Podcasts about Pag

Esta mañana hay previstas concentraciones en 14 hospitales de todas las provincias de Andalucía. Piden la reclasificación profesional de los técnicos medios y superiores Del Servicio Andaluz de Salud.Hoy se abren las instalaciones de OCREM, para personas sin hogar, con 27 nuevas plazas extraordinarias para enfrentar las altas temperaturas.Con motivo del quinto centenario de la Universidad de Granada, la Casa de Porras acoge una intervención artística del artista David Bestué. Se trata de una instalación que completa las exposiciones de Rosa Brun, Sonia Navarro y Zavier Rivas que se han organizado dentro del ciclo "Lo fresco".Catorce calles del centro histórico van a ver renovadas su pavimento durante los meses de verano. Desde hoy hasta el 7 de septiembre se van a renovar calles como Verónica de la Magdalena, Pagés, Varela, Santa Paula, San Jerónimo o Carrera del Darro, para minimizar las afecciones al tráfico.Escuchar audio

We're interrupting our special series on Kanaky this week to speak about ongoing colonial violence in another island nation in the pacific.This past Friday June the 12th, The Philippines celebrated its 128th Anniversary of Independence. The Philippines had been under Spanish colonial rule from the 1560s to their declaration of independence in 1898. However, with the ongoing political and military influence of the US empire today many Filipinos feel that The Philippines is still under a kind of colonial rule.On the 19th of April this year the Philippines Armed Forces massacred 19 people on the Island of Negros. This was part of an ongoing suppression of workers organisations by the government who many see as a puppet to the US and global market interests.To better understand the massacre and how it relates to the legacy of colonialism in The Philippines, Mell spoke to two members of Anak Bayan Naarm, a socialist Filipino youth organisation which is part of the national democratic liberation movement. We'll hear more about Anak Bayan as an organisation in part two of this interview.But to fully understand the context of the massacre and worker exploitation in The Philippines, we need to first talk about the history of colonisation on the islands.…You can learn more about Anak Bayan on their socials, Bayan Aus or Anak Bayan Melbourne. If you aren't on this continent, look up your local chapter.Anak Bayan's current call to action is for Filipino youth to go home and serve the people.This episode was made on stolen Kulin land. Sovereignty was never ceded and colonial violence continues both here and in The Philippines, as does indigenous resistance.In this episode you heard the trackss “Pag-ibig Ay Rebolusyon” and “Reklamo ng Reklamo” by JD RemitarThe Sunday Paper podcast is independent, not for profit and listener supported.Matt Chun is our executive producer.Interview support, research and fact checking by Preeshita ShahThe Sunday Paper podcast is recorded, edited and produced by Mell Chun. This is a public episode. If you'd like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit thesundaypaperpodcast.substack.com/subscribe

Pagājušas divas nedēļas kopš jaunās valdības apstiprināšanas. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava darbu sāka ar rīkojumu par valsts valodas izmantošanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem gan savā starpā, gan ar iedzīvotājiem. Kopumā kā prioritātes ministrs minējis migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu.  Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Pagājušas divas nedēļas kopš jaunās valdības apstiprināšanas. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava darbu sāka ar rīkojumu par valsts valodas izmantošanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem gan savā starpā, gan ar iedzīvotājiem. Kopumā kā prioritātes ministrs minējis migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu.  Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

SPOILER-FREE as always! Had to put together an episode while we feel like being responsible TV and film podcasters. We've left a lot on our "we want to watch that" list. We don't know how long those movies will remain on that list but for now, we begin with Eraserheads: Combo on the Run! The documentary on Philippine's most iconic band is finally on Netflix. Para sa fans? Pano sa mga hindi? Pag-usapan natin! We then move on to the massively successful sci-fi horror film from A24, Backrooms! From creepypasta to Youtube series to box office hit, director Kane Parsons gives us a tour of this endless maze of unsettling vibes. Pagkatapos nun, we give our final word on the number one series in Korea, Filing for Love. Then while still on the topic of office romance, we talk about, well, Office Romance. Starring Jennifer Lopez and Brett Goldstein, sabi ng Netflix NSFW daw ang relationship nila—talaga ba? Last but not the least, napanood nga rin pala namin ang latest movie ng DonBelle, ang Tayo Sa Wakas! At heto na nga daw ang wakas—as in this is DonBelle's final film as a love team... Until it's not. Listen in and let's talk about it!Follow us on Instagram, Threads, Facebook, Twitter, Tiktok, and Letterboxd @pleasepausephWe'd really appreciate it if you tell someone about the podcast! Thank you for supporting Please Pause!

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski aicina uz miera procesu, Putins noraida viņa tikšanās piedāvājumu. Tramps cer panākt mieru ar Irānu, bet atsākusies tieša karadarbība starp Irānu un Izraēlu. Armēnijā parlamenta vēlēšanās uzvarējusi premjera Nikola Pašinjana partija "Pilsoniskais līgums". Aktualitātes analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Marts Eduards Ivaskis. Mēģinot pārliecināt Kremļa apsēsto Pagājušās ceturtdienas, 4. jūnija, vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nāca klajā ar publisku vēstuli agresorvalsts vadonim Putinam. Liela daļa no teksta veltīta pašreizējās situācijas raksturojumam, uzskaitot argumentus, kāpēc kara turpināšana nav Krievijas un arī tās valdnieka interesēs, un aicinot viņu sēsties pie sarunu galda. Tonis ir tiešs, pat skarbs, taču Ukrainai nepārprotami ir uz tādu tiesības, ievērojot, ka tās īstenotais lidrobotu karš šobrīd liek runāt par iespējamu lūzumu karadarbības gaitā. Melnu dūmu mutuļi pār Sanktpēterburgu tieši starptautiskā ekonomikas foruma norises dienā, pamatīgi zaudējumi Krievijas Baltijas flotes munīcijas krājumiem un no ierindas izsista korvete, lielā mērā paralizētas autotransporta un dzelzceļa komunikācijas ar Krimu, kas jau izpaužas kā ass degvielas deficīts okupētajā pussalā. Tomēr tas viss joprojām nav pietiekami pārliecinošs arguments Kremļa saimniekam, kurš, atbildot uz vēstījumu no Kijivas, paziņoja, ka šobrīd neredzot jēgu tikties ar prezidentu Zelenski, un atkārtoja jau labi zināmās prasības par Krievijas vēl neieņemtu Ukrainas teritoriju atdošanu. Prezidenta Zelenska vēstulē piesaukta arī Savienoto Valstu praktiskā atteikšanās no miera centieniem Ukrainas sakarā un Eiropas iespējamā iesaistīšanās. Kā apliecinājums tam bija Ukrainas vadītāja svētdienas vizīte Londonā, tiekoties ar Lielbritānijas premjeru Kīru Stārmeru, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Četrinieks deklarēja piecus priekšnoteikumus taisnīgam un ilgstošam mieram: tūlītējs un pilnīgs pamiers, karadarbības apturēšana pie esošās saskares līnijas, stingras un juridiski saistošas drošības garantijas Ukrainai, ko nodrošinātu starptautisku spēku klātbūtne, Ukrainai nodarīto zaudējumu kompensēšana, no kā būs atkarīga Krievijas aktīvu atsaldēšana, kā arī Eiropas drošības interešu ievērošana un Eiropas Savienības un NATO līdzdalība ikvienā sarunu aspektā, kas skar šīs struktūras. Savukārt vakar, 9. jūnijā, Tallinā Ukrainas līderis tikās ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu astotnieka premjerministriem. Partneri izteica atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā, taču galvenais samita akcents bija sadarbība pretstāvē Krievijai, sevišķi – pēdējā laikā aktuālajā pretgaisa aizsardzības aspektā. Kā nozīmīgs solis šai ziņā tiek atzīmēti Tallinā noslēgtie Ukrainas aizsardzības sadarbības līgumi ar Igauniju un Latviju. Miera optimists Tramps Vakar, runājot ar reportieriem Ņujorkā, prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka vienošanās par mieru ar Irānu tikšot panākta tuvāko divu trīs dienu laikā. Tā būšot ļoti laba vienošanās, pauda Baltā nama saimnieks, pēc kam tikšot atbloķēts Hormuza šaurums un Irāna izdošot savus bagātinātā urāna krājumus. No vienas puses, pēdējās nedēļās medijos tiešām parādījās signāli par to, ka sarunās starp Vašingtonu un Teherānu, kas notiek ar Pakistānas, Kataras un Omānas starpniecību, izstrādāts zināms mierlīguma ietvars. Taču tikuši minēti arī vairāki aspekti, kuros Irāna paliek striktās pozīcijās, proti – tā nevēlas principā atteikties no urāna bagātināšanas iespējas nākotnē, vēlas saglabāt kontroli Hormuza šaurumā arī pēc karadarbības beigām un vēlas, lai daļa no vienošanās būtu arī karadarbības pārtraukšana pret kustību „Hezbollah” Libānā. Pie tam tieši pēdējās dienās notikusi karadarbības eskalācija. Svētdien Izraēlas gaisa spēki deva triecienu „Hezbollah” objektiem Beirutā, uz ko reaģēja Irāna, raidot pret Izraēlu lidrobotu vilni. Atbilde bija Izraēlas aviācijas uzlidojumi aizsardzības infrastruktūras objektiem Irānā. Tādējādi pirmo reizi kopš aprīļa Irāna un Izraēla apmainījās savstarpējiem triecieniem. Pirmdien pēcpusdienā, pēc Donalda Trampa paustās nepatikas par notiekošo, pretinieki aktīvu apšaudīšanos pārtrauca, taču vakar Izraēlas aviācija jau atkal bombardēja „Hezbollah” objektus Libānā – šoreiz Tīras pilsētā, no kurienes bēga tūkstošiem iedzīvotāju. Visbeidzot vakar savstarpējiem triecieniem apmainījās Irāna un Savienoto Valstu spēki Persijas līča rajonā. Viss sākās ar to, ka Irānas lidrobots virs līča notrieca amerikāņu helikopteru; apkalpe tika sekmīgi izglābta. Atbildot uz to notika Savienoto Valstu gaisa spēku uzlidojums pretgaisa aizsardzības iekārtām, savukārt Irāna raidīja lidrobotus pret amerikāņu bāzēm Kuveitā un Bahreinā. Pēc visa notikušā nākas šaubīties, vai no aprīlī panāktās ugunspārtraukšanas kaut kas vairs ir palicis pāri, taču Donalda Trampa optimismu drīza miera sakarā tas, vismaz šķietami, nespēj mazināt. Armēnijas vēlēšanu ģeopolitiskās likmes Svētdien, 7. jūnijā, notikušās Armēnijas parlamenta vēlēšanas pamatoti tika uzlūkotas kā šīs Aizkaukāza valsts ģeopolitiskās izšķiršanās moments. Apstākļu spiesta, Armēnija līdz nesenam laikam paļāvās uz Krieviju kā savu galveno stratēģisko partneri, taču rūgti vīlās, kad Maskava neko nopietnu nepasāka, lai novērstu Kalnu Karabahas jeb Arcahas reģiona nonākšanu Azerbaidžānas kontrolē. Tā nu Erevānai nācās norīt krupi un slēgt vienošanos ar spēcīgāko kaimiņvalsti, kur starpnieka lomā iejutās nevis Kremļa saimnieks Putins, bet gan ASV prezidents Donalds Tramps. Daudziem Armēnijā tā joprojām ir sāpīga un nepieņemama piekāpšanās, un varēja lēst, ka premjerministram Nikolam Pašinjanam nebūs viegli aizlāpīt šo plaisu savā reputācijā. Tomēr viņa izvēle – ciešāku saišu būvēšana ar Eiropas Savienību, distancējoties no līdzšinējā sabiedrotā Krievijas – izrādījās pareiza. Vēlēšanās Pašinjana vadītā partija „Pilsoniskais līgums” ieguva gandrīz pusi vēlētāju balsu un līdz ar to – parlamenta vairākumu. Kremlis, protams, darīja visu iespējamo, lai to nepieļautu. Pagājušā gada beigās tika nodibināta partija „Stiprā Armēnija”, kuru vada miljardieris Samvels Karapetjans – Gruzijas oligarha Bidzinas Ivanišvili līdzinieks, kurš arī savu bagātību sarūpējis pamatā Krievijā. Partijas kampaņa tēloja premjeru Pašinjanu kā nodevēju, kurš vainojams pie Arcahas zaudēšanas un tagad velk savu dzimteni uz pagrimušajiem Rietumiem, prom no tradicionālajām kristīgajām vērtībām. „Stiprajai Armēnijai” ir ciešas saiknes ar tām Armēņu Apustuliskās baznīcas aprindām, kuras pēdējā laikā aktīvi iesaistījušās politiskajos procesos opozīcijas pusē. Karapetjana sekotāji uztur vēstījumu, ka vienīgā Armēnijas cerība ir draudzība ar Krieviju, savukārt Pašinjana piedāvātā eiropeiskā orientācija draudot ar pakļaušanu Turcijai. Šādi motīvi, protams, rod dramatisku atbalsi armēņu tautas vēsturiskajā atmiņā. Ar līdzīgu vēstījumu startēja vēl viens opozīcijas bloks „Armēnijas alianse” un tās līderis Roberts Kočarjans. Krievija pamatīgi ieguldījās, lai panāktu Pašinjana sakāvi. Dezinformācijas kampaņa, kuru īstenoja gan apmaksāti mediji, gan botu tīkli, tiek raksturota kā otrs jaudīgākais Kremļa īstenotais vēlēšanu ietekmēšanas mēģinājums, atpaliekot tikai no pagājušā gada Moldovas parlamenta vēlēšanām. Vēl viens paņēmiens bija Krievijā dzīvojošo Armēnijas pilsoņu nogādāšana dzimtenē, lai viņi nobalsotu par promaskaviskajiem spēkiem. Kā redzams, pūles izrādījušās teju veltas. „Stiprā Armēnija” ieguva apmēram 23,5 procentus, „Armēnijas alianse” – nepilnus desmit procentus balsu. Tiesa, „Pilsoniskajam līgumam” pietrūkst mandātu konstitucionālajam vairākumam, un tas var apgrūtināt galīgo izlīgumu ar Azerbaidžānu. Armēnijas konstitūcijas preambulā ir atsauces uz pagājušajā gadsimtā tapušiem tiesiskiem aktiem, kuros piesauktas pretenzijas uz šo reģionu, un Azerbaidžāna pieprasa šo fragmentu izslēgšanu no pamatlikuma. Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Dapat bang ipagdiwang ng mga Catholic Schools sa Pilipinas ang Pride Month?Sa video na ito, direkta akong makiki-usap sa mga Catholic school administrators, guro, at estudyante tungkol sa isang napaka-seryosong isyu: ang ilang Catholic schools sa ating bansa ay aktibong nagse-celebrate ng Pride Month.Bilang isang Catholic, hindi ko ito maaaring hayaang lumipas nang walang sinasabi.Pag-usapan natin ang:Bakit ang pagdiriwang ng Pride Month sa loob ng isang Catholic institution ay hindi lang contradiction, ito ay isang pagtataksil sa misyon ng paaralan?Ito ay hindi hateful. Ito ay katotohanan na sinasabi ng may pagmamahal, nakasandal sa Natural Law at Katolikong Katuruan.Hindi tayo pwedeng manahimik. Hindi ito ang oras para maging tahimik.Panoorin. Mag-isip. Tumayo para sa Katotohanan.Kung gusto mo ring marinig ang mas malalim na pagsusuri tungkol sa pananampalatayang Katoliko sa modernong panahon, mag-subscribe at i-click ang notification bell para hindi ka mahuli sa bagong videos.#CatholicPhilippines #PrideMonth #CatholicSchool #Apologetics #FilipinoKatoliko #LGBT #Faith #NaturalLaw #CatholicTeaching #Pilipinas00:00 - Intro01:36 - Navigating gender confusion, social transition, and preferred pronouns02:38 - Pope Francis on welcoming individuals and the danger of gender ideology03:09 - The importance of remaining charitable in internet discussionsSubscribe to our Youtube channel:http://www.youtube.com/@OfficialTheSentinelPH?sub_confirmation=1

Hey everybody! Episode 195 of the show is out. In this episode, I spoke with White Walking Feather, also known as Rob in the Pagé family. WWF is a deeply fascinating man. I was very grateful he came on the show to share his story and wisdom. After struggling in life he found a calling of what it meant to be a truly free person. He emancipated himself from the system of governance that seeks to control us, returning all of his identity documents, stopped paying taxes, or receiving any benefits from the State. He questioned deeply what it means to be in relationship and trust ultimately in Spirit. He now lives off-grid and helps to educate people in the Art of Peace and what it means to be a truly free human and spiritual being. I have a deep respect for the work he is doing and think he is a visionary and shaman in his own right. This may seem like a strange topic but I think its actually at the root of all spiritual practices around the world. And thank you to my friend Shonagh Home for the introduction. As always, to support this podcast, get early access to shows, bonus material, and Q&As, check out my Patreon page below. Enjoy!If you enjoyed this episode and would like to purchase a MEA water device (https://meawater.com/universe), as listeners of the show you receive a 10% discount on all orders using the Coupon code: UNIVERSEIf you enjoyed our recent episode with Dr. Nathan Bryan and are curious to try Nitric Oxide, as listeners of the show, you can receive a 10% discount on all orders from their WEBSITE at checkout by using the Coupon code: UNIVERSETo learn more about or contact Robert, visit his website at: https://pacemarts.com or email at: white.walking.feather@gmail.comTo learn more about our work, visit our website: https://NicotianaRustica.orgTo view the recent documentary, Sacred Tobacco, about my work, visit: https://youtu.be/KB0JEQALI_wI will be guiding our next plant medicine dietas with my colleague Merav Artzi (who I interviewed in episode 28) in:June 7-14: Remote Online Dieta (SOLD OUT)June 29-July 5: Practitioner Training, Portugal (SOLD OUT)July 10-27: Westport, Ireland (SOLD OUT)September 1-8: Remote Online DietaNovember 2-30: Sacred Valley of PeruIf you would like more information about joining us and the work I do or about future retreats, visit my site at: https://NicotianaRustica.orgIntegration/Consultation call: https://nicotianarustica.org/consultationPatreon: https://patreon.com/UniverseWithinYouTube join & perks: https://bit.ly/YTPerksPayPal donation: https://paypal.me/jasongrechanikWebsite: https://jasongrechanik.comInstagram: https://instagram.com/JasonGrechanikFacebook: https://facebook.com/UniverseWithinPodcastMusic: Nuno Moreno: https://m.soundcloud.com/groove_a_zen_sound & Stefan Kasapovski's Santero Project: https://spoti.fi/3y5Rd4H

The rise of AI-generated content and its possible impact on journalism: what is the role of journalists today? - Pag-usbong ng 'AI-generated content' at ang posibleng epekto nito sa pamamahayag. Ano nga ba ang papel ng mga journalists sa panahon ngayon?

Rico Blanco just made a statement that got a lot of people talking: "Love is not enough."Sa video na ito, rereact tayo sa latest interview ni Rico Blanco kung saan nagbahagi siya ng mga natutunan niya tungkol sa pag-ibig, heartbreak, at relationships. Totoo nga ba na hindi sapat ang pagmamahal para tumagal ang isang relasyon? O may mas malalalim pang factors tulad ng trust, commitment, compatibility, at shared values?Pag-uusapan natin ang kanyang mga pahayag, ang mga aral na maaaring mapulot dito, at kung bakit maraming tao ang makaka-relate sa kanyang karanasan.

Parlamenta vēlēšanu rezultāti Kiprā. Turcijas prezidenta Erdogana un viņa valdības rīcība pret opozicionārajiem spēkiem. Krievijas postošais raķešu trieciens pa Kijivu un Ukrainas atbildes triecieni.  Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes loceklis Sandis Šrāders un Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Uldis Ķezberis. Tramps apnikums un Putina „lazdas milna” Nakts no sestdienas uz svētdienu jau atkal bija bez miega Kijivas iedzīvotājiem. Krievija kārtējo reizi raidīja pret Ukrainas galvaspilsētu lidrobotu spietus un apmēram deviņdesmit dažāda tipa raķetes. Tai skaitā  trešo reizi Krievijas agresijas kara gaitā tika izmantota virsskaņas vidējā darbības rādiusa raķete „Orešņik”. Konkrētais rezultāts jau atkal bijis neliels, jo raķete nav bijusi aprīkota ar eksplozīvām kaujas galviņām. Eksperti lēš, ka Kremlis, šādi izšķiežot apmēram piecdesmit miljonus dolāru, cer uz psiholoģisko, respektīvi, iebiedēšanas efektu, vai arī vienkārši turpina jaunā ieroča izmēģinājumus. Iespējams, ka „Orešņik”, kas oriģināli konstruēta aprīkošanai ar kodolgalviņām, vēl nav pielāgota konvencionālajām. Kopējā pēdējo triecienu asiņainā bilance ir četri nogalināti un nepilns simts ievainotu civiliedzīvotāju; postījumi nodarīti valdības ēkām, kultūras un izglītības institūcijām, sagrauts tirdzniecības centrs un tirgus. Pirmdien, 25. maijā, Krievijas ārlietu resors nāca klajā ar līdz šim nepieredzēti agresīvu paziņojumu Kijivā akreditētajiem ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem, aicinot viņus pamest galvaspilsētu, kura turpmāk tikšot pakļauta vēl mērķtiecīgākiem gaisa uzbrukumiem. No Ukrainas un tās sabiedroto puses šie izteikumi novērtēti kā klaja iebiedēšana, un Eiropas Savienības vēstniece Ukrainā Katarina Maternova savienības un dalībvalstu vārdā paziņojusi, ka sabiedroto pārstāvji nekur mukt negrasās. Tikām diplomātisko procesu kara izbeigšanai, cik var noprast, pamet Donalda Trampa administrācija. Pagājušajā piektdienā, 22. maijā, NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē Helsingborgā, Zviedrijā, valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka viņa valsts vairs neredzot jēgu iesaistīties nebeidzamās sarunās, kuras līdz šim nav devušas nekādu rezultātu. Pie tam viņš noraidīja pieņēmumus, ka Baltais nams mēģinājis piespiest Kijivu piekāpties Maskavas prasībām par vēl neieņemto teritoriju atdošanu. Amerikāņiem šādi aizejot, parādījies jautājums par Eiropas iespējām ieņemt viņu vietu. Uz to Eiropas Savienību aicinājis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, bet savienībai šai ziņā vēl nav vienota viedokļa. Dažas valstis, kā, piemēram, Zviedrija un Lietuva, pauž skepsi, uzskatot, ka pagaidām Eiropai jākāpina spiediens pret agresorvalsti. Citādās domās esot Itālija, proti, savienība nedrīkstot ilgāk palikt malā no iespējamā miera procesa. Parādījušās runas par iespējamajiem sarunvežiem no Briseles puses – tā varētu būt bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele vai bijušais Itālijas premjerministrs Mario Dragi. Tiek minēts arī Somijas prezidents Aleksanders Stubs, kurš izteicies, ka noliegt šādu iespēju nevar, bet tikai pēc tam, kad Krievija būtu piekritusi pamieram. Kā jau minēts, Kremlis šobrīd pauž gatavību gluži pretējam – graut un postīt. Demokrātija uz kebaba iesma Pēdējās nedēļas notikumi atkal liek runāt par demokrātijas kvalitāti Turcijā un pašreizējā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana autoritārismu. 22. maijā tika publiskota informācija par licences anulēšanu Stambulas Bilgi universitātei. Tā ir 1996. gadā dibināta privāta augstskola, kurā mācās apmēram divdesmit tūkstoši studentu, un kas pazīstama ar savu orientāciju uz liberālām vērtībām. Starp Bilgi absolventiem ir sevišķi daudz šobrīd populāru turku teātra un estrādes mākslinieku. 2019. gadā par augstskolas fonda galveno atbalstītāju kļuva holdingkompānija „Can Holding”, pret kuru 2025. gadā tika izvirzītas apsūdzības iespējamā naudas atmazgāšanā un krāpšanā ar nodokļu nomaksu. Universitātes pārvaldīšanu pārņēma valsts, un nu, studentiem gatavojoties eksāmenu sesijai, prezidents Erdogans izdeva rīkojumu par licences anulēšanu. Likums ļauj valdībai slēgt privātas mācību iestādes, ja izglītības līmenis tajās vērtējams kā neatbilstošs, bet ir ļoti apšaubāmi, ka to varētu attiecināt uz universitāti, kura pēc reitingiem ir Turcijas privāto augstskolu pirmajā pieciniekā. Pēc lēmuma izsludināšanas simtiem studentu un mācībspēku uzsāka plašas protesta akcijas, un 25. maijā tika oficiāli izziņots jauns lēmums, ar kuru licences anulēšana atsaukta. Kā norādījusi Turcijas Augstākās izglītības padome, prezidents šādi rīkojies aiz iejūtības pret jauniešu un viņu ģimeņu bažām. Tikmēr vēl viens varas akts ar apšaubāmu juridisko segumu notika svētdien, 24. maijā, kad policijas specvienība Stambulā triecienā ieņēma Republikāņu tautas partijas biroju, padzenot no turienes partijas izpildpadomi ar partijas vadītāju Ezgiru Ezelu priekšgalā. Ezels tika ievēlēts par partijas līderi 2023. gadā, taču prokuratūra ierosināja lietu par iespējamu krāpšanu vēlēšanu procesā, un 21. maijā tiesa lēma, ka esošais vadītājs atceļams un viņa vietā ieceļams agrākais partijas līderis Kemals Kiličdaroglu. Ezels atteicās pakļauties lēmumam, viņu atbalstīja lielākā daļa partijas biedru, bet policija īstenoja spriedumu ar spēku – asaru gāzi, gumijas lodēm, ūdensmetējiem un stekiem, pie tam šķaidot stiklus un laužot mēbeles. Tiek paustas aizdomas, ka šādi, ar dīvainu un līdz šim Turcijā nepieredzētu tiesas iejaukšanos partijas iekšējos procesos, prezidents Erdogans mēģina vājināt galveno opozīcijas spēku. 2019. gadā Republikāņu tautas partijas kandidāts Ekrems Imamoglu sakāva prezidenta Erdogana Taisnības un attīstības partijas kandidātu Stambulas mēra vēlēšanās. Imamoglu tiek uzskatīts par Erdoganam bīstamāko konkurentu nākamajās prezidenta vēlēšanās, taču kopš pagājušā gada marta viņš ir ieslodzīts cietumā. Prokurori sastādījuši sarakstu ar simt četrdesmit divām epizodēm, starp kurām ir gan koruptīvas darbības, gan noziedzīgas organizācijas izveide. Summārais cietumsods par to visu varētu pārsniegt divtūkstoš gadus. Vēlētāji sarežģī dzīvi Kipras prezidentam Svētdien, 24. maijā, notikušās Kipras parlamenta vēlēšanas ienesušas jaunas krāsas valsts politikas musturī, tomēr, tā kā Kipra ir prezidentāla republika, no tā neizriet tūlītējas valsts politiskā kursa izmaiņas. Kipras Republikas parlamentā – Pārstāvju Palātā – ir 56 locekļi. Saskaņā ar konstitūciju būtu jābūt 80, taču divdesmit četras vietas, kas rezervētas turku kopienas deputātiem, ir vakantas kopš 1963. gada, kad valstī uzliesmojušā starpetniskā konflikta dēļ turki parlamentu pameta. Kā zināms, desmitgadi vēlāk šis konflikts noveda pie Turcijas militāras intervences un Kipras ziemeļdaļas okupācijas. Pašreizējais prezidents Niks Kristodulids ir liberālkonservatīvi orientēts politiķis, kurš īsteno stabili proeiropeisku un sabalansētu kursu, cenšoties līdzsvarot finansiālu disciplīnu ar sociālā atbalsta pasākumiem. Arī līdz šim valdību tieši atbalstīja parlamenta mazākums – kreisi centriska koalīcija ar mazāk nekā trešdaļu mandātu, kurā ietilpa Demokrātiskā partija, Demokrātiskā fronte un Kustība par sociāldemokrātiju. Opozīcijā pa labi no centra ar lielāko frakciju bija Demokrātiskā apvienība, kristīgi demokrātiskas ievirzes partija, kā arī ultralabējā nacionālistiskā Nacionālā Tautas fronte. Savukārt kreisā flanga opozīcijas smagsvars bija Darbaļaužu progresīvā partija jeb komunisti, kā arī nelielā Ekoloģistu kustība. Svētdien vēlētāji izbalsoja no parlamenta Demokrātisko fronti un Kustību par sociāldemokrātiju, arī opozīcijā bijušos ekoloģistus. Viņu vietā likumdevējā nākuši divi jauni spēki – partija „ALMA – Pilsoņi Kiprai”, reformistisks spēks, kuru vada bijušais valsts ģenerālauditors Odisejs Mihaelids, un partija „Kipras tiešā demokrātija”, kas, kā jau liecina nosaukums, mēģina īstenot pilsoņu pastāvīgas gribas izpauduma principu. Savu frakciju dubultojuši radikāļi no Nacionālās Tautas frontes, kļūstot par trešo lielāko parlamenta frakciju. Nacionālā tautas fronte un arī „Tiešā demokrātija” tiek raksturotas kā Kremlim simpatizējošas partijas. Esošās pozīcijas noturējuši divi lielākie tradicionālie spēki – kristīgie demokrāti un komunisti. Taču prezidentam Kristodulidam tagad atlikusi vien niecīga astoņu deputātu frakcija no 56, un komentētāji radušos situāciju raksturo kā potenciālu likumdošanas paralīzi. Visticamāk, prezidents centīsies piesaistīt savai valdībai Annitas Dimitriu vadīto Demokrātisko apvienību, varbūt arī reformistus no ALMA. Otra versija ir palikt pie esošā un paļauties uz ikreizējām aliansēm katra konkrētā pieņemamā likumdošanas akta sakarā. Vēl pastāv iespēja veidot bezpartejisku tehnokrātu valdību vai ļoti mazticamā versija par plašu koalīciju, neskatoties uz ideoloģiskām robežšķirtnēm. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pagājušā nedēļā Okupācijas muzejā notika diskusija par kaislībām, kas virmoja trimdas paaudžu starpā 70. gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieskicējam, kādi bija tie karstie temati agrāk, bet kādi jutīgie jautājumi ir šodienas diasporas dažādu paaudžu vidū. Raidījumā diskutē Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Selga Liepiņa, žurnālists un publicists Juris Kaža, Ginta Ose, kura jau 20 gadu dzīvo Milvokos, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir turienes latviešu luterāņu baznīcas valdē, darbojas arī biedrībā "Eņģeļa sirds", kas organizē ziedojumu vākšanu Amerikas latviešu vidū, lai atbalstītu talantīgus bērnus Latvijā, un Amerikas Latviešu apvienības informācijas nozares vadītāja un Oregonas latviešu biedrības priekšsēdētāja Ieva Dekstere. -- 20. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”. 1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem. Diskusijā plašāk pievērsās nevis par kultūras sakariem kā oficiālai PSRS/ LPSR politikai, bet gan tam, kādas bija to sekas trimdas sabiedrībā. Padomju vara šos sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā.

SPOILER-FREE pa rin! We promised an episode and here it is! We talked about Perfect Crown last week so this week, it's just right that we address the controversy surrounding this hit K-drama. And now that it's over, we move on to our newest K-drama obsession, Filing for Love! Pagkatapos nun, we get into the first Star Wars movie in years, The Mandalorian and Grogu. Pedro Pascal and his cute little apprentice are here with a new adventure but is it worthy of the big screen? And since Star Wars na lang rin ang pinag-uusapan, na-bring up na rin ang animated series na Maul: Shadowlord sa Disney Plus. Then still on Disney Plus, putukan na! Dahil napunta naman kami sa latest Marvel Special na Punisher: One Last Kill which was co-written by Jon Bernthal, Frank Castle himself. And last but not the least, we also got into Irene Emma Villamor's latest film, Midnight Girls. Jodi Sta. Maria, Sanya Lopez, Jane Oineza, and Loisa Andalio bring us the OFW drama as hostesses in Japan in a departure from the usual themes of Direk Irene's films. Napanood niyo na? Want to know more? Pag-usapan natin! Arigato Gozaimasu!Follow us on Instagram, Threads, Facebook, Twitter, Tiktok, and Letterboxd @pleasepausephWe'd really appreciate it if you tell someone about the podcast! Thank you for supporting Please Pause!

Kā Rīga pārtop par īstu laikmetīgās mākslas galvaspilsētu? Par to mākslas kritiķis Vilnis Vējš sarunājas ar Rīgas Mākslas nedēļas galveno kuratori Elīnu Drāki, mākslas centra "kim?" programmas direktori Zani Onckuli un fotomākslinieku Filipu Šmitu, kura izstāde skatāma bijušās fabrikas "Veldze" telpās. Diskusijā netrūkst arī intriģējošu jautājumu. Vai mūsdienu māksla kļūst atvērtāka un rotaļīgāka pēc ilgiem morāles un politikas gadiem? Kā orientēties notikumu bagātajā vasaras programmā un nepalaist garām spilgtākos mākslas brīžus? Klausieties un uzziniet, kāpēc šovasar Rīga kļūst par mākslas mednieku galamērķi! Vasarā būs krietni jāiespringst! Vēl pirms vasaras saulgriežiem Rīgas pilsētvidē vērojama rosība, kas liek domāt par Eiropas kultūras metropoļu pulsu: galerijas, pamestas fabrikas, biroju ēkas un pat kafejnīcas pārtop par laikmetīgās mākslas oāzēm. Šovasar īpašu uzmanību pelna trīs notikumi: Rīgas Mākslas nedēļa, festivāls "Ēdene" mākslas centrā "kim?" un Filipa Šmita fotoprojekts "Saules skūpsti" bijušās fabrikas "Veldze" telpās. Jūlija sākumā mākslas dzīve Rīgā turpināsies ar laikmetīgās mākslas gadatirgu "Hanzas peronā". "Pagājušogad bija negaidīti liela apmeklētība, un šogad piedalīsies vēl vairāk galeriju – arī no Čikāgas, Austrumeiropas, Amerikas un Āzijas," norāda Zane Onckule. Šis tirgus ne tikai nostiprina Rīgu kā reģionālu mākslas tirdzniecības centru, bet arī veido platformu jaunu sadarbību un diskusiju dzimšanai. "Gatavojāmies karstai, bet relaksētai vasarai, bet iznāk, ka mums būs krietni jāiespringst, lai visu redzētu un nepalaistu garām," ar smaidu rezumē raidījuma vadītājs Vilnis Vējš. "Šī vasara Rīgā piedāvā retu iespēju pieredzēt laikmetīgo mākslu visdažādākajās formās un vidēs – no rūpīgi kūrētām izstādēm līdz eksperimentālām performancēm, no intīmiem fotostāstiem līdz lieliem tirgus notikumiem. Atliek tikai atvērt acis, kartē iezīmēt maršrutus un ļauties pilsētas kultūras virpulim!" Pārraides producente – Inga Saksone.  

Halos sampung taon matapos ilabas ang makasaysayang arbitral ruling sa West Philippine Sea, patuloy ang tensyon sa pagitan ng Pilipinas at China kasabay ng panibagong pag-angkin sa Pag-asa at Lawak Island at pagtutol ng China sa mga construction projects ng Pilipinas sa mga isla.

Masipag ka naman.Pero bakit pagod ka pa rin?This episode is for you kung todo kayod ka pero parang walang natitira. Pag-usapan natin ang financial awareness, money habits, emotional spending, at bakit hindi sapat ang sipag kung hindi mo nakikita ang patterns mo.You'll learn:Bakit sipag without awareness is drainingPaano makita saan napupunta pera moBakit habits can block financial growthFollow or Subscribe for more real talk on money, mindset, and financial freedom.Share this with someone na masipag pero pagod financially.#ChinkPositive #FinancialFreedom #MoneyMindset #FinancialLiteracy #FinancialAwarenessFor any collaboration, brand partnership, and campaign run inquiries, e-mail us at info@thepodnetwork.com. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par mūsu veselību un konkrēti par raibo sīko organismu saimi, kas apdzīvo mūsu gremošanas sistēmu un klusi nemanāmi ikdienu dara svētīgu darbu. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki strādā pie kāda līdzekļa, kas nākotnē varētu palīdzēt prebiotikām un probitiokām - šim labājām baktērijām efektīvāk strādāt cilvēka organismā. Kādas vielas palīdzētu uzlabot kā zarnu veselību, tā mūsu kognitīvās spējas? Skaidro molekulārā bioloģe, pētniece Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ilze Elbere un Sertificēta uztura speciāliste Loreta Baumane. Vēl raidījumā zinātnes ziņas un saruna ar Hannu Kārinu Jokinu no Somijas par zinātnieku iesaisti miera kustībās aukstā kara laikā un akadēmiķu lomu antikodolieroču aktīvismā. Hanna Kārina Jokena (Hannah Kaarina Yoken) ir pētniece Vēstures un etnoloģijas katedrā, Jiveskiles universitātē Somijā un vienlaikus Somijas Jauno pētnieku akadēmijas valdes locekle. Pagājušajā nedēļā viņa viesojās Rīgā un piedalījās Ziemeļvalstu-Baltijas Jauno akadēmiju tikšanās reizē, ko pirmo reizi Latvijā rīkoja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Kopumā 40 dalībnieki sanāksmē plaši apsprieda akadēmisko ētiku, akadēmisko brīvību un arī zinātnes lomu drošības stiprināšanai. Hanna savā pētniecībā vairākus gadus pievērsusies akadēmiķiem un pacifismam pagājušā gadsimta 80. gados, skatot tieši Somijas piemēru. Par saviem atklājumiem stāsta Hanna Kārina Jokena: Mans pētījums, ko prezentēju šeit, ir daļa no plašāka projekta ar nosaukumu “Atvadas no ieročiem: protests pret kodolieročiem, emocijas un dzimums Somijā 1980. gados”, un šis projekts tapa Covid-19 pandēmijas laikā. Es atrados Apvienotajā Karalistē, kur tobrīd dzīvoju, visa valsts tika slēgta, un es izjutu lielas bailes. Un tā rezultātā es sāku zvanīt saviem gados vecākiem radiniekiem, jautājot, kad viņi piedzīvojuši milzīgus globālu nemieru brīžus, kas viņus emocionāli satricinājuši līdz pašiem pamatiem. Daži no viņiem pieminēja Kubas raķešu krīzi 1960. gados, bet daudzi minēja 1980. gadu eiroraķešu krīzi un ideju par kodoldraudiem. Tā nu es nonācu līdz savam projektam, kurā plaši aplūkoti pret kodolieročiem vērstie protesti 1980. gados Somijā.  Interesanti bija tas, ka ar šī projekta ideju nācu klajā aptuveni 2020. gadā, bet tad viss mainījās. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā, protams, mainīja kursu. Pēkšņi pretkodolu kustības Somijā šķita ļoti būtiskas. Visa Somijas ārpolitikas perspektīva mainījās. Somija iestājās NATO, kas arī ietekmējis šo projektu.

Ārēji spoža, bet saturiski patukša – tā daudzi komentētāji vērtē Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa vizīti Ķīnā. Naktī no 16. uz 17. maiju Krievija piedzīvoja vēsturiski lielāko ukraiņu spēku gaisa triecienu. ASV kara sekretārs Pīts Hegsets apturējis paredzēto 4000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu iepriekš plānotā misijā uz Poliju. Aktualitātes analizē atvaļinātais vēstnieks Gints Jegermanis un politologs Andis Kudors. Maskava dūmos Naktī no 13. uz 14. maiju agresorvalsts Krievija vērsa pret Ukrainu kārtējo slepkavniecisko lidrobotu un raķešu triecienu. Šīs reizes asiņainā bilance ir 27 nogalināti mierīgie iedzīvotāji, tai skaitā 24 vienā Kijivas adresē, kur raķete ietriecās daudzstāvu dzīvojamajā mājā. Tāpat ir desmiti ievainoto, bojāta energoapgādes un transporta infrastruktūra. Tā Kremļa diktators atmaksā Ukrainai par pazemojumu, kuru viņam nācās piedzīvot 9. maijā, kad iespēja netraucēti rīkot parādi Sarkanajā laukumā tika izkaulēta ar Donalda Trampa starpniecību. Taču tie laiki, kad Kremlis varēja nesodīti terorizēt Ukrainu, ir pagātnē. Avoti min, ka naktī no 16. uz 17. maiju Krievija piedzīvoja vēsturiski lielāko ukraiņu spēku gaisa triecienu. Sevišķi iezīmīgi ir tas, ka viens no galvenajiem mērķiem bija Maskava un tās apkārtne, kuru Krievijas pretgaisa aizsardzība sargā sevišķi centīgi ne vien īpašajos datumos, bet arī ikdienā. Kā apgalvo Maskavas apgabala vadība, apmēram 120 lidroboti esot notriekti, taču pietiekami daudzi tomēr tika līdz mērķim. Postījumi nodarīti stratēģiski nozīmīgajām mikroelektronikas ražotnēm Zeļenogradas pilsētā, raķešu ražošanā iesaistītajai rūpnīcai „Raduga” Dubnā, aizdedzināta Maskavas Naftas pārstrādes rūpnīca Kopotņā un degvielas rezervuāri Durnovo pilsētā. Tāpat ukraiņu lidrobotu trieciens izraisījis plašu ugunsgrēku vienā no lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām Rjazaņā. Vairākos gadījumos ukraiņu lidroboti trāpījuši arī dzīvojamajām ēkām, ir pieci bojāgājušie, tai skaitā kāds indiešu viesstrādnieks. Maskavas pretgaisa aizsardzības sistēma neapšaubāmi ir visnopietnākā visā valstī, ja neskaita vadoņa Putina ārpilsētas rezidences apkārtni Valdaja augstienē. Tomēr ukraiņu trieciens izrādījies ļoti labi plānots, atrodot sistēmā robus. Tas vēlreiz apliecina modernās karadarbības patiesību, ka dārgas un tehniski sarežģītas pretgaisa aizsardzības sistēmas īsti netiek galā ar lētu un salīdzinoši vienkārši izgatavojamu lidrobotu spietiem. Maskavas un tās apkārtnes iedzīvotājos šī jaunā realitāte ar karu, kurš beidzot pieklauvējis arī pie viņu durvīm, izraisījusi paniku, sašutumu un vaicājumus par to, vai vadonis Putins vispār esot lietas kursā par situāciju. Pekinas vizīšu konveijers Ārēji spoža, bet saturiski patukša – tā daudzi komentētāji vērtē Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pagājušās nedēļas vizīti Ķīnas Tautas republikā. Aizokeāna viesim tika izrādīta visa pienācīgā cieņa, taču, runājot par nozīmīgākajiem divu pasaules superlielvalstu attiecību aspektiem, nekāda būtiska attīstība nav panākta. Ir gan arī komentētāji, kā, piemēram, izdevuma „Guardian” citētais konsultāciju kompānijas „Asia Group” līdzstrādnieks Džordžs Čens, kuri pauž, ka pats vizītes fakts un ciešāka dialoga atjaunošana starp Baltā nama saimnieku un Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu ir zināms sasniegums. Šī brīža aktuālais temats, protams, ir konflikts Tuvajos Austrumos un bloķētais Hormuza jūrasceļš, no kā cieš arī Ķīnas ekonomika. Pēc visa spriežot, Trampam nav izdevies panākt, lai Pekina izmantotu savu ietekmi, mudinot Irānu uz piekāpību. Ķīnas ārlietu resors neapstiprināja prezidenta apgalvojumus, ka namatēvs viņam solījis nepiegādāt Irānai militāro ekipējumu. Tāpat Ķīnas amatpersonu izteikumi tikai daļēji apstiprina Trampa teikto par „fantastiskajiem” komercdarījumiem, konkrēti – simtiem lidmašīnu pirkšanu no kompānijas „Boeing”. Toties Ķīnas vadonis Sji, domājams, ir gandarīts par to, kā samitā izvērtās Taivānas jautājuma traktējums. Viņa publiski teiktais bija: nepareiza rīcība no Vašingtonas puses var izraisīt „sadursmes un pat konfliktus” starp lielvarām. Savukārt no Donalda Trampa mutes vizītes laikā izskanēja frāze, ka viņš negribot pieredzēt nekādu Taivānas neatkarības pasludināšanu. Kā zināms, pašreizējais Taivānas prezidents Lai Cjinde pieder tam taivāniešu politikas spārnam, kas principā atbalsta virzību uz pilnvērtīgu valstisku suverenitāti, un tas no Pekinas viedokļa būtu Ķīnas suverenitātes pārkāpums un iemesls karam. Taivānas vadītājs, reaģējot uz Pekinas samitā pausto, izteicies, ka viņa valstij neesot kaut kas jāpasludina, ja tā jau ir neatkarīga un demokrātiska valsts. Tomēr Taipejai netrūkst iemesla bažīties, ciktāl Donalds Tramps joprojām nav apstiprinājis paredzēto ieroču piegādes paketi Taivānai četrpadsmit miljardu dolāru apmērā un dienu pēc vizītes intervijā telekanālam „Fox News'izteicies, ka šīs piegādes esot labs kaulēšanās līdzeklis sarunās ar Pekinu. Pekinas Aizliegtās pilsētas zāles, var teikt, bija tikko izmēztas pēc iepriekšējā rauta, kad vakar Ķīnas galvaspilsētā oficiālā vizītē ieradās agresorvalsts vadonis Vladimirs Putins. Pekina šādi demonstrē visai pasaulei un arī pašmāju sabiedrībai savu ārkārtīgi pieaugušo svaru pasaules politikā. Savukārt Kremlis, atšķirībā no padomiskās pagātnes, tagad kļuvis par ķīniešu „mazāko brāli” un kopš agresijas kara pret Ukrainu eskalācijas ir izšķiroši atkarīgs no Pekinas gan militāri izmantojamu izstrādājumu importa, gan Krievijas energoresursu eksporta ziņā. Tā nu uz „Padebešu impērijas” galvaspilsētu mūslaiku Maskavijas cars devies ne vien pēc apliecinājuma īpašajām stratēģiskajām partnerattiecībām, bet arī cerot uz jaunu vērienīgu naftas un gāzes iepirkuma līgumu. Nepelnīts pliķis sejā Pagājušajā ceturtdienā, 14. maijā, tika oficiāli apstiprināta informācija, par kuru mediji tika ziņojuši jau dienu iepriekš: Savienoto Valstu kara sekretārs Pīts Hegsets pēkšņi apturējis paredzēto 4000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu iepriekš plānotā misijā uz Poliju. Sevišķi pārsteidzošs šis lēmums ir tāpēc, ka attiecīgā pārdislocēšanas operācija jau bija praktiski uzsākta. Hegseta pavēle ir pilnīgi negaidīta ne vien Polijas aizsardzības struktūrām un NATO spēku vadībai Eiropā, bet arī procesā iesaistītajiem amerikāņu militāristiem. Pentagona pārstāvis gan apgalvojis, ka tas bijis izsvērts un rūpīgi izstrādāts lēmums, tomēr realitātē par to nekas neliecina. Tas visnotaļ skaidri izskanēja nākamajā dienā notikušajā ASV Kongresa Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas sēdē, kur armijas budžeta sakarā tika iztaujāts armijas lietu ministrs Deniels Driskols un Armijas štāba priekšnieka pienākumu izpildītājs ģenerālis Kristofers Lanīvs. Kongresmeņi, kā demokrāti, tā republikāņi, bija visai skarbi savos izteikumos; arī tāpēc, ka Pīts Hegsets šajā gadījumā pārkāpis pieņemto kārtību, kas prasītu šādu lēmumu saskaņot ar likumdevēju. Saskaņā ar pagājušā gada jūlijā pieņemtu Kongresa rezolūciju administrācijai ir ierobežotas tiesības bez likumdevēja ziņas mazināt amerikāņu spēku klātbūtni sabiedroto teritorijā. „Tas ir pliķis sejā Polijai, pliķis sejā mūsu Baltijas draugiem un pliķis sejā šai komitejai,” sacīja republikāņu kongresmenis Dons Beikons no Nebraskas pavalsts. Abi iztaujātie amatvīri tā arī nespēja sakarīgi argumentēt notikušā militāri taktisko loģiku. Kā zināms, Polija līdz šim uzlūkota kā Savienoto Valstu paraugsabiedrotais, kura aizsardzības budžets – 4,8% no iekšzemes kopprodukta – ir proporcionāli lielākais visā aliansē. Poļi allaž centušies radīt vislabākos apstākļus viņu valstī dislocētajiem amerikāņu karavīriem, un viņu politiķi vairījušies jebkādi kritizēt Donaldu Trampu un viņa administrācijas politiku. Arī tagad no Varšavas izskan drīzāk nomierinoši signāli un aicinājumi nepiešķirt notikušajam pārlieku dramatismu. Tomēr tā vien šķiet, ka šis varētu būt Baltā nama saimnieka kārtējais impulsīvais solis, turpinājums viņa nepatikas izpaudumiem pret „nodevīgo Eiropu”, kura nav bijusi gatava pēc pieprasījuma atbalstīt Savienoto Valstu un Izraēlas militāro kampaņu pret Irānu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Hindi ka gastador.Baka pagod ka lang.This episode is for you kung napapagastos ka kapag stressed, drained, o overwhelmed. Pag-usapan natin ang emotional spending, money mindset, self-control, at paano protektahan ang peace at pera mo.You'll learn:Bakit pagod leads to impulse buyingPaano emotions affect spendingBakit rest can help your budgetFollow or Subscribe for more real talk on money, mindset, and financial freedom.Share this with someone na pagod na pero ubos pa rin financially.#ChinkPositive #FinancialFreedom #MoneyMindset #FinancialLiteracy #EmotionalSpendingFor any collaboration, brand partnership, and campaign run inquiries, e-mail us at info@thepodnetwork.com. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Latvijas hokejisti pasaules hokeja čempionātā gatavojas spēlēi ar Austrijas izlasi šodien, 19. maija, pēcpusdienā. Vakar bija atpūtas diena ar nelielu treniņu. Tikmēr aizvadītas citas četras spēles: A grupā Cīrihē Somija izcīnīja svarīgu uzvaru ar 6:2 pret ASV. Vakara spēlē mājinieki Šveice ar 6:1 neatstāja cerības Vācijai. B grupā Fribūrā Kanāda ar 5:1 uzvarēja Dāniju, savukārt Čehijai uzvara 4:3 pret Zviedriju. Latvijas izlases treniņos piedalās arī Renārs Krastenbergs, taču pagaidām viņš vēl nav spēlējis un viņa vārds joprojām arī nav komandas pieteikumā. Austrija turnīru iesākusi ar divām uzvarām pret grupas nominālajiem pastarīšiem Lielbritāniju un Ungāriju. Briti uzvarēti ar 5:2, bet ungāri ar 4:2. Pagājušā gada čempionātā Latvija piedzīvoja nepatīkamu zaudējumu pret Austriju ar 1:6. Pirms tam 2022. gadā Latvija uzvarēja ar 4:3 Austriju pēcspēles metienos. 2019. gadā Latvija uzvarēja 5:1, 2015. gadā izmocīta uzvara 2:1 papildlaikā, bet 2013. gadā zaudējums 3:6.  Austriešus noteikti jāuztver kā līdzvērtīgu konkurentu.

Aaand... We're back and we're still SPOILER-FREE! We have a lot to catch up on and we finally found some time to blab about all the stuff we watched! We begin with the alternate history K-drama, Perfect Crown! IU and Byeon Woo-seok served up some royal kilig but did they capture our hearts? Or is it more of the same old Korean shenanigans? Pag-usapan natin! After that, we have more from K-drama land as we give our final word on Phantom Lawyer Shin I-rang. And pagkatapos noon, sa ibang lawyer series naman tayo with Daredevil: Born Again! Did Season 2 live up to Season 1's promise? Listen in as we talk about Matt Murdock and his big, bald nemesis, Mayor Wilson Fisk. From series, we move on to a bunch of movies that we watched starting with The Devil Wears Prada 2. Anne Hathaway and Meryl Streep sure got the Prada-natics excited so pag-usapan natin ang 20 years of the Prada-verse. Napanood rin namin ang Netflix chart-topping survival thriller na Apex starring Charlize Theron as she tries to survive in the jungles of Australia. And last but not the least, we saw some fatalities in Mortal Kombat II!Follow us on Instagram, Threads, Facebook, Twitter, Tiktok, and Letterboxd @pleasepausephWe'd really appreciate it if you tell someone about the podcast! Thank you for supporting Please Pause!

Wala nang mas bibigat pa sa pagbuhat sa relasyon na ikaw na lang ang masaya. Pag-aralan ang pagbitaw sa nakaraan at unahin ang sariling kapakanan. Pakinggan ang kwento ni Helga sa Barangay Love Stories.

Alam mong mali.Pero bakit ginagawa mo pa rin?This episode is for you kung paulit-ulit ka sa gastos, utang, impulse buying, at guilt. Pag-usapan natin ang self-sabotage, money mindset, emotional triggers, at paano magsimula ulit with awareness.You'll learn:Bakit hindi laging discipline ang issuePaano emotions affect money decisionsPaano putulin ang toxic patternsFollow or Subscribe for more real talk on money, mindset, and financial freedom.Share this with someone na pagod na sa same cycle.#ChinkPositive #FinancialFreedom #MoneyMindset #FinancialLiteracy #SelfAwarenessFor any collaboration, brand partnership, and campaign run inquiries, e-mail us at info@thepodnetwork.com. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Dronu ielidošana Latvijas teritorijā kļūst biežāka un pēdējais gadījums, kad tie ietriecās par laimi tukšā naftas rezervuārā, liek domāt, kā aizsargāt kritisko infrastruktūru un cilvēkus no pieaugušiem dronu uzlidojumu riskiem? Par to arī diskusijam Krustpunktā. Analizē Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors, bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, politologs Artis Pabriks, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un militārais apskatnieks Mārtiņš Vērdiņš. Sazināmies ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, atvaļinātu ģenerālmajoru Juri Maklakovu un bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu. Pagājušā ceturtdienā Krustpunktā nācās mainīt raidījuma saturu Rēzeknē nokritušo dronu dēļ. Tobrīd daudzi jautājumi vēl nebija skaidri, bet diskusijā radās arī tādi, uz kuriem vispār mums atbilžu nebija. Raidījuma viesi sacīja, ka par tiem ir vajadzīga plašāka diskusija, tāpēc šodien sarunu turpinām un varēsim salikt vairāk punktus uz "i". Diemžēl Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji atteicās raidījumā piedalīties, runāt varot tikai komandieris, kurš neesot Latvijā. Visi ir aizņemti šobrīd. Patiesībā žēl, ka šādos brīžos armija klusē. 

Dronu ielidošana Latvijas teritorijā kļūst biežāka un pēdējais gadījums, kad tie ietriecās par laimi tukšā naftas rezervuārā, liek domāt, kā aizsargāt kritisko infrastruktūru un cilvēkus no pieaugušiem dronu uzlidojumu riskiem? Par to arī diskusijam Krustpunktā. Analizē Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors, bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, politologs Artis Pabriks, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un militārais apskatnieks Mārtiņš Vērdiņš. Sazināmies ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, atvaļinātu ģenerālmajoru Juri Maklakovu un bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu. Pagājušā ceturtdienā Krustpunktā nācās mainīt raidījuma saturu Rēzeknē nokritušo dronu dēļ. Tobrīd daudzi jautājumi vēl nebija skaidri, bet diskusijā radās arī tādi, uz kuriem vispār mums atbilžu nebija. Raidījuma viesi sacīja, ka par tiem ir vajadzīga plašāka diskusija, tāpēc šodien sarunu turpinām un varēsim salikt vairāk punktus uz "i". Diemžēl Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji atteicās raidījumā piedalīties, runāt varot tikai komandieris, kurš neesot Latvijā. Visi ir aizņemti šobrīd. Patiesībā žēl, ka šādos brīžos armija klusē. 

Mukhang rich online.Pero walang peace inside?This episode is for you kung pagod ka na makisabay, gumastos for image, at ma-stress sa bills. Pag-usapan natin ang money mindset, overspending, utang, at bakit peace is also real wealth.You'll learn:- Bakit image can drain your money- Paano iwasan ang pressure gumastos- Bakit peace matters more than approvalFollow or Subscribe for more real talk on money, mindset, and financial freedom.Share this with someone na pagod na magpanggap.#ChinkPositive #FinancialFreedom #MoneyMindset #FinancialLiteracy #PeaceOfMindFor any collaboration, brand partnership, and campaign run inquiries, e-mail us at info@thepodnetwork.com. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

„Niekuomet žmogus nėra toks gražus, kaip jis yra kurdamas“, – mintijo Vilhelmas Storostas-VydūnasRambynas, Bitėnai, Piktupėnai, Vilkyškiai – Pagėgių kraštas mena Skalvių genties likimą. Šiandien, kaip ir kuo gyvena Mažoji Lietuva?Jei norite geriau pažintį, užsukite į Rambyno regioninio parko lankytojų centrą. Administratorė Lina Krūminienė.Mažosios Lietuvos patriarcho, Tilžės akto signataro, spaustuvininko, aušrininko Martyno Jankaus muziejus Bitėnuose. Pasakoja vyr. rinkinių kuratorė Lina Macijauskienė.Ilona Meirė, Pagėgių krašto turizmo ir verslo informacinio centro direktorė, kviečia į „Istorijos inkubatorių“ Vilkyškių dvaro sodyboje ir evangelikų liuteronų bažnyčią.Piktupėnų kaime atidarytą naują modernią erdvę „Piktupės slėnis“ pristato vienas iš savininkų Edgaras Girčys.Šeimos kaimo turizmo sodyba „Gamtos slėnis“ siūlo ne tik kavos ir desertų, poilsio ir pramogų, bet ir turistinių žygių pėsčiomis ar dviračiais. Sodyboje darbuojasi Kęstutis Nausėda iš Lumpėnų.„Mociškių palivarkas“. Kaimo turizmo sodybą puoselėja, edukacijas ir degustacijas rengia Sigitas Stonys su žmona Rasa. Šeimininkas pristato edukaciją apie bites ir medų, o apie Vilkyškių bendruomenės ekologiškos arbatos edukaciją „Senosios Prūsijos lobiai“ pasakoja Kriokiškių kaimo bendruomenės pirmininkė Reda Tamašauskienė.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Now on that same day two of them were going to a village called Emmaus, about seven miles from Jerusalem, and talking with each other about all these things that had happened. While they were talking and discussing, Jesus himself came near and went with them, but their eyes were kept from recognizing him. And he said to them, “What are you discussing with each other while you walk along?” They stood still, looking sad. Then one of them, whose name was Cleopas, answered him, “Are you the only stranger in Jerusalem who does not know the things that have taken place there in these days?” He asked them, “What things?” They replied, “The things about Jesus of Nazareth, who was a prophet mighty in deed and word before God and all the people, and how our chief priests and leaders handed him over to be condemned to death and crucified him. But we had hoped that he was the one to redeem Israel. Yes, and besides all this, it is now the third day since these things took place. Moreover, some women of our group astounded us. They were at the tomb early this morning, and when they did not find his body there they came back and told us that they had indeed seen a vision of angels who said that he was alive. Some of those who were with us went to the tomb and found it just as the women had said, but they did not see him.” Then he said to them, “Oh, how foolish you are and how slow of heart to believe all that the prophets have declared! Was it not necessary that the Messiah should suffer these things and then enter into his glory?” Then beginning with Moses and all the prophets, he interpreted to them the things about himself in all the scriptures. As they came near the village to which they were going, he walked ahead as if he were going on. But they urged him strongly, saying, “Stay with us, because it is almost evening and the day is now nearly over.” So he went in to stay with them. When he was at the table with them, he took bread, blessed and broke it, and gave it to them. Then their eyes were opened, and they recognized him, and he vanished from their sight. They said to each other, “Were not our hearts burning within us while he was talking to us on the road, while he was opening the scriptures to us?” That same hour they got up and returned to Jerusalem, and they found the eleven and their companions gathered together. They were saying, “The Lord has risen indeed, and he has appeared to Simon!” Then they told what had happened on the road and how he had been made known to them in the breaking of the bread. Luke 24:13-35 NRSVUE Sermon Part 2: Christ in Our Conversations So for this part two, our theme of our preaching is “Christ in our conversations.” Sabi nga sa Matthew chapter 18:20, “For where two or three are gathered in my name, I am there among them.” But of course, we also honor and value ‘yung mga intimate at personal conversations natin with God through prayer. While it is true na mas yumayabong at nabibigyan ng buhay ang ating mga conversations with each other and the community. After all nga ‘di ba, bilang isang Metropolitan Community Church, community is our middle name. Tama ba?. I also believe na mahalagang pagtuunan din natin ng pansin and a good practice ‘yung pagiging self-aware. Ang matutong makinig sa pansariling pangangailangan, to listen to our bodies, to affirm ourselves first na hindi kasalanan ang pagiging bakla, so that we can also affirm others. We need to resolve our own struggles before we can do that for other people. The famous line: you cannot pour from an empty cup. And we have clarity in our personal lives to inspire that capacity to others. Shit ba? Paborito na ni Joseph?. Mga kasita, we miss you, Chang. So we know that God, through Jesus, has always been with us in our journey. At napakinggan din natin ang isa sa mga pinaka-life-changing na holy conversation moment doon sa ating gospel reading , kung saan, after nilang mag-sharing about scripture ng breaking of bread ay bigla na lang naglaho ‘yung stranger na kasalubong nila patungong Emmaus. At sa punto ring ‘yon, na-realize nila na it was Jesus, that it was him all along. Christ is present in our conversations. Hindi lamang tuwing linggo sa ating praise and worship, kundi sa mga ordinary moments in our lives. Hindi lamang sa mga masasaya, lalo’t higit sa mga masasalimuot at difficult conversations that we have to deal with. Naalala ko ‘yung chika ko, paniniwala ako nung bago ako dumating sa MCC sa Open Table. Pansin niyo ba na sa mga moments na when we have personal conversations with God, may mga times na tayo lang ‘yung nagsasalita, where we cry out to Jesus. We give thanks, we ask forgiveness, and may mga moments naman na tayo ay tahimik lang and letting our hearts speak the prayers that our mouths couldn’t utter. Parang ‘yung mga moments na ‘yon na siya naman ‘yung nangungusap sa atin. Man through words, pero alam mo at ramdam mo ‘yung healing, ‘yung kagaanan ng loob, at sa mga ganitong moments natin tila mas nararamdaman ang kanyang presence sa ating buhay. So last week ay na-mention ko ‘yung tungkol sa mga naging struggle ko sa work recently at kung paano ko binaka ‘yung feeling of being overwhelmed. I mean, I am glad that I was able to get through it, but I am also aware that it’s not the same for everyone. Some people may still be in that situation or perhaps find themselves in the loop na paulit-ulit lang or paikot-ikot lang. Sa dami ng aking iniisip—trabaho, travels, at iba pang ganap as an extrovert at natural people person. At the same time, ‘yung mga gampanin sa ating simbahan as pastor in discernment, in that journey, I stumbled upon ‘yung podcast of Coach Pia Acevedo. Kilala niyo ba si Coach Pia? So si Coach Pia is a life coach, author, and a leadership trainer with over two decades of experience in coaching and counseling. She helps people cut through confusion and live with clarity, purpose, and intention so that they can focus on what truly matters. Isa sa mga magandang napulot ko from her ay connected sa pagiging present. Hindi man lingid sa kaalaman ng lahat na marami sa ating mga akla ay mga breadwinner. Imagine as a queer person who is already struggling to fight discrimination on top of the fight for the same rights as our straight allies. Isa pa sa mga dagdag na challenge ang pagiging breadwinner. Hindi ko na alam kung ilang beses ko nang na-tackle ang topic na ito. I think deserve na nito ng isang preaching series at malalang holy conversation moments at kasama na sa mga listahan ng mga personal advocacies na malapit sa aking puso. Pero habang wala pa tayo doon, I suggest you can grab muna ‘yung copy nung books from Coach Pia. Nag-promote pa, not sponsored. So I’m yet to finish ‘yung first book and ito ‘yun. Ito ‘yung unang “Focus on What Matters”. I’m yet to finish this and plan to start ‘yung isa pa, ‘yung “Moment to Moment”, right after. I hope na makatulong ito upang magkaroon tayo ng clarity sa dami ng ating mga iniisip. So anyway, I’m sure nag-aantay na kayo kung ang haba na ng sinabi ko at wala pa ako doon sa main point. Ito na nga, bilang isang breadwinner na bakla, at another example is sa ating mga straight allies na as a parent, sa mga kapatid nating OFWs na nagtatrabaho at kumakayod , ginagawang araw ang gabi para lang makapagpadala ng pera sa kanilang mga mahal sa buhay. ‘Di ba nga sila ‘yung mga sagot natin sa tanong na, “Para kanino ka bumabangon?”. “Para sa pamilya, para sa future ng mga anak ko.” ‘Di bale nang magkalayo kami kaysa naman sama-sama kaming mamatay na dilat at gutom. At dahil sa dami na nating iniisip, siyempre wala na tayong capacity para sa maliliit na bagay. Tama ba?. No more time to play with the kids after work dahil madalas pagod na lang sa trabaho kung ‘di pa rin sa commute. Buti kung ganun lang, pero minsan mas malala. At personally, ganito ‘yung eksena ko nung mga unang taon ko sa BPO industry bilang isang breadwinner. Napansin ko na sobrang mainitin ang ulo ko at ang dali kong ma-trigger, ‘yung angil sa mga tao kahit na wala pa naman silang ginagawang masama or kahit sa mga maliliit na bagay. Kayo rin ba may ganitong eksena? Let’s pause for a moment at balikan ‘yung mga sandali ng ating mga buhay na tayo ay napasabi ng, “Ang dami ko nang iniisip, dumagdag pa ‘to.”. Ito ang isang manifestation ng kawalan ng clarity. Akala ko ba para sa kanila ka bumabangon, pero sila rin ‘yung unang nakakaramdam ng mga angil at frustrations mo sa buhay. And si Coach Pia reminds us that when we don’t do our inner work, we don’t just suffer alone. The people we love encounter a compromised version of us. ‘Yun ‘yon. Meet the compromised version of you. Imagine that you’re in front of the mirror ng mahiwagang salamin, boy, for a few moments. Look at that compromised version of you. Do you like what you see?. And imagine kung ano na kaya ang extent ng damage that it had cost you and your loved ones. So paano natin matutulungan ‘yung ating compromised version? What does it take to achieve clarity and focus sa ating mga buhay?. So sa book na “Focus on What Matters,” Coach Pia talks about the need for inner work, which is a journey that starts by laying the groundwork for clarity through practices like self-mastery, self-development, and self-commitment. She talked about habits that we can commit to in order to achieve personal clarity. And for today, I’d like to share to you about M.I.C.K. abbreviation siya. That stands for motivating, inspiring, cheering, and being kind to ourselves. It is both a habit that we can commit to and a muscle we exercise because, again, we can’t pour from an empty cup. And these intentional habits will help us fill our cup. So number one is ‘yung letter M, Motivation. Motivation habit is any regimen or routine that you know works well for you. It involves committing to routines, no matter how trivial, that bring out the best in you. Through these personalized activities, we nurture ourselves and anchor on the stability they provide. An example could be making your bed in the morning, listening to music, and preparing breakfast. One more example could be dedicating a time to exercise, let’s say three times a week. So how do we know if a habit or activity is worth committing to?. We know when we feel something is missing if we skip it, and when we distinctly feel recharged by integrating it into our schedule regularly. Motivation habit serves as a fuel to our tank. By committing to these habits, we experience a steady rhythm that keeps us grounded, whether these are daily, weekly, or monthly habits. Next is your Inspiration, your I. If motivation muscle provides the structure for self-care, inspiration muscle naman brings a wave of joy that refreshes us. Unlike motivation habits which follow rhythm, inspiration habits are done less frequently but offer a full recharge. It enables us to stay connected to what makes us feel alive, providing a surge of deep joy in moments when it is needed. Tapping our sources of inspiration which ignite our natural creativity can foster positive energy and overall well-being. And sabi ni Coach Pia, among doon sa mga clients niya, travel is the most common source of inspiration. We can only take trips every so often, but when we do, there’s infusion of new energy. Traveling reconnects us to the natural enthusiasm and joy reminiscent of childhood. And to activate inspiration muscle is to take ownership of your need for mga picker-upper choices and activities that infuse you with the surge of energy. Other than travel, this can also range from planning a trip or to simple pleasures like enjoying a YouTube video or tuning into a podcast. Mga ka-eme. May mga ka-eme ba dito? Yes. Or listening to music that swiftly recharges you to become your best self. Learning something new or engaging in hobbies that awaken your creativity can also serve this purpose. Even revisiting ‘yung mga old hobbies that once sparked joy can once again ignite your enthusiasm for life and tap into the best version of yourself. As clarity is a personal journey, only you yourself are capable of choosing the inspiration that you need. An inspired person feels alive. Whatever brings you inspiration is a non-negotiable in your life. Next naman is ‘yung C which stands for Cheer. Picture yourself as your own personal cheerleader. The cheer muscle involves encouraging ourselves to push past our limits, especially in our adversity. Cheer is a non-negotiable habit we put in place to help us manage stress. We can proactively anticipate stressful times and plan ahead by intentionally plotting activities and inserting habits into our schedule. This will help us manage the demand of our hectic schedule. Sensitivity toward ourselves is crucial in strengthening our cheer muscle. Start exercising sensitivity and observation skills. Look at your calendar and anticipate which specific meetings, social events, projects, or deliverables you know will trigger your stress, anxiety, or heaviness. Kumbaga paghahandaan mo na siya. Pag alam mo mas-stress ako sa week na ‘to , kailangan gumawa na ako ng mga habits na magre-recharge sa akin. This approach provides you with the support needed to manage potential heaviness or disengagement. Since we know ourselves best, let’s prepare ourselves for anticipated stress and activities. Just like a cheerleader motivates the team during the final seconds of a game, we cheer for ourselves to stay resilient and persevere towards our goals. Even when the going gets tough, our cheer muscle enables us to face life’s challenges well-prepared as they often come relentlessly unexpected. A strong cheer muscle enhances our resilience, enabling us to bounce back more quickly from stressful situations. Last naman is ‘yung Kindness. Kindness is your capacity to be nurturing, kind, patient, and compassionate towards yourself just as you would a loved one or a best friend. The strength of our kindness muscle should allow you to be intentional in your caring for others as you would care for yourself. One strong measure of the strength of your kindness muscle is our capacity to forgive ourselves, forgive others, or ask for forgiveness for when we feel we may have hurt. And kindness is the most difficult muscle to strengthen. As often than not, we did not grow up with strong models of people around us living a life of kindness, nurturing patience and love for ourselves. Nabanggit ko rin ‘to doon sa ano natin, parang hirap para sa atin na maging forgiving of ourselves. From a young age, we are also taught to prioritize the needs of others. Yet, our ability to care for others hinges on how well we take care of ourselves. Showing kindness to ourselves is important, especially when we face setbacks or disappointments. It’s about offering ourselves the same support and encouragement that we readily give others. Strengthening our kindness muscle means taking the time to pause, relax, and rest. Doing anything that nurtures you, like eating well, enjoying your favorite food, and getting plenty of sleep is essential. We must accept that we cannot always meet our own expectations and let go of attachments to specific outcomes. By forgiving ourselves when we falter, honoring the progress we’ve made, and staying open to learning from failures, we create a space for us to grow into the best versions of ourselves. Being kind to yourself is also a non-negotiable in your life. So ano siya, pwedeng magkakahalo siya, ‘yung mga what motivates you can also inspire you. Pwedeng-pwede siyang pumasok doon sa alin sa mga iyon. So our internal guide has a big say in how we make decisions. It’s all about progress, learning, and embracing our imperfections along the way. This journey of growth allows us to center ourselves and focus on what truly counts in life. The more we nurture this process, the better we become at self-care and connecting with our genuine selves. So I hope that you also learned something as much as I did nung sa book na ‘to at marami pa. Ipapa-hiram ko kasi hindi pa ako tapos. At ‘yun sa part na nai-share ko sa inyo about sa “Focus on What Matters” by Coach Pia, ito ‘yung mga simpleng bagay na pwede nating gawin para sa ating mga sarili to move from a compromised version to the best version of ourselves. Pero hindi natatapos doon ang lahat. As we strive to become the best version of ourselves, mahalaga ring pag-usapan ang pagse-set ng boundaries. Beep beep. Baka may matamaan sa pagse-set ng boundaries. Minsan parang profound pakinggan kasi nung boundaries at hindi siya ganoon ka-common sa kultura nating mga Pilipino. Pero just because it’s not common doesn’t mean hindi na natin ito dapat pagtuunan ng pansin. Halimbawa sa pagiging breadwinner, dahil ikaw na ‘yung naghahanap-buhay, mahalagang mag-set ka ng boundaries through shared responsibility sa inyong mga bahay, mga tahanan. I-delegate mo ang mga simpleng gawain upang kahit papaano ay mabawasan ang iyong iniisip. Some might say na madaling sabihin pero mahirap gawin , lalo na para sa ilan na bukod sa pagiging breadwinner ay magulang din, or to be specific, nanay. Mahirap talagang iwalay ang pagiging nanay sa pagiging provider as a mother. Pero mahalaga na naiintindihan ito ng mga tao sa paligid mo. Oo, nanay ka , maghahanda ka ng pagkain, mag-aasikaso ka ng gamit ng mga anak mo, but it’s also important to set boundaries. Tandaan mo na kailangan mo rin ng sapat na pahinga para makapag-focus ka sa trabaho na siyang nagbibigay ng kakayahan mong mag-provide para sa iyong pamilya. Kailangan itong ma-communicate. Kailangan ng maayos na usapan kung paano mas mapapagaan ang inyong sitwasyon. At isa lang ito sa marami pang mga halimbawa. Iba’t iba ‘yung dynamics ng bawat isa. Pero ang punto ay ito: Huwag mong piliting saluhin ang lahat. Matutong manghingi ng tulong kapag kailangan. Alam ko hindi ‘to madali, but I hope you are able to do so and have these conversations. After all, wala namang hindi nadadaan sa maayos na usapan. So now let’s go back to the journey ni Cleopas at isa pang disciple. Let us be reminded of their enthusiasm when they realized that they had been in conversation with Jesus all along. This story reminds us that God is always with us sa ating paglalakbay, that we can be that other disciple na unnamed. Hindi man tayo ever makapaglalakad kasama ang historical Jesus, ‘di ba, o baka sa panaginip, pero ano ba ‘yung pangako? That we have each other. We experience Christ in our many conversations with our families, with our loved ones, with our chosen families like here sa ating simbahan, at lalo na when we are intentional sa ating pakikinig at pagiging in solidarity sa iba’t iba pang community lalo na sa mga maralita. As I close this part two, keyword “close,” napaisip rin ako baka lumalayo na ako sa theme na “Christ in our conversations.”. Pero I had a Holy Spirit activate moment. I feel that this is a perfect opportunity to also talk about self-love —ang matutunang makinig sa kung anong sinasabi ng ating mga katawan at isip. After all, magkaugnay ang pagkakaroon ng personal clarity sa ating buhay at ang pagkakaroon ng meaningful conversations sa ating kapwa. By building these small habits for ourselves ay mas mapapayabong natin ang ating mga conversation at ang pag-unawa sa journey ng bawat isa, dahil hindi naman tayo pare-pareho ng kwento, and that’s the beauty of our diversity. Maaaring hindi tayo pare-pareho ng ating pinagdadaanang struggle pero pareho lang naman ang ating pinaglalaban. At sa bawat pakikipag-usap natin sa iba, we find Christ in their stories and hope that they find Christ in us and through us. Napapalalim ang ating pakikipagbahagi at pakikisangkot sa pakikinig ng kanilang kwento. We hold the power to carry these stories and share them with others. And being with Open Table MCC for almost 10 years now, marami na akong nakasama, nakasalamuha, nakadaupang-palad, nakausap at narinig ng mga kwento—ang mga Lumad, ang mga persons deprived of liberty sa QC Women’s Penitentiary , ang mga magsasaka sa Lupang Ramos, ang mga batang PLHIV na nasa pangangalaga ng Duyan Foundation at Project Red Ribbon, at ang ilan sa mga communities na naabutan ng tulong ng Pride Cares, mga nasalanta ng bagyo sa Rodriguez, Rizal at iba pang naabutan ng tulong through our partnership sa iba’t iba pang LGBTQIA+ organizations. Ang kanilang mga kwento ay patuloy kong dadalhin at subukang maibahagi sa marami pang pakikipag-usap, lalo na sa panibagong responsibility as pastor in discernment. Ganito rin ang sinasabi ko sa mga students who come and be in immersion with us. Iilan lang sa kanila ang bakla at may katulad na kwento sa atin, pero ibinabahagi natin ang ating mga kwento in the hope na dalhin nila ito as they go on in their lives hanggang makarating na sila sa kanilang adulting journey, sharing the good news sa mga kapwa nila estudyante who still struggle to resolve their sexuality with their spirituality, to tell them about the small church where you can come as you are in your most authentic self, where you can express your love of God in the most fantabulous and flamboyant way. Amen ba? At bilang Easter people, dahil hindi lang natapos ang kwento sa muling pagkabuhay ni Kristo, let us be reminded that we are the continuation of the story. Galing kay RD ‘yan at lagi kong panghahawakan ‘yang narinig ko sa preaching niya. Ayan, nawala na ako. And with that comes the power na magpatuloy at bilang Open Table MCC to have meaningful conversations, even difficult ones, to take part in the call for ceasefire and to put an end to meaningless war. Conversations that continue to create safe spaces, and our participation in the wider work of justice and peace through Jesus who proclaimed a radically inclusive love for all people, at ‘pag kinakailangan ay harapin ang mga usapang mahirap lalo na sa mga kakilala or kapamilya natin na patuloy nagbubulag-bulagan at pumipili at naghahalal ng mga leader na corrupt at sangkot sa katiwalian. Hindi man ito madali, I hope that we’re always reminded na parte rin sila ng pinaglalaban, that there’s more that unites us than separates us. Let us also be intentional sa pangangamusta sa mga mahal natin sa buhay knowing always that Jesus is present in our conversations to speak with love and compassion. At kung ikaw naman ‘yung may kinikimkim sa loob mo kung ano man ‘yan, I hope that the Holy Spirit touches your heart so you can find the courage to have that conversation, one that could inspire, heal, and transform you and others, knowing that God, Jesus, will be there with you. Amen. The post Easter: The Walk To Emmaus Part 2 appeared first on Open Table Metropolitan Community Church.

Krustpunktā diskusija: Kāda ir politiskā situācija Saeimā un valdībā? Diskutē Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas frakcijas "Jaunā vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja Linda Liepiņa, Saeimas frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāts Artūrs Butāns, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Pagājušā nedēļā Saeima nobalsoja par 30 miljonu eiro aizdevumu, lai glābtu aviokompāniju "airBaltic" no problēmām, kas ir radušās Tuvajos Austrumos notiekošā kara dēļ. Lēmumu pavadīja pamatīga politiskā turbulence. Valdība knapi noturējās, un balsojums bija arī politiski ļoti standartizēts - atbalstīja to koalīcija, opozīcija balsoja vai nu pret, vai nebalsoja vispār, un pat viens koalīcijas deputāts balsoja pret. Bet 30 miljoni ilgtermiņā neko nerisina, par to šaubu nav nevienam. Tā bija tikai laika pirkšanu, lai tad, kad maija beigās kompānijas vadība nāks klajā ar savu stratēģisko vai drīzāk restrukturizācijas plānu, lemtu par pašu galveno - būt vai nebūt Latvijā nacionālajai aviokompānijai. Vai šajā pirmsvēlēšanu laikā vispār spējam pieņemt racionāli atbildīgus lēmumus un kas ir valstiski atbildīgi lēmumi, kur ir tā robeža starp kopējās sabiedrības interesēm un politisko partiju izdevīgumu?

Los cubanos están dominando la MLB

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs. Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu. Hormuzs „dubultslazdā” Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a'una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.   Ruszkik haza! „Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis: „Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi. Bagātie arī dumpojas Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O'Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Brīnumains izgudrojums, kas vieglāks par gaisu un kam tika paredzēts nākotne pārvadāt pasažierus pāri okeānam. Dirižabļi aviācijas nozarei kalpoja gan par tehnoloģisku sasniegumu, gan rūgtu mācībstundu. Kā sākās un beidzās dirižabļu laikmets pasaulē? Par to runājam ar Rīgas Aeronavigācijas institūta direktoru Ilmāru Blumbergu un Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītāju Daini Poziņu. Piedāvājam arī nelielu pārskatu par Latvijas nacionālas aviācijas attīstību – dažus pieturpunktus, jo, lai arī runa ir par īsu laika posmu, sākot no atsevišķiem interesentiem un viņu konstruētajiem aparātiem 20. gs. 20. gados līdz  rūpnīcai VEF, kur lidmašīnu būve beidzās 1942. gadā, vienā raidījumā visu mūsu aviobūves vēsturi nevar ietilpināt.  Runājot par vienotu aviācijas būvi Latvijas Republikā, flagmanis bija rūpnīca VEF, kur no 1935. līdz 1942. gadam tika izgatavotas 33 dažādu tipu lidmašīnas. Protams, nacionālā lidmašīnu būve mums saistās ar konstruktora Kārļa Irbīša vārdu, bet bez viņa ir jāmin vēl vesela rinda aviācijas būves speciālistu: Kārlis Švarcbahs, Kārlis Jansons, lidotājs un konstruktors Kārlis Bandenieks, galdnieks Žanis Knauke, metālists Kārlis Ozoliņš, metinātājs Feldmanis un citi. Pagājušā  gadsimta 20. gados parādās vairāki lidmašīnu konstruktori, kas intereses un prieka pēc sāk nodarboties ar  gaisa kuģu būvi, Talsos dzimušais avio konstruktors un lidotājs Nikolajs Pūliņš, zināmais lidotājs Herberts Cukurs un dedzīgais Kārlis Irbītis, kuru jau no zēnības ir aizrāvušas lidmašīnas. 1932. gadā Irbītis strādā jaunizveidotajā Valsts elektrotehniskajā fabrikā mehānikas nodaļā. Un par to, kā Irbīša idejas tika ieviestas VEF, stāsta VEF muzeja krājuma glabātāja Dace Kaprāne. Atgriežoties pie VEF pirmajiem lidmodeļiem un to tapšanu, kā savās atmiņas atceras Kārlis Irbītis, mūsu lidotājs Bandenieks jeb, kā mēs viņu saucām, «Bandiņš» kā sadedzis gribēja tūliņ sākt lidmašīnu mēģināt. „Atļāvu Bandiņam tomēr mazliet «pavīlēt» pa aerodromu. Viņš tad arī ar jauno lidmašīnu paskraidīja pa aerodromu, bet nenocietās un mazliet atrāva lidmašīnas riteņus no zemes. Atpakaļ pieskaršanās, par nelaimi, notika sagāztā stāvoklī uz vienu skrietuli, un tā tika ielocīta uz iekšu.” Citāta beigas. Protams – kad lidmašīna bija pilnībā izgājusi testu un atzīta par labu esam, tad arī lidojumi notika bez aizķeršanās. Mūsu lidaparāti devās arī pāri Latvijas robežām, lidmašīnas piedalās dažādās sacensībās Francijā un Anglijā, starptautiskā aviācijas izstādē Cīrihē. Bet, lai arī VEF īsais avioperiods izklausās kā veiksmes stāsts, tomēr tajā ir arī viena melna lappuse. Lidmašīnu būvi VEF uzsāka 1935. gadā un līdz 1942. gadam izgatavoja 33 dažādu tipu lidmašīnas. Kā saprotams, 1940. gadā rūpnīcas teritorijā saimnieko padomju iebrucēji un pēc tam turpmākos divus gadus te vēl gatavo lidaparātus vācu armijas vajadzībām.  

BAKIT MAS MASAYA ANG MGA CONSERVATIVE? (Ayon sa Science)Totoo ba na ang pagiging "woke" ay nakaka-depress? At bakit pati ang pagiging fit at attractive ay tinatawag na ngayong "right-wing" ng mainstream media?

Tramps atliek "civilizācijas iznīcināšanu"; ASV un Irāna vienojas par divu nedēļu pamieru. Ažiotāža ap bijušā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga memuāriem. Aktualitātes analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks, Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis.   Apokalipses rodeo atlikts „Šovakar ies bojā vesela civilizācija, lai nekad vairs neatgrieztos. Es negribu, lai tas notiktu, bet droši vien tā notiks,” tā vakar, 7. aprīlī, no rīta savā kontā sociālajā tīklā „Truth Social” ierakstīja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps. Ar bojāejai lemto civilizāciju domāta Irāna, kas, protams, nosacīti, bet var tikt uzlūkota par vairāk nekā 2500 gadus senās Persijas civilizācijas mantinieci. Savukārt solītā nakts apokalipse ir turpinājums Baltā nama saimnieka kopš dažām dienām izteiktajiem draudiem gadījumā, ja Teherāna turpinās bloķēt Hormuza ūdensceļu, masveidā bombardēt spēkstacijas un tiltus. Virkne starptautisko cilvēktiesību aizstāvības organizāciju un amatpersonu, tai skaitā Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs un pāvests Leons XIV, jau izteikušies, ka šo draudu īstenošana būtu kara noziegums un, iespējams, vērtējama kā genocīds. Civilizācijas iznīcināšanas motīvs piešķīra tam visam uzkrītošu antihumānisma un barbarisma ietonējumu, ko īsti nespēja kompensēt salīdzinoši mierīgākais ieraksta turpinājums, kurā pausta cerība uz „gudrākiem prātiem” Irānā un „revolucionāri brīnišķīgām” pārmaiņām. Savienoto Valstu Kongresa demokrātu mazākuma pārstāvji raksturoja prezidenta retoriku visskarbākajos terminos, piesaucot psihiskus traucējumus un, attiecīgi, ASV Konstitūcijas 25. labojumu, kas paredz prezidenta funkciju nodošanu viceprezidentam gadījumā, ja valsts galva nav spējīgs pildīt savas funkcijas. Tikām Irānas režīms izplatīja aicinājumus pilsoņiem pulcēties pie bombardēšanai iezīmētajiem objektiem, kalpojot par dzīvu vairogu. Pulcēšanās patiešām notika – diezin vai tie bija Irānas prezidenta Masuda Pezeškjāna piesauktie četrpadsmit miljoni, taču, spriežot pēc videomateriāliem, notikums bija pietiekami masveidīgs. Galu galā apmēram pusotru stundu pirms agrāk noteiktā ultimāta izpildes termiņa Donalda Trampa „Truth Social” kontā parādījās jauns ieraksts, kurā prezidents pavēstīja, ka Irāna piekritusi nekavējoties un pilnībā atvērt satiksmei Hormuzu un puses vienojušās par uguns pārtraukšanu uz divām nedēļām, kuru laikā notiks sarunas. Par šo vienošanos jāpateicas vidutājam – Pakistānai. Informāciju apstiprinājusi arī Irānas puse, gan apgalvojot, ka Savienotās Valstis piekritušas kopējam Irānas noregulējuma prasību ietvaram, kas neizklausās diez ko ticami. Globālā naftas cena dažu stundu laikā piedzīvoja optimistisku lejupslīdi zem līmeņa simts dolāru par barelu. Kā savā rakstā pauž raidsabiedrības BBC apskatnieks Entonijs Zērkers: „Pagaidām šī ir daļēja Trampa politiska uzvara. Viņš izteica dramatiskus draudus un panāca vēlamo rezultātu. Taču pamiers ir atelpa, nevis pastāvīgs risinājums. Prezidenta vārdu un rīcības, kā arī kara kopējās ilgtermiņa sekas vēl nav pilnībā novērtētas.” Vai Stoltenbergs mūs nodeva? Pagājušā gada nogalē nāca klajā agrākā NATO ģenerālsekretāra, pašreiz – Norvēģijas finanšu ministra Jensa Stoltenberga memuāru grāmata, kuras nosaukumu varētu latviskot kā „Manā sardzes maiņā: vadot NATO kara laikā”. Cita starpā autors apraksta savu komunikāciju ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu 2021. gada rudenī – laikā, kad Krievijas spēku koncertēšanās Ukrainas robežas tuvumā kļuva uzkrītoša un arvien izteiktāk „oda” pēc agresijas eskalācijas. Turpinājumā citāts: „Es pieminēju mūsu bažas par tik lielu Krievijas spēku koncentrēšanu pierobežas reģionos. Lavrovs atbildēja aizkaitināti. „Tā ir normāla militāra darbība,” viņš teica. „Jūs pārspīlējat, jūs esat histēriski. Jums vispār nevajadzētu bāzt degunu tajā, kas notiek Krievijas teritorijā.” Es izteicos par labu jaunām NATO un Krievijas padomes sanāksmēm, kurās varētu apspriest, cita starpā, ierosinātās buferzonas. Es zināju, ka tādas dalībvalstis kā Polija un Baltijas valstis stingri iebilst pret šādu zonu izveidi, jo uzskata, ka tas padarītu grūtāku viņu teritoriju aizstāvēšanu. Bet tajā pašā laikā es zināju, ka NATO un Krievija agrāk bija vienojušās par ģeogrāfiskiem ierobežojumiem militārai darbībai. Ja to visu līdzsvarotu un pārstrādātu, tas varētu palīdzēt mazināt spriedzi. Bet Lavrovs nebija ieinteresēts. Viņš zināja, ka tādā padomē darbakārtības pirmais punkts būs Ukraina, un viņam bija līdz nelabumam apnicis klausīties, kā mēs norādām uz Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā. „Lieka laika šķiešana,” viņš paziņoja.” Minētais apraksts neguva ievērību starp grāmatas recenzentiem līdz šī gada 29. martam, kad savu vērtējumu par Stoltenberga memuāriem laida klajā Igaunijas resursa The Baltic Sentinel galvenais redaktors Mēliss Oidsalu. „Jenss Stoltenbergs 2021. gadā nodeva Baltijas valstis un šķietami par to nemaz neuztraucas,” sensacionāli deklarē virsraksts, apakšvirsrakstam turpinot: „Jensa Stoltenberga memuāri atklāj, ka ģenerālsekretārs bija gatavs apspriest Eiropas drošības kārtību, apejot tos sabiedrotos, kuri ir visvairāk pakļauti Krievijas draudiem.” Arī recenzijas tonis kopumā ir bijušajam ģenerālsekretāram neglaimojošs, kritizējot viņa tieksmi uz kompromisu, kā vietā, autoraprāt, bija jābūt izlēmībai un gatavībai konfrontēt ar agresorvalsti. Kā galvenais pierādījums „nodevībai” kalpo citētais memuāru fragments ar tajā piesaukto iespējamo buferzonu apspriešanu NATO un Krievijas konsultatīvajā padomē. Pie tam neievērots paliek cits fragments dažas lappuses tālāk, kurā Stoltenbergs skaidri saka: „Par vienpusēju spēku atvilkšanu neavarēja būt ne runas.” Tomēr redaktora Oidsalu vieglu roku darinātais nodevības motīvs, trāpījis Baltijas sabiedrībām jutīgā drošības izjūtas nervu mezglpunktā, turpina sūtīt trauksmes signālus pa tradicionālo un sociālo mediju tīkliem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Smaga galva, loģiskās domāšanas trūkums, slinkums, nereti pārmetumi skolotājiem vai mācību materiāliem - dzirdēti dažādi skaidrojumi, kāpēc kā lieliem, tā maziem novērojam grūtības mācīties matemātiku. Stenfordas universitātes pētījumā meklēti iemesli, kāpēc dažkārt pat ar lielu centību sekmes matemātikā nav tik labas. Izrādās, pie vainas nav ne "smaga galva", ne abstraktās domāšanas trūkums, bet gan spēja mācīties no savām kļūdām un pielāgt savu uzvedību. Kā uztveram matemātiskus terminus, likumus un abstraktus skaitļus? Kāpēc vienam matemātika padodas, citam - nē? Raidījumā Zināmais nezināmajā par matemātiku un tās apguvi sarunājas matemātiķis pēcdoktorantūras pētniecībā Latvijas Universitātē Jānis Lazovskis un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško.   Matemātiķiem arvien ir interesanti veikt gigantiskus aprēķinus   Ir tādi skaitļi, kurus iztēloties cilvēka prātam nav iespējams. Cik daudz smilšu graudu pludmalē, cik daudz sniegpārslu uz pasaules, kur sākas bezgalība un kāds skaitlis ir īsi pirms tās. Uz šiem jautājumiem matemātiķi atbildes ir meklējuši jau izsenis. Domājot  par šo tematu, nāk prātā tautasdziesmas rindas: „…kas var zvaigznes izskaitīt, jūrā zvirgzdus izlasīt…” Izrādās, ka tas ir iespējams, un matemātiķi ir aprēķinājuši pat vēl sīkākas frakcijas Visumā. Zinām, ka pagājušā gadsimta 30. gados ebreju izcelsmes matemātiķis Edvards Kāzners 10 simtajā pakāpē nosauca par „gugol” skaitli. Saskaņā ar  daudzviet publicētu informāciju terminu „gugol” Kāzneram ieteicis viņa deviņgadīgais brāļadēls. Gugolam seko „gogolplekss”, kas ir „gugols” 10 pakāpē. Bet, kā saka fiziķis, Latvijas Universitāts profesors Mārcis Auziņš, tad  daudz  valdzinošāks viņam šķiet Greiema skaitlis.  Kāds ir šis milzu skaitlis, kāpēc matemātiķiem ir interesanti veikt šādus gigantiskus aprēķinus un vai vispār šādus skaitļus var pierakstīt, par to saruna ar Mārci Auziņu. Ronalds Luiss Greiems amerikāņu matemātiķis, kurš aizrāvās ar žonglēšanu un burvju trikiem. Pagājušā gadsimta 70. gados viņš publicēja zinātnisku rakstu par daudzdimensionāliem kubiem, kuros krāsu musturus var atrisināt ar milzīgu skaitli. Vēlāk šo skaitli  nodēvēja par Greiema skaitli. Mācis Auziņš skaidro, kā amerikāņu matemātiķis veica šos aprēķinus. -- Putnu pasaules arhitekts – dižraibais dzenis. Bez viņa izkaltajiem dobumiem grūti klātos ļoti daudzām putnu sugām Latvijā. Iepazīstna Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis.

Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu,  gan sniegu un stipru vēju. Bija gan cīruļputenis, gan šorīt, 7. aprīlī, daļā Vidzemes arī ir sniega sega izveidojusies, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr. Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10-12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu. Tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms. Tādās reizēs, kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē? Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu. Ja vien sniegs nav ļoti dziļš vairākas dienas, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā. Turklāt, ja pie mums šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat maijā tās bieži brien pa sniegu. Bet dzērvju populācija turpina pieaugt, un par šo interesants pētījums aprakstīts Igaunijas sabiedriskā medija ERR ziņā. Gan Igaunijā, gan Latvijā, gan citur Eiropā dzērvju populācija pēdējās desmitgadēs ir stabili un diezgan strauji palielinājusies. Igaunijas ornitologi ir apkopojuši visplašākās pieejamās ziņas par Igaunijas dzērvēm, to dzīvesveidu un migrāciju. Putnu atgriešanās Latvijā turpinās, bet vēl pavasarī notiek vēl kāda migrācija. Šis ir laiks, kad pilsētnieki arvien biežāk sāk doties uz saviem mazdārziņiem, rušināt, sakopt, lai būtu gatavi jaunajai sēšanas un stādīšanas sezonai. Rīgā aizvadīto dažu gadu laikā jauna dzīvība un arvien lielāka aktivitāte ir Lucavsalas mazdārziņos, tāpēc šoreiz raidījumā saruna ar dārza entuziasti Andru Čudari, kura arī jau sākusi rosīties savā mazdārziņā. Pagājušajā nedēļā Lucavsalā varēja sastapt daudzus mazdārziņu īpašniekus – cilvēki zāģēja, grāba, cirta, raka. Pilsētnieki ir sākuši pavasara darbus. Bet tā kā vēl ir vēss un šur tur pat cīruļputeņa atnests sniegs, lielie dārza darbi darbi vēl priekšā.

Dopyt po logistických parkoch oslabili geopolitické faktory aj ceny energií. Trh sa však stabilizuje a developeri očakávajú postupné oživenie podporené novými projektmi- Dopyt po logistických a priemyselných parkoch v posledných rokoch výrazne ovplyvnila geopolitická situácia, rast cien energií aj inflácia. Podľa Stanislava Pagáča, development directora spoločnosti Logis One, boli uplynulé dva roky citeľne slabšie. „Dopyt v posledných dvoch rokoch klesol približne na polovicu oproti obdobiu rokov 2022 a 2023,“ uviedol. Pokles súvisí aj s neistotou v automobilovom priemysle, ktorý je pre Slovensko kľúčový.Prechod na elektromobilitu spôsobil, že firmy odkladali investičné rozhodnutia. „Neistota je najväčším nepriateľom plánovania. Firmy potrebujú vedieť, čo príde o rok či dva,“ zdôraznil S. Pagáč. Pri rozhodovaní o nových projektoch zohráva podľa neho zásadnú úlohu lokalita. „Pri logistike je najdôležitejšia poloha. Ak je lokalita kvalitná, development dáva zmysel bez ohľadu na krátkodobé výkyvy dopytu,“ vysvetlil. Slovensko si pritom dlhodobo udržiava pozíciu významného logistického uzla nielen v rámci strednej Európy. Viac informácií v podcaste.

Early on the first day of the week, while it was still dark, Mary Magdalene came to the tomb and saw that the stone had been removed from the tomb. So she ran and went to Simon Peter and the other disciple, the one whom Jesus loved, and said to them, “They have taken the Lord out of the tomb, and we do not know where they have laid him.” Then Peter and the other disciple set out and went toward the tomb. The two were running together, but the other disciple outran Peter and reached the tomb first. He bent down to look in and saw the linen wrappings lying there, but he did not go in. Then Simon Peter came, following him, and went into the tomb. He saw the linen wrappings lying there, and the cloth that had been on Jesus's head, not lying with the linen wrappings but rolled up in a place by itself. Then the other disciple, who reached the tomb first, also went in, and he saw and believed, for as yet they did not understand the scripture, that he must rise from the dead. Then the disciples returned to their homes. But Mary stood weeping outside the tomb. As she wept, she bent over to look into the tomb, and she saw two angels in white sitting where the body of Jesus had been lying, one at the head and the other at the feet. They said to her, “Woman, why are you weeping?” She said to them, “They have taken away my Lord, and I do not know where they have laid him.” When she had said this, she turned around and saw Jesus standing there, but she did not know that it was Jesus. Jesus said to her, “Woman, why are you weeping? Whom are you looking for?” Supposing him to be the gardener, she said to him, “Sir, if you have carried him away, tell me where you have laid him, and I will take him away.” Jesus said to her, “Mary!” She turned and said to him in Hebrew, “Rabbouni!” (which means Teacher). Jesus said to her, “Do not touch me, because I have not yet ascended to the Father. But go to my brothers and say to them, ‘I am ascending to my Father and your Father, to my God and your God.' ” Mary Magdalene went and announced to the disciples, “I have seen the Lord,” and she told them that he had said these things to her. John 20:1-18 NRSVUE Sa mapagpalang hapon po sa inyo. Tuwing pumupunta ako sa ibang simbahan, ang pulpito lagi ang una kong tinitingnan para malaman kung kasya ba ako at makikita doon. Finally, nandito na rin ako sa inyong harapan; tuwing busy ang buong linggo at hindi makauwi sa bahay tuwing hapon ng Linggo, nanonood lamang ako ng inyong live. Ang pakiramdam ay parang nasa iisang tahanan na rin tayo. Tayo po ay manalangin para sa ating pagbubulay ng mensahe ng ating Panginoon. Salamat po dakilang Diyos sa pagkakataon na ito na kami ay pare-parehong magbubulay at makikinig ng inyong mensahe. Dalangin namin Panginoon na ang inyong abang lingkod ay magamit na instrumento sa paghahatid ng inyong mabuting balita sa bawat isa sa pangalan ni Hesus, Amen. Ang Pagbabalik ni Maria Magdalena at ang Huling Paglilingkod Si Maria ay muling bumalik at may dalang mabuting balita. Sa tuwing ako ay nagbibigay ng mensahe, iniisip ko kung anong komunidad ang aking dadalhan at kung ano ang mabuting balita para sa kanila. Hindi po tayo pumipili kung ano ang ating dadalhin, kundi kung ano ang ating pinaniniwalaan na iyon ang mabuting balita para sa inyo. Bakit nga ba patungo sa libingan si Maria Magdalena? Ang layunin ni Maria Magdalena at ng ibang alagad ay pumunta roon para magbigay sana ng maayos na libing kay Hesus—isang huling pagkakataon ng paglilingkod, isang “last ritual”. Ngunit ang kanilang kalungkutan at takot ay napalitan ng pagkagulat, pananabik, at kagalakan. Ang Kakulangan ng Pag-asa: Kasama ba si Maria sa mga alagad na sinabihan ni Hesus na Siya ay muling mabubuhay? Sa mga ebanghelyo nina Mateo, Marcos, at Lucas, malinaw na binanggit ni Hesus na ang Anak ng Tao ay ipagkakanulo, papatayin, ngunit muling bubuhayin sa ikatlong araw. Sa Ebanghelyo ni Juan, may mga pahiwatig tulad ng “Gibain ninyo ang templong ito at sa loob ng tatlong araw ay muli kong itatayo,” at “Kaunting panahon na lamang at hindi na ninyo ako makikita at pagkaraan ng kaunti pang panahon ako’y inyong makikitang muli.” Ang Pangamba ng mga Alagad: Bagama’t may mga pahayag si Hesus, hindi ito lubusang naunawaan at inasahan ng mga alagad. Nang mamatay si Hesus, binalot silang lahat ng takot at nagtago; walang naitalang nagpakita ng pag-asa na Siya ay mabubuhay muli. Naniwala na lamang sila noong Siya ay kanilang narinig, nakita, at muling nakasalo sa pagkain. Ang Nagmamadaling Paglilibing: Dahil namatay si Hesus noong Biyernes at ang kasunod na araw ay Sabado (Sabbath kung saan bawal gumawa), dali-dali lamang ang ginawang pagbabalot at pagpapahid ng pabango upang mapreserba ang Kanyang katawan. Kaya naman noong Linggo ng umaga, inipon nila ang kanilang mga pabango at nagtungo sa libingan upang iayos ang katawan ni Hesus. Hindi sila pumunta para tingnan kung Siya ay nabuhay, kundi para pahiran ng langis ang Kanyang katawan. Ang Mga Batong Humaharang at ang Pagbibigay-Access ni Hesus Sa kabilang banda, nakarating sa mga pinunong pari ang balita na mabubuhay si Hesus, kaya’t hiniling nila sa mga Romano na i-seal ang libingan. Nilagyan ito ng malaking bato, lubid, at wax, pati na ng Roman Seal, upang walang makabukas nito; ang sinumang sumira sa selyo ay maaaring patayin. Ngunit hindi na inabot ni Maria ang ganitong tagpo dahil naigulong na ang bato nang sila ay makarating doon. Hindi na rin nila kinailangang tangkain na buksan ito. Ang ganitong pagharang at pagkontrol sa katawan ni Hesus ay hindi na bago sa mga gawain ng mga political and religious leaders. Kinokontrol nila at sila ang may access sa lahat ng bagay: sa pera, sa kaayusan, at sa mga ritwal. Sila ang nagpapasya at nagtatakda kung sino ang matuwid, kung sino ang makasalanan, kung sino ang karapat-dapat, at kung sino ang mga hamak. Ginagamit nila ang buwis, templo, at batas upang manipulahin ang mga tao, na nagresulta sa pagmamayagpag ng injustice kung saan maraming naging alipin at naghirap. Ang Ministeryo ni Hesus: Kabaligtaran ito ng ginawa ni Hesus. Kung hinaharangan ng mga lider ang access, ibinubukas naman ito ni Hesus para sa lahat. Nagbigay Siya ng access sa kagalingan para sa mga may sakit, pagpapatawad, pagtanggap sa mga makasalanan, at pag-asa sa mga itinakwil ng lipunan, habang hinahamon ang pagpapaimbabaw ng mga nasa kapangyarihan. Ang Kanyang buhay, ministeryo, at muling pagkabuhay ay nangangahulugang pagbibigay ng access sa kaganapan ng buhay; wala nang pwedeng humadlang sa kabutihan ng Diyos. Noon, kamatayan ang laging panakot sa mga tao, pero muling nabuhay si Hesus para mawala ang hadlang tungo sa buhay na ganap. Mga Makabagong “Bato” sa Ating Buhay: Sa ating buhay ngayon, marami pa ring “bato” na tila nagsasara ng pagkakataon upang makamit natin ang biyaya ng Diyos. Sa buong mundo, nariyan ang tatlong malalaking bato: imperialism, feudalism, at capitalism. Madalas ding pinipigilan, at kung minsan ay humahantong pa sa kamatayan, ang gawain at ministeryo ng mga sumusunod kay Hesus. Tila paulit-ulit na nakukulong si Hesus at sinasaraduhan ang pagkakataong malapitan Siya. Napakayaman sana natin sa resources, ngunit dahil nakaharang ang mga bato, pare-pareho tayong nahihirapang makamit ang access sa biyaya ng Panginoon. Lalo na para sa LGBTQ community, alam kong danas ninyo ang maraming batong iniharang—mga sandaling “access denied” kayo, sinasabihang bawal o hindi kabilang. Ngunit patuloy na ipinapaalala ng Panginoon na ang access ay ibinigay na Niya; walang nakaharang para tayo ay dumiretso, manalangin, at maniwala sa Kanya. Kahit may mga pumipigil sa pagtatayo ng ganitong simbahan, dito ninyo mararanasan ang pag-ibig ng ating Panginoon. Ang Mga Ebidensya ng Muling Pagkabuhay 1. Ang Mga Nakatiklop na Telang Lino Nang pumasok si Pedro sa libingan, nakita niya ang mga telang lino, at ang telang nakatakip sa ulo ni Hesus ay nakatiklop at inilagay nang hiwalay. Para sa mga Hudyo, mahalagang igalang ang katawan at gawin itong disente kaya ibinabalot sa lino. Praktikal din ito dahil wala silang embalsamo, at ang lino ang sumisipsip sa mga likidong lumalabas sa katawan. Ang ritwal ng pagbabalot sa telang lino ay ang kaganapan ng kamatayan. Kung ninakaw ang katawan, walang magnanakaw ang mag-aaksaya ng oras na tanggalin ang lino lalo’t ito ay didikit na sa sugatang katawan ni Hesus. Nawala ang katawan hindi dahil ito ay kinuha, kundi nabuhay si Hesus at hindi na Niya kailangan pang manatiling nakabalot. Ang simpleng telang ito na maayos na nakatupi ay ebidensya na Siya ay bumangon. Aplikasyon: Sa ating buhay pananampalataya, dapat din tayong magpakita ng ebidensya na tayo ay kasamang muling nabuhay. Kailangan nating kumawala sa mga “telang lino” na bumabalot sa atin na nagpapakitang tayo ay patay; kung hindi, magiging parang mga “mummy” o walking dead tayo na naging komportable na sa maling pakikitungo at panggigipit. Ipinapakita ng Panginoon na kayang pagtagumpayan ang kamatayan, at dapat din tayong mag-iwan ng ebidensya ng Kanyang muling pagkabuhay. 2. Ang Luklukan ng Awa (Ang Dalawang Anghel) Nakita ni Maria ang dalawang anghel na nakaupo kung saan inilagay ang bangkay ni Hesus, isa sa ulo at isa sa paa. Bakit sila nakaupo? Kung titingnan natin ang Exodo 25, inilalarawan doon ang Kaban ng Tipan (Ark of the Covenant) kung saan may dalawang kerubin sa magkabilang dulo ng “luklukan ng awa” (mercy seat). Doon nagtatagpo ang Diyos at nagaganap ang pagbabayad-sala. Ang mga anghel sa libingan ay nakaupo dahil hindi na nila kailangang magbantay kung maghahandog ng dugo ang mga tao. Naganap na ang pinakamainam na handog at nakamit na ang pagpapatawad; bukas na ang mesa para sa lahat, at may direkta na tayong ugnayan sa Diyos. Konklusyon: Tayo ang Patunay Paano tayo niligtas ng kamatayan ni Hesus? Hindi lamang ito nakatuon sa mismong kamatayan sa krus. Ang kaligtasan ay makikita sa Kanyang kapanganakan, ministeryo, kamatayan, muling pagkabuhay, at ang Kanyang mga ginawa sa pamamagitan ng mga alagad. Dahil sa muling pagkabuhay, ang kamatayan sa krus ay hindi isang pagkatalo kundi isang mapagpalayang tagumpay ng buhay laban sa kamatayan. Ang pagkabuhay muli ay hindi lamang mangyayari pagkatapos nating mamatay; maaari natin itong maranasan araw-araw. Mararanasan natin ito tuwing tayo ay tumutulong na alisin ang mga gumagapos sa mga tao, sa ating pagmiministeryo, at sa tuwing ipinapangaral natin ang mabuting balita. Ang pinakamagandang patunay na muling nabuhay si Kristo ay hindi ang puntod na walang laman, at hindi rin ang krus. Tingnan ninyo ang inyong katabi: ang bawat isa sa atin at kung paano natin ipinaparanas ang kabutihan ng Diyos, ang ating buhay mismo ang siyang pinakamagandang patunay. Muli, si Kristo ay buhay. Siya ay muling nabuhay, at ang buhay natin ang magiging patunay. Sa pangalan ng Diyos Ama, Anak, at Espiritu Santo, Amen. The post Easter: The Unsealed Entrance appeared first on Open Table Metropolitan Community Church.

NEWS: Carpio returns to Pag-asa Island after 14 years | Mar 29, 2026Subscribe to The Manila Times Channel - https://tmt.ph/YTSubscribe Visit our website at https://www.manilatimes.netFollow us: Facebook - https://tmt.ph/facebook Instagram - https://tmt.ph/instagram Twitter - https://tmt.ph/twitter DailyMotion - https://tmt.ph/dailymotion Subscribe to our Digital Edition - https://tmt.ph/digital Check out our Podcasts: Spotify - https://tmt.ph/spotify Apple Podcasts - https://tmt.ph/applepodcasts Amazon Music - https://tmt.ph/amazonmusic Deezer: https://tmt.ph/deezer Stitcher: https://tmt.ph/stitcherTune In: https://tmt.ph/tunein#TheManilaTimes Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Pagājušajā nedēļā Latvijā iestājies astronomiskais pavasaris, kas šogad arī ir pēdējais no visiem, jo pārējie pavasara veidi jau bija pasteigušies agrāk. Šogad visi pavasari klāt bija ļoti laicīgi. Solārais kā parasti iestājās 6. februārī, kad beidzas trīs tumšāko mēnešu periods. Tad februāra beigās, diennakts vidējai temperatūrai stabili paaugstinoties virs nulles, sākās meteoroloģiskais pavasaris. Pēc tam, kā nu kurā vietā, bet arī līdz marta vidum ir sācies fenoloģiskais pavasaris, kad mostas dzīvā daba, parādās pirmās augu veģetācijas pazīmes un masveidā sāk atgriezties gājputni. Protams, putnu migrācija turpināsies vēl labu brīdi. Tad vēl atsevišķi izšķir klimatisko pavasari. Tas ir tāds vidējais ilggadīgais datums, kad iepriekšējā trīsdesmitgadē ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris, un šis datums ir 11. marts. Kad būs pagājusi šī desmitgade, tad 2031. gadā datus pārrēķinās un ir diezgan droši, ka klimatiskā pavasara iestāšanās būs kļuvusi agrāka. Protams, ir kalendārais pavasaris, kas iestājas 1. martā, bet kam ar laikapstākļiem nav nekāda diža sakara. Un 20. martā sākās arī astronomiskais pavasaris. -- Bet iknedēļas saruna šoreiz ar pastnieci ciklā, kurā ar dažādu profesiju pārstāvjiem runājam viņu darbu, kas cieši saistīts ikdienā ar laika apstākļiem. Rusudana Pankule ir pastniece Skrīveros un sarunas ieraksts noritēja skaitā vietā - Aizkraukles pilskalnā, Daugavas krastā. Rusudana Pankule jau 30 gadus strādā par pastnieci. Savulaik visur pastu piegādājusi ar velosipēdu gan ziemā, gan vasarā. Tagad "Latvijas Pasts" nodrošina automašīnas pastniekiem. Sarunā uzklausām viņas novērojumus par laikaapstākļiem un to izmaiņām.

Pasaulē kļūst arvien nemierīgāki un arī grūtāk prognozēt, kas varētu notikt tālāk. Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps cer, ka citas pasaules valstis nāks viņam palīgā karā ar Irānu, vispirms jau lai atvērtu drošajam tranzītam tirdzniecības ceļu cauri Hormuza šaurumu. Tomēr Eiropa nav gatava vēl vienam karam, tāpēc Trampam nācās piekāpties teikt, ka amerikāņi tiks galā paši. Vēl viena valsts citā reģionā, kas ir nonākusi pamatīgā krīzē, ir Kuba. Ziņas, kas pienāk no sociālistiskās salas, liek jautāt, vai daudzus gadu desmitus tur valdošajam režīmam nav pienākusi "x" stunda? Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks.  Kuba – nākamais Trampa eksperiments? Pagājušajā piektdienā, 13. martā, Kubas prezidents Migels Diass-Kanels publiski atzina, ka viņa valdība ir iesaistījusies sarunās ar Savienoto Valstu administrāciju. Tādējādi konkrētākas aprises ieguva pieņēmumi, ka Kuba, viens no pēdējiem totalitārā komunisma sistēmas reliktiem mūsdienu pasaulē, varētu kļūt par mērķi nākamajai Donalda Trampa aizrobežu kontroles palielināšanas operācijai. Katrā ziņā valsts sekretārs Marko Rubio, kubiešu emigrantu atvase, visai nepārprotami licis manīt, ka Vašingtonas mērķis ir režīma maiņa Havanā. Kā zināms, šis režīms tur pastāv kopš 1959. gada, kad kreisā „26. jūlija kustība” ar Fidelu Kastro priekšgalā gāza līdz tam valdījušo diktatūru un padarīja Kubu par sociālistiski orientētu Padomju Savienības satelītu Rietumu puslodē. 2019. gadā režīms gan piedzīvoja zināmu liberalizāciju, kad konstitūcijas reforma atgrieza politiskajā sistēmā vairākas demokrātijām raksturīgas institūcijas un normas, legalizēja privāto kapitālu un ārvalstu investīcijas, tiesiskajā sistēmā atjaunoja nevainīguma prezumpcijas un prettiesiskas ieslodzīšanas aizlieguma principus. Tomēr Kubas Komunistiskās partijas vadošā loma un komunisma celtniecība kā valsts pastāvēšanas mērķis konstitūcijā palika, un pašreizējais prezidents Diass-Kanels ir tipisks padomju stila autoritārs līderis, kurš kopš 2021. gada ieņem arī partijas pirmā sekretāra amatu. Ciešākais režīma sabiedrotais reģionā līdz nesenam laikam bija Venecuēla, un zīmīgi, ka 3. janvāra operācijas laikā Karakasā gāja bojā trīsdesmit divi kubiešu militāristi un specdienestu darbinieki. ASV embargo tirdzniecībai ar Kubu ir spēkā kopš 1960. gada, un ir ilglaicīgākais šādu sankciju precedents mūsdienu vēsturē. Kopš šī gada janvāra Vašingtona īsteno pret Kubu naftas blokādi, un tas draud ar pilnīgu energosistēmas paralīzi salā, kura nu jau pāris gadus piedzīvo visai smagus elektroenerģijas padeves pārtraukumus. Valsts transporta un veselības aprūpes sistēmas esot uz sabrukuma sliekšņa. Kā galvenais Havanas režīma pārstāvis sarunās ar Savienotajām Valstīm tiek minēts Rauls Rodrigess Kastro. Viņa vectēvs Rauls Kastro kļuva par Kubas kompartijas pirmo sekretāru 2011. gadā, kad šo amatu pameta viņa vecākais brālis un ilggadējais režīma vadonis Fidels. 2021. gadā vectēvs Rauls, tobrīd deviņdesmitgadīgs, nodeva varas grožus Diasam-Kanelam, tomēr mazdēla Raula Rodrigesa loma sarunās apliecina, ka Kastro dzimta, lai gan tās pārstāvji vairs neieņem kādu no nozīmīgākajiem valsts posteņiem, ir joprojām ietekmīga. Kubas diplomātiskās misijas vadītāja ASV, Lianisa Torresa Rivera, uzsvērusi, ka Kubas politiskā sistēma un sociālistiskais modelis neesot apspriežami jautājumi. Pagaidām Havanas vara piesolījusi kā labas gribas žestu atbrīvot piecdesmit vienu politieslodzīto. Kopš 2021. gada, kad Kubā izcēlās plaši pret režīmu vērsti protesti, režīma cietumos tiek turēti apmēram 1200 politieslodzītie. Hormuza „Šaurā Bezizeja” Vakar, 17. martā, no Teherānas pienākušās ziņas vēlreiz apliecina sabiedroto gaisa spēku un izlūkošanas efektivitāti – gaisa triecienā nogalināts Irānas drošības padomes vadītājs Ali Laridžāni, pēdējos mēnešos nereti minēts kā patiesais režīma līderis. Tāds pats liktenis piemeklējis bēdīgi slavenās paramilitārās organizācijas „Bāsidž” komandieri Golamrezā Soleimāni. Lai nu kurš, bet šie vīri darīja visu, lai viņu atrašanās vieta nebūtu viegli konstatējama. Kas attiecas uz Modžtabu Hāmenejī, kurš pirms desmit dienām ieņēma Irānas garīgā līdera posteni nogalinātā tēva vietā, tad viņš publiskajā telpā joprojām nav manīts, un arvien ticamāka šķiet versija, ka jaunais rahbars tiešām nogādāts Maskavā, ciktāl arī smagi cietis uzlidojumā. Vērienīgai atriebei par savu komandieru nāvi Irānai acīmredzot trūkst jaudas, tomēr tās raķešu triecieni vakar laupījuši dzīvības diviem izraēliešiem un vienam Abū Dabī iedzīvotājam. Pēdējās nedēļas laikā globālās uzmanības degpunktā arvien vairāk izvirzījies Hormuza šaurums, kas paliek bloķēts lielākajai daļai kuģu satiksmes. Deficīts globālajā naftas tirgū tiek raksturots kā dramatiskākais kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu naftas krīzes un apjomos plašākais jebkad pieredzētais. „Brent” marķējuma jēlnaftas cena joprojām svārstās ap 100 dolāriem par barelu, un tiek lēsts, ka tikai Starptautiskās enerģētikas aģentūras dalībvalstu lēmums iepludināt tirgū četrsimt miljonu barelu no savām stratēģiskajām rezervēm liedz tai kāpt vēl augstāk. Saūda Arābija un Apvienotie Arābu emirāti daļēji kompensē tranzītu caur Hormuzu, izmantojot naftas vadus uz ostām Sarkanās jūras un Arābijas jūras piekrastē, taču to maksimālā kapacitāte ir ekvivalenta apmēram ceturtajai daļai no ierastās plūsmas cauri šaurumam. Irāna gan paziņojusi, ka cauri Hormuzam ļauts kuģot Ķīnas, Indijas, Pakistānas un arī NATO dalībvalsts Turcijas kuģiem, un tiek ziņots, ka daži šo valstu kuģi patiešām šķērsojot šaurumu pa īpašu maršrutu gar Irānas krastiem. Sākot ar 15. martu Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sociālo tīklu publikācijās un intervijās sāka paust prasību, lai Hormuza šauruma problēmas militārā risinājumā iesaistās arī citas valstis, bet 16. martā paziņoja, ka, ja nesagaidīs pretimnākšanu, tas būšot, citējot, „ļoti slikti NATO nākotnei”. Gaidītā militārā entuziasma vilnis no partneru puses tomēr izpalika. Kā viņu viedokļa kvintesenci pasaules prese visbiežāk citē Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa pirmdien teikto: „Tas nav mūsu karš, mēs to nesākām.” Ar dažādām diplomātiskās stilistikas niansēm no praktiski visām Eiropas galvaspilsētām izskan, ka ja kāds vēlas partneru iesaistīšanos tik nopietnā pasākumā kā karš, viņam būtu jāpapūlas informēt šos partnerus par saviem plāniem un kara mērķiem. Galu galā vakar pievakarē, uzņemot Baltajā namā Īrijas premjerministru Maiklu Mārtinu, mājastēvs paziņoja, ka Amerikai nekādu palīdzību nevajagot, tiesa, palīgos nenācēji esot nepateicīgi. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Did you know that simply saying 'Sir' or 'Ma'am' can actually lead to some pretty awkward moments here in Australia? Today, we're diving into the 'First Name Basis' rule and how the egalitarian culture shapes the Aussie workplace. - Alam niyo ba na ang simpleng pagtawag ng 'Sir' o 'Ma'am' ay pwedeng maging mitsa ng awkward moment dito sa Australia? Pag-usapan natin ang 'First Name Basis' at ang kulturang egalitarian sa Aussie workplace

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpuma spirāle attiecībās starp Ukrainu un Ungāriju. Eiropas politiskās aktualitātes. Aktualitātes analizē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis un atvaļinātais vēstnieks Andris Teikmanis. Irānas karš – vārdu un raķešu zalves Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, pirmdien, 9. martā, uzstājoties preses konferencē Floridā, solīja drīzas Irānas kara beigas, jo amerikāņu militārie spēki esot paveikuši savu darbu spīdoši un apmēram 80% no Irānas raķešu palaišanas iekārtām ir iznīcinātas. Šajā gadījumā ASV līdera sniegtā statistika varētu būt tuvu patiesībai, ciktāl tiek atzīmēts, ka Irānas raķešu un lidrobotu uzbrukumu intensitāte Izraēlai un Persijas līča valstīm kritusies teju līdz desmitajai daļai no sākotnējās jaudas kara pirmajās dienās. Tiesa, kā svētdien piesolījis Irānas Islāma revolūcijas sargu korpusa Gaisa spēku komandieris ģenerālis Madžids Musavi, tagad tikšot liktas lietā tikai nesējraķetes ar ne mazāk kā tonnu smagām kaujas galviņām. Pagaidām gan netiek ziņots par kādu šo izteikumu efektīvu realizēšanu dzīvē. Pērnās nedēļas nogalē parādījās ziņas, ka Irānas lidrobotu triecienu atvairīšanā sabiedrotajiem noderīga izrādījusies Ukrainas palīdzība – pēc Vašingtonas administrācijas lūguma ukraiņu lidrobotu pārtvērēju vienības jau ieradušās Katarā, Apvienotajos Arābu emirātos un Saūda Arābijā, kā arī ASV kara bāzēs Jordānijā. Sestdien starptautisko sabiedrību pārsteidza Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna paziņojums, atvainojoties Irānas triecienu skartajām kaimiņvalstīm un paziņojot, ka uzbrukumi tām vairs nenotikšot, ja vien no to teritorijas netiks vērsti triecieni pret Irānu. Tomēr irāņu uzbrukumu ģeogrāfijā nekas nemainījās, un šie prezidenta izteikumi tiek vērtēti kā, visdrīzāk, tobrīd Teherānas varas virsotnē valdošā apjukuma izpausme. Salīdzinoši mērenie spēki, kurus pārstāv Pezeškiāns, mēģinājuši spert soli kompromisa virzienā, taču atdūrušies pret radikāļu nesamierināmību. To, ka galvenā teikšana Teherāna joprojām ir šiem radikāļiem, apliecināja svētdien notikušās jaunā augstākā garīgā līdera vēlēšanas. Nogalinātā ajatollas Alī Hāmenejī vietā stājies viņa dēls Modžtaba Hāmenejī. 56 gadus vecais varasvīrs arī līdz šim tika uzskatīts par ticamāko tēva varas mantinieku. Pēc neoficiālām ziņām viņš līdz šim kontrolējis Revolūcijas sargu korpusa brīvprātīgo milicijas struktūru ar nosaukumu Apspiesto mobilizācijas organizācija jeb „Bāsidž”, kurai bija visai nozīmīga loma nesenajā asiņainajā pretrežīma protestu apspiešanā. Tāpat ir ziņas, ka viņš bijis galvenais rīkotājs finanšu plūsmām, kuras režīms ieguvis no tā kontrolētajiem uzņēmumiem, kas veido apmēram 60% no valsts ekonomikas. Nesenajos sabiedroto uzlidojumos tika nogalināti ne vien jaunā virsvadoņa abi vecāki, bet arī sieva un viens no bērniem. Pēc ziņām par Modžtabas apstiprināšanu amatā pasaules naftas cenas pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni – līdz pat 120 dolāriem par barelu, taču pēc tam piedzīvoja samazinājumu un šobrīd ir apmēram 82 dolāri par barelu, kas ir apmēram par piektdaļu dārgāk nekā pirms konflikta sākuma. Budapeštas avantūrists spēlē „va banque” Pagājušajā ceturtdienā, 5. martā, Ungārijas varas iestāžu rīcība sasniedza jaunu provokācijas un naidīguma līmeni attiecībā pret Ukrainu. Kādā benzīntankā pie Budapeštas apvedceļa Ungārijas pretterorisma policijas darbinieki pārtvēra Ukrainas valsts krājbankai „Oščadbank” piederošu konvoju, kas veica ierastu valūtas un zelta transportēšanu no Austrijas „Raiffeisen Bank” uz Kijivu, aizturēja septiņus pavadošos bankas darbiniekus un kravu – ASV dolārus, eiro un zelta stieņus pavisam apmēram 82 miljonu dolāru vērtībā. Aizturētie nākamajā dienā tika atbrīvoti un izraidīti no valsts, kamēr naudu un zeltu ungāru varas iestādes paturējušas. Pirmdien premjerministrs Orbans uzstājās Ungārijas parlamentā, kurš nobalsoja par īpašu likumu, ar kuru „Oščadbank” līdzekļi tiek arestēti uz diviem mēnešiem. Kā klāsta premjers, pastāvot aizdomas par iespējamu naudas atmazgāšanu un saistību ar kādu „kara mafiju” Kijivā, un ka nauda, iespējams, paredzēta Ungārijas opozīcijas finansēšanai pirms 12. aprīlī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Ukrainas Ārlietu ministrija nodēvējusi šo Budapeštas rīcību par valstisku reketu un vērsusies Eiropas Savienības institūcijās ar attiecīgiem pieprasījumiem par likumisko procedūru ievērošanu. Savukārt 10. martā Ungārijas parlaments pieņēma oficiālu rezolūciju, kurā noraidīja Ukrainas pievienošanos ES un visu turpmāko finansiālo vai militāro atbalstu Ukrainai no savienības puses, sasaistot to ar naftas plūsmas atjaunošanu no Krievijas pa cauruļvadu „Družba”. Viss notikušais turpina spriedzes kāpuma spirāli attiecībās starp Ukrainu un Ungāriju, kuras pusdemokrātiskajam vadonim ir īpaši siltas attiecības ar Kremli. Budapeštas rīcība, nu jau mērķtiecīgi graujot Ukrainas spējas pretoties Krievijas agresijai, laupījusi savaldību arī prezidentam Zelenskim, kurš, gan nesaucot Orbanu vārdā, izteicies, ka „šīs personas” adresi varētu iedot Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai tie parunā ar viņu „savā valodā”. Eiropas Komisija norādījusi, ka šādi draudi ir nepieņemamai. Tikām lielākā ungāru opozīcijas spēka – partijas „TISZA” – līderis Peters Maģars paziņojis, ka Budapeštā ieradusies īpaša Krievijas specdienestu darbinieku grupa ar mērķi ietekmēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus par labu Orbana partijai „Fidesz”. Operāciju, kas notiek diplomātiskās misijas aizsegā, kūrējot Krievijas Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko. Kā liecina neatkarīgu aptauju reitingi, „TISZA” kopš pagājušā gada nogales apsteidz „Fidesz” un tai ir reālas iespējas panākt varas maiņu Ungārijā. Eiropas politiskās aktualitātes 8. martā notikušajās Vācijas federālās zemes Bādenes-Virtembergas Landtāga vēlēšanās uzvaru jau atkal svinēja zaļie, gan tikai par pusi procenta apsteidzot savus galvenos konkurentus kristīgos demokrātus. Abām partijām tagad būs vienāds mandātu skaits zemes likumdevējā, un viss liecina par to, ka partijas „Alianse 90/Zaļie” līderis Džems Ezdemirs kļūs par pirmo turku izcelsmes federālās zemes ministru prezidentu Vācijas vēsturē. Lielākais proporcionālais ieguvējs šajās vēlēšanās ir radikāli labējā „Alternatīva Vācijai”, kas vairāk nekā dubultojusi savu mandātu skaitu, tomēr vācu iekšpolitikā pieņemtais princips nepielaist šos radikāļus varai padara nedomājamu teorētiski iespējamo koalīciju starp „Alternatīvu” un kristīgajiem demokrātiem. Tikām arī šīs vēlēšanas Bādenē-Virtembergā apstiprina jau labu laiku iezīmējušos skumjo tendenci vācu sociāldemokrātiem un liberāļiem. Sociāldemokrātiskā partija knapi pārvarējusi piecu procentu barjeru un zaudējusi pusi no līdzšinējiem mandātiem, kamēr liberālā Brīvā demokrātiskā partija palikusi vispār ārpus federālās zemes parlamenta. Uzmanība tagad pievērsta nākamajām federālās zemes vēlēšanām, kas 22. martā gaidāmas Reinzemē-Pfalcā. Šajā izteikti industriālajā reģionā sociāldemokrāti ir pie varas jau trīsdesmit piecus gadus, tomēr, saskaņā ar aptaujām, pašreiz reitingos manāmi atpaliek no kristīgajiem demokrātiem. Iemesls esot ne vien vispārējais kreisi centrisko popularitātes kritums Vācijā, bet arī Reinzemes-Pfalcas sociāldemokrātu līdera Aleksandra Šveicera zemā popularitāte. Gluži tāpat kā kaimiņos Bādenē-Virtembergā, arī šeit „Alternatīva Vācijai” kopš iepriekšējām vēlēšanām krietni augusi popularitātē, un sagaidāms, ka iegūs ne mazāk kā 15% vēlētāju balsu, atbīdot uz ceturto pozīciju zaļos. Ticamā kristīgo demokrātu uzvara 22. marta vēlēšanās nāktu krietni par labu kanclera Merca pozīcijām Vācijas federālā līmeņa politikā. Savukārt Vācijas kaimiņvalsts Nīderlande pēc oktobra nogalē notikušajām ārkārtas vēlēšanām beidzot tikusi pie ministru kabineta. Tā vadītājs Robs Jetens, sociālliberālās partijas „Demokrāti 66” līderis, savos trīsdesmit astoņos gados kļuvis ne vien par jaunāko premjerministru valsts vēsturē, bet arī par pirmo atklāto geju šajā amatā. Viņam nāksies vadīt mazākuma valdību, kas ir reta parādība Nīderlandes politikā. „Demokrātu 66” koalīcijas partneri ir labēji centriskā Tautas partija brīvībai un demokrātijai un konservatīvie no partijas „Kristīgi demokrātiskais aicinājums”. Nepieciešamo atbalstu mazākuma valdībai, kurai parlamentā ir tikai nedaudz vairāk par trešdaļu mandātu, sniedzis sociāldemokrātu bloks – Zaļo-kreiso partijas un Darba partijas alianse. Valdībai izdevies pārliecināt kreisos atbalstīt arī tādus tradicionāli viņiem netīkamus soļus kā bezdarbnieku pabalsta termiņa samazināšana un potenciāla pensijas vecuma palielināšana, toties paredzot plašu finansējumu mājokļu celtniecībai. Salīdzinot ar iepriekšējo valdību, pamanāmāka ir Jetena kabineta ievirze aizsardzības spēju stiprināšanā un solidaritāte ar Ukrainu – pirmā jaunā premjera ārvalstu vizīte bija uz Kijivu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Maraming Pilipino ang lumaki na may naririnig na ganito: “Dapat binyagan agad ang baby, kung hindi baka maging tiyanak.” Pero pagdating sa usapang pananampalataya, may ibang nagsasabi na mali daw ang pagbibinyag sa mga sanggol. Ayon sa ilang Born Again Christians, kailangan muna daw ng personal profession of faith bago mabinyagan—at dahil hindi pa kayang magsalita ng baby, hindi daw dapat sila binibinyagan. Pero totoo nga ba iyon? Sa video na ito, ipapaliwanag natin ang 3 malinaw na dahilan kung bakit tama at makabuluhan ang pagbibinyag sa mga sanggol ayon sa pananampalatayang Katoliko. Pag-uusapan natin: • Ano ang ginagawa ng unang mga Kristiyano tungkol sa pagbinyag ng buong pamilya • Ano ang mga talata sa Bibliya na sumusuporta sa infant baptism • At ang pinakamalalim na dahilan kung bakit ang pagbinyag ng sanggol ay isang malinaw na patunay na ang kaligtasan ay biyaya ng Diyos At kung makarating ka sa Reason #3, baka magulat ka—dahil kahit ang ilang Born Again Christians ay posibleng sumang-ayon sa puntong ito. Kung gusto mo ng mga videos na nagpapaliwanag ng Catholic faith sa simple at malinaw na paraan, consider subscribing to the channel. Ang mission natin dito ay simple lang: Gawing viral ang pananampalatayang Katoliko.

Much has been said about Alvin Aragon — at oo, gumawa pa kami ng 3-part series sa The Sentinel Ph para himayin ang issue. Check it out after watching this video. Pero sa episode na ito, iba ang focus natin: paano hinandle ng media ang buong issue? May mga nagsasabi na wina-weaponize daw ang Christianity laban sa LGBTQ community. Pero tanong: posible rin bang ang media naman ang wine-weaponize para i-normalize ang LGBTQ ideology? Kung isa kang kabataan today na kumukuha lang ng impormasyon sa mainstream media at news sites — walang guidance ng magulang — malamang ang magiging conclusion mo: LGBT lifestyle = GOOD. Christianity = ARCHAIC. Matapos ang Alvin Aragon issue, sunod-sunod ang celebrity reactions. Pag-usapan natin ang mas malaking picture: Why is it na mas madalas ibalita ang trans representation sa beauty pageants, pero hindi ang mga kaso ng trans athletes dominating women's sports gaya ng nangyari kay Lia Thomas? Bakit hindi mas napag-uusapan ang mga policy debates sa Europe kung saan may pushback na sa gender ideology — tulad sa Hungary, Romania, Sweden, United Kingdom, at Finland? Agenda ba ito? O simpleng selective reporting lang? Kung gusto mo ng perspektibong hindi mo madalas marinig sa local mainstream media, make sure to subscribe, hit the notification bell, at i-share ang video na ito. Follow The Sentinel Ph for more content like this. Dahil kung hindi natin pag-uusapan ang kabilang side — sino pa? #AlvinAragon #MediaBias #LGBTQDebate #ChristianPerspective #GenderIdeology #TheSentinelPh The Media is WEAPONIZED to Normalize LGBTQ IdeologyJay Aruga's Book "Conservative Ka Ba? A 3-Step Approach to Protecting the Family from Woke Ideology" is NOW Available in Shopee: https://shopee.ph/product/274489164/25685460706/ Subscribe to our Youtube channel:http://www.youtube.com/@OfficialTheSentinelPH?sub_confirmation=1

Akala ng marami, kapag Muslim country — mahirap na para sa Christianity. Pero alam mo ba na sa bansang Indonesia, na may pinakamalaking Muslim population sa buong mundo, may steady at documented growth ang Catholic population sa ilang rehiyon? Sa video na ito, tatalakayin natin ang history kung paano dumating ang Katolikong pananampalataya sa Indonesia — mula sa early missions, colonial period, hanggang sa pagtatatag ng local Church hierarchy — at kung bakit may mga lugar doon na patuloy ang pagdami ng mga Katoliko ngayon. Paanong ang ilang kabataan sa Indonesia ay Muslim noon, Katoliko na ngayon? Pag-uusapan din natin ang mga key factors tulad ng Catholic education, charity and service institutions, personal relationships, inculturation, at sacramental life — at kung paano ito nakakaapekto sa faith growth kahit sa isang Muslim-majority nation. Clue: hindi dahil sa debate ng Katoliko vs Muslim. Kung gusto mo ng ganitong Catholic history + global faith growth content — panoorin hanggang dulo at sumali sa usapan sa comments. #Catholic #Indonesia #ChurchHistory #CatholicGrowth #Apologetics Bansang Muslim, DUMADAMI KATOLIKO Join Filipino podcaster and vlogger, Jay Aruga host of The Jay Aruga Show, the first conservative podcast and vlog in the Philippines.Jay Aruga's Book "Conservative Ka Ba? A 3-Step Approach to Protecting the Family from Woke Ideology" is NOW Available in Shopee:https://shopee.ph/product/274489164/25685460706/Hallow - Try Hallow's Premium contents for FREE: https://hallow-web.app.link/e/jayarugaFollow The Sentinel Ph Facebook Page: https://www.facebook.com/TheSentinelPh LIKE & SUBSCRIBE for new videos. https://www.youtube.com/@JayAruga?sub_confirmation=1Listen and learn from previous episodes of The Jay Aruga Show podcast here https://podcasters.spotify.com/pod/show/thejayarugashow Follow on Twitter: https://twitter.com/jagaruga Follow on Instagram: https://www.instagram.com/jay.aruga Follow on Facebook: https://www.facebook.com/TheJayArugaShow Subscribe on YouTube: https://www.youtube.com/@JayAruga?sub_confirmation=1Get vidIQ to grow your channel faster!

La medicina española ha sido un puente fundamental entre la tradición clásica y la ciencia moderna. Lejos de la imagen de oscurantismo inquisitorial que se ha querido transmitir por la leyenda negra, España ha sido clave en la recuperación del saber clásico y en la revolución científica. Personajes como Servet, Balmis, Cajal, Pagés, Trueta, Barraquer, Grande Covián, Marañón, Salas, Morreale, Mojica o Barbacid, por citar algunos, constituyen un ejemplo de un país que enseñó al mundo a mirar hacia el interior del ser humano y también hacia fuera, a la salud de la humanidad. Aunque como en tantas cosas, esta historia, estos personajes, no sean conocidos por el gran público. Hemos hablado con el doctor Miguel Ángel Cuesta, coordinador del libro “Contribuciones de la medicina española al mundo” (Edaf) y con Lluís Montoliu (CNB/CSIC) y Fernando de Castro (Centro de Neurociencia Cajal/CSIC), autores de algunos de los capítulos. En este programa hemos hablado en numerosas ocasiones del origen de la vida… Seguramente nunca llegaremos a conocer como fue el proceso que dio lugar a los primeros seres vivos, pero Carlos Briones nos ha contado un interesante estudio sobre pequeñas secuencias de ARN capaces de copiarse a sí mismas. Ana Maymó nos ha contado un estudio el CSIC que revela cómo el calentamiento global amplificó la DANA de Valencia… Es el primero en evaluar el papel del cambio climático en la dinámica interna de este fenómeno meteorológico. Con testimonios de Carlos Calvo, investigador del Centro de Investigaciones sobre Desertificación (CSIC/UV/ Generalitat Valenciana), coordinador del estudio. Con Javier Cacho, hemos rendido homenaje a Josefina Castellví, impulsora y directora de la primera base antártica española. Escuchar audio

Socialism vs Capitalism — alin nga ba ang mas makatarungan, mas epektibo, at mas aligned sa moral values?

@GlowByRamon is in the house! This week, we're getting nerdy with NYC-based cosmetic chemist, product developer and aesthetician, Ramón Pagán. Nearly 350,000 social media fans tune in to Ramón's all-revealing videos, whether he's pulling back the curtain on mystery ingredients, sharing the secrets to viral skincare formulations or personally whipping up something to achieve glass skin. Today, Ramón delivers his beauty cheat sheet to think (and shop!) just like a cosmetic chemist.But first, tune in for a rapid fire round of The Traitors – *skincare edition* – in partnership with our friends at Sephora, where Carlene is on the hot seat to prove which skincare habits are trustworthy, or traitorous lol.In our conversation with Ramón, you'll learn about:What makes an ingredient “expensive”? Are any $300 creams worth the coin?Behind the sunscreen headlines: Why Ramón believes that the recent avobenzone data needs to get more news. “Alcohol-free”: Does your makeup or skincare actually need to be alcohol-free to be safe and/or effective? What makes an ingredient “active” or not?: The real difference between glycerin and vitamin C.What Ramon makes of the “friction” online between cosmetic chemists, creators, founders and more. Is there a “right” side? Stay tuned to the end for a “Save or Splurge” cosmetic chemist edition – Ramon shares the products you *actually* need to invest in vs save on. The exact products that Ramón has emptied - time and time again.