Podcasts about palest

Vietvaru vēlēšanas Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā. Dānijā un arī Slovēnijā neveicas ar valdošās koalīcijas izveidi pēc parlamenta vēlēšanām. Mali hunta piedzīvo plašu un labi koordinētu savu pretinieku ofensīvu. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs un Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Palestīniešu teritoriju trauksmainā iekšpolitika 25. aprīlī Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā notika vietvaru vēlēšanas. Jordānas Rietumkrastā tika ievēlētas pavisam 380 vietējās padomes ar nepilniem 3800 deputātiem. Reālas vēlēšanas gan notika mazāk nekā pusē vietvaru, jo gandrīz 200 iecirkņos bija iesniegts tikai viens saraksts, un saskaņā ar Palestīniešu pašpārvaldes normatīvajiem aktiem šādos gadījumos vēlēšanas nav jārīko – saraksta iesniedzēji ieņem padomes locekļu vietas automātiski. Praktiski visur dominējošais politiskais spēks ir partija „Fatah”, kuras līderis Mahmūds Abāss nu jau vairāk nekā 20 gadus ieņem Palestīnas pašpārvaldes prezidenta amatu. Tomēr īpaša uzmanība notikušo vēlēšanu sakarā pievērsta vienīgajai padomei, kura tika ievēlēta Gazas joslā – Deirelbelehas pilsētā. Tās ir pirmās jebkādas vēlēšanas, kas notikušas Gazā pēc divas desmitgades ilgušas  pauzes, kuras iemesls ir 2006. gadā iestājusies pretstāve starp partiju „Fatah” un kustību „Hamās”, toreizējo Palestīniešu pašpārvaldes likumdevēja vēlēšanu uzvarētāju. Domstarpību centrā ir attieksme pret Izraēlas valsti: kamēr „Fatah” atzīst Izraēlas tiesības uz eksistenci, Hamas turpina bezkompromisa cīņu, lai nodzēstu ebreju valsti no pasaules kartes. Bez tam „Fatah” ir sekulāra palestīniešu nacionālistu partija ar kreisu ievirzi, savukārt „Hamās” – reliģiska islāmistu kustība. Politiskā šķelšanās noveda pie militāra konflikta, kura laikā „Fatah” pārstāvji Gazas joslā tika nogalināti, izraidīti vai bija spiesti bēgt, un Gaza kļuva par „Hamās” citadeli. Ievēlētais palestīniešu likumdošanas orgāns pārstāja funkcionēt, jauns tā arī nav ticis ievēlēts, un ja Jordānas Rietumkrastā pagājušajos divdesmit gados notika vismaz pašvaldību vēlēšanas, tad Gazas sektorā – nekādas. Periodiski notika izlīguma mēģinājumi starp „Fatah” un „Hamās”, 2013. gadā pat tika izveidota nacionālās vienības valdība ar bezpartejisku sastāvu, taču „Hamās” tai tā arī neļāva reāli pārvaldīt Gazas teritoriju. Tagad, kad karā pret Izraēlu islāmistu spēki ir pamatīgi novājināti, acīmredzot bijis iespējams sarīkot pieminētās vēlēšanas Deirelbelehā, kas tiek raksturotas kā pilotprojekts. Priekšnoteikums dalībai bija atzīt Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju par vienīgo leģitīmo palestīniešu tautas pārstāvi, un tas liedza kvalificēties „Hamās” kandidātiem. „Fatah” atbalstītais saraksts ieguvis sešas no piecpadsmit vietām, savukārt saraksts, par kuru neoficiāli zināms, ka aiz tā stāv „Hamās”, – divas vietas. Daži novērotāji uzskata, ka tas ir sabiedrības signāls par nevēlēšanos turpināt bezkompromisa cīņu islāmistu vadībā. Tomēr vēlētāju aktivitāte, kas bija nepilni 23%, padara šādu pieņēmumu ne pārāk drošu. Divi Eiropas iekšpolitikas sastrēgumi Dānijas parlamenta vēlēšanas notika 24. martā, taču valdošās koalīcijas izveide nevedas. Nepiepildījās līdzšinējās premjerministres Metes Frederiksenas cerības, ka viņas vadītajiem sociāldemokrātiem vēlēšanas nesīs politiskā kapitāla pieaugumu. Tagad parlamentā izveidojušies divi bloki – labējais jeb „zilais” un kreisais jeb „sarkanais” – un ne vienam, ne otram nepietiek balsu vairākumam. Trešais spēks ir liberālā Mēreno partija, kas ieņēmusi izteikti centrisku pozīciju. Tieši viņu balsis, pievienotas vienam vai otram blokam, matemātiski varētu dot vajadzīgo vairākumu, taču mērenajiem nav pieņemams neviens no abu bloku radikālajiem spārniem. Partijas līderis Larss Loke Rasmusens jau paziņojis, ka darbošanās vienā valdībā ar radikāli kreisajiem ekosociālistiem no Sarkani-zaļās alianses nav domājama, tāpat nekādu entuziasmu liberāļiem neizraisa iespējama sabiedrošanās ar nacionālpopulistiem spektra pretējā galā – Dānijas Tautas partiju un citiem. Tā vietā mērenie vēlētos redzēt plašu centriski orientētu koalīciju, kaut ko līdzīgu pirmsvēlēšanu modelim, kurā bez sociāldemokrātiem un mērenajiem ietilpa arī liberālā partija „Venstre”. Tomēr pēdējās vēlēšanas nebija veiksmīgas nevienai no šīs trijotnes partijām, tāpēc tagad nāksies piepulcināt vēl kādu. Ticamākie kandidāti varētu būt labēji centriskā Konservatīvo partija, tāpat diezgan centriskā Sociālliberālā partija un arī demokrātiskie sociālisti no Zaļo kreiso partijas (nejaukt ar radikālāko Sarkani-zaļo aliansi!). Zaļo kreiso līdere Pia Olsena Dīra jau signalizējusi, ka būtu gatava apspriest sadarbības nosacījumus, taču Rasmusens, kā tiek teikts, izteikti taktiski nogaida. Vēl problemātiskāka ir situācija Slovēnijā, kur arī nu jau vairāk nekā mēnesi nav izdevies izveidot valdības koalīciju. 20. aprīlī lielākās parlamenta frakcijas – liberālās Brīvības kustības – vadītājs un līdzšinējais premjerministrs Roberts Golobs paziņoja, ka viņam nav izdevies izveidot vairākuma koalīciju un viņa partija gatavojas darbam opozīcijā. Tagad stafetes kociņš būtu nododams otrai lielākajai parlamenta frakcijai – Slovēnijas Demokrātiskajai partijai. Savulaik izaugusi no antikomunistiskās neatkarīgo arodbiedrību kustības un bijusi kreisas ievirzes, šī partija tās līdera Janeza Janšas vadībā vēlāk migrējusi nacionālisma, konservatīvisma un labējā populisma virzienā. Lai izveidotu koalīciju, Janšam būtu jāpiedabū pievienoties divas mēreni labējās partijas – aliansi „Jaunā Slovēnija – Kristīgie demokrāti” un Demokrātu partiju –, kā arī izteikti labēji populistisko, no pandēmijas laika antivakcīnistu auditorijas izaugušo partiju „Resni.ca”. Nav viegli iedomāties, ka izteikti proeiropeiski sevi pozicionējošie demokrāti būtu gatavi koalīcijai ar galējiem populistiem eiroskeptiķiem no „Resni.ca” un arī pašu Janšu, no kura partijas viņi reiz atšķēlās, kritizēdami līderi par antagonizējošu un populistisku pieeju. Kā norāda novērotāji, tā vien šķiet, ka Slovēnijas politiskie spēki arvien pamanāmāk samierinās ar domu par ārkārtas vēlēšanām. Draudzība ar Kremli – apšaubāma garantija Pilsoņu karš Rietumāfrikas valstī Mali ilgst kopš 2012. gada, kad savu cīņu pret centrālo valdību uzsāka tuaregu separātisti valsts ziemeļos, Azavādas reģionā. Kā tas mēdz notikt islāma zonas valstīs, etniski motivētajā konfliktā drīz iesaistījās radikālās džihādistu kustības – gan neatkarīgi reģionāli grupējumi kā, piemēram, „Boko Haram”, gan globālo tīklu „Al Qaeda”un Islāma kalifāts atzari. Sākotnēji Mali toreiz vēl demokrātisko valdību cīņā pret iekšējiem ienaidniekiem atbalstīja Francija un arī ANO miera uzturēšanas misija, taču 2020. gadā likumīgais prezidents Ibrahims Keita tika gāzts un pie varas nāca hunta ar ģenerāli Asimi Goitu priekšgalā. Pučisti palūdza frančus aizvākties un uzaicināja sev tīkamāku sabiedroto – krievu algotņus no bēdīgi slavenās Vāgnera grupas. Sabiedrojusies ar līdzīgiem režīmiem kaimiņvalstīs Nigērā un Burkina Faso, Mali izveidoja jaunizceptu Rietumāfrikas diktatūru klasteri – Sāhelas valstu aliansi. Jaunie sabiedrotie ļāva gūt zināmus taktiskus panākumus, taču ne izšķirošu uzvaru pār režīma pretiniekiem. Pēc „vāgneriešu” līdera Prigožina nogalināšanas viņa privāto militāro kompāniju nomainīja Krievijas bruņoto spēku struktūra – Āfrikas korpuss. Tikām režīma pretinieki – tuaregu nacionālisti un radikālie islāmisti – pārtrauca savstarpēju apkarošanu un sāka koordinēt savas operācijas pret valdības spēkiem. Džihādisti valsts dienvidos sāka piekopt jaunu taktiku – transportceļu blokādi, apdraudot pirmkārt jau naftas produktu piegādes lielajām pilsētām. Kopš 25. aprīļa Mali hunta piedzīvo nepieredzēti plašu un labi koordinētu savu pretinieku ofensīvu, kuru īsteno Azavādas Atbrīvošanas fronte un ar kustību „Al Qaeda” saistītais džihādistu grupējums Atbalsta grupa islāmam un musulmaņiem. Galvaspilsētas Bamako apkaimē nemiernieki uzbruka lidostai un Kati militārajai bāzei, kur savu pastāvīgo rezidenci ierīkojis huntas līderis Goita. Džihādistu kaujinieks-pašnāvnieks ar sprāgstvielām piekrautu automašīnu ietriecās aizsardzības ministra ģenerāļa Sadio Kamaras rezidencē, nogalinot viņu un ģimeni. Valdības spēku un krievu Āfrikas korpusa karavīri tika bloķēti Kidalas pilsētā un vienojās par netraucētu aiziešanu, atstājot pilsētu nemierniekiem. Uzbrukumi notika vēl vairākām pilsētām, kurās kopš tā laika turpinās karadarbība. Acīmredzot Kremļa draudzība izrādījusies pārāk vāja huntas stabilitātes garantija. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Þórarinn ræðir við Brynjar Níelsson og Jón Gunnarsson.Í fyrstu er rætt um borgarstjórnarmálin en Brynjar hyggst ætla sér í framboð og telur mikilvægt að Reykjavíkurborg breyti sinni stefnu undir forystu nýs meirihluta.Spurt er hver beri ábyrgð á eyðimerkurgöngu Sjálfstæðisflokksins og hvort að til sé sá veruleiki að flokkurinn verði hið nýja varadekk Samfylkingarinnar í borgarstjórn.Einnig er rætt um Evrópusambandið og versandi samkeppnisstaða álfunnar og afhverju þetta sé nú komið á dagskrá en tvímenningarnir telja ástæðuna vera að ríkisstjórninni hafi ekki tekist að takast á við verðbólguna og atvinnuleysið.Að lokum er rætt um útlendingamál og spurt hvort að ríkisstjórn Sjálfstæðisflokksins, Vinstri grænna og Framsóknarflokksins hafi verið varaðir við því að taka á móti ákveðnum einstaklingum frá Palestínu líkt og Helgi Magnús, fyrrum vararíkissaksóknari hefur fullyrt.- Vöruðu Ísraelar íslensk stjórnvöld við?- Verður Sjálfstæðisflokkurinn nýja varadekk Samfylkingarinnar í borginni?- Á hvern skrifast eyðumerkurganga Sjálfstæðisflokksins?

Föstudagur 27. mars Vikuskammtur: Vika 13 Gestir Laufeyjar Líndal eru að þessu sinni Ægir Máni Bjarnason, listarmaður og aðgerðarsinni, Davíð Sól Páls, kennari og aktivisti, Miriam Petra Ómarsdóttir Awad, sérfræðingur og ráðgjafi og Hjálmtýr Heiðdal, formaður félagsins Ísland-Palestína og eftirlaunamaður.

ASV sarunās ar Irānu esot labi rezultāti - tā saka ASV prezidents Donalds Tramps. Kaut arī Irāna noliedz, ka jelkādas sarunas notiktu, tomēr pasaules tirgi ir atviegloti uzelpojuši cerībā, ka ļaunākais ir aiz muguras.  Lai gan prezidents Tramps izsakās par drīzām kara beigām Irānā, Izraēla ir apņēmības pilna turpināt un ne tikai Irānā, bet arī Libānā, kur jau vismaz miljons cilvēku pametuši savas mājas, bēgot no Izraēlas armijas sauszemes operācijas. Valstī uzdarbojas teroristiskais grupējums "Hezbollah" un Izraēla ir paziņojusi, ka tā grib likvidēt nebeidzamo apdraudējumu sev kaimiņos. Vairākās Eiropas valstīs šajās dienās ir bijušas vēlēšanas, kuru rezultātiem ir vērts pievērst uzmanību. Francijā gadu pirms prezidenta Emanuela Makrona pilnvaru beigām notika vietvaru vēlēšanas, Slovēnijā izraudzīts jauns parlaments un arī Dānijā vakar bija ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Eiropā ikviena šāda tautas izvēle ir svarīga, jo tā arī nozīmē, kāds būs konkrētās valsts ārpolitikas kurss. Notikumus komentē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, valdes loceklis Mārcis Balodis. Libāna – svešas varas un ieroči, pašu zeme un asinis Priekšvēsture pašreizējai Izraēlas Aizsardzības spēku sauszemes operācijai Libānā aizsākās 2023. gadā, kad pēc grupējuma „Hamas” teroristiskā iebrukuma Izraēlā un Gazas kara sākuma grupējuma „Hezbollah” no Libānas teritorijas uzsāka Izraēlas ziemeļdaļas raķešu apšaudes. Šis šiītu reliģiski politiskais veidojums ir, no vienas puses, oficiāli atzīta Libānas politiskā partija, no otras – militarizēts teroristisks formējums, galvenais Irānas Islāma republikas sabiedrotais reģionā. Pēc tam, kad 2024. gada rudenī Izraēla bija īstenojusi pret „Hezbollah” sekmīgas speciālās operācijas, nogalinot tās vadītāju Hasanu Nasrallu un vairākus citus komandierus, kā arī sākusi sauszemes iebrukumu Libānas dienvidos, starp Izraēlu un Libānu tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu. Saskaņā ar to Libānas valdības spēkiem bija jāpārņem savā kontrolē rajoni, kuros līdz tam saimniekoja „Hezbollah”, tā garantējot, ka Izraēlas teritorija vairs netiks apdraudēta. Tomēr šī vienošanās tā arī netika pilnībā īstenota, kas pierādījās šomēnes, kad pēc Izraēlas un Savienoto Valstu uzbrukuma Irānai „Hezbollah” atkal raidīja pret Izraēlu raķetes un lidrobotus. Pretim tika saņemti vispirms precīzi Izraēlas gaisa spēku triecieni pa grupējuma objektiem kā Libānas dienvidu rajonos, tā galvaspilsētā Beirutā, kas neizbēgami izraisīja civiliedzīvotāju upurus. Izraēlas brīdināja apmēram 50 ciemu iedzīvotājus evakuēties uz teritorijām ziemeļos no Litānī upes, un tiek ziņots, ka karadarbības rezultātā kopš mēneša sākuma savas dzīvesvietas pametuši apmēram miljons cilvēku. 16. martā Izraēlas spēki uzsāka plaša mēroga sauszemes iebrukumu Libānā, iesaistoties kaujās pret „Hezbollah”  vienībām. Libānas valdības spēki atvilkās uz ziemeļiem, vairoties iesaistītes karadarbībā, tomēr to sastāvā ir vairāki bojāgājušie. Smagi ievainoti divi reģionā dislocēto Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas spēku karavīri. Savukārt civiliedzīvotāju upuri kopš marta sākuma jau sasnieguši vairāk nekā tūkstoti bojāgājušo un tuvu pie trīs tūkstošiem ievainoto. Šobrīd Izraēlas spēki turpina izvērst sauszemes operāciju, tai skaitā metodiski iznīcinot tiltus pār Litānī un pārtraucot komunikāciju starp apmēram 10% Libānas teritorijas valsts dienvidos un pārējo valsts daļu. Viens no premjera Netanjahu kabineta radikālajiem locekļiem, finanšu ministrs Becalels Smotričs izteicies, ka Izraēlai būtu jāanektē teritorija dienvidos no Litānī, savukārt aizsardzības ministrs Izraēls Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki plāno uz nenoteiktu laiku okupēt šo Libānas daļu, izveidojot tur buferzonu. Libānas valdība raksturojusi šos plānus kā eksistenciālu draudu. Tajā pat laikā no Libānas ticis izraidīts Irānas vēstnieks, kas liecina par Beirutas vēlmi atbrīvoties no Teherānas režīma ietekmes. Francija – vēlam mēru, domājam par prezidentu 15. martā notikušās Francijas pašvaldību vēlēšanas ir apjomos grandiozs pasākums. Valstī ir nepilni 35000 komūnu, attiecīgi, par mēru un padomju deputātu amatiem šais vēlēšanās sacentās vairāk nekā miljons kandidātu. Tomēr kvantitāte nav galvenais, kāpēc franču vietvaru vēlēšanām pievērsta arī nozīmīga starptautiska uzmanība. Šo vēlēšanu rezultāti tiek uzlūkoti kā indikators spēku samēriem un potenciālajai politiskajai dinamikai nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Jāatzīmē, ka daudzviet mazajās un vidējās pašvaldībās, pavisam 50 līdz 60 procentos komūnu, varu ieguvuši neatkarīgie vai lokālo partiju pārstāvji bez piesaistes valsts mēroga spēkiem. Kas attiecas uz lielākajām pilsētām, tajās joprojām dominē tradicionālās kreisās partijas, kas nākamajā ciklā vadīs līdz pat ceturtdaļai no visām franču pašvaldībām. Parīzes mērs būs sociālists Emanuels Greguārs, viņa partijas biedrs Benuā Paijāns paliks otras lielākās pilsētas Marseļas mēra amatā, sociālistu mēri būs arī Nantē, Monpeljē, Lillē un Strasbūrā, pēdējā gan ar centristu atbalstu. Savukārt ceturtajā lielākajā pilsētā Lionā amatu paturēs Zaļo partijas pārstāvis Gregorī Dusē. Spēcīgas pozīcijas saglabā tradicionāli labēji centriskie spēki, kas koncentrējas ap liberālkonservatīvo Republikāņu partiju un dominē vidējā lieluma pilsētās un biezāk apdzīvotajos lauku rajonos, pavisam apmēram sestdaļā vietvaru. Republikāņu pārstāvis Ēriks Sjoti kļūs par mēru piektajā lielākajā pilsētā Nicā, šeit gan ar izšķirošu atbalstu no galēji labējās Nacionālās apvienības, kura to uzskata par savu uzvaru. Kopumā franču „nacionāļiem” izdevies vairakkārt palielināt pārstāvniecību pašvaldībās, gan tālu atpaliekot no ambiciozajiem priekšvēlēšanu mērķiem. Iemesla gausties nav arī prezidenta Makrona pārstāvētajiem liberāli centriskajiem spēkiem. Prezidenta sociālliberālās partijas „Renesanse” pārstāvis Tomā Kazenāvs kļūs par Bordo mēru, savukārt „Renesanses” stabilāko sabiedroto, labēji centriskās partijas „Horizonti” līderis Eduārs Filips vadīs Havras pašvaldību. Bijušais premjerministrs Filips tiek uzskatīts par nopietnu kandidātu nākamgada prezidenta vēlēšanās. Plaša labēji centriskā koalīcija nodrošinājusi amatu valsts trešās lielākās pilsētas Tulūzas galvam, neatkarīgajam kandidātam Žanam Likam Mudankam. Uz būtisko jautājumu – vai funkcionē kreiso, centrisko un mēreni labējo „sanitārais kordons”, kam jāatur no varas labējie radikāļi? – atbilde ir piesardzīgi pozitīva. Frederiksenas likme nevinnē Vakar, 24. martā, Dānijas karaļa pavalstnieki devās pie vēlēšanu urnām, lai piešķirtu mandātus simt septiņdesmit deviņiem parlamenta – Folketinga – deputātiem. Šīs bija ārkārtas vēlēšanas, kuras iniciatore bija premjerministre, Sociāldemokrātiskās partijas līdere Mete Frederiksena. Stājoties pie sava otrā kabineta vadības 2022. gadā, politiķei nebija ne jausmas, kādi izaicinājumi viņu sagaida, proti, ka būs jāiztur Donalda Trampa nediplomātiskā grābāšanās ap Grenlandi. Pēc visa spriežot, neordinārā starptautiskā spiediena situācija radījusi zināmas plaisas Frederiksenas valdībā, ko veido centriski orientēta koalīcija ar sociāldemokrātu, konservatīvi liberālās partijas „Venstre” un liberālās Mēreno jeb Moderātu partijas piedalīšanos. Nu jau vairākas desmitgades dāņu politiskajā spektrā iezīmējas tradicionāla robežšķirtne starp t.s. „sarkano bloku” un „zilo bloku”,  respektīvi, kreisajām un labējām partijām, kur sociāldemokrāti ir sarkanie, „Venstre” – zilie, savukārt mērenie iestājas par šī dalījuma pārskatīšanu un par savas partijas krāsu izvēlējušies violeto. No otras puses, pretstāvē ar Baltā nama ekscentriķi Frederiksena ieguvusi nozīmīgu individuālās popularitātes kapitālu, ko varēja cerēt konvertēt partijas politiskajā svarā. Ja tāds bija aprēķins, tas neattaisnojās. Sociāldemokrāti šais vēlēšanās izrādījušies lielākie zaudētāji, viņu mandātu skaitam sarūkot no piecdesmit uz trīsdesmit astoņiem. Otrs lielākais zaudētājs ir „Venstre”, kuru no otrās pozīcijas parlamentā uz trešo atbīdījusi Zaļo kreiso partija, kuru vada vēl viena prominenta dāņu kreisā politiķe Pia Olsena Dīra. Lielākie ieguvēji ir labējie populisti un nacionālisti no Dāņu tautas partijas Mortena Meseršmita vadībā, kuri trīskāršojuši mandātu skaitu. Nedaudz zaudējuši arī mērenie, taču situācijā, kad vietu skaits parlamentā sadalījies visai līdzīgi starp „sarkanajiem” un „zilajiem”, tieši līdzšinējā ārlietu ministra Larsa Lekes Rasmusena vadītais spēks var nodrošināt koalīcijai nepieciešamo balsu skaitu. Par ticamāko tiek uzskatīta kreisi centriska koalīcija, kurā apvienotos sociāldemokrāti, zaļie kreisie, mērenie un Sociālliberālā partija. Koalīcijas veidošanas sarunas uz notikušo vēlēšanu fona, kad ārpolitiskos izaicinājumus zināmā mērā aizēnojušas iekšējās problēmas, nesolās būt vieglas. Jaunā Slovēnijas parlamenta raibākā mozaīka Kārtējās parlamenta vēlēšanas Slovēnijā nesa sarūgtinājumu iepriekšējā cikla favorītiem – līdzšinējā premjerministra Roberta Goloba sociālliberālajai partijai „Brīvības kustība”. 2022. gadā šis spēks ieguva četrdesmit vienu no deviņdesmit deputātu mandātiem, kas bija līdz šim spožākais kādas partijas sniegums neatkarīgās Slovēnijas vēsturē. Uzvaru noteica sabiedrības neapmierinātība ar iepriekšējo – labēji populistisko Slovēnijas Demokrātiskās partijas un tās līdera Janeza Janšas valdību. Taču Goloba kabinets, kuru „Brīvības kustība” veidoja kopā ar sociāldemokrātiem un Kreiso partiju, zaudēja popularitāti veselības aprūpes problēmu, dzīvokļu dārdzības un biežo ministru demisiju dēļ. Kā kritisks moments tiek minēts arī valdības lēmums 2024. gadā atzīt Palestīnas valstiskumu, kas izrādījās lielai daļai sabiedrības nepieņemami. Spriežot pēc mandātu sadalījuma, vēlētāju balsis gan lielākoties pārceļojušas nevis pie Janšas labēji konservatīvajiem populistiem, bet pie diviem parlamenta jaunpienācējiem. Viena no šīm partijām ir labēji centriskā Demokrātu partija ar kādreizējo Janšas kabineta ārlietu ministru Anži Logaru priekšgalā, otra – partija „Resni.ca”, kuru vada bijušais policists Zorans Stevanovičs. Šis spēks izauga no vakcīnskeptiķu un pandēmijas ierobežojumu pretinieku protesta kustības, un tā programmā ir arī eiroskepticisms, cīņa pret korupciju, nodokļu mazināšana un līdzīgi motīvi. Rezultātā Slovēnija ir tikusi pie parlamenta, kurā diviem lielākajiem spēkiem ir teju vienāds vietu skaits un miglainas izredzes izveidot koalīciju. Robertam Golobam šai nolūkā būtu jāpiesaista līdzšinējiem kreisi centriskajiem arī kāds no labējākajiem spēkiem – Demokrātu partija vai trīs konservatīvo partiju bloks „Jaunā Slovēnija – Kristīgie demokrāti”. Šīm partijām ideoloģiski tuvāka ir Janšas Slovēnijas Demokrātiskā partija, taču tad būtu jāņem koalīcijā arī vakcīnskeptiķi no „Resni.ca”, vai jāmēģina piedabūt sadarboties sociāldemokrāti, kas esot maz ticams. Vēl viena iespēja ir Golobam atstum līdzšinējos sabiedrotos Kreiso partiju un piesaistīt viņu vietā mēreni labējos demokrātus un kristīgos demokrātus – aritmētiski iespējama, taču ideoloģiski raiba kombinācija. Netiek izslēgta arī ārkārtas vēlēšanu iespēja.       Sagatavoja Eduards Liniņš.

Fimmtudagur 12. mars Þjóðtungudeila, hópmorð, villuáróður, þolmörk ferðaþjónustu og kynusli Eiríkur Rögnvaldsson íslenskumaður hefur verið sakaður um að láta pólitískar skoðanir villa sér sýn þegar hann svarar fyrirspurnum á Vísindavefnum er varða íslenska tungu. Eiríkur bregst við í samtali við Björn Þorláks og ræðir einnig stöðu íslenskrar tungu.Þórdís Ingadóttir lagaprófessor, Hjálmtýr Heiðdal og Qussay Odeh, fulltrúar félagsins Ísland Palestína ræða við Maríu Lilju um Gaza og álitsgerð Íslands í máli Suður-Afríku gegn Ísrael um ætlað brot gegn sáttmála SÞ um hópmorð. Doktor Lára G. Sigurðardóttir lýðheilsufræðingur bregst við villuáróðri um skaðleysi áfengisBjörn Þorláks ræðir við Láru. Ragnheiður Davíðsdóttir ræðir við Börk Hrólfsson leiðsögumann um ástandið í ferðamálum á Íslandi. Beta Skagfjörð leikari, Sindri Sparkle uppistandari og leikstjórinn Aron Martin ræða við Björn Þorláks um leiksýninguna: Ég Jóhanna.

Miðvikudagur 18. febrúar Vændi, ill meðferð á börnum, áfengi, Trump, VG og sniðganga Jón Gnarr þingmaður og Guðný S. Bjarnadóttir stjórnarformaður Vitundar, samtaka gegn kynbundnu ofbeldi ræða við Gunnar Smára um vændi, slaufun, ábyrgð og annað sem tilheyrir umræðunni um átök milli kynjanna. Gunnar Sigurðsson leikstjóri og ferðaþjónustuaðili segir sögu sína í samtali við Björn Þorláks en Gunnar var sviptur skólagöngu sem barn og flakkaði milli heimila. Lára G. Sigurðardóttir, læknir og doktor í lýðheilsuvísindum fer yfir umræðu sl. daga um aðgengismál að áfengi með Maríu Lilju. Bjarni Randver Sigurvinsson guð- og trúarbragðafræðingur og Ólafur Þ. Harðarson stjórnmálafræðingur ræða við Gunnar Smára um áhrif Trump, ekki síst kröfu hans manna um Evrópa verði eins og Bandaríki Trump. Stefán Pálsson, Líf Magneudóttir og Maarit Kaipainen fara yfir stöðuna hjá VG. Þau bjóða sig öll fram í forvali VG og eru á því að flokkurinn standi á tímamótum. Björn Þorláks ræðir við þau. Ragnhildur Hólmgeirsdóttir, sjálfboðaliði hjá sniðgönguhreyfingunni ræðir við Maríu Lilju um sniðgöngu fyrir Palestínu og segir frá viðburði sem haldinn verður í Norræna húsinu tengdum málefninu.

Það er verið að rífast um Palestínu og pólitík á kvikmyndahátíðinni Berlinale. Það var þýski leikstjórinn Wim Wenders sem lét fyrstu umdeildu ummælin falla í þeirri rökræðu. Við rekjum atburðarrásina og um hvað er tekist á um. Hamnet í leikstjórn Chloé Zhao gæti verið mynd ársins. Myndin er byggð á samnefndri bók eftir Maggie O'Farrel, sem er söguleg skáldsaga um sonarmissi Shakespeare og hvernig það varð kveikjan, sársaukinn, að harmleiknum Hamlet. Við ræðum þessa mynd í þaula við Ölmu Mjöll Ólafsdóttur, Helgu Dögg Ólafsdóttur og Kolfinnu Nikulásdóttur, sem voru snortnar yfir myndinni.

Tajná služba nepustila novinára na palubu lietadla s izraelským premiérom. Prečo USA zatiaľ nezaútočili na Irán?

Helga Rósa Másdóttir, formaður Félags íslenskra hjúkrunarfræðinga, vonar að komið sé að vendipunkti í þessari umræðu. Heilbrigðiskerfið hafi verið vanfjármagnað í lengri tíma og í því samhengi nefnir hún skýrslu Ríkisendurskoðunar um Landspítalann sem kom út fyrir rúmu ári. Þar hafi verið bent á lausatök og úrræðaleysi, að yfirsýn skorti og fjármagnaða heildaraðgerðaáætlun. Það vita færri - en þó allir sem vilja - að staðan á hernumdum Vesturbakkanum er líka skelfileg þótt hún sé til allrar hamingju fjarri því jafn slæm og á Gaza. ­Þar halda Ísraelar áfram að ræna landi Palestínumanna sem Ísraelum, sem hernámsaðilum, ber þó skýr lagaleg skylda til að verja. Þvert á móti leggjast þar allir á eitt, Ísraelsher, ísraelsk stjórnvöld og svo landræningjarnir sjálfir, bæði þeir um það bil 700.000 sem fyrir eru og þeir sem hyggja á nýtt landrán Allt frá því að gríðarstór skriða féll í Hítará árið 2018 hefur verið rætt um hvort tilefni sé til að endurheimta fyrri farveg árinnar. Skriðan er farartálmi fyrir laxa á leið heim á hrygningarstöðvarnar og nýi farvegurinn er torfær fyrir laxinn. Kostnaðurinn við að grafa gegnum skriðuna gæti hlaupið á hundruðum milljóna en fyrir landeigendur í dalnum eru talsverðir hagsmunir í húfi.

Ljósvist er nú í fyrsta sinn skilgreind í byggingarreglugerð og settar fram kröfur um ásættanleg birtuskilyrði í nýbyggingum. Mannvirkjahönnuðir þurfa þannig að sjá til þess að dagsljós sé ásættanlegt í vistarverum fólks og að skuggavarp og byggingamagn nýrra hverfa hamli því ekki. Ásta Logadóttir verkfræðingur hefur talað fyrir þessum breytingum á reglugerðinni um langt skeið og við ræðum við hana í upphafi þáttar. Um miðbik þáttar setjumst við niður með Ragnhildi Hólmgeirsdóttur og Hólmfríði Jónsdóttur frá íslensku sniðgönguhreyfingunni fyrir Palestínu. Þær ætla að segja okkur frá stöðu sniðgönguhreyfingarinnar í dag, þremur mánuðum eftir að vopnahlé tók gildi á Gaza. Og Edda Olgudóttir sest hér hjá okkur í vísindaspjall í lok þáttar. Hún ætlar að segja okkur frá áhrifum streitu á krabbameinsfrumur. Tónlist úr þættinum: Lisa Ekdahl - Vem vet. Khruangbin - People Everywhere (Still Alive).

Jonathan Schanzer critiques the slow Australian police response to the Bondi Beach attack, linking the shooters to ISIStraining in the Philippines. He warns that the Albanese government's political "virtue signaling" regarding Palestine may have emboldened radicals, while noting Hezbollah is reconstituting its money and weapons pipelines in Lebanon. 1915 PORT DARWIN

Eftirspurn eftir kókaíni á Íslandi virðist óþrjótandi og efnið berst til landsins úr öllum áttum. Áhersla Bandaríkjastjórnar á fentanyl-faraldurinn er talin ein helsta ástæða þess að kókaínsmygl þrífst betur en áður. Lögregla og tollgæsla hafa haldlagt á annað hundrað kílóa af kókaíni það sem af er þessu ári. Freyr Gígja Gunnarsson fjallar um málið. Neyðarlistinn - The Emergency Watchlist - er skýrsla sem alþjóðlegu hjálparsamtökin International Rescue Committee, IRC, gefur út árlega, um þau tuttugu lönd þar sem neyð almennings er stærst og þykir líklegust til að aukast mest á ári komanda. Súdan, Palestína og Suður-Súdan eru efst á á listanum í ár, í þessari röð, þriðja árið í röð. Upplausn í alþjóðastjórnmálum leiðir til aukinnar neyðar - en minni framlaga til neyðaraðstoðar. Ævar Örn Jósepsson skoðar þetta og ræðir við Bjarna Gíslason, framkvæmdastjóra Hjálparstarfs kirkjunnar. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Kári Guðmundsson

Rediģēšanas skandāls BBC: kā tas ietekmē Latvijas mediju vidi? Analizē Sabiedriskā medija ombuds Edmunds Apsalons un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Junga analītiskās psiholoģijas terapeits apmācībā, filosofs, sociologs Vents Sīlis, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks. Ne tikai Latvijā, visā Rietumu pasaulē lielie plašsaziņas līdzekļi saskaras ar pieaugošu spiedienu un kritiku par savu darbu. Ne vien no ārpuses. Arī iekšpusē notiek nebeidzamas diskusijas, kā labāk strādāt, kādu mediju politiku īstenot. Pozicionēties vai nepozicionēties kādā no jautājumiem; reaģēt vai nereaģēt uz dažādiem spiedieniem, kas arī neizbēgami nāk pa žurnālistiem un redakcijām.  Pagājušās nedēļas notikumi ap britu raidsabiedrību BBC, kad atkāpās tās vadība, bija viens no tādiem spilgtākajiem piemēriem, cik sarežģītā situācijā var nonākt pat pasaules gigants tad, kad pieļauj savā darbā kļūdas. Arī Latvijas mediji un īpaši sabiedriskais medijs, strādā tādas plašas kritikas krustugunīs. No vienas puses tas, protams, labi, jo liek arī mums pastāvīgi domāt par sava darba kvalitāti. No otras puses, tam seko arī politiskais spiediens ar virkni iespējamām sekām. Kā šādos apstākļos strādāt pēc iespējas labāk sabiedrības labā, tā, lai arī mūsu auditorija saprot, ko un kāpēc mēs darām?  Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienās medijiem ir pozicionēšanās, kā to esam nodēvējuši, īsta vai šķietama. Liekas, tas lielā mērā raksturo to krīzi, kādā nonākusi BBC, un runa šeit ir noteikti arī par mums, tātad subjektivitāte. Nespēja būt pilnīgi neitrālam, vienalga, vai tas ir Palestīnas jautājums, nacionālais jautājums, migranti, Stambulas konvencija un tā var turpināt. Vai tā ir problēma?  

Þrátt fyrir að í vopnahléssamkomulaginu sé kveðið á um óhindrað streymi lífsnauðsynlegra hjálpargagna inn á Gaza, þar á meðal grundvallarnæringar fyrir börn sem soltið hafa heilu hungri mánuðum saman, þá er raunveruleikinn annar, segir Birna Þórarinsdóttir framkvæmdastjóri Unicef á Íslandi sem er nýkomin frá Palestínu. Um 100 starfsmenn hjá fimm stærstu sveitarfélögum á höfuðborgarsvæðinu hafa verið áminntir fyrir brot í starfi og 20 hefur verið sagt upp að undangenginni áminningu. frá 2022. Nær 18.000 starfa hjá sveitarfélögunum. Undanfarna mánuði hafa á sjöunda tug manna fallið í árásum bandaríska hersins á báta í Karíba- og Kyrrahafi undan ströndum Mexikó, síðast þrír um helgina. Hernaðarviðbúnaður Bandaríkjanna í og við Karíbahaf hefur stóraukist undanfarna mánuði og hefur aldrei verið meiri, Bandaríkjaforseti talar um stríð við eiturlyfjasmyglara en greinendur telja margir að olía sé rótin.

Bítið á Bylgjunni með Heimi, Lilju og Ómari.   Árný Ingvarsdóttir, framkvæmdastjóri Umhyggju, ræddi við okkur um miklar byrðar sem foreldrar langveikra barna og fatlaðra barna bera. Rut Gunnarsdóttir hjá KPMG og Geirlaug Jóhannsdóttir hjá Hagvangi ræddu samstarf þessa tveggja fyrirtækja.   Guðmundur Árni Stefánsson, varaformaður Samfylkingar og fyrrverandi ráðherra, ræddi um nýútkomna skýrslu um embættismannakerfið.   Birna Þórarinsdóttir, framkvæmdastjóri Unicef á Íslandi, er nýkomin heim af Vesturbakkanum og ræddi dvölina í Palestínu.   Jóhannes Stefán, hæstaréttarlögmaður lét gamlan rokkstjörnudraum rætast.   Íþróttafréttamaðurinn Ágúst Orri Arnarson settist niður með okkur. Kvikmyndagerðarmaðurinn Ottó Gunnarsson ræddi við okkur um nýja heimildarmynd um framhaldsskólann á Laugum.

Gestir þáttarins voru Birna Þórarinsdóttir, framkvæmdastjóri Unicef, Margrét Kristín Blöndal, tónlistarkona og aktívisti, og Þórir Jónsson Hraundal, lektor í Mið-Austurlandafræðum við Háskóla Íslands. Rætt var um ástandið á Gaza og vopnahlé milli Ísrael og Palestínu. Margrét Kristín sagði frá því þegar Ísraelsher stöðvaði för Frelsisflotans og skipsins Conscience, þar sem hún var um borð ásamt um níutíu öðrum, á leið með vistir fyrir íbúa Gaza. Umsjón: Alma Ómarsdóttir Tæknimaður: Kári Guðmundsson

Podporte Dobré ráno na HeroHero: ⁠⁠https://herohero.co/dobrerano/subscribe⁠Po dvoch rokoch, ktoré stáli životy desaťtisíce ľudí a ktoré doslova rozdelili celý svet, nastalo prímerie.Zatiaľ čo sa do svojich zničených domovov vracali tisíce Palestínčanov, v Egypte podpísal americký prezident Donald Trump spolu s desiatkami lídrov dohodu o prímerí v Pásme Gazy. Vyhlásil, že po tritisíc rokoch už bude mier a takisto že nastáva zlatý vek Blízkeho východu a Izraela.Čo sa na samite v Šarm aš-Šajchu podarilo dosiahnuť? Čo bude nasledovať? A zavládne v regióne naozaj sľúbený mier?Nikola Šuliková Bajánová sa pýta arabistu a spravodajcu Českého rozhlasu z Blízkeho východu Štepána Macháčka.Zdroje zvukov: NBC News, ČT, APT, YouTube/The White HouseOdporúčanieFilmová adaptácia knihy The Virgin Suicides patrí k mojim najobľúbenejším filmom. Na streamovacej službe Netflix si ju budete môcť pozrieť už len do 22. októbra a aj preto je tento celovečerný režisérsky debut úžasnej Sofie Coppoly mojim odporúčaním na záver.–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠⁠⁠

Donald Trump sa postaral o ukončenie skoro dva roky trvajúcej vojny v pásme Gazy. Izrael uzavrel s Hamasom 20-bodové prímerie. Ako sa rodila táto dohoda, čo obsahuje a kto je jej strojcom? Čaká Gazu a Palestínu konečne svetlejšia budúcnosť? Čo si myslia hostia Mudrovačky o udržateľnosti tohto prímeria a aký dopad bude mať na vývoj regiónu Blízkeho východu?   Investujte s Finaxom jednoducho a online do obľúbených indexových fondov ETF už od 10 €.  Začnite

Celé PREMIUM VIDEO nájdeš tu

Valdība atbalstījusi Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju reformu no 2027. gada 1. janvāra, virzot to skatīšanai Saeimā. Palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās" atbrīvojis visus tā gūstā esošos izraēliešu ķīlniekus un atdevis viņus Izraēlai. Turpinoties Krievijas uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes infrastuktūrai, Eiropas Savienība piešķirs Ukrainai papildus finansējumu ziemas pārlaišanai, Kijivā pavēstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. Lai gan valsts valodas prasmes minimālajā līmenī nav apliecinājuši pusotrs tūkstotis Krievijas pilsoņu, izraidīšanas procedūru no valsts sāk tikai pret 841 personu. Latvijas kamaniņu sporta izlase šonedēļ uzsāk treniņus savā māju trasē Siguldā.

Við fjöllum um vopnahlé á Gaza og langa og grýtta leið til friðar milli Ísraela og Palestínumanna. Við tölum við Magnús Þorkel Bernharðsson, prófessor í sögu Miðausturlands, um framhaldið og hlutverk Hamas í friðarviðræðunum. Svo fjöllum við um stjórnarkreppuna í Frakklandi og þá erfiðu stöðu sem margir Evrópuleiðtogar eru í um þessar mundir, þar sem hart er sótt að þeim bæði úr austri og vestri. Trump Bandaríkjaforseti vill að Evrópuríkin sjái sjálf um varnir Evrópu og Pútín Rússlandsforseti reynir á meðan á samstöðu ríkjanna og einingu, með skemmdarverkum, njósnum og drónaflugi sem leiðtogar Evrópusambandsins hóta því af svara af krafti. Svo ætlum við að skoða táknið sem við þekkjum öll og notum mörg oft á dag, það er @ merkið góða, en það er núna sýningagripur á nýlistasafninu í New York. En merkið á sér nokkur þúsund ára sögu og hefur þar af leiðandi ekki aðeins verið notað í hinum stafræna heimi.

Fyrri hluti þáttarins verður helgaður því að í dag eru tvö ár frá því að vígamenn Hamas frömdu grimmilega hryðjuverkaárás í Ísrael sem var upphafið að alblóðugasta kaflanum í margra áratuga stríði Ísraela og Palestínumanna. Við fjöllum líka um af hverju Flokkur fólksins hefur skipt um skoðun um bókun þrjátíu og fimm.

Izrael si pripomína 2. výročie teroristického útoku Hamasu. Toľko ospevovaná flotila neviezla ani gram humanitárnej pomoci. Českej účastníčke „flotily“ hrozí doma trestné stíhanie. Nevznikol Izrael na úkor Palestínčanov? Hosťami sú slovenský vedec, bývalý hovorca Ústredného zväzu židovských náboženských obcí Jaroslav Franek a predseda o.z. ICEJ Slovensko Peter Švec. Podcast moderuje Eugen Korda.

Šī ir tā reize, kad ļoti daudzi - Eiropas valstis, virkne musulmaņu valstu, pat Palestīnas pašpārvalde un Izraēla - ir paudusi gatavību atbalstīt Donalda Trampa piedāvāto plānu kara izbeigšanai Gazas joslā. Tālākais atkarīgs no "Hamās" reakcijas. Vai tiešām Tuvajos Austrumos karš varētu norimt?  Savukārt Moldovā turpinās valsts ceļš uz Eiropas Savienību, vēlēšanās prorietumnieciskais kurss ir saņēmis pietiekoši plašu atbalstu, un lielais jautājums - ko tālāk darīs Krievija, kas ieguldīja lielus resursus, lai pārņemtu Moldovas savā ietekmes sfērā?  Protams, Krieviju interesē ne tikai Moldova. Īpaši saspringtas pagājušās dienas bija Dānijā, kur vairākas naktis pēc kārtas debesīs lidinājās nezināmas izcelsmes droni. Šajā nedēļā Kopenhāgenā notiek tādas neformālas Eiropas Savienības samits, un droni tur ir uzmanības lokā.  Aktualitātes analizē portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktore Ieva Strazdiņa, Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Uldis Ķezberis un Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Vai Gazā būs miers? Pirmdiena, 29. septembrī, Batlajā namā, tā saimnieka vārdiem sakot, bija vēsturiska diena mieram. Tiekoties ASV prezidentam Donaldam Trampam un Izraēlas premjeram Benjaminam Netanjahu, abas puses vienojās par 20 soļu miera plānu Gazas joslai. Plāns paredz tūlītēju militāro operāciju izbeigšanu un esošo "kaujas līniju" iesaldēšanu līdz brīdim, kad būs izpildīti nosacījumi pakāpeniskai karaspēka izvešanai. "Hamās" būtu jānoliek ieroči, un teroristiskās organizācijas tuneļi un ieroču ražotnes tiktu iznīcinātas. Plāns arī paredz, ka 72 stundu laikā "Hamās" ir jāatbrīvo 20 domājams vēl dzīvie Izraēlas ķīlnieki un vairāk nekā divdesmit mirušo ķīlnieku līķi, apmaiņā pret simtiem aizturētu Gazas iedzīvotāju. Un ne mazāk svarīgi ir plānā paustais, ka, tiklīdz abas puses tam piekritīs, "pilnīga humanitārā palīdzība Gazas joslai tiks nosūtīta nekavējoties". Plāns arī pieprasa, lai "Hamās" nebūtu nekādas lomas Gazas pārvaldīšanā, un atstāj atvērtas durvis iespējamai Palestīnas valsts izveidei. Tajā teikts, ka Gazas joslu pagaidām pārvaldīs "tehnokrātiska, apolitiska Palestīnas komiteja" ar jaunas starptautiskas pārejas struktūras, sauktas par Miera padomi, uzraudzību un vadību, un šo padomi vadīs neviens cits kā pats Donalds Tramps. Plāns, kas kopumā ir ļoti līdzīgs Trampa priekšgājēja Džo Baidena pirms gada piedāvātajam, ir nodots "Hamās" vadībai un gaida teroristiskās organizācijas atbildi tuvāko dienu laikā. ASV prezidents gan jau brīdinājis "Hamās", ka gadījumā, ja viņi plānu noraidīs, Izraēlai būs pilnīgs ASV atbalsts, lai turpinātu karu Gazas joslā. Plānu sveica līderi gan Arābu valstīs, gan Eiropā. Eiropieši aicinājuši abas puses izmantot šo brīdi un dot mieram reālu iespēju, bet Arābu valstu līderi norādījuši, ka ir gatavi iesaistīties miera plāna ieviešanā, kam būtu jābeidzas ar divu valstu risinājumu. Moldova izvēlas Eiropu Svētdien, 28. septembrī, notikušajās Moldovas parlamenta vēlēšanās valdošā proeiropeiskā Rīcības un solidaritātes partija (PAS) ieguva vairāk nekā 50% balsu un saglabāja absolūto vairākumu parlamentā, kas tai ļaus vadīt valsti arī turpmākos četrus gadus. Tās galvenais solījums ir ievest Moldovu Eiropas Savienībā. Analītiķi uzskata, ka uzvaras laurus PAS palīdzēja plūkt tas, ka moldāvi jau sāk izjust materiālos labumus, ko dod tuvināšanās Eiropas Savienībai. Vēlēšanu rezultāti ir pamatīgs trieciens Kremlim. Lai gan krievi ļoti centās ietekmēt rezultātus sev par labu un Krievijas mēģinājumi ietekmēt balsojuma norisi vēlēšanu dienas gaitā bija iespaidīgi – ziņots par, piemēram, nelikumīgu vēlētāju pārvadāšanu un viltus ziņojumiem par spridzekļiem vēlēšanu iecirkņos – tas nenesa cerēto rezultātu. Arī norakstāmie zaudējumi ir visai iespaidīgi – Moldovas varasiestādes aprēķinājušas, ka Kremlis šai operācijai varētu būt tērējis aptuveni 300 miljonus eiro, bet eksperti lēš, ka summa varētu būt vēl lielāka. Tomēr dienas beigās Krievijai nebija ko piedāvāt Moldovas iedzīvotājiem, tāpēc tikai loģiski, ka viņi izvēlējās Eiropu. Pēc vēlēšanām prokremliskie spēki, kas vēl pirms balsu skaitīšanas sākuma paziņoja par uzvaru, aicināja iedzīvotājus protestēt pie parlamenta ēkas. Lai gan īsi pirms protesta parādījās policijas ziņa, ka protestētājiem solīts arī samaksāt, sanāca vien pāris simti cilvēku. Vēl aptuveni desmit proeiropeiski noskaņoti protestētāji turpat līdzās aicināja ieslodzīt cietumā opozīcijas līderus par valsts nodevību un skandēja pret Krieviju vērstus saukļus. Droni hibrīdkarā Kopenhāgenā šodien, 1. oktobrī, ir sācies, un var teikt, ka rīt turpināsies Eiropas Savienības samits, kurā dalībvalstu vadītāji spriež par šobrīd svarīgākajām aktualitātēm. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nu ir kļuvusi drošība. Ja iepriekš drošības jautājumi lielākoties bija atstāti NATO pārziņā, tagad situācija ir mainījusies. Īpaši akūti to pēdējās dienās izjutusi pati Dānija, kas šajā pusgadā ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Vairākas naktis pēc kārtas tās debesīs lidinājās nezināmas izcelsmes lieli droni, apturot lidostu darbību un radot satraukumu pilsētu iedzīvotājos. Nav pietiekamu pierādījumu, lai apgalvotu, kas tos ir pacēlis gaisā, taču reti kurš šaubās, ka aiz tā visa stāv Krievija. Lai pasargātu samita dalībniekus, šajās dienās Dānija ir aizliegusi jebkādus dronu lidojumus vispār, savukārt citas valstis ir nosūtījušas tai pretronu sistēmas. Dronu tematika ir viens no samita dienaskārtības jautājumiem. Runa nav tikai par lidojumu drošību. Polijas, Rumānijas, Baltijas valstu gaisa telpā, kā zināms, ir ielidojuši arī kaujas droni ar sprāgstvielām, un Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena septembra pirmajā pusē nāca klajā ar rosinājumu Eiropas savienībā veidot dronu sienu. Kā norāda eksperti, šobrīd Eiropā viens no lielajiem izaicinājumiem ir laikus atklāt dronus un tos iznīcināt, pirms tie spēj nodarīt postījumus. Tas nozīmē, ka nepieciešami jauni tehnoloģiski risinājumi, moderni sensori un cieša sadarbība starp dalībvalstīm, lai kādas naidīgas valstis, pirmkārt, jau Krievija, nespētu paralizēt Eiropas valstu gaisa telpu.  

„Je to dôležitý krok, no bez skutkov je to hoci symbolické no prázdne gesto“, hovorí o Attila Kovács, odborník na oblasť z Komenského univerzity v Bratislave. Naráža na rastúcu podporu pre palestínsku štátnosť zo strany medzinárodného spoločenstva. „Mali by učiniť kroky na obmedzenie dodávok zbraní pre Izrael, či blokovať prístavy s týmto cieľom“, dopĺňa. Žiadalo by sa podľa neho zbrojné embargo. Medzi prvými zo strany Spojených štátov, ako najväčšieho dodávateľa vojenskej techniky pre Izrael. „A to je kameň úrazu“, konštatuje arabista Kovács.Na jednej strane rastúca podpora pre uznanie nezávislej štátnosti pre Palestínu zo strany svetového spoločenstva, na druhej stret s realitou: Netanjahu a jeho vojenský aparát akoby rastúcu podporu pre Palestínu prehliadali a pokračujú vo svojej misii vyhladiť Hamas aj za cenu genocídy civilného obyvateľstva. Naviac – jeho spojenec Donald Trump označuje uznanie palestínskej štátnosti za „odmenu“ pre radikálny Hamas s jeho atrocitami zo 7. októbra spred dvoch rokov. Generálny sekretár OSN António Guterres ale pri riešení na pôdoryse dvoch štátov hovorí pri štátnosti ako o „práve“ Palestínčanov, nie o odmene teroristom Hamasu. A ak na jednej strane rastie volanie po mieri, na druhej chýbajú kroky, ktoré by boli jeho predpokladom – medzi nimi koniec vojenskej podpory pre Izrael, upozorňujú pozorovatelia. Čo bude s vojnou Izraela s radikálmi Hamasu po newyorskom Valnom zhromaždení OSN? Nenaplnia sa slová amerického prezidenta Trumpa, že „prázdne slová neriešia vojny?“Téma pre Attilu Kovácsa, odborníka na región z Univerzity Komenského v Bratislave. „Je to dôležitý krok, no bez skutkov je to hoci symbolické no prázdne gesto“, hovoríAttila Kovács, odborník na oblasť z Univerzity Komenského v Bratislave. Naráža na rastúcu podporu pre palestínsku štátnosť zo strany medzinárodného spoločenstva. „Mali by učiniť kroky na obmedzenie dodávok zbraní pre Izrael, či blokovať prístavy s týmto cieľom“, dopĺňa. Žiadalo by sa podľa neho zbrojné embargo. Medzi prvými zo strany Spojených štátov, ako najväčšieho dodávateľa vojenskej techniky pre Izrael. „A to je kameň úrazu“, konštatuje arabista Kovács. Za príklad dáva Nemecko, ktoré k obmedzeniu pristúpilo. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Raidījumā pievēršamies tam, kas notiek Ņujorkā, ANO Ģenerālajā asamblejā. Par organizācijas jubileju gan īpaši nerunāsim, bet nepārprotami lielie kari joprojām ir uzmanības centrā. Te īpaši jāpiemin Palestīna - virkne valstu šajās dienās paziņojušas, ka atzīst Palestīnas valstiskumu. Otrs lielais temats ir Krievijas izaicinošā uzvedība. Vakar daudzus kārtējo reizi pārsteigusi Donalda Trampa mainīgā retorika, savukārt NATO apsprieda, ko darīt ar Krievijas lidaparātiem, kas arvien biežāk pārkāpj NATO valstu robežas, turklāt pieaug dažādi cita veida sabotāžas gadījumi.  Tāpat pēdējās dienās daudz runāts par vārda brīvību Savienotajās Valstīs pēc konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka noslepkavošanas. Šis ir īpaši jūtīgs temats. Arvien biežāk medijiem nākas apsvērt, ko darīt, lai arī saglabātu raidīšanas licenci, bet nepazaudētu savu izteikšanās brīvību. Aktualitātes pasaulē komentē Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis, Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš un Latvijas Sabiedriskā medija korespondente ASV Ina Strazdiņa. Palestīnas valstiskums bez ASV atbalsta “Palestīnas atzīšana ir dāvana „Hamās”,” – tā 23. septembrī no ANO tribīnes teica ASV prezidents Donalds Tramps par vairāku valstu lēmumu atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālās asamblejas laikā. Kopumā Palestīnu šobrīd atzinušas vairāk nekā 150 pasaules valstis, un pēdējās dienās šim sarakstam pievienojušās Francija, Lielbritānija, Austrālija un Kanāda, kā arī virkne mazāku Eiropas valstu. Lai arī šis lēmums ir skaļš un arī vēsturisks, tomēr šie paziņojumi ir dziļi simboliski un saistīti ar arvien sarežģītāko civiliedzīvotāju situāciju Gazas joslā. Šo lēmumu mērķis ir nodrošināt, ka divu valstu risinājums turpina dzīvot. Izraēla uz šiem lēmumiem reaģēja nikni. Starp Telavivas amatpersonu paziņojumiem bija dzirdamas gan frāzes par to, ka nekādas Palestīnas nebūs, gan draudi anektēt Rietumkrastu kā atbildi šiem Rietumvalstu lēmumiem. Donalds Tramps turpina atbalstīt Izraēlu, kamēr eiropieši saka, ka Izraēlas stratēģija Gazā ir izgāzusies un cenšas parādīt diplomātiju kā alternatīvu scenāriju, lai pieliktu punktu gadu desmitu ilgajam konfliktam Tuvajos Austrumos. Jāpiebilst, ka šo soli atbalsta arī virkne arābu valstu, kas aicina „Hamās” teroristus nolikt ieročus un atdot tos Palestīnas pašpārvaldei. Par spīti arābu valstu atbalstam, analītiķi šo Francijas prezidenta Emanuela Makrona vadīto soli pretēji ASV vēlmēm sauc par riskantu.  Krievijas provokācijas rietumos pieaug Lai gan nav nekādu šaubu, ka Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle nekad neļaus pieņemt kādus sev neizdevīgus lēmumus, tomēr Igaunija pirmo reizi vēsturē pirmdien, 22. septembrī, lūdza padomei izskatīt Krievijas rīcību, tai pārkāpjot Igaunijas gaisa telpu. Pagājušās nedēļas nogalē trīs Krievijas iznīcinātāji vairāk nekā 10 minūtes lidinājās Igaunijas teritorijā, nereaģējot uz Igaunijas gaisa satiksmes kontroles brīdinājumiem. Dažas stundas vēlāk divi iznīcinātāji ļoti zemu pārlidoja Polijas urbšanas platformu Baltijas jūrā, kas gan atrodas ārpus Polijas robežām. Otrdien pēc Igaunijas lūguma tika sasaukta NATO sēde, lai konsultētos par tālāko rīcību. Arī turpmāk ikviens lidojošs objekts, ja tas pārkāps valsts robežu, tiks notriekts – tā par savu izlēmību rīkoties paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks, gan piebilstot, ka lidojums pār urbšanas platformu ir mazliet atšķirīgs stāsts. Tikmēr NATO konsultācijas vakar nekādu lielāku skaidrību nav viesušas. NATO turpināšot reaģēt uz Krievijas izaicinājumiem, citēju – „mūsu izvēlētajā veidā, laikā un jomā". Ko tas nozīmē, tas joprojām ir interpretācijas jautājums. Tiesa, ASV prezidents Donalds Tramps 23. septembrī presei atzina, ka, viņaprāt, NATO vajadzētu notriekt tās lidmašīnas, kas ielidojušas NATO valstu gaisa telpā.   Pēdējo nedēļu notikumi raisa arvien lielākas bažas par iespējamu vairāk vai mazāk negribētu, bet militāru sadursmi ar Krieviju. Tajā pašā laikā arvien biežāk var prognozēt provokācijas, kurās tiešā veidā vainot Krieviju nebūs iespējams, jo pirms tam jāveic izmeklēšana. Pirmdienas vakarā tika apturēta Kopenhāgenas lidostas darbība, bet otrdien no rīta to pašu piedzīvoja Oslo. Abu valstu lidostas teritorijā uzradās vairāki lielāka izmēra droni, kuri tur lidinājās, paralizējot lidmašīnu satiksmi. Šobrīd nav nekādu pārliecinošu pierādījumu, ka aiz šiem notikumiem stāv Krievija, tomēr līdzšinējie notikumi liek domāt tieši par šo. ASV vārda brīvības tumšā diena Vārda brīvība ASV bija viens no bieži piesauktajiem argumentiem pagājušajā gadā, kad abas partijas cīnījās par vēlētāju balsīm prezidenta un parlamenta vēlēšanās. Republikāņi un Donalds Tramps nekautrējās ar pārmetumiem demokrātiem, ka tie ierobežo noteiktu viedokļu paušanu, un virknei mediju, ka tie izplata melus un noklusē netīkamus viedokļus. Amerikā, atšķirībā no Eiropas, mediju polarizācija vienmēr ir bijusi normāla politikas sastāvdaļa, tāpēc arī pārmetumi plašsaziņas līdzekļiem, kas simpatizē pretējās nometnes politikai, nav nekas jauns. Tomēr pēdējā laika notikumi Savienotajās Valstīs ir līdz šim sen nepieredzēti. Amerikāņi vienmēr lepojušies, ka viņu valstī cenzūra nepastāv, un ikviens, tajā skaitā prezidents, ir kritizējams un parodējams, biežāk pat vairāk nekā citi. Tāpēc ziņas, ka valdošā vara varētu aizslēgt kādu no medijiem vai raidījumiem, daudziem liekas kaut kas ārpus pieņemamā. Vēstījums, ka viena no nacionālajām televīzijas kompānijām ABC pārtrauc Amerikā populāra šova rādīšanu, jo raidījuma vadītājs bija negatīvi izteicies par valdošo MAGA (Make America Great Again) kustību, daudzviet tika uztverta ar lielu satraukumu. Šī nav pirmā reize kopš Trampa nākšanas pie varas, kad runa ir par kāda raidījuma slēgšanu vai finansējuma atņemšanu medijiem. Taču šoreiz rezonanse izrādījās īpaši liela. Runa ir par Džimija Kimela vakara sarunu šovu, kurā raidījuma vadītājs bija vairakkārt kritiski izteicies par konservatīvo amerikāņu reakciju uz Čārlija Kērka slepkavību. Kimels ēterā sacīja, ka MAGA aktīvisti mēģina uz šīs slepkavības rēķina sev nopelnīt politisko kapitālu. Pēc raidījuma Federālās komunikāciju komisijas priekšsēdētājs Brendans Kars paziņoja, ka ABC filiālēm, kas pārraida Kimela šovu, tiks anulēta licence. Dažas stundas vēlāk uzņēmums "Nexstar", viens no valsts lielākajiem ABC filiāļu staciju īpašniekiem, paziņoja, ka Kimela šovu savās stacijās neraidīs. Un pēc tam raidstacija izplatīja paziņojumu, ka šovs tiek atcelts vispār. Lēmums izraisīja plašu reakciju. Vairāk nekā 430 kino, televīzijas un skatuves zvaigznes, kā arī komiķi, režisori un rakstnieki parakstīja Amerikas Pilsonisko brīvību savienības atklāto vēstuli, kurā Kimela šova apturēšana tika atzīta par ASV vārda brīvības tumšāko dienu. Starp parakstītājiem ir tādas Holivudas zvaigznes kā Merila Strīpa, Roberts De Niro, Bens Afleks un Toms Henkss. Acīmredzot, televīzijas kompānija šādu reakciju negaidīja. Pirmdien ABC paziņoja, ka atsāks Kimela šova pārraidīšanu. "Mēs pēdējās dienas esam aizvadījuši izsvērtās sarunās ar Džimiju, un pēc šīm sarunām esam nonākuši pie lēmuma otrdien atsākt viņa šovu,"  tā teikts paziņojumā presei. Vakar, 23. septembrī, šova pirmajam raidījumam pēc atgriešanās bija pievērsta milzīga uzmanība. Tajā pašā laikā virkne vietējo filiāļu joprojām ir atteikušās translēt šovu savā programmā, tā vietā izvēloties rādīt kaut ko neitrālāku.

„Je to dôležitý krok, no bez skutkov je to hoci symbolické no prázdne gesto“, hovorí o Attila Kovács, odborník na oblasť z Komenského univerzity v Bratislave. Naráža na rastúcu podporu pre palestínsku štátnosť zo strany medzinárodného spoločenstva. „Mali by učiniť kroky na obmedzenie dodávok zbraní pre Izrael, či blokovať prístavy s týmto cieľom“, dopĺňa. Žiadalo by sa podľa neho zbrojné embargo. Medzi prvými zo strany Spojených štátov, ako najväčšieho dodávateľa vojenskej techniky pre Izrael. „A to je kameň úrazu“, konštatuje arabista Kovács.Na jednej strane rastúca podpora pre uznanie nezávislej štátnosti pre Palestínu zo strany svetového spoločenstva, na druhej stret s realitou: Netanjahu a jeho vojenský aparát akoby rastúcu podporu pre Palestínu prehliadali a pokračujú vo svojej misii vyhladiť Hamas aj za cenu genocídy civilného obyvateľstva. Naviac – jeho spojenec Donald Trump označuje uznanie palestínskej štátnosti za „odmenu“ pre radikálny Hamas s jeho atrocitami zo 7. októbra spred dvoch rokov. Generálny sekretár OSN António Guterres ale pri riešení na pôdoryse dvoch štátov hovorí pri štátnosti ako o „práve“ Palestínčanov, nie o odmene teroristom Hamasu. A ak na jednej strane rastie volanie po mieri, na druhej chýbajú kroky, ktoré by boli jeho predpokladom – medzi nimi koniec vojenskej podpory pre Izrael, upozorňujú pozorovatelia. Čo bude s vojnou Izraela s radikálmi Hamasu po newyorskom Valnom zhromaždení OSN? Nenaplnia sa slová amerického prezidenta Trumpa, že „prázdne slová neriešia vojny?“Téma pre Attilu Kovácsa, odborníka na región z Univerzity Komenského v Bratislave. „Je to dôležitý krok, no bez skutkov je to hoci symbolické no prázdne gesto“, hovoríAttila Kovács, odborník na oblasť z Univerzity Komenského v Bratislave. Naráža na rastúcu podporu pre palestínsku štátnosť zo strany medzinárodného spoločenstva. „Mali by učiniť kroky na obmedzenie dodávok zbraní pre Izrael, či blokovať prístavy s týmto cieľom“, dopĺňa. Žiadalo by sa podľa neho zbrojné embargo. Medzi prvými zo strany Spojených štátov, ako najväčšieho dodávateľa vojenskej techniky pre Izrael. „A to je kameň úrazu“, konštatuje arabista Kovács. Za príklad dáva Nemecko, ktoré k obmedzeniu pristúpilo. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Po tom, čo Poliaci zostreľovali nad svojím územím ruské drony, ruské stíhačky lietali v Estónskom vzdušnom priestore aj nad poľskou ropnou plošinou v Baltskom mori. NATO aktivovalo svoj článok štyri a spoločné konzultácie a Estónsko žiada rokovanie aj Bezpečnostnej rady OSN.Čo všetko tieto ruské provokácie znamenajú? Prečo Slovensko svoju bezpečnostnú radu štátu nezvolalo? Ako je chránený náš vzdušný priestor? A ako to vyzerá na Ukrajine, kde Rusi pokračujú v zabíjaní civilistov? Aký je stav na fronte?Spojené kráľovstvo, Kanada či Austrália uznali Palestínsky štát. Izrael ostro protestuje a pokračuje vo vojne v Gaze. Čo takéto vyhlásenia o Palestíne znamenajú a ako sa vyvíja situácia v Gaze? Má to celé vojenské riešenie? Braňo Závodský sa rozprával s generálom vo výslužbe a šéfom mimoparlamentnej ODS Pavlom Mackom.

Dnes o tom, ako ma prekvapila jedna nemocnica v Tel Avive. Prečo je Palestínsky štát zatiaľ neakceptovateľný Izraelom. Ako sa z Arabov stali Palestínčania. Hosťami sú dlhoročný spravodajca Českej televízie na Blízkom východe Jakub Szántó a predseda o.z. ICEJ Slovensko Peter Švec. Podcast moderuje Eugen Korda.

Við heyrum raddir frá Palestínu og Ástralíu í Heimskviðum í dag, við ætlum að fjalla um þjóðarmorð á Gaza og menningarstríð. Í vikunni bættist nefnd á vegum Sameinuðu þjóðanna í sístækkandi hóp þeirra sem segja að Ísrael fremji þjóðarmorð á Gaza. Ísraelsher hóf landhernað í Gaza-borg, með skelfilegum afleiðingum, og á sama tíma beittu Bandaríkin enn og aftur neitunarvaldi í öryggisráði Sameinuðu þjóðanna um vopnahlé á Gaza. En hvernig tilfinning er það að fylgjast með úr fjarlægð og að búast við því að fá hræðilegar fregnir af fjölskyldu og vinum á hverjum degi í nærri tvö ár? Ólöf Ragnarsdóttir talaði við Palestínumenn sem reyna eftir fremsta megni að aðstoða fjölskyldu og vini héðan frá Íslandi. Og í seinni hluta þáttarins ætlum við að fjalla um menningarstríð og innflytjendur, en ekki í Bandaríkjunum eða Bretlandi, þar sem umræða um þetta tvennt hefur farið mjög hátt síðustu vikur og reyndar síðustu ár, heldur í Ástralíu. Þar hafa undanfarið verið fjöldamótmæli sem gengu út á að verja Ástralíu en það er mjög óljóst hvað það er sem á að verja og hverjar ógnirnar eru.

Poslankyňa PS Gréta Gregorová, ktorá má 24 rokov, v podcaste s Mirom Kernom hovorí prečo odišla študovať do zahraničia, prečo by malo byť v politike viac mladých ľudí a prečo sú viac na strane Palestínčanov.

Prečo si Palestínčania nevážia svojich hrdinov? Kde sú korene antisemitizmu?

Við kynnum okkur Skjöld Davíðs, nýjan ísraelskan áróðurs-tölvuleik sem gerist á Gaza, og rekjum furðulega langa sögu tölvuleikja sem hafa tekist á við átök Palestínu og Ísraels. Hálf-íslenska dragdrottningin Heklína fannst látin við ískyggilegar aðstæður fyrir rúmum tveimur árum. Þóra Tómasdóttir í fréttaskýringaþættinum Þetta helst segir frá. Við heyrum svo í fönk-pönksveitinni BKPM sem gaf nýlega út sína fyrstu plötu, Bíddu ha? Una Schram ræddi við sveitina í sumar.

Prezident Spojených štátov, pápež, expremiér Veľkej Británie, šéf diplomacie Izraela. Už bezmála dvojročná vojna medzi Izraelom a Hamasom zamestnáva svetové špičky.Donald Trump je po strategickej schôdzke o Gaze, kde mu radí aj niekdajší britský premiér Tony Blair. Pápež Lev apeluje na ochranu civilistov a vyslovuje „nie“ kolektívnemu trestu v podobe násilného vysídlenia Palestínčanov. Bezpečnostná rada OSN s výnimkou USA odsudzuje hladomor v Gaze a klasifikuje ho ako dôsledok vojny. Izrael pritom vyzýva na okamžité a bezpodmienečné zrušenie obmedzení dodávok potravinovej pomoci. A šéf izraelskej diplomacie – po tom, ako sa stretol so svojim americkým náprotivkom – opakovane odmieta ideu Palestínskeho štátu. Ideu, ktorá má podporu Francúzska či Kanady, ktorou sa má zaoberať aj Valné zhromaždenie OSN v septembri.Aké sú vyhliadky už takmer dvojročnej vojny medzi Izraelom a Hamasom? Téma pre orientalistu Attilu Kovácsa z katedry porovnávacej religionistiky UK v Bratislave.„Problémom je, že medzinárodné spoločenstvo napriek vážnosti situácie a obetiam nevenuje stále dostatočnú pozornosť tomuto konfliktu. Jedna vec sú pekné reči, no druhá činy,“ hovorí Attila Kovács. „Dostatočná časť izraelskej spoločnosti už má Netanjahuovej vojny dosť, je však paradoxom, že vláda Benjamina Netanjahua sa viac bojí mieru ako vojny,“ vysvetľuje. Z tohto pohľadu sú mierové vyhliadku pre región bez tlaku zvonka nerealistické.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Prezident Spojených štátov, pápež, expremiér Veľkej Británie, šéf diplomacie Izraela. Už bezmála dvojročná vojna medzi Izraelom a Hamasom zamestnáva svetové špičky.Donald Trump je po strategickej schôdzke o Gaze, kde mu radí aj niekdajší britský premiér Tony Blair. Pápež Lev apeluje na ochranu civilistov a vyslovuje „nie“ kolektívnemu trestu v podobe násilného vysídlenia Palestínčanov. Bezpečnostná rada OSN s výnimkou USA odsudzuje hladomor v Gaze a klasifikuje ho ako dôsledok vojny. Izrael pritom vyzýva na okamžité a bezpodmienečné zrušenie obmedzení dodávok potravinovej pomoci. A šéf izraelskej diplomacie – po tom, ako sa stretol so svojim americkým náprotivkom – opakovane odmieta ideu Palestínskeho štátu. Ideu, ktorá má podporu Francúzska či Kanady, ktorou sa má zaoberať aj Valné zhromaždenie OSN v septembri.Aké sú vyhliadky už takmer dvojročnej vojny medzi Izraelom a Hamasom? Téma pre orientalistu Attilu Kovácsa z katedry porovnávacej religionistiky UK v Bratislave.„Problémom je, že medzinárodné spoločenstvo napriek vážnosti situácie a obetiam nevenuje stále dostatočnú pozornosť tomuto konfliktu. Jedna vec sú pekné reči, no druhá činy,“ hovorí Attila Kovács. „Dostatočná časť izraelskej spoločnosti už má Netanjahuovej vojny dosť, je však paradoxom, že vláda Benjamina Netanjahua sa viac bojí mieru ako vojny,“ vysvetľuje. Z tohto pohľadu sú mierové vyhliadku pre región bez tlaku zvonka nerealistické.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Prezident Spojených štátov, pápež, expremiér Veľkej Británie, šéf diplomacie Izraela. Už bezmála dvojročná vojna medzi Izraelom a Hamasom zamestnáva svetové špičky.Donald Trump je po strategickej schôdzke o Gaze, kde mu radí aj niekdajší britský premiér Tony Blair. Pápež Lev apeluje na ochranu civilistov a vyslovuje „nie“ kolektívnemu trestu v podobe násilného vysídlenia Palestínčanov. Bezpečnostná rada OSN s výnimkou USA odsudzuje hladomor v Gaze a klasifikuje ho ako dôsledok vojny. Izrael pritom vyzýva na okamžité a bezpodmienečné zrušenie obmedzení dodávok potravinovej pomoci. A šéf izraelskej diplomacie – po tom, ako sa stretol so svojim americkým náprotivkom – opakovane odmieta ideu Palestínskeho štátu. Ideu, ktorá má podporu Francúzska či Kanady, ktorou sa má zaoberať aj Valné zhromaždenie OSN v septembri.Aké sú vyhliadky už takmer dvojročnej vojny medzi Izraelom a Hamasom? Téma pre orientalistu Attilu Kovácsa z katedry porovnávacej religionistiky UK v Bratislave.„Problémom je, že medzinárodné spoločenstvo napriek vážnosti situácie a obetiam nevenuje stále dostatočnú pozornosť tomuto konfliktu. Jedna vec sú pekné reči, no druhá činy,“ hovorí Attila Kovács. „Dostatočná časť izraelskej spoločnosti už má Netanjahuovej vojny dosť, je však paradoxom, že vláda Benjamina Netanjahua sa viac bojí mieru ako vojny,“ vysvetľuje. Z tohto pohľadu sú mierové vyhliadku pre región bez tlaku zvonka nerealistické.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Ljóðabókin Sjáðu, sjáðu mig. Það er eina leiðin til að elska mig, kom út á Þorláksmessu árið 1995 en hefur verið nær ófáanleg síðan. Nú hefur þessi 30 ára gamla ljóðabók Elísabetar Jökulsdóttur verið endurútgefin og við setjumst niður með henni til að rifja upp gömul stef og ný. Óskar Arnórsson, arkitekt, fjallar um samband arkitektúrs og ofbeldis, og það hvernig arkitektúr er enn beitt til þess að sjálfstætt ríki Palestínu verði ekki að veruleika. En við hefjum þáttinn á að þvi að velta fyrir okkur fagurferðilegri upplifun okkar af landslagi. Á föstudag verður haldið málþing í Norræna húsinu um menningarlegt og fagurferðilegt gildi birkis. Guðbjörg R Jóhannesdóttir er meðal fyrirlesara og mætir í hljóðstofu Víðsjár.

Kristján Kristjánsson stýrir kröftugri umræðu um þjóðmálin. Í þessum þætti: Stjórnmál Davíð Þór Björgvinsson, prófessor í lögum við HA Davíð ræðir um fullveldishugtakið í tengslum við hugsanlega aðildarumsókn að ESB og fer m.a. yfir nauðsynlegar breytingar á stjórnarskrá sem verða að eiga sér stað í slíku ferli.  Menntamál Ásdís Kristjánsdóttir bæjarstjóri í Kópavogi og  Þórdís Sigurðardóttir, forstjóri Miðstöðvar um menntun og skólaþjónustu  Ásdís og Þórdís ræða útspil Kópavogsbæjar sem lagt hefur fram 16 umbótatillögur í skólamálum og hyggst takast á við áratuga vanrækslu í menntakerfinu.  Stjórnmál Vilhjálmur Árnason alþ.maður  Ragnar Þór Ingólfsson alþingismaður formaður fjárlaganefndar Alþingis.  Vilhjálmur og Ragnar ræða nýjustu þróun á fjármálamarkaði, vaxandi svartsýni um að hægt verði að lækka vexti og um stóru sleggjuna sem forsætisráðherra ætlað að beita gegn verðbólgu, en ekki er búið að draga fram enn.  Alþjóðamál Erlingur Erlingsson, sagnfræðingur: Erlingur sem er sérfræðingur í alþjóðamálum ræðir stöðuna á Gasa og fleiri alþjóðleg málefni í lok þáttar. Æ fleiri málsmetandi ríki virðast nú ætla sér að viðurkenna ríki Palestínumanna en á sama tíma vinna Ísraelsmenn að því - að best verður séð - að skipuleggja brottflutning fólks á Gasa, þvert á öll alþjóðalög og viðmið. 

Humanitárne organizácie hovoria, že Izrael blokuje dodávky pomoci, novinárske organizácie zase o zabíjaní reportérov.Padajú pritom aj slová ako hladomor a genocída: dnes sa teda spoločne vyberieme do Gazy.Tomáš Prokopčák sa o situácii na mieste, o Palestíne a Izraeli, ale aj o nás na západe rozprával s arabistom a spravodajcom Českého rozhlasu z Blízkeho východu Štěpánom Macháčkom.Zdroje zvukov: Youtube/IsraeliPM, Youtube/BBC News, Česká televize, Youtube/FRANCE 24 English–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠

15 rietumvalstis pagājušajā nedēļā nāca klajā ar aicinājumu atzīt Palestīnas valsti. Liela daļa gan no tām pašas to vēl nav izdarījušas, bet grasoties to darīt vai arī gatavas rīkoties tuvākajā laikā. Iniciatore šim paziņojumam bija Francija, kas ir apņēmusies šo soli spert septembrī. Līdzīgi grasās rīkoties Lielbritānija, Kanāda, kas arī nesen par to skaļi paziņoja. Apņemšanās gan arī paredz nosacījumus. Viens no tiem ir tāds, ka Hamās vairs nebūs pie teikšanas Gazas joslā. Vai Latvijai arī vajadzētu atzīt Palestīnas valsti vai vismaz sākt par to nopietnas diskusijas? Krustpunktā analizē politologs Andis Kudors, portāla "Satori" ziņu redaktore un projektu vadītāja Agnese Radziņa, Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Jaunā Vienotība).

Á nýafstaðinni ráðstefnu Sameinuðu þjóðanna um svokallaða tveggja ríkja lausn til að binda enda á áratuga blóðug átök Ísraela og Palestínumanna sagði aðalframkvæmdastjóri samtakanna, Antonio Guterres, að hún væri það eina sem gæti tryggt frið og öryggi þjóðanna tveggja - en um leið fjarlægari en nokkru sinni fyrr. Ólöf Ragnarsdóttir spurði Magnús Þorkel Bernharðsson, prófessor í nútímasögu Miðausturlanda hvort þessi margumtalaða lausn sé yfirleitt enn möguleg. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Kormákur Marðarson

Ísraelsher hefur drepið yfir 60.000 Palestínumenn á Gaza frá því að hann hóf árásir sínar 7. október 2024, til að hefna mannskæðrar hryðjuverkaárásar Hamas í Ísrael þann sama dag. Árásir hersins, bæði úr lofti og á jörðu niðri, hafa staðið linnulítið allar götur síðan, ef undan er skilið tveggja mánaða vopnahlé sem hófst 19. janúar og Ísraelar rufu 18. mars. Í mars lokuðu Ísraelar líka á nánast alla aðflutninga hjálpargagna til Gaza, hvort sem það voru matvæli, lækningavörur eða annað, sem þá höfðu reyndar margoft verið takmarkaðir áður. Vegna þessa hefur ítrekað verið varað við yfirvofandi hungursneyð á Gaza og í dag sendi alþjóðlegi samráðshópurinn IPC, sem fylgist skipulega með hungri í heiminum, frá sér skýrslu, þar sem ástandinu þar er lýst sem hungri í sinni verstu mögulegu mynd. Það er í raun lagt að jöfnu við hungursneyð, og matvælaáætlun Sameinuðu þjóðanna segir ástandið ekki eiga sér neina hliðstæðu á þessari öld og minna mest á hungursneyðina í Eþíópíu og Bíafra á síðustu öld. Skýrslur eins og sú sem IPC sendi frá sér í morgun leiða iðulega til þess að auðveldara verður fyrir alþjóðastofnanir og alþjóðleg hjálparsamtök að koma þeim sem svelta til hjálpar. Staðan á Gaza er aftur á móti töluvert frábrugðin því sem slíkar stofnanir og samtök eiga að venjast, segir Gísli Rafn Ólafsson, framkvæmdastjóri Rauða krossins á Íslandi, og Margrét Sigurðardóttir Blöndal barnalæknir segir hungursneyð alltaf bitna verst á þeim sem viðkvæmust eru fyrir, svo sem börnum og öldruðum. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Jón Þór Helgason

1. Premiér použil Palestínu proti Ukrajine. 2. Keď Matovič s Gašparom súznia.

Það líður ekki sá dagur að ekki berist fréttir af grimmdarverkum Ísraelshers gegn almenningi á Gaza , framin að fyrirskipan ísraelskra stjórnvalda, með vopnum og stuðningi frá Vesturlöndum. Ísraelsher hefur drepið nær 60.000 Palestínumenn frá því að nýjasti kaflinn í stríði Ísraela og Palestínumanna hófst í október í fyrra, langflesta almenna borgara og meirihlutann konur og börn. Herinn hikar enda ekki við að gera loftárásir á íbúðahverfi, sjúkrahús, markaði, skóla og jafnvel flóttamannabúðir. Heilu sveitirnar, þorpin, bæirnir og jafnvel borgir eru rýmd, lögð í rúst með sprengjuregni og loks jöfnuð við jörðu með stórvirkum vinnuvélum. Þá vinna Ísraelsstjórn og Ísraelsher að því að svelta alla Gazabúa, óháð aldri, kyni og öðru, með því að hleypa nánast engum hjálpargögnum inn á Gaza og takmarka dreifingu þess litla sem inn fer við örfáar dreifingarstöðvar þar sem herinn ræður ríkjum. Ráðamenn í Ísrael hafa líka viðrað áætlanir um að reisa það sem þeir kalla mannúðarborg á rústum Rafah-borgar syðst á Gaza, þar sem ætlunin er að koma um 600.000 Palestínumönnum fyrir til að byrja með, en fjölga þeim svo í áföngum þar til allir Gazabúar, rúmar tvær milljónir, verði vistaðir þar. Og hér er ekki allt upp talið. Spurt er, eru Ísraelsstjórn og Ísraelsher að fremja þjóðarmorð eða þjóðernishreinsanir gegn Palestínumönnum? Ævar Örn Jósepsson ræðir við Magneu Marínósdóttur alþjóðastjórnmálafræðing. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Kormákur Marðarson

OCHA er stofnun innan Sameinuðu þjóðanna, sem hefur það hlutverk að samræma hjálparstarf á átaka- og hamfarasvæðum, þar sem margar stofnanir og samtök eru að störfum samtímis, auka skilvirkni hjálparstarfsins, bæta dreifingu og forgangsröðun með það fyrir augum að hjálpargögn berist þangað sem þörfin er mest hverju sinni. Hernumdu svæðin í Palestínu; Vesturbakkinn og Gaza, eru á meðal þeirra staða sem OCHA starfar á, undir merkjum OCHA-OPT. Þessi deild stofnunarinnar birtir vikulega samantekt, um stöðu mannúðarmála og helstu atburði sem hafa áhrif þar á. Í Speglinum er rýnt í skýrslu OCHA um vikuna 9. - 16. júlí. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Markús Hjaltason

Celé PREMIUM VIDEO nájdeš tu

Na humanitárnu krízu v Gaze najnovšie upozornila švédska klimatická aktivistka Greta Thunberg. Izrealská armáda totiž zadržala jej loď Madleen s humanitárnou pomocou v medzinárodných vodách. Izrael hovorí o prevencii pred pašovaním zbraní, aktivisti z Freedom Flotilla Coalition o porušení medzinárodného práva. A ak chcela Greta urobiť gesto, ktorým by upriamila pozornosť na humanitárnu krízu v Pásme Gazy, do oblasti smeruje ďalší humanitárny konvoj z Tuniska, ktorý je protestom voči blokáde.Izrael sa totiž vo svojej totálnej vojne s radikálmi Hamasu nezastavuje pred ničím. Výsledkom je takmer 55-tisíc mŕvych na strane Palestínčanov – podľa palestínskych zdravotníckych zdrojov - a najnovšie smrteľné incidenty pri distribúcii humanitárnej pomoci. A ak jedna strana argumentuje rizikom hladomoru, druhá – izraelská – operuje zábermi zo 7. októbra spred dvoch rokov, keď radikáli Hamasu zmasakrovali vyše tisíc Izraelčanov a dve stovky ich zobrali do zajatia. Aké sú vyhliadky upokojenia situácie v regióne? Téma pre Attilu Kovácsa, experta na oblasť. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Fyrir Alþjóðadómstólnum í Haag liggur mál um skyldur Ísraels samkvæmt alþjóðalögum til að tryggja íbúum á hernumdum svæðum í Palestínu nauðþurftir, skyldur sem Ísland líkt og meginþorri ríkja sem sendu inn skriflega greinargerð til dómstólsins telja að Ísrael sé brotlegt við. Karl Emil Wernersson, einn umfangsmesti fjárfestir á árunum fyrir hrun, sonur hans og sambýliskona hafa verið ákærð af embætti héraðssaksóknara; Karl fyrir skilasvik en sonurinn og sambýliskonan fyrir peningaþvætti. Málið tengist gjaldþroti Karls sem er sagður hafa reynt að koma undan dýrmætum eignum. Landsnet ætlar í framkvæmdir fyrir 120 milljarða króna á næstu þremur árum. Höfuðáherslan er lögð á að klára byggðalínuna - hringtengingu rafmagns um landið. Miklar tafir hafa orðið við undirbúning fyrir nýjar háspennulínur sem þar gegna lykilhlutverki.

I ftuar në “Live From Tirana” me Ronaldo Sharkën, ka qenë instruktori i palestrës Remil Peqini. Ai ka folur më shumë për disa mite mbi palestrën apo trupin perfekt, por jo vetëm…

We've got Minecraft, Minecraft updates, Minecraft creepypastas, and lots of Minecraft