Podcasts about teju

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai jeb "Oskaram". Esam tikai ceļa sākumā un būs vajadzīgs laiks, lai izstrādātu stratēģiju attiecībā uz noregulējumu Ukrainā - Tā atzinis prezidents Edgars Rinkēvičs. Teju par piekto daļu pieaudzis sankciju pārkāpumu skaits. Visvairāk liedz izvest automašīnas. Turpmāk pārtikas iepakošanai vairs nevarēs izmantot uzpūstu un presētu putuplasta iepakojumu Latvijas čempioni RFS savās mājās uzņems slaveno Amsterdamas Ajax.

"airBaltic" vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ. Sāk atjaunot bojāto "Estlink2" kabeli. Ukrainā turpinās Krievijas iebrukums. Lēnām, ar milzīgiem zaudējumiem okupantu armija virzās uz priekšu vairākos virzienos valsts austrumu daļā. Aizvadītajā gadā daudz asiņu izliets ne tikai karā Ukrainā, bet vēl vairākos desmitos bruņotu konfliktu visā pasaulē. Teju 2,5 miljoni eiro ir summa, ko Izglītības un zinātnes ministrija vēlas piešķirt Latvijas Universitātei, lai tā varētu izstrādāt un īstenot kompleksu aktivitāšu programmu lasītprasmes un tekstpratības uzlabošanai. 2025. gada politiskie pārbaudījumi – koalīcijas stabilitāte un cīņa par Rīgu

Gada pēdējā raidījumā apkopojam, ko šis gads mums ir nesis. Un arī, ko nesīs nākamais. Esam izraudzījušies mūsuprāt būtiskākos šī gada notikumus un tad kopā ar viesiem izvēlēsimies, kuram tematam veltīt vairāk uzmanības. Sarunu tematus izvēlas un notikumus analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, vēsturnieks, pasniedzējs Rinalds Gulbis un bijušais diplomāts, lektors Gints Jegermanis. Jānis Kažociņš kā nozīmīgāko notikumu min ASV prezidenta vēlēšanas, Rinalds Gulbis izceļ tematu saistībā ar pārmaiņām Gruzijā, Gints Jegermanis norāda, ka šis ir bijis vēlēšanu gads, bet pats nozīmīgākais šajā vēlēšanu gadā ir Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu. 7. martā Zviedrija kā pēdējā no Ziemeļvalstīm pievienojās NATO blokam. Vairāk nekā 70 gadus kopš alianses dibināšanas Zviedrija un tās kaimiņvalsts Somija bija atturējušās no dalības, šai ziņā balansējot starp austrumu un rietumu ģeopolitiskajām sfērām. Ko aukstā kara laikā neiespēja totalitārā komunisma bieds, to panāca Krievijas ārpolitiskais bandītisms 21. gadsimtā. Jau 2022. gada janvārī Zviedrijā un burtiski nākamajā dienā pēc Krievijas agresijas kara sākuma Somijā pievienošanos NATO atbalstošo pilsoņu skaits pārsniedza dalības pretinieku skaitu. Abu valstu politiķi nekavējās īstenot sabiedrības viedokli konkrētā rīcībā. 13. martā Eiroparlaments pieņēma t.s. Mākslīgā intelekta aktu, kas uzskatāms par pasaulē pirmo visaptverošo Mākslīgā intelekta tiesiskas regulēšanas instrumentu. Tā parādīšanās apliecina, ka mākslīgais intelekts, par kuru vēl pirms desmit gadiem sprieda vien konceptuāli, kļuvis par nozīmīgu sociālu faktoru. Akts kategorizē mākslīgo intelektu izmantojošus produktus atkarā no potenciālā kaitējuma, ko tie var radīt indivīdam. Nepieņemami augsta riska produktiem pieskaitāmi tādi, kas spēj manipulēt cilvēka uzvedību, veikt attālinātu biometrisko atpazīšanu vai ir izmantojami tā dēvētajām sociālā reitinga sistēmām, respektīvi – pastāvīgai un plašai datu apkopošanai par personu nolūkā tai piešķirt sociālās uzticamības vai lietderīguma kategoriju. No 6. līdz 9. jūnijam notika nu jau desmitās Eiroparlamenta vēlēšanas. No vienas puses, piepildījās jau iepriekš prognozētais, ka šajā sasaukumā vairāk vietu būs radikāliem un eiroskeptiskiem spēkiem, no otras – divi līdz šim ietekmīgākie politiskie bloki, Eiropas Tautas partija un sociāldemokrāti – savas pozīcijas ir saglabājuši. Taču vēlēšanu rezultātiem bija tūlītējas sekas vienā no nozīmīgākajām dalībvalstīm Francijā, kur prezidents Makrons, reaģējot uz galēji labējās Nacionālās apvienības spožajiem panākumiem un viņa paša liberālcentriskās partijas „Renesanse” faktisko izgāšanos, izsludināja jaunas nacionālā likumdevēja vēlēšanas. Rezultātā Francija ieguva parlamentu, kas sastāv no trīs apmēram vienādiem blokiem – galēji labējā, centriskā un kreisā – ar mazu konstruktīvas sadarbības potenciālu. Jaunais premjerministrs Mišels Barnjē sabija amatā vien trīs mēnešus, uzstādot vēsturisku īslaicīguma rekordu, pirms viņa valdība krita parlamenta neuzticības balsojumā, un nu jau jaunieceltais premjers Fransuā Bairū cenšas ātri sadiegt savu kabinetu, lai atgrieztos pie budžeta apstiprināšanas procedūras. Arī Vācijā radikāļi Eiroparlamenta vēlēšanās plūca laurus – galēji labējā „Alternatīva Vācijai” ir vēlētāju favorīts visā kādreizējā Austrumvācijā, izņemot Berlīni, Erfurti un vēl dažus apgabalus. Viņu ietekmes pieaugums nepārprotami ietekmējis kanclera Šolca vadītās koalīcijas likteni, kura pajuka, neizturot budžeta apstiprināšanas grūtības. 16. decembrī Bundestāgs izteica kancleram neuzticību, līdz ar to paverot ceļu uz ārkārtas vēlēšanām 23. februārī. 6. augustā Ukrainas bruņotie spēki īstenoja negaidītu operāciju, sagrābjot vairākus simtus kvadrātkilometru Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā. Tādējādi pirmoreiz kopš Krievijas agresijas kara sākuma karadarbība izvērsusies tās starptautiski atzītajā teritorijā. Tomēr, ja Ukraina cerēja šādi vājināt ienaidnieka spiedienu Donbasā, šīs cerības nešķiet īstenojušās. Krievija, joprojām maksājot ar smagiem zaudējumiem, 1. oktobrī ieņēma Vuhledaras pilsētu, smagas kaujas notiek par vairākās citām pilsētām. Ukrainas bruņotie spēki joprojām izjūt munīcijas trūkumu un tiem nepārprotami trūkst mobilizācijas resursa. Citas pēdējo mēnešu aktualitātes šai karā ir vairāku tūkstošu Ziemeļkorejas karavīru „imports” Krievijas vajadzībām, kā arī beidzot sagaidītā Savienoto Valstu administrācijas atļauja apšaudīt Krievijas pamatteritoriju ar ASV ražotām tālāka darbības rādiusa raķetēm 28. oktobrī Gruzijā uzbangoja jauns protestu vilnis pēc tam, kad tika paziņoti 26. oktobra parlamenta vēlēšanu rezultāti. Kā jau bija paredzams, uzvaru svinēja arī līdz šim valdījusī partija „Gruzijas sapnis”, un, kas nepārsteidz, opozīcija ir pārliecināta, ka vēlēšanas nav uzskatāmas par godīgām. Kad Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, pieprasot atkārtotas vēlēšanas, premjers Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija vienpusēji iesaldē sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas pielēja jaunu eļļu protestu liesmām, kas nav rimušas, kaut tiek slāpētas ar aizvien pieaugošu varas struktūru brutalitāti. Par centrālo protestu figūru kļuvusi līdzšinēja Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura atsakās atzīt vēlēšanu rezultātus un, attiecīgi, nodot pilnvaras jaunizceptajam prezidentam, agrākajam futbolistam Miheilam Kavelašvili. 5. novembrī finišēja Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu maratons. Apmēram trīs mēnešus iepriekš no sacīkšu trases nogāja līdzšinējais prezidents Džo Baidens, kad kļuva acīmredzams, ka gadu nasta tomēr ir par smagu, lai turpinātu. Viceprezidente Kamala Harisa nespēja pārliecināt gana daudz svārstīgo vēlētāju, un nākamos četrus gadus Baltajā namā atkal saimniekos Donalds Tramps. Tagad nu pasaule ar bažām tver nianses jaunievēlētā prezidenta un viņa līdzgaitnieku intervijās un soctīklu izteikās, mēģinot nolasīt norādes uz pasaules ietekmīgākās valsts politikas perspektīvām. Tai skaitā sākušās cirkulēt vairākas versijas par to, kā nākamā Vašingtonas administrācija domā īstenot tās līdera apsolījumu par Krievijas agresijas kara izbeigšanu 24 stundu laikā. 29. novembrī Sīrijas opozīcijas spēki, kuri pēdējos gados ar Turcijas atbalstu turējās Idlibas provincē valsts ziemeļrietumos, uzslaka uzbrukumu otrai lielākajai Sīrijas pilsētai Alepo un pārsteidzoši viegli pāris dienu laikā to ieņēma. Apmēram nedēļu vēlāk viņu rokās jau bija Homsas pilsēta 185 kilometrus tālāk uz dienvidiem, vēl pēc trīs dienām viss bija beidzies – valdības bruņotie spēki pajukuši kā kāršu namiņš, diktators Bašārs Asads aizbēdzis uz Maskavu, Damaskā agrākās režīma valdības ministri ārēji mierīgi nodeva varu funkciju pārņēmējiem no opozīcijas Sīrijas Glābšanas valdības. Teju 53 gadus ilgušais Asadu ģimenes autoritārās varas periods Sīrijā, šķiet, ir galā. Šīs negaidītās pārmaiņas kļuva iespējamas pēc tam, kad Izraēlas Aizsardzības spēku un slepeno dienestu operācijas nozīmīgi iedragāja Libānas šiītu militārā grupējuma „Hezbollah” kaujas spējas. Domājams, tas ietekmējis arī kustības „Hamas” un Izraēlas sarunas par uguns pārtraukšanu un ķīlnieku atbrīvošanu. Burtiski pēdējās 24 stundās optimistiski izteikumi par iespējamu vienošanos izskanējuši no abām karojošajām pusēm. Sagatavoja Eduards Liniņš.

This week we are joined by two guests from the Border to Coast Pensions Partnership: Tim Manuel, Head of Responsible Investment and Teju Akande, Climate Change Manager. Before speaking to Tim and Teju, we also speak to LCP Partner Clay Lambiotte. We hear about how sovereign wealth funds are thinking about their investments, the recent conference Clay attended in Oman (where Elon Musk was the keynote speaker) and whether we'll be having events on the Moon in the future!

Antropologi šovasar devās ekspedīcijā Latvijas rietumu piekrastes ciematos Kolkā, Rojā, Engurē, Bērzciemā un Lapmežciemā, lai dokumentētu to, kā mainās tradīcijas un paradumi zvejnieku dzīvēs. Vai šī profesija turpinās nākamājās paaudzēs un kā mainās zvejnieka arods līdz ar politiskiem lēmumiem un ekoloģiskām krīzēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā par ekspedīciju stāsta vides antropoloģe, Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Guntra Aistara un Rīgas Stradiņa universitātes studente Anete Valaine. Bet vispirms cita ekspedīcija - putnu vērošana Sātiņu dīķos Saldus novada Sātiņu dīķos var vērot pamatīgu putnu pasaules raibumu. Šajā dabas liegumā gan ligzdo, gan arī migrācijas laikā uzturas liels skaits putnu sugu. Teju četrus tūkstošus hektāru lielajā teritorijā ar 30 dīķiem vērojami jūras kraukļi, gulbji, pīles, baltie gārņi, neskaitāmas mazputniņu sugas, apkārtējie meži ir ligzdošanas vieta plēsējputniem un melnajam stārķim. Aukstā, vējainā, smidzinoša lietus pārņemtā oktobra nogales dienā kopā ar  Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres Nacionālā parka dabas izglītības speciālistu Ritvaru Rekmani stāvu putnu vērošanas tornī un pieplakusi pie tālskata un mēģinu redzamajā ņirboņā saskatīt gan lielos „laimīgos”, gan sīkākus izmērā putnus, kuri te mitinās. Teritorijā, kur padomju laikos atradās zivsaimniecības dīķi, tika izveidots dabas liegums putnu sugu aizsardzībai un pirms 25 gadiem tas ieguva valsts nozīmes dabas lieguma statusu. Šeit ir novērotas  62 īpaši aizsargājamo putnu sugas. Daļa lidoņu ir ligzdotāji, piemēram, cekuldūkuris, tas  ir ūdensputns, kurš ar savu vaigubārdu izskatās kā no Dikensa romāniem izkāpis, vai laucis – melns ar baltu pierīti, un ir caurceļotāji – ziemeļu gulbji un jūras kraukļi. Tā kā šo dīķu apkaimē jau vairākus gadus ir aizliegtas pīļu medības, tad minētas ūdenstilpes ar bagātīgajiem zivju krājumiem ir miera osta un  paradīze daudziem putniem. Kādi spārnaiņi patlaban novembra sākumā uzturas Sātiņu dīķos, kāpēc slikts laiks ir labs putnu vērošanai, ko ēd lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem – jūras ērglis, un kā var atšķirt putnu kāšus, stāsta Ritvars Rekmanis.

Lai gan daudzus gadus viņš burtiski liedza sev gleznot, kaislība pret glezniecību ne brīdi neapdzisa. Kopš aiziešanas no Rundāles pils muzeja direktora amata pirms pieciem gadiem Imants Lancmanis gleznošanai nodevies ar pilnu krūti un lielu virsotni piedzīvoja pirms diviem gadiem, kad Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja Lielajā zālē tika atklāta plaša viņa darbu izstāde „Imanta Lancmaņa māksla”. Pēc šīs izstādes tapusi un tikko dienasgaismu ieraudzījusi Lancmaņa glezniecībai veltīta grāmata, kuras autore ir šīs izstādes kuratore, mākslas zinātniece Helēna Demakova. Teju četrsimt lappušu biezā grāmata ir rezultāts vairākus desmitus gadu ilgai draudzībai, kas vieno Imantu Lancmani un mākslas zinātnieci Helēnu Demakovu. Demakova atceras, ka ar Imantu Lancmani iepazinusies 80.gadu beigās, strādādama Kultūras ministrijā. Vēlāk kopā ar citiem ekspertiem bijuši Sorosa Mūsdienu mākslas centra valdē. Kā kuratore viņa Lancmaņa darbus iekļāvusi vērienīgā Baltijas mākslas izstādē Varšavas nacionālajā mākslas galerijā. Vēlāk kā kultūras ministre Helēna Demakova pierunājusi franču kultūru mīlošo Lancmani kļūt par Francijā rīkotā festivāla „Pārsteidzošā Latvija” goda prezidentu. Gadiem ejot, abi daudz kopā ceļojuši un vadījuši laiku sarunās. Lancmaņa mākslai veltītā grāmata izauga no izstādes, kas 2022.gada nogalē tika atklāta Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Helēna Demakova bija izstādes kuratore. Tā bija pirmā tik plaša mēroga Lancmaņa mākslas retrospekcija, kurā bija skatāmi gan viņa samērā nedaudzie jaunībā un Rundāles pils direktora gados radītie darbi, gan jaunākās gleznas, kam Lancmanis ar lielu sparu pievērsās pēc aiziešanas no pils vadības pirms pieciem gadiem. Pilī pavadītais laiks redzams arī viņa mākslā, secina Demakova. Sižeta noslēgumā arī kāds apetīti rosinošs stāsts. Mākslinieks grāmatu lūdzis papildināt tikai ar vienu faktu par sevi, ka viņam ļoti patīk gatavot un daudz to arī dara. Un Helēna Demakova atklāj arī kādu recepti, ko pati pārņēmusi no Imanta Lancmaņa. Arī šodien Imants Lancmanis aktīvi turpina gleznot, un 15.novembrī durvis vērs viņa mākslas darbu izstāde Jelgavas muzejā. Tajā būšot skatāmi arī pavisam nesen tapuši un agrāk neizstādīti darbi.

Stāsta muzikoloģe, diriģente Kristiāna Vaickovska. Muzikologa Oļģerta Grāvīša (1926–2015) arhīvā, kas šobrīd atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ir apzināts ievērojams skaits Otto Zariņa (saukts arī par Ati Zarīti, 1885–1969) vēstuļu, kas rakstītas laikā no 1954. gada līdz 1968. gadam un adresētas Paulam Rūdolfam Rubim (1879–1970). Otto Zariņš, komponista Marģera Zariņa tēvs, bijis ievērojams skolotājs, kordiriģents, ērģelnieks un ērģeļu būvētājs, kurš muzikālo izglītību ieguvis Valmieras skolotāju seminārā. Viņa novadnieks, mākslinieks un ievērojams latviešu mēbeļmākslas virziena ieviesējs, ierēdnis Pauls Rūdolfs Rubis savu profesionālo darbību iesāka kā amatu mācības skolotājs Šliselburgas cietoksnī (Krievijā), tolaik jau ieliekot pamatus nozīmīgām dzīves paralēlēm starp mākslu un cietumu – dzīves laikā kļūstot pat par Latvijas Galvenās cietumu valdes vicedirektoru. Pauls Rubis cietumā izveidoja mēbeļu darbnīcas, kas drīz vien nesa atpazīstamību. Ir zināms, ka starp pasūtījumiem bijuši ozolkoka mēbeļu komplekti Ministru kabineta sēžu zālēm un Valsts prezidenta pils Baltajai zālei. Pie viņa pasūtīts arī oša koka galds komponistam Jāzepam Vītolam. Saraksti 1954. gadā uzsāka Otto Zariņš, uzrunājot Paulu Rubi kā ērģelnieku un ērģeļbūvētāju. Oļģerta Grāvīša arhīvā iztrūkst Paula Rubja vēstules, kas adresētas Otto Zariņam, bet arī bez tām ir nojaušams, ka sarakste bija ne tikai aktīva un regulāra, bet gadu gaitā kļuva personiska līdz pat sirsnīgai draudzībai. Lai arī galvenais sarunu iemesls bija interese par ērģelēm, sarakstē atklājas arī abu atmiņas par Āraišiem – Pauls Rubis skolojies turpat draudzes skolā, bet Otto Zariņam bez bērnības atmiņām Āraiši ir bijusi arī darba vieta skolmeistara un ērģelnieka amatā. Tāpat vēstulēs tiek apspriesti arheologa Jāņa Apala vadītie izrakumi Āraišu ezerpilī, kas aizsākās 1965. gadā. Lasām arī Otto Zariņa apbrīnu par Paula Rubja dzimtas izpēti līdz desmitajam augumam, kas, iespējams, viņu pašu mudināja izveidot Zariņu dzimtas koku, kurā atrodami senču vārdi pat no 17. gadsimta. Sarakstē lasāmi arī Otto Zariņa pārstāsti par dēla, komponista Marģera Zariņa, ceļojumu iespaidiem, piemēram, uz Zalcburgu Austrijā un mūzikas festivālu “Prāgas pavasaris” Čehijā. Abi kungi viens otru sirsnīgi atbalstījuši arī cienījamā vecuma veselības likstās. Vēstulēs ir arī ērģeļu prospektu skices, stabuļu shēmas un reģistru apraksti. Šīs sarakstes rezultātā tapis Otto Zariņa veidots katalogs “Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu ērģeles un ērģelnieki 19. gs. un 20. gs. sākumā. (Ko mēs ar draugu Paulu Rubi par to zinām)”, kurā ir atrodamas ziņas par 133 draudžu ērģelēm un to ērģelniekiem.

Team Laughing Budha ft. @pramodshettyofficial and @teju.belawadi on Maatu Kathe with Skandyyman this Week! Full Majja idh vaar anthu

Pagājušās nedēļas nogalē ar skaļu paziņojumu klajā nāca pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens, izstājoties no turpmākas cīņas par pārvēlēšanu amatā, un tas notiek vien mēnesi pirms Demokrātu nacionālā konventa. Baidens savu atbalstu paudis savai līdzgaitniecei Kamalai Harisai. Ap viņu jau sākuši apvienoties arī demokrātu vadošie politiķi, arī sponsori pauž atbalstu. Bet vai Kamala Harisa būs pietiekami spēcīga konkurente republikāņu virzītajam Donaldam Trampam? Vēl tikai dažas dienas atlikušas līdz 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu atklāšanai. Šīs spēles noteikti var saukt par vienām no politizētākajām pēdējā gadsimta laikā, jo Ukrainas kara dēļ tajās ir liegts piedalīties agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī Izraēlai un tās sportistu drošībai, jo Izraēlas virzienā plūst kritika par karadarbību Gazā. Cik ļoti sports ir saistīts ar politiku un vai mēģinājumi izolēt agresoru sasniedz savu mērķi? Ārpolitikas aktualitātes analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un ārpolitikas eksperts Andis Sedlienieks. Labāk vēlāk, nekā par vēlu „Vislielākais gods manā mūža bija pildīt jūsu prezidenta amatu. Un lai arī mans nolūks bija censties pēc atkārtotas ievēlēšanas, mana pārliecība ir tāda, ka manas partijas un valsts būtiskajās interesēs man jāpārtrauc priekšvēlēšanu cīņa un atlikušajā termiņā jākoncentrējas tikai uz manu prezidenta pienākumu pildīšanu.” Šīs rindas no prezidenta Džo Baidena svētdien, 21. jūlijā, izplatītā paziņojuma noteikti tiks citētas nākotnes vēstures grāmatās. Situācija, kad amatā esošais Savienoto Valstu prezidents izstājas no cīņas par otro prezidentūras termiņu, ir samērā reta – šis būs astotais gadījums vēsturē. Pieci no šiem precedentiem iekrita 19. gadsimtā, divi – pagājušajā gadsimtā: Harijs Trumens 1952. un Lindons Džonsons 1968. gadā. Abos gadījumos bija acīmredzams popularitātes deficīts, taču nevienā no gadījumiem nebija klātesošs motīvs par ļoti cienījamu vecumu un, attiecīgi, psihofizioloģisko kondīciju, kas varētu izrādīties šķērslis varas pienākumu pildīšanai. Kā tiek norādīts, lēmumu par izstāšanos no priekšvēlēšanu cīņas varēja pieņemt tikai pats prezidents. Teju četriem tūkstošiem Demokrātiskās partijas delegātu priekšvēlēšanās tika dots mandāts apstiprināt viņu kā partijas oficiālo kandidātu kongresā, kas 19. augustā sanāks Čikāgā. Taču šiem pašiem delegātiem nav pienākuma balsot par prezidenta Baidena izvirzīto viņa kampaņas pārņēmēju, viceprezidenti Kamalu Harisu. Līdz ar to, ja partijā atrastos vēl kāds pietiekami spēcīgs kandidāts, viss izšķirtos pretendentu sacensībā kongresa laikā, kas ir apmēram tikpat rets gadījums kā esošā prezidenta izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas. Pēdējoreiz kas līdzīgs notika, jau atkal, 1968. gadā, kad pēc prezidenta Džonsona izstāšanās vēlēšanu cīņā iesaistījās Roberts Frensiss Kenedijs, taču tika nogalināts atentātā, pirms bija paguvis noslēgt priekšvēlēšanu procesu. Atbalstu Kamalai Harisai jau izteikuši vairāki ietekmīgi Demokrātiskās partijas pārstāvji, t.sk. bijusī Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Nensija Pelosi, Senāta un Pārstāvju palātas Demokrātu frakciju vadītāji Čaks Šumers un Hākīms Džefrīzs, bijušais prezidents Bils Klintons un bijusī valsts sekretāre un prezidenta kandidāte Hilarija Klintone, vēl vairāki štatu gubernatori, senatori un kongresmeņi. Tiek gan atzīmēts, ka skaidru atbalstu viceprezidentei Harisai pagaidām nav pauduši tādi ietekmīgi demokrāti kā eksprezidents Baraks Obama, senators Bērnijs Sanderss un Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs.     Olimpiskā lāpa dūmo politiski Pārfrazējot visiem zināmo parunu, var teikt: „Nav olimpiskās uguns bez politikas dūmiem!” Dažādos laikos starpvalstu attiecību kolīziju ietekme uz olimpisko kustību bijusi ar dažādu intensitāti, taču nenoliedzami var teikt, ka Trīsdesmit trešās vasaras olimpiskās spēles, kuras 26. jūlijā startēs Parīzē, ir ar smagāko politisko spriedzi šajā gadsimtā un vienu no smagākajām spēļu vēsturē vispār. Salīdzināma šai ziņā varētu būt 1936. gada vasaras olimpiāde toreizējā nacistu reiha galvaspilsētā Berlīnē, un, protams, 1980. gada vasaras olimpiāde Maskavā, kuras vairākas nozīmīgas brīvās pasaules valstis boikotēja pēc padomju iebrukuma Afganistānā, un tam sekojošā olimpiāde Losandželosā 1984. gadā, kuru savukārt boikotēja Padomju Savienība un tās satelītvalstis. Atšķirībā no Maskavas un Losandželosas precedentiem, šoreiz aktuāls ir nevis boikots, bet piedalīšanās liegums, kuru Starptautiskā Olimpiskā komiteja noteikusi Krievijai un Baltkrievijai kā agresijas kara īstenotājām. Tomēr – viss nav tik vienkārši. Parīzē gan neplīvos agresorvalstu karogi, taču atsevišķi sportisti tomēr būs manāmi. Viņiem ļauts startēt t.s. neitrālā sportista statusā, kam gan arī ir vairāki papildu noteikumi. Proti, spēlēm netiek pielaisti tādi sportisti, kuri pārstāv ar attiecīgo valstu spēka struktūrām saistītus klubus, ir piedalījušies agresijas karu propagandējošos sporta pasākumos vai individuāli pauduši atbalstu šai agresijai, tai skaitā sociālajos tīklos. Nesen organizācija „Global Rights Complience” publiskoja sarakstu ar 17 potenciālajiem olimpiešiem no Krievijas un Baltkrievijas, kuri manīti tā vai citādi paužot šādu atbalstu. Sarakstā ir, piemēram, riteņbraucēja Aļona Ivančenko, kura savulaik atzīmējusi ar „patīk” kādu „Instagram” publikāciju no konta, kura noformējumā bijis padomju diktatora Staļina portrets un viņa citāts: „Pamiers ar ienaidnieku iespējams tikai pēc tā iznīcināšanas.” Daudzi, sevišķi Ukrainas pārstāvji, norāda, ka ir grūti iedomāties krievu sportistu, kurš tā vai citādi neatbalstītu savu valsti un tās režīmu pašreizējā agresijas karā, un līdz ar to individuālās un „neitrālās” līdzdalības princips esot tikai vēl viens apliecinājums tam, ka olimpiskās kustības pamatvērtībām šīs kustības funkcionāru acīs ir visai relatīvs svars. Konkrēto agresorvalstu pārstāvju dalības problēma ir tikai īlens – izlīdis no maisa, kas pildīts ar jautājumiem par lielas naudas un lielas varas klātbūtni notikumā, kura deklarētās vērtības ir sportiskā izcilība, cieņa un draudzība. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* ​ * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Teju Ravilochan was born in the United States, just two years after his parents came to this country from their native India.  His parents went on to careers in medicine, but only after help from several corners of their adopted community.  Growing up, they taught these lessons to their son, and today Teju is the founder of GatherFor, a non-profit dedicated to the belief that “in community, we have everything we need.”  In this Blue Sky conversation, Teju describes the remarkable and brave work that he and his colleagues are doing, particularly in challenging housing development in Brooklyn, NY.  Teju describes how nearly every tactic and practice they pursue is nothing new, but rather reaching back to old, in some cases ancestral, concepts of community and looking out for our neighbors.  Teju's optimism is as infectious as his work his inspiring.   Learn more about GatherFor: https://gatherfor.org/   Chapters: 01:12 Teju Ravolochan's Journey with GatherFor Teju Ravilochan shares his background and the founding of GatherFor, a non-profit organization that organizes neighbors in Brownsville, Brooklyn to support each other unconditionally.  02:23 Teju's Family and Heritage Teju discusses his family's immigration journey from India to the United States, highlighting the support and kindness they received from their community, shaping his belief in the importance of community over individualism.  06:00 The American Dream and Community Support Teju reflects on the American Dream, emphasizing the role of community support in achieving success and questioning the societal focus on financial wealth over communal bonds.  15:06 Undervaluing Community in Modern Society Teju discusses the loneliness epidemic and the undervaluing of community in modern society, contrasting it with historical practices of communal living and support.  27:01 Building GatherFor in Brownsville Teju shares the early days of Gather 4, starting with 8 people and growing through word-of-mouth. The focus is on storytelling as a tool to connect neighbors and build relationships.  33:13 Rebuilding Trust in Public Housing Teju recounts the challenges faced in engaging with the New York City Housing Authority (NYCHA) to address long-standing repair issues. The chapter highlights the transformative impact of community organizing and a unique approach to building trust with NYCHA.  46:26 Transforming Community Culture through a Block Party The story of how a block party organized by Glenmore Proud residents led to repairing over 1,600 issues in 60 days. The event not only celebrated the repairs but also fostered a sense of community and trust among neighbors.  48:06 Lessons in Community Organizing and Engagement Insights into Teju's approach to community engagement, including the importance of building trust and relationships before scaling initiatives. The chapter emphasizes the power of storytelling and shared experiences in fostering community connections. 

Den amerikanska litteraturens egen IT-pojke, Teju Cole, är aktuell med sin nya roman Skälvning om tiden före pandemin. P1 Kultur har varit hemma hos honom. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Teju Cole slog igenom med flanörromanen ”Öppen stad” som kom på svenska 2013.Sedan dess har han skrivit essäer och fackprosa och även etablerat sig som konstfotograf, bland annat på Instagram. Det är tolv år sedan det kom en roman.Sveriges Radios USA-korrespondent Roger Wilson har hälsat på hemma hos Teju Cole, i kristyridyllen Cambridge, Boston där han bor på gångavstånd från jobbet som lärare i kreativt skrivande på Harvard.Och allt börjar med att Teju Cole försiktigt läxar upp Roger Wilson när han ska ta porträttbilden ovan...Programledare: Jenny TelemanProducent: Nina Asarnoj

Episode 321 features Teju Adisa-Farrar, the founder and co-creator of the Black Fiber & Textile Network and the creator/host of the Black Material Geographies podcast, alongside Layla K. Feghali, the founder of River Rose Remembrance, a Plantcestral & Ancestral Re-Membrance practitioner, cultural worker, author & story re-collector (archivist). Teju is currently the Director of Outreach & Programs for the Fibers Fund, and co-creates with members of BFTN. Layla's book, The Land In Our Bones, showcases an exploration of the herbs & land-based medicines of Lebanon & Cana'an, highlighting the power of culture's relationship with land.  “I think of culture as a way of relating to your environment, including those around you, making sense & beliefs based on your environment, & creating a sense of a shared identity based on the place that you are in. With the creation of colonialism & the transatlantic slave trade, and this very globalized neoliberal world, now culture is less connected to a place & more connected to what and how we consume.” -Teju “I feel like that relational way of existing or of relating is kind of what ultimately yields or inspires I guess what folks would call a sustainable way of navigating things. Because it requires a conversation beyond the self and with the entirety of the living world that I dwell in and that I'm a part of and that I impact and that impact me, and the ways that they're alive.” -Layla  MAY THEME — Connecting With Nature To Unveil Ways To Reimagine Futures As the sustainability conversation continues to evolve, we often will hear mention of regionality, or the importance of thinking more locally in supply chains or manufacturing. While this is a great aspect to explore further, it only touches the surface of the depth connected to geography, location and place. This week's guests each approach education and storytelling through place-oriented lenses. While they are each uniquely different, these geography-oriented avenues teach us so much about what is often missing from the conversation. As we've explored through various angles this season, culture is integral to sustainability. Our guests this week shed light on the many ways that culture can teach us about land, history and legacy. How understanding the land, its history and the cultures woven into it, can lead us toward restorative justice and regenerative practices. As one of our guests so beautifully writes in her book: “The real focus of sustainability should be to recenter these Indigenous technologies rooted in multigenerational relationships to place, and teach younger generations how to harvest in ways that ensure the life of these plants will not only continue but spread per this ancestral knowledge.” Links from the conversation: Teju's Website Black Fiber & Textile Network River Rose Remembrance Website Follow Teju on Instagram Follow Layla on Instagram

Podcast Show: Mother isn't MurderDate: December 1, 2023Episode Title: Redeath, a Podcast Story | Chapter 12 | African Audio Drama | Mother isn't Murder | December 1, 2023In Chapter 12, Teju and Asabi begin to settle into their new apartment, and Asabi new discovers a new treasure that would change her life forever.Every young woman craves a deep sense of worth and importance - the desire to be more and do more. Experience the story of Asabi as she grapples with the murky waters of motherhood, wifely duties, her personal career, and the all-powerful COVID-19 that controlled the entire world in 2020.  Follow the story of this young mother as she takes you through the maze of finding yourself as the world loses itself to a strange yet powerful pandemic.If you love listening to this podcast story, please share it on your WhatsApp status, Instagram story, or even your Facebook page using this link: https://motherisntmurder.buzzsprout.com/ Together, we can make one person smile.Follow my podcast show, Mother isn't Murder, so you don't miss future episodes. And remember to rate, review, and share this podcast show with your friends and loved ones.Written & Created by Adenike BabalolaDirected & co-created by God the Holy SpiritVoices Performed by Adenike Babalola Produced by Spotify for Podcasters & AudacityStudio: Wardrobe Distributed by BuzzsproutFirst Episode released on August 31, 2023(2023) All rights reserved. For the past 2 (two) years, I have spent my early mornings and late nights, on days of plenty and nights of nothing, creating seasons and episodes of Mother isn't Murder. If the experiences and messages you've listened to on this podcast show have made your life better in even the tiniest way, please consider keeping this show alive with your one-time or monthly donation: https://www.buzzsprout.com/1832398/support. Your support means everything. Feel free to contact me here: adenikembabalola@gmail.com 17 YEARS FROM NOW - 2040Mother isn't Murder has 21,793,452 monthly listeners. And over 100 million monthly downloads.Support the show

In this episode we kick off Oakland Fashion Week in conversation with event producers Jeff Perlstein, co-director of Oakland Style Lab, a nonprofit fashion incubator connecting existing, emerging, & aspiring designers to boost their creativity, technical skills & business opportunities for success in the growing creative workforce; along with Teju Adisa-Farrar, an environmental equity consultant, researcher, and facilitator whose work focuses on regenerative fiber and fashion systems, climate justice and adaptation, mapping Black relationships to our environment, supporting farmers of the global majority, and culturally responsive economic alternatives. Learn more about Reimagine Fashion and the events this weekend: https://www.instagram.com/ReimagineFashionOakland Check out Oakland Style Lab's website: https://oaklandstylelab.org/ Check out Teju Adisa-Farrar's website: https://www.tejuadisafarrar.com/ — Subscribe to this podcast: https://plinkhq.com/i/1637968343?to=page Get in touch: lawanddisorder@kpfa.org Follow us on socials @LawAndDis: https://twitter.com/LawAndDis; https://www.instagram.com/lawanddis/ The post Oakland Fashion Week w/ Jeff Perlstein and Teju Adisa-Farrar appeared first on KPFA.

Raidījumā Pievienotā vērtība spriežam, kā tehnoloģiju attīstība maina un attīsta krāpniecības veidus, un arī to, kā šīs pašas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts stājas preti un cenšas pasargāt upurus no apkrāpšanas. 12 miljoni eiro pērn izkrāpti no Latvijas banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus. Teju ik dienu ziņās pavīd pa kādam gadījumam, kur, uzķeroties uz zināmām vai jaunām krāpnieku shēmām, cilvēkiem izkrāptas iespaidīgas naudas summas. Krāpnieki telefona zvanos nu jau upurus uzrunā arī latviski. Krāpnieki cenšas pārliecināt dažādu paaudžu cilvēkus. Raidījuma veidotāji tikās ar uzņēmējiem, kuru bizness ir pasargāt citus uzņēmumus no apkrāpšanas ar viedo tehnoloģiju palīdzību. "Huntli" un "Ondato" darbojas 192 valstīs, palīdzot izveidot finanšu iestādēm, bet ne tikai, pretkrāpniecību drošas sistēmas. Tās vadītājs un līdzdibinātājs Ļuidas Kanapienis skaidro, ka būtībā, lai gan krāpniecisku shēmu un gadījumu skaits pēdējos gados strauji aug, tas nenozīmē, ka pašu krāpnieku ir vairāk, bet gan to, ka tehnoloģijas tagad ļauj tiem darboties milzīgos mērogos un globāli.

Is there real, revolutionary power in kindness and compassion in a "might-makes-right" world? Here's a story that will blow your mind.

Join host Lu Ngo in Episode 33 of Doing Well: The Wellbeing Science Insights Podcast for a captivating exploration of "The Art of Mindfulness: Embracing the Present Moment." Our special guest for this episode is Teju Nageswari, CEO of nSmiles, a TEDx speaker, a mindfulness trainer, an author of three books on well-being, a curriculum designer, and a career and life coach. Intrigued by the concept of mindfulness and its impact on well-being? Are you eager to integrate mindfulness into your daily life? Join Teju and Lu as they embark on an illuminating exploration, offering clear definitions and dispelling common myths surrounding this practice. Together, they unearth the essence of mindfulness and its potential to cultivate a life of balance and fulfillment. Teju's expertise delves into the intricacies of mind-wandering, revealing its effects and sharing practical techniques to anchor your mind to the present. Uncover the secrets to training your mind to stay in the here and now, enhancing your mental and emotional wellness. Don't miss this episode where Teju Nageswari and Lu Ngo unveil the transformative power of mindfulness. Prepare to be enlightened, empowered, and motivated to embark on a journey of embracing the present moment for enhanced well-being. Follow Teju Nageswari's work on: https://thestudentsuccessapp.com/ and https://myhappybeing.com/  Produced by the Wellbeing Science Labs, a division of LMSL, the Life Management Science Labs.  Explore LMSL at https://lifemanagementsciencelabs.com/ and visit http://we.lmsl.net/ for additional information about Wellbeing Science Labs. Follow us on social media to stay updated: YouTube: https://www.youtube.com/@wellbeingsciencelabs  Facebook: https://www.facebook.com/wellbeing.science.labs/  Instagram: https://www.instagram.com/wellbeing.science.labs/  LinkedIn: http://linkedin.com/showcase/wellbeing-science-labs  Twitter: https://twitter.com/WeScienceLabs  TikTok: https://www.tiktok.com/@wellbeing.science.labs   Pinterest: https://www.pinterest.com.au/wellbeingsciencelabs/  You can also subscribe and listen to our podcasts on your preferred podcasting platforms: Apple Podcasts: https://podcasts.apple.com/us/podcast/doing-well-the-wellbeing-science-insights-podcast/id1648515329  Spotify: https://open.spotify.com/show/63Gni7VN4Ca6IicSuttwQL  Amazon: https://music.amazon.com/podcasts/7cd001d1-b7ba-4b22-a0f3-17c1a9c6e818/doing-well-the-wellbeing-science-insights-podcast  iHeart Radio: https://www.iheart.com/podcast/338-doing-well-the-wellbeing-s-102890038/  Podbean: https://wellbeingscienceinsights.podbean.com/  PlayerFM: https://player.fm/series/3402363  Podchaser: https://www.podchaser.com/podcasts/doing-well-the-wellbeing-scien-4914859  Google Podcast: https://podcasts.google.com/feed/aHR0cHM6Ly9mZWVkLnBvZGJlYW4uY29tL3dlbGxiZWluZ3NjaWVuY2VpbnNpZ2h0cy9mZWVkLnhtbA 

LGBT kopiena cer, ka no sastinguma punkta izkustēsies viendzimuma partneru tiesisko attiecību regulējuma jautājums. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra prezentē Latvijas valsts tēla stratēģiju "missionLatvia". Teju pēc gada prezidentūru Eiropas Savienībā pārņems Ungārija. Taču jau tagad daļa Eiropas Parlamenta deputātu sākuši meklēt veidus, kā to varētu nepieļaut, vai vismaz veidus, kā ierobežot Ungārijas ietekmi prezidentūras laikā. Putnu gripas dēļ Jēkabpilī sl.ēgta pludmale. Ārlietu ministrija sadarbībā ar lidostu "Rīga", nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju rīko informatīvu kampaņu "Ceļo droši, ceļo aizraujoši!".

Ātrums, gaismas ātrums, vadāmas automašīnas, pašbraucošas automašīnas, ceļošana, vēl tālāka ceļošana, sasniedzot laiktelpas robežas. Kur beidzas fizika un sākas fantastika? Teju ikviena sevis cienīga zinātniskās fantastikas filma vai grāmata izmanto ceļošanu laikā kā universālu elementu stāstā. Spēja pakļaut laika ritējumu ir tiešām fascinējoša, taču - vai iespējama? Ko paredz tārpeju hipotēze? Cik lielam jābūt masīvam objektam, lai laiks nudien kļūtu lēnāks, un vai jebkad pienāks diena, kad cilvēks ceļos ne tikai telpā, bet arī laikā? Noņemt šiem jautājumiem fantastikas plīvuru, lūkojamies uz to visu no fizikas skatpunkta. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesoru un Lāzeru centra vadītāju Mārci Auziņu. "Šī ir ļoti interesanta tēma, bet tēma, ar kuru droši vien arī ir ļoti uzmanīgi un atbildīgi jārīkojas. Fizikā kādreiz saka, ka ir trīskāršais punkts. Šeit, es domāju, ir trīskāršais punkts starp filozofiju, akadēmisko fiziku un fantastiku, kas var būt zinātniska un bieži vien zinātnes teorijās balstīta, bet brīžiem var būt arī diezgan tālu no zinātnes," analizē Mārcis Auziņš. "Ja jūs jautājat, kurā brīdī fiziķi sāka domāt par to, ka ceļošana laikā varbūt ir kaut kas vairāk nekā tikai pasaku stāsti vai mītu un leģendu stāsti, es domāju, ka tas sākās tanī brīdī, kad mēs nonācām no Ņūtona mehānikas pie Einšteina mehānikas. Mēs zinām, ka Ņūtonam bija ļoti viegli uztverami un saprotami priekšstati, ka mums ir universāla telpa, kurā visas lietas notiek, kurā mēs dzīvojam. Telpa mums visiem ir viena, mēs atrodamies tikai viņas dažādās vietās. Vēl svarīgāk šīs dienas sarunas kontekstā, ka mums ir universāls laiks - laiks jums, laiks man un laiks marsiešiem ir viens un tas pats.  Tad nāca Einšteins ar veselām divām relativitātes teorijām, ar speciālo relativitātes teoriju un vispārīgo. Katra drusku citādi skatās uz laiku. Einšteins teica, katram no mums var būt citāds laiks, pie tam, nevis mūsu psiholoģiskais laiks (..) Kad runājam par Einšteina laiku, tas ir objektīvi mērāms laiks, jūsu pulkstenis un mans pulkstenis, un ka šie pulksteņi var iet atšķirīgi. Līdz ar to mēs varam nonākt dažādos laika brīžos, atkarībā no tā, kur mēs atrodamies, cik ātri mēs pārvietojamies, kādā fizikālā situācijām esam. (..) Tagad tas, ka ir iespējams pārvietoties laikā, un droši vien, ka būtu jāprecizē, ka tā ir eksperimentāli mērāma lieta, es domāju, ka šobrīd varam absolūti droši teikt. Bet ar vienu piebildi, ka mums ir iespējams nonākt laikā nākotnē, bet pagaidām mums ir tikai teorijas, brīžiem diezgan spekulatīvas, kuras saka - varbūt ir iespējams atgriezties pagātnē. Ar tām teorijām patiesībā arī no filozofiskā skatupunkta diezgan daudz ļoti interesantu, ļoti fascinējošu, bet grūti atbildamu jautājumu. Kā cilvēka vestibulārais aparāts jūtas dažādās automašīnās un virtuālajā realitātē? Iedomāsimies: tas, ko redzam, ir pretrunā ar to, kādā stāvoklī esam fiziski. Kas šādā gadījumā notiek mūsu ķermenī? Kādēļ daļai cilvēku, atrodoties braucošā auto, uzvelkot virtuālās realitātes brilles vai griežoties straujā karuselī, kļūst slikti, bet citiem tas nerada nekādus labsajūtas traucējumus? Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docente, ārste Gunta Sumeraga, virtuālās realitātes izrādes režisors Valters Sīlis un autosportistu Krišjānis Caune.

Teju pirms deviņiem gadiem žurnālists Jānis Domburs uzņēma dokumentālo filmu “4.maija republika”. Tas bija skarbs izvērtējums, kas noticis ar mūsu valsti kopš 1990.gada 4.maija līdz 2014.gadam. Tagad Jānis Domburs ir atgriezies Latvijas Televīzijā un turpina vadīt raidījuma “Kas notiek Latvijā?”, katru trešdienas vakaru aicinot diskutēt par būtiskiem notikumiem mūsu šodienas Latvijā. Tieši tāpēc aicinājām viņu uz sarunu – kādu viņš redz pašreizējo Latviju un ko mums vajadzētu darīt, lai dzīvotu labākā valstī.

Neiztrūkstoša telpa katrā sevi cienošā muižā visos laikos ir bijusi bibliotēka. Telpa, kas nav meklējama zemnieku būdiņās un kura ir teju kā simbols muižniecības centieniem "vingrināties inteliģencē". Ko lasīja, ko kolekcionēja, kā glabāja un kā ceļoja grāmatas muižās? Nesen klajā nākusi vēsturnieces Kristīnes Zaļumas monogrāfija “Vidzemes muižas un to bibliotēkas”, kurā apkopota plaša informācija par šo bibliotēku lomu Latvijas kultūras attīstībā trīs gadsimtu garumā un raksturotas bibliotēku veidošanās tradīcijas Eiropā. Ko tad Vidzemes muižnieki lasīja un kā grāmatas nonāca muižu bibliotēku plauktos, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj monogrāfijas autore, vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma. Bērniem domātās grāmatas senākos laikos Vai pirmā grāmata latviešu bērniem bija Vecā Stendera “Bildu ābice”, vai tomēr kāds cits iespiests literārs darbs? Kādus stāstus un pasakas, domātas mazajiem lasītājiem, izdeva 19. gadsimta otrajā pusē, par to stāsta literatūrzinātniece Māra Grudule. Atsevišķa literatūras nozare, kas ir domāta tieši bērniem izveidojās ļoti vēlu.  Rietumeiropā tas bija 18. gadsimta pirmajā pusē, un pie mums tas bija dažas desmitgades vēlāk saistībā ar Vecā Stendera  izdevumiem, norāda Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Māra Grudule. Protams, gan tolaik, gan līdz mūsu dienām skolās lasītprasmes apguvei, fantāzijas rosināšanai un domu lidojumam allaž ir bijušas tautas pasakas, dziesmas, mīklas un sakāmvārdi, bet šoreiz paskatīsim, kā ir attīstījusies bērniem domātā drukātā literatūra. 

Stāsta muzikoloģe Ināra Jakubone Tas notika 1929. gadā, kad visu Eiropu bija pārpludinājis modernisma megavilnis, protams, atbalsojoties arī Latvijā, jo īpaši jaunāka gadagājuma autoru prātos un mūzikā. Šoreiz laikmeta noskaņas uzburšanai citēšu Marģera Zariņa "Optimistiskās dzīves enciklopēdijas" fragmentu. Zariņam tobrīd ir gadi deviņpadsmit, viņš nule uzsācis mācības Konservatorijā, un atceroties to, cik daudz jaunu muzikālu iespaidu tolaik bijis un cik radikāli dažubrīd mainījusies gaume, viņš raksta: "Taisni smieklīgi atcerēties: pēc iepazīšanās ar modernistu skaņdarbiem (Šēnberga — Pierrota Lunaire, Rieti — mūziku koka pūšamiem, Kšeneka — Džoniju, Honegera — Pacifiku) sūtīju pie velna naivos klasiķus, sastāvējušos romantiķus un sarunās centos izcelties ar akadēmisma nievāšanu. Mēs taču bijām jaunie! Man vēl slapjš aiz ausīm, bet tas deva tiesību būt īpaši agresīvam, jo biju visjaunākais no jaunajiem. Nost! Lai dzīvo! Ir taču laikam pierādīts, ka — jo cilvēks dumjāks un obskurantāks, jo pretenciozāks. Bija jaunkundzes, kas nemācēja neko no Bēthovena partitūrām uz klavierēm nospēlēt, vienkāršu melodiju no lapas nosolfedžēt, bet gudri runāja par "moderno mākslu"". Tā Marģeris Zariņš. Tomēr mūsu stāsta varonis ir Jāzeps Mediņš, tādēļ atgriežamies pie viņa. Jaunības trakulības 1929. gadā Mediņam nevarētu pārmest neviens pats, kaut vai tā iemesla dēļ, ka komponistam tobrīd ir jau 52 gadi. Vēl vairāk — mūzikas kritiķi gan divdesmitajos, gan trīsdesmitajos gados ir vienisprātis: Jāzepa Mediņa muzikālā estētika nepiederot gluži šodienai. Tomēr kad 1929. gada aprīļa pašās beigās notiek Jāzepa Mediņa skaņdarbu koncerts, Jānis Zālītis "Jaunākajās ziņās" raksta: "Mediņa psihē ir norisinājies jauns augšanas un pārveidošanās process. Viņš kļuvis laikmetīgāks, piegājis tuvu, tuvu tagadnes mūzikas vadošām problēmām, sadraudzējies ar moderno tehniku, īpaši moderno harmoniju. Šai ziņā Mediņš spēris lielu soli uz priekšu." Žurnālā "Domas" Zālītim piebalso Valdis Grēviņš, par jaunajām Mediņa dziesmām rakstot: "Te viņš uzrādīja ne tikai savas dziļās erudīcijas klasiskos pamatus, bet arī deva savu tiesu modernai kompozīcijai, pierādīdams stila meklējumu rosīgo garu." Arī Jānis Cīrulis avīzē "Latvis" norāda: "Jāzeps Mediņš "dziļi jo dziļi pieskaras muzikālās domāšanas jaunākām atziņām." Cīrulis piemin to, ka tieši 1926. gadā, kad tapušas koncertā pirmatskaņotās dziesmas, Jāzeps Mediņš saslimis ar nervu kaiti, kas visus šos gadus nav ļāvusi viņam nodoties darbam. Un izsaka cerību, ka valsts un sabiedrība komponistu šai grūtā brīdī neaizmirsīšot. Pāris gadu vēlāk seko visai zīmīgs pavērsiens, un par to ir gādājuši trīsdesmitajos gados izdotās "Mūzikas vēstures" iespaidīgā folianta autori. Runājot par Jāzepu Mediņu, te melns uz balta rakstīts – kaut kraso modernistu mūziku Mediņš necienot, tomēr modernistu tehniskie paņēmieni viņam labi pazīstami: "Kad līdz komponista ausīm kādreiz nonāk kāds sabiedrībā izteikts spriedums par viņa mūzikas it kā vecmodīgumu, viņš bez pūlēm uzraksta virkni solo dziesmu modernā garā un pēc to atskaņojuma kādas dziedātājas koncertā liek brīnīties kritikai par komponista pēkšņu pagriezienu uz modernisma pusi. “Lai parādītu, ka nav nemaz grūti komponēt tā, kā komponē modernisti," smaidīdams saka autors. Bet komponista sirds tur nav iekšā: tas tikai veikls eksperiments ar krietnu dozu ironijas pret viegliem spriedelējumiem." Diezgan zīmīgi, ka dziesmu pirmatskaņojuma reizē 1929. gadā par tamlīdzīgiem "tikai veikliem eksperimentiem" kritiķi nebūt nerunāja, bet Mediņa meklējumus visā nopietnībā uztvēra kā jaunas, modernākas stilistikas meklējumus un atradumus. Kāda ir šī stāsta morāle? Jāzeps Mediņš kā vidējās vai pat vecākās paaudzes pārstāvis pret modernistiskajiem meklējumiem izvēlas ironiski distancējošu pozīciju, un modernisma virzienā, kā izrādās, sper tikai nevainīgu sāņsoli. Bet tas nebūt neliedz jaunākās paaudzes komponistiem iet citus ceļus, un jau divdesmito gadu vidū ļauties laikmetīgajām vēsmām dedzīgi un visā nopietnībā. Teju ar manifestācijas spēku to apliecināja 1926. gada 17. oktobrī Latvijas konservatorijas zālē notikušais Marisa Vētras "Latvju modernistu vakars", kurā skanēja tik tikko vēl Konservatorijā studējušo Lūcijas Garūtas, Jēkaba Poruka un Jāņa Kalniņa mūzika, kā arī Jāņa Zālīša dziesmas.   

On our first visual podcast, Kussman is joined by the beautiful Teju of DC and Seyi of nice2haveU podcast They all sit down to have a conversation on how toxic fanbases can get and why it seems that way. Don't miss this episode because it gets juicy. Make sure you rate, share and leave a comment wherever you listen to your podcast. Don't forget to follow our socials @KwalityKontent, use the hashtag #KwalityKontentPod, call us at 09068251916 , and email us info.kwalitykontent@gmail.com

The equitable achievement of human and environmental rights is imperative for social justice and sustainability. The economy is the foundation that dictates how our societies function and also structures communities and cultures from the ground up. Transforming the economy is central to achieving social and environmental justice, but what needs to change? How can this be achieved? To help us answer these questions is Teju Adisa-Farrar, a connector, environmental consultant, and geographer who is on a mission to change the fashion industry in a way that achieves social and environmental justice. Having lived in many different countries, she uses a transitional lens informed holistically by art, history, urbanism, and activism to create impact. She focuses her work on people, organizations, and companies helping grow the economy and communities by leveraging socially aware practices and sustainable technologies. For our show notes, visit https://www.lifteconomy.com/blog/mba16The spring cohort of the Next Economy MBA is officially open! Save 20% when you register before 1/29 with our early-bird sale ➡️ https://lifteconomy.com/mba

Teju and I look at how life is being a first born; then we got lost and spoke about other things

Vakar, 15. decembrī, jau atkal Saeima balsojumā atteicās turpināt darbu pie Civilās savienības likumprojekta. Tas sarūgtina daļu valsts iedzīvotāju, kas cer, ka Latvijai būs redzami, tostarp aizsargājami. Nespējot sagaidīt likumdevēja lēmumus, vairākas viendzimuma ģimenes tiesas ceļā panākušas savas kopdzīves atzīšanu. To skaitā arī Katrīna un Lauma. Visa gada garumā parlamenta dienaskārtībā tika iekļauts, skatīts, diskutēts, noraidīts, izņemts, atkal iekļauts Civilās savienības likumprojekts. Tas paredz, ka divas pilngadīgas personas pie notāra varētu reģistrēt savu kopdzīvi, tādējādi pāris būtu redzams valstij – gan tiesiski, gan ekonomiski, gan sociāli. Uz to, ka Latvijai jārod veids, kā aizsargāt visas ģimenes, pirms diviem gadiem spriedumā norādīja arī Satversmes tiesa. Konstitucionālā tiesa nav vienīgā, kuras priekšā stājušies viendzimuma pāri. Teju 30 ģimenes tiesas ceļā panākušas savas kopdzīves atzīšanu un vēl daudzi pāri gaida tiesas spriedumu. Laumas Tuča un Katrīna Vītola arī gāja uz tiesu. Viņas kopā ir jau 14 gadus, un ģimenē aug trīsgadniece.

आज चा #Feedback खूप special आहे !! RJ Teju ला भेटले कामानिमित्ताने पण खूपच छान कनेक्ट झालो आम्ही !! Interview च्या आधी आणि नंतर झालेल्या दिलखुलास गप्पांपासून सुरु झालेला हा मैत्रीचा प्रवास आजतागायत टिकून आहे . एकमेकींच्या कामांवर वेळोवेळी प्रतिक्रिया देणं , त्याविषयी मनापासून कौतुक करणं; प्रोत्साहन देणं आणि कायम संपर्कात असणं हे खूप matter करतं !! दोघींचंही काम आवाजाच्या दुनियेतलं असल्यामुळे त्यातली जादू वेगळीच आहे !! खूप प्रेम तेजू अशीच खुलत आणि खुलवत राहा Thanks a lot for these wonderful words about my #podcast Selfless Parenting in your magical voice !!!

Pẹlẹ o!! Afri-WATU we are back, after AGES, with such a bang, as we round off our visit to our West African Ancestors, with a LEGEND's story just for you! We get to meet the Legend that is ODUDUA and his story is narrated by our very good friend of the podcast, Teju! It was such fun to record this episode with him, as a first time guest on the show, we shall bring him back for sure. Thank you Teju for being such a sport! Odudua has a very special place in our Yoruba fams story and it was such an eye opener as to the way in which this story cost across the borders. As always, huge THANKS to Lee Kanyottu for delivering and making us sound podcast worthy! Until next time, Mubarikiwe! --- Send in a voice message: https://anchor.fm/afriwetu/message

Vācu mākslinieka Mavila septiņu gadu laikā darinātais komikss “Kinderlande” veltīts notikumiem Austrumberlīnē 1989. gadā, tieši pirms Berlīnes mūra krišanas. Apjomīgo komiksu no vācu valodas tulkojusi Ieva Lešinska, un tas dāvā iespēju piedzīvot kino cienīgu pieredzi, sapludinot kopā drukātas un nofilmētas vizualitātes iespējas. Šobrīd Latvijas Mākslas akadēmija noris mākslinieka vadīta meistardarbnīca augstskolas studentiem, uz kuru ierodoties, vienīgā vācu grafiķa norāde bija: „Paņemiet zīmuli un papīra lapu, un kārtīgi izgulieties. Lai patiešām nopietni strādātu, ballēšanās jāatstāj otrajā plānā.” Vācu komiksu mākslinieks Mavils savā apjomīgākajā stāstā „Kinderlande”, kuru latviskojusi Ieva Lešinska un klajā laidusi izdevniecība „Liels un mazs”,  vēstī par draudzību, drosmi un uzticēšanos. Tā ir bērnība sociālisma sabrukuma priekšvakarā, kas aizrit starp pionieru organizāciju un baznīcu, slepus noklausītām ziņām par pārbēgšanu uz Rietumberlīni un galda tenisa turnīru tieši Vācijas lielo pārmaiņu priekšvakarā. Komikss uzbur spilgtu, personisku un detaļām bagātu Vācijas Demokrātiskās republikas pastāvēšanas pēdējo dienu ainu, ko autors pats pieredzējis, būdams grāmatas varoņu vecumā. Pievienota arī vārdnīciņa, kas skaidro mūsdienu bērniem un jauniešiem nezināmās vai mazāk zināmās sociālisma laika Vācijas reālijas. Stāsta galvenais varonis ir Mirko Vacke no septītās klases. Viņš aizraujas ar galda tenisu, spītīgi turas pretī lielo puiku izsmieklam un mēģina sadraudzēties ar paralēlklases jaunpienācēju Torstenu. Abi zēni prot uz katra soļa iekulties nepatikšanās, un visvairāk Mirko uztraucas par to, ka citi viņu varētu uzskatīt par sūdzmani. Taču zēnu dzīvē aizvien vairāk ielaužas arī pieaugušo pasaules satricinājumi.  Mavils dzimis 1976. gadā Austrumberlīnē. Jau skolas gados viņš zīmēja komiksus, ko vēlāk publicēja nelielos žurnālos. Pēc Vācijas atkalapvienošanās Mavils studēja komunikācijas dizainu Berlīnes-Veisenzē mākslas skolā un absolvēja to 2003. gadā ar komiksu “Wir können ja Freunde bleiben” (“Mēs taču varam palikt draugi”). Šis un citi Mavila komiksi tulkoti vairākās valodās, mākslinieks savulaik ar komiksu darbnīcām viesojies arī Rīgā. Kad mākslinieks neceļo apkārt pasaulei kopā ar Gētes institūtu, viņš dzīvo Berlīnē, regulāri zīmē izdevumam “Tagesspiegel”, māca studentus vai strādā pie nākamās grāmatas. Ar mākslinieku sarunājamies pēc viņa novadītās lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijas dārzā. „Kinderlandes” iespaidā Jautāju Mavilam, vai nesanāk tā, ka cilvēks patiesībā dzīvo dzīvi „pilnīgi otrā virzienā” – vispirms kā pieaugušais, izejot cauri visām pieaugušo pieredzēm pēc savas interpretācijas, un tad, ja sasniedzot brieduma gadus, notiek konstanti miera un labsajūtas meklējumi, kuri lielā mērā saistāmi ar izpratni par „būšanu bērnam”, bērnības idilliskumu? Savā prezentācijā Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem Mavils starp citiem savu komiksu piemēriem parādīja arī kādu zīmējumu no bērnības perioda, kuru pieglabājuši viņa vecāki: milzu burinieka šķērsgriezumu ar tā apkalpi. Teju ko līdzīgu varam redzēt renesanses laika gravīrās, tādējādi mākslinieka talants jauno autoru ir apmeklējis jau agrīnā vecumā. Vecāki ne vienam vien māksliniekam izrādījušies personīgie arhivāri, tādējādi apliecinot arī spēcīgas emocionālas saites, ne tikai radošas grāmatvedības pieeju. Mavila komiksi ir kinematogrāfiskumi: tajos ar uzviju tiek izmantots gan kino scenāriju, teātra dramaturģijas, literatūras un arī  vizuālo stāstu konstruēšanā pazīstams paņēmiens, kuru dēvē par „cliffhanger”. Proti, tā ir situācija, kas ir aizraujoša tādēļ, ka tās beigas vai rezultāts ir neskaidrs, līdz tas galu galā pienāk. Komiksam „Kinderlande” tās ir arī prasmīgi pārtrauktas, atstājot lasītāju neziņā, bet tādējādi arvien vairāk ievelkot uzmanību atainotajā pasaulē. Atvadoties Mavils „Kinderlandes” latviešu izdevuma titullapā man par piemiņu iezīmē abus galvenos komiksa varoņus: Mirko un Torstenu. Sajūsmināts saku, ka tas ir patiešām apbrīnojami, cik lielu dzīvību var panākt pāris vienkārši pildspalvas vilcieni uz papīra. „Jā, nu, man bija pietiekami ilgs laiks, lai trenētos”, viņš smaidot atbildēja, sniedzot man vienu no interesantākajiem stāstiem par nepavisam ne tik senu pagātni.

Lisa Woolfork is an associate professor of African American Literature and Culture. Her teaching and research explore Black women writers, the fiction of Black identity, trauma theory, and American slavery. She is the convener and founder of Black Women Stitch, the sewing group where Black Lives Matter. She is also the host/producer of Stitch Please, a weekly audio podcast that centers on Black women, girls, and femmes in sewing. In the summer of 2017, she became a founding member of Black Lives Matter Charlottesville. Actually, she is active in a variety of university and community initiatives, including the College Fellows Program to reshape the undergraduate general education curriculum.Teju Adisa FarrarTeju is an environmental equity consultant, speaker, and creator/host of the Black Material Geographies podcast. She centers on climate, racial, and distributive justice by sharing ideas on regenerative practices and co-collaborative design. Teju uses a social geographies perspective encouraging us to think about space, place, and identity. Teju's lens includes sustainable fiber and fashion systems, urban ecologies, nature, history, activism, and art. She supports people, collectives, and organizations who are mapping / making alternative futures.Insights from this episode: How to reclaim the traditions that are valuable art and are valuable to usHow do we look at geography in relation to humans who identify as Black across the planetStrategies to help people get economic independence and freedom so that they have to borrow from people and be forever indebtedDetails on how to alleviate people from poverty and give them a platform for economic freedomWhy it is important to learn where the different textiles come fromHow understanding the importance of making things for ourselves or where they come from can shift how we consume thingsQuotes from the show:“We need to know how to make things with our hands because that's how we can support ourselves and live outside systems that don't support us, that don't value us and in many cases are violent to us and oppress us” - Teju Adisa Farrar in “Stitch Please”“I don't ever underestimate the joy and creativity that is involved in Black folks getting dressed, and especially Black women” - Teju Adisa Farrar in “Stitch Please”“Black joy is our birthright. We live within systems of oppression that convince us constantly to devalue the things that we do, that are not connected to capitalism and patriarchy” - Lisa Woolfork in “Stitch Please”“Freedom isn't a secret; it is a practice” - Lisa Woolfork in “Stitch Please”“When you get dressed, and you look the way you wanna look, and you wear the colors you wanna wear and texture, and the style, you feel good” - Teju Adisa Farrar in “Stitch Please”“What you wear is like your armor” - Lisa Woolfork in “Stitch Please”“Nature is constantly guiding us and resisting us and our efforts, and we can learn a lot about how the natural world operates” - Lisa Woolfork in “Stitch Please”“Sustainability is how do we keep things in circulation for as long as possible” - Teju Adisa Farrar in “Stitch Please”“Sustainability is if we cannot use it in the way we have been using it, can we use it in a different way and can we find a way to make it work, can we find someone who knows how to use it in a different way” - Teju Adisa Farrar in “Stitch Please”“It just the human thing to do, to give people agency, dignity, leisure pleasure” - Teju Adisa Farrar in “Stitch Please”“Making is one of the most important pleasures of human life” - Teju Adisa Farrar in “Stitch Please”Resources Mentioned: Black Material Geographies PodcastStay Connected:Black Women Stitch PatreonLisa WoolforkInstagram: Lisa WoolforkTwitter: Lisa WoolforkTeju Adisa FarrarWebsite: tejuadisafarrar.comInstagram: @misstejTwitter: Teju Adisa-FarrarFacebook: Teju Adisa-Farrar  

Episode Description:  Karen hears from Teju Ravilochan, Founder of GatherFor, on how those closest to a problem are the ones with their own solutions.  He shares several lessons he's learned through GatherFor, including the relationship between poverty and exclusion, the power of mutual support, and how to heal the wounds that tell us that we can't trust those around us.Links:Schedule an Exploratory Call with Karen: https://calendly.com/karenbartlett/30minLearn more about Kite + Dart Group:  www.kiteanddartgroup.comRegister for an upcoming event:  https://www.eventbrite.com/o/the-kite-dart-group-16435043586Learn more about GatherFor:  http://gatherfor.org/Connect with Carin Huebner at Public Good Media:  publicgood.mediaOriginal music credit goes to DJ Ishe:  https://soundcloud.com/ishe

Cilvēka ķermenis ir unikāls un sarežģīts mehānisms, tā darbība daudzejādā ziņā cilvēkam pašam ir noslēpums un to pārzinām sliktāk, nekā pasauli mums apkārt. Tāpēc nav pārsteigums, ka jāpaiet gadiem un jāienāk jaunām tehnoloģijām, lai iepazītu tuvāk mikropasauli, pēc kuras likumiem un vadītiem procesiem darbojas cilvēks. Tikai nesen izdevies pilnībā sekvencēt cilvēka genomu. Kāpēc atšifrēt genomu ir teju tas pats, kā lasīt valodā, kuru nesaprotam, kāpēc tas vajadzīgs un kādus atklājumus par mums pašiem tas nesīs, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Zanda Daneberga un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas ārste, ģenētiķe Ieva Mičule. Pirmais cilvēka genoma projekts sākās 1990. gadā un ilga līdz 2003. gadam. Ar tā brīža tehnoloģijām bija nepieciešami vairāk nekā 10 gadi, lai nolasītu cilvēka genoma sekvenci. "Ir skaidrs, ka mūsu genomā ir sarežģītāki rajoni, kurus ir grūtāk nolasīt un ar tā laika tehnoloģiju iespējām uzskata, ka bija nolasīti apmēram 92%," skaidro Zanda Daneberga. 2022. gada pavasarī publicētais raksts par atklājumiem genoma pētniecībā vairāk dod zinātnei, nekā praktiskai medicīnai. "Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu ģenētiskajā izpētē, domāju, ka nonāksim pie kaut kā jauna un saskatīsim jaunas likumsakarības, kas dos ietekmi praktiskai medicīnai. Var teikt, ka tie astoņi procenti trūkstošie ir sekvencēti," turpina Zanda Zanda Daneberga. Vai astoņi procenti, kas tagad sekvencēti, var pastāstīt ko vairāk un palīdzēt diagnosticēt saslimšanas pirms bērniņa dzimšanas? Ieva Mičule atzīst, ka par genomu domā kā par grāmatu, kā par recepšu grāmatu, bet grāmatu svešvalodā, bet nevis angļu vai vācu valodā, bet kā marsiešu valodā. Šie astoņi procenti. Mēs zinām, ka mums ir pietrūkušas dažas lappuses un mēs tās esam tagad ieraudzījuši. Bet kas tur ir rakstīts, mums joprojām nav jausmas. Tāpēc nepieciešams milzīgais tulkošanas darbs jau zināmajam genomam. Ģenētikas ietekme uz cilvēka endokrīno veselību Skatoties uz tādām endokrīnām saslimšanām, kā cukura diabēts, ir zināms ka 2. tipa diabēts bieži ir neveselīga dzīvesveida rezultāts, taču arī šajā saslimšanā var vainot iedzimtību. Kā mūsu ģenētiskais materiāls ietekmē iespēju saslimt ar endokrīnām slimībām, skaidro endokrinoloģe Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošā pētniece Jeļizaveta Sokolovska*. Beidz ēst kūkas un konfektes, dabūsi cukurslimību! Tev ir  cukura diabēts, tad jau  kāds no taviem  vecākiem vai vecvecākiem  arī  slimo ar šo kaiti,  –  šādus spiedumus un jautājumus bieži nākas dzirdēt, ja runa ir par slimību, kad aizkuņģa dziedzera šūnas dažādu iemeslu dēļ atsakās darboties, tas ir ražot insulīnu, kas nepieciešams ogļhidrātu transportēšanai uz šūnām. Bet diabēta gadījumā šie cukuri paliek asinīs. Kā tas nākas, ka cilvēks, kurš piekopj veselīgu dzīvesveidu un kuram nav  rados diabēta pacientu, tomēr sasirgst ar šo kaiti? Cik te darbojas pārmantojamība arī tajos gadījumos, ja tā nav konstatēta, skaidro Jeļizaveta Sokolovska. *Jeļizaveta Sokolovska strādā pie pēcdoktorantūras pētniecības projekta „Zarnu iekaisums kā  potenciāli modificējams 1. tipa cukura diabēta  komplikāciju riska faktors” .  

This is the final episode of Season 1, where we explore the question: What would it look like if regional fiber initiatives became the norm? In last week's episode we started to explore how material supply chains impact our system and how to rethink them. Today, the fashion industry is experiencing a resurgence of interest in regional clothing fibers. The globalization of the fashion industry has prompted designers to look beyond the traditional suppliers of their materials and explore regional textile production. As regional producers hone their craft and grow their businesses, new regional clothing fiber opportunities are emerging that allow apparel makers to produce garments with a lower environmental impact and greater local sourcing. This week Teju gets more granular to show us why they are important, as well as what's possible with them. As the fashion industry and consumers began to prioritize the ethics and sustainability of their clothing purchases, designers need to look beyond conventional sources and explore emerging regional textile production. There are brilliant people changing the way clothes are made so that our environment benefits from it, and local economies thrive too. Learn more about this episode of Black Material Geographies at www.whetstoneradio.com, on IG at @whetstoneradio, Twitter at @whetstone_radio, and YouTube at WhetstoneRadio. Read the full transcript here: https://www.whetstonemagazine.com/black-material-geographies-ep10-transcript

In the final episodes of this season of Black Material Geographies, Teju sharpens her focus on regenerative textile and fiber systems and looks at how and why redesigning our supply chains can create a more efficient and sustainable fashion industry that doesn’t rely on unsustainable and destructive practices. Redesigning supply chains starts with recognizing how they currently ignore the people who make our products and the environments they come from. Redesigning the supply chain can be a challenge, but it’s also an opportunity. She talks with her guests about creating new paths and processes with a creative mindset and an open mind. Learn more about this episode of Black Material Geographies at www.whetstoneradio.com, on IG at @whetstoneradio, Twitter at @whetstone_radio, and YouTube at WhetstoneRadio. Read the full transcript here: https://www.whetstonemagazine.com/black-material-geographies-ep9-transcript

All of us have our own relationship with cotton and the way it fits into our lives. The history of cotton cultivation in the Americas is deeply linked to the history of Black people in this region. Throughout the history of the United States, cotton and the ingenuity and creativity of Black people have played a crucial role in its development as one of the most powerful countries in the world. This week on Black Material Geographies, Teju explores the relationship between humankind and the cotton plant. Learn more about this episode of Black Material Geographies at www.whetstoneradio.com, on IG at @whetstoneradio, on Twitter at @whetstone_radio, and on YouTube at WhetstoneRadio.

Covid-19 ierobežojumu atcelšana neviļus liek sabiedrībai atslābt. Taču vai šāds atslābums nozīmē, ka pandēmija ir beigusies. Vai pandēmijas beigas epidemiologu datos sakrīt ar pandēmijas beigām mūsu sajūtās?  Kā beidzās mēra epidēmija, spāņu gripa un citas sērgas senatnē, kurš izlēma, ka epidēmija beigusies, un kāpēc un kā mūsdienās nosaka, ka epidēmijas un pandēmijas beigušās, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta docente, Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete un epidemiologs Ņikita Trojanskis. Pandēmijas laiks saasināja spriedzi sabiedrībā Teju ikvienā draugu, radu, kolēģu lokā ir virmojušas diskusijas par Covid-19 izcelsmi, izpausmēm, ārstēšanu, vakcinēšanos, bet visnežēlīgākā vārdu apmaiņa noteikti notikusi interneta vidē. Vai ir pamats domāt, ka sabiedrība pandēmijas laikā kļuvusi agresīvāka un kā pēc tā? Agresija allaž bijusi interneta diskusijās, komentāru vietnēs kā viena no galvenajām reakcijām, kas ietver gan dusmas, gan aizvainojumu, netaisnības  izjūtu, riebumu, aizkaitinājumu. Covid pandēmija nepašaubāmi bija viens no spēcīgiem palaidējmehānismiem agresijas izpausmēm interneta vidē. Rīgas Stradiņa universitāte izveidoja digitālo  pētniecības rīku „Interneta agresivitātes indekss”, lai  noteiktu gan virtuālajā  vidē sabiedrības nelāgā noskaņojuma izpausmes, gan arī pētīja, kādi jaunvārdi radās pandēmijas laikā. Par to stāsta   Rīgas Stradiņa universitātes profesore un Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne

In this episode Ash and Rae talk to doctor Teju, clinical fellow in gyno cancer surgery. The conversation talks through the dreaded process of having a smear test and shares the facts as to why it's just so important to be regularly screened. Doctor Teju also shares her thoughts on the experiences of women of colour in the surgery and how we can work towards more positive experiences for all. Apple Music Playlist: https://music.apple.com/gb/playlist/melanin-and-me-playlist/pl.u-rE2sevJZ6P Check out our Instagram: https://www.instagram.com/melanin_and_me/ Like our Facebook page: https://www.facebook.com/MelaninAndMeUK/ Follow us on TikTok: https://www.tiktok.com/@melaninandme? More about Ash https://www.instagram.com/ashlea.jade_/ https://twitter.com/ashleajsmith?lang=en More about Rae https://www.instagram.com/raisha123/ https://twitter.com/missomarpe

Through our broadening agricultural lens at Whetstone, we endeavor to understand the relationship between the land and not only what we eat, but also what we wear. Premiering Monday, March 28, our newest podcast Black Material Geographies, hosted by Teju Adisa-Farrar (@misstej), will explore the fiber systems undergirding our lives. #BlackMaterialGeographies is a collection of conversations and stories using Blackness and textile material culture to explore how we can create more sustainable systems and processes amid global climate crises and lifestyles deeply entrenched in global capitalism. This show projects “Blackness” into the past to understand the material cultures of our present, and the possibilities for a more sustainable future. Teju will explore what Black futures could be made of—and who gets to make them.

Mutvārdu vēstures pētnieki Latvijā nākuši klajā ar grāmatu "Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva". Tā veltīta dzīvesstāstiem un atmiņu pārnesei, kas ir būtisks vēstures avots, vienlaikus saprotams un tuvs ikvienam no mums. Vai aizmirst dažkārt nav labāk, nekā atcerēties, un kāpēc aizliegtas atmiņas ir tās spilgtākās? Kā atmiņas ceļo no paaudzes paaudzē, kā tās mainās, mainoties videi un kontekstam, kurā tās dzirdam, un ko ar šīm atmiņām iesākt mums, sabiedrībai, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta divi no grāmatas autoriem - antropoloģe, Bristoles universitātes emeritētā profesore un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, kā arī Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Vieda Skultāne un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Edmunds Šūpulis. Rakstāmmašīnas - senas ierīces atmiņu piefiksēšanai Par senāko rakstāmmašīnas priekšteci uzskata itāļu grāmatiespiedēja Frančesko Rampaceto 1575. gada izgudrojumu, kas bija neredzīgiem domāt ierīce, ar kuras palīdzību varēja iespiest burtus uz papīra. Par rakstāmmašīnu evolūciju, par šo mašīnu tastatūras slēpto jēgu un rakstāmmašīnu renesansi šodien stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūras pasākumu organizatore Katrīna Kūkoja. Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē vēl līdz 31. martam ir apskatāma muzeja rakstāmmašīnu kolekcijas izstāde. Te var aplūkot 30 dažādas rakstāmmašīnas, kuras ir savulaik ir  kalpojušas latviešu rakstniekiem, dzejniekiem, dramaturgiem, bet cita starpā te arī var uzzināt šo ierīču tapšanas vēsturi. Kaut ko līdzīgu  rakstāmmašīnai 1575. gadā radīja  Venēcijas tipogrāfs un izdevējs,  Frančesko Rampaceto. Viņš  izstrādā mehānisku ierīci, kas  atgādina smagnēju  galdu, pie kura piestiprināti desmit kuba formas koka gabali, uz kuriem bija reljefa rakstzīmes.  Taču pats aparāts visai nosacīti ir dēvējams par rakstāmmašīnu vēstures senci un kā pirmo min cita itāļu izgudrotāja ierīci, kas arī tika konstruēta kā palīglīdzeklis neredzīgajiem. Taču šīs rakstāmierīces bija tik lēnas, ka ātrāk veicās rakstīt ar spalvaskātu vai zīmuli. Par ātrāko mašīnrakstītāju tiek uzskatīta amerikāniete Barbara Blekbērna, viņas spēj  uzrakstīt 150 vārdus minūtē un viņas sasniegumi ir reģistrēti Ginesa rekordu grāmatā.  Savukārt cits amerikānis ir iegājis vēsturē kā pirmais, kurš uzrakstījis savu literāro darbu uz  komerciāli ražotās rakstāmmašīnas, un tas bija  Marks Tvens ar darbu "Toma Soijera  piedzīvojumi" 1876 gadā. Iespējams, viņš šo darbu rakstījis uz "Remington" rakstāmmašīnas, pie kuras šūpuļa stāv  amerikāņu izgudrotājs Kristofers Lathams Šols, kura otrais modelis tika patentēts 1868. gadā. Šī ierīce  jau pārpēja ar roku rakstīto  ātrumu. Tieši Šollam un viņa palīgiem jāsaka paldies par līdzšinējo nu jau no rakstāmmašīnām uz datoriem, planšetēm un viedtālruņiem ieviesto tastatūras augšējo burtu rindu. Teju  visu pagājušo gadsimtu rakstāmmašīnas pilnveidojās, evolucionēja un ieņēma stabilu vietu kā biroju darba neatņemama sastāvdaļa, līdz parādījās pirmie datori un rakstāmmašīnas palika vēsturē. Tiesas pēdējos gados tās piedzīvo renesansi un par to vismaz ASV paldies ir jāsaka aktierim Toma Henkam.  

In this episode of The Turn On, Erica and Kenrya talk to writer and geographer Teju Adisa-Farrar about environmental racism, why what we wear matters, breaking the habit of negotiating our worth, how our bodies impact the ways we move through the world, and how racism makes us unsafe—and how we can advocate for change.ResourcesGuest, Teju Adisa-Farrar | Website | InstagramBook, "A Spy In The Struggle" by Aya de Leon| Bookshop | AmazonAuthor, Aya de Leon | Website | Twitter | Instagram | Facebook"Just as I Am: A Memoir" by Cicely Tyson | Bookshop | Amazon"Black Bodies, White Gold: Art, Cotton, and Commerce in the Atlantic World" by Anna Arabindan-Kesson | Bookshop | AmazonYou can find full show notes, a transcript and links to everything we mentioned on this episode at https://www.theturnonpodcast.com/transcripts/season-5-episode-5_5-the-turn-on-x-teju-adisa-farrar.Connect With The Turn OnWebsite: http://www.theturnonpodcast.comInstagram: @TheTurnOnPodcastTwitter: @TheTurnOnPodFacebook: https://www.facebook.com/TheTurnOnPodcast/YouTube: https://www.youtube.com/channel/UCrkR-duu-KegFURl-P8xpYg?view_as=subscriberPatreon: https://www.patreon.com/TheTurnOn?fan_landing=trueMerch: https://teespring.com/stores/the-turn-on-podcastSupport the show (https://cash.app/$theturnonpodcast)

Hai Guys , Thanks for Listening to my Podcast --- Send in a voice message: https://anchor.fm/parthasarathi/message

Iepazīstam daudziem tik labi zināmo svīri, kuru nereti jauc ar bezdelīgu. Putns, kas cieš no ēku renovācijas, jo ligzdas būvē cilvēku tuvumā, putns, kas teju visi dzīvi pavada lidojumā un ir viens no vēlākajiem ligzdotājiem Latvijā. Raidījumā Zināmais nezinājamajā par svīri plašāk stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji - Agnis Bušs un Andris Dekants. Putnu domestikācija - vispirms cilvēkus interesēja to krāšņas spalvas Pirmās bija  vistas, kas aptuveni pirms 9000 gadu tika pieradinātas dzīvot  cilvēka tuvumā, un tā sākās putnu domestikācija jeb savvaļas dzīvnieku pārveide par mājdzīvnieku, šajā ganījumā par – mājputnu. Runājot par šo  procesu, Latvijas Universitātes asociētais profesors, biologs Indriķis Krams stāsta par   kazuāriem, smagnējiem strausveidīgiem putniem, kuri mīt  Indonēzijā, Jaungvinēja un Austrālijā un kuri tiek uzskatīti par  vienu  no bīstamākajiem putniem. Kareivīgi pēc rakstura, apveltīti ar spēcīgu knābi un kājām, tie spēj  noknābāt cilvēku līdz nāvei. Profesors Krams atzīst, ka atslēgas vārds domestikācijas procesā ir – dabas daudzveidība un cilvēku  un dzīvnieku  tuvināšanās savstarpēja labuma gūšanas nolūkos. Turpinājumā Indriķis Krams piedāvā stāstu par to, kā viņš pirms trim gadiem konferences laikā Šrilankā brīvajā brīdi devies uz vienu no nacionālajiem parkiem, kur sastapies ar bankivas gaili – vienu no savvaļas vistu sugām, no kuras vēlāk selekcijas procesā ir cēlušās  mājas vistas. Runājot par vistu domestikācijas procesu senatnē, Indriķis Krams uzskata, ka ne jau putnu gaļa vai olu dējība bija primārais, kas interesēja cilvēku, jo gaļas un dējējvistu selekcijai un audzēšanai bija vajadzīgs ilgs laiks. Profesors norāda, ka pirmais cilvēku interesēja putnu krāšņās spalvas.

Teju Abisoye is the Executive Secretary (ES) of the Lagos State Employment Trust Fund (LSETF), delivering on programs targeted at tackling unemployment in Lagos, Nigeria. She is a lawyer with over 14 years of extensive experience in development finance, evaluation of humanitarian projects, government interventions, and investment. Ms. Abisoye holds an LLM, International Trade and Investment Law from the University of Pretoria, and an LLB from the University of Ibadan.

Whatever friends do is what we did

Is it hard for you to resolve conflict in your marriage/relationship? Conflicts in marriage can lead to communication problems which eventually leaves bad feelings like anger, resentment, revenge, and can even in extreme cases cause a divorce to happen. How about unresolved conflicts with your spouse, partner or significant other?  In this super intriguing episode; I have an awesome pleasure of having Pastor (Mrs.) Janet Ajobiewe on my podcast show.  She is an incredible family coach, a passionate lover of children, the author of Teju gets the key(an expository book on Child Sexual Abuse in high demand and approved by some states in Nigeria for their school curriculum). She is a lovely pastor's wife with children, presently residing in Burkina Faso where she helps to proffer solutions to family related crisis. She also mentors children with proper guidance and orientation to discover and fulfill destiny by teaching them the right values and virtues such as VIRGINITY IS A VIRTUE and Fighting Child Sexual Abuse. Janet and her husband are rescue agents on a global mission reaching out to the married, singles, single parents and children. They have a non-profit organization called "Bezaleel's Hands Of Love" (BHOL) foundation.  She is available for counseling every time the need arises. On today's conflict resolution MASTERCLASS; Pastor (Mrs.) Janet chronicles her harrowing marital experiences from being in a state when she and her spouse had to deal with unresolved conflicts in her marriage and how that became a stepping stone for them. Her vulnerability and practical examples were the icing to the cake which made this episode incredibly thought provoking.As the episode reached a great climax; we had to invite Pst. Mrs. Janet Ajobiewe for a double dose in order to grasp all she has been divinely inspired to share with us. This episode was hence broken into parts as thus: Sex & Marital Conflicts In Marriage. Episode 30 pt. 2Connect With Pst. Mrs. Janet:www.facebook.com/familyrobustwww.instagram.com/janetajobiewe You can send her an email at: janetajobiewe@gmail.com 

Join Icertis for Contracts Over Coffee - a podcast series focused on all things contracting. Our Senior Director of Partner Marketing, Anne Baker, sits down with technology leaders from across our partner ecosystem to talk about trends in the CLM space and where the industry is headed. In this episode, we welcome Oya Solutions' Founder and CEO, Teju Deshpande.

Teju Ravilochan is an entrepreneur who sees problems and envisions grand communal solutions. From the Unreasonable Institute (now Uncharted.org), which he founded, to GatherFor.org, a community based mutual aid accelerator borne from the pandemic), he brings people together to solve problems and explore possibilities. 

Depending on how you look at it, Arthi needs no introduction.. or a lot of it. She has worn many hats – as a wife, a mother of two children who she and Arun have made significant compromises to bring up thoughtfully, a Gynecologist in Agra – and in Germany and now working as the Chief Business officer of Asia operations at WBS Training helping skilled workers from Asia to find work in Germany. You can learn about her at (https://wbstraining.in/ ). This episode is extra special as I could get Teju to drop in as a co-host with me. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/epistle91/message

It was not easy to record Teju. Its hard to get her time and when you do, she is always giggling. Teju is a hypercharged Pediatrician in Bangalore, living with her doting husband, Nagaraj and three children and a dog. She loves listening to music. Keith Urban, Arijit Singh and Jagjit Singh are her favs.. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/epistle91/message

On today's show we are joined by Andrew Taggart. Andrew is a practical philosopher and entrepreneur who I happened to discover in an article in Quartz Magazine. Andrew teaches executives, leaders, artists and entrepreneurs from Silicon Valley, and around the world, to bring philosophy to business and to their lives. Andrew teaches individuals and organizations how to inquire into the things that matter most: like how to live life and how to find that deeper sense of fulfillment and purpose? In this episode we learn more about the unique approach Andrew has cultivated into what he calls practical philosophy. With a PhD in philosophy Andrew is able to bring all sorts of different philosophical schools of thought to the table but most of all, he's just really interested in helping people live the greatest life that they can. What is a good life, how do you cultivate that, what does it mean to have a life with inquiry, what does that mean for each and every person? These are the questions of questions and if you're interested to know how we can incorporate philosophy into our modern, every day lives, take a listen!