Podcasts about piekt

Elke maandag nemen Dave, Jeff en Raj je mee langs de voetbalvelden van het weekend. Er worden meerdere voetbalwedstrijden besproken en natuurlijk worden er meer dan genoeg (on)belangrijke randzaken besproken!Je luistert voor het voetbalnieuws, maar blijft voor de humor!Word lid van Petje Af: https://petjeaf.com/bet-boysGebruik code 'better1608' voor 16,08% korting: https://1608wear.com/

"Savas izstādes ienākšanā Rundāles pilī saredzu kaut ko simbolisku – ir tāds prieks un gaišuma sajūta, bet tajā pašā laikā ir arī kaut kāda noieta etapa un apstāšanās sajūta. Kaut kā man liekas, ka tas neglābjami iezīmē konkrētu brīdi manā dzīvē, manā gleznošanā," saka gleznotājs, mākslas zinātnieks un ilggadējais Rundāles pils muzeja direktors Imants lancmanis brīdi pirms savas vērienīgās personālizstādes "Imants Lancmanis. Gleznas" atklāšanas, kas notiks 24. maijā. Šī notikuma iedvesmotas, pagājušajā nedēļā Inta Zēgnere kopā ar izstādes kuratori, mākslas zinātnieci Gintu Gerhardi-Upenieci devās ciemos pie Imanta Lancmaņa, kur abas dāmas sirsnīgi sagaidīja gan pats mākslinieks, gan arī Imanta māsa Lauma Lancmane. Viesošanās laikā iepazīstam Meistara daudzveidīgo radošo pasauli, gleznu tapšanas stāstus un dzīves svarīgākās atziņas... Inta Zēgnere: Lancmaņa kungs, es brīdinu, ka esmu jau ieslēgusi mikrofonu. Imants Lancmanis: Lancmaņa kunga gan šeit nav. Te ir gleznotājs Imants. Lancmaņa kungs mīt kādā citā sfairā.  Tas ir tas, kā jūs sevi uztverat, kopš uzvilkāt mākslinieka fraku? Jā, jā.  Kā jūs šos svētkus – izstādes atklāšanu – iztēlojaties? Ceru – kā vienmēr spīdēs saulīte. Tā nu līdz šim mums ir paveicies. Savas izstādes ienākšanā Rundāles pilī saredzu kaut ko simbolisku – ir tāds prieks un gaišuma sajūta, bet tajā pašā mērā ir arī kaut kāda noieta etapa un apstāšanās sajūta. Kaut kā man liekas, ka tas neglābjami iezīmē vienu brīdi manā dzīvē, manā gleznošanā – es pat nevaru iedomāties, ko es īsti gleznošu pēc izstādes. Tādu īstu domu man nav. Es to sajutu arī tad, kad iznāca interviju grāmata, kad iznāca Helēnas [Demakovas] lielā monogrāfija – ka kaut kas tiek apzieģelēts, apzīmogots. Bet nu – es nedomāju, ka kaut kas apstāsies, nē, nē. Vienkārši būs tāda pauze un varbūt arī cits skats uz savu glezniecību, uz to, ko gribu izdarīt. Piedevām arī man ar gleznošanu jāapstājas, jo stāv priekšā nopietni rakstu darbi. Mans pienākums – pabeigt Ievas 18. gadsimta portretu katalogu; ir arī grāmatas, ko pats gribu uzrakstīt. Pirmkārt jau par Kurzemes muižām, tā kā es, iespējams mazliet piebremzēšu ar gleznošu. Bet, lūdzu, nelieciet otas malā! Pēc izstādes otas pie malas nelikšu – man ir daži pienākumi, jāuztaisa dažas klusās dabiņas, dāvaniņas.  Kad noskatījos filmu par Rundāles četriem gadalaikiem un sapratu, kam esat izgājuši cauri... Jā, tas liekas kā fantasmagorija. Šausmīgi bija tad, kad šeit uzspridzināja – te bija kā pēc atomkara, jo visi celmi bija jāuzspridzina. Un dubļi, un grimstošie zābaki.  Tāpēc jo lielāks prieks to visu atcerēties, kā tas reiz bija – kā tādu romānu. Un baudīt to, ka tas viss ir aiz muguras tālu, tālu, tālu. Iedomājieties, kā tas viss pirms piecdesmit, pat sešdesmit gadiem izskatījās. Ārprāts! Kā jums toreiz rokas nenolaidās? Tur jau tā lieta, ka viss notika tik lēnām, tik pamazām, pakāpeniski. Ja mani jau toreiz konfrontētu ar visiem tiem šausmīgajiem etapiem un vēl paziņotu – ziniet, tas ilgs apmēram pusgadsimtu, es droši vien būtu aizbraucis projām no tās pils uzreiz. (Smejas.) Nē, viņa ievilka mani tā lēnām, tā uzmanīgi, ka vairs nevarēja izmukt. Toreiz jau tā atbildības nasta vēl tāda nelikās. Beigu beigās es biju students. Vēl divi gadi pagāja akadēmijā. Bet 1965. gadā no ministru padomes nāca pavēle: tādā un tādā laikā jāatjauno Rastrelli celtne. Uzrakstiet, kas tur būs iekšā, uzrakstiet visu sīki un smalki un pamatojiet, kāpēc tas vajadzīgs. 1965. gads pagāja tādā vājprāta maratonā, rakstot, rakstot, domājot un domājot. Tajā brīdī pils man bija jau gatava – acu priekšā. Tā vīzijas radīšana bija grūta, bet varbūt labi, ka tie apstākļi piespieda to izdarīt. 1966. gadā ne tikai biju uzrakstījis, kā tas būs un kam tur jābūt, bet arī uzzīmēju. Un tas viss tā arī notika. Pagāja "tikai" 50 gadi, un viss bija savā vietā. "Tikai" 50 gadi… Jā... Soli pa solim. Mēs tikko bijām iebraukušas Rundāles pilī, un es tā domāju: cik tas tomēr ir interesanti, ka tu tā staigā pa pili, un viņa tevi ceļ – šī aristokrātiskā vide. Bet jūs savukārt sacījāt, ka pils lielums spiež. Kā tas īsti ir domāts? Pils spieda tajā laikā, kad mēs tajā dzīvojām. Tur ir tā lielā starpība. Šodien nekas nespiež. Staigāju pa pili un baudu. Tīrais prieks. Bet, tā kā toreiz dzīvojām pirmajā stāvā, un viss, kas bija virs mums, bija ar apziņu, ka tas ir neiedomājami draņķīgā stāvoklī, viss ir nobrucis un viss ir šausmīgi… Un ka tas jānoved līdz ideālam stāvoklim. Tagad staigāju un redzu, ka tas ir noticis un ka pils ir vēl skaistāka un vēl piebāztāka ar mantām, nekā savulaik. Labi, bija labas gleznas, trīs Rembranti, bet ar pārējo tur bija ļoti švaki. Smejos, ka toreiz bija tikai pieci pulksteņi, kamēr mums katrā telpā ir vismaz pa vienam. Tagad Rundāles pilī tiks atklāta jūsu izstāde – satiksies divas jums tuvās pasaules, un tas ir ļoti interesanti, jo būtībā abas pasaules – pils un glezniecība – visu laiku ir konkurējušas un bijušas pat greizsirdīgas viena uz otru, jo tad, kad bijāt aizņemts ar pili, nevarējāt atļauties gleznot. Un tagad šajā teritorijā satiksies abas pasaules. Vai jūs pats esat par to domājis, kādas pilij ir attiecības ar jūsu darbiem, kas tapuši visa mūža garumā? Konkurence bija, bet tolaik pils bija pilnībā uzvarējusi. Tā glezniecība kaut kā "ložņāja pa apakšu". Kad tagad taisīju kopsavilkumu izstādei, skatos – jā, tomēr atvaļinājuma laikā pēkšņi tāds izrāviens bijis uz priekšu, kaut viena otra bilde man gāja divus un pat trīs gadus. Uzskatīju, ka pils ir pils, un par glezniecību pagaidām nedrīkst pārāk daudz domāt. Tagad viss atkal ir gandrīz vai otrādi. Pils man ir tāda skaista vīzija, uz kuru es aizeju, pastaigājos un baudu, bet pārējā dzīve ir glezniecība. Izstādē interesanti ir tas, ka vairākos punktos pils ar gleznām savīsies. Ir viena glezna, kas saucas "1737. gads. Vīzija Rundāles pils parkā" par to, kā parks top. Bet otra lieta ir tāda, ka arī visās pārējās bildēs ir ļoti daudz muzeja kolēģu, kuri pozē visādām izdarībām. Tur ir "Piektais bauslis", un tur ir karš, tur ir "Svētais vakarēdiens", tur ir "Golgāta". Viss pa druskai, un kolēģi ir tur ievilkti. Tagad taisu arī tādu pārskatu, kurā visi uzvārdi tiem kolēģiem, kuri ir pozējuši, būs izlikti šajā izstādē, lai viņi var izlasīt un priecāties.  Vispār interesanti: muzejā [nupat] sāk strādāt viena jauna, skaista meitene, kuru es 2006. gadā biju kā mazu, mazu bērniņu biju iekļāvis tādā kompozīcijā, kas saucās "Upuris" – tā bija "Piektā baušļa" sastāvdaļa. Tagad pagājuši 19 gadi, mazā meitenīte kļuvusi jau par jaunkundzi un strādā muzejā. Bet tajā pašā laikā šiem cilvēkiem ir interesanti, viņi redz sevi tajā tālajā perspektīvā, ierauti manā glezniecības pasaulē, un vienlaikus tomēr tā ir Rundāles pils vide un tās darbinieki. Tā ka šī simbioze, personāla ūnija, ir ļoti interesanta. Apbrīnojami, ka šīs divas pasaules satiekas tieši pilī. Jo jums bijušas daudzas izstādes gan Nacionālajā mākslas muzejā, gan Valmierā, gan Madonā, gan Ventspilī. Bet tagad – jūsu Rundāles pilī. Kā šī telpa rezonēs ar jūsu darbiem? Jo pils jau ir pati ar savu raksturu. Kā jūs pats jūtat – kā jūsu darbi tur dzīvos? Man liekas, ka ļoti labi izdevās tos ielikt pirmā stāva telpu rindā un sadalīt pa tēmām. Lauma var apliecināt, ka iznāca pat neticami veiksmīgi. Lauma saka – telpas tā arī paredzētas it kā šādai izstādei. Viss sadalījās tieši līdz pēdējai telpai, tā, kā tam jābūt. Tieši sagrupējās. Un izveidoja savstarpējo saspēli, kas ir ļoti būtiski – ka gleznas sarunājas ne tikai savā starpā, bet arī ar telpu, griestu augstumu un to, kā, no vienas telpas pārejot otrā, atkal sākās cita sajūta. Tur pat sienas tika pārkrāsotas, lai atbilstu noskaņai! Domāju, cilvēkiem būs ļoti interesanti, un katrā ziņā man pagaidām ir liels gandarījums par to, kā viņas šeit iekļaujas. Jūs minējāt – bija laiks, kad glezniecība pils sakarā "klusi ložņāja" pa apakšu. Bet patiesībā jau jūsu glezniecība klusi un anonīmi pili apdzīvojusi jau ilgi pirms izstādes sākuma, ja domājam par otro stāvu. Jūs nekādā veidā neafišējat, bet otrajā stāvā, kur ir Rožu istaba, kur ir hercoga Audienču kabinets un guļamistaba, arī atrodas jūsu gleznas. Labi, tās ir kopijas, bet tie ir jūsu darbi! Ginta man arī pastāstīja skaisto stāstu, ka brīdī, kad reiz kādam smalkam franču vēsturniekam esat izrādījis pili, viņš apstājies pie gleznas Rembranta māte, ļoti uzmanīgi to pētījis un prasījis, kas ir veidojis šo darbu, kas radījis šo kopiju. Un jūs kautrīgi esat teicis: tas esmu es. Un viņš palicis pilnīgi mēms aiz izbrīna. Atceraties šo gadījumu? Jā, jā, jā, tas tāds amizants gadījums. Man jau sagādā prieku tāda maza mistifikācija. Ar to bildi bija ļoti interesanti. Tā ir Gerita Do (Gerrit Dou) glezna. Tur ir jautājuma zīme – vai tā ir Rembranta māte vai nav. Bet tas nav galvenais šajā gadījumā. Bet lieta bija tāda: tajā telpā mums vajadzēja viņu pabeigt un telpu atvērt, un tur bija vajadzīgas mazas bildītes simetrijai. Mums bija trīs viena formāta glezniņas smukos, vienādos rāmīšos, bet nebija ceturtās. Divu dienu laikā uz koka dēlīšu uztaisīju šo te. Piedevām es to gleznoju, izejot no melnbaltas ilustrācijas. Pat nezināju, kā tā izskatās. Bet nu – es kaut kā piedomāju pie Do kolorīta, tāda brūngana un dzeltenīga, uztaisīju, un iznāca ļoti, ļoti pārliecinoši. Pats biju pārsteigts un nevarēju atšķirt no īstās tā laika glezniecības... Man jau patīk tādas mazas mistifikācijas. Tas tāpat kā ar manu "Piekto bausli". Mani vienkārši sajūsmina tas, ka daudzi cilvēki šo nogrimušo pieminekli uzskata, ka viņš tiešām ir tur un ka vajadzētu tikai to dīķi nolaist, un to varēs apskatīt. Neesmu nekāds falsifikators, bet man patīk mazliet izjokot cilvēkus. (Smejas.) Tur jau arī ir tas spēles moments, ka tās gleznas klusi dzīvojušas pilī un arī tajā Rožu istabā, šīs "Trīs mīlestības" un "Četri gadalaiki". Ja ieejam šajā telpā, tur jau nav rakstīts lieliem burtiem: gleznojis Imants Lancmanis. Jūs esat savu daiļradi klusiņām un slēpti izvērsis. Es to ļoti pakļāvu. Paņēmu to nevis pilnā krāsu gammā, bet, piemēram, no griestiem tādu zaļpelēku toni un uztaisīju vienā tonī, līdz ar to glezna vairāk pakļaujas visam kolorītam, tā nekonkurē ar oriģinālajiem griestiem un ir tāds kā papildinājums, kam pārlaiž acis pāri, pat īpaši nemanot. Tāds mans nolūks bija. Uztaisīt kaut ko, bet ko pārāk nemana, ja tieši neieurbjas. Katrā ziņā esmu priecīgs arī tajā punktā, ka varu īpaši neiejaukties izstādē. Zināmā mērā to gaidu kā jauku pārsteigumu, kad cilvēki – Ginta, mana krustmeita, un ka visi tur ņemas un piedalās, ka beigās būs performance ar dažādām dzīvām bildēm, kas paņemtas no manām gleznām. Ļoti jauki. Saruna teksta formātā pilnā apjomā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.   

Zemgalietis Frīdrihs Vesmanis bija Saeimas pirmais priekšsēdētājs un Latvijas sūtnis Anglijā, kura dzīve aprāvās 1941. gadā izsūtījumā Soļikamskā. Aprīļa vidū viņa 150. atceres gadadiena. Viņa dzimtas un arī paša Frīdriha Vesmaņa dzīvesstāsts raidījumā. Taču varbūt šis stāsts būs ne tikai par personību – Frīdrihu Vesmani, bet par paaudzi. To Jaunās Strāvas ideju aizrauto, Piektā gada dumpinieku paaudzi, kuru drosme un idejas vēlāk veda pie Latvijas valsts dibināšanas. Un arī par dzimtu, viņu tēviem un mātēm, kuri izpirka no muižām mājas, būvēja saimniecības, lai radītu patvēruma vietu drosminiekiem. Bet varbūt šis stāsts būs par mūsdienām, Latvijas valsts atjaunošanu deviņdesmitajos, kas deva iespēju no jauna pētīt un stāstīt noklusētos dzimtas vēstures stāstus Vesmaņu dzimtas turpinātājiem.  Raidījuma viesi ir Marija Kaupere, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece, un biedrības “Vesmaņi” pārstāvji – tās dibinātāji Ieva Marga Markausa, Frīdriha Vesmaņa māsas Annas mazdēla Jura sieva, un Ansis Bazons, Vesmaņa māsas Marijas mazdēls. Frīdrihs Vesmanis dzimis 1875. gada 15. aprīlī, viņa vecāki bija zemnieki, Kārlis un Elizabete  Vesmaņi.  Ģimenē vēl auga četras meitas un divi dēli, nemierīgos laikos, līdz pat  20. gs. 40tajiem gadiem “Kraukļu” mājas bija vieta, kur atgriezties Kārļa un Lībes pēctečiem.  Savās atmiņās Frīdrihs Vesmanis raksta, ka no pārkrievošanas viņu glābis Jelgavas ģimnāzijas skolotājs Kārlis Mīlenbahs latviešu skolēnu “literāriskajā pulciņā”. Laikā, kad viņš strādā par mājskolotāju Igaunijā, Vesmanis kļūst par laikraksta “Dienas Lapa” līdzstrādnieku.  Vesmanis nolemj kļūt par juristu, iestājas Pēterburgas universitātē, taču jau pirmajā kursā tiek apcietināts par līdzdalību Jaunās Strāvas kustībā. Godīgi atsēž sodu, dodas apciemot tēva mājas. Kur uzzina, ka otrs sods, vēl bargāks par šo pašu nodarījumu viņam piespriests Baltijas guberņā. Vesmanis nolemj bēgt, dodas uz Angliju, kur patiesi iesaistās revolucionārajā kustībā. Apgūst burtliča amatu, organizē sociāldemokrātu nelegālās preses izdevumu drukāšanu. Latvijā, somā ar dubultdibenu, to palīdz nogādāt Berta Krisone. Paradoksāli, bet cariskās Krievijas represijas rada apstākļus, kuros Frīdrihs Vesmanis apgūst vēlākajā Latvijas sūtņa Lielbritānijā darbā tik vajadzīgo angļu valodu. 1907. gadā, kad Vesmanis izveido ģimeni, viņam jau ir jurista diploms, viņš ir saimnieka dēls. Pirmais pasaules karš izjauc salīdzinoši mierīgo Jelgavas advokāta dzīvi. Vesmaņi evakuējas uz Petrogradu, kur viņi darbojas bēgļu atbalstam. Frīdriha Vesmaņa dzīvesstāstu šai raidījumā stāstām no dzimtas skatu punkta. Jā,  šis stāsts atšķiras no Nacionālās enciklopēdijas šķirkļa, jo sarunās spilgtāk izgaismojas tie dzīves posmi, kuros bijis vajadzīgs Kraukļu mājinieku atbalsts, kur krustojušās dzimtai piederīgo dzīves. Nenoliedzami Vesmaņa politiskās karjeras augstākais punkts ir bijis Saeimas priekšsēdētāja amats, šos pienākumus viņš veicis trīs gadus, laikā no 1922. līdz 1925. gadam. Par diplomātu – Latvijas valsts ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru Lielbritānijā Vesmanis kļūst tūlīt pēc Saiemas priekšsēdētāja amata atstāšanas, 1925. gadā. Abos šajos amatos, ļoti būtiska ir viņa dzīvesbiedres, Bertas Krisones, vēlāk Vesmanes klātbūtne, kura ar Vesmani dalīja arī viņa revolucionāro pagātni. Berta Krisone bija viena no pirmajām Pēterburgā augstāko izglītību ieguvušajām latviešu sievietēm, politiķe, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedre un Satversmes sapulces deputāte.

Cijferman Bart Frouws blikt met Sjoerd Keizer vooruit op speelronde 27 van de Eredivisie. Frouws dook in de data van PSV en Ajax die een topper bovenin spelen en in die van Willem II en Almere City, die onderin een cruciaal duel spelen.00:00 Meest tweebenige speler Eredivisie05:00 Willem II - Almere City FC13:30 PSV - AjaxZie het privacybeleid op https://art19.com/privacy en de privacyverklaring van Californië op https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Cijferman Bart Frouws blikt met Sjoerd Keizer vooruit op speelronde 27 van de Eredivisie. Frouws dook in de data van PSV en Ajax die een topper bovenin spelen en in die van Willem II en Almere City, die onderin een cruciaal duel spelen.00:00 Meest tweebenige speler Eredivisie05:00 Willem II - Almere City FC13:30 PSV - AjaxZie het privacybeleid op https://art19.com/privacy en de privacyverklaring van Californië op https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Gruzijā ielās aizvien iziet iedzīvotāji, kuri nav mierā ar promaskaviskās valdošās partijas “Gruzijas sapnis” izvēlēto valsts attīstības kursu. Liela protesta akcija gaidāma pirmdien, kad tiks atzīmēts 1991. gadā notikušais referendums par neatkarības atjaunošanu. Gruzijas piektā prezidente Salome Zurabišvili aktīvi dodas vizītēs pa Eiropas valstīm, lai situācija Gruzijā tur nezaudētu aktualitāti. Šonedēļ viņa bija ieradusies arī Latvijā un sniedza interviju LTV.

De koers van de Bitcoin stijgt de afgelopen weken opvallend hard. Op het "dieptepunt" in augustus betaalde je iets meer dan 50.000 dollar voor zo'n virtueel muntje, maar inmiddels ligt dat bedrag alweer boven de 70.000 dollar. Om te begrijpen waarom dat gebeurt, moeten we kijken naar de Amerikaanse verkiezingen, zeggen veel analisten. Veel cryptobeleggers speculeren op een overwinning van Trump en denken dat dat goed gaat zijn voor de Bitcoin. Hoe zit dit precies?  Presentator Jan Willem Wesselink in gesprek met: * Pim Brasser, journalist bij het Financieele Dagblad * Michael Eerhart, cryptohandelaar

Raidījumā Grāmatai pa pēdām aplūkojam, kā latviešu grāmatniecība un prese spēja izdzīvot Pirmā pasaules kara laikā un turklāt spēlēja izšķirošu lomu nācijas kopības saglabāšanā un ticībā savai valstīm. Skanēs arī Kārļa Skalbes kara reportiera piezīmes. Pagājušajā nedēļā stāstījām par to, cik būtisks pavērsiena punkts šajā īsajā laikā bija jau Piektā gada revolūcija un tai sekojošās represijas, kam par spīti latviskā grāmatniecība tomēr turpināja augt un attīstīties. Taču 20. gadsimta otrās desmitgades vidū daudz kam svītru pārvilka Pirmais pasaules karš. Kā grāmatas un presi izdeva un lasīja kara laikā un cik liela bija to nozīme nācijas kopības saglabāšanā, pārrunājam ar vēsturniekiem Vitu Zelči un Mārtiņu Mintauru un grāmatzinātnieku Viesturu Zanderu. Latviskās izdevējdarbības apstākļi nebija viegli jau 20. gadsimta sākuma rusifikācijas un cenzūras apstākļos. Taču karš nesa vēl smagāks pārbaudījumus. Sākot jau ar milzīgo bēgļu kustību. Pēc vēsturnieku aplēsēm, bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā, sākot ar 1915. gadu, no Latvijas teritorijas devās apmēram 600000 cilvēku. Par spīti smagajiem apstākļiem, grāmatu un preses izdošana latviešu valodā ne uz brīdi pilnībā neapstājas. Grāmatu vēstures pētnieks Viesturs Zanders uz sarunu paņēmis vairākus kara laika izdevumus, kas parāda gan plašo izdošanas ģeogrāfiju, gan formu daudzveidību. Te ir, piemēram, 1916. gadā Rīgā "Valtera Rapas un biedru" apgādībā izdotās "Kara dziesmas" Kārļa Skalbes sakopojumā, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Pēterpilī izdotais "Bēgļu kalendārs 1917. gadam" un Viļa Plūdoņa "111 lirisku dziesmu", kas iznāk Pētera Stumpa izdevniecībā Limbažos 1918. gadā. Vairāk par projektu šeit:

Wat zit er in De 7 vandaag?Net voor de start van het nieuwe schooljaar annuleren veel leerkrachten hun jobaanbieding en kiezen ze nog snel voor een ándere school. Het 'last-minute schoolshoppen' is meer dan ooit een feit.Nu 4 september nadert komen de banken pas écht met aantrekkelijke alternatieven voor de staatsbon. Stel dat je daarvoor wil gaan: hoe makkelijk is het eigenlijk om van bank te switchen?En meer dan een kwart van de Belgische treinen rijdt op warme dagen nog altijd zonder airco. Dat blijkt uit fris nieuw cijferonderzoek door onze datacel. Host: Bert Rymen Productie: Roan Van EyckSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Wat zit er in De 7 vandaag?De kans dat MR tegen donderdag nog 'ja' zegt tegen de meerwaardebelasting lijkt heel klein. Verdwijnen daarmee alle kansen voor formateur De Wever en de Arizona-regering?Voormalig president Barack Obama heeft de democratische conventie toegesproken. 'De race is nog niet gelopen', zegt hij.De populaire tracker 'MSCI World' maakt al negen dagen op rij winst. Verschillende wereldbeurzen zien hun langste 'winning streak' van het jaar. Wat zit daarachter?En nog nooit namen zo veel Vlaamse werknemers opleidingsverlof, om zich bij te scholen in hun job! Host: Bert RymenProductie: Roan Van EyckSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Ir svētdiena, 4. augusts, un šodien klusāka diena mūsu sportistiem olimpiskajās spēlēs Parīzē - starts tikai riteņbraukšanā Anastasijai Karbonari un pēdējā 3x3 basketbola pamatturnīra spēle. Toties vakar veiksmīgi startēja riteņbraucējs Toms Skujiņš grupas braucienā izcīnīja piekto vietu. Savukārt Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova vakar aizvadīja pēdējo grupas spēli pludmales volejbolā, pārspējot kanādietes Brendiju Vilkersoni un Melisu Humanu-Paredesu. Toma Skujiņa izcīnītā 5. vieta ir līdz šim augstākais sasniegums, kāds Latvijai šajās Parīzes spēlēs bijia. Piektā vieta ir arī otrais visu laiku labākais Latvijas panākums šosejas riteņbraukšanā olimpiskajās spēlēs aiz Daiņa Ozola izcīnītās bronzas 1992. gadā Barselonas spēlēs. Pēc finiša Toms atzina, ka ir maza sāpīte par to, ka neizdevās tikt pie medaļas.  Skujiņš ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas olimpiešiem, šīs viņam bija jau trešās spēles pēc kārtas. Bet 33 gadus vecais Toms izklausījās apņēmības pilns turpināt līdz pat nākamajām spēlēm pēc četriem gadiem Losandželosā, un izteica cerību, ka tad viņš nebūs viens riteņbraucējs no Latvijas riteņbraucējiem, jo komandā cīnīties vienmēr ir vieglāk.  Savukārt Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova vakar aizvadīja pēdējo grupas spēli pludmales volejbolā, pārspējot kanādietes Brendiju Vilkersoni un Melisu Humanu-Paredesu ar rezultātu 21:14 un 22:20. Tas nozīmē, ka mūsu dāmas ar 2. vietu grupā iekļuva astodaļfinālā un tajā mērosies spēkiem ar vācietēm Svenju Milleri/Sinju Tilmani. Pašas sportistes pēc spēles norādīja, ka šis mačs bijis lielisks veids, lai iesildītos pirms izšķirošajiem mačiem. Mūsu volejbolistu sniegumu līdz šim olimpiskajās spēlēs vērtē, sporta portāla „Sportacentrs.com” galvenais redaktors Jānis Celmiņš. 3x3 basketbolistiem šovakar pulksten 19 pēdējā pamatturnīra spēle pret Poliju. Šī vakara pretinieku izlasi trenē Mihals Hlebovickis, kurš savulaik aizvadījis vairākas sezonas Latvijas klubu basketbolā, kļuvis par Latvijas čempionu un arī runā latviešu valodā. Viņa sieva ir ilggadēja Latvijas izlases basketboliste Ilze Ose-Hlebovicka, profesionāla basketbolista karjeru izvēlējies arī viņa dēlu Oskars Hlebovickis, kurš 2018. gadā pārpildītā „Arēnā Rīga” spēlēja Latvijas junioru izlases sastāvā Eiropas U18 čempionāta finālā. 

Starptautiskās aktualitātes analizē Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Trauksmainā jubileja Vakar, 9. jūlijā, trīsdesmit divu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas jeb NATO dalībvalstu delegācijas pulcējās samitā Vašingtonā. NATO samitiem nav regulāra grafika, un alianses pastāvēšanas pirmajā ceturtdaļgadsimtā vispār notika tikai viena šāda augstākā līmeņa tikšanās. Pēc tam samiti notika biežāk, reizēm ar gada, reizēm ar dažu gadu intervālu, reizumis arī divreiz vienā gadā. 2022. gadā notika veseli trīs, no tiem viens, 25. februārī, notika tiešsaistē. Kā zināms, šogad apritēja 75. gadskārta, kopš tobrīd divpadsmit valstis Vašingtonā noslēdza alianses dibināšanas līgumu, un šim jubilejas samitam līdz ar to ir īpaša noskaņa. Frāze „NATO šobrīd ir stipra kā nekad,” pastāvīgi izskan uzrunās un intervijās, un biežuma ziņā to pārspēj vien solījumi aizsardzības budžeta apjoma ziņā un paustā apņemšanās atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Kas attiecas uz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta aizsardzības tēriņiem, tad lielākais vairums dalībvalstu šo kritēriju izpilda. Atpalicējos pagaidām ir Spānija, Beļģija, Turcija, Kanāda, Slovēnija un Luksemburga. Skaļie solījumi nodrošināt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības līdzekļu izskan kā drūma rezonanse kārtējam raķešu un vadāmo aviobumbu triecienam, kuru agresorvalsts raidīja pret Ukrainu pirmdien, nogalinot vairāk nekā četrdesmit un ievainojot vairāk nekā 170 cilvēkus, tai skaitā daļēji sagraujot valsts lielāko specializēto bērnu slimnīcu Kijivā. Lielais skaits krievu raķešu, kuras šai uzlidojumā sasniedza mērķus, nepārprotami ir rezultāts Ukrainas aizsardzības spēju izsīkumam, pie kura noveda Rietumu, pirmām kārtām amerikāņu palīdzības ilgstošā kavēšanās, Trampa atbalstītājiem bloķējot finansējuma apstiprināšanu Kongresā. Atkārtotās prezidentūras pretendents visai pamanāmi met savu plato ēnu pāri NATO samita norisei. Joprojām trūkst skaidra priekšstata par to, kā viņš varētu rīkoties Ukrainas un visas NATO alianses sakarā, ja novembrī atkal tiks ievēlēts, bet teksti, kurus producējušas Trampam tuvas drošības ekspertu aprindas vedina uz domām, ka Kijivu mēģinātu piespiest sēsties pie sarunu galda un atzīt Krievijas kontroli pār sagrābtajām teritorijām, kā arī atteikties no plāniem drīzā nākotnē iestāties NATO. Prezidenta Baidena uzstāšanos, uzrunājot dalībvalstu vadītājus, prese visai nepārprotami traktēja kā mēģinājumu reabilitēties pēc izgāšanās priekšvēlēšanu debatēs ar Donaldu Trampu. Jāteic, šoreiz Baidenam netrūka spara un stingrības nedz stājā, nedz formulējumos, atgādinot jau zināmās tēzes par karu Ukrainā kā cīņu par demokrātiskās pasaules nākotni. Tomēr, kā vēsta mediji, Demokrātu partijas iekšienē nerimst diskusijas par to, vai esošajam prezidentam vajadzētu turpināt sacīksti par Balto namu. Pirmdien vēl viens prominents demokrātu politiķis, senators no Vašingtonas pavalsts Adams Smits aicinājis Džo Baidenu pārtraukt savu vēlēšanu kampaņu. Miera balodis Viktors Ungārija nule bija sākusi pildīt Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts funkcijas, kad tās premjerministrs Viktors Orbans 2. jūlijā negaidīti ieradās Kijivā, kur, būdams amatā jau četrpadsmit gadus, pēdējoreiz viesojās vairāk nekā pirms desmitgades. Pēc tikšanās ar prezidentu Zelenski viņš paziņoja, ka aicinājis Ukrainas vadītāju apsvērt uguns pārtraukšanu, lai uzsāktu sarunas ar agresoru. Zelenskis šos izteikumus nekomentēja. Nākamajās dienās sekoja paziņojumi no teju visām nozīmīgākajām Eiropas Savienības amatpersonām – norādot, ka Orbanam nav nekāda savienības pilnvarojuma jebkādu sarunu vešanai. Tas nekavēja jaunizšķīlušos miera balodi turpināt lidojumu pa savu trajektoriju, piektdien piezemējoties Kremlī, kur viņa un Krievijas vadoņa publiskajās izpausmēs netrūka savstarpējas labvēlības apliecinājumu. Tai skaitā Putins nodēvēja savu viesi neeksistējošā titulā – par „Eiropas Savienības Padomes prezidentu”. Prezidenta Zelenska administrācija komentējusi, ka Kijivā Orbanam neesot sniegts nekāds jauns vēstījums, kuru viņam vajadzētu nodot Putinam. Savukārt kāds anonīms Eiropas Komisijas pārstāvis paziņojis, ka šī „miera tūre” varētu maksāt Ungārijas līderim agrāk plānoto komisijas vizīti Budapeštā. Taču Orbana pašiecerētajā „miera misijā”, kā izrādās, bija paredzēts vēl viens pieturpunkts: šopirmdien viņš ieradās Pekinā un spieda roku Ķīnas līderim Sjī Dziņpinam. Arī šeit kā viesis, tā namatēvs veltīja dažu labu vispārīgu un nogludinātu frāzi miera centieniem un izcilajai lomai, kuru šai ziņā lemts spēlēt Pekinai. Kāds ir visas šīs tūres „sausais atlikums”? Pēc Orbana Maskavas vizītes Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un pārējie padomes locekļi esot saņēmuši no viņa vēstījumu, kura saturs kļuvis zināms izdevumam „Politico”. Tas licis izdevuma žurnālistiem nodēvēt Ungārijas valdības vadītāju par Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova līdzinieku – tik ļoti viņa vēstījums šūts pēc agrsorvalsts mēriem. Krievijas izšķirošais pārsvars kaujas laukā iestāšoties jau tuvākajos mēnešos, tāpēc esot pēdējais brīdis piedabūt Ukrainu pie sarunu galda. Kā izteicies kāds anonīms Briseles diplomāts: „Šeit neatspoguļojas nekas, nu pilnīgi nekas no visiem Eiropadomes pēdējo divarpus gadu centieniem.” Francijai netīk koalīcijas Pēc Francijas parlamenta vēlēšanu otrās kārtas prezidents Makrons var pielaikot Napoleona trijstūreni – viņa riskantais politiskais manevrs, izsludinot šīs vēlēšanas, ir attaisnojies. Ja pēc pirmās kārtas pagājušonedēļ radikāli labējie no Nacionālās apvienības jau juta valdības grožus sev rokā, tad 7. jūlija vakarā šīs cerības izrādījās izkūpējušas vasarīgajās Parīzes debesīs. Marinas Lepēnas un Žordāna Bardellas partijai, par spīti diezgan nozīmīgam pieaugumam, būs vien trešā lielākā frakcija Nacionālajā Asamblejā. Pirmajā vietā ir Jaunā tautas fronte – plašs kreiso bloks ar samērā mērenajiem sociālistiem vienā un jau krietni radikālākajiem komunistiem un partiju „Nelokāmā Francija” otrā spārnā. Prezidenta Makrona pārstāvētais liberāli centriskais bloks „Kopā”, kaut zaudējis apmēram trešdaļu deputātu vietu, tomēr noturējies otrajā pozīcijā. Tāpat apmēram trešdaļu no savas jau tā nelielās frakcijas zaudējusi liberālkonservatīvā Republikāņu partija, Piektās republikas pamatlicēja prezidenta de Golla idejiskā mantiniece. Rezultātā Francijas parlamentā tagad ir trīs apmēram vienāda lieluma frakcijas, kuras šķir visai pamatīgas ideoloģiskās plaisas. Un vispār – koalīcijas valdība, kas šķiet gluži pašsaprotams risinājums vairumā Eiropas valstu, Francijai ir kaut kas teju svešs. Pēc klasiski parlamentārās Ceturtās republikas bēdīgajām beigām smagā politiskā krīzē, Piekto republiku franči būvēja gluži citādu – ar stipru prezidenta varu un vēlēšanu sistēmu, kas gandrīz vienmēr nodrošina viena politiskā spēka noteicošu pārsvaru. Šoreiz ir citādi, un nav īsti skaidrs, kā Francija varētu tikt pie darboties spējīgas valdības. Labākās izredzes veidot kādu plašu koalīciju būtu prezidenta Makrona blokam, kā jau centriskam spēkam. Tomēr šādā koalīcijā grūti iedomāties lielāko daļu no Jaunās tautas frontes, kur pārsvarā ir radikāli kreisie. Ietekmīgais spēks te ir „Nelokāmā Francija” ar tās līderi Žanu Liku Melanšonu priekšgalā. Viņš un viņa līdzgaitnieki jau paziņojuši, ka nesaredz iespēju būt vienā valdībā ar centristiem vai republikāņiem, un saņēmuši pretī līdzīgus izteikumus. Pagaidām visai miglainas izskatās arī perspektīvas uzbūvēt koalīciju ar mēreni kreisajiem sociālistiem un mēreni labējiem republikāņiem; katrā ziņā pret šādu iespēju jau diezgan kategoriski izteicies republikāņu līderis Lorāns Vokjē. Kā izdevumam „The Guardian” izteikusies Francijas Nacionālā zinātniskās izpētes centra eksperte Izabella Ginodū: „Vai nu franču partiju vadītāji iemācīsies vest sarunas un veidot jauna tipa koalīcijas, vai arī mums ir lielas iespējas pieredzēt [..] institucionālu krīzi.” Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* ​ * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

In De Gegenpressing Podcast bespreken clubwatchers Yadran Blanco, Dennis Kas en Joost Blaauwhof het laatste nieuws rondom NAC. In deze aflevering gaat het over de play-offs.  Over Staring, pieken op het juiste moment, de supporters, de invallers, capo Kemper en de halve finale. Support the show: https://krant.nlSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Wat zit er in de 7 vandaag?De kasbon is back. Kan het alternatief voor het spaarboekje even grote potten breken als het succes van de staatsbon van minister van Peteghem?Er was nooit zoveel achterstand in asieldossiers in 20 jaar tijd. Hoe komt dat?Het rammelt bij Audi Brussels. De fabrieksband ligt meer stil dan dat ie werkt. Raakt de fabriek in Vorst dit jaar nog volledig operationeel? Host: Bert RymenProductie: Roan Van Eyck Geïnteresseerd in een goed verhaal?Voor Kom op tegen Kanker bieden enkele collega's hier bij De Tijd en ook host Bert Rymen zichzelf aan als Knappe Kop!Dat wil zeggen dat ze de hoogste bieder graag een interessant verhaal vertellen over wat we hier doen.In het geval van Bert: Hoe wordt deze podcast gemaakt, door wie en wat zit er allemaal in en wie zijn toch die vele luisteraars?Bieden kan op mediafin.be/knappe-koppen    See omnystudio.com/listener for privacy information.

Hans en Chrétien behandelen binnengekomen fan-post, nemen het jaarlijkse Boekenbal nog even door en bespreken de zoveelste literatuurrecensent die een oordeel mijdt. Dieper gaan zij in op de romans ‘Hogere machten' (Joost de Vries) en ‘Over het zwijgen' (Roelof ten Napel). Tot slot zijn er onder het kopje ‘Uitgelicht' nog wat losse boekentips. Luister, like en abonneer.

Wat zit er in De 7?Er zijn meer arbeidsmigranten dan ooit van buiten de EU. Het waren er vorig jaar 50 procent meer. Hoe komt dat? En moet dat cijfer nog verder omhoog?De Europese ruimteorganisatie zet het licht op groen voor haar grootste project ooit: drie satellieten die zwaartekrachtgolven gaan meten. We praten met de Leuvense prof die eraan meewerkt.En De 7 blaast vandaag 2 kaarsjes uit! Vandaar dus die nieuwe jingles. Maar we proberen ook naar jou te luisteren: wat verwacht jij nog van deze podcast? Daarom hebben we een enquête gehouden. Ik praat met producer Roan over de resultaten. Host: Bert RymenProductie: Roan Van Eyck  See omnystudio.com/listener for privacy information.

27. janvāra vakarā koncerta "Bēthovena Piektā" koncertprogrammā koncertzālē „Latvija” skanēs ne tikai Bēthovens – Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Murats Cems Orhans kopā ar sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu iepazīstinās arī ar franču komponista Emanuela Sežurnē „Koncertu marimbai un orķestrim”. Emanuels Sežurnē vairākkārt viesojies arī Latvijā un nekad nav slēpis, ka šo koncertu viņu pamudinājis rakstīt fakts, ka sitaminstrumentālistiem pietrūkst repertuāra. Jau pavisam drīz koncertam esot bijuši pat trīssimt atskaņojumu. Guntars Freibergs stāsta, ka marimbas koncertu simfoniskajā žanrā pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem tiešām nebijis daudz. "Nevarētu teikt, ka bija pilnīgs tukšums, bet Emanuelam gribējās uzrakstīt tādu neoromantisma stilistikā veidotu darbu, kas būtu monumentāls un dramatisks, un varētu skanēt līdzās dažādu romantiskās un klasicisma mūzikas dižgaru darbiem. Darba pirmā redakcija bija divdaļīgs koncerts, kurš vairākkārt ir skanējis Latvijā, arī manā izpildījumā un manu kolēģu izpildījumā, bet gribu vērst uzmanību uz to, ka otrā redakcija, kurā šim koncertam ir trīs daļas, manuprāt, Latvijā pilnā mērā nav skanējusi. Esmu diezgan drošs par to. Savā ziņā šis būs šīs nosacīti jaunās redakcijas pirmatskaņojums Latvijā, ko 27. janvārī  varēs dzirdēt koncertzālē "Latvija". Esmu arī pats pie Sežurnē četrus gadus mācījies, tā ka man viņa rokraksts ir ļoti labi zināms un man viņš ir ļoti labi pazīstams, mēs esam kopā arī Latvijā koncertējuši. Mums bija dueta koncerts Spīķeru koncertzālē, tā ka man šī būs ļoti īpaša satikšanās mūzikā.  Šis koncerts ir ja ne šobrīd pats spēlētākais marimbas koncerts pasaulē, tad viens no spēlētākajiem viennozīmīgi."  Darbā jaušamas vairāku mūzikas stilu ietekmes, atzīst Guntars Freibergs. "Trāpīgākais apzīmējums, manuprāt, būtu neoromantisma mūzikas valoda, bet ir arī ļoti liela franču šansona ietekme. Varu teikt, ka Emanuels Sežurnē reizēm ir ļoti klišejisks francūzis – viņam garšo siers ar pelējumu un sarkanvīns, un tas tiešām ir par viņu. Man šī mūzika savā ziņā šķiet ļoti francūziska, bet klātesošas ir arī džeza, kinomūzikas ietekmes. Viņš ar visiem šiem stiliem spēlējas." Guntars Freibergs atzīst, ka publikai šāda mūzika viennozīmīgi patīk, jo tā ir viegli saprotama – ļoti demokrātiska, drīzāk emocionāla nevis intelektuāla. "Jāatzīst, ka man pašam šo darbu ir ļoti interesanti atskaņot vairāku iemeslu dēļ. Iestudējot to atkal, sajūta ir ļoti nostaļģiska, tā ir kā atgriešanās Strasbūrā, atgriešanās pie saknēm. Teikšu godīgi, es arī sen neesmu šāda tipa mūziku spēlējis. Pēdējos gadus esmu bijis vairāk laikmetīgajā mūzikā un avangardā, tā ka man šis piedāvājums spēlēt Sežurnā, kas nāca no Gunta Kuzmas puses, sākumā nedaudz radīja sajūtu, ka jā, bet šis ir tas, ko es vairs nedaru, bet jau nākamajā brīdī nodomāju – bet kāpēc ne! Bieži es šādu mūziku šajā brīdī neatskaņoju, tāpēc vēl jo vairāk šī ir ļoti interesanta sajūta – atgriešanās jaunībā, atgriešanās studiju gados, atgriešanās sev netipiskā romantismā, jā, tik romantisku mani diez vai būsiet pēdējā laikā kaut kur dzirdējuši!" 

De motorverkoop piekt, maar de aanschaf van brom- en snorfietsen is juist fors gedaald: wat is er aan de hand? En bestuurders van zware, elektrische bestelbussen hebben vanaf de zomer een groot rijbewijs nodig. Tot onvrede van Transport & Logistiek Nederland. Snorfiets Terwijl de verkoop van motorfietsen piekt, heeft de aanschaf van brom- en snorfietsen in 2023 juist een flinke knauw gekregen. Dat blijkt uit cijfers van de RAI Vereniging die we hebben opgevraagd. We ontvangen Martijn van Eikenhorst, sectiemanager scooters en motoren. C-rijbewijs Bestuurders van een elektrische bestelbus, die zwaarder is dan 3500 kg, moeten vanaf 1 juli in bezit zijn van een C-rijbewijs. Daarmee komt een einde aan de vrijstelling. De gevolgen bespreken we met Ambro Smit, beleidsadviseur techniek bij Transsport & Logistiek Nederland. Contact Wil je in contact komen met de redactie van BNR Mobility? Stuur een mail naar: mobility@bnr.nl Volg de presentatoren via Twitter @MeindertSchut & @noudb.    See omnystudio.com/listener for privacy information.

peter tange / de slimste mens / arjan postma / wouter koolmees / bitcoinmattsleepsproductie: meer van dit / info@meervandit.nl / muziek: keez groenteman Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

In de nieuwste aflevering van de podcast 'Elke Week' nemen Sam Verbeek en politiek redacteur Victor Pak een duik in de politieke debatten en peilingen. Victor legt de rol van peilingen tijdens verkiezingen uit. In die context laat hij zien wat de peiling van Maurice de Hond betekent. Daarna bespreken ze het recente 'Debat van Nederland', waar de vier hoogst peilende partijen in een intense strijd verwikkeld raakten. Dit debat kenmerkte zich door chaotische discussies en luidruchtige confrontaties. Enkele dagen later vond een vervolgdebat plaats, waarbij dezelfde partijen wederom samenkwamen. Deze keer was de sfeer echter anders: de lijsttrekkers wachtten netjes op hun beurt om te spreken, wat een schril contrast vormde met het eerdere tumult. Kan het tij nog keren voor het vestigingsklimaat? Op de hoogte blijven van EW's heldere analyses, diepgravende achtergronden en scherpe opiniestukken van de redactie en van gastauteurs? Meld je dan aan voor onze nieuwsbrieven: https://www.ewmagazine.nl/service/nieuwsbrieven/  Twitter: https://twitter.com/ewmagazinenl/

In de nieuwste aflevering van de podcast 'Elke Week' nemen Sam Verbeek en politiek redacteur Victor Pak een duik in de politieke debatten en peilingen. Victor legt de rol van peilingen tijdens verkiezingen uit. In die context laat hij zien wat de peiling van Maurice de Hond betekent. Daarna bespreken ze het recente 'Debat van Nederland', waar de vier hoogst peilende partijen in een intense strijd verwikkeld raakten. Dit debat kenmerkte zich door chaotische discussies en luidruchtige confrontaties. Enkele dagen later vond een vervolgdebat plaats, waarbij dezelfde partijen wederom samenkwamen. Deze keer was de sfeer echter anders: de lijsttrekkers wachtten netjes op hun beurt om te spreken, wat een schril contrast vormde met het eerdere tumult. Kan het tij nog keren voor het vestigingsklimaat? Op de hoogte blijven van EW's heldere analyses, diepgravende achtergronden en scherpe opiniestukken van de redactie en van gastauteurs? Meld je dan aan voor onze nieuwsbrieven: https://www.ewmagazine.nl/service/nieuwsbrieven/  Twitter: https://twitter.com/ewmagazinenl/See omnystudio.com/listener for privacy information.

In de nieuwste aflevering van de podcast 'Elke Week' nemen Sam Verbeek en politiek redacteur Victor Pak een duik in de politieke debatten en peilingen. Victor legt de rol van peilingen tijdens verkiezingen uit. In die context laat hij zien wat de peiling van Maurice de Hond betekent. Daarna bespreken ze het recente 'Debat van Nederland', waar de vier hoogst peilende partijen in een intense strijd verwikkeld raakten. Dit debat kenmerkte zich door chaotische discussies en luidruchtige confrontaties. Enkele dagen later vond een vervolgdebat plaats, waarbij dezelfde partijen wederom samenkwamen. Deze keer was de sfeer echter anders: de lijsttrekkers wachtten netjes op hun beurt om te spreken, wat een schril contrast vormde met het eerdere tumult.Kan het tij nog keren voor het vestigingsklimaat?Op de hoogte blijven van EW's heldere analyses, diepgravende achtergronden en scherpe opiniestukken van de redactie en van gastauteurs? Meld je dan aan voor onze nieuwsbrieven:https://www.ewmagazine.nl/service/nieuwsbrieven/ Twitter: https://twitter.com/ewmagazinenl/

Verrassing! Deze week zijn alleen Bert en Peter in de studio. Bart geniet van een welverdiende surfvakantie in Marokko. Maar geen nood: er is genoeg om over te praten. Over het nepnieuws van Cointelegraph bijvoorbeeld, waardoor de bitcoinprijs omhoog en naar beneden schoot. En natuurlijk over de tweede week van de strafzaak tegen Sam Bankman-Fried. Verder krijg je een uitgebreide marktupdate en kijken we kort terug op Bitcoin Amsterdam! Satoshi Radio wordt mede mogelijk gemaakt door: Anycoin Direct, Amdax, Watson Law, Coinmerce, Finst en onze hoofdsponsor Bitvavo.(00:00:00) - Opening (00:10:00) - Bookmarks (00:33:00) - De tweede week van de rechtszaak tegen SBF (00:41:00) - Marktupdate (01:22:00) - Overig nieuws (01:34:39) - Einde

Sveicieni oktobrī! Aukstums jau kož stilbos, bet aicinu atgriezties neparasti siltā septembra atmiņās, domās pārlapot rudens pirmā mēneša mīļākās grāmatas un ieklausīties pārdomās par raidieraksta mēneša grāmatu – beļģu autora Ērika Emanuela Šmita romānu "Trīs sievietes spogulī".Sakām paldies izdevniecībai Aminori par atbalstu sērijas tapšanā.Romānu "Trīs sievietes spogulī" iegādājies šeit http://aminori.lv/gramatu-veikals/eriks-emanuels-smits-tris-sievietes-spoguli/Seko Zanei Instagram https://www.instagram.com/mom.who.reads.a.lot/Seko Sandrai Instagram https://www.instagram.com/pielasit_sirdi/Seko Aijai Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētie autori un grāmatas:*Dace Rībena “Dvēseļu gūstā”*Teilore Dženkinsa Rīda “Evelīnas Hugo septiņi vīri”*Viktars Marcinovičs “Mova”*Monika Kompaņīkova “Piektā laiva”*Inguna Dimante “Melno kleitu čuksti”*Grēthena Rūbina “Laimes projekts”*Hello Beautiful by Ann Napolitano*Elizabete Šteinkellnere “Papīra klavieres”*Juta Nimfiusa “Kaušļa sirds”*Agnese Vanaga “Sirdslietas”*Ilze Aizsila “Kārdinošs pavērsiens”*Pīrss Brauns “Sarkanā sacelšanās”*Māra Upmane–Holšteine “Piezīmes uz šaubu malām”*Deivs Grols “Stāstnieks”*Pavlīna Kourkova “Ziedu dvēsele”*Māra Zālīte “Tango un Tūtiņa sēnēs”, “Tango un Tūtiņa ciemos”*Frīda Makfadena “Mājkalpotāja”*Kolina Hūvere “Veritija”*Baiba Zīle “Lilī un burvju kaķis Bubass”*Agata Kristi “Desmit mazi nēģerēni”*Zane Krēsliņa “Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi”*Juta Nimfiusa “Kaušļa sirds”*Aleksandra Runde “Ko darīt, ja esi kails pilsētā”*Noa Loviss Peifers, Linu Letīcija Blats, Jajo Kavamura “Tur, lejā”*Ēriks Emanuels Šmits “Trīs sievietes spogulī”, “Oskars un Rozā dāma”*Zane Nuts “Praktiskā kokvilna”*Emīlija Henrija “Pludmales romāns”

Wat zit er in De 7?De federale regering heeft twee locaties gevonden om een containerdorp voor asielzoekers te bouwen. Maar premier De Croo wil nog méér plekken voor grootschalige opvang.De tienjaarsrente staat in ons land op het hoogste niveau in 11 jaar. En dat terwijl de inflatie onverwacht fors zakt. Onze expert legt uit wat dat betekent voor gezinnen, beleggers én voor de overheid.En Colruyt zet de volgende jaren zomaar 10.000 elektrische laadpalen bij in België. Op de parking van de supermarkt én daarbuiten. Host: Bert Rymen Productie: Joris VanderpoortenSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Deze week schuiven de legendes van de Jeugd van Tegenwoordig aan bij Borrelpraat om het succes van hun nieuwe nummer 1-album 'Moderne Manieren' te bespreken. Wiwa biecht op dat 'ie iets te vroeg gepiekt heeft op Lowlands en Freddy vertelt hoe 'ie het beste in slaap valt.Beluister hier DEEL 2 van het gesprek as zondag in Festivalpraat!En haal hier je tickets voor De Jeugd van Tegenwoordig in Ahoy op 28 oktober!Gebruik Borrel10 voor 10% korting op alles op http://www.air-up.comTip van de week: Kijk elke maandag om 20:30u naar Ghosts op Comedy Central!Zie het privacybeleid op https://art19.com/privacy en de privacyverklaring van Californië op https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Radīt interesi par tautas amatiem, pieredzes apmaiņa starp meistariem, radoši darinājumi iedvesmojoties no novada māksliniekiem – to visu var pieredzēt Tautas lietišķās mākslas meistaru darinājumu gadatirgū Vērmanes dārzā. Gadatirgus tradīcija aizsākusies ar 2003.gada Dziesmu un deju svētkiem. Esmu ienākusi Vērmanes dārzā pa Vidzemes vārtiem, tādi vārti izveidoti katram novadam dažādās dārza pusēs. Lai arī tirgošanās nesen tikai sākusies, apmeklētāju netrūkst, dzirdamas dažādas valodas. Apstājos pie telts ar Tautas lietišķās mākslas studijas „Smiltene” darinājumiem, te tirgojas Sandra, Evita un Dita. Plaši uz galdiem sarindoti Rēzeknes apriņķa podnieku darinājumi, Kristaps Braslis no Alūksnes novada Annas pagasta tirgo māla podus, krūzes un daudz ko citu, kopā ar saviem amata brāļiem no Preiļiem un Rēzeknes. Uzmanību piesaista uzraksts uz tirgotāju telts „ Mākslinieka Jūlija Madernieka raksti iedvesmo”, te tirgojas pārstāves no Gulbenes, no radošās apvienības „Piektā māja”, kas iedvesmu smeļ Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes dizainā. Skanīgs izvēršas tautas mūzikas veikala „Upe” telts apmeklējums, gandrīz katrs garāmgājējs kaut ko ieskandina,  aprunājos ar veikala un  izdevniecības „Upe tuviem un tāliem” vadītāju Ivetu Mielavu. Uzklausot aizkustinošus dzīvesstāstus, vadot laiku sirsnīgās sarunās, aplūkojot meistaru apbrīnas vērtos darinājumus, jā, arī ar Madernieka rakstos veidotu piespraudi atgriežos no gadatirgus Vērmanes dārzā. Amata meistaru darinājumu gadatirgus Vērmanes dārzā darbosies visu dziesmu svētku laiku, līdz 9.jūlijam.

Cilvēki ar invaliditāti Latvijā nereti tiek aizmirsti vai uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem. Latvijā arī nav institūcijas, kura praksē pārliecinātos, vai jaunuzceltas būves ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kā to risināt, Krustpunktā diskutē invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis, Valsts kontroles padomes loceklis un Piektās revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša un Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons. Pēdējās nedēļas sabiedrību pāršalkuši vairāki skaļi notikumi, kad nācies secināt, ka cilvēki ar invaliditāti Latvijā joprojām tiek piemirsti. Daudz ir apspriests skandāls ar "airBaltic" partnerkompāniju, kas neielaida lidmašīnas reisā četrkājaino pavadoni. Jācer, ka nacionālajai kompānijai tā būs laba mācība, slēdzot sadarbības līgumus. Ja šādi gadījumi atklāj vājos punktus un liek izdarīt tūlītējus secinājumus, ir joma, kur sistēma līdz galam nestrādā jau daudzu gadu garumā. Runa ir par būvniecību. Nesen tika daudz apspriests jaunais dzelzceļa pārvads pie Mangaļiem, kas ir uzbūvēts tā, ka ratiņkrēslā esošs cilvēks var tikai minēt, vai lifts darbosies. Citādi nekur nokļūt nav iespējams. Pēc tam sekoja fotogrāfija sociālajos tīklos no būvējamā Brasas tilta. Tur gan vēlāk izskanēja skaidrojums, ka viena puse tilta, kas vēl top, būs pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā. Bet šī nopietna problēma kopumā, Latvijā joprojām top objekti, kurus būvējot, par visiem netiek padomāts.

Iespaidīgi, iespēja redzēt svaigo, to, kas ir un dzimst – tā var teikt par aizvadītās nedēļas nogalē atklāto Piekto Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu izstādi. Tajā gan bakalaura, gan maģistra programmu beidzēju darbi no visām studiju nozarēm. Arī izstādes organizatoru komandu veido dažādu akadēmijas nodaļu studenti, un visu no organizēšanas, iekārtošanas un izstādes dizaina veikuši paši. Ekspozīcija izvietota divās Mākslas akadēmijas ēkās, divas grupu izstādes vēl citās telpās un diplomandes personālizstāde galerijā „LOOK!”. Izstādes atvēršanas dienā devos uz Mākslas akadēmijas ēku Kronvalda bulvārī. Nezinātājam tas ir nams ar sarežģītu telpu plānojumu, taču norādes un ēkas plāns palīdz orientēties un  atrast gan gaišas izstāžu zāles, lielās auditorijas, gan nelielas telpas pagrabstāvā, arī kāpņu laukumus, kur eksponēti diplomandu darbi. Bultas virzienā, kāpjot pa kāpnēm, pie vienas no izstāžu telpām sastapu Mākslas akadēmijas studentu pašpārvaldes vadītāju Agnesi Apini, viņa ir Piektās diplomandu izstādes koordinatore, producente un līdzkuratore. Kā arī mākslinieku Alekseju Beļecki, kurš šajā reizē darbojas kā padomdevējs izstāžu iekārtošanā, bet lēmumus pieņemot studenti. Ekspozīcija veidota pārdomāti – ar mākslu blīvākas un aktīvākas telpas  nomaina klusinātas, ir noformēts arī  tā, ka lielā zālē tikai viens darbs, kā, piemēram, animācija. Jo ceļš ir garš, tāpēc ir arī  vietas kur pasēdēt un atpūsties. Piektā Latvijas Mākslas akadēmijas Diplomandu izstāde skatāma ēkās Kalpaka  un Kronvalda bulvārī un ilgs līdz 2.jūlijam, no ceturtdienas līdz svētdienai.

Vai grāmatu pļāpas gaidījāt?Maija pārskata sarunā:*(gandrīz) viss par hokeja emocijām un vispār nekā sakarīga par hokeja romāniem;*mūsu maijā izlasīto grāmatu virsotnes; *spoileris par Katarinas Maseti romāna "Puisis no blakuskapa" noslēgumu;*un kārtējā plūkšanās, šoreiz par Katrīnas Tvilas romānu "Tas ir tikai cilvēciski".Gaidām visus jūsu komentārus, sirsniņas un īkšķīšus.Seko Zanei Instagram https://www.instagram.com/mom.who.reads.a.lot/Seko Sandrai Instagram https://www.instagram.com/pielasit_sirdi/Seko Aijai Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Sarunā pieminētās grāmatas un autori:*Beartown, Us Against You, The Winners by Fredrick Backman*All the Lonely People by Mike Gayle*Maja Lunde "Saules sargātāja", "Sniega māsa", "Bišu vēsture", "Pasaulē foršākie bērni"*Katarina Maseti "Puisis no blakuskapa"*Karīna Tvila "Tas ir tikai cilvēciski"*Ešlija Odrēna "krustojums"*Madlena Millere "Kirke"*"Amizantais? Katram savs Imants Ziedonis"*Agnese Vanaga "Plastmasas huligāni"*Mikolajs Ložinskis "Dāvana diviem"*"Eko bērni"*Nikola Kiniēra "Mazliet drosmes"*Viktorije Hanišova "Sēņotāja"*Monika Kompaņikova "Piektā laiva"*The Family Upstairs by Lisa Jewell

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Saeimā uzklausām Elīnu Pinto, kura bija „Progresīvo” kandidāte valsts prezidenta amatam, deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība), Andri Šuvajevu (Progresīvie) un Oļegu Burovu (Latvijas pirmajā vietā).

Wat zit er in De 7 van vandaag?Er rolt een golf van faillissementen en ontslagen door de Belgische transportsector. 2023 wordt een triest recordjaar.TotalEnergies kondigt de bouw aan van een groot batterijpark in de Antwerpse haven. 't Is daarmee al de zoveelste op heel korte tijd. Beleven we een Belgische batterij-revolutie?En we praten met de oprichtster van een 'Tinder voor juristen'. Zij maakt zich op voor een eerste kapitaalronde. Host: Bert RymenProductie: Roan Van Eyck Genoten van De 7?Check dan onze nieuwste podcastreeks 'Wat dit land nodig heeft'In vijf afleveringen neemt host Bert Rymen je mee naar de op zoektocht naar de oplossingen die dit land nodig heeft om er weer te staan. Of het nu gaat over werk, onderwijs of gezondheidszorg, het komt allemaal aan bod.Luister nu al naar de tweede aflevering over werk met algemeen secretaris Miranda Ulens van de socialistische vakbond en professor Ive Marx van de Universiteit Antwerpen.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Grāmatu kouči atkal skan jūsu ausīs. Šoreiz sarunājos ar Evu, kuras atsauksmes par grāmatām lasiet Instagram profilā @lapaspusempapedam, un Ingu, kuru varat atrast profilā @karuselis.lvMēs pārrunājām grāmatu jaunumus un vecumus, ieteicām interesantas grāmatas lasītājiem, kā arī diviem grāmatniekiem līdzējām tikt galā ar viņu problēmām. Seko Evas grāmatu atsauksmēm Instagram https://www.instagram.com/lapaspusempapedam/Seko Ingas grāmatu atsauksmēm Instagram  https://www.instagram.com/karuselis.lv/Seko raidierakstam "Piedzīvot lappuses" Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju jeb patronu https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētie autori un grāmatas:*Edijs Džeiku "Laimīgākais cilvēks uz zemes"*Roksija Nafusi "Manifestē" *Džūlija Smita "Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?"*Lion. A Long Way Home by Saroo Brierley*Dark Summit: The Extraordinary True Story of Everest's Most Controversial Season by Nick Heil*Erebus: The Story of a Ship by Michail Palin*Laura Melne "Sunāns breiveibā"*Anna Strautniece "Kaķi, kamoli, sapņi"*"Leģenda par Parsifālu"*Dāvids Zafirs "Draņka karma"*Andrejs Makins "Sieviete, kura gaidīja"*"Attālinātie"*Džena Andersone "Sainis", "Dadži"*Inga Gaile "Jaukumiņš"*Serhijs Žadans "Harkivas Dinamo"*Māris Zanders, Mārtiņš Mintaurs "U. c. Ārpus kolektīvās atmiņas palikušie"*Irija H. Parente, Selene M. Paskvale "Alma un septiņi briesmoņi"*Gaja Guna Ekle "Brālis, kas nebija vajadzīgs"*The Snow Bear by Holly Web*Reičela Džoisa "Harolda Fraja neticamais svētceļojums", "Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesmas."*Inguna Ula Cepīte "Emma un ekrāni"*Toms Dirgēla "Kuka kunga noburtā grāmata"*Ida Črniča Mlakara, Peters Škrels "Tepat kaimiņos dzīvo meietene" *Ilmārs Šlāpins "never"*Viktorija Švāba "Ļaunestība"*Luīze Pastore "Raiņa ielas cirks"*Marika Svīķe "Mēs esam viens otram" *Velga Krile*Slavomirs Ravičs " Ilgais gājiens"*R. Dž. Palasio "Brīnums"*Reinholds Mesners "Gājiens vientnē. Nangaparbads"*Fredriks Bakmans "Omce sūta sveicienus un atvainojas"*Gendrutis Morkūns "No nomdiršaa dzīves"*Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks"*Anastasija Volhovska "Melleņu lācis. Sapņotāju kalendārs"*Māris Rungulis "En den dīno šoko loko tīno" *Olli Jalonens "Četrpadsmit mezgli līdz Griničai"*Patriks Ness " Septiņas minūtes pirms punskatss*Hanja  Janagihari "Mazliet dzīvības"*Džodija Pikulta "Deviņpadsmit minūtes"*Rasels Benkss "Sodība"*Martine van Nīvenhūzena "Tik daudz ko tev teikt''*Maja Lunde "Sniega māsa"*Čārlesijs Makesijs " Puika, kurmis, lapsa un zirgs" *Monika Kompaņikova "Piektā laiva"

Stāsta komponists Imants Zemzaris  Vai esi dzirdējis Jāņa Ivanova Sesto jeb Latgales simfoniju? Lai noder neliels stāsts par šī skaņdarba diezgan dramatisko un neparasto likteni! 1948. gada 10. februārī PSRS kompartijas centrālkomiteja nāk klajā ar lēmumu, tā dēvēto Ždanova doktrīnu, kurā norādīts uz daudzu padomju komponistu daiļrades formālistisko ievirzi. Par savu līdzšinējo devumu tiek pelti un nosodīti Šostakovičs, Prokofjevs, Hačaturjans, Mjaskovskis un citi. "Formālisma kritiku" saņem arī redzamākie savienoto republiku komponisti, no latviešu skaņražiem kā pirmais - Jānis Ivanovs. Bargu kritiku izpelnās viņa Piektā simfonija un Otrais kvartets. Uz ilgiem gadiem tiek aizliegts šos opusus atskaņot. Tiek arī izdzēsti to ieraksti. Ideoloģiski estētiskā prasība skan nepārprotami: ir jāraksta vienkārša, melodiska un tautiska, tautas masām saprotama mūzika, kas balstīta uz stingriem sociālistiskā reālisma pamatiem un pauž optimismu un ticību padomju dzīves gaišajiem ideāliem. Tas bija sākums mākslas politiskajai regulēšanai. Staļiniskajā totalitārismā mākslai bija jākļūst par valsts ideoloģijas propagandētāju un apkalpotāju, par tās kalponi. "Tā bija prasība pēc ērtai idejiskai komunikācijai pieejamas mūzikas, ko nodrošina teksts vai programma, kā arī ilgstošā tradīcijā izstrādājušās mūzikas paņēmienu stabilās nozīmes," raksta Arnolds Klotiņš. Sākās ar publisku kritiku un nosodījumu par lētticīgu iekļūšanu Rietumu formālistiski dekadentiskajos tīklos. Bet savās tālākajās konsekvencēs partijas lēmumi noveda pie politiskām "tīrīšanām" mūzikas iestādēs, politiskām prāvām, arestiem un represijām. Vadošos padomju komponistus aicina publiski atzīt un nožēlot savus estētiskos nomaldus. Tas jādara arī Jānim Ivanovam. Apspriedē Komponistu savienībā viņš spiests pazemojoši taisnoties: "Mēs, latviešu komponisti, bijām atrauti no krievu mūzikas ilgu laiku. Un, kad vēlāk tikām tai klāt, sastapāmies ar tādiem mūzikas dzīves vadoņiem, noteicējiem kā Šostakovičs, Prokofjevs, Hačaturjans. Tie mums pārmeta mūzikas valodas atpalicību, sauca panākt viņus - un daudzi no mums rāvāmies viņiem līdz. Atzīšos - arī es." Un kādā savā avīžrakstā atrod par lietderīgu deklarēt: "Padomju radošie mākslinieki grib dot savai tautai nevis traģiskas skumjas, nevis apdziedāt nežēlīgā kara radītās bēdas, mūsu mūzikā jāskan neapēnotam optimismam, ko izraisa padomju tautas varonīgais, radošais darbs." Šajā situācijā Ivanovs nevēlas kļūt par disidentu vai garīgu emigrantu, nevēlas nokļūt sabiedrības pelēkajā zonā. Jo viņš pasaulē vairs nav viens, brīvs kā putns. Viņu saista atbildība par ģimeni. Ivanovs padodas. Sper soli atpakaļ. Vēlas rast kompromisu. Kā apliecinājumu gribai laboties Ivanovs sola komponēt liriski episku, pagalam dziesmotu simfoniju par savu dzimto novadu - Latgali. Šis nodoms komponistam itin kā pārāk kaulus nelauž. Gan jau viņa manuskriptu mapē vēl patapušas skices no 30. gados izsapņotās dzimtenes tēlojumu sērijas, kā turpinājums "Rāznai", "Latgales ainavām", "Padebešu kalnam". Sestā jeb Latgales simfonija tapusi 1949. gadā un piepilda, šķiet, visus ideologu sapņus: šī mūzika ir izteikti melodiska, ar tautasdziesmu citātiem vai alūzijām dāsni papildināta, fināls pauž nepārprotamu optimismu, jaunās dzīves uzvaru. Bet gandarījumu par rezultātu autors nejūt: "Simfonijā ir vēstures fragmenti. Ir tautas dejas skats. Ir fanfaras - nāk krievi. Ir maršs - krievu dziesma. Ir Latgales "Aiz ezera balti bērzi". Tas viss tur ir. Taču manis paša tur nav. Es it kā stāvu aiz stūra un to visu noskatos." Tā komponists saka jau pēc vairākiem gadiem, sarunājoties ar muzikoloģi Vizbulīti Bērziņu. Tajā pašā 1949. gadā simfonija piedzīvo pirmatskaņojumu Rīgā, Viļņā, Tallinā, Maskavā, Ļeņingradā, Sočos, Kijevā. Drīz vien tā izskan vairākās Varšavas bloka zemēs, to iepazīst arī Francijā, Itālijā, Argentīnā. Tik lielu auditoriju Ivanova mūzika iekaro pirmoreiz. Pašam to neapzinoties, Ivanovs kļūst par dzimtās Latgales vēstnesi plašā pasaulē. Pēcāk komponists par šo publicitāti ironizē: pēc Varšavā atskaņotās Sestās un Septītās simfonijas poļiem licies, ka viņš ir sirms vecītis, apmēram tāds kā Jēkabs Mediņš. Pēc laikabiedru domām, Ivanovs pret savu Sesto jutis tādu kā greizsirdību. Jo kādēļ gan neatskaņo citas viņa simfonijas?! Sestajai bijis gauži duāls liktenis. Padomijas gados tā celta debešos un rādīta kā paraugs. Jau pēc impērijas sabrukšanas, sākot no deviņdesmitajiem gadiem un pat agrāk, šis opuss kā ideoloģiski neērts darbs no koncertaprites ticis izņemts (vien reizēm skanējis radio: Arvīds Jansons ar Helsinku orķestri, Ernests Bertovskis ar mūsu pašu simfoniķiem). Un tikai 2016. gadā, godinot Ivanova 110. dzimšanas dienu, Rēzeknes koncertzālē "Gors" simfonija atkal izskan. Spēlē jaunu mūziķu sastāvs: Rēzeknes kamerorķestris ar papildspēkiem no galvaspilsētas. Diriģē gluži jaunais Jānis Stafeckis. To klausoties, manī ieplūst nopietns episks vēstījums, izvērsts un sirsnīgs stāsts par Latgali. Pēc Rīgā ieilgušā postmodernā tuksneša jūtu, ka mani piepilda dzīvinošas sulas, kā aizmēžas sīkumi, meli. Publikā redzu jaunas, gaišas sejas. Savu "Latgales simfoniju" šie jaunie ļaudis klausās pirmo reizi. Simfonijas fināls viņiem vairs neasociējas ar sarkanarmijas tanku ienākšanu, kā tas bijis iepriekšējām paaudzēm. Nu tā ir vitāla zemes deja ar gavilējošu aicinājumu post un saulē celt Latgali. Un simfonijas kulminācija jau patiesībā ir trešā, lēnā daļa. Tas ir nāciens pie Latgales Māras, kas, trīsreiz cēlusies, nu lepni stāv atkal Rēzeknes vidū, Latgales sirdī. Muzikoloģe Ilma Grauzdiņa raksta: "Arī te izpaužas mākslinieka lielums - radīt šedevru it kā no augšas uztieptos ietvaros. Jānim Ivanovam Vijoļkoncertā, tāpat Sestajā un Septītajā simfonijā tas ir izdevies. Jo šo partitūru mūzikā ietverts nevis tautiskuma ārējais, butaforiskais ietērps, bet izteikta tautas dvēsele."   

Ja te ir vēl kāds, kas dāvanu gādāšanu atlicis uz pēdējo brīdī, talkā nākam mēs ar grāmatu – dāvanu ieteikumiem.Ar Zani (@mom.who.reads.a.lot) un Sandru (@pielasit_sirdi) parunājām par mūsu tuviniekiem un draugiem, un to, ko viņi lasa, un pēc tam katram piemeklējām īsto grāmatdāvanu.Dāvanu saraksts.MAMMAI*Džena Andersone "Sainis"*Kristīne Ilziņa "Es neliecināšu per jums"*Kristīne Hana "Četri vēji"*Tommi Kinnunens "Nožēlu neizteica"*Robins Šarma "Mūks, kurš pārdeva Ferrari"*Bjērns Natthiko Lindeblāts "Varbūt es maldos"*Krista Anna Belševica "Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām"*Zelda "Stāstiņi visiem pieaugušajiem"BRĀLIM, MĀSAI*Linda Apse "Manas [ie]spējas. Māris Verpakovskis"*Monika Kampaņīkova "Piektā laiva"*Olga Gromova "Cukura bērns"*Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks"*Dinozauru enciklopēdija*Dinosaurium*Toms Flečers "Ziemassvētku zaurs", "Ziemassvētku zaurs un Ziemassvētku ragana"*Ieva Požarska "Jurijs Ņikuļins"*Deivs Grols "Stāstnieks"*'Džulija Smita "Kāpēc neviens man par to iepriekš nav teicis?"BĒRNIEM*Anete Melece "Pazudušais miedziņš"*Marija Parra "Vafeļu sirdis"*Maja Lunde "Sniega māsa"*Janno Peldmā "Izgudrotāju ciema stāsti"*Luīze Pastore "Mākslas detektīvi"*Endijs Sīds "Kakas, takas un smakas"*Niks Karuzo, Dani Rabajoti "Vai viņi purkšķina?"*"Kur rodas bērni? Pirmie jautājumi un atbildes."DRAUDZENEI*Delfīne de Vigāna "Bērni ir karaļi"*Džeimss Heriots "Ja vien viņi prastu runāt"*Kristīne Bergfelde "Vegāns virtuvē. 100+ vegāniskas receptes gardākai dzīvei"*Dana Gulbe "Sakārto māju, sakārto prātu"*Odrija Karlena "Kalendāra meitene"*Mērija Elizabete Kalniņa "Uguns un pulveris"*Dž. K. Roulings "Harijs Poters un Filozofu akmens" (ilustrētā versija)VĪRAM*Džeims Holiss "Saturna ēnā"*Serhijs Rudenko "Zelenskis. Biogrāfija"*Džeremijs Klarksons*Morgans Hauzels "Naudas psiholoģija"*Bērs GrilsTĒTIM*Serhijs Žadans "Internāts"*Vilis Seleckis "Ardievas mežam"*Petra Posterte "Gads, kad ieradās bites"*Nora Ikstena "Mātes piens"*Fredriks Bakmans CITI VĒRTĪGI IETEIKUMI*Valērija Perēna "Svaigs ūdens puķēm"*Kristīne un Kristaps Liepiņi "Pamirs mana sirds mīlestībā"*Zane Eniņa "Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij"*Marta Hola Kellija "Ceriņu meitenes"*Jūvals Noass Harari "Neapturamie mēs"*Patriks Ness "Spetiņas minūtes pēc pusnakts"

Ko lasīt decembrī?Kopā ar šīs sērijas grāmatu koučiem Ulriku un Eviju izskatījām jaunumus mūsu grāmatu plauktos. Ko lasām šobrīd? Kas ir pēdējā mūsu izlasītā grāmata? Ko noteikti iesakām no pēdējā laikā lasītā? To klausies jaunākajā sarunā.Protams, pēc labākās sirdsapziņas centāmies palīdzēt tiem, kas iekūlušies grāmatu problēmās.Seko mums IG!Ulrika https://www.instagram.com/vairak.par.gramatam/Evija https://www.instagram.com/evija_ar_gramatu/Aija https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētie autori un grāmatas.*Monika Kompaņīkova "Piektā laiva"*Jesika Aro "Putina troļļi"*Sāra Pennere "Zudusī aptieka"*Hanss Kristians Andersens "Sniega karaliene"*Linda Apse "De Profundis. Mārtiņš Rītiņš"*Manas [ie]spējas. Māris Verpakovskis"*Kristīne un Kristaps Liepiņi "Pamirs mana sirds mīlestībā"*Jevgēņija Ņekrasova "Katja un kikimora"*Deivs Grols "Stāstnieks"*Dž. K. Roulinga "Harijs Poters un Filozofu akmens"*Anastasija Volhovska "Melleņu lācis: sapņotāja kalendārs"*In My Dreams I Hold a Knife by Ashley Winstead*Kolina Hūvere*Thnk You for Listening by Julia Whelan*Jā Džasi "Mājupiešana"*Juvāls Noass Harari "Neapturamie mēs"*Metjū Makonahijs "Zaļās gaismas"*Friends, Lovers and the Big Terrible Thing: A Memoir by Matthew Perry*Jānis Joņevs "Decembris"*Serhijs Žadans "Decembris"*Bernhards Šlinks "Atvadu krāsas"*Inguna Ula Cepīte "Emma un ekrāni"*Mērija Ričardsa "Vārdu vēsture"*Gendrutis Morkūns "No nomdirša dzīves"*Ērihs Marija Remarks*Fredriks Bakmans "Nervozie ļautiņi", "Vīrs, vārdā Ūve"*Haruki Murakami "Norvēģu koks", "Kafka liedagā"*Sergejs Timofejevs "Bruņinieks, kuram sāpēja zobi"*"Kurbads. Latvju varoņstāsts"*Ingo Zīgners "Mazais pūķis Kokosrieksts un Melnais bruņinieks"

"Tik bieži mēs esam noguruši, tik bieži – noskumuši, nelaimīgi un dusmīgi... To visu projām! Lai mūzika paceļ virs zemes! Lai tā noglāsta dvēseli, lai noglāsta mūs. Jo tas taču ir mūzikas uzdevums – pacelt pāri reālajai dzīvei, kurā mēs dzīvojam: mūzika mums dod tādus laimes brīžus, kad tas viss ir prom, tavai dvēselei ir spārni un tā var lidot," ir pārliecināts komponists Pēteris Vasks. Intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" viņš stāsta par savas kormūzikas interpretējumiem tikko Berlīnē un vēl citu savu opusu dzīvi aiz Latvijas robežām, kā arī par Rīgas Domā gaidāmo "Jubilejas mesu" un "Musica Serena" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un tā jaunā galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski programmā. Rūta Paula: Tava mūzika skan gan Latvijā, gan arvien tālāk pasaulē. Tikko biji uz kāda sava jaundarba pirmatskaņojumu Berlīnē. Pēteris Vasks: 26. novembra vakarā Berlīnes filharmonijas kamermūzikas zālē bija Berlīnes RIAS kamerkora koncerts, kura programmu bija iestudējusi un vadīja mūsu jaunā, brīnišķīgā diriģente Krista Audere. Sevišķi pēc uzvaras Erika Eriksona kordiriģentu konkursā pagājušajā gadā Krista Audere tagad ir pieprasīta diriģente – visi Eiropas profesionālie kori stāv pie viņas rindā, lai uzaicinātu uz sadarbību...  Tā bija pamatīga divdaļīga programma, kuras nosaukums bija Mūzika mieram. Koncerts iesākās ar somu komponista Einojuhani Rautavāras Mesu korim a cappella, tad bija Krimā dzimušās, bet nu jau ilgstoši Igaunijā mītošās Gaļinas Grigorjevas kompozīcija, tad pauze, bet otrajā daļā bija Arvo Perta skaņdarbs, un milzīgs prieks bija par mūsu Jēkaba Jančevska darbu korim ar čellu, ko koncertā spēlēja arī Latvijā pazīstamais Nikolass Altštets. Jēkabam šis ir ļoti skaists darbs! Un tad bija veseli divi mani darbi: vispirms "Fruit of Silence" jeb "Klusuma auglis", ko pasaulē kori labprāt un daudz dzied. Šajā gadījumā – oriģinālajā a cappella versijā. Un tad – pavisam  netipiski – kā pats pēdējais skaņdarbs bija mana dziesma, ko Kristai uzrakstīju, uzzinot to prieka vēsti, ka viņa uzvarējusi Eriksona konkursā. Toreiz es vienkārši spontāni atšķīru mana iemīļotā dzejnieka Knuta Skujenieka kopoto rakstu sējumu un atradu brīnumskaistu tekstu un uzrakstīju viņai skaņdarbu kā tādu mazu dāvanu. Krista šo darbu izvēlējās pirmatskaņot sestdienas vakara koncertā. Parasti jau pieņemts, ka koncerta noslēgumā ir kaut kas ar patosu, bet man tā mūzika uz beigām paliek tāda klusāka, maigāka, un dziesma tā klusi un skaisti izdzisa – Domažorā. Kaut kā pēdējā laikā mani darbi vienmēr beidzas ar Domažoru! "Siltums bezgalīgs" – tā nosaucu šo dziesmu; tās ir skaistā dzejoļa pēdējās divas rindas, kur, manuprāt, pateikta visa būtība. Brīnumskaisti tā izskanēja – protams, latviešu valodā, kā gan savādāk – programmas grāmatiņā bija tulkojums, lai cilvēki aptuveni saprastu šo ārkārtīgi skaisto tekstu. Un Krista bija tik apgarota – viņa tā spēja pacelt vispirms kori – kā virs zemes, un tad arī klausītāji man likās ļoti aizkustināti un priecīgi. Klausītāju bija daudz, un, kā jau pēc tādiem koncertiem, visi cēlās kājās un bija sajūsmā. Liels prieks, ka bija daudz arī latviešu mūziķu: sāksim ar Ivetu Apkalnu, tad arī jaunā Latvijas vēstniece Vācijā Alda Vanaga, kura ir aktīva koncertu apmeklētāja. Bija liels, skaists notikums, pēc kura uz rokām nesām Kristu – viņa pēc koncerta atnāca pie mums, latviešu pulciņa, un varējām viņu samīļot un pateikties par visu skaisto.  Un tev kā komponistam atkal tāds iedvesmojošs un rosinošs brīdis! Protams, jā! Pirmā iepazīšanās ar Kristu bija pirms gadiem trim, četriem, kad viņa uzstājās savā Amsterdamas "Muziekgebouw" – tur ir skaista zāle, kur koris skan visnotaļ labi, un viņa bija iestudējusi manas "Mīlestības dziesmas": ir man tāds kora cikls, kuru viņa bija izvēlējusies, un es, aizbraucot un noklausoties koncertu, pēkšņi sapratu, cik brīnišķīga ir Krista Audere! Un tad vēl beigu beigās noskaidrojās, ka arī Krista nākusi pasaulē mazajā Aizputes pilsētiņā, tā ka mēs esam ne tikai domubiedri, bet arī novadnieki. Bija tik skaisti! Par šo muzikālo draudzību man liels prieks.  Krista vēl ir no tiem latviešu mūziķiem, kas aiziedami pasaulē arvien tālāk, nezaudē saikni ar dzimto zemi – viņa savās programmās daudz un labprāt liek mūsu mūziku. Ne visi mūsu slavenie interpreti to uzskata pašu par sevi saprotamu, bet Krista pieder pie tiem, kas daudz un labprāt diriģē mūsu mūziku. Paldies viņai par to. Šobrīd dzīvojam divu tavu jaundarbu pirmatskaņojumu gaidās. Pirmais būs Latvijas Radio kora koncertā "Jubilejas mesa" piektdien Rīgas Domā. Šo darbu veidojuši seši Latvijas komponisti - kopā ar tevi vēl pieci kolēģi: Arturs Maskats, Juris Karlsons, Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds un Andrejs Selickis. Daļa no mūzikas, tostarp arī tavs "Agnus dei" tapis jau pirms kāda laiciņa. Diemžēl pandēmija izjauca pirms diviem gadiem iecerēto Latvijas Radio kora jubilejas koncertu, bet nu ir klāt Sigvarda Kļavas 60. jubileja, un tad nu šī "Jubilejas mesa" tiks atskaņota Rīgas Doma velvēs. Vai arī pirms diviem gadiem tavs "Agnus dei" bija iecerēts kā lielākas formas daļa? Pirmsākums ir tāds, ka Dānijas Radio koris pasūtīja man skaņdarbu korim a cappella, dodot man pilnīgi brīvu izvēli teksta un valodas ziņā. Tajā brīdī biju gatavs rakstīt mesu latīņu valodā. To arī izdarīju, viņi to iestudēja, aizbraucu uz iestudējumu, un tā bija viena no retajām reizēm, kad biju diezgan nelaimīgs par pirmatskaņojumu – īsti nevarēju saprast, ko esmu tur aplam izdarījis, bet bija vēl cerība: kad to nodziedās kāds no mūsu koriem, sapratīšu, vai darbs ir izdevies, vai tomēr tas ir jāliek "šūplādē". Uzrakstīju otro versiju, pieliekot klāt ērģeles, un to iestudēja mūsu Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā. Sapratu – ir labi. Uzrakstīju vēl vienu versiju manam mīļākajam sastāvam – stīgām, un tā, protams, ir veiksmīgākā, jo, kā es vienmēr saku, divkāršs dziedājums, kad kopā dzied koris un stīgas, ir lielākais spēks, kāds mūzikā var būt. Tātad Mesa eksistē trijās versijās, un tai ir diezgan laimīgs liktenis: manas izdevniecības pārskatos skatos, ka Eiropā to šobrīd atskaņo diezgan daudz, un tieši versiju ar stīgu orķestri. "Jubilejas mesas" atskaņojumā Rīgas Domā "Kyrie Eleison" no manas Mesas būs kā pirmā daļa, bet pēdējā daļa būs "Agnus dei", kas man liekas kā tāda kvintesence, kur tu visvairāk tuvojies dievišķajam mīlestības un mūžīgās gaismas brīnumam. Mūsu izcilie dažādu paaudžu komponisti ir uzrakstījuši arī jaunas mesas daļas. Dod, Dievs, lai tas būtu liels un skaists garīgs piedzīvojums un pārdzīvojums mums visiem. Mūzikas vēsturē šad un tad ir bijis, ka vairāki komponisti raksta vienu skaņdarbu. Jums, šīs mesas rakstītājiem, ir ļoti atšķirīgi rokraksti: kā, tavuprāt, tas viss varētu saliedēties? Zinot komponistus, kuri raksta, un zinot, ko viņi raksta, domāju, ka tur jebkura skaņa un nots būs svētīta no mūžīgās gaismas un ļoti ceru, ka tas būs patiesi liels notikums mūsu mūzikas dzīvē. 10. decembrī Rīgas Domā jau atkal skanēs tava mūzika, un šoreiz – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un tā galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski koncertā. Līdzās Vona-Viljamsa "Jūras simfonijai" būs tava "Musica Serena", kuru tu pats esi raksturojis kā nostalģisku rudens ainavu, mierpilnu jausmu. Man vizualizējas tāda rudens ainava: kad lapas nobirušas, tu ej kādā tālā pastaigā, un pēkšņi ieraugi ko tādu, ko brīdī, kad viss plauka un ziedēja, tu neredzēji, bet tagad pēkšņi paveras jauni apvāršņi un tu par to priecājies, par to brīnies – nekad nedrīkst zaudēt brīnīšanās sajūtu sevī! Bet nu redz, šad un tad pieķeru sevi, ka mēģinu skaidrot mūziku – tai pašai jāizstāsta viss. Bet te ir tā rudens gaisma, kas ir savādāka nekā citas gaismas, bet ir tik skaista un tik sevišķa. Šo skaņdarbu veltīju savam draugam – somu diriģentam Juham Kangasam dzimšanas dienā. Tā vienkārši ir mīlestības pilna dāvana, un tiem, kas to klausās, lai tā noglāsta dvēseli, lai noglāsta mūs: tik bieži mēs esam noguruši, tik bieži - noskumuši, nelaimīgi un dusmīgi... To visu projām! Lai mūzika paceļ virs zemes!  Jo tas taču ir mūzikas uzdevums - pacelt pāri reālajai dzīvei, kurā mēs dzīvojam: mūzika mums dod tādus laimes brīžus, kad tas viss ir prom, tavai dvēselei ir spārni un tā var lidot. Šis darbs skanēs Tarmo Peltokoski vadībā. Vai tev ir iznācis jau tikties ar viņu un parunāt par šo darbu, jeb tu ļauj pilnīgu vaļu šim jaunajam talantam? Par šo darbu ne, tur, manuprāt, nav daudz, ko runāt. Bet vienkārši trūkst vārdu vai atkal to būs daudz par daudz, lai izteiktu, kas tas ir par brīnumu - Tarmo, šis jaunais somu puisis. Šķiet, viņš no kosmosa atlidojis šeit - trūkst vārdu, lai izteiktu sajūsmu un apbrīnu par to, kāds viņā ir apbrīnojams spēks! Orķestris pamatā ir liels mūziķu pulks, kurš spēlē tā, kā viņus vada, kā viņus diriģē un dod impulsu. Un tas, kā Tarmo mūsu Nacionālajam orķestrim viņa inaugurācijas koncertā Cēsīs iedeva šo impulsu - protams, pēc rūpīga un nopietna mēģinājuma procesa, jo viņš ir ļoti prasīgs, principiāls... Dzirdēju, kāds mūsu orķestrim ir pianissimo! Kādas negaidītas nianses! Galvenais, ka mūzika notiek tajā brīdī: dvēsele lido kopā ar orķestri, kad to diriģē šis jaunais somu puisis Tarmo. Tā mums ir tāda dāvana! Uz jebkuru viņa koncertu jābūt klāt visiem, kas vien var būt, jo tādi brīnumi nenotiek bieži. 22 gadus vecs jauneklis, kurš spēj orķestrim iedvest tādu dzīvību, tādu enerģiju - tas ir kaut kas neparasts! Viņa inaugurācijas koncertā bija divas Piektās simfonijas: Vona-Viljamsa Piektā, kuru mēs tikpat kā nezinām - tas ir slavinājums tam labajam, kas katrā no mums ir iekšā. Jo viens no mūzikas uzdevumiem ir stāstīt, ka mēs dzīvosim un izdzīvosim, un mūsu nākotne būs tikai tad, kad naids un ļaunums tiks pārvarēts, un mēs atvērsimies viens pret otru mīlestībā un draudzībā. Un tas viss šajā Piektajā simfonijā bija tik apbrīnojami skaisti! Un tad Sibēliusa Piektā - gulbja lidojums. Tas bija kaut kas neaprakstāms. Arī mūsu Krista Auznieka darbs bija ļoti interesants: viņš ir apbrīnojami talantīgs komponists, un arī no viņa nāk pozitīva garīga enerģija. Pozitīva un apliecinoša, tāda gaiša. Ne vienmēr ar mūsdienu mūziku ir tā, ka pēcgarša pēc tās izskanēšanas ir tik gaiša un prieka pilna. Tā ka brīnumu brīnumi notiek mūsu mūzikas dzīvē! Saruna pilnā aojomā lasāma portālā lsm.lv.

Laiks atskatīties uz novembrī izlasīto un lappusēs piedzīvoto. To darām nemainīgā sastāvā, un pie mikrofoniem klausieties Zani (IG @mom.who.reads.a.lot), Sandru (IG @pielasit_sirdi) un Aiju (IG @piedzivot).Novembrī lasījām atsevišķi un kopā, piedzīvojot lappuses lietuviešu autora Gendruta Morkūna stāstā "No nomdirša dzīves". Šis stāsts par sistēmas bērniem mūs aizkustināja un raisīja pārdomas par sabiedrību, kurā dzīvojam.Seko mums Instagram.Zane https://www.instagram.com/mom.who.reads.a.lot/Sandra https://www.instagram.com/pielasit_sirdi/Aija https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotIegādājies mēneša grāmatu – Gendrutis Morkūns "No nomdirša dzīves" https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/202485-no_nomdirsa_dzives.htmlSarunā pieminētie autori un grāmatas*Marija Parra "Vafeļu sirdis", "Vārtsargs un jūra", "Glimmerdāles Tonje"*Kolina Hūvere*The Book Eaters by Sunyi Dean*Džoanna K. Roulinga "Ziemassvētku Cūks"*Tūve Jānsone "Vēlu novembrī"*Inga Gaile "Stikli", "Skaistās"*Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks"*Marks Hedons "Savādais atgadījums ar suni naktī"*Jānis "udris "Īvande Kaija. Sievietes dzelme"*Kristīne Hanna "Četri vēji"*Elīsabeta Rinella "Sniegotā zeme"*Jānis Joņevs "Decembris"*Inga Grencberga "Sestā sieva"*Maja Lunde "Sniega māsa"*Žoels Dikērs "Patiesība par Harija Kabēra lietu"*Monika Kompaņīkova "Piektā laiva"*Daina Šadre "Bruņurupuču tango"*Juvāls Noass Harari "Nepaturamie mēs"*Jā Džasi "Mājupiešana"*Dēlija Ouensa "Kur vēži dzied"*Gedndrutis Morkūns "No nomdirša dzīves"*Ida Črniča Mlakara "tepat kaimiņos dzīvo meitene"*Beksija Kamerona "Kulta pēdās" *Sāra Pennere "Zudusī aptieka"*Deivs Grols "Stāstnieks"*Franks Herberts "Kāpa"*Aleksejs Saļņikovs "Petrovi ar gripu" (Decembra grāmata)

Par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 97. koncertsezonā gaidāmajiem notikumiem stāsta orķestra direktore Indra Lūkina. Šī sezona klausītājiem sola tikšanos vijolnieku Gidonu Krēmeru, pianistu Andreju Osokinu, ērģelnieci Ivetu Apkalnu, soprānu Karenu Vūru, diriģentiem Vasiliju Sinaiski, Žanu Klodu Kazadesī, Ģintaru Rinkeviču u. c. Sezonu LNSO atklās 30. septembrī plkst. 19 Lielajā ģildē, kad pie diriģenta pults atgriezīsies Kristīna Poska ar solistiem – igauņu vijolnieku Robertu Traksmanu un Amsterdamas Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistari Santu Vižini. "Sākot orķestra 97. sezonu, mums ir gan labas, gan ne tik labas ziņas – Lielajā ģildē, šobrīd vienīgajā akadēmiskās mūzikas koncertzālē Rīgā, renovācijas darbi pagaidām tomēr nesāksies, kā tas iepriekš tika plānots. Labā ziņa ir daudz svarīgāka – LNSO sāk sezonu ar jaunu māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu; viņa vārds jums droši vien jau palicis prātā – tas ir 22 gadus jaunais somu talants Tarmo Peltokoski. Arī sliktajā ziņā var saskatīt ko labu – lai vai kā, bet Rīgas publikai būs iespēja klausīties daudzus mūsu koncertus ar izciliem māksliniekiem tepat, galvaspilsētā. Un arī reģionu klausītājiem nav pamata bēdāties – vairāki no plānotajiem koncertiem notiks tieši reģionālajās koncertzālēs. Par to, cik svarīga loma orķestra radošajā dzīvē ir galvenajam diriģentam, būtu lieki runāt. Esam patiesi laimīgi par  satikšanos ar Tarmo Peltokoski un aicinām klausītājus doties 2022./23.gada sezonas kopīgajā muzikālajā ceļojumā!" skaidro LNSO direktore Indra Lūkina. Sestdien, 8. oktobrī, LNSO ceļi vedīs uz Rēzekni, kur plkst. 18 Latgales vēstniecībā Gors koncertā "ORGANismi 2022. Iveta Apkalna, LNSO un VAK Latvija" diriģentu Gunta Kuzmas un Māra Sirmā lasījumā varēs dzirdēt Aleksandra Gilmāna, Pētera Vaska, Ārona Koplenda un Filipa Glāsa mūziku. Sestdien, 22. oktobrī, plkst. 18 koncertzālē Cēsis koncertā Gidons Krēmers un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā uz skatuves kopā ar LNSO kāps vijolnieks Gidons Krēmers, kura atskaņojumā skanēs Sofijas Gubaiduļinas 1980. gadā komponētais, Krēmeram veltītais koncerts vijolei un orķestrim Offertorium. Tāpat klausītāji varēs baudīt Johannesa Brāmsa Ceturto simfoniju. Īpašu programmu LNSO iecerējis arī ar savu jauno māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Tarmo Peltokoski. Pirmais koncerts, kurā diriģents uzņemsies orķestra vadību, norisināsies sestdien, 19. novembrī, koncertzālē "Cēsis". Programmā iekļauts Krista Auznieka skaņdarbs Grace, Žana Sibēliusa Piektā simfonija un Ralfa Vona-Viljamsa Piektā simfonija. Otrreiz Tarmo Peltokoski vadībā orķestris uzstāsies sestdien, 10. decembrī, Rīgas Domā. Koncertā "LNSO un Tarmo Peltokoski. Vasks un Vona-Viljamsa Jūras simfonija" mūziķiem pievienosies somu soprāns Silja Ālto un  baritons Rihards Millers. Programmā - arī Pētera Vaska Musica serena.

Piektdien, 30. septembrī, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestris (LNSO) 97. sezonas atklāšanas koncertā sezonas atklāšanā muzicēs savas galvenās viesdiriģentes Kristīnas Poskas (Igaunija) vadībā. Jaunajā sezonā par LNSO rezidējošo komponistu ir izvēlēts Krists Auznieks, un šajā koncertā skanēs viņa darbs "Crossing". Kultūras rondo par sadarbību, iecerētajiem koncertiem un palikšanu Lielajā ģildē saruna ar LNSO direktori Indru Lūkinu un rezidējošo komponistu Kristu Auznieku. Auznieka darbs "Crossing", kas ir piepildīts ar amerikāņu minimālismam raksturīgu jaudu un vienlaikus – teju pastorālām un gaišām noskaņām. Volfganga Amadeja Mocarta "Sinfonia concertante" atskaņojumā orķestrim pievienosies Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistare Santa Vižine un Tallinas kamerorķestra pirmo vijoļu grupas mūziķis Roberts Traksmans. Par vakara kulmināciju kļūs Antona Bruknera Septītās simfonijas izpildījums. Šajā sezonā par LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļuvis talantīgais soms Tarmo Peltokoski. Pirmais koncerts orķestrim kopā ar jauno māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Tarmo Peltokoski būs 19. novembrī koncertzālē “Cēsis”. Programmā iekļauts Krista Auznieka skaņdarbs “Grace”, Žana Sibēliusa Piektā simfonija un Ralfa Vona-Viljama Piektā simfonija.  

Āgenskalna tirgū un Kalnciema kvartāla galerijā, divās lokācijās vienlaikus, no 30. septembra līdz 30. oktobrim būs skatāma Rotu mākslas biedrības piektā grupas izstāde "Iztēlojies. Miers". Par šo notikumu stāsta rotu mākslinieces Ginta Grūbe un Zane Vilka. Izstādes raksturs nav politisks vai agresīvs. Gluži otrādi, izstāde plānota kā patvērums, iespēja atrasties drošībā, kaut tikai iztēlē. Vārds "miers" šī brīža kontekstā ir ļoti pretenciozs un filozofisks. Miers tirgū ir sava veida paradokss, jo tirgus kņada nebūt nav raksturojama ar vārdu miers. Tomēr tirgus nodrošina enerģijas apmaiņu, notiek kustība un turpinās ikdiena, kas kļūst par cilvēkam nepieciešamo mieru. "Iztēlojies" ir ne tikai aicinājums, bet  arī atsauce uz Džona Lenona dziesmu ar šādu nosaukumu, kas nereti tiek atskaņota kā sava veida brīvības himna. Iecere par grupas izstādi Rīgā, divās lokācijās vienlaicīgi (Kalnciema kvartāla galerijā un Āgenskalna tirgū), radās reizē ar Āgenskalna tirgus paviljona restaurācijas noslēgšanos. Rotu mākslas biedrība kopš dibināšanas veidojusi izstādes Cēsu izstāžu namā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, Valmieras izstāžu namā un Kuldīgas mākslinieku rezidences galerijā un nu pienācis laiks priecēt rīdziniekus un Rīgas viesus. Izstādes dalībnieki: Aleksandra Federika Krastiņa, Andris Lauders, Anita Savicka, Anna Fanigina, Ginta Grūbe, Guntis Lauders, Ilze Egle, Jānis Brants, Maija Vītola-Zitmane, Māris Auniņš, Māris Šustiņš, Paula Treimane, Pēteris Ripa, Rasma Pušpure, Una Mikuda, Valdis Brože, Vladislavs Čistjakovs, Zane Vilka.

Pafbet Latvijas – Igaunijas Basketbola līgas piektās sezonas priekšvakarā “Basketstudija 2+1” atgriežas pie klausītājiem ar sarunu par Latvijas klubu gatavību, ambīcijām un izredzēm. Pastāvīgie vadītāji Reinis Lācis un Guntis Keisels kopā ar basketbola zinātāju – topošā TV raidījuma “Pafbet Shoot-around” vadītāju Andreju Siliņu runāja par: - starpsezonas pārsteigumiem, pārdzīvojumiem un atklājumiem; - Igaunijas basketbola kolorītu; - ukraiņu akcentu Latvijas – Igaunijas līgā; - iespēju pilsētu Liepāju; - kluba restartu Valmierā; - Latvijas Universitātes studentu tuvošanos basketbola bakalaura grādam; - stabilitāti un motivācijas izaicinājumiem Ogrē; - iespējamo sezonas dinamiku Ventspilī; - čempionu atjaunoto veidolu un tradicionālajiem mērķiem Rīgā. Saruna par Latvijas klubu basketbola aktualitātēm labas basketbola spēles garumā!

Aiga Veckalne ir valodniece, tulkotāja un raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja, kā arī kaislīga lasītāja un grāmatu cienītāja.Šajā sarunā uzklausu atmiņas par Aigas lasīšanas pieredzi bērnībā, dalu pārdzīvojumu, Ingas Pizānes pēdējo dzejas grāmatu medījot, un uzzinu jaunumus par Aigas pēdējo tulkojumu, ko jau rudenī varēsim lasīt arī mēs. Par emocijām lasot un grāmatu vērtību.Seko Aigai Instagram https://www.instagram.com/aigav/Seko raidierakstam Pieturzīmes Instagram https://www.instagram.com/pieturzimes/Klausies raidierakstu Pieturzīmes Spotify https://open.spotify.com/show/0jwTS52PF5BbLg6Rp5AqvMKļūsti par raidieraksta "Pieturzīmes" atbalstītāju https://www.patreon.com/pieturzimesKļūsti par raidieraksta "Piedzīvot lappuses" atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā minētie autori un grāmatas.*Jozefs Lada *Aleksandrs Dimā "Grāfs Monte Kristo"*Pēters Hēgs "Smillas jaunkundzes sniega izjūta"*Agata Kristi*Umberto Eko "Fuko svārsts"*Roberts Galbraits*Boriss Akuņins*Daniel Silva *Inga Pizāne "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm"*Jurģis Liepnieks "Mans nabaga pirāts"*Arno Jundze "Es nemiršu nekad"*Viktors Klemperers "LTI. Trešā reiha valoda. Filologa piezīmes"*Edvards Vitmors *Andra Manfelde "Poēma ar mammu"*Alena Mornštainova "Klusie gadi"*Monika Kompaņikova "Piektā laiva"*Pavols Rankovs "Tas notika 1. septembrī (vai citā dienā)"*Kateržina Tučkova "Balto Karpatu dievietes"*Ojārs Vācietis*Kens Kīzijs "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu"*Alberts Bels "Bezmiegs" (ZGS)

De Belgische overheidsrente staat op z'n hoogste peil sinds 2014. Dat is dus lang geleden, maar wat betekent dat voor de beleggers, spaarders, leners en vooral ook onze staatsschuld? Onze expert legt uit!In de maatregelen die de federale overheid heeft genomen om onze energiefactuur te verlichten, hebben toch enkele opmerkelijke losse eindjes.En hebben de vakbonden die vandaag in Brussel betogen voor meer koopkracht gelijk of zijn hun eisen overdreven? We houden één en ander eens tegen het licht  Host: Bert Rymen Productie: Tim Gatzios Blijf 24/7 op de hoogte van het nieuws dat ertoe doet met onze middagnieuwsbrief en avondnieuwsbrief.Gebeurt er iets belangrijks dat je niet mag missen? Dan weet je het meteen via onze breaking news-alerts.See omnystudio.com/listener for privacy information.

23. augustā koncertā “No Mendelszones līdz Māleram” debiju ar Orķestris "Rīga" piedzīvos diriģents Artūrs Oskars Mitrevics – šā gada JVLMA un LMT Gada balvas laureāts. Pie ērģelēm būs Ilze Reine, bet programmu kuplinās baritons Rihards Millers. Programmā: Fanija Mendelszone - Uvertīra do mažorā, aranž. Anders Hogsteds Fēliks Mendelszons - Sonāte op. 65/6, Korālis ar variācijām  Gustavs Mālers - "Ceļojošā mācekļa dziesmas", aranž. Ēriks Sommerss Makss Rēgers - Benedictus op. 59/9 Gustavs Mālers - Piektās simfonijas Adagietto, aranž. Kohs Šišikura Kamils Sensānsa - Allegro giocoso un Fināls no Trešās ērģeļsimfonijas, aranž. Marks Hindslijs Kādu iespaidu atstāj vārdi „debijas koncerts”? Ir plaši izziņots, ka pirmoreiz koncerts ar Orķestra „Rīga”. Vai nebūtu gribējies, ka tas drīzāk paliek aizkadrā, lai pēc tam, it kā „starp citu”, varētu pateikt – tā bija debija? Protams, tas uzliek zināmu atbildību, bet taisnības labad jāsaka, ka tā nav pilnīga debija orķestra priekšā – šī nav pirmā tikšanās ar Orķestri „Rīga”, mums arī iepriekš bijusi iespēja strādāt kopīgi. Tas notika, pateicoties pandēmijai, jo mums kā Mūzikas akadēmijas studentiem bija iespēja doties strādāt pie orķestra un piedalīties akadēmijas komponistu jauniestudējumu konkursā tieši ar šo orķestri. Tātad nav gluži pirmā reize, bet nopietnu koncertu kontekstā – jā. Tad jau pārbaudīšana aiz muguras. Pieņemu, ka arī Orķestris „Rīga” sākumā pārbauda – vai šis diriģents dzird, kurš pūš šķībi, vai nedzird? Vai bija kaut kas tāds? Es jau teiktu, ka pārbaudīšana, filtrēšana notiek visu laiku. Bet jāteic gan, ka neviens šeit šķībi nespēlē. Programmas izvēle bija pilnīgi paša ziņā, vai kaut ko ieteica orķestra galvenais diriģents Valdis Butāns vai profesors Andris Vecumnieks no Mūzikas akadēmijas? Šoreiz orķestris man piedāvāja jau gatavu programmu, un izvēle nebija manā varā, bet esmu ļoti priecīgs par šo programmu. Tā iedvesmo -  tik daudz dažādu šķautņu! Jāsaka gan, ka tie visi ir pārlikumi no simfoniskā repertuāra, bet būs gan kaut kas, ko Latvijas publika, iespējams, nav dzirdējusi, gan kaut kas labi pazīstams, piemēram, Mālera opusi, kuri man personīgi ir sevišķi tuvi. Koncerta sākumā divi Mendelszoni – Fanija un Fēlikss, tad sekos opuss, kura atskaņojumā piedalīsies arī dziedātājs Rihards Millers. Šķiet, jau kādu laiku gaisā virmojusi doma, ka vajadzētu ķerties pie Mālera „Klejojošā mācekļa dziesmām”. Šis ir tāds skaists atgadījums. Mēs ar Rihardu esam kolēģi LKA jauktajā korī „Sōla” – es kā diriģents un Rihards kā vokālais pedagogs. Pirms pāris mēnešiem sarunājoties pirms mēģinājuma, kaut kā neviļus nonācām pie šīm Mālera dziesmām. Izrādījās, ka mums abiem ir interese par šo ciklu – Rihards tobrīd to cītīgi mācījās, lai atskaņotu versijā balsij un klavierēm, savukārt es šo ciklu biju pētījis paša intereses dēļ. Bijām to aplūkojuši Akadēmijā, un tas mani patiesi ieinteresēja. Un re, cik interesanti – pēc pāris mēnešiem zvans no Orķestra „Rīga” ar jautājumu, vai es vēlētos diriģēt to kopā ar orķestri un tieši Rihardu Milleru! Īstajā brīdī palaidāt domu kosmosā. Bet pieļauju, ka akadēmijā tika pētīta versija simfoniskajam orķestrim, nevis pūtēju. Tieši tā. Jāsaka, ka šī pat nav versija pūtēju orķestrim, es to drīzāk sauktu par pārlikumu pūtēju ansamblim. Instrumentācija ir viegla, krāsaina un arī ļoti pateicīga vokālistam, jo nav papildus slogs pārvarēt šos instrumentālos spēkus. Cik bieži pasaulē atskaņo šo instrumentācijas versiju? Neesmu atradis nevienu ierakstu variantam, kuru atskaņosim, līdz ar to informācijas man nav. Pirmie noteikti nebūsim, bet neesmu drošs, ka atskaņojumu ir bijis ļoti daudz. 23. augusta koncertā piedāvāsiet klausītājiem ļoti daudzveidīgas emocijas – būs dzīvespriecīgā Fanija Mendelszone, tad apcerīgais Fēlikss Mendelszons, Gustavs Mālers un beigu beigās – Kamils Sensānss. Un atkal – grandiozi. Manuprāt, Sensānsa ērgeļsimfonijas fināla atskaņojumu tiešām nevaru sagaidīt. Ļoti vēlos dzirdēt, kā tas izklausās tieši ar Rīgas Doma ērģelēm, to mēs uzzināsim tikai otrdien. Manuprāt, izcils skaņdarbs, ar ko noslēgt, izcils skaņdarbs, kurā izsliet galvu un tad doties tālāk dzīvē, jo fināls ir pacilājošs un uzmundrinošs. Satiekoties šīm divām stihijām – pūtēju orķestrim, kas jau mēģinājumos ir tiešām spožs, un Doma baznīcas ērģelēm, kas ir sevišķi krāšņs instruments – man liekas, ka simbioze būs varena.  

Er zijn dit jaar al tot vier keer meer klachten ingediend tegen luchtvaartmaatschappijen, bij claimbedrijven. Maar hebben al die claimers hun geld ook teruggekregen?De vijf grote westerse oliebedrijven hebben nog nooit zo veel winst gemaakt. Wordt die goed besteed? En hoe lang gaat de oliebonanza nog duren?En er verhuizen op dit moment veel meer mensen van Brussel naar Vlaanderen dan omgekeerd. Vanwaar die plotse opstoot? Host: Bert Rymen Productie: Roan Van EyckSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Laikā, kad Latvijā un daudzviet citur Eiropā atzīmē vasaras saulgriežus, Eiropas Savienības līderi pulcējas uz samitu, kas īpaši nozīmīgs Ukrainai, Moldovai un arī Gruzijai. Tieši šajās dienās spriedīs par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu šīm valstīm. Paralēli šiem notikumiem šonedēļ Rīgā notika arī tā sauktais "Trīs jūru iniciatīvas" samits, kurā papildus ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumiem sprieda arī par Ukrainas tuvināšanu šim projektam. Tikmēr Ukrainas konflikta dēļ saasinājušās ne tikai Krievijas attiecības ar Lietuvu, kas ierobežo kravu tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu, bet arī ar Maskavas tradicionālo sabiedroto - Kazahstānu.  Turpinām runāt arī par Francijas parlamenta vēlēšanām, kuru noslēgumā viens no lielākajiem zaudētājiem ir izrādījies valsts prezidents Emanuels Makrons. Viņa vadītā partija ir zaudējusi vairākumu parlamentā un tagad ir izvēles priekšā - vai nu veidot mazākuma valdību vai mēģināt panākt koalīciju ar kādu no opozīcijas spēkiem. Neviens gan pēc šādas sadarbības īpaši nealkst. Eksperti prognozē, ka Makronu gaida arvien pieaugoši protesti arī sabiedrībā un netiek izslēgta iespēja, ka nākamā gadā varētu sarīkot ārkārtas vēlēšanās. Aktualitātes vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. „Politiskās paralīzes” iespējamība Francijā Svētdien, 19. Jūnijā, notikušo Francijas Nacionālās Asamblejas vēlēšanu otrā kārta nesa sarūgtinošus jaunumus prezidentam Emanuelam Makronam un viņa vadītajai centriskajai partijai „Uz priekšu, Republika!”. Lai arī pēc vēlēšanām frakcija „Kopā”, kuras kodols ir valdošā partija, joprojām ir lielākā, tā ir zaudējusi gandrīz trešdaļu vietu un līdzšinējo parlamentāro vairākumu. Tā nu Makrons, kurš pirms pāris mēnešiem kļuva par pirmo Francijas prezidentu 20 gados, kurš ticis pārvēlēts uz otro termiņu, tagad ir pirmais prezidents 30 gados, kura partijai nav vairākuma parlamentā. Tomēr viņam diezgan noteikti nedraud vairāku kādreizējo Piektās republikas prezidentu liktenis vadīt valsti ar politiski pretējas ievirzes valdību, jo pārējās jaunā parlamenta frakcijas ir tik politiski pretišķīgas, ka koalīcijas izveidošana to starpā ir praktiski neiedomājama. Tādējādi Makronam ir divi rīcības varianti: vienoties par koalīciju ar kādu no līdzšinējās opozīcijas spēkiem vai sastādīt mazākuma valdību, kurai nāktos vienoties ar opozīciju nozīmīgāko lēmumu pieņemšanai. Visnotaļ pieņemams koalīcijas partneris būtu labēji centriskā Republikāņu partija, kam ar prezidenta partiju ir tuvas politiskās platformas. Pirmdien republikāņu līderis Kristiāns Žakobs gan paziņoja, ka viņa partija palikšot opozīcijā, taču pēc sarunām Elizejas pilī no republikāņu aprindām pienākuši signāli, ka partija sliecas pieņemt koalīcijas piedāvājumu. Tāpat uz sarunām Makrons aicinājis arī franču sociālistu līderi Olivjē Foru un komunistu līderi Fabjenu Ruselu. Abi pieder pie kreiso partiju bloka, kas ieguvis otru lielāko mandātu skaitu parlamentā. Bet, kas zīmīgi, uz sarunām nav aicināts kreisā bloka lielākā spēka – kreisi populistiskās partijas „Nelokāmā Francija” līderis Žans Liks Melanšons. Pavisam malā no valdības veidošanas procesa paliek lielākais šo vēlēšanu ieguvējs – labēji radikālā Nacionālā apvienība. Marinas Lepenas partija, kurai līdz šim parlamentā bija vien astoņas vietas, šo skaitu tagad palielinājusi vairāk nekā desmitkārt, līdz ar to iegūstot gluži citas iespējas ietekmēt politiskos procesus. Tagad labējiem radikāļiem ir tiesības rosināt neuzticības balsojumus valdībai un likumprojektu izvērtēšanu konstitucionālajās tiesās, viņu pārstāvji var nonākt parlamenta komisiju vadībā un, protams, daudz biežāk uzstāties debatēs. Notikumu karuselis Ukrainā un ap to 20. jūnijā videouzrunā Ukrainas sabiedrībai prezidents Volodimirs Zelenskis pauda, ka šī nedēļa paliks vēsturē kā valstij izšķiroša. Galvenais motīvs šādam izteikumam bija lēmums par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, par ko šonedēļ jālemj Eiropas Savienības samitā. Viss liecina, ka lēmums varētu būt pozitīvs. Jau pagājušajā nedēļā ar ieteikumu piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un arī Moldovai nāca klajā Eiropas Komisija tās prezidentes Urzulas fon der Leienas personā. Tāpat nepārprotamu atbalstu tam pauda trīs lielāko kontinentālās Eiropas ekonomiku vadītāji, kad pagājušajā nedēļā viesojās Kijivā. Francijas prezidents Emanuēls Makrons, Itālijas premjerministrs Mario Dragi un Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kā arī Rumānijas prezidents Klauss Johannis ieradās Ukrainā, kā ierasts, iepriekš neizziņotā vizītē. Nenākas šaubīties, ka Rietumeiropas trijotnes sarunās ar prezidentu Zelenski tika cilāts jautājums par iespējamu kompromisu ar Kremļa režīmu. Atliek vien minēt, cik nopietns bija spiediens, nolūkā panākt Ukrainas piekāpšanos, tomēr rezultāts ir acīmredzams – Kijiva paliek stingra savās principiālajās nostādnēs par valsts suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, kam atbalstu pauda arī augstie viesi. Dienu vēlāk Kijivu apmeklēja arī britu premjerministrs Boriss Džonsons, atvedot līdzi priekšlikumu par lielāka skaita ukraiņu karavīru apmācīšanu Lielbritānijā. Diezgan nozīmīga Ukrainai ir arī piesaiste t.s. „Trīs jūru iniciatīvai” – plašai loģistikas, sakaru un tehnoloģiju attīstības projektam, kurā piedalās 12 Eiropas Savienības dalībvalstis reģionā starp Baltijas, Melno un Adrijas jūru. Iniciatīvas kārtējā samitā, 20. un 21. jūnijā notika Rīgā, tika pieņemts lēmums par partnerību ar Ukrainu. Tikām nepatīkamus pārdzīvojumus pagājušās dienas nesušas Krievijas līderim Vladimiram Putinam un viņa režīmam. Vispirms jau Lietuva darīja zināmu, ka no 18. jūnija cauri tās teritorijai uz Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu pa dzelzceļu vairs nevarēs nogādāt Eiropas Savienības sankcijām pakļautas kravas – ogles, metālus, celtniecības materiālus un augsto tehnoloģiju izstrādājumus. Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs izteicies, ka šie ierobežojumi attiecoties uz apmēram pusi no apgabalā ievestajām kravām. Kremļa pārstāvji jau nākuši klajā ar sašutuma pilniem vērtējumiem un draudīgiem izteikumiem par to, ka Krievija rīkosies savu nacionālo interešu aizstāvībai un ciest nākšoties Lietuvas iedzīvotājiem. Tāpat pagājušonedēļ notika Sanktpēterburgas Starptautiskais ekonomikas forums, kurā piedalījās arī Vladimirs Putins un Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Abu līderu kopīgajā diskusijā prezidents Tokajevs paziņoja, ka Kazahstāna negrasās atzīt t.s. Doneckas un Luhanskas tautas republiku – faktiski Krievijas radītu un uzturētu Austrumukrainas separātistu teritoriju – valstisko suverenitāti. Tāpat Kazahstānas līderis atteicās pieņemt viņam piešķirto Krievijas valsts apbalvojumu – Aleksandra Ņevska ordeni. Pāris dienas vēlāk Krievija paziņoja, ka pagaidām tiek pārtraukts Kazahstānas naftas tranzīts caur Krieviju, savukārt Kazahstānas teritorijā aizkavēti 1700 vagoni ar Krievijas akmeņoglēm. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Voor 't eerst zijn er weer een stuk méér faillissementen. 't Is gedaan met de bankroet-luwte, en 't zal er de komende maanden niet op verbeteren. Deutsche Bank ligt onder vuur voor 'greenwashing'. Maar wat is dat precies? En hoe kan je het vermijden als belegger? En we praten met de oprichter van Sol.One, een bedrijf uit Brugge dat zwermen rijdende robots klaarmaakt voor militaire operaties in Oost-Europa. Host: Bert Rymen Productie: Roan Van Eyck  See omnystudio.com/listener for privacy information.

Renārs ir uzlādēts un priecīgs, un stāsta par maizi, kas ir viena no viņa kā pavāra kaislībām. Jo pirms mēneša beigu sausiņiem, ir maize. Starp citu, maizi mēs "cepam" ne "cepjam".  Dziesma, kura iedvesmojusi jaunāko Renāra recepti, ir Mac Demarco "Nobody". 

Renārs ir uzlādēts un priecīgs, un stāsta par maizi, kas ir viena no viņa kā pavāra kaislībām. Jo pirms mēneša beigu sausiņiem, ir maize. Starp citu, maizi mēs "cepam" ne "cepjam".  Dziesma, kura iedvesmojusi jaunāko Renāra recepti, ir Mac Demarco "Nobody". 

't Gaat weer fel de foute kant uit met de energieprijzen. Hoe erg is het en hoe lang gaat dit nog duren? Verschillende Russische oligarchen spreken zich ook uit over de oorlog in Oekraïne. Maar luistert president Poetin nog wel naar hen? En er zit goeie business in bomen planten. Host: Bert Rymen Productie: Roan Van Eyck  See omnystudio.com/listener for privacy information.

2022. gada pirmais raidījums veltīts Apvienotajai Karalistei vai kā mēs to bieži saucam – Lielbritānijai. Nereti dzirdam arī terminu Anglija piemērotu visai valstij, bet tas nebūs, protams, korekti, jo tā ir tikai viena no federālās valsts četrām daļām.  Te patiesībā arī jāpaskaidro smalkā nosaukumu nianse. Nosaukumu iemesls un atšķirība starp tiem ir saistīts ar Britu salu garo un sarežģīto vēsturi. Starp citu, kas interesanti – terminu “liels” pievienoja salas nosaukumam franči puses viduslaikos, lai atšķirtu Bretaņas reģionu no Britānijas salas. Mūsdienās “Lielbritānija” ir ģeogrāfiskās salas nosaukums un politiskais nosaukums, kas apvieno Angliju, Skotiju un Velsu. Lai arī nosaukumu Lielbritānija lieto jau kopš 15. gadsimta, tikai 1707. gadā to sāka lietot oficiāli kā Lielbritānijas Karalisti. Savukārt, nosaukums Apvienotā Karaliste ir saistīts ar Īrijas faktoru. Kopš 12. gadsimta tā faktiski bija angļu kolonija, un pēc Lielbritānijas parādīšanās tā palika Lielbritānijas kroņa ietekmē. 1801. gadā tā oficiāli tika iekļauta britu pārvaldībā un kļuva pazīstama kā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste vai saīsināti Apvienotā Karaliste. Šis valstiskais veidojums gan pastāvēja tikai līdz 1922. gadam, kad Īrija (izņemot sešus apgabalus ziemeļos) atdalījās. Īrija drīz kļuva par suverēnu republiku, un tās bijušais pārvaldītājs ieguva oficiālo nosaukumu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste. Tādējādi iekļaujot šos sešus Ziemeļīrijas apgabalus. Svarīgi neaizmirst, ka Apvienotā Karaliste vēl 19. un 20. gadsimtā bija pasaules vēsturē pati lielākā impērija un politiskais hegemons. Uzreiz pēc Pirmā pasaules kara Apvienotās Karaliste kontrolēja apmēram ceturto daļu no pasaules sauszemes teritorijas – un tas bija situācijā, kad visas mūsdienās zināmās sauszemes teritorijas vispār bija atklātas. Apvienotajai Karalistei vēl aizvien pieder 13 aizjūras teritorijas, no kurām zināmākās, par kurām jau esam stāstījuši iepriekšējos raidījumos - Folklenda salas un Bermudu salas, kā arī pastāv Nāciju sadraudzība, kurā ietilpst 54 mūsdienu valstis, no kurām 15 valstīs Elizabete II ir valsts galva. Pirms runājam par mūsdienām, vēl nedaudz par 19. gadsimta britu militārās varenības relatīvi komisku piemēru. 1896. gada augustā Apvienotā Karaliste un Zanzibāras sultanāts cīnījās apmēram 40 minūtes, padarot to par īsāko karu, kāds jebkad noticis vēsturē. Tikai viens britu jūrnieks tika ievainots, bet otrā galā upuru skaits sasniedza 500. Bet par šodienu runājot, Apvienotā Karaliste ir kodolvalsts, kurai pēc 2021. gada datiem ir, apmēram 225 kodolgalviņas. Apvienotā Karaliste ir arī viena no G7 valstīm, un 2021. gadā tur aizvadīja prezidentūru, tā ir arī viena no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm, ka arī NATO dibinātājvalsts, kas tērē 2,1 no IKP. Tā ir piektā pasaulē lielākā ekonomika ar IKP izmēru apmēram 2,5 triljoni eiro. Eiropas Ekonomiskajai kopienai jeb mūsdienu Eiropas Savienībai Apvienotā Karaliste pievienojās 1973. gadā. Tomēr 2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no ES. To motivēja gan valsts vēsturiskās varenības sentiments, gan arī masveida migrācija uz valsti, tostarp ap 100 tūkstošu latviešu, gan dezinformācija, gan maldi. Apvienotā Karaliste kļuva par pirmo valsti, kas izstājās no ES 2020. gada 31.janvārī. Brexit bija dienaskārtībā vairākus gadus un bija politiskiem sarežģījumiem apvīts un, patiesībā, mēs no tā nekur neesam aizbēguši. Joprojām notiek sarunas, diskusijas par Ziemeļīriju, strīdi ar Franciju un nemaz neizskatās, ka tik drīz viss varētu atrisināties. Par to, kā tad šobrīd ir dzīve divus gadus pēc „Brexit”, komentārā lūdzām pastāstīt arī Latvijas Republikas bijušajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.  

Dikke kans dat 'ie bij jou al een tijdje staat te pieken, of dat je 'm dit weekend in huis haalt

Dikke kans dat 'ie bij jou al een tijdje staat te pieken, of dat je 'm dit weekend in huis haalt ? maar voordat een kerstboom jouw huis binnenkomt heelft 'ie er al een heel leven opzitten. Hoe dat zit vertelt onze eigen kerstman Marco ?? je in deze 'Lang verhaal kort'.

Šonedēļ mūsu ceļi ved uz pasaulē piekto apdzīvotāko valsti. Šājā valstī ir ap 230 miljoniem iedzīvotāju un kura ir viena no ietekmīgākajām un nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, arī tādēļ ka tā ir viena no tām, kura ir bruņota ar kodolieročiem. Un tā ir Pakistānas Islāma Republika. Mūsdienu Pakistānas teritorijas vēsture ir iespaidīga, jo šī zeme ir bijusi tik daudzu impēriju un civilizāciju sastāvā. Runa ir par Indas ielejas civilizāciju, gan Maķedonijas Aleksandra impērijas daļiņu, gan Ahemenīdu jeb Pirmās Persiešu impērijas sastāvdaļu, gan Sikhu impērijas daļu, gan, protams, piedzīvoja arābu kultūras uzplaukumu, gan arī bija Britu impērijas sastāvdaļa vēl pavisam relatīvi nesen. Pakistāna neatkarību tieši no šiem kolonizatoriem ieguva līdzās tik daudzām citām pasaules valstīm 20. gadsimta dekolonizācijas periodā 1947. gadā, līdz ar Indijas neatkarības atgūšanu. Indijai atgūstot neatkarību, atšķēlās musulmaņu Pakistāna kā patstāvīga valsts. Kā jau daudzas vietas pēc Otrā pasaules kara un dekolonizācijas procesu rezultātā, arī Pakistāna un Indija piedzīvoja milzīgas migrācijas plūsmas – cilvēku pārvietošanos, kas ne vienmēr bija bez nelaimēm un daudzu cilvēku bojāejas. Visu šo procesu rezultātā mums pasaulē ir arī valsts Bangladeša un arī strīdīgais Kašmiras reģions, ko pārvalda Indija, Ķīna un Pakistāna kopīgiem spēkiem. Pakistānas sabiedrība un kultūra visu vēsturisko procesu rezultātā ir visnotaļ daudzveidīga. Apmēram 45 % etniski ir pandžabi, kamēr puštuni ir 15 %, sindi vēl 14 % un tā tālāk. Arī valodu lietojums valstī sadalās līdzīgi. Bet, kas ir būtiski – pie šīs daudzveidības no politiskā viedokļa ir jābūt kam tādam, kas valsti tur kopā, kas ir vienojošie elementi. Un pirmais vienojošais – angļu valodas lietojums kā oficiālā valsts valoda. Oficiālā valoda ir arī urdu valoda, kura ir indoāriešu grupas un tiek nereti dēvēta kā persiešu pārveidota hindu valoda. No politiskā viedokļa – šī ir vēl viena valsti veidojošā un sabiedrību vienojošā iezīme – tiekties veidot savu, nevis paturēt bijušo kolonizatoru lietoto, pat, ja tas ir ērtāk. Otra un nozīmīgākā Pakistānas sabiedrību vienojošā lieta, protams, ir islāms. Ap 85 % Pakistānas iedzīvotāju ir sunnītu musulmaņi, apmēram 10 % ir šiītu musulmaņi un citas reliģiskās grupas veido vien atlikušos 5 %. Tieši musulmanisms ir centrālā lieta, kas tur kopā un organizē Pakistānas sabiedrību. Islāms Pakistānā ienāca ar iekarotājiem 711. gadā mūsu ērā. Un kas interesanti – modernās Pakistānas valdība šo gadu arī datē kā Pakistānas izveidošanas gadu. Vienlaicīgi pats vārds Pakistāna radās tikai 19. gadsimtā un mūsdienu Pakistānas izveidē lielu lomu, protams, spēlēja jau iepriekš pieminētā Britu impērija. Līdz pat 1839. gadam, kad ar ostas pilsētiņas Karači pilsētas iekarošanu sākās Pakistānas teritorijas pakļaušana, eiropieši nebija ieguvuši nozīmīgu un paliekošu ietekmi Pakistānas teritorijā. Te jāpiemin, ka mūsdienās Karači ir lielākā pilsēta Pakistānā un divpadsmitā lielākā pilsēta pasaulē ar vairāk nekā 15 miljoniem iedzīvotāju. Galvaspilsēta gan ir Islamabada, kas ir vien devītā lielākā pilsēta Pakistānā. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka Pakistāna ir liela valsts. Un lielas valsts pārvaldībai ir nepieciešami arī resursi. Sevišķi, ja tā ir tik daudzveidīga. Līdzīgi kā ar etniskās, reliģiskās, kultūras, lingvistiskās un domu dažādību risināja impērijas, kuras valdīja Pakistānas teritorijā, tāpat savi izaicinājumi ar šķeltniekiem, atsevišķiem grupējumiem un pašdarbniekiem ir arī Pakistānai. Pakistānas iekšpolitika un ārpolitika ir ļoti savijušās, jo valsts bieži tiek vainota teroristu netiešā atbalstīšanā vai bezdarbībā to apkarošanā. Runa ir arī pasaulē bēdīgi slaveniem grupējumiem kā “Al Qaeda” un “Taliban”. Savdabīgi, ka “Taliban” ir "vainīgi" arī pie fakta, ka Pakistāna var lepoties ar pasaulē jaunāko Nobela prēmijas ieguvēju. Malala Jusafzai Nobela prēmiju par cīņu par bērnu, konkrēti meiteņu, tiesībām uz izglītību ieguva 17 gadu vecumā, un tas notika 2014. gadā. Viņu sieviešu nīdēju grupējuma “Taliban” locekļi sašāva 2012. gadā, cenšoties pusaudzi nogalināt par blogiem, ko Malala rakstīja kopš 11 gadu vecuma. Bet “Taliban” šobrīd biežāk dzirdam saistībā ar tieši Afganistānu. Tādēļ, par Afganistānas Talibu situācijas ietekmi uz kaimiņvalsti Pakistānu komentē atvaļinātais Latvijas armijas pulkvežleitnants un politikas doktora zinātņu kandidātas Rīgas Stradiņa universitātē Uģis Romanovs.  

Piektā čempionāta diena ir klāt - tuvojamies turnīra pusei. Hokeja lielvalstu klupšana šajā turnīrā nav nekas jauns, bet amizantā veidā turnīra organizatori ilustrējuši komandas, kuras ir pastarītes savos sociālo mediju kontos. Turnīrā nav daudz meistarības paraugdemonstrējumi, bet gan veiksmes vārti.

Sintija Kapteine ir 12. klases skolniece, kas ļoti mīl literatūru. Mēs sarunājamies par to, kā jaunietis izaug par grāmatmīli, cik liela ietekme ir ģimenei un skolotājiem šajā ceļā, kā arī par to, ko tad jaunieši gribētu lasīt par jauniešiem.Sarunā pieminam šo raidieraksta "Sarunas virsotnē" sēriju ar Noru Ikstenu https://open.spotify.com/episode/3j5FaqyPMWE4dDfyx6vrfXSeko raidieraksta jaunumiem Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Atbalsti raidieraksta turpmāko tapšanu, kļūstot par ptronu https://www.patreon.com/PiedzivotSarunas pieturpunkti:[2:16] Sajūtas šodien, neziņa, satraukumi un eksāmenu laiks.[5:20] Attiecības ar literatūru un lasīšanu, jaunieši un lasīšana.[10:29] Lasīšanas pieredze bērnībā, pirmās grāmatas.[17:05] Lasītāja sajūtas šobrīd, atklājumi, iecienītākā literatūra.[20:20] Literatūra jauniešiem, vilšanās, nepatiesa priekšstata veidošana par jauniešiem.[24:25] Saruna ar Noru Ikstenu.[27:30] Par tukšajiem plankumiem latviešu literatūrā. Literatūra  jauniešiem, jauniešu valoda.[33:40] Mīļākās grāmatas, autori. [36:30] Skolas un skolotāja ietekme lasīšanas pieredzē.[42:11] Zelta grāmatu saraksts.

Šoreiz dodamies uz Latīņamerikas valsti Venecuēlu, kas ar zināmu regularitāti tās politisko intrigu dēļ nonāk pasaules mediju pirmajās lappusēs. Arī Latvijas Radio Ziņu dienestā savulaik pie sienas bija neliels uzrakstiņš – ne dienas bez ziņām par Ugo Čavesu! Uzskata, ka viens no pirmajiem eiropiešiem, kas spēra kāju uz mūsdienu Venecuēlas zemes, bija neviens cits kā Kristofors Kolumbs, 1498. gadā. Spāņu kolonizācija gan sākās gadus 20 vēlāk un turpinājās līdz pat 1810. gadam, kad Venecuēla pasludināja neatkarību no Spānijas. Taču tā faktiski uzreiz kļuva par daļu no jaunās Lielās Kolumbijas jeb Gran Columbia, kas apvienoja mūsdienu Kolumbiju, Ekvadoru, Panamu, Venecuēlu, kā arī daļu Peru ziemeļu un Ziemeļrietumu Brazīliju. Līdz pat 20. gadsimta vidum reģionā pie varas atradās dažādi militārie diktatori un nereti valstīm, tostarp arī Venecuēlai nācās saskarties ar dažādiem nemieriem. Kopš 1958. gada valstī uz laiku pie varas nāca vairākas demokrātiskas valdības, un šis posms izcēlās ar relatīvu ekonomisko uzplaukumu. Tam 80. un 90. gadu sākumā sekoja ekonomiskās krīzes, sociālie nemieri, divi apvērsuma mēģinājumi un prezidenta Karlosa Andresa Peresa Rodrigesa atstādināšana valsts līdzekļu izšķērdēšanas dēļ.  Tieši Peress bija uzsācis Starptautiskā valūtas fonda ierosinātās ekonomiskās reformas – privatizējot valsts uzņēmumus, ieviešot nodokļu reformu, samazinot muitas nodevas, un vispār mazinot valsts iejaukšanos ekonomikā. Vispretrunīgāk tika vērtēts lēmums atteikties no degvielas subsīdijām, kas, loģiski, noveda pie cenu kāpuma un sabiedrības protestiem. Un šeit "uz skatuves uznāk" daudziem zināmais un arī jau pieminētais Ugo Čavezs, kurš pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma 1992. gadā bija dažus gadus pavadījis cietumā un pēc atbrīvošanas nodibināja demokrātiski sociālu politisku partiju "Piektās Republikas kustība" un kurš uzsāka tā dēvēto Bolivāra revolūciju. Ugo Čavezs faktiski nāca pie varas laikā, kad pasaulē bija augstas naftas cenas un, tā kā Venecuēla joprojām atrodas uz lielākajām naftas rezervēm pasaulē, lielu daļu no naftas tirdzniecībā iegūtās peļņas novirzīja sociālās labklājības programmām. Un vienubrīd šīs programmas tiešām darbojās – samazinājās ekonomiskā nevienlīdzība un nabadzība, bolivāriešu misiju ietvaros palielinājās piekļuve pārtikai, mājokļiem, veselības aprūpei un izglītībai. Tā dēvētās Čavismo politikas ietvaros tika arī nacionalizēti vairāki valsts uzņēmumi. Kā saka – Venecuēlas sociālisms pieļauj privātīpašumu, taču jāatbalsta arī sociālais īpašums. Pārmaiņas Venecuēlā notiek līdz pat šai dienai, tiesa, ne vienmēr pozitīvā virzienā un neskaidrību ir daudz. Kāpēc ir izgāzusies līdzšinējā Venecuēlas opozīcijas stratēģija un kāds būtu iespējamais plāns situācijas normalizēšanai valstī, ja to vispār ir iespējams ietekmēt no ārpuses, stāsta ASV domnīcas " Wudrow Wilson Center" Latīņamerikas programmas pētnieks un politiskās ekonomikas profesors Venecuēlas biznesa un sabiedriskās politikas augstskolā Karakasā Maikls Penfolds. Par Venecuēlu varētu stāstīt ļoti daudz interesantu faktu. Piemēram, Venecuēlā ir atrodama, ja tā var teikt, elektrizētākā vieta pasaulē. Proti, vietā, kur Katatumbo upe ietek Marakaibo ezerā, zibens uzplaiksnī vidēji aptuveni 28 reizes minūtē Šo vietu dēvē par Marakaibo bāku vai par mūžīgo vētru, jo šajā vietā vētrainas ir vidēji 260 dienas gadā. Vispār daba Venecuēlā ir ļoti daudzveidīga, un 50 procentu valstī atrodamo abinieku un ceturtā daļa rāpuļu nav atrodami nekur citur pasaulē.  Venecuēlā atrodas arī pasaulē augstākais ūdenskritums – 979 metrus augstais Anhela ūdenskritums. Nosaukts tas ir par godu amerikāņu aviatoram Džimijam Eindželam, kurš 1933. gadā pārlidoja šim ūdenskritumam ar lidmašīnu. Pēc dažādām ziņām pirmais eiropietis, kas varētu būt sasniedzis šī ūdenskrituma augšu, ir spāņu pētnieks un 16.-17. gadsimta gubernators Fernando de Berrio. ° Bet pilnīgi noteikti ir zināms, ka pirmais reģistrētais eiropietis ir latviešu izcelsmes pētnieks un dēkainis Aleksandrs Laime, kurš ūdenskrituma augšu sasniedza 1946.gadā.  1955. gada 18. novembrī viņš Venecuēlas laikrakstā "El Nacional" paziņoja, ka straume, kas rada Anhela ūdenskritumu un kurai tobrīd nebija vietējā nosaukuma, būtu jāsauc par Gauju. Šajā pašā gadā upes vārds arī tika reģistrēts Venecuēlas Nacionālajā Kartogrāfijas institūtā.      Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Simtiem kriminālprocesu uz vienu izmeklētāju, no kuriem daudzi nekad netiks atrisināti. Tāda ir Valsts policijas ikdiena. Policijā trūkst teju piektā daļa darbinieku. Visvairāk to trūkums izjūtams Rīgā un tai tuvākās pašvaldībās, savukārt Latgalē, kur ir augstāki bezdarba rādītāji, vakanču nav tik daudz. Kā atrisināt kadru trūkumu policijā un uzlabot tās darba efektivitāti, Krustpunktā diskutē Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edvīns Šņore.

Simtiem kriminālprocesu uz vienu izmeklētāju, no kuriem daudzi nekad netiks atrisināti. Tāda ir Valsts policijas ikdiena. Policijā trūkst teju piektā daļa darbinieku. Visvairāk to trūkums izjūtams Rīgā un tai tuvākās pašvaldībās, savukārt Latgalē, kur ir augstāki bezdarba rādītāji, vakanču nav tik daudz. Kā atrisināt kadru trūkumu policijā un uzlabot tās darba efektivitāti, Krustpunktā diskutē Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edvīns Šņore.

Latvijas vēsture no vācbaltu skatu punkta: iznākusi dzimtas, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka pasaulē atpazīstamā Allažu ķimeļa ražošanu, vienas no pēdējām atvasēm - Herberta fon Blankenhāgena memuāru otrā grāmata "Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga - Rīga 1892 - 1913." Tas ir stāsts par Rīgu 20. gadsimta sākumā, kā arī Siguldas novada apdzīvotās vietas – Akenstakas – ziedu laikiem. Atmiņās meklējamas arī dažas no iespējamām atbildēm, vai Piektā gada revolūcija bija neizbēgama? Stāsta etnogrāfe, atmiņu tulkotāja Indra Čekstere un novadpētniece, Akenstakas kultūrvēstures saglabāšanas projekta vadītāja Marika Celma. Šis ir turpinājums stāstam, ko šai raidījumā aizsākām pirms diviem gadiem. Toreiz apgādā “Madris”, projekta “Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” ietvaros, bija iznākusi vācbaltu dzimtas, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka pasaulē atpazīstamā Allažu ķimeļa ražošanu, vienas no pēdējām atvasēm – Herberta fon Blankenhagena sarakstīto memuāru pirmā grāmata “Pasaules vēstures malā. Atmiņas par 1913-1923.” Nesen vienā grāmatā iznākušas Herberta fon Blankenhagena atmiņu vēl divas daļas: "Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga – Rīga 1892 - 1913." Šīs grāmatas, iespēja palūkoties uz Latvijas vēsturi no vācbaltu skatu punkta, bija iespējama pateicoties divām Siguldas novada vēsturē ieinteresētām sievietēm: projekta vadītājai Marikai Celmai, un abu atmiņu grāmatu tulkotājai un etnogrāfei Indrai Čeksterei. Atmiņu trešā daļa “Pasaules vēstures malā” iepriekš Vācijā bija izdota grāmatā. Šī daļa bija vieglāk iegūstama, un tā nu ir sanācis, ka latviski mēs Herberta fon Blankenhagena dzīvi iepazīstam hronoloģiski ačgārnā secībā. Vispirms mēs uzzinājām par dzīves periodu, kas ietvēra studijas Tērbatā, un tas tiešām ir ļoti aizraujoši – mums labi zināmo stāstu par Tērbatu kā pirmo latviešu literātu, nācijas pašapziņas veidotāju mācību vietu, tagad iepazīt no studentu vācu kopienai piederīgā skatu punkta. Herberts fon Blankenhagens piedalījās arī 1919. gada Brīvības cīņās landesvēra sastāvā, arī Neatkarības kara vēstures izpēte, kā jau dzirdējāt, bija viens no pamudinājumiem šīs atmiņas tulkot. Savukārt nupat iznākušās atmiņas, kas saulaini, kā jau bērna atmiņās tas pienākas, stāsta par Klingenbergas muižas, tagadējās Akenstakas Siguldas novadā, ikdienu, par ģimnāzista gadiem Rīgā. Grāmatā šīs atmiņu daļas publicētas tikai Latvijā, un iegūt šo liecību izdevās lielā mērā pateicoties Indras Čeksteres draudzīgajām attiecībām ar šo atmiņu mantiniekiem. Grāmatas “Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga - Rīga 1892. - 1913." atvēršanas svētkos – tie notika tiešsaistē, zoom sarunas ieraksts joprojām pieejams apgāda “Madris” mājas lapā. Herberta fon Blankenhagena "Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga - Rīga 1892 - 1913" beidzas ar izlaidumu Aleksandra ģimnāzijā. “Pēc šīs pieveiktās klints,” raksta autors, “visi dzīves ceļi stāv vaļā. Jau sen biju nolēmis pa kuru ceļu došos, taču es nenojautu, ka tas vedīs mani tukšumā.” Tālākie notikumi - Pirmais pasaules karš, agrāreforma ar muižu sadalīšanu, un dzimtenes, par kuru viņš landesvērā bija cīnījies, zaudēšana, par to stāsts Blankenhagena atmiņu jau iznākušajā sadaļā “Pasaules vēstures malā. Atmiņas par 1913-1923.” Taču zināms, ka bez jau iznākušajām trim atmiņu daļām, kopumā tādas bijušas iecerētas piecas. Herberta fon Blankenhagena atmiņu iznākšana, vienlaikus ir arī Akenstakas vēstures izpēte. Projekta vadītāja Marika Celma pastāsta, ka izdevies atrast Klingenbergas muižas kungu nama fotogrāfiju, tā publicēta arī grāmatā, Herberta fon Blankenhagena detalizētie muižas namu apraksti palīdzējuši daudz ko precizēt un noskaidrot. Komunikācija sociālajos tīklos, Facbook izveidots profils Akenstaka – manas mājas, palīdzējusi iegūt muižas kučiera un vešerienes Kristapsonu ģimenes fotogrāfijas. Šobrīd tiek vākti stāsti par Akenstakas dzīvi kolhoza laikos. Tuvākajā laikā ar šo informāciju tiks papildināts informatīvais stends.

Tātad. Anna lido pa trepēm, trenējot apakšējo šasiju. Tas ir saistīts ar to kā Zane devās Santjago ceļā. Papildus Anna stāstīja mums vaņaš-šaškas, šmaravaskas jogas pozām. Iespējams, poza saucas citādāk. Zani netracina lielas lietas, bet tracina online recepte - receptes internetā. Dīvaini. Un Annai pat būs divi nedēļas prieki, kas Zanei un Andrejam protams nav pieņemami. Izdomājam jaunas rubrikas... Anna runās par ēdienu, jo ar narkotikām viņa nekur netika. Top 10 lietas par to pret ko vēl varētu būtu vakcīnas. Kas šonedēļ biedē cilvēces attīstībā Andreju ? Un kādas grāmatas apspriež Zane ? Un kā jau parasti, pāris neveiklas tēmas, joki un pašironija pamīšus visam pa vidu... E-pasts tas pats vecais : tris.vistas@gmail.com Mums ir Insta ! Kāpēc? Mēs paši nezinām... https://www.instagram.com/trisvistasuzlatks/ Un vienmēr var kladzināt kā vista ar mums : https://www.facebook.com/trisvistasuzlakts

Ievas Instagram profilā @Mrs.Lasītāja rakstīts tā: "Pasaki, ko tu lasi, un es pateikšu, kas esi tu." Vai grāmatu plaukts liecina par tā īpašnieka personību? Kā izveidojusies Ievas literārā gaume un interese par vēsturisko literatūru? Kas ir Ievas mīļāko un ne tik mīļāko grāmatu sarakstā? To visu klauses jaunākajā sarunā ar Ievu Strazdiņu jeb Mrs. Lasītāju.Ievas atsauksmes par izlasītajām grāmatām meklē viņas Instagram https://www.instagram.com/mrs.lasitaja/Vēlies atbalstīt raidieraksta turpmāko tapšanu? Dodies uz https://www.patreon.com/join/PiedzivotSērijas apraksts.[2:25] Vai un ko grāmatu plaukts liecina par tā īpašnieku?[3:20] Kā Ieva izvēlas grāmatas, kuras lasa?[4:05] Vai Ieva pēta svešus grāmatu plauktus?[6:55] Kā izveidojusies Ievas mīlestība pret vēsturisko literatūru?[10:17] Kā Ieva sadzīvo ar tēmas smagumu?[13:20] Ievas vēsturisko romānu ieteikumi.[17:20] Kas ir Ievas grāmatu sarakstā? Ko Ieva lasīs drīzumā?[21:02] Vai un kā Ieva realizē savu lasīšanas plānu?[23:20] Kuras grāmatas Ievai likušas vilties?[29:55] Kā Ieva raksturo sevi kā lasītāju?[33:41] Kāpēc Ieva radījā Instagram profilu @Mrs.Lasītāja?[35:50] Ievas ieteikumi jaunajām mammas, kas vēlas vairāk lasīt.[40:38] Ieva stāsta par grāmatu, kuru izlēmusi iekļaut raidieraksta Zelta grāmatu sarakstā.

Zani nomāc bikses un Anna ir rudenīgi depresīva. Andrejam kā parasti viss ir labi. Rudens pirmās noskaņas ir klāt un, cīnoties ar skumjām, mēs vēlamies mīlestību. Tāpēc mēs sākam šķitināt 36 jautājumus, kas liek cilvēkiem iemīlēties, lai Jūs iemīlētu mūs. Savstarpējā mīlestība diez vai radīsies. Mīlas trīsstūri ir sarežģīti. Tikām tikai līdz pirmajiem 4 jautājumiem, tāpēc tam visam pa vidu vēl kādas 12 tēmas pamīšus.

Donderdag 2 april 2020 Nicolas Beugnies van Beugnies Les Chocolats gaf ons heerlijke chocolade en een fantastisch gesprek. Meer is niet nodig op een donderdag. (Volgende week is de Amerika Update terug)

13.martā Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kopā ar RIX klavieru kvartetu diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos Olivjē Greifa „Četrkāršo koncertu “Nāvesdeja” un Gustavs Mālera Piekto simfoniju. Pulksten 18.18 Minsteres zālē sāksies saruna pirms koncerta par Māleru. "“Nāve, kas dejā atceļ tradicionālo sabiedrības šķelšanos,” – tā sava koncerta iedvesmas avotu – nāvesdeju – raksturojis franču komponists Greifs, ar kuru mūs iepazīstinās klavieru kvartets RIX. Pilnā sastāvā viņus nemaz tik bieži pie mums nesastapt, jo mūziķu ikdiena aizrit dažādos Eiropas orķestros.  Daudz biežāk dzirdama Mālera Piektā, bet visi Viskonti un Venēcijas cienītāji apliecinās, ka nekā skaistākā par Adagietto nav un to var klausīties vēl un vēl," tā vēsta koncerta apraksts. Vai Mālera Piektās simfonijas IV daļā, ko mēdz saukt par „Gustava mīlasvēstuli Almai”, ir vairāk mīlestības vai vientulības? Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra blogā jautā Orests Silabriedis, bet Kultūras Rondo studijā mēs viņam vaicājam, kāpēc Mālers viņu kaitina un kāpēc Māleru neatskaņoja padomju laikā. Vēl interesējamies, vai kino režisoru Dāvi Sīmani var saukt par māleristu? Režisors uzskata, ka viņu dēvēt par māleristu ir pārpratums, lai arī viņam ir tuva Mālera mūzika ir tuva. "Pēdējos desmit gadus Māleram bijusi patiešām viena no nozīmīgākajām muzikālajām ietekmēm manā dzīvē, turklāt arī ne tikai ikdienas režīmā, bet arī kino, jo, savu  dokumentālo filmu "Pēdējā tempļa hronikas" es veidoju, ņemot par muzikālo pamatu Mālera Pirmās simfonijas 1.daļu un mazliet arī no 4. daļas," atzīst Dāvis Sīmanis.  

Vai Latvijas feminisma vēsture ir jau uzrakstīta? Kādu vēstures notikumu atceri mums Latvijā svinēt Starptautiskajā sieviešu solidaritātes dienā? Epizodes no 19. – 20. gadsimta mijas sieviešu cīņas par vēlēšanu tiesībām un ietekmi likumdošanā stāsta vēstures doktore Ineta Lipša. 8. marts - datums, kas pēc atbrīvošanās no padomjlaiku vērtībām, kādu laiku bija zaudējis savu prestižu, tomēr atjaunotajā Latvijā izrādījies neparasti dzīvotspējīgs. "Uzziedināto tulpju svinēšanas svētki personīgi man piepildījās ar jaunu jēgu tikai pirms gada, kad, pateicoties soctīkliem, guvu ierosmi šai dienā pieminēt savas dzimtas stiprās sievietes, jo īpaši tās, kas arī politiski cīnījušās par sieviešu tiesībām. Un tālu nebija jāmeklē, mana vecvecmāmiņa Hedviga Emīlija Berg, dzimusi Prikūn, vēlāk Buševica, ir viena no viņām - pirmajām izglītotajām sievietēm, kas mācījās Lomonosova ģimnāzijā Rīgā, turpat kur Marija Stalbova, dzejnieka Viktora Eglīša sieva, Marija Deidere, Emīla Dārziņa dzīvesbiedre," atklāj Anda Buševica. "Līdzīgi kā citu vēstures doktores, pētnieces un izcilas stāstnieces Inetas Lipšes pieteiktajā lekcijā par sieviešu politiskās iesaistes sākumu Latvijā piesaukto sieviešu biogrāfijās, arī man vēl jānoskaidro vai, mācoties, Augstākajos sieviešu kursos Pēterburgā, kas cariskajā Krievijā bija sieviešu tiesību cīņas centrs, arī Hedviga Berg iesaistījās šajās cīņās, vai vismaz precizēt kādu politisku aktivitāšu dēļ ap 1909. gadu viņai nācās doties uz cariskās Krievijas izsūtījumu vietu Toboļskā." Un tāds arī bija secinājums pēc vēsturnieces Inetas Lipšas lekcijas, ka ir vēl ļoti daudz pētāma, noskaidrojama, stāstot par feminisma vēstures pirmsākumiem Latvijā, un patiesībā šī diskriminācija turpinās joprojām, jo 19. gadsimta beigu, 20. gadsimta sākuma politikā aktīvo vīriešu biogrāfijas ir daudz labāk dokumentētas nekā tur darbojošās sievietes. Lekcija notika pārpildītā Kaņepes kultūras centra zālē, kur visu 8. marta nedēļu notika dažādi pasākumi kopš milleniuma pasaulē atpazīstamā, bet Latvijā pagaidām tikai otro reizi notiekošā "Lady Fest Riga" ietvaros. Ar vēsturnieci Inetu Lipšu nākamajā dienā pēc lekcijas arī tiekamies Latvijas Radio. Viņu interesē feminisms tieši politiskās cīņas izpratnē, un ja runājam par laiku pirms un pēc 1905. gada - feminisma vēsturē to dēvē par sieviešu tiesību cīņas pirmo vilni, kas fokusējas uz mērķi sievietēm izcīnīt vēlēšanu tiesības. Lekcijā Ineta Lipša pakavējas pie Piektā gada revolucionārēm – Emma un Adelhaide Krievānes, Berta Krisone-Vesmane, Lidija Zariņa-Eiholca-Lāce, Emīlija Kalniņa-Kurševica. Fotogrāfijas rāda skaistas, jaunas sievietes, apgarotām sejām, vienkāršu matu sasuku vai gadsimta sākuma pompozajās cepurēs. Piektā gada revolūcijā sievietes izcīna paradoksālu līdztiesību, fiziski viņas tiek sodītas tikpat bargi kā vīrieši. Respekts pret laulības institūciju sabiedrībā joprojām ir augsts, taču revolucionāri to izmanto savai pagrīdes darbībai. Laulājas, jo tas ļauj vieglāk kopā ceļot, vajadzības gadījumā var nest paciņas uz cietumu – tās ir partnerības attiecības, nevis hierarhija. Latvijas feminisma vēsturē būtisks datums ir 1905. gada 5. jūnijs, kad tika iesniegta Latviešu sieviešu petīcija. To parakstījušo sieviešu vārdi nezināmi, bet ir zināms petīcijas sagatavošanā iesaistītā vīrieša vārds. Tas ir Jānis Asars, rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists. 

De verkoop van elektrische auto's is fors toegenomen. Nederland telt voor het eerst meer dan 100.000 elektrische auto's. Kan de laadinfrastructuur dat aan? Verder praten we met de RAI Vereniging over de belangrijkste veranderingen voor de automobilist dit nieuwe jaar. En ondertekenen Meindert en Wouter het Grote Verkeersconvenant voor media van Veilig Verkeer Nederland?

Met dank aan de aanpassing van de bijtelling op elektrische auto's piekt de autoverkoop in Nederland. Tot dusver zijn in december ruim 17.000 elektrische auto's op kenteken gezet. Dat blijkt uit cijfers van de website kentekenradar.nl.

“Blues” izvirzījusies vadībā NHL finālsērijā ar 3-2 pret “Bruins”. Pirms sestā mača Sentluisā, kur jau var noskaidroties jaunais čempions, hokeja apskatnieks Lotārs Zariņš izvērtē pēdējo spēli. Kuri spēlētāji un momenti ietekmēja šīs cīņas iznākumu? Kurš lielāks varonis – Hāra vai Biningtons?

Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – allaž bijusi liela un vēsturiska nozīme. Šogad 18.novembrī pie pieminekļa ritēs svinīgs muzikāls notikums „18.11” . Tas iecerēts kā multimediāls stāsts, kurā galvenais stāstnieks pats Brīvības piemineklis, ar tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām uz brīvību un izcilību. Koncertuzveduma pamatā valsts vēsturē nozīmīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza, ko runās dažādi cilvēki no visas Latvijas. Šajā koncertā piedalīsies ap 600 dalībnieku. Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma” skanēs muzikālajā notikumā pie Brīvības pieminekļa, arī citi Latvijas valsts vēsturē svarīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza par mums būtiskām lietām. Koncerta režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs atklāj, ka, staigājot garām Brīvības piemineklim, mēģinājis sajust vietu un esot Brīvības laukumā, likumsakarīgi radusies iecere par Brīvības pieminekli kā galveno stāstnieku. “Simtgades svinīgajam notikumam ļoti likumsakarīgi nonācu pie tā, ka pašā piemineklī, tēlnieka Kārļa Zāles pieminekli ir iekodēts brīvības stāsts, iekodēts ļoti burtiskā nozīmē,” skaidro Reinis Suhanovs. “Pamatnē konkrētas tēlu grupas - Latvju tautas dziedātāji un Karavīru miera gājiens, četros stūros tādas pamatvērtības - ģimene, tēvzemes sargi, strādniecība, gara darbinieki, kāpjot augstāk, Lāčplēsis, Vaidelotis un pašā vainagā - Brīvība ar trīs zvaigznēm rokā. Šis stāsts būtībā ir tik loģisks no konkrētā, no ikdienas cilvēku līdz šim ne tikai lokāli nozīmīgajiem, bet vispārcilvēciski nozīmīgajam stāstam.” Suhanovs min, ka, pētot 30. gadu fotogrāfijas, atklājis, ka cilvēki pulcējās visapkārt piemineklim. “Likās, ka šodien tās tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu, bet varbūt vajadzētu atgriezties pie tās sajūtas, ka mēs sastājamies apkārt ap pieminekli. Ieskaujam viņu, jo viņš ir uz visām pusēm vērsts, un mēģināt pašu pieminekli apdzīvot, būt kā uz skatuves,” atklāj Suhanovs. Scenārija autori Ievu Struku uzreiz aizrāvusi Brīvības pieminekļa kā stāstnieka ideja un atgādināt, kādi tēli un kāds vēstījums ietverts piemineklī, šķitis svarīgi. “Varbūt mēs esam sastapušies ar informāciju, kas ir ciļņos redzams, bet ciļņu ir daudz, dienas, steiga - liela, un es domāju, neviens no garāmgājējam patiesībā neaizdomājas par to, cik būtiska informācija ir ietverta pašā piemineklī,” uzskata Ieva Struka. Struka bilst, ka viņai pašai viens no mīļākajiem ir cilnis "Darbs". “Katru reizi tagad, kad es eju garām, es apskatos, kāds tomēr tas Kārlis Zāle bijis tālejoši domājošs, ka viņš uz mūžu savam mūža darbam ir pielicis arī savus vaibstus, jo strādnieka tēlā Kārļa Zāles vaibsti. Es katru reizi, tagad to zinot, sasveicinos un saku – sveiks, meistar Kārlis Zāle,” atklāj Struka Tāpat svarīgs ir cilnis “Važu rāvēji”, kas ir ar skatu uz Brīvības bulvāri. “Tu saproti, ka tur vairs nav nekādas piesaistes Latvijai vai latviešiem, nav runa par latviešu brīvību vai Latvijas brīvību. Runa ir par cilvēka iekšējo brīvību, cilvēka fizisko brīvību, brīvību kā pašu augstāko vērtību un cik mēs tomēr ikdienā ļoti reti par to aizdomājamies, ko tas nozīmē un ko nozīmē saraut šīs važas. Tā, spriedze, kas tur iekšā ir daudz spēcīgāka, nekā mēs varam aizdomāties, ņemot vērā, ka daļa no mums un, paldies Dievam, ka tāda daļa pieaug, vispār nezina, kas ir nebrīvība, vai dzīve nebrīvībā, un par tādām lietām ir vērts domāt,” analizē Struka. Pārmantojamība ietverta pieminekļa tēlu grupās "Ģimene" vai "Tēvzemes sargi". “Protams, ka šādos svētku pasākumos latviešiem ir ārkārtīgi svarīgi dziedāt, un mums ir ļoti daudz dziesmu, kuras ir emocionāli mums nozīmīgas, ar kurām esam saauguši. Tās ir klasiskas dziesmas, kā “Lauztās priedes”, tās ir Atmodas laika dziesmas, kā “Dzimtā valoda”, un tās arī mūsdienu komponistu dziesmas, kā Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”, kuras mums saistās ar lielām tautas, daudz mums saistās, ar ko dara emocionāli vērtībām, viņiem šīs emocionālā saikne. Un brīnišķīgi sakrīt tas, ka šīs dziesmas ļoti loģiski turpina tēlu grupās ietverto ideju, kā, piemēram, Piektā gada cilnis un Dārziņa dziesma ar Raiņa vārdiem Lauztās priedes,” stāsta Suhanovs. Koncertā piedalīsies Rīgas jauniešu kori, kā arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Māris Sirmais, taču dziesmu izvēle notikusi, diskutējot atklāj Reinis Suhanovs. Brīžiem diskusijas bijušas garas Brīvības pieminekļa cilnis “Dziesmas”, kas turpina piemineklī ietverto domu, un autori, kas rakstījuši par brīvību, par tās izcīnīšanu ir šī koncerta pamats. Struka vērtē, ka dziesmas ir bijis vieglāk izraudzīties, jo tās tiek biežāk un plašāk izmantotas, grūtāk bijis izraudzīties literāros tekstus, jo viņa vēlējusies, lai tekstiem ir arī ne tikai saturiski patriotiska vērtība, bet arī mākslinieciska vērtība, un tas ne vienmēr tik labi arī apvienojas. Ieva Struka sakārtojusi vienotā stāstā literāros darbus, sākot no klasiķiem līdz mūsdienu dzejniekiem. Sākot no spēka dziesmām, sākot no Andreja Pumpura “Lāčplēša”, sākot ar Raini, Blaumani, Skalbi un Akurateru, līdz mūsdienu autoriem, skanēs Knuta Skujenieka, Māras Zālītes, Annas Rancānes un Edvīna Raupa, Valda Krāslavieša dzejoļi. Struka meklējusi dzeju, kas ikdienā visu laiku izmantota. Dzeju lasīs mums nozīmīgie cilvēki, tās ir personības, sākot no sabiedriskiem darbiniekiem, kā Vaira Vīķe- Freiberga, Dainis Īvāns, Ieva Akurātere, tie ir mākslinieki, mūziķi Vestards Šimkus, tie ir mūsu zemnieki, uzņēmēji, lielu ģimeņu pārstāvji, tie skolnieki, kas ir ar izcilām sekmēm, tie ir karavīri, kas dien šobrīd armijā, un tie ir sportisti . “Tie cilvēki, kas kaut kādā veidā turpina šo pieminekļa ideju,” uzskata Suhanovs. Koncertu stāsta dalībnieki izvietosies uz pieminekļa terases un kāpnēm, veidojot apļveida skatuvi ar skatu uz visām pusēm, arī koncerta apmeklētāji aicināti stāties visapkārt piemineklim. Muzikālais notikums pie Brīvības pieminekļa iecerēts nedaudz ilgāk par stundu. Tam līdzi varēs sekot arī Latvijas Radio1 tiešraidē no pulksten 18.40. Vēl koncerta rīkotāji atgādina un informē: ap pieminekli būs izvietota maza skatuve ar ziedu novietošana stendu, kurā arī atnākušie varēs nolikt ziedus, ko pēc tam novietos atpakaļ pieminekļa pakājē.

Latvijas tehnoloģiju giganti sakaru un apraides jomā šobrīd ir jaunas tehnoloģijas revolūcijas gaidās - 5G jeb piektās paaudzes tīkla ieviešana jau ir uz sliekšņa, solot lielāku un ātrāku apraidi, iespēju tīklā saslēgt vairāk ierīces, vienlaikus samazinot enerģijas patēriņu un izmaksas, kā arī iespēju attīstīt tādas jomas, kā e-veselība, autonomā braukšana un viedo pilsētu izveide. Kas tad īsti ir 5G, kādus labumus tas sola un kāpēc tas ir jo īpaši aizraujošs zinātniekiem un arī pilsētplānotājiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro VAS "Elektroniskie sakari" projektu vadītājs Neils Kalniņš. Droni varēs palīdzēt ugunsgrēku gadījumā Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku komanda kopā ar «Latvijas Mobilā telefona» pārstāvjiem izstrādājuši datorredzes un datordzirdes risinājumu, kas palīdzēs apsekot plašus mežu ugunsgrēkus, kā arī varēs tikt izmantots pazudušu cilvēku meklēšanai un citiem mērķiem. Izveidotais prototips – drons – aprīkots ar video un infrasarkanās gaismas kamerām, kā arī audio sensoriem, un tas tika izmēģināts Valdgales (Talsu novadā) šovasar notikušā meža ugunsgrēka teritorijā. Latvijas Mobilā telefona inovāciju projektu vadītājs Armands Meirāns un Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas profesors Agris Ņikitenko.

Piektā daļa mirstības un saslimstības gadījumu pasaulē ir saistīti ar vides problēmām. Tāpat ikvienu skar un arī veselības sarežģījumus daudziem var radīt klimata pārmaiņu radītās problēmas. Ir tīri vides piesārņojumu izraisītas veselības problēmas, ir globālo pārmaiņu radītas problēmas. Vairāk nekā vides putekļu piesārņojums, veselības problēmas var radīt putekļu piesārņojums mājās. Ēst gatavošana, smēķēšana un gaisa atsvaidzinātāju lietošana – būtiski ietekmē veselību, saasina esošās slimības, norāda raidījuma Zināmais nezināmajā viesi. Nav lielākās laimes, kā būt veselam. Taču ne vienmēr mūsu veselības stāvoklis ir atkarīgs no iedzimtības, uztura, dzīvesveida, un ne vienmēr to varam ietekmēt pašu spēkiem. Dažkārt kļūstam par upuriem vides apstākļiem, piemēram, gaisa piesārņojumam, vai neapzināti atrodamies tuvumā bīstamām vielām, kas var atstāt ietekmi uz mūsu veselību. Vides piesārņojums var būt veicinātājs vairāk nekā simt dažādām saslimšanām un Pasaules veselības dati norāda, ka ar vides apstākļiem saistītas slimības ir viens no četriem biežāk sastopamajiem nāves iemesliem pasaulē. Kuras ir izplatītākās slimības un kas ir šo slimību veicinātāji? Skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un RSU Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadošā pētniece Žanna Martinsone. Pētījumi par depresijas izpaltību Depresija ir viena no biežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropā. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2020. gadā tā būs otrā biežākā slimība invaliditātē pavadīto gadu dēļ visā pasaulē, turklāt depresija ir galvenais pašnāvību cēlonis. Psihiatre, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētāja Jeļena Vrubļevska  nupat aizstāvēja savu promocijas darbu par depresija izplatību Latvijā. Viņa skaidro, kas tik atklāts, strādājot pie šī pētījuma un atgādina, kāpēc šī slimība ir tik nopietna un aktuāla mūsdienās.  

Sabiedrības attieksme pēdējo pāris gadu laikā mainījusies - tolerance pret vardarbību mazinās. Neesam iestrēguši neiecietības vilnī par to, kas notiek mums blakus. 2016. gadā 64 % uzskatīja, ka nedrīkst būt iecietīgs pret vardarbību, 2018. gadā tā domā 75% aptaujāto, tā secināts, īstenojot sociālo projektu par tolerances mazināšanu pret vardarbību ģimenē pret sievieti. "Piektā daļa sabiedrības ir pēdējā gada laikā mainījusi savu uzskatu, atzīst, ka ir jāiejaucas, ja redz vardarbību. Tas, ka runājam un saucam lietas īstajos vārdos, maina arī sabiedrības attieksmi," skaidro Agnese Gaile. Ģimenes konflikti, kas pāraug vardarbībā, nospiedošā vairumā  gadījumu paliek  „ģimenes lieta” un policijas saukšana vai citas palīdzības meklēšana joprojām ir reta parādība. Kā mazināt toleranci pret vardarbību ģimenē, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" psiholoģe Santa Ozoliņa, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta Vecākā eksperte Agnese Gaile un kustības “Ghetto Games” pārstāve Sanda Gertnere. Labklājības ministrija sadarbībā kustību “Ghetto Games” un krīžu un konsultāciju centru "Skalbes" īstenoja sociālu projektu par tolerances mazināšanu pret vardarbību ģimenē pret sievieti. Projekta mērķis bija skaidrot, kā atpazīst vardarbību, kādi ir tās veidi, kā rīkoties, ja pret tevi tiek vērsta vardarbība, kā var palīdzēt cietušajiem un kur pēc palīdzības var vērsties arī varmāka. Mūsdienās vardarbības veidi mainās. Ja agrāk vīrietis sievieti ietekmēja ar sitieniem, mūsdienās tam pievienojās, piemēram, arī ekonomiskā vardarbība – vīrietis nedod naudu, neļauj strādāt, mācīties, lai sieviete sevi pierādītu. Tas ir plašs vardarbības veids un fiziskā vardarbība nekad nav atrauta no citiem vardarbības veidiem. Tāpat aktualizēti jautājumi, kādas ir ir iespējas jauniešiem izrauties no vardarbības loka, kā var mācīt jauniešiem tolerantu attieksmi pret sievieti jau no bērnības, lai vardarbība nenotiktu nākotnē, lai neatkārtotos ģimenes vai vecāku paraugs. Kampaņa ir arī rosinājusi vīriešus runāt par emocionālo vardarbību pret vīriešiem ģimenē. Vardarbība ir apburtais loks, no kura izrauties ir grūti.

Nog geen één van de 29 wedstrijden op dit WK2018 eindigde in een 0-0. Ik had al een tijdje een onbestemd gevoel, maar toen ik dit feitje las wist ik het zeker: dit is zowaar een leuk WK. Vandaag werd er 13 keer gescoord in 3 wedstrijden. De eerste 7 door België en Tunesië, het werd 5-2. Nog 2 door Mexico, nog 1 door Zuid-Korea en we zaten al op 10. Even leek het erop alsof de gymnasiumjongens van Löw het zouden afleggen tegen het Volwassenenonderwijs Kim Kallström uit Göteborg, maar ja dan ken je de Duitsers nog niet. De dertiende en laatste goal van de dag was namelijk de belangrijkste. De 95ste minuut. Toni Kroos achter de bal. Man minder, hele wedstrijd slecht, maar natuuurlijk ging die bal erin. 2-1. Zo gaat dat met gymnasiumjongetjes. Ze komen overal mee weg.⚽️Neutrale Kijkers wordt gepresenteerd door Peter Buurman en Yordi Yamali, in samenwerking met Dag en Nacht Media. De minuut diepteanalyse wordt verzorgd door Pieter Zwart. De hoofdsponsor is Kicks. De illustratie is van Barry Pirovano. De Gegenpressing-jingle is van Laurens Collée. De intromuziek is 'Tachanka' van Leon Lishner and Friends. Pokoysya s mirom.⚽️Abonneren kan op iTunes, daar kan je ook een recensie achterlaten. Neutrale Kijkers staat ook op Spotify, Stitcher en andere podcast-apps.⚽️Reageren op deze podcast kan ook. Geef je voorspellingen door, of stuur een leuk berichtje naar ons op Twitter, naar @buurtvader en @TheFev.⚽️Kom je ook voetbal kijken met ons en Pieter Zwart in De Balie in Amsterdam? Meld je dan aan op de site van De Balie.⚽️Hier vind je de World Cup Bad Announcer Bingo.

Piektā svētruna no svētrunu sērijas ĪSTS. Sludina Kārlis Kārkliņš. Mājvieta. 04.02.2018.