Podcasts about vienu

Prezidentas Gitanas Nausėda Seime perskaitė savo septintąjį metinį pranešimą. Daug dėmesio jame buvo saugumui ir gynybos stiprinimui. Pranešime paminėti ir pastarojo meto vidaus politikos skandalai bei naujos Vyriausybės formavimas.Socialdemokratų lyderis Mindaugas Sinkevičius sako, kad jo sprendimas siekti premjero posto neturėtų stebinti, tačiau apie kitus galimus pokyčius vyriausybėje kol kas nelinkęs kalbėti.Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas konstatavo, jog „Nemuno aušra“ nuomodamasi automobilius iš savo partijos narių šiurkščiai pažeidė įstatymą.Didžiojo septyneto (G7) valstybių lyderiai sutarė didinti spaudimą Rusijai, siekiant užbaigti karą Ukrainoje. Toks sprendimas reiškia papildomų energetikos sankcijų įvedimą.Lenkijoje nušautas Vladimirą Putiną kritikavęs rusų menininkas, žinomas dėl satyrinių kūrinių apie prezidentą Vladimirą Putiną. Įtariant žmogžudyste, sulaikyti du Baltarusijos piliečiai.Vienu žinomiausių Lietuvos sportininkų ir tituluočiausiu šalies kovotoju Sergejus Maslobojevas pasakoja apie atsisakytą kovą turnyre dėl „Glory“ diržo, principų kainą, dopingo istoriją, pinigus, šeimą ir rugsėjį laukiančią akistatą su Dominyku Dirksčiu.Ved. Agnė Skamarakaitė

Raidījumā “Viens pret vienu” saruna ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS).

Haoss un kara laikā iespējamā laime. Par Tibetu, Ukrainu, Holivudu un pasauli, kas mainās. Raidījuma #1pret1 saruna ar aktieri un cilvēktiesību aktīvistu Ričardu Gīru. -- Chaos and the possibility of happiness in times of war. On Tibet, Ukraine, Hollywood and a changing world. A Latvian Television interview with actor and human rights activist Richard Gere.

Vai jauna valdība vienmēr ir labāka par veco? Kuriem vēlēšanu solījumiem ticēt un uz kuriem labāk neuzķerties?

Par ko latvieši vienojas, par ko – kašķējas? Un kā cauri paaudzēm saglabā latvietību? Ņujorkas latviešu organizāciju padomes priekšsēdētāja Anita Batarags.

Vienu svarbiausių pastarojo laikotarpio pasiekimų tapo Europos Parlamento pagrindinių pranešėjų pritarimas siūlymui net 10 proc. būsimo Bendrosios žemės ūkio politikos biudžeto skirti jauniesiems ūkininkams. Kaip sako Jaunųjų ūkininkų tarybos (CEJA) narys, Žemės ūkio rūmų vicepirmininkas Vytenis Grigas, tai lauktas sprendimas, dėl kurio teko pakovoti ne vienus metus. Kad jaunųjų ūkininkų veikla būtų sėkminga, reikalingos ir mentorystės programos, pasitikėjimas valdžios institucijomis. Siekdami vieni kitus suprasti geriau, šią savaitę Lietuvos jaunųjų ūkininkų ir jaunimo sąjungos atstovai susitiko su Nacionalinės mokėjimo agentūros ir Žemės ūkio ministerijos specialistais.Kelis dešimtmečius sėkmingai gėlininkystės ūkį Zarasų rajone puoselėja Goštautų šeima. Daugiau nei 40 arų šiltnamyje šį pavasarį tyvuliuoja tikra margaspalvių žiedų jūra. Goštautai džiaugiasi, kad jų gėles vertina ne tik aplinkinių rajonų gyventojai, pirkėjų netrūksta ir iš Latvijos.Ved. Rūta Simanavičienė

Valdības atkāpšanās un kriminālprocess pret augstām valsts amatpersonām vienlaikus satricina Latvijas politisko skatuvi. Ko par to saka partijas līderis, kurš nupat paziņojis, ka no aktīvās politikas aiziet? Raivis Dzintars ir šīs nedēļas raidījuma #1pret1 viesis.

Par ārvalstu droniem Latvijas teritorijā šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Krīzes vadības centra vadītāju pulkvedi Arvi Zīli.

Kas mainījās Latvijā 1990. gada 4. maijā? Par dzīvi pirms un pēc saruna ar vēsturnieku Mārtiņu Mintauru šīs nedēļas raidījumā #1pret1.

"Viens pret vienu" - biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe by LTV Ziņu dienests

Par naudu, riskiem, mājokļiem reģionos un lēmumiem, kas ietekmē Latvijas ekonomiku. Raidījumā #1pret1 saruna ar “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

„Paroda vadinasi „Gen Z. Viskas vienu metu“, nes ji bando paaiškinti, kad ši karta jaučia ne vieną ar kitą emociją, o visko daug ir vienu metu“, – apie atidarytą tarptautinę grupinę parodą MO muziejuje, reflektuojančią Z kartai būdingas aktualijas, sako parodos kuratorius Michalas Novotný.Kaune Labai erzinančių paauglių teatras šį savaitgalį pristato premjerą „Liksiu“, per muziką ir dramaturgiją atveriančią trylikamečių problemas ir skaudulius.Prancūzijoje rašiusio Oskaro Milašiaus kūryboje jaučiamas ne tik Lietuvos ilgesys, bet ir labai specifinis lietuviškumo kaip kultūrinio grynuolio vertinimas. Platus jo darbų palikimas atsispindi Nacionaliniame Kauno dramos teatre pristatytame spektaklyje „Septynios vienatvės“, apie kurio tekstus pasakoja profesorė Genovaitė Dručkutė.Pasaulio kultūros įvykių apžvalgoje – istorija apie prancūzą, laimėjusį Pablo Picasso paveikslą, kurio vertė siekia milijoną eurų, Šveicarijoje muzikantai surengė pasirodymą tirpstančiame Alpių ledyne, Vokietijoje ukrainiečių menininkai pristatė parodą, reflektuojančią Černobylio avarijos 40-metį.„Ežiuko rūke problema iš esmės yra metafora, nusakanti strateginį, prasminį ir moralinį švietimo seklumą“, – komentare sako Vytauto Didžiojo universiteto Istorijos katedros dėstytojas, istorijos mokytojas ekspertas Domas Boguševičius.Lietuva ieško savo atstovo tarptautinėje scenografijos, teatro architektūros ir dizaino parodoje – Prahos kvadrienalėje. Kad jį išrinktų, galerija „Arka“ šiuo metu rengia scenografijos laboratoriją „Nebūtys ir tylos“.Šiuo metu kino teatruose rodomas režisierės Dovilės Gasiūnaitės filmas „Danka“. Jame pasakojama penkiolikmetės Danutės – vienintelio „suaugusio“ žmogaus savo šeimoje – istorija ir atskleidžiama sudėtinga pažeidžiamų visuomenės grupių kasdienybė. „Specialiai nenorėjau rodyti ar lyginti atskirų socialinių sluoksnių, tiesiog norėjau rodyti Danos pasaulį“, – sako režisierė Dovilė Gasiūnaitė.Red. ir ved. Indrė Kaminckaitė

"Viens pret vienu" - bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis by LTV Ziņu dienests

Cenas, pārtika, drošība un Hormuza šaurums. Kurš iegūst un kurš zaudē? Par to, kas mainās pasaulē šonedēļ #1pret1 saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktori Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu.

Informācijas tehnoloģiju iepirkumi un citas skaļas lietas. Ko un kā Latvijā izmeklē Eiropas Prokuratūra? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Eiropas prokuroru Gati Doniku. Raidījumu skatieties plkst. 21.10.

Pasaulē strauji ceļas enerģijas cenas, Latvijas valdība plāno pret to cīnīties. Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar "Virši-A" valdes priekšsēdētāju Jāni Vību.

Par latviešu valodu uz ielas, skolās, digitālajā vidē un parlamentā. Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Valsts valodas centra vadītāju Inesi Muhku.

Militāras operācijas, tarifu kari. Kā tas ietekmē mūsu dzīvi, cenas un biznesu? Šovakar raidījumā #1pret1 – uzņēmējs Latvijā un Ziemeļamerikā Jānis Bergs.

Konkursā meklē jaunu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktoru. Raidījumā #1pret1 saruna ar līdzšinējo direktori Māru Lāci.

Gyventojai, apdrausti privalomuoju sveikatos draudimu, gali gauti planines medicinos paslaugas ne tik Lietuvoje, bet ir kitose Europos šalyse. Vienu atveju galima savarankiškai pasirinkti gydymo įstaigą užsienyje, susimokėti už paslaugas ir kreiptis į ligonių kasą dėl išlaidų kompensavimo, kitu – gydymą svetur organizuoja Lietuvos gydymo įstaiga.Projektas „Mes taip nesitarėm“ išleidžia kurčiųjų ir girdinčiųjų auditorijai skirtą audiovizualinį albumą skaitmeninėse pasiklausymo platformose ir vinilo plokštelės formatu.Lietuviai vis dažniau keliauja į Rytų Aziją. Kuo žavi šis regionas? Kokių taisyklių ir vietos įpročių svarbu nuvykus paisyti? Pokalbis su kelionių organizatore, Rytų Azijos kultūros specialiste Kamile Aleliūniene.Knygų restauratoriams kartais tenka tapti kone detektyvais: prieš pradedant restauruoti šimtmečius skaičiuojančias knygas, reikia atlikti daugybę tyrimų. Nacionalinės Martyno Mažvydo bibliotekos restauratorė Kristina Lukoševičienė kalba ir apie atvejus, kai knygų istoriją atskleisti tarytum padeda buvę jų šeimininkai.Ved. Darius Matas.

Epstīna faili, kokrūpnieku lieta un iestādē jauns departaments. Kādus rezultātus varam gaidīt? Šonedēļ raidījumā #1pret1 ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Žiniasklaidoje paviešinti įvykiai, kai ištikus avarijai pagalbą vairuotojams iškvietė automatizuotos sistemos. Vienu atveju - išmanusis telefonas, kitu - į automobilį integruota E-call sistema. Kaip jos veikia ir ką patys turime padaryti, kad ištikus nelaimei jos iškviestų pagalbą?Rubrikoje „PIN kodas" – pasakojimas, kaip suaugusieji gelbėja žaislų rinką patys dėliodami kaladėles arba kolekcionuodami žaislus.Rubrikoje „Praeiviai" Kelmės gyventojų pastebėjimai apie vis mažėjantį gimstamumą.Artėja Užgavėnės, daugelis jau šį savaitgalį keps pagrindinį šios šventės patiekalą – blynus. Kaip juos iškepti itin gardžius ir kuo įvairesnius – pokalbis su kulinarinių knygų autore Beata Nicholson.Nacionalinėje Martyno Mažvydo bibliotekoje organizuojami „greiti pasimatymai“, kurie suteikia galimybę senjorams pabendrauti, užmegzti naujas pažintis ir pasijusti išgirstiems.Ved. Liuda Kudinova

Ko dara stārķis pacēlis vienu kāju? Šo Santas Galiņas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos Laura Kārkliņa ar deviņgadīgo meitu Indru no no Kuldīgas kopā ar tradīciju kopējiem, domu biedriem "Kurzemes Miežvilkiem" Anitu Beki un Voldemāru Zariņu.

Kai daug vyrų kariauja, darbus, kur anksčiau dominavo vyrai, perima moterys. Taip Ukrainos fabrikuose gimsta lyčių lygybė. Ne iš teorijos, o iš būtinybės. 2025 metų rugpjūtį NARA žurnalistai Sigita Vegytė ir Denis Vėjas lankėsi Kamianske, netoli Dnipro esančioje metalurgijos gamykloje „Kamet-Stal'“, kur moterys stoja prie kranų, suvirinimo aparatų, valdymo pultų ir prisiima atsakomybes, kurios anksčiau joms buvo draudžiamos. Šios garso dokumentikos herojės – Katia, Oksana ir Olga – pavargusios, ironiškos ir triukšmingos. Vienu metu jos valdo kranus, skaldo bajerius, selfinasi, juokiasi ir pykstasi su vyrais per racijas. Taip jos laužo stereotipus apie vyriškas ir moteriškas profesijas bei kaip moteris turėtų elgtis atėjusios į „vyrišką“ sritį. Išgirskite Sigitos Vegytės garso pasakojimą ir pamatykite Denio Vėjo fotografijas: https://nara.lt/lt/articles-lt/sestos-kategorijos-moterys Palaikykite NARA darbą: http://nara.lt/prisidek 

Vai teātris var pastāvēt bez publiskām kaislībām? Par štata vietām, mākslu un kultūrpolitiku. Raidījumā #1pret1 saruna ar Dailes teātra direktoru Juri Žagaru.

Vakar, 8. februārī, Latvijas kamaniņu braucējs Kristers Aparjods cīnījās par medaļu. Diemžēl palika tikai vienu soli vai, precīzāk sakot, vienu virāžu vai dažas kļūdas aiz pjedestāla vīriešu kamaniņu braukšanā. Kristers Aparjods kopvērtējumā izcīnīja 4. vietu. Arī otrs mūsu kamanu vīrs Gints Bērziņš neiztika bez kļūdām, taču beigās stabila 10. vieta. Notikumus un emocijas klātienē vēroja un fiksēja kolēģis Mārtiņš Kļavenieks. Viņš arī uzklausīja Kristeru Aparjodu pēc finiša. Sava kolēģa startu vērtē Latvijas izlases kamaniņbraucējs Kaspars Rinks. Par olimpisko čempionu kļuva vācietis Makss Langenhāns, kurš aizvadīja četrus ļoti labus un stabilus braucienus, sacensības noslēdzot ar kopējo laiku trīs minūtes un 31,191 sekunde. Par vicečempionu tika kronēts austrietis Jonass Millers, kurš kopsummā konkurentam piekāpās 0,596 sekundes. Mājinieks Dominiks Fišnallers izcīnīja bronzu, līderim zaudējot 0,934 sekundes. Šodien, 9. februārī, pirmie divi braucieni mūsu abām kamaniņbraucējām Elīnai Ievai Botai un Kendijai Aparjodei.  Vēl vakar pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē Latvijas komanda startēja jauktajā stafetē biatlonā., kopvērtējumā iegūstot 12. vietu. Startu vērtē Estere Volfa. Nākamie starti Latvijai biatlona trasē rīt, 10. februārī, kad vīri dosies 20 kilometru distancē.

Ko nozīmē konkurēt godīgi un negodīgi? Kā turpmāk pierādīs karteli? #1pret1 saruna ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti.

Par jogu kā vienu no sešām hinduisma ortodoksālajām skolām. Jogas prakse nāk no ASV, strauji izplatoties Eiropā 20.gs. 60ajos gados. Indijā tā ir mentāla un fiziska disciplīna, tai ir askētisks raksturs, ar garīgu mērķi. Savukārt, Eiropā tā ir veidojusies kā garīga prakse , lai stiprinātu savu ego.

Laurynas Bogusevičius pasakoja, kad vadinamųjų citrinų jam netrūksta nuo vaikystės. Dar vaikystėje sužinojo, kad negirdi viena ausimi. Vėliau turėjo stiprią priklausomybę nuo rūkymo. Nuolat kovoja su antsvoriu. Vienu svarbiausiu ir rimčiausiu iššūkiu Laurynas įvardija tėvystės realybę - kuriai nebuvo pasiruošęs pradžioje. Išgyvenęs kontraversiškus jausmus, jis subrendo ir išaugo į laimingą bei mylintį tėvą.  Ved. Lavija Šurnaitė.

Tieši pirms barikādēm Amerikas prezidentam padomnieki neiesaka piezvanīt Gorbačovam un apsveikt viņu Jaunajā gadā. Par nenoteiktības politiku toreiz un tagad. Otrdien raidījumā #1pret1 saruna ar Helsinku Universitātes pētnieci, vēsturnieci Unu Bergmani.

Sacelšanās Irānā un Trampa pretenzijas pret Grenlandi - kādi scenāriji un kā tas var ietekmēt Latviju? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar profesoru Leonu Taivānu.

Par drosmi un piesardzību Latvijas attīstības scenārijos. Vai jāmaina Latvijas vēlēšanu formula? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar “Latvijas Formula 2050” valdes locekli, profesoru Mārci Auziņu.

"Viens pret vienu" - "Aerones" līdzdibinātājs Dainis Krūze by LTV Ziņu dienests

„Tavo asmeninis gyvenimas nuo šiol baigėsi“, – kartu su žinia apie sūnaus diagnozę išgirdo tinklaraštininkė Ilona Plavska, į ką ji visiems atsako kuriamu projektu „Autizmas – ne nuosprendis“. Laidoje moteris prisipažįsta: nors ir labai norisi kurti pozityvų turinį, pačiai susitaikyti su situacija prireikė pusantrų metų, o kiekviena diena yra tarsi mokykla, kurioje ji mokosi kartu su savo sūnumi ir aplinka.Ved. Žydrė Gedrimaitė.

Raidījumā Piespēle runājam par Latvijas U-20 hokeja izlases startu pasaules čempionātā ASV. Lielā saruna ar vienu no junioru valstsvienības līderiem Oliveru Mūrnieku, kuram paredz spožu nākotni profesionālajā hokejā. Savukārt Gunārs Jākobsons šoreiz sarunājas ar vienu no slavenākajiem Ziemassvētku vecīšiem Latvijā - Kasparu Pūci. Nedēļas topā: Latvijas U-20 puišu hokeja izlase pirmajā pasaules čempionāta spēlē tikai ar 1:2 papildlaikā zaudē Kanādai, otrajā spēlē ar 0:8 piekāpjas somiem; Martins Laviņš un Mārtiņš Dzierkals piedalās pasaulē senākajā hokeja turnīrā - Špenglera kausā, divi ilgstošie hokeja bezdarbnieki Rihards Bukarts un Miks Indrašis beidzot atrod darbu, turklāt vienā klubā; Kristaps Porziņģis ilgstoši nespēlē pagaidām nezināmu veselības problēmu dēļ; Zināms Latvijas biatlona izlases olimpiskais sastāvs - četras dāmas un četri kungi.

Pēc 32 Jāņa Vanaga gadiem šovasar ievēlēts jauns Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps. Par izmaiņām sabiedrībā, Latvijā un pasaulē saruna ar mācītāju, LELB arhibīskapu Rinaldu Grantu.

Gripo sezonas prasidėjo anksčiau nei įprasta – rodo nacionalinio visuomenės sveikatos centro duomenys. Dabar sergamumas toks pats kaip praėjusių metų sausį. Į ligonines paguldyti 125 asmenys. Pasak specialistų, sergančiųjų gali daugėti, o tokias tendencijas lemia pakitęs gripo virusas. Pokalbis su šeimos gydytoja Jurga Dūdiene.Ved. Ignas Andriukevičius.

“Valsts budžets drošībai ar papildus atbalstu ģimenēm un bērniem” – tā deklarē budžeta pieņēmēji, bet kritiķi ir ļoti vīlušies. Kāpēc? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāju Elīnu Treiju.

“Leģionāri”, “Finlandizācija”, “Visi mani prezidenti” un “Alfas” par policistiem, kuri aplaupa spēļu zāli Jēkabpilī. Par ko ir vērts taisīt izrādi, un kas ir materiāls iedvesmai šodien? Šonedēļ raidījumā #1pret1 gada režisors Valters Sīlis.

Kā darbojas Krievijas specdienesti visā pasaulē? Par laiku pirms un pēc Putina. Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Krievijas izcelsmes ASV vēsturnieku Juriju Felštinski.

Stāsta Latvijas Radio bijušais skaņu režisors Vilnis Kundrāts Lai veiktu ierakstu, vispirms ir jāuzstāda aparatūra – jānovieto mikrofoni, vadi jāsaslēdz ar pultīm un jāiestata pamata režīmā, jānokalibrē ieraksta nesējs – vai tā būtu magnētiskā lente vai datu kasete. Tas prasa laiku, reizēm pat pāris stundas. Ja notiek gatavošanās milzīgam ierakstam, tas prasa varbūt četras stundas. Un, lai minētais process noritētu raiti, radio to veica un arī tagad veic skaņu inženieri. Viņi, starp citu, atbild arī par tehnikas stāvokli, tas ir, lai uzstādītā tehnika būtu kārtībā, labi strādātu, lai bojājumi būtu novērsti jau līdz ieraksta sākumam. Tad kopā ar skaņu režisoru viņi precizē mikrofonu atrašanās vietas. Iespējams, tad jau ir ieradušies arī mākslinieki, notiek skaņas mēģinājums un sākas ieraksta process. Ieraksta procesā no 90. gadu pirmās puses, piedalījās vēl arī trešais cilvēks – skaņu operators, kura uzdevums bija atrasties pie lentes magnetafona, to palaist un apturēt, un piefiksēt variantu nosaukumus, laikus, lai pēc tam šis lentes materiāls būtu normāli atšifrējams. Skaņu režisora uzmanība pamatā bija pievērsta ne tikai, teiksim, skaņas miksa radīšanai, bet būtībā viņš atbildēja arī par muzikālā materiāla kvalitāti: atskaņojuma ritmiskumu, intonāciju, pareizu nošu tekstu, un komunicēja par mākslinieciskiem jautājumiem – skaņdarba dramaturģiju, dinamiku. Tā kā bieži vien izpildītāji bija psiholoģiski ļoti koncentrējušies uz atskaņošanas procesu, no skaņu režisora pēc nospēlētā varianta prasīja vērtējumu – vai variants der, vai tas bija labi? Ja nebija labi, tad kas tieši jāizmaina? Ieraksta process bija ļoti intensīvs. Līdz ar to tehniskas lietas tika novirzītas citiem cilvēkiem. Pēc ieraksta skaņu režisora uzdevums bija derīgos variantus samontēt gala variantā. Tas parasti prasīja gandrīz tikpat daudz vai pat divreiz vairāk laika, nekā ieraksta process. Starp citu, toreiz ieraksta laiks 1. studijā tika dalīts apmēram trīs četru stundu garās sesijās. Parasti no diviem līdz sešiem bija Radio bigbenda laiks. Tad pēc sešiem vakarā notika klasiskās mūzikas fondu ieraksti, bet Radio koris parasti rakstīja rīta cēlienā, apmēram no desmitiem līdz vieniem, kad balsis bija pamodušās. Montāžas laiks bieži bija pat divreiz ilgāks, nekā ieraksts, un tas bija atkarīgs, no cik liela apjoma vajadzēja atlasīt derīgo materiālu. Ko nozīmēja – atlasīt? Ja jau ieraksta laikā netika nospriests, kuri ir derīgie varianti, tad skaņu režisora atbildība bija pārklausīties un izvēlēties, kuri tad būs tie labākie varianti un labākā kombinācija, ko varētu iekļaut galīgajā variantā. Pastāvēja prakse arī tikties ar māksliniekiem, noklausīties visu jau samontēto gala versiju, un, ja māksliniekam bija kādi jautājumi vai šaubas, tad vajadzēja atgriezties pie izejmateriāla un pārbaudīt, vai tiešām nebija kāds labāks variants. Ja nevarēja atrast, tad diemžēl bija tā, kā bija. Kā Jāzeps Kulbergs sacīja: "Mēs darījām to labāko, ko mēs varējām izdarīt." Man ienāca prātā daži raksturīgi teicieni, ko lietoja skaņu režisori. Piemēram, Jāzepa Kulberga teiciens bija arī šāds: "Labs cilvēks nav profesija." Kārļa Piņņa teiciens, ko viņš bieži atkārtoja, bija: "Darbs bojā cilvēku." Es domāju, ka abos gadījumos te ir runa par tādu skaņu režijā nepateicīgu lietu kā prasīgums. Skaņu režisoram nācās būt nelokāmam un ne vienmēr glaimot izpildītājam, ja ieraksta process neveda uz labu rezultātu, tāpēc attiecības starp skaņu režisoru un mākslinieku varēja būt arī problemātiskas. Vienlaikus tas varbūt vispār pieder pie skaņu režisora profesijas – viņam ir jābūt psiholoģiski piemērotam šai profesijai. Tas ir līdzīgi kā varbūt ārsta profesija, jo skaidrs, ka mākslinieks ieraksta laikā ir emocionāli atkailināts, viegli ievainojams, un tas būtībā ir tāds ļoti intīms, radošs mirklis, kad viņu nedrīkst traucēt, bet ieraksts tomēr prasa savas kvalitātes – te jāpanāk balanss. Starp citu, bija arī savi kuriozi. Vienu tādu reiz stāstīja Jāzeps Kulbergs, kurš ne reizi vien teica: strādājot ar diriģentu Leonīdu Vīgneru, viņš atklājis šādu lietu: ja, klausoties ierakstu variantus, Kulbergs sacījis, ka esot labi, Vīgners to esot noliedzis – sak', nē, nē, tas nav labs! Nākamreiz Kulbergs rīkojies otrādi un teicis, ka tas un tas ir slikts variants... Tad Vīgners izsaucies – nē, nē, nu, tas taču ir labs variants! Tā viņš esot strādājis ar mūsu lielo personību! No šādiem kurioziem nāk prātā arī kāds stāsts par ekstravaganto mākslinieci pianisti Jautrīti Putniņu. Pats gan klāt nebiju, bet stāstīja, ka vienā no ierakstiem māksliniecei reiz traucējis klavieru krēsls, kurš bijis par augstu. Tā kā to nav bijis iespējams nolaist zemāk, viņa tomēr neatlaidusies un ieteikusi skatuves strādniekiem: "Nu, dariet taču kaut ko, kaut vai ņemiet zāģi un nozāģējiet kājas!"

Pirmā sieviete, kura komandējusi svētku parādi 11. novembra krastmalā. Novembra pirmās nedēļas raidījuma "viens pret vienu" viešņa – pulkvede, NBS štāba bataljona komandiere Antoņina Bļodone.

Cik nopietnas ir finanšu likstas Valkas novadā? Kādu vēsti valdībai mērs centās nodot no sankcionētā miljardiera Avena, un par dzīvi Ziemeļlatvijā. Šonedēļ raidījumā #1pret1 Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija)

Panevėžio rajono savivaldybės tarybos posėdyje turėtų būti apsispręsta, ar visus rajone veikiančius 12 kultūros centrų sujungti į vieną juridinį vienetą – Panevėžio rajono kultūros centrą. Kodėl šis klausimas svarstomas būtent tokia tvarka?Lietuvos kino teatruose pristatomas dokumentinis filmas „Toks kaimas Amerikoje“. Jis yra apie Amerikos lietuvių stovyklą „Dainava“.Ved. Marius Eidukonis

Saeima 23. oktobrī pirmajā lasījumā skatīs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no tā sauktās Stambulas konvencijas. Šodien likumprojektu atbalstīja Saeimas Ārlietu komisija, kas to virza steidzamības kārtā. Vienu no vērienīgākajām kontrabandas meteoroloģisko gaisa balonu operācijām šogad naktī piedzīvojusi Lietuva. Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas iekļuva desmitiem kontrabandas meteozonžu ar cigaretēm. Briselē 22. oktobrī norisinās pirmais Ēģiptes un Eiropas Savienības līderu samits. Elektroniskā rinda uz robežas ieviesta, bet vairāki simti automašīnu Terehovā joprojām gaida stāvlaukumos.

Latviešu zinātniece Inta Gribonika pēta cilvēka ādas spēju funkcionēt kā aizsargbarjerai ar savu īpašo imunitāti. Viņas pētījumi apliecina, ka āda ir kas vairāk par robežu starp mūsu iekšējiem orgāniem un ārējo pasauli.  Diendienā spītējot mūsu apkārtējai videi, laikapstākļiem un dažkārt mūsu pašu rīcībai, āda centīgi sargā mūs no apkārtējas pasaules un kalpo par mūsu ķermeņa imunitātes vairogu. Talkā tai nāk dažādi vēlami mikroorganismi, apturot infekciju pirms tā tikusi tālāk organismā. Kādā veidā āda mūs sargā ikdienā, skaidro mikrobioloģe, Lundas universitātes pētniece Gribonika un dermatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoloģijas un veneroloģijas katedras vadītāja un docente Elga Bataraga. Ir dzirdēts, ja ātri dzīst kāds skrāpējums, tad ir laba imunitāte. Vai tas ir mīts vai patiesība, vai varam mērīt savu imunitāti, skatoties uz to, cik ātri vai lēni mūsu brūces pazūd? "Brūces ir ļoti dažādas. Dažkārt ir pat imūnās šūnas, kurām vajadzētu mūs pasargāt. Ja imūnsistēma nestrādā kārtīgi, tad imūnās šūnas var padarīt brūci vēl sāpīgāku un dzīšanas procesu vēl daudzkārt grūtāku. Es gluži nevilktu paralēles," atzīst Inta Gribonika. "Brūču dzīšanā bieži vien ir ļoti svarīgs arī kopējais veselības stāvoklis, vecums noteikti. Bieži vien jāskatās, vai nav vitamīnu vai kādu citu vielu deficīts, kas to var ietekmēt. Tiešu vienādības zīmi būtu grūti likt. Protams, citādi veselam cilvēkam mēs gaidītu, ka dzīšanas procesi būs ātrāki, bet tā arī reizēm mūsu audi mēdz izveidot tādus rētaudus, kas negribēti aktīvāki," skaidro Elga Bataraga. "Hipertrofiska rēta "draudzīgāka" pacientam, bet keloīdu rētas, kad audi ir aktīvāki, nekā mēs gribētu un savā veidā ietver specifisku iekaisumu, to biežāk var redzēt jauniem cilvēkiem, arī kādam bērniņam. Arī savā praksē man diemžēl ir bērniņi, kuriem pēc kaut kādām noteiktām medicīniskām manipulācijām āda nevis vienkārši sadzīst, bet izveido šādu negribētu, cietu, sāpīgu rētaudu sakopojumu. Mums gribētos domāt, jo jaunāks, jo veselāks, ar labāku, aktīvāku imūno sistēmu. Bet ne vienmēr," turpina Elga Bataraga. Atbildot uz jautājumu, vai var pateikt, kurā vecuma posmā ādas imunitāte ir visspēcīgākā, Elga Bataraga skaidro, ka līdzīgi kā ar dažādiem vīrusiem, ko izslimo bērni mazā vecumā, arī ādai ir raksturīgas dažādas vīrusa infekcijas, un bērniem ir vieglāk ar tām inficēties nekā pieaugušajiem.  "Arī āda ir var kādu laiku, nu tīri no tāda imunitātes viedokļa mācīties, un tad varbūt pieaugušā vecumā mēs esam pret daudz ko noturīgāki, ar pieredzi nekā agrīnākā vecumā. Bet man būtu arī grūti uzstādīt tādu vienu ideālo vecumu," atzīst Elga Bataraga. "Protams, mēs vienmēr runājam arī par noteiktām ādas novecošanās īpatnībām, un imunitāte arī ādā vēlākā vecumā samazinās. Vienu ideālāko vecuma grupu man laikam būtu grūti nosaukt. Droši vien, jāņem kaut kāds vidusposms, kad mūsu āda ir gana gudra, bet vēl nav sagurusi." Zinātnes ziņas Zinātnieki beidzot izskaidro, kāpēc grūtniecēm ir rīta nelabums. Saskaņā ar Nacionālo veselības institūtu datiem, ar nelabumu saskaras līdz pat 80% agrīnās stadijas grūtnieču. Bet - pat ja tās šķiet kā mocības, rīta nelabums varētu būt evolūcijas gudrs paņēmiens, lai aizsargātu gan pašas mātes, gan mazuļus.  Vietnē “Live Science” skaidrots, kāpēc zāles, ko lietojam slimošanas laikā, vairumā gadījumu ir negaršīgas. Veikts arī līdz šim lielākais pētījums, kurā analizēta tādu faktoru kā higiēnas un reibuma pakāpes ietekme uz odu maltītes izvēli, proti, vai odiem varētu būt īpaša vēlme pamieloties ar to cilvēku asinīm, kuri vairāk patērē alkoholu. Maldugunis purvā izraisa dīvaina ķīmiska reakcija. Publicēts jauns starptautiskas pētnieku komandas raksts: aizdegšanās avots varētu būt mikrozibens jeb sīkas, spontānas elektrības dzirksteles, kas rodas ūdens pilienu virsmu lādiņu atšķirību dēļ.

Mākslīgais intelekts rada pavisam citu sajūtu brīdī, kad tas iegūst cilvēkam līdzīgu izskatu. Humanoīdie roboti ir ne tikai līdzīgi mums, bet arī aprīkoti ar mākslīgo intelektu, radot cilvēkam līdzīgu šķietami domājošu mašīnu. Vai tie aizstās cilvēku fabrikā un vai šāds robots varēs sastādīt mums kompāniju pie vakariņu galda? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko un Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns. Vai jums pašiem būtu interesanti izdzīvot tādu situāciju, kad mēs ēdam vakariņas vai kā citādi sēžam pie galda ar robotu, kas ir tiešām ļoti, ļoti līdzīgs cilvēkam?  Agris Ņikitenko: Šobrīd man ir grūti iedomāties šādu sarunu, mēs esam vēl tālu līdz tam. Bet kopumā nākotnē es pieļauju, ka tas ir iespējams.  Modris Greitāns: Vienu sarunu es varētu iedomāties, ka šķiroties viņam teiktu: Nu, tu samaksāsi? Un viņš man saka - jā! Bet citādāk, protams, līdzīgi jau laikam, kā Agris domā, ka tas ir tālu un cik svarīgi ir, ka viņš izskatās humanoīdveidīgs. Katrā gadījumā, ja man būtu izvēle, es noteikti pirmkārt vakariņotu cilvēkiem un tad varētu padomāt, vai vienatnē vai ar robotu. Iespējams, ka varbūt, ja pārāk ilgi vienatnē jāvakariņo, tad kādreiz būtu interesanti ar robotu.  Cik šobrīd pasaulē esam tālu tikuši ar cilvēkveido robotu izstrādi. Vai šobrīd ir daudz tādu, ar kuriem jau varētu mēģināt vest kādu sarunu vai mēģināt saprast, vai mums pretī ir īsts cilvēks vai robots, vai tomēr tie atsevišķi gadījumi joprojām, kas izceļas robotikas pasaulē? Agris Ņikitenko: Saruna pati par sevi starp cilvēkiem notiek vairākos līmeņos, vairākās šķautnēs. Viena ir, protams, vizuālā šķautne, tas ir emociju atspoguļojums sejā, mīmika, žesti, ķermeņa kustības, ķermeņa valoda. Tas ir viens aspekts. Otrs aspekts ir sarunas saturs, kas ir verbāli pateikts, dialogs. Un trešais ir āriene, kas robotu manifestē kā fizisku iekārtu.  Sarunā, lai tā būtu patīkama, rosinoša, savstarpēja interesanti, visām šīm trim komponentēm ir jābūt atbilstoši cilvēku uztveres preferencēm un priekšrocībām. Ja tā nav, saruna būs apgrūtināta vai nenotiks. Un tas attiecas arī uz cilvēkiem. Ja kāda no šīm komponentēm starp diviem sarunu biedriem nedarbojas īsti, visticamāk, tā saruna vai nu būs īsa, vai nebūs saistoša kādai no pusēm.  Katrā no šīm lietām, es gribētu teikt, progress ir atšķirīgs. Ja mēs runājam par robotu fizisko manifestāciju, mūsdienās galvenā ķibele ir sensoru blīvums uz nosacītu kvadrāta vienību. Līdz ar to bez pietiekamas sensoru informācijas, kas ir cilvēkam raksturīga, arī robots nespēj būt tik plastisks, varbūt mīmika nespēj būt tik saistoša un mums viegli uztverama, lai atpazītu kā savējo. Līdz ar to veidojas distance.  Ja runa ir par saturisko daļu, mēs varam katrs iedomāties ChatGPT, un kaut kādā līmenī dialogs tur ir iespējams šobrīd. Līdz ar to es gribētu teikt, ka progress kā tāds ir diezgan būtisks. Teikt, vai tā ir pilnvērtīga saruna, kā tas ir starp diviem cilvēkiem, tas ir atkarīgs, par ko runā, no cilvēku izglītības līmeņa, zināšanu apjoma, ar ko dialogā operējam, fona zināšanas, konteksts un viss pārējais.  Līdz ar to par visu kopumā es gribētu teikt, ka mums ir diezgan tālu līdz tam. Agris Ņikitenko skaidro, ka tehniskā puse fizikālu ierobežojumu dēļ, tas ir enerģijas blīvums uz masas vienību, tas ir sensoru blīvums uz masas vienību, tas ir tranzistoru blīvums uz kaut kādu masas vienību, kas apstrādā šo sensoru informāciju, šobrīd nav tik liels, kā tas ir cilvēkam, līdz ar to ir būtiski ierobežojumi. Modris Greitāns: Nākamais, pie kā mēs institūtā arī strādājām, ir robotam iedod kognitīvo uztveres sistēmu, ka viņš skatās uz apkārtējo pasauli, redz tos objektus un saprot tos objektus līdzīgi kā cilvēks. Tad saruna var veidoties ne tik abstrakti, bet jau konkrētāk par to, ko mēs abi redzam, kā mēs to abi uztveram, kā mēs to abi saprotam. Tad protams, ir, sauksim, domāšana, lēmumu pieņemšana, vai secinājumu izdarīšana no tā, ko mēs redzam, kur, protams, cilvēks ir ar savām smadzenēm pārāks nekā robots. Attīstās arī otra lieta, kas ir saistīta ar pašu robota formu, jo ir cilvēki, kam ir svarīgāka forma, lai skaisti izskatās, mazāk, ko viņš saka. Progress ir abās lietās. Jau iepriekš ir runāts, ka robotam ir grūti saprast teikto - aizej uz veikalu un nopērc kaut ko ēdamu. Modris Greitāns: Mmums ir interesanti, ko viņš izdarīs? Ko viņš atnesīs, kad mēs viņam pateiksim - kaut ko ēdamu? Šobrīd jau lielie valodas modeļi kaut ko atbildēs. Kaut ko viņš atnesīs. Tāpēc vēl viens virziens, kas mums ir iezīmēts tuvākā nākotnē, gribētos atrast gan finansējumu, gan resursus, lai varētu strādāt un padarīt šo sarunu interaktīvāku. Tas nozīmē, ja viņam pasaka - aizej, atnes kaut ko ēdamu un viņš nesaprot īsti, tad viņš nevis aiziet un izdara, ko nu ir saģenerējis savās robota smadzenēs, bet pajautā. Un tad viņam vari pateikt, piemēram, maizi un pienu. Viņš tā pamazām mācītos. Viņa kā mazam bērnam ir jāapgūst tās zināšanas. Agris Ņikitenko piebilst, ka šobrīd roboti "nezina, ko viņi nezina", tāpēc viņi nespēj noteikt, vai rezultāts, kā viņi rīkojas, ir pareizs konkrētajā kontekstā.   Vai robotiem un mākslīgajam intelektam ir tiesības? Vai mākslīgajam intelektam ir kādas tiesības un vai tas to apzinās? Uz kādām likumā noteiktajām normām var pretendēt roboti, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore un zvērināta advokāte Karina Palkova. "Pagaidām manā redzeslokā nav bijusi sistēma, kas pateiktu, ka man ir tiesības uz to un to. neizslēdzu, ka tas kaut kur notiek un mākslīgais intelekts jau ir ieprogrammēts, jo tas mācās no datiem," runājot par robotu tiesībām, teic Karina Palkova.  Varbūt pirmajā mirklī šķiet nedaudz absurds jautājums – kādas gan var būt tiesības mašīnai, vai datu sistēmai un kā vispār tas izskatītos, ja, piemēram, mākslīgais intelekts sāktu paģērēt no cilvēkiem autortiesības par sakomponētu dziesmu, radītu gleznu vai sacerētu dzejoli? Tomēr par šo jautājumu jau vismaz Eiropā tika runāts pirms nepilniem desmit gadiem, kad Eiropas Parlamentā tika ierosināts MI piešķirt elektroniskas personas statusu.  Bet ar mīļāko bērnības dienu grāmatu iepazīstina kvantu fiziķis Vjašeslavs Kaščejevs. Viņš izvēlējies 1962. gadā izdotu grāmatu par zemi un visumu. To kā dāvanu no sava tēva savulaik ir saņēmusi Vjačeslava Kaščejeva mamma. Grāmata jaun bijusi mājās, pirms vēl viņš piedzimis,tāpēc natceras, kad sācis šķirstīt un lasīt. "Tā stāsta par fiziku, kosmosu tādā veidā, kas ļoti atraisa iztēli. Maziņš šķirstīju grāmatu un ilgi pētījis ilustrācijas," atklāj Vjačeslavs Kaščejevs.

Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvar liberāļi. Pieaug saspīlējums starp Indiju un Pakistānu. Latvija vienīgā kandidāte no Austrumieronas ANO Drošības padomē. Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Rihards Plūme un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Kanādas liberāļi – par mata tiesu no triumfa 28. aprīlī notikušo Kanādas Parlamenta Pārstāvju palātas vēlēšanu rezultāti, salīdzinot ar priekšvēlēšanu aptauju rādītājiem, īpaši nepārsteidz. Liberālā partija, kopš janvāra nogales piedzīvojusi strauju popularitātes kāpumu, ieguvusi vēlēšanās labāko rezultātu. Iemesls ir ne tikai ilggadējā premjera un liberāļu līdera Džastina Trudo prašanās savlaicīgi aiziet no politiskās avanscēnas, bet arī „Trampa faktors”. Vašingtonas varasvīra šokējošā izrunāšanās par plāniem anektēt Kanādu un kaimiņvalsts eksporta aplikšana ar tarifiem ir saniknojusi kanādiešus, un pretošanās noskaņojums kļuva par jaunā premjera Marka Kārnija vadīto liberāļu priekšvēlēšanu kampaņas vadmotīvu. Nevar gan sacīt, ka trampismam tuvu noskaņu esamība liberāļu galveno konkurentu – Konservatīvās partijas – platformā būtu nākusi šim spēkam ļoti par sliktu. Konservatīvajiem izdevies gūt vairāku desmitgažu laikā izcilāko rezultātu un pieaudzēt mandātu skaitu pat vairāk nekā liberāļiem. Tiesa, deputāta mandāts iet secen konservatīvo līderim Pjēram Pualjēvram. Galvenais zaudētājs šajā situācijā izrādījusies mēreni kreisā Jaunā demokrātiskā partija, kuras frakcija sarukusi par vairāk nekā divām trešdaļām. Partijas līderis Džagmīts Singhs jau paziņojis par atkāpšanos no amata. Trešdaļu mandātu zaudējusi arī frančvalodīgo kanādiešu partija Kvebekas bloks. Tā nu liberāļiem, pēc visa spriežot, pietrūks vien trīs balsu no simt septiņdesmit divām, lai veidotu vairākuma valdību, un, tāpat kā pāris iepriekšējos sasaukumos, arī šajā Kanādai būs mazākuma valdība, kuras atrašanos pie varas noteiks mazāko partiju atbalsts valdošajai. Kvebekas bloka līderis Īvs Fransuā Blanšē aicinājis visus politiskos spēkus vienoties par „pamieru”, kamēr valsts tiek cauri pašreizējiem nestabilajiem laikiem. Kāpēc Latvija grib, bet Melnkalne – nē? Šī gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, kā ik gadu, balsos par piecu jaunu ANO Drošības padomes locekļu apstiprināšanu. Kā zināms, kopumā šai ANO institūcijā darbojas piecpadsmit valstis, no kurām piecas – Savienotās Valstis, Ķīna, Krievija, Lielbritānija un Francija – ir pastāvīgie locekļi, savukārt atlikušās desmit periodiski mainās. Pie tam katram planētas reģionam Drošības padomē rezervēts noteikts vietu skaits. Vienu no divām Austrumeiropas vietām ieņem pastāvīgā locekle Krievija, savukārt uz otru, kuru šajā reizē atbrīvos Slovēnija, pretendē Latvija. Otra sākotnējā pretendente – Melnkalne – savu pieteikumu pirms pāris mēnešiem atsauca. Kā intervijā Melnkalnes laikrakstam „Vijesti” izteicies ārlietu ministrs Ervins Ibrahimovičs, tāds lēmums pieņemts, jo Melnkalnei šobrīd jākoncentrē visi spēki virzībai uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kam darbošanās Drošības padomē var nenākt par labu. Drošības padome ir vienīgā no ANO struktūrām, kura ir pilnvarota izdot dalībvalstīm saistošas rezolūcijas; visām pārējām ANO ietvaros izdotajām rezolūcijām ir rekomendējošs raksturs. Piecu pastāvīgo locekļu statuss ar veto tiesībām saglabājies kopš organizācijas radīšanas Otrā pasaules kara izskaņā, un lielā mērā atspoguļo tā laika ģeopolitisko realitāti, kad galvenās pasaules kara uzvarētājas nodrošināja sev īpašu statusu. Kopš tā laika daudz kas mainījies, un jau vismaz vairākas desmitgades četras valstis – Indija, Brazīlija, Japāna un Vācija – izvirza pretenzijas uz Drošības padomes pastāvīgā locekļa statusu, ciktāl Japāna un Vācija sniedz ļoti nozīmīgu finansiālo ieguldījumu Apvienoto Nāciju darbībā, savukārt Indija un Brazīlija aktīvi piedalās ANO militārajās misijās. Tomēr ir vesela grupa pietiekami ietekmīgu valstu, kuras šādai paplašināšanai pretojas. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā arvien skaļāk izskan viedoklis, ka agresorvalsts savu īpašo statusu Drošības padomē nav pelnījusi. Krievijas Federācija kā tāda nekad nav tikusi ievēlēta par pastāvīgo locekli, bet gan ir mantojusi šo statusu no tās priekšgājējas Padomju Savienības. Indija un Pakistāna – milžu rīvēšanās Jau vairāk nekā trīs gadu desmitus Indijas Džammu un Kašmiras pavalstī nenorimst bruņota pretestība valsts centrālajai varai. Savulaik šais zemēs pastāvēja pusneatkarīga monarhija ar ticības ziņā neviendabīgu iedzīvotāju sastāvu, un tad, kad 1947. gadā kādreizējās Britu Indijas vietā tapa Indijas un Pakistānas valstis, kuru pamatā bija iedzīvotāju reliģiskā piederība, Džammu un Kašmira kļuva par strīdus ābolu. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados islāma kaujinieki, kuri cīnās par provinces pievienošanu Pakistānai, sāka piekopt terora metodes. Vienu šādu asiņainu ekscesu Indija piedzīvoja 22. aprīlī, kad vairāki ar automātiskajiem ieročiem bruņoti vīri ieradās tūristu iecienītā lokācijā, vispirms atklāja haotisku uguni, pēc tam nošķīra atsevišķi vīriešus un sāka noskaidrot viņu reliģisko piederību. Tos, kuri nebija apgraizīti un nezināja arī norunāt Dienvidāzijā populāru islāma lūgšanas frāzi, nošāva. Pavisam dzīvību zaudēja 26 cilvēki, starp kuriem bija arī viens Nepālas pavalstnieks un viens vietējais iedzīvotājs, musulmanis, kurš mēģināja nepieļaut izrēķināšanos. Šis ir asiņainākais terora akts Indijā kopš 2008. gada islāma teroristu uzbrukumiem Mumbajā. Sākotnēji atbildību par 22. aprīļa slaktiņu uzņēmās kaujinieku organizācija „Pretestības fronte”, kura gan dažas dienas vēlāk savu paziņojumu atsauca. Savukārt Indijas varasiestādes jau nākamajā dienā pēc notikušā paziņoja, ka saziņa rādot teroristu saistību ar Pakistānas slepenajiem dienestiem. Indija izraidīja vairākus Pakistānas diplomātus un atsauca savējos no Islāmābādas, slēdza sauszemes robežu, anulēja vīzas daļai Pakistānas pilsoņu un pārtrauca izsniegt jaunas. Sevišķi nopietni tiek uzlūkota Indas ūdeņu vienošanās darbības apturēšana. 1960. gadā noslēgtā starpvalstu vienošanās regulē Indas upes un vairāku tās pieteku ūdens resursu izmantošanu. Upju iztekas atrodas Indijā, bet galvenā ūdeņu izlietotāja ir Pakistāna, sevišķi lauksaimniecībai, kas veido gandrīz ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta un vairāk nekā trešdaļu darbavietu. 24. aprīlī gar Indijas un Pakistānas demarkācijas līniju Kašmirā sākās apšaudes ar strēlnieku ieročiem, kam dažas dienas vēlāk pievienojās arī artilērija. 28. aprīlī Pakistānas aizsardzības ministrs Asifs Havadža paziņoja, ka Indijas uzbrukums Pakistānai esot nenovēršams. Pastāv bažas, ka laikā, kad pārējai pasaulei citu rūpju gana, briest nopietna eskalācija starp divām kodolvalstīm Āzijas dienvidos. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Apmēram pirms gada daudz atklātāk sāka runāt par to, ka ar "Rail Baltica" projektu neiet spoži, ir milzīgs sadārdzinājums un, kas zina, vai to maz pabeigs. Par sākotnējo termiņu, kas būtu 2026. gadā, protams, neviens vairs sen nerunāja, tāpat arī atklājās, ka solītie 85 procenti, ko finansēšot Eiropa, ne tuvu nav akmenī cirsti. Bet valdība nāca klajā ar rīcības plānu, kā projektu realizētu. Galu galā – lai pildītu savas saistības pret Eiropas ieguldījumu, "Rail Baltica" jābūt vismaz izbraucamam 2030.gadā. Kā tad ar to sokas, Krustpunktā analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, "RB Rail - ESG" direktore un valdes priekšsēdētāja vietniece Kitija Gruškevica, Eiropas Dzelzceļa līniju Finanšu departamenta direktors Jānis Naglis un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs.  

Apie artimiausių parų orus netrukus papasakos sinoptikas.Su užsienio naujienų redaktoriumi apžvelgiame svarbiausias šio ryto tarptautines žinias.Rusijos politikams ėmus kalbėti, kad reikia ruoštis vakarų verslų sugrįžimui, nemažai jų apskritai nebuvo pasitraukusios iš Rusijos ir pildė agresoriaus karo mašinos biudžetą. Kokios vakarų įmonės veikia ar planuoja sugrįžti į Rusiją apžvelgia Julius Juchnevičius.Minint Saugaus eismo dieną, Policijos departamentas atkreipia dėmesį, kad vienas didžiausių trikdžių vairuotojų dėmesiui išlieka – mobiliojo ryšio priemonių naudojimas vairuojant. Apie atidumą ir saugumą prie vairo dabar tiesiogiai kalbamės su Policijos departamento viešosios tvarkos biuro vadovu Vytautu Grašiu.Po griežto verdikto Prancūzijos kraštutinių dešiniųjų lyderei Marin Lio Pen, tūkstančiai jos šalininkų šiandien ketina išeiti į gatves. Šią savaitę Paryžiaus teismas ją ir daugiau kaip dvidešimt bendražygių pripažino kaltais dėl neteisėto lėšų pasisavinimo. Lio Pen penkerius metus negalės siekti viešųjų postų. Tai reiškia, kad ji negalės kandidatuoti 2027-ųjų prezidento rinkimuose. Apklausų duomenimis, ji buvo laikoma favorite tapti kita Prancūzijos prezidente, tad kai kurie apžvalgininkai verdiktą apibūdina kaip politinį žemės drebėjimą - jų teigimu, šis sprendimas gali pagilinti visuomenės susiskaldymą, ir sustiprinti radikalias politines jėgas.Į LRT GIRDI kreipėsi klausytojas Arūnas, kuris turi pastabų tam, kaip yra organizuojama parama katilų keitimui. Anot kauniečio, norintys pasikeisti senus katilus į, pavyzdžiui šilumos siurblius oras - vanduo, turi pateikti paraišką būtent tą dieną, kai ji dalinama, bet tai ne visiems pavyksta. Anot klausytojo, paskutinio kvietimo metu parama, skirta Vidurio Lietuvos gyventojams buvo išdalinta per kiek daugiau nei valandą.Ved. Darius Matas