Podcasts about Kais

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Studio 9

Kai und Luise würden von sich wohl sagen: ambitionierte Menschen, die gern und viel arbeiten – oder so ähnlich.In dieser Folge nimmt euch Kai mit in seinen Alltag als Doktorand: zwischen Bubble Tea, kleinen Fortschritten und der Frage, was „viel arbeiten“ eigentlich bedeutet. Spoiler: Es geht eher um vier als um vierzehn Stunden. Außerdem erzählt Kai, wie er seine ToDo-Liste strukturiert (und wie nicht mehr). Wenn ihr euch schon immer gefragt habt, wie ein typischer Tag in der Promotion aussehen kann, hört rein. Und vielleicht entdeckt ihr dabei, dass produktiv sein manchmal ganz anders aussieht, als man denkt.Stay positive!Musik: Stephan SchillerSchnitt und Post-Production: Luise HönigModeration und Production: Kai Krautter und Luise Hönig

Ārsts Aloizs Alcheimers un citāti no Komunistiskās partijas manifesta. Krieviskās un latviskās vienas ģimenes daļas. Dzīvokļi, ēdieni, jautājumi un atmiņas, arī tās, kuru vairs nav. Vēsturnieks Kaspars Zellis Ingas Žoludes romāna "Tēvs" pēcvārdā raksta, ka "varam grāmatā meklēt epizodes, kas uzjundīs mūsu pašu atmiņu, jo viena no laba literārā darba īpašībām ir būt par katalizatoru savas pieredzes pārdomāšanai". Un pat tad, ja tu atved no Londonas Šerloka Holmsa cepuri tēvam, ir jāpaiet laikam, lai pārkāptu pāri kādai viņa atbildei par karu… Iespējams, par šo grāmatu varēs rakstīt, ka tā ir vispersonīgākais Ingas Žoludes darbs. Tikpat ir iespējams, ka autore teiks, ka tā nav. Ingas Žoludes "Tēvu" izdevusi "Dienas Grāmata". Par grāmatu "Tēvs" Inga Žolude plašāk stāsta raidījumā Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta:

Cov kev pauv hloov rau cov kev pab cuam neeg puas cev thiab tej kev kho mob, UN thiab Egypt cov kev qhib ciam teb ntawm RafaH, Meskas Epstein thiab Norway, kab theem nyiaj poob nqe, tus nom tswj nyiaj txiaj thiab kab theem paj, cov kev qhia txog tej xov xwm ntawm tej neeg cuam tshuam txog Epstein cov kev ua txhaum, tsev tsoom fwv thiab FOI, DOJ hais kom ICE siv kiag cov body cameras tam sim no, Coalition cov kev rov qab sib koom ua ib pab nom, tej lees kais, tej coj teej kawm thiab cov kev hais lus ntxub lwm tus, Meskas thiab Idia cov kev sib khom lagluam, Cob tsib lub tsev kho mob Hospital 1 thiab kev kho me nyuam tej plawv, Nplog thiab Suav cov kev ua luam, cov kev txhawj xeeb txog Thaib cov kev ntseeg siab rau cov kev xaiv tsa.

Food Friday!  Shaun McClusky and Shelley Kais are guest hosting today.  Guests include:  Norton Rainey - National Charter School Week, Lindy Reilly from Lindy's on 4th for Food Friday plus White House Senior Deputy Press Secretary Kush Desai. Big show to finish the week strong.

The Ringmaster James T. welcomes to the center ring, Arizona Republican committee woman Shelly Kais. Committee Woman Kais give us a woman's perspective of the horrible incident where a democrat committee member verbally assaulted teenage girls.

17. janvārī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tika pasniegtas Eiropas Kinoakadēmijas balvas. Šos Eiropas kino „Oskarus”, kuriem gan sava tik skanīga vārda nav, pirms 37 gadiem dibināja grupa tobrīd spožāko Eiropas kino veidotāju. Viņu vidū bija arī zviedru kinorežijas klasiķis Ingmars Bergmans, kura vārds savukārt nesaraujami ir saistīts ar norvēģu kino leģendu Līvu Ulmani. Un tieši viņa šogad saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu par mūža ieguldījumu. „Aktrise, režisore, rakstniece, māte, precējusies, šķīrusies, sieviete. Ļoti īpaša sieviete,” – tā Līvu Ulmani pieteica Eiropas Kinoakadēmijas prezidente, aktrise Žiljeta Binoša, īsi atgādinot aktrises krāšņo dzīvesstāstu: dzimusi Tokijā, ilgus gadus dzīvojusi Ziemeļamerikā, studējusi Londonā, uz Norvēģijas teātra skatuves debitējusi ar Annas Frankas lomu un strauji kļuvusi par pieprasītu aktrisi gan teātrī, gan kino. Lai gan viņas pasaules slavu bieži saista ar Ingmaru Bergmanu – Ulmane spēlēja 10 viņa filmās un piecus gadus bija arī viņa dzīvesbiedre –, vēl pirms iepazīšanās ar Bergmanu 24 gadu vecumā viņas kontā bija septiņas filmas. Un viņa nekad nav palikusi Bergmana ēnā, gan bagātīgi spēlējot pie citiem režisoriem, gan par režisori kļūstot pati. Uzņēmusi piecas filmas, strādājusi ar dažiem no spožākajiem Holivudas aktieriem un par sev īpaši tuvām sauc aktrises Keitu Blanšetu un Džesiku Častinu.   Kad dažas stundas pirms Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijas Līva Ulmane ierodas uz tikšanos ar saujiņu Eiropas kultūras žurnālistu, nelielā interviju telpa uzmirdz un žurnālisti kļūst viegli sapņaini. Astoņdesmit septiņus gadus vecā aktrise pārlaiž roku nevainojamajai frizūrai, velta sirsnīgu rokasspiedienu katram sarunbiedram un labprāt dalās atmiņās, kāpēc savulaik kļuva par aktrisi. -- Savu aktīvo aktrises un režisores karjeru Līva Ulmane ir noslēgusi, un uz daudzajiem jautājumiem, vai varbūt tomēr kādreiz vēl nofilmēsies, 87 gadus vecā norvēģu kino grandāma atbild ar laipnu, bet noteiktu nē. Pat ne sava un Ingmara Bergmana mazdēla Halfdana Ulmana Tendela filmās. Tendels šobrīd ir viena no jaunajām norvēģu kinorežijas zvaigznēm, kurš pērn saņēma Eiropas Kinoakadēmijas debijas balvu.

Q: Why isn't marketing enough to keep the pipeline full? A: Marketing can help through database segmentation, SEO content, white papers, eBooks, and paid search. Buyers will download or enquire, but from a sales point of view that's never enough. If you want the top of the funnel to stay full, sales has to take control and generate leads directly. Mini-summary: Marketing helps, but sales must actively create new opportunities. Q: What does accountability look like in sales activity? A: It starts with KAIs, Key Activity Indicators. Track the ratios from calls and emails to contacts, from contacts to meetings, and from meetings to deals. When you know these ratios, you can link daily activity to real results instead of guessing. Mini-summary: KAIs connect effort to outcomes and make performance measurable. Q: How do you work out how much prospecting you need? A: Use your average deal size and annual target, then work backwards. If the average deal is one million yen and the target is thirty million, you can calculate the number of deals required, then the meetings required, then the original contacts required. In Japan, for most B2B sales, face-to-face meetings are often required, especially for a new supplier. Mini-summary: Work backwards from target and average deal size to set clear activity volume. Q: What can salespeople control, even if marketing is running campaigns? A: You can control your own actions. Decide how many networking events you'll attend, how many cold calls you'll make, and how many orphan clients you'll reactivate. Be clear on what an ideal client looks like and aim directly at them. Mini-summary: Control your calendar and activity, not marketing output. Q: How can one client help you win more clients in the same industry? A: Rivals in the same business often share the same problems. If you've helped one five-star hotel in Tokyo, similar hotels likely face similar issues. Your insight becomes a battering ram to approach the other players with a relevant conversation. Mini-summary: Use industry insight from one client as leverage with their competitors. Q: How do you break through Japan's "call killers" on cold calls? A: Gatekeepers are polite but tough, and they protect the boss. If you can't reach the sales manager, persistence matters. Use an approach that references success with direct competitors and asks to explore whether you could do the same. If the manager "isn't there", don't give up. Keep calling back every few hours until you connect. Then protect the habit by blocking prospecting time in your schedule like any client meeting. Mini-summary: Use a credible script, call back persistently, and schedule prospecting as non-negotiable time. Author Bio: "Dr Greg Story, Ph.D. in Japanese Decision-Making, is a veteran Japan CEO and trainer, author of multiple best-sellers and host of the Japan Business Mastery series. He leads leadership and presentation programmes at Dale Carnegie Training Tokyo."

► Tickets für unsere Tour: ⁠https://www.ticketmaster.de/artist/nizar-shayan-die-deutschen-podcast-tickets/1261474⁠Schauspieler Kais Setti zu Gast bei Die Deutschen Podcast! Er spricht offen über die extremen körperlichen Transformationen und mentalen Herausforderungen im Schauspielberuf – von Zunehmen/Abnehmen bis hin zum Zahnziehen für eine Rolle.Kais Setti gibt uns einen exklusiven Einblick hinter die Kulissen: Er verrät den Trick mit dem "Tränenstift" für emotionale Szenen und erklärt die Methode von Marlon Brando (Schlafmangel für Intensität).Es entbrennt eine hitzige Diskussion über den deutschen Film: Warum hinkt Deutschland in der Unterhaltung ("Entertainment") hinterher , während deutsche Kameras (ARRI) Weltstandard sind? Kais Setti erklärt den Unterschied zwischen privat finanziertem Hollywood und dem staatlich geförderten deutschen Filmsystem mit seinem "Bildungsauftrag". Die Runde spricht über den Erfolg von Blood Red Sky auf Netflix und die "Langsamer-als-Fühlen-Dramaturgie" deutscher Produktionen.Außerdem: Wie hart ist die Branche wirklich? Von der "Besetzungscouch" und Machtgefällen bis hin zu Kais Settis eigenen Filmprojekten als Regisseur und Produzent, einschließlich eines Herzensprojekts über den Brandanschlag in Solingen 1993.Jetzt reinhören und abonnieren!Alle Kanäle | Kais Settihttps://www.instagram.com/kaissettihttps://www.iaf-schauspielschule.com/kais-setti.htmlAlle Kanäle | Die Deutschen► Folgt uns: ⁠https://linktr.ee/diedeutschen⁠► Werdet Teil der Community auf Patreon: http://www.patreon.com/diedeutschenpodcast/membership⁠

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti. 2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos. Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks. 2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties. Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede. Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa. Karš Ukrainā un miera sarunas 2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu. Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance. "Straume" iegūst Oskaru Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā. Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.  Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu. Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti. 2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos. Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks. 2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties. Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede. Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa. Karš Ukrainā un miera sarunas 2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu. Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance. "Straume" iegūst Oskaru Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā. Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.  Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu. Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti. 2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos. Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks. 2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties. Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede. Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa. Karš Ukrainā un miera sarunas 2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu. Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance. "Straume" iegūst Oskaru Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā. Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.  Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu. Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Fazit

Zum Jahresende trifft sich das gesamte Team von Über Podcast und bespricht die Trends und Themen des Jahres. Und natürlich stellen wir auch wieder drei hörenswerte Podcasts vor: einen Klassiker, einen TrueCrime-Podcast und einen Snack für die Ohren. Harrabi, Kais; Herbstreuth, Mike; Plodroch, Ina: Schroeder, Carina www.deutschlandfunkkultur.de, Das Podcastmagazin

Podnikať s partnerom je sen… alebo rýchla cesta ku konfliktom? Manželia Michal a Veronika Kais podnikajú spolu v účtovnej firme Datalink. Ako si rozdelili roly, ako im to funguje a prečo by to urobili znova? Toto je úprimný rozhovor o láske, biznise a hodnotách, ktoré držia pokope nielen firmu, ale aj vzťah. V tomto rozhovore sa dozviete: - 17 rokov skúseností z podnikania ako manželia - Ako si nastaviť rovnováhu medzi prácou a rodinou. - Ako budovať firemnú kultúru, kde ľudia radi pracujú. - Ako si rozdeliť roly vo firme, ak podnikáte ako partneri. - Čo robiť, keď sa partneri v názore úplne rozchádzajú. - Kde brať energiu, keď máte firmu, rodinu a málo času. - Ako si vybrať kvalitného účtovníka alebo účtovnú firmu a prečo je to dôležité. - Inšpiratívne myšlienky, ktoré by mal počuť každý kto chce podnikať. Ak podnikáte, premýšľaš o spoločnom biznise s partnerom alebo hľadáte rovnováhu medzi prácou a láskou, tento rozhovor vám dá viac než len odpovede. Hľadáte kvalitnú a spoľahlivú účtovnú firmu? Rozvíjajte svoj biznis, a účtovníctvo nechajte na Datalink. Poradia vám ako efektívne optimalizovať vaše financie v podnikaní. Skúsenosti, odbornosť a kvalita. Choďte na: https://www.dataling.sk/ Michal Kais - Datalink: Linkedin: https://www.linkedin.com/in/michal-kais-159a92223/ Linkedin Datalink: https://www.linkedin.com/company/dataling-s-r-o/ Facebook: https://www.facebook.com/datalingsk Instagram: https://www.instagram.com/dataling_sk/ Stanislav Ličko: Chcete byť hosťom v mojom podcaste a budovať svoju značku, autoritu a získavať povedomie a nových klientov? Pozrite napíšte na podcast@stanislavlicko.sk a spojíme sa ohľadne možností spolupráce. Najnovšia kniha Mapa k bohatstvu, ako vybudovať slobodný a bohatý život objednajte s poštovným zdarma tu: https://stanislavlicko.com/ Pridaj sa do komunity ľudí - Levie Srdce ak sa chcete inšpirovať ako tvoriť život v ľahkosti, bohatstve, láske a zdraví: https://www.skool.com/levie-srdce-3746/about/ Linkedin: https://www.linkedin.com/in/stanislav-li%C4%8Dko-95a806121/ Instagram: https://www.instagram.com/stanislavlicko/ Facebook: https://www.facebook.com/licko.stanislav/ Prinášam rozhovory so zaujímavými hosťami, ktorí majú cenné skúsenosti a viem, že vás to inšpiruje. Nezabudnite dať Odber a zapnúť Upozornenia. Témy: #podnikanie #partnerstvo #manzeliavbiznise #20rokovskusenosti #hodnotyvbiznise #firemnakultura #rovnovaha #biznisspresahom #uctovnictvo #leadership #účtovnictvo

************* Ihr wisst nicht, was Holy ist? Dann checkt mal das Probier Paket! Hier könnt ihr es testen: https://de.weareholy.com/?ref=verboten&utm_medium=creator&utm_source=creator Gutscheincode: VERBOTEN5 Folge direkt herunterladen Der Verbotene Shop Instagram

Latviešu animācijas panākumi pasaulē uzņem apgriezienus! Artūrs Vobļikovs – latviešu animators Londonā. Viņa latviešu valodā izveidotā animācijas filma “Filmiņu filma” (“Film Film”) tikko ieguvusi balvu “2025. gada Labākā Britu animācijas filma” Londonas Starptautiskajā Animācijas Festivālā (LIAF). Intervijā Kultūras rondo viņš stāsta, kā atradis savu ceļu tieši plastilīna animācijā. Artūra Vobļikova vārds animācijā daudziem būs jaunums. Bet, iespējams, klausoties šo interviju, atcerēsieties, ka savulaik jau esat redzējuši viņu televīzijā – kā 6. klases puiku, kurš uzvarēja leļļu animācijas konkursā, piedalījās TV šovā un pārsteidza visus ar ļoti ambicioziem nākotnes plāniem. Pagājuši desmit gadi, un Artūrs Vobļikovs tikko ir ieguvis „Labākās BRITU animācijas filmas” balvu Londonas Starptautiskajā Animācijas Festivālā (LIAF). Filmas nosaukums ir “Filmiņu Filma” jeb “Film Film”, un tas ir viņa maģistrantūras diplomdarbs Karaliskajā Mākslas koledžā Londonā. Bet Artūra iepriekšējā animācijas filma "Anomālija" šovasar saņēma vairākas balvas Karaliskās Televīzijas asociācijas studentu balvu ceremonijā. Viņš veido filmas plastilīna tehnikā, ko Latvijā vairāk nekā 10 gadus apguva tehniskās jaunrades namā "Annas 2" pie skolotājas Ilzes Ruskas, un savu mērķtiecību un ambiciozitāti nav zaudējis arī šodien. Artūrs Vobļikovs dzīvo Londonā. Kas jūs aizrauj tieši plastilīna animācija? Artūrs Vobļikovs: Bērnībā man nebija zināšanu par datoranimāciju. Varbūt bērnam varētu šķist vairāk interesanti kaut ko datorā veidot. Bet es neatceros, vai man bija tāda vēlme vai nē. Man vienmēr kaut kur pie rokas bija plastilīns, kaut kur bija flomāsteri, es ļoti daudz zīmēju bērnībā, ļoti daudz arī kaut ko gleznoju un taisīju plastilīna figūriņas. Un es taisīju plastilīna personāžus no savām mīļākajām multenēm un arī savus radus taisīju dažreiz un viskaut ko izdomāju no plastilīna vēl pirms zināja par iespēju taisīt animāciju. Kad es sapratu, ka to var darīt, man atvērās vesela pasaule un es sāku to darīt 10 reizes vairāk. Arī šobrīd man visvairāk patīk plastilīna animācija.  Kad man bija kādi 12-13 gadi, mans jaunieša maksimālisms izpaudās tā, ka es teicu savai animācijas skolotājai, ka gribu taisīt datoranimāciju, man apnicis plastilīns. Es gribu taisīt datoranimāciju kā "Šreks" un tā tālāk. Viņa teica - protams, vajag visu mēģināt, bet tev, Artūr, vislabāk sanāk plastilīns un tev tomēr būtu jāpaliek pie plastilīnā. Tu pats to drīz sapratīsi. Un viņai bija taisnība. Tagad esmu viņai ļoti pateicīgs, ka viņa to pateica. Plastilīna animācijā ir kaut kas tāds, kas nav nevienā citā animācijas veidā, jo ļoti daudz kas sanāk nejauši, gan kā krīt gaisma, gan kā ir izveidots pats personāžs, kā viņš izskatās tuvplānā, no attāluma, visi pirkstu nospiedumi, kas dažreiz izskatās bišķiņ par traku, par lielu. Bet tas viss piedod šarmu animācijai. It īpaši mūsdienās, kad viss ir veidots datorā un vairāk un vairāk animācijas tiks veidots ar mākslīgo intelektu. Man liekas, ka šis cilvēka pieskāriens ir kaut kas ļoti vērtīgs, un cilvēki tam sāk pievērst vairāk uzmanības. Tāpēc es arī visvairāk cienu plastilīnu. Pirms sarunas ar Artūru sazinājāmies arī viņa skolotāju Ilzi Rusku. Viņa uzskata, ka par Artūru Vobļikovu mēs noteikti vēl dzirdēsim. Pēc sarunas ar Artūru sazināmies ar animācijas eksperti Annu Začu. Viņa astoņus gadus vadīja Latvijas Animācijas asociāciju, ir Eiropas Animācijas balvas valdes locekle un arī pati ir animācijas režisore. Runājam gan par Artūra Vobļikova panākumiem, gan plašāk par Latvijas animācijas gaitām pasaulē  

Zwischen Gruselspass und weihnachtszeit... da stellt sich die Frage... Über was sprechen wir denn jetzt in der Folge? Und die Antwort liegt doch auf der Hand! Wir sprechen über unsere Besuche im Phantasialand und Kais erstem Besuch im Europapark! Diese Folge ist frei von grusel und Glühwein aber dennoch gibt es schockierende Meinungen die dem ein oder anderem einen hochroten Schädel bereiten werden. Ausserdem ist nach dieser Folge ENDLICH geklärt worauf ihr alle wartet.... WODAN ODER TROY Seid gespannt und viel spass bei unserer neuen Folge!

Le 20 novembre 1989, l'Assemblée générale des Nations unies adoptait la convention internationale des droits de l'enfant (CIDE). Un texte ratifié par 196 pays juridiquement contraignant. 36 ans après, les enfants connaissent-ils leurs droits fondamentaux ? Le droit d'avoir une identité, une famille, de recevoir une éducation, de jouer et d'avoir des loisirs, celui d'être protégé, de ne pas faire ou subir la guerre... Pour n'en citer que quelques-uns. Dans les faits, 250 millions d'enfants dans le monde ne sont pas scolarisés, 138 millions travaillent, 150 millions ayant moins de 5 ans, ne sont pas enregistrés à l'état civil. Force est de constater que leurs droits sont toujours menacés. Un constat alarmant qui interroge aussi sur la place que l'on accorde aux enfants dans nos sociétés. Souvent citée en exemple, la Suède est le premier pays à interdire les châtiments corporels en 1979. Le pays nordique a également l'un des systèmes de la petite enfance les plus avancés d'Europe. En associant les enfants aux sujets qui les concernent, en les considérant comme des individus au même titre que les adultes, pourra-t-on leur améliorer leurs droits ?   Une émission à l'occasion de la journée internationale des droits de l'enfant du 20 novembre.   Avec : • Edouard Durand, magistrat, juge des enfants, ancien co-président de la Commission indépendante sur l'inceste et les violences sexuelles faites aux enfants (Ciivise) et auteur du livre pour enfants Tes droits et tes besoins comptent, illustré par Mai Lan Chapiron (La Martinière jeunesse, 2025) • Marion Cuerq, spécialiste des droits de l'enfant, autrice du livre Une enfance en nORd (Marabout, 2023) dans lequel elle examine les différences sociales et culturelles entre la France et la Suède dans la relation aux enfants. Un nouvel épisode du Monde des enfants, réalisé par Charlie Dupiot.  Aujourd'hui, ils sont 6 à nous parler de leurs droits... Ils s'appellent Rafael, Kais, Beryl, Eyma, Dalia et Lucas. Ils ont 10 ans et sont en classe de CM2 à l'École Henri Martin de Colombes, dans les Hauts-de-Seine, en région parisienne.   Programmation musicale : ► Want It Back - Guts, Patrice, The School Voices NYC ► O Xango - Capitain Planet & Trio Mocoto.  

Le 20 novembre 1989, l'Assemblée générale des Nations unies adoptait la convention internationale des droits de l'enfant (CIDE). Un texte ratifié par 196 pays juridiquement contraignant. 36 ans après, les enfants connaissent-ils leurs droits fondamentaux ? Le droit d'avoir une identité, une famille, de recevoir une éducation, de jouer et d'avoir des loisirs, celui d'être protégé, de ne pas faire ou subir la guerre... Pour n'en citer que quelques-uns. Dans les faits, 250 millions d'enfants dans le monde ne sont pas scolarisés, 138 millions travaillent, 150 millions ayant moins de 5 ans, ne sont pas enregistrés à l'état civil. Force est de constater que leurs droits sont toujours menacés. Un constat alarmant qui interroge aussi sur la place que l'on accorde aux enfants dans nos sociétés. Souvent citée en exemple, la Suède est le premier pays à interdire les châtiments corporels en 1979. Le pays nordique a également l'un des systèmes de la petite enfance les plus avancés d'Europe. En associant les enfants aux sujets qui les concernent, en les considérant comme des individus au même titre que les adultes, pourra-t-on leur améliorer leurs droits ?   Une émission à l'occasion de la journée internationale des droits de l'enfant du 20 novembre.   Avec : • Edouard Durand, magistrat, juge des enfants, ancien co-président de la Commission indépendante sur l'inceste et les violences sexuelles faites aux enfants (Ciivise) et auteur du livre pour enfants Tes droits et tes besoins comptent, illustré par Mai Lan Chapiron (La Martinière jeunesse, 2025) • Marion Cuerq, spécialiste des droits de l'enfant, autrice du livre Une enfance en nORd (Marabout, 2023) dans lequel elle examine les différences sociales et culturelles entre la France et la Suède dans la relation aux enfants. Un nouvel épisode du Monde des enfants, réalisé par Charlie Dupiot.  Aujourd'hui, ils sont 6 à nous parler de leurs droits... Ils s'appellent Rafael, Kais, Beryl, Eyma, Dalia et Lucas. Ils ont 10 ans et sont en classe de CM2 à l'École Henri Martin de Colombes, dans les Hauts-de-Seine, en région parisienne.   Programmation musicale : ► Want It Back - Guts, Patrice, The School Voices NYC ► O Xango - Capitain Planet & Trio Mocoto.  

Salman Rushdie ist zurück. Der Literatur-Megastar legt fünf Erzählungen über Alter und Sterblichkeit vor. Es geht um Geister, Väter auf Abwegen und eine Musikerin – märchenhaft überbordend, teils aber überfrachtet und ohne Stringenz. Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Studio 9

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Ist das noch Musik oder eher eine Art Videokunst? Wir sprechen über den Song "Berghain", der eine neue Schaffensphase von Rosalía einläuten soll. Außerdem gehen unsere Gäste Ina Plodroch und Kais Harrabi dem Phänomen Billigkaffee auf den Grund. Oppel, Max; Harrabi, Kais; Plodroch, Ina www.deutschlandfunkkultur.de, Kompressor

Nākamā gada valsts budžeta projektā svarīgākais punkts ir finanšu stabilitāte, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV). Viņa solīja, ka, vērtējot budžeta projektu, Saeimas komisija rūpīgi "ies cauri visiem priekšlikumiem", bet netiks palielināts kopējais budžeta deficīts.

Viņi ir seši jauni mākslinieki, kuri savu prieku un iekšējo brīvību atraduši cirka pasaulē. Šogad tepat, pie mums, dzimusi apvienība „Rīgas mazākais cirks”, kura pirmo izrādi „Aizbēgt līdzi cirkam” var ielikt kabatā un aizvest uz jebkuru Latvijas malu. Pusstundu garā izrāde, kuras galvenā mērķauditorija ir sešus līdz 11 gadus veci bērni, skatītājus ieved cirka krāsainajā skatuves pasaulē un aicina iepazīt arī tās neredzamo pusi.

Naujai formuojamai Vyriausybei paviešinus savo programą, diskusijas sukėlė joje atsiradusi nuostata valstybinių miškų valdymą perduoti Žemės ūkio ministerijai.„Kol nėra peržiūrėta valstybės politika miškų klausimais, atsakomybių stumdymas tarp ministerijų kelia strateginę grėsmę,“ – sako Kęstutis Navickas, ankstesnėse vyriausybėse dirbęs ir aplinkos, ir žemės ūkio ministru.Aplinkosaugos koalicijos vadovė Lina Paškevičiūtė tai vadina „nemaloniu siurprizu“ ir pastebi, kad dokumente bene labiausiai perrašytas miškų politikos skyrius, ženkliai atsitraukiant nuo aplinkosauginių ambicijų ir prioritetą kreipiant miškų naudojimo, o ne saugojimo linkme.Visuomenininkai ir opozicija taip pat kritikuoja tai, kad iš programos dingo Nacionalinis susitarimas dėl miškų dėl miškų ir atsirado siekis „optimizuoti“ saugomas teritorijas.Prie šių pakeitimų sako prisidėjęs valdančiųjų atstovas Audrius Radvilavičius, kuris tikina, kad naujoji programa kaip tik atspindi geresnę pusiausvyrą tarp ūkinių ir gamtinių interesų miškų valdymo srityje.Laikinai pareigas einantis Aplinkos ministras Povilas Poderskis rugsėjo 17 d. pristatydamas programą, prie kurios pats nedirbo, Seimo Aplinkos apsaugos komitete prisipažino, kad kai kurios nuostatos jam buvo „siurprizas“.Siūlymo valstybinių miškų valdymą perduoti ministerijai nepalaiko ir Prezidentas Gitanas Nausėda, atmetęs „Nemuno aušros“ teiktą P. Poderskio kandidatūrą toliau eiti pareigas, tad Aplinkos ministerijai toliau ieškoma naujo vadovo.Nerimą keliančius ženklus aplinkosaugos politikoje komentuoja buvę ir esami valdantieji bei visuomenininkai.Autorė – Vaida Pilibaitytė

Join us for one tail of a tale as we continue the Baby Saga of Dragon Ball GT. With Sugoro exposed for cheating, his interdimensional Mario Party game collapses and allows Goku to escape. Finally reuniting with the Kais, Goku is informed that his current power will not be enough to stop Baby Vegeta. (Sure enough, even his mighty apprentice Uub struggles against the possessed Saiyan back on the Tuffle Planet.) Instead, Old Kai decides to regrow Goku's tail so that he can reach a whole new level of power. With his tail back and training cut short, Goku returns to the Tuffle Planet to face Baby again. Unfortunately, Goku finds himself against the ropes even with the boost provided by his tail. While staring hopelessly up at Earth, a primal power awakens within Goku. His Golden Great Ape form emerges and begins laying waste to the new Tuffle Planet. Pan reaches out to the monstrous Goku to help him come to his senses, all while Baby schemes to gain that power for himself. Grind some coffee beans, eat some chocolate, and ready those Blutz Waves as Anime Was (Not) A Mistake finally ascends to Super Saiyan 4!!! Rate, Review, Subscribe, and Listen to Us on Podbean/iTunes/Stitcher/Spotify Follow us on Instagram:@animewasnotamistakepodcast Or on Facebook:@animewasnotamistakepod Music Provided: “Catch You Catch Me” – GUMI – CLAMP – Cardcaptor Sakura – Cardcaptor Sakura Original Soundtrack- 1998

Kais, Harrabi www.deutschlandfunk.de, Corso

Access to safe drinking water is essential, and Australia's often harsh environment means that our drinking water supplies are especially precious. With differences in the availability and quality of drinking water across the country, how do we know if it's safe to drink? In this episode we get water experts to answer this question and more.   - Cov kev tau tej dej huv siv uas tau txais kev nyab xeeb yog tej yam tseem ceeb, thiab Australia yog ib lub teb chaws uas muaj tej ib puag ncig yuav ua rau yus raug tau teeb meem, txhais tias peb tej dej haus yog ib co tseem ceeb heev. Vim muaj tej dej ntawm tej chaw sib txawv thiab muaj tej dej qab txawv thoob plaws ntawm lub teb chaws no, ces peb ho paub li cas tias tej dej ntawd yog cov dej haus tau txais kev nyab xeeb? Nyob rau toom xov xwm no peb coj ib co kws paub txog dej los teb tej lus nug no thiab ntau yam.

Lai cik nebūtu neparasti, bet šonedēļ apspriestākais notikums bija "youtube" zvaigznes neilgā viesošanās Latvijā. Ekonomikas ministru tajā dienā vairāk pamanīja "IShowSpeed" pavadībā, ne tādēļ, ka tika pieņemts arī lēmums par "LMT" un "TET" akciju izpirkšanu. Ir bijuši arī citi notikumi. Piemēram, tagad zinām, ka Latvijas Radio 4 no jaunā gada vairs neskanēs. Par to un citiem nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Vērtē Olga Dragiļeva, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste, Atis Rozentāls, laikraksta "Diena" žurnālists, un Ērika Staškeviča, TVNET galvenā redaktore.  

Eb brings on Christopher DeSimone, Shelly Kais and John Catsimatidis

HAMAS, HEZBOLLAH, AND HTSHEADLINE 1: The Houthis are have resumed attacking ships in the Red Sea.HEADLINE 2: The Trump administration revoked Hayat Tahrir al-Sham's designation as a Foreign Terrorist Organization.HEADLINE 3: Five Israeli soldiers were killed and 14 more were wounded in an ambush in Beit Hanoun in northern Gaza. --FDD Executive Director Jon Schanzer delivers timely updates and expert analysis, followed by a conversation with Roi Kais, Arab affairs correspondent for Israel's Channel 11.Learn more at: https://www.fdd.org/fddmorningbrief

Tuksnesis vēl neveidojas, bet kailgliemeži šogad papostījuši ne vienu vien dārzu. Īsti iedarbīgu metožu, kā ar šo invazīvo sugu cīnīties nav. Par iespējam ierobežot šo sugu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Bioloģijas institūta direktors Latvijas malakologu biedrības pārstāvis Arturs Stalažs, Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre un "profesionāla dārzu mīļotāja" Ivita Ruduša. Vēsā un lietainā vasara patīk Spānijas kailgliemežiem, kas veicina to vairošanos. Kailgliemežiem apetīte laba un viņi nav izvēlīgi. Negrauž balto āboliņu, bet ēd zemenes, ēd arī beigtus dzīvniekus, sugas brāļus, izkārnījumus. Cilvēki vairāk izmanto preparātus, kas satur dzelzi, bet labākie preparāti cīņai ar kailgliemežiem būtu tie, kas satur varu. "Vara preparāti ir iedarbīgāki, bet tie īsti laikam Latvijā nav pieejami, atzīst Aiva Bojāre. Ivita Ruduša dalās pieredzē, ka kailgliemeži dārzā ir jau kādus piecus gadus. "Sākumā bija ļoti maz, vakarā varēja divus trīs atrast, šo gadu laikā ir progresējuši ģeometriskā progresijā. Katru vakaru nolasa vismaz puslitru, lai arī dārzs nav liels. Lasām, ja ne katru vakaru, tad katru otro vakaru," stāsta Ivita Ruduša. "Lasām un izmantojam arī dzelzs preparātus. Kad vēl bija vara preparāti pieejami, izmantoja tos. Granulas maksāja salīdzinoši daudz. Arī kaimiņi lasa un ber. Bet ir viens kaimiņš, kurš nelasa." Arturs Stalažs norāda, ka lasīšana visefektīvākais variants gliemežu skaita samazināšanai, ko var kombinēt ar citām metodēm. Simtprocentīgi viņus iznīcināt nevar, var samazināt daudzumu ar lasīšanu. Labs līdzeklis alus, labāk izmantot kvalitatīvu alu.

KCBS Radio's Foodie Chap Liam Mayclem speaks with Bon Délire's Owner Kais Bouzidi about growing up in France at his parents' creperie as well as his two other restaurants in San Francisco, Barcha and Sens.

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

IBD Drive Time: Susan Kais, MD, on Conception and Pregnancy With IBD by Gastroenterology Learning Network

Cukurs – baltā nāve. Varbūt ne tik traki, bet speciālisti uzskata, ka pie aptaukošanās un liekā svara problēmām lielākais vaininieks ir lielais cukura patēriņš. Izslēdzam cukuru no uztura un problēma būs atrisināta? Vai tas ir tik vienkārši, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docente, vadošā pētniece Ilze Maldupa, kardiologs Andris Skride un diētas ārsts Andis Brēmanis. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra vecāko sabiedrības veselības analītiķi Birutu Veliku.

Vasara šogad sākas negribīgi un ļoti pakāpeniski, tomēr peldsezona oficiāli ir atklāta un gan jau pienāks arī brīdis, kad laikapstākļi vilinās vai pat spiedīs doties veldzi meklēt peldoties. Diemžēl ūdenstilpes katru gadu Latvijā paņem arī desmitiem dzīvību, ir pat sitācijas, kad zināšanas par upes, ezera un jūras ģeogrāfiskajām un vides procesu īpašībām ļautu izvairīties no traģēdijas. Toms Bricis ir apkopojis svarīgāko, ko der zināt no meteoroloģiskā un hidroloģiskā viedokļa, pirms doties peldēt. Jau mēnesis, kopš oficiālā peldsezona sākusies, bet laikapstākļi ir tādi, ja neskaita ziemas peldētājus, šķiet, ka nav pārāk daudz cilvēku, kas būtu metušies peldēties. Un labi, ka tā, jo tas ļauj vēl pirms sezonas atsvaidzināt zināšanas vai pat uzzināt kaut ko jaunu, kas tiešām var palīdzēt novērtēt situāciju un nerīkoties riskanti. Ja upju atvari, purvu akači ir minēti pat folklorā, tad par bīstamajām jūras straumēm sabiedrībā sāka runāt tikai pēdējo 5 -20 gadu laikā pēc dažiem traģiskiem gadījumiem. Iespējams, ka te arī klimata pārmaiņas pie vainas, agrāk vasaras bija tik īsas un vēsas, ka senie latvieši jūrā nemz nepeldējās. Sākoties peldsezonai, atbildīgās institūcijas – mediķi, pašvaldības policija, pludmales glābēji – parasti atgādina par drošību ūdens tuvumā un peldoties, par to, kā rīkoties, ja notikusi nelaime. Toms šoreiz dara ko līdzīgu, tikai no dabas apstākļu puses. Kā pamanīt zīmes, kas norāda uz risku, ka peldēšanās var būt bīstama?   Runājot par aktuāliem laikapstākļiem Latvijā Latgali, arī daļu Vidzemes un Zemgales skāris ļoti liels slapjums. Lauki un dārzi daudzviet ne tikai pārmitri, izmirkuši, bet applūduši, kamēr daudzviet Kurzemē, īpaši Ventspils, Talsu novadā, valda ja ne gluži sausums, tad dārzi jau ir jāpalaista. Aizvadītais maijs Latvijā, ja rēķina vidēji uz visu valsti nolijušo ūdens daudzumu, bija sestais slapjākais pēdējā gadsmita laikā. Savukārt vēsturiskie dati liek atcerēties vienu interesantu lietu – lietainākais maijs Latvijā bija 1928. gadā, otrajā vietā ir turpat netālu laika skalā 1926. gads. Arī toreiz daudzviet Latvijā applūda lauki, bija neražas gadi, plūdi bija daudz plašāki, nekā šogad. Latvijas Radio sāka raidīt 1925. gadā. Parādījās ās visu Latviju aptveroša jauna, acīm neredzama tehnoloģija, kas spēj nogādāt skaņu jebkurā Latvijas nostūrī. Un kāda sakritība – nākamajos gados pēkšņi sāk līt daudz vairāk. Sākas plūdi un neraža. Palasot tā laika presi, ko var ērti darīt portālā "periodika.lv", var atrast ziņas, ka cilvēki lietavās vainoja radio. Ka radio ietekmē atmosfēru, radot nepieredzēti lielus lietus mākoņus. Izdevumā "Laiks un tā pareģošana". kas izdots 1936. gadā var lasīt: "1928. gads pie mums Latvijā un Lietuvā bija ļoti lietains. Raža aizgāja bijā. Strauja radio attīstība iekrita taisni šinī slapjajā gadā. Laucinieki sāka nopietni uztraukties, ka radio dēļ viņiem jācieš tādi zaudējumi. Radio esot lietus cēlonis." Ir pagājuši gandrīz 100 gadi un nekas nav mainījies. Tagad to vairs neraksta avīzēs, bet palasot, ko ļaudis raksta internetā, arī ir saksatāmas līdzības. Laikapstākļu anomālijās tiek vainotas tehnoloģijas, apzināta vai neapzināta to ietekme, lai gan arī par aizvadīto maiju var droši teikt – nepatīkami, dārziem un laukiem postoši, bet šāds slapjš maijs nav nekas nepieredzēts. Tādi un vēl slapjāki ir bijuši un būs.

Oj oj oj vilken Robinsonvecka!! Följande poddavsnitt handlar om Robinson avsnitt 37, 38, 39 & 40!Kais Ghedamsi gästar studion och får berätta allt och lite till om hans Robinsonäventyr. Vad hade han för tankar om lag syd innan sammanslagningen? Vem litade han egentligen minst och mest på i Nord-pakten? Varför blev han helt plötsligt så arg på Andrea och kallade henne falsk? Vad hände egentligen mellan honom och Zanna? Är han ovän med någon nu efteråt? Hur hanterar han hatkommentarer och vad tycker han om klippningen? Tycker han fortfarande att det var fegt av Juliette och Christoffer att sätta sig i buren? Vad händer egentligen efter kl 23 (när Andrea gått hem) på alla reunions..?? Vad känner Andrea när hon hör Kais och David prata om henne i veckans avsnitt? Hur tänkte hon när hon avbröt David efter tävlingen? Välkomna till avsnitt 537 av Mathilda och Andrea! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Der Kulturpodcast Lakonisch Elegant verabschiedet sich und macht Platz für etwas Neues in der Zukunft. Doch bevor er verschwindet, geht es im Gespräch auf der Leipziger Buchmesse noch über das Thema "Comeback" - zunächst in der Literatur. Watty, Christine; Harrabi, Kais; Glanz, Berit; Franzen, Johannes; Sahner, Simon

Der Kulturpodcast Lakonisch Elegant verabschiedet sich. Sechseinhalb Jahre Debatten und Themen, Analysieren und Lachen gehen zu Ende. Wir feiern alles was war – und freuen uns auf das, was kommt: einen neuen Kulturpodcast! Stucke, Julius; Watty, Christine; Harrabi, Kais; Thomey, Emily; Gorgis, Elena

Lebanon’s deeply divided parliament is set Thursday to try to elect a new president, potentially ending a 2-year long political vacuum and ushering in a degree of stability for a country reeling from its bloodiest war in decades. Suleiman Frangieh who was Hezbollah's candidate for PM said on Wednesday that he was withdrawing his name from consideration. For more than two years Lebanon has been paralyzed by political gridlock and led by a weak caretaker government through a series of upheavals, including economic collapse, the destructive war between Israel and Hezbollah and the collapse of the Assad regime in neighboring Syria. KAN's Mark Weiss spoke with Kan’s Arab Affairs analyst Ro’i Kais. (Photo: Reuters)See omnystudio.com/listener for privacy information.

Kyle solo check in for Daima episode 10, Ocean, and the Majin Kuu vs Tamagami Number One battle, the new lore of the Kais and how people are (of course) upset about it. PLUS, your comments from YouTube and Spotify.   Patreon: https://www.patreon.com/dragonballsuperdope  Come join our Facebook group! Roshi's Secret Stash Subscribe on Apple Podcasts: https://apple.co/34IeNX4 Follow on Spotify: https://spoti.fi/2VgI5ZT Subscribe on YouTube:  http://bit.ly/362vgHs Donations: http://cash.app/$SuperDopePods Twitter: https://twitter.com/DBSuperDope1

Send us a texthttps://www.patreon.com/AdeptusRidiculoushttps://www.adeptusridiculous.com/https://twitter.com/AdRidiculoushttps://orchideight.com/collections/adeptus-ridiculousWarhammer 40,000: Fire Warrior is a first-person shooter for PC and PlayStation 2. The game follows a Tau Fire Warrior, Shas'ui'T'au'Kais, and his heroic acts to save the Ethereal Ko'vash, while fighting against the forces of the Imperium (Notably the Imperial Guard and the Raptors). Further into the game, Kais teams up alongside Captain Ardias of the Ultramarines 3rd company during a temporary cease fire negotiated between the two factions. This is because the forces of the Chaos Word Bearers intervene with the fighting on the planet. Eventually the planet is ordered to be cleansed through an Orbital Strike bombardment ordered by Ardias to rid the planet of Chaos taint. What happens to Shas'ui'Kais in the events afterwards is unknown. There is also a multiplayer mode consisting of Deathmatch, Team Deathmatch, and Capture the Flag. Eight multiplayer maps are included with the game, Deathmatch having its own, and Team Deathmatch and Capture the Flag having their own. Fire Warrior was one of the first Playstation 2 games to support 8 player multiplayer using its broadband adaptor. Support the show

Canadian journalist Nora Loreto reads the latest headlines for Tuesday, October 8, 2024.TRNN has partnered with Loreto to syndicate and share her daily news digest with our audience. Tune in every morning to the TRNN podcast feed to hear the latest important news stories from Canada and worldwide.Find more headlines from Nora at Sandy & Nora Talk Politics podcast feed.Help us continue producing radically independent news and in-depth analysis by following us and becoming a monthly sustainer.Sign up for our newsletterLike us on FacebookFollow us on TwitterDonate to support this podcastReferenced articles:Story 1 - McGill's law school strike is over.Story 2 - Officer demoted over brutally arresting Black man that cops mistook for being another Black man. Case has been called a situation of "mistaken identity" rather than of racial profiling. Story 3 - The feds argue that they are not responsible to supply clean drinking water on reserve. Story 4 - Thousands of people have fled after a violent massacre this past weekend at Pont-Sonde, Haiti.Story 5 - Kais Saied is re-elected president in Tunisia with 90.7% of the vote, showing that the anti-democratic tactics used against his opponents worked.