Podcasts about apspried

Podkāstā "Ārpus kadra" šonedēļ viesojās Latvijas hokeja balss Toms Prāmnieks – TV6 un "Go3 Sport" komentētājs, kura balss pavada gan NHL, gan Šveices, gan Latvijas izlases spēles. Apspriedām, kāds varētu izskatīties Latvijas valstsvienības sastāvs Milānas olimpiskajās spēlēs. Tāpat tika pārcilāts Četru nāciju turnīrs un seši latvieši NHL sezonā. Sportacentrs.com podkāsts Ārpus kadra – katru trešdienas vakaru kanālā TV4, portālā Sportacentrs.com un visās populārākajās audio straumēšanas platformās. Ārpus kadra 2025. gadā uz priekšu dzen oficiālais KTM un MERIDA velosipēdu pārstāvis Latvijā AstraVelo, bet podkāstam veldzi nodrošina Vytautas minerālūdens

Šajā Eitanāzijas nedēļāš apmeklējām Pica Diāna, Prego un Cielo, lai salīdzinātu to garšas un dalītos iespaidos. Apspriedām arī Eiroparlamenta vēlēšanas un kādu uzņēmumu, kas glorificē padomju laikus. Mārtiņš aplikācijā Waze ierauga spoku, kas rada aizraujošus stāstus. Bonuss - šoreiz uz pusi vairāk heitanāzijas nekā parasti. Pievienojies, lai dzirdētu mūsu piedzīvojumus un atklājumus! Biļetes uz NEREĀLI LABU PASĀKUMU - https://www.bezrindas.lv/lv/nereali-labs-pasakums/13401/ Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Vēl pirms vīriešu basketbola valstsvienības debijas Pasaules kausa izcīņas turnīrā no 11. līdz 19. augustam  Eiropas čempionāta  A divīzijas turnīrā Roterdamā pirmo reizi startēs Latvijas ratiņbasketbola izlase. Kā komandas gatavojas atbildīgajam startam, un kas notiek visā ratiņbasketbola saimniecībā – par to “Basketstudijā 2+1” izvaicājām tikko Latvijas Ratiņbasketbola federācijas prezidenta amatā ievēlēto Aigaru Miklāvu. Apspriedām: - kā ilggadējā LRF izpilddirektora un ģenerālsekretāra darbu ietekmēs jaunais – prezidenta – statuss; - lielāko izaicinājumu – kā iesaistīt jaunus spēlētājus; - sporta zāļu (ne)pieejamību; - ieceri atjaunot Latvijas čempionātu; - meklēto un pagaidām nedabūto specializēto busiņu; - sadarbību ar Paralimpisko komiteju un Basketbola savienību; - 3x3 ratiņbasketbola perspektīvām; - grūto treniņprocesu, gatavojoties Eiropas čempionātam: - izlases līderu dažādo pieredzi Vācijā, Itālijā, Spānijā un Francijā; - spēlētāju klasifikācijas niansēm; - izredzēm un mērķiem Eiropas čempionātā. 53 minūtes ne tikai par ratiņbasketbolu!

2022. gada pēdējā ierakstā “Basketsudijā 2+1” pie tradicionālajiem vadītājiem Reiņa Lāča un Gunta Keisela viesojās kolēģis – portāla “sportacentrs.com” basketbola pārzinātājs Toms Mālmeisters. Sarunā par gada laikā notikušo runājām par pieturas punktiem izmantojām Latvijas Basketbola savienības piešķirtās Gada balvas basketbolā. Apspriedām: - basketbola sabiedrības iesaisti solidaritātes akcijās ar Ukrainu; - jauniem impulsiem Gulbenē un Latvijas ratiņbasketbola sabiedrībā; - Latvijas tiesnešu starptautisko reputāciju; - kas pārstāvēs Latviju Parīzes olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīros; - pārsteidzošo līderi cīņā par balvu “Gada cerība”; - ar kādiem argumentiem Luka Banki kļuva par pirmo ārzemnieku, kurš ieguvis Latvijas basketbola Gada balvu; - Kitijas Laksas veiksmīgo sezonu; - Riharda Lomaža spilgtāko spēli; - ar ko GADA basketbolists (tiesnesis, treneris utt.) atšķiras no LABĀKĀ basketbolista (tiesneša, trenera utt.); - ko ceram sagaidīt no 2023. gada Nepilnas 100 minūtes par Latvijas basketbola dzīves spilgtākajiem notikumiem 2022. gadā!

Valsts un Latvijas basketbola svētku nedēļā “Basketstudijā 2+1” viesojās viens no vīriešu valstsvienības vēsturiskā panākuma līdzautoriem – galvenā trenera asistents Jānis Gailītis. Runājām gan par pagātni – ļoti veiksmīgi aizvadīto kvalifikācijas ciklu – gan nākotni – gatavošanos 2023. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīram. Apspriedām: - galvenā trenera Lukas Bani tēzi par  konsekventu valstsvienības identitātes veidošanu un tās pakāpenisko īstenošanu dzīvē; - 27 spēlētāju iesaisti kvalifikācijas spēlēs un jaunas komandas veidošanu katrā spēļu posmā; - savlaicīgu lomu sadali starp spēlētājiem; - ko var paveikt 3-4 treniņos pirms oficiālām spēlēm; - pārliecību pirms spēles ar Grieķiju; - kā nepārsteidza un kā pārsteidza Jānis Timma; - unikālo bilanci kvalifikācijas ciklā – 13 uzvarām 14 spēlēs – un lūzuma brīžiem tās gaitā; - nopelnīto veiksmi; - Pasaules kausa finālturnīru kā unikālu iespēju pacelt Latvijas basketbolu nākamajā līmenī; - izaicinājumiem sagatavošanās procesā; - veselīgo konkurenci; - valstsvienības spēļu pauzi kā iespēju restartēt “VEF Rīga”; - cerībām un izredzēm klubu sezonas turpinājumā. 50 minūtes par Latvijas vīriešu valstsvienību un citām basketbola aktualitātēm!

Vasaras viducī, kad basketbola cilvēkiem uzmanība jādala starp jaunatnes izlašu turnīru seriālu, valstsvienību cīņām, 3x3 basketbola aktivitātēm un jaunās klubu sezonas priekšdarbiem “Basketstudijas 2+1” pastāvīgie vadītāji Reinis Lācis un Guntis Keisels viesa krēslā aicināja cilvēku, ar kuru var runāt par visu jautājumu spektru – Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu. Apspriedām: - vīriešu valstsvienības un tās vadības tuvākos izaicinājumus gaidāmajās augusta cīņās; - plašo spēlētāju loku ceļā uz lielo mērķi – ceļazīmi uz Pasaules kausa izcīņas finālturnīru; - pieprasījumu pēc laba basketbola un iespējām laukumā redzēt Latvijas zvaigznes vēl pirms spēles ar Turciju; - sieviešu valstsvienības vasaras darba cēlienu un vizīti Tālajos Austrumos; - U20 izlašu startu Eiropas čempionātos un jaunatnes izlašu perspektīvām; - talanta nozīmi un iespējām to attīstīt; - jaunatnes izlašu rezultātu saikni ar valstsvienību spēku; - LJBL atgriešanos pie principa “labākais pret labāko” un kalendāra izaicinājumiem; - Talantu akadēmiju meitenēm un reģionu izlasēm; - Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas piektā čempionāta kontūrām; - klubu basketbola saimniecības lielākajām problēmām; - 3x3 basketbola izlašu izaicinājumiem. Gandrīz 80 minūtes par Latvijas basketbola aktualitātēm!  

Dienu pēc atgriešanās no 2023. gada Pasaules kausa izcīņas pirmā posma pēdējās spēles “Basketstudijā 2+1” viesojās Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības galvenā trenera asistents Jānis Gailītis. Runājām par veiksmīgo startu pirmajā posmā un turpmākajiem izaicinājumiem ceļā uz Tālajiem Austrumiem, kur nākamvasar notiks finālturnīrs. Apspriedām: - vasaras cikla labo pēcgaršu un basketbola saimes vienotību; - augusta spēļu specifiku Latvijai un komandām, kas gatavosies Eiropas čempionāta finālturnīram; - serbu noslēpumainību un bulgāriem, kas necēla telefonu; - taktisko koncepciju un tās korekcijas, mainoties sastāvam; - specifiku spēlēšanai visnepateicīgākajā laikā; - saspēles vadītāja izvēli; - “6. spēlētāja” neatsveramo ieguldījumu; - uzticēšanos spēlētājiem; - spēles veidotāju deficītu Eiropā; - sportisko pašcieņu spēlē ar Slovākiju; - “nākamās paaudzes” treniņu pievienoto vērtību; - plānu darbam augustā' - Latvijas čempionvienības 2023. gada sezonas modeļa kontūrām. 64 minūtes par vīriešu valstsvienības veiksmīgo vasaras sākumu.

“Basketstudijā 2+1” viesojās Latvijas basketbola līgu direktors, kurš pavasarī ir uzmanības centrā vismaz trijos aspektos. Apspriedām: - kāpēc Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas finālturnīrs otro gadu pēc kārtas notiks Rīgā? - izaicinājumu 9. un 10. aprīlī piepildīt “Arēna Rīga” tribīnes; - basketbola svētku saturu laukumā un ārpus tā; - iespējamo Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas Final 4 dalībnieku sastāvu un intrigām ceturtdaļfinālā; - biļešu cenām un LTV7 tiešraidēm; - kā tika sapulcēti gandrīz 3000 skatītāji Latvijas basketbola Užavas kausa finālspēlē Ventspilī; - mārketinga trikiem un individuālo darbu ar līdzjutējiem; - skatītāju ietekmi uz notikumiem laukumā; - EuroBasket2015 pieredzi spēlētāja statusā un iespējamiem izaicinājumiem EuroBasket2025 laikā; - Latvijas gatavību 29. martā paredzētajai izšķirošajai cīņai par tiesībām rīkot EuroBasket2025. 55 minūtes par basketbola svētkiem – Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas finālturnīri, Užavas kausa finālspēli un EuroBasket2025.

Kā bija domāts, kas no tā iznāca – pēc divu nedēļu pārtraukuma “Basketstudijā 2+1” viesojās valstsvienības treneris Artūrs Visockis-Rubenis. Apspriedām gan aktualitāti – tikko valstsvienības veiksmīgi aizvadītās spēles Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīrā – gan mūžīgās tēmas. Piemēram, spēlētāju izaugsmes perspektīvas Latvijā un treneru izglītošanas vajadzības un iespējas. Runājām par: - valstsvienības identitātes nozīmi, neatkarīgi no sastāva konkrētajā spēlē; - debitanta Toma Leimaņa lomu; - Lukas Banki nepārtraukto komunikāciju ar spēlētājiem; - diviem atšķirīgajiem puslaikiem pirmajā spēlē; - mācīšanos uzvarēt spēlēs, kurās uzbrukums nav izcilā līmenī; - spēlētāju nozīmi komandas spēlē un nepareizo priekšstatu, vērtējot tikai gūtos punktus; - komandas vadāmību spēļu galotnēs; - valstsvienībā valdošās gaisotnes pozitīvo ietekmi; - jauno izaicinājumu Latvijas basketbolā – konkurenci ar darba piedāvājumiem citās profesijās; - studentu basketbola piedāvātajām iespējām; - kā lietderīgi izmantot laiku; - vai Latvijas treneri ir gatavi kvalitatīvi palīdzēt spēlētājiem attīstīties; - kā izmantot Latvijas basketbola sabiedrības intelektuālo potenciālu. 66 minūtes par Latvijas valstsvienības uzvarām un darāmo, lai panākumu būtu vairāk.

Sākam PPK trešo sezonu! Viesos Latvijas nacionālas izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs - par trenera karjeras pirmajiem soļiem, izlasi un tās līderiem, dublieru čempionātu, jauno spēlētāju ceļu futbolā, akadēmijām un citām tēmām. Apspriedām arī kāda ir Latvijas futbola filozofija

Andris Rubīns lieliski orientējas reklāmas nozarē, mārketingā, jūt zīmolus un ģenerē idejas, jo, kā nu ne, viņam tajā ir vairāk nekā 20 gadus ilga pieredze.  Andris vada reklāmas aģentūru “NORD DDB RIGA”, kopā ar komandu radījis neskaitāmas izcilas reklāmas, reiz izveidojis savu zīmolu un palīdz arī citiem kļūt veiksmīgiem. Brīvajā laikā reklāmas meistaram patīk bildēt dabu, ziemā uzspēlēt hoķīti ar kaimiņiem un viņš preicājas, ka bērnībā bijis aktīvs, spēlējot orķestrī, dejojot deju kolektīvā, sportojot, jo tas viss noder arī šodien.   - Mēs runājām par radošumu, radīšanas procesu un Andris atklāja, ka viņi aģentūrā NORD DDB ievēro principu par “četrām brīvībām” - sarunā dzirdēsi, kas tās ir, ko tās dod un, kāpēc mēs šo ideju varētu nočiept un ieviest savās darba vietās.  - Kā šodien top veiksmīga reklāma un kāds ir tās uzdevums? Un, cik ļoti to maina mūsdienu digitālais laikmets? Vai reklāmu var radīt arī 'kompis' un, kāpēc tad vispār vajadzīgas reklāmas aģentūras? - Apspriedām zīmolus Latvijā. Kādi faktori ir noteicošie, lai varētu tos saukt par veiksmīgiem? 

Un atkal esam ieslēgušies savos bunkuros, kur nākas rakt ko ārā no digitālajām spēlēm. Šoreiz sāksim epizodi ar Tvaika platformu un to, vai tajā gana liela temperatūra, lai iemestu gredzenu un tas izkustu. Sadaļā Svaigs un Gards Toms meklēs atbildes pie garu pasaules un konsultēsies iekš Paranormal Detectives, savukārt Kristaps iepazīstinās ar lielāko latviešu spēļu karstumu - Latvijas Neatkarības karš 1918 - 1920. Pēc brīvības cīņām māžoties nedrīkst, tāpēc epizodes turpinājumā Kreisais pa nopietno, kur runāsim par globālo spēļu sadārdzināšanos un to, cik daudz esam gatavi atstāt naudas par labu spēli. Savukārt, Stiķa lielā tēma - kā veiksmīgi iesākt samudžinātas spēles ar 100 dažādiem elementiem un bezgalīgi savienotām darbībām. Apspriedīsim pieredzi no Newton un Tzolk'In Tomēr īstākā zemes rīboņa sākas Bezgalīgā dueļa finālā, kurā Toms ir pamatīgi izrāvies, bet Kristapam būs visas iespējas iedzīt. Kurš spēs precīzāk noteikt BGG top 500 spēļu atrašanās vietas? Un noslēgumā mēs spriedīsim, kā labi iztērēt Lidl lielveikalos ietaupīto naudu un nopirkt kādu tiešām lielisku spēli par budžeta cenu. Kuras tad ir izmaksu efektīvākās spēles? To klausies Kreisajā top 5 un tēmā - Lai vērdiņš paliek kabatā. Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874 Joprojām meklējam jaunus Slepenos dārgumus - spēli, kas Tomam obligāti jāizspēlē. To var izdarīt, apskatot Toma kolekciju (https://ej.uz/tomaBGG), un veicot komentāru zem šī ieraksta

Latvijas izlašu darba cēlienam mijoties ar nākamās klubu sezonas sākumu “Basketstudijā 2+`1” aicinājām LBS ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu, lai runātu par pagātni un nākotni. Apspriedām: - Latvijas vīriešu valstsvienības perspektīvas 2023. gada Pasaules kausa izcīņas grupas turnīrā; - LBS pieteikumu rīkot EuroBasket2025; - Jaunatnes izlašu startus FIBA Challenger turnīros; - LBS iespējas ietekmēt jaunatnes treneru darbu; - Kā rast kopsaucēju starp Treneru un Jaunatnes komisiju viedokļiem; - Reģionu izlašu programmas perspektīvas jaunajā sezonā; - Aktuālos izaicinājumus 3x3 basketbola saimniecībā; - Iespējas jaunajā klubu sezonā sadzīvot ar pandēmijas ierobežojumiem; - LBS pieredzi rīkojot sacensības drošos apstākļos. 67 minūtes par Latvijas basketbola aktualitātēm!

Arī ēdienu gatavošanu bērniem un populārāko dziesmu topus!

Arī ēdienu gatavošanu bērniem un populārāko dziesmu topus!

Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas vadītājs Agris Galvanovskis, viesojoties “Basketstudijā 2+1”, stāsta par aktualitātēm – vīriešu valstsvienības galvenā trenera izvēles procesu – un ilgtermiņa tēmām Runājām par šobrīd galvenā favorīta Itālijas speciālista Lukas Banki profesionālo reputāciju, Latvijas basketbola reālo potenciālu, valstsvienības vadītāja izraudzīšanas procesu, kā arī LBS vadības iespējām kontrolēt un ietekmēt galvenā trenera darbu. Apspriedām LBS biedru aptaujā izskanējušās atziņas – absolūtā vairākuma akceptu ārzemju trenera iesaistīšanai darbā ar valstsvienību, vēlmi uzlabot darbu ar jauniešiem pārejas vecumā uz pieaugušo basketbolu un kraso viedokļu dalīšanos attiecībā uz klubu basketbola attīstību, dažiem aktīvi iestājoties par superkluba ideju, citiem – par līdzvērtīgu klubu attīstību, paaugstinot sportiskās konkurences līmeni Latvijas čempionātā. Arī par to, ka LBS biedru vairākums domstarpības basketbola sabiedrībā neuzskata par būtisku kavēkli attīstībai. 67 minūtes par Latvijas basketbola aktualitātēm. 00:00 - Treneru komisijas otrdienas sanāksmes rezultāts; 05:30 - Mūžīgais temats "latvietis vai ārzemnieks"; 10:50 - Latviešu mentalitāte kā šķērslis ārzemju trenerim; 14:25 - Biedru anketā izteiktais viedoklis par spēlētāju resursiem; 22:05 - Pašpārliecinātības izpausmes kā vīriešu izlases neveiksmes faktors; 31:50 - Ģenerālmenedžera amats; 36:35 - Galvenā trenera atlases kritēriji, finansiālais jautājums; 44:45 - LBS vadlīnijas jauniešu izlasēm; 55:25 - Vai vajadzīgs Latvijas basketbola superklubs?  

Kaspars ir atpakaļ ierindā, viņš vēlās Jūs visus redzēt tiešraidē. Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komanda Rīgas “Dinamo” šodien regulārā čempionāta mačā spēkosies ar vienības galvenā trenera Pētera Skudras savulaik vadīto Ņižņijnovgorodas “Torpedo”. Apspriedīsim, kas tikko notika un ko sagaidīt nākotnē no mūsu Dincīša.

"Saunas" UFC šovā uz sarunu par #UFC252 "Miocic vs Cormier" un savu MMA karjeru pievienojās arī profesionālais cīkstonis Madars "Latvian Express" Fleminas. Apspriedām arī cīņu sporta scēnu Lielbritānijā, gan arī to, kā būtu, ja UFC atļautu cīnīties "laķenēs". Seko podkāstam arī: Facebook / Youtube Music by hadrien / CC BY-NC

Iespējams ilgākā diskusija UFC podkāstu vēsturē par to, ko iesākt ar Dereku Bransonu. Apspriedām arī Lukes dominanci un vietu UFC, gaidāmo cīņu nakti "Lewis v Oleinik", kā arī šādas tādas baumas par vietējiem cīkstoņiem. Seko podkāstam arī: Facebook / Youtube Music by hadrien / CC BY-NC

Šoreiz atkal atgriežamies pie sporta tēmām. Ciemos uz podkāstu profesionāls Latvijas basketbolists Māris Ziediņš. Apspriedām kā Māris jau no bērnības ir fanojis par basketbolu un kā hobijs pamazām pārvērtās par ļoti nopietnu apmaksātu nodarbi. Māris dalās arī ar saviem sportista izaicinājumiem un kā tos ir izdevies pārvarēt. Support the show (https://www.buymeacoffee.com/atrodisavuba)

Pandēmijas laikā ierakstījām eskeipisma dienasgrāmatu, pārfrāzējot kāda koncertuzveduma nosaukumu. Runājām par filmām, kuras šajās nedēļās spējam un nespējam skatīties: izrādās, tās ir vai nu ļoti garas, vai ļoti īsas un nereti patīkami draņķīgas… Apspriedām arī Latvijas kino tuvāko nākotni, apkopojot iespaidus pēc Nacionālā Kino centra projektu prezentācijām, un pārrunājām straumēšanas platformu pēkšņo un absolūto uzvaru pār mūsu filmu skatīšanās paradumiem. Savās pārdomās par šo laiku dalījās arī mūsu kino draugi un kolēģi.

Apspriedām aktualitātes, izlozējām uzvarētājus konkursam, piezvanijām Bauksai un Iecavai un vēl visu ko.  Atbalsti podkāstu un trenējies audzēt lietas https://www.uzpalodzes.lv/     Jaunumi par podkāstu, aptaujas, izklaidējoši linki un bildes Bize Vaļā Facebook grupā - https://www.facebook.com/groups/291187881660532 Papildus epizodes, īpašas diskusijas un iespēja atbalstīt - https://www.patreon.com/BizeVala Stāstus, idejas, jautājumus un atbildes, bildes, audio failus mums sūtīt - bizevala@gmail.com

Apspriedām Fyre Festival, Supernovu, Vegānismu un Atkritumus. Jautājumus Liepiņam rakstiet uz bizevala@gmail.com

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par krīzi idejai par vienotu Eiropu. Quo vadis Eiropa? Pēdējos mēnešos vairākos kritiskos jautājumos Eiropas Savienības valstu vidū manāmāka kļuvusi šķelšanās, norobežošanās, un individuālo interešu aizstāvība, nevis vienprātība, atbalsts un saliedētība. Pieaugusi arī tendence dalībvalstīm vārdos un darbos pašu intereses likt augstāk nekā Eiropas Savienība pamatos izvirzīto solidaritāti, vai tā būtu attiekšanās pieņemt, ka bēgļu krīze ir viss Eiropas problēma, vai fakts, ka individuālu eirozonas valstu ekonomikas var tikt pilnībā pakļautas, tā sauktā, kopējā labuma vārdā. Apspriedīsim šī pēdējā laika fenomena iemeslus un to, vai Eiropas Savienība tiešām ir neatgriezeniski mainījusies.  Viesi studijā: Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka un Rīgas Stradiņa universitātes profesors starpkultūru komunikācijas eksperts Deniss Hanovs. Apjukusī (ne)vienotā Eiropas Savienība Nesen Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā piedāvāja apkopotus Eiropas Parlamenta deputātu viedokļus par Latvijas veikumu prezidentūrā Eiropas padomē un par karstākajiem pēdējā laika diskusiju jautājumiem – Grieķijas finanšu problēmas, situācija ar bēgļiem, arī Krievijas agresija Eiropā. “Jūs runājat tikai par starptautiskiem uzņēmumiem un lielajām korporācijām, bet kur paliek cilvēki?” Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram jautāja parlamentārietis Džanluka Buonanno no Itālijas. Norādot uz Vācijas un ES karogiem, viņš komentēja: “Es nevēlos mirt zem Vācijas karoga. Agrāk bija nacisms, tagad ir ekonomiskais nacisms.” Savukārt Parlamenta deputāte no Ungārijas Kristīna Morvai pārmeta dalījumu  pirmšķirīgās un otršķirīgās ES valstīs. Viskaismīgāk runāja britu eiroskeptiķis Pols Natals, kurš sacīja, ka Latvijas prezidentūra nav bijusi veiksmīga, jo tās paspārnē notikusi migrācijas un Grieķijas krīze. Šie EP deputātu viedokļi īsi ilustrē zināmas sabiedrības daļas domas par to, kāda noskaņa valda patlaban  Eiropas Savienībā, kuras devīze joprojām skan „Vienoti dažādībā”. Organizācijā, kuras tapšanas pamatideja pēc Otrā pasaules kara bija, ka valstīm Eiropā tik cieši jāsatuvinās ekonomiski, lai  trešais pasaules karš vairs nebūtu iespējams. Taču patreizējo krīzi Eiropā, kas ilgst jau daudzus gadus (daži analītiķi pat atzīst, ka šāda situācija esot bijusi visu laiku) raksturo dziļā fragmentācijas fāze, valstu nacionālās intereses pāri ES vienotības idejai – pieaugošais nacionālisms gan politikā, gan ekonomikā un, kā tiek norādīts – periodiska solidaritāte politiskā līmenī, bet tomēr – ne starp cilvēkiem. Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Ilvija Bruģe norāda, ka Eiropā vienmēr ir pastāvējuši savi nacionāli gan ekonomiskie, gan politiskie mērķi katrai no valstīm. Ieskaitot arī vecās, lielās dalībvalstis – Vāciju, Franciju, Lielbritāniju. Savukārt mazās valstis cita citu labāk saprot tās, kurām ir kopīga pagātnes pieredze un līdzīga identitāte. „Tur ir vēstures un zināmā mērā arī identitātes [kopīgas], jo galu galā gan Latvijai, gan Ukrainai ir kopīgs ārējais ienaidnieks. Kas Latvijai ar Grieķiju? Tāda nav. Tanī pat laikā Grieķijai ar Itāliju ir kopīgas imigrācijas problēmas. Grieķiju un Itāliju uztrauc tās lietas, kas notiek tālāk dienvidos. Kas mums patiesībā nemaz nav relevantas. Tās ir relevantas mums kā ES dalībvalstij, bet nav relevantas mums kā latviešiem. Jo mums tiešām – ja būsim godīgi – nevienam neinteresē grieķu bezdarbs, ja mēs uztraucamies par savu bezdarbu," analizē Bruģe. Rubrikā „Viedokļi": Ungārija sākusi celt sienu pie robežas ar Serbiju, lai pasargātu valsti no bēgļu pieplūduma, tikmēr valsts galvaspilsētā tūkstošiem cilvēku pulcējas protesta akcijā. Kas attiecas uz pašreizējo Eiropas imigrācijas krīzi, Ungārija atrodas salīdzinoši unikālā situācijā. Lielākā daļa imigrantu Ungārijā uzturas tikai vidēji divas dienas; pēc tam viņi dodas tālāk uz citām valstīm, kas nozīmē, ka imigrantu pieplūdums Ungārijā netiek izjusts tik akūti kā tas ir Grieķijā un Itālijā. Dienā Ungāriju šķērso ap diviem, trijiem tūkstošiem imigrantu, taču, ja Ungārijā atrastos visi imigranti, kuri ierodas Eiropas Savienībā – aplēses liecina, ka Ungārijai pēkšņi būtu jārod pagaidu mājvieta aptuveni 60 tūkstošiem cilvēku. Kā skaidro socioloģijas profesore Prinstonas universitātē Kima Leina Šepele  - līdz ar to Ungārijas nostāja un iebildumi pret atsevišķām Eiropas regulām ir diezgan saprotama. Un tā kā Ungārijas patvēruma meklētāju sistēma nav tik noslogota kā citās valstīs – valstij nemaz nav ne tik daudz telpas, ne arī personāla, lai tiktu galā ar lielu bēgļu skaitu, ja tas pēkšņi uzrastos. To, ka patlaban situācija nemaz nav tik drūma, uzsver arī jaunākās Ungārijas politiskās partijas dibinātājs Georgo Kovačs. Viņš skaidro, ka Ungārijas valdība bēgļu jautājumu zīmē daudz drūmākās krāsās nekā tas ir patiesībā: Ungārijā emigrācija ir daudz lielāka problēma nekā imigrācija, tādēļ valdībai būtu drīzāk jābūvē žogs uz Ungārijas/Austrijas robežas, lai atturētu ungāru izceļošanu” Lai apturētu nelegālo imigrantu plūsmu, Ungārijas karavīri tieši pirms nedēļas sāka pretrunīgi vērtētā žoga celtniecību gar Serbijas robežas. Pirmais posms tiek būvēts 180 kilometrus uz dienvidiem no Budapeštas un stiepsies 150 kilometru garumā. Kad žogs būs pabeigts, tas būs četrus metrus augsts. Ungārijas iekšlietu ministrs Sandors Pinters apgalvo, ka ar šī žoga celtniecību valdība aizstāv Eiropas Savienību un savas robežas, turklāt šis tāpat ir pagaidu risinājums.  „Mēs būvējam pagaidu žogu ko var nojaukt jebkurā brīdī. Un mēs to darām, jo šobrīd vienkārši nevaram savādāk reaģēt uz 80 tūkstošiem nelegālo imigrantu pieplūdumu, ” norāda Sandors Pinters.