Podcasts about Daugavpils

Pēc tam, kad Rēzeknē vēlētāju uzticību guva tie paši spēki, kas pilsētu noveduši līdz bēdīgam finanšu stāvoklim, sabiedrībā atkal sāk runāt par to, kādēļ bagātajām pašvaldībām jādalās ar naudu, kuru pēc tam kāds var iztērēt bezatbildīgi. Vai jāmaina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma? Krustpunktā diskutē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Kristaps Krištopans (Latvija pirmajā vietā) un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība). Lielās Latgales pilsētas tikko notikušajās pašvaldību vēlēšanās ir pievērsušas sev lielāku uzmanību nekā parasti. Arī Latvijas Radio tikko skanēja reportāža no Daugavpils un Rēzeknes. Bet stāsts nav tikai par pārliecinošo atbalstu valdošajām partijām. Īpaši Rēzekne ir bijusi uzmanības fokusā arī naudas tērēšanas dēļ, tā nonāca maksātnespējas priekšā. Arī Krustpunktā esam daudz stāstījuši par naudas izsaimniekošanu. Visa valsts glāba pilsētu. Protams, glābējiem gribas, lai izglābtie to novērtē, bet rēzeknieši pārliecinoši ir ievēlējuši pilsētas vadībā iepriekšējos izsaimniekotājus, un viņi arī turpinās rīkoties ar naudu, kuru mēs turpināsim viņiem maksāt. Un runa nav tikai par kredītiem vai aizdevumiem, jo ik gadus Rēzekne saņem arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Piemēram, tieši tāpēc arī varēja nodrošināt pilsētā bezmaksas transportu, ko naudas devēji nekad paši nav varējuši atļauties, un visādi citādi tērēt naudu, ko nopelna citi.  "Ja rēzeknieši grib sev šādus saimniekus, tā ir viņu izvēle, bet ne par manu naudu!" Tā daudzi šajās dienās ir rakstījuši sociālajos medijos, un tas tiešām rada jautājumus. Pašvaldību izlīdzināšanas fonds - laba lieta, bet vai kaut kas sistēmā nav aizgājis ačgārni?

Pēc tam, kad Rēzeknē vēlētāju uzticību guva tie paši spēki, kas pilsētu noveduši līdz bēdīgam finanšu stāvoklim, sabiedrībā atkal sāk runāt par to, kādēļ bagātajām pašvaldībām jādalās ar naudu, kuru pēc tam kāds var iztērēt bezatbildīgi. Vai jāmaina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma? Krustpunktā diskutē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Kristaps Krištopans (Latvija pirmajā vietā) un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība). Lielās Latgales pilsētas tikko notikušajās pašvaldību vēlēšanās ir pievērsušas sev lielāku uzmanību nekā parasti. Arī Latvijas Radio tikko skanēja reportāža no Daugavpils un Rēzeknes. Bet stāsts nav tikai par pārliecinošo atbalstu valdošajām partijām. Īpaši Rēzekne ir bijusi uzmanības fokusā arī naudas tērēšanas dēļ, tā nonāca maksātnespējas priekšā. Arī Krustpunktā esam daudz stāstījuši par naudas izsaimniekošanu. Visa valsts glāba pilsētu. Protams, glābējiem gribas, lai izglābtie to novērtē, bet rēzeknieši pārliecinoši ir ievēlējuši pilsētas vadībā iepriekšējos izsaimniekotājus, un viņi arī turpinās rīkoties ar naudu, kuru mēs turpināsim viņiem maksāt. Un runa nav tikai par kredītiem vai aizdevumiem, jo ik gadus Rēzekne saņem arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Piemēram, tieši tāpēc arī varēja nodrošināt pilsētā bezmaksas transportu, ko naudas devēji nekad paši nav varējuši atļauties, un visādi citādi tērēt naudu, ko nopelna citi.  "Ja rēzeknieši grib sev šādus saimniekus, tā ir viņu izvēle, bet ne par manu naudu!" Tā daudzi šajās dienās ir rakstījuši sociālajos medijos, un tas tiešām rada jautājumus. Pašvaldību izlīdzināšanas fonds - laba lieta, bet vai kaut kas sistēmā nav aizgājis ačgārni?

Kas notiek ar latviešu valodu un latviskumu Daugavpilī? Par drošību, lojalitāti un prokrieviskumu, kā arī pilsētas budžetu un sabiedrisko transportu, Latvijas Televīzijas debašu ciklā “Izvēlies nākotni!” iztaujājam pašvaldību vēlēšanām Daugavpils valstspilsētā pieteikto sarakstu pārstāvjus.

Rotko muzejs vasaras izstāžu sezonā pieteicis sešus formā un saturā jaudīgus projektus. Atklāšana notika piektdien, 30 maijā, apmeklētājiem apskatei piedāvājot Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Kaspara Zariņa kolorīto “Pasaules kārtību”, iesīkstējušus pasaules uzskatus izaicinošo Sergeja Djomina “Glezniecību”, lietuviešu grafiķa Vaidota Januļa dziļdomīgo “Melnā klusuma grafiku”, kā arī Daugavpils mākslinieka Leonīda Baulina piemiņas izstādi, pērn mūžībā aizsauktās latviešu keramiķes Violetas Jātnieces radošā mantojuma liecības un no senlaiku dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetiem starojošo izstādi “Austrumu elegance”.

As any Statistician on a juicy consulting wage from the NRL will tell you, records are made to be invented, and it's with this gusto that our heroes grapple with yet another glorious 'crowd record' declaration issued from Pyongyang. That, alongside the scheduling of a double header to take on the British and Irish Lions tour opener, assures us all the leadership coming from HQ remains- as ever- supreme.The game is feeling a bit 1998 at the moment, with unlimited tackles AND the reinstated presence of the Bears. A reverent look at Bears past unfolds, as our grizzled heroes pontificate their wisdom, while subtly referencing Wikipedia articles.Expansion is on the mind and in the gullet, from PNG to Perth, and next (we're pretty sure) the announcement of a team for the league loving province of Daugavpils in Latvia.Forward passes, high tackles, sin bins and tipping shit shows. Some harsh but fair calls on QLD Origin selections, while Johnny invites fellow male model James O'Connor back into the Wallaby fold- only to be met by a wall of disinterest from Joel, who is pretty sure no one would really bat an eyelid if he became an All Black. Our heroes also briefly mention a few Super rugby scores, amid wide eyed realisations they probably need to watch the games before talking about them. And so, we leave you with an ode to the game:As the whistle blows, and blows and blows and blowsThe spectacle known as rugby league gets more on the nose nose noseBut lets not stop PVL and co from making it grow grow growFrom Perth to Port Moresby...soon we'll have more teams than players to put on a show show show

Fiziskā teātra ceļu ar kustību izrādi „Nodzītus zirgus nošauj” turpina Daugavpils teātris. Pirmizrāde Daugavpilī notika 2024.gada rudenī, bet aprīļa sākumā Daugavpils teātris ar iestudējumu viesojās Rīgā, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī. Kustību izrāde un tās horeogrāfe Irina Bogeruka nominēta arī Dejas balvai.

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

Vēl daudz neskaidrību par ASV muitas tarifu ietekmi uz Latviju. Briselē notiek pirmā NATO ārlietu ministru sanāksme kopš jaunās ASV administrācijas. Ideja par Daugavpils lidostas attīstību Locikos atduras pret iedzīvotāju pretestību. Rīgas maratona rīkotāji šogad sagaida dalībnieku un pārstāvēto valstu rekordu. Latvijas mākslinieku atbalstam iedibina pazīstamās mākslinieces Vijas Celmiņas fonda stipendiju.

P1:s veckomagasin om Sverige och världen politik, trender och analyser. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. I första timmen:Klockan tickar för de som kommit till Skellefteå från utanför EU för att jobba på Northvolt. Hur ska Sverige hantera risken att kompetent arbetskraft lämnar landet? Hör arbetsmarknads- och integrationsminister Mats Persson.På plats i Skellefteå finns de som riskerar sitt jobb och uppehälle, men också de som bott i Skellefteå sen långt innan Northvolt kom dit. Hör hur förtvivlan blandas med framtidstro i reportage av Nina Benner.Med svaga opinionssiffror och ett åtal mot tidigare säkerhetsrådgivaren Henrik Landerholm i veckan så samlas Moderaterna i Karlstad. Hur pressat är regeringspartiet? Hör inrikespolitiska kommentator Helena Gissén.Vittnesmålen från massakern på framför all civila alawiter i Syrien fortsätter strömma in, och nu väcks frågan vem som visste vad och beordrade attacken. Hör reportage från gränsen mellan Syrien och Libanon signerat Sveriges Radios internationella korrespondent Johan-Mathias Sommarström.Krönika av Nina Wormbs.Panelen med Leonidas Aretakis, Flamman, Emma Jaenson, Smålandsposten och Richard Sörman, Riks.I andra timmen:Putins ja med förbehåll till USA och Ukrainas gemensamma förslag till vapenvila satte stopp på planerna för nu. Det kom bara dagar efter att USA återupptagit sina vapenleveranser till Ukraina. Så vad har egentligen förändrats sen Trump började med vad han själv kallar för fredsmäklande? Hör Sveriges Radios utsände Richard Myhrenberg i Kiev och Ukrainakorrespondent Lubna El-Shanti.Sen USA slutat betala ut bistånd så har flera organisationer tvingats se framtiden utan amerikanskt stöd, och inte minst demokratiprojekt i Lettland som jobbar för att motverka rysk propaganda som riktas mot den rysktalande delen av befolkningen. Reportage från Daugavpils nära gränsen mot Belarus, av Margareta Svensson.På fredag är det dags – den första av sex konserter när Kent gör sina första spelningar på nästan nio år. På många platser kan man märka av det, med poddar, Kentkvällar och Kentpromenad i bandets hemstad Eskilstuna. Men en helt vanlig återförening kan man inte kalla det. Hör Ekots Magnus Mjöhagen och Fredrik Strage, musikjournalist på EFN Finansmagasinet.På torsdag är det vårdagjämning, och naturen vaknar till liv. Tidigare sågs kunskapen om naturen och tillhörande artkunskap som grundläggande del i den allmänna bildningen, men idag nämns det knappt i skolans läroplan. Det kan leda till en del problem, men samtidigt kostar det att hålla kunskap vid liv. Reportage av Nina Sjöman.När ekonomin svajar brukar inte minst börsen göra det med, och det rapporteras frenetiskt om uppgångar och nedgångar i företag och index. Men vad säger det egentligen om ekonomin på sikt? Och vem och vad påverkas av börsens upp och nedgångar? Hör Bo Becker, professor i finansiell ekonomi på handelshögskolan i Stockholm.Kåseri av Mark Levengood.Programledare: Per Bergfors NybergProducent: Gustav FranzénTekniker: Maria Stillberg

Aizvadītajā nedēļas nogalē mūsu pašu mājās, Rēzeknē ir notikusi ikgadējā latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” svinīgā pasniegšanas ceremonija. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināta Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure. Par Latgales kultūras bagātināšanu godināti spilgtākie notikumi un personības. Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” ir gaidīts notikums. Balva – tā ir iespēja atskatīties un izvērtēt aizvadītā gada paveikto, izcelt sabiedrībā jau zināmus un arī mazāk zināmums notikumus Latgales kultūrtelpā, kas pelnījušas uzslavas. Spilgtākos un nozīmīgākos veikumus nosaka žūrijas vērtējums, kuriem šogad desmit „Boņuka” balvas saņēmējus bija jāmeklē no 127 pretendentu pieteikumiem. Šogad ceremoniju vadīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris, no Latgales nākušais un šobrīd šeit dzīvojošais, Jānis Pampe. Un kā izrādās, pasākuma vadītāji savstarpēji ir personīgi pazīstami – Jānis Pampe ir Andra Keiša krustdēls. Kā no skatuves atzina Andris Keišs, viņš uz visiem simts procentiem kā latgalietis juties bērnībā. Kā „Boņuka” balvas pasniegšanas ceremonijas laikā jokoja vakara vadītāji, statistika rāda, ka „Boņuki” visblīvāk dzīvo tieši Balvu novada Upītes ciemā. Proti, tieši uz Upīti visvairāk aizceļojušas latgaliešu kultūras gada balvas – ja Upītē dzīvo ap simts cilvēku, tad uz turieni ir devušies 13 „Boņuki” un viens „Žiks”, kas ir skatītāju balva. Un arī šogad „Boņuka” balva nonāk Upītē, jo par vienu no 2024. gada spilgtākiem notikumiem žūrija atzina Folkloras kopas „Upīte” projektu – kolhoza laiku dziesmu atjaunošana. „Boņuks” dodas arī uz Daugavpili, to saņēma Daugavpils teātra izrāde latgaliski „Kaids nūteikti atīs”. Izrāde ir norvēģu autora Juna Foses tulkojums no jaunnorvēģu valodas latgaliešu valodā. Pirmo reizi kāda citu tautu luga ir tulkota pa tiešo uz latgaliešu valodu. Par vienu no desmit labākajiem notikumiem tika atzīts arī koncertuzvedums „Folkpasija: Francis Trasuns”, kurā piedalījās Rīgas Projektu koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, postfolkloras grupa „Rikši”, Jānis Strazdiņš, kā arī mākslinieciskais vadītājs un diriģents Kristofers Volšs Sinka. Savukārt Evija Maļkeviča-Grundele pirms sešiem gadiem pieņēma izaicinājumu un atgriezās un dzīvo Latgalē, Evija ir muzeja „Andrupenes lauku sēta” novadpētniece, kura ir uzsākusi Tradīciju skoliņu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – „Mozuo tradiceju škola mozajim”, aicinot vietējos uz kopā būšanu. Aizvadītā gada viens no spilgtiem notikumiem bija arī Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde „Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos”. Amanda fotogrāfijās iemūžināja savas 75 gadus vecās vecmammas Valentīnas Priževoites dzīvi Latgales laukos. Svēpētā māla keramikas statuetes tika pasniegtas jau septiņpadsmito reizi. Balvu kopš 2013. gada rīko Latgales vēstniecība „Gors”. Boņuka balvas saņēma arī vinila plate Seimaņs Putāns „Caur bolsim as eju” un koncertizrāde „Putāns. Toreiz un tagad”, Jura Urtāna grāmata „Latgales pilskalni un to folklora”, Broņislavas Martuževas fonds „Rakstītāja” un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata „Dzimst dziesmas tautā, dzimst...” un koncertuzvedums „Topi stipra, sirds”, Jāņa Gleizda simtgadei veltīti pasākumi – Rēzeknes novada pašvaldības konkurss „Juoņa Gleizda bolva fotografejā” un fotogrāmata „Gleizda metode”, kā arī Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma.

Latvejā oficiali 27. februars ir nūsaceita kai Storptautyskuo navaļstiskūs organizaceju dīna, tai vēļ itūnedeļ lēme Saeima, pījamūt izmainis lykumā „Par svātku, pīminis i atzeimojamajom dīnom”. Kai vareibu tai rūsynuot vaļsts īstuodis i pošvaļdeibys vaira sasadorbuot ar piļsūniskuos sabīdreibys organizacejom, kūpeigi diskutēt par aktualom temom i rast rysynuojumus vysaidim socialim, vidis i ekonomiskajim izaicynuojumim, tū saradz ari vīna nu aktivuokūs piļsūniskuos sabīdreibys organizaceju ūtrajā leluokajā Latvejis piļsātā Daugovpilī bīdreiba „Cita Daugavpils”, kas vēļ ituos nedelis suokumā, 24. februarī, Daugovpilī organizēja pasuokumu Ukrainys atbolstam – eipašu plakatu darbneicu i guojīni piļsātys centrā „Kopā līdz uzvarai!”. Bīdreibys „Cita Daugavpils” vīna nu dybynuotuoju i niu ari vaļdis prīšksādātuoja Inga Belousa soka: „Itūs diveju, treis godu laikā, kod bīdreiba pastuov, mes asam tī, kas Daugovpilī latvīšu volūdā organizej sabīdreibu pīsadaleit, izkuopt nu sovu ārtūs dzeivisvītu, pīsaceļt nu sovu divanu, puorstuot stuosteit stuostus i muoceit cytus sovus leidzcylvākus dzeivuot, bet īt i dareit kūpā ar vysim. Sasatikt i kūpā puorstuovēt leluoku demokratisku spāku, kas ir cīši svareigi Daugovpilī. Deļ tam, ka mes atsarūnam aptyvai 40 km leidz Boltkrīvejis rūbežam, kur ir daudz atškireiguoka situaceja nakai myusu vaļstī i mes asam tyvai Krīvejai, i mums ruodīs, ka itamā piļsātā ir juoorganizej daudz vairuok taidu pasuokumu, kur mes paruodam ari demokratiskū seju,”

2025. gada ģeovieta ir Latvijā augstākā kāpa – Pūsēnu kalns. Tā atrodas Nīcas pagastā, un savulaik tā daļēji tika norakta, veidojot karjeru. Ko šādas vietas stāsta par seniem procesiem Latvijas teritorijā? Cik tālu sauszemē iestiepjas kāpas un ko šādas ģeovietas pasaka par cilvēka darbību? Raidījumā Zināmais nezinājamā sarunājas Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis, Daugavpils universitātes asociētais profesors Juris Soms un vides gids, kurš pats arī dzīvo Nīcas pagastā, Andris Maisiņš. Pūsēnu kalns ir viena no kāpām, kas ietilpst Papes-Jūrmalciema-Bernātu kompleksajā kāpu grēdā. Šajā grēdā izšķir divus – Papes-Jūrmalciema un Jūrmalciema-Bernātu kāpu posmus. Šos posmus pa vidu pārrauj aptuveni 1,5 km garš pārpūsto smilšu iecirknis, kas izveidojies pirms vairāk nekā 300 gadiem pēc mežu izciršanas un ugunsgrēka. Abus kāpu posmus raksturo gar jūras krastu paralēli esošu kāpu grēda, kas ir veidojusies pēdējo Baltijas jūras stadiju laikā. Dziļāk sauszemē seko otrs kāpu valnis, kas ir vēja deformēto parabolisko un tām līdzīgo kāpu grēda. Šīs kāpas tiek saistītas ar Litorīnas jūras stadiju, un tās norobežojušas lagūnu joslu līdzenumu no jūras. No kāpas virsotnes karjera nogāzes pusē paveras lielisks skats uz apkārtējo ainavu – pāri pamestajai karjera teritorijai un apmežotai piejūras kāpu joslai redzama jūra. Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu. Plānots, ka publisks izglītojošs pasākums, kas veltīts Latvijas 2025. gada ģeovietai, notiks pie Gada ģeovietas oktobra sākumā, kad pasaulē atzīmē Ģeodaudzveidības dienu. Bet vispirms vēl vienu šī gada varoni – gada koku. Šis gods ticis gobai.  Iemesls nominācijai ir ne pārāk iepriecinošs, jo gobu skaits Latvijā samazinās šo koku kaites ietekmē – tā sauktās Gobu Holandes slimības dēļ. Vairāk par gada koku un to, kā gobu atšķirt gobu no tās radinieces vīksnas, stāsta Latvijas dendrologu biedrības pārstāvis Gvido Leiburgs. Latvijas Dendrologu biedrība par Gada koku 2025 izvēlējusies parasto gobu, izceļot šī koka nozīmīgumu un pievēršot uzmanību arvien aktuālajai gobu Holandes slimības izplatībai. Gobas mūsdienās ir apdraudētas gan individuālu koku, gan mežaudžu līmenī. Parastā goba ir majestātisks vasarzaļš gobu dzimtas koks, kas savvaļā sastopams visā Latvijas teritorijā – tā teikts biedrības izplatītājā paziņojumā. Taču šobrīd gobu nemaz tik daudz nav, jo Pēc Valsts meža dienesta 2023. gada datiem mežaudzes, kur valdošā koku suga ir goba vai vīksna, ir tikai 0,07% no visiem Latvijas mežiem. Un te vainīga ir jau minētā slimība, kad sadarbojoties sēnei ar tādu vaboli kā gremzdgrauzi, koki nokalst. Pirms aplūkojam sīkāk šo koku bojāejas cēloni, koku eksperts un Latvijas dendrologu biedrības pārstāvis Gvido Leiburgs stāsta, kā var atšķirt abas gobu ģintij piederošās sugas, proti, gobu un vīksnu, kas ir visai līdzīgas pēc izskata. Savukārt raidījuma ievadā savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties pētnieks Andris Saulītis. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis iepazīstina ar amerikāņu jurisprudences pētnieka Kesa Sanstīna grāmatu par birokrātiju un to, kas tajā ir analītiski maināms. (Cass R. Sunstein. "Sludge. What Stops Us from Getting Things Done and What to Do about It"). Tās latviskais nosaukums varētu būt "Šķēršļi, kas aptur mūs paveikt lietas un ko ar to iesākt". Šis populārzinātniskais darbs apliecina, ka pārmaiņas likumos var panākt, dažādu nozaru pārstāvjiem sadarbojoties. Interesentiem pieejama gan drukātā versija, gan elektroniskā versija. Pētnieks norāda, ka Latvijas bibliotēku kopkatalogā šo izdevumu nav atradis, bet sola dot ziņu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kuras darbinieki ir atvērti grāmatu ieteikumiem.

Farmācijas nozare turpina izteikt iebildumus pret jauno zāļu uzcenojuma modeli, Veselības ministrija apgalvojumus noraida. Kavējas e-biļešu ieviešana Daugavpils sabiedriskajā transportā, ļaujot vismaz uz gadu saglabāt pāri par 100 konduktoru darba vietas. Koalīcija diskutēs par "airBaltic" problēmām. Siguldā nedēļas nogalē notiks Pasaules kausa posms kamaniņu sportā, latvieši cer uz visaugstākajām vietām.

Šogad, gaidot "Spēlmaņu nakti", tuvāk iepazīsim jaunos skatuves māksliniekus, kas izvirzīti balvai nominācijā „Gada jaunais skatuves mākslinieks/ māksliniece”. Sāksim ar režisori Endīni Bērziņu. Endīne darbojas gan kā režisore, gan aktrise, bieži spēlē pašas veidotajās izrādēs. Pazīstama ar darbiem, kas vērsti uz bērnu un jauniešu auditoriju. Iestudējusi izrādes Daugavpils teātrī, "Dirty Deal Teatro", Nacionālajā teātrī, bet par koncertizrādi Valmieras vasaras teātra festivālā „Es arī te, kas man ir jādara” nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai. Ieklausāmies arī teātra kritiķes Ievas Rodiņas vērtējumā.  

Šogad, gaidot "Spēlmaņu nakti", tuvāk iepazīsim jaunos skatuves māksliniekus, kas izvirzīti balvai nominācijā „Gada jaunais skatuves mākslinieks/ māksliniece”. Sāksim ar režisori Endīni Bērziņu. Endīne darbojas gan kā režisore, gan aktrise, bieži spēlē pašas veidotajās izrādēs. Pazīstama ar darbiem, kas vērsti uz bērnu un jauniešu auditoriju. Iestudējusi izrādes Daugavpils teātrī, "Dirty Deal Teatro", Nacionālajā teātrī, bet par koncertizrādi Valmieras vasaras teātra festivālā „Es arī te, kas man ir jādara” nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai. Ieklausāmies arī teātra kritiķes Ievas Rodiņas vērtējumā.  

Pirms gada darbu sāka Digitālā bibliotēka. Vai viens miljons skatījumu ir daudz? Kuri ir meklētākie un populārākie temati? Un kādi darbi ieplānoti nākotnē. Kultūras rondo interesējamies, kā aizritējis pirmais darba gads un cik aktīvi reģionu bibliotēkas iesaistās krājuma papildināšanā. Stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” galvenā krājuma glabātāja Guna Dancīte un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītājas vietniece metodiskajā darbā Gunta Grundmane. “Daugavpils, Mežciems, restorāns” –  tīmekļvietnes "digitalabiblioteka.lv" pirmā darbības gada laikā lietotāju biežāk meklētie vārdi blakus interesei par Kapu ielu, dzirnavām, Aizputi, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentu un citām vietām, personībām un vārdiem. Digitālā bibliotēka nodrošina vienotu piekļuvi Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju un privātpersonu uzkrātajiem attēliem, dokumentiem, periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kartēm, priekšmetiem, gleznām, notīm, kinofilmām, skaņas un video ierakstiem vairāk nekā 3,8 miljoniem vienību kopskaitā. Digitālā bibliotēka ir nemitīgā attīstībā un tās atvēršana 2023. gada  oktobrī bija kā starta brīdis turpmākai pieaugšanai. Latvijas Nacionālās bibliotēkas komandas darba pamatprincipi ir atvērtība un sadarbība, veidojot Digitālo bibliotēku kopā ar tās partneriem, kuru skaits pieaudzis līdz 677.

Stāsta Rotko muzeja vadītājs Daugavpilī Māris Čačka Vai zini, ka Silva Linarte, kura dzimusi 1939. gada 26. februārī Daugavpils novadā, bet mūžībā devusies 2018. gadā, bija izcila māksliniece un mākslas pedagoģe?   Liela daļa profesionālās mākslas sabiedrības Silvu pazina kā izcilu skolotāju un brīnišķīgu cilvēku, kurš izskolojis veselu mākslinieku paaudzi, pirms tam studiju laikā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā pārņemot vērtīgāko no Latvijas mākslas dižgariem. Sākotnējo izglītību Silva iegūst Sibīrijā, Krasnojarskas novadā. Jā, Silva bija viens no Sibīrijas bērniem, izsūtīta divu gadu vecumā ar ģimeni, uzaugusi izsūtījumā un Latvijā atgriezusies tikai 1961. gadā. Pēc atgriešanās dzimtenē topošā māksliniece absolvē Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un 1977. gadā pabeidz Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu. Silva Linarte bija talantīga pedagoģe ar vairāk nekā piecdesmit gadu pieredzi profesijā. Mācījusi kompozīciju un gleznošanu Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (1961–1972), Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1972–1992), kas mūsdienās nes Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vārdu, un Daugavpils lietišķās mākslas vidusskolā „Saules skola” (1992–2012), ko šodien pazīstam kā tagad MIKC Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolu “Saules skola”. Strādājot galvenokārt eļļas glezniecības tehnikā, gadu gaitā Silva Linarte izkopusi ieturētu, bet jaudīgu māksliniecisko rokrakstu. Mākslinieces radītās šķietami lakoniskās kompozīcijas atspoguļo līdz perfektumam izstrādātu krāsu un sajūtu saspēli, kas uzrunā ar neparastu māksliniecisko un emocionālo dziļumu, lielisku pelēkā pietāti un pārdomātu akcentu uzlikumu. Izstādēs Silva Linarte piedalījās kopš 1965. gada. Viņas mākslas darbi ir pārstāvēti publiskajās un privātajās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs (ASV, Zviedrijā, Kanādā, Vācijā). 2010. gadā Silva Linarte saņem Daugavpils pilsētas domes apbalvojumu “Goda daugavpilietis”. 2016. gadā kļūst par Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā laureāti. 2018. gadā māksliniecei piešķirts Latvijas Republikas “Atzinības krusts”. Rotko muzejs glabā ievērojamu Silvas Linartes radošā mantojuma daļu. 2008. gadā Silva bija viena no starptautiskā glezniecības simpozija “Marks Rotko 2008” uzaicinātajiem māksliniekiem. 2013. gadā Rotko muzejā bija skatāma vērienīga Silvas Linartes personālizstāde “Atspulgi”. Mākslinieces glezniecība ir plaši eksponēta vairākās Rotko muzeja krājuma izstādēs Latvijā, Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā. 2018. gadā muzejs laida klajā māksliniecei veltītu biogrāfisku izdevumu sērijā “Latgalē dzimušu mākslinieku dzīvesstāsti”. Interviju un tās pierakstu veica mutvārdu vēstures eksperte, vēsturniece, Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne.  Kopš 2019. gada Rotko muzejs rīkoja glezniecības simpoziju “Silva Linarte”, aktualizējot viņas radošo mantojumu starptautiskajā mākslas kopienā. Simpozijs notika 3 reizes pēc kārtas, un nākotnē šo aizsākto formu ir iecerēts atjaunot. Visbeidzot, vai piefiksēji, ka šis ir mākslinieces jubilejas gads? Jā, šogad Silvai Linartei apritētu 85 gadi. Mākslinieces jubilejas gadā Rotko muzejs sarīkoja apjomīgu Silvas Linartes retrospekciju Paņevežas pilsētas galerijā. Šī izstāde ir nupat noslēgusies. Viens Silvas Linartes darbs ir iekļauts Rotko muzeja krājuma izstādē “Rotko atspulgi”, kas šobrīd aplūkojama Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Rotko muzejs turpina stāstīt par izcilo mākslinieci, izstāžu formātā atrādot Silvas Linartes mantojumu mākslas cienītājiem Latvijā un citviet. Gadu gaitā ir izveidojusies lieliska sadarbība ar mākslinieces dvīņu meitām Ilonu Linarti Ružu un Daci Pudāni, regulāri tiekoties izstādēs, izrunājot un kopā stāstot Silvas stāstu.

Stāsta Rotko muzeja Daugavpilī vadītājs Māris Čačka. Latvijā par Rotko sākām plaši runāt tikai pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pēc amerikāņu pētnieka, Rotko biogrāfijas autora Džeimsa Breslina vizītes Daugavpilī. Tajā pašā laikā pasaule Rotko pazina jau daudzas desmitgades, lai arī nesaistīja viņa vārdu ar Latviju. Breslina vizīte un interese par Rotko dzimto pilsētu pamudināja mūs uzmeklēt Rotko ģimeni, lai īstenotos mākslinieka  simboliskā atgriešanās mājās, Daugavpilī. Mana ilggadējā kolēģe, Rotko muzeja izstāžu kuratore Farida Zaletilo, kas turpina strādāt ar Rotko tēmu arī šodien, uzmeklēja Rotko ģimeni un nodibināja pirmos kontaktus. Tā rezultātā jau 2003. gadā Rīgā un Daugavpilī plaši svinējām mākslinieka simtgadi. Tas bija laiks, kad dzima pirmā doma par Rotko mākslas darbu klātbūtni viņa bērnības pilsētā. Ideja tika apspriesta  īpašā nodomu protokolā starp pašvaldību un Rotko ģimeni, apliecinot gatavību veidot jaunu kultūrvietu mākslinieka piemiņai, kur būtu aplūkojami arī Rotko oriģināldarbi. No Rotko simtgades līdz jaunās kultūrvietas atvēršanai pagāja desmit gadi. Pēc gadsimtu ilgas prombūtnes Marks Rotko caur saviem darbiem atgriezās Latvijā uz palikšanu. Jaunā kultūrvieta jeb Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs (šobrīd – Rotko muzejs) tika atklāts 2013. gada 24. aprīlī mākslinieka 110. jubilejas gadā. Kāpēc es runāju par atgriešanos pēc 100, nevis 110 gadiem? Vai zināji, ka 10 gadu vecumā mazais zēns kopā ar ģimeni no pilsētas emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm? Tas notika tālajā 1913. gadā. Lai piesaistītu finansējumu topošās kultūrvietas ēkas renovācijai un, to atklājot, piedāvātu skatītājam augsta līmeņa māksliniecisko saturu, pašvaldība iniciēja jaunu formu pirmo mākslas darbu iegūšanai topošā muzeja krājumam. Par šādu formu kļuva Marka Rotko vārdu nesošs starptautiska tvēruma glezniecības plenērs, pašvaldības rīkots un atbalstīts kopš 2005. gada septembra. 2013. gadā tas tiek pārdēvēts par glezniecības simpoziju un sekmīgi notiek vēl šobaltdien, ik gadu pulcējot vismaz 10 māksliniekus no visas pasaules. Tverot iedvesmu Rotko dzimtajā Daugavpilī un viņa oriģināldarbu pieredzējumā, šodienas mākslinieki simpozijā rada paši savas abstraktās glezniecības kompozīcijas. Tas krājuma veidošanai bija tikai sākums. 2013. gadā no Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja tika pārņemts vairāk nekā 200 Rotko plenēra kolekcijas darbu. Šobrīd, Rotko muzejam pārkāpjot 11 darbības gadu slieksni, tā krājumā ir vairāk nekā 3000 mākslas darbu, kurus radījuši vairāk nekā 50 pasaules valstu mākslinieki visdažādākajos mākslas medijos. Skaitliski liekākās ir glezniecības un keramikas kolekcijas, kā rezultātā, kaut arī proporcija starp Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbiem ir līdzīga, Rotko muzeja krājums ir šobrīd lielākais mūsdienu aizrobežu mākslas vākums Latvijā. Pēc Rotko muzeja akreditācijas pagājušajā gadā varam lepoties, ka krājums nu ir Valsts aizsardzībā. Bet vai zini, kas vēl vairo Rotko muzeja krājuma nozīmi un vērtību? Kopš 2023. gada vasaras muzeja krājumā ir divi Marka Rotko agrīnie zīmējumi, paša mākslinieka rokas radīti viņa radošās karjeras sākumā. Šos darbus Rotko ģimene uzdāvināja muzeja krājumam kultūrvietas 10 gadu jubilejas svinībās. Tādejādi Rotko muzejs patlaban ir vienīgais muzejs Austrumeiropas un Ziemeļreiropas reģionā, kura krājumā ir Rotko oriģināldarbi. Tas attaisno muzeja nosaukumā ietverto Rotko vārdu un pilntiesīgi apliecina Rotko piederību Daugavpilij un šim ģeogrāfiskajam reģionam. Minētie Rotko oriģināli līdzās ģimenes deponētajiem darbiem ir aplūkojami Rotko zālē līdz 2026. gada aprīlim. Rotko muzeja krājums nemitīgi turpina pieaugt. Ik gadu krājumā nonāk muzeja rīkoto starptautisko simpoziju dalībnieku darbi, kā arī darbi, ko mākslinieki atstāj muzejam, noslēdzot savas izstādes. Noteiktu skaitu darbu muzejs ik gadus iepērk, bet atsevišķi darbi tiek saņemti arī ar izstāžu programmu nesaistītu dāvinājumu formā.

Latgaliešu valoda teātrī nav tikai izklaides elements vai eksotika, tā ir valoda, kurā var runāt par nopietnām lietam un filozofēt. Daugavpils teātrī 16. oktobrī Nobela prēmijas laureāta literatūrā, norvēģu rakstnieka un dramaturga Juna Foses lugas "Kaids nūteikti atīs" (Kāds noteikti atnāks) pirmizrāde. Tā būs laikmetīga teātra spēle latgaliski – filosofisks trilleris par pakāpeniski pieaugošu spriedzi kāda pāra attiecībās un to, cik postošu vētru dvēseles dzīlēs var izraisīt bailes no svešā un nezināmā. Juna Foses darba nokļūšana Daugavpils teātra repertuārā nav nejaušība. Tieši šajās dienās notiek Ziemeļvalstu dienas Daugavpilī, un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, aicinot iesaistīties Daugavpils teātri, piedāvāja ideju iestudēt kādu no Juna Foses darbiem. Fose raksta savus darbus jaunnorvēģu valodā – "nynorsk", kuru, līdzīgi kā latgaliešu valodu, ikdienā lieto neliela sabiedrības daļa. Pirmo reizi kādai no lugām – šajā gadījumā “Nokon kjem til å kome” ir tapis tulkojums pa tiešo - no "nynorsk" uz latgaliešu valodu. Un latgaliski uz teātra skatuves tiek runāts par nopietnām lietām un filozofēts. “Nokon kjem til å kome” jeb "Kaids nūteikti atīs", tā jaunnorvēģu valodā "nynorsk" sacerētās Juna Foses lugas nosaukums skan tulkojumā latgaliski. Un tāds arī dots nosaukums jaunajam Daugavpils teātra iestudējumam Oļega Šapošņikova režijā. Juns Fose - norvēģu rakstnieks, dramaturgs un tulkotājs, Nobela prēmijas literatūrā laureāts, kuram balva piešķirta, citējot - “par viņa inovatīvajām lugām un prozu, kas dod balsi vārdos neizsakāmajam”. Kā atzīmējis pats Juns Fose, viņa lugām nāk par labu, kad varoņu emocijas ir cieši aizvērtas ar vāku un zem tā vārās. Viņa pirmā un viena no spēlētākajām lugām “Kāds noteikti atnāks” tam ir lielisks piemērs. To jau savā interpretācijā no jauna rada Daugavpils teātris kā filozofisku trilleri par pakāpeniski pieaugošu spriedzi kāda pāra attiecībās un to, cik postošu vētru dvēseles dzīlēs var izraisīt bailes no svešā un nezināmā.

Daugavpilī sākas darbi pie tramvaju industriāla mantojuma saglabāšanas. Uzņēmums “Daugavpils satiksme” jau tuvākajā laikā uzsāks vēsturiskās tramvaju tehnikas restaurācijas darbus. Šobrīd uzņēmuma īpašumā ir četras vēsturiskās tehnikas vienības, kas vairs nepilda savu tiešo funkciju, taču ir nozīmīgs vēstures mantojums. Piemēram, ap pusgadsimtu vecs sliežu slīpējamais vagons vai nezāļu iznīdējamā muca uz tramvaja vagona, un, protams, arī pasažieru vagons. Vēsturiskās tehnikas restaurācijas darbus veiks pats uzņēmums “Daugavpils satiksme” par saviem līdzekļiem. Uzņēmums vēlas ne tikai saglabāt vēsturisko mantojumu, bet arī dot iespēju iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, īpaši jaunajai paaudzei iepazīties ar sabiedriskā transporta attīstību Daugavpilī. Jau nākamgad restaurētie eksponāti nonāks publiskajā telpā. Daugavpils, tāpat kā Rīga un Liepāja, ir tramvaju pilsēta. Sabiedriskā transporta kustība Daugavpilī jau bija nepieciešama 19. gadsimta beigās. Sarunas par tramvaja sistēmas būvniecību tika uzsāktas jau tālajā 1895. gadā. Pēc piecpadsmit gadiem tika ierosināti tramvaja būvniecības projekti, bet līdzekļu trūkums un Pirmais pasaules karš plānus izjauca. Tomēr 1946. gada 5. novembrī, tātad pirms 78 gadiem, Daugavpilī tapa pirmā tramvaja līnija. Tehnika, kas tolaik kursēja pa šīm tramvaja sliedēm nav saglabājusies, daudz kas norakstīts metāllūžņos, taču uzņēmuma rīcībā ir vēl palikušas lietas, kas varētu būt vēsturiski saistošas un interesantas ne vienam vien. Tās norakstīt, tikai tāpēc, ka to izcelsmes valsts ir PSRS jeb Padomju savienība, un pārdot metālos, būtu nesaudzīgi pret savu vēsturi, uzskata uzņēmuma “Daugavpils satiksme” valdes loceklis Artis Druvinieks. Atšķirībā no saviem daudzajiem līdzgaitniekiem, kas nu jau metāllūžņos izmesti un iespējams pārkausēti citās lietderīgās lietās, pirmie četri "Daugavpils satiksmes" izraudzītie, ja tā var teikt – darba zirgi nu pakļauti atdzimšanai – restaurācijai. Viens no tiem – vairāk nekā pusgadsimtu vecs Krievijas pilsētā Ustj-Katavā ražots tramvaja vagons. „71-608К (КТМ-8) Kādreiz tas bija pasažieru vagons, un es pats kādreiz strādāju uz tā. Tagad jau stāv te no 2019. gada.” „Daugavpils satiksmes” tehniskais inspektors Gunārs Groza, pats savulaik strādāja šī tramvaja vagona vadīšanas kabīnē. Viņš stāsta, ka šis eksemplārs nonāca Daugavpils pašvaldībā kā Daugavpils Pievadķēžu rūpnīcas dāvinājums, un vēl līdz 2010. gadam, lai arī cik tas neliktos dīvaini, tas bija visjaunākais tramvajs Latvijā. Turklāt, šis tramvaja vagons, pēc Daugavpils satiksme rīcībā esošajiem datiem, ir saglabājies līdz mūsdienām vien pāris eksemplāros pasaulē.

Stāsta Rotko muzeja vadītājs Daugavpilī Māris Čačka Pēteris Martinsons piedzima Daugavpilī 1931. gadā veikala pārdevēja Pētera Martinsona un viņa sievas Aleksandras trīs bērnu ģimenē. 1938. gadā viņš sāka mācīties 2. Daugavpils pilsētas pamatskolā. Kad Otrā pasaules kara laikā pēc kārtējiem bumbu uzlidojumiem Martinsonu ģimene palika bez mājām, tā 1944. gada vasarā apmetās uz dzīvi Mazsalacā. Drīz Martinsoni pārceļas uz Alūksni, kur 1950. gadā Pēteris absolvē Alūksnes vidusskolu. Turpmāko gadu laikā Pēteris Martinsons pabeidz Latvijas Universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu un iegūst arhitekta diplomu, taču arhitektūrā karjeru neveido, bet pievienojas Ķīpsalas keramikas grupai. Tur, pateicoties draudzībai ar keramiķi Ritu Einbergu, iesākas nopietns ceļš jaunā darbības laukā, kardināli mainot Latvijas keramiku. Pēteris Martinsons kļūst par izcilu keramiķi: viņš iesaistās starptautiskos mākslas notikumos, kļūst par Latvijas Mākslinieku savienības biedru un Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru. Ar mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas pamudinājumu 2000. gadu sākumā Pēteris Martinsons sarīko lielisku personālizstādi Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā. Tā iedvesmo topošā Rotko muzeja speciālistus uzsākt sarunas ar mākslinieku par vērienīgas personālizstādes sarīkošanu 2013. gada 24. aprīlī līdz ar toreizējā Rotko centra (šodien – Rotko muzeja) svinīgo atklāšanu. Mākslinieks atsaucas pirmajai sarunai, kas notiek Rīgas porcelāna muzejā, un pusgada laikā top viena no Daugavpils jaunās kultūrvietas izcilākajām izstādēm. Pēteris Martinsons lepojas ar rezultātu, kas ir arī viņa patiesā atgriešanās dzimtajā pilsētā ar saviem mākslas darbiem jeb, kā pats mākslinieks jokodams sacīja, – bērniem. 2013. gada vasarā, 29. jūnijā jeb Pēterdienā, raugoties uz jaunās kultūrvietas attīstību, Pēteris Martinsons nolemj visu izstādes saturu, vairāk nekā 300 mākslas darbus, uzdāvināt pilsētai ar domu papildināt muzeja krājumu un ļaut arī pēc izstādes ar tiem brīvi darboties, izrādot citviet Latvijā un pasaulē. Pētera Martinsona daiļradi no pirmās dienas ar lielu atsaucību un sajūsmu pieņēma daugavpilieši un jaunās kultūrvietas apmeklētāji. Tāpēc, izstādei noslēdzoties un darbiem nonākot krātuvē, publika arvien jautāja, vai ir pieejama Martinsona izstāde un kur to iespējams apskatīt. Mākslinieks strādāja līdz savai pēdējai šīszemes dzīves dienai, taču 2013. gada 2. augusts atnesa sēru vēsti. Skumjas par meistara zaudējumu palīdzēja kliedēt viņa atstātais unikālais nemateriālais mantojums – izstādes darbu kopa, ko Martinsons bija paspējis papildināt ar virkni citu darbu. Martinsona kolekciju pēc kāda laika ar vērtīgiem dāvinājumiem papildināja arī mākslinieka ģimene. Drīz pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā dzima ideja saglabāt viņa piemiņu, izveidojot Martinsona māju – vietu, kur satikties mākslinieka 50 radošās dzīves gados radītajam; vietu, kur svinēt un godināt keramiku. Nedaudz vēlāk tika iedibināta vēl viena Pētera Martinsona piemiņas forma – Latvijas Keramikas biennāle ar tās centrālo notikumu – "Martinsona balvu". Vienlaikus mērķtiecīgi tika iets ceļš uz Martinsona mājas izveidi, lai simboliski atdotu māksliniekam dzimto māju sajūtu, kuru pirms 70 gadiem bija laupījis karš. Māja tapa lēnām, bet pamatīgi. Pēc vairāku gadu darba Martinsona kolekcija laimīgi iemājoja Daugavpils cietokšņa kādreizējā Pulvera noliktavā līdzās Rotko muzeja galvenajai ēkai. Jaunā kultūrvieta uzņem Martinsona daiļrades cienītājus kopš 2022. gada 22. aprīļa. Pēteris Martinsons Rotko muzejam uzdāvināja lielāko daļu no saviem starptautiski novērtētajiem darbiem. Tāpēc tieši Rotko muzejā Daugavpilī šobrīd glabājas pasaulē lielākā Pētera Martinsona keramikas kolekcija. Un tās mājvieta jau vairāk nekā divus gadus ir Martinsona māja.

Andras Manfeldes jaunais dzejas krājums “Dilstošais medus mēness” nupat novērtēts ar žurnāla “Domuzīme” balvu. Dzejniece un rakstniece strādā pie jauna daļēji biogrāfiska romāna “Kosmonauta iela”, kas būšot prelūdija 2005. gadā iznākušajam romānam “Adata” un savā ziņā turpinājums pirms diviem gadiem iznākušajai “Poēmai ar mammu”. Taču dzejā laikam viņa ir visatklātākā. Dzejas krājums “Dilstošais medus mēness” nupat saņēmis žurnāla “Domuzīme” Dzejas dienu ietvaros pasniegto balvu, un arī mūsu saruna ievirzās par Dzejas dienām. Andra Manfelde skaidro krājuma “Dilstošais medus mēness” dzejas rašanās impulsus. Dzejoļos tiek piesaukti mākslinieki – Manē, Šagāls, Magrits, Van Gogs un arī mūsu pašu Padegs. Andras Manfeldes dzeja liekas ļoti vizuāla, ne velti dzejniece ir arī māksliniece. Viņa pati smejas, ka vispirms ierauga, pamana, bet tās nozīmes, redzētā dziļākā jēga viņu sasniedz tikai pēc tam, redzētajam pārtopot dzejā. Krājumam “Dilstošais medus mēness” Andra Manfelde pati ir uzrakstījusi pavadvārdus. “Starp dilstošo un pilno, medaino un vēso, nežēlīgo un maigo, starp sievieti un vīrieti, apelsīna “jā” un citrona “nē”. ” Es lasu dzejoļus, un mīlestības dzeju tā īsti neieraugu. Kad Andra Manfelde pati lasa savu dzeju, jo īpaši sajūsmina viņas dzejas ritms. Vienā dzejolī tas var mainīties pat vairākas reizes, no īsas rindas – apgalvojuma vai vērojuma, līdz Bībeles pantu vai psalmu dziedošajai valodai. Kad esam norunājušas interviju Radio, Andra Manfelde atsūta vēsti: “Man ir gandrīz pabeigts romāns “Kosmonauta iela”, kas nedaudz turpina “Poēmu ar mammu” tikai prozā un daudz skarbāk (vēlāk pavisam skarbi, tāda kā "prelūdija" “Adatai”, lai gan par narkotikām nebūs.)” Jā, mēs varam runāt arī par topošo romānu. Tā izdošana plānota novembrī. Romāns “Kosmonauta iela” būs daļēji autobiogrāfisks, Andra Manfelde tajā risina attiecības ne tikai ar zudušo laiku, bet arī ar savu tēvu. Tēvu, kura nebija. Taču pavisam drīz, septembra beigās, Daugavpils teātrī pirmizrādi piedzīvos režisores Lienes Šmukstes detektīvs bērniem “Sarkanās mājas noslēpums”. Izrādes pamatā ir Andras Manfeldes grāmata “Vai mamma mājās?”, grāmata, kas deva iespēju izpausties Andras vēl vienai talanta šķautnei. Viņa grāmatas ne tikai raksta, bet reizēm arī zīmē. Kad Andra Manfelde būs noskrējusi Dzejas dienu krosu, pabeigusi romānu “Kosmonauta iela”, septembra beigās viņa brauks uz Daugavpils teātri. Skatīties jauno izrādi “Sarkanās mājas noslēpums”.

Ukrainas valdībā gaidāmas lielas izmaiņas, vairāki ministri atkāpušies no amata. Sākas gardākā gada izstāde „Rigas Food”, kas ilgs līdz sestdienai. Izglītības un zinātnes ministrija jau no nākamā gada varētu par trešdaļu samazināt valstī noteikto prioritāro sporta veidu sarakstu. Daugavpils reģionālā slimnīca kā pirmā varētu kļūt par valsts nozīmes slimnīcu. Sporta ārste: Jaunajiem sportistiem pirmās paraolipiskās spēles ir liels izaicinājums.

Lai sabiedrībā popularizētu medu un bišu produktus, jau divpadsmito reizi, šoreiz 23. augustā, notiks „Medus diena dravā” – pasākums, kurā biškopji aicina Latvijas iedzīvotājus pie sevis, lai pastāstītu par pašmāju medu un biškopju profesiju.  Kāpēc izvēlēties Latvijas biškopju produktus? Par to spriežam raidījumā, kurā viesojas biškope, saimniecības "BeeBox" vadītāja Ciemupē Baiba Sīmane, biškope, Latvijas biškopības biedrības Daugavpils nodaļas vadītāja un dravu Augsdaugavas novada, Višķu pagasta "Līdumos" Gunta Some, kā arī biškopis, Latvijas biškopības biedrības Siguldas nodaļas vadītājs, "Medus diena dravā" pasākuma organizators Jānis Kronbergs. * Piedāvājam arī stāstu par bitenieku no Iecavas puses – Otto Lodiņš viensētā Rāmriti ar biškopību nodarbojas, kā pats saka, tikai deviņus gadus. Viņam ir 60 bišu saimes un ar saviem inovatīvajiem produktiem – 15 dažādu veidu medus suflē ar dažādām piedevām, viņš konkursā Novada garša saņēmis visu kalumu medaļas. Otto pērn arī saņēmis balvu kā gada mājražotājs Bauskas novadā.

Šodien, 18. jūlijā, Rotko muzejā atklās astoņu mākslinieku no Čehijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas darbu izstādi, kas tapusi Eiropas Savienības finansētā projektā “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi”. Nedēļas garumā Rotko muzejā norisinājās starptautiska mākslinieku rezidence. Jau augustā mākslas darbi tiks reproducēti un pielāgoti izvietošanai Daugavpils cietokšņa ārtelpā. Dienā, kad ierodos Rotko muzejā, te notiek rezidējošo mākslinieku publiskās prezentācijas, kad ir iespēja tuvāk iepazīties ar māksliniekiem un viņu daiļradi vēl pirms izstādes atklāšanas. Šī plenēra tēma – vienlīdzība, un jau šodien rezidences laikā tapušie darbi nonāks publikas priekšā, stāsta Rotko muzeja direktors Māris Čačka. “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” ir starptautisks projekts, kurā iesaistījies arī Rotko muzejs. Latviju šajā rezidencē pārstāvēja divi mākslinieki – Mairita Folkmane filozofiski izvēlējās pievērsties jumtu tēmai un skatam no augšas. Oskars Jansons arī šajā plenērā pārstāv Latviju, trīs stabilitātes koki zemē ir viņa redzējums par plenēra izvirzīto vienlīdzības tēmu. Arī Poliju pārstāv divi mākslinieki – Joanna Dulla un Filips Žodkevičs, gados ļoti jauni un ar savu skatupunktu uz rezidencē izvirzīto tēmu “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi”.

Jau septīto gadu Daugavpils cietoksnī notika Starptautiskais vēsturiskās rekonstrukcijas festivāls „Dinaburga 1812”, dodot iespēju izbaudīt 19. gadsimta sākuma atmosfēru, apskatīt cietokšņa garnizona un Francijas Lielās armijas nometnes. Festivāla centrālais notikums bija 1812. gada jūlijā notikušās cīņas atveidojums, kurā Dinaburgas cietokšņa garnizons drosmīgi stājās pretī Napoleona armijai un atvairīja tās uzbrukumu. Dalībnieki demonstrēja savu militāro stāju, vēsturiskos tērpus un ieroču mulāžas, piedaloties svinīgā parādē un cietokšņa aizstāvēšanas kaujas rekonstrukcijā.

Vašingtonā sākas NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme. Orbāna izveidotajai galēji labējo partiju grupai pievienojas Lepēna un Salvīni. Pedagogu trūkumu cer risināt ar divreiz lielāku budžeta vietu skaitu augstskolās. Valdība atbalstīja papildu 36 miljonu eiro aizņēmumu Kundziņsalas pārvada izbūvei. Daugavpils reģionālajā slimnīcā finanšu situācija stabilizējusies. Aptiekas nav apmierinātas ar Veselības ministrijas izstrādāto jauno zāļu uzcenojuma modeli.

2021.gadā “Daugavpils satiksme” pirmajā no kopumā četriem iepirkumiem centās iepirkt 12 jaunus tramvajus, tādā veidā cerot nomainīt savu veco Krievijā ražoto tramvaju parku. Iepirkumi neizdevās viens pēc otra līdz laika bija palicis pavisam maz – Eiropas Savienības līdzfinansējums bija jāapgūst līdz 2023.gada beigām. Kaut gan iepirkumam pieteicās tikai viens kandidāts, “Daugavpils satiksme” 2022.gada septembrī piekrita “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas” un čehu “Pragoimex” kopīgajam piedāvājumam, kas paredzēja Daugavpilij izgatavot četrus jaunus tramvajus, katram maksājot 1,8 miljonus eiro. Kavēšanās lika samazināt iepērkamo tramvaju apjomu. Summa ir par 400 000 eiro lielāka nekā tajā pašā laikā teju identiskus tramvajus “Pragoimex” piegādāja Čehijas pilsētai Olomoucai. Uzņēmumi lielo summu argumentē ar inflācija, karu Ukrainā un īpašo Daugavpils tramvaju specifikāciju. Tāpat tiek apšaubīta arī “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas” spēja sakomplektēt 50% no jaunajiem tramvajiem, kā to paredz iepirkuma dokumentācija.  Vai darījumā varam runāt par korupciju, “Daugavpils satiksmei” vienojoties ar “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu”? Iepirkuma kritiķi norāda, ka lielu lomu jebkurā pilsētas iepirkumā spēlē pilsētas mērs Andrejs Elksniņš, kurš ne reizi vien bijis apsūdzēts nelikumībās. Radieraksts autors – Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”. Izmantoti fragmenti no interviju ierakstiem. Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them. Izmantotā mūzika: Chris Haugen – Island Dream

29. un 30. jūnijā Liepājā norisināsies Latvijas mazākumtautību festivāls "Vaļā vērti atslēdziņ'!", pulcējot teju 1500 dalībniekus – dziedātājus, dejotājus, amatniekus – savas tautas tradicionālā kultūras mantojuma kopējus no visas Latvijas. Divu dienu garumā uz centrālās skatuves Rožu laukumā un citviet pilsētvidē skanēs krāšņas koncertprogrammas, notiks mākslas darbu izstāde, tērpu skate, svētku gājiens, nacionālo ēdienu degustācijas, lekcijas, meistarklases un citas aktivitātes. Daudzveidīgajā programmā būs iespēja tuvāk iepazīt 16 dažādas mazākumtautības - azerbaidžāņu, baltkrievu, bulgāru, ebreju, gruzīnu, krievu, ķīniešu, itāļu, lietuviešu, moldāvu, poļu, romu, spāņu, pakistāņu, ukraiņu un vācu. Liepājā festivāls notiks jau trešo reizi, bet festivāla mākslinieciskais vadītājs un noslēguma koncerta režisors Juris Jonelis atgādina, ka festivāla pirmreizējā vieta ir Daugavpils, savukārt pandēmijas laikā šis festivāls noticis arī Jelgavā. Bet tagad aktuāla ir Liepāja. "Pirmkārt – Liepāja ir vēju pilsēta. Otrkārt – Liepājā satek ne tikai sauszemes ceļi, bet dažādas vēsmas nāk arī no jūras. Un, tā kā šis festivāls notiek arī kontekstā ar Eiropas Savienību – jo Latvija šogad atzīmē savu divdesmito klātbūtnes gadskārtu tajā –, tad arī Liepāja šķiet tam visatbilstošākā vieta. Zinām arī, ka Liepāja un viss reģions godalgots ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā," atzīmē Juris Jonelis.  Vaicāts par mazākumtautību festivāla ideju – proti, kāpēc mums nepietiek ar pašu Dziesmu svētkiem un latviešu kultūru, Juris teic tā: "Nu jau ir vienpadsmitais gads, kopš mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi aktīvi piedalās arī Dziesmu svētku kustībā. Pirmā reize bija 2013. gadā, kad ieraudzījām to kopbildi – ka tik ļoti daudzas un dažādas tautības, kas dzīvo tepat mums kaimiņos, tur godā gan savu tradīciju, gan godu atdod arī mūsu tradīcijām. Un kāpēc ne? Kāpēc nebūt draugos ar kaimiņiem? Tā ir virzība uz to, ka paliekam arvien spēcīgāki un spēcīgāki, galu galā – arī latvieši dzīvo ārpus Latvijas robežām, un arī tur notiek līdzīga sadarbība un draudzība. Manuprāt, tā harmoniski, caur tradīciju un kultūru – tas ir vislabākais ceļš, kā vēstīt par mīlestību un mieru visai pasaulei, vienlaikus godājot tradīcijas." Sarunas gaitā Juris Jonelis iepazīstina ar festivāla programmu, dalībniekiem un viesiem.

“Latgale ir tuvu” – ar šādu saukli šobrīd Daugavpilī notiek Teātra festivāls Nr.3. Šī festivāla iniciatori sākotnēji ir Rīgas teātri – "Dirty Deal Teatro", Ģertrūdes ielas teātris un arī Leļļu teātris. Iepriekš festivāls uzrunājis savus skatītājus Ventspilī, tad Rīgā un Liepājā, bet šogad festivāls nonācis Daugavpilī. Festivāla fokusā ir pārmaiņas – gan iekšējās, gan ārējās. Simbolisks ir arī šīgada festivāla sauklis – "Latgale ir tuvu", kurš aicina veicināt pārmaiņas šī reģiona uztverē. Tam par pamatu Daugavpils teātrī šajās dienās teātra mīļiem tiek piedāvātas izrādes, kas izceļas gan ar neierastu formu, gan šim brīdim aktuālu un vajadzīgu saturu. Un tam visam noslēgumā arī diskusijas  jeb sarunas ar teātra profesionāļiem ar skatītājiem.

Kā skudra zina, kur tai mājas, un vai vientuļa vabole var apmaldīties? Kā putns zina ceļu mājup, un vai visi citi dzīvnieki orientējas dabā tāpat kā cilvēki - pēc ceļiem, pēc ēkām un dabas objektiem? Vai dzīvniekiem prātā ir kartes, vai arī tie mājupceļu atrod tikai pēc "deguna"? Nu jau ļoti siltās pavasara dienās, kad kukaiņu un citu dzīvnieku aktivitāte ir jūtama, pievēršamies jautājumiem par dzīvnieku telpas uztveri un orientēšanos telpā. Sarunājamies ar Latvijas Universitātes profesoru, biologu, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieku Indriķi Kramu bioloģijas zinātņu doktoru, Britu dabas muzeja entomologu, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieku un Daugavpils universitātes vadošo pētnieku Dmitriju Teļnovu. “Nekur nav tik labi kā mājās” - tā skan kādā bieži dzirdētā dziesmā, un mēs raidījumā mēģinām saprast, vai šis teiciens būtu attiecināms arī uz kukaiņiem un putniem. Saruna par došanos tālos ceļos, atgriešanos mājās un mazliet arī par partnera atrašanu.  

Kā skudra zina, kur tai mājas, un vai vientuļa vabole var apmaldīties? Kā putns zina ceļu mājup, un vai visi citi dzīvnieki orientējas dabā tāpat kā cilvēki - pēc ceļiem, pēc ēkām un dabas objektiem? Vai dzīvniekiem prātā ir kartes, vai arī tie mājupceļu atrod tikai pēc "deguna"? Nu jau ļoti siltās pavasara dienās, kad kukaiņu un citu dzīvnieku aktivitāte ir jūtama, pievēršamies jautājumiem par dzīvnieku telpas uztveri un orientēšanos telpā. Sarunājamies ar Latvijas Universitātes profesoru, biologu, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieku Indriķi Kramu bioloģijas zinātņu doktoru, Britu dabas muzeja entomologu, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieku un Daugavpils universitātes vadošo pētnieku Dmitriju Teļnovu. “Nekur nav tik labi kā mājās” - tā skan kādā bieži dzirdētā dziesmā, un mēs raidījumā mēģinām saprast, vai šis teiciens būtu attiecināms arī uz kukaiņiem un putniem. Saruna par došanos tālos ceļos, atgriešanos mājās un mazliet arī par partnera atrašanu.  

rWotD Episode 2436: Andrejs Elksniņš Welcome to random Wiki of the Day where we read the summary of a random Wikipedia page every day.The random article for Thursday, 4 January 2024 is Andrejs Elksniņš.Andrejs Elksniņš (born 1982) is a Latvian politician and the current Mayor of Daugavpils. He is a member of the Harmony party and was a deputy of the 12th Saeima. He is of Latvian and Russian descent.Elksniņš took office as Mayor of Daugavpils, the second largest city in the country, on 26 June 2017 but was replaced by Rihards Eigims after just two months in office on September 2. After the coalition led by Eigims collapsed on 22 November 2018, Elksniņš was re-elected as mayor on 17 January 2019 and removed from office on June 11, 2020. The city was then led by Igors Prelatovs, until Elksniņš was reelected and approved as mayor after the 2021 Latvian municipal elections un July 1.This recording reflects the Wikipedia text as of 00:11 UTC on Thursday, 4 January 2024.For the full current version of the article, see Andrejs Elksniņš on Wikipedia.This podcast uses content from Wikipedia under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License.Visit our archives at wikioftheday.com and subscribe to stay updated on new episodes.Follow us on Mastodon at @wikioftheday@masto.ai.Also check out Curmudgeon's Corner, a current events podcast.Until next time, I'm Kajal Neural.

"Futbolbumbas" piedāvā 2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonas apskatus. Šoreiz atsevišķs video par katru no 10 komandām, kur izrunājām sniegumu un aktuālos notikumus gada griezumā, kā arī noteicām labākos spēlētājus anonīmajā balsojumā. Šoreiz par BFC "Daugavpils" komandu, kas sāka vāji, bet sezonas izskaņā iedeva daudz optimisma nākotnei.

LNB un biobliotekāri Jūrmalas bāriņtiesai pārmet pamudinājumu uz cenzūru. Ilgtermiņa atbalsts Ukrainai ir viens no centrālajiem jautājumiem, kas šodien tiek apspriests Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizītes laikā Briselē. Noraida Apvienotā saraksta pieprasījumu par Kariņa Ministru prezidenta laika speciālo avioreisu tēriņiem. Uzņēmums "Lux Express" gatavs nodrošināt pasažieru pārvadājumus komercreisos maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils. Latvijas vēstures kongresa diskutē par aktuālo situāciju ne tikai vēstures akadēmiskajā pētniecībā un vēstures izglītībā, bet arī publiskajā vēsturē un atmiņas institūcijās.

Šajā nedēļā mediji daudz pievērsušies tematiem, par kuriem Krustpunktā esam arī diezgan daudz runājuši iepriekšējās nedēļās. Partnerattiecību likums ir pieņemts, Stambulas konvencija ir nākamā uzmanības lokā. Protams, diskusijas ir arī par budžetu. Bet vairākas ziņas šajā nedēļā ir bijušas arī saistītas ar vietvaru darbu. Kriminālprocess sākts pret bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, ne tikai pret viņu. Kolēģi no "Re:Baltica" publicējuši interesantu rakstu par Daugavpils mēru un viņa dzīvesveidu. Protams, Rēzeknes notikumi. Savukārt Valsts prezidents ir rosinājis diskutēt par to, vai vietvaru vadītājiem nebūtu obligāti jāsaņem arī pielaide valsts noslēpumam. Tas, kā zināms, varētu arī kādiem radīt problēmas turpmāk vadīt pašvaldību. Šīs nedēļas ziņas pārlūkojam Krustpunktā. Aktulalitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Valsts policija atradusi bezvēsts prombūtnē izsludināto zīdaini bez dzīvības pazīmēm. Saeimā darbu ar budžetu plāno sākt jau nākamnedēļ, solot neatkārtot pagājušā gada pieredzi par tā skatīšanu naktī. "Delna": Latvijā jāstiprina partiju iekšējās demokrātijas līmenis. Daugavpils sporta skolā notiek Valsts valodas centra pārbaudes, vairāki treneri atstādināti. Ziņojums: Demokrātijas pamati daudzviet pasaulē kļūst vājāki

Latviešu valodas skolotāju trūkums ir tas, kas sastrauc mazākumtautību skolas, kurām jaunais mācību gads nozīmē arī to, ka no septembra pirmsskolā, 1., 4. un 7.tajā klasē mācību process turpmāk jāaorganizē tikai valsts valodā. Sākot ar 1. septembri mainīsies vecāku līdzmaksājuma apmērs Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās ievirzes un interešu izglītības sporta programmas. Rīgas dome šodien nolēma no 1.septembra mainīt Satiksmes departamenta nosaukumu uz Ārtelpas un mobilitātes departamentu, bet atlika tā reorganizāciju. Aizsardzību finansē ar uzviju, zinātni – apdala. Kā (ne)pilda likumus par finansējuma piesaisti iekšzemes kopproduktam (IKP). Latvijas basketbola valstsvienība Pasaules kausā. Līdzjutēji Džakartā. Eiropas Savienība šogad ir importējusi rekordlielu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes apjomu. Līdz piektdienas vidum gaidīs "Apvienotā saraksta" atbildi par dalību valdībā.

Vai brīžos, kad notiek kas negaidīts, esam tam gatavi un zinām, kā jārīkojas. Kur, kad un kā meklēt palīdzību? Kā rīkoties katastrofas vai nelaimes gadījumā raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis un Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvā vadības centra vadītāja vietniece Diāna Tkačenko. Tālruņa numuri, uz kuriem zvanīt nelaimes gadījumā, vai kad cilvēks jūt apdraudējumu savai vai otra cilvēka veselībai vai dzīvībai, ir 112 vai 113. Numuru 112 jāizvēlas, ka ir jebkāds apdraudējums, 113 – ja nepieciešama medicīniskā palīdzība. Diāna Tkačenko skaidro, ka NMPD dispečeri, kas pieņem zvanus, noskaidro adresi, kas noticis un izvērtē, vai konkrētā gadījumā ir jānosūta NMPD brigāde. Ir algoritms, pēc kura izvērtē, jo nevar reaģēt uz katru zvanu, ir arī jārūpējas par resursiem.  Mārtiņš Baltmanis norāda, ka pamatlieta, kas jāatceras, zvanot uz palīdzības tālruni, ir pateikt, kur atrodamies. "Ja nezinām adresi, varbūt kādus lielus objektus atceramies, braucot pa lielceļu, starp kurām pilsētām esam. Kaut kādus orientierus. Tas ir viens no svarīgākajiem. Pats notikuma raksturs arī ir svarīgs, jāpasaka, vai tas ir ceļu satiksmes negadījums vai ugunsgrēks, vai redz tvaikus. Dispečers ir apmācīts izvaicāt cilvēku, ja arī viņš būs stresa stāvoklī. Galvenais nomierināties un klausīties jautājumu, un atbildēt. Pamatlieta – kur atrodamies, kas noticis, vai ir cietušie," skaidro Mārtiņš Baltmanis. VUGD ir trīs zvanu centri Latvijā, zvanu no Daugavpils var apstrādāt arī Rīgas centrā, visi zvani "stāv" rindā. Diāna Tkačenko norāda, ka vienmēr jāvadās pēc trim jautājumiem - kur, kas un kam? "Tas nozīmē, mēs gribam zināt, kur noticis negadījums, kas ir noticis, kam nepieciešama palīdzība," skaidro Diāna Tkačenko. Arī NMPD zvanu centri ir centralizēti, tāpēc dispečeri nezinās ikvienā vietā kādu pagriezienu vai apzīmējumu kādai vietai, ko zina tikai vietējie. "Līdz ar to ir jābūt saprotošiem un adrese ir jānosauc skaidri, nosaucot pilsētu, nosaucot ielu. Nekliedzot, mierīgi izelpot un tad nebūs problēmas, izsaucējs nepārdzīvos, kāpēc mani nesaprot, nedzird. Arī dispečers šo izsaukumu noformēs daudz ātrāk un veiksmīgāk. Un palīdzība nokļūst ātrāk," turpina Diāna Tkačenko. NMPD rekomendē ieslēgt telefonu skaļruņa režīmā, lai ir brīvas rokas un var sniegt palīdzību cilvēkam. "Bieži mums nākas saskarties ar to, ka sniedzam palīdzību telefoniski, līdz brigādes dodas uz notikuma vietu. Notiek reanimācija, notiek asiņošanas apstādināšana, vai bērnam ir krampji. Tev ir jābūt brīvām rokām. Tu dzirdi, ko saka dispečers un dari," norāda Diāna Tkačenko.

Klusā okeāna Melanēzijā atrodas mazzināmās Zālamana salas. Tā ir kādreizējā britu koloniste, kurā nesen viesojušies latviešu entomologi, tuvāk iepazīstot šīs eksotiskās vietas dabas daudzveidību. Kas piedzīvots tālajās Zālamana salās un kādus uzdevumus tur paveikuši mūsu zinātnieki, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj bioloģijas zinātņu doktors, entomologs Dmitrijs Teļnovs. Daugavpils universitātes, Latvijas Nacionālā dabas muzeja un biedrības “Zaļā upe” pētnieki Kristīne Greķe, Mārtiņš Kalniņš un Dmitrijs Teļnovs ir atgriezušies no aptuveni mēnesi garas bezmugurkaulnieku izpētes ekspedīcijas Zālamana salās, ko organizēja Londonas Dabas vēstures muzejs (Natural History Museum). Ekspedīcijas galvenais mērķis bija ievākt datus un vaboļu, gliemju, spāru un citu bezmugurkaulnieku materiālu to tālākai izpētei laboratorijas apstākļos un uzglabāšanai Eiropas muzejos. Izzinām ahātus un šī dārgakmens skaisto ainavu šķērsgriezumā Vieni no izplatītākajiem minerāliem ir ahāti, kas atrodami galvenokārt vulkāniskajos iežos. Tie veidojušies miljoniem gadu ilgā procesā, kad dažādi minerāli atstājuši savas nogulsnes, kas ir izveidojuši uz šiem akmeņiem joslas, kuras redzamas ahātos. Tieši šie unikālie raksti un krāsas piešķir ahātam šo sevišķumu. Vārdu šim akmenim, saskaņā ar vairākiem informācijas  avotiem, ir devis sengrieķu filozofs un dabaszinātnieks Teofrasts, kurš savulaik izgājis šo akmeni pie upes Sicīlijā, kuras nosaukums sengrieķu  valodā bijis Ahate. Šie minerāli, jeb vienkāršoti sakot, akmeņi ir rodami daudzviet pasaulē, Dienvid- un Ziemeļamerikas kontinentos, Āfrikā, Eiropā. Tiesa, Latvijā šis akmens ir aplūkojams tikai muzejos un kolekcijās vai  iestrādāts rotaslietās, jo pieder pie plaši izplatītiem pusdārgakmeņiem.  Alūksnē, privātajā dabas muzejā „Vides labirints”, var aplūkot pastāvīgo ekspozīciju ar ahātiem, kuros redzami dabas veidoti ornamenti un ahātu paraugi no dažādām pasaules vietām. Kāpēc ekspozīcijas nosaukums ir  „Ahāti – dabas varenības spogulis”, skaidro muzeja vadītājs un vides zinātnieks Aldis Verners. Ahātu krāšņums atklājas tad, kad akmens ir pārdalīts un tā šķērsgriezumā var ieraudzīt krāsu joslas, ko dabā ir veidojuši dažādu minerālu sakopojumi un konkrētā  akmens ķīmiskais sastāvs. Tās ir kā akvarelī darinātas ainas, kurās redzams dabas veidotas krāšņums un vienreizība. Ahāts ir pieejams dažādās krāsās – baltā, pelēkā, zilā, zaļā, sarkanā, oranžā, dzeltenā, brūnā un melnā. Aldis Verners jau minēja, ka var būt arī vairākas krāsas vienā paraugā, kas bieži ir sakārtotas joslās vai slāņos. Šī akmens cietība pēc minerālu, jeb tā sauktās Mosa skalas ir atzīmēta ar ciparu 7, kas nozīmē, kas ahāts ir salīdzinoši ciets akmens. Cietākais šajā skalā ir dimants ar numuru 10. Runājot par rekordahātiem, tāds ir reģistrēts 2009. gadā Ķīnā un tā svars bija pāri par 61 kilogramu. No šī akmens izgatavo gan rotaslietas un to izmanto arī rūpniecībā. Bet atgriežoties pie Alūksnes Vides labirinta un dažādu iežu un minerālu kolekcijas, nobeigumā vēl neliels ieskats zemes veidošanās vēsturē, jeb iežu stendā, kur var iepazīt zemes nebeidzamo veidošanās stāstu.

Pateicoties globalizācijai, latviešu valodā ienāk arvien jauni un jauni aizguvumi, kuriem izsekot līdzi ar grūtībām spēj pat valodnieki. Bet varbūt jaunam terminam nav jāizmanto aizguvums no angļu valodas, bet gan jāatrod kāds labs, bet aizmirsts vārds, kas joprojām glabājas latviešu valodas pūra lādē? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Radio profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags un filoloģijas zinātņu doktore, literatūrzinātniece, rakstniece, folkloriste Janīna Kursīte-Pakule. Meklējam risinājumu problēmai, kas saistīta ar milzīgo aizguvumu skaitu, kuri ienāk latviešu valodā šobrīd pārsvarā no angļu valodas. Andrejs Veisbergs atzīst, ka biežāk varam lietot latviešu vārdus. "Kaut vai dziesmu svētku sakarā mēs bieži dzirdam organizācija, organizatorisks, utt. Kāpēc mēs nevaram teikt - rīkot dziesmu svētku, nevis organizēt. Rīkotāji. Daudz īsāks vārds, daudz latviskāks, daudz labāks," uzskata Andrejs Veisbergs. Janīna Kursīte uzskata, ka jādomā par nopietnāku atbalstu latviešu valodas pētījumiem un reizē arī par valodas iedzīvināšanu skolās un augstskolās. "Ja projekti ir jāraksta angliski, jāatskaitās angliski, man tas drusciņ sāk atgādināt vienus citus laikus ar vienu citu valodu. Ir jābūt arī pašapziņai. Protams, jāraksta arī angliski, ir jāraksta franciski, lai tas, ko mēs pētām, tas, kas ir mūsu bagātība, mēs varam dot pasaulei, bet arī pašiem ir jābūt taisnai mugurai. Tikai tā valoda var attīstīties, ja visās jomās, visos līmeņos runājam latviski un domājam arī latviski," atzīst Janīna Kursīte. Viņa arī vērtē, ka skolās un augstskolās jābūt brīvpieejai zinātniskai literatūrai. Protams, tas saistīts ar finansējumu, jo autortiesības jāievēro. "Daugavpils universitātes zinātniskie raksti, vai Latvijas Universitātes. Ne viss no jaunākā ir pieejams. Tāpēc paņem internetā angliski, franciski retāk. Ir jādomā arī par palīdzību. Ne uzbāzties ar savu zinātnisko literatūru, bet būt brīvai pieejai," norāda Janīna Kursīte.  

C'est un personnage incontournable  sur les routes, nos ordinateurs, dans l'espace, et même aussi en Ukraine ! J'ai nommé le milliardaire Elon Musk. Le patron des voitures électriques Tesla, des fusées Space X et des satellites Starlink, et enfin de la plateforme Twitter... est un entrepreneur incontournable qui a aussi des ambitions politiques. L'Europe essaie de lui faire entendre raison pour qu'il adhère aux nouvelles législations sur l'intelligence artificielle, contre la désinformation et la haine en ligne. Mais au sein de l'Union européenne, chaque pays essaie aussi de s'attirer les faveurs d'un investisseur très puissant... C'est l'oeil européen de Franceline Beretti cette semaine. Le russe marginalisé dans les écoles lettonnes À partir de septembre 2023, les jeunes élèves russes de Lettonie devront suivre leurs cours en letton. Dans ce petit pays balte, ancienne République soviétique, un quart des habitants est russophone. Leur statut est mal défini, certains n'ont toujours pas la citoyenneté lettonne, et la réforme scolaire couve depuis longtemps. Elle revient sur le devant de l'actualité, avec la guerre en Ukraine, et le souhait de Riga de prendre ses distances avec l'identité russe. Dans l'est du pays, dans la région de Daugavpils, la communauté d'origine russe très importante se sent un peu sonnée par ces changements. C'est le reportage de Marielle Vitureau.Les élèves ukrainiens réfugiés en TchéquieEn proportion de sa population, c'est le pays d'Europe qui accueille le plus de réfugiés ukrainiens. La République tchèque a accordé une protection temporaire à 450 000 adultes et enfants qui ont fui la guerre. Reprendre une scolarité normale pour tous les jeunes déplacés est un défi. Yulia Oleinik, la cheffe de l'Unicef, le fonds des Nations unies pour l'enfance à Prague, tente aux côtés de nombreuses associations de leur apporter une aide éducative sociale et psychologique. Son portrait signé Alexis Rosenzweig.Lutter contre l'alcoolisme en… brassantSur le papier, c'est un projet détonnant et très improbable... En Suisse, un centre d'accueil de jour pour des personnes en difficulté a décidé de lutter contre l'alcoolisme, en proposant à ses résidents de brasser eux-mêmes leur bière. Une manière de se réapproprier la boisson, en douceur et avec modération. C'est le reportage près de Fribourg de Jérémie Lanche.Une expo contre le nationalisme Là aussi, il s'agit de déconstruire les schémas. Ceux du nationalisme... en Serbie. L'exposition, qui se tient en ce moment à Belgrade, a pour titre « Labyrinthe des années 90 » et elle explore la décennie noire qui a suivi l'implosion de la Yougoslavie. Un parcours pour comprendre, mais aussi  pour interroger. Simon Rico.

Ces derniers mois, les pays baltes restreignent les droits des citoyens russes sur leur territoire. Les mesures divergent dans les trois pays, mais il s'agit pour eux d'une question de sécurité nationale. Ils sont limitrophes de la Russie et ils craignent pour leur intégrité depuis que la Russie a lancé la guerre contre l'Ukraine il y a plus d'un an. Les mesures divergent dans les trois pays. De notre correspondante dans la région,Valentina est l'une des milliers de citoyens russes qui habite à Daugavpils. Même si elle a vécu toute sa vie dans la deuxième ville de Lettonie, située tout à l'est du pays, elle a un passeport russe. « J'ai donc pris la citoyenneté russe et la retraite russe. La Russie et la Lettonie sont convenues à l'époque que la Russie prendrait en charge l'ancienneté, qu'elle paierait les retraités pour leur ancienneté de travail pendant la période soviétique », explique Valentina.Elle attend devant le centre de formation continue de Daugavpils. Maintenant, pour pouvoir rester en Lettonie, elle doit passer un examen de langue lettonne. Ils sont 25 000 dans son cas. Si elle échoue, elle devra quitter le pays au plus tard le 2 décembre prochain.Valentina se sent Lettonne, mais elle habite dans une région uniquement russophone et, à 65 ans, elle ne comprend pas l'intérêt de cet examen. « Le letton, ça ne va me servir qu'à parler à mes casseroles et mes râteaux », ironise-t-elle. Mais pour la Lettonie, il s'agit d'une question de sécurité. Maîtriser la langue est une preuve de loyauté.► À écouter aussi : Comment les sanctions affectent-elles la Russie ?Déclaration de soutien à l'Ukraine à signerEn Estonie voisine, le sort de Dimar Nouriev, un étudiant arrivé en 2019 pour étudier, est en suspens. Il termine ses études dans quelques mois et pour l'instant, il ne peut pas demander de permis de travail. « L'Estonie est l'un des soutiens fervents de l'Ukraine, de nouvelles lois ont été adoptées il y a un an pour limiter la possibilité pour les ressortissants russes de rester en Estonie. Ce sont des sanctions à l'égard des Russes », dit l'étudiant.Le gouvernement devrait s'emparer de cette question prochainement pour faire une exception pour les étudiants. Le jeune Russe sait que les Estoniens y mettront des conditions. « L'une d'entre elles sera de signer une déclaration affirmant que l'on soutient l'Ukraine, que l'on est contre le régime de Poutine et son invasion et que la Crimée est un territoire ukrainien », liste Dimar Nouriev.► À écouter aussi : Désinformation sur l'impact des sanctions contre la Russie« La sécurité devient la priorité suprême »Dovile Jakniunaite est professeur à l'institut de relations internationales à Vilnius. La Lituanie a aussi adopté des mesures restrictives à l'égard des Russes ayant un visa longue durée.« La sécurité devient la priorité suprême. On a l'impression que toutes ces restrictions vont créer un environnement plus sûr. Et c'est lié à la peur qu'il soit impossible de tester tous les Russes qui viennent et que des personnes déloyales et peu fiables arrivent. »En Estonie, Lettonie et Lituanie, ces trois pays limitrophes de la Russie, Moscou est considéré comme une menace existentielle. Il faut donc minimiser tous les risques possibles.

"Saskaņa", or "harmony", is the word of the week, and something that Daugavpils now lacks as Mayor Andrejs Elksniņš and the rest of the Saskaņa party's city council members quit the faction. Otto and Joe discuss the latest drama for the fragmenting political force along with other major stories like alleged embezzlement at Daugavpils University, criminal charges for parliamentarian Glorija Grevcova, an increase to university lecturers' salaries, the installation of "average speed" cameras, and much more! If you would like to donate to the ENGtegration for Ukraine project, you can do it here at the Baltic Security Foundation's webpage here: balticsecurity.eu/support/ Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8 Photo credit: Dāvis Kļaviņš, used with a Attribution-NonCommercial-ShareAlike 2.0 Generic (CC BY-NC-SA 2.0)license www.flickr.com/photos/davisklavins/51849442921

MD Vadim is a music composer and producer hailing from the small town of Daugavpils, Latvia. Born into a Russian family, Vadim has always had a passion for music and sound. He began recording mix tapes at the young age of five and started composing his own music at 17. After completing high school, MD Vadim decided to further his education in sound engineering by moving to Manchester, United Kingdom. It was here that he honed his skills and began collaborating with local artists such as The Mouse Outfit, Kody Loc and TDL, DeLaFun, Janine Fagan, and myk_. MD Vadim's music incorporates elements of trip-hop, ambient, and experimental sounds. His main goal as an artist is to expand his fanbase and get his music out to as many people as possible, though he ultimately wants his music to be famous rather than himself.************************************************************************************************ JUPITERS DREAM We are an artist-owned and operated music house based in Nashville, TN. We are a small boutique company looking to build up our artists and their releases. Our most recent release is for the Nashville-based group Jupiters Dream, the song we submitted for this gig is "Down By The River".  

Ja pirmās automašīnas bija tehnoloģiju sniegums un gadsimta inovāciju simbols, tas mūsdienās auto ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Satiksme ir kļuvusi par tādu kā cilvēces asinsriti un auto drošības aprīkojums pārpildītās ielās un šosejās ir svarīgāks nekā jebkad. Drošības jostas, gaisa spilveni, automātiskās bremzēšanas sistēmas un ziemas riepas - bez tām drošu braukšanu satiksmē šodien iedomāties nevaram, taču ilgu laiku cilvēki brauca krietni bīstamākos braucamrīkos un ceļi bija sliktāk regulēti. Kad un kāpēc ienāca šie drošības noteikumi un tehnoloģijas satiksmē, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas gidi Sabīne Puste un Oskars Osītis. "Ja runājam par pašiem autobūves pirmsākumiem 19. gs. beigās - 20 gs. sākumā, tad pašos sākumos kā drošības aprīkojums ir lietas, ko mēs uzskatām mūsdienās par pilnīgi pašsaprotamām," atklāj Oskars Osītis. "Piemēram, vējstikli arī ir sava veida drošības aprīkojums, kas pirmajām automašīnām pat nebija. Automašīnas taisot aizvien ātrākas, bija vajadzība aizsargāt gan šoferus, gan pasažierus no āra elementiem, tad sāk uzstādīt vējstiklu.  Kā arī diezgan pirmatnējs drošības aprīkojums ir drošības jostas. Ja mēs mūsdienās runājam par drošības jostām, tad ar to saprotam drošības jostas, kuras mūs pasargā avārijā no traumu gūšanas. Ja runājam par autobūves pirmsākumiem, tad tā nebūt nebija, jo pirmajiem automobiļiem drošības jostas uzstādīja, lai gan vadītājs, gan pasažieri, braucot pa bedrainiem ceļiem, būtu fiksēti pie sēdekļa un pa bedrainiem ceļiem neizgāztos ārā no transporta līdzekļa. Bet to mērķis nebija pārāk pasargāt cilvēkus tieši avārijās. Sadzīve vilcienos 19. - 20. gadsimta mijā Pirmās klases pasažieri sēdēja ar samtu pārvilktos sēdekļos, otrajā klasē atradās ādas sēžamie, savukārt braucējiem trešajā klasē bija jāsamierinās ar koka soliem - tā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izskatījās tālsatiksmes vilciens maršrutā Varšava - Pēterburga, kas brauca arī caur Latvijas teritoriju. Par vagonu izskatu un aprīkojumu stāsta "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. "Katrā kupejā novietoti divi mīksti dīvāni ar mīkstām paceļamām atzveltnēm. Dīvānus sedz matrači, tie ir 50 mm biezi un pildīti zirgu spalvām. Matrača viena puse pārklāta ar mākslīgu ādu, bet otra - ar tiku, t.i .biezu, strīpotu audekla drēbi. Ar tādiem pašiem matračiem pārklātas ari atzveltnes. Matraču segšanai ar mākslīgu ādu, agrākās vadmalas un samta vietā, ir tās priekšrocības, ka viņiem vienmēr ir glīts izskats; viņi neuztver putekļus un viegli noslaukāmi. Tā kā matrači viegli noņemami no dīvāniem, tad viņus katrā gadījumā, bez sevišķām grūtībām, var iznest iz kupejas, pamatīgi tīrīt un dezinficēt." Šāds apraksts par jaunajiem pasažieru vagoniem lasāms Latvijas dzelzceļu virsvaldes oficiālajā izdevumā 1926. gadā. Luksus apartamenti grezni aprīkotos vagonos ir Austrumu ekspreša simbols - tālsatiksmes pasažieru vilciens, kas, sākot no 19. gadsimta beigām, kursēja no Parīzes līdz Stambulai un vēlāk jau arī par citām dzelzceļa līnijām Eiropā. Taču arī Latvijā ir pieturējuši vilcieni ar smalkām kupejām un restorānvagonu, kurā varēja malkot šampanieti no kristāla glāzēm. Bet iesākums pirmajai tālsatiksmes dzelzceļa līnijai no toreizējas Dvinskas (tagad Daugavpils) līdz Pēterburgai nebija tik izsmalcināts.

Valdības veidošanas sarunas vienubrīd šķita itin raitas, bet šonedēļ tās sāka nopietni buksēt. Šoreiz Apvienotā saraksta pārstāvji nav apmierināti ar "Jaunās Vienotības" sarunu vadīšanas stilu. Vai Krišjāņa Kariņa nākamā valdība beigsies tā arī nesākusies? Ir arī citi iekšpolitiski notikumi, piemēram, Daugavpils mēra izteikumi par Krimu, kas pievērsusi ari drošības iestāžu uzmanību. Un, izrādās, viņš tāds nav vienīgais. Pievēršamies arī Ukrainai, kur Krievijas karaspēks sola aiziet no okupētās Hersonas, bet ukraiņi tomēr ir ļoti bažīgi, kā tas varētu attīstīties. Nedēļas aktualitātes analizē Krustpunktā analizē Latvijas TV žurnāliste Madara Fridrihsone, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.    

LATVIJA IZVĒLAS - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS. Krustpunktā speciālizlaidums sadarbībā ar Ziņu dienestu. Sazināmies ar korespondentiem Latvijas novados un arī latviešiem ārvalstīs, lai sekotu vēlēšanu norisei un arī uzzinātu cilvēku noskaņojumu. Beidzoties raidījumam Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati liecina, ka kopumā nobalsojuši 23,57% balsstiesīgo iedzīvotāju, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās. Vairāk nekā 27% savu balsi bija atdevuši Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Daudzviet uzrunātie cilvēki atzīst, ka šajās vēlēšanās ir svarīgi piedalīties. To nosaka sarežģītā ģeopolitiskā situācija pasaulē, kas arī ietekmē situāciju Latvijā. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti līdz astoņiem vakarā. Raidījuma noslēgumā studijā uz sarunu pievienojas CVK vadītāja Kristīne Bērziņa. Komentējot situāciju, ka pie atsevišķiem iecirkņiem veidojas rindas, viņa atzīst, ka iecirkņu nav mazāk, iespējams, tas saistīts tieši ar dienas vidu, kad parasti aktivitāte ir vislielākā. Turklāt rindas veidojas pie populārākiem iecirkņiem. Jānis Kincis seko līdzi vēlēšanu gaitai Rīgā. Ogres novadā strādā un vēlēšanu gaitai līdzi seko Sintija Ambote. Par to, kas interesē vēlētājus Latgalē, stāsta Silvija Smagare no Daugavpils. Gunta Matisone no Vidzemes atzīst, ka vidzemnieki vienmēr bijuši aktīvi Saeimas vēlēšanās. Kristaps Feldmanis atrodas Dobelē un seko vēlēšanu gaitai Zemgalē. Lai arī zemgalieši pēc CVK datiem ir kūtrāki, Kristaps atzīst, ka cilvēku aktivitāte ir liela un jāstāv ir pat rindā. Liepājā vēlēšanu dienas norisēm līdzi seko Inga Ozola. Viņa stāsta, ka divos iecirkņos pilsētā ir gara rinda, kurā stāv līdz pat 100 cilvēkiem. Skirmante Balčiūte Jūrmalā seko līdzi vēlēšanu gaitai. Kūrortpilsēta tiek pieskaitīta pie Vidzemes vēlēšanu apgabala, no kura kopumā tiks ievēlēti 26 Saeimas deputāti. Vēlētāji arī labprāt dalās pārdomās par izvēli un noskaņojumu šajā dienā. Šodien, 1. oktobrī, Latvijā un arī ārvalstīs norit Saeimas vēlēšanas. 14.Saeimas vēlēšanu diena ir arī 42 pasaules valstīs, kur var nobalsot 81 iecirknī. Elīna Pinto raksturo vēlēšanu gaitu un aktivitāti Luksemburgā.    

Инженерный арсенал — здание в Даугавпилсской (Динабургской) крепости (Латвия), памятник архитектуры государственного значения. Комплекс частично реставрирован и законсервирован в 2019-2022 годах. В западном крыле здания готовится к открытию Центр техники и индустриального дизайна.О том, какие экспонаты ожидают посетителей, в чём уникальность этого исторического памятника, а также о других интересных фактах, Радио.Точке рассказал руководитель чудо-музея Райтис Кикустс.*В заставке и в превью использованы изображения TVNET0:00 — Вступление0:32 — Райтис Кикустс рассказал о себе1:58 — О создании Центра техники и индустриального дизайна5:00 — Об исторической значимости Инженерного арсенала6:38 — Какие экспонаты есть в Арсенале9:36 — Откуда эти экспонаты?13:00 — Самый старый экспонат13:21 — О целях центра16:12 — О советском наследии18:58 — Кому будет интересен музей21:14 — Сколько будет стоить билет?23:04— Когда открытие?Адрес Центра техники и индустриального дизайна: Imperatora iela 8, Daugavpils, Latvia, LV-5401Телефон: 26 022 394Подписывайтесь на Радио.Точку в социальных и сетях и слушайте подкасты по ссылкам: YouTube, Facebook, Telegram, Instagram, Apple Podcasts, Яндекс Музыка, Google Podcasts, Spotify, Castbox, Soundcloud