai, norintys išmokti taikliai šaudyti, tinkamai valdyti ir prižiūrėti ginklus. Pasak tokių mokymų organizatorių, žmonių, norinčių mokytis kariauti, antplūdį jie pajuto dar karo pradžioje, o srautas iki šiol išlieka itin aukštas.Penktą parą tęsiasi dingusių Jungtinių Valstijų karių bei šarvuotos transporto priemonės paieškos bei gelbėjimo darbai. Naktį narai bandė nerti į pelkę, tačiau atlikti darbų bei užkabinti tempimo lynų ant šarvuočio vis dar negalėjo – purvo sluoksnis vis dar per didelis, sąlygos narams dirbti – per sudėtingos.Lietuvos gyventojų sergamumas ir mirtingumas nuo širdies ir kraujagyslių ligų išlieka didžiausias Europos Sąjungoje, o moterų sergamumas jomis – net didesnis, nei vyrų. Didelio sergamumo ir mirštamumo nuo širdies ir kraujagyslių ligų viena iš priežasčių yra nepakankamas arba neteisingas vaistų vartojimas, gydytojų rekomendacijų nesilaikymas, sako specialistai.Ved. Paulius Selezniovas

Ik gadu šajās dienās pieminam 1991. gada barikādes, kas bija liktenīgs pagrieziena punkts mūsu valsts vēsturē. Tolaik Doma laukumā dega ugunskuri, skanēja dziesmas un aicinājumi iedzert siltu tēju un uzkost maizītes, bet radioēkā darbs ritēja cauri diennakti, bija gan bailes un arī pleca sajūta. Radio bijušie un esošie kolēģi atceras darba režīmu tajās janvāra dienās un namā izveidoto izeju briesmu gadījumā - šauru laipu starp otrā stāva logiem pagalmā. Bet par uzrunu pie mikrofona 13. janvāra naktī stāsta Trešās Atmodas laika līderis, Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Sausio 13-osios sukakties proga prisimename Lietuvos radijo ir televizijos metraštininką, ilgametį redaktorių Stasį Štikelį (1930-1999) ir jo sukurtą radijo dokumentiką apie LRT darbuotojų išgyvenimus per 1991-ųjų sausio įvykius.Restauruoto įrašo autorė - Vaida PilibaitytėPirmą kartą transliuota 2021-01-10Pauliaus Lileikio nuotrauka

Tado Ivanausko zoologijos muziejuje vyko mokslinė konferencija, skirta 50 metų kryptingiems pelėdų ir plėšriųjų paukščių tyrimams. Pasirodo, pelėdos ir ereliai ne tik kelia baimę, bet ir verčia mokslininkus laipioti į medžius, tikrinant lizdus – ne visada be mėlynių ar subraižytų kelių. Apie tyrimų pradžią, iššūkius ir kodėl pelėdos naktį atrodo protingesnės nei mes – kalbamės su konferencijos dalyviais.Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

“Šodienas jautājums”: Ko aktierim nozīmē balva par mūža ieguldījumu “Spēlmaņu naktī”? by LTV Ziņu dienests

Dzūkijos šiluose ypatingas Vėlinių laikas atsiskleidžia per šilinių dzūkų tradicijas ir kasdienybės įspūdžius. Etnografė Onutė Drobelienė pasakoja apie Vėlinių šventės prasmę Margionių kaimo gyventojams, kurių bendruomenė vis dar puoselėja senovinius papročius.Šventojo Huberto diena primena apie gilias medžioklės tradicijas Europoje, kurias Lietuvoje pažįsta tik retas, galbūt todėl jos Lietuvoje švenčiamos kukliai, sako biologas Eugenijus Tijušas.Keliaujame prie Kaišiadorių rajone esančio Kalvių ežero ir ant jo kranto pastatyta unikalia bažnyčia. Kuo ypatinga ši vietovė pasakoja geologas Jonas Šečkus. O kelionėje prie Kovaičių akmenų vedliu buvo Lietuvos geologijos tarnybos mokslininkas, geologas Vidas Mikulėnas.Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

37. Starptautiskajā Ērģeļmūzikas festivālā "Rīgas doms", kas norisināsies no 7. jūlija līdz 9. augustam, izskanēs kopumā 15 koncertu. Festivālā atklāšanā svētdien, 7. jūlijā, uzstāsies latviešu ērģelniece Lauma Akmene, kura lielu daļu laika dzīvo un muzicē ASV. Tā kā viņa šobrīd pievērsusies studijām Rīgas Tehniskajā universitātē, aicinājām ērģelnieci uz tikšanos "Klasikas" studijā. Sarunā par koncertprogrammu veidošanu un mūziku, ko radījušas komponistes sievietes. Par kāpšanu kalnos un to, ko Laumas ērģeļu spēlei dod arhitektūras studijas un svarcelšanas treniņi. Arī par pasaules labākajām ērģelēm un iespaidīgākajām dabas ainavām. "Man patīk spēlēt Amerikas katedrālēs, jo tās ir lielākas (kā jau viss tur ir lielāks)," smaidot stāsta Lauma Akmene. "Bet arī Rīgas Domā ir brīnišķīgas, pasaulē zināmas ērģeles, ko man ļoti patīk spēlēt." Koncertu programmās Lauma Akmene līdzās publikai zināmiem komponistiem cenšas iekļaut arī mazāk pazīstamu komponistu darbus. "Savulaik man nāca atklāsme, ka visu mūžu, visā savas karjeras laikā esmu spēlējusi tikai baltu komponistu vīriešu mūziku. Un domāju – kā tas tā var būt? Jo tas nav nekādā veidā loģiski. Sāku meklēt citu mūziku un sapratu, ka nav nemaz tik viegli tādu atrast. Šādas mūzikas izdevēju ir diezgan maz un viņi ir mazi, bet sāku šādu mūziku iepirkt. Tā man bija pilnīgi jauna pasaule, kurā esmu vēl aizvien." Arī Laumai, kā daudziem ērģelniekiem, mēģinājumu laiki nereti ir vēlās vakara stundās, kad baznīcās visas norises ir beigušās. "Jā, man patīk spēlēt naktī, jo apkārt ir klusāks un šķiet, ka var vairāk dzirdēt skaņu. Naktī var likties, ka ērģeles skan skaļāk. Tīri darba ziņā gan vairāk man tīk rīta stundas, kad varu būt produktīvāka. Produktivitāte vairāk būs rīta stundās, bet iespējas – naktī."

Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā? Disktutē Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa un "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans. Mēs pagājušajā gadā rīkojām diskusiju par trokšņiem pilsētās, par sūdzībām, ka naktīs nevar gulēt, jo ir vai nu skaļa ballīte kādā no izklaides vietām, vai arī kādi braukā apkārt ar motocikliem. Toreiz bija karsta diskusija, meklējot risinājumus, un diskusijas dalībnieki solīja rīkoties. Ir pagājis gads, bet cilvēki sūdzas joprojām. Īpaša uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta konfliktam Grīziņkalnu rajonā, kur iedzīvotāju biedrība iesūdzēja tiesā Rīgas domi, lai apturētu "Ghetto Games" pasākuma rīkošanu tur. Daži gan izsaka aizdomas, ka ir vēl citi motīvi konfliktam, bet pamatā runa, kā zināms, ir par troksni. Kā salāgot iedzīvotāju un dažādu organizāciju un pasākuma rīkotāju intereses, un kas tad notiek ar to cīņu pret pārlieku trokšņošanu?

Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā? Disktutē Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa un "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans. Mēs pagājušajā gadā rīkojām diskusiju par trokšņiem pilsētās, par sūdzībām, ka naktīs nevar gulēt, jo ir vai nu skaļa ballīte kādā no izklaides vietām, vai arī kādi braukā apkārt ar motocikliem. Toreiz bija karsta diskusija, meklējot risinājumus, un diskusijas dalībnieki solīja rīkoties. Ir pagājis gads, bet cilvēki sūdzas joprojām. Īpaša uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta konfliktam Grīziņkalnu rajonā, kur iedzīvotāju biedrība iesūdzēja tiesā Rīgas domi, lai apturētu "Ghetto Games" pasākuma rīkošanu tur. Daži gan izsaka aizdomas, ka ir vēl citi motīvi konfliktam, bet pamatā runa, kā zināms, ir par troksni. Kā salāgot iedzīvotāju un dažādu organizāciju un pasākuma rīkotāju intereses, un kas tad notiek ar to cīņu pret pārlieku trokšņošanu?

Šiandien visoje Lietuvoje vyksta Gatvės muzikos dienos pasirodymai, Vilniuje prasideda atviros architektūros savaitgalis „Open House Vilnius“. Europos ir Lietuvos muziejai kviečia į muziejų naktį. Lietuvoje daugiau nei šimtas nemokamų veiklų muziejuose.80 procentų Ukrainos elektrinių po rusų bombardavimų yra smarkiai apgadintos ir veikia tik ribotai arba neveikia išvis. Siekiant kuo greičiaus atkurti elektros energijos tiekimą, ukrainiečiai remontuoja apgadintas anglimi kūrenamas elektrines. Tuo metu Rusijos raketų atakos darosi vis tikslesnės, o atsarginių dalių, reikalingų tokioms elektrinėms suremontuoti, trūksta.Per tris mėnesius anoniminė skambučių linija „Narkotikams – NE“ sulaukė beveik 700 skambučių. Pagal pranešimus policija pradėjo 17 ikiteisminių tyrimų ir nustatė 13 įtariamųjų disponavimu narkotikais ir jų platinimu. Aktyviausi yra didmiesčių – Vilniaus ir Kauno gyventojai.Populiariausia paieškos sistema „Google“ paskelbė, kad nuo šiol pirmenybę teiks dirbtinio intelekto sugeneruotiems atsakymams, o ne svetainių nuorodoms, kad vartotojai greičiau gautų norimą informaciją. Ekspertai svarsto, kaip šis įrankis gali pakeisti naršymo internete įpročius, o verslai nuogąstauja dėl galimos įtakos pajamoms iš reklamų.Motoakrobatas Aras Gibieža „Čempionų pokalbiuose su Airine Palšyte“ dalijasi savo patirtimi, ką reiškia atlikti triukus su motociklu. Pokalbis apie svajones pasiekti naują Gineso rekordą ant ledo.Ved. Gabija Narušytė

Vykstant Lietuvos kariuomenės ir NATO sąjungininkų pratyboms, Vilniuje ir Kaune šiąnakt įvedama komendanto valanda. Ji tęsis nuo dvidešimt antros iki penktos valandos ryto.Sukanka 120 metų, kadi buvo panaikintas carinės Rusijos valdžios įvestas ir 40 metų gyvavęs lietuviškos spaudos draudimas. Dabar ši diena kasmet minima kaip Spaudos atgavimo, kalbos ir knygos diena.Šį vakarą, matyt, ne vienas praleis prie televizoriaus ekrano, nes Malmėje, Švedijoje, įvyks pirmasis Eurovizijos dainų konkurso pusfinalis. Jame dėl patekimo į finalą kovos ir Lietuvos atstovas Silvester Belt. Klausimas klausytojams - kokių jūs rezultatų tikitės šio vakaro Eurovizijos pusfinalyje?Kaune veikiančiame klube „Likimo draugai“ kasdien renkasi žmonės, sergantys psichikos ligomis. Čia juos pasitinkanti vadovė Jolanta Stankūnienė visus įtraukia į aktyvias veiklas, moko dirbti socialinėse dirbtuvėse. Daugeliui tai pirmas darbas jų gyvenime. Kuo gyvena klube besilankantys žmonės – rubrikoje „Verslas iš širdies”.Prieš valandą Lietuvos prasidėjo išankstinis balsavimas šalies prezidento rinkimuose ir referendume dėl pilietybės išsaugojimo. Jis tęsis iki ketvirtadienio. Rinkėjai savo balsą atiduoti gali bet kurioje išankstinio balsavimo vietoje, nepriklausomai nuo to, kur yra deklaravę gyvenamąją vietą.Tęsiantis karui Ukrainoje, šalies žurnalistai dokumentuoja karo nusikaltimų įrodymus, sudėtingomis sąlygomis pateikia svarbiausią informaciją, ieško unikalių būdų pasiekti nuo istorijų apie karą neretai pavargusias užsienio auditorijas. Organizacija „Lviv Media Forum" telkia paramą žurnalistams, atlieka tyrimus apie žiniasklaidos padėtį šalyje. Pokalbis su organizacijos „Lviv Media Forum" vadove Olha Myrovič.Ved. Rūta Kupetytė

Vyriausioji rinkimų komisija šiuo metu tiria daugiau nei kelias dešimtis įvairių skundų dėl kandidatų į prezidentus. Kokie tai skundai?Kilus abejonėms dėl Seimo narių kanceliarinių lėšų naudojimo tvarkos, Seimo narė Agnė Širinskienė siūlo, kad kuriais politikai įpareigoti pasibaigus kadencijai grąžinti Seimo kanceliarijai telefonus ir kompiuterinę įrangą, įsigytą už mokesčių mokėtojų pinigus. Kokia jūsų nuomonė – paskambinkite. Ar Seimo nariai, baigę kadenciją, turėtų grąžinti kompiuterius, telefonus Seimo kanceliarijai.Naktį iš šeštadienio į sekmadienį sostinės gatvėse Vilniaus kelių policijos pareigūnai kartu su pasieniečiais pliaupiant lietui surengė bendrą reidą, per kurį įkliuvo ir keli neteisėtai Lietuvoje esantys ir dirbantys užsieniečiai. Be leidimo Lietuvoje gyvenantys trečiųjų šalių piliečiai darosi vis didesnė problema.Ieškodama prasmingos veiklos, Indrė Grybauskienė sukūrė erdvę, kur vienoje vietoje galima rasti ir įsigyti Lietuvos vienuolynuose kurtus rankdarbius ir įvairius gaminius. Čia galima sužinoti ne tik kokie vienuolynai veikia, bet ir kokia veikla užsiima ten gyvenantys vienuoliai, o įsigyjant gaminius, prisidėti prie jų buities palengvinimo.Dalis ekspertų pastebi, kad pastaruoju metu išpopuliarėjo kvaišalų pirkimas, atsiskaitant skaitmeniiniais pinigais. Pavyzdžiui, per programėlę „Telegram“. Specialistų teigimu, kai vyksta tokio pobūdžio prekyba yra gana sudėtinga atsekti tiek pirkėjus, tiek pardavėjus. Policijos atstovas sako, kad prekyba kvaišalais „Telegram“ programėleje yra gana didelė problema, tačiau, anot jo, pareigūnai anksčiau ar vėliau atras joje veikiančius asmenis.Ved. Rūta Kupetytė

Subscribe to listen to Techno music DJ Mix, Tech House music, Deep House, Acid Techno, and Minimal Techno.

Lenkijos ūkininkai neatmeta, kad po derybų su šalies ministru pirmininku būtų nutrauktas suplanuotas protestas prie Lietuvos sienos.Vyriausybei nusprendus nuo kovo uždaryti Lavoriškių ir Raigardo pasienio kontrolės punktus. Šiąnakt vidurnaktį jie bus uždaryti. Pasienyje su Baltarusija liks veikti du punktai – Medininkų ir Šalčininkų. Pernai vasarą Lietuva uždarė dar du – Šumsko ir Tverečiaus – pasienio kontrolės punktus.Projektuojant ir statant naujus didesnius visuomeninius statinius bei aukštesnius daugiabučius juose turės būti įrengtos priedangos, skirtos pasislėpti oro pavojaus atveju. Tai šiandien paskelbė Aplinkos ministras Simonas Gentvilas. Pasak jo, priedangose turės tilpti 60 procentų pastatų lankytojų ar gyventojų.Separatistinis Padniestrės regionas vakar kreipėsi į Rusiją prašydamas apsaugos nuo neva Moldovos spaudimo. Maskva atsakė, kad tai vienas jos prioritetų. Kaip toliau čia gali klostytis įvykiai?Seimo narys Justas Džiugelis suspenduoja savo narystę Tėvynės sąjungos-Lietuvos krikščionių demokratų partijoje ir traukiasi iš frakcijos. Tokį sprendimą priėmė iniciatyvai „Skaidrinam“ neseniai paskelbus apie jo išlaidas parlamentaro ataskaitai platinti.Darbėnų bendruomenė priešinasi planams Auksūdžio kaime statyti vandenilio ir metanolio gamyklą. Šiandien keliasdešimt darbėniškių surengė piketą prie Kretingos rajono savivaldybės bei reikalavo, kad Taryba priimtų sprendimą nepritarti tokios gamyklos atsiradimui rajone. Tačiau Tarybos priimtas sprendimas sulaukti poveikio aplinkai vertinimo išvadų gyventojų lūkesčių nepateisino.Rokiškio rajono savivaldybė, skirdama finansinę paramą gydytojams pritraukti, užpildė visas trūkstamas specialistų vietas ligoninėje. Tačiau regione itin trūksta šeimos gydytojų. Savivaldybė žada juos prisivilioti, skirdama išmokas, siekiančias 50 tūkstančių eurų.Ved. Agnė Skamarakaitė

Naktī no svētdienas uz pirmdienu norisināsies gada lielākais notikums Ziemeļamerikas sportā - Super Bowl jeb amerikāņu futbola līgas NFL fināls. Lai atrādītu savu reklāmu milzīgajai televīzijas auditorijai, par 30 sekundēm tiek maksāti septiņi miljoni dolāru. Vidējā biļetes cena - ap desmit tūkstošiem. Podkāstā Ārpus kadra kopā ar NFL entuziastiem Emīlu Ozerinski un Niku Gaigalieti spriedīsim, kur slēpjas amerikāņu futbola šarms un kā skatīties tiem, kas nesaprot neko? Skaties raidījumu trešdien TV4 kanālā plkst. 21.30, kā arī portālā Sportacentrs.com, un klausies populārākajās audio straumēšanas vietnēs

Nikolina ist für viele DAS Gesicht des Modellabels und Eventreihe NAKT aus Berlin. Angefangen hat alles mit einem Fotoshooting als Model und mittlerweile ist sie aber eine sehr erfolgreiche DJ, die rund um den Globus gebucht wird. Egal ob USA, Kolumbien, Frankreich, Portugal, Niederlande oder Malta, Nikolina steht auf den Lineups der angesagtesten Clubs & Festivals. Wenn Ihr hören wollt, warum sich Nikolina & Heidi Klum getroffen haben, was ein Waschbär im vierten Stock Ihrer Wohnung zu suchen hatte, was sie gerne an der Szene ändern würde, wie sie bei NAKT gelandet ist und wie sie aufgewachsen ist, dann hört den neuen Bassgeflüster – Podcast mit Yves, Simon und Nikolina auf SUNSHINE LIVE und überall da, wo es Podcasts gibt. Investigativ, Technoverliebt, Bassgeflüster.

Naktį iš pirmadienio į antradienį planuotas skrydis iš Tel Avivo Ben Guriono oro uosto su Izraelyje įstrigusiais lietuviais nukeltas šiam rytui.Nacionalinio krizių valdymo centro vadovo Vilmanto Vitkauskas sako, kad svarstomos visos galimybės, kaip sugrąžinti Izraelyje įstrigusius lietuvius. Neatmetamas ir karinių oro pajėgų įsitraukimas. Išvykti negalintys Lietuvos piliečiai raginami kreiptis į ambasadą.Vis daugiau šalių stiprina saugumą, baiminantis, kad gali pasitaikyti išpuolių prieš žydų bendruomenės narius po didžiausios per pastaruosius metus palestiniečių islamistų grupuotės „Hamas“ atakos prieš Izraelį.Pastarosiomis dienoms Lietuvoje stipriai atšalo ir temperatūra dienomis daug kur nebesiekia dešimties laipsnių šilumos. Ar jau reikėtų pradėti šildymo sezoną – ką jūs manote apie tai?Rubrikoje „Verslas iš širdies“ V.Urbonaitė pakvietė pokalbiui „Our Pocket Hero“ verslo įkūrėją S.Koncytę ir vieną pirmųjų klienčių S.Gavorkienę. Moterys pasidalino, kas svarbu cukriniu diabetu sergantiems vaikams ir kaip Simonos kuriami ir siuvami rūbai keičia jų kasdienybę.Vis daugiau šalių stiprina saugumą, baiminantis, kad gali pasitaikyti išpuolių prieš žydų bendruomenės narius po didžiausios per pastaruosius metus palestiniečių islamistų grupuotės „Hamas“ atakos prieš Izraelį.Į LRT GIRDI kreipėsi vilnietis, kuris sako, kad jo daugiabučio būklė labai prasta, tačiau nepavyksta organizuoti renovacijos dėl administratoriaus aplaidumo. Namo administratorius kalba, kad trūksta iniciatyvos iš pačių gyventojų. Ką verta žinoti senų, dar nerenovuotų daugiabučių gyventojams?Ved. Rūta Kupetytė

Skrydis Lietuvos piliečiams iš Izraelio pargabenti įvyks šią naktį, į regioną taip pat bus siunčiamas kariuomenės orlaivis „Spartan“.Izraelio ir palestiniečių atstovai pakviesti dalyvauti ES užsienio reikalų ministrų susitikime.Opozicijos atstovai anksčiau atsisakę dalyvauti antisemitiniais pareiškimais pasižymėjusio Seimo nario Remigijaus Žemaitaičio apkaltoje, po „Hamas“ išpuolio prieš Izraelį apsigalvojo.Teisėsaugos pareigūnai priešinasi Vidaus reikalų ministerijos siūlomiems statuto pakeitimams. Ryt prie Vyriausybės ir kai kurių ministerijų planuojamos pareigūnų protesto akcijos. Vidaus reikalų ministerija tikina, kad siūlomi statuto pakeitimai pareigūnų darbo sąlygų nepablogins.Lietuvos profesinė sąjunga „Solidarumas“ ir Migracijos darbuotojai surengė piketą, kurio metu siekė atkreipti valdžios dėmesį į tokias problemas, kaip darbuotojų trūkumas ir maži atlyginimai, bei prašė didesnio finansavimo.Minint Pasaulinė psichikos sveikatos dieną koalicija „Psichikos sveikata 2030“ ragina valdžios institucijas imtis esminių permainų psichikos sveikatos priežiūros srityje.Suomijos prezidentas pareiškė, jog tikėtina, kad žala Estiją ir Suomiją jungiančiam dujotiekiui „Balticconnector“ „padaryta dėl išorės veiksmų“.Ved. Agnė Skamarakaitė

Maroką naktį sukrėtė stiprūs, beveik 7 balų, požeminiai smūgiai. Jų epicentras buvo už 70 kilometrų nuo Marakešo, 18 kilometrų gylyje. Pranešama, kad stichija pareikalavo mažiausiai 296 žmonių gyvybių, apgadinta daug pastatų. Maroke gyvenanti lietuvė Rasa Barčaitė sako, kad bijodami pakartotinų smūgių žmonės naktį praleido gatvėse.Lietuvoj finansiškai labiausiai pažeidžiami 18–29 metų žmonės, rodo naujausias tyrimas. Anot jo, tarp visų amžiaus grupių jie pasižymi tiek prasčiausiais finansiniais gebėjimais, tiek ir silpniausiomis žiniomis apie finansus.G20 vadovai renkasi į dvi dienas truksiantį aukščiausiojo lygio susitikimą, kurį Naujajame Delyje rengia G20 pirmininkaujanti Indija. Susitikimo tema – „Viena žemė, viena šeima, viena ateitis“.Šiandien miškininkai kviečia susiburti į tradicinę, jau trečią kartą vykstančią, miškų švarinimo talką „Miško kuopa“. Šiemet miškininkai kviečia kartu sutvarkyti miškus po vasaros sezono bei pasitikti rudenį įprasminant meilę gamtai.Ved. Darius Matas

Raidījumā pievēršamies aktualitātēm, kas saistītas ar Ukrainu. Nedēļas sākumā notikušo uzbrukumu Krimas tiltam noteikti var dēvēt par kārtējo triecienu pa Kremļa pašapziņai un pašlepnumam, lai arī reālu karadarbību šis incidents varētu arī neietekmēt. Signāli un pretreakcijas ir ļoti nozīmīgi, un Ukraina jau saņem arī pamatīgus atbildes triecienus ar raķetēm un droniem. Graudi, bads kā kara ierocis Krievijas rokās. Vasaras vidū, kad tiek novākta labība, Krievija ir paziņojusi par Melnās jūras graudu vienošanās apturēšanu. Tas nozīmē, ka atkal var prognozēt izaicinājumus ar graudu pieejamību un cenām pasaulē, turklāt laikā, kad daudzviet, tostarp arī Latvijā, pavasara salnas un vēlāk arī sausums ir ievērojami samazinājuši ražas.  Baltkrievija, mūsu otrs neparocīgais kaimiņš, kurš ne īsti piedalās, ne nepiedalās Krievijas izvērstajā karā, bet tagad ir ziņas, ka Baltkrievijā arvien lielākos apmēros ierodas grupējuma "Vagner" spēki. Savukārt Lukašenko režīma virzienā tiek vērstas apsūdzības par Minskas līdzdalību ukraiņu bērnu deportācijās. Vai un kā mainās reģionālā drošība arī Baltkrievijā notiekošā dēļ? Aktualitātes analizē Vidzemes augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžans un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Ukrainas uzbrukums Krimas tiltam Šī nedēļa iesākās ar ziņu, ka naktī uz 17. jūliju pēc vismaz diviem sprādzieniem iegruvis viens Krimas jeb tā dēvētā Kerčas tilta laidums un satiksme pār tiltu tiek pilnībā apturēta.  Apturēta tika arī dzelzceļa satiksme uz tā un prāmju satiksme starp Ukrainai piederošo, Krievijas okupēto, Krimas pussalu un Krievijas Kubaņas reģionu. Pirmais no rīta notikušo oficiāli apstiprināja krievu ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs Krimā Sergejs Aksjonovs un sprādzienus nosauca par „ārkārtēju gadījumu”.  Sprādzienā bojā gāja divi cilvēki, kā ziņo Krievijas varasiestādes – māte un tēvs. Savukārt viņu meita negadījumā guvusi ievainojumus. Uzrunājot tos, kas vēlējās šķērsot tiltu, bet nu bija iestrēguši milzu sastrēgumā, Aksjonovs aicināja, lai nokļūtu Krievijā, izmantot ceļojumam sauszemes iespējas. Proti, šķērsojot Krievijas šobrīd okupēto kontinentālās Ukrainas teritoriju. Savukārt, reakcija no Kremļa par notikušo parādījās pirmdienas pēcpusdienā. Putins sarīkoja atklātu tikšanos ar atbildīgajiem ministriem un anektēto reģionu vadītājiem, ko raidīja propagandas kanāls "Rossija 24" un Kremļa īpašais kanāls. Sanāksmē Putins sacīja, ka gaida ieteikumus drošības uzlabošanai uz tilta, uzklausīja ziņojumus par tilta bojājuma apmēriem un draudēja ukraiņiem ar pretreakciju. Naktī uz otrdienu Ukrainas teritoriju skāra kārtējais Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma vilnis. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tas ir "atbildes trieciens", un apgalvoja, ka raķetes trāpījušas vietās, no kurām ukraiņi, iespējams, plānojuši uzbrukumu Kerčas tiltam. Apstiprinājuma gan tam nav.  Krimas jeb tā dēvētais Kerčas tilts tika bojāts jau 2022.gada oktobrī, kad uz tā eksplodēja ar sprāgstvielām piekrauta kravas automašīna, sagraujot divus laidumus. Toreiz cieta arī blakus esošais dzelzceļa tilts. Arī toreiz Krievijas varasiestādes apgalvoja, ka tas bijis Ukrainas armijas uzbrukums, taču Kijiva to vismaz oficiāli noliedz. Vai Ukraina tuvākajā laikā mēģinās vēlreiz uzbrukt Krimas tiltam? Dažādos medijos aptaujātie militārie eksperti ir pārliecināti, ka noteikti. Jāpiebilst, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) priekšsēdētājs Vasiļs Maļuks iepriekš norādījis, ka Krimas tilts ir leģitīms militārs mērķis un sola, ka pēc kara viņš pastāstīs par unikālām slepenām operācijām, ko ir veikuši ukraiņu izlūkdienesti. Ukrainas graudu eksports Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas tika pārtraukts, Krievijai 24.februārī sākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Šī vienošanās ir ļāvusi Ukrainai nosūtīt vairāk nekā 32 miljonus tonnu graudu garām Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā. Liela daļa no šiem graudiem nonākusi attīstības valstīs Āfrikā, Tuvajos Austrumos un citur. Ja eksports atkal tiek bloķēts, tas var izraisīt krīzi šajās valstīs un pārtikas cenas pasaulē var pieaugt vēl vairāk. 17. jūlijā beidzās šīs vienošanās vairakkārt pagarinātais termiņš.  Par to paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, pavēstot, ka Krievija izstājas no šīs vienošanās. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kas ir šī darījuma tiešais „uzraugs”,  pirmdien pauda pārliecību, ka „viņa draugs” Putins joprojām vēlas pagarināt starptautisko „labības darījumu”. Viņš apgalvoja, ka vienošanās par „labības darījuma” pagarināšanu „bez pārtraukumiem” var tikt panākta vēl pirms Putina augustā iecerētās vizītes Turcijā, piebilstot, ka sarunas šī mērķa labā jau notiek. Tiesa, otrdien Krievijas vēstījums Turcijai, ka līdz ar Maskavas izstāšanos no Melnās jūras „labības darījuma” tiek izformēts šīs starptautiskās iniciatīvas koordinācijas centrs Stambulā un atsauktas drošības garantijas tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā, nebūt neapstiprina Erdogana publiskoto pārliecību. Nosodījumu par Krievijas lēmumu izteicis gan ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs norādot, ka miljoniem cilvēku, kas cieš badu, „maksās” par šo Krievijas lēmumu, gan arī dažādu valstu amatpersonas. Tikmēr Ukrainas prezidents aicināja pasauli nerēķināties ar Krieviju, bet iespringt uz cita risinājuma meklēšanu, lai nodrošinātu labības eksportu. Kremlis šādu aicinājumu jau nodēvējis par pārdrošu.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu

Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Sazināmies ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvi, majoru Jāni Slaidiņu un bijušo Latvijas vēstnieku Francijā, Latvijas Ārpolitikas insititūta vecāko pētnieku Imantu Lieģi. Ierakstā uzklausām Viktoriju Strazdas, kura dzīvo Francijā. Gruzijas varas diskrētais slepkavnieciskums Pirmdien, 3. jūlijā, tiesa Tbilisi turpina izskatīt Gruzijas eksprezidenta Mihaila Saakašvili lietu, kurā viņš apsūdzēts par amata pilnvaru pārsniegšanu, izklīdinot opozīcijas protesta demonstrāciju 2007. gadā. Apsūdzētais piedalījās sēdē attālināti – no privātās klīnikas, kurā šobrīd tiek turēts apcietinājumā. Ekrānā redzamais vēlreiz apliecināja, ka kopš 2021. gada oktobra ieslodzījumā turētā eksprezidenta veselības stāvoklis nav normāls. Saakašvili ir ārkārtīgi novājējis; kā apgalvo viņa tuvinieki, eksprezidents zaudējis 60 kilogramus - pusi no sava agrākā normālā svara. Viņi pauž aizdomas, ka ieslodzītais ticis saindēts. Ārsti brīdinājuši, ka viņa dzīvībai draud briesmas, kamēr Gruzijas varasiestādes apgalvo, ka Saakašvili tiekot atbilstoši aprūpēts. Organizācija „Amnesty International” nodēvējusi notiekošo par „acīmredzamu politisku izrēķināšanos”. Visasāk uz notikušo reaģējusi Ukraina, kuras pilsonis Mihails Saakašvili ir kopš 2015. gada. Prezidents Volodimirs Zelenskis publicējis tvītu, kurā apsūdz Maskavu kādreizējā Gruzijas līdera slepkavošanā ar Tbilisi valdības rokām un atgādina, ka Ukraina lūgusi izdot tai eksprezidentu. Gruzijas vēstnieks Kijivā izsaukts uz Ukrainas Ārlietu ministriju, kur viņam izteikts aicinājums 48 stundu laikā doties uz savu valsti, lai apspriestos ar savu valdību. Tas, protams, saistāms ar arī vispārējo Kijivas un Tbilisi attiecību stāvokli, Gruzijas pašreizējai varai nepievienojoties pret agresorvalsti Krieviju noteiktajām sankcijām. Francijā atkal liesmo Vairāk nekā miljards eiro zaudējumu uzņēmumiem, valsts iestādēm un privātpersonām; vairāk nekā 1100 nodedzinātu vai bojātu ēku, vairāk nekā tūkstotis izlaupītu, izdemolētu vai aizdedzinātu banku filiāļu, veikalu, kiosku, pasta nodaļu, vairāk nekā 5600 sadedzinātu automašīnu. Vairāk nekā 3300 arestēto, vairāk nekā 700 cietušo, viens bojāgājušais. Tāda ir bilance nekārtībām, kuras uzliesmoja Francijā pēc tam, kad 27. jūnija rītā Parīzes piepilsētā Nantērā dzīvību zaudēja septiņpadsmitgadīgais Naels Marzuks, Ziemeļāfrikas izcelsmes imigrantu atvase. Notikušā apstākļi vēl tiek izmeklēti, taču skaidrs ir tas, ka viņa nāves iemesls ir policista raidīta lode. Jaunais cilvēks, lielā ātrumā stūrēdams mersedesu ar Polijas numura zīmēm pa sabiedriskā transporta joslu, nepakļāvās policijas patruļas prasībai apstāties, vairākkārt pārkāpa satiksmes noteikumus, līdz galu galā bija spiests apstāties satiksmes sastrēguma dēļ. Tomēr kad policists, notēmējis uz viņu pistoli, pavēlēja Marzukam izslēgt dzinēju un pacelt rokas aiz galvas, viņš atkal mēģināja uzsākt braukt un saņēma liktenīgo lodi. Jau tās pašas dienas vakarā sākās nekārtības, kas pārņēma ne tikai Nantēru, pēc tam Parīzi un tās apkārtni, bet izplatījās arī citur valstī, tai skaitā Francijas aizjūras īpašumos. Nekārtību dalībnieki uzbruka ne vien policijas iecirkņiem, bet arī citām valsts un pašvaldību iestādēm. Veikalu un citu komerciestāžu postīšanas motīvs, protams, bija arī zagšana un vandālisms. Naktī uz 2. jūliju notika uzbrukums Parīzes piepilsētas L'Aj-le-Rozas mēra privātmājai, kura laikā cieta viņa sieva un bērns, ko prokuratūra kvalificējusi kā slepkavības mēģinājumu. Tiek atzīmēts, ka uzbrukumos un postīšanā piedalās sevišķi daudz nepilngadīgo. Valdība reaģēja ar plašu policijas spēku mobilizāciju un skarbu retoriku, premjerministrei Elizabetei Bornai Nacionālās Asamblejas sēdē aicinot pieņemt bargākus likumus, sevišķi attiecībā pret vecākiem, kuru nepilngadīgās atvases piedalās nekārtībās. Šīs nedēļas sākumā pilsoņi pulcējās pie pašvaldību ēkām mītiņos, pieprasot pārtraukt postīšanu, tajā pašā laikā nekārtības sāka noplakt. Īpašu uzmanību izraisījušas līdzekļu vākšanas kampaņas, kuras uzrāda zināmas tendences. Kontā, kuru labējais politiķis Žans Mesjā atvēra atbalsta vākšanai Marzuku nošāvušā policista ģimenei, visai drīz tika savākti vairāk nekā miljons eiro. Tikmēr nošautā ģimenei savāktais atbalsts ir apmēram 350 000 eiro. Quo vadis, Jevgeņij Prigožin? Pirmdien pēc nedēļu ilgas klusuciešanas publiskajā telpā atkal parādījās privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” vadonis un pusotru dienu ilgušā dumpja sarīkotājs Jevgeņijs Prigožins. Balss ziņā sociālajā tīklā „Telegram” viņš pauda: „Es gribu, lai jūs saprastu, ka mūsu „Taisnīguma marša” mērķis bija vērsties pret nodevējiem un mobilizēt mūsu sabiedrību. Esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā nākotnē jūs redzēsiet mūsu uzvaras frontē. Paldies, puiši!” Kā zināms, pēc tam, kad Prigožina algotņu „saulgriežu maršs” apstājās pārsimts kilometru attālumā no Maskavas, pret viņu uzsāktā kriminālvajāšana tika izbeigta un viņam bija ļauts doties uz Baltkrieviju. Prigožina „puišiem” – „Vāgnera grupas” kaujiniekiem – savukārt tagad ir iespēja izvēlēties vienu no trīs iespējām: pāriet Krievijas Aizsardzības ministrijas dienestā, piebiedroties savam vadonim Baltkrievijā vai doties mājās. Saprotams, ka vislielākā interese ir par to, cik varētu būt to, kuri izvēlēsies otro variantu. Pasaules medijos parādījušies satelīattēli no kādas karabāzes Baltkrievijas dienviddaļā, kur dažu dienu laikā parādījušās daudzas teltis. Šī, iespējams, ir Prigožina privātās armijas jaunā dislokācijas vieta, un, ja tā, tad atliek vien minēt, kurp tālāk vedīs viņu ceļš. Tikām raidsabiedrība BBC veikusi eksperimentu Krievijā, apzvanot vairākus no „Vāgnera grupas” vervēšanas centriem. Uzdodoties par potenciāla algotņa radinieci, žurnāliste uzzinājusi, ka centri turpina darbību, pie tam līgumi tiekot slēgti joprojām ar „Vāgnera grupu”, nevis Krievijas militāro resoru. Tiesa, pēc visa spriežot, Prigožina avantūra būs liktenīga viņa izvērstajai mediju impērijai. 30. jūnijā Krievijas institūcija „Roskomnadzor” bloķēja tīmeklī Prigožina mediju holdinga „Patriot” resursus, un sestdien holdinga nozīmīgākās daļas, aģentūru RIA FAN, direktors Jevgeņijs Zubarevs paziņoja par darbības pārtraukšanu. Starp citu, holdinga „Patriot” daļa ir arī uzņēmums „Interneta izpētes aģentūra”, plašāk pazīstama kā „Prigožina troļļu ferma”. Var tikai minēt, kur sev pielietojumu atradīs šie dumpīgā oligarha rokaspuiši. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Premjerė prezidentui pateikė švietimo, mokslo ir sporto ministro kandidatūrą. Eiti šias pareigas siūlomas šiuo metu viceministro pareigose dirbantis Gintautas Jakštas.Algirdas Paleckis lieka pripažintas kaltu dėl šnipinėjimo Rusijai, tačiau Lietuvos Aukščiausiasis Teismas jam inkriminuotą nusikaltimą pakeitė iš šnipinėjimo į rengimąsi šnipinėti ir bausmė sutrumpinta pusmečiu. Pasak nutartį paskelbusio teisėjo Tomo Šeškausko, sprendimas sumažinti bausmę priimtas dėl netinkamai pritaikyto baudžiamojo įstatymo.Ukrainos gynybos ministerija teigia, kad šalies pajėgos sustabdė Rusijos puolimą rytuose, tačiau pasak Kyjivo - didžiausi mūšiai dar laukia ateityje.Baigėsi bene didžiausia šios savaitės drama - greta Titaniko rastos praėjusį savaitgalį dingusios povandeninės kapsulės nuolaužos. Kokie šios nelaimės atgarsiai, kokių pasekmių tai gali turėti povandeniniam turizmui?Alantoje vyksta jubiliejinis 30-asis „Santaros-Šviesos“ suvažiavimas. 1957 metais Jungtinių Valstijų liberaliosios lietuvių išeivių inteligentijos įkurta organizacija nuo 1993-ųjų rengia kasmetinius suvažiavimas Lietuvoje.Kokios pramogos ir orai laukia trumpiausią metų naktį?Ved. Agnė Skamarakaitė

Kauno kelių policija neseniai tikrino automobilių skleidžiamą triukšmą. Kaip pareigūnai tikrina transporto priemonių triukšmą ir kada už tai jau galima gauti baudą?Esant geriems orams žmonės ieško vis daugiau galimybių laiką praleisti gamtoje. Ką šį sezoną siūlo nacionaliniai bei regioniniai parkai ir ar šią vasarą tilps visi norintieji Kuršių nerijoje?Paaiškėjo, kuriuo numeriu didžiajame Eurovizijos finale pasirodys Monika Linkytė. Kaip vertinate jos pasirodymą? Kas labiausiai įstrigo stebint šių metų Euroviziją?Pusę metų po Lietuvą keliaujanti paroda apie kino teatrus šiuo metu lankosi Panevėžyje. Kuo ypatinga ši keliaujanti paroda ir ką joje galima pamatyti?Ved. Edvardas Kubilius

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija grasās kaimiņvalsts Baltkrievijas teritorijā izvietot taktiskos kodolieročus. Francijas galvaspilsētā Parīzē un citās pilsētās aizvadītas kārtējās protesta akcijas pret valdības apstiprināto plānu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdien, 27. martā, paziņoja par viņa valdības virzītās tiesu sistēmas reformas atlikšanu. Iepriekš reforma raisīja plašus protestus. Aktualitātes komentē ārpolitikas eksperts Arnis Latišenko, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka. Sazināmies ar Birutu Zujāni Parīzē. Ierakstā uzklausām Viktoriju Strazdas, kura arī dzīvo Parīzē. Bibi piebremzē Pirmdienas, 27. marta, pievakarē Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka valdība uz mēnesi aptur asu sabiedrības reakciju izraisījušās tieslietu reformas īstenošanas procesu. Reforma paredz nozīmīgi mazināt Izraēlas Augstākās, respektīvi, konstitucionālās tiesas ietekmi, lielā mērā pakļaujot to nozīmīgākai izpildvaras kontrolei. Jau vairākus mēnešus Izraēlā notiek protesti pret šo plānu, kas pēdējās nedēļās sasnieguši kulmināciju, simtiem tūkstošu izraēliešu iesaistoties protesta akcijās. Tiek lēsts, ka tie ir plašākie protesti pret valdību, kādi Izraēlā jebkad pieredzēti. Pagājušajā sestdienā kā pirmais no valdošās koalīcijas pārstāvjiem pret iecerēto reformas plānu izteicās aizsardzības ministrs un premjera partijas biedrs Joavs Gallants, pēc kam premjerministrs nekavējoties atlaida viņu no amata. Tobrīd Netanjahu apņēmība šķita nesatricināma, taču turpmākie notikumi piespieda viņu kaut nedaudz piekāpties. Vispirms Izraēlas lielākā arodbiedrību apvienība „Histadrut” izsludināja vispārēju streiku, kas paralizēja daudzu uzņēmumu, t.sk. lielas daļas medicīnas iestāžu un starptautiskās Ben Guriona lidostas darbību. Tajā pat laikā Izraēlas prezidents Isāks Hercogs vērsās pie premjerministra ar aicinājumu apturēt reformas virzīšanu. Šis ir visai neierasts solis Izraēlas valsts galvam, kura varas funkcijas pamatā nav saistītas ar iekšpolitiku. Premjerministra Netanjahu lēmums atlikt procesa virzību lielākoties tiek vērtēts pozitīvi, vairumam analītiķu gan norādot, ka tā ir tikai relatīva piekāpšanās nolūkā iegūt laiku. Pie tam tā likusi premjerministram slēgt nozīmīgu darījumu arī ar vienu no dzelžainākajiem reformas atbalstītājiem – nacionālās drošības ministru, radikāli labējās partijas „Ebreju spēks” līderi Itamaru Ben Gviru, pilnvarojot viņu pārraudzīt jaunas spēka struktūras – Nacionālās gvardes – izveidi. Konceptuāli par šādas struktūras nepieciešamību tiek spriests jau kopš pagājušā gada maijā notikušajām sadursmēm starp ebreju un palestīniešu izcelsmes iedzīvotājiem. Tomēr tagad izskan viedoklis, ka šis jaunais veidojums kļūšot par ministra Ben Gvira „privāto miliciju”, kuru šis radikālais nacionālists laidīšot darbā pirmām kārtām pret palestīniešiem. Krievijas kodolieroči Baltkrievijā 25. martā Krievijas vadonis Putins paziņoja, ka viņa valsts plānojusi izvietot taktiskos kodolieročus savas kaimiņvalsts un sabiedrotās Baltkrievijas teritorijā. Tas ir zīmīgs solis, jo līdz šim Krievijas kodolieroči ārpus tās teritorijas izvietoti netika. Pie tam Kremļa saimnieks steidzās uzsvērt, ka kodolieroču kontrole netiks nodota baltkrievu pusei, kas būtu klajš kodolieroču neizplatīšanas vienošanos pārkāpums. Taktiskie kodolieroči, kas paredzēti lietošanai kaujas laukā, ir salīdzinoši mazjaudīgi. To ražošana un izvietošana līdz šim nav tikusi kontrolēta starptautisko līgumu ietvaros, tāpēc nav droši zināms, cik un kādi šie ieroči ir Krievijas rīcībā, un kur tie ir izvietoti. Daudzas Krievijas ieroču sistēmas ir iespējams izmantot gan ar konvencionālo, gan ar kodolmunīciju. Cita starpā Krievijas taktiskie kodolieroči varētu būt izvietoti Kaļiņingradas apgabalā, par ko jau pagājušā gada februārī izteica aizdomas Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anašausks. Attiecīgi, šādu ieroču izvietošana Baltkrievijā maz ko mainītu kopējā militāri stratēģiskajā situācijā reģionā. Savienoto Valstu reakcija uz Putina paziņojumu bijusi visai mērena, paziņojot, ka šobrīd neesot pazīmju, ka Krievija gatavotos izmantot kodolieročus. Vakar, 28. martā, ar oficiālu paziņojumu Krievijas taktisko kodolieroču sakarā nāca klajā Baltkrievijas ārlietu ministrija. Tajā teikts, ka šis solis ir atbilde uz bezprecedenta spiedienu, kuru pret Baltkrieviju pēdējos gados vērsušas Savienotās Valstis un to sabiedrotie. Francija atkal protestē Kopš janvāra otrās puses Francijā, jo sevišķi Parīzē, nerimt protesti pret premjerministres Elizabetes Bornas valdības rosinātajiem grozījumiem valsts pensiju likumā, paaugstinot pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Arī pēc šiem grozījumiem pensionēšanās vecums Francijā būs zemāks nekā jebkurā no tās kaimiņvalstīm, kur tas ir 65 vai 67 gadi. Jaunu protestu uzbangojumu izraisīja valdības lēmums pieņemt likuma grozījumus Francijas Konstitūcijas 49. panta 3. daļas paredzētajā kārtībā, proti, bez parlamenta balsojuma. Šādu likumdošanas aktu apturēšana iespējama vienīgi, parlamentam izsakot neuzticību valdībai, bet divi neuzticības balsojumi pēdējās nedēļās nav guvuši parlamenta atbalstu. Pēdējās desmit dienās Francijas pilsētu ielās devušies simti tūkstošu protestētāju un arī rekordliels skaits policistu, jo valdība bažījas par nopietniem apdraudējumiem sabiedriskajai kārtībai. Naktīs Parīzē un citās pilsētās veidojas vardarbības perēkļi, kur ielās tiek kurti sārti, tiek aizdedzinātas automašīnas, notiek demolēšana. Streiki aptvēruši naftas pārstrādes, atkritumu izvešanas, dzelzceļa, aviotransporta un izglītības nozares. Izskan pārmetumi policijai par krīzes saasināšanu, veicot nepamatotus arestus un lietojot pārmērīgu spēku pret protestētājiem. Tas apgalvots vairāk nekā 30 juristu parakstītā vēstulē, ka s nosūtīta izdevumam „Le Monde”. Savukārt izdevuma „Le Parisien” rīcībā nonākusi Francijas izlūkdienestu sagatavos ziņojums, kurā teikts, ka policijas brutalitāte var tikai uzkurināt niknumu un pretošanās vēlmi jauniešos, kuru intereses plānotā pensiju reforma šobrīd praktiski neskar. Tikām iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns norādījis, ka sadursmēs ar protestētājiem traumas guvuši daudzi policisti. Kā zināms, protestu dēļ tika atcelta plānotā Lielbritānijas karaļa Čārlza III valsts vizīte Francijā. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

17.marts ir Starptautiskā Miega diena. Tāpēc to sagaidot, raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par miega kvalitāti. Kādēļ kvalitatīvs miegs ir svarīgs - vai kvalitatīvs miegs tiešām palīdz uzlabot atmiņu, kas nepieciešams, lai kārtīgi izgulētos, un kas palīdzētu kvalitatīvu miegu nodrošināt? Plašāk skaidro miega speciāliste Una Purviņa un ārste psihiatre Natālija Bērziņa. "Miegs ir viena no fizioloģiskām cilvēka organisma funkcijām, kurai ir ļoti daudz dažādas nozīmes, tas ir ļoti svarīgs process, lai mēs varētu darboties," skaidro Natālija Bērziņa. "Notiek gan organismā atpūta, gan atmiņas konsolidēšanās, gan mūsu sagatavošana, gan augšana, īpaši bērnībā, gan imunitātes darbība, gan arī vispār organisma atjaunošanās, gan sirdsdarbības variabilitāti ietekmē, kas savukārt saistīts ar kardiovaskulāro veselību. Respektīvi, miegs ir fizioloģisks stāvoklis, kurā laikam mums mainās apziņas stāvoklis un organismā notiek dažādi fizioloģiskie procesi, kuru mērķis ir nodrošināt organisma ilgdzīvotspēju un izdzīvošanu." Aizmigšana var aizņemt līdz pat pusstundai. Naktī cilvēks var pamosties divas trīs reizes, bet pēc tam ir spējīgs aizmigt vai pat nepamana pamošanos, jo tās ir īsas. Tad no rīta pamostas, jūtas izgulējies, mundrs.  Ir vairāki aspekti, ka novērtēt, vai mans miegs ir labs: Cik laika patērējam aizmigšanai vai es naktī pamostos un vai pēc tam es spēju aizmigt,  vai nav tā, ka es pamostos divas, trīs vai vienu stundu agrāk nekā zvana modinātājs un nevaru aizmigt. kā es funkcionēju dienas laikā. "Tas ir, ja mēs runājam par bezmiegu, bet, ja mēs runājam par patoloģisku miegainību, tad tas ir otrādi - kā es jūtos dienas laikā. Ja man ir pastāvīga miegainība, es krītu miegā jebkurā situācijā, tad, ir jāskatās, ka kaut kas ar miegu nav kārtībā tieši no hpersomnijas vai narkolepsijas, respektīvi, no palielināta miega puses," norāda Natālija Bērziņa.

Į Lietuvą atvyksta Suomijos Prezidentas, kur susitikime su Lietuvos Prezidentu bus skiriama daug dėmesio Suomijos narystei NATO. Vakar NATO vadovas paskelbė, kad jau laikas priimti Suomiją ir Švediją į Aljansą. Dar anksčiau šią savaitę pasirodė žinia, kad Suomija gali leisti NATO dislokuoti branduolinius ginklus pasienyje su Rusija, jei bus ratifikuotas šalies prašymas prisijungti prie Aljanso.Klausytojų klausime - ar prekybos centrai turėtų leisti automobilius prie parduotuvių naktį statyti nemokamai?Kaip sekasi ištraukinėti gydytoją iš popierių krūvos? Apie tai šiandien bus diskutuojama Klaipėdos universitete. Atsakymo į šį klausimą ieško ir „Ryto garsai".Šiaurės Korėja pastarosiomis dienomis sustiprino ginkluotės bandymus - per dvidešimt balistinių raketų nusileido jūroje netoli Pietų Korėjos ir Japonijos krantų. Pchenjanui išbandžius ir tarpžemyninę raketą, Vašingtonas įspėja, kad branduolinė ataka prieš Ameriką ar jos sąjungininkus reikštų Kimų dinastijos pabaigą. Apžvalgininkai teigia, jog pastarųjų dienų testai - tai Pchenjano bandymas atkreipti į save dėmesį įtempto geopolitinio klimato kontekste.Po aštuonerių metų gatvėse - maždaug 20 kartų daugiau elektromobilių. Tokia vizija įtvirtinta Vyriausybės. Kiek realu ją paversti realybe ir kokia šalies degalinių ateitis?„The Roop“ pristato naują kūrinį „Šiluma“. Studijoje grupės lyderis Vaidotas Valiukevičius.Ved. Rūta Kupetytė

Naujausią informaciją apie karą Ukrainoje apžvelgia užsienio naujienų redaktorius Gabrielius Grubinskas.Lietuvoje daugėja aktyviai investuojančių moterų, rodo Lietuvos banko duomenys. Ekspertai mano, jog didėjantis investuoti pradedančių moterų skaičius yra susijęs su lengviau prieinama informacija nepatyrusiems vartotojams bei noru apsaugoti sukauptas santaupas, kad šios nenuvertėtų.Romoje tęsiasi Europos plaukimo čempionatas. Jame medalius jau pelnė ir Lietuvos atstovai. Apie lietuvių pasiekimus ir dar būsimus pasirodymus, pokalbis su čempionatą gyvai stebinčiu portalo LRT.lt žurnalistu.Izraelis ir Gazos kovotojai laikosi trapių paliaubų, tačiau įtampa tebetvyro, o ir patys gyventojai netiki, kad paliaubos truks ilgai. Apie situaciją regione pasakoja LRT RADIJO bendradarbė Živilė Avital Juonytė.Lietuvoje baigiamas kurti dirbtinės plaučių ventiliacijos aparatas, kurį gydytojai galės stebėti ir valdyti per nuotolį.Ved. Darius Matas

Vakaro pasaka. Astrid Lindgren. „Vieną gegužės naktį “. Skaito aktorė Eglė Tulevičiūtė.

www.bassgefluester.com

Kazachstane neramumai tęsiasi: į šalį atvyko Maskvos siųsti „taikdariai“.Seimo Socialinių reikalų ir darbo komitetas svarstė, kaip griežtinti darbuotojų prastovų skelbimo tvarką.Naktį į sausio 7-ąją ortodoksai švenčia Kalėdas.Ved. Irina Andrianova