Podcasts about Kais

Wird die jüdische Gegenwartsliteratur übersehen? Autor Maxim Biller hat das der deutschen Literaturwissenschaft in einer polemischen Kolumne vorgeworfen. Unser Redakteur Kais Harrabi hat Billers These überprüft. Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Wird die jüdische Gegenwartsliteratur übersehen? Autor Maxim Biller hat das der deutschen Literaturwissenschaft in einer polemischen Kolumne vorgeworfen. Unser Redakteur Kais Harrabi hat Billers These überprüft. Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Wird die jüdische Gegenwartsliteratur übersehen? Autor Maxim Biller hat das der deutschen Literaturwissenschaft in einer polemischen Kolumne vorgeworfen. Unser Redakteur Kais Harrabi hat Billers These überprüft. Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Hello, Hello and welcome back to Kasten am Mittwoch! We talked about the big question: Can anyone be an Industrial Designer without a Degree ? We also talked a little bit about Kais current "30 Days 3 Projects" Challenge, about Manufacturing Tour and Production and more! So tune in and enjoy :)

Big Wednesday already!  Shelley Kais co-hosts with me to day. Guests:  Alejandro Martinez Araiza, head of the National Food and Commerce Union, or SNAC, Mexico's leading labor organization representing workers in the commerce and food sectors + Mike Brest, reporter for the Washington Examiner. Topics:  Crime bus, TUSD stiffs workers on raises but hires new 6 figure admin,  Seattle neighbor putting up walls to keep our violent folks and more! Only on the Live the Dream Media network.  Inside Track starts at 9am!

Harabi, Kais www.deutschlandfunk.de, Corso

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

In “Taiwan Travelogue” erzählt Yang Shuang-zi von zwei Frauen, die sich bei eine Reise durch das besetzte Taiwan verlieben. Für das komplexe, aber leicht zu lesende Werk und dessen Übersetzung gab es nun den International Booker Prize. Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Fazit

Uz studijas galda jaunākais “Avīzes Nosaukums” izdevums “Kīno”. Bet studija  žurnāla „Avīzes Nosaukums” redaktors, dzejnieks un paralēlajā dzīvē energoefektivitātes speciālists Valters Liberts un jaunākā numura „Kīno” viesredaktors, montāžas režisors un raidieraksta "Bezfilma" veidotājs Rūdolfs Deinats. Runājam par kino literārā kontekstā.  

Hi, wir sind Marc & Dave, zwei Unternehmer nach Gründung, Scaleup und EXIT. Wir wollen Wissen und Emotionen weitergeben und treffen uns regelmässig zum virtuellen Ping Pong. Wie damals beim Tischtennis im eigenen Startup

Tā notiek, kad kāds cilvēks ir prožektoru gaismā uz brīdi, tomēr viņa šajās gaismās uzkavējas un nedomā pagaist. Monopolā saruna ar teātra un kino aktrisi, kā arī dziedātāju Agnesi Budovsku. Raidījumā skan: Gunārs Rozenbergs – Dusmīgā Edgars Mākens – Nav sīkums Jānis Ivanovs – Čello koncerts 2. daļa

Eigentlich liegt es auf der Hand, dass Podcasts und Musik gut zusammengehen. Unsere Podcasttipps erzählen mit unwiderstehlichen Beats von Musik, die ganze Generationen geprägt hat. Aber nicht jeder Podcast eignet sich wirklich zum Mittanzen. Plodroch, Ina; Harrabi, Kais; Rothenberg, Dinah www.deutschlandfunkkultur.de, Das Podcastmagazin

Kultūras rondo tiekamies ar Eiropā pazīstamo bērnu rakstnieci Kitiju Krauzeri no Beļģijas, kuras grāmatu „Skrību skrābu tvīt plunkš” pazīst arī daudzi Latvijas bērni un tagad arī Leļļu teātra skatītāji. Viņa viesojās Latvijā, gan tiekās ar studentiem Mākslas akadēmijā, gan ar lasītājiem Rīgas Grāmatu svētkos. Ar mazu fragmentu no komponista Matīsa Žilinska mūzikas Latvijas Leļļu teātra izrādei „Skrību skrābu tvīt plunkš” aicinām ienirt bērnu literatūras pasaulē. Un šī mūzikas izvēle nav nejauša, jo izrāde ir tapusi pēc rakstnieces Kitijas Krauzeres grāmatas, kas oriģinālvalodā skan „Scritch, Scratch, Dip, Clapote!”. Skaņa Kitijai Krauzerei ir ļoti svarīga. "Mums nav un nevar būt atbildes uz visiem jautājumiem, ko uzdod bērni, bet caur grāmatām mēs tās varam meklēt kopā," saka bērnu rakstniece Kitija Krauzere no Beļģijas. "Jo grāmatas dod telpu sarunai un nesteidzīgai domāšanai, kas mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk." Beļģu ilustratore un autore Kitija Krauzere ir mūsdienu bērnu literatūras lielmeistare, kura nesen viesojās Latvijā, pasniedza meistarklases Mākslas akadēmijas studentiem un tikās ar lasītājiem Rīgas Grāmatu svētkos. Viņa ir sarakstījusi vairākus desmitus bērnu grāmatu, no kurām trīs tulkotas arī latviski: „Ezera Annija”, „Es gribu sunīti, vienalga kādu” un jau pieminētā „Skrību skrābu tvīt plunkš”. Viņa ir arī pasaulē prestižākās bērnu literatūras balvas – Astridas Lindgrēnes Memoriālās balvas – laureāte. Ar Kitiju Krauzeri tiksimies pēc maza brīža, bet tai rītā, kad viņa sniedza meistarklasi Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, es vispirms turpat, akadēmijas gaitenī, uzrunāju šo studentu pasniedzēju – ilustratori un bērnu grāmatu autori Rūtu Briedi. -- Kitijas Krauzeres meistarklase studentiem notiek Mākslas akadēmijas kādreizējā sporta zālē: te ir liela akustika, tāpēc Krauzere uzreiz lūdz studentus netrokšņot un koncentrēties uzdevumam. Kitija Krauzere jau kopš bērnības ir vājdzirdīga un to bieži piemin arī savās intervijās. Arī mūsu sarunā viņa vēlāk teiks: „Es kopš sešu gadu vecuma lietoju dzirdes aparātu, un man daudz ir nācies nopūlēties, lai saprastu, kas apkārt notiek.” Bet tieši tas viņā attīstījis lielu empātiju un spēju ātri „nolasīt” cilvēkus. Meistarklasē Mākslas akadēmijas studentiem viņa citē Deividu Linču, fonā uzliek Entonija Hegertija mūziku un aicina studentus aizvērt acis, ar vienu roku pētīt pašiem savu seju un ar otru – to zīmēt. Kad vēlāk apsēžamies uz interviju, es jautāju Kitijai Krauzerei par šo epizodi.

Yog thawj zaug ntawm lub caij ntev tshaj 10 xyoo uas tau muaj ntau caum txheeb tus lees kais ntawm xeev Victoria mus rwg npoj tawm tsam kom tsoom fwv xeev them nyiaj hauj lwm 35% rau lawv rau lub sij hawm 4 xyoos ntxiv no. Tab sis lawv puas yuav tau thiab yog tim dab tsi tiag thiaj ua rau lawv tawm tsam?

Saruna ar maģistrantūras studentu Sandiju Volinski. Sandija dzīve kā nemitīga "jā" atbilde Dievam un gaismas pilnais ceļš kā liecība ik vienam.

Raidījuma "Mākslas vingrošana" fokusā – Latvijas jaunākā tradīcija vizuālajā mākslā: Latvijas Mākslas gada balva. Studijā viesojas balvas radošā producente Kitija Vasiļjeva, mākslas zinātniece un žūrijas locekle Aiga Dzalbe, kā arī mākslinieks Krišs Salmanis – pats reiz Purvīša balvas laureāts, bet šoreiz arī balvas dizaina autors. Raidījumā tiek apskatīts, kāpēc Latvijā radusies nepieciešamība pēc jaunas mākslas balvas, kā top nominantu saraksti un kādus izaicinājumus sagādā mēģinājums aptvert visu Latvijas daudzveidīgo mākslas dzīvi – no Rīgas galerijām līdz jauniešu iniciatīvām reģionos.    Vai balvas izvēles process spēj būt iekļaujošs, vai tomēr vienmēr kāds paliek ārpus uzmanības loka? Kā žūrija tiek galā ar neizbēgamajām pretrunām un ģeogrāfiskajām barjerām?                                                        Sarunā skan arī domas par mākslas sacensības jēgu, balvu ietekmi uz māksliniekiem un to, kā balvas pasniegšana pārtop par veselu Mākslas nedēļu Valmierā. Vēl arī par to, kāpēc balva nav tikai sacensība, bet arī nozīmīgs nozares notikumu kartējums; kas ir šīgada nominanti un kāpēc Latvijas mākslas vide, lai cik fragmentēta, tomēr ir dzīvīga un pārsteigumiem pilna. Pārraides producente – Inga Saksone.  

Melnā dzilna ir lielākais no Eiropas dzeņiem. Arī Latvijā tā ir lielāka dzeņu suga. "Šim putnam ir raksturīgi divi saucieni – vienu var dzirdēt lidojumā, otru – kad dzilna sēž kokā. Tas ir vairāk melanholisks sauciens, ko var dzirdēt tālu. Vēl tālāk var dziedāt bungošanu," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis. 'Dzeņiem atšķirībā no dziedātājputniem ir raksturīga bungošana. Tie ir ļoti ātri sitieni pa sausu substrātu, vai nu tas būtu nolūzis koka zars vai koka galotne. Vidēji tie ir kādi 20 sitieni sekundē ļoti lielā tempā. Un funkcionāli tā bumbošana atbilst dziedātājputnu dziesmām. Bet dzilnām atšķirībā no pārējiem dzeņiem vēl ir raksturīgi, ka viņām ir arī saucienu sērija, ko parasti mēdz saukt par dziesmu," skaidro Madars Bergmanis. Gan melnās dzilnas dziesma, gan bungošana ir dzirdama pat 2-3 kilometrus tālu. Putns ir arī iespaidīga izmēra, gandrīz vārnas izmērā, tikai mazliet slaidāks un tievāku kaklu. "Melnās dzilnas nosaukums ļoti labi raksturo to, kā viņa izskatās. Viņa ir pilnīgi melna. Dzimumi atšķiras tikai ar ar galvas krāsojumu – tēviņiem visa galvas virs sarkana un mātītei tikai pakauša daļa ir sarkana. Bet citādi dzimumi nav atšķirami, un cilvēki nespēj atšķirt pēc balsīm, vai tā ir mātīte vai tēviņš," norāda Madars Bergmanis. "Dzilnas, kas sāk ligzdot diezgan agri, ir dzirdamas visvairāk martā. Ligzdo, tāpat kā visi dzeņi, dzilnas koku dobumos, ko paši arī izkaļ. Lielos, resnos kokos, jo dzilnas izmēri ir iespaidīgi un kokam jābūt vismaz 35-40 centimetru diametrā pie pamata, lai tur varētu dzilna mēģināt ligzdot. Tas rada zināmas grūtības ligzdu vietu atrašanā, jo vajadzīgs tiešām vecs mežs, nevis vidēja vecuma," turpina Madars Bergmanis. Melnajai dzilnai ir garš un spēcīgs knābis. Viņa var izkalt pamatīgus caurumus kokos. "Bungošana un vokālā aktivitāte vairāk notiek koku galotnēs, kalšana bieži vien notiek uz zemes, uz kritalām vai koku stumbros zemu. Melnās dzilnas kalumus var viegli atpazīt pēc izmēriem, jo skaidu garums un biezums ir tik liels, ka citiem dzeņiem tas nav pa spēkam," atzīst Madars Bergmanis.

Esam aizvadījuši salīdzinoši bargu ziemu, sācies pavasaris un hidrologi jau brīdina par lielu palu iespējamību. Šīs ziemas bargumu juta burtiski ikkatrā nozarē. Mežaimniecībā stabils sals tiek vērtēts kā noderīgs, enerģētikā to jutām apkures rēķinos, transportā – ceļu uzturētājiem vairāk darba. Par transportu un ziemu arī šīs nedēļas saruna ar Valmieras Transporta uzņēmuma (VTU) pieredzējušo autobusa šoferi Edgaru Zaķi. Sarunā par to, kādi šoziem bija ceļi, kā to uzturēšana ziemā pa gadiem mainījusies. Viņš gan, izrādās, ir ļoti entuziastisks ziemas braucējs un stūrēt sniegā un putenī viņam tīri labi patīk. Bet šoziem bija diezgan izteiktas reģionālas atšķirības – Kurzemes ziemeļos un Vidzemes ziemeļrietumos – Limbažu, Valmieras, Siguldas novadā šī ziema nemaz arī nebija tik sniegota, un sausajā februārī braukšana bieži bija gandrīz tikpat laba kā vasarā. Latgalē gan brīžiem ceļi bija neizbraucami.   -- Daudzviet Latvijā ir piektā diennakts pēc kārtas ar vidējo temperatūru virs nulles. Meteoroloģiskais pavasaris ir sācies. Arī kalendārais, protams, līdz ar 1. martu. Pēc dabas norisēm izšķir vēl arī fenoloģisko pavasari, kad sākas augu mošanās - sniegpulksteņi dažviet ir parādījušies, bet par vizbulītēm vēl nav dzirdēts, taču līdz ar šo silto gaisa masu, atgriezušies pirmie gājputni.  Jau pagājušajā nedēļā gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, gan Klimata un enerģētikas ministrija, kā arī glābēji un citas institūcijas brīdināja, ka pali šogad var būt lieli.  Daudzviet Kurzemes upēs jau ir sācies palu maksimuma periods, jo Ventspils, Talsu, daļēji arī Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadā sniega sega ir nokususi. Kurzemē bīstami vai plaši plūdi nav gaidāmi. Lokāli, protams, applūdīs kādi lauki, vietējas nozīmes ceļi, bet Kurzemē tradicionāli upēm ir diezgan veiksmīga konfiugrācija un lieli, postoši plūdi, kas skar lielas apdzīvotas vietas, ir ārkārtīgi reta parādība.

Arnolda Skrides izveidots, kopš 1991. gada Rīgas Latviešu biedrības namā notiek sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu rīkotais konkurss Latvijas mūzikas skolu audzēkņiem "Talants Latvijai". Kopš 2018. gada konkursa mākslinieciskais vadītājs ir Normunds Dreģis. Trijās marta svētdienās turpināsies konkursa 34. sezonas 1. kārta un par to uzzinām sarunā ar Normundu Dreģi. Viņš ieskicē konkursa vēsturi un akcentē tā tradīcijas, principus un noteikumus, stāsta par tā doto iespēju jaunajiem mūziķiem turpmākiem muzikāliem startiem. Sarunā - arī par mūzikas skolu atsaucību, žūriju un komandu, kas rūpējas, lai konkurss notiktu, par iepriekšējo konkursu radošo bilanci, par gaidāmo II kārtu un Finālu. Uzzinām arī par jauniešu simfonisko orķestru darbību, gaidāmo festivālu Kurzemē, par Normunda Dreģa paša vadīto Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas orķestri "Armonico" un prieku darbā ar jauniešiem. Normunds Dreģis: "Talants Latvijai" ir vissenākais konkurss Latvijas mūzikas skolu audzēkņiem. Šeit piedalās praktiski visu instrumentu specialitāšu audzēkņi, un tās ir apmēram 20 instrumentu spēles specialitātes. Domāju, ka ļoti daudziem bērniem un jauniešiem šis konkurss ir pirmais impulss uz turpmāko izglītību un mūzikas aicinājumu, un, iespējams, viņi arī izvēlas mūziku kā savu nākamo profesiju. Konkurss notiek Rīgas Latviešu biedrības namā, un tas tur ir arī dibināts. Tā ir ļoti laba iespēja jaunajiem talantiem uzstāties Rīgas Latviešu biedrības nama vēsturiskajās zālēs. Šīs sezonas pirmo kārtu mēs sākām jau 1. februārī, tā kā patlaban viss notiek pilnā sparā. Pavisam kopā piedalās bērni un jaunieši no 16 Latvijas mūzikas skolām. 8. martā uzstāsies Rīgas Juglas mūzikas skolas, Ķekavas mūzikas skolas un Jūrmalas mūzikas vidusskolas audzēkņi, pēc tam būs 22. marts un 29. marts. Vai variet uzburt to “ņigu ņegu”, kas šajās dienās notiek Rīgas Latviešu biedrības namā, jo šis konkurss ir arī koncerts? Jā, tas tā ir bijis vēsturiski. Konkursa pirmā kārta notiek koncertu cikla formātā, kur katra skola uzstājas ar savu sagatavoto programmu un prezentē savus labākos audzēkņus. Vienā koncertā parasti uzstājas divas vai trīs mūzikas skolas, katra prezentē 10 līdz 12 audzēkņus. Ir liela rosība, jaunie talanti gatavojas, cītīgi iesildās. Ir tiešām jauka atmosfēra konkursam. Kas šim konkursam ir īpašs? Kādi ir noteikumi, gadu gaitā šie noteikumi vai prinipi papildinās? Tiek izdarīti secinājumi vai tas diezgan stabili notiek no reizes uz reizi? Ir vērtības, kuras mēs saglabājam. Tas ir konkursa mērķis - mēs veicinām un atbalstām Latvijas jaunos talantus, meklējam tos akadēmisko žanru mūzikā un dodam viņiem iespēju uzstāties un apliecināt savu talantu Rīgas Latviešu biedrības namā. Mainīgais ir tas, ka tad, kad es pārņēmu šo konkursu, mēs runājām ar kolēģiem un žūrijas ekspertiem un secinājām, ka šim konkursam būtu vērtīgi, ka būtu arī fināla kārta. Iepriekš bija tikai divas kārtas - pirmā, kur uzstājas skolas atsevišķi, un otrā, kur uzstājās pa instrumentu grupām, un tad arī viņi tika vērtēti un apbalvoti. Tā kā konkurss aptver mūzikas skolas no visas Latvijas, spriedām, ka būtu vērtīgi, ja būtu arī fināla kārta. Jā, varbūt tas ir grūtāk un vajag vairāk sagatavoties, un arī tas periods ir garāks, bet domāju, ka tas ir ļoti vērtīgi. Finālā visiem ir viens obligātais latviešu komponista skaņdarbs.

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Studio 9

Kai und Luise würden von sich wohl sagen: ambitionierte Menschen, die gern und viel arbeiten – oder so ähnlich.In dieser Folge nimmt euch Kai mit in seinen Alltag als Doktorand: zwischen Bubble Tea, kleinen Fortschritten und der Frage, was „viel arbeiten“ eigentlich bedeutet. Spoiler: Es geht eher um vier als um vierzehn Stunden. Außerdem erzählt Kai, wie er seine ToDo-Liste strukturiert (und wie nicht mehr). Wenn ihr euch schon immer gefragt habt, wie ein typischer Tag in der Promotion aussehen kann, hört rein. Und vielleicht entdeckt ihr dabei, dass produktiv sein manchmal ganz anders aussieht, als man denkt.Stay positive!Musik: Stephan SchillerSchnitt und Post-Production: Luise HönigModeration und Production: Kai Krautter und Luise Hönig

Ārsts Aloizs Alcheimers un citāti no Komunistiskās partijas manifesta. Krieviskās un latviskās vienas ģimenes daļas. Dzīvokļi, ēdieni, jautājumi un atmiņas, arī tās, kuru vairs nav. Vēsturnieks Kaspars Zellis Ingas Žoludes romāna "Tēvs" pēcvārdā raksta, ka "varam grāmatā meklēt epizodes, kas uzjundīs mūsu pašu atmiņu, jo viena no laba literārā darba īpašībām ir būt par katalizatoru savas pieredzes pārdomāšanai". Un pat tad, ja tu atved no Londonas Šerloka Holmsa cepuri tēvam, ir jāpaiet laikam, lai pārkāptu pāri kādai viņa atbildei par karu… Iespējams, par šo grāmatu varēs rakstīt, ka tā ir vispersonīgākais Ingas Žoludes darbs. Tikpat ir iespējams, ka autore teiks, ka tā nav. Ingas Žoludes "Tēvu" izdevusi "Dienas Grāmata". Par grāmatu "Tēvs" Inga Žolude plašāk stāsta raidījumā Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta:

Cov kev pauv hloov rau cov kev pab cuam neeg puas cev thiab tej kev kho mob, UN thiab Egypt cov kev qhib ciam teb ntawm RafaH, Meskas Epstein thiab Norway, kab theem nyiaj poob nqe, tus nom tswj nyiaj txiaj thiab kab theem paj, cov kev qhia txog tej xov xwm ntawm tej neeg cuam tshuam txog Epstein cov kev ua txhaum, tsev tsoom fwv thiab FOI, DOJ hais kom ICE siv kiag cov body cameras tam sim no, Coalition cov kev rov qab sib koom ua ib pab nom, tej lees kais, tej coj teej kawm thiab cov kev hais lus ntxub lwm tus, Meskas thiab Idia cov kev sib khom lagluam, Cob tsib lub tsev kho mob Hospital 1 thiab kev kho me nyuam tej plawv, Nplog thiab Suav cov kev ua luam, cov kev txhawj xeeb txog Thaib cov kev ntseeg siab rau cov kev xaiv tsa.

Food Friday!  Shaun McClusky and Shelley Kais are guest hosting today.  Guests include:  Norton Rainey - National Charter School Week, Lindy Reilly from Lindy's on 4th for Food Friday plus White House Senior Deputy Press Secretary Kush Desai. Big show to finish the week strong.

The Ringmaster James T. welcomes to the center ring, Arizona Republican committee woman Shelly Kais. Committee Woman Kais give us a woman's perspective of the horrible incident where a democrat committee member verbally assaulted teenage girls.

17. janvārī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tika pasniegtas Eiropas Kinoakadēmijas balvas. Šos Eiropas kino „Oskarus”, kuriem gan sava tik skanīga vārda nav, pirms 37 gadiem dibināja grupa tobrīd spožāko Eiropas kino veidotāju. Viņu vidū bija arī zviedru kinorežijas klasiķis Ingmars Bergmans, kura vārds savukārt nesaraujami ir saistīts ar norvēģu kino leģendu Līvu Ulmani. Un tieši viņa šogad saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu par mūža ieguldījumu. „Aktrise, režisore, rakstniece, māte, precējusies, šķīrusies, sieviete. Ļoti īpaša sieviete,” – tā Līvu Ulmani pieteica Eiropas Kinoakadēmijas prezidente, aktrise Žiljeta Binoša, īsi atgādinot aktrises krāšņo dzīvesstāstu: dzimusi Tokijā, ilgus gadus dzīvojusi Ziemeļamerikā, studējusi Londonā, uz Norvēģijas teātra skatuves debitējusi ar Annas Frankas lomu un strauji kļuvusi par pieprasītu aktrisi gan teātrī, gan kino. Lai gan viņas pasaules slavu bieži saista ar Ingmaru Bergmanu – Ulmane spēlēja 10 viņa filmās un piecus gadus bija arī viņa dzīvesbiedre –, vēl pirms iepazīšanās ar Bergmanu 24 gadu vecumā viņas kontā bija septiņas filmas. Un viņa nekad nav palikusi Bergmana ēnā, gan bagātīgi spēlējot pie citiem režisoriem, gan par režisori kļūstot pati. Uzņēmusi piecas filmas, strādājusi ar dažiem no spožākajiem Holivudas aktieriem un par sev īpaši tuvām sauc aktrises Keitu Blanšetu un Džesiku Častinu.   Kad dažas stundas pirms Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijas Līva Ulmane ierodas uz tikšanos ar saujiņu Eiropas kultūras žurnālistu, nelielā interviju telpa uzmirdz un žurnālisti kļūst viegli sapņaini. Astoņdesmit septiņus gadus vecā aktrise pārlaiž roku nevainojamajai frizūrai, velta sirsnīgu rokasspiedienu katram sarunbiedram un labprāt dalās atmiņās, kāpēc savulaik kļuva par aktrisi. -- Savu aktīvo aktrises un režisores karjeru Līva Ulmane ir noslēgusi, un uz daudzajiem jautājumiem, vai varbūt tomēr kādreiz vēl nofilmēsies, 87 gadus vecā norvēģu kino grandāma atbild ar laipnu, bet noteiktu nē. Pat ne sava un Ingmara Bergmana mazdēla Halfdana Ulmana Tendela filmās. Tendels šobrīd ir viena no jaunajām norvēģu kinorežijas zvaigznēm, kurš pērn saņēma Eiropas Kinoakadēmijas debijas balvu.

► Tickets für unsere Tour: ⁠https://www.ticketmaster.de/artist/nizar-shayan-die-deutschen-podcast-tickets/1261474⁠Schauspieler Kais Setti zu Gast bei Die Deutschen Podcast! Er spricht offen über die extremen körperlichen Transformationen und mentalen Herausforderungen im Schauspielberuf – von Zunehmen/Abnehmen bis hin zum Zahnziehen für eine Rolle.Kais Setti gibt uns einen exklusiven Einblick hinter die Kulissen: Er verrät den Trick mit dem "Tränenstift" für emotionale Szenen und erklärt die Methode von Marlon Brando (Schlafmangel für Intensität).Es entbrennt eine hitzige Diskussion über den deutschen Film: Warum hinkt Deutschland in der Unterhaltung ("Entertainment") hinterher , während deutsche Kameras (ARRI) Weltstandard sind? Kais Setti erklärt den Unterschied zwischen privat finanziertem Hollywood und dem staatlich geförderten deutschen Filmsystem mit seinem "Bildungsauftrag". Die Runde spricht über den Erfolg von Blood Red Sky auf Netflix und die "Langsamer-als-Fühlen-Dramaturgie" deutscher Produktionen.Außerdem: Wie hart ist die Branche wirklich? Von der "Besetzungscouch" und Machtgefällen bis hin zu Kais Settis eigenen Filmprojekten als Regisseur und Produzent, einschließlich eines Herzensprojekts über den Brandanschlag in Solingen 1993.Jetzt reinhören und abonnieren!Alle Kanäle | Kais Settihttps://www.instagram.com/kaissettihttps://www.iaf-schauspielschule.com/kais-setti.htmlAlle Kanäle | Die Deutschen► Folgt uns: ⁠https://linktr.ee/diedeutschen⁠► Werdet Teil der Community auf Patreon: http://www.patreon.com/diedeutschenpodcast/membership⁠

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti. 2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos. Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks. 2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties. Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede. Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa. Karš Ukrainā un miera sarunas 2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu. Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance. "Straume" iegūst Oskaru Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā. Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.  Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu. Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti. 2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos. Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks. 2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties. Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede. Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa. Karš Ukrainā un miera sarunas 2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu. Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance. "Straume" iegūst Oskaru Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā. Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.  Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu. Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Fazit

Le 20 novembre 1989, l'Assemblée générale des Nations unies adoptait la convention internationale des droits de l'enfant (CIDE). Un texte ratifié par 196 pays juridiquement contraignant. 36 ans après, les enfants connaissent-ils leurs droits fondamentaux ? Le droit d'avoir une identité, une famille, de recevoir une éducation, de jouer et d'avoir des loisirs, celui d'être protégé, de ne pas faire ou subir la guerre... Pour n'en citer que quelques-uns. Dans les faits, 250 millions d'enfants dans le monde ne sont pas scolarisés, 138 millions travaillent, 150 millions ayant moins de 5 ans, ne sont pas enregistrés à l'état civil. Force est de constater que leurs droits sont toujours menacés. Un constat alarmant qui interroge aussi sur la place que l'on accorde aux enfants dans nos sociétés. Souvent citée en exemple, la Suède est le premier pays à interdire les châtiments corporels en 1979. Le pays nordique a également l'un des systèmes de la petite enfance les plus avancés d'Europe. En associant les enfants aux sujets qui les concernent, en les considérant comme des individus au même titre que les adultes, pourra-t-on leur améliorer leurs droits ?   Une émission à l'occasion de la journée internationale des droits de l'enfant du 20 novembre.   Avec : • Edouard Durand, magistrat, juge des enfants, ancien co-président de la Commission indépendante sur l'inceste et les violences sexuelles faites aux enfants (Ciivise) et auteur du livre pour enfants Tes droits et tes besoins comptent, illustré par Mai Lan Chapiron (La Martinière jeunesse, 2025) • Marion Cuerq, spécialiste des droits de l'enfant, autrice du livre Une enfance en nORd (Marabout, 2023) dans lequel elle examine les différences sociales et culturelles entre la France et la Suède dans la relation aux enfants. Un nouvel épisode du Monde des enfants, réalisé par Charlie Dupiot.  Aujourd'hui, ils sont 6 à nous parler de leurs droits... Ils s'appellent Rafael, Kais, Beryl, Eyma, Dalia et Lucas. Ils ont 10 ans et sont en classe de CM2 à l'École Henri Martin de Colombes, dans les Hauts-de-Seine, en région parisienne.   Programmation musicale : ► Want It Back - Guts, Patrice, The School Voices NYC ► O Xango - Capitain Planet & Trio Mocoto.  

Le 20 novembre 1989, l'Assemblée générale des Nations unies adoptait la convention internationale des droits de l'enfant (CIDE). Un texte ratifié par 196 pays juridiquement contraignant. 36 ans après, les enfants connaissent-ils leurs droits fondamentaux ? Le droit d'avoir une identité, une famille, de recevoir une éducation, de jouer et d'avoir des loisirs, celui d'être protégé, de ne pas faire ou subir la guerre... Pour n'en citer que quelques-uns. Dans les faits, 250 millions d'enfants dans le monde ne sont pas scolarisés, 138 millions travaillent, 150 millions ayant moins de 5 ans, ne sont pas enregistrés à l'état civil. Force est de constater que leurs droits sont toujours menacés. Un constat alarmant qui interroge aussi sur la place que l'on accorde aux enfants dans nos sociétés. Souvent citée en exemple, la Suède est le premier pays à interdire les châtiments corporels en 1979. Le pays nordique a également l'un des systèmes de la petite enfance les plus avancés d'Europe. En associant les enfants aux sujets qui les concernent, en les considérant comme des individus au même titre que les adultes, pourra-t-on leur améliorer leurs droits ?   Une émission à l'occasion de la journée internationale des droits de l'enfant du 20 novembre.   Avec : • Edouard Durand, magistrat, juge des enfants, ancien co-président de la Commission indépendante sur l'inceste et les violences sexuelles faites aux enfants (Ciivise) et auteur du livre pour enfants Tes droits et tes besoins comptent, illustré par Mai Lan Chapiron (La Martinière jeunesse, 2025) • Marion Cuerq, spécialiste des droits de l'enfant, autrice du livre Une enfance en nORd (Marabout, 2023) dans lequel elle examine les différences sociales et culturelles entre la France et la Suède dans la relation aux enfants. Un nouvel épisode du Monde des enfants, réalisé par Charlie Dupiot.  Aujourd'hui, ils sont 6 à nous parler de leurs droits... Ils s'appellent Rafael, Kais, Beryl, Eyma, Dalia et Lucas. Ils ont 10 ans et sont en classe de CM2 à l'École Henri Martin de Colombes, dans les Hauts-de-Seine, en région parisienne.   Programmation musicale : ► Want It Back - Guts, Patrice, The School Voices NYC ► O Xango - Capitain Planet & Trio Mocoto.  

Salman Rushdie ist zurück. Der Literatur-Megastar legt fünf Erzählungen über Alter und Sterblichkeit vor. Es geht um Geister, Väter auf Abwegen und eine Musikerin – märchenhaft überbordend, teils aber überfrachtet und ohne Stringenz. Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Studio 9

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Naujai formuojamai Vyriausybei paviešinus savo programą, diskusijas sukėlė joje atsiradusi nuostata valstybinių miškų valdymą perduoti Žemės ūkio ministerijai.„Kol nėra peržiūrėta valstybės politika miškų klausimais, atsakomybių stumdymas tarp ministerijų kelia strateginę grėsmę,“ – sako Kęstutis Navickas, ankstesnėse vyriausybėse dirbęs ir aplinkos, ir žemės ūkio ministru.Aplinkosaugos koalicijos vadovė Lina Paškevičiūtė tai vadina „nemaloniu siurprizu“ ir pastebi, kad dokumente bene labiausiai perrašytas miškų politikos skyrius, ženkliai atsitraukiant nuo aplinkosauginių ambicijų ir prioritetą kreipiant miškų naudojimo, o ne saugojimo linkme.Visuomenininkai ir opozicija taip pat kritikuoja tai, kad iš programos dingo Nacionalinis susitarimas dėl miškų dėl miškų ir atsirado siekis „optimizuoti“ saugomas teritorijas.Prie šių pakeitimų sako prisidėjęs valdančiųjų atstovas Audrius Radvilavičius, kuris tikina, kad naujoji programa kaip tik atspindi geresnę pusiausvyrą tarp ūkinių ir gamtinių interesų miškų valdymo srityje.Laikinai pareigas einantis Aplinkos ministras Povilas Poderskis rugsėjo 17 d. pristatydamas programą, prie kurios pats nedirbo, Seimo Aplinkos apsaugos komitete prisipažino, kad kai kurios nuostatos jam buvo „siurprizas“.Siūlymo valstybinių miškų valdymą perduoti ministerijai nepalaiko ir Prezidentas Gitanas Nausėda, atmetęs „Nemuno aušros“ teiktą P. Poderskio kandidatūrą toliau eiti pareigas, tad Aplinkos ministerijai toliau ieškoma naujo vadovo.Nerimą keliančius ženklus aplinkosaugos politikoje komentuoja buvę ir esami valdantieji bei visuomenininkai.Autorė – Vaida Pilibaitytė

Join us for one tail of a tale as we continue the Baby Saga of Dragon Ball GT. With Sugoro exposed for cheating, his interdimensional Mario Party game collapses and allows Goku to escape. Finally reuniting with the Kais, Goku is informed that his current power will not be enough to stop Baby Vegeta. (Sure enough, even his mighty apprentice Uub struggles against the possessed Saiyan back on the Tuffle Planet.) Instead, Old Kai decides to regrow Goku's tail so that he can reach a whole new level of power. With his tail back and training cut short, Goku returns to the Tuffle Planet to face Baby again. Unfortunately, Goku finds himself against the ropes even with the boost provided by his tail. While staring hopelessly up at Earth, a primal power awakens within Goku. His Golden Great Ape form emerges and begins laying waste to the new Tuffle Planet. Pan reaches out to the monstrous Goku to help him come to his senses, all while Baby schemes to gain that power for himself. Grind some coffee beans, eat some chocolate, and ready those Blutz Waves as Anime Was (Not) A Mistake finally ascends to Super Saiyan 4!!! Rate, Review, Subscribe, and Listen to Us on Podbean/iTunes/Stitcher/Spotify Follow us on Instagram:@animewasnotamistakepodcast Or on Facebook:@animewasnotamistakepod Music Provided: “Catch You Catch Me” – GUMI – CLAMP – Cardcaptor Sakura – Cardcaptor Sakura Original Soundtrack- 1998

Kais, Harrabi www.deutschlandfunk.de, Corso

Access to safe drinking water is essential, and Australia's often harsh environment means that our drinking water supplies are especially precious. With differences in the availability and quality of drinking water across the country, how do we know if it's safe to drink? In this episode we get water experts to answer this question and more.   - Cov kev tau tej dej huv siv uas tau txais kev nyab xeeb yog tej yam tseem ceeb, thiab Australia yog ib lub teb chaws uas muaj tej ib puag ncig yuav ua rau yus raug tau teeb meem, txhais tias peb tej dej haus yog ib co tseem ceeb heev. Vim muaj tej dej ntawm tej chaw sib txawv thiab muaj tej dej qab txawv thoob plaws ntawm lub teb chaws no, ces peb ho paub li cas tias tej dej ntawd yog cov dej haus tau txais kev nyab xeeb? Nyob rau toom xov xwm no peb coj ib co kws paub txog dej los teb tej lus nug no thiab ntau yam.

Lai cik nebūtu neparasti, bet šonedēļ apspriestākais notikums bija "youtube" zvaigznes neilgā viesošanās Latvijā. Ekonomikas ministru tajā dienā vairāk pamanīja "IShowSpeed" pavadībā, ne tādēļ, ka tika pieņemts arī lēmums par "LMT" un "TET" akciju izpirkšanu. Ir bijuši arī citi notikumi. Piemēram, tagad zinām, ka Latvijas Radio 4 no jaunā gada vairs neskanēs. Par to un citiem nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Vērtē Olga Dragiļeva, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste, Atis Rozentāls, laikraksta "Diena" žurnālists, un Ērika Staškeviča, TVNET galvenā redaktore.  

Eb brings on Christopher DeSimone, Shelly Kais and John Catsimatidis

HAMAS, HEZBOLLAH, AND HTSHEADLINE 1: The Houthis are have resumed attacking ships in the Red Sea.HEADLINE 2: The Trump administration revoked Hayat Tahrir al-Sham's designation as a Foreign Terrorist Organization.HEADLINE 3: Five Israeli soldiers were killed and 14 more were wounded in an ambush in Beit Hanoun in northern Gaza. --FDD Executive Director Jon Schanzer delivers timely updates and expert analysis, followed by a conversation with Roi Kais, Arab affairs correspondent for Israel's Channel 11.Learn more at: https://www.fdd.org/fddmorningbrief

KCBS Radio's Foodie Chap Liam Mayclem speaks with Bon Délire's Owner Kais Bouzidi about growing up in France at his parents' creperie as well as his two other restaurants in San Francisco, Barcha and Sens.

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

Harrabi, Kais www.deutschlandfunkkultur.de, Lesart

IBD Drive Time: Susan Kais, MD, on Conception and Pregnancy With IBD by Gastroenterology Learning Network

Oj oj oj vilken Robinsonvecka!! Följande poddavsnitt handlar om Robinson avsnitt 37, 38, 39 & 40!Kais Ghedamsi gästar studion och får berätta allt och lite till om hans Robinsonäventyr. Vad hade han för tankar om lag syd innan sammanslagningen? Vem litade han egentligen minst och mest på i Nord-pakten? Varför blev han helt plötsligt så arg på Andrea och kallade henne falsk? Vad hände egentligen mellan honom och Zanna? Är han ovän med någon nu efteråt? Hur hanterar han hatkommentarer och vad tycker han om klippningen? Tycker han fortfarande att det var fegt av Juliette och Christoffer att sätta sig i buren? Vad händer egentligen efter kl 23 (när Andrea gått hem) på alla reunions..?? Vad känner Andrea när hon hör Kais och David prata om henne i veckans avsnitt? Hur tänkte hon när hon avbröt David efter tävlingen? Välkomna till avsnitt 537 av Mathilda och Andrea! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Send us a texthttps://www.patreon.com/AdeptusRidiculoushttps://www.adeptusridiculous.com/https://twitter.com/AdRidiculoushttps://orchideight.com/collections/adeptus-ridiculousWarhammer 40,000: Fire Warrior is a first-person shooter for PC and PlayStation 2. The game follows a Tau Fire Warrior, Shas'ui'T'au'Kais, and his heroic acts to save the Ethereal Ko'vash, while fighting against the forces of the Imperium (Notably the Imperial Guard and the Raptors). Further into the game, Kais teams up alongside Captain Ardias of the Ultramarines 3rd company during a temporary cease fire negotiated between the two factions. This is because the forces of the Chaos Word Bearers intervene with the fighting on the planet. Eventually the planet is ordered to be cleansed through an Orbital Strike bombardment ordered by Ardias to rid the planet of Chaos taint. What happens to Shas'ui'Kais in the events afterwards is unknown. There is also a multiplayer mode consisting of Deathmatch, Team Deathmatch, and Capture the Flag. Eight multiplayer maps are included with the game, Deathmatch having its own, and Team Deathmatch and Capture the Flag having their own. Fire Warrior was one of the first Playstation 2 games to support 8 player multiplayer using its broadband adaptor. Support the show