Podcasts about nakt

  • 64PODCASTS
  • 125EPISODES
  • 45mAVG DURATION
  • 1MONTHLY NEW EPISODE
  • May 28, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024


Best podcasts about nakt

Latest podcast episodes about nakt

Divas puslodes
Ukraina piedzīvoja lielākos Krievijas uzlidojumus. Trampa pārmetumi augstskolām

Divas puslodes

Play Episode Listen Later May 28, 2025 54:05


Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

10–12
Įkrovimo stotelių valdytojai: vagys vis dažniau taikosi į kabelius, nuostoliai didžiuliai

10–12

Play Episode Listen Later Apr 4, 2025 111:44


Vagys vis dažniau taikosi į elektromobilių įkrovimo stoteles. Labiausiai nusikaltėlius domina krovimo kabeliuose esantis vertingas varis. Kaip siūlytumėte nuo vagių saugoti elektromobilių įkrovimo stoteles?Priedangų daugėja, bet jų vis dar nepakanka. Klausytojai teiraujasi – kas turi inicijuoti ar netgi priversti gyventojus išsikuopti daugiabučių rūsius. Ar ketinate savo daugiabučio namo rūsyje įsirengti priedangą?Naktį į šeštadienį Kybartuose mirus moteriai, namuose, panašiuose į sąvartyną, liko vienas gyventi sunkią negalią turintis vyras. Mirusią moterį tarnybos išvežė, o kaimynams pareiškė, kad būtent jie turi pasirūpinti žmogumi su negalia, nes Vilkaviškio socialinės tarnybos dirbs tik pirmadienį. Kas turi pasirūpinti žmogumi su negalia, kai staiga miršta jo artimasis?Keliausime į Širvintų rajoną, kur ūkininkas Augustinas Martinėlis turi biodinaminį ūkį ir laikosi savitų ūkininkavimo principų - tarkime, čia svarbu, kad galvijai turėtų ragus.Ved. Edvardas Kubilius

kas ved kaip nakt labiausiai vilkavi klausytojai keliausime edvardas kubilius
Ryto garsai
Ieškant dar vieno JAV kario, Kojala sako: jų kariuomenei tokios tragedijos yra kasmetinės

Ryto garsai

Play Episode Listen Later Apr 1, 2025 145:29


Lietuvos kariuomenė praneša, kad po šarvuočio suradimo tęsiama paskutinio dingusio JAV kario paieškos operacija. Vakare iš įvykio vietoje nuskendęs M88 paruoštas pakrovimui ir išvežimui, prie paieškų prisijungė Lenkijos inžinieriai. Naktį prie paieškų taip pat prisijungė du Estijos policijos K9 atstovai su tarnybiniais šunimis, taip pat trečias amfibinis ekskavatorius su šukomis.O kaip Jungtinių Valstijų žiniasklaida reaguoja į Lietuvoje žuvusius amerikiečių karius?Jungtinų Valstijų prezidento Donaldo Trumpo sprendimas nutraukti finansavimą Laisvosios Europos/Laisvės radijui palietė ir dvidešimt Vilniuje dirbančių Baltarusijos žurnalistų. Jų likimas kol kas neaiškus. Prieš kelerius metus Lietuvoje atidarytas biuras iš kurio informacija radijui rengiama daugiausia baltarusi kalba. Koks šių žurnalistų likimas?Nuo šiandienos jau galima važiuoti su vasarinėmis padangomis. Kelių eismo taisyklės numato, kad su vasarinėmis padangomis galima važiuoti jau nuo balandžio 1-osios, o nuo balandžio 10 d. draudžiama eksploatuoti transporto priemones su dygliuotomis padangomis. Tuo metu sinoptikai nuo savaitgalio naktimis dar prognozuoja minusinę temperatūrą. Taigi, ar keičiate padangas į vasarines jau balandžio pirmąją, ar laukiate, kol tikrai nebebus fiksuojama minusinė temperatūra?Lietuvoje pradėjo veikti e.sveikatos mobilioji programėlė. Jos iniciatoriai sako, kad programėlė mažins administracinę naštą medikams bei spręs eilių problemą. Medikų organizacijų atstovai abejoja, ar programėlė padės sumažinti eiles. O ką apie naujovę mano ir patys gyventojai?Šį mėnesį „LRT ieško sprendimų“ žurnalistai domisi, kaip pasiruošti krizinėmis situacijomis. Slėptuvę įsirengti galima ir savo namo kieme. Tokį statinį siūlo ir Lietuvoje veikiančios bendrovės. Teigiama, kad ją įkasus pakankamai giliai, slėptuvė gali apsaugoti ir nuo bombardavimo, o gyventi ten galima tol, kol užteks maisto ir vandens atsargų.Ved. Rūta Kupetytė

Ryto garsai
Penktą parą tęsiasi dingusių Jungtinių Valstijų karių paieškos bei gelbėjimo darbai

Ryto garsai

Play Episode Listen Later Mar 30, 2025 113:24


Kokybiškas miegas ne tik savaime yra sveikatai palankus, bet ir gali pagerinti rezultatus, siekiant geresnės emocinės sveikatos terapijoje ar panašiais būdais. Kaip, naujame „Miego DNR“ epizode paaiškina neuromokslininkė Laura Bojarskaitė.Sveikatos apsaugos ministerija planuoja į sveikatos sektorių pritraukti daugiau specialistų – medicinos studijas baigusių, bet medikais nebedirbančių lietuvių bei anksčiau emigravusių medikų. Taip pat planuojama pritraukti užsieniečių. Į Vyriausybės siekius reaguojantys medikų atstovai sako, kad tokiems planams įgyvendinti reikia geresnių darbo sąlygų.Ukrainoje tebesitęsiant karui, į Lietuvos šaudyklas plūsta lietuviai, norintys išmokti taikliai šaudyti, tinkamai valdyti ir prižiūrėti ginklus. Pasak tokių mokymų organizatorių, žmonių, norinčių mokytis kariauti, antplūdį jie pajuto dar karo pradžioje, o srautas iki šiol išlieka itin aukštas.Penktą parą tęsiasi dingusių Jungtinių Valstijų karių bei šarvuotos transporto priemonės paieškos bei gelbėjimo darbai. Naktį narai bandė nerti į pelkę, tačiau atlikti darbų bei užkabinti tempimo lynų ant šarvuočio vis dar negalėjo – purvo sluoksnis vis dar per didelis, sąlygos narams dirbti – per sudėtingos.Lietuvos gyventojų sergamumas ir mirtingumas nuo širdies ir kraujagyslių ligų išlieka didžiausias Europos Sąjungoje, o moterų sergamumas jomis – net didesnis, nei vyrų. Didelio sergamumo ir mirštamumo nuo širdies ir kraujagyslių ligų viena iš priežasčių yra nepakankamas arba neteisingas vaistų vartojimas, gydytojų rekomendacijų nesilaikymas, sako specialistai.Ved. Paulius Selezniovas

Patriotu podkāsts
Barikāžu laiks: darbs Radio 1991.gada janvarī un Daiņa Īvāna uzruna 13.janvāra naktī

Patriotu podkāsts

Play Episode Listen Later Jan 19, 2025 24:44


Ik gadu šajās dienās pieminam 1991. gada barikādes, kas bija liktenīgs pagrieziena punkts mūsu valsts vēsturē. Tolaik Doma laukumā dega ugunskuri, skanēja dziesmas un aicinājumi iedzert siltu tēju un uzkost maizītes, bet radioēkā darbs ritēja cauri diennakti, bija gan bailes un arī pleca sajūta. Radio bijušie un esošie kolēģi atceras darba režīmu tajās janvāra dienās un namā izveidoto izeju briesmu gadījumā - šauru laipu starp otrā stāva logiem pagalmā. Bet par uzrunu pie mikrofona 13. janvāra naktī stāsta Trešās Atmodas laika līderis, Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Radijo dokumentika
Tą baisiąją naktį (1992)

Radijo dokumentika

Play Episode Listen Later Jan 12, 2025 27:17


Sausio 13-osios sukakties proga prisimename Lietuvos radijo ir televizijos metraštininką, ilgametį redaktorių Stasį Štikelį (1930-1999) ir jo sukurtą radijo dokumentiką apie LRT darbuotojų išgyvenimus per 1991-ųjų sausio įvykius.Restauruoto įrašo autorė - Vaida PilibaitytėPirmą kartą transliuota 2021-01-10Pauliaus Lileikio nuotrauka

Gamta – visų namai
Kodėl pelėdos ūbavimas naktį kelia baimę?

Gamta – visų namai

Play Episode Listen Later Jan 11, 2025 28:22


Tado Ivanausko zoologijos muziejuje vyko mokslinė konferencija, skirta 50 metų kryptingiems pelėdų ir plėšriųjų paukščių tyrimams. Pasirodo, pelėdos ir ereliai ne tik kelia baimę, bet ir verčia mokslininkus laipioti į medžius, tikrinant lizdus – ne visada be mėlynių ar subraižytų kelių. Apie tyrimų pradžią, iššūkius ir kodėl pelėdos naktį atrodo protingesnės nei mes – kalbamės su konferencijos dalyviais.Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

ved apie baim nakt kelia pasirodo selemonas paltanavi tado ivanausko alvyda bajar
LTV Ziņu dienests
“Šodienas jautājums”: Ko aktierim nozīmē balva par mūža ieguldījumu “Spēlmaņu naktī”?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Nov 21, 2024 21:23


“Šodienas jautājums”: Ko aktierim nozīmē balva par mūža ieguldījumu “Spēlmaņu naktī”? by LTV Ziņu dienests

Gamta – visų namai
Nuo giedojimo kapinėse iki ugnies degimo naktį

Gamta – visų namai

Play Episode Listen Later Nov 2, 2024 30:02


Dzūkijos šiluose ypatingas Vėlinių laikas atsiskleidžia per šilinių dzūkų tradicijas ir kasdienybės įspūdžius. Etnografė Onutė Drobelienė pasakoja apie Vėlinių šventės prasmę Margionių kaimo gyventojams, kurių bendruomenė vis dar puoselėja senovinius papročius.Šventojo Huberto diena primena apie gilias medžioklės tradicijas Europoje, kurias Lietuvoje pažįsta tik retas, galbūt todėl jos Lietuvoje švenčiamos kukliai, sako biologas Eugenijus Tijušas.Keliaujame prie Kaišiadorių rajone esančio Kalvių ežero ir ant jo kranto pastatyta unikalia bažnyčia. Kuo ypatinga ši vietovė pasakoja geologas Jonas Šečkus. O kelionėje prie Kovaičių akmenų vedliu buvo Lietuvos geologijos tarnybos mokslininkas, geologas Vidas Mikulėnas.Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

ved dz kuo lietuvos lietuvoje europoje nakt kovai kalvi selemonas paltanavi alvyda bajar
Pa ceļam ar Klasiku
Ērģelniece Lauma Akmene: Vēlos izcelt arī mazāk zināmu komponistu mūziku

Pa ceļam ar Klasiku

Play Episode Listen Later Jul 4, 2024 21:01


37. Starptautiskajā Ērģeļmūzikas festivālā "Rīgas doms", kas norisināsies no 7. jūlija līdz 9. augustam, izskanēs kopumā 15 koncertu. Festivālā atklāšanā svētdien, 7. jūlijā, uzstāsies latviešu ērģelniece Lauma Akmene, kura lielu daļu laika dzīvo un muzicē ASV. Tā kā viņa šobrīd pievērsusies studijām Rīgas Tehniskajā universitātē, aicinājām ērģelnieci uz tikšanos "Klasikas" studijā. Sarunā par koncertprogrammu veidošanu un mūziku, ko radījušas komponistes sievietes. Par kāpšanu kalnos un to, ko Laumas ērģeļu spēlei dod arhitektūras studijas un svarcelšanas treniņi. Arī par pasaules labākajām ērģelēm un iespaidīgākajām dabas ainavām. "Man patīk spēlēt Amerikas katedrālēs, jo tās ir lielākas (kā jau viss tur ir lielāks)," smaidot stāsta Lauma Akmene. "Bet arī Rīgas Domā ir brīnišķīgas, pasaulē zināmas ērģeles, ko man ļoti patīk spēlēt." Koncertu programmās Lauma Akmene līdzās publikai zināmiem komponistiem cenšas iekļaut arī mazāk pazīstamu komponistu darbus. "Savulaik man nāca atklāsme, ka visu mūžu, visā savas karjeras laikā esmu spēlējusi tikai baltu komponistu vīriešu mūziku. Un domāju – kā tas tā var būt? Jo tas nav nekādā veidā loģiski. Sāku meklēt citu mūziku un sapratu, ka nav nemaz tik viegli tādu atrast. Šādas mūzikas izdevēju ir diezgan maz un viņi ir mazi, bet sāku šādu mūziku iepirkt. Tā man bija pilnīgi jauna pasaule, kurā esmu vēl aizvien." Arī Laumai, kā daudziem ērģelniekiem, mēģinājumu laiki nereti ir vēlās vakara stundās, kad baznīcās visas norises ir beigušās. "Jā, man patīk spēlēt naktī, jo apkārt ir klusāks un šķiet, ka var vairāk dzirdēt skaņu. Naktī var likties, ka ērģeles skan skaļāk. Tīri darba ziņā gan vairāk man tīk rīta stundas, kad varu būt produktīvāka. Produktivitāte vairāk būs rīta stundās, bet iespējas – naktī."

Krustpunktā
Kā panākt, ka ballīšu rīkotāji netraucētu tiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jun 19, 2024


Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā? Disktutē Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa un "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans. Mēs pagājušajā gadā rīkojām diskusiju par trokšņiem pilsētās, par sūdzībām, ka naktīs nevar gulēt, jo ir vai nu skaļa ballīte kādā no izklaides vietām, vai arī kādi braukā apkārt ar motocikliem. Toreiz bija karsta diskusija, meklējot risinājumus, un diskusijas dalībnieki solīja rīkoties. Ir pagājis gads, bet cilvēki sūdzas joprojām. Īpaša uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta konfliktam Grīziņkalnu rajonā, kur iedzīvotāju biedrība iesūdzēja tiesā Rīgas domi, lai apturētu "Ghetto Games" pasākuma rīkošanu tur. Daži gan izsaka aizdomas, ka ir vēl citi motīvi konfliktam, bet pamatā runa, kā zināms, ir par troksni. Kā salāgot iedzīvotāju un dažādu organizāciju un pasākuma rīkotāju intereses, un kas tad notiek ar to cīņu pret pārlieku trokšņošanu?

ir vai pils kuri tiem nakt toreiz ghetto games krustpunkt
Krustpunktā
Kā panākt, ka ballīšu rīkotāji netraucētu tiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jun 19, 2024 53:38


Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā? Disktutē Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa un "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans. Mēs pagājušajā gadā rīkojām diskusiju par trokšņiem pilsētās, par sūdzībām, ka naktīs nevar gulēt, jo ir vai nu skaļa ballīte kādā no izklaides vietām, vai arī kādi braukā apkārt ar motocikliem. Toreiz bija karsta diskusija, meklējot risinājumus, un diskusijas dalībnieki solīja rīkoties. Ir pagājis gads, bet cilvēki sūdzas joprojām. Īpaša uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta konfliktam Grīziņkalnu rajonā, kur iedzīvotāju biedrība iesūdzēja tiesā Rīgas domi, lai apturētu "Ghetto Games" pasākuma rīkošanu tur. Daži gan izsaka aizdomas, ka ir vēl citi motīvi konfliktam, bet pamatā runa, kā zināms, ir par troksni. Kā salāgot iedzīvotāju un dažādu organizāciju un pasākuma rīkotāju intereses, un kas tad notiek ar to cīņu pret pārlieku trokšņošanu?

ir vai pils kuri tiem nakt toreiz ghetto games krustpunkt
Atspere
Aktieris Juris Lisners: Mans princips – ja nevari izdarīt labu, vismaz nedari sliktu

Atspere

Play Episode Listen Later Jun 8, 2024


"Atsperes" studijā ciemojas Latvijas Nacionālā teātra "bezkaunīgais vecis" Juris Lisners. Pieklājīgi runājam par teātri un šodienas sajūtām, jaunības draugiem un vaļaspriekiem...  Gunda Vaivode: Juri, cik liela nozīme ir vietai, kurā tu esi piedzimis un uzaudzis? Juris Lisners: Man liekas – izšķiroša. Jo mēs, bērzainieši, uzskatām Cēsīs, ka tā ir pati galvenā vieta Cēsīs, jo tā ir parku zona. Kādreiz tā bija mazliet norobežota no lielajām Cēsīm. Mēs uzskatām, ka tā ir elitāra vieta Cēsīs. Un joprojām tāda intelektuāla sala. Jā, nu… Tas ir tāds nacionāllokālpatriotisms. Bet nu – tādi mēs bijām, un tādi mēs paliekam. Un kur tad jūs to teātri spēlējāt – visi četrīši – tu, brāļi Žagari un Māris Pūris? Cēsu kultūras namā. Brāļi Žagari un it sevišķi Māris Pūris tolaik bija lielākās zvaigznes. Es tur biju perifērākais no visiem. (smejas) Viņi mani iesaistīja šajā avantūrā, kas beigu beigās izrādījās par mana mūža darbu. Vienā intervijā tu stāstīji: būdams vēl skolnieks, reiz esi atbraucis uz Rīgu un restorānā "Kamielis" ieraudzījis Ģirtu Jakovļevu. Pēc tam aizbraucis atpakaļ uz Cēsīm, stāstījis par to, un neviens tev nav ticējis. Tagad jaunieši sociālajos tīklos redz visu, un diezin vai viņiem maz var būt kāds pārsteigums. Bet par ko tu šodien pabrīnītos, ja kādu satiktu? Kas tas varētu būt par cilvēku? Domāju, ka arī mani ir skāris tas pats jaunības kults, jo es laikam ne par ko nebrīnītos. Jo, teiksim, Sjūzenu Sarandonu esmu redzējis tuvāk nekā tevi tagad, Deividu Boviju drusku tālāk esmu redzējis, un Kristapu Porziņģi arī esmu redzējis – viņš man nāca pretī. Raimonds Pauls ir ar mani runājis un arī viens otrs prezidents. Tā ka būtībā nav [nekā tāda], kas mani varētu tā ļoti pārsteigt. Pavisam nesen pirmizrādi piedzīvoja Gata Šmita iestudētā Anšlava Eglīša komēdija "Bezkaunīgais vecis", kur tev ir galvenā loma – esi vienskaitļots, atšķirībā no iepriekšējā iestudējuma. Nacionālā teātra mājaslapā pie izrādes publicēti daži uzvedinoši jautājumi, kas man šobrīd prasās atbildami. Cik alus kausu dienā drīkst izdzert, sasniedzot 65 gadu vecumu? Tik daudz, cik gribas, bet lai netraucētu citiem un nezaudētu jēgu. Vai jaunas brilles ir greznība? Nu jau jā... Jaunas labas brilles.  Un cik gadu vecumā vajadzētu pārstāt vadīt automašīnu? Tas arī ir diskutējams jautājums... Tu, starp citu, taču arī vadi auto? Jā, turklāt esmu šofera dēls. Atceros, kā mans tēvs 75 gadu vecumā, būdams profesionāls šoferis, jūtami zaudēja savas iemaņas tieši vecuma dēļ. Jo viņš bija ideāls šoferis, profesionālis! Un 75 gados viņš sāka braukt jūtami sliktāk. Tā kā tā ir tēma, kas būtu apskatāma. Tavs priekšgājējs tavā lomā šajā izrādē ir tavs skolotājs Alfrēds Jaunušans, kura kursu tu konservatorijā arī pabeidzi. Kas ir svarīgākās lietas, ko viņš tev iemācīja? Gandrīz viss, ko tagad daru uz skatuves un dzīvē, ir saistīts ar viņa dotajām pamācībām. Viena no pamācībām, ko mēģinu pielietot, ir šāda: ja gadījumā intervijās man prasa, ko es ar šo lomu esmu gribējis pateikt, tad Jaunušans mācīja, ko lai atbild: atnāciet uz izrādi, paskatieties, un to, ko jūs redzējāt, to es arī gribēju pateikt! Līdz ar to bieži vien, klausoties savas kolēģu intervijas, kurās tiek stāstīts par mīļāko lomu, sak', mana mīļotā loma ir Jegors Petrovičs, un es tajā atradu tur tādus un šitādus dziļumus... Es mēģinu no tādiem tekstiem izvairīties, jo maz kurš skatītājs zina, kas ir Jegors Petrovičs, vai ne? Un nezina to lugu, varbūt pat nav redzējis izrādi. Līdz ar to mēģinu no šāda veida jautājumiem veikli izvairīties. Starp citu, kuri aktieri bija tavā kursā?  Ināra Slucka, Dace Bonāte, Ilze Rūdolfa, Juris Rijnieks, Dainis Porgants, Jānis Reinis, Dzintars Belogrudovs. Mēs bijām "zelta kurss", kas diemžēl neizturēja juku un nabagu laikus un no talantīgā kursa mūsu teātrī esam palikuši tikai Dace, Ināra un es. Atceros, ka jūsu kurss bija ļoti spēcīgs jau konservatoriju beidzot – [uz jums skatījās] ar lielām cerībām. Tas bija arī laiks, kad teātros neienāca milzum daudz jaunatnes kā tagad. Teātrī ienācām pēc gandrīz desmit gadu pārtraukuma, līdz ar to mums tika ļoti liela uzmanība. Uzreiz bija visa prese, par mums interesējās, mēs bijām notikums Latvijas kultūras dzīvē. Tagad tie laiki ir pagājuši. Tagad teātrī iekšā un ārā staigā ļoti daudzi jaunie aktieri. Vienkārši laiki ir mainījušies. No Lāčplēša līdz Pumpišam, no varoņiem līdz humoristiskiem puišiem un lēnprātīgiem večiem –  ka jaunībā, piemēram gribas visu – un tad paķer arī to, ko nevar. Ar dziedātājiem tā notiek nereti, bet kā ar aktieriem un ar tevi pašu?  Es vienmēr esmu bijis diezgan piezemēts. Nekad neesmu īpaši kārojis kādu lomu. Kas man ir trāpījies, to esmu spēlējis, un es iemīlu to lomu, kas man tiek piedāvāta. Bet vai bijis arī kas tāds, kas bijis par grūtu? Piemēram, dziedātāji šad un tad grēko šajā ziņā, ka paņem kaut ko, kas vēl nav viņu profesionalitātei un attīstībai piemērots. Latiņa paņemta par augstu.  Tas jāprasa skatītājiem, jo [pašam šķiet, ka] ir veiksmīgākas, mazāk veiksmīgas lomas. Atkarīgs arī no tā, kādā iestudējumā tu esi, ar ko strādā kopā – tur ir vairāki faktori. Tas nav tā, ka "augsto do" nevari izdziedāt tāpēc, ka vēl neesi tam gatavs. Piemēram, Romeo es neesmu spēlējis. Bet būtu gribējis? Nē, tāpēc jau es saku – man nav bijušas sapņu lomas, ja nu vienīgi vienmēr, arī jaunībā, esmu sapņojis, ka varētu nospēlēt Ābramu izrādē "Skroderdienas Silmačos"… Un tas sapnis nu ir piepildījies! Jā, tas tā ir. Un atnāca laikā – tieši tad, kad biju tam gatavs. Esmu dikti priecīgs par šo lomu. Tu nupat pieminēji vārdu "kopā", un tas ir vārds, kas pēdējā laikā tiek lietots ļoti bieži. Tas ir gan modes vārds, gan arī pēc būtības lietots vārds, jo arī radio mūs uz to mudina – darīt lietas kopā un nesēdēt vairs vienam savā cellē. Teātrī jau tas ir pavisam normāli, jo tā ir tik sintezējoša māksla, kur satiekas viss. Tomēr gribu vaicāt: cik tavā darbā ir kopā darīšanas, un cik daudz tev ir vientulības, strādājot pie lomas?  Gan – gan. Pirms nākt kopā, ir jāpaveic mājasdarbi, un tie nu gan jādara vienam pašam, lai tu būtu gatavs strādāt ar saviem kolēģiem, lai tu viņus neapgrūtinātu un neierastos uz sarunu ar viņiem kā balta lapa. Tev jābūt gatavam. Tā ir cieņa gan pret materiālu, gan pret darbu, gan pret kolēģiem.  Ko tu dari vēl bez tā, ka izlasi lugas materiālu? Daudz domāju, iedziļinos sevī. Kas ir mūsu profesijas galvenā lieta? Ja nevari kā aktieris iekāpt smilšu kastītē, kopā ar bērniem rakņāties, paņemt mazu sērkociņu kārbiņu un teikt, ka tas ir tanks, kas šauj un tā tālāk – ja tev nav šīs spējas, naivitātes pakāpes – tev nav vietas profesijā. Tev jāiet projām. Ir jāmāk rotaļāties arī sirmā vecumā. Mazliet jābūt bērna prātā. Kādreiz iznāk tik atklātas sarunas arī ar jaunajiem kolēģiem? Droši vien, ka nē. Jaunos īpaši neinteresē mūsu viedoklis. Bet, ja man pajautātu, es labprāt pastāstītu, kā es domāju, kā man tas rādās un mālējas. Bet jaunie iet savu ceļu. Kostīmi, grims, scenogrāfija, mūzika – visam jāsaskan… Man, piemēram, ļoti gāja pie sirds “Bezkaunīgā veča” vizualizācija – Mārtiņa Vilkārša skatuve un Bertas Vilipsones kostīmi. Bet, vai tev ir gadījies arī iekšēji disharmonēt ar piedāvāto ārējo risinājumu? Tu tomēr pēc horoskopa esi Jaunava, visam jābūt sakārtotam. Pieņemu, ka tas tev varētu arī traucēt.  Mēdzu būt diezgan kašķīgs šajos jautājumos. Bieži vien man ir gluži vienalga, bet reizēm kļūstu arī sīkumains, kas laikam Jaunavām ir raksturīgi – ja pieķeros kādam sīkumam, nelaižos vaļā, kamēr tas netiek izpildīts. Bet kā tu jūties jaunās izrādes skatuves telpā? Mārtiņš Vilkārsis – tas ir vārds pats par sevi. Tas vispār neprasa nekādus komentārus. Mārtiņš šodien ir numur viens Latvijā savā profesijā. Mārtiņš ir Mārtiņš. Tu vienkārši skaties un brīnies, kā viņš visu redz.  Bertai Vilipsonei arī jau ir maza pieredze.  Nav pirmā reize, kad ar Bertu strādājam kopā. Berta ir ārkārtīgi burvīgs, patīkams cilvēks. Viņa ļoti maigi māk panākt to, ko grib. Skatoties acīs, jūtu, ka viņa mani māna, bet tas notiek tik burvīgi, ka es viņai to piedodu. Saku – jā, Berta, tev ir taisnība, es vilkšu šīs kurpes, man tās tīri labi patīk! Kaut arī pirms tam tās man nepatika. (smejas)  Bet kurpēm uz skatuves jābūt ērtām, vai ne? Tās arī ir ērtas, tikai gribēju citu fasonu. Bet nu – Berta to māk tik smalki panākt.. Tas arī jāmāk.  (..) Mēs šobrīd it kā dzīvojam savu mierīgo dzīvi, kaut zinām, ka pavisam netālu ir karš. Un arī pirms šī raidījuma dzirdējām, ka radio viļņos mūs visu laiku mazliet tā kā brīdina vai mudina būt gataviem X stundai. Vai tu arī par to domā? Visu laiku... Būtībā tas traucē man darbā, tas traucē man dzīvē, tas ēd mani kopā… Domāju par to visu laiku. Tāpēc bieži vien ir grūti mācīties vārdiņus [lugai]. Naktī aizmiegu, klausoties šīs tēmas Youtube. Smagi runāt par to... Un smagi man ir nevis par krieviem, kas uzbrūk, bet par tiem, kas var palīdzēt, bet nepalīdz. Tas mani visvairāk tracina un arī baida – ka kāds dara visu, lai nepalīdzētu. Var, bet neizdara. Un tad, kad mēs sakām, ka esam drošībā – mūs  sargā Piektais pants un tā tālāk –, esmu skeptisks. Ļoti. Man ir smagi par to runāt, bet domāju, ka kristīgā pasaule varbūt dzīvo savus pēdējos pārdesmit gadus – tik tālu acīmredzot esam degradējušies, ka mūsu laiks vēsturē beidzas. Ceru, ka kļūdos, bet manī ir ļoti daudz pesimisma.  Tomēr vienmēr jādomā uz to labo... Jādomā, jā. Bet optimismam lielas rūmes šobrīd nav atstāts, tāpēc ir jābūt gataviem, ka ziepes var būt un ka tev tā plinte būs jāņem padusē. Ir jābūt gataviem. Tas var notikt strauji… Nezinu, kurš par tevi to ir teicis – ka tevi ir grūti pārliecināt par to, kam mūža garumā esi radis pats savus pierādījumus, un gods tev ir augstā vērtē. Kas ir tavi goda postulāti? Mans princips ir – ja nevari izdarīt labu, vismaz nedari sliktu.  Tas nav maz. Jā. Mēģinu pēc tā principa dzīvot. Vai nu man tas izdodas, vai neizdodas, to lai citi saka, bet tā es sev pats esmu iestāstījis – runāt var viskautko, bet tu nedrīksti darīt sliktu.  Paturēsim to prātā! Nopietni mēs savu izklaidējošo raidījumu pabeidzam, bet tādā pasaulē šobrīd dzīvojam.  Cerēsim, ka notiks brīnums un mēs varēsim vairāk smaidīt, vairāk priecāties un mums būs jādomā tikai par jaukām, gaišām lietām, nevis par to, kas apkārt – melns, tumšs. Tāpēc, mīļie draugi, ejiet vēlēt! Neesiet slinki, neesiet lecīgi, neaizbildinieties ar visādiem sīkumiem, vienkārši aizejiet un izdariet – izpildiet savu pilsoņa pienākumu! Saruna teksta formātā pilnā apjomā drīzumā būs lasāma portālā LSM.LV.

Ryto garsai
Šiandien Lietuvos gatvėse skamba muzika, o muziejai kviečia į svečius šią naktį

Ryto garsai

Play Episode Listen Later May 18, 2024 112:24


Šiandien visoje Lietuvoje vyksta Gatvės muzikos dienos pasirodymai, Vilniuje prasideda atviros architektūros savaitgalis „Open House Vilnius“. Europos ir Lietuvos muziejai kviečia į muziejų naktį. Lietuvoje daugiau nei šimtas nemokamų veiklų muziejuose.80 procentų Ukrainos elektrinių po rusų bombardavimų yra smarkiai apgadintos ir veikia tik ribotai arba neveikia išvis. Siekiant kuo greičiaus atkurti elektros energijos tiekimą, ukrainiečiai remontuoja apgadintas anglimi kūrenamas elektrines. Tuo metu Rusijos raketų atakos darosi vis tikslesnės, o atsarginių dalių, reikalingų tokioms elektrinėms suremontuoti, trūksta.Per tris mėnesius anoniminė skambučių linija „Narkotikams – NE“ sulaukė beveik 700 skambučių. Pagal pranešimus policija pradėjo 17 ikiteisminių tyrimų ir nustatė 13 įtariamųjų disponavimu narkotikais ir jų platinimu. Aktyviausi yra didmiesčių – Vilniaus ir Kauno gyventojai.Populiariausia paieškos sistema „Google“ paskelbė, kad nuo šiol pirmenybę teiks dirbtinio intelekto sugeneruotiems atsakymams, o ne svetainių nuorodoms, kad vartotojai greičiau gautų norimą informaciją. Ekspertai svarsto, kaip šis įrankis gali pakeisti naršymo internete įpročius, o verslai nuogąstauja dėl galimos įtakos pajamoms iš reklamų.Motoakrobatas Aras Gibieža „Čempionų pokalbiuose su Airine Palšyte“ dalijasi savo patirtimi, ką reiškia atlikti triukus su motociklu. Pokalbis apie svajones pasiekti naują Gineso rekordą ant ledo.Ved. Gabija Narušytė

Vai zini?
Vai zini, ka Broņislava Martuževa naktīs redzēja zīmīgus, pat pravietiskus sapņus?

Vai zini?

Play Episode Listen Later May 17, 2024 4:59


Broņislavas tēvs nomira 1937. gadā, bet sapnis Broņislavai parādījās pēc pāris gadiem – brāļi bija sākuši būvēt jauno dzīvojamo māju – vēl nebija ne logu, ne durvju, sliekšņa vietā augsts baļķis. Broņislavas sapnis: Mirušais tēvs atnāk uz jauno māju, pārkāpj pār augsto sliekšņa baļķi, visu apskatās un saka: “Labi!” Broņislava  staigā  viņam līdzi, viņai  nav miera – viņai ir  sapnis tikt Rēzeknes Skolotāju institūtā, un viņa prasa: “Tēt, vai es tikšu uz institūtu?” Un tēvs saka: “Uz institūtu tu tiksi, bet par skolotāju nebūsi. Nē, par skolotāju tu nekad nebūsi, bet kaut kas liels no tevis iznāks.”  1941. gada vasarā brālis Pēteris ar divriteni aizveda māsas dokumentus uz Rēzeknes Skolotāju institūtu un vēlā rudenī, kad jau bija sācies karš, ar zirga pajūgu aizveda arī pašu māsu. 1944. gada augustā Lubānā jau ienāca padomju armija, pasaule sagriezās ar kājām gaisā. Broņislava piecus gadus dzīvoja pagrīdē, piecus gadus pavadīja Sibīrijā. Pēc atgriešanās no Sibīrijas viņa bija ļoti slima, ārstējās slimnīcās un sanatorijās, sapnis par skolotāju palika nepiepildīts. Vēlāk viņa teica: “Ja es būtu varējusi strādāt par skolotāju pēc kara, es drīz vien atkal nonāktu Taišetas trasē, jo melot bērniem es nemācētu”. Bet tēvam bija taisnība – kaut kas liels no tās meitenes tomēr iznāca! *   *   * Pēc kara piecus gadus Broņislava slēpās mājās brāļa ierīkotā bunkurā zem grīdas. 1949. gada 22. aprīlī, nepilnu mēnesi pēc izvešanām, Broņislava uzrakstīja dzejoli „Mans sapnis”. Viņa naktī bija sapņojusi, ka ir saulgrieze – viena pati klajā laukā. Karsta saule, tveice, bezvējš, ziedi novītuši, strauti izsīkuši, putni un sīki zvēri brēc slāpēs. Viņai sajūta, ka drūmais klajums viņu, vienu sauleņstiebru, ļauni vēro. Un tad – pārskrien ēna, nāk dzestrs viesulis, zibšņi, lietus, dārd pērkons… Un tad viss ir pagājis. Riet saule, no atzēluša lauka kāpj migla, burbuļo strauti, pie tiem veldzējas visa dzīvā radība… Tā notika arī dzīvē – pēc drūmā izsekošanas, apcietinājuma un melīgā padomju  perioda viss mainījās – Latvija atguva neatkarību un Broņislavas dvēsele varēja atveldzēties.    *   *   * 1951. gada 14. februārī Broņislavu apcietināja, 22. jūnijā pasludināja spriedumu – 25 gadi Gulaga labošanas darba nometnēs – un 1952. gada 1. februārī izveda no Rīgas centrālcietuma. Ceļš uz Ozerlaga nometnēm Taišetas trasē ilga divus mēnešus. Ceļā radās temperatūra pāri 40 grādiem, kad pat kriminālisti apžēlojās un palaida vagonā uz augšējās nāras pie loga. Skaista poliete, kas bija nozīmēta vagonā par feldšeri, noteica, ka tas esot sirds somiņas iekaisums, sameklēja un deva zāles, lai varētu tās drausmīgās, līdz bezsamaņai neizturamās sāpes sirdī remdināt. Vagonā kā siļķes mucā. „No tām sāpēm un temperatūras es degu, nejutu nekā. Un tad redzu it kā pa miegam, it kā bez miega: ārā spoža saule, mēs braucam pāri kalniem, tad viss spožums apdziest. Atnāk Jānis Skumbiņš, mans līgavainis, vācu formā, iedod man smagu, smagu spičku kastīti. Es taisu to kastīti vaļā. Viņš saka: “Attaisi, attaisi vaļā!” Es paskatos tajā kastītē zelts! Liels zelta gabals! Jānis saka: “Neko vairāk es tev palīdzēt nevaru. Zelts tagad tev ir, bet gredzens būs jāizkaļ pašai. Un viss paputēja.” Kaimiņpuisi Jāni Skumbiņu iesauca leģionā 1943. gadā. Viņa liktenis vēl arvien ir nezināms.

Ryto garsai
Vilniuje ir Kaune šiąnakt įvedama komendanto valanda

Ryto garsai

Play Episode Listen Later May 7, 2024 141:06


Vykstant Lietuvos kariuomenės ir NATO sąjungininkų pratyboms, Vilniuje ir Kaune šiąnakt įvedama komendanto valanda. Ji tęsis nuo dvidešimt antros iki penktos valandos ryto.Sukanka 120 metų, kadi buvo panaikintas carinės Rusijos valdžios įvestas ir 40 metų gyvavęs lietuviškos spaudos draudimas. Dabar ši diena kasmet minima kaip Spaudos atgavimo, kalbos ir knygos diena.Šį vakarą, matyt, ne vienas praleis prie televizoriaus ekrano, nes Malmėje, Švedijoje, įvyks pirmasis Eurovizijos dainų konkurso pusfinalis. Jame dėl patekimo į finalą kovos ir Lietuvos atstovas Silvester Belt. Klausimas klausytojams - kokių jūs rezultatų tikitės šio vakaro Eurovizijos pusfinalyje?Kaune veikiančiame klube „Likimo draugai“ kasdien renkasi žmonės, sergantys psichikos ligomis. Čia juos pasitinkanti vadovė Jolanta Stankūnienė visus įtraukia į aktyvias veiklas, moko dirbti socialinėse dirbtuvėse. Daugeliui tai pirmas darbas jų gyvenime. Kuo gyvena klube besilankantys žmonės – rubrikoje „Verslas iš širdies”.Prieš valandą Lietuvos prasidėjo išankstinis balsavimas šalies prezidento rinkimuose ir referendume dėl pilietybės išsaugojimo. Jis tęsis iki ketvirtadienio. Rinkėjai savo balsą atiduoti gali bet kurioje išankstinio balsavimo vietoje, nepriklausomai nuo to, kur yra deklaravę gyvenamąją vietą.Tęsiantis karui Ukrainoje, šalies žurnalistai dokumentuoja karo nusikaltimų įrodymus, sudėtingomis sąlygomis pateikia svarbiausią informaciją, ieško unikalių būdų pasiekti nuo istorijų apie karą neretai pavargusias užsienio auditorijas. Organizacija „Lviv Media Forum" telkia paramą žurnalistams, atlieka tyrimus apie žiniasklaidos padėtį šalyje. Pokalbis su organizacijos „Lviv Media Forum" vadove Olha Myrovič.Ved. Rūta Kupetytė

LA.LV KLAUSIES!
Kad beidzot varēs naktī sākt medīt briežus? "Šauj garām!" #226 epizode

LA.LV KLAUSIES!

Play Episode Listen Later Apr 10, 2024 58:37


Par bebru medībām meliorācijas sistēmās, par to, kad un ar kādiem nosacījumiem drīkst naktī medīt briežus un vai vispār drīkst. Ierakstām izstādē Outdoor Riga 2024. Runājam par lietotnes Mednis ieviešanu, par nepieciešamību reģistrēt visus nomedītos dzīvniekus, kā arī pacepjamies par dažādiem interesantiem izteikumiem sosiālajos tīklos. Epizode tapusi sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu! Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Gyvenimo citrinos
Gyvenimo citrinos. Žemyna apie savo ADHD: atsiguli naktį miegoti, o mintys lyg šimtai žiurkėnų rateliuose lekia

Gyvenimo citrinos

Play Episode Listen Later Mar 29, 2024 39:57


Aktyvumo ir dėmesio sutrikimas nustatytas Žemynai Treiderei prieš porą metų. Ieškojo, kaip dėl netipinio elgesio padėti sūnui, o atrado, kad ir pati turi šį sindromą. Sužinota diagnozė paaiškino daug dalykų, dėl kurių Žemyna kankinosi nuo vaikystės. Kaip gyventi su ADHD - nuo kasdienybėje funkcionuoti trukdančių dalykų iki supergalių.Ved. Lavija Šurnaitė

FM99 radijo podcast'as
Druskininkų ART Velykos su tikrais zuikiais ir naktį švytinčių margučių galerija!

FM99 radijo podcast'as

Play Episode Listen Later Mar 27, 2024 15:16


Kviečiame pasiklausyti pokalbio su Ramune Tarande, Druskininkų kultūros centro reklamos ir komunikacijos vyriausiąja specialiste, apie laukiančias ypatingas Šv. Velykas viename gražiausių Lietuvos kurortų!

Ryto garsai
Ryto garsai. Vyriausioji rinkimų komisija tiria daugiau nei kelias dešimtis įvairių skundų dėl kandidatų į prezidentus

Ryto garsai

Play Episode Listen Later Mar 26, 2024 116:57


Vyriausioji rinkimų komisija šiuo metu tiria daugiau nei kelias dešimtis įvairių skundų dėl kandidatų į prezidentus. Kokie tai skundai?Kilus abejonėms dėl Seimo narių kanceliarinių lėšų naudojimo tvarkos, Seimo narė Agnė Širinskienė siūlo, kad kuriais politikai įpareigoti pasibaigus kadencijai grąžinti Seimo kanceliarijai telefonus ir kompiuterinę įrangą, įsigytą už mokesčių mokėtojų pinigus. Kokia jūsų nuomonė – paskambinkite. Ar Seimo nariai, baigę kadenciją, turėtų grąžinti kompiuterius, telefonus Seimo kanceliarijai.Naktį iš šeštadienio į sekmadienį sostinės gatvėse Vilniaus kelių policijos pareigūnai kartu su pasieniečiais pliaupiant lietui surengė bendrą reidą, per kurį įkliuvo ir keli neteisėtai Lietuvoje esantys ir dirbantys užsieniečiai. Be leidimo Lietuvoje gyvenantys trečiųjų šalių piliečiai darosi vis didesnė problema.Ieškodama prasmingos veiklos, Indrė Grybauskienė sukūrė erdvę, kur vienoje vietoje galima rasti ir įsigyti Lietuvos vienuolynuose kurtus rankdarbius ir įvairius gaminius. Čia galima sužinoti ne tik kokie vienuolynai veikia, bet ir kokia veikla užsiima ten gyvenantys vienuoliai, o įsigyjant gaminius, prisidėti prie jų buities palengvinimo.Dalis ekspertų pastebi, kad pastaruoju metu išpopuliarėjo kvaišalų pirkimas, atsiskaitant skaitmeniiniais pinigais. Pavyzdžiui, per programėlę „Telegram“. Specialistų teigimu, kai vyksta tokio pobūdžio prekyba yra gana sudėtinga atsekti tiek pirkėjus, tiek pardavėjus. Policijos atstovas sako, kad prekyba kvaišalais „Telegram“ programėleje yra gana didelė problema, tačiau, anot jo, pareigūnai anksčiau ar vėliau atras joje veikiančius asmenis.Ved. Rūta Kupetytė

Techno Music - Techno Live Sets Podcast

Subscribe to listen to Techno music DJ Mix, Tech House music, Deep House, Acid Techno, and Minimal Techno.

MUSICA Y PALABRAS
La taberna 1015 - novedades y noticias

MUSICA Y PALABRAS

Play Episode Listen Later Mar 13, 2024 60:56


La Taberna, episodio 1015, repaso a las ultimas novedades. Nos visitan a nuestra taberna, Kalakan, Dúo Naktê, Yilian Cañizares, Carola Ortiz, Ana Alcaide, The Tannahill Weavers, Luar Na Lubre y Cabra. A Lucana Radio la radio que se lee, se ve y se escucha. Suscribete a nuestros episodios y no te pierdas ninguno Autor del programa: Francho Martinez Visita nuestra casa alucanaradio.es La Taberna es un espacio musical que pretende difundir la música de raíz y se emite en Radio Somontano, Radio Sobrarbe, Alto Jalón Radio, Radio Albada, Radio Monegros, Rcfm, Tea Fm, Onda Ocio y Norte Radio.

radio nos noticias novedades cabra la taberna nakt luar na lubre rcfm yilian ca tea fm ana alcaide tannahill weavers
LTV Ziņu dienests
"Aculiecinieks" - Liene un viņas Lieliskais. Semanuels.

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Mar 2, 2024 15:24


Naktī viņam bija daudz darāmā. Izteiksmīgi izpildīta ārija no runču operu klasikas, skaļi izčaukstināts plastmasas maisiņš un enerģiski patrenkāts zirneklis. Ne tikai lielisks, bet arī slavens! Pateicoties Lienes fotogrāfijām un sacerētajiem īsajiem stāstiņiem, ko viņa raksta Semanuela vārdā. Stāstus Liene publicē "Facebook" kaķu mīļotāju grupā.

60 minučių
60 minučių. Šiąnakt bus uždaryti Lavoriškių ir Raigardo pasienio kontrolės punktai

60 minučių

Play Episode Listen Later Feb 29, 2024 52:00


Lenkijos ūkininkai neatmeta, kad po derybų su šalies ministru pirmininku būtų nutrauktas suplanuotas protestas prie Lietuvos sienos.Vyriausybei nusprendus nuo kovo uždaryti Lavoriškių ir Raigardo pasienio kontrolės punktus. Šiąnakt vidurnaktį jie bus uždaryti. Pasienyje su Baltarusija liks veikti du punktai – Medininkų ir Šalčininkų. Pernai vasarą Lietuva uždarė dar du – Šumsko ir Tverečiaus – pasienio kontrolės punktus.Projektuojant ir statant naujus didesnius visuomeninius statinius bei aukštesnius daugiabučius juose turės būti įrengtos priedangos, skirtos pasislėpti oro pavojaus atveju. Tai šiandien paskelbė Aplinkos ministras Simonas Gentvilas. Pasak jo, priedangose turės tilpti 60 procentų pastatų lankytojų ar gyventojų.Separatistinis Padniestrės regionas vakar kreipėsi į Rusiją prašydamas apsaugos nuo neva Moldovos spaudimo. Maskva atsakė, kad tai vienas jos prioritetų. Kaip toliau čia gali klostytis įvykiai?Seimo narys Justas Džiugelis suspenduoja savo narystę Tėvynės sąjungos-Lietuvos krikščionių demokratų partijoje ir traukiasi iš frakcijos. Tokį sprendimą priėmė iniciatyvai „Skaidrinam“ neseniai paskelbus apie jo išlaidas parlamentaro ataskaitai platinti.Darbėnų bendruomenė priešinasi planams Auksūdžio kaime statyti vandenilio ir metanolio gamyklą. Šiandien keliasdešimt darbėniškių surengė piketą prie Kretingos rajono savivaldybės bei reikalavo, kad Taryba priimtų sprendimą nepritarti tokios gamyklos atsiradimui rajone. Tačiau Tarybos priimtas sprendimas sulaukti poveikio aplinkai vertinimo išvadų gyventojų lūkesčių nepateisino.Rokiškio rajono savivaldybė, skirdama finansinę paramą gydytojams pritraukti, užpildė visas trūkstamas specialistų vietas ligoninėje. Tačiau regione itin trūksta šeimos gydytojų. Savivaldybė žada juos prisivilioti, skirdama išmokas, siekiančias 50 tūkstančių eurų.Ved. Agnė Skamarakaitė

Pakeliui su klasika
Pakeliui su klasika. Sovietmečiu dingdavo žmonės, knygos, spektakliai. Tad ką bekalbėti apie dingusią naktį įrašyto spektaklio juostą

Pakeliui su klasika

Play Episode Listen Later Feb 29, 2024 89:38


„Sekdama Jono Jurašo dramą, bandžiau suprasti jo likimą. O per jį - ir savo tėčio likimą“, - apie asmeninę sąsają su filmu „Mamutų medžioklė“ pasakoja režisierė ir žurnalistė Aistė Stonytė. Apie slapta nufilmuotą legendinę J. Jurašo „Mamutų medžioklę“, apie skausmingą paties režisieriaus istoriją - pokalbis su Aiste Stonyte.Kaune, galerijoje „Drobė“ atidaryta paroda „Chromofobija“, kviečianti atsikratyti spalvų skulptūrose baimės. Ekspozicijos rengėjai tiki, kad ateityje, tokios, būtent spalvotos, skulptūros dažniau papuoš ir viešąsias erdves.Rubrikoje „Ką man skaityti?“ - sukrečianti odesiečio autoriaus Ilya Kaminsky knyga-alegorija „Kurčiųjų respublika“. Žiauriai okupuotojoje šalyje įsivyrauja tyla, bet mokytis pasipriešinimo galima ne tik žodžiais. „Ir vis dėlto, kai kuriais vakarais miestelėnai pritemdo šviesas ir moko vaikus gestų kalbos“. Apie mūsų laikmečio žiaurumų akivaizdoje aidintį perspėjimą pasakoja vertėjas Aistis Žekevičius.Estijos literatūra pasižymi humoru ir saviironija. Tokia yra ir dainuojamoji poezija. Apie literatūrą, muziką ir absurdišką gyvenimą - pokalbis su Estijos atlikėja Kaisa Kuslapuu.Nuo pat 2022 metų vasario 24 dienos poetas, vertėjas Marius Burokas kiekvieną dieną sekė ir viešino, kas naujo Ukrainos fronte, kiek pasistūmėta į priekį, kiek žuvusių. Šiandien Marius turi dar daugiau veiklos - kartu su kolegomis veža paramą Ukrainos kūrėjų šeimoms, verčia Ukrainos poetų eiles ir daro daugybę nematomų darbų. Apie literatūrą, karą ir mus pačius - dar nekariavusius, o jau pavargusius - pokalbis su Mariumi Buroku. Laidoje skambės ukrainietiška muzika.Ved. Jolanta Kryževičienė

Vai zini?
Vai zini, ka Taškentā Emilis Melngailis patiesībā bija trimdā?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Feb 21, 2024 6:53


Stāsta muzikoloģe, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Dr. art. Inese Žune. Emilis Melngailis 1901. gadā beidza Pēterburgas konservatoriju un pēc tam tur piecus gadus strādāja par mūzikas kritiķi lielākās vācu avīzes "St. Petersburger-Zeitung" redakcijā, pasniedzis privātstundas, spēlējis ērģeles un vadījis kori latviešu baznīcā, bet tad pēkšņi devies uz Vidusāziju, Taškentu, kur aizvadījis gandrīz 15 sava mūža gadus un strādājis par vācu valodas skolotāju kadetu skolā. Pats Melngailis par šo savu dzīves posmu rakstījis skopi, bet daudz vairāk par to var uzzināt no viņa pirmdzimtās meitas Lindas bērnības un jaunības atmiņām. (RTMM 217191; 217192  un 309533) Šīs atmiņas, kas bagātinātas arī ar citu ģimenes locekļu stāstīto, parāda, cik patiesībā grūts un sarežģīts jaunā komponista dzīvē bijis šis trimdas laiks. Nav skaidri zināms, ko Melngailis īsti sagrēkojies cara varas acīs 1905. gada revolucionārajos notikumos. Domājams, ka Orlova soda ekspedīcija viņu vajāja galvenokārt par neatļautas literatūras glabāšanu un  lasīšanu. 1905./1906. gada ziemā viņš kādu dienu pasta karietē ieradies vecāku rentētajās mājās Raunas "Marikalnā" ar smagiem koferiem. Tos novietojis istabaugšā, asarām acīs lūdzis vecākiem piedošanu un steigā devies prom. Domājams, ka koferos bijušas kādas toreiz aizliegtas grāmatas. Drīz vien mājā iebrukuši soda ekspedīcijas kazaki, kas veikuši kratīšanu un situši tēvu līdz asinīm, lai uzzinātu Melngaiļa atrašanās vietu. Vecāki samaksājuši lielu izpirkuma naudu, lai Emili neapcietina un neizsūta uz Sibīriju. Tā vietā viņam bijis ļauts doties trimdā uz Taškentu, bet aizliegts tur nodarboties ar mūziku. Aizbraukšana notikusi no vecāku lauku mājām 1906. gada jūlija beigās. Melngailis šai laikā jau bijis divkāršs atraitnis: Pēterpilī mirusi gan Lindas māte, igauniete Lēna Mirisepa (Mürisepp), gan arī dažus gadus vēlāk apprecētā krieviete Antoņina Lebedjeva, tāpēc Melngailim un viņa četrgadīgaijai meitiņai līdzi devusies komponista māsa Elīna Medne. Viņa garajā ceļā esot bijusi spiesta vairākkārt atrunāt Melngaili no domām par pašnāvību. Pa dzelzceļu sasnieguši Astrahaņu visi trīs ceļotāji tālāk devušies pa Kaspijas jūru ar aristokrātu izklaides kuģi. Tā kapteinis bijis komponista mātes brālis Valdemārs Mežaks, kurš Melngaili finansiāli atbalstījis studiju laikā. Kā samaksu par braucienu, kapteinis aicinājis Melngaili izklaidēt pasažierus maltīšu laikā kuģa ēdamzālē ar klavieru spēlēšanu. Sākumā jaunais dumpinieks protestējis un atteicies, bet vēlāk tomēr piekāpies un spēlējis pasažieru skaļā balsī pieprasītos krievu šlāgerus un dziesmas. Pirmais gads Taškentā pagājis visai pieticīgi. Darbs virsnieku skolā, kas dēvēta par  "Kadetu korpusu", bijis sešas dienas nedēļā no septiņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā un obligāts bijis arī dievkalpojuma apmeklējums svētdienās. Gandrīz visu mēnešalgu Melngailim bijis jānosūta gan V. Mežakam, gan vecākiem, lai tie baronam atmaksātu "Marikalna" māju rentes parādus. Tomēr viņam visgrūtāk bijis samierināties ar varas iestāžu aizliegumu nodarboties ar mūziku un būt mājās bez mūzikas instrumenta. Materiālais stāvoklis sāka pamazām uzlaboties tikai pēc tam, kad Melngailis nodibināja jaunu ģimeni, kas ļāva pamazām attīstīt arī savu saimniecību. Jau 1907. gada vasaras atvaļinājuma laikā Melngailis centās dabūt atļauju Latvijas apmeklējumam. Ar lielām grūtībām tas viņam arī izdodas, par iemeslu minot māsas pavadīšanu atpakaļ uz dzimteni. Tomēr bijis ar parakstu jāapliecina, ka viņš atgriezīsies un ceļojuma maršrutu nemainīs. Rīgā Melngailis iepazinies ar savu nākamo sievu, ļoti enerģisku jaunavu Annu Bērensi (1888–1938), kura strādājusi par pārdevēju grāmatveikalā. Skarbajos Taškentas apstākļos viņa spējusi kopā ar Melngaili izveidot un veiksmīgi vadīt ģimenes saimniecību. Pie tam desmit gados viņa laidusi pasaulē trīs dēlus un divas meitas. Katru gadu komponists ar nepacietību gaidījis vasaru, kad varbūt dabūs atļauju uz vienu mēnesi apciemot 4000 km tālo dzimteni, bet ne vienmēr to saņēmis. Piemēram, 1915. gadā Melngaili norīko par komandanta sekretāru 500 km attālajā Guļčas cietoksnī, uz kuru noslēgumā ved sarežģīts ceļš pa tuksnešainām un ledainām kalnu pārejām zirgu un kamieļu mugurā. Vīram līdz ceļo arī Anna ar pieciem bērniem. Šo grūto nedēļu atsver mēnesi garais atvaļinājums, kura laikā Melngailis pusslepeni pieraksta daudzas  kalniešu tautas melodijas. Naktīs viņš  atļaujas šo to dungot un spēlēt ar pirkstiem pa iedomātu klaviatūru. Top tautasdziesmu apdares un dažas oriģināldziesmas. Šos nošu rokrakstus komponists nav datējis, lai kontroles gadījumā  varētu attaisnoties, ka tie ir veci studiju laika uzmetumi. Laimīgs bijis kāds gadījums, kad skolas sarīkojumā augstdzimuša solista pavadīšanai uz klavierēm vajadzējis aizvietot saslimušu pianistu un skolas direktors, ģenerālmajors fon Kohs, kurš guvis izglītību arī Maskavas konservatorijas čella klasē, atcerējies par Melngaili. Nošu nav bijis, bet komponists tik krāšņi improvizējis pavadījumu, ka visi pēc tam par to vien runājuši. Paslepeni Kohs pēc tam uzaicinājis talantīgo mūziķi saspēlēt ar viņu  pa kādai čella sonātei. Vēlāk “godu izrādījis” arī ģenerālgubernators Samsonovs, kurš bez atlīdzības Melngailim atļāvis pasniegt  klavierstundas savai meitai. Attapīgais privātskolotājs to izmantojis, lai beidzot dabūtu atļauju klavieres turēt arī paša mājās. 1917. rudenī slēdza Taškentas "Kadetu korpusu” un turpmākos trīs gadus Melngailim pastāvīga darba vairs nebija. Lai nodrošinātu ģimenei iztiku, kopā ar ģimeni viņš iekopa vīnogu dārzu, turēja bišu dravas, piena lopus un šķirnes vistas. Šajā laikā viņš aktīvi darbojies arī Taškentas mūzikas dzīvē – organizējis korus, izveidojis simfonisko orķestri, kas pirmatskaņojis arī viņa komponēto simfonisko ainavu “Vakars Zilajā kalnā”. Arvien izvēršoties pilsoņu karam, Melngailis spiests aizsargāt savu ģimeni un saimniecību no dažādām apkārt klīstošām bandām. Tomēr bērni nereti ir liecinieki bandītu vardarbībai pret vecākiem. Laiku pa laikam patvērums ir četrus kilometrus attālais vīna dārzs ar kleķa būdiņu, kur Melngailis uzsācis darbu pie Musorgska operas “Boriss Godunovs”instrumentēšanas. Beidzot, 1920. gada 13. oktobrī komponists saņem atļauju kopā ar ģimeni un daļu iedzīves doties uz dzimteni. Pēc astoņu nedēļu gara un zaudējumiem pilna  ceļojuma gandrīz neapkurinātā preču vagonā 7. decembrī viņi sasniedz Rīgu. Dzīve bija jāsāk no jauna.

Sportacentrs.com podkāsts
Septiņi miljoni par katru reklāmu - kā un kāpēc sekot Super Bowl? | Ārpus kadra #148

Sportacentrs.com podkāsts

Play Episode Listen Later Feb 7, 2024 54:03


Naktī no svētdienas uz pirmdienu norisināsies gada lielākais notikums Ziemeļamerikas sportā - Super Bowl jeb amerikāņu futbola līgas NFL fināls. Lai atrādītu savu reklāmu milzīgajai televīzijas auditorijai, par 30 sekundēm tiek maksāti septiņi miljoni dolāru. Vidējā biļetes cena - ap desmit tūkstošiem. Podkāstā Ārpus kadra kopā ar NFL entuziastiem Emīlu Ozerinski un Niku Gaigalieti spriedīsim, kur slēpjas amerikāņu futbola šarms un kā skatīties tiem, kas nesaprot neko? Skaties raidījumu trešdien TV4 kanālā plkst. 21.30, kā arī portālā Sportacentrs.com, un klausies populārākajās audio straumēšanas vietnēs

Bassgeflüster
Bassgeflüster mit Nikolina (Nakt) powered by SUNSHINE LIVE

Bassgeflüster

Play Episode Listen Later Jan 3, 2024 22:56


Nikolina ist für viele DAS Gesicht des Modellabels und Eventreihe NAKT aus Berlin. Angefangen hat alles mit einem Fotoshooting als Model und mittlerweile ist sie aber eine sehr erfolgreiche DJ, die rund um den Globus gebucht wird. Egal ob USA, Kolumbien, Frankreich, Portugal, Niederlande oder Malta, Nikolina steht auf den Lineups der angesagtesten Clubs & Festivals. Wenn Ihr hören wollt, warum sich Nikolina & Heidi Klum getroffen haben, was ein Waschbär im vierten Stock Ihrer Wohnung zu suchen hatte, was sie gerne an der Szene ändern würde, wie sie bei NAKT gelandet ist und wie sie aufgewachsen ist, dann hört den neuen Bassgeflüster – Podcast mit Yves, Simon und Nikolina auf SUNSHINE LIVE und überall da, wo es Podcasts gibt. Investigativ, Technoverliebt, Bassgeflüster.

FM99 radijo podcast'as
Kaip Naujųjų naktį dirbs policijos pareigūnai

FM99 radijo podcast'as

Play Episode Listen Later Dec 31, 2023 9:46


Apie pareigūnų darbus šventinę naktį pasakoja Alytaus policijos atstovė Kristina Janulevičienė.

Draugystė veža
Draugystė veža. Tas keistas nutikimas šuniui naktį

Draugystė veža

Play Episode Listen Later Dec 30, 2023 28:12


Metams baigiantis, su spektaklio „Tas keistas nutikimas šuniui naktį“ kūrėjais – režisieriumi Agniumi Jankevičiumi ir aktore, iniciatyvos „Žvelk giliau“ ambasadore Toma Razmislavičiūte atvirai kalbame apie vienatvę, vienišumą, mitus, kuriuos kuriame patys, ir meilę bei gerumą.„Tas keistas nutikimas šuniui naktį“ – Panevėžio Juozo Miltinio dramos teatre rodomas spektaklis apie penkiolikmetį Kristoferį Buną, turintį autizmo spektro sutrikimą, pasižymintį išskirtiniu protu – jis be galo atidus detalėms, puikiai išmano matematiką, domisi kosmosu, tačiau sunkiai sugyvena su savo kasdiene aplinka, nemėgsta būti liečiamas, nepasitiki žmonėmis. Vieną naktį, septynios minutės po vidurnakčio, berniukas randa mįslingomis aplinkybėmis užmuštą kaimynės ponios Širs šunį Velingtoną. Pasijutęs kaltinamu dėl šuns žūties, Kristoferis nusprendžia surasti tikrąjį nusikaltėlį, tačiau nė nenutuokia, kur jį nuves šis keistas įvykis.Ved. Žydrė Gedrimaitė

Aukso amžius
Aukso amžius. Elektros persiuntimo kaina: dieną turėtų nekainuoti, o naktį – dvigubai daugiau nei dabar?

Aukso amžius

Play Episode Listen Later Nov 28, 2023 35:12


Atsinaujinančių išteklių energetikos konfederacijos vadovas sako, kad rinkos reguliuotojo tvirtinami elektros persiuntimo dieniniai ir naktiniai tarifai nesikeičia nuo sovietinių laikų, o dabar šis apmokestinimas jau galėtų būti išmanesnis. Tai ar galėtų, koks konkrečiai turėtų būti ir kaip tai keistų galutinę elektros kainą žmonėms? Diskutuoja: energetikos vicemistrė Inga Žilienė, Energetikos reguliavimo tarybos pirmininkas Renatas Pocius ir Atsinaujinančių išteklių energetikos konfederacijos prezidentas Martynas Nagevičius.Ved. Irma Janauskaitė

die n tai ved dabar kaina daugiau nakt aukso energetikos martynas nagevi irma janauskait
Opus pokalbis
OPUS pokalbis. Sintezatorių liga susirgęs Saulius Petreikis: muzika - tai vaistas nuo visų kitų vaistų

Opus pokalbis

Play Episode Listen Later Oct 25, 2023 47:39


Kompozitorius, multiinstrumentalistas ir instrumentų kolekcionierius Saulius Petreikis pristato pirmą singlą „Naktį lyja" iš būsimo albumo „Sapnų vartai", dalinasi asmeniniais atradimais bei virsmais muzikos pasaulyje ir dalimi unikalių instrumentų garsų iš savo kolekcijos.Kaip skamba techno grojamas kelmu iš Lietuvos girių? Ar galima muzikuoti su moliūgu? Kokį išskirtinį instrumentą turime kiekvienas ir kokia muzika atneša džiaugsmą?Šie ir daug kitų klausimų bus atsakyti pokalbyje su žmogumi, kuriam mokytojai sakydavo, kad jis neturi klausos - Sauliumi Petreikiu.Ved. Rimvydas Černiauskas

Ryto garsai
Ryto garsai. Nacionalinio krizių valdymo centro vadovas: Izraelyje įstrigusių lietuvių skrydis atidėtas dėl didžiulio oro uosto apkrovimo

Ryto garsai

Play Episode Listen Later Oct 10, 2023 117:05


Naktį iš pirmadienio į antradienį planuotas skrydis iš Tel Avivo Ben Guriono oro uosto su Izraelyje įstrigusiais lietuviais nukeltas šiam rytui.Nacionalinio krizių valdymo centro vadovo Vilmanto Vitkauskas sako, kad svarstomos visos galimybės, kaip sugrąžinti Izraelyje įstrigusius lietuvius. Neatmetamas ir karinių oro pajėgų įsitraukimas. Išvykti negalintys Lietuvos piliečiai raginami kreiptis į ambasadą.Vis daugiau šalių stiprina saugumą, baiminantis, kad gali pasitaikyti išpuolių prieš žydų bendruomenės narius po didžiausios per pastaruosius metus palestiniečių islamistų grupuotės „Hamas“ atakos prieš Izraelį.Pastarosiomis dienoms Lietuvoje stipriai atšalo ir temperatūra dienomis daug kur nebesiekia dešimties laipsnių šilumos. Ar jau reikėtų pradėti šildymo sezoną – ką jūs manote apie tai?Rubrikoje „Verslas iš širdies“ V.Urbonaitė pakvietė pokalbiui „Our Pocket Hero“ verslo įkūrėją S.Koncytę ir vieną pirmųjų klienčių S.Gavorkienę. Moterys pasidalino, kas svarbu cukriniu diabetu sergantiems vaikams ir kaip Simonos kuriami ir siuvami rūbai keičia jų kasdienybę.Vis daugiau šalių stiprina saugumą, baiminantis, kad gali pasitaikyti išpuolių prieš žydų bendruomenės narius po didžiausios per pastaruosius metus palestiniečių islamistų grupuotės „Hamas“ atakos prieš Izraelį.Į LRT GIRDI kreipėsi vilnietis, kuris sako, kad jo daugiabučio būklė labai prasta, tačiau nepavyksta organizuoti renovacijos dėl administratoriaus aplaidumo. Namo administratorius kalba, kad trūksta iniciatyvos iš pačių gyventojų. Ką verta žinoti senų, dar nerenovuotų daugiabučių gyventojams?Ved. Rūta Kupetytė

60 minučių
60 minučių. Skrydis Lietuvos piliečiams iš Izraelio pargabenti pagaliau įvyks šią naktį, siunčiamas ir karinis orlaivis „Spartan“

60 minučių

Play Episode Listen Later Oct 10, 2023 52:00


Skrydis Lietuvos piliečiams iš Izraelio pargabenti įvyks šią naktį, į regioną taip pat bus siunčiamas kariuomenės orlaivis „Spartan“.Izraelio ir palestiniečių atstovai pakviesti dalyvauti ES užsienio reikalų ministrų susitikime.Opozicijos atstovai anksčiau atsisakę dalyvauti antisemitiniais pareiškimais pasižymėjusio Seimo nario Remigijaus Žemaitaičio apkaltoje, po „Hamas“ išpuolio prieš Izraelį apsigalvojo.Teisėsaugos pareigūnai priešinasi Vidaus reikalų ministerijos siūlomiems statuto pakeitimams. Ryt prie Vyriausybės ir kai kurių ministerijų planuojamos pareigūnų protesto akcijos. Vidaus reikalų ministerija tikina, kad siūlomi statuto pakeitimai pareigūnų darbo sąlygų nepablogins.Lietuvos profesinė sąjunga „Solidarumas“ ir Migracijos darbuotojai surengė piketą, kurio metu siekė atkreipti valdžios dėmesį į tokias problemas, kaip darbuotojų trūkumas ir maži atlyginimai, bei prašė didesnio finansavimo.Minint Pasaulinė psichikos sveikatos dieną koalicija „Psichikos sveikata 2030“ ragina valdžios institucijas imtis esminių permainų psichikos sveikatos priežiūros srityje.Suomijos prezidentas pareiškė, jog tikėtina, kad žala Estiją ir Suomiją jungiančiam dujotiekiui „Balticconnector“ „padaryta dėl išorės veiksmų“.Ved. Agnė Skamarakaitė

FM99 radijo podcast'as
Performansas "Kodas" rugsėjo 30-osios naktį Alytuje!

FM99 radijo podcast'as

Play Episode Listen Later Sep 28, 2023 13:22


Pokalbis su performanso"Kodas" kūrėjomis Ona Gudaityte ir Sandra Kazlauskaite apie renginį rusėjo 30-osios naktį, gvildensiantį mūsų dar iš vaikystės atsineštus kodus.

Ryto garsai
Ryto garsai. Maroke gyvenanti lietuvė apie beveik 300 gyvybių nusinešusį žemės drebėjimą: naktį žmonės praleido gatvėje

Ryto garsai

Play Episode Listen Later Sep 9, 2023 92:02


Maroką naktį sukrėtė stiprūs, beveik 7 balų, požeminiai smūgiai. Jų epicentras buvo už 70 kilometrų nuo Marakešo, 18 kilometrų gylyje. Pranešama, kad stichija pareikalavo mažiausiai 296 žmonių gyvybių, apgadinta daug pastatų. Maroke gyvenanti lietuvė Rasa Barčaitė sako, kad bijodami pakartotinų smūgių žmonės naktį praleido gatvėse.Lietuvoj finansiškai labiausiai pažeidžiami 18–29 metų žmonės, rodo naujausias tyrimas. Anot jo, tarp visų amžiaus grupių jie pasižymi tiek prasčiausiais finansiniais gebėjimais, tiek ir silpniausiomis žiniomis apie finansus.G20 vadovai renkasi į dvi dienas truksiantį aukščiausiojo lygio susitikimą, kurį Naujajame Delyje rengia G20 pirmininkaujanti Indija. Susitikimo tema – „Viena žemė, viena šeima, viena ateitis“.Šiandien miškininkai kviečia susiburti į tradicinę, jau trečią kartą vykstančią, miškų švarinimo talką „Miško kuopa“. Šiemet miškininkai kviečia kartu sutvarkyti miškus po vasaros sezono bei pasitikti rudenį įprasminant meilę gamtai.Ved. Darius Matas

Gyvenimo citrinos
Gyvenimo citrinos. Per vieną naktį mokytoju tapęs Karolis: prie „Hamleto“ ir Šekspyro mokinius viliojau „memais“ ir „Simpsonais“

Gyvenimo citrinos

Play Episode Listen Later Aug 11, 2023 44:24


Užnorinti vyresnių klasių mokinius skaityti ir parengti juos artėjantiems egzaminams – užduotis ne iš lengvųjų, bet Karolis Klimas tam negailėjo nei laiko, nei jėgų. Dėstomoms pamokoms ruošdavosi iki 4 ryto. Papildomai dirbo, nes iš mokytojo atlyginimo sunku buvo išgyventi, ir dar studijavo. Daug kas nustemba, kodėl dėl tokio gyvenimo jis metė pelningą ir patogų darbą reklamos agentūroje? Visi atsakymai ir Karolio istorija – pokalbyje.Ved. Lavija Šurnaitė

Divas puslodes
Ukrainas uzbrukums Krimas tiltam. Krievija izstājas no Melnās jūras labības vienošanās

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Jul 19, 2023 53:34


Raidījumā pievēršamies aktualitātēm, kas saistītas ar Ukrainu. Nedēļas sākumā notikušo uzbrukumu Krimas tiltam noteikti var dēvēt par kārtējo triecienu pa Kremļa pašapziņai un pašlepnumam, lai arī reālu karadarbību šis incidents varētu arī neietekmēt. Signāli un pretreakcijas ir ļoti nozīmīgi, un Ukraina jau saņem arī pamatīgus atbildes triecienus ar raķetēm un droniem. Graudi, bads kā kara ierocis Krievijas rokās. Vasaras vidū, kad tiek novākta labība, Krievija ir paziņojusi par Melnās jūras graudu vienošanās apturēšanu. Tas nozīmē, ka atkal var prognozēt izaicinājumus ar graudu pieejamību un cenām pasaulē, turklāt laikā, kad daudzviet, tostarp arī Latvijā, pavasara salnas un vēlāk arī sausums ir ievērojami samazinājuši ražas.  Baltkrievija, mūsu otrs neparocīgais kaimiņš, kurš ne īsti piedalās, ne nepiedalās Krievijas izvērstajā karā, bet tagad ir ziņas, ka Baltkrievijā arvien lielākos apmēros ierodas grupējuma "Vagner" spēki. Savukārt Lukašenko režīma virzienā tiek vērstas apsūdzības par Minskas līdzdalību ukraiņu bērnu deportācijās. Vai un kā mainās reģionālā drošība arī Baltkrievijā notiekošā dēļ? Aktualitātes analizē Vidzemes augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžans un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Ukrainas uzbrukums Krimas tiltam Šī nedēļa iesākās ar ziņu, ka naktī uz 17. jūliju pēc vismaz diviem sprādzieniem iegruvis viens Krimas jeb tā dēvētā Kerčas tilta laidums un satiksme pār tiltu tiek pilnībā apturēta.  Apturēta tika arī dzelzceļa satiksme uz tā un prāmju satiksme starp Ukrainai piederošo, Krievijas okupēto, Krimas pussalu un Krievijas Kubaņas reģionu. Pirmais no rīta notikušo oficiāli apstiprināja krievu ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs Krimā Sergejs Aksjonovs un sprādzienus nosauca par „ārkārtēju gadījumu”.  Sprādzienā bojā gāja divi cilvēki, kā ziņo Krievijas varasiestādes – māte un tēvs. Savukārt viņu meita negadījumā guvusi ievainojumus. Uzrunājot tos, kas vēlējās šķērsot tiltu, bet nu bija iestrēguši milzu sastrēgumā, Aksjonovs aicināja, lai nokļūtu Krievijā, izmantot ceļojumam sauszemes iespējas. Proti, šķērsojot Krievijas šobrīd okupēto kontinentālās Ukrainas teritoriju. Savukārt, reakcija no Kremļa par notikušo parādījās pirmdienas pēcpusdienā. Putins sarīkoja atklātu tikšanos ar atbildīgajiem ministriem un anektēto reģionu vadītājiem, ko raidīja propagandas kanāls "Rossija 24" un Kremļa īpašais kanāls. Sanāksmē Putins sacīja, ka gaida ieteikumus drošības uzlabošanai uz tilta, uzklausīja ziņojumus par tilta bojājuma apmēriem un draudēja ukraiņiem ar pretreakciju. Naktī uz otrdienu Ukrainas teritoriju skāra kārtējais Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma vilnis. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tas ir "atbildes trieciens", un apgalvoja, ka raķetes trāpījušas vietās, no kurām ukraiņi, iespējams, plānojuši uzbrukumu Kerčas tiltam. Apstiprinājuma gan tam nav.  Krimas jeb tā dēvētais Kerčas tilts tika bojāts jau 2022.gada oktobrī, kad uz tā eksplodēja ar sprāgstvielām piekrauta kravas automašīna, sagraujot divus laidumus. Toreiz cieta arī blakus esošais dzelzceļa tilts. Arī toreiz Krievijas varasiestādes apgalvoja, ka tas bijis Ukrainas armijas uzbrukums, taču Kijiva to vismaz oficiāli noliedz. Vai Ukraina tuvākajā laikā mēģinās vēlreiz uzbrukt Krimas tiltam? Dažādos medijos aptaujātie militārie eksperti ir pārliecināti, ka noteikti. Jāpiebilst, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) priekšsēdētājs Vasiļs Maļuks iepriekš norādījis, ka Krimas tilts ir leģitīms militārs mērķis un sola, ka pēc kara viņš pastāstīs par unikālām slepenām operācijām, ko ir veikuši ukraiņu izlūkdienesti. Ukrainas graudu eksports Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas tika pārtraukts, Krievijai 24.februārī sākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Šī vienošanās ir ļāvusi Ukrainai nosūtīt vairāk nekā 32 miljonus tonnu graudu garām Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā. Liela daļa no šiem graudiem nonākusi attīstības valstīs Āfrikā, Tuvajos Austrumos un citur. Ja eksports atkal tiek bloķēts, tas var izraisīt krīzi šajās valstīs un pārtikas cenas pasaulē var pieaugt vēl vairāk. 17. jūlijā beidzās šīs vienošanās vairakkārt pagarinātais termiņš.  Par to paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, pavēstot, ka Krievija izstājas no šīs vienošanās. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kas ir šī darījuma tiešais „uzraugs”,  pirmdien pauda pārliecību, ka „viņa draugs” Putins joprojām vēlas pagarināt starptautisko „labības darījumu”. Viņš apgalvoja, ka vienošanās par „labības darījuma” pagarināšanu „bez pārtraukumiem” var tikt panākta vēl pirms Putina augustā iecerētās vizītes Turcijā, piebilstot, ka sarunas šī mērķa labā jau notiek. Tiesa, otrdien Krievijas vēstījums Turcijai, ka līdz ar Maskavas izstāšanos no Melnās jūras „labības darījuma” tiek izformēts šīs starptautiskās iniciatīvas koordinācijas centrs Stambulā un atsauktas drošības garantijas tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā, nebūt neapstiprina Erdogana publiskoto pārliecību. Nosodījumu par Krievijas lēmumu izteicis gan ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs norādot, ka miljoniem cilvēku, kas cieš badu, „maksās” par šo Krievijas lēmumu, gan arī dažādu valstu amatpersonas. Tikmēr Ukrainas prezidents aicināja pasauli nerēķināties ar Krieviju, bet iespringt uz cita risinājuma meklēšanu, lai nodrošinātu labības eksportu. Kremlis šādu aicinājumu jau nodēvējis par pārdrošu.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu

Divas puslodes
Nemieri Francijā. Prigožina impērijas sadalīšana. Mihaila Saakašvili liktenis

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Jul 5, 2023 53:36


Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Sazināmies ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvi, majoru Jāni Slaidiņu un bijušo Latvijas vēstnieku Francijā, Latvijas Ārpolitikas insititūta vecāko pētnieku Imantu Lieģi. Ierakstā uzklausām Viktoriju Strazdas, kura dzīvo Francijā. Gruzijas varas diskrētais slepkavnieciskums Pirmdien, 3. jūlijā, tiesa Tbilisi turpina izskatīt Gruzijas eksprezidenta Mihaila Saakašvili lietu, kurā viņš apsūdzēts par amata pilnvaru pārsniegšanu, izklīdinot opozīcijas protesta demonstrāciju 2007. gadā. Apsūdzētais piedalījās sēdē attālināti – no privātās klīnikas, kurā šobrīd tiek turēts apcietinājumā. Ekrānā redzamais vēlreiz apliecināja, ka kopš 2021. gada oktobra ieslodzījumā turētā eksprezidenta veselības stāvoklis nav normāls. Saakašvili ir ārkārtīgi novājējis; kā apgalvo viņa tuvinieki, eksprezidents zaudējis 60 kilogramus - pusi no sava agrākā normālā svara. Viņi pauž aizdomas, ka ieslodzītais ticis saindēts. Ārsti brīdinājuši, ka viņa dzīvībai draud briesmas, kamēr Gruzijas varasiestādes apgalvo, ka Saakašvili tiekot atbilstoši aprūpēts. Organizācija „Amnesty International” nodēvējusi notiekošo par „acīmredzamu politisku izrēķināšanos”. Visasāk uz notikušo reaģējusi Ukraina, kuras pilsonis Mihails Saakašvili ir kopš 2015. gada. Prezidents Volodimirs Zelenskis publicējis tvītu, kurā apsūdz Maskavu kādreizējā Gruzijas līdera slepkavošanā ar Tbilisi valdības rokām un atgādina, ka Ukraina lūgusi izdot tai eksprezidentu. Gruzijas vēstnieks Kijivā izsaukts uz Ukrainas Ārlietu ministriju, kur viņam izteikts aicinājums 48 stundu laikā doties uz savu valsti, lai apspriestos ar savu valdību. Tas, protams, saistāms ar arī vispārējo Kijivas un Tbilisi attiecību stāvokli, Gruzijas pašreizējai varai nepievienojoties pret agresorvalsti Krieviju noteiktajām sankcijām. Francijā atkal liesmo Vairāk nekā miljards eiro zaudējumu uzņēmumiem, valsts iestādēm un privātpersonām; vairāk nekā 1100 nodedzinātu vai bojātu ēku, vairāk nekā tūkstotis izlaupītu, izdemolētu vai aizdedzinātu banku filiāļu, veikalu, kiosku, pasta nodaļu, vairāk nekā 5600 sadedzinātu automašīnu. Vairāk nekā 3300 arestēto, vairāk nekā 700 cietušo, viens bojāgājušais. Tāda ir bilance nekārtībām, kuras uzliesmoja Francijā pēc tam, kad 27. jūnija rītā Parīzes piepilsētā Nantērā dzīvību zaudēja septiņpadsmitgadīgais Naels Marzuks, Ziemeļāfrikas izcelsmes imigrantu atvase. Notikušā apstākļi vēl tiek izmeklēti, taču skaidrs ir tas, ka viņa nāves iemesls ir policista raidīta lode. Jaunais cilvēks, lielā ātrumā stūrēdams mersedesu ar Polijas numura zīmēm pa sabiedriskā transporta joslu, nepakļāvās policijas patruļas prasībai apstāties, vairākkārt pārkāpa satiksmes noteikumus, līdz galu galā bija spiests apstāties satiksmes sastrēguma dēļ. Tomēr kad policists, notēmējis uz viņu pistoli, pavēlēja Marzukam izslēgt dzinēju un pacelt rokas aiz galvas, viņš atkal mēģināja uzsākt braukt un saņēma liktenīgo lodi. Jau tās pašas dienas vakarā sākās nekārtības, kas pārņēma ne tikai Nantēru, pēc tam Parīzi un tās apkārtni, bet izplatījās arī citur valstī, tai skaitā Francijas aizjūras īpašumos. Nekārtību dalībnieki uzbruka ne vien policijas iecirkņiem, bet arī citām valsts un pašvaldību iestādēm. Veikalu un citu komerciestāžu postīšanas motīvs, protams, bija arī zagšana un vandālisms. Naktī uz 2. jūliju notika uzbrukums Parīzes piepilsētas L'Aj-le-Rozas mēra privātmājai, kura laikā cieta viņa sieva un bērns, ko prokuratūra kvalificējusi kā slepkavības mēģinājumu. Tiek atzīmēts, ka uzbrukumos un postīšanā piedalās sevišķi daudz nepilngadīgo. Valdība reaģēja ar plašu policijas spēku mobilizāciju un skarbu retoriku, premjerministrei Elizabetei Bornai Nacionālās Asamblejas sēdē aicinot pieņemt bargākus likumus, sevišķi attiecībā pret vecākiem, kuru nepilngadīgās atvases piedalās nekārtībās. Šīs nedēļas sākumā pilsoņi pulcējās pie pašvaldību ēkām mītiņos, pieprasot pārtraukt postīšanu, tajā pašā laikā nekārtības sāka noplakt. Īpašu uzmanību izraisījušas līdzekļu vākšanas kampaņas, kuras uzrāda zināmas tendences. Kontā, kuru labējais politiķis Žans Mesjā atvēra atbalsta vākšanai Marzuku nošāvušā policista ģimenei, visai drīz tika savākti vairāk nekā miljons eiro. Tikmēr nošautā ģimenei savāktais atbalsts ir apmēram 350 000 eiro. Quo vadis, Jevgeņij Prigožin? Pirmdien pēc nedēļu ilgas klusuciešanas publiskajā telpā atkal parādījās privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” vadonis un pusotru dienu ilgušā dumpja sarīkotājs Jevgeņijs Prigožins. Balss ziņā sociālajā tīklā „Telegram” viņš pauda: „Es gribu, lai jūs saprastu, ka mūsu „Taisnīguma marša” mērķis bija vērsties pret nodevējiem un mobilizēt mūsu sabiedrību. Esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā nākotnē jūs redzēsiet mūsu uzvaras frontē. Paldies, puiši!” Kā zināms, pēc tam, kad Prigožina algotņu „saulgriežu maršs” apstājās pārsimts kilometru attālumā no Maskavas, pret viņu uzsāktā kriminālvajāšana tika izbeigta un viņam bija ļauts doties uz Baltkrieviju. Prigožina „puišiem” – „Vāgnera grupas” kaujiniekiem – savukārt tagad ir iespēja izvēlēties vienu no trīs iespējām: pāriet Krievijas Aizsardzības ministrijas dienestā, piebiedroties savam vadonim Baltkrievijā vai doties mājās. Saprotams, ka vislielākā interese ir par to, cik varētu būt to, kuri izvēlēsies otro variantu. Pasaules medijos parādījušies satelīattēli no kādas karabāzes Baltkrievijas dienviddaļā, kur dažu dienu laikā parādījušās daudzas teltis. Šī, iespējams, ir Prigožina privātās armijas jaunā dislokācijas vieta, un, ja tā, tad atliek vien minēt, kurp tālāk vedīs viņu ceļš. Tikām raidsabiedrība BBC veikusi eksperimentu Krievijā, apzvanot vairākus no „Vāgnera grupas” vervēšanas centriem. Uzdodoties par potenciāla algotņa radinieci, žurnāliste uzzinājusi, ka centri turpina darbību, pie tam līgumi tiekot slēgti joprojām ar „Vāgnera grupu”, nevis Krievijas militāro resoru. Tiesa, pēc visa spriežot, Prigožina avantūra būs liktenīga viņa izvērstajai mediju impērijai. 30. jūnijā Krievijas institūcija „Roskomnadzor” bloķēja tīmeklī Prigožina mediju holdinga „Patriot” resursus, un sestdien holdinga nozīmīgākās daļas, aģentūru RIA FAN, direktors Jevgeņijs Zubarevs paziņoja par darbības pārtraukšanu. Starp citu, holdinga „Patriot” daļa ir arī uzņēmums „Interneta izpētes aģentūra”, plašāk pazīstama kā „Prigožina troļļu ferma”. Var tikai minēt, kur sev pielietojumu atradīs šie dumpīgā oligarha rokaspuiši. Sagatavoja Eduards Liniņš.

60 minučių
60 minučių. Kokios pramogos ir orai laukia trumpiausią metų naktį?

60 minučių

Play Episode Listen Later Jun 23, 2023 53:20


Premjerė prezidentui pateikė švietimo, mokslo ir sporto ministro kandidatūrą. Eiti šias pareigas siūlomas šiuo metu viceministro pareigose dirbantis Gintautas Jakštas.Algirdas Paleckis lieka pripažintas kaltu dėl šnipinėjimo Rusijai, tačiau Lietuvos Aukščiausiasis Teismas jam inkriminuotą nusikaltimą pakeitė iš šnipinėjimo į rengimąsi šnipinėti ir bausmė sutrumpinta pusmečiu. Pasak nutartį paskelbusio teisėjo Tomo Šeškausko, sprendimas sumažinti bausmę priimtas dėl netinkamai pritaikyto baudžiamojo įstatymo.Ukrainos gynybos ministerija teigia, kad šalies pajėgos sustabdė Rusijos puolimą rytuose, tačiau pasak Kyjivo - didžiausi mūšiai dar laukia ateityje.Baigėsi bene didžiausia šios savaitės drama - greta Titaniko rastos praėjusį savaitgalį dingusios povandeninės kapsulės nuolaužos. Kokie šios nelaimės atgarsiai, kokių pasekmių tai gali turėti povandeniniam turizmui?Alantoje vyksta jubiliejinis 30-asis „Santaros-Šviesos“ suvažiavimas. 1957 metais Jungtinių Valstijų liberaliosios lietuvių išeivių inteligentijos įkurta organizacija nuo 1993-ųjų rengia kasmetinius suvažiavimas Lietuvoje.Kokios pramogos ir orai laukia trumpiausią metų naktį?Ved. Agnė Skamarakaitė

Gimtoji žemė
Gimtoji žemė. Lietuviai tikėjo, kad Joninių naktį reikia saugotis laumių ir velnių

Gimtoji žemė

Play Episode Listen Later Jun 23, 2023 21:14


Saulėgrįžos proga prisiminsime seniausius lietuvių ir lietuvininkų Joninių papročius. Trumpiausią naktį reikia saugotis laumių ir velnių, nuo jų lietuviai gindavosi dilgėlėmis, saugodavo gyvulius ir save. Joninių šventės ir burtų laikas. Lietuvininkės, kad gautų jaunikį, kurio trokšdavo, turėjo pavogti jo kelnes ir užsiimti burtais. O dzūkės susirinkdavo visus audinius iš lauko, mat jei ryte bus sutepti - esi griešna.Skuodo rajone pagaliau galima įkopti į Paparčio kalno viršūnę ir išvysti ypatingus akmenis. Barstyčių kaimo bendruomenė atvėrė kalną ne tik sau, bet ir visai Lietuvai.Penktadienio rubrikoje „Miestiečiai kaime“ - apie porą iš Kauno, Aistę ir Edmundą Leonaičius, persikėlusius gyventi į sodybą Kaišiadorių r. ir sumaniusius auginti daržoves iš senovinių augalų sėklų, skaičiuojančių net tūkstančius metų, bei pažinusius senosios sodybos dvasias.Ved. Kristina Toleikienė

10–12
10–12. Pareigūnai ir klausytojai: naktį ramybę labiausiai drumsčia triukšmaujantys motociklininkai

10–12

Play Episode Listen Later May 12, 2023 85:22


Kauno kelių policija neseniai tikrino automobilių skleidžiamą triukšmą. Kaip pareigūnai tikrina transporto priemonių triukšmą ir kada už tai jau galima gauti baudą?Esant geriems orams žmonės ieško vis daugiau galimybių laiką praleisti gamtoje. Ką šį sezoną siūlo nacionaliniai bei regioniniai parkai ir ar šią vasarą tilps visi norintieji Kuršių nerijoje?Paaiškėjo, kuriuo numeriu didžiajame Eurovizijos finale pasirodys Monika Linkytė. Kaip vertinate jos pasirodymą? Kas labiausiai įstrigo stebint šių metų Euroviziją?Pusę metų po Lietuvą keliaujanti paroda apie kino teatrus šiuo metu lankosi Panevėžyje. Kuo ypatinga ši keliaujanti paroda ir ką joje galima pamatyti?Ved. Edvardas Kubilius

Divas puslodes
Krievija grasās Baltkrievijā izvietot kodolieročus. Protesti Francijā un nemieri Izraēlā

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Mar 29, 2023 53:49


Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija grasās kaimiņvalsts Baltkrievijas teritorijā izvietot taktiskos kodolieročus. Francijas galvaspilsētā Parīzē un citās pilsētās aizvadītas kārtējās protesta akcijas pret valdības apstiprināto plānu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdien, 27. martā, paziņoja par viņa valdības virzītās tiesu sistēmas reformas atlikšanu. Iepriekš reforma raisīja plašus protestus. Aktualitātes komentē ārpolitikas eksperts Arnis Latišenko, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka. Sazināmies ar Birutu Zujāni Parīzē. Ierakstā uzklausām Viktoriju Strazdas, kura arī dzīvo Parīzē. Bibi piebremzē Pirmdienas, 27. marta, pievakarē Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka valdība uz mēnesi aptur asu sabiedrības reakciju izraisījušās tieslietu reformas īstenošanas procesu. Reforma paredz nozīmīgi mazināt Izraēlas Augstākās, respektīvi, konstitucionālās tiesas ietekmi, lielā mērā pakļaujot to nozīmīgākai izpildvaras kontrolei. Jau vairākus mēnešus Izraēlā notiek protesti pret šo plānu, kas pēdējās nedēļās sasnieguši kulmināciju, simtiem tūkstošu izraēliešu iesaistoties protesta akcijās. Tiek lēsts, ka tie ir plašākie protesti pret valdību, kādi Izraēlā jebkad pieredzēti. Pagājušajā sestdienā kā pirmais no valdošās koalīcijas pārstāvjiem pret iecerēto reformas plānu izteicās aizsardzības ministrs un premjera partijas biedrs Joavs Gallants, pēc kam premjerministrs nekavējoties atlaida viņu no amata. Tobrīd Netanjahu apņēmība šķita nesatricināma, taču turpmākie notikumi piespieda viņu kaut nedaudz piekāpties. Vispirms Izraēlas lielākā arodbiedrību apvienība „Histadrut” izsludināja vispārēju streiku, kas paralizēja daudzu uzņēmumu, t.sk. lielas daļas medicīnas iestāžu un starptautiskās Ben Guriona lidostas darbību. Tajā pat laikā Izraēlas prezidents Isāks Hercogs vērsās pie premjerministra ar aicinājumu apturēt reformas virzīšanu. Šis ir visai neierasts solis Izraēlas valsts galvam, kura varas funkcijas pamatā nav saistītas ar iekšpolitiku. Premjerministra Netanjahu lēmums atlikt procesa virzību lielākoties tiek vērtēts pozitīvi, vairumam analītiķu gan norādot, ka tā ir tikai relatīva piekāpšanās nolūkā iegūt laiku. Pie tam tā likusi premjerministram slēgt nozīmīgu darījumu arī ar vienu no dzelžainākajiem reformas atbalstītājiem – nacionālās drošības ministru, radikāli labējās partijas „Ebreju spēks” līderi Itamaru Ben Gviru, pilnvarojot viņu pārraudzīt jaunas spēka struktūras – Nacionālās gvardes – izveidi. Konceptuāli par šādas struktūras nepieciešamību tiek spriests jau kopš pagājušā gada maijā notikušajām sadursmēm starp ebreju un palestīniešu izcelsmes iedzīvotājiem. Tomēr tagad izskan viedoklis, ka šis jaunais veidojums kļūšot par ministra Ben Gvira „privāto miliciju”, kuru šis radikālais nacionālists laidīšot darbā pirmām kārtām pret palestīniešiem. Krievijas kodolieroči Baltkrievijā 25. martā Krievijas vadonis Putins paziņoja, ka viņa valsts plānojusi izvietot taktiskos kodolieročus savas kaimiņvalsts un sabiedrotās Baltkrievijas teritorijā. Tas ir zīmīgs solis, jo līdz šim Krievijas kodolieroči ārpus tās teritorijas izvietoti netika. Pie tam Kremļa saimnieks steidzās uzsvērt, ka kodolieroču kontrole netiks nodota baltkrievu pusei, kas būtu klajš kodolieroču neizplatīšanas vienošanos pārkāpums. Taktiskie kodolieroči, kas paredzēti lietošanai kaujas laukā, ir salīdzinoši mazjaudīgi. To ražošana un izvietošana līdz šim nav tikusi kontrolēta starptautisko līgumu ietvaros, tāpēc nav droši zināms, cik un kādi šie ieroči ir Krievijas rīcībā, un kur tie ir izvietoti. Daudzas Krievijas ieroču sistēmas ir iespējams izmantot gan ar konvencionālo, gan ar kodolmunīciju. Cita starpā Krievijas taktiskie kodolieroči varētu būt izvietoti Kaļiņingradas apgabalā, par ko jau pagājušā gada februārī izteica aizdomas Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anašausks. Attiecīgi, šādu ieroču izvietošana Baltkrievijā maz ko mainītu kopējā militāri stratēģiskajā situācijā reģionā. Savienoto Valstu reakcija uz Putina paziņojumu bijusi visai mērena, paziņojot, ka šobrīd neesot pazīmju, ka Krievija gatavotos izmantot kodolieročus. Vakar, 28. martā, ar oficiālu paziņojumu Krievijas taktisko kodolieroču sakarā nāca klajā Baltkrievijas ārlietu ministrija. Tajā teikts, ka šis solis ir atbilde uz bezprecedenta spiedienu, kuru pret Baltkrieviju pēdējos gados vērsušas Savienotās Valstis un to sabiedrotie. Francija atkal protestē Kopš janvāra otrās puses Francijā, jo sevišķi Parīzē, nerimt protesti pret premjerministres Elizabetes Bornas valdības rosinātajiem grozījumiem valsts pensiju likumā, paaugstinot pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Arī pēc šiem grozījumiem pensionēšanās vecums Francijā būs zemāks nekā jebkurā no tās kaimiņvalstīm, kur tas ir 65 vai 67 gadi. Jaunu protestu uzbangojumu izraisīja valdības lēmums pieņemt likuma grozījumus Francijas Konstitūcijas 49. panta 3. daļas paredzētajā kārtībā, proti, bez parlamenta balsojuma. Šādu likumdošanas aktu apturēšana iespējama vienīgi, parlamentam izsakot neuzticību valdībai, bet divi neuzticības balsojumi pēdējās nedēļās nav guvuši parlamenta atbalstu. Pēdējās desmit dienās Francijas pilsētu ielās devušies simti tūkstošu protestētāju un arī rekordliels skaits policistu, jo valdība bažījas par nopietniem apdraudējumiem sabiedriskajai kārtībai. Naktīs Parīzē un citās pilsētās veidojas vardarbības perēkļi, kur ielās tiek kurti sārti, tiek aizdedzinātas automašīnas, notiek demolēšana. Streiki aptvēruši naftas pārstrādes, atkritumu izvešanas, dzelzceļa, aviotransporta un izglītības nozares. Izskan pārmetumi policijai par krīzes saasināšanu, veicot nepamatotus arestus un lietojot pārmērīgu spēku pret protestētājiem. Tas apgalvots vairāk nekā 30 juristu parakstītā vēstulē, ka s nosūtīta izdevumam „Le Monde”. Savukārt izdevuma „Le Parisien” rīcībā nonākusi Francijas izlūkdienestu sagatavos ziņojums, kurā teikts, ka policijas brutalitāte var tikai uzkurināt niknumu un pretošanās vēlmi jauniešos, kuru intereses plānotā pensiju reforma šobrīd praktiski neskar. Tikām iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns norādījis, ka sadursmēs ar protestētājiem traumas guvuši daudzi policisti. Kā zināms, protestu dēļ tika atcelta plānotā Lielbritānijas karaļa Čārlza III valsts vizīte Francijā. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Kā labāk dzīvot
Miega kvalitāte: kāpēc nepieciešams kārtīgi izgulēties

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Mar 16, 2023 48:23


17.marts ir Starptautiskā Miega diena. Tāpēc to sagaidot, raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par miega kvalitāti. Kādēļ kvalitatīvs miegs ir svarīgs - vai kvalitatīvs miegs tiešām palīdz uzlabot atmiņu, kas nepieciešams, lai kārtīgi izgulētos, un kas palīdzētu kvalitatīvu miegu nodrošināt? Plašāk skaidro miega speciāliste Una Purviņa un ārste psihiatre Natālija Bērziņa. "Miegs ir viena no fizioloģiskām cilvēka organisma funkcijām, kurai ir ļoti daudz dažādas nozīmes, tas ir ļoti svarīgs process, lai mēs varētu darboties," skaidro Natālija Bērziņa. "Notiek gan organismā atpūta, gan atmiņas konsolidēšanās, gan mūsu sagatavošana, gan augšana, īpaši bērnībā, gan imunitātes darbība, gan arī vispār organisma atjaunošanās, gan sirdsdarbības variabilitāti ietekmē, kas savukārt saistīts ar kardiovaskulāro veselību. Respektīvi, miegs ir fizioloģisks stāvoklis, kurā laikam mums mainās apziņas stāvoklis un organismā notiek dažādi fizioloģiskie procesi, kuru mērķis ir nodrošināt organisma ilgdzīvotspēju un izdzīvošanu." Aizmigšana var aizņemt līdz pat pusstundai. Naktī cilvēks var pamosties divas trīs reizes, bet pēc tam ir spējīgs aizmigt vai pat nepamana pamošanos, jo tās ir īsas. Tad no rīta pamostas, jūtas izgulējies, mundrs.  Ir vairāki aspekti, ka novērtēt, vai mans miegs ir labs: Cik laika patērējam aizmigšanai vai es naktī pamostos un vai pēc tam es spēju aizmigt,  vai nav tā, ka es pamostos divas, trīs vai vienu stundu agrāk nekā zvana modinātājs un nevaru aizmigt. kā es funkcionēju dienas laikā. "Tas ir, ja mēs runājam par bezmiegu, bet, ja mēs runājam par patoloģisku miegainību, tad tas ir otrādi - kā es jūtos dienas laikā. Ja man ir pastāvīga miegainība, es krītu miegā jebkurā situācijā, tad, ir jāskatās, ka kaut kas ar miegu nav kārtībā tieši no hpersomnijas vai narkolepsijas, respektīvi, no palielināta miega puses," norāda Natālija Bērziņa.

Ryto garsai
Ryto garsai. Ar prekybos centrai turėtų leisti automobilius prie parduotuvių naktį statyti nemokamai?

Ryto garsai

Play Episode Listen Later Nov 4, 2022 119:14


Į Lietuvą atvyksta Suomijos Prezidentas, kur susitikime su Lietuvos Prezidentu bus skiriama daug dėmesio Suomijos narystei NATO. Vakar NATO vadovas paskelbė, kad jau laikas priimti Suomiją ir Švediją į Aljansą. Dar anksčiau šią savaitę pasirodė žinia, kad Suomija gali leisti NATO dislokuoti branduolinius ginklus pasienyje su Rusija, jei bus ratifikuotas šalies prašymas prisijungti prie Aljanso.Klausytojų klausime - ar prekybos centrai turėtų leisti automobilius prie parduotuvių naktį statyti nemokamai?Kaip sekasi ištraukinėti gydytoją iš popierių krūvos? Apie tai šiandien bus diskutuojama Klaipėdos universitete. Atsakymo į šį klausimą ieško ir „Ryto garsai".Šiaurės Korėja pastarosiomis dienomis sustiprino ginkluotės bandymus - per dvidešimt balistinių raketų nusileido jūroje netoli Pietų Korėjos ir Japonijos krantų. Pchenjanui išbandžius ir tarpžemyninę raketą, Vašingtonas įspėja, kad branduolinė ataka prieš Ameriką ar jos sąjungininkus reikštų Kimų dinastijos pabaigą. Apžvalgininkai teigia, jog pastarųjų dienų testai - tai Pchenjano bandymas atkreipti į save dėmesį įtempto geopolitinio klimato kontekste.Po aštuonerių metų gatvėse - maždaug 20 kartų daugiau elektromobilių. Tokia vizija įtvirtinta Vyriausybės. Kiek realu ją paversti realybe ir kokia šalies degalinių ateitis?„The Roop“ pristato naują kūrinį „Šiluma“. Studijoje grupės lyderis Vaidotas Valiukevičius.Ved. Rūta Kupetytė

Ryto garsai
Ryto garsai. Nors Izraelis ir Gazos kovotojai laikosi trapių paliaubų, naktį Jaruzalę sudrebino teroro išpuolis

Ryto garsai

Play Episode Listen Later Aug 14, 2022 84:16


Naujausią informaciją apie karą Ukrainoje apžvelgia užsienio naujienų redaktorius Gabrielius Grubinskas.Lietuvoje daugėja aktyviai investuojančių moterų, rodo Lietuvos banko duomenys. Ekspertai mano, jog didėjantis investuoti pradedančių moterų skaičius yra susijęs su lengviau prieinama informacija nepatyrusiems vartotojams bei noru apsaugoti sukauptas santaupas, kad šios nenuvertėtų.Romoje tęsiasi Europos plaukimo čempionatas. Jame medalius jau pelnė ir Lietuvos atstovai. Apie lietuvių pasiekimus ir dar būsimus pasirodymus, pokalbis su čempionatą gyvai stebinčiu portalo LRT.lt žurnalistu.Izraelis ir Gazos kovotojai laikosi trapių paliaubų, tačiau įtampa tebetvyro, o ir patys gyventojai netiki, kad paliaubos truks ilgai. Apie situaciją regione pasakoja LRT RADIJO bendradarbė Živilė Avital Juonytė.Lietuvoje baigiamas kurti dirbtinės plaučių ventiliacijos aparatas, kurį gydytojai galės stebėti ir valdyti per nuotolį.Ved. Darius Matas

Vakaro pasaka
Vakaro pasaka. Astrid Lindgren. „Vieną gegužės naktį”

Vakaro pasaka

Play Episode Listen Later May 30, 2022 14:10


Vakaro pasaka. Astrid Lindgren. „Vieną gegužės naktį “. Skaito aktorė Eglė Tulevičiūtė.

Bassgeflüster
Bassgeflüster mit dem Modellabel NAKT

Bassgeflüster

Play Episode Listen Later Apr 7, 2022 19:39


www.bassgefluester.com

Laida rusų kalba
Laida rusų kalba. Kazachstane tęsiasi neramumai

Laida rusų kalba

Play Episode Listen Later Jan 6, 2022 25:06


Kazachstane neramumai tęsiasi: į šalį atvyko Maskvos siųsti „taikdariai“.Seimo Socialinių reikalų ir darbo komitetas svarstė, kaip griežtinti darbuotojų prastovų skelbimo tvarką.Naktį į sausio 7-ąją ortodoksai švenčia Kalėdas.Ved. Irina Andrianova

MyMecra Podcast
Ya Son Nefeste Muhammed (s.a.v) Diyemezsem - B43 - Biri Bir Gün | Serdar Tuncer

MyMecra Podcast

Play Episode Listen Later Jan 1, 2022 16:42


Her hafta birbirinden farklı hikayelerle izleyicilerini kıssadan hisse almaya davet eden Serdar Tuncer bu hafta Biri Bir Gün'de yaşanmış bir olay olan Dr. Haluk Nur Baki Hoca ve hastası Serap Hanım arasında geçen gerçek bir hikayeyi anlatıyor. Serdar Tuncer bu bölümde başlıca şunları anlattı; Selamun aleyküm erenler ve dahi erenlere gönül verenler hatta ve hatta erenlere gönül verenleri canı gönülden sevenler. Efendim hoşgeldiniz sefalar getirdiniz Biri Bir Gün'de bir söz verdik bir mevzu anlatmak üzere, o mevzu bugünkü Biri Bir Gün'ün mevzuudur. Derler ki; "Borcun iyisi vermek, derdin iyisi ölmek" Atalar sözüdür, güzel sözdür... Yahut türküler bazen bir kapı aralar bize de ataların tekabül ettiği, ayet-i celilere denk düşen, hadis-i şeriflerde yeri olan, ariflerin nutk-u şeriflerinde, hikmetli sözlerinde yeri olan bir hakikate işaret ediverir... Diyor ki; "Nakt ile pazar eyleriz, veresi pazar bilmeyiz. Ol dosta nazar eyleriz, gayrıya nazar bilmeyiz." “Sür çıkar ağyârı dilden ta tecellî ede Hak, Padişah konmaz saraya, hâne ma'mûr olmadan.” ya da Niyaz-i Mısri Sultan; "Ben taşrada arar idim, ol cân içinde cân imiş" diyor. Söz verdiğimiz mevzu şuydu; Haluk Nur Baki Hoca, Allah rahmet etsin, menzilini mübarek, makamını ali, mekanını cennet eylesin, şefaatlerinden mahrum etmesin, ümmeti Muhammed'e Fethi abi öyle derdi; "72 bin evliya dölü olan bu mukaddes Anadolu toprağı" işte bu mukaddes Anadolu toprağının mahzun, mazlum, masum insanına hizmetkar olmuş güzel gönüllerden birisi... Bak geldi, göçtü ama arkasından hayırla yad ediyoruz. Nerede? Bir programın içinde... Biz de geldik, bir gün biz de göçeceğiz. Bizi nerede zikredecekler, nasıl zikredecekler? Bir dua ile, bir Fatiha ile mi yad edecekler yoksa kurtulduk mu (Allah muhafaza) diyecekler... Devamı videoda... Gelin, Beraber Yürüyelim...