Podcasts about kubas

Female Empowerment im Kaffeeanbau – und was deine Tasse Kaffee damit zu tun hat! In dieser besonderen Folge spricht Melly Schütze mit Julia Nordhaus, Head of Portfolio bei Lavazza, über Female Empowerment, Nachhaltigkeit und ganz direkte Einblicke in die Kaffeeproduktion auf Kuba. Julia bringt frische Erfahrungswerte mit, denn sie war vor Kurzem selbst im Rahmen eines Botschafter-Programms in Kuba unterwegs und berichtet eindrucksvoll, wie komplex, kleinteilig und menschennah die Arbeit der Lavazza Stiftung wirklich ist.

Stāsta Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāžu vadītāja Ieva Kārkliņa Priekškaru dēvē par teātra vizītkarti; to vērtē, salīdzina, tas saņem aplausus un atzinību. Iestudējot jaunu izrādi, skatuves meistariem pirmais no jautājumiem – kāds būs jauniestudējuma priekškars? Te paveras plašs lauks scenogrāfu idejām, inovatīva, radoša pieeja mijas ar ciešo tradīciju tvērienu. Latvijas Nacionālajai operai un baletam ir krāšņa vizītkarte – sarkanais samta priekškars. Darināts Vācijā, uzstādīts 1995. gadā. To darbina elektromotors, ātrums regulējams ar frekvenču pārveidotāju. Milzīgo priekškaru iekustina ar sviras palīdzību. Tas slīd pa vienu sliedi, piestiprināts pie daudzām vadīklām. Kopā ar oderi priekškars sver vairāk nekā septiņsimt kilogramu. Šos visus mehānismus atbildīgi piesedz arlekīns – drapērija, ko operā mīļi saucam par "mantelīti". Priekškaru vectētiņš opernamā ir ne tik bieži aplūkojamais dzelzs priekškars. Tas gan paredzēts citu, proti, ugunsdrošbas funkciju nodrošināšanai. Bet scenogrāfi ir neapturami! Desmit tonnu smagais, 1887. gadā Bolderājas mašīnfabrikā izgatavotais dzelzs priekškars joprojām kalpo kā sākumpriekškars Andra Freiberga ietērptajai izrādei "Nabuko". Pašlaik mūsu dzelzs seniors ir "uzplaucis", jo rotāts ar mākslinieka Andra Eglīša gleznojumiem, un tas vērtējams koncertu apmeklētājiem.   Priekškaru valstība ir daudzveidīga. Iestudējumos bieži izmanto iesieto melno vilnas priekškaru, ko dēvējam par starppriekškaru, izmanto arī video ekrānu, gleznotus un drukātus audeklus, pat vienkāršu tillu. Neaizmirstams bija darbs pie scenogrāfes Ievas Jurjānes iecerētā tautiskā priekškara operai "Vilkaču mantiniece". Tas tika veidots no 136 desmit metru garām sašūtām slejām, austs uz dekoratoru izgatavotām 12 metru platām "dzīvajām"' stellēm. Neskaitāmas krāsu upes daiļoja darbnīcas grīdu! Bet nu ielūkosimies noslēpumu sadaļā. Scenogrāfa Jura Salmaņa gleznotajā vēsturiskā priekškara kopijā ir iestrādāts mazs "lūramcaurumiņš" – actiņa, lai redzētu, kā pildās skatītāju sēdvietas. Kuriozas situācijas opernamā saistās ar priekškaru atvēršanu. Lietuviešu režisora Gintara Varnas iestudētajā operā "Masku balle" veram vaļā sarkano samta priekškaru, bet tas niķojas un neveras ne lūdzams. Izrāžu vadītājs kopā ar skatuves puišiem, pieliekot lielu spēku, manuāli lēnām ver vaļā sarkano spītnieku. Liels pārsteigums, ieraugot, ka atvērusies vien kreisā skatuves puse. Komanda pieliek spēkus, lai atvērtu arī labo pusi, un – kāda necerēta veiksme! – tas izdodas tieši tajā brīdi, kad sākas nākošās ainas mūzika un darība. Tovakar no publikas puses atvējoja smalki mājieni – cik ģeniāls interpretējums ar to priekškaru… Savukārt Andreja Žagara režisētās "Karmenas" pirmizrādē, kad titullomā debitēja Elīna Garača, skatuves iekārtu kompjūters pēkšņi "atteicās" pacelt Kubas karoga krāsās veidoto priekškaru. Spoži izskanēja operas ievadmūzika, ko diriģēja Karels Marks Šišons. Liels bija maestro samulsums, paveroties uz skatuves pusi – Moraless un vīru koris nebija uz tās ieraugāmi. Diriģents apstādināja mūziku un devās uz aizkulisēm. Izeja tika rasta pāris minūtēs, aizverot samta priekškaru un atsienot no stangas izrādes orģinālpriekškaru. Tikmēr operas direktors Andrejs Žagars izklaidēja publiku ar ieturētu atvainošanās runu. Izrādi atsākot, viss noritēja gludi un paredzami, vien izsietais orģinālpriekškars, maliņā saritināts, skumji gaidīja savu zvaigžņu stundu.  

Diplomātija - dažkārt pelta kā nespējīga un bezzobaina, citkārt - turēta uz pjedestāla kā vienīgais cerību stariņš krīzes situācijās. Kādas ir diplomātisko kontaktu iespējas un ierobežojumi? Un kāda ir diplomātijas loma šodien un vēsturē? Kā notiek sarunas visaugstākajā līmenī un kā šo sarunu iznākums ietekmēs mūsu nākotni? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē politoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle Žaneta Ozoliņa un atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. "Diplomātijas ieguvums ir tajā brīdī, kad neviens nejūtas kā zaudētājs, ka katrs kaut ko no tā iegūst," atzīst Žaneta Ozoliņa. "Ja skatāmies kādus diplomātiskos panākumus vēsturiski, laikam tāds visklasiskākais piemērs ir Kubas krīze 1962. gadā, kad Aukstā kara apstākļos ļoti tuvu Padomju Savienība un ASV bija kodolkonfliktam, bet gan augstākā līmenī, gan arī diplomātiskā līmenī, kur, starp citu, ļoti aktīvi darbojās diplomāti no abām pusēm, tika panākta vienošanās un faktiski šis potenciālais kodolkonflikts tika novērsts. Tajā pašā laikā ieguvēji bija abi - gan Padomju Savienībā, gan arī faktiski Amerikas Savienotās Valstis. Tas bija saistīts ar raķešu izvākšanu no Turcijas un Kubas." "Domāju, ka diezgan liels sasniegums bija arī Parīzes klimata vienošanās 2015. gadā, un tas ir savukārt piemērs tā saucamajai multilaterālajai vai daudzpusējai diplomātijai, ka valstis kopīgi, praktiski gandrīz visas pasaules valstis, tajā brīdī akceptēja šo klimata pārmaiņu radīto ietekmi uz pasauli un vienojās strādāt pie klimata pārmaiņu dažādu pasākumu ieviešanas savās valstīs, lai mazinātu negatīvās sekas," turpina Žaneta Ozoliņa. "Bet es gribētu pieminēt vēl vienu piemēru. Faktiski, ja mēs skatāmies uz Latvijas sarunām un šo pakāpenisko iestāšanās procesu Eiropas Savienībā un NATO, es domāju, ka šeit arī ir ļoti daudz tādu labu piemēru, kur ar pārliecināšanu, arī ar sabiedroto palīdzību ir izdevies panākt labu rezultātu."  Pētniece norāda, ka notikumu attīstība no 1997. gada, kad Latvijai atteica dalību šajās organizācijās, līdz 2002. gadam, kad jau iestāšanās sarunas noslēdzās, nebūtu bijusi iespējama bez diplomātu ļoti smaga un pamatīga darba. Protams, būtu pārspīlēti teikt, ka to izdarīja vienīgi diplomāti.  

I detta avsnitt talar Ana och Martín om Kuba! Ana har talat med historikerna och journalisterna Lohania Aruca Alonso och Hassan Pérez Casabona som båda är baserade i Kuba och diskuterar den historiska, ekonomiska och geopolitiska kontexten för Kuba idag. Vad är vägen framåt för Kuba och vad innebär Kubas framtid för resten av vänstern […]

600 Parlamentarier aus 73 Ländern haben am 20. September einen Offenen Brief veröffentlicht, in welchem die USA aufgefordert werden, Kuba von der „Liste der staatlichen Förderer des Terrorismus“ zu streichen. Die Listung wird allgemein als Willkürakt im Zuge des US-Wirtschaftskrieges gegen Kuba gewertet und hat massive Auswirkungen auf die Versorgung der Zivilbevölkerung, da dortWeiterlesen

Die selbst ernannte „westliche Wertegemeinschaft“ versucht immer gerne vergessen zu machen, auf welcher Seite der Geschichte sie über Jahrzehnte im Kampf gegen Kolonialismus und Apartheid stand und auf welcher Seite die Länder des sozialistischen Blocks. Exemplarisch dafür steht die Festnahme von Nelson Mandela im August 1962, die nur gelang, weil der US-Geheimdienst CIA den SicherheitsorganenWeiterlesen

Eine Anaylse im Gewand des Thrillers von Leonardo Padura über tabuisierte Ereignisse auf der Zuckerinsel mit dem Helden Mario Conde.

No 3. līdz 6. jūlijam norisināsies 24. starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas Ritmi”. Galvenā koncertvieta būs Rīgas Doma dārzs, kur 4. un 5. jūlijā notiks lielākie koncerti. Festivāla skatuves būs arī “Riga Jazz Lounge” viesnīcā “Radisson Blu Latvija”, “Fenikss Lounge” viesnīcā “Aston Hotel Riga” un “Jersika Stage” mākslas centrā “Noass”, bet Latvijas Radio 1. studijā notiks festivāla mākslinieku atvērtās meistarklases. Vairāk informācijas gan par meistarklasēm, gan visiem uzstājmāksliniekiem festivāla mājaslapā. 4. jūlijā Rīgas Doma dārzā uzstāsies Londonā dzīvojošais itāļu džeza ģitārists Antonio Forčione (Antonio Forcione) ar savu trio un itāļu komponists, aranžētājs, pianists un bandoneonists Daniele di Bonaventura kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” programmā “Tango svīta”. 5. jūlijā Rīgas Doma dārzā - Kubas džeza pianistiem Horhe Lūiss Pačeko (Jorge Luis Pacheco) ar savu kvartetu un amerikāņu soul, funk un hip-hop mākslinieks Hosē Džeimss (José James) ar savu jauno džeza zvaigžņu un “Grammy” balvas nominantu kvartetu. Latviju festivālā pārstāvēs Matīsa Žilinska trio, Jūlijas Zakirovas kvartets, Elizabetas Lāces trio, Ellas Zīriņas trio, “Third Stream Quartet”, Vadima Dmitrijeva kvintets, Reinis Jaunais ar Ernu Daugavieti, Klāva Ābola kvintets un vēl citi mākslinieki. Plašāk par festivāla viesiem un programmu - festivāla mākslinieciskais direktors Māris Briežkalns un džeza mūziķis Indriķis Veitners, kurš kopā ar kvartetu third stream festivālā sniegs divus koncertus. Māris Briežkalns: “Šie mums vienmēr ir svētki. Festivālā būs vairāki nozīmīgi Notikumi – tiem mūziķiem, kuri uzstāsies “Noasā”, nāks ārā jaunas plates, Rīgas Doma dārzā uzmirdzēs amerikāņu zvaigzne Hosē Džeimss kopā ar ne mazāk spožu pavadošo grupu, turpat uzstāsies lieliskais bandoneonists Daniele di Bonaventura, kurš pats arī diriģēs mūsu kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, muzicēs ģeniālais Antonio Forčione, kurš ir ne tikai lielisks ģitārists, bet arī tik tiešām prot komunicēt ar publiku, un pirmoreiz Rīgā būs jaunā kubiešu pianisma zvaigzne Horhe Lūiss Pačeko, kurš arīdzan ir lielisks šovmenis plus vēl dziedātājs, tādēļ – nāciet un izbaudiet fantastisku mūziku!” Indriķis Veitners: "Man tiešām ir liels prieks festivāla dalībnieku vidū redzēt diezgan pamatīgu plejādi ar aktīvākajiem jaunās paaudzes džeza mūziķiem. Te var saukt visus vārdus pēc kārtas – Matīss Žilinskis, kas nedēļu atpakaļ veiksmīgi finišēja Mūzikas akadēmijas džeza katedru, Ella Zīriņa, kas mācās Holandē, Vadims Dmitrijevs, kuram tūlīt „Jersika Records” iznāks jauna plate, Toms Rudzinskis, kurš varbūt gluži vairs nav jaunais, tāpat arī Klāvs Ābols un citi. Tā ir skatuve jaunajiem latviešu džeza mūziķiem, un man liekas, ka tas ir ļoti lieliski un festivālam tieši tas jādara. Faktiski tā ir iespēja redzēt mūsdienu Latvijas jauno džeza scēnu."

Bilden till trots handlar inte avsnittet om Kubakrisen 1962. Istället handlar avsnitt 134 från 2016 om Kubas tid fram till och med revolutionen som störtade diktatorn Batista 1959. En person som i allra högsta grad figurerar är förstås diktatorn därefter, Fidel Castro. Lyssna på våra avsnitt fritt från reklam: https://plus.acast.com/s/historiepodden. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

In this episode of the Cuba Buddy podcast, join host Rebekka on a fascinating journey into Cuba's entrepreneurial community. In an interview with founder Adriana Heredia Sanchéz, we learn the story of her business, Beyond Roots. Beyond Roots began as a passion project to promote Afro-Cuban identity and has since grown into a thriving cultural centre that includes different cultural activities, a fashion brand, a wide range of Afro-Cuban hair products, a hair salon and - soon - Cuba's first Afro-Cultural Centre in Havana. From the challenges of entrepreneurship in Cuba to the transformative power of community empowerment, explore Beyond Roots' journey and vision for the future. Whether you are planning a trip to Cuba or simply curious about entrepreneurship in a country like Cuba, this podcast is for you. Deutscher Text: In dieser Folge des Cuba Buddy-Podcasts begleitet Ihr unsere Host Rebekka auf eine faszinierende Reise in die kubanische Startup-Szene. In einem Interview mit der Gründerin Adriana Heredia Sanchéz erfahren wir die Geschichte ihres Unternehmens Beyond Roots. Beyond Roots begann als leidenschaftliches Projekt zur Förderung der afrokubanischen Identität und hat sich seitdem zu einer kulturellen Gemeinschaft entwickelt, die verschiedene Aktivitäten, eine Modemarke, eine breite Palette afrokubanischer Haarprodukte, einen Friseursalon und - bald - Kubas erstes afrokulturelles Zentrum in Havanna umfasst. Erfahrt mehr über die Herausforderungen des Unternehmertums in Kuba und die transformative Kraft des Community Empowerment, über die Reise von Beyond Roots und die Vision für die Zukunft. Egal, ob Ihr eine Reise nach Kuba planet oder einfach nur neugierig auf das Unternehmertum in einem Land wie Kuba seid, dieser Podcast ist für Sie.

Turcijā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās būtisku zaudējumu cietusi prezidenta Erdogana partija. Gan lielākajās pilsētās, gan vairākās mazākās municipalitātēs tai būs jāpaliek opozīcijā. Jautājums, kā  tas ietekmēs politiku nacionālā līmenī? Runājam arī par Krievijas "garo roku". Vairāku starptautisko mediju pētījums par Havanas sindromu, kad diplomātiem pēkšņi kļūst slikti, norāda, ka iespējams, to visu ir organizējusi Krievija, izmantojot īpašu ieroci. Ir arī citi notikumi, kas norāda par valstu spējām aizsargāt savu teritoriju un cilvēkus no Krievijas īpašajiem aģentiem. Aktualitātes analizē politologi Arnis Latišenko un Andis Kudors un ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis. Erdogana smagākā sakāve 31. martā Turcijas vēlētāji deva mandātu nākamajiem četriem gadiem vairāk nekā 23 000 vietvaru amatpersonu, sākot ar galvaspilsētas un lielpilsētu mēriem, beidzot ar rajonu padomju locekļiem. Tāpat tika ievēlēti daudzi tūkstoši zemākā līmeņa pašvaldību – pilsētciematu, ciemu un apkaimju – vadītāju un citu nepolitisku amatpersonu. Vēlēšanu rezultāti tūdaļ nonāca pasaules mediju ziņu augšgalā, jo šī ir pirmā reize nu jau vairāk nekā divas desmitgades ilgstošajā prezidenta Radžipa Taijipa Erdogana un viņa Taisnības un attīstības partijas varas periodā, kad šī partija nacionāla mēroga vēlēšanās nav līdera pozīcijās. Gaisušas ne tikai valdošās partijas cerības atgūt teikšanu galvaspilsētā Ankarā un valsts lielākajā pilsētā Stambulā. Līdz ar Turcijas ceturtās lielākās pilsētās Bursas mēra amata zaudēšanu tagad piecas lielākās Turcijas pilsētas ir galvenā opozīcijas spēka – kreisi centriskās Republikāņu tautas partijas rokās. Turcijas provincēs nozīmīgākā vara pieder centrālās valdības ieceltajiem gubernatoriem, tomēr arī provinču parlamentiem ir sava loma vietējo saimniecisko, infrastruktūras, vides, kultūras un tamlīdzīgu jautājumu risināšanā. Ja līdz šim Taisnības un attīstības partija dominēja trīsdesmit deviņu provinču parlamentos, tad astoņpadsmit no tiem šajās vēlēšanās ir zaudēti, vietā iegūstot tikai trīs. Arī šajā gadījumā lielākais ieguvējs ir Republikāņu tautas partija, savukārt tradicionāli konservatīvākajās provincēs valsts centrālajā daļā – islāmistiski konservatīvā Jaunā labklājības partija, kam šajās vēlēšanās ir trešais lielākais iegūto balsu skaits. Savas pozīcijas vietvarās nedaudz uzlabojusi kurdu minoritātes intereses pārstāvošā Tautas vienlīdzības un demokrātijas partija, esošo visumā saglabājusi Erdogana partijas sabiedrotā Nacionālistiskās kustības partija. Kā norāda analītiķi, šīm vietvaru vēlēšanām, jādomā, būs nozīmīga ietekme uz visas valsts tālāko politisko attīstību. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo konstitūciju, Radžipa Taijipa Erdogana pēdējais prezidentūras termiņš noslēdzas 2028. gadā, taču līdz šim tika pausti pieņēmumi, ka līderis, kuram netrūkst autoritāru tendenču, mēģinās mainīt likumdošanu un palikt pie valsts stūres ilgāk. Tagad šāda iespēja šķiet krietni mazāk ticama. Kremļa „klusuma skaņa” Havanas sindroms – tā iedēvēts fenomens, kas nu jau kādus septiņus gadus periodiski pavīdējis preses virsrakstos, tomēr paliekot versiju un pieņēmumu līmenī. 2017. gadā parādījās informācija, ka vairāki amerikāņu un kanādiešu diplomātisko misiju darbinieki, kas iepriekšējā gada beigās uzturējušies Kubas galvaspilsētā Havanā, piedzīvojuši neizskaidrojamas veselības problēmas. Jau tobrīd izskanēja aizdomas, ka pret viņiem lietots kāds slepens ierocis, visdrīzāk ultraskaņas vai mikroviļņu avots. Tiešu pierādījumu tobrīd gan nebija, taču diplomātisko attiecību paplašināšanās starp Savienotajām Valstīm un Kubu, kas bija iezīmējusies prezidenta Obamas administrācijas laikā, līdz ar šo notikumu aprāvās. Nākamajos gados parādījās ziņojumi par līdzīgiem gadījumiem ar amerikāņu diplomātiem un slepeno dienestu darbiniekiem citur pasaulē, sākot ar Guandžou Ķīnā un Tbilisi Gruzijā, beidzot ar Savienoto Valstu galvaspilsētu Vašingtonu. Fenomena oficiālais apzīmējums ir „anomālie veselības incidenti”, un, saskaņā ar amerikāņu izlūkdienestu kopienas 2022. gada septembra slepenu ziņojumu, tā galvenās pazīmes ir: „akūtas audiovestibulāras sensoras parādības, tai skaitā skaņas un/vai spiediena sajūta, reibonis, līdzsvara zudums un ausu sāpes; spēcīga ietekme uz atrašanās vietas vai virziena izjūtu”. Dažiem no Havanas sindroma upuriem bija konstatējami nelieli galvas smadzeņu vai dzirdes orgānu bojājumi, vairākos gadījumos viņi izjuta ilgstošas veselības problēmas. 2021. gadā Džo Baidena administrācija pieņēma likumu par dāsnu kompensāciju izmaksu apstiprinātu anomālo veselības incidentu gadījumos, tomēr oficiāli Savienotās Valstis joprojām nav atzinušas, ka Havanas sindroms būtu saistāms ar kādas naidīgas varas mērķtiecīgu darbību. Iespējams, par pagrieziena punktu šai ziņā kļūs 1. aprīļa publikācija Rīgā bāzētajā tīmekļa izdevumā „The Insider, kas tapis sadarbībā ar amerikāņu telekanāla CBS ziņu programmu „60 Minutes” un vācu izdevumu „Der Spiegel”. Raksta autori Romāns Dobrohotovs, Kristo Grozevs un Mihaels Veiss atklāj veselu buķeti faktu, kas zināmos Havanas sindroma gadījumus sasaista ar Krievijas bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes Vienības 29155 aktivitātēm. Tā ir tā pati vienība, kuras vārds kļuva bēdīgi slavens pēc izbijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas Lielbritānijā. Kā tagad noskaidrots, šo slepkavību un diversiju lietpratēju kontā ir arī divi mēģinājumi noindēt bulgāru ieroču rūpnieku Emilianu Gebrevu un vesela sērija sprādzienu viņa kompānijai piederošās noliktavās Bulgārijā un Čehijā, kas prasījuši vairāku desmitu cilvēku dzīvības, tāpat dalība apvērsuma mēģinājumā Melnkalnē un diversiju darbība Ukrainā. Pirmais uzbrukums, izmantojot Havanas sindromu izraisošo ieroci, noticis nevis 2016. gadā Havanā, bet 2014. gadā Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. Iespējams, ka pēdējais uzbrukums, savukārt, fiksēts pagājušā gada jūlijā Viļņā, NATO samita laikā. Raksta noslēguma daļā autori akcentē Savienoto Valstu valdības rīcību, kura līdz šim centusies notušēt uzbrukumu mērogu un raksturu. Pēc autoru domām, iemesls ir bažas, ka atklātais atbaidīs potenciālos diplomātiskā dienesta darbiniekus, kā arī tas, ka šāda mēroga uzbrukumi pret Savienoto Valstu pārstāvjiem var tikt traktēti kā karadarbība, kas prasītu attiecīgu reakciju.  Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Chris entführt Markus in den Wald voller Spechte und Lexika-Phonoboxen. In eine Zeit in der das Internet noch kaputt war und das Wissen noch im heimischen Bücherregal steckte. Nach einer grossen Portion Regal-Wissen geht es ins Interview zu Antonia Kubas. Auf dich wartet eine Folge mit spannenden Themen und viel guter Musik aus Berlin. Und wenn dir unsere Sendung gefällt, dann freuen wir uns über ein kostenfreies Abo und eine Bewertung in deinem Podcast-Player. Für direktes Feedback, schau doch mal auf unserer Webseite http://vinylopresso.ch oder auf Instagram und Facebook vorbei.

Raidījumā Diplomātiskajās pusdienās paredzēts kārtējais ceļojums uz Āfriku, šoreiz uz Burkinafaso. Jā, visai nemierīgajos laikos, kuros dzīvojam, ir vērts atcerēties, ka nemierīgi ir ne tikai Ukrainā vai Tuvajos Austrumos, bet arī visai tālos reģionos kā Burkinafaso. Kaut arī jāsaka, ka pat šajā Āfrikas valstī varam vilkt paralēles arī ar mūsu lielo austrumu kaimiņu un tā īstenoto ārpolitiku. Burkinafaso ir viena no 32 pilnībā citu valstu ieskautajām valstīm, kurām nav pieejas jūrai. Un, kā jau esam skaidrojuši iepriekš, tas, ka valstij nav pieejas jūrai, ievērojami ietekmē valsts attīstības iespējas. Tieši tāpēc no šīm 32 valstīm 17 ir starp vismazāk attīstītākajām valstīm pasaulē. Taču Burkinafaso teritorijā laika posmā no 12. līdz 15. gadsimtam pastāvēja vienas no spēcīgākajām karalistēm reģionā. Pašlaik valstī dzīvo vairāk nekā 20 miljoni cilvēku un to skaits visu laiku palielinās – aptuveni par 2,5 procentiem gadā. Pašlaik gandrīz 65 procenti iedzīvotāju ir vecumā līdz 25 gadiem, tātad pašā labākajā reproduktīvajā vecumā. Tāpēc prognozē, ka drīzumā iedzīvotāju skaits pieaugs vēl vairāk, radot ne mazums izaicinājumu valsts ekonomikai. 19. gadsimta otrajā pusē, Eiropas valstīm uzsākot savus paplašināšanās centienus Āfrikā, izvērtās cīņas arī par tām teritorijām, kur pašlaik atrodas Burkinafaso. Šis reģions nonāca Francijas kontrolē, taču pagāja aptuveni 20 gadu, lai atrisinātu dažādus teritoriālos strīdus un izveidotu Augšvoltu – par godu Voltas upēm. Šajā kolonijā tika aktīvi veicināta kokvilnas audzēšana un eksports, taču ienākumi nebija tādi kā cerēts. Jau 1932. gadā šī kolonijas teritorija tika sadalīta starp Kotdivuāru, Franču Sudānu un Nigēru. Pēc Otrā pasaules kara Francija gan Augšvoltas Republiku atjaunoja tās iepriekšējās robežās, piešķirot tai pašpārvaldes tiesības, bet pilnīgu neatkarību Augšvolta ieguva 1960. gadā. Turpmākie 20 gadi gan jaunajai valstij nesa ne tikai ilgstošus sausuma viļņus, bet arī četrus militāros apvērsumus. Iespējams, ka spilgtākais no šo apvērsumu vadoņiem bija Tomā Sankara, kurš pie varas nonāca 1980. gados. Viņu uzskatīja par ļoti harizmātisku un progresīvu līderi, jo tieši viņa laikā tika ieviesta virkne sociālo un ekonomisko reformu. Savu uzskatu dēļ viņš nereti tiek dēvēts par Āfrikas Če Gevaru. Pats Sankara bija bruņoto spēku kapteinis, kurš 1983. gadā tika iecelts par valsts premjerministru, taču pēc domstarpībām ar valdību visai drīz nonāca mājas arestā. Laikā, kamēr viņš atradās ieslodzījumā, viņa radikālie līdzgaitnieki viņa vārdā sarīkoja valsts apvērsumu, un jau 33 gadu vecumā Sankara kļuva par Augšvoltas prezidentu, bet jau nākamajā gadā tika pasludināts arī jaunais valsts nosaukums. Burkina Faso starp citu vietējā Mosi valodā nozīmē „godīgo cilvēku”, jeb „taisnīgo”, jeb „neuzpērkamo cilvēku zeme”. Bet šis tulkojums ir ļoti ironisks. Kā jau radikālam marksistam pienākas, arī Sankara darbības pamatā bija cīņa pret imperiālismu. Ir interesanti pavērot, kā tad šī politika izpaudās - tā, piemēram, Sankara noraidīja Starptautiskā valūtas fonda piedāvāto palīdzību, saņemot to no citiem avotiem, vienlaikus cenšoties mazināt atkarību no šīs palīdzības, tajā pat laikā kāpinot arī iekšējos ienākumus. Sankara valdīšanas laikā tika īstenota virkne reformu, kas uz ilgu laiku atstāja pamatīgu ietekmi ne tikai uz Burkinafaso, bet arī apkārtajām valstīm. Tika aktīvi strādāts pie bada novēršanas, tika veicināta lasītprasme, kā arī izvērstas vakcinācijas programmas meningīta, dzeltenā drudža un masalu izskaušanai. Tika aktīvi celtas skolas, veselības centri, ūdens rezervuāri un dažādi citi infrastruktūras projekti. Tāpat, cīnoties ar Sahelas reģiona atmežošanu, tika iestādīti vairāk nekā 10 miljoni koku. Vēl vairāk, tika aizliegta Āfrikas valstu kultūrās praktizētā nežēlīgā sieviešu ģenitāliju apgraizīšana, tika aizliegtas piespiedu laulības un poligāmija. Bet lai neizklausītos, ka mēs esam revolucionāro marksisma ideju piekritēji un atbalstītāji, pieminēsim, ka, sekojot „labākajiem” revolucionārās Kubas piemēriem, tika izveidoti Tautas revolucionārie tribunāli, lai sodītu politiskos noziegumos un korupcijā apsūdzētas amatpersonas. Nedaudz vēlāk cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” šādu rīcību, pasludinot šīs personas par pretrevolucionāriem elementiem, nosauca par cilvēktiesību pārkāpumu, jo notika politisko oponentu vajāšana, aizturēšana un ārpustiesas slepkavības. Sankaras revolucionārā darbība izpelnījās popularitāti arī citās nabadzības skartajās Āfrikas valstīs, taču augumā auga līdz šim valdījušās klases neapmierinātība ar pārmaiņām. To vidū bija arī ietekmīgie cilšu līderi, kā arī bijušie kolonisti – Francija un tās sabiedrotā Kotdivuāra. 1987. gadā Blaiza Kampaores vadītie bruņotie spēki Sankaru un vairāk nekā 10 viņa valdības ministrus nogalināja, pārņemot varu valstī. Pats Kampaore, kurš bija Sankaras bērnības draugs, atradās pie varas līdz pat 2014. gadam, kad bija spiests bēgt no valsts plašu sabiedrības protestu dēļ. Jau gandrīz 10 gadus drošības situācija Burkinafaso kārtējo reizi ir pasliktinājusies, jo ievērojami ir palielinājies islāmistu kaujinieku uzbrukumu skaits un vardarbība. No otras puses valdība izveidoja īpašos spēkus terorisma apkarošanai, ar piebildi, ka šos spēkus nedrīkst saukt pie atbildības par viņu pienākumu pildīšanas laikā pastrādātajām darbībām. Rezultātā valsts apmaksātas pašaizsardzības grupas tiek apsūdzētas cilvēku nolaupīšanā, spīdzināšanā un ārpustiesas slepkavībās. Nu, līdzīgi kā pie marksistiem pirms pārdesmit gadiem. Bet par spīti tam visam, šādiem militārajiem režīmiem joprojām ir ļoti augsta popularitāte sabiedrībā. Un šo fenomenu lūdzām skaidrot Igaunijā bāzētajam Starptauiskā aizsardzības un drošības centra vadošajam pētniekam Tomasam Jermalavičum.

Schumann, Peter B.www.deutschlandfunk.de, Kultur heute

Er gilt als einer der Vorläufer des Changüí und des Son Cubano, ist aber außerhalb Kubas kaum bekannt. In dieser Folge schauen wir uns daher einmal genau an, was der Nengón eigentlich ist, wie er klingt, was ihn auf einer instrumentalen und auf einer formalen Ebene auszeichnet und was das alles mit der heutigen Timba noch zu tun hat. Wir reden über “Guías” und “Reginas”, über “Coros” und “Estribillos”, über “Montuno” und Call & Response und vieles, vieles mehr.Musikbeispiele in dieser Folge:1, 2: Luis Torres Montejo, El Grupo Nengón del Cauto, “El Nengón”, 100 Sones Cubanos, Vol. 5, J&N Records 2010.3: La Familia Valera Miranda, Danilo Orozco, “Nengón para tí”, Antología integral del son (1983), Virgin Record 1999.4: Azúcar Negra, “La farándula me llama”, Bailar con tacones, Egrem 2013.5, 6: Poncho Sánchez, “Nengón”, Soul of the Conga, Concord Records 2000.7: Los Muñequitos de Matanzas, “Yo también soñé”, Rumba de corazón. 50 aniversario, Bis Music 2002Video-Empfehlungen:“Los 100 sones de Cuba (documental de Edesio Alejandro)”, Youtube: https://youtu.be/SIGGqhHef-E, insb. ab 15:40.“El Son Cubano en Washington, D.C., 1989: Con Compay Segundo”, Youtube: https://youtu.be/FEHSYoI0IJ0, insb. ab 2:20. Literaturempfehlungen:Gilroy, Paul, The Black Atlantic. Modernity and Double Consciousness, London/New York 1993.Orozco, Danilo, “Nexos globales desde la música cubana con rejuegos de Son y No son”, in: Boletín Música 38 (2014), S. 17-94.Perna, Vincenzo, Timba. The Sound of Cuban Crisis, Aldershot/Burlington 2005.Rodríguez Ruidíaz, Armando, Los géneros de la música popular cubana. Su origen y evolución, 2019.

Jake Kubas has been a steady performer on the NDSU offensive line. He talks about his time with the Bison, his family history with NDSU and what it means to him.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Der ukrainische Journalist und Lateinamerika-Experte Oleg Jassinski wird oft, zumeist rhetorisch, gefragt, warum er so viel auf die Unabhängigkeit Kubas gibt und so wenig auf diejenige seiner Ukraine. In dem vorliegenden Beitrag gibt er eine Antwort. Von Oleg Jassinski  

Von Cienfuegos an der Südküste Kubas, brechen wir zu unserer letzten Kuba-Etappe auf. Sie führt uns entlang winziger Inseln nach Cayo Largo. Wir besuchen die einsamen Hüter eines Leuchtturms, schliessen Freundschaft mit den Mitarbeitern des Schildkrötenschutz-Programms auf Cayo Largo und tauchen mit Haien. Dann, nach eineinhalb Monaten in Kuba, setzen wir Segel. Weiter geht's nach Mexiko!Support the showWenn ihr mehr über Mabul und unser Seglerleben erfahren, Fotos anschauen und unseren Blog lesen wollt, besucht unsere Homepage www.sailingmabul.com. Falls euch unser BoatCast inspiriert und ihr Mabul und uns unterstützen wollt, könnt ihr über unsere Homepage eine Patron-Mitgliedschaft lösen. Support the show

Als Spezialist für Kubareisen möchten wir Euch stets die besten und authentischsten Seiten des Karibikparadieses zeigen. Heute geht es um das wunderschöne Camagüey. Chris spricht mit Dayana in unserem Büro in Havanna über ihre Erfahrungen und Tipps als Lokal. Camagüey ist die drittgrößte und eine der ältesten Städte Kubas. Seit 2008 ist sie zudem das neunte UNESCO Weltkulturerbe des Landes. Verliert Euch in den Straßen der Stadt beim Erkunden von versteckten Plazas, barocken Kirchen, faszinierenden Galerien und gemütlichen Bars und Restaurants. Camagüey ist ein Ort der Künste, die Bastion der Katholischen Kirche auf Kuba und nach Havanna wohl die charmanteste und kultivierteste Stadt Kubas. Der perfekte Zwischenstopp in Eurem Traumurlaub! Bereitet Euch auf Eure individuelle Reise nach Kuba vor! Für mehr Informationen schaut gerne auf unserer Website vorbei: https://cuba-buddy.de/kuba-individualreisen/?utm_source=podcast&utm_medium=spotify&utm_campaign=socialmedia

Die Nordküste von Kuba ist eine beliebte Ferien- und Seglerdestination, die Südküste jedoch ist vergessen und verlassen. Während zweier Wochen fuhren wir von Santiago de Cuba nach Cienfuegos und sahen dabei kaum eine Menschenseele. Es war eine Reise in die Abgeschiedenheit und Wildnis, in reiche Fischgründe und verzaubernde Unterwasserwelten, die gleich mehrere erfreuliche und unerfreuliche Überraschungen für uns bereit hielten. Zu den wenigen Menschen, die wir antrafen, gehörten Langustenfischer. Mit ihnen tauschten wir Languste gegen Medikamente, Kleider und Anglerzeugs und sie nahmen uns mit auf die Langusten Jagd. Support the showWenn ihr mehr über Mabul und unser Seglerleben erfahren, Fotos anschauen und unseren Blog lesen wollt, besucht unsere Homepage www.sailingmabul.com. Falls euch unser BoatCast inspiriert und ihr Mabul und uns unterstützen wollt, könnt ihr über unsere Homepage eine Patron-Mitgliedschaft lösen. Support the show

17. April 1961 – Rund 1500 von der CIA unterstützte Exilkubaner landen in der „Schweinebucht“ („Bahía de Cochinos“) an der Südküste Kubas, um Fìdel Castro zu stürzen. Die kubanischen Streitkräfte bleiben loyal, die Invasion scheitert. Zum Wikipedia-Artikel: https://de.wikipedia.org/wiki/Invasion_in_der_Schweinebucht Produziert von Schønlein Media: https://schonlein.media Cover-Artwork Amadeus E. Fronk: https://amadeusamadeus.de/ Ton & Schnitt: João Carlos Da Cruz Stimme: Moritz Tostmann

Anders är tillbaka för att dra en otrolig story om hur en trist tysk fotbollsstad värvade Kubas hela landslag. Johan blir besatt av en rå bild tagen av Robert Prytz. Dessutom: Ludwig Augustinssons havererade karriäroptimering, misshandlade rivaler, hopplösa fotbollsstäder, ”Granens” olika stolar, det gråtande decenniet, Albert & Herbert går på fotboll, Hamrén under press i Ålborg och känslan av att vara som bäst i helt fel tid.

Derek Hanson caught up with NDSU offensive lineman Jake Kubas In Frisco, TX ahead of the FCS National Championship.See omnystudio.com/listener for privacy information.

- To dość nietypowy skład, natomiast pomysł na płytę wyszedł bardzo naturalnie, dlatego, że jesteśmy z Szymonem małżeństwem muzyków. Każde z nas miało swoje projekty, natomiast w pewnym momencie zaczęliśmy się zastanawiać, czy utwory na taki skład jak sopran i altówka istnieją. Okazało się, że rzeczywiście jest ich dosyć sporo - mówiła śpiewaczka Aleksandra Kubas-Kruk, która wraz z Szymonem Krukiem nagrała płytę "Impresje".

Heute vor 60 Jahren kündigte US-Präsident John F. Kennedy eine Blockade Kubas an als Maßnahme gegen den Aufbau sowjetischer Raktenstützpunkte.

Schon im Sommer 1962 bekamen die USA Nachrichten darüber, dass die Sowjetunion angefangen hat, Militär und Raketen auf Kuba zu stationieren. Mitte Oktober verdichteten sie sich. Aufklärungsflugzeuge bestätigen US-Präsident John F. Kennedy, dass die Sowjetunion dabei ist, Startrampen für atomare Mittelstreckenraketen auf Kuba zu errichten. In den kommenden Tagen berät er sich intern mit seinem Stab. Mehrere Optionen werden diskutiert: Kuba aus der Luft angreifen? Eine Invasion planen? Verteidigungsminister Robert McNamara schlägt eine Seeblockade vor. Wie brisant die Lage ist, bleibt der Öffentlichkeit verborgen, die Beratungen finden vertraulich statt. Selbst beim Treffen mit dem sowjetischen Außenminister Andrei Gromyko am 18. Oktober 1962 lässt Kennedy nicht durchblicken, was er weiß. Die Situation spitzt sich also eine Woche lang unbemerkt zu, bis Kennedy schließlich am 22. Oktober 1962 eine Rundfunkansprache ankündigt. Um 19 Uhr Washingtoner Zeit informiert er die US-Bürger über die Lage und die bevorstehende Seeblockade. Wir hören zunächst die Originalrede Kennedys, dann, etwa ab Minute 20, die Übersetzung, die der Sender RIAS Berlin am 23. Oktober 1962 ausgestrahlt hat. Wortlaut der Kennedy-Rede: https://microsites.jfklibrary.org/cmc/oct22/doc5.html

Viel Spass mit ''Mitten in Kubas Bitcoin Revolution'' von Alex Gladstein. Im Original erschienen unter dem Titel: Inside Cuba's Bitcoin Revolution. Du willst mehr? Dann abonniere unseren Podcast, folge uns auf Twitter & Instagram oder lies dich durch unsere Mediathek auf aprycot.media/thek. Bitcoin-Bücher & mehr: https://aprycot.media/shop/ Der Podcast auf allen Plattformen: https://anchor.fm/aprycotmedia Lass den Sprechern und Übersetzern ein paar Sats da: https://aprycot.media/content-plebs/ Sprecher: Tom Schwan Übersetzer: Kid Lektorat: Juniormind

Auf der Documenta 15 gibt es - jenseits des Skandals - auch Kubas berühmteste Gegenwartskünstlerin, Tania Bruguera zu entdecken. Ihr Kollektiv INSTAR zeigt zensierte Künstler:innen und vermischt die Grenzen zwischen Kunst und Aktivismus. // Von Peter B. Schumann/ WDR 2022/ www. radiofeature.wdr.de Von Peter B. Schumann.

Auf der Documenta 15 gibt es - jenseits des Skandals - auch Kubas berühmteste Gegenwartskünstlerin, Tania Bruguera zu entdecken. Ihr Kollektiv INSTAR zeigt zensierte Künstler:innen und vermischt die Grenzen zwischen Kunst und Aktivismus. // Von Peter B. Schumann/ WDR 2022/ www. radiofeature.wdr.de Von Peter B. Schumann.

Our good friend. Alec Kubas-Meyer is back on in the store with us! This time, we are moving out of Germany (go listen to Alec's last appearance talking about Run Lola Run) and heading into China to talk about Stephen Chow's, Kung Fu Hustle. Join as as we talk about this absolute must see film. --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app Support this podcast: https://anchor.fm/overduerentals/support

Schumann, Peter B.www.deutschlandfunkkultur.de, FazitDirekter Link zur Audiodatei

Schumann, Peter B.www.deutschlandfunkkultur.de, VollbildDirekter Link zur Audiodatei

Heute spricht Chris mit Juan-Carlos über Cayo Coco, die zur Inselkette Jardines del Rey gehörende Insel vor der Nordküste Kubas. Welches Hotel ist das Beste? Welcher Strand ist der Schönste? All das erfährst du in dieser Podcast Folge. Zudem erzählt Juan über die Stadt Morón, wie es ist, dort aufgewachsen zu sein und welche touristischen Angebote man dort findet. Bereite Dich auf Deine individuelle Reise nach Kuba vor. Für mehr Informationen schau auf unserer Website vorbei: https://cuba-buddy.de/kuba-individualreisen/kuba-aktivitaeten/kuba-rum/

Schumann, Peter B.www.deutschlandfunk.de, Kultur heuteDirekter Link zur Audiodatei

The latest on the destruction of the Georgia Guidestones

Heute spricht Vincent mit Anna und Juanky über das Nachtleben auf Kuba. Wo findet man die besten Tanzbars und Clubs? Wo kann man die besten Drinks genießen? Wo spielt die beste Musik? Hör Dir diese Folge an, um die besten Insider Tipps unserer Locals herauszufinden. Egal ob Alleingänger oder in der Gruppe, vielleicht sogar als Paar unterwegs – Anna und Juanky geben Dir gute und ehrliche Eindrücke, des kubanischen Nachtlebens. Hier ist für jeden etwas dabei! Bereite Dich auf Deine individuelle Reise nach Kuba vor. Für mehr Informationen schau auf unserer Website vorbei: https://cuba-buddy.de/kuba-individualreisen/kuba-aktivitaeten/kuba-rum/

Mit seiner Leica-Kamera hat Volker Figueredo Véliz den Alltag der Menschen auf Kuba in sensiblen Schwarz-Weiß-Bildern eingefangen.   Blick hinter die Fassade: Nicht nur auf unzähligen Reisen hat Volker Figueredo Véliz Kuba intensiv kennengelernt. Auch durch die Liebe zu einer Kubanerin hat er Einblicke in Bereiche der Karibikinsel gewonnen, die Besuchern normalerweise verborgen bleiben. In seinem Bildband "Los Cubanos" zeigt er genau diese Momente und zeichnet so ein authentisches Bild von Land und Leuten.   Die Begeisterung für Kuba hat Volker Figueredo Véliz seit seiner ersten Reise nie wieder losgelassen: Immer wieder kehrte er auf die Insel zurück und fand dort schließlich auch seine große Liebe. Mit seiner Leica-Kamera hat er über Jahre den Wandel auf Kuba dokumentiert und den Alltag der Menschen festgehalten. Er ist einer feiner Beobachter, der es versteht, in berührenden Schwarz-Weiß-Fotografien visuell Geschichten zu erzählen.   Shownotes auf GATE7: www.gatesieben.de/los-cubanos   Ausstellung "Los Cubanos" in der Leica Galerie Stuttgart (bis zum 18. Juni 2022): https://leica-camera.com/de-DE/event/los-cubanos   ---   "Abenteuer Reportagefotografie": Welche Geschichte möchtest du erzählen?   Entdecke den visuellen Storyteller in dir: Tauche mit uns ein in die faszinierende Welt der Reportagefotografie.   Hier geht's zur Webseite: https://www.abenteuer-reportagefotografie.de/   Melde dich für den Newsletter an und bleibe immer auf dem Laufenden.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas stāsts par Lībiju. Valsti, par kuru ļoti daudz dzirdējām gan tā saucamā “Arābu pavasara” laikā pirms desmit gadiem, gan ilgstošā pilsoņu kara dēļ, gan arī Islāma valsts un migrācijas plūsmu uz Eiropu kontekstā. Un Lībija ir nozīmīgs faktors ne tikai ģeogrāfiski, bet arī no energoresursu viedokļa, jo tai ir Āfrikā lielākās un pasaulē devītās lielākās naftas rezerves – 48 miljardi barelu. Bet pats valsts nosaukums “Lībija” ir cēlies no “Libu" un "Libúē", kas tika piešķirta lielai seno austrumu berberu, Āfrikas cilšu kopienai, kas dzīvoja pie Kirenaikas un Marmarikas apgabaliem. Starp citu, pirmo reizi Lībijas nosaukums parādījās jau Ēģiptes faraona Ramzesa II rakstos. Valdījuši Lībijas teritorijā ir gan feniķieši, gan grieķi, gan kartāgieši, gan persieši, gan ēģiptieši, gan romieši, gan daudzi citi. Arī Lībijas modernā vēsture kopš 20. gadsimta sākuma ir raiba – Otomāņu Impērijas sastāvā un vēlāk Itālijas iekarota. Neatkarīgās valsts pastāvēšanas laikā kopš 1951. gada valsts nosaukumu ir mainījusi vairākas reizes. Sākumā tā bija Apvienotā Lībijas Karaliste, pēc tam nosaukums tika nomainīts uz "Lībijas Karalisti". Vēlāk, 1969. gadā, pēc Muamara Kadāfi vadītā apvērsuma nosaukums tika mainīts uz Lībijas Arābu Republiku. Arī Kadāfi laikā valstis mainīja nosaukumus -  gan uz sākumā uz  "Sociālistiskās Tautas Lībija”, gan uz "Lielās Sociālistiskās Tautas Lībija". Kopš Kadafi likvidēšanas pirms desmit gadiem, teritorija saucas “Lībijas valsts”. Lielākā daļa no aptuveni septiņiem miljoniem valsts iedzīvotāju galvenokārt koncentrējas Vidusjūras piekrastē. Tas nozīmē, ka 90% cilvēku apdzīvo mazāk nekā 10% no valsts teritorijas, galvenokārt koncentrējoties trīs lielākajās pilsētās Tripolē, Bengāzī un Misrātā. Septiņi miljoni iedzīvotāju ir patiesībā diezgan liels cipars, ņemot vērā pilsoņu karu un citus izaicinājumus. Principā valsts kopš 60. gadiem ir četrkāršojusi savu iedzīvotāju skaitu, ja rēķina tikai kopš 90. gadiem – tad divreiz palielinājusi savu iedzīvotāju skaitu. Runājot par Lībiju, laikam primāri būtu jārunā par valsts vadītājiem. Vēl pagājušā gadsimta 50. gados Lībija ir bijusi viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm, kuru vadīja karalis Idriss I, starp citu, tas arī bija vienīgais Lībijas karalis. Tajā pašā laikā ievērojamu naftas rezervju atklāšana 1959. gadā un tam sekojošie ienākumi no naftas pārdošanas ļāva izveidot ārkārtīgi bagātu valsti. To, protams, aktīvi izmantoja arī Muamars Kadafi savā 42 gadus ilgajā valdīšanas periodā, kas viņu ir padarījis par vienu no visilgāk valdījušajiem diktatoriem pasaules vēsturē. Režīms ir „slavens” ar daudzām lietām – naftas ieņēmumi tika izmantoti, lai popularizētu savu ideoloģiju ārpus Lībijas, gan veicot valsts terorisma aktus starptautiski. Zināmākais bēdīgi slavenais gadījums ir Lokerbijas spridzināšana – ar Lībija valdību saistīti cilvēki virs Skotijas uzspridzināja pasažieru lidmašīnu 1988. gadā. Tas bija pāris gadus pēc Lībijas veiktās diskotēkas spridzināšanas Rietumberlīnē. Otrs ar Kadafi saistītais lidmašīnu spridzināšanas gadījums bija Lībijas aviokompānijas lidaparāta notriekšana netālu no Tripoles. Tas esot izdarīts, lai pasaulei parādītu, cik lielu postu sankcijas nodara Lībijai. Sankcijas bija vērstas pret Lībijas centieniem izstrādāt masu iznīcināšanas ieročus. Kas, ja paskatās vēsturiskā perspektīvā, arī izdevās un kļuva par papildus iedvesmu arī sankcijām pret Irānu. Par iedvesmām runājot – runā, ka Kadafi 1975. gadā sarakstītās, nelielās “Zaļās grāmatas” principu esot nokopējis arī Ķīnas Mao Dzeduns, savas “Mazās sarkanās grāmatiņas” radīšanai. Vienkāršotā veidā izstāstīti valsts darbības pamati – kas gan var būt aizraujošāka piektdienas vakara lasāmviela pie tējas krūzes? “Zaļās grāmatas” īpatnība – trešais ceļš pasaulē, kur cīnījās divas ideoloģijas. Kadafi atteicās gan no kapitālisma, gan no komunisma ideoloģijas un vienlaicīgi paņēma elementus no abām. Atteicās no pārstāvnieciskās demokrātijas – parlamenta, bet tajā pašā laikā uzsvēra vārda brīvības nozīmīgumu. Īstenot gan vārda brīvību varot tikai caur valsts pārvadītiem masu medijiem. Kadafi mēģināja, laikam, pateikt – pasaulē viss ir pelēks, nav īsti balts vai melns. Proti, Kadafi arī nodrošināja, ka valsts ekonomika pieaug, ka valstī uzlabojas veselības pakalpojumi līdz līmenim, kas bija viens no labākajiem Āfrikā. Kadafi laikā arī tika palielināts Lībijas iedzīvotāju lasītprasmes līmenis – no 25% pirms viņa valdīšanas līdz 87 % 2011. gadā. Taču 2011. gads un Kadafi nāve ir atsevišķs stāsts Lībijas vēsturē. Diktators tika gāzts vardarbīgu protestu rezultātā. Ar viņu izrēķinājās tik vardarbīgi, ka citi pasaules diktatori vēl joprojām ļoti baidoties no līdzīga likteņa. Kas tad nežēlīgu tirānu spēj nobiedēt? Jau mēģinot Kadafi aizturēt, viņa ienaidnieki pamanījās viņam nodarīt pamatīgus miesas bojājumus, uzspridzinot granātu netālu no diktatora. Tas tika izdarīts, jo Kadafi pirms notveršanas slēpās kanalizācijas caurulēs. Visi notikumi ir nofilmēti un vēl aizvien ir atrodami  youtube. Pēc nežēlīgās izrēķināšanas Kadāfi puskailo, nedzīvo ķermeni izvietoja caurspīdīgā saldētāvā pilsētas centrā, lai visa pilsēta varētu to apskatīt un pārliecināties, ka diktators ir miris. Kopā ar Kadāfi līķi publiski tika izlikts arī viņa dēla ķermenis. Abi līķi vēlāk tika apglabāti nezināmā vietā tuksnesī kopā ar bijušo aizsardzības ministra līķi. Lai arī Rietumu pasaules reakcija par Kadafi gāšanas faktu bija pozitīva, Kubas, Krievijas, Venecuēlas un Nikaragvas valdību reakcija bija negatīva. Tā, piemēram, tika ziņots, ka "Putins bija satriekts par Kadāfi likteni" tādā mērā, ka "trīs reizes bija noskatījies video, kurā redzama Kadāfi mežonīgā nāve”. Vēlākā ASV izlūkdienestu novērtējumā secināts, ka "Putins vainoja sevi par Kadāfi nogalināšanu un nespēju spēlēt spēcīgāku lomu aizkulisēs" un ka video, iespējams, pat ietekmēja Putina lēmumu atbalstīt Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu Sīrijas pilsoņu kara laikā. Kopš Kadāfi nāves, Lībija ir bijusi nepārtrauktā, postošā, destruktīvā konfliktā – pilsoņu karā ar mainīgu intensitāti. Pilsoņu karš, kas noslēdzās 2020. gadā, ir arī atstājis lielu ietekmi uz Lībijas iekšējo sabiedrību, politiku un arī ekonomiku. Ietekmējot, arī Lībijas attiecības ar kaimiņvalstīm, tostarp Ēģipti, Sudānu un Tunisiju. Radot slogu uz tirdzniecību, investīcijām un lielas viesstrādnieku kopienas klātbūtni Lībijā. Pēc ilgām un sarežģītām diskusijām ar starptautisko spēku līdzdalību, pērnā gada nogalē bija paredzēts rīkot Lībijas nacionālās vēlēšanas, taču pēdējā brīdī tika nolemts tās atcelt. Lai izprastu pašreizējo situāciju valstī, piedāvājam noklausīties ANO Ģenerālsekretāra īpašās padomnieces Lībijas jautājumos Stefānijas Turko Viljamsas stāstījumu.

Artikel zum Podcast: https://bit.ly/3dfJw32

Explodierende Zigarren und vergiftete Tauchanzüge, um den Alleinherrscher eines sozialistischen Inselstaates zu ermorden – diese Geschichte entstammt nicht etwa einem Hollywood- Drehbuch, sondern es handelt sich um ganz reale historischen Ereignisse. Der US-Geheimdienst versuchte während des Kalten Krieges für mehrere Jahrzehnte, den kubanischen Revolutionär Fidel Castro mit den aberwitzigsten Methoden zu beseitigen. Ganze 638 Attentate planten die CIA und ihre Handlanger auf den "Commandante" und "Máximo Líder", der einfach nicht sterben wollte… ……… Zum Bild-Interview (via Youtube) von Marita Lorenz geht es hier. ……… Literatur: Bahrmann, Hannes: Abschied vom Mythos. Sechs Jahrzehnte kubanische Revolution, Berlin 2016. Lorenz, Marita: The Spy Who Loved Fidel Castro: How I was Recruited by the CIA to Kill Fidel Castro, London 2017. Niess, Frank: Fidel Castro, Hamburg 2008. Sánchez, Juan Reinaldo: Das Verborgene Leben des Fidel Castro, Köln 2015. Staten, Clifford L.: The History of Cuba, Westport Conn. 2003. ……… Unsere Quellen findet ihr hier, auf Instagram und auf unserer Website His2Go.de. Ihr könnt uns dabei unterstützen, weiterhin jeden 10., 20. und 30. des Monats eine Folge zu veröffentlichen. Folgt uns bei Spotify, Google Podcasts, Podimo und Instagram und bewertet uns auf Apple Podcasts oder über eure Lieblings-Podcastplattformen. Über einen Spendenlink auf unserer Website könnt ihr uns finanziell unterstützen, damit wir Literatur und neue Technik für den Podcast anschaffen können. Wir freuen uns über euer Feedback, Input und Vorschläge zum Podcast, die ihr uns über das Kontaktformular auf der Website, Instagram und unserer Feedback E-Mail: feedback.his2go@gmail.com zukommen lassen könnt. An dieser Stelle nochmal vielen Dank an jede einzelne Rückmeldung, die uns bisher erreicht hat und uns sehr motiviert. ……… Music from https://filmmusic.io “Sneaky Snitch” by Kevin MacLeod (https://incompetech.com) License: CC BY (http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/) Plain Loafer by Kevin MacLeod Link: https://incompetech.filmmusic.io/song/4223-plain-loafer License: https://filmmusic.io/standard-license

Världskända författare protesterar mot Kubas regering och även Malmö vill bli europeisk kulturhuvudstad Producent: Lina KalmtegProgramledare: Maria Askerfjord Sundeby

6 december. Den kubanska diktaturen skakas av protester. Vad beror de på, och hur protesterar man i en diktatur? Mattias Svensson diskuterar med Mileydi Fougstedt, chefredaktör för tidskriften Misceláneas de Cuba, och Lazaro Iglesias, uppvuxen på Kuba men nu boende i Sverige.

Es geht um das Jubiläumsalbum des Buena Vista Social Clubs und neben Kubas ältester Boygroup um Cimafunk, den Shootingstar aus Havanna. Außerdem gibt es neue Songs der Brasilianer Joao Selva, Flavia Coelho und viel mehr.

In the latest episode of the Empowerography Podcast, my guest is Kelly Kubas. I am a successful entrepreneur, professional coach and mother of three who is committed to guiding people to their highest potential. As a coach, I help people like you transition to a place of feeling less overwhelmed, more empowered and in control of your new exciting life. I help uncover your strengths, confidence and passion so that you can move into the life you deserve and desire. When I became the “Entrepreneur” of my life, I was able to design what it would look like, how I wanted to live it, and who was to be living in it. I changed my mindset and jumped over any obstacle that came my way - there were many. I became laser focused on my goals so when “saboteurs” came knocking at my door I did not answer.  I was confident and empowered to keep moving forward. I began to feel gratitude for everything I wanted to achieve. I began to give thanks and embrace the feeling of already living my new life even before it happened. What I continue to practice and learn is change doesn't have to be scary. We can approach change with curiosity, excitement and the feeling of already living it! In this episode we discuss coaching, learning, personal struggle, relatability and becoming the entrepreneur of your life. Website - https://www.kellykcoaching.com IG - https://www.instagram.com/kellyklifecoach FB - https://www.facebook.com/kellyklifecoach "Going through that journey of coaching" - 00:03:44 "You know I always feel like our life experiences are like a double edged sword" - 00:09:06 "Any of my biggest failures were not because I didn't know to do something different" - 00:21:10 Empowerography would like to offer you a discount code to one of our exclusive partners, Quartz & Canary Jewelry & Wellness Co. Please use CODE EMPOWER15 to receive 15% off upon check out at www.quartzandcanary.com. Quartz & Canary is truly the place, where spirituality meets style.

In the latest episode of the Empowerography Podcast, my guest is Kelly Kubas. I am a successful entrepreneur, professional coach and mother of three who is committed to guiding people to their highest potential. As a coach, I help people like you transition to a place of feeling less overwhelmed, more empowered and in control of your new exciting life. I help uncover your strengths, confidence and passion so that you can move into the life you deserve and desire. When I became the “Entrepreneur” of my life, I was able to design what it would look like, how I wanted to live it, and who was to be living in it. I changed my mindset and jumped over any obstacle that came my way - there were many. I became laser focused on my goals so when “saboteurs” came knocking at my door I did not answer.  I was confident and empowered to keep moving forward. I began to feel gratitude for everything I wanted to achieve. I began to give thanks and embrace the feeling of already living my new life even before it happened. What I continue to practice and learn is change doesn't have to be scary. We can approach change with curiosity, excitement and the feeling of already living it! In this episode we discuss coaching, learning, personal struggle, relatability and becoming the entrepreneur of your life. Website - https://www.kellykcoaching.com IG - https://www.instagram.com/kellyklifecoach FB - https://www.facebook.com/kellyklifecoach "Going through that journey of coaching" - 00:03:44 "You know I always feel like our life experiences are like a double edged sword" - 00:09:06 "Any of my biggest failures were not because I didn't know to do something different" - 00:21:10 Empowerography would like to offer you a discount code to one of our exclusive partners, Quartz & Canary Jewelry & Wellness Co. Please use CODE EMPOWER15 to receive 15% off upon check out at www.quartzandcanary.com. Quartz & Canary is truly the place, where spirituality meets style.

This week, we're talking about the late 1900s classic from writer/director Tom Tykwer, Run Lola Run. Our good friend, Alec Kubas-Meyer of The Week I Review is with us to discuss this stylistic German film that took the world by storm upon its release. Enjoy the discussion and let us know about your Run Lola Run memories.

Bekommt einen einzigartigen Einblick in die kubanische Kultur, während ihr in Casas Particulares in Kuba übernachtet. In dieser Folge nehmen euch die Cuba Buddys Chris und Vincent mit durch die Geschichte hinter den Casas Particulares (private Ferienwohnungen). Ihr erfahrt, warum wir euch auch "Casas" anstatt Hotels für eure Kuba-Reise empfehlen. Ihr seid euch nicht sicher, ob Casas Particulares das Richtige für euch sind? Unser Tipp: Auch wenn ihr kein Spanisch sprecht, sind Casas Particulares sehr zu empfehlen. Denn die Kubaner sind offen und freundlich. Sie werden euch immer mit offenen Armen empfangen und ihr könnt sicher sein, dass sie einen Weg finden werden, sich mit euch zu unterhalten. Chris und Vincent stellen euch sogar eine ihrer Lieblings-Casas in Havanna Vieja vor und erklären, warum man keine Casas Particulares auf den Cayos (Inseln) in Kuba findet. Für mehr Insiderwissen zu Casas Particulares schaut gerne auf unserer Homepage vorbei und entdeckt die verschiedenen Casa-Kategorien, die ihr in eure Reiseplanung einbeziehen könnt. Dort findet ihr auch Videos zu den unterschiedlichen Casas und das Cuba Buddy-Team stellt euch die BesitzerInnen von vielen Casas in verschiedenen Städten Kubas vor. Besucht uns auf https://cuba-buddy.de/

Chris gibt zu, dass er noch nie bei einem Baseballspiel in Kuba war. Vincent schwärmt von einer frittierten Ceviche aus Havanna. In HOLA CUBA, eurem neuen Kuba-Reise Podcast, entdeckt ihr mit den beiden den modernen Westen Kubas. Mit persönlichen Geschichten von früheren Reisen verraten euch unsere Kuba-Experten, welche Orte ihr unbedingt besuchen solltet, was ihr unbedingt machen solltet und welche Strände sich für eure Kuba-Reise zu 100% lohnen. Havanna, Viñales, Las Terrazas... Kubas Westen ist voller schöner Orte, jeder mit einer ganz eigenen Vielfalt an spannenden Aktivitäten - das Nachtleben in Havanna, die Kaffeebohnenzubereitung in Viñales und ein Hotel, das um einen Baum herum gebaut wurde. Schaut euch doch mal eine Kuba-Reise mit dem Oldtimer an und entdeckt Kubas Westen mit eurem eigenen Oldtimer-Fahrer auf https://cuba-buddy.de/ ¡Hasta luego!

Da waren wir mal wieder au