Podcasts about eirov

Gatavojoties grupas “Tautumeitas” iznācienam uz Eirovīzijas skatuves, turpinām jūs iepazīstināt ar grupas dalībniecēm. Laura Līcīte grupu "Tautumeitas" jau vairāk nekā 10 gadus sauc par savu otro ģimeni. Asnate toreiz man uzrakstīja un jau tad man bija sajūta, ka top kaut kas foršs. Sākotnēji "Tautumeitas" bija kā viņas koncerta eksāmens.

Gatavojoties grupas “Tautumeitas” iznācienam uz Eirovīzijas skatuves, turpinām jūs iepazīstināt ar grupas dalībniecēm. Aurēlija Rancāne jau no bērnu dienām sevi saista ar folkloru un folkloras kopām, bet viņu īpaši uzrunāja māsas Asnates ideja, apvienot grupa jaunas sievietes, kas caur dziesmām nestu tālāk folkloras vērtības.

Gatavojoties grupas “Tautumeitas” iznācienam uz Eirovīzijas skatuves, turpinām jūs iepazīstināt ar grupas dalībniecēm. Gabriēlas Zvaigznītes ceļš uz grupu "Tautumeitas" sakās caur joku, sakot, ka, ja nepieciešama dalībniece, lai dod ziņu. Pēc gada Aurēlija Gabrielai uzdeva jautājumu, vai viņa vēlas būt daļa no "Tautumeitām".

Gatavojoties grupas “Tautumeitas” iznācienam uz Eirovīzijas skatuves, sākam jūs iepazīstināt ar grupas dalībniecēm. Annemarija Moiseja grupai “Tautumeitas” pievienojās negaidīti. Ar grupas solistēm viņa bija pazīstama jau vairākus gadus, bet pērnā gada 4. maijā Annemarija kāja uz skatuves jau grupas sastāvā.

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma Latvijas Nacionālajā operā un baletā no jauna iestudēts balets „Esmeralda”, kas balstīts pazīstamajā Viktora Igo romānā „Parīzes Dievmātes katedrāle” un Latvijā piedzīvo jau ceturto skatuves versiju. Tās autors ir horeogrāfs Aivars Leimanis, kurš šī darba tapšanā pirmoreiz strādājis kopā ar meitu, horeogrāfi un Latvijas Nacionālā baleta vadošo solisti Elzu Leimani, savā klasiskā baleta rokrakstā ievijot arī mazliet no laikmetīgās dejas valodas. Viktora Igo slavenajā romānā balstīto stāstu kā baletu publika pirmoreiz iepazina 1844.gadā Londonā, Žila Pero horeogrāfijā un komponistu Čezāres Punji un Rikardo Drigo mūzikā. Klasisko Esmeraldas variāciju joprojām izpilda baleta konkursos visā pasaulē. Deviņdesmito gadu beigās jauno dejotāju „Eirovīzijā” to izpildīja arī Elza Leimane, kura tagad kā Latvijas Nacionālā baleta vadošā soliste dejos šo lomu Latvijas Nacionālā baleta jauniestudējumā. Balets „Esmeralda” Rīgā tiek iestudēts jau ceturto reizi, un šoreiz to veidojis Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. „Pie tā ir vainīga mana māte, [aktrise] Baiba Indriksone, kura diemžēl pagājušogad aizgāja mūžībā. Viņa no mūsu mājas lielās bibliotēkas izvilka šo Viktora Igo romānu un teica: tas tev noteikti ir jāiestudē! Tāpat viņa savulaik izdarīja ar „Bahčisarajas strūklaku”,” jauniestudējumam veltītajā preses konferencē atklāja horeogrāfs. Grāmata diezgan ilgi gulējusi uz naktsgaldiņa, jo Igo teksts nav viegli lasāms, tomēr mammas iesētā doma par jaunu „Esmeraldas” iestudējumu nav likusi mierā.   2025.gada „Esmeraldas” iestudējumā vadošās lomas dejos trīs solistu sastāvi – Esmeralda būs Elza Leimane, Sabīne Strokša vai Jūlija Brauere, Kvazimodo – Antons Freimans, Kristaps Jaundžeikars vai Aleksandrs Osadčijs, Klods Frolo – Raimonds Martinovs, Darioss Florians Katana (Darius Florian Catana) vai Antons Freimans, Fēbs de Šatopērs – Viktors Seiko, Eidens Viljams Konefrijs (Aeden William Conefrey) vai Finians Patriks Heptings (Finnian Patrick Hepting), bet Pjērs Grenguārs – Filips Fedulovs (Philip Fedulov), Dariuss Florians Katana vai Kārlis Cīrulis. Tērpus „Esmeraldas” jauniestudējumam veidojusi kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, bet laikmetīgu skatuves telpu – Mārtiņš Vilkārsis sadarbībā ar gaismu mākslinieku Oskaru Pauliņu un videomākslinieku -8.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz Andoru, jeb Andoras Firstisti. Andora ir viena no trim pasaulē vēl pastāvošajām firstistēm. Tādas vēl ir tikai Monako un Lihtenšteina. Firstiste nozīmē, ka to pārvalda prinča jeb firsta līmeņa suverēns, nevis karalis vai karaliene. Un Andoru politiski pavisam unikālu padara tas, ka tā ir vienīgā valsts pasaulē, kuru pārvalda divi pusprinči, nevis viens. Neskatoties uz simtiem gadu seno vēsturi, Andora Apvienoto Nāciju organizācijā kā pilntiesīga valsts tika uzņemta tikai 1993. gadā. Proti, gandrīz divus gadus pēc Latvijas. Un tas lielākoties bija tādēļ, ka Andora ir neitrāla valsts, kuras teritorijā karadarbība neesot notikusi apmēram 1000 gadus. Aukstā kara laikā Andoras vadītāji esot uzskatījuši, ka pievienošanās starptautiskajām organizācijām būtu pretrunā ar neitralitāti bipolārajā ASV un PSRS pretīmstāvēšanā. Andoras neitralitātes pazīmes gan arī ir ar savām īpatnībām. Pirmā – Andorai nav savas armijas. Un pienākums to aizsargāt ir vienīgajām divām kaimiņvalstīm – Francijai un Spānijai. Otra būtiskā lieta – Andoras teritorija faktiski ir izvietota Pireneju kalnu ielejās, kas tradicionāli ir apgrūtinājusi piekļuvi no ārpuses. Mūsdienās gan arī piekļuve valstij un tās septiņiem reģioniem faktiski iespējama caur diviem galvenajiem autoceļiem un ar helikopteru. Proti, lidostu valstī nav. Un Andoras galvaspilsēta Andora La Velja arī skaitās Eiropā pati augstākā galvaspilsēta. Tā izvietota vairāk nekā kilometra augstumā virs jūras līmeņa. Un tajā dzīvo gandrīz trešā daļa no valsts 85 tūkstošiem iedzīvotāju. Kas būtiski, ka andorieši paši ir mazākums savā valstī. Proti, to ir 32 procenti no visiem iedzīvotājiem, kamēr spāņu ir 34 procenti, portugāļu – 10 procenti, francūžu nepilni seši procenti un vēl gandrīz piektā daļa valsts iedzīvotāju pieder citām etniskajām grupām. Vienlaicīgi ir interesanti, ka valsts oficiālā valoda – katalāņu – ir visplašāk lietotā valoda un to pārvalda nepilna puse valsts iedzīvotāju. Andora arī ir vienīgā valsts pasaulē, kurā katalāņu valoda ir oficiālā valoda, un Andora pat laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam piedalījās Eirovīzijā, katru reizi izpildot dziesmas tikai katalāņu valodā. Bet 40 procenti valsts iedzīvotāju runā kastīliešu valodā. Andoras ekonomika parāda visnotaļ vienkāršu bildi, ko varētu apkopot tā – tūrisms, tabaka un nodokļi. Sāksim ar to, ka valstij, kuras galvas ir divi pusprinči, ilglaicīgi ir bijis nedaudz sarežģīti ar naudas lietojumu. Proti, Andorai nav savas centrālās bankas klasiskā izpratnē, tādēļ ar divām tās svarīgākajām un vienīgajām kaimiņvalstīm Andorai bija jātirgojas, izmantojot viņu nacionālās naudas – Francijas franku un Spānijas pesetu. 2002. gadā, kad abas valstis iestājās eirozonā, eiro sāka lietot arī Andora. Un te sākas pavisam īpatnēja situācija – Andora nav ne Eiropas Savienībā, ne eirozonā, bet tā lieto eiro. Un ne tikai lieto eiro, bet tai ir tiesības arī dizainēt savas eiro monētas. Kādēļ Andorai šis ir izdevīgi, kā eirozonai šī situācija ir izdevīga un kā vispār darbojas šis monetārais princips, skaidro Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Sarunā ar Latvijas Televīziju nebinārā persona Nemo, kas uzvarēja šī gada Eirovīzijā, sniedz ieskatu personīgajā un profesionālajā attīstībā, kas ir pārpilns ar atklāsmēm un emocijām. No dziesmu rakstīšanas līdz uzstāšanās uz lielās Eirovīzijas skatuves, Nemo uzsver mūzikas nozīmi kā līdzekli, lai sazinātos ar klausītājiem un atklātu savu patieso būtību. Nemo īpaši izceļ to, cik svarīgi pārstāvēt seksuālo minoritāšu kopienu. Atceras arī savu dzīves ceļu, kad skolā cieta. Nemo secina, ka laiki mainās un sabiedrība jau vairāk pieņem seksuālās minoritātes kopienu.

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis ar Andri spriedīs par Kristapa iespējām jau šonakt pacelt virs galvas NBA kausu! Raidījuma tēmas: - Šmits paraksta jaunu līgumu; - EČ futbolā; - Patriot boss; - Nikoleto sūdzās; - Celtics uzstāda antirekordu; - Čarlzs Bārklijs pamet TV; - Tiesa soda Ghetto Games; - Keitlina Klarka pie Kanādas?; - Alkarass un Nadals spēlēs kopā; - Deputāti grib noņemt naudu Eirovīzijai un atdot to sportam; - Magdalena Sefanowicz; - Tautas nagla;

Šī gada 19. oktobrī Latgales Vēstniecībā ”Gors” notiks grupas “Borowa MC” 20 gadu jubilejas koncerts, pirms kura esam uzaicinājuši tās dalībniekus Aigaru Runči, Guntru Kuzminu-Jukinu un Ingaru Gusānu uz sarunu, lai gremdētos atmiņās un uzzinātu, kas viņus satur kopā. “Mēs visi esam dažādi, pluss ar mīnusu tomēr pievelkas,” tā grupas soliste Guntra Kuzmina.   Īsumā: 2005. gadā grupa ieguva trīs Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons". Metālistam Ingaram mājās ir balva par labāko hip hop albumu. Grupa ir vienīgie, kuri nacionālajā Eirovīzijas atlasē ir uzstājušies ar dziesmu latgaliski. Joprojām nav zināms, vai jubilejas koncertā būs siltie ēdieni. Guntrai mājās nav neviena metāla albuma. Aigars vislabāk spēlē Counter-Strike.   Sarunu vada Amanda Anusāne un Adrians Zelčs. Breinojamīs kūpā!

Šajā Eitanāzijas epizodē Mārtiņš atkal izraisa smieklus, kacina savu sievu ar dāvanu un dalās ar šo aizkustinošo un komisko stāstu. Annijai ir grūtības ar kāju, un viņa dalās ar saviem izaicinājumiem un pieredzi, cenšoties pārvarēt šo sarežģīto situāciju. Savukārt otram Mārtiņam uz nerviem krīt protesti, un mēs uzzinām, kādēļ. Epizodē plaši apspriežam Eirovīzijas pirmo un otro pusfinālu - dziesmas, māksliniekus un uzstāšanās, sniedzot savas viedokļus un favorītus. Ienāc un piedalies mūsu sarunās par dziesmām un ikdienas notikumiem šajā lieliskajā epizodē! Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Latvijas vārds uz pasaulē lielākās mūzikas skatuves. Soli pa solim līdz sapnim. Ko upurē mākslinieki un kas slēpjas aiz krāšņa priekšnesuma TV ekrānos, pirms ieslēdzas prožektori? Notikumi, kas paliek aizkadrā. "Mani brīdināja, ka nebūs viegli. Ka tā ir gaļas mašīna," tā saka Dons, mūsu pārstāvis šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.

9. maijs ir pagājis drīzāk Eiropas zīmē nekā Krievijas propagandā. Šādā ziņā karš ir mainījis situāciju ne tikai Ukrainā, bet arī Latvijā. Tiesa, daudzus vairāk interesē vakardienas pusfināls Eirovīzijā - Latvijai pēc astoņu gadu pārtraukuma ir izdevies iekļūt finālā, par spīti bukmeikeru pesimistiskajām prognozēm. Ja par naudu runājam, tad ekonomisko ziņu topā noteikti šonedēļ bija „airBaltic” obligāciju pārdošana. Aktualitātes Krustpunktā analizē pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

9. maijs ir pagājis drīzāk Eiropas zīmē nekā Krievijas propagandā. Šādā ziņā karš ir mainījis situāciju ne tikai Ukrainā, bet arī Latvijā. Tiesa, daudzus vairāk interesē vakardienas pusfināls Eirovīzijā - Latvijai pēc astoņu gadu pārtraukuma ir izdevies iekļūt finālā, par spīti bukmeikeru pesimistiskajām prognozēm. Ja par naudu runājam, tad ekonomisko ziņu topā noteikti šonedēļ bija „airBaltic” obligāciju pārdošana. Aktualitātes Krustpunktā analizē pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Cik ļoti tehnoloģijas pārņēmušas "Sudden Lights" mūzikas radīšanu? Vai "Spotify" un "TikTok" diktē mūzikas skanējumu? Un vai rokvzvaigznes ir mirušas? Par tehnoloģijām ikdienā, mūzikas radīšanā un Eirovīzijā pie Digitālo brokastu galda Latviešu supergrupas "Sudden Lights" vokālists Andrejs Reinis Zitmanis. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Par jauniem cilvēkiem, viņu sapņiem un drāmām jaunā, cerību pilnā un varbūt mazliet naivā Latvijas sabiedrībā divtūkstošo gadu sākumā tapusi jauna izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī. Paulas Pļavnieces režijā un Klāva Meļļa tekstos uz skatuves satiekas tie teātra ļaudis, kas parasti paliek aizkadrā – garderobisti. … kad Krievija karo Čečenijā, Latvijā notiek spraigas diskusijas par iestāšanos Eiropas Savienībā, Eirovīzijā uzvar Marija Naumova un Nacionālais teātris gatavojas rekonstrukcijai. Šo laiku kā simbolisku un ļoti būtisku fonu izvēlējušies izrādes veidotāji, prožektoru gaismā nostādot ierasti ēnā esošos teātra garderobistus. Ideja par šādu izrādi režisorei Paulai Pļavniecei radusies jau pirms laba laika, domājot par pārmaiņu tēmu teātra sezonas pieteiktajā kontekstā un secinot, ka teātra garderobē karjeru sākuši daudzi šodien zināmi teātra profesionāļi. Tā izrādē sakusušas pašu jaunības atmiņas ar sajūtām par atjaunotās Latvijas jaunību. Nesenajai vēsturei Paula Pļavniece savos darbos pievērsusies vairakkārt, tai skaitā apbalvotajā izrādē „Jubileja ‘98” Daugavpils teātrī pirms septiņiem gadiem. Kāda ir viņas pieeja šim laikam, kas daudziem skatītājiem varbūt šķiet pavisam nesens, bet pašai režisorei ir bērnība un pusaudža gadi? Kaut šķiet, ka teātrī lielākās kaislības notiek uz skatuves, tikpat lielas drāmas paralēli mēdz risināties arī aiz zāles sienas, garderobē. To no savas pieredzes labi zina arī izrādes dramaturgs Klāvs Mellis, kurš pats savulaik strādājis par garderobistu Jaunajā Rīgas teātrī.  Izrādē „Garderobisti” uz skatuves satiekas vairāku paaudžu aktieri. Elizabete Milta, kura pašlaik vēl studē aktieros, 2002.gadā bija nesen piedzimusi; Sandijai Dovgānei un Matīsam Budovskim tā ir bērnība, bet Aināram Ančevskim – pirmās sezonas Nacionālā teātra štatā. Teātri par aizskatuves rāmajām kaislībām Nacionālā teātra Aktieru zālē sāks rādīt šovakar. Pirmās desmit izrādes līdz marta beigām gan jau ir izpārdotas.

Eirovīzija - that don't impress us much, hokejs - that impress us much. Dārzniecības sezona podkāstā Eitanāzija tiek pasludināta par atklātu! Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Viesos Ralfs Eilands, ar kuru tika runāts par muzicēšanu, Eirovīziju, futbolu, mammu jokiem un citām tēmām

Atzīmējot 67. Eirovīzijas dziesmu konkursu, kas šogad norisinās Liverpūles pilsētā Lielbritānijā, PROPAGANDAS studijā viesojas ilggadējo Eirovīzijas tiešraižu komentētājs, žurnālists un TV24 raidījumu vadītājs - Kārlis Streips. Stundas garumā runājam par patriotismu, atmodu, attiecībām, reliģiju un politiku. Protams - kur tad bez tā - atklājam savas visu laiku mīļākās Eirovīzijas dziesmas! “Mans visu laiku mīļākais Eirovīzijas moments bija tas brīdis, kad Marija Naumova uzvarēja. Es, studijā sēžot, zināju, ka viņa ir uzvarējusi, vēl pirms pēdējās piecas valstis bija izziņojušas savas balsis. Es zināju, ka nevienai citai valstij pietiekami daudz punktu nesakrāsies, un tā, nu, es tur priecīgs sēdēju!“ Nav noslēpums, ka Eirovīzija kā maigās varas elements ir viens no Eiropas kultūras stūrakmeņiem. Pēdējo desmitgažu laikā virkne akadēmiķu pievērsušies Eirovīzijas analizēšanai caur politikas, kultūras un sociālajām prizmām, raugoties uz to, kā Eirovīzijā atspoguļo un attiecīgi ietekmē eiropiešu identitāti, attieksmi pret karu, izpratni par dažādību, globālismu un citiem fenomeniem. Eirovīzija ir sevišķi interesanta, ņemot vērā mūsdienu - 21. gadsimta - kontekstu, kad augoši polarizētā sabiedrībā stiprāka paliek ne vien nepieciešamība svinēt dažādību, bet arī vēlme izolēties. Arī Kārli Streipu visas šīs tēmas saista un var teikt, ka Eirovīzija tās visas savelk vienā ietvarā. Pārvācoties uz Latviju 1980-to gadu pašā izskaņā, viņš strauji ielauzās politiskajās aprindās, pirms aizsāka, paša vārdiem sakot - projektu, par ko lepojas visvairāk - pirmo Latvijas neatkarīgās televīzijas kanālu - NTV-5, izaudzinot vesalu žurnālistu paaudzi. Ne mirkli neslēpjot to, ka ir gejs (kā pats atzīst: “Fakts, ka esmu gejs, Latvijā ieradās vēl pirms manis.“), Kārlis dzīvo savu dzīvi pēc vislabākās sirdsapziņas, vadot raidījumus radio un televīzijā, kā arī pasniedzot lekcijas topošajiem žurnālistiem. Balso par savu visu laiku mīļāko Eirovīzijas dziesmu un iepazīsties ar pilno sarunas atšifrējumu vietnē www.safespace.lv/propaganda/epizodes/23 -------------- Ziedo cilvēktiesībām un atver savu Iespēju skapi! Uzzini vairāk, dodoties uz ⁠⁠www.safespace.lv/propaganda⁠⁠. Podkāstu programma “PROPAGANDA“ tapusi projekta “Biedrības "Safe Space" finanšu ilgtspējas veicināšana”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds“, ietvaros.

Daudzi mūsu priekšstati par latviešu kultūru un vēsturi sakņojas 19. gadsimtā, tas ir bijis ne tikai garš un bagātīgs laikmets notikumu un personību ziņā, bet arī laiks, kad radīts bet viens vien mīts par vēsturi un to, kādi bijuši latvieši un latviešu nācijas veidošanos. Šoreiz grāmatu sērijā “Latvijas vēstures mīti un versijas” Māris Zanders pievēršas 19. gadsimta vēsturei Latvijas teritorijā. Šo periodu parasti dēvējam par to, kurā sakņojas tradicionālie priekšstati par latviskumu. Tomēr te valda daudz mītu, sākot ar jaunlatviešu kustību, dzimtbūšanas atcelšanu, beidzot ar mazzināmām personībām, kurām bija liela ietekme uz tā laika dzīvi. Arī raidījumā Zināmais nezināmajā sarunās žurnālists Māris Zanders un vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Sērijas “Latvijas vēstures mīti un versijas” sestā grāmata – Mārtiņa Mintaura un Māra Zandera kopdarbs “U. c. Ārpus kolektīvās atmiņas palikušie” – veltīta Latvijas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses vēsturē un kultūrā maz pamanītām vai piemirstām, bet nozīmīgām personībām, kā arī vēstures procesiem un epizodēm, kas ir aizmirstas, nepietiekami novērtētas vai novērtētas ačgārni. Kā jau ierasts, grāmata tapusi, žurnālistam Mārim Zanderam uzdodot vēsturniekam āķīgus un dažkārt pat provokatīvus jautājumus. Un tā šoreiz uzzināsiet, kāpēc mums, latviešiem, ir svarīgi zināt 19. gadsimta vēsturi; kāpēc tiek aizmirsta baltvāciešu loma latviešu valodas un literatūras pamatu likšanā; kāda bija pirmo latviešu literātu loma nacionālās atmodas sagatavošanā; kāpēc ir svarīga lubu literatūra; kas bija pirmie (aizmirstie) latviešu kapitālisti un kā viņi atbalstīja latviešu kultūru; kā un kāpēc notika latviešu nācijas konstruēšana; kāpēc tik maz zinām par sieviešu lomu 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā; kas būtu tālāk, ja nebūtu bijis Pirmā pasaules kara; kā 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma mantojums ietekmēja turpmāko notikumu gaitu; vai 15. maija valsts apvērsums mainīja Latviju tik ļoti, kā ir pieņemts domāt; vai autoritārais režīms palīdzēja sagatavot sovjetizāciju; kādēļ joprojām tic baumām par Latvijas politiskās elites nodevību 1939.–1940. gadā? Kā mūsdienu notikumu kļūst par vēsturi? Šobrīd ikdienā jau esam sākuši lietot apzīmējumus "pirms Covid" un "pēc Covid", lai gan pavisam nesen saskarāmies ar ierobežojumiem un pašizolāciju, jau tagad tā sāk šķist kā vēsture. Kā uz to raugās pētnieki un kad patiešām varam novilkt kādu pagātnes un tagadnes robežlīniju? Pati vēstures definīcija jau nosaka to, ka vēsture ir kaut kas tāds, kad pret pagājušajiem notikumiem veidojas distance. Mēs savukārt uz šiem notikumiem varam atskatīties un veidot pret tiem kādu attieksmi. Šādi skaidro Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Edmunds Šūpulis. Mēs sarunājamies par to, kā mūsdienās tiek dokumentēta vēsture un vai par neseno Covid-19 pandēmiju varam teikt, ka tā ir vēsture. Droši vien daudzi no mums savas ikdienas gaitas dokumentē grāmatnīcās iegādājamos plānotājos. Arī es esmu iecienījusi savas gaitas fiksēt šādā plānotājā, sarakstot tajā arī teātra apmeklējumus. Covid-19 pandēmijas laikā plānotajiem apmeklējumiem nācās pārvilkt svītru un pierakstīt klāt ar lieliem burtiem - ATCELTS. Manu ikdienu tas, protams, mainīja. Bet cik svarīgas šādas plānotāja lappuses vai viss plānotājs būtu pētniekiem? Vai tas iedotu kādu vērtīgu informāciju par laiku un apstākļiem, kādus piedzīvojām pandēmijas laikā, vai arī tie būtu lieki dati jau tā lielajā datu pārbagātībā? Edmunds Šūpulis norāda, ka nozīme šādiem materiāliem būtu gan, jo šobrīd nevar paredzēt, kādi dati nākotnē noderēs. Drīzāk ar šādām plānotāja lappusēm vai citiem priekšmetiem datus varētu ietekmēt, jo tas liktu pētniekiem uzdot jautājumu - kāpēc mēs vienus vai otrus priekšmetus esam uzskatījuši par svarīgiem. Cits jautājums - kā to visu saglabāt un ko par šo laikmetu vēlēsimies uzzināt? Ja runājam par datu saglabāšanu, tad pašlaik vēsture gar mūsu acīm slīd sociālajos medijos. Tur teju ik dienu parādās ukraiņu karavīru veidoti video vai, piemēram, daudziem atmiņā varētu būt palicis šis - internetā izplatītais video, kā ukraiņu bērni bumbu patvertnē dzied līdzi “Eirovīzijas” dziesmu konkursā uzvarējušai dziesmai no Ukrainas - “Stefania”.

Šoreiz pie Lauras ciemos mūziķis, producents un raidījumu vadītājs Markus Riva. Marku jau deviņus gadus saista ar Eirovīzijas vārdu. Šoreiz par neatlaidību, mērķtiecību, pieredzi X Faktorā, Losandželosā, Ukrainā un Krievijā. Par dzejas rakstīšanu, mobingu skolā, Twitter komentētājiem un par daudz ko citu.

Esam atpakaļ pēc klusēšanas, pie kārtīga dzīru galda pārunājām cik labi Bāliņam gāja ar pārvākšanos un noskaidrojām, kur meklēt naudu Eirovīzījai

Šajā epizodē Tavā Istabā viesojas latviešu mūziķe un dziedātāja, Evija Vēbere (@evijavebere). Ar Eviju bija brīnišķīga saruna par to, kā radās viņas mīlestība pret mūziku, kāds bija pavadītais laiks ārzemēs, kā ir saskarties ar negativitāti un daudz ko citu. Lai labi klausās!

Plašs apspriežamo tematu loks šajā nedēļā bija Jurijam Žigajevam un Arkādijam Birjukam "Gols, *uj, štanga", jo FK "PPK/Betsafe" trešdien aizvadīs otro maču 3. līgā, pagājušajā nedēļā risinājās Eirovīzija, turpinās Pasaules čempionāts hokejā, bet Virslīgā galvenos trenerus mainījušas divas komandas.

Annija, Mārtiņš un Roberts grauj Latvijas Pasta reputāciju, iesmej par autovadītāju nedienām un tad pārējo epizodi vnk runā par Eirovīziju. Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Executive palīgs - Valts Anškens Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Pirms Bāliņš aizdevās uz Turīnu uztaisījām mini epizod par Eirovīzijas tēmu, lai visi varam sagatavoties Eirovīzijas nedēļai

Šonedēļ Piespēlē par motokrosu - visu nedēļas nogali Ķegumā rūc motori, jo “Zelta zirga” trasē notiek pasaules motokrosa čempionāta sestais posms, bet vienlaikus risinās arī Eiropas čempionāta sacīkstes, kur Latvijai gana plaša pārstāvniecība. Mūsu viesis šoreiz ir šī sporta veida pārstāvis un šobrīd Latvijas labākais motokrosa braucējs Pauls Jonass. Aizvadītās nedēļas spilgtāko notikumu topā: Kamaniņbraucēji brāļi Andris un Juris Šici paziņo par karjeras noslēgumu; Latvijas hokeja izlase uzsāk pārbaudes spēles pirms pasaules čempionāta; Lielas nesaskaņas Latvijas florbola vidē; Vimbldonas tenisa turnīra rīkotāji aizliedz dalību krieviem un baltkrieviem. Rurbikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” Latvijas Radio leģenda uz sarunu aicinājis Latvijas šī gada pārstāvju Eirovīzijas dziesmu konkursā, grupas “Citi zēni” saksofonistu Dagni Roziņu, kurš nāk no ļoti sportiskas ģiemenes. Studijā arī ģimenes galva - tēvs Imants.

Jaunajā “Tavs Gājiens” raidījumā ciemos viesojas Eirovīzijas entuziasts Jevgenijs Panaščiks. Raidījumā tika runāts par un ap Eirovīziju, Supernova pusfinālistiem un to, kas pietrūkst latviešiem, lai atkārtotu Marijas Naumovas izcilo uzvaru Eirovīzijā!

Šajā nedēļā: - Kalmāra spēle ar “Last Christmas”, kā jēdzīgi izmantot Petravičas kailfoto, par MikroTik, Mārtiņu Barunu un Askoldu Rodinu.- Burvīgā Erika Dženingsa par Eirovīziju un Ziemassvētku noskaņām Viļņā.- Skatām-Lasām-Klausāmvielā Eglītis Sepulturā un Korejas monstros, Pētersons Kevinā Hārtā, SnūpDogā un basketbolā, karmiskie parādi Laurai Grēviņai un nihilistiskā vēstures stunda par Katrīnu Lielo. - Vakara viesis Aleksandrs Bards! Nu tas ir jādzird! Aleksandra viedoklis par visu un visiem ir kaut kas tāds, ko ļaužiem ar vājiem nerviem nav ieteicams klausīties. Bēgļi, Sātans Zakerbergs, zombiji ABBA, kuri ir tikpat neglīti kā seksa lelles, un kustās sliktāk par robotiem, klimata izmaiņas, stulbi cilvēki, COVID-19, antifašistu fašisms, un ko LV nevajadzētu pārņemt no Zviedrijas, ir tikai daži apspriestie temati.Kas ir Šovs 8os? Tas ir DIENA PĒC viedokļu raidījums, kas tiešraidē katru piektdienu plkst. 20:00 ir atrodams DIENA PĒC Facebook un YouTube kanālos, sestdien 21:00 - TV4, bet svētdien no rīta - Spotify un visos citos Tev ērtos podkāsta kanālos. Sastāvs: Katru nedēļu Eglītis & Pētersons aicina dažādus viesus, runā gan par aktualitātēm, gan vienkārši par svarīgiem, mūžzaļiem tematiem. Lietošanas pamācība: Uzliec šo uz ausīm, kad dodies garākā pastaigā, roc dārzu, grāb lapas vai vienkārši dari kaut ko tādu, kur nav nepieciešama komunikācija.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Šodien finišējis 67. starptautiskais komponistu konkurss "Rostrum", kurā jauno komponistu grupā vecumā līdz 30 gadiem galveno balvu ieguvis komponists Krists Auznieks par kompozīciju Are One. Par to telefonintervijā no Belgradas plašāk ziņo Signe Lagzdiņa. Liene Jakovļeva: Jau veselu nedēļu esi pavadījusi Belgradā, darbojoties 67. starptautiskajā kompozīciju konkursā Rostrum, kas nu jau ir noslēdzies, un, kā noprotu, tev ir ļoti labas ziņas, ko pastāstīt "Klasikas" klausītājiem kā pirmajiem. Signe Lagzdiņa: Patiešām, tā ir, jo visas šīs nedēļas darba dienas esam pavadījuši, smagi strādājot – noklausoties vairāk nekā astoņas stundas ar laikmetīgo mūziku. Kopumā bija piedāvāti 37 skaņdarbi no 21 valsts. Kā vienmēr, Rostrum – tas reizē ir jaunās mūzikas apmaiņas punkts starptautiskajā vidē, reizē – satikšanās ar radiokolēģiem un arī jaunas vietas iepazīšana. Bet konkursā ir arī balvas un uzvarētāji, un pēc noklausīšanās mums – katras valsts radio delegātam – jābalso par desmit skaņdarbiem galvenajā kategorijā, gluži kā Eirovīzijā, un par trim skaņdarbiem – jauno komponistu (līdz 30 gadiem) kategorijā. Un labās ziņas ir tās, ka jau otro reizi pēc kārtas Latvija ir saņēmusi balvu jauno komponistu kategorijā! Atgādināšu, ka iepriekšējo reizi 2019. balvu saņēma komponists Jēkabs Jančevskis par opusu When. Šoreiz konkursam piedāvājām Krista Auznieka skaņdarbu Are One, kas tika pirmatskaņots laikmetīgās kameroperas "Tagadne. Time present" izrādīšanas laikā, un tajā piedalās Sinfonietta Rīga, Normunds Šnē un Jānis Šipkēvics. Esmu ļoti priecīga – tas nenotiek bieži, ka viena valsts divas reizes pēc kārtas saņem vienu no galvenajām balvām. Liels prieks par Kristu! Galvenajā kategorijā – tā noteikti ir sakritība – galveno balvu saņēma Serbijas komponiste Ivana Ogņanoviča. Arī tas ir lielisks darbs orķestrim ar elektroniku, bet vairāk par visu konkursa norisi "Klasikā" stāstīšu otrdien – pēc tam arī klausīsimies skaņdarbus, jo katra valsts, kas piedalās, pirmajā desmitniekā iebalsotos darbus atskaņo savās radiostacijās. Vai tu jau esi informējusi Krista Auznieka un arī viņa opusa atskaņotājus par šiem brīnišķīgajiem jaunumiem? Tā kā mums ir saspringts laiks un arī šobrīd esmu aizņemta ar tikšanos kopā ar radio delegācijām, uzrakstīju Kristam ziņu - viņš šobrīd ir Amerikā, līdz ar to viņš šo dienu iesāka ar šo skaisto ziņu. Drīz došu ziņu arī atskaņotājiem un zinu, ka arī viņi būs ļoti, ļoti priecīgi. Bet interesanti – man ļoti daudzi uzdeva jautājumu, kas ir Jānis Šipkēvics! Vai viņš ir kontrtenors? Jo protams, ka var dzirdēt popmūzikas ietekmes viņa balsī, bet daudzi kolēģi, kas arī izteica kādus komentārus pēc skaņdarba atskaņojuma, teica, ka komponists ir atradis lielisku veidu, kā sapludināt žanrus, nepadarot neko banālu vai nebaudāmu. Tās ir tiešām brīnišķīgas ziņas tādā pelēcīgā piektdienas vakarā. Vai tu zini, kāds ir pārsvars? Vai balsotāju vairums nosvērās par labu Kristapam Auzniekam, jeb tas jums pagaidām paliek aizkadrā – šie cipari un statistika. Ciparus mēs vēlāk saņemsim, bet – kas ir vēl viena laba ziņa –  Krists Auznieks iekļuvis arī lielās jeb galvenās kategorijas pirmajā desmitniekā. Zinu, ka daudziem kolēģiem bija liela dilemma, kurā kategorijā viņu likt. Šogad arī bija netradicionāla situācija, ka tieši jauno komponistu kategorija bija ļoti liela - liels pārsvars dalībnieku bija tieši šajā kategorijā.  Tu jau droši vien pati nedrīkstēji par Kristu Auznieku balsot? Gluži kā Eirovīzijā, sava valsts par sevi nebalso. Kas bija tavas simpātijas, par ko balsoji tieši tu, un vai tās sakrīt ar galarezultātu? Man jāatzīst, ka gluži nē, bet reizē bija tiešām ļoti labi darbi – ļoti dažādi, dažādiem sastāviem. No kamermūzikas bija, piemēram, skaņdarbs no Meksikas blokflautai un elektronikai. Bet turpat blakus – lielie orķestra darbi, kāds kora darbs – kā to visu izvērtēt? Jo katrs ir labs savā būtībā. Mani ļoti aizkustināja lietuviešu piedāvātais skaņdarbs, kas rakstīts klavieru kvartetam – reizē minimālistiska tehnika, tonalitāte, reizēm arī kaut kas svaigs un nedzirdēts. Pamanīju vairākas tendences: aizvien vairāk komponistu pievēršas tīrai skaņai – ļoti statiskai, tonālai, melodiskai. Bet, protams, ir arī citas tendences – kā jau laikmetīgajā mūzikā, ļoti dažādas. Norvēģiem bija ļoti interesants skaņdarbs, arī poļiem ļoti interesanti jaunās paaudzes komponisti. 

Podkāsta video versija: www.patreon.com/boitoiroi

Tātad. Nav top 10, jo Andrejam nav par ko runāt. Savukārt Annai Tviteris vārās, bet Singapūras satīnam nebija cancel... Bija tikko Eirovīzija, cik nu tikko. Un tad atkal kaut kāda politika. Un Lukašenko vārdu pat atcerēties nespējam. Un kaut kas par hokeju ar bija. Un kā jau parasti, pāris neveiklas tēmas, joki un pašironija pamīšus visam pa vidu... E-pasts tas pats vecais : tris.vistas@gmail.com Mums ir Insta ! Kāpēc? Mēs paši nezinām... https://www.instagram.com/trisvistasuzlatks/ Un vienmēr var kladzināt kā vista ar mums : https://www.facebook.com/trisvistasuzlakts

Vai hokejs nav dažreiz lielisks, jo tas, kas notiek tagad PHČ ir brīnums. Latvija piedzīvojusi vēsturisku spēli pret Kanādu, kamēr Kazahstāna piedzīvo vēsturisku spēli pret mums (diemžēl) un “bullīšos” uzvar Somiju. Bet vai Itālijai pret mums veiksies tāpat kā viņiem Eirovīzijā, to uzzināsim pavisam drīz un tad tiekamies šeit, kur izrunāsim par to kurš mūs […]

Kurš no mums būtu īstākais NA biedrs? Jūs būsiet pārsteigti! Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Eirovīzija, homofobija un būšana par mācītāju ir šī, devītā, Kultūrdevas podkāsta trīsvienība. Vai mākslinieka būtība ir spoguļot sabiedrību vai tās daļu, vai jābūt par skaidras nostājas paudēju? Un ko darīt, kad tevi nesaprot un mēģina nokost no visām malām? Ralfs Eilands dalās savos stāstos.

Un sākumā nebija tik viegli pieslēgt "garāžas studiju" ēteram...

Un sākumā nebija tik viegli pieslēgt "garāžas studiju" ēteram...

...jeb noritēja saulainās lietainā rīta sarunas ar Inesi un Tomu!

...jeb noritēja saulainās lietainā rīta sarunas ar Inesi un Tomu!

Un Uldis posās atpūsties.

Un Uldis posās atpūsties.

Aija Andrejeva atminējās Eirovīziju, kolkecionējām vārdus, kurus raksta savādāk, kā domājām un uzzinājām jaunumus par Billiju Ailišu!

Aija Andrejeva atminējās Eirovīziju, kolkecionējām vārdus, kurus raksta savādāk, kā domājām un uzzinājām jaunumus par Billiju Ailišu!

Un Edgars Bāliņš izvēlējās visu laiku labāko Eirovīzijas dziesmu!

Un Edgars Bāliņš izvēlējās visu laiku labāko Eirovīzijas dziesmu!

Viesos aktieris, mūziķis, "Pa Pāris Kausiem" veidotājs Kristians Kareļins! Ūdenszeļļi pārsprieda latviešu sniegumu NBA, Latvijas-Igaunijas basketbola sezonas beigas, diskutēja par to, kādam vajadzētu būt Latvijas basketbola čempionātam, savukārt Artūrs izpildīja sodu, dziedot Samantas Tīnas jauno Eirovīzijas dziesmu un izpildot "jumping jacks"!

Runājām par statisko elektrību, Eirovīziju un Čaka ielas velo celiņu!

Runājām par statisko elektrību, Eirovīziju un Čaka ielas velo celiņu!

Vēljoporjām norisinās Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Gagarina kausa izcīņa. Šoreiz, pēc tam, kad FaceOff Podkāsta vadītāji Kaspars Dvinskis un Toms Prāmnieks ir izrunājuši, vai Kaspars slēpjas zem Baltā Vilka maksas raidijumā “Balss Maskā”, abi komentē esošo situāciju izslēgšanas spēlēs. CSKA vai Lokomitīve? Vai šī ir Bob Hārtlija pēdējā sezonā kopā ar Omskas “Avangard”? Totstarp vai […]

Runājām par "Dod pieci!" izsolēm, ekvinokciju, Žanu Mišelu Žāru un attālinātajiem autovadītāju kursiem!

Runājām par "Dod pieci!" izsolēm, ekvinokciju, Žanu Mišelu Žāru un attālinātajiem autovadītāju kursiem!

Toms stāstīja par veikalu, kas izliekas par interneta veikalu, Uldis izrādījās gaišreģis, jo zināja, kas Lietuvā uzvarēs Eirovīzijas nacionālajā atlasē, Inese domāja, ka sabojājušies svari! Un vēl apspriedām netpliķa seriālu "Lupin"!

Toms stāstīja par veikalu, kas izliekas par interneta veikalu, Uldis izrādījās gaišreģis, jo zināja, kas Lietuvā uzvarēs Eirovīzijas nacionālajā atlasē, Inese domāja, ka sabojājušies svari! Un vēl apspriedām netpliķa seriālu "Lupin"!

Tātad Annai ir dzimšanas diena, bet Zane piedāvā divus risinājums kā nevajag strādāt. Vinnēt viking lotto vai izdevīgi apcerēties. Kamēr Andrejam ir jādodas uz Arhangeļsku, lai kļūtu par cukurdupsīti kopā ar draugu Slavu. Anna cer kļūt par bagātu bohēmistu, mākslinieku un piedalīties Eirovīzijā. Bet šķiet Zane pati audzēs savu Jurīti par miljonāru. Jurītis gan pirms tam jāapstrādā. Un kā jau parasti, pāris neveiklas tēmas, joki un pašironija pamīšus visam pa vidu... E-pasts tas pats vecais : tris.vistas@gmail.com Mums ir Insta ! Kāpēc? Mēs paši nezinām... https://www.instagram.com/trisvistasuzlatks/ Un vienmēr var kladzināt kā vista ar mums : https://www.facebook.com/trisvistasuzlakts

Šajā epizodē ar savu stāstu dalīsies dziedātāja un aktrise Marija Naumova. Ugunīga, impulsīva un neatkarīga. Marija atzīst, ka neprot gaidīt, jo viņai gribas darīt to, kas viņai patīk. Darbu uz skatuves nesauc par profesiju, jo uztver to kā meditāciju. Dziedātāja ir absolūta fatāliste, viņas sirds sastopama gan Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, gan Parīzē, gan Indijā. Marija 2002. gadā uzvarēja Eirovīzijā, tomēr sevi vairāk uztver kā aktrisi, nevis dziedātāju. “Arī koncerts ir neliels stāsts,” saka Marija Naumova.    "Es uzskatu, ka notiek tas, kam jānotiek. Neticu, ka varētu eksistēt veiksmes formula, jo ir lietas, kam jānotiek un ir ieguldīts darbs. Var sasniegt jebko, ja tu tam velti 10000 stundu savas dzīves. Un es tam ticu.” stāsta Marija.    Pilno epizodi, kā arī visas pārējās epizodes skaties YouTube kanālā PERSONĪBA: 9 #Femme Fatale - Marija Naumova

Bāliņš pazaudēja uzacis, Justs par Eirovīzijas filmu, kailais meitenes ar asinīm, Mareka vecpuišu ballīte un vēl visa kā. Jaunumi par podkāstu, aptaujas, izklaidējoši linki un bildes Bize Vaļā Facebook grupā - https://www.facebook.com/groups/291187881660532 Papildus epizodes, īpašas diskusijas un iespēja atbalstīt - https://www.patreon.com/BizeVala Stāstus, idejas, jautājumus un atbildes, bildes, audio failus mums sūtīt - bizevala@gmail.com

Mūzikas pedagoģe, topošā etnomuzikoloģe un brīvās gribas ansambļa “Stiprās sievas” vadītāja Igeta Ozoliņa, ir cilvēks ap kuru virmo enerģija. Igeta sadzied, iegriež, rosina, pārliecina. Tikšanās iemesls ir kāda jauna ierosme: Igeta Ozoliņa sadarbībā ar “Austras biedrību” rīko pirmo attālināto tradicionālās dziedāšanas konkursu “Te man tika, te dziedāju”. Konkurss nav beidzies, savu dziesmu, nofilmētu ar mobilo tālruni vai kādā citā veidā, iesūtīt varat vēl līdz Pēterdienai, 29. jūnijam. Lai popularizētu konkursu, iekustinātu citus, youtube vietnē publicēti vairāki video, kuros Jāņu, ganu, saules dziesmas iedziedājuši žūrijas locekļi, Igetas audzēkņi, arī viņa pati. Šai video Igeta Ozoliņa dzied šo pašu Vidzemes ganu sasaukšanos, un filmēta brīvā dabā, tā skan pat vēl skaņāk nekā Radio studijas tīši atbalsis slāpējošajās sienās. Kā turpmāk varētu attīstīties pirmā attālinātā tradicionālās dziedāšanas konkursa “Te man tika, te dziedāju” ideja, šobrīd grūti prognozēt. Patreizējā atsaucība liecina, ka dalībnieki lielākoties ir folkloras kopu dalībnieki, pie kam folkloras kustībā jau atpazīstami, jau slaveni dziedātāji. Un varbūt tas ir būtiski, reizēm kopas dziedātājiem ļaut uzstāties kā solistiem, likt, kaut vai publicējot jūtūbē šos nelielos video, iegaumēt viņu vārdus. Taču šī ierosme var nest negaidītus augļus arī kādā gluži citā virzienā. Sociālajos tīklos jau uzspurgušas diskusijas – kā šķirt dziedāšanas sacensības dalībniekus no tiem, kas uzskatāmi par teicējiem? Jebkurš, tradīcijas nesējs var būt teicējs, un nepareiza robežšķirtne vecuma grupās. Taču dzīvi padzīvojušajiem ir kāda priekšrocība, un tā arī būtu jānovērtē. Zaiga Lazdiņa šobrīd ir gados vecākā konkursa “Te dziedāju, te man tika” dalībniece. Melodija daudziem būs atpazīstama, taču man ļoti interesants likās Zaigas stāsts, par to, kā šī dziesma dzīvojusi viņas saimē. Zaigas filmētajā video ievads pirms dziesmas ir pat garāks par pašu dziesmu. Vai tā maz ir tautas dziesma? Pašsaprotamais, “ja reiz to dzied tautā, tad tai vajadzētu būt tautas dziesmai” pavisam nesen atkal kļuva par diskusiju objektu sociālajos tīklos. Facebook’ā pat tika izveidota īpaša diskusiju grupa “Spēka dziesmas. Risinājumi”, kurā kopdziedamajām, tautā populārajām, taču, lai arī folklorā balstītajām, taču šai laikos radītajām dziesmām sarunās tiek meklēta, noskaidrota autorība. Sekojot diskusijās, cik reizēm sūri, meklējot pa pieredzējušāko folkloras kustības dalībnieku atmiņu apcirkņiem tiek šūta kopā, piemēram, “Ilgas Reiznieces “Es apsedzu sav’galdiņu” vēlāk klāt pielikto pantu autorība, jautāju – cik pamatota ir ticība, ka noskaidrot dziesmas izcelsmi būs pa spēkam skolas vecuma dziedātājam? Igeta Ozoliņa iesaka uzmeklēt Latviešu folkloras krātuves digitālo arhīvu garamantas.lv. Strīdos pretim, ka tur nevar kā google meklētājā, dziesmu noskaidrot, ierakstot pirmās rindiņas. Igeta Ozoliņa iesaka citu recepti, ja nevar noskaidrot dziesmas izcelsmi, jāmācās tās dziesmas, kurām tā jau ir aprakstīta. Igeta Ozoliņa mūzikā ir izmēģinājusi daudz: dziedājusi bekvokālu, un arī pati piedalījusies atlases konkursos Eirovīzijas dziesmu konkursā. Mācījusi ritma izjūtu caur dziesmu klausīšanos un dziedāšanu deju grupas “Dzirnas” dejotājiem. Arī “Stipro sievu”, “Stipro vīru” dziedāto dziesmu aranžijas ir kas gluži pretējs tradicionālās dziedāšanas principiem. Kad jautāju Igetai Ozoliņai par viņas šī brīža interesi – kas tomēr pamudinājis izzināt tautas dziesmas saknes un apgūt etnomuzikoloģiju Latvijas Mūzikas akadēmijā, sarunā negaidīti nonākam līdz Jāņu svinēšanai. Un psihodrāmai, ne tikai kā dziesmas, dziedāšanas, bet savas cilvēciskās būtības pamatu izzināšanai. Jāņi, ganu dziesmas, saules dziesmas, ir pirmā attālinātā tradicionālās dziedāšanas konkursa “Te dziedāju, te man tika” tēma. Igeta Ozoliņa neizslēdz, ka citu gadu konkurss varētu notikt, piemēram, Ziemassvētku laikā, un tad arī dziesmas būtu meditatīvākas, iespējams, ar mūzikas instrumentiem. Kas tad tiks uzvarētājam? Žūrijas ieteikumi, stundu gara ieraksta sesija profesionālā studijā, iespējams – viņa balss nokļūšana Latviešu folkloras krātuves krājumā, tiek domāts arī par lielāku kopkoncertu. Konkursā “Te dziedāju, te man tika” piedalīties var vēl līdz Pēterdienai, 29. jūnijam, ar idejas autori Igetu Ozoliņu sarunājās Anda Buševica, par skaņu raidījumā gādāja Valdis Raitums. Lūk, piedalīties mudina arī viena no konkursa žūrijas loceklēm.

Cenšamies saprast visu par "jauno kārtību", taisām pleilisti pārgājienam un sarunājamies ar Edgaru Bāliņu! 

Cenšamies saprast visu par "jauno kārtību", taisām pleilisti pārgājienam un sarunājamies ar Edgaru Bāliņu! 

Kamēr Toms ar Kristapu tikko atgriezušies no Jelgavas Galdaspēļu kluba ziemas nometnes un pieredze svaiga, laižam gaisā otro epizodi. Sadaļā Svaigs un Gards dalīsimies ar nometnes piedzīvojumiem un runāsim par Euphoria: Build a Better Dystopia, Tapestry un Dinosaur Island. Iegriežot Ludozauru, Kristaps runās par to kāda saistība Eirovīzijai un Camel Up sacīkstēm. Uzmetienā galvenais varonis būs milzīgs klucis, kas spēj sabojāt jebkuru Eirospēli. Akmens laikmeta vēsturē Toms aizsāks tēmu par kruīza kuģiem un savu pieredzi būvējot Jengas torni. Turpinājumā Bezgalīgajā duelī šoreiz tiks testēts Kristaps. Vai viņam izdosies atminēt spēli ātrāk kā Tomam? Kā ierasts, dienu noslēgs Kreisais TOP 5, kurā mums katram būs atšķirīgs viedoklis kādas spēles vajadzētu spēlēt, kad esi karantīnā iestrēdzis uz kruīza kuģa.

8. #CitaShēma epizode ar Edgaru Bāliņu (@mrbalins). Kaislīgākais futbola fans Latvijā, pašpasludināts Eirovīzijas eksperts, komiķis, podkāsteris, redaktors, spēlē tubu ansamblī - šis džeks dara visu. Mēģinām shēmot kā Edgars visu šo paspēj un kāpēc tik šausmīgi baidās lidot? Palieciet noskaņoti! #kādairtavashēma Mailbag: citasheema@gmail.comCita Shēma｜https://www.instagram.com/citashema/

Itālija - valsts, kuru lieliski var izmantot kā psiholoģisko testu, kurā prasot pirmās asociācijas, varētu noskaidrot kas cilvēka sirdij tuvāks - mākslas baudītājs uzreiz nosauks Leonardo Da Vinči, Mikelandželo, Rafaelu un Donatello un beigās vēl nocitēs kādu no Šekspīra lugām, kuru darbība notiek tieši Itālijā. Garšas baudītājs nosauks vismaz 50 dažādu veidu pastas, pastāstīs kuru vīnu izvēlēties pie kura siera un kad vēders jau sāks kurkstēt viņš sāks stāstu par īstajām picām. Starp citu, leģenda vēsta, ka Raffaels Esposito, kurš 19. gs radījis Picu Margaritu, izmantojot trīs sastāvdaļas - sieru, baziliku un tomātu bāzi, iedvesmojies tieši no Itālija zaļbaltsarkanā karoga. Turpinot pirmo asociāju testu, savs sakāmais noteikti būtu arī vēstures mīļotājiem, kuru stāsts sāksies pirms mūsu ēras ar Romas Impēriju. Bet ikviens, kurš pētījis atlantu nevilcinoties piebildīs - itālijas kontūra atgādina zābaku, bet Sicīlijas sala izskatā kā futbola bumba. Vai kāds teica futbols? Šajā brīdī sarunu pārņems sporta mīļotāji. Bet Latvijas iedzīvotājiem, iespējams kā pirmā asociācija par Itāliju būs neviens cits kā Roberto Meloni! VIņš arī mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesi. Pavisam uz pasaules dzīvo ap 137 miljoniem itāļu, vairāk nekā 55 miljoni dzīvo Itālijā, bet Latvijā dzīvo 777 itāļi. Viens no viņiem, Roberto Agostino Meloni. Pirmo reizi viņš ar sevi plašākai Latvijas auditorijai sevi pieteika 2004. gadā piedaloties realitātes šovā “Talantu Fabrika”. Iepatikās mums pozitīvais Roberto no Sardīnijas salas un 2007. gadā, kā arī 2008. gadā viņš Latviju pārstāvēja lielajā Eirovīzijas dziesmu finalā. Šobrīd mēs viņu pazīstam ne tikai kā dziedātāju, bet arī TV raidījumu vadītāju un vienmēr smaidīgu cilvēku. Mūsu šodienas nāburgu būšanas viesis, savējais, - Roberto Meloni.

Runājām par to, kā Jānis ar Valteru jau piecus gadus podkāstu cenšas uzbūvēt, un mazliet par Bībeli, tuvcīņas taktikām, Eirovīziju un politiku. 

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies klimata pārmaiņām. Aprīlis bijis septītais mēnesis pēc kārtas, kad globālās temperatūras pārsniedza normu un šobrīd par sekām brīdina arī Pasaules banka. Savukārt studijā saruna par Ukrainu, kurai pēc uzvaras Eirovīzijā atkal pievērsta pasaules uzmanība. Raidījuma viesis: žurnālists Atis Klimovičs. Vēl raidījumā diskutēsim par Lielbritāniju, kuru tieši pēc mēneša gaida balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Kā arī skaidrosim, vai Rietumiem, cenšoties stabilizēt situāciju Lībijā, iespējams mazināt bēgļu plūsmu Eiropas virzienā.    Dabas uzvedība mainās Kad Leonardo di Kaprio saņēma savu Oskara apbalvojumu, slavenais aktieris no lielās skatuves atgādināja, ka klimata pārmaiņas ir īstas un tām jāpievērš uzmanība. Viņš jau gadiem runā par klimata pārmaiņu ietekmi uz pasauli. Kaut vai filmējoties mākslas filmā par izdzīvošanu savvaļā, Leonardo di Kaprio uzsvēra, ka sajutis, cik mainīgi ir laika apstākļi. Dažādas organizācijas mēra Zemes temperatūru un cenšas saprast, kā novērojumi dabā varētu mums sniegt atbildi par klimanta izmaiņām. NASA nesen ziņoja, ka dati par aprīli uzrāda absolūto siltuma rekordu pasaules mērogā. Gaisa temperatūra pēdējo trīs mēnešu laikā ir konstanti par vismaz vienu grādu pēc Celsija skalas pārsniegusi to normu, ko uzskata par atskaites punktu. Tieši temperatūras svārstības rada bažas, ka klimata pārmaiņas ir īstas. Zinātnieku darbs ir pētīt un meklēt kopsakarības, politiķu darbs ir meklēt risinājumus politiskā līmenī, bet žurnālistu un aktīvistu darbs ir ziņot un piedāvāt faktus. Vairākās pasaules valstīs izvēršas asa cīņa starp klimata pārmaiņu aizstāvjiem un noliedzējiem. Jo reālas izmaiņas nozīmē ekonomiskos pārkārtojumus. Bet kur nauda, tur intereses. ASV ir aktīvas lobētāju grupas, kuras veido politekonomijā skoloti cilvēki. Tāds ir arī Marks Morano, kurš bija viens no Republikāņu partijas vēlēšanu komandas veidotājiem, bet tagad vada pretklimata pārmaiņu organizāciju. Viņš ir pārliecināts, ka klimata pārmaiņas ir blēņas. „Mēs vadāmies pēc pierādījumiem, kuri parāda, ka globālo sasilšanu veicina simtiem dažādu faktoru, piemēram, okeānu cikli, ūdens temperatūra, metāns, Saules sistēma un Saules aktivitāte, mākoņi un vulkānu darbība un putekļi, kas no tās rodas. Ideja, ka oglekļa dioksīds ir aste, kas luncina suni, vienkārši nav izskaidrojums. Ja vēl pameklējam faktus vai aprakstus zinātniskajā literatūrā, ir plaši atrodama informācija, ka viduslaikos un romiešu laikā arī ir bijuši karstuma viļņi, kuros nu nekādi nebija vainojams CO2 izmešu daudzums. Kas tagad notiek? ANO dati liecina, ka pēdējās divās desmitgadēs ir bijuši vairāki gadi, kad gaisa temperatūra nav palielinājusies. Bet ASV Kongress, ANO rada mītu, ka viņi var ietekmēt laikapstākļus. Tā it kā viņi spētu samazināt viesuļvētru spēku un tornado postījumus,” uzskata Morano. Lielu darba daļu, publiski skaidrot klimata pārmaiņu pazīmes, ASV pilda Bils Najs. Viņš ir populārzinātnisku raidījumu vadītājs, kurš uzskata, ka klimata pārmaiņu pretinieki nespēj uztvert argumentus precīzi. Pieminēt temperatūras nepaaugstināšanos ir viegli, ja skatās uz virspusējiem datiem, piemēram pa pilsētām. Bet Zemes temperatūra aug, ja to novēro globālā līmenī. „Sāksim ar faktiem – romiešu periods tiešām neatspoguļo visu pasauli. Kritiķiem varam pajautāt – vai jūs piekrītat, ka bērnībā oglekļa dioksīda izmešu nebija tik daudz kā tagad? Līmenis aug ļoti strauji. Tā ir atšķirība starp vecajiem sliktajiem laikiem un mūsdienām. Tieši CO2 pieauguma dinamika satrauc un to ietekmē cilvēka darbība. Paskatieties ledājos, kuros ir iesprostots gaiss no ļoti senas pagātnes. Tādā veidā mēs analizējam, kāda bija tālās pagātnes gaisa kvalitāte, un tā liecina, CO2 daudzums bija mazāks. Viduslaiku sasilšanas periods ir izplatīts arguments, bet tas ir Eiropas fenomens, tā kā uz pasauli to attiecināt nevar. Kad es biju bērns, pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza trīs miljardus. Manas dzīves laikā iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā dubultojies. Un pasaulē visi grib dzīvot kā mēs, attīstītās pasaules valstis. Tas nozīmē, dedzināt oglekli un izmest izmešus atmosfērā,” vērtē Najs. Aptaujāt zinātniekus par klimata pārmaiņām un CO2 izmešiem varētu daudz un ilgi. Bet piemēram, tautā labi zināmais laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs atzīst, ka savus novērojumus balsta uz senču vērojumiem un ticējumiem. Viņš pievērš uzmanību arī zīmīgajiem laika prognozēšanas datumiem. Tāpat arī daudz ko var secināt no novērojumiem dabā. Kad es sekoju līdzi, tad es pamatojos uz cikliem. Šķiet, ka tie cikli arī dabā ir tādi. Un kad skatās globāli, tad arī mūsu mazajā zemītē tie cikli atkārtojas. Mums varbūt nav ļoti senu dabas vērojumu tradīciju, bet to, ka cilvēka darbība atstāj kaut kādu ietekmi, tas protams arī atsaucās. Nobīdes veidojas, sekojot laikam, jo, protams, viss ir kustībā un mainībā. Tomēr, kaut kāds cikliskums dabā ir - tas arī nosaka aukstākus un siltākus posmus un tas periodiski atkārtojas. Protams, Vilis Bukšs  neveic globālu laikapstākļu analīzi, bet arī nelielajā mērogā, viņš ir novērojis, ka dabas uzvedība mainās.

Šonedēļ raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” par Eirovīziju - par dziesmām un aizkulišu politiku. Kā mainījusies dziesmu konkursa loma starptautiskajās attiecībās, no idejas par dziesmu konkursu, kas saliedētu Eiropas valstis līdz mūsdienu kontinentālajām „desiņu” cīņām. Raidījuma viesi: bijušais Eirovīzijas dalībnieks un Eirovīzijas komentētājs Valters Frīdenbergs un šīgada Eirovīzijas dalībniece Katrīna Dimanta. Pagājušās nedēļas atskatā par Ukrainas notikumiem: gan par Doņeckas un Luganskas pasludināto suverenitāti un lūgumu uzņemt Krievijā; par to, kā Eiropas Savienība turpina gaidīt signālus no Krievijas puses par Ukrainas situācijas deeskalāciju, kā arī par 25. maijā gaidāmajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām.