Podcasts about Andrejs

"Militārais poligons “Lāču sils”. Alūksnes meži. 95 topošie rezervisti apgūst iemaņas, lai iekļautos armijā. Starp pārējiem arī žurnālists Uģis Joksts, NMPD ārsta palīgs Rafaels Ciekurs. Un kardiologs Andrejs Ērglis.

2005. gada 5. martā skanēja pirmā raidījuma Zināmais nezināmajā epizode. Pa šo laiku raidījums šķetinājis neskaitāmas zinātnes mīklas, aicinājis uz sarunām simtiem pētnieku un zinātnieku un pat pabijis vairākos kontinento. Šo epizodi veltām raidījuma apaļajai jubilejai. Ielūkojamies aizraujošos stāstos, tuvāk iepazīstam arī Jūs, mūsu klausītāji. Skaidrojam, ko pētniekiem nozīmē stāstīt par zinātni un iedvesmoties no sarunām radio, un vēl daudz citu dāvanu mums šīs dienas raidījumā. Raidījuma ievadā Toms Bricis iepazīstina, kādi bijuši laikapstākļi 5. martā dažādos gados. Toms, kas raidījuma komandai atkal pievienojies šogad, bet atminas arī, ka jau iepriekš vadījis dažus raidījumus Zināmais nezināmajā. Pirmais raidījums skanēja 2005. gada 5. martā un sākumā tas skanēja reizi nedēļā sestdienu pēcpusdienās. Pirmā raidījuma viesis bija etnomuzikologs Mārtiņš Boiko, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Ar viņu arī sazinājāmies pirms šī raidījuma, lai jautātu, vai viņš atceras šo raidījumu pirms 20 gadiem un arī interesētos par viņa pētījumiem šobrīd. 20 gadu laikā ir noticis daudz vērienīgu izmaiņu pasaulē, zinātnē, tehnoloģijās, klimatā, arī saziņas iespējās. Šo gadu laikā raidījums ir bijis klāt vairākos nozīmīgos notikumos. Uzklausām arī raidījuma cītīgus klausītājus, daži no viņiem ir arī raidījuma viesi. Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ģenētiķis Īzaks Rašals, dziedātāja un bijusī politiķe, tagad pedagoģe un mūziķe Evita Zālīte, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Gundars Āboliņš rosina raidījumu dēvēt otrādi - Nezināmais zināmajā, „jo es ar katru reizi kaut ko jaunu uzzinu, ko es līdz šim neesmu zinājis it kā zināmajās lietās”. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atklāj, kā viņa viesošanās raidījumā palīdzēja pētījumam, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas virsārsts, Rīgas Stradiņa universitātes docents, Medicīnas fakultātes zinātņu prodekāns, vadošais pētnieks Kārlis Rācenis stāsta, kā viņam raidījumā dzirdētais bija būtisks pavērsiens sākt pētniecību. Bet sociālajos medijos klausītājiem jautājām, par kuru no jautājumiem cilvēki gribētu ātrāk uzzināt. Piedāvātās tēmas bija: kura ir tuvākā apdzīvojamā planēta, lai varam uz tās patverties; kas notiks ar golfa straumi; kur paliek brilles; kāpēc vēderā vienmēr paliek vieta desertam? Aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd, acīmredzot turbulento ģeopolitisko apstākļu dēļ, klausītājus nomāc jautājums, kura ir tuvākā apdzīvojumā planēta, kur varēsim patverties, lai arī pirms pāris dienām populārāks bija jautājums - kāpēc pēc sātīgām pusdienām aizvien varam nolocīt arī saldo?

Stāsta Saulkrastu novada Kultūras centra krājuma glabātāja Ilva Erkmane Tā bija Karlīne Damroze, dzimusi Krauklis, kuru viņš satika Rīgā, bet kura bija viņa novadniece. Karlīne dzimusi pavisam netālu no Kalna Kaibēniem, kur Reinis Kaudzīte strādāja par skolotāja palīgu un vēlāk par skolotāju, un arī pavisam netālu no Mādariem, kur Reinis bija dzimis. Karlīnes dzīve nebija vienkārša. 20. gs. sākumā, kad Reinis Kaudzīte viņu sastop Rīgā, Karlīne ir šķīrusies, ieguvusi izglītību un strādā par vecmāti. Reinis nerunā par mīlestību. Sastopot Karlīni, viņš saka: "Karlīnīt, uzadi man zeķes, pirktas negribu… Karlīnīt, uzšuj man kreklu, pirktu negribu..." Galu galā Reinis lūdz: "Nāc mani apkopt!" Viņi dzīvo Mežaparkā, Kaizervaldē, īrē tur vairākas istabas. Pēc tam dodas uz Siguldu, tad – uz Cēsīm, kur nolemj celt māju, bet galu galā sastrīdas un Karlīne dodas uz Skujeni pie savas māsas. Reinis ir gatavs pavadītājs! Sēžas ratos, nodzīvo gandrīz nedēļu pie Karlīnes māsas. Kopā dzied, uzspēlē kārtis un atvadās. Karlīne Skujenē iekopj mazu dārziņu. Kādu dienu viņa redz – Reinis nāk pār lauku, mētelis pār elkoni… Garām nācis… Kad pienācis jau rudens un Reinis savus apciemojumus atkārtojis vairākkārt, viņš Karlīnei saka: "Es redzu, ka tev liels prieks uz tavu dārziņu. Nu tad gādāsim sev mājiņu un dārziņu!" Reinis Kaudzīte kopā ar Karlīni Damrozi dodas uz Neibādi un ar ko gan citu, ja ne tvaikoni "Neibāde"... Viņi ierodas Pēterupē Bīriņu krogā (kas tagad pārtapis par kristīgo patversmi "Betānija") un no balkona Reinis ierauga kādu māju. Viņš saka: "Ja tāda māja būtu pārdodama, es to pirktu noteikti!” Galu galā viņi nopērk māju turpat līdzās noskatītajai un Karlīne drīz vien kļūst par šīs mājas īpašnieci. 1914. gada novembra apdrošināšanas polisē, kur māja ir apdrošināta par 3000 rubļu, kā īpašniece tiek jau norādīta Karlīne Damroze. Apdrošināšanas polise nav nejaušība, jo Reinis Kaudzīte ir apdrošināšanas idejas īstenotājs Vidzemē. Kopā ar Stērstu Andreju viņi sagatavo pirmos apdrošināšanas noteikumus, kurus uzraksta Reinis, bet Stērstu Andrejs, kurš studējis Tērbatā, pārraksta šos noteikumus juridiskā valodā. Karlīnes dzīve nav vienkārša arī kopā ar Reini, lai gan Reinis saka: "Ar mani tev būs viegli: brokastis es ēdu tikos, pusdienas – tikos un vakariņas tikos…" Rakstīdams viņš parasti sēž zeķēs un tad, aizdomājies, izskrien dārzā vairākas reizes. Un tad Reinis Kaudzīte Karlīnei saka: "Tu visādi citādi laba, tikai pārāk tīrīga: uz to tīrīšanos vien stāvi." Kad, pastaigājoties pa Neibādi un Pēterupi, Karlīne ieskatās skatlogos, vēloties nopirkt kādu grāmatu vai laikrakstu, Reinis saka: "Ko niekus! Citi tikai pārgremo citu domas, paši nekā uzrakstīt nevar. Tur nekā nav! Nav ko lasīt…" Kad Reinis Kaudzīte sajūt, ka viņa mūžs tuvojas noslēgumam, viņš dodas savā pēdējā ceļojumā. Ir apceļota Eiropa, ir apceļota Krievija, ir apceļoti dienvidi, bet šajā pēdējā ceļojumā Reinis Kaudzīte dodas uz Kalna Kaibēniem. Un Karlīne gan kā Pirmā pasaules kara laikā, gan arī Reiņa ciemošanās laikā, paliek Pēterupē. Viņa gan parasti raksta tā smalki – "Neibāde", jo tā skan labāk. Šeit jāpiebilst, ka Bīriņmuižai piederošā Pēterupe un Neibāde šodien ir Saulkrastu pilsētas daļas. Reinis Kaudzīte aiziet mūžībā Kalna Kaibēnos 1920. gadā. Karlīne saņem ziņu, steidzas uz bērēm, bet nepaspēj. Kad viņa ierodas Vecpiebalgā, viņas atmiņās skan: "Kamēr sameklēju zirgu, vedēju, kamēr aizbraucu, mans Kaudzīte jau zem zemes. Parunāju gan ar Matīsu (Matīss Kaudzīte, Reiņa Kaudzītes brālis, rakstnieks I.A.), tas tāds žēlīgs bija." Taču šī nožēla Karlīnei iet līdzi tāpat kā runas Vecpiebalgā un Pēterupē, ka Karlīne esot likusi vien Reinim kazu ganīt un neko labu viņš no viņas nav sagaidījis. Tas viņai rūgti sāp. Pēc Reiņa nāves Karlīne atsāk savu vecmātes arodu. No 1921. līdz 1922. gadam, kā tas ir redzams viņas bērnu saņēmējas dienasgrāmatā un vēl arvien ir saglabājusies, Karlīne visā Pēterupes apkārtnē – Bīriņos, Sējā, Pēterupē, Skultē – ir pieņēmusi gandrīz 100 bērnus. Tas nozīmē, ka gada laikā viņa ir devusies uz dzemdībām katru trešo, ceturto dienu. Karlīne Damroze bija arī ļoti aktīva Pēterupes draudzes Dāmu komitejas dalībniece. Viņa sniedza padomus sievietēm gaidībās, stāstīja par bērnu apkopšanu, veselību, rīkoja Ziemassvētku bazārus, cepa piparkūkas, ziedoja naudu un – galu galā – pat norunāja tautasdziesmas kādā sarīkojumā. Karlīnes savāktās tautasdziesmas arī šobrīd ir atrodamas Latviešu folkloras krātuves vietnē garamantas.lv. Pēterupes draudzes Dāmu komitejas dalībnieces nesaņēma apsveikumus 8. martā un nesvinēja šo dienu, bet viņu darbība Pēterupē un tās apkārtnē bija īstena sieviešu kopdarbība, apvienošanās un solidaritāte. Un par to pateicība arī Karlīnei Damrozei – Reiņa Kaudzītes dzīvesbiedrei.

Schwerter, Ritter und Hollywood – was ist Fakt und was ist Fiktion? Andrej Pfeiffer-Perkuhn von Geschichtsfenster spricht mit uns über das Mittelalter in der Popkultur. Warum sehen wir immer schlammbedeckte Dörfer? Wie realistisch sind Filmschlachten? Und warum haben viele Dokus fragwürdige Fecht- und Rüstungsszenen? Neben Medienkritik geht's natürlich auch um Andrejs eigenen Werdegang, seine Erfahrungen im Living History und seine Liebe zur Geschichte. Außerdem klären wir die wichtigste Frage: Wie viel wiegt ein Schwert wirklich? Shownotes, Transkription und mehr unter https://www.schwertgefluester.de/andrej-geschichtsfenster/ Schwertgeflüster ist ein Podcast von Alexander Fürgut und Michael Sprenger. Alexander ist Trainer und Mitgründer der Schwabenfedern Ulm, Autor von Der Schielhau im Detail und ficht Langschwert und Rapier. Michael ist Trainer und Mitgründer vom Fencing Club Dresden und ficht vor allem Langschwert. Dir gefällt der Podcast? Dann unterstütze uns auf auf Patreon oder lass uns eine Bewertung da. Du findest uns auch über unsere Website, bei Facebook, Instagram, YouTube sowie Spotify und überall sonst wo es Podcasts gibt. Du hast Anmerkungen zur Folge, Themenvorschläge oder möchtest als Gast in den Podcast kommen? Dann schreib uns an post@schwertgefluester.de oder komm auf den Schwertgeflüster Discord-Server.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Lāčplēša dienā raidījumu veltām zinātnes neatsveramajam atbalstam mūsu drošībā. Inženieri Latvijā ciešā sazobē ar aizsardzības nozari rada inovācijas valsts fiziskajai un kiberdrošībai. Sākot ar droniem un aizsargvestēm, beidzot ar datiem - visās šajās jomās tapuši pētījumi ar mērķi stiprināt valsts drošību. Kādi ir šie risinājumi un kas ikdienā ir nepieciešams militārajām struktūrām, lai ar moderniem risinājumiem aizsargātu valsti? Būt modram un gatavam diemžēl ir mūsdienu realitāte, ar patstāvīgiem kara draudiem Eiropā sadzīvojam jau kādu laiku un pavisam loģiska šķiet nepieciešamība radīt aizvien jaunākas un efektīvākas ierīces un iekārtas, lai savu valstu pasargātu. Raidījumā Zināmais nezināmajā pētnieki skaidro, kādus risinājumus var radīt, lai aprīkojums nepieviltu un lai mēs varētu justies ne tikai fiziski droši, bet droša būtu arī mūsu digitālā vide. Sarunājas Sergejs Gaidukovs, Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors, Andrejs Šiškins, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un virsmu tehnoloģijas institūta vecākais pētnieks, ķīmijas doktors, Uģis Briedis, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta asociētais profesors, vadošais pētnieks, un Roberts Kits, Aizsardzības ministrijas Aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta Inovāciju un pētniecības atbalsta nodaļas vadītājs. Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība Šī gada augustā raidījumā stāstījām par Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības un tās partneru rīkotām vērienīgām starptautiskām mācībām “Locked Shields 2024”, kurās Latvijas un NATO vienību komanda šajā pavasarī izcīnīja 1. vietu. Tagad stāsta turpinājums. Tuvāk iepazīstam pašu Zemessardzes Kiberaizsardzības vienību - tās darbu ikdienā un vienības zemessargus. Vienība šogad svinēja 11. dzimšanas dienu - tā dibināta 2013. gadā un pulcē vairākus simtus brīvprātīgo. Tiekomies ar Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības komandieri majoru Ronaldu Mandeli un zemessardzi Ingrīdu. Kiberdrošība, kiberaizsardzība, kiberuzbrucēji - tie ir šobrīd plaši lietoti jēdzieni, lielā mērā saistībā ar karadarbību Ukrainā. Par dažādiem kiberdrošības aspektiem mēs ikdienā bieži dzirdam komentārus no institūcijas CERT.lv, kuras darbs iet roku rokā ar Zemessardzes Kiberaizsardzības vienību. Bet kā savulaik radās ideja par šādu vienību, stāsta majors Ronalds Mandelis.    

Kāda ir vientulības loma atkarības ilgtspējā un smagumā? Kas izlīdzina dzimumu lomas, kuras vēl arvien stingri iesēdušās sabiedrības izpratnē, veicinot savu emociju slēpšanu un uzkrāšanu? Par šīm un citām tēmām raidījumā "Tiksim skaidrībā" tā veidotāji Andris Mediāns un Toms Treibergs sarunājās ar teologu un garīgās veselības kopienas "Elizeja" pārstāvi Kasparu Simanoviču.

Kāda ir vientulības loma atkarības ilgtspējā un smagumā? Kas izlīdzina dzimumu lomas, kuras vēl arvien stingri iesēdušās sabiedrības izpratnē, veicinot savu emociju slēpšanu un uzkrāšanu? Par šīm un citām tēmām raidījumā "Tiksim skaidrībā" tā veidotāji Andris Mediāns un Toms Treibergs sarunājās ar teologu un garīgās veselības kopienas "Elizeja" pārstāvi Kasparu Simanoviču.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Atvest uz Rīgu Bostonas simfonisko orķestri ir piepildījies sapnis, šodien Rīgā sacīja diriģents, Bostonas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Andris Nelsons. Bostonas simfoniskais orķestris Rīgā koncertēs pirmo reizi, un koncerti gaidāmi nākamā gada 11. un 12. maijā Latvijas Nacionālajā operā. Tie iekļausies Bostonas simfoniskā orķestra Eiropas turnejā, kas veltīta Dmitrija Šostakoviča mūzikai, pieminot komponista nāves 50.gadadienu. Koncertus organizē Andreja Žagara Kultūras attīstības fonds. 11. maija koncertā tiks atskaņota Šostakoviča Sestā un Astotā simfonija, bet 12. maijā līdzās Šostakoviča Piecpadsmitajai simfonijai izskanēs arī Pirmais vijolkoncerts, kurā kā soliste uzstāsies latviešu vijolniece Baiba Skride. Andris Nelsons atzīst, ka gan viņš, gan orķestris esot sajūsmā par iespēju uzstāties viņa dzimtajā pilsētā. Diriģents pieminēja, ka iepriekš viņam bija iespēja uzstāties Latvijā kopā ar Baireitas festivāla orķestri un 2018. gadā – ar Leipcigas "Gewandhaus" orķestri. "Esmu īpaši lepns iepazīstināt Latvijas klausītājus ar Bostonas simfoniskā orķestra izcilo sniegumu. Rīga man ir īpaši nozīmīga pilsēta, jo šeit mācās mana meitiņa, šeit dzīvo mani vecāki, un tieši šeit es uzsāku savu ceļu pie mūzikas," sacīja Nelsons. Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš norāda, ka maestro tas ir prieks, bet operai tas esot gods: "Katru reizi, kad uzņemam mājās "savējos", tas ir īpaši," viņš saka. "Biļetes sāksim tirgot operas platformā decembra sākumā, par ko informēsim atsevišķi. Bet pēc pieredzes jau zinu, ka tas prasīs apmēram septiņas minūtes, lai biļetes būtu izpirktas." Jau tagad tiekot domāts par to, lai gaidāmie koncerti būtu pieejami ne tikai izmeklētai publikai, bet arī plašākam skatītāju lokam, par ko stāsta Andreja Žagara Kultūras attīstības fonda mākslinieciskais vadītājs Arturs Maskats. "Man ir sajūta, ka šo visu no mākoņa maliņas vēro arī Andrejs Žagars, kurš šos procesus izjūt un noteikti pat koordinē. Runājot par studentiem, noteikti ir jābūt šai atgriezeniskajai saitei. Ja pilsētā un valstī ierodas tik slaveni mūziķi, tad ir svarīga jaunās paaudzes iesaiste, pie kā mēs noteikti strādāsim. Šādas iniciatīvas un domas ir arī no Bostonas orķestra un tā vadības puses. Ir jāstrādā ar Mūzikas akadēmiju, patiesībā šis sadarbības modelis jau ir samērā labi izveidojies. Konkrētas meistarklases, kad meistari ierodas Mūzikas akadēmijā, kā tas nupat bija ar Jormu Panulu, kur studenti var būt klāt mēģinājumā un redzēt, kā programma kopā veidojas. Tas ir pilnīgi citādi, nekā vienkārši atnākt uz koncertu kā publikai. Atceros jaukos laikus, kad Andris pats devās pie Marisa Jansona Eiropā skatīties viņa mēģinājumus. Tas bija un visiem ir ļoti, ļoti vērtīgi." Bostonas simfoniskā orķestra Eiropas turneja sāksies Vīnē, bet noslēgsies Leipcigā ar astoņu dienu rezidenci Leipcigas Šostakoviča festivālā. Tajā klausītāji varēs izbaudīt Šostakoviča mūziku, kuru iecienījuši gan Bostonas simfoniskā orķestra mūziķi, gan arī pats diriģents Nelsons.    

Sirsnīgas sarunas par sirdi – kas nāk sirdij par labu, ko sirds dažreiz grib pateikt, kā to saprast un sadzirdēt, un kā rūpēties par mūsu mazo, nenogurstošo motoru, lai tas pukstētu netraucēts? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas fizioterapeite Līna Puga. 29. septembrī atzīme Pasaules sirds dienu. Inese Mauriņa atgādina, ka šīs dienas mērķis ir mudināt cilvēkus pievērst uzmanību tam, lai sirds ilgāk darbotos un lai cilvēkiem būtu laba veselība. Tāpēc akcentē trīs lietas: pirmā ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver uzturu, kustības, arī miegu, atmest kaitīgos ieradumus un censties mazināt stresu. Otrs - pārbaudīt sirds veselību pie ģimenes ārsta. Trešais - atgādināt par sirds veselību arī likumdevējiem un lēmumu pieņēmējiem. Ir sākts darbs pie sirds un asinsvadu slimību plāna izstrādes, kur apkopotas labas iniciatīvas, bet ir svarīgi šo darbu turpināt.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Školský spolek Komenský provozuje ve Vídni školu stejného jména. Vlastně tři školy - mateřskou, základní a gymnázium.

  Itūreiz gastejom Kanadā. Raudzeisim ite atrast latvīšus, latgalīšus i pavaicuot, kaidys īspiejis uzturēt latvīteibu i latgaliskumu sevī i īaudzynuot bārnim ir Kanadā. Kai svešumā nūsorguot sovys saknis i volūdu? Toronto raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ilmārs Dreļs gasteja aprelī. Tī, gatavejūtīs juļa suokumā plānuotajim Kanadys  XVI Dzīšmu i deju svātkim jū kai horeografu paaicynuoja Selga Apse, Dzīšmu svātku Kanadys vuiceibys komitejis i deju kūpys “Daugaveņa” vadeituoja. Dzīšmu i deju svātki ite teik reikoti jau nu 1953. gods, i ari šūgod tys ir vīns nu ituos vosorys gaideituokūs latvīšu diasporys kulturys nūtikšonu, kas puļcej ap 800 doncuotuoju i gondreiž 1000 dzīduotuoju, kas iz itim svātkim īsarass ari nu Latvejis i Eiropys.   *** Ilze Jacko i Rasma Gaide dzymušys Latvejā, bet Kanadā dzeivoj jau daudzus godus. Obejis doncoj deju kūpā “Daugavenis Meistari” i dorbojās Toronto latvīšu bīdreibys školā. Obejom saknis vaicojamys Latgolā, i vīna nu vareibu tuolajā zemē saglobuot sovu seņču sajiutu ir bazneica. Ar Ilzi i Rasmu sasateikam Latvīšu kulturyus centrā par reizi piec deju mieginojuma. Rasma Gaide izsver, ka vysuvaira latgalīšu Kanadā ir latvīšu katuoļu draudzē: “Vysuvaira drūši viņ latgaliskais ite saistuos ar katuoļu bazneicu. Mums ir latvīšu katuoļu draudze. Leidz pat pandemejai tei pastuovieja reizi mienesī. Mes sasatykom leitovīšu bazneicys ākā. Miši nanūtyka latgaliski, bet daudzi draudzis puorstuovi ir nu Latgolys. Šur tur ite varēja dzierdēt cylvākus runojom sovā vydā latgaliski.”   Taipat Rasma stuosta, ka latgalīšu volūdu ite dzierd cīsi rešai, vaira dzierd latgalīšu akcentu, kas sasaglobojūt leidz pat trešajai paaudzei. Ilze Jacko: “Lai paturātu latvīteibu, ite pi tuo ir cīši, cīši juopīstruodoj. Maņ tys ruodejuos dabeigi, kam tys ir vīnkuorši vajadzeigs uzturēt latvīteibu...Vacuokim nūteikti pi tuo ir cīši, cīši juopīstruodoj. Kab īaudzynuotu latvīteibu bārnūs, tū saprastu i pi tuos pīsaturātu. Ka suoc nu mozu dīnu, tod tys ir tuo vārts. Vacuoku pyulis vest bārnu iz latvīšu školeņu, lai cik nagribeigi varbyut nu suoku jī tū dora. Kod izaug, tod jī ari saprūt, ka tys ir tuo vārts.” *** Daila i Andrejs Dzintari ari dzeivoj Toronto, obeji ite, cytā kontinentā, ari dzimuši, bet sevi vystik sauc par latvīšim i sorgoj sovu tāvu volūdu i kulturu. Dailu i Andreju Ilmārs satyka sovā pādejā Toronto gastiešonys dīnā, kod jī beja īsaroduši iz juo vadeitū atkluotū deju mieginuojumu. Te beja īsaroduši vītejī tyvuoki i tuoluoki latvīši, ari Dzintari. Daila, “Es jiutūs cīši tyva Latgolai i latgalīšim. Kod aizbraucom iz Latgolu, es lepojūs ar tū, ka muna saime i es asam cālušīs nu latgalīšu. Nūteikti.” Daila izsver, ka latvīteibys i dzimtinis mīlesteibu jaunajā paaudzē svešumā var uzturēt ar kūpeigom kūpīnys aktivitatem. “Tys kas iztur vysuaktivuok, ir kori i tautys deju kūpys, kam juos pīsaista jaunīšus. Myusu latvīšu školeņa i gimnazeja.” Andrejs stuosta, ka bārnim sovulaik natyka vaicuots, voi jī grib braukt breivdīnuos iz latvīsu školu i byut tī. Tys beja svareigi jim kai vacuokim i piečuok ari bārnim pošim. “Maņ ir prīca, ka myusu bārnim beja vareiba īsavuiceit latvīšu volūdu i paražys i jim tys niu ari pateik, kam niu vysutyvuokī draugi ari ir latvīši.”

Šonedēļ raidījumā viesojās Žanis Peiners un Andrejs Siliņš, ar kuriem tika pārrunātas izšķirošās cīņas NBA izslēgšanas spēļu 2. kārtā, diskutēts par konferenču fināliem un pārspriesti arī citi temati!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Jaunā Andreja Ēķa daudzsēsiju spēlfilma „Dumpis” jau šonedēļ tre piedzīvos savu pirmizrādi. Stāsts ir par sacelšanos uz padomju flotes karakuģa „Storoževoj” 1975. gada novembrī Rīgā. Par padomju armijas stāsta filmēšanu vienā komandā ar ukraiņu kolēģiem stāsta gan pats seriāla režisors Andrejs Ēķis, gan arī vadošo lomu aktieri Dainis Grūbe, Elīna Hanzena un Egons Dombrovskis.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Māksliniece Laima Eglīte glezno jau daudzas desmitgades un iemīļota vairāku paaudžu skatītāju vidū – gan ar savām plastiskajām un izjustajām figurālajām kompozīcijām, gan labsirdīgajām un emocionālajām grāmatu ilustrācijām un nu jau par klasiku kļuvušo animācijas filmu „Kabata”. Bet ainavu glezniecība viņas daiļradē ir jauns pagrieziens. Sulīgie dabas skati ir viņas jaunākās personālizstādes „Murjāņi un.. par zaļu pat vēl zaļāks” centrā. Tie mijas ar Laimas Eglītes cilvēku vērojumiem un TV pārraidēs tvertu personību vaibstiem. „Par zaļu pat vēl zaļāks” patiesi ir precīzs un šai reizē arī gluži burtisks nosaukums Laimas Eglītes izstādei. Ziemas beigu pelēkumā īpaši spilgti izceļas viņas tvertais leknais zaļums ainās no Murjāņiem, kur māksliniece vada vasaras, agrākām atmiņām Puikulē un arī skatiem pa Rīgas dzīvokļa logu. Kā tapušas šīs ainavas? Nē, māksliniece nedodas ar molbertu plenērā, bet glezno pēc fotogrāfijām, atmiņām un izjūtām. Interesanti, ka ainavu glezniecībai Laima Eglīte pievērsusies tikai pirms dažiem gadiem. Otra viņas izstādes daļa – mazi šodien sabiedrībā zināmu cilvēku portreti. Tos viņa pārsvarā noskatījusi televīzijā. Mazajos portretos bez grūtībām var pazīt, piemēram, režisoru Matīsu Kažu, mākslas zinātnieku Kasparu Vanagu, aktrisi Mariju Linarti, mākslinieci Elitu Patmalnieci, ārstu Kārli Rāceni. Māksliniece stāsta, kā veidojusies šī raibā kompānija. Sarunas beigās galerijā ienāk arī Laimas Eglītes vīrs, Latvijas Radio ilggadējais skaņu inženieris Augustīns Delle. Viņš nofotografē sievu pie viņas gleznām un labprāt padalās arī savos vērojumos, kā tās tapušas. Tikšanās noslēgumā man Laimai Eglītei ir kāds personisks lūgums. Autogrāfam esmu atnesusi vienu no savām mīļākajām bērnības grāmatām – Tolkīna „Hobitu”, kam Eglīte zīmējusi krāšņas ilustrācijas, un pavisam nejauši uzzinu stāstu, kas sasaucas ar mākslinieces iepriekš teikto – par vajadzību iejusties tēlos. Izrādās, rudā hobita Bilbo Baginsa tēla plastiku viņa noskatījusi no Anša Rūtentāla, bet zem rūķiem slēpjas, piemēram, Indulis Zariņš un Andrejs Ģērmanis. Un arī animācijas filmu „Kabata” jūs turpmāk, iespējams, skatīsieties citādāk, ja zināsiet, ka galvenās varones Cūciņas tēlā Laima Eglīte iegleznojusi režisori Rozi Stiebru, bet pati ir turpat blakus – kā Cūciņas sirsnīgais balsts Zirgs.

Cik ļoti tehnoloģijas pārņēmušas "Sudden Lights" mūzikas radīšanu? Vai "Spotify" un "TikTok" diktē mūzikas skanējumu? Un vai rokvzvaigznes ir mirušas? Par tehnoloģijām ikdienā, mūzikas radīšanā un Eirovīzijā pie Digitālo brokastu galda Latviešu supergrupas "Sudden Lights" vokālists Andrejs Reinis Zitmanis. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Marketing often feels like an endless uphill struggle. Moreover, marketing managers often complain of poor internal alignment, conflicting and ever-changing priorities and pressure for short-term results. In this episode, Andrejs and Rolands explore the marketing planning framework that they tested and improved in well over 200 campaigns. Their framework stands on four solid pillars: alignment on revenue goals, comprehensive audience research, strategic Go-To-Market (GTM) planning, and regular review of planned marketing activities.

Par jauno Roberta Šūmaņa koncertprogrammu un piekto Osokina Brīvības festivālu Rīgā un citviet Latvijā aprīlī un maijā Kultūras rondo studijā stāsta pianists un festivāla mākslinieciskais vadītājs Andrejs Osokins. No 5. aprīļa līdz 12. maijam Rīgā un citviet Latvijā norisināsies piektais Osokina Brīvības festivāls. Tas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā veltīts Ukrainas armijas, civiliedzīvotāju un īpaši ukraiņu bērnu atbalstam, kā arī pirmo reizi tā laikā tiks vākti līdzekļi smagi slimu bērnu vecākiem Latvijā, informēja festivāla rīkotāji. Festivāls un tā ieskaņas pasākumi notiks divu mēnešu garumā, daudzveidīgos koncertos, meistarklasēs, sarunu diskusijās un citos pasākumos pulcējot latviešu, ukraiņu un citu valstu māksliniekus un dažādu jomu profesionāļus. Sadarbībā ar "Biļešu paradīzi" un Ziedot.lv festivāla koncertu biļešu ieņēmumi un īpašā akcijā portālā Ziedot.lv savāktie līdzekļi tiks izlietoti izvēlētajiem labdarības mērķiem. Šobrīd izsludināti pieci festivāla koncerti un klavierspēles meistarklases Latvijas mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu audzēkņiem. Festivāla atklāšanas koncerts notiks 5. aprīlī Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Tajā piedalīsies vokālā grupa "Latvian Voices", ērģelniece Kristīne Adamaite, saksofonists Aigars Raumanis, pianists Dainis Tenis, ukraiņu kontrabasists Jurijs Gavriļuks un vijolniece Zane Kalniņa, sitaminstrumentālists Reinis Tomiņš, kā arī pats Andrejs Osokins. Festivāls turpināsies 18. aprīlī Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīcā ar koncertu "Mirklis, mūzika un vārds", kurā mirkļa burvību tvers mūsdienu džeza pianists Kristaps Vanadziņš, ģitārists Rihards Lībietis ar grupu (Toms Kursītis, Sigvards Dižais, Mikus Ģērmanis), gleznotāja Kristīne Kutepova un citi mākslinieki. 27. aprīlī mūzikas namā "Daile" notiks folkloras un mūsdienu mūzikas sintēzes koncerts, kurā piedalīsies etnomūziķe Viktorija Prituļaka un "Jumalo Jazz Orchestra", duets ZeMe (Laima Jansone un Monsta (Uldis Cīrulis)), ukraiņu dziedātāja, diriģente un muzikoloģe Oksana Nikitjuka un Andrejs Osokins. 10. maijā Melngalvju namā izskanēs Jaunzēlandē dzimušās amerikāņu vijolnieces Ženēvas Lūisas (Geneva Lewis) un pianista Georgija Osokina vienīgais koncerts Latvijā. Mūziķi atskaņos daudzpusīgu un monumentālu programmu, pievēršot īpašu uzmanību romantisma un skaistuma ekspresijai, kā arī retāk spēlētiem opusiem. Festivāls noslēgsies 12. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kur īpašā Mātes dienai veltītā koncertā latviešu un ukraiņu mākslinieki vienosies kopīgā atbalstā ģimenēm un bērniem Latvijā un Ukrainā. Mūziķu vidū būs Ieva Akuratere, Zigfrīds Muktupāvels, grupa "Citi zēni", Ingus Ulmanis, vokālā grupa "Midnight Five", Anastasija Jačmenkina, Andrejs Osokins un citi mākslinieki. Festivāla pasākumu biļešu ieņēmumi un īpašā akcijā portālā Ziedot.lv savāktie līdzekļi tiks izmantoti akūti nepieciešamo lietu iegādei frontē Ukrainā esošajiem karavīriem un civiliedzīvotājiem, īpaša uzmanība tiks pievērsta bērniem.

Stāsta mūziķe, folkloras skolotāja, mūsdienu tautas mūzikas grupas "Iļģi" vadītāja Ilga Reizniece  Šos variantus atradīsim nevis tautasdziesmu izlasēs, bet zinātniskos sējumos un folkloras krātuves materiālos. Melodijas šiem variantiem mēdz būt vairāk vai mazāk atšķirīgas, arī vārdi. Bieži vien folkloras materiālos zem notīm uzrakstīta tikai viena teksta rindiņa. Gadās, ka teicējām kāds pants aizmirsies. Gadās, ka teicēja nemaz negrib visus pantus dziedāt. Ne jau par velti Emilim Melngailim, braucot folkloras ekspedīcijās, līdzi bija mazas liķiera pudelītes, kas dažai labai teicējai palīdzēja atraisīt sirdi un mēli… Par tādu kā iekšējo pašcenzūru aizdomājos, atrodot kādas ļoti populāras bērnu dziesmas daudzos teksta variantus. Man tas bija liels pārsteigums... Šī dziesma ir labi zināmā bērnu dziesma "Kur tad tu nu biji, āzīti manu". Jautājumu un atbilžu dziesma, ko bieži iet arī kā rotaļu. Mani mazie audzēkņi to ļoti iemīļojuši, jo katram dalībniekam ir iespēja pabūt apļa vidū kā solistam. Piecus šīs dziesmas variantus atrodam jau Jurjānu Andreja "Latvju tautas mūzikas materiālu" 2. grāmatā, kas izdota Rīgā, 1903. gadā. Tur mūsu izcilais komponists un folklorists atzīmē, ka dziesmas motīvi izplatīti arī pie kaimiņu tautām. 1971. gadā izdotajā "Bērnu dziesmu ciklā" no Jēkaba Vītoliņa vadībā izveidotās sērijas "Latviešu tautas mūzika" atrodam šīs dziesmas 28 melodijas variantus. Tieši puse – 14 meldijas – ir no Latgales. Un tur "ōzeitis miltus maļ" un "bīdelē patmaļās". Skaists un saprotams dzirnavu nosaukums. Patmaļas – pašas maļās. Par sudmalu vārda cilmi joprojām nav izdevies iegūt skaidru atbildi. Skaidrs, ka tās ir dzirnavas. Visi zinām tautas deju "Sudmaliņas". Bet paša vārda etimoloģija nav skaidra. Viedoklis, ka tās varētu būt sutmalas, nav vēsturiski pamatots, jo "sudmalas" rakstu avotos minētas sen pirms sutas jeb tvaika dzirnavām. Konstantīns Karulis savā Etimoloģijas vārdnīcā min versiju, kur "-sud" vietā būtu senākais kuršu "-sub", kas nozīmējot "pats", bet šo versiju savukārt apšaubījis Endzelīns. Visas 28 melodijas (iespējams, ka šobrīd melodiju variantu ir krietni vairāk, jo kopš 1971. gada ir notikušas jo daudzas folkloras ekspedīcijas) ir mažorā un itin priecīgas, lai gan notikums nemaz nav tik priecīgs. No bērnības zināms, ka āzīti pēra un viņš brēca. Bet kāpēc? Ilgu laiku domāju – laikam tāpēc, ka to alu par daudz iedzēra. Tā nodarbībās skaidroju arī bērniem, ja kāds prasīja. Un tāpēc, lai āzīti nepērtu, reizumis mainījām tekstu, un alus vietā dziedājām par skaidravota ūdentiņu, limonādi, vai ko citu; ko nu kuro reizi izdomāja rotaļas dalībnieki.  Taču pirms kāda laika sāku pētīt dziesmas teksta daudzos variantus, kas atrodami akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" sestajā, bērnu folklorai veltītajā sējumā. Un atklāju interesantas lietas. Kāpēc tad āzīti pēra? Daļā variantu atklājās, ka viņš bija zadzis. Un, kad nu viņu noķēra, tad sita vai nu "ar stibiņu pa ribiņu", vai "ar pagali pa pakali", un brēca arī viņš dažādi. Gan "buku bē", gan "miku mē", gan "mekmek mē". Un pat "bukum bē, tilli vai"!  Taču daudz vairāk variantos āzīti pēra, kūla vai sita par ko citu. Un proti, pēc tam, kad āzītis bija pamielojies… Un mielasts bijis varens – āzītis ēda ne tikai pienu, medu vai baltu maizi. Jo daudzos variantos – cepešus. Gan cāļu, gan zosu un pīļu. Vienā Kurzemes variantā savukārt – sklandu raušus. Un dzēra viņš gan alu, gan vīnu, gan brandavīnu… Tātad, pēc tam, kad āzītis pamielojies, seko jautājums – kur tad viņš gulēja. Un atbildes ir pārsteidzoši daudzveidīgas. Piemēram, pie mamzeles, pie gaspažas, pie meitām kambarī, pie meldermeitiņām. Ar "gaspažys paduškēņos", "uz jumprovas paduškeņas"… Atbildes ir daudzveidīgas, bet tā lieta, kāpēc āzīti sita, nu paliek skaidrāka. Un skaidrs arī tas, kāpēc dažādās bērnu dziesmu un rotaļu grāmatās šīs rindas neparādās. Arī es ar bērniem šos pantus nedziedāšu. Ne tikai šos. Pēc gadījuma, kad dzirdu – bērni dzied "miltus malu, bībelēju", izvēlos variantu "miltus malu, miltus malu". Nevis bīdelēju. Uzziņas avoti: Konstantīns Karulis. Latviešu Etimoloģijas vārdnīca. Rīga, "Avots", 1992. Jēkabs Vītoliņš. Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas. Rīga. "Zinātne", 1971. “Latviešu tautasdziesmas” 6.sēj., Rīga, "Zinātne", 1993. Jurjānu Andrejs. "Latvju tautas mūzikas materiāli". 2. grāmata. Rīga, 1903.

On this week's episode, Collin reviews the Latvian horror/ adventure film River of Fear. The main plot revolves around a river guide and his sister who go kayaking with employees of a vegan sausage company. They travel on the river next to a dark and spooky forest. Soon possessions and vanishings occur forcing Andrejs to find and save his sister and her friends. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/collin-sugg/message

Stāsta vijolnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Juris Švolkovskis Vai zini, ka Latvijas mūzikas vēsturē zināmas divas sievietes, kas jau tālajā 19. gadsimtā augstskolā studējušas vijoļspēli? Šoreiz pastāstīšu par vienu no viņām – Mariju Feders. Par viņu kaut ko uzzināt man palīdzēja mūzikas pētnieks Elmārs Zemovičs, vēsturnieks Ainārs Radovics un arī pianists Ventis Zilberts. Pirmais, kas deva impulsu uzzināt kaut ko par Mariju Feders, bija slavenā Sanktpēterburgas vijoļspēles profesora Leopolda Auera studentu un absolventu saraksts. Tur es ieraudzīju šo vārdu. Mums ir ļoti ievērojams gleznotājs Jūlijs Feders.  Ieinteresējos, vai arī Marija Feders nav viena no Federu ģimenes? Un – jā! Izrādījās, ka Marija Feders ir Jūlija Federa brāļa meita! Pie reizes jāpasaka, ka Marijas Feders brālis ir mūsu ievērojamais arhitekts Pēteris Feders, kas piedalījies gan Brāļu kapu izveidē, gan ilgus gadus bijis Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors un Vilhelma Purvīša palīgs. Ko izdevies uzzināt par Mariju Feders? To, ka no 1876. līdz 1881. gadam viņa studējusi pie Leopolda Auera – tā paša profesora, kurš mūsu Jāzepu Vītolu izmeta no kvarteta klases jau pēc pirmā mēģinājuma (Vītols kvartetā spēlējis altu). Pēc studiju gadiem par Mariju Feders nekas daudz vairs nav zināms. Viņa acīmredzot nav meklējusi latviešu sabiedrību. Vienlaikus ar Mariju Feders Sankpēterburgas Konservatorijā mācās arī Jurjānu Andrejs, 1880. gadā studiju gaitas sāk Jāzeps Vītols, bet viņi savās atmiņās Mariju Feders nepiemin ne ar vienu vārdu. Dzirdētas leģendas, ka viņa bijusi iecienīta cara galmā, kur spēlējusi un bijusi pazīstama ar cara ģimenes locekļiem. Taču tās ir leģendas, ko apstiprināt nav izdevies.  To, ko izdevies atrast, ir trīs Marijas Feders pases. Viena no tām 1908. gadā izdota Valmierā, bet nodota šī pase ir 1921. gadā, Marijai Feders kā bēglei ierodoties Latvijā.  Kas Mariju Feders saistīja ar Valmieru, pateikt grūti, taču tajā laikā tur strādāja mācītājs Georgs Feders – varbūt viņas radinieks? Šo pasi Marija Feders, Latvijā ierodoties kā bēgle, nodod un saņem savu otro pasi – Latvijas pasi. Tajā viņa ierakstīta kā Latvijas (Valmieras) pilsone. Pateicoties šai pasei, varam uzzināt Marijas Feders dzimšanas gadu: tas ir 1863. gads, kaut arī baznīcu grāmatās ir citi dati. Šajā pasē ir arī fotogrāfija – kundze gados –, un atzīmēts, ka viņa ir "artiste", bet pēc tautības – latviete. Taču paraksts – krievu burtiem. Nākamā Marijas Feders pase izdota 1927. gadā Rīgas Jūrmalā. Pēc šīm pasēm uzzinām arī, kur Marija Feders dzīvojusi. Viņas dzīvesvieta (pēc pases) bijusi Asaros, Parka ielā 2. Mēģināju  Asaros meklēt Parka ielu – nav! Izrādās,1935. gadā, sakārtojot Jūrmalas ielu nosaukumus, Parka iela pārdēvēta par Induļa ielu, mainīts arī mājas numurs un tagad šī māja atrodas Induļa ielā 4. Nams ir saglabājies, apdzīvots un atrodams arī internetā. Šajā mājā Marija Feders dzīvojusi līdz 1933. gadam, kad mirusi, un tad nams pārgājis viņas brāļa arhitekta Pētera Federa īpašumā. Interesanti, ka Asaru staciju (arī Bēnes, Gulbenes, Siguldas, Dobeles, Saldus u.c.) projektējis tieši Pēteris Feders. Pēteris Feders 1868. gadā ir dzimis Kazaņā. Tas liecina par to, ka Marijas Feders bērnība nav pagājusi tikai Latvijā. Viņa ir dzimusi Rīgā, bērnība pagājusi ārpus Latvijas un savu pirmskonservatorijas vijoļspēles izglītību Marija Feders, visticamāk, ir ieguvusi Kazaņā. Tomēr šī izglītība ir bijusi pietiekami laba, lai Marija varētu iestāties Sanktpēterburgas konservatorijā un pie tam – paša Leopolda Auera klasē! Viņa ir vienīgā latviete, kas mācījusies pie profesora Auera, un, manuprāt, arī vienīgā vijolniece no Baltijas, kas mācījusies Auera klasē. Tas ir ievērojams Latvijas vijoļvēstures fakts. No Marijas Feders darbības Latvijā zināmas vismaz divas uzstāšanās: tās notikušas 1892. un 1893. gadā Ķemeru vasaras sezonā un tas ir arī atspoguļots presē.  Attiecībā uz Pēteri Federu – viņš dzimis Kazaņā, bet studējis Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā Sanktpēterburgā. Kā redzams, viņu vecāki bijuši pietiekami turīgi, lai augstskolā varētu izskolot divus savus bērnus, kas tolaik nebija lēts prieks. Tas prasīja daudz līdzekļu, un mēs zinām, cik grūti gāja daudziem latviešiem ar augstākās izglītības iegūšanu Sanktpēterburgā. Pēteris Feders ir absolvējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju un pēc tam lielāko mūža daļu, līdz atgriezies Latvijā, darbojies Varšavā. Tāpēc arī viens no mūsu gleznotājiem – Kārlis Neils – savās atmiņās Pēteri Federu uzskatījis par krievu profesoru Latvijas Mākslas akadēmijā, jo viņam bijušas diezgan lielas grūtības ar latviešu valodu. Laikā, kad Marija Feders dzīvojusi Jūrmalā, pie viņas mācījušies divi pazīstami latviešu vijolnieki: Otto Amoliņš (viņš gan vēlāk ir nodarbojies ne tik daudz ar vijoli, cik pūtēju orķestriem Madonas rajona Cesvainē un mūža nogalē Limbažos) un Roberts Zommers. Roberts Zommers bija vijolnieks un ļoti populārs dziedātājs! Abi šie mūziķi saistīti ar Jūrmalu. Otto Amoliņš, cik man zināms, ir dzimis Slokā, Roberts Zommers – Tukuma rajonā, Slokā viņam bijusi vasarnīca un apglabāts viņš ir Jaundubultu kapos. Savās atmiņās Otto Amoliņš un Roberts Zommers piemin, ka viņi mācījušies pie Marijas Feders. Vai nu tīri bez pēdām būtu pazudis Marijas Feders arhīvs? Man ir izdevies tikt tikai pie Pētera Federa personīgās lietas, kas no Latvijas Mākslas akadēmijas nonākusi Valsts arhīvā. Es ceru, ka pēc šī raidījuma varbūt kāds varētu atsaukties un palīdzēt meklējumos, jo Marijas Feders piemiņa noteikti ir uzturama, un es nedaudz brīnos, ka mūsu pētnieki tik maz ir par viņu interesējušies viņas dzīves laikā.

Krustpunktā Lielā intervija ar Saeimas deputātu, kādreizējo Madonas novada vadītāju Andreju Ceļapīteru. Pagājušā gada beigās viņu izslēdza no "Jaunās Vienotības", jo viņš nebija gatavs balsot par Stambulas konvenciju, bija arī citas domstarpības. Krustpunktā šoreiz daudz runājam par politiku - gan par to, kā tā tiek veidota, gan to, kāpēc reizēm ir tik grūti vienoties. Droši vien ir arī kādi zemūdens akmeņi, par kuriem mēs tikai nojaušam.  Studijā politiķis - Saeimas deputāts, kas salīdzinoši nesen ir kļuvis par neatkarīgo jeb frakcijām nepiederošo deputātu. Cik daudz viņš pats to ir gribējis? Mediji ziņoja, ka viņš esot pirmais, ko vairāk nekā 20 gadu garajā un mainīgajā partijas vēsturē "Vienotība" esot pati izstūmusi no savas frakcijas rindām. 

ironman-Certified Coach and author of 'The Resilient Athlete', Andrejs Birjukovs, talks adapting from an athlete and a small business owner's perspecitve. We re-visit with Andrejs on the Alex Garrett Podcast Network to discuss his Athlete Blog newsletter's 50th issue which helps kick off 2024 with a positive mindset! More on The Athlete Blog: https://theathleteblog.com/;How to get The Resilient Athlete on Amazon" https://www.amazon.com/Resilient-Athlete-Self-Coaching-Framework-Your-ebook/dp/B09MT47SGX

A brand new episode for all you great murder mystery loving detectives out there is here! This time I am joined by Andrejs Kļaviņš from Color Gray Games. Andrejs and his brother are the creators of the Case of the Golden Idol, one of the best indie games of recent memory. We discuss making the game, how to find the right difficulty for a puzzle game and how becoming a father impacts your sleep schedule. Furthermore, we go into detail on designing a word based game for an international audience, cut content of the game and if AI can help to create interesting puzzles.   Time – Topic Discussed: 0:00 - Intro 02:20 - Guest topic: Mobile games 04:50 - What is The Case of the Golden Idol? 06:15 - The starting screen 09:00  - Growing up with point and click adventure games 10:44  - Ramping difficulty 18:10 - Localization 20:50 - Testing and adding smaller features to help with difficulty 24:15 - When is something done? 26:30 - Cut content 29:15  - The prototype of The Case of the Golden Idol 31:15 - The post mortem of the game 35:25 - Using AI for the story of the next game 38:00 - Difficult aspects of game development that gamers underestimate 40:10 - Known developers that reached out to Andrej 43:15 - Latvian culture in the game 46:30 - The importance of disagreement 49:52 - Outside aspects of a game that impacts its success 54:20 - Balancing personal creative satisfaction and creating a commercially viable product 57:30 Getting a dog and a daughter 59:35 - Outro   Things mentioned on the show: Slice & Dice   Social Media: Color Gray Games Andrejs Kļaviņš on Twitter (@AndrejsKlavins) Color Gray Games on Twitter (@ColorGray7) The Case of the Golden Idol Homepage   YOU ME AND THE INDUSTRY YOU ME AND THE INDUSTRY on Twitter (@youmeindustry) Dorian on Twitter (@DorianChou) YOU ME AND THE INDUSTRY on Instagram (@youmeindustry) Dorian on Instagram (@dorian.chou) Intro/Outro by FreshMcZone Artwork by Thomas Martin (Instagram: @thomas.martin.martin)  

In this first FriTalks of 2024, Andrejs and Rolands look at key trends in B2B marketing and discuss what challenges and opportunities they bring for lead generation in 2024.

rWotD Episode 2436: Andrejs Elksniņš Welcome to random Wiki of the Day where we read the summary of a random Wikipedia page every day.The random article for Thursday, 4 January 2024 is Andrejs Elksniņš.Andrejs Elksniņš (born 1982) is a Latvian politician and the current Mayor of Daugavpils. He is a member of the Harmony party and was a deputy of the 12th Saeima. He is of Latvian and Russian descent.Elksniņš took office as Mayor of Daugavpils, the second largest city in the country, on 26 June 2017 but was replaced by Rihards Eigims after just two months in office on September 2. After the coalition led by Eigims collapsed on 22 November 2018, Elksniņš was re-elected as mayor on 17 January 2019 and removed from office on June 11, 2020. The city was then led by Igors Prelatovs, until Elksniņš was reelected and approved as mayor after the 2021 Latvian municipal elections un July 1.This recording reflects the Wikipedia text as of 00:11 UTC on Thursday, 4 January 2024.For the full current version of the article, see Andrejs Elksniņš on Wikipedia.This podcast uses content from Wikipedia under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License.Visit our archives at wikioftheday.com and subscribe to stay updated on new episodes.Follow us on Mastodon at @wikioftheday@masto.ai.Also check out Curmudgeon's Corner, a current events podcast.Until next time, I'm Kajal Neural.

The Resilience Podcast is brought to you by the Resilience Institute. Discover how we measure and build resilience skills within organizations at ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://resiliencei.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. This episode is hosted by ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Brad Hook⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. the importance of mindset understanding and working with your limiting beliefs why in order to win something, you first must win it in your head managing negative emotions building a supportive lifestyle the importance of diet Andrejs Birjukovs, author of the book 'The Resilient Athlete,' certified coach, a former pro athlete talks about the importance of mindset, managing negative emotions, and building a supportive lifestyle. Andrejs shares his personal journey as an athlete and coach, emphasizing the role of mindset in achieving success. Useful links Andrej's blog - https://theathleteblog.com/ The Resilient Athlete book - https://amzn.to/3RmF5Ze

On this episode of the Run To The Top Podcast we are talking with Andrejs Birjukovs, a certified coach and multisport athlete whose latest book, “The Resilient Athlete”, ultimately argues that the true source of strength for any athlete who values performance and improvement isn't talent, or commitment, or experience - it's resilience.  Under the umbrella of this appreciation for resilient running, I ask Andrejs about: how the hero's journey applies to running how you measure resilience in running why it's not possible to live long-term with a competitive mindset how we can consistently hit flow states in running what emotional fitness looks like the 3 pillars for energy and vitality in running And way more! Tune in for a fascinating conversation about the role that resilience plays in running. Book: amzn.to/46ujvWY  Blog: theathleteblog.com/ Connect, Comment, Community Follow RunnersConnect on Instagram Join the Elite Treatment where you get first dibs on everything RTTT each month! Runners Connect Winner's Circle Facebook Community  RunnersConnect Facebook page GET EXPERT COACHING AT RUNNERSCONNECT! This week's show brought to you by: BiOptimizers Today's episode is sponsored by Magnesium Breakthrough from Bioptimizers. Their industry-leading magnesium supplement helps you sleep better and reduce stress. For an exclusive offer for Run to the Top listeners, go to magbreakthrough.com/runtothetop and use the code Run10 to save 10%. LMNT  LMNT is loaded with everything you need to replenish your electrolyte balance with 1000mg of sodium, 200mg of potassium, and 60mg of magnesium, and doesn't include anything you don't need like extra sugar or anything artificial. Even better, they are currently running a special deal where you can get a free LMNT Sample Pack with any order. So, order your favorite flavor and get a free sample pack to try out new flavors or share with your running friends.   To get this special offer and make sure you're hydrating properly this summer, head over to drinklmnt.com/runnersconnect.

Pasaules sirds veselības dienas pasākumi Latvijā šonedēļ notiks Rīgā un Liepājā. Vairāk par to norisi un jaunākajām atziņām, kā rūpēties par savu sirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz un atgādina Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Sazināmies ar ģimenes ārstu Aini Dzalbu. Sirds veselību Rīgā varēs pārbaudīt jau rīt, 28. septembrī, telts atradīsies Neatkarības laukumā iepretī Saeimai. Vispirms biedrības pārstāvji aicinās uz sarunu Saeimas deputātus. Andrejs Ērglis atgādina, ka svarīgi katram pašam rūpēties par sirds veselību. Viņš atgādina, ka katram jāzina savs asins spiediens, holesterīna līmenis un cukura līmenis, kā arī savs svars un vēdera apkārtmērs. Tāpat jāpaskatās, ko ēdam, ko dzeram: lai it sevišķi sievietes pievērš uzmanību tam, cik daudz vīna izdzer nedēļā, lai katrs puika paskatās, cik izsmēķē, kā arī paskaita, cik soļus veic nedēļā.  Kad to visu zina, tas ir vienkāršs datu apjoms, no kura var secināt, kāds ir risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām un cik kvalitatīvi dzīvojam.  Protams, tikai viens riska faktors ir labāk, nekā vairāki kopā. "Ja cilvēks brauc ar riteni, viņam nav svara, viņš veselīgi dzīvo, bet smēķē, iespējams, lai arī tas skan jocīgi, tas ir labāk, nekā ja tas ir kāds, kurš nesmēķē, toties ir resns, nekustas un neko nedara," atzīst Andrejs Ērglis. Kustēties var sākt jebkurā vecumā, bet dārza ravēšana nav kustības, jo lai to veiktu, ir daudz piespiedu pozu un ķermenis tiek nepareizi noslogots. Mēdz būt, ka cilvēki pārāk daudz pievēršas dažādām sportiskām aktivitātēm, kas arī jau kļūst par atkarību. Iespējams, ka šī atkarība noteikti ir labāka, bet arī tā ir jākontrolē un jākonsultējas ar ārstu. "Sporta atkarība ir daudz labāk, nekā nikotīna, alkohola vai narkotiku atkarība," uzskata Andrejs Ērglis.

Andrejs outlines the challenges for Canada against Latvia, what Bertans brings, Latvia's ability to shoot and more!Don't forget to like, comment and share the video.Subscribe to our YouTube channel: https://bit.ly/38IlV8URead our articles: https://bit.ly/38FCq5BInstagram: https://bit.ly/3jKJnsgTwitter: https://bit.ly/2WOyTiyTik Tok: https://bit.ly/38FDlTBFacebook: https://bit.ly/3kQXVG6LinkedIn: https://bit.ly/2X15aDkBuy $RAPS: https://bit.ly/3naFrDr#raptors #wethenorth #BlueWireVideo Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Andrejs outlines the challenges for Canada against Latvia, what Bertans brings, Latvia's ability to shoot and more! Don't forget to like, comment and share the video. Subscribe to our YouTube channel: https://bit.ly/38IlV8U Read our articles: https://bit.ly/38FCq5B Instagram: https://bit.ly/3jKJnsg Twitter: https://bit.ly/2WOyTiy Tik Tok: https://bit.ly/38FDlTB Facebook: https://bit.ly/3kQXVG6 LinkedIn: https://bit.ly/2X15aDk Buy $RAPS: https://bit.ly/3naFrDr #raptors #wethenorth #BlueWireVideo Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

We're joined by Color Gray Games' Andrejs Kļaviņš to discuss their deeply rewarding detective game The Case of the Golden Idol. We discuss building on the game's cross-media inspirations, finding the 'aha!' moments in playtesting, and trusting yourself to trust your players. Show Notes: The Case of the Golden Idol Color Gray Games Andrejs Kļaviņš Resonance Return of the Obra Dinn gamedeveloper.com interview GMTK - What Makes a Good Detective Game? Understanding Comics William Hogarth Her Story Outer Wilds Dark Souls Foucault's Pendulum PostCurious episode Godot Engine Mark Brown episode SpiderHeck Hercule Poirot Poker Face show Under a Killing Moon

Par uzkrājumiem vecumdienām esam spiesti sākt domāt jau diezgan agri. Sākot strādāt, mums veidojas uzkrājums 2. pensiju līmenī. Varam pārbaudīt, cik daudz saņemsim, pienākot pensijas vecumam, tomēr ne vienmēr tas atbilst mūsu gaidām. Ko darīt, lai nodrošinātu sev cieņpilnas vecumdienas un palielinātu savu pensiju nākotnē? Kas ir 3. pensiju līmenis? Vai Latvijas pensiju sistēma ir ilgtspējīga? Vai inflācija ietekmē pensiju 2. līmeņa peļņu? Uz šiem jautājumiem sarunā ar Eco Baltia valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču atbild INVL Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Sirsnīgi par sirdīm un sievietēm. Sievietes ir unikālas būtnes – dažādu iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka sirds darbības izmaiņas vai priekšvēstneši sirds problēmām sievietēm mēdz izpausties citādāk kā vīriešiem. Kā un kāpēc, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veselīga dzīvesveida eksperte, Sieviešu sirds veselības "GoRedForWomen" vēstnese Latvijā, kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, izglītotu par izplatītākajiem riska faktoriem un iedvesmotu veselīgam dzīvesveidam, biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu februārī organizē izglītojošu un informatīvu akciju “Sievietes Sirds veselības dienas”. Andrejs Ērglis raidījumā norāda, ka slodzes testiem, kardiogrammai un eho kardiogrammai ir jābūt regulai mūsu dzīves daļai. Līdzīgi kā fiziskais kultūrai. "Tas nenozīmē, ka katru dienu jānāk, bet tas ir jāizdara pēc 40, 45 gadiem. Īpaši tad, ja ir riska faktori. Tāpat, kā jāskatās holesterīns, cukurs, asinsspiediens un pulsa frekfence. Tās ir lietas, kam varam viegli izsekot," atzīst Andrejs Ērglis. Simptomu, kam jāpievērš uzmanība, atgādina Iveta Mintāle. "Nav konkrēta vecuma, kad jāsāk domāt par sirds veselību, arī sieviete grūtniecības laikā ar savu uzvedību ietekmē sava bērna veselību, īpaši sirds un asinsvadu veselību. Jau no domas par nākamo personu dzīvē, jādara viss, lai šo nākamo dzīvību padarītu veselīgu un stabilu," norāda Iveta Mintāle. "Simptomi, kas varētu likties dīvaini, pirmām kārtām, ja kaut kas ir izmainījies no ikdienas dzīves komfortablās situācijas. Ja cilvēks ir aktīvs un sporto, un pēkšņi ir grūtāk izpildīt savas fiziskās aktivitātes, ja ir sācies bezmiegs, ja ir ārkārtīgi augsts pulss, vai nepamatoti bieži dažādas tahikardijas [sirdsdarbības ātrums, kas pārsniedz normālo sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī]. Protams, arī sievietēm ir klasiskas sāpes krūtīs pie slodzes vai lielās stresa situācijās. Arī ja tādu nav un kaut kas ļoti nepatīk savā veselībā un tās izmaiņas, kas pēkšņi radušās, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu. Pluss, jāzina klasiskie riska faktori – augsts holesterīns, augsts cukura līmenis, liekais svars, augsts asinsspiediens. Tam ja jābūt kā ķermeņa higiēnai, šiem parametriem jābūt ikdienas kontrolē." Runājot par dažādiem riska faktoriem, sekošanai līdzi savam veselības stāvoklim un pārbaudēm, Andrejs Ērglis atgādina, ka "bērns piedzimst ar holesterīnu zem 1, visu, ko mēs izdarām, mēs piedraņķējam dzīves laikā. Domājam, kā mēs turam tīru psiholoģiski sevi un arī kā turam tīras savas artērijas".  "Ja jums ir viens holesterīns paaugstināts, bet jums ir labs dzīvesveids, jūs nesmēķējat, jums nav paaugstināts asinsspiediens, tas attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm, tad risks ir mazāks. Otra lieta - tikko sāk lietot zāles, īpaši vecumā, kad gribam pavisam jauni, psiholoģiski sāk likties, ka līdz ar to mēs ieejam citā fāzē un kļūstam veci. Tas ir pilnīgi nepareizi, medikamenti ir izgudroti, lai mēs kļūtu veseli, ne slimi. Ir jāpārvar psiholoģiskā barjera. Īpaši sievietēm, ja viņas lieto kontracepciju kā medikamentus, tur nedomā, ka viņas ir vecas. Tieši tas pats attiecas uz holesterīnu pazeminošiem, uz asinsspiedienu pazeminošiem, pulsu pazeminošiem medikamentiem, nerunājot par endokrinoloģiju," skaidro Andris Ērglis. Atbildot uz klausītāju jautājumu, vai keto diēta paaugstina holesterīna līmeni, Iveta Mintāle atgādina, ka ēšanas paradumi ietekmē holesterīna līmeni. "Keto diēta kā monotonā diēta ir izmantojama īsu laiku, ja ir vēlme straujāk samazināt svaru. Pēc jebkuras monotonās diētas visprātīgāk ir pāriet uz diētu, kur var pieturēties visu mūžu, kuru var viegli lietot, kas ir uz augu valsti bāzēta pārsvarā. Tā ir Vidusjūras diēta. Ne velti arī ASV pagājušā gadā atzina Vidusjūras diētu par visveselīgāko diētu un tādu, pie kuras visvieglāk ir pieturēties," norāda Iveta Mintāle.  

Savulaik viņš bija viens no ietekmīgākajiem politiķiem Latvijā, vadīja varas partiju "Latvijas ceļš", tagad viņš ir prom no politikas, aizraujas ar grāmatu lasīšanu, arī pats nesen uzrakstījis savējo. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo politiķi Andreju Panteļejevu.  

Antibiotiku rezistence ir izplatīta tendence pasaulē un tā nav laba ziņa mūsu veselībai. Brīžos, kad tiešām nepieciešama antibiotiku terapija, tā var nestrādāt, tāpēc mediķi un zinātnieki meklē citas metodes, kā izārstēt infekciju slimības. Viens no risinājumiem jau šobrīd sāk veiksmīgi darboties terapijā tepat Latvijā. Rīgas Stradiņa universitātē antibiotiku rezistences gadījumos sāk izmantot bakteriofāgu terapiju. Kā šie baktēriju "apēdāji" varētu palīdzēt infekciju ārstēšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Kārlis Rācenis. Kādu lomu cilvēka organismā veic brīvie radikāļi? Vārdu salikums "brīvie radikāļi" vairumam no mums saistās ar nevēlamām izmaiņām organismā – arī tādām, kas izraisa saslimšanu ar vēzi. Faktoru, kas veicina brīvo radikāļu veidošanos mūsu ķermenī, ir daudz, bet vienlaikus brīvie radikāļi mums ir arī nepieciešami. Kas ir šie savienojumi un kādu lomu tie veic? Brīvais radikālis ir līdzīgs kaķim, jo kaķis dara, ko grib, un neviens saimnieks tam neko nevar iestāstīt vai piespiest. Tā puspajokam saka Andrejs Šķesters – bioloģijas zinātņu doktors, asociētais profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Bioķīmijas zinātniskās laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks. Ir pagājis mazliet vairāk nekā gadsimts kopš tā brīža, kad ķīmiķis Mozus Gombergs uzsāka brīvo radikāļu izpēti, līdz ar to zinātnē visai īsā laika periodā ir izdevies diezgan daudz izprast brīvo radikāļu dabu. Šobrīd jau zinām, ka brīvais radikālis ir atoms, molekula vai jons, kam ir vismaz viens brīvs elektrons (tātad elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu), un šo brīvo elektronu tālāk var likt lietā dažādās norisēs. Brīvo radikāļu pasaule ir daudzveidīga, to veido vairākas grupas - ir skābekļa un slāpekļa brīvie radikāļi, ir skābekļa un slāpekļa aktīvās formas, un tām pieskarsimies arī tālākajā sarunā. Stāstu turpina Andrejs Šķesters.

Rīts ar uzmundrinošas kafijas krūzi vai saruna ar tuvu cilvēku pie kafijas tases ir svarīga ikdienas dzīves sastāvdaļa daudziem cilvēkiem, jo īpaši rietumu pasaulē, kur kafijas patēriņš pēdējās desmitgadēs ir audzis. Taču kafija ir arī viens no pārtikas produktiem, kuru visvairāk vairāk ietekmēs klimata pārmaiņas. Pētnieki min pat 50% samazinājumu izaudzētās kafijas apjomiem, norādot, ka sausums un citas likstas varētu apdraudēt kafijas audzēšanas nozari dažādos pasaules reģionos. Vai tiešām pēc 50-70 gadiem kafija būs retums un kāpēc? Kas šobrīd notiek kafijas tirgū un kādas ir kafijas koka prasības pret apstākļiem un apkārtējo vidi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Botāniskais dārza Subtropu un tropu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa, kura pārzina dažādu šķirņu kafijas audzēšanu, un divi kafijas eksperti - "Andritto" kafijas grauzdētavas vadītājs, barista Andris Petkēvičs un "Kalve Coffee" īpašnieks Gatis Zēmanis. LU Botāniskajā dārzā aug Arābijas kafija. Ingūna Gudrupa skaidro, kā aug kafijas koks. Iesētās sēklas dīgst vismaz mēnesi. Kad tā izdīgusi, jānodrošina piemēroti apstākļi. Latvijā kafija aug tropu siltumnīcā, kur ir vismaz +20 grādi. Tāpat kafijai neder tiešie saules stari. "Arī dabā kafija aug tādos mežos noēnota, arī mājās nevajadzētu turēt tiešos saules staros. Patīk austrumu un rietumu logi, rīta un vakara saule, ne tiešā pusdienas saule, spēcīgā," stāsta Ingūna Gudrupa. Kafija zied vairākas reizes sezonā smaržīgiem ziediem, tāpēc vienlaicīgi var redzēt uz auga gan augļus, gan ziedus. No augļa aizmešanās līdz nobriešanai paiet apmēram deviņi mēneši. Izaudzēt kafijas augu var arī Latvijā, bet ar to nepietiks, lai iegūtu kafiju. Pie mums tas ir vairāk krāšņumaugs, vairāk priekam, relaksācijai, var jau nogaršot augļus. Lai iegūtu kafiju katrai dienai vienai tasītei ar vienu augu mājās nepietiks. Sausums, klimata pārmaiņas, lietus mežu izšķiršana un vēl citi faktori ietekmē kafijas audzētājus Dienvidamerikā un arī Āfrikā. Pēdējā laikā kafijas audzēšanai pievērsusies arī Ķīna. Abi kafijas industrijas pārstāvji atzīst, ka par Ķīnu ir dzirdēts kafijas audzēšanas kontekstā. Gatis Zēmanis atzīst, ka nākotnē visticamāk, Ķīna piegādās pasaulei kafiju. "Visticamāk, tas ir paaudžu jautājums. Neticu, ka sagaidīšu, ka varēšu pasūtīt kafijas konteineru no Ķīnas, kas būs pietiekami labā kvalitātē, garšas un cenas ziņā. Nedomāju, ka tik strauji," vērtē Gatis Zēmanis. Andris Petkēvičs atklāj, ka ir nedaudz garšojis Ķīnas kafiju. "Kafijas patēriņš Ķīnā, kur ir daudz iedzīvotāju, ir salīdzinoši neliels. Kas attiecas uz paaudžu maiņu, Ķīna ir viens no piemēriem, kur jauniem cilvēkiem pasaulīgās lietas patīk vairāk un vairāk. Viņi varbūt pielīdzināsies amerikāņiem vai itāļiem. (..) Tas arī veicina to, ka Ķīnā kafijas patēriņš pieaugs. Tas arī ir viens no stimuliem, kāpēc kafiju arvien vairāk kultivē Ķīnā," atzīst Andris Petkēvičs. Viņš arī min kā dabas apstākļi Ķīnā ir pietiekami labvēlīgi kafijas audzēšanai. Runājot par izmaiņām saistība ar kafiju un klimata apstākļu ietekmi nākotnē, Gatis Zēmanis atzīst, ka noteikti mainīsies cena. "Par garšu runājot, mums priekšā ir skaists laiks, jo kafijas paliek arvien garšīgāka, jo labāk apsaimnieko un parādās jauni audzēšanas reģioni. Kafija būs vienmēr, arī pēc 50 gadiem. Tā būs grūtāk pieejama, jo cilvēku kļūst vairāk," bilst Gatis Zēmanis. "Kafija noteikti tiks audzēta, par to gādā industrija, viņai noteikti garša varētu mainīties. Cilvēks arī pamazām piemērojas visām garšām, arī kafija varētu būt ar mazām niansē. Arī turpmāk dzersim kafiju," norāda Ingūna Gudrupa. Pētnieku idejas par kafijas biezumu atkārtotu izmantošanu Lielais pieprasījums pēc kafijas rada arī lielu apjomu kafijas pārpalikumu. Mājas apstākļos šos biezumus mēdzam izmantot kā skrubi vai beram augsnē, taču lielos apjomos radītiem kafijas biezumiem jāmeklē cits pielietojums. Kā šie pārpalikumi varētu palīdzēt, piemēram, notekūdeņu attīrīšanā?  Viesojos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta laboratorijā, aplūkoju un arī apošņāju no kafijas biezumiem radītus paraugus granulu, tablešu un cilindrveida brikešu formā. Te kafija  sāk tā teikt, savu otro dzīvi, pārvēršoties kurināmajā vai notekūdeņu attīrīšanas, vai kosmētikas produktā. Divi pēdējie projekti vēl ir izpētes stadijā, taču jau ir pārbaudīts, kā izdzertās kafijas biezumi darbojas kā kurināmais. Kā šis pārstrādes process notiek, stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins. Viņš uzsver, ka galvenais sasniegums ir tas, ka izveidotais produkts saglabā savu formu un nesabirst pulverī. Jaunajam kafijas kurināmajam ir arī lielāka siltuma atdeve un materiāls ir pilnībā videi draudzīgs. Saskaņā ar statistikas datiem, ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas, tāpēc sadarbībā ar uzņēmumu "Koffeco" RTU zinātnieki jau pirms diviem gadiem sāka darbu pie tā, lai kafijas biezumus pārstrādātu derīgos produktos, nevis tos izmestu atkritumos. Par šo procesu jau nesen vēstīja mūsu kolēģi LTV "Rīta panorāmā", kur cita starpā tika minēts, ka no kafijas biezumiem veidotās briketes jau šogad varētu parādīties tirdzniecībā. Turpinās arī darbs pie kafijas otrreizējās izmantošanas notekūdeņu attīrīšanā un kosmētikā, un tagad šajā laboratorijā notiek darbs pie jauna produkta, proti, kūdras un kafijas biezumu apvienošanas, lai radītu, kā Andrejs Šiškins teic – espresso augiem – barojumu augsnei no minētajām izejvielām.

Käes on taaskord Eesti mängude kuu ja selle aitab avad GameDev Estonia tegevjuht ja LvlUp! muuseumi üks asutajatest Andrejs Rusinovskis. Jutuks tuleb mänguharidus Eestis, skeene kitsaskohad ja plaanid ja mis täpsemalt toimub muuseumiga ja miks kõik võiksid võimalikult kiirelt sammud sinna seada. Uudistes räägime Square väga imelikust käigust Tomb Raideri ja Deus Exiga, Prince of Persia tulevikust, WarCrafti mobiilimängust, miks Crysis 4 kõlab huvitavam ja mis on RedOut 2. Vaatame ka teemasid millest rääkisime 10 aastat tagasi.  Rein on mänginud läbi esimese Zelda, Modern Warfare 2 uusversiooni ja alustanud Teardowniga. Lingilist: https://gamedevestonia.ee/ https://lvlup.ee/ https://www.eurogamer.net/square-enix-sells-off-western-studios-and-ip-including-tomb-raider-and-deus-ex https://www.eurogamer.net/ubisofts-troubled-price-of-persia-sands-of-time-remake-has-switched-developer https://www.eurogamer.net/blizzards-new-warcraft-mobile-game-is-free-to-play-tower-offence-arclight-rumble https://www.eurogamer.net/hitman-3-game-director-joins-crytek-to-lead-crysis-4-development https://www.eurogamer.net/the-long-darks-first-paid-content-will-drop-later-this-year-and-follow-a-season-pass-type-approach https://www.eurogamer.net/anti-grav-racing-sequel-redout-2-launches-later-this-month  

Andrew & Adam welcome Latvia international winger & former Zorya Luhansk player Andrejs Ciganiks on the show to discuss his career so far with primary impetus focusing on his time in Ukraine! Ciganiks discusses: Footballing differences from Germany to Latvia to Ukraine! His family ties to Ukraine including being related to renowned football broadcaster Ihor Tsyhanyk! How football managed to reignite a fractured relationship! Viktor Skripnyk - the Germany adopted Ukrainian (tactics, philosophy, mentality) The Bundesliga influence - Yurchenko, Abu Hanna Emotions & memories from the Battle for the UCL in 19/20! Zorya's 'new player initiation' welcome dinner prank! Which Zorya players have a bright future ahead of them? DAC - Thoughts on Ukrainian team-mate Danylo Bezkorovaynyi! Listen to the above and MUCH, MUCH MORE in our latest episode! Please subscribe to Ukraine + Football on your favoured podcast provider and leave a review if you are able to! You can also RATE us on Apple Podcasts & NOW Spotify - please give us 5 stars if you are able to! We are also now on YOUTUBE - for vlogs and live streams please subscribe here: https://www.youtube.com/channel/UCyiNMhP18iGwwov5FkcMY7Q Please email any questions, feedback or ideas to: ukraineplusfootball@gmail.com