Podcasts about nabuko

10月2日（土）前半にお届けした作品： 1 Noriko Ueda #植田典子 / Bohemia After Dark（2015年のアルバム「Debut」から） 2 Chiemi Nakai #中井知恵美 / Flying Gray Cat（2012年のアルバム「Transformation」から） 3 Coalescence #Coalescence / Fragment（2013年のアルバム「Coalescence」から） 4 Torhovocco Gakudan #トルホヴォッコ楽団 / ファンタジア（Fantasia）（2021年9月リリースのアルバム「Songs」から） 5 Daisuke Abe & Kuriko Tsugawa ＃阿部大輔 #津川久里子 / Unite（2019年のアルバム「Unite」から） 6 Nabuko … Continue reading →

10.oktobrī Andreja Žagara kultūras attīstības fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un koncertzāli "Cēsis" rīko koncertu "Antoņenko. Kinča. Švēde un LNSO. Draugi - Andrejam Žagaram". Par šo koncertu, kurā līdz ar afišā minētajiem dziedoņiem piedalīsies baritons Rinalds Kandalincevs, bet pie orķestra diriģenta pults stāsies diriģents Andris Poga, kā arī par savu šī brīža dzīvi mūzikā stāsta dziedātāja Liene Kinča. “Man ļoti grūti joprojām runāt par Andreju pagātnes formā. Ik pa brīdim vēl gribas paņemt telefonu un viņam uzrakstīt. Man vēl joprojām Andrejs ir šodiena – ar savu enerģiju, iedvesmu, radošumu, vīziju, mīlestību pret operu, mākslu un dziedātajiem.” Mērķus, uz ko tiekties, Andrejs Žagars dzīvē izvirzīja pats. Ambiciozus, protams, taču prata paļauties arī uz citiem, ieskaitot lielā mērā savu intuīciju. Stāsta dziedātāja: “Viņa liela Dieva dāvana bija intuīcija. Viņš tiešām zināja un juta, kas ir pareizi un ko vajag īstajā laikā un vietā darīt. Brīžiem viņš bija skarbs, viņa vārdi varēja sāpēt, bet tas viss bija par lietu.”  10. oktobrī Cēsīs klausītāji varēs dzirdēt fragmentus gan no Andreja Žagara iestudētajiem, gan izsapņotajiem darbiem, kurus režisors nepaspēja īstenot. “Man ir liels prieks, ka varēšu muzicēt kopā ar Andri Pogu Riharda Vāgnera “Izoldes mīlasnāvē”, jo zinu, ka Andreja lielais sapnis bija uzvest “Tristanu un Izoldi””, atklāj Liene Kinča. Trīs nedēļu garumā strādāts pie Abigailas un Toskas lomām Latvijas Nacionālajā operā: “Abigaila man bija debija – tā bija paredzēta jau martā, bet tas nenotika, jo iestājās Covid-19 pirmais lielais vilnis, kas apturēja pasauli. Debija notika šajā rudenī, Samsona Izjumova 70 gadu jubilejas reizē. Tā ir viena no manām sapņu lomām – Verdi man ir ļoti tuvs, un no tā brīža, kad 18 gadu vecumā ienācu Operā kā koriste, Abigaila man vienmēr likās neaizsniedzama virsotne. Es ceru, ka to godam paveicu un ka “Nabuko” manā kalendārā parādīsies arvien biežāk.” 15. oktobrī ir ieplānota nākamā “Toskas” izrāde, un Liene Kinča cer, “ka mēs visi būsim pie labas veselības un nekas netraucēs kultūrai augt un attīstīties.”

Su rubrika „Retro“ klausysimės legendinio koncertmeisterio ir dirigento Chaimo Potašinsko įrašų. „Naujienų pulse“ – apie pabėgėlių įtraukimą į naujausią „Nabuko“ pastatymą Hamburgo valstybinėje operoje. Spektaklį nuotoliniu būdu iš kalėjimo Maskvoje režisuos Vladimiro Putino režimo kritikas Kirilas Serebrenikovas. Kinai skelbia neregėto masto tarptautinį pianistų konkursą, kurio nugalėtojui atiteks 150 tūkstančių dolerių. Klasikinės muzikos portalas „Bachtrack“ paskelbė 2018-ųjų klasikinės muzikos scenos statistiką: praėjusiais metais dažniausiai buvo atliekamo Beethoveno, Mozarto ir Bernsteino kūriniai. Ved. Jūratė Katinaitė.

Su rubrika „Retro“ klausysimės legendinio koncertmeisterio ir dirigento Chaimo Potašinsko įrašų. „Naujienų pulse“ – apie pabėgėlių įtraukimą į naujausią „Nabuko“ pastatymą Hamburgo valstybinėje operoje. Spektaklį nuotoliniu būdu iš kalėjimo Maskvoje režisuos Vladimiro Putino režimo kritikas Kirilas Serebrenikovas. Kinai skelbia neregėto masto tarptautinį pianistų konkursą, kurio nugalėtojui atiteks 150 tūkstančių dolerių. Klasikinės muzikos portalas „Bachtrack“ paskelbė 2018-ųjų klasikinės muzikos scenos statistiką: praėjusiais metais dažniausiai buvo atliekamo Beethoveno, Mozarto ir Bernsteino kūriniai. Ved. Jūratė Katinaitė.

Tautā saukta par Sarkano skolu, jo celta no sarkaniem ķieģeļiem, šī ēka iegājusi vēsturē kā mācību iestāde, ko dibināja toreizējais skolas pārzinis Andrejs Spekke un skolas namā ir aizritējusi viņa dēla filologa, vēsturnieka un diplomāta Arnolda Spekkes bērnība. Tagad te ir muzejs, kurā lūkojam gan Spekkes ģimenes, gan arī citu izcilu Vecumnieku cilvēku dzīves gājumu, gan arī uzzinām, kas hercoga Jēkaba laikā te ticis darināts viņa dzelzs manufaktūrā. „Mūsu cilvēki, ainava, senā skolas ēka un baznīca – tās ir dažas no Vecumnieku pagasta pērlēm,” atzīst Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja Rita Kovala un kā pirmo rāda dievnamu, kura altāris ir nosaukts par izsmalcinātu ampīra veidojumu. Majestātiska celtne, kur solu galus rotā mūsu dievnamiem neierasti saulīšu raksti un greznas kolonas un statujas ieskauj altāri. Baznīca ir viena no senākajām Vecmuižas un Vecumnieku celtnēm, kas saglabājusies kā reāla liecība, ka mums cilvēki dievu mīl un mēs esam ticīga tauta. Arī vēsturiska ēka,” bilst Rita Kovala. Mūra dievnams pabeigts 1845. gadā. Pirms tam bijusi koka baznīca kopš 1557. gada. Tā baznīca nodegusi. Acis arī piesaista ērģeles, kas atrodas blakus altārim un to krāsotās stabules rada asociācijas ar dekorācijām no operām „Aīda” vai „Nabuko”. “Paša pirmās ērģeles tikai izpostītas Pirmajā karā. Nākamās Otrajā karā izvestas nezināmā virzienā. 1999. gadā tika uzstādītas Lielbritānijā atrastās un iegādātās un ar ar ērģelnieka Talivalža Dekšņa atbalstu restaurētās ērģeles," bilst Rita Kolava. Tālāk dodamies uz distāvu ēku, kas tautā tika saukta par sarkano skolu, jo celtniecības materiāls – ķieģeļi – bija šādā krāsā. Ēka celta no 1887. līdz 1889. gadam. Un atklāta tajā pašā gadā, kad Parīzē atklāja Eifeļa torni. Skola ēkā darbojās līdz 1994. gadam.  Arnolda Spekkes tēvs Andrejs bijis skolas pārzinis, viņš arī uzsācis skolas celtniecību, jo uzskatīja, ka pagastā nepieciešama viena kārtīga skola.  „Lielākā daļa bērnu dzīvoja visu nedēļu skolā, pārtiekot no savām maizes kulītēm, sviesta un biezā piena cibiņām. Sestdienās brauca tēvi un mātes ar lielām krūzēm, kurās bija silta putraimu putra; krūzes bija aizbāztas ar lieliem siena vīkšiem, kas bij ietīti tīrās baltas drāniņās. Vienu atmiņu brīdi atceros: Redzu mūsu kēķī sēžam kādu lauku māmiņu ar bēdīgu seju kaut ko gaidām. Prasu, kādēļ viņa neved savu dēlu mājās. Otrais skolotājs nelaižot, viņas dēliņš vēl neesot labi iemācījies to „velna eimaliņu” – vienriezvienu,” tas ir fragments no Arnolda Spekkes grāmatas „Atmiņu brīži".  Arnolds Spekke, var teikt. ir gājis tēva pēdās, viņš dibinājis Liepājas reālģimnāziju un Rīgas 1. valsts ģimnāziju. 30. gados viņš arī bijis Latvijas diplomāts Itālijā, Albānijā, Bulgārijā un Grieķijā. Sevišķs dārgums muzejā ir bijušā dārznieka Liedes dēla skiču burtnīca, kad viņš 1922. gadā mācījās toreizējā Rīgas Latviešu daiļkrāsotāju skolā. Šo zīmējumu kolekciju muzejam uzdāvināja dārznieka mazmeita. Acis var pamielot pie jaunā studenta darbiem, bet par Vecumnieku vēsturi runājot, var uzklausīt stāstu Liedes dārzniecību un pašu dārznieku. Godinot bijušos Vecumnieku skolas pedagogus, te ir daudz interesantu materiālu: fotogrāfijas, studiju darbi un liecības no bijušās Vecmnieku skolas angļu valodas skolotājas Vikmanes krājuma, kura pagājušā gadsimta 20.-30.gados mācījās Rīgas Skolotāju institūtā.

Raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” diskutējam par to, kā sankcijas sāk ietekmēt Krieviju un kā Maskava, lai panāktu labvēlīgus balsojumus par sankciju pārtraukšanu, sākusi lobēt tai pozitīvāk noskaņotās Eiropas Savienības valstis. Viesis studijā: Vidzemes augstskolas lektors ārlietu pētnieks Jānis Kapustāns. Atskatā par aizgājušo nedēļu: Krievijā - rubļa kursa straujais kritums, Grieķijā - pirmsvēlēšanu nemieri un Eiropas Parlaments balso, vai atzīt Palestīnu. Krievijas lobijs Eiropā Gada beigām parasti raksturīgs aizvadīto 12 mēnešu apskats dažādos medijos, kas šogad pirmajā vietā noteikti ierindos notikumus Ukrainā. Dramatiskais Krievijas rubļa kritums arī noteikti palīdzēs pieliet eļļu ugunī tai neskaidrībai un nedrošībai, kas šobrīd norisinās aiz mūsu austrumu robežām. Līdz ar rubļa krīzi, aktuālas ir diskusijas, cik lielā mērā Krievijas ekonomika brūk tikai zemo naftas cenu dēļ un cik daudz tās krīzei devušas arī ASV un ES ieviestās sankcijas? Skaidrs, ka lietuviešu vai latviešu piena produktu neesamība Krievijā ir mazāk sāpīga, nekā nespēja iegūt papildus finansējumu Rietumu bankās. Tāpēc sankcijas noteikti ir atspēlējušās Krievijai svarīgākajos ekonomikas sektoros, kas pārsvarā ir energoresursi un to ieguve. Pirms vēl sākās jezga ap rubļa dramatisko kritumu, baumoja, ka Krievijas ārlietu dienesti aktīvi cenšas salauzt Eiropas Savienības vienotību, kurai nākamā gadā vajadzēs lemt par sankciju pagarināšanu vai atcelšanu. Kā iespējami vājākos posmus min Ungāriju, Slovākiju, Bulgāriju, Kipru un Itāliju. Galvenokārt tās ir valstis, kuras ir cieši saistītas ar Krieviju finansiālos darījumos vai arī enerģētiskajos projektos. Uzreiz pēc ziņām, ka Krievija pārstāj Dienvidu plūsmas gāzes cauruļvada būvniecību Bulgārijas teritorijā, valsts premjerministra vietnieks Eiropas fondu un ekonomikas jautājumos Tomislavs Dončevs atzina, ka zaudētās investīcijas nodarīs kaitējumu Bulgārijas budžetam. South Stream cauruļvads paredzēja ilgtermiņa ieņēmumus un Bulgārijai to trūkums būs sāpīgs. Krievijas prezidents savās uzrunās ir uzsvēris, ka Bulgārija pati nav pieņēmusi lēmumu par South Stream projekta apturēšanu. Šo lēmumu uzspieda Eiropas Komisija. Nereti par „mazo Putina brāli” Eiropā min Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu, kurš arī pietiekami ilgi ir kaitinājis savus Eiropas kolēģus. Orbanam pārmet demokrātijas vērtību apspiešanu, pārāk lielu izpatikšanu Krievijai. Tieši viņš lobēja atomelektrostacijas atjaunošanas darbus, kuriem naudu piedāvāja Krievija. Orbana valdības lēmums saniknoja Ungārijas opozīciju, tā brīdināja, ka valsts jau tā atrodas pilnīgā Krievijas žēlastībā no naftas un gāzes, tāpēc palikt zem Krievijas finansējuma arī atomenerģiju ir neprāts. Taču pēdējās nedēļās Ungārijas valdības vadītājs ir kļuvis piekāpīgāks. Pagājušajā nedēļā Orbans apsolīja, ka sankciju jautājumā sekos Vācijas piemēram. Angela Merkele jau ir ieplānojusi apmeklēt Ungāriju nākamā gada sākumā, kad runās par abu valstu savstarpējo sadarbību. Vācijas uzņēmumi ir lielākie ārvalstu investori Ungārijā. Viņu devums ir aptuveni ceturtā daļa no visām investīcijām. Taču Ungārijai tāpat ir svarīgs enerģētiskās neatkarības jautājums. Sarunās pēc South Stream pārorientēšanas uz Turciju, Viktors Orbans uzsvēra, ka Eiropas alternatīvas pagaidām ir neizdevušās. „Nabuko gāzes vads kā projekts nav veiksmīgs. Dienvidu gāzes apgāde bija laba iespēja dienvideiropai, bet, protams, ungāru interesēs tagad ir vienoties ar horvātiem, ka viņu gāzes infrastruktūra tiek savienota ar Ungārijas apgādi. Tad mēs varētu saņemt ne tikai Krievijas, bet arī Azerbaidžānas gāzi. Šis Ungārijas ekonomikai ir stratēģiski svarīgs jautājums. Ungārija aicinās pārējās ES valstis atbalstīt politiku, kura paredz lielāku sadarbību starp gāzes infrastruktūras uzņēmumiem kaimiņvalstīs,” vērtē Orbans. Kas apsolīts Ungārijai? Vai pastāv iespēja, ka pēdējo nedēļu laikā Ungārijas retorika ir mainījusies tieši kādas Briseles vai vismaz ietekmīgās Vācijas dāvanas dēļ? Pagaidām nav zināms, kas varētu būt piesolīts, bet Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa šādu iespēju neizslēdz. Briseles gaiteņos saprot, kādu spēli spēlēt vēlas Krievija. „Protams, Krievija strādā dažādos ceļos. Daudz mēģina izmantot acij neredzamos diplomātiskos ceļus, tieši zvanot atbildīgajām amatpersonām, runājot ar dalībvalstu „atslēgas” cilvēkiem, tiem, kuri var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Un protams, to ļoti labi zina Briselē, un tāpat spēlē pretim. Tā ir ļoti smalka, diplomātiska spēle, ar ļoti augstām likmēm. Jā, protams, zinot, ka ir šīs valstis, kā Itālija, Ungārija, Kipra un Slovākija – valstis, kuras ir vairāk simpatizējošas Krievijai un savā ziņā atkarīgas no Krievijas, tad ar tām mēģina runāt. Teiksim tā, dāvaniņas eksistē. Ungārijas gadījumā, valsts vēlējās kopā ar Krieviju veidot gāzes projektu, šo Dienvidu straumes projektu, Krievija pēdējā brīdī atteicās un Ungārija tagad arī ir uz sēkļa. Lielās valdības un Brisele to redz, saprot, tāpēc cenšas situāciju labot, piesaistot valsti citiem projektiem,” komentē Strazdiņa. Rubļa krahs 16. decembrī ietekmēs Krievijas stratēģiju, kā tālāk ietekmēt atsevišķas Eiropas valstis. Dažas simpatizē Krievijai enerģijas vai finansiālo pakalpojumu dēļ, citas pat atklāti simpatizē Kremļa ideoloģijai un saņem no Krievijas naudu politiskajai darbībai. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis norādīja, ka ietekme Kremlim pār atsevišķām Eiropas valstīm ir un paliks. Šobrīd ir vienkāršāk runāt ar atsevišķu valstu vadītājiem, nekā censties lobēt savas intereses Briselē. Māris Cepurītis arī uzskata, ka ekonomiskās grūtības tikai veicinās spiediena izdarīšanu no Krievijas puses, jo sankciju atcelšana būtu mazs solis pretim problēmu risināšanai valsts finansēm tik grūtajā laikā. „Tieši šajā brīdī Krievija pastiprinās ārējās darbības, lai mēģinātu novērst sankcijas. Kremļa politiskajai elitei vajadzēs pievērst lielāku uzmanību tam, kas notiek Krievijā. Bet tāpat ārlietu ministrija, diplomātiskais dienests un arī slēptākas institūcijas, kā piemēram, ārējā izlūkošana, savu aktivitāti nemazinās. Drīzāk šajos apstākļos tā tiks pastiprināta,” analizē Cepurītis. To, ka Krievija mierā neliksies, paredz arī Ina Strazdiņa. Varam tikai piekrist viņas izteikumam, ka Latvijas politiķiem un diplomātiem iespējams priekšā stāv ļoti liels pārbaudījums. Nākamā gada pirmā puse aizritēs Latvijas prezidentūras zīmē, bet teju visi sankciju balsojumi ir noteikti tieši pirmajos sešos mēnešos. Paredzams, ka Krievijas spiediens tikai pieaugs, tāpēc līdz ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu, varam jau tagad vēlēt Latvijas politiķiem un ierēdņiem ļoti zinošus padomniekus un milzīgu izturību. Mākslinieka Roberta Koļcova laika redzējums „Šobrīd ārā ir ziema, bez tai raksturīgā zemes seguma - sniega - nav. Tāds ir šobrīd laiks. Negribētos ļoti lokāli šai prognozei pieiet. Ja mēs skatāmies gada griezumā, pieņemsim – nākamajam gadam – tur vajadzētu domāt ne tikai par Latviju, bet zemeslodi kopumā. Jo zemeslode ir hermafrodīts. Tuvāk Ziemeļpolam, Dienvidpolam tas ir sievišķīgs, bet tuvāk ekvatoram – vīrišķīgs. Eiropa – vairāk vai mazāk ir tuvāk ziemeļiem (vismaz Latvija), tāpēc būtu nekorekti prognozēt sievieti. Gandrīz neiespējami. Es saprotu to vēlmi, ka mēs gribam zināt, kas būs nākotnē. Ja mēs gribētu objektīvu atbildi, tas nebūtu iespējams. Laika vērotājs es īsti neesmu, bet mēdzu dabu vērot. Es gribētu palikt pie tā plašā – Latvijā, Rīgā un turpmākajās divās dienās gaidāms mākoņains … tas, ko mēs dzirdam katru dienu. Es nedomāju, ka kaut kas īpaši mainīsies. Un, ja būtu jāizsaka tāda vēlējuma forma, tad es teiktu tā – pamatā būs lidojumam labvēlīgi laika apstākļi”.