Podcasts about Sili

Rebelku s komplikovanou povahou ovlivnilo dětství v chudých poměrech. Energii tak později věnovala práci s mládeží a dětmi. Stala se vychovatelkou, cvičitelkou a publicistkou, oddanou hlavně komunistické straně. Po smrti v nacistickém koncentračním táboře komunisti neváhali a vytvořili z ní mučednici strany a vzor socialistické ženy. V dokudramatu ji ztvárnila Andrea Černá. V dalších rolích Michal Zelenka, Simona Postlerová a další. Hovoří historička Pavla Plachá.

Paziņoti "Spēlmaņu nakts" nominanti 17 kategorijās, kurus no 2025. gada 1. augusta līdz 2026. gada 15. jūnijam skatījās un vērtēja žūrijas komisija deviņu nozares profesionāļu sastāvā. Kopumā tika izvērtēti 108 profesionālā teātra jauniestudējumi. Kultūras rondo studijā nominantu sarakstu pārskatām kopā ar balvas žūrijas komisijas pārstāvjiem teātra kritiķi un zinātnieci Zani Radzobi, teātra kritiķi Ati Rozentālu un mākslinieci Sandru Krastiņu.  Ar 19 nominācijām žūrijas vērtējuma līderis ir Latvijas Nacionālais teātris, kuram pēdas min Dailes teātris ar 18 nominācijām. Gan Liepājas, gan Valmieras teātris katrs ieguvis 14 nominācijas. Šī gada 23. novembrī "Spēlmaņu nakts" ceremonija notiks jau 33. reizi, tā norisināsies Dailes teātrī. Žūrijas komisijā strādāja: Atis Rozentāls, žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; Ingrīda Vilkārse, žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; Zane Radzobe, teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; Jānis Siliņš, LKA profesors, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; Kitija Balcare, teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; Ilze Kļaviņa, teātra kritiķe un teātra pētniece; Sandra Krastiņa, māksliniece; Uģis Segliņš, psihodrāmas speciālists; Armands Znotiņš, mūzikas kritiķis.

Kopš pagājušā rudens, kad saplaisāja Evikas Siliņas valdības koalīcija, bieži dzirdējām, ka šai koalīcijai alternatīvas nav, tādēļ nāksies vien kā nebūt nodzīvot līdz vēlēšanām ar šo pašu. Bet pagājušas ir vien divas nedēļas kopš Siliņas demisijas, un Latvijā jau ir jauns premjers un jauna valdība. Tikai droni gan turpina ielidot, un kāds nepamanīts pat uzsprāga ezerā. Tas gan nav tik traki kā Rumānijā, kur Krievijas drons ietriecās dzīvojamajā ēkā. Par visām šīm aktualitātēm runājam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Romāns Gagunovs, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.  

Kopš pagājušā rudens, kad saplaisāja Evikas Siliņas valdības koalīcija, bieži dzirdējām, ka šai koalīcijai alternatīvas nav, tādēļ nāksies vien kā nebūt nodzīvot līdz vēlēšanām ar šo pašu. Bet pagājušas ir vien divas nedēļas kopš Siliņas demisijas, un Latvijā jau ir jauns premjers un jauna valdība. Tikai droni gan turpina ielidot, un kāds nepamanīts pat uzsprāga ezerā. Tas gan nav tik traki kā Rumānijā, kur Krievijas drons ietriecās dzīvojamajā ēkā. Par visām šīm aktualitātēm runājam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Romāns Gagunovs, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.  

Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un direktore Kristiāna Ābele; pārraides producente – Inta Zēgnere Lai gan Jani Rozentālu ierasts izcelt kā vienu no latviešu nacionālās kultūras pamatlicējiem un viņa veikums šajā ziņā ir neapstrīdami grandiozs, vērts atcerēties arī gleznotāja ciešās radošās saiknes ārpus tautiešu loka. Baltijas vācu sabiedrībā viņš iemantoja ne tikai savas mākslas cienītājus un darbu pasūtītājus, bet arī tuvus draugus un domubiedrus. Vislielākā nozīme šajā lokā bija draudzībai un sadarbībai ar diviem Rīgas vācu māksliniekiem – Bernhardu Borhertu (Bernhard Borchert, 1862 – pazudis 1945) un Evu Margarēti Borherti-Šveinfurti (Eva Margarethe Borchert-Schweinfurth, 1878–1964). Atbilstoši viņu pašu un Rozentāla mākslas tēlu saimes raksturam Borhertu pāri var iztēloties kā jūgendstila laikmeta Rīgas faunu un nimfu. Viņu dzīves un mākslas liecības pārliecina, ka “radīšanas prieka un drosmes” pilnajā mākslas modernizācijas vilnī, kas 20. gadsimta sākumā pāršalca Baltiju, ir aplami vai pārāk vienkāršoti akcentēt pretstatu starp “jaunās zemnieciskās tautas neizšķiesto spēku krājumos” sakņotu “svaigumu, veselīgo dzīves sparu” un “vācbaltu provinciālās gurdenības gaisu”, kā to savulaik darīja mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš. Gan “Ievas meitas” krāšņuma un profesionālas pašcieņas vienlīdz dāsni apveltītā sieviete, gan izteiksmīgais kalsnais vīrietis, vairāku Rozentāla darbu modelis, kura veidols viesa tiklab dievišķas, kā fauniskas asociācijas, savos 20. gadsimta sākuma darbos un dzīves ainās izstrāvo neikdienišķu vitalitātes, artistiskuma un izdomas pārpilnību, kas iedvesmoja un aizrāva arī Rozentālu. Topošo latviešu mākslinieku draudzība ar Bernhardu Borhertu aizsākās kopīgo studiju laikā Pēterburgā. Būvuzņēmēja dēls, kas pēc Rīgas Sv. Pētera baznīcas grāmatu ziņām izrādās tieši gadu vecāks, nekā jau viņa dzīves laikā bija ierasts norādīt uzziņu literatūrā, 19. gadsimta 80. gados studēja Ķeizariskajā mākslas akadēmijā, cieši draudzēdamies ar Ādamu Alksni. Borherts jau agri izkopa noslieci uz ilustratīvu sižetisku saceri par vēsturiskām, mitoloģiskām un folkloras tēmām, padarīdams to par savas turpmākās daiļrades vadlīniju. Rīgas vīntirgotāja Šveinfurta meita Eva Margarēte, sešpadsmit gadus jaunāka par topošo vīru, pēc Elīzes fon Jungas-Štilingas (Elise von Jung-Stilling) zīmēšanas skolas pabeigšanas un skolotājas tiesību iegūšanas 19. gadsimta pēdējos gadus pavadīja Parīzē, kur skolojās privātās akadēmijās un pieredzēja 1900. gada Pasaules izstādi. 1901. gada beigās vienlaikus ar Evas Margarētes debiju Rīgas Mākslas biedrības salonā daļa jaunāko darbu bija izstādīti Minhenē, kur pirms atgriešanās dzimtenē noslēdzās viņas studiju ceļojumi. Izšķiroties par kopīgu nākotni, jauno mākslinieci fascinēja Borherta simbolistiskās fantāzijas un vilināja savam laikam drosmīgais solījums, ka viņai būs sava darbnīca un iespēja turpināt patstāvīgu gleznotājas karjeru. Pēc 1902. gadā noslēgtajām laulībām Bernhards apņemšanos pildīja, un 1904. gada presē bija lasāms: “E. M. Borhert-Šveinfurt kundze ieņem (..) tūliņ ceturto vietu aiz Purvīša, Valtera un Rozentāla. No Baltijas māksliniekiem tā ir viena starp ievērojamākiem.” (“Balss”, Nr. 29, 1904). Kad “Rūķa” mākslinieki studiju laikā un vēlāk devās uz Rīgu, daudzu ierastā apmešanās vieta bija pie Borherta Āgenskalnā, Kalnciema ielā 39. Toreizējā apbūve nav saglabājusies, taču iekšskati redzami vairākās fotogrāfijās, jo 1903.–1904. gadā Borhertu mājā pagāja arī Jaņa un Ellijas Rozentālu kopdzīves sākums līdz īpaši mākslinieka ģimenei projektētā dzīvokļa un darbnīcas pabeigšanai arhitekta Konstantīna Pēkšēna namā Alberta ielā 12. Rozentālu viesistabā tur  joprojām redzams Borherta darināts un apgleznots plauktiņš, ko viņš dāvināja jaunajam latviešu-somu pārim kāzās. Privātā krājumā saglabājies Rozentālam piederējis Evas Margarētes Borhertes-Šveinfurtes pašportrets, un to nākamgad noteikti ieraudzīsim 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma Baltijas mākslinieču darbu izstādē, ko Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā gatavo mākslas vēsturniece Baiba Vanaga. Rozentālam un Borhertam Rīgā un Jelgavā 1901. un 1902. gadā notika kopīgas personālizstādes. Savukārt Rīgas Mākslas biedrības jauno telpu atklāšanas izstādē, ar kuru 1905. gadā durvis vēra Pilsētas mākslas muzejs, izcēlās visi trīs – kā rakstīja Pāvils Gruzna, “[..] pietiek ar Borhertiem un Rozentālu. Priekš viņiem vajadzēja nodalīt sevišķas telpas. Aiz viņiem viss ēnā.” (“Dienas Lapa”, Nr. 217, 1905) Jani un Bernhardu saistīja kopīgas intereses simbolisma tēlu pasaulē, savukārt Eva Margarēte, ko Rozentāls godāja par “ģeniālo sievieti” (“Vērotājs”, Nr. 12, 1905), latviešu kolēģim bija tuvākā meklējumu biedre portreta žanrā un pagarinātu triepienu tehnikas lietojumā. Mākslinieku trijotne bija ne tikai eļļas glezniecības meistari, bet arī izsmalcināti pastelisti. Borhertu pēdas Latvijas mākslas vēsturē gaisināja gan viņu aizbraukšana no dzimtenes pēc 1919. gada sarkanā terora, gan darbu bojāeja abos pasaules karos, gan jo sevišķi gandrīz visu 20. gadsimtu caurvijušais etnocentriskais skatījums, ilgstoši izslēdzot Latvijas cittautiešu veikumu no mākslas vēstures tēmu loka. Viņu klātbūtnes atgūšanu Latvijas kultūras ainā sekmēja gan 2010. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Melngalvju namā sarīkotās Borhertu dzimtas pamatlicēju un pēcteču darbu viesizstādes, aptverot četras mākslinieku paaudzes, gan Evas Margerētes Borhertes-Šveinfurtes memuāru izdošana Vācijā. Abu veikums ir raksturots “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējumā “Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915” (Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014), kur viņu glezniecību aplūko Eduards Kļaviņš, un vairākos kopš gadu tūkstošu mijas radītos citu Latvijas mākslas vēsturnieku pētījumos. Līdzās atsevišķiem Borhertu darbiem, kas dažādos laikos nonākuši muzejos un jau pabijuši speciālistu redzeslokā, pašlaik Andreja Upīša memoriālais muzejs restaurē un pēta savā krājumā jaunatklātu Bernharda Borherta gleznojumu, savukārt Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir guvis iespēju tuvākajā laikā  papildināt kolekciju ar vienu no viņa pazīstamākajām vēsturiskajām kompozīcijām “Ordeņa bruņinieki” (1911).

Stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš, pārraides producente - Gunda Vaivode   Šis fonds tika dibināts, Aspazijai vēl dzīvai esot. Viņa savu un Raiņa mantojumu novēlēja fondam, kurā balvas un prēmijas dotu kādam rakstniecības pārstāvim. 1944. gadā, pavisam sarežģītos apstākļos, kad padomju karaspēks bija jau tuvu Latvijai un rudenī tas atradās jau Vidzemē, tomēr nolēma piešķirt pirmās balvas. Par šo faktu mani ieinteresēja režisors, arī Operas režisors Jānis Zariņš, kurš šajā laikā bija Rīgas Dramatiskā teātra (tagadējā Nacionālā teātra) režisors. Fonda priekšsēdētājs bija Kārlis Skalbe, tajā bija arī Veronika Strēlerte un Eduards Smiļģis. Tajā uzaicinātie cilvēki vērtēja, kam atzinību piešķirt. Pirmās Raiņa un Aspazijas fonda balvas jeb godalgas tika piešķirtas dzejniekam Jānim Grotam par dzejoļu krājumu "Klusums", prozā – Erikam Ādamsonam par romānu "Sava ceļa gājējs". Par to min laikraksts "Tēvija". Jānis Zariņš savās atmiņās šo sarežģīto apbalvojumu sadalīšanas procesu nepiemin: līdz ar to, ka viņš zināmā mērā arī bija noteicējs, viņam galvenais bija piešķirt balvu Mārtiņam Zīvertam par lugu "Vara" un aktierim Žanim Katlapam, kurš 1943. gadā brīnišķīgi bija nospēlējis Krustiņu "Pazudušajā dēlā". Tam jātic, jo Zariņš bija tomēr autoritāte. Arī Jānis Kubilis to pieminējis savās intervijās – ka noskatoties Žani Katlapu Krustiņa lomā, viņš pievērsies domai, ka varētu kļūt par aktieri, ka tas aizrauj. Savukārt "Tēvija" pēc tam rakstīja, ka balvas saņēmis Zīverts par lugu "Vara", Žanis Katlaps un Lilita Bērziņa par Imperiālijas lomu Frīdriha Šillera drāmā "Fiasko sazvērestība Dženovā" Dailes teātrī. Zariņš par to nemin ne vārda, un tas ir pārsteidzoši. Tāpat viņš nemin to, ka tika apbalvota arī Berta Rūmniece, kura atzīmēs 60 gadus uz skatuves. Berta Rūmniece taču ir mūžīgā māmuļu lomu atveidotāja, bet Jāņa Zariņa atmiņās tas nefigurē. Tas ir mazliet nesaprotami, tāpēc raidījums "Vai zini" vēršas pie klausītājiem, jo varbūt vēl kāds ko zina šajā sakarā. Interesanti, ka balvas iedeva arī mūzikas jomā, jo fondā darbojās arī Alfrēds Kalniņš, un viņš, pats gan nevērtējot, saņēma balvu par dziesmu "Zemes poēzija" soprānam. Tāpat atzinība tika izteikta arī komponistei Lūcijai Garūtai par duetu soprānam un mecosoprānam "Sarkana saule lēca". Šīs dziesmas vakarā pēc svinīgās balvu pasniegšanas tika nodziedātas, bet Lilita Bērziņa un Žanis Katlaps lasīja fragmentus no Grota dzejas un Ādamsona romāna. Aktieriem tika uzdāvināti no Raiņa zeltlietām darināti divi gredzeni; Jānis Zariņš raksta – baroka veidojumā. Protams, tas ir 1944. gads, un šie gredzeni bija domāti kā ceļojošie gredzeni. Tie palikuši Latvijā. Jānis Zariņš aizbrauca projām, Lilita Bērziņa un Žanis Katlaps palika. Bet līdz šim brīdim nevienam nav nekādas informācijas, kur šie gredzeni palikuši! Pēc desmit gadiem emigrācijā šī fonda darbība tika atsākta, un Jānis Zariņš pats pēc kāda laika, jau būdams emigrācijā, saņēma balvu par "Pūt, vējiņi!" iestudējumu. To bija saņēmis arī aktieris Jānis Lejiņš, kā arī Dailes teātra bijušais aktieris Reinis Birzgalis. Zināms, ka vēl septiņdesmitajos gados to saņēmis Sidnejas amatierteātris. Bet tad jau bijis cits zelta gredzens, līdzīgs Nameja gredzenam. Kur palikuši Lilitai Bērziņai un Žanim Katlapam dotie, nav pilnīgi nekādas nojausmas. Ir gan ārkārtīgi interesanti, ko saka Jānis Zariņš – ka 1944. gada septembrī, aptumšotās telpās, katrs nāk pa savām durvīm, katrs pa savu ceļu lielā slepenībā godināt gan Raini un Aspaziju, gan cilvēkus, kuri šajā trakajā laikā radījuši mākslas brīnumu. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka māksla tomēr ir pāri visam.

Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un direktore Kristiāna Ābele; pārraides producente – Inta Zēgnere Pirms simt gadiem grāmatā “Latvju rakstniecība portrejās” (sast. Alberts Prande, Rīga: Leta, 1926) iekļauta arī nodaļa “Literatūra par tēlotājām mākslām un celtniecību”, kurā mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš (1896–1991) – viens no tolaik nedaudzajiem šīs nozares profesionāļiem Latvijā – uzsvēra: “Parādoties mūsu mākslai kā tautas gara dzīves izteicējai, palēnām mostas ari latviešu mākslas kritikas pirmie pasākumi. Kritiķu speciālistu toreiz nebij un viņu lomu pa lielākai daļai bija jāuzņemas pašiem māksliniekiem. Vēl tagad, kad mākslas kritika un vēsturiski pētījumi jau sāk ievērojami kuplināties, kritiķu-teorētiķu vairums ir mākslinieki.” Apzīmējums “tolaik” te attiecas uz 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta pirmajiem gadiem. Studentu pulciņa “Rūķis” lokā izveidojušos nacionālās mākslas celmlaužu paaudzē Janis Rozentāls (1866–1916) bija viens no tiem autoriem, kuru raksti ne tikai ir nozīmīgi kā individuālas radošo uzskatu liecības, bet arī mērķtiecīgi kalpoja sabiedrības izglītošanai par sava laika latviešu, Baltijas un ārzemju mākslas parādībām un personībām. Rozentāla rakstu mantojuma iepazīšanu pirms publikāciju meklējumiem pie vēsturisko žurnālu plauktiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Misiņa bibliotēkas lasītavās vai tagad visbiežāk Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotajā resursā Periodika.lv interesentiem ieteicams sākt ar monogrāfiskā albuma “Janis Rozentāls” (sast. Aija Brasliņa un Laima Slava, Rīga: Neputns, 2017) bibliogrāfijā iekļauto rādītāju. Ceļvedis vajadzīgs, jo liela daļa viņa rakstu parakstīti tikai ar iniciāli R. un pirmais zināmais 1897. gada beigās Rīgas vācu avīzei Düna-Zeitung iesūtīts bez autora norādes. Šajā apskatā “Divi Baltijas mākslinieki” Rozentāls no Pēterburgas vēstīja par savu draugu Vilhelma Purvīša (1872–1945) un Johana Valtera (1869–1932) diplomdarbiem Ķeizariskās mākslas akadēmijas konkursa izstādē. Toreiz godalgoto Purvīša gleznu “Pēdējie stari” pazīstam tikai pēc reprodukcijām un aprakstiem, savukārt pie Johana Valtera “Tirgus Jelgavā” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā arvien nāk prātā Rozentāla trāpīgie vārdi, piesakot svaigas, modernas un vienlaikus dzimtenes vidē sakņotas mākslas dzimšanu: “Viss tur ir gaisma un dzīvība. Karstā pusdienas saule žilbinoši apstaro gan kustīgo ļaužu drūzmu gleznas vidū, gan ēkas pie tirgus laukuma un slīd pāri divām jaunām elegantām dāmām, kuras gaišos vasaras tērpos priekšplānā soļo pa trotuāru. Kopumā asprātīgi risināts, tas ir gabals no īstas un, proti, Jelgavas dzīves.” Kā lasāms vēstulēs, Rozentālam rūpēja, lai arī latviešu prese rosīgāk pievērstos jaunās tautiešu mākslas popularizēšanai. Iespēja daudz paveikt šī mērķa labā viņam radās Jāņa Veismaņa (1867–1913) vadītajā žurnālā “Vērotājs”, kas iznāca Jelgavā 1903.–1905. gadā kā “mēnešraksts sirds un prāta izglītošanai”. Šajā izdevumā pilnā mērā izpaudās Rozentāla daudzpusība, strādājot gan par žurnāla mākslinieku, kas darina tā vizuālo ietērpu un izvēlas reproducēšanai citu autoru mākslas darbus, gan redakcionāli vadot mākslas nodaļu, ko viņš lielā mērā piepildīja ar saviem rakstiem. Šajā īsajā posmā latviešu lasītāji saņēma ar iniciāli R. parakstītas Rozentāla apceres par viņa laikabiedriem – gan jau mirušajiem Ādamu Alksni (1864–1897) un Arturu Baumani (1867–1904), gan mākslas dzīvē vērienīgi darbīgajiem Vilhelmu Purvīti un Rihardu Zariņu (1869–1939). Ņemot talkā citzemju izdevumus, Rozentāls plaši rakstīja par savai un citu laikabiedru jaunradei būtiskiem ārzemju māksliniekiem – šveiciešu simbolistu Arnoldu Beklīnu (Arnold Böcklin, 1827–1901), amerikāni Džeimsu Abotu Maknīlu Vistleru (James Abbott McNeill Whistler, 1834–1903) un somu Albertu Edelfeltu (Albert Edelfelt, 1854–1905). Vairākos turpinājumos Rozentāla skatījumā atklājās somu un krievu mākslas kopaina. Atsevišķos apskatos viņš komentēja Rīgas Mākslas biedrības rīkotās izstādes tās mākslas salonā un visbeidzot 1905. gada rudenī atklātajā Rīgas pilsētas mākslas muzejā. Šie apcerējumi nebija atturīgi un distancēti parādību vērojumi, bet ļoti līdzdalīgi un dedzīgi vēstījumi, apvienojot informatīvu bagātību ar spilgti subjektīviem vērtējumiem un retoriskiem pārspīlējumiem. Tā, piemēram, draudzīgi zobgalīgu klātbūtnes sajūtu rada apgalvojums, ka pulciņā “Rūķis” “gandrīz vienīgais rīkotājs un vadītājs” pastāvīgi bijis Rihards Zariņš – jaunāko biedru stingrais “vagars”, kas vēlējies “visus sabāzt zem vienas cepures”. Rozentāla mērķis bija uzveikt tautiešu sabiedrības kūtrumu attieksmē pret mākslu. Tūdaļ pēc “Vērotāja” gadiem, kas Rozentālam pie rakstāmgalda bija paši intensīvākie, ļoti nozīmīgs viņa teorētiskajā mantojumā ir 1906.–1907. gadā Ata Ķeniņa (1874–1961), Augusta Saulieša (1869–1933) un Rozentāla kopīgi rediģētajā žurnālā “Zalktis” divās daļās publicētais raksts “Māksla un tehnika”. Tas 2016. gadā kļuva par atslēgu Aijas Brasliņas īstenotajai mākslinieka 150 gadu jubilejas izstādes iecerei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un pilnā apjomā lasāms arī nākamajā gadā izdotajā monogrāfiskajā albumā. Formulējot savu radošo kredo, Rozentāls apliecināja, ka “būt jaunam ar katru darbu ir mākslinieka ideāls”. Turpat viņš rakstīja: “Katrai mākslai jābūt pirmā vietā iekšēja prieka un kairinājuma sajūtas izteiksmei. Katris darbs, kuram nav par pirmavotu šī stiprā prieka dziņa, var būt viss kas cits, tikai ne māksla.” Gan publicētajos rakstos, kuru klāstam turpmākajos gados latviešu un vācu laikrakstos pievienojās daži papildinājumi, gan Rozentāla piezīmēs, kas saglabātas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, spraigi atklājas vēl kāds viņa paaudzei būtisks un papildu izpēti mūsdienās pelnījis uzdevums – mākslas terminoloģijas un leksikas veidošana un iedzīvināšana latviešu valodā. Mūžam apraujoties piecdesmit gadu vecumā, Rozentāls atšķirībā no Riharda Zariņa nepieredzēja iespēju kļūt par memuāristu, taču viņš bija atstājis būtiskas rakstu liecības un atziņas par sava laika mākslu un māksliniekiem. Desmit gadus pēc gleznotāja nāves Jānis Siliņš sprieda: “Viņa rakstiem stils vietām pasmags, tiem nav veiklas uzbūves, bet te runā mākslinieka dvēseles siltums, te vērojama nopietna, R[ozentāla] un viņa laikabiedru centienus izteicoša doma.” Šī daļa Rozentāla veikumā ir pašsaprotami svarīga mākslas un estētisko ideju vēstures pētniekiem. Oriģināltekstu sniegto pieredzi iespējams papildināt, piemēram, ar Intas Pujātes (1957–2025) pētījumu par jūgendstila estētiku žurnālā “Vērotājs” no rakstu krājuma “Latvijas māksla tuvplānos” (Rīga: Neputns, 2003; pieejams LNB digitālajā kolekcijā https://gramatas.lndb.lv/) un Rozentāla uzskatiem veltīto nodaļu Stellas Pelšes grāmatā “Latviešu mākslas teorijas vēsture: Mākslas definīcijas valdošo laikmeta ideju kontekstā (1900–1940)” (Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2007). Viņa publikācijas varētu saistīt arī plašāku 19.–20. gadsimta mijas kultūras interesentu loku, tāpēc bagātīgajam “Rozentāla plauktam” Latvijas mākslas grāmatniecībā līdzās mākslinieka sarakstes izdevumam “Dzīves palete” (sast. Inta Pujāte un Anita Putniņa-Niedra, Rīga: Pils, 1997) droši vien būtu vērts pievienot arī rakstu antoloģiju ar plašiem komentāriem.

OPEN HEAVENSMATALA LE LAGI MO LE ASO TOFI 21 ME 2026(tusia e Pastor EA Adeboye) Manatu Autu: O le Atua e sili atu (God above all) Tauloto Tusi Paia: Salamo 135:5 “Auā o a‘u nei, ‘ua ‘ou iloa e sili lava le ALI‘I, e sili fo‘i lo tatou Ali‘i i atua uma lava.”Faitauga - Tusi Paia: Salamo 95:1-6 I le Esoto 7:10, ina ua ō atu Mose ma Arona ia Farao e momoli atu le feau mai le Atua, na la faaali atu le mana o Lē na auina atu i laua, i le lafo lea i lalo o le tootoo o Arona ae lui gata. Na liu gata foi tootoo a le au popoto ma taulāitu a Aikupito, peitai e lei leva ae manino mai, o mana uma e i le Atua, aua o le gata mai le tootoo a Arona ua foloina gata mai taulāitu Aikupito. E ono taumafai le tiapolo e faataitai i le Atua, peitai e toilalo lava aua e sili atu le Atua i so'o seisi (1 Kornitio 29:11-12). Mo se faataitaiga, ua foai atu e le tiapolo i tagata e toatele le tamaoaiga i auala eseese e lē amiotonu, peitai na o lo'u Atua lē e tuuina atu le mana ma le mauoa (Teuteronome 8:18). E le gata i lea, o le oloa e mai i faamanuiaga a le Atua e lē faaopoopoina iai le tigā ( Faataoto 10:22). O le Atua malosi e mafai ona ia suia mea e lē mafai ona suia, e na te faaeaina le tagata mativa mai le faatafuna ma nofo ma alii (1 Samuelu 2:8). E mafai foi ona ia faia mea e lē mafaia. I le po e tasi,  na ia faasaoloto ona tagata mai le nofo pologa i Aikupito (Esoto 12:31-33). Na ia tausia ma saunia meaai mo i latou mo le 40 tausaga na iai i le vao. Na ia fafagaina i latou i meaai a agelu ma foai atu manu fasi i le faigamalaga atoa ao agai atu i le nuu na folafolaina ( Salamo 78:24-25). E le gata i lea, sa le manaomia ni ofu fou poo seevae aua e lei tuai pe pala seevae ma ofu ( Teuterono e 29:5). O le Atua na faia uma ia mea ofoofogia e mafai ona faia e sili atu i mea e te ole atu ai pe manatu iai (Efeso 3:20). E mafai ona ia foai mea e te manaomia aua o manu e afe i luga o mauga o ia e ana (Salamo 50:10) ma o le auro ma le ario i le lalolagi atoa o ia e ana (Hakai 2:8). O ia e ana le lalolagi atoa ma mea uma o iai ( Salamo 24:1). O ia o le Atua e sili i atua uma (2 Korinito 2:5), o le tupu o tupu ma le Alii o Alii (1 Timoteo 6:15). Le au pele e, e le matagofie ea o Lē e silisili i mea uma lava o lou Tamā? Ua ia foai atu le poto, oloa, mamalu, mana, alofa tunoa ma le agalelei ae o le mea e finagalo e te faia, o le pese ma le viiga. E finagalo e te alofa ma tuuina atu lou taimi ia te ia, ma e alagatatau ia te ia. Afai e te naunau ia sisila mai fofoga o le Atua ma e tofo i lona matautia, ole atu ia foai atu se loto ma le agaga tapuai ia te oe i le asō, aua e silasila o ia ma avatu mea uma, iai latou e faatuatua ia te ia i le agaga ma le faamaoni (Ioane 4:23-24). TataloTamā, faafetai ua taua au o lou afafine/atalii. Faamolemole aumai ia te a'u le loto e naunau e tapuai ia te oe i taimi uma, i le suafa o Iesu, Amene. 

Stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš; pārraides producente – Gunda Vaivode Lai gan Jelgavas profesionālajam teātrim priekšvēsture ir daudz agrāka (tā saistīta jau ar Ādolfa Alunāna laikiem), 1924. gadā Jelgavas teātris kļuva juridiski patstāvīgs un varēja veidoties. Tur notika, protams, ļoti daudzas dažādas interesantas lietas, bet šajā teātrī sāka strādāt arī Jēkabs Zaķis, kurš no 1921. gada līdz 1936. gadam veica milzīgu darbu, lai Jelgavas teātri pārvērstu par muzikālo teātri. Jēkabs Zaķis pēc 1936. gada atnāca uz Latvijas Radio un strādāja šeit par režisoru, tāpēc, pārskatot Latvijas Radio programmas, tajās esmu redzējis, ka bieži vien, turklāt daudzas reizes dienā skanēja operešu mūzika. Jēkabs Zaķis pats bija lieliski trenēts aktieris un interesantākais ir tas, ka viņam ir vislielākie nopelni muzikālo teātra tradīciju ieviešanā Latvijā, jo viņš sistemātiski 15 gadu laikā iestudēja 12 operetes, tai skaitā viņš ir arī tas, kurš pirmo reizi 1928. gadā iestudēja Imres Kālmāna "Silvu", kas līdz tam nekur nebija rādīta, bet pēc tam arī "Bajadēru". Savdabīgi, ka galveno partiju izpildīja Emma Ezeriņa, jo viņu mēs pazīstam pilnīgi no citas puses: pēcāk kā Drāmas (tagad – Nacionālā) teātra aktrise Ezeriņa spēlēja arī psiholoģiski smagas lomas, tādas kā Bernarda Alba "Bernardas Albas mājā". Bet viņa bija arī brīnišķīgā Tomuļu māte Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" leģendārajā 1955. gada uzvedumā un arī radio balss, piemēram, Švarca pasakā "Divas kļavas". Ezeriņas meita savukārt bija vēlākā Operetes teātra prīma Lilija Sniedze, bet viņas mazmeita – aktrise Maruta Feldmane, bet viņas mazmeita ir Ieva Kepe. Tātad šī muzikālā tradīcija nāk no Emmas Ezeriņas un Jelgavas muzikālā teātra! Operešu iestudēšanā Zaķim palīdzēja arī tas, ka viņš pārzināja arī delartiskās komēdijas elementus. Un kas ir nepieciešams operetē? Strauji jāmaina ritmi, strauji jāmaina attiecības, jo libreti, kā mēs zinām, ir visai dīvaini: vīrs var nepazīt sievu, kura ir uzlikusi tikai parasto balles masku, un, turot roku, var redzēt, ka viņai esot tāda pati dzimumzīmīte kā viņa sievai... Tātad tur jāatrod citādāki veikli paņēmieni, lai to visu parādītu. Jēkabs Zaķis to ārkārtīgi labi prata, un tad, kad viņš iestudēja arī atsevišķas Pola Abrahāma operetes, Nacionālajai Operai šķita, ka tas ir draudīgi, jo Operai, kurai arī bija jāiestudē operetes, negribēja, lai Jelgavas teātris tiek tuvāk Rīgai, bet lai paliek turpat Jelgavā, kur bija. Protams, līdzās Emmai Ezeriņai teātrī attīstījās daudzi citi aktieri. Jelgavas teātra iestudējumos komiskā rakstura lomas bija aktiera Mārtiņa Vērdiņa tēvam – arī Mārtiņam Vērdiņam, kurš nāca no Liepājas, bet pēcāk Jelgavas teātrī izveidojās operetei svarīgo, raksturīgo, komisko vecākās paaudzes tēlu atveidotājs. Fakts, ka Jelgavā iestudēja gan Lehāru, gan Kālmānu, gan Abrahāmu, gan Benešu, gan arī, protams, tās pašas "Trejmeitiņas", līdz 1936. gadam deva pārliecību, ka operete var dzīvot. Jā, arī Liepājas teātris trīsdesmitajos gados sāka to iestudēt, pat Dailes teātris, tiesa – vairāk dziesmu spēles. Bet šeit bija klasiskā operete, un tie ir daudz sarežģītāki uzdevumi. Jelgavas teātrim bieži vien arī pietrūka orķestrantu, viņi dabūja tos pieaicināt, jo krīze bija visur, bet tomēr - ar operetēm naudiņas ienāca daudz vairāk, un tas bija tik ļoti svarīgi! Savā atvadu beneficē 1936. gadā Jēkabs Zaķis vēlreiz iestudēja "Silvu", un tad atnāca uz strādāt uz Latvijas Radio. Būtībā Jelgavas teātra muzikālo izrāžu process bija priekšvēstnesis pēc Otrā pasaules kara nodibinātajam Operetes teātrim.

Kurš nogāza valdību – koalīcijas partneri vai pati premjere? Visi tagad rāda viens uz otru, bet skaidrība tā arī nav gūta. Skaidrs ir viens – tagad valdības veidošana uzticēta opozīcijā esošajam Apvienotā saraksta pārstāvim Andrim Kulbergam, bet līdz tam darbu turpina demisionējusī valdība. Vai premjere rēķinājās ar šādu iznākumu? Krustpunktā lielā intervija ar demisionējušo premjeri Eviku Siliņu.  

Kurš nogāza valdību – koalīcijas partneri vai pati premjere? Visi tagad rāda viens uz otru, bet skaidrība tā arī nav gūta. Skaidrs ir viens – tagad valdības veidošana uzticēta opozīcijā esošajam Apvienotā saraksta pārstāvim Andrim Kulbergam, bet līdz tam darbu turpina demisionējusī valdība. Vai premjere rēķinājās ar šādu iznākumu? Krustpunktā lielā intervija ar demisionējušo premjeri Eviku Siliņu.  

Svētdienas, 17. maija, raidījumā #defacto: Kā iebraukt grāvī ar 4x4? Siliņa mēģina atlaist Sprūdu un zaudē vadības kontroli. Kukulis, kas izbrīna pat rūdītākos “Taureņu pirts” sarunu dalībniekus. Tiesā sāk lietu pret bijušo Rīgas vicemēru Ameriku. Armijas komandieris paziņo par iecerēm plašākai armijas pārveidošanai.

Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” nolēmusi demisionēt. Tā viņa publiski paziņoja pirms brīža. Siliņa atkāpties izlēmusi šodien, 14. maijā, kad opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” vāc balsis, lai Saeimā balsotu par Siliņas valdības atbrīvošanu. Premjere valdības krīzē vaino „Progresīvos”. Pēc paziņojuma par demisiju Siliņa devās prom un uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja. -- Procesuālo darbību veikšanai šorīt uz laiku aizturēts zemkopības ministrs un “Zaļo un zemnieku savienības vadītājs” Armands Krauze, kā arī bijušais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, šobrīd Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, Latvijas Televīzijai apstiprināja prokuratūrā. -- Jaunās valdības kodolā varētu būt patlaban Saeimas opozīcijā esošie “Apvienotais saraksts” un “Nacionālā apvienība” un, iespējams, arī esošās koalīcijas partnere “Zaļo un zemnieku savienība”. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt!” sacīja “Apvienotā saraksta” līderis Edgars Tavars.

"Progresīvie" vairs neatbalsta Siliņas valdību, aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju Krīzes vadības centrs: Latvijā patlaban trūkst ātras klasificētas informācijas apmaiņas sistēmas ar pašvaldībām. Daudzi nezina, kur ir viņu vakcinācijas pase, bet datus par vakcinētajiem iedzīvotājiem elektroniski uzkrāj tikai no 2024. gada.

Stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesors, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Pārraides producente: Gunda Vaivode. Pirmie aktieru kursi tika nodibināti 1909. gadā, un tā vadītājs bija Jēkabs Duburs kopā ar Zeltmati (Ernestu Kārkliņu īstajā vārdā). Jēkabs Duburs arī vēl šobrīd ir pazīstams vārda pēc, jo viņa balvu ik pa reizei Latvijas Teātra darbinieku savienība pasniedza kādam aktierim, režisoram vai pedagogam. 1909. gadā aizsāktā apmācība tika veidota pēc zināma vācu teātra modeļa. Pirms tam aktieri šeit nemācījās. Jā, protams, bija Pēteris Ozoliņš, kas jau iepriekš bija apguvis izglītību. Un tātad šajā apmācībā bija lemts, ka liela vērība pievēršama izrunas tehnikai, teorijai un praksei, balss izkopšanai, tēlošanas tehnikai, psiholoģijai, latviešu valodai, latviešu rakstniecības vēsturei, teātra un drāmas vēsturei, metrikai un arī poētikai. Šajos kursos studentus uzņēma konkursa kārtībā, 1909. gadā – apmēram 40 cilvēkus, beidza – 12.  No tiem visievērojamākie ir Jānis Simsons, kurš pēc tam strādāja Dailes teātrī, un kāda ļoti ievērojama teātra kritiķe Paula Jēgere-Freimane. Otrajā gadā kursus beidza arī Nacionālā teātra vadošā aktrise Ludmila Špīlberga. Šāds modelis vieniem bija ļoti izdevīgs, jo beidzot aktieris varēja mācīties kaut kādu sistēmu, bet, no otras puses, daudziem likās, ka aktieris tādējādi zaudē intuīciju, viņš nav vairs tik brīvs, balstoties kādā tehniku. Pēc Dubura nāves 1916. gadā šos kursus pārņēma Zeltmatis, un līdz pat 1940. gadam tie bija visstabilākie aktieru apmācības kursi. Tiesa, ar dažādām problēmām, jo darbojās bez valsts finansējumu. 1920. gadu sākumā valdība lēma, ka par valsts atbalstītas aktieru skolas direktori varētu kļūt Aspazija, bet, protams, kā jau Saeimā tas gadās, ir pozīcija un opozīcija, un par to nenobalsoja. Un kur nu vēl par Aspaziju, kas, protams, to būtu pelnījusi. Bet nesanāca, viņa tomēr vairāk strādāja ar savu dramaturģiju. Zeltmata kursiem ik pa laikam radās arī kādi konkurenti, un viens no šiem konkurentiem uzradās 1932. gadā, kad pie mums ieradās Mihails Čehovs – ļoti ievērojams cilvēks, teātra personība, lielisks, pat ģeniāls aktieris, kurš, aizbēgdams no Padomju Savienības, savu studiju vispirms vēlējās izveidot Parīzē, bet, tā kā tas finansiālu apsvērumu dēļ neizdevās, tad šejienieši – Nacionālā teātra direktors Artūrs Bērziņš, žurnālists Jānis Kārkliņš un vēl citi – viņu uzaicināja šeit iestudēt izrādes. Kā zināms, trīs arī tika iestudētas Nacionālajā teātrī:  gan “Hamlets”, gan “Ēriks IV”, gan “Jāņa briesmīgā nāve”, kurās Čehovs pats spēlēja titullomas krievu valodā un pārējie aktieri runāja latviešu valodā. Viņš nodibināja Latvju aktieru arodbiedrības dramatiskos kursus. Nodarbības notika konservatorijā, un, kā atceras viens no šiem audzēkņiem Voldemārs Pūce, kurš zināms kā režisors, kinorežisors, filmas “Mērnieku laiki” autors, pretendenti bija apmēram 200, bet uzņēma 50. Atlase bija nežēlīga. Bet arī finansiāli apstākļi ietekmēja, jo mācības notika vakaros un par tām bija jāmaksā. Trīsdesmitajos gados valdība, Saeima arī domāja, ka nav vajadzīgi tik daudz aktieru, un tāpēc viņi teica, ka ir jāpārstāj jaunu aktieru producēšana. Vēl paralēli Zeltmata un Čehova kursiem vienu brīdi bija izcilās aktrises Birutas Skujenieces dramatiskie kursi. Viņa bija nodibinājusi īslaicīgo intīmo teātri, un tur savā specifikā apmācīja aktierus tādā kā simbolisma manierē. Zināmākie aktieri, kas mācījās pie viņas, ir, piemēram, Edgars Zīle un vēlākais Liepājas teātra galvenais režisors Nikolajs Mūrnieks. Vēl ārkārtīgi būtiski bija Ernesta Feldmaņa kursi, tie veidojās 1927. gadā. Ernests Feldmanis bija mācījies Krievijā, Maskavā, pats iepazinis Staņislavska sistēmu, viņš varēja iedarbināt no vācu teātra atšķirīgo psiholoģisko teātri. Ernesta Feldmaņa kursiem bija ļoti liela piekrišana, jo, piemēram, brīnišķīgā aktrise Emīlija Bērziņa, kura jau bija beigusi Zeltmata kursu, pēc tam vēlreiz iestājās Feldmaņa kursos, un vienā gadā tos pabeidzot, saņēma diplomu Nr. 1. Viņa teica, ka Ernests Feldmanis bijis gan izskatīgs, gan temperamentīgs, un psiholoģijā un aktiera spēles veidā nerādīja neko priekšā, bet lika izjust, saprast un veidot šos tēlus. Līdz ar to varam teikt, ka bija interese par to, kā profesionāli iedot aktieriem spējas pastāvēt un būt uz skatuves. Protams, bija aktieru pārprodukcija. Un, ja mēs tagad sakām, Kultūras akadēmijā ir daudz to jauno aktieru un veidojas vēl kādas citas studijas, tad vajag izlasīt Ilzes Kalnāres romānu “Aktrise Ragārēs”. Tur galvenā varone ir viens no šiem tipiem, kura, būdama talantīga aktrise, neatrod darbu nevienā teātrī un ir spiesta dzīvot citādāk. Tātad, aktiera izglītība visu laiku tika atstāta privātu, uzņēmīgu cilvēku rokās.

Stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Pārraides producente: Gunda Vaivode. Dailes teātris radās kā jauna skatuves mākslas institūcija. To dibināja Raiņa klubs, un oficiāli tas saucas Raiņa kluba Raiņa un Aspazijas tautas nama Dailes teātris. Eduards Smiļģis bija otrais direktors, jo pirmais bija Rainis. Bet arreiz, kā teiktu Džemma Skulme, aizrāvās ar idejām, ka šajā telpā Romānova ielā 25, tagadējā Lāčplēša ielā 25, kur jau bija bijis Jaunais latviešu teātris, Jaunais Rīgas teātris, jārada teātris, kas ir pretējs psiholoģiskam jeb naturālistiskam teātrim. Lai dzīvo forma! Un forma tātad ir tas kults – Smiļģis teica, teātrī bija ziedošanās kults – skatuves mākslai. Jo teātris ir darbība, kurā aktieris ir centrā, bet viņu iedarbina ansamblī radusies un skatuves mākslas izteiksmībā veidotā atmosfēra. Vispirms, Eduards Smiļģis skaidri saprata, ka viņam ir jāstrādā nevis vienam pašam, bet ar konsultantiem. Tādas sistēmas latviešu teātrī vēl nebija. Viņš bija inscenētājs, nekad – režisors. Un viens pēc otra parādījās viņa konsultanti. Tā, protams, bija izcilā Felicita Ertnere, kas bija ritmoplastikas un kustības meistariene ar ļoti labu izglītību. Tas vēlāk, ar otro sezonu, bija Burhards Sosārs, kas bija komponists, kuram vajadzēja piedalīties visur – traģēdijās, drāmās, komēdijās, vēlāk muzikālajās izrādēs. Tur, protams, bija Jānis Simsons, konsultēja skatuves runu, tur bija Makss Lēvenšteins – vācu teātra uzvedumu meistars, kas palīdzēja pārveidot skatuvi. Tur, protams, bija Fricis Lepnis, kas veidoja apgaismošanas sistēmas. Vispirmām kārtām bija nepieciešams lauzt skatuvi. Tāda skatuve kā Nacionālajā teātrī viņam neder. Ir vajadzīgas podestūras, kubi, kāpnes, slīpnes, ja vajag, arī serpentīnus. Galu galā 1926. gada izrādē “Spēlēju, dancoju” Otto Skulmes scenogrāfijā Tots jau gāja augšā pa tādu kā serpentīnu. Otrs, kas viņam bija obligāti nepieciešams, viņš aizsūtīja uz Vāciju scenogrāfu Jāni Munci, lai iegādātos labāko skatuves tehniku. Vācijā tāda bija Maksim Reinhardam. Un Makss Reinhards principā bija nolēmis, ka šādu tehniku neviens cits nevar iegādāties. Smiļģis – vai tā ir leģenda? – izvēlējās un atveda vēl labāku. Tā daudzus gadus, līdz pat deviņdesmitajiem, Jaunajā Rīgas teātrī strādāja šī sistēma ar vecajiem reostatiem. Bet Smiļģis ar reiz panāca, ka teātrī nav rampas, jo rampas gaisma neder teātrim, bet ir prožektori, ir pretgaisma, ir kontrgaisma, kas nemet ēnas un var radīt. Trešais ir tas, ka jau pirmajās deklarācijās bija rakstīts, ka aizpriekškars, aizkars pēc izrādes netiks atvērts. Smiļģis teica, ka nav ko lieki dižoties – aktieris savu darbu ir parādījis un tev ir jāpaliek tajā lomā, skatītājiem radītajā iespaidā, nevis jānāk un jāklanās. Tās bija ļoti retas reizes, kad priekškars atverās. Par to liecina arī kāda Aspazijas atmiņa: 1927. gadā, kad Smiļģis Dailes teātrī iestudēja viņas drāmu “Madlienas baznīcas torņa cēlēji”, pēc pirmizrādes autore tika izsaukta uz skatuvi, viņu godināja. Un viņa, zinādama, ka Dailes teātrī priekškaru neatver, tomēr ar roku rādīja uz to un vēlējās, lai kāds parādītos. Bet neparādījās. Recenzents teica: “Aspazijai taču vajadzēja zināt, ka šeit priekškaru neatver.” Vēl bija tāda inovācija, ka dažos uzvedumos skatītājam, ienākot zālē, bija redzama atvērta skatuve, un viņš jau varēja iejusties izrādes dekorācijās un atmosfērā. Un izrādēs, īpaši 20. gadu pirmajā pusē, parādījās skatuves strādnieki, kuri zināmos brīžos pārvietoja dekorācijas, visiem redzot. Smiļģis jau tajā laikā saprata, ka laiks ir jāekonomē, plus Smiļģis ļoti labi saprata kinematogrāfisko principu – viņš lugas īsināja, montēja. Ne jau velti viņš “Faustu” 1940. gadā iestudēja pilnā apmērā, kas liekas pilnīgi neiespējami. Bet, kas ir redzējis viņa eksemplāru – ha! Smiļģis jau visu nemaz nerādīja, jo viņam jau galvenais bija parādīt visu tajā vizuālajā, kustīgajā, darbīgajā ritmā un paust ideju. Vēl viens ārkārtīgs jauninājums ir tas, ka viņu neapmierināja līdzšinējā aktieru izglītība, un tāpēc 1924. gadā viņš nodibināja savu aktieru studiju – Pirmo Dailes teātra studiju. Tādas pie teātriem nebija. Un, kas ir ļoti interesanti, (apmācībā) nebija aktiermeistarības. Bija runa, protams, kustība, deja, plastika, paukošanās, poētika, estētika, dziedāšana, mūzika un tā tālāk. Bet aktiermeistarību apguva tikai konkrēti strādājot masu skatos, statistos – tieši uz skatuves un vērojot citu aktieru darbus. Tas ir vienkārši pārsteidzoši. Un tā to darīja, starp citu, arī Otrajā studijā. Tad nāca PSRS programmas, kuras uzspieda, ka vajag arī mācīt aktiermeistarību. Tātad, Eduarda Smiļģa piegājiens radīja arī cita tipa aktieri. Nu, lūk! Un ar ko viņš pārvarēja ekonomisko krīzi? Ar dziesmu spēlēm! Sākot ar 1928. gadu, kad pirmoreiz iestudēja Ofenbaha “Skaisto Helēnu” un pieaicināja brīnišķīgo operas solisti Mildu Brehmani-Štengeli dziedāt Helēnas lomu. Līdzās viņai bija jaunais aktieris Kārlis Pabriks, kas kļuva pēc tam par zvaigzni muzikālajās izrādēs. Nākamās bija “Trejmeitiņas”, kuras nospēlēja vairāk nekā 250 reizes, un tur jau arī līdzās teātra aktieriem bija pieaicināts profesors Pauls Sakss. Arī vēlākā posmā Dailes teātris iztika ar saviem aktieriem, bet ik pa laikam vēl kādu pieaicināja, tai skaitā arī Marisu Vētru. Un vienmēr teica tā: ja Smiļģis ekonomisko krīzi pārvarēja ar “Trejmeitiņām”, kuras ienesa naudu, tad Nacionālā teātra “trejmeitiņas” – Ludmila Špīlberga, viesmāksliniece Lilija Štengele un Ārija Simsone – nesa zaudējumus, jo viņām bija lieli honorāri. Tātad arī šis ir inovatīvs mākslinieka, menedžera un direktora gājiens, kā panākt, lai skatītājs ne tikai izklaidētos, bet iegūtu vērtīgu mākslas darbu Dailes teātrī.

25. aprīlī Ventas krastā, Ventspils ielas galā iepretim Kuldīgas skatu tornim, notiks iniciatīvas “Lašu dziesma” pirmā aktivitāte – publiska diskusija “Nārsts nav bufete”, kas veltīta lašu nārsta laikam un upes ekosistēmas ilgtspējai. Pasākuma noslēgumā ugunskura koncertā uzstāsies “Trio Tresensus” – Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons) un Uģis Upenieks (perkusijas). Diskusijā varēs piedalīties vietējie iedzīvotāji, vides eksperti, mākslinieki un jebkurš interesents, lai veidotu atklātu sarunu par līdzsvaru starp tradīcijām, cilvēka interesēm un dabas aizsardzību, vienlaikus rosinot konkrētas iniciatīvas lašu saudzēšanai. Projekta organizators un biedrības “Sansusī” vadītājs Armands Siliņš-Bergmanis: “Ar iniciatīvu “Lašu dziesma” turpinām festivāla “Sansusī” pieredzi, apvienojot mūziku ar dabas vidi. Jo vairāk sarunājamies ar vides nozares speciālistiem, jo skaidrāk redzam, ka šie jautājumi ir kompleksi un globāli. Šobrīd, piemēram, sadarbojamies ar komponistu Matīsu Čudaru, radot jaunu skaņdarbu, kas būs veltīts Ūdens mātei.” Sarunā plašāk - par vides un dabas aizsargāšanu ikdienā, par Armanda ceļu sociāli aktīvā mākslā, par iekļaušanos dabā pēc dabas, ne cilvēka likumiem un no sarunām uz rīcību. “Iniciatīva “Lašu dziesma” Kuldīgā aizsāk jaunu kultūras un vides notikumu ciklu, kas apvieno sabiedrības dialogu, mākslinieciskas norises un praktiskas aktivitātes dabas saudzēšanai un norisināsies programmā “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”.  

Latviešu valodas institūta pētnieces radījušas personvārdiem veltīto elektronisko vārdnīcu, kas ļauj izsekot dažādu latviešiem doto personvārdu cilmes un vēstures ceļiem, sākot no 13. gadsimta hroniku ierakstiem līdz 18. gadsimta reģistrējumiem. Kāpēc Baibas 18. gadsimtā bija sastopamas tikai Kurzemē un kādus senus vārdus mūsdienas vairs nedzirdam? Raidījumā Zināmais nezināmajā ar vārdnīcu iepazīstina Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa. Šobrīd vārdnīcā var aplūkot pirmos 200 publicētos šķirkļus. Bet tā jau tagad, pašā tās iesākumā, parāda, cik bagāta un mainīga ir latviešu personvārdu vēsture. Līdzās mūsdienās pazīstamajiem personvārdiem vēsturiskajos avotos lielākoties sastopami vārdi, kas izzuduši vai saglabājušies tikai uzvārdos, piemēram, Andārte, Babe, Jaspers, Kriškjānis, Ķestens, Saplīze, Šķērstens, Tenīss. Ir tādi, ko latvieši savā mēlē pārveidojuši tik ļoti, ka cilmes vārds bez pētnieka darba grūti atpazīstams, piemēram, Baiba, Šķērsts. Ir tādi, kas rāda izlokšņu vai latviešu personvārdu darināšanas bezgalīgās iespējas, piemēram, Dārčus (sieviešu vārds), Baibuža, Binne, Ilžuks, Ortija. Un ir tādi, ar kuriem var lepoties tikai balti, piemēram, Nameitis, Dotis, Gailis. Paraksts uz dokumenta savulaik bija nopietna sociālā slāņa un izglītības mēraukla „Nav svarīgi, kas tu esi, bet būtiski, ka tev ir dokuments.” Tā atzīst Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja, vēstures zinātņu  doktore Anita Čerpinska, rādot vienus no senākajiem šajā arhīvā pieejamiem dokumentiem. No hercoga  eleganti vilktiem kruzuļiem līdz  zemnieka drebelīgam parakstam. Viņa ir izlikusi dokumentus ar sarkaniem vaska zīmogiem, ar Kurzemes-Zemgales hercogistes, ar Impēriskās Krievijas ģerboņiem, dažādu grāfu un baronu dzimtas simboliem iespiestiem vaskā. Šis  ir stāsts par laiku, kad paraksts bija nevis vienkārša formalitāte, bet gan nopietna sociālā slāņa un izglītības mēraukla. -- Lauku balodis ir lielākais no baložiem, patiešām drukns putns. Latvijas Orntioloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece iepazīstina ar lauku balodi – putnu, kura populācija Latvijā aizvien pieaug.

Chaque nouvel enregistrement de ce podcast est une occasion pour moi de l'améliorer, et je dois dire être très satisfait de la sélection de mars. Bon, vous allez vite vous en rendre compte, je tourne un peu monomaniaque — mais c'était impossible pour moi de faire autrement. Un beau bébé de 1h15 qui, je l'espère, vous accompagnera bien en ce début de semaine ensoleillé.La sélection de mars 2026(00:00:00) World of Warcraft: Midnight"Silvermoon City", Joshua Ra Goodman, Adam Burgess, Russell Brower, Blizzard Entertainment(00:06:32) Esoteric Ebb"Waterlane", Anders Bach, Kristian Paulsen, Brian Batz(00:11:17) Marathon"Code Race - Brendan Angelides Remix", Ryan Lott, Brendan Angelides(00:15:36) Life is Strange: Reunion"Past Life - Midnight Version", Tessa Rose Jackson, FFM(00:19:15) Greedfall 2"The Story of Life", Olivier Deriviere(00:22:44) Path of Exile"Fortune Seekers", Kamil Orman-Janowski(00:25:32) Deadline Delivery"Speedin'", Evertape(00:29:13) Sekatsuku"Chase", Junko Shiratsu, SEGA GAME MUSIC, SEGA SOUND TEAM(00:34:11) Rage Racer"DEEP DRIVE", RIDGE RACER Series, Bandai Namco Game Music(00:39:03) Rave Racer"EXH NOTES", RIDGE RACER Series, Bandai Namco Game Music(00:45:31) Ridge Racer Type-4"MOVE ME", RIDGE RACER Series, Bandai Namco Game Music(00:50:16) Swiftrace Canyon"Cave", SiLi(00:54:21) Denshattack!"Beppu Ramen Express", Sean Bialo(00:58:55) Valorant"Clarity - BUNT. Remix", Zedd, VALORANT, Foxes, BUNT.(01:02:13) R:Racing Evolution"RISING", R:RACING EVOLUTION, Bandai Namco Game Music(01:06:45) Ridge Racer 7"Calm", RIDGE RACER Series, Bandai Namco Game MusicLire la Carte Blanche de Lutèce McDuck sur la musique de Path of Exile et Path of Exile 2Suivez moi sur Patreon / Instagram / Bluesky Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Snad každý filmový žánr má ve světě svůj festival. Některé z nich však nejsou pro slabé povahy. V Bangkoku se konala třídenní akce věnovaná hororům, na kterou se vydal i náš reportér Jiří Štefl – a šlo o krok vcelku odvážný.

Snad každý filmový žánr má ve světě svůj festival. Některé z nich však nejsou pro slabé povahy. V Bangkoku se konala třídenní akce věnovaná hororům, na kterou se vydal i náš reportér Jiří Štefl – a šlo o krok vcelku odvážný.Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Uprizoritev združuje dve enodejanki, ki jih je Anton Pavlovič Čehov napisal po vzoru francoskega vodvila. Ustvarjalke in ustvarjalci v obeh aktualizirajo nerazumevanje lastnih čustev in preobremenjenost, ki je v času nastanka izhajala iz ukleščenosti v okolje in družbeni položaj, danes pa se zdi posledica družbene preobremenjenosti, nerazumevanja lastnih čustev in pomanjkanja stika s samim seboj. Režiser, skladatelj in scenograf: Marjan Nečak Prevajalca: Mile Klopčič (Medved), Janko Moder (Tragik po sili) Koreografinja: Anja Möderndorfer Kostumograf: Blagoj Micevski Avtor videa: Marin Lukanović Lektor: Martin Vrtačnik Oblikovalca in izdelovalca mask: Damijan Kracina, Katarina Toman Kracina Igrajo: Patrizia Jurinčič Finžgar, Luka Cimprič, Rok Matek

Neste episódio especial, Tassia Lima conduz uma conversa inspiradora sobre a Missão Vale do Silício da Localiza & Co, convidando Breno Campolina, Diretor Executivo de Aluguel de Frotas, e Rodrigo Tavares, Diretor Executivo de Finanças e RI, para compartilhar experiências, aprendizados e reflexões sobre inovação, cultura e inteligência artificial.Ao longo do episódio, os convidados falam sobre as expectativas antes da missão, os principais insights das visitas a empresas e instituições referência em tecnologia e como a cultura do Vale do Silício tem influenciado decisões, comportamentos e modelos de liderança dentro da L&CO. A conversa também aborda os impactos práticos do Movimento IA, os desafios de um contexto AI-first e as provocações sobre o que líderes e times precisam desaprender e aprender para construir o futuro.Um bate-papo rico em histórias reais, aprendizados estratégicos e inspirações para quem quer ser protagonista da transformação, levando inovação e inteligência artificial para o dia a dia.

26. februārī plkst. 19.00 koncertzālē “Ave Sol” izskanēs jaunākais koncertcikla “Kora laboratorija” koncerts, kurā pie profesionālā Rīgas kamerkora “Ave Sol” diriģenta pults jau atkal stāsies jaunie talanti – Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) esošie un arī absolvējušie Andra Veismaņa klases studenti. Tie būs Jānis Almanis-Palmbahs, Matīss Circenis, Kamila Siliņa, Andreass Johanness Teobalds (Andreas Johannes Theobald), Kristaps Solovjovs un Laura Ozoliņa. Ar Kamilu Siliņu, Lauru Ozoliņu un Jāni Almani-Palmbahu jau šobrīd tiekamies "Klasikas" studijā! Koncertā skanēs mazāk zināmas laikmetīgās kormūzikas pērles, latviešu tautasdziesmu apdares, skandināvu garīgās mūzikas lirika, kā arī jauno komponistu pirmatskaņojumi. Jaundarbus īpaši šim koncertam raksta Andreass Johanness Teobalds no Ķelnes, kurš pats stāsies kora priekšā, lai diriģētu savu skaņdarbu “Scattered Pieces of Advice” un “Lūgšana” pirmatskaņojumus. Pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos arī Frederika Ginta Rutka kompozīcija “Rise, My Soul”, kas ieguva skatītāju simpātiju balvu 4. Eduardas Balsys starptautiskajā komponistu konkursā Viļņā, Lietuvā, kur tā piedzīvoja savu pirmatskaņojumu Rīgas kamerkora “Ave Sol” izpildījumā Matīsa Circeņa vadībā. Līdzās jaundarbiem skanēs Evijas Skuķes, Pētera Plakiža un Jana Sandstrēma latviešu tautasdziesmu apdares no korim “Kamēr…” veltītajām “Dzintara dziesmām”, kuras diriģēs Jānis Almanis-Palmbahs un Laura Ozoliņa. Tostarp tiks izpildīti arī Georga Pelēča, Artura Maskata, Svena Dāvida Sandstrēma un Henrika Gurecka skaņdarbi, kurus diriģēs Kamila Siliņa un Kristaps Solovjovs. Rīgas kamerkoris “Ave Sol” tā dibinātāja Imanta Kokara laikā bija fenomens, kāds Latvijā līdz tam nebija pieredzēts. Kokars nebaidījās eksperimentēt un meklēt jaunas krāsas, ievērojami paplašinot gan kordziedāšanas tehniskās iespējas, gan repertuāru. Sadarbojoties ar spilgtākajiem 20. gadsimta latviešu komponistiem, tika radīti neskaitāmi kora opusi, kurus pazīstam arī šodien. Tā bija īsta laboratorija — koris un komponisti sadarbojās pat tiktāl, ka skaņdarbi tapa mēģinājumu laikā, un Imantu Kokaru var dēvēt par to līdzautoru. Šodien šī tradīcija dzīvo tālāk jaunajās paaudzēs, caur jaunajiem, talantīgajiem diriģentiem un komponistiem, kuri drosmīgi meklē, eksperimentē un ļauj kora tradīcijai dzīvot jaunā skanējumā. Rīgas kamerkoris “Ave Sol” joprojām ir telpa, kur jaunrade, drosme un talants turpina veikt jaunus eksperimentus kora laboratorijā.  

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

Všechny krajské veterinární správy v republice v lednu obdržely víc než 700 podnětů na možné týrání zvířat. Z toho se 171 týkalo nepovoleného chovu psů na úvazu.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Radio 1 Olimpiskās studijas vadītāju Andreju Siliņu.   

Saeimas priekšsēdētājas paraksts vēstulē, kas rosina piešķirt Nobela prēmiju ASV prezidentam, ir likusi uzdot jautājumu, cik saskaņotas ir augstāko amatpersonu darbības? Par situāciju koalīcijā, par valdības pieņemtajiem lēmumiem un ministru darbu Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un žurnāla "IR" portāla redaktore Luīze Lote Āboltiņa.  

Rinkēvičs un Siliņa respektē Mieriņas personisko nostāju par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Trampam. Uzņēmumā "Vaiņodes bekons" ar vairāk nekā 22 000 cūku konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums Izvēlēti 400 jaunieši, kurus vasarā varētu iesaukt valsts aizsardzības dienestā. Aptauja: Jauniešu karjeras izvēles arvien vairāk nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Rīgas dome lemj par pašvaldības 2026. gada budžetu. Latvijas telpu futbola izlase Eiropas čempionāta debijas mačā tiekas ar Gruziju.

Ua sili atu ona to'atele tagata e feagai ma fa'afitauli mai le 'aisa nai lo le 'ava malosi ma le mariuana i Samoa.

1. Ak Európu neprebudí toto, tak už asi nič. 2. Úpadok strany Hlas. 3. Tomáš Taraba sa správa ako minister Andreja Babiša

V minulých dnech oběhlo ruskojazyčný virtuální prostor krátké, méně než minutové video. Bledý muž středního věku na něm hlasitě mluví ze skleněné klece. Taková klec je součástí ruských soudních síní a musí se v ní nacházet obžalovaní. Výkřiky bledého muže přišly po vynesení rozsudku, tedy ve chvíli, kdy už byl odsouzen.

OPEN HEAVENSMATALA LE LAGI MO LE ASO TOONAI 25 OKETOPA 2025(tusia e Pastor EA Adeboye) Manatu Autu: O Le Alii O Lo'u Lavea'i (The Lord Is My Deliverer)Tauloto Tusi Paia –  Salamo 40:17 “A'o a‘u nei, ‘ua ‘ou puapuagātia ma ‘ou mativa; e manatua mai a‘u e le ALI‘I. O oe lava lo‘u fesoasoani ma lo‘u fa‘aola; lo‘u Atua e, ‘aua lava ‘e te tuai mai.”‭‭Faitauga - Tusi Paia: Mareko 7:32-37Ua tā'ua mai ia i tatou i le tusi o Luka 13:11-13 se fafine sa fa'ano'uno'u mo le sefuluvalu tausaga ua le mafai ona tu sa'o i luga. Atonu e toatele ni foma'i na alu i ai ma fa'aaogā ni vailaau eseese ae le'i manuia ai. Peita'i ina ua fetaia'i o ia ma Iesu, na mālōlō ai lava i le taimi lea. E i ai gasegase e o'o i foma'i aupito lelei e lē mafaia ona togafiti. Afai o e feagai ma se gasegase faaumiumi e te manaomia tau lava o se pa'i se tasi mai lo tatou Faaola ma le Lavea'i Sili e te mālōlō ai.A fa'ataugāina se uso e le tiapolo i ma'i, e fa'afaula'i i ai ma le tele o mea faanoanoa i le olaga o lea uso. Fa'ata'ita'iga, e ese mai le pagatia i le ma'i lepela, e mafatia fo'i i le fa'aesea e ono maua ai i le loto faanoanoa, aemaise pe afai e tu'ulafoa'iina i latou e o latou aiga ma uo. Afai o ola ma sologa lelei ni a latou pisinisi, e ono i'u ina tapuni nei pisinisi ona ua le toe fia fai pisinisi nisi o tagata ma i latou. I le Luka 17:12-19; sa i ai ni tagata lepela e toasefulu sa manana'o ia fa'asa'oloto i latou mai le ma'i lepela. Ina ua o'o atu i ai le lavea'i sili, na fa'amamāina i latou ma o le toatasi o i latou na toe fo'i e faafetai, na fa'amaloloina o ia. Ou te talitonu o le uiga o lea fuaitau, ua toe totogi uma atu ia te ia ana mea uma na leiloa i le tuana'i. O mea nei e mafai ona faia e le Alii mo oe pe afai o Ia lou lavea'i. E mafai ona ia toe faafoisia au mea uma na gaoia e le fili, peisea'ī e le'i o'o pe latalata atu fo'i ia te oe. Ou te tatalo ia fa'aalia e le Atua lona lava mata'utia mo oe, lavea'i oe mai puapuaga uma ma sauaga e ono oo ia te oe, ma fa'aatoatoaina oe i le suafa o Iesu. E i ai lo tatou lavea'i. E tā'ua o ia o le Alii o ‘au (Salamo 24:10) ma le Alii le malosi i le taua (Salamo 24:8). E mafai ona ia lavea'i so'ose tasi, ma e leai se tasi e mafai ona fāoa lana fanau mai ona aao. O le Alii o lo'u papa, o lo'u 'olo ma lo'u fa'aola; o lo'u Atua, o lo'u malosi, ou te faamoemoe ia te Ia, o lo'u talitā ma le nifo o lo'u faaolataga, o lo'u 'olo maualuga. Ou te valaau i le Alii, e tatau ona Viia o Ia; o lea e laveaiina ai a'u i e ua ita mai ia te a'u, (Salamo 18:2-3).Le au pele e, afai e le'i tuua lou ola ia Iesu Keriso, o oe o lona fili, ma o se tulaga e mata'u tele ai, ona maua i aao o le Atua soifua (Eperu 10:31) auā e leai fo'i se na te laveaiina se tasi mai ia te Ia (Isaia 43:13). Lafoa'i lou ola i le Atua i le asō ia avea ai o Ia ma ou faaola ma lavea'i sili. Afai o oe o se atalii o le Atua, a'o e tumau pea i soose ituaiga saisaitiaga, ou te tatalo ia fa'asa'oloto atoatoa oe e le lavea'i sili i le suafa o Iesu, Amene.

Politiķu sarunās šodien, 29. septembrī, tiek lemts Siliņas valdības liktenis. Eksperti jau pieļauj, ka koalīcija pastāv vairs tikai uz papīra. Moldovas parlamenta vēlēšanās uzvar proeiropeiskie spēki. Kūdras izstrādātāji līdz šim ieguvuši vien ap 35% no vidējā sezonas ieguves apjoma. Rēzeknē sāk stradāt pie jaunā budžeta. Opozīcijas deputāti pauž neapmierinātību.

Umelá inteligencia vám podľa odborných štúdií pripraví personalizovaný jedálniček, aký by vám poradil aj nutričný poradca. Rovnako vám vie nastaviť aj tréningový plán. Nahradí teda osobných trénerov? Skúsili sme to, tréningový plán sme dali posúdiť osobnému trénerovi Majovi Pitelovi, ktorý nás dobre pozná. Trénovali aj jedli sme podľa odporúčaní AI. Ako to skončilo? Vypočujte si podcast TELO.TELO je spoplatnený podcast, ktorý môžete teraz počúvať aj zadarmo – v skúšobnej verzii predplatného Aktuality Navyše.Do umelej inteligencie viete poslať aj fotku svojho jedla. Nahradí to počítanie kalórií a váženie porcií? Do veľkej miery áno, pričom vám odporučí aj správny podiel bielkovín, a napríklad aj úpravu porcie. Expert na AI Ján Trangel upozorňuje, že v takomto odhade zloženia jedla z fotky sa umelá inteligencia môže aj zásadne pomýliť. Stalo sa to aj nám.Nahrávali Henrieta Hanáková a Martina Smatanová. Scenáristom podcastu a autorom rozhovorov je Peter Hanák.

“AI is causing such a strain on the energy grid that CSPs need every tool they can to keep costs and compliance in check,” says Adrian Barcia, Product Marketing Specialist at iconectiv. In a conversation with Doug Green, Publisher of Technology Reseller News, Barcia explained how iconectiv's Common Language codes—CLI (equipment-level) and SILI (site-level)—help communication service providers (CSPs) and data center operators achieve energy efficiency while strengthening compliance and operational planning. Barcia outlined how CLI codes provide critical details such as power requirements, heat output, and environmental tolerances, enabling CSPs to select energy-efficient equipment and configure networks more effectively. On the location side, SILI codes give operators precise functional context to optimize site selection, network planning, and service delivery, reducing over-engineering and energy waste. With AI workloads driving unprecedented computing demand, energy efficiency has become a top-tier strategic cost for CSPs. Barcia emphasized that using iconectiv's Common Language can cut energy costs by up to 1% annually—equating to $2.4–$12 million in savings for a medium-sized wireless network or data center. Beyond savings, Common Language also helps operators prepare for stricter energy regulations while maintaining service quality. “Now is a prime opportunity for CSPs to gain detailed insights into their network assets,” Barcia noted. “We're ready to partner with providers to unlock savings, compliance, and smarter network growth.” To learn more, visit https://iconectiv.com/.

Taylor Swift je zasnoubená, Doja Cat trénuje hlasivky, Sabrina Carpenter opravdu netruhlaří a Billie Eilish zpívání na chvíli vyměnila za přípravu čokolády. Nový Slejvák opět přináší vámi nepostradatelné informace, pokud chcete flexit na lidi popkulturními frky.

Taylor Swift je zasnoubená, Doja Cat trénuje hlasivky, Sabrina Carpenter opravdu netruhlaří a Billie Eilish zpívání na chvíli vyměnila za přípravu čokolády. Nový Slejvák opět přináší vámi nepostradatelné informace, pokud chcete flexit na lidi popkulturními frky.Všechny díly podcastu Slejvák můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Krustpunktā VIP intervija: ministru prezidente Evika Siliņa. Viņu iztaujājam kopā ar žurnāla "Ir" žurnālistu Aivaru Ozoliņu un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistu Juri Jurānu.  

OPEN HEAVENSMATALA LE LAGI MO LE ASO LULU 20 AOKUSO 2025(tusia e Pastor EA Adeboye)Manatu Autu: E mafai ona sili atu lou faatumuina 3 (You can be filled with more 3)Tauloto -Tusi Paia–Salamo 42:7 “O lo‘o fevala‘aua‘i lea moana ma lea moana i le vāgana mai o ou afu. ‘Ua fela‘aa‘i mai i luga ‘iā te a‘u o ou galu ma ou peau uma lava.”‭‭Faitauga – Tusi Paia –Galuega 4:31-33O le a faamaea atu i le asō lenei aoaoga faasolo i le talanoaina lea o le malosi o le ea i totonu o se mea. O le malosi o le ea i totonu o pau e fua i le mamafa na te tauaveina. Mo se faataitaiga, o le malosi o le ea i pau o le uila vilivae mai i le taavale. E faatumu uma nei pau i le ea , peitai e sili atu le ea e tuuina atu i pau o le taavale i lo le uila vilivae . Aua foi e sili atu le mamafa e mafai ona tauave e le taavale i lo le uila. O pau o le vaalele e sili laitiiti atu lava i pau o loli tetele, peitai o le malosi o le ea i totonu e eseese. Aua foi e mamafa atu le vaalele, a oo o le a tulaueleele, e tatau ona gafatia e pau le mamafa o le tino o le vaalele. A faaitiitia le malosi o le ea o pau o le vaalele ia faapei o le loli lapoa, e pa le vaalele pe a oo ina tulaueleele. O le tele o mea e te fia ausia mo le Atua e fua iai le tele o le faauuga e te sailia ma maua. Ou te le o talanoa atu i ni tulaga tofi, ae o le aafiaga lautele o mea e te fia faia mo le Atua. O mea e naunau iai se tagata faatuatua e ausia e le fua i ni tulaga tofi. O nisi taitai i le lotu, e lē mafai ona latou faasaolotoina ni tamai taulaga mai lima o le tiapolo, ae o nisi tagata faatuatua e leai ni tofi, e mafai ona latou feliuaina se atunuu atoa mo le Atua. A oo loa I le ausia o mea tetele ma le matautia mo le malo o le Atua, o le vaega pito taua, o le telē o le faauuga o loo tauave e lea tagata faatuatua. E le mafai e le Atua ona faia ni vavega matautia pe faasaolotoina se nuu ma se atunuu mai malosiaga o le pogisa e faaaogaina ai ni tagata faatuatua e maualalo faauuga latou te tauaveina.  Fai mai le Ioane 14:12 “E moni, e moni, ‘ou te fai atu ‘iā te ‘outou, o lē talitonu mai ‘iā te a‘u, e faia lava e ia o galuega ‘ou te faia; e fai fo‘i e ia mea e sili i ia mea, auā ‘ou te alu i lo‘u Tamā.”‭‭Afai e te fia faia mea sili e pei ona fetalai ai Iesu, e tatau ona e faatumuina i le faauuga i lona tulaga maualuga. O le tele o mea e te naunau e faia i le malò o le Atua, e fua iai le maualuga o le faauuga e te saili e faatumu ai oe. Le au pele e, saili ia faatumuina oe i le faauuga, e te taitaia faaolaolaga tetele i le mea o loo e galue ai, lou nuu, lou malo ma le lalolagi atoa, e pei o Iesu, o lē na feafioae e faia galuega lelei i le faauuga. Fai mai le  Galuega 10:38 “o Iesu o le Nasareta, o lē na fa‘au‘uina e le Atua i le Agaga Pa‘ia ma le mana, o ia sa femaliua‘i ma agalelei ma fa‘amālōlō atu i ē na fa‘ato‘ilaloina uma lava e le tiapolo; auā sa ‘iā te ia le Atua.”Ou te tatalo e faatumuina oe e le Atua I Lona faauuga, ia faaopoopoina pea ina ia talai le Talalelei ma taitaia mai tagata o le lalolagi i lona malo, i le suafa o Iesu. Saili ia faatumuina oe ia maualuga i le faauuga, ina ia e faia mea matautia i le malo o le Atua, i le suafa o Iesu, Amene.

OPEN HEAVENSMATALA LE LAGI MO LE ASO LUA 19 AOKUSO 2025(tusia e Pastor EA Adeboye)Manatu Autu: E mafai ona sili atu lou faatumuina 2(You can be filled with more 2)Tauloto -Tusi Paia–2 Tupu 4:6 “Ua tūtūmu ipu, ‘ona fai atu lea o ia i lana tama, “‘Ia toe ‘aumai se isi ipu ‘iā te a‘u;” ‘ona fai mai ai lea o ia ‘iā te ia, “E leai se toe ipu.” ‘Ona utu ai lea o le suāu‘u.”‭‭Faitauga – Tusi Paia –2 Tupu 4:1-6O le asō, o le a faaauau atu le tatou talanoaga i le faatumuina i le faauuga i vaega eseese. O le mea moni a faapea o malosi atoatoa lou ma'a faaleagaga i le asō, e lē faapea o le a lē mafai ona faatumuina atili. O le tulaga moni, e leai se tapulaa e iloa ai ua tumu atoatoa lou ma'a faaleagaga. Fai mai le 1 Korinito 12:31, ‘Ia ‘outou naunau i mea alofa e sili'. Ia e matuā naunau pe a oo i le fia faatumuina i le faauuga. A e faitau i le 2 Tupu 1:9-12, ina ua valaau Elia e paū le afi mai le lagi e susunuina ai vaegaau e lua a'o o mai e saisai atu o ia, e te iloa ai sa faatumuina o ia i le faauuga. Peitai e oo atu i le taimi i le 2 Tupu 2:9-15, na fai atu Elisaia ia Elia, ‘ou te manao i le tulaga e sili atu ia te oe, lau afioga'. Sa matuā faatumulia Elia i le faauuga e mafai ona ia valaau ona paū mai lea o le afi mai le lagi i soo se taimi e manao ai, sa ia mafai foi ona tapunia le lagi ona leai lea o se timu e paū mo le sili atu ma le tolu tausaga, ae na manao Elisaia ia faaluaina le agaga lea, ma sa ia mauaina. E mafai foi ona e maua le faauuga e sili atu i ou taitai faaleagaga. Le au pele e, e mafai ona faatumuina oe i le faauuga e siitia pea. Fai mai le Kolose 2:9 o le tumu o le uiga Atua o loo ia Iesu. Sa faatumuina Iesu i le Agaga Paia, peitai sa ia vavaeeseina o ia ina ia faaopoopo pea le faauuga (Mataio 14:23). O soo se taimi e na te faia ai se vavega faapitoa, e aluese i se nofoaga tuufua e tatalo e toe faatumuina. O Lē na te tauaveina le tumu atoatoa o le uiga Atua o le Tolutasi Paia, sa vavaeeseina o ia ia faaopoopoina pea le faauuga. O le tasi o mafuaaga autu e toatele ai faifeau a le Atua e siitia ona toe pauū lea, ona o le taimi lava e oo atu i se tulaga maualuga, ua le toe naunau e faaopoopo le faatumuina o le faauuga. Ua le toe suesue i le Tusi Paia e pei ona iai muamua, ua faaitiitia le taimi tatalo ona ua matua tele galuega fai. O soo se tagata taalo, e na te iloa lelei e tatau ona galue malosi ina ia avea ma siamupini. Peitai, o le tumau ai ma siamupini, e tatau ona galue malosi atu. O le mea lilo lea i le tuputupu ae faifaipea i le Atua. Afai lava e te fiainu pea ia faaopoopoina, e sasaa pea e le Atua ia te oe. Ina ua faatonu e Elisaia le fafine i le faitauga o le Tusi Paia o le asō e faanoi mai ni ipu lē susua, na liligi pea le suauu ao iai pea ipu lē susua. O le tele ona e usitai i le Atua, o le tele foi lena ona ia sasaa Lana faauuga ia te oe ma avea oe ma mea ofoofogia i le lalolagi. TataloTamā, faamolemole faatumu a'u ia faaopoopo pea lou faauuga i aso uma, i le suafa o Iesu, Amene. 

OPEN HEAVENSMATALA LE LAGI MO LE ASO GAFUA 18 AOKUSO 2025(tusia e Pastor EA Adeboye)Manatu Autu: E mafai ona sili atu lou faatumuina 1(You can be filled with more 1)Tauloto -Tusi Paia–Luka 1:53 “Ua fagaina e ia i mea lelei ē sa fia ‘a‘ai, a o ē mau mea ‘ua aufuaina atu e ia.”‭‭Faitauga – Tusi Paia –Esekielu 47:1-5I nai aso ua tuanai atu, sa ou talanoa atu i auala e faatumu ai i le faauuga. O le asō, o le a ou talanoa atu i le maualuga e mafai ona faatumu ai oe i le faauuga ma le malosi o lo'u ma'a faaleagaga e mafai ona iai. O kerisiano uma, e tatou te maua uma Agaga Paia, peitai e mafai ona faatumu se tagata e sili atu i isi tagata. O le mafuaaga lea e eseese ai le maualuga e iai ma le pule e maua e tagata i le Agaga. O le mafai ona malamalama pe faapefea ona maualuga atu le faauuga i se kerisiano i lo isi kerisiano, o le a ou faamatalaina atu i le ulufia i le temoni aua o temoni o ni agaga. I le Mareko 1:23-24, o le tamaloa na maua e Iesu i le malumalu, e na o le tasi le agaga leaga sa ia te ia, e tasi le temoni ae tele mea e mafai ona ia faaleagaina. I le Luka 8:1-3, na faasaolotoina Maria le Makatala mai temoni e fitu, o lona uiga o le tamaloa ma le temoni e tasi, sa ulufia o ia, ae o le tagata ma le fitu temoni, e sili atu lona ulufia. A e faitau i le Mataio 12:43-45, e te iloa ai e amata se tagata e tasi le temoni o iai, e uma ane ua valu temoni aua na fetalai Iesu, a alu ese se agaga leaga mai se tagata, e fealualuai e sue e nofoaga e nofo ai, a le maua, e toe foi i le tagata sa nofo ai muamua, a foi atu ua tuufua, e alu ma aumai isi fitu temoni, ma o mai e nonofo ma ia i totonu o lea tagata, ma o le a sili atu ona leaga lea tagata. A e faitau foi i le Mareko 5:1-15, e te iloa ai le mafai telē e le agaga o le tagata ona tauave agaga. O le tamaloa Katara na ulufia e le tele o temoni, fai mai le au suesue o le Tusi Paia e tutusa ma le 6000 temoni, o lona uiga o loo iai le mafai e gafatia ai ona e tauave le telē o le faauuga. O le faitauga o Ie Tusi Paia o le asō o loo faaalia ai e mafai e le kerisiano ona sili atu le loloto o le mafutaga ma le Atua. E iai lava le tulaga e sili atu e maua i le Atua, mo i latou e fiaaai pea i le agaga. Mo le 1000 kupita e uia i le agaga, e sili atu lava le mamao e mafai ona oo iai. Mo soo se maualuga e tatau ona ausia, e sili atu foi le maualuga e mafai ona oo iai. O le mafuaaga lea e tatau ai ona e fiaai pea aua e faatumu e le Atua tagata o loo fiaaai pea (Mataio 5:6, Isaia 44:3). Ou te tatalo e faatumu oe e le Atua i lana faauuga i aso uma, ia sili atu ma sili atu pea, i le suafa o Iesu. Tusa poo le a le maualuga o le faauuga o loo ia te oe, o loo iai pea le avanoa e siitia ai, i le suafa o Iesu, Amene. 

Powerful Medical je slovenský startup, ktorý pomocou umelej inteligencie mení svet medicíny. V tejto epizóde Let's Talk Business hovoríme s Martinom Hermanom, spoluzakladateľom Powerful Medical, o tom, ako sa z nápadu stal globálny hráč v oblasti kardiológie, prečo je ich AI výnimočná a kde už dnes pomáha zachraňovať životy. Čo všetko obnáša expanzia v oblasti zdravotníctva a aký je mindset podnikateľa, ktorý chce reálne meniť svet? To všetko v novej časti LTB.

Hoy conversamos en vivo desde nuestro estudio en "Tierra de Leyendas" recibimos a Juan Alfredo Pacas y Alexander Siliézar, fundadores de Licorera Cihuatán.

OPEN HEAVENSMATALA LE LAGI MO LE ASO SA 22 IUNI 2025(tusia e Pastor EA Adeboye) Manatu Autu: O se agaga sili ona lelei (An excellent spirit). Tauloto –  Tanielu 6:3 “A ‘ua sili lenei Tanielu i ali‘i silisili ma ali‘i sili, ‘ina ‘ua tele lona atamai, sa manatu fo‘i le tupu ‘ia tofia o ia e pule i le mālō uma.”‭‭Faitauga - Tusi Paia:  Roma  12:10-21O Tanielu sa ia te ia se agaga sili ona lelei i ona luga. O le Agaga o le Atua na faaleleia nauā ia, na mana'o ai le tupu e tofia o ia e pule i le mālō uma (Tanielu 6:1-3). Sa leai se isi tagata I totonu o le mālō atoa sa mafai ona faatusa ia Tanielu. Sa iloa le auai faatasi o ia ma le Atua, ma lona atamai i so'o se mea na fealua'i ai. E lelei lou lesitala e te aoga ma maua tusi pasi, a'o le Agaga Paia na te faaleleia atoa oe. A afio ifo le Agaga o le Alii I ou luga ma faamalumalu ia te oe, o le a toatele e sailia ma mana'omia oe. E lē tulia oe e se isi, ae o le a toatele tagata ma faalapotopotoga e saili ia o latou iloa ma masani ia te oe, ma o le a e filifili poo ai e te mana'o i ai.Ina ua o matou fausia le ulua'i fale tele o le RCCG e lata ane I le auala taavale o Lagos Ibadan, na faapea o le fale aupito tele lea I totonu o Afelika i lea vaitaimi. Na omai nisi o la'u fanau ma fai mai ia te a'u e leai se mea matou te toe popole ai i se fale, ma sa o'u ata. E lua tausaga mulimuliane ae toe faatele lo matou fale ua lē ofi. E tasi le tausaga na sosoo ai a ua tatau ona faaluaina le tele o le fale, ma i le tausaga na sosoo na manaomia ona toe faatele atili le fale. Sa faaauau ona o matou faatele lo matou fale aua e lē mafai ona ou malie i se tulaga e itiiti ifo i le finagalo ma polokalame a le Atua mo i matou. O se uso e ia te ia se agaga lelei e lē mafai ona malie i se mea faatauvaa, ma ou te iloa le tulaga e tatau ona galulue agai i ai i matou, na faaali mai e le Atua ia te a'u. O tagata e i ai le agaga e sili ona lelei, e manana'o pea lava i mea e sili atu mai le Atua e lē aunoa. E lē faamalieina i latou i mafutaga o ananafi aua o le alofa mutimutivale o le Atua e fou i taeao uma (Auega 3:22-23).O le sili ona lelei o Tanielu e lē gata ina iloa i lana galuega ma ona tiute fai; na faapena fo'i ona vaaia i le la mafutaga ma le Atua. Ina ua fai le poloaiga a le tupu, ua sā ona toe tapua'i i se isi e ese mai le tupu, sa lē mafai e Tanielu ona usita'i i lea poloaiga ona e mafana tele le la mafutaga ma le Atua. Atonu na faapea nisi uso, “o le poloaiga e na o le tolusefulu aso le umi; e uma fo'i le sā, toe amata a'u tatalo.” e lei faapea Tanielu. E lei mana'o e faaitiitia le taimi ma le Atua, ma o le tumau o lona naunautai i le Atua, ua avea ai o ia ma tagata sili ona lelei i vaega uma o le soifuaga.Le au pele e, e lē mafai ona e fai mai e sili ona e lelei i lau galuega po o lau aoga pe afai e te pāiē i lau tautua I le Atua ma e faaletonu i le lua mafutaga ma Ia. Ou te tatalo ia avea le agaga o le sili ona lelei e faailogaina ai oe i so'ose vaega o le olaga, I le suafa o Iesu, Amene.

BRĪDINĀJUMS: Šajā epizodē tiek runāts par ēšanas traucējumiem, kas var skart sensitīvas tēmas, tostarp: pašvērtējuma problēmas, ķermeņa izskata uztveres traucējumus, trauksmi un depresiju saistībā ar ēšanu. Ja šīs tēmas jums ir īpaši sāpīgas vai var izraisīt diskomfortu, lūdzu, izvēlieties sev drošu klausīšanās vidi vai izvēlieties nepieciešamo atbalstu.Dr. Laila Siliņa ir sertificēta uztura speciāliste un KBT Ēšanas traucējumu metodes speciāliste. Šajā sarunā daktere stāsta par emocionālo ēšanu - problēmu, kas skar daudzus, bet par kuru bieži klusē. Daktere atklāj, kā emocionālā ēšana veidojas jau bērnībā un kāpēc ar to ir tik grūti cīnīties, izskaidrojot starpību starp fizisko un emocionālo izsalkumu. Dr. Siliņa piedāvā praktiskus risinājumus, kā aizstāt ēdienu ar citiem prieka avotiem - mūziku, smaržām, pieskārienu, grāmatām un radošām nodarbēm. Viņa stāsta, kā ietekmēt emocionālo ēšanu ar uztura dienasgrāmatu, kognitīvi biheiviorālo terapiju un apzinātības praksēm.Šī ir otrā saruna ar Dr.Siliņu. Pirmā saruna ar dakteri bija Nr 204: "Par ēšanas traucējumiem un veselīgām attiecībām ar ēdienu".Cilvēkjaudas atbalstītājs - Pasiekstes Vējdzirnavas. Vieta, kurp doties atpūsties un kur rīkot neaizmirstamus notikumus.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas ir 232. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 - Ievads par emocionālo ēšanu04:28 - Kā emocionālā ēšana sākas bērnībā un kāpēc ar to ir grūti cīnīties06:42 - Fiziskās vajadzības, kā ēšanas veicinātājs08:51 - "Kas sagādā prieku?" - ko darīt emocionālās ēšanas vietā14:30 - Prieks caur mūziku: kā mainīt emocionālo stāvokli17:35 - Ožas maņas izmantošana21:31 - Taustes maņa: apģērba ērtums un tā ietekme uz pašsajūtu25:51 - Grāmatu lasīšana kā atslēgšanās no stresa30:57 - Radošuma atklāšana un nodarbības bez ekrāniem34:02 - Pieaugušo tiekšanās pēc perfekcionisma radošajās nodarbēs37:53 - Mākslas terapija un emocionālā ēšana39:50 - Ķermeņa apzināšanās terapija un kustību terapija40:51 - Emocionālās ēšanas apburtais loks44:20 - Praktiski risinājumi: socializēšanās, fiziskās aktivitātes un apzinātības prakses46:55 - Par vientulības sajūtu un sociālo kontaktu nozīmi48:42 Cilvēkjaudas atbalstītājs - Pasiekstes Vējdzirnavas: vejdzirnavas.lv49:28 - Apzinātības un meditācijas prakses emocionālās ēšanas mazināšanai53:02 - Ekrāna laiks, kas veicina emocionālo ēšanu57:41 - Uztura dienasgrāmata: kā to izmantot1:03:40 - Saruna ar sevi rakstiski1:07:00 - KBT pieeja ēšanas traucējumu ārstēšanā1:27:54 - Kā atšķirt fizisko izsalkumu no emocionālā01:30:35 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: https://www.powerupspace.eu/1:31:35 - Kāpēc nevar noslāpēt emocijas ar ēdienu un kāpēc rodas nekontrolējama ēšana

Dnes večer zvíťazíme. Zvíťazíme a zachránime Poľsko. Povedal Karol Nawrocki po tom, čo bol vonku prvý exit poll. Rovnako sa za víťaza prehlásil aj jeho protivník Rafał Trzaskowski. Po sčítaní všetkých hlasov však bolo jasné, že na prezidentskom poste vystrieda Andrzeja Dudu práve Nawrocki.Pred niekoľkými mesiacmi politicky neznámy muž, v ktorého vložila dôveru opozičná strana Právo a Spravodlivosť, dokázal presvedčiť o niečo viac než polovicu Poliakov a premiér Donald Tusk tak opäť stratil nádej na spojenca v prezidentskom paláci.Čo to bude znamenať pre Poliakov, ako sa Nawrockemu podarilo vyhrať, prečo sa Trzaskowski suverénne považoval za víťaza a dovládne vôbec Tusk v takejto atmosfére do riadnych volieb?Eva Frantová sa v podcaste Dobré ráno rozpráva s vedúcim zahraničného oddelenia denníka SME Lukášom Onderčaninom a Branislavom Ondrášikom, externým prispievateľom SME a odborníkom na politickú komunikáciu.Zdroje zvukov: YouTube/TVP Info, Wirtualna Polska, Nawrocki2025Odporúčanie:Dnes moje odporúčanie nebude ničím výnimočné - a máte chvíľku, strávte ju vonku. Konečne sa nám trošku mení počasie a prichádza leto, preto by bola škoda to nevyužiť a neísť na bicykel, či na prechádzku. Aj ja som strávila pár dní vonku a asi preto nemám veľmi čo iné odporúčať.–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠

V parlamente je ďalšia skupina nespokojných poslancov - tentoraz okolo predsedu koaličnej SNS Andreja Danka, ktorý pri riešení predchádzajúcej koaličnej krízy prišiel o jediný rezort, na ktorý mal priamy vplyv. Prejavilo sa to pri hlasovaní o dvoch návrhoch, ktoré do parlamentu priniesol Robert Kaliňák. Oba prešli len vďaka opozícii. Ide o pokračovanie koaličnej krízy? Má koalícia naozaj väčšinu? Alebo bude teraz nový normál, že skupiny poslancov budú kšeftovať s podporou návrhov či personálnych nominácií? Už včera totiž odstúpil z kandidatúry na člena Rady STVR nominant Hlasu Daniel Krajcer, ktorý tvrdil, že sa stal predmetom politického boja o funkciu predsedu parlamentu pre Richarda Rašiho.V dnešnom podcaste budete počuť reportéra Aktualít Tomáša Kyseľa a politológa Pavla Baboša. Moderuje Peter Hanák.

Magbittertruth.com