Podcasts about profesion

Profesionálů z digitálních profesí se na sociálních sítích propaguje hodně. Mnohem méně ale narazíte na někoho, kdo se živí něčím jiný, co digitální vůbec není. Příkladem může být Denisa Chloupková, která se přes 3 roky věnuje abstraktní malbě obrazů, v Hustopečích u Brna má vlastní ateliér a ještě vedle toho 6 let budovala a v lednu prodala e-shop Degi handmade, který prodává vlastní svatební balíčky pro nevěsty a její tým na rozlučku se svobodou, a dále ještě pořádá networkingy pro ženy. Povídat si budeme o tom, jak se jí daří podnikat a jak vydělává peníze. Video rozhovoru najdete zde: https://rostecky.cz/maluje-obrazy-na-volne-noze-denisa-chloupkova-t54342 Toto je exkluzivní rozhovor pro moje předplatitele. V případě jakýchkoliv dotazů a připomínek mi neváhejte napsat na info@rostecky.cz. Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://rostecky.cz/upozorneni.

Začať cvičiť a zmeniť životný štýl neznamená len kúpiť si permanentku do fitka. Je to proces, ktorý siaha ďaleko za fyzický tréning.V tejto epizóde vítame Janu Balážovú – transformačnú koučku a counsellorku, ktorá nás zoberie na cestu, po ktorej prechádzajú klienti, keď sa rozhodnú pre zmenu.Rozprávame sa o pochybnostiach, emóciách, vnútornej motivácii, ale aj o tom, ako vytvoriť trvalú zmenu, ktorá vydrží.Ak ste sa niekedy pokúšali zmeniť svoj život a nevydržali – táto epizóda je pre vás.Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

Šoreiz raidījuma Piespēle centrālā tēma ir bokss. Par profesionālā boksa prieka brīžiem un arī ēnas pusēm sarunāsimies ar pašmāju labāko bokseri savā svara kategorijā Ralfu Vilcānu un viņa tēvu, arī treneri Normundu Varenbergu. Nedēļas topā: Latvijas vīriešu hokeja izlase pārbaudes spēlēs apmainās uzvarām ar Norvēģiju, izlasei nepievienosies Zemgus Girgensons un Miks Indrašis, bet palīgā steigs Rūdolfs Balcers un Dans Ločmelis; Latvijas 18 gadīgo un jaunāku puišu hokeja izlase pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā zaudē ASV; Kristaps Porziņģis un Bostonas “Celtics” sasniedz Nacionālās basketbola asociācijas izslēgšanas spēļu otro kārtu, pirmajā ar 4-1 pārspēja Orlando “Magic”, otrajā spēkosies ar Ņujorkas “Knicks”; Bobsleja izlasē briest pārmaiņas - Sandis Prūsis gatavs atstāt galvenā trenera amatu.

Viņi visi ir dzimuši pēc 1991.gada. Par viņiem saka – jaunie, daudzsološie. Saksofonists Aigars Raumanis, Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, režisore Ildze Felsberga un filozofs Toms Babincevs. Valsts svētku noskaņās interesējamies, kā jaunie mākslinieki sevi redz un izjūt šodienas kultūrtelpā un sabiedrībā kopumā. Saruna ar vienu no spožākajiem jaunākās paaudzes mūziķiem – saksofonistu Aigaru Raumani, kurš ir ne tikai vairāku starptautisku konkursu laureāts, bet arī šībrīža Latvijas radio 3 „Klasiska” rezidences mākslinieks. Studijā arī viens no šobrīd pamanāmākajiem jaunajiem aktieriem – Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, kurš par Krustiņa lomu Blaumaņa „Pazudušajā dēlā” saņēmis „Spēlmaņu nakts” balvu, un pats atzinis, ka šī loma ir pacēlusi pašapziņu profesionāli. Viņa purā arī „Četri balti krekli”. Lai arī viņa filmas taisa tikai beidzamos trīs gadus, tas netraucē jaunajai režisorei jau gūt atzinību un balvas. Nupat Ildzes Felsbergas dokumentālā filma „Sliktie dzīvnieki” īsfilmu festivāla „2ANNAS” saņēma Baltijas labākās īsfilmas balvu. Profesionāļi ir novērtējuši arī viņas diplomdarbu – īsfilmu „Kur saulīte nakti guļ?”. Skaidrojam arī, ko nozīmē būt jaunajam filozofam, izdot žurnālu „Tvērums” un pašam noteikt – ko rakstīt un ko, nē? To jautājam Tomam Babincevam.

Stále oblíbenější jsou různé dermální mobilní aplikace na kontrolu znamének, které provádí diagnostiku znaménka na základě fotky. Tyto aplikace mají své výhody i nevýhody a rozhodně není možné se na ně spoléhat.Všechny díly podcastu Doktorská rada můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Stále oblíbenější jsou různé dermální mobilní aplikace na kontrolu znamének, které provádí diagnostiku znaménka na základě fotky. Tyto aplikace mají své výhody i nevýhody a rozhodně není možné se na ně spoléhat.

Ožehavé a kontroverzní téma. Doping není jen o velkých svalech a lepších výkonech, nese taky mnoho zdravotních rizik o psychické stránce nemluvě. Trenér Jirka Vacek a Petr Havlíček se na téma o zakázaných látkách a růstových hormonech rozpovídali v tomto podcastu. 0:00 Úvod 3:16 Co to je doping? 4:50 Opravdu každý, kdo má svaly sype? 7:45 To, že užíváš anabolické látky, neznamená, že ti narostou svaly. 9:20 Má smyl užívat zakázané látky, když rekreačně cvičím? Jak to funguje?13:52 Jak doping působí na člověka? Zvyšují vše i agresivitu.16:12 Co se stane, když přestaneš sypat? 21:30 Mladí sportovci vůbec nemají informace, do čeho chtějí jít. 23:30 Aplikace anabolických látek je riziko samo o sobě. Zdravotní rizika.24:30 Pokrytectví, kdy chceme od sportovců víc.26:30 Profesionální sport je skutečně tvrdá práce.28:25 Né všichni sportovci užívají doping.31:20 Vyzkoušel si Petr nějaké látky? 33:30 Kdy vytěžíš nejvíc svalů, tak aby ti to zůstalo a bez látek?35:00 Cigarety, alkohol a doping, tak kde je rozdíl?38:00 Závěr

Domáce cvičenie, tréning s trénerom na diaľku alebocvičenie s osobným trénerom vo fitku – ktorá možnosť je pre vás najlepšia? V tejto epizóde rozoberáme výhody a nevýhody jednotlivých foriem tréningu, porovnávame motiváciu, výsledky aj efektivitu. Ak hľadáte ideálny spôsob, ako dosiahnuť svoje fitness ciele, nenechajte si to ujsť!Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

"Soļus tulkot nevajag! Par to esmu pārliecināts. Mana personīgā recepte ir šāda: man ļoti nepatīk uz izrādi atnākt pēdējā brīdī, kad skrienu, nedaudz kavēju un neesmu gatavs pašā izrādes sākumā tai pieslēgties un uztvert brīvi un atvērti. Vēl viena no lietām – neizvirzām pārāk lielas ekspektācijas! Atnākam uz izrādi kā atvērta, balta lapa, lai bez lielām ekspektācijām un dziļas analīzes to vienkārši baudītu. Tas reizēm ļoti labi palīdz," saka dejotājs, horeogrāds, arī scenogrāfs, pedagogs un Dejas balvas žūrijas priekšsēdētājs Dmitrijs Gaitjukevičs. Gaidot Dejas balvas pasniegšanas ceremoniju, kas 29. aprīlī risināsies koncertzālē "Cēsis", runājam par deju, dejas norisēm, dejas mākslas veidiem, virzieniem un uzzinām, kas būtisks nozarei. Signe Lagzdiņa: Sāksim ar lielajām balvām, kas jau zināmas: mūža balvas ieguvējas ir Baiba Rasma Šteina un Gunta Bāliņa. Dmitrij, vai izvēle par to, kam šogad piešķirt balvu par mūža ieguldījumu, bija sarežģīta? Vai arī viss jau bija skaidrs? Dmitrijs Gaitjukevičs: Tur viss bija skaidrs. Ļoti ātri nonācām pie viena kopsaucēja. Gribētu izmantot iespēju un vēlreiz mūsu žūrijas vārdā sveikt brīnišķīgās profesionāles, sava žanra pārstāves – Guntu un Baibu. Balva ir ļoti pelnīta un patīkami, ka tieši mums bija iespēja godināt abas dāmas. Vai varat divos teikumos pateikt – kāpēc tieši viņām pienākas balva par mūža ieguldījumu? Man šķiet, ka divos teikumos nesanāks. Jo katrai no šīm dāmām aiz muguras ir tik bagāta biogrāfija – visi lielie soļi, ko viņas ir paveikušas, sākot no savas izglītības, pēc tam ieguldījuma un attīstības gan pie mūsu skatuviskās tautas dejas, gan baleta mākslas. Nav iespējams to raksturot divos teikumos...  Paveiktais patiešām ir iespaidīgs un katram tādu mūžu var novēlēt! Bet vai jums jau ir kas zināms par pašu pasniegšanas ceremoniju? Vai arī žūrijas priekšsēdētājam un žūrijas locekļiem tas būs pārsteigums? Tas būs pārsteigums. Varēsiet atpūsties? Jā! Mums atsūtīja ielūgumus – būsim viesi un skatīsimies. Pirmo reizi, man šķiet, būsim skatītāja lomā. Būs interesanti! Vai visi darbi jau pabeigti, vai arī balsošana par nominantiem vēl priekšā? Nē. Vakar atnāca ziņa, ka viss ir parakstīts, pavisam droši – ar e-parakstiem. Viss jau ir izlemts.  Dejas balva tiek pasniegta reizi divos gados, līdz ar to periods, kas jums bija jāpiedzīvo žūrijas priekšsēdētāja amatā, bija patiešām vērienīgs. Divi gadi – 2023. un 2024. Jūsuprāt – tas ir labi, ka balva tiek pasniegta reizi divos gados, vai tomēr vajadzētu biežāk – reizi gadā? Nezinu... Šobrīd ir trešā reize, kad notiek šī ceremonija. Manā rīcībā nav precīzas statistikas par iepriekšējiem gadiem, bet šo divu gadu laikā bija 86 jaundarbi, ko mēs noskatījāmies. Salīdzinot ar "Spēlmaņu nakti", tas nav tik liels skaitlis, taču man tas šķiet diezgan optimāls, lai tas tomēr būtu biennāls notikums, nevis tiktu rīkots katru gadu. "Klasikā" īsi pēc Dejas balvas nominantu paziņošanas viesojās jūsu kolēģe Sintija Siliņa. Sarunā ar Orestu Silabriedi viņa atklāja, kā esat sadalījuši žanrus. Dejas balva taču ir tik plašs jēdziens. Dejot var tik dažādi. Dejot var menuetu un dejot var hiphopu…  Var arī nedejot un saukt to par deju... Sintija Siliņa: Mums ar gudru ziņu un savā ziņā arī ar eksperimentālu ziņu apvienoti četri žanri, jo divi no tiem – skatuviskā tautas deja un mūsdienu deja – darbojas profesionāli tās horeogrāfu, vadītāju un radošo risinājumu ziņā, lai arī izpildītāji nav profesionāli. Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka galaprodukts ir vērtējams profesionālā kontekstā. Orests Silabriedis: Kas tad ir tie, kas dejo laikmetīgo deju? Profesionāļi. Laikmetīgajā un arī klasiskajā dejā Latvijā iespējams iegūt augstāko izglītību un arī maģistra grādu, un arī teorētiski spēt sevi uzturēt tādā formā, ka tas nav tikai izglītības apliecinājums. Klasiskajā dejā ir vienkāršāk: mums ir baleta trupa, un tur arī faktiski 99 procenti dejotāju sevi realizē.  Tas, kas notiek Baltajā namā, tas tad arī ir viss, vai ne? Tā būtu atsevišķa saruna, un to mani kolēģi žūrijas locekļi – Lita Beiris un Erlends Ritenbergs – arī uzsver, ka ir žēl, ka tā: mums pietrūkst norišu spēlētāju, kas varbūt to variētu, jo Baltā nama baleta trupa var nodrošināt tik, cik tā spēj, tomēr arī baleta pasaulē ir dažādas paaudzes. Man, piemēram, vienmēr žēl noskatīties un pat domāt, kas notiek pēc tam, kad baletdejotājs sasniedz vecumu, kad viņš praktiski var aiziet izdienas pensijā. Bet ar to jau neizbeidzas mākslinieka fiziskās un mākslinieciskās iespējas! Tās var transformēties un būt ne mazāk uzrunājošas skatītājiem. Bet, runājot par laikmetīgo deju, šeit ir milzīgi daudz starptautisko platformu. Tā ir globāla kustība, kurai ir ļoti daudz tīklu, kur var gan sevi trenēt, gan īstenot, gan arī iegūt zināšanas; rezidēt, braukt atpakaļ, veidot darbus rezidencēs, kas ir ārpus Latvijas – ļoti daudz ir tādu iespēju. Un tad varbūt to salikt kopā tepat Latvijā. Signe Lagzdiņa: Sintija jau iezīmēja vairākas problēmas, reizē ieskicējot žanrus, ko jūs vērtējat. Tie ir tik dažādi žanri, tik krasa atšķirība – ir skolu beiguši dejotāji un ir brīvā laika pavadīšanas pulciņi. Kā to var salikt pa plauktiņiem? Šķiet, ka būtiskākais ir  saprast, ka katram žanram ir savi principi, savas stiprās puses, savi uzdevumi; katram savi spēles noteikumi. Protams, mēs vērtējam, un vērtēšana ir diezgan liels izaicinājums un atbildība. Man viens no svarīgajiem kritērijiem vērtēšanā ir darba mākslinieciskā vērtība: vai tas mani uzrunā? Jo cilvēks vairāk lasa, vairāk skatās, vairāk klausās, viņam ir vieglāk uztvert konkrēto darbu. Bet ir arī ļoti daudzas reizes, kad cilvēks bez lielas pieredzes konkrēto darbu sajūt, un tas viņu ietekmē. Tajā ir kas tāds, kas uzrunā, un to var saprast arī neprofesionāļi. Atbildot uz jūsu jautājumu, ir pilnīgi vienalga, vai tas ir profesionāļu vai neprofesionālu veikums – galvenais ir vēstījums. Mūsdienu dejas lauciņš šobrīd ir ļoti plašs. Mūsdienu deju grupu ir ļoti daudz, turklāt katrai deju grupai vēl ir apakšgrupas, kas saistītas ar dalībnieku vecumu. Vai skatāties arī bērnus un jauniešus, vai tomēr vērtējat pieaugušos dejotājus? Mūsdienu dejas kategorijā izvirzīti vairāki jauniestudējumi, kuros piedalījās jaunieši. Te atkal jārunā par kritērijiem, kā mēs vērtējam: vai mēs vērtējam tikai tehnisko sniegumu, vai arī māksliniecisko sniegumu un darba māksliniecisko vērtību. Mēģinām būt maksimāli objektīvi, tomēr daudzi no mums zina viens par otru, zina to stāstu, kas saistīts ar katru mākslinieku. Ir reizes, kad tas viss jāatmet malā un jādod ļoti skaidrs vērtējums tieši par konkrētajiem diviem gadiem. Piemēram, ir nominācijas, kurās mēs ļoti vēlamies atzīmēt kādu mākslinieku, kurš vairs nav aktīvs dejotājs, taču mēs visi viņu atceramies. Bet mums diemžēl jānoliek malā savas personīgās vēlmes un skaidri jāskatās uz divu gadu laika bildi un jāvērtē tikai tas, kas noticis šo divu gadu laikā. Vai varat dalīties ar kādām īpašām tendencēm, ko pamanījāt? Varbūt skatuviskajai tautas dejai kaut kas bijis īpaši raksturīgs tieši šo divu gadu periodā? Tā varētu būt stilizācija – deja kļūst vizuāli niansētāka, tai ir laikmetīgās dejas pieskaņa; manāma arī teātra mākslas klātbūtne. Otra lieta, ko var atzīmēt – tie ir autentiskuma meklējumi. Mums joprojām ir ļoti svarīgi atgriezties pie savām saknēm, iet dziļumā un atrast savu autentiskumu, kas, manuprāt, skatuviskajā tautas dejā atkal kļuvis vai joprojām ir svarīgs un nozīmīgs. Vēl manāma interese par reģionālajām īpatnībām. Turpretī mūsdienu dejā ir pilnīgi kaut kas cits? Mūsdienu dejai ir sociālo tīklu ietekme, "Tik Tok" ietekme. Te viss ir ātri, spilgti, fragmentāri, iedarbīgi – efekts tiek sasniegts uzreiz. Tā ka šeit ir nedaudz savādāk. Skatītāju daudzums aug, un mūsu mākslinieki piedalās lielās, lielās sacensībās; popularitāte aug un arī kvalitāte kļuvusi daudz, daudz spēcīgāka, daudz tehniskāka.  Sintija Siliņa mazliet ieskicēs par baletu, un tad mēs paturpināsim mazliet arī par to. Sintija Siliņa: Tas, kas pamainījās ar šo - divgadīgā sadarbībā ar Kultūras ministrijas Dejas padomi, kas ir ar konsultatīvu iedabu, kurā tiek vērtēti tikai šajos divos gados pirmizrādītie jaundarbi, ja mēs runājam par iestudējumu vai notikumu. Un tā izrādījās problemātika baletam: daļa no uzvedumiem, ko mēs redzam repertuārā, ir iepirkti, tie ir pārlikti, un tie nav unikāli veidoti trupai, un līdz ar to sanāca, ka tie netiek vērtēti. Un tas ir arī bijis ar nolūku - gan Dejas padome, gan žūrija to darījusi ar nolūku, paužot tādu kā signālu: mēs gribam jaundarbus. Mums ir horeogrāfi, mēs gribam dot iespēju, mēs gribam stiprināt un veicināt iekšējos resursus.  Sintija Siliņa labi paskaidroja, kāpēc bieži varbūt kādi baleta uzvedumi, kas daudziem droši vien šķiet spilgti, efektīgi, tomēr netiek līdz Dejas balvai. Jūs skatāties tikai uz jaunradi? Jā. Vai jūs no sava skatupunkta arī varat nedaudz komentēt baleta norises? Man ir grūti komentēt baleta norises. Daļēji piekrītu Sintijai: arī man gribas, lai Latvijā būtu lielāka iespēja māksliniekiem būt ne tikai izpildītājiem, bet lai brīdī, kad viņu dejotāja karjera tuvojas noslēgumam, viņi varētu turpināt radīt jauniestudējumus, radīt izrādes – būt horeogrāfi. Šis ir prakses jautājums, ko viņiem varētu dot Baltais nams – lai viņi praktizējas un kļūst par mūsu Latvijas turpmākajiem Latvijas lielajiem vārdiem, lielajiem horeogrāfiem, jo mums ir ļoti daudz talantīgu kolēģu, kuri pabeiguši Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un kuriem vienkārši trūkst prakses – nav iespēju, kur rādīt šīs izrādes. Tāpēc man ir diezgan grūti komentēt, bet daļēji piekrītu: man gribas, lai būtu vairāk Latvijas baleta horeogrāfu. Visbeidzot laikmetīgā deja. Te jūs esat liels eksperts. Laikmetīgās dejas norises ved ļoti dažādos virzienos. Var būt kino eksperimenti, var būt arī nekustīgs dejas uzvedums vai pilnīga abstrakcija, tāpat laikmetīgā deja satiekas ar cirka elementiem un dejām virvēs. Kas notiek laikmetīgās dejas žanrā? Kur ir tā robeža, kad priekšnesums vairs nav laikmetīgā deja? Man šķiet, ka nevajadzētu apstāties, jo laikmetīgās dejas pluss un stiprā puse ir tā, ka nav skaidru robežu un interpretācija ir ļoti plaša. (..) Tāpat kā restorānā – vienam garšo, vienam nē. Man šķiet, ar to ir viss pateikts. Tas ir brīnišķīgi, ka laikmetīgā deja ir tik plaša un tajā runa var būt par ļoti daudzām tēmām. Laikmetīgā deja var būt arī iekļaujoša: tajā var piedalīties cilvēki ar invaliditāti, kuri, ja skatāmies no baleta vai mūsdienu dejas viedokļa, tajās nevar piedalīties. Taču laikmetīgajā dejā viņi var sevi  realizēt, un tas ir brīnišķīgi! Tāpēc es laikmetīgo deju pagaidām neliktu rāmjos. Nezinu, kas notiks pēc kāda laika, taču pagaidām man šķiet, ka tas ir jauki. Dejas balvas žūrijas sastāvā ir arī Lība Bērziņa, kura rūpējas par to, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu vides pieejamība. Viņa ir māksliniece, mākslas terapeite, mākslas mediatore. Tas ir ar nolūku – lai arī šādus procesus vieglāk izvērtētu? Lība mums ir ļoti daudz palīdzējusi ar savu viedokli. Kad žanra eksperti nereti par dziļu ieiet savās lietās, Lība vienmēr skaidri pasaka savu viedokli, un ļoti bieži mēs tajā ieklausāmies. Dzirdēt viedokli no malas vienmēr ir atsvaidzinoši. Tad galu galā - kāds tad ir tas žūrijas sastāvs, lai visus šos dažādos deju žanrus tā objektīvi, pēc iespējas profesionāli novērtētu, žūrijā jābūt katras jomas pārstāvim. oreiz Dejas balvā katrā žanrā ir divi žūrijas pārstāvji. Tā iepriekš nebija?  Manuprāt, nebija. Manuprāt, bija katra žanra pārstāvis un neatkarīgais eksperts, kāds šobrīd ir Lība. Šos divus gadus vērtē deviņi cilvēki. Tas ir mazliet vieglāk – mēs varam savā starpā parunāties. Jo dialogs jau ir pats būtiskākais, lai kaut ko tādu izvērtētu un saprastu, kurp doties. Vai jūs jau zināt, kas notiek ar nākamā perioda žūriju? Paliek Sintija Siliņa, es nepalieku. Nāk klāt Kristīne Brīniņa, brīnišķīga laikmetīgās dejas horeogrāfe. Kopumā ir ļoti jauks, spilgts laikmetīgās dejas pārstāvju sastāvs.  Un nu vēl viens fragments no sarunas ar Sintiju Siliņu, kur viņa runā par abstrakciju un dejas saprašanu. Sintija Siliņa: Nav noslēpums, ka Latvijas kultūras patērētājs, ja runājam par skatuves mākslu, ir teātra virzīts, naratīva virzīts, skaidra vēstījuma virzīts. Lai viss ir ļoti ātri uztverams. Abstrakcija ir kas tāds, kas joprojām ienāk lēni un joprojām skaitās margināla. Te mums jāpievēršas vēl vienai lietai, kas mums izpaliek, jo mums nākas cīnīties ar to stigmu, ka tā ir līdzvērtīga māksla. Horeogrāfijai ir neskaitāmas tehnikas un veidi, tāpat kā mūzikas radīšanā vai vizuālās mākslas tehnikās. Un veidi, kā strādāt, būvējot horeogrāfisku materiālu – ko tu tajā ietilpini vai neietilpini –, arī ir vesela disciplīna. Taču nākas domāt par to, kā mani sapratīs skatītājs – vai atnāks, vai atkal nesūdzēsies, ka neko nesaprot... Vai jums arī šādas dilemmas dažkārt ir? Vai jūs uztraucaties par to, ka jūs un jūsu paveikto kādreiz nesapratīs? Liekuļošu, ja teikšu, ka mani neuztrauc tas, kā skatītājs uztvers manu darbu. Protams, ka domāju par to, jo es taču strādāju tam, lai manu veikumu kāds novērtē, skatās un esmu ļoti priecīgs par to, ka man vispār ir iespēja pateikt to, ko gribu pateikt, īstenot savas iekšējās intereses un izvērst tēmas, kuras man ir ļoti aktuālas. Esmu ļoti pateicīgs, ja varu to kādam parādīt.  Bet par to saprašanu – bieži vien jādomā abstrakti. Arī skatoties skatuvisko tautas deju, noder abstraktā domāšana. Bet nu tomēr: ja mēs gribētu patulkot kādus soļus, jums ir kādi pavedieni, ko jūs mums varat atklāt, ja dodamies uz kādu dejas izrādi? Kam pievērst uzmanību, ja ir tā sajūta, ka neko nesaprotu? Soļus tulkot nevajag! Par to esmu pārliecināts. Kā jau minēju: jo vairāk skatos un redzu, jo vieglāk uztvert. Mana personīgā recepte ir šāda: man ļoti nepatīk uz izrādi atnākt pēdējā brīdī. Kad skrienu, nedaudz kavēju un neesmu gatavs pašā izrādes sākumā tai pieslēgties un uztvert brīvi un atvērti. Tā būtu viena no lietām – ka neizvirzām pārāk lielas ekspektācijas: atnākam kā atvērta, balta lapa, lai bez lielām ekspektācijām un dziļas analīzes vienkārši baudītu. Tas reizēm ļoti labi palīdz. Jūsu padoms labi noderēs, arī dodoties uz koncertiem, teātri un operu! Bet vēl runājot par teātri. Jūs pats darbojaties dažādos teātros: ir izrādes, kurās iedzīvināts jūsu solis. Viena no izrādēm ir Latvijas Nacionālā teātra iestudējums "Ilgu tramvajs". Jā, tā bija ļoti jauka sadarbība ar Pēteri [Krilovu], kurš māk uzaicināt mākslinieku savā komandā tā, ka tikai tad, kad esi nolicis klausuli, saproti, ka esi jau piekritis. (smejas) Sarunas laikā tu runā par to darbu, it kā nekādi termiņi un uzdevumi īsti neatskan, bet pēc tam tu saproti, ka viss – tu esi iekšā, tu jau esi piekritis… Man ļoti patīk vērot, kā strādā Pēteris, un šī bija fantastiska pieredze redzēt arī, kā aktieri klausās un strādā. Redzēju katru mēģinājumu – brīnišķīgo aktieru darbu un viņu sniegumu. Tas bija ļoti, ļoti vērtīgs process. Maija Doveika un Jana Lisova pirmizrādes banketā esot uzsaukušas mazo tostu, kurā viņas man pateicās par neredzamo kustību... Tas bija ļoti liels kompliments, jo izrādē ne vienmēr ir deja – ir arī tādi risinājumi, ko skatītājs neasociēs ar deju. Tas bija ļoti patīkams kompliments. Ļoti, ļoti laba sadarbība, laba, dziļa, emocionāla izrāde – iesaku visiem!

Web už dávno nie je jednorazový projekt, ktorý po spustení žije vlastným životom. Čoraz viac firiem prechádza na model Website as a Service (WaaS) – predplatné, ktoré zahŕňa nielen tvorbu, ale aj dlhodobú správu, technickú podporu, úpravy dizajnu či marketingové prídavky. V rozhovore zaznievajú praktické príklady, prečo je WaaS výhodnejší než klasický projekt, ako funguje férový prístup k vlastníctvu dizajnu, aj prečo sa WordPress môže stať časovanou bombou. Ak chcete, aby váš web rástol spolu s vaším biznisom a nie zostarol na šablóne z roku 2014, toto je smer, kam sa pozrieť. Viac o tejto problematike nám povedal Vilém Arbeit, CEO Sharkani.https://www.ecommercebridge.sk/Webova-stranka-ako-sluzba-WaaS00:00 Úvod02:23 Čo znamená služba Website as a service (WAAS)?04:50 Aký je rozdiel od webu na splátky? 09:02 Je tento prístup vo svete bežný? 17:58 Porovnanie oproti klasickému WordPressu21:56 Spravujú v Sharkani v rámci paušálu aj kampane? 25:26 Ako k tomu pristupujú noví ľudia v spoločnostiach? 29:42 Budú takto o 5 rokov fungovať všetky weby? 31:36 ZáverEcommerce Bridge SK: https://www.ecommercebridge.sk/Ecommerce Bridge CZ: https://www.ecommercebridge.cz/Sledujte nás na sociálnych sieťach ⬇️LinkedIn:SK https://www.linkedin.com/company/ecommerce-bridge-slovensko/CZ https://www.linkedin.com/company/ecommerce-bridge-cesko/Facebook:SK https://www.facebook.com/ecommercebridgeslovenskoCZ https://www.facebook.com/EcommerceBridgeCeskoTwitter:SK https://twitter.com/ecommbridgeskCZ https://twitter.com/ecommbridgecz

Lenka Sedláčková // Mt 14, 28 - 29

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas 17. epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Žanis Peiners (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:02:23 – šodien raidījumā; 0:02:24 – 0:43:25 – māņticība un rutīnas sportā; 0:44:22 – 1:15:17 – sportistu māņticības, veterāni profesionālajā un amatieru sportā.

Raidījumā Piespēle saruna par šosejas riteņbraukšanu, studijā viesojas viens no daudzsološākajiem jaunajiem Latvijas sportistiem Georgs Tjumins. Viņš nesen parakstīja līgumu ar vienu no spēcīgākajām Eiropas junioru komandām, ar cerību jau tuvākajos gados ievērojami veicināt savu izaugsmi un kļūt par profesionālu braucēju. Nedēļas topā: Latvijas hokeja izlase aizvadījusi divas pārbaudes spēles pret Somiju, pēc tām daudz savainoto; Par Latvijas čempioniem volejbolā pēc astoņu gadu pārtraukuma kļūst “Robežsardze/Rīga”, savukārt hokeja virslīgā triumfē “Mogo”/RSU; “VEF Rīga” kļūst par Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas čempioniem, “TTT Rīga” klusi triumfē Latvijas Sieviešu basketbola līgā; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Latvijas Radio intereses sāk pārbaudi par Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora Aleksandra Samoilova piedalīšanos komercreklāmās.

V tejto epizóde sa zameriame na svalové slučky – fascinujúci tréningový nástroj, ktorý môže výrazne obohatiť váš tréningový plán. Naša odborníčka, fyzioterapeutka Dominika Jobová, vám vysvetlí, čo svalové slučky vlastne sú, aké majú výhody a kedy ich je dobré zakomponovať do svojich cvičení. Preberieme tiež niektoré možné nevýhody a naučíme vás, ako ich správne využiť, aby ste dosiahli maximálne výsledky. A kto to celé vlastne vymyslel?

Marek Audy se svým týmem nedávno objevil největší termální jezero světa, spoluobjevil i jeskyně na výpravě ve Venezuele a úspěchů má za sebou víc. „Speleologie je vždy týmová. Nikdy to není jednotlivec, který jeskyně objevuje,“ zdůrazňuje pro Český rozhlas Plus speleolog, fotograf a autor Marek Audy. V pořadu Leonardo Plus přibližuje, jak chodí náhodě naproti a co na to říkají jeho kolegové. Všichni jsou přitom dobrovolníci. „Profesionální tým žádný stát nemá,“ doplňuje.Všechny díly podcastu Leonardo Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Drony nejsou jen hračky. Průmyslové modely roky pomáhají s osíváním polí, záchranářskými pracemi nebo sledováním situací při hasičských zásazích. Profesionální drony v Česku prodává společnost Telink, jejíž jednatel, Jaroslav Řešátko, v Podcastu Živě popisuje, jak čínské DJI ovládlo trh a jak v Evropě legislativa brání širšímu využití dronů v zemědělství.01:06 – Od RC modelů ke dronům03:32 – Průmyslové drony08:40 – Jak DJI ovládlo trh16:37 – Registrace pilotů

V tejto epizóde sa pozrieme na najčastejšie zdravotné problémy, s ktorými sme vám v roku 2024 pomáhali vo fyzioterapii. Bolesť chrbta, kĺbov, dôsledky sedavého životného štýlu či rehabilitácia po operáciách – to všetko sú témy, ktoré ovplyvňujú náš každodenný život. Zistíte, aké sú najčastejšie príčiny týchto ťažkostí, ako ich riešiť a predchádzať im v budúcnosti. Preberieme aj mýty o fyzioterapii a poradíme, kedy je ten správny čas vyhľadať odborníka. Ak sa chcete cítiť lepšie a hýbať bez bolesti, táto epizóda je práve pre vás!Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:48 Rozhovor s herečkami Naďou Konvalinkovou a Libuší Švormovou08:04 Módní trendy s Jitkou Šedovou a jarní dámské šaty12:14 Jana Volencová, koučka pořádku v domácnosti: jak začít s úklidem a pořádkem 17:01 Kosmetický rádce a trendy v líčení pro novou sezónu20:32 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku22:08 Gratulace herečce Evě Hruškové k narozeninám

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:48 Rozhovor s herečkami Naďou Konvalinkovou a Libuší Švormovou08:04 Módní trendy s Jitkou Šedovou a jarní dámské šaty12:14 Jana Volencová, koučka pořádku v domácnosti: jak začít s úklidem a pořádkem 17:01 Kosmetický rádce a trendy v líčení pro novou sezónu20:32 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku22:08 Gratulace herečce Evě Hruškové k narozeninám

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:48 Rozhovor s herečkami Naďou Konvalinkovou a Libuší Švormovou08:04 Módní trendy s Jitkou Šedovou a jarní dámské šaty12:14 Jana Volencová, koučka pořádku v domácnosti: jak začít s úklidem a pořádkem 17:01 Kosmetický rádce a trendy v líčení pro novou sezónu20:32 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku22:08 Gratulace herečce Evě Hruškové k narozeninám

Profesionální golfistka Jana Melichová, dvojnásobná šampionka Ladies European Tour, byla hostem podcastu Pavla Štrunce. Melichová na podzim prodělala operaci ploténky a nyní tam řeší návrat na profesionální okruh. „Najednou řešíte nejen návrat, ale i to, co bude, když se to nepovede,“ říká. Náklady na sezónu se tak v jejím případě přesunuly především do oblasti fyzioterapie a rekonvalescence.„Někdy se skoro stydím říct, že se živím golfem,“ přiznává Melichová v rozhovoru a mluví o tom, že má sport v Česku komplikovanou pověst a nálepku sportu pro vyšší třídu, což podle ní může některé potenciální partnery odradit. „Pro některé firmy je to pořád sport horních deseti tisíc. Slyšela jsem to i napřímo, že se jim nechce sponzorovat něco, co považují za zábavu bohatých,“ popisuje.Sponzoring tak často závisí na tom, zda konkrétní firma nebo její klientela mají ke golfu vztah. „Naštěstí mám partnery, kteří mě podporují a věří mi,“ dodává.Kolik stojí sezóna na Ladies European Tour? Podle Melichové se může vejít do půl milionu korun, pokud si hráčka vše zařizuje sama a jede ve velmi úsporném režimu. Ale pokud to má být profesionální výkon na špičkové úrovni, s týmem a plnou přípravou, náklady se rychle šplhají přes 1,5 až 2 miliony korun ročně. „Když chci mít kolem sebe tým lidí, který mi pomáhá nejen nosit hole, ale i strategicky, je to úplně jiná liga,“ říká golfistka.

Růže jsou královny květin a aby nám také královsky kvetly, je třeba jim v průběhu roku věnovat potřebnou péči. A právě to je tématem Poradny s Petrem Filipcem z Růžové školky ve Fryčovicích.Všechny díly podcastu Poradna můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Růže jsou královny květin a aby nám také královsky kvetly, je třeba jim v průběhu roku věnovat potřebnou péči. A právě to je tématem Poradny s Petrem Filipcem z Růžové školky ve Fryčovicích.

Maximálny progres, minimálne zranenia: to prináša spolupráca fyzioterapeuta a osobného trénera. Je to niečo, na čom si vo FitNation už niekoľko mesiacov dávame extrémne záležať a našu spoluprácu trénerov vo FitNation a fyzioterapeutov vo FitNation si nevieme vynachváliť. Ako funguje tím tréner & fyzioterapeut?Prečo je táto spolupráca u nás rýchla?Ako vyzerajú diagnostiky u trénera a fyzioterapeuta?Toto všetko sa dnes dozviete. Vypočujte si ďalšiu našu epizódu a veríme, že sa niečo zaujímavé aj dnes dozviete.Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:44 Rozhovor s herečkou Simonou Stašovou06:01 Módní trendy s Jitkou Šedovou jsou určené především mužům10:05 Umělou inteligencí vytvořené nitrooční čočky pomáhají v hradecké fakultní nemocnici 14:55 Jaký vliv má hromadění věcí na naši psychiku19:18 Expert na etiketu Daniel Šmíd odpoví na vaše dotazy24:34 Kosmetický rádce představí nejnovější úpravy obočí27:40 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:44 Rozhovor s herečkou Simonou Stašovou06:01 Módní trendy s Jitkou Šedovou jsou určené především mužům10:05 Umělou inteligencí vytvořené nitrooční čočky pomáhají v hradecké fakultní nemocnici 14:55 Jaký vliv má hromadění věcí na naši psychiku19:18 Expert na etiketu Daniel Šmíd odpoví na vaše dotazy24:34 Kosmetický rádce představí nejnovější úpravy obočí27:40 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:44 Rozhovor s herečkou Simonou Stašovou06:01 Módní trendy s Jitkou Šedovou jsou určené především mužům10:05 Umělou inteligencí vytvořené nitrooční čočky pomáhají v hradecké fakultní nemocnici 14:55 Jaký vliv má hromadění věcí na naši psychiku19:18 Expert na etiketu Daniel Šmíd odpoví na vaše dotazy24:34 Kosmetický rádce představí nejnovější úpravy obočí27:40 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:44 Rozhovor s herečkou Simonou Stašovou06:01 Módní trendy s Jitkou Šedovou jsou určené především mužům10:05 Umělou inteligencí vytvořené nitrooční čočky pomáhají v hradecké fakultní nemocnici 14:55 Jaký vliv má hromadění věcí na naši psychiku19:18 Expert na etiketu Daniel Šmíd odpoví na vaše dotazy24:34 Kosmetický rádce představí nejnovější úpravy obočí27:40 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku

Kultūras notikumi Rīgas Kultūras pilī VEF , Ziemeļblāzma, Mežaparka “Brāļu Kokaru zāle” Par producēšanu, ansambļu vadīšanu. Profesionālu dziedāšanu.

Kādēļ vērtīgi darbinieki aiziet no uzņēmumiem un kā to novērst? Kādas prasmes un attieksme veicina sekmīgu profesionālo izaugsmi? Šajā epizodē tiekamies ar karjeras kouču Santu Līci-Krūzi, lai runātu par cilvēkprasmēm, kas būtiskas gan darba devējiem, gan darbiniekiem.Uzzināsi, kā nepieļaut darba devēju biežākās kļūdas, zaudējot savus labākos darbiniekus. Izpratīsi būtiskākos faktorus, kas ietekmē darba attiecības, profesionālo izaugsmi un ilgtermiņa apmierinātību ar karjeru. Tā ir ilūzija, ka "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs". Uzzināsi par prasmēm, kas nepieciešamas darbiniekiem, lai veiksmīgi veidotu savu karjeru mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Santa dalās ar vērtīgiem novērojumiem un praktiskiem padomiem, kā atpazīt tuvojošos profesionālo izdegšanu, kā rīkoties, saskaroties ar pretestību darbā, un kādas cilvēkprasmes kļūs arvien nozīmīgākas nākotnē.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētās saites atradīsi 220. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:43 Tendence neredzēt iespējas sev apkārt, savā esošajā darba vietā6:49 Kāda šobrīd ir situācija darba tirgū Latvijā, faktori, kas to ietekmēs arī nākotnē8:27 Riski un iespējas, savā darbā pielietojot Mākslīgo Intelektu (AI)12:51 Signāli, kas norāda, ka drīz sekos neapmierinātība un izdegšana. Iespējamie risinājumi, kā to apturēt18:33 Ko darīt, ja cilvēks dara savu sirdsdarbu, bet atduras pret kolēģu un sistēmas pretestību22:14 Profesionālis, kurš cenšas palīdzēt visiem – idejas, kā sevi nepārslogot25:49 Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem: ps.lv/jauda26:49 Kas ir supervīzija un kā tā var palīdzēt savas jomas speciālistiem29:56 Kādi ir iespējamie risinājumi, lai tiktu pie supervizora konsultācijas32:48 Cilvēki, darbinieki ir resurss. Tuvredzīgs ir tas uzņēmējs, kurš nerūpējas par šo savu resursu36:09 Ilūzija: "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs"39:37 Kādas soft skills jeb cilvēkprasmes būtu vērtīgi uzlabot katram profesionālim43:42 Risinājumi speciālistiem, kuriem vienīgais karjeras kāpums šķiet kļūt par vadītājiem, kas, savukārt, viņus neinteresē47:36 Ko darīt ar sajūtu, ka darbā vairs nav interesanti51:02 Viena no galvenajām kvalitātēm, ko nākotnē novērtēs darba devēji55:49 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu56:49 Kādas profesijas varētu būt īpaši pieprasītas nākotnē58:36 Kā apturēt “profesionālo vīšanu”1:03:15 Kad gribi rezultātu, bet nevēli

Náš e-mail ho zastihol na púšti v Saudskej Arábii. Je o ňom známe, že za fotografiou je ochotný ísť prakticky kdekoľvek. Filip Hrebenda sa zamerivana na umeleckú fotografiu krajiny, najmä však horských oblastí. Od detstva ho fascinovali hory a divoká príroda. Získal viaceré ocenenia a jeho tvorba bola publikovaná v najväčších médiách po celom svete. O turistike a fotení, ale aj o fotografických expedíciách, ktoré organizuje sa s ním porozprávala Eva Viteková.

Tā kā Latvija ir buferzona starp Austrumiem un Rietumiem, politiskās aktualitātes kārtējo reizi liek runāt par nebeidzamu tēmu – identitāti, šoreiz dizainā un arhitektūrā. Latviskā identitāte un nācijas identitāte: vai starp tām var likt vienlīdzības zīmi? 20. gadsimta 50. gados Ziemeļvalstis apzināti konstruēja zīmolu "skandināvu dizains", vienojoties par tā kritērijiem – funkcija, lakoniska, moderna forma un dabiski materiāli. Kādi šodien varētu būt Latvijas dizaina un arhitektūras identitātes stūrakmeņi? Ciktāl apzināties piederību palīdz dekoratīvi instrumenti, kas sabiedrībā, iespējams, ir vieglāk uztverami? Vai identitātes meklējumos ir vieta ironijai un humoram? Kam jānotiek valstiskā līmenī, lai mēs "sadotos rokās", identitāti apzināti veidojot? Uz Ilzes Martinsones jautājumiem atbild dizainere Dārta Apsīte, arhitekte Liene Adumāne-Vāvere un dizaina žurnāliste Veronika Viļuma.

Lektor a šéfkuchár Ľuboš Mego varil v michelinských reštauráciach, do ktorých sa prepracoval z úplne inej profesie ako by ste čakali. Dnes sa snaží o to, aby skutočne dobré a zdravé jedlo mali deti aj v školských jedálňach a prevádzkuje komunitnú kuchyňu. Dnes s Darinou Mikolášovou rozoberali nielen jedálniček pre deti, ale pokúsili sa naučiť variť chutnejšie a zdravšie v spoločnosti profesionála, ktorý sa v tejto oblasti vzdeláva a rád odovzdáva svoje skúsenosti ďalej. Rozoberali stav školského stravovania na Slovensku a v Európe, I osobné skúsensoti so stravovaním detí v rodinách a školách.

„Práce u hasičů není jednoduchá, kdo si k ní přičuchl, ví, že to bývá těžké a někdy ještě těžší. Ale taky je tam spousta výborných chlapů, se kterými zažijete hodně srandy,“ říká Jan Huňat. S jednotkou dobrovolníků z Hustopečí nad Bečvou byl 28. února první u vykolejeného vlaku s benzenem.

Baseball patří v USA k národním sportům, a tak do Ameriky vyrazil před pár dny nabrat zkušenosti také český reprezentační tým. Tréninkového soustředění se zúčastnilo 23 hráčů a 7 trenérů. Zakotvili na Floridě, kde v příjemných skoro 30 stupních během 8 dnů sehráli 5 zápasů s profesionálními týmy nižší Minor League. Na hřiště vybíhali v modrých dresech s nápisem Česko, které navíc pomohou financovat výjezd českého baseballového dorostu na mistrovství světa na Tchaj-wanu.

Baseball patří v USA k národním sportům, a tak do Ameriky vyrazil před pár dny nabrat zkušenosti také český reprezentační tým. Tréninkového soustředění se zúčastnilo 23 hráčů a 7 trenérů. Zakotvili na Floridě, kde v příjemných skoro 30 stupních během 8 dnů sehráli 5 zápasů s profesionálními týmy nižší Minor League. Na hřiště vybíhali v modrých dresech s nápisem Česko, které navíc pomohou financovat výjezd českého baseballového dorostu na mistrovství světa na Tchaj-wanu.Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Profesionální kariéru zatím hokejista Jaromír Jágr neukončil, tu reprezentační už ano. V národním týmu nastupoval 25 let, během kterých si zahrál na deseti světových šampionátech a pomohl vybojovat čtyři medaile, včetně dvou titulů v letech 2005 a 2010. Své působení v reprezentaci orámoval góly do sítě Finů, tím posledním se loučil před domácím publikem.

Krev nelze uměle vyrobit, proto je tak nesmírně důležitá. Každý z nás v potřebuje za život v průměru pětkrát krevní transfuzi a čtrnáctkrát lék vyrobený z krve. Přitom dobrovolných dárců v České republice dlouhodobě klesá.

Vrahovia jej z väznice neposielajú odškodné určené súdom. Matka zavraždenej Martiny Kušnírovej sedem rokov po vražde hovorí, že treba bojovať za spravodlivosť, a to aj na protestoch. Opozíciu vyzýva, aby sa spojila, lebo osobné spory pomáhajú Robertovi Ficovi. O Zlatici Kušnírovej málokto vie, že sa živí ako profesionálny rodič a v jej domácnosti sa vystriedalo už sedem detí z domovov. Aká je to práca?V rozhovore so Zlaticou Kušnírovou sa dozviete:– od 1. minúty – že mocní sú ešte drzejší a arogantnejší ako v čase vraždy;– od 2:00 – ako opozícii odkazuje, aby sa spojila a spolupracovala, inak pomáha Ficovi;– po 2:30 – za čo treba bojovať;– od 4:00 – že vládna koalícia sa podľa nej bojí Mariana Kočnera a jeho možných výpovedí;– po 5:00 – prečo niektorí ľudia nevidia problém vo vláde Smeru;– od 6:00 – či sa ľudí v Gregorovciach dotkla vražda a či podľa toho volia;– po 6:30 – ako Robert Fico klamal o Jánovi Kuciakovi;– po 7:00 – ako vníma Bombica a iných, ktorí útočia na novinárov;– od 9:00 – že neverí Robertovi Ficovi, že má iné informácie o vražde;– po 10:00 – ako jej vrahovia z väznice neplatia odškodné;– od 11:30 – či je v prípade vraždy niečo nové;– po 12:00 – ako je nespokojná so sudcami a uvíta, ak sa zmení senát;– od 13:30 – či je pripravená na to, že súd môže opäť Kočnera oslobodiť pre nedostatok dôkazov;– po 14:30 – že dôkazy sú podľa nej silné, len ich treba prečítať správne;– od 15:00 – ako verí, že v prípade vraždy by mali figurovať aj ďalší ľudia;– po 17:00 – že priamy dôkaz proti Kočnerovi by sa dal získať od Aleny Zsuzsovej;– od 18:30 – akú úlohu zohralo pri vyšetrovaní vraždy jej profesionálne rodičovstvo;– po 20:00 – ako sa dostala k práci profesionálneho rodiča;– po 20:50 – v čom spočíva táto práca;– od 21:45 – koľko detí sa už u nej doma vystriedalo;– po 22:50 – ako ju rozčúlil náš podcast o filme Profesionálny rodič;– od 24:00 – aká náročná je to práca a že to naozaj málokto robí pre peniaze;– po 25:00 – či ide väčšinou o rómske deti a či to hrá nejakú úlohu;– od 26:00 – či je profesionálnych rodičov málo a prečo to robia väčšinou starší ľudia;– po 27:00 – či by takúto prácu niekomu odporúčala, ak chcú pomáhať deťom.

Vrahovia jej z väznice neposielajú odškodné určené súdom. Matka zavraždenej Martiny Kušnírovej sedem rokov po vražde hovorí, že treba bojovať za spravodlivosť, a to aj na protestoch. Opozíciu vyzýva, aby sa spojila, lebo osobné spory pomáhajú Robertovi Ficovi. O Zlatici Kušnírovej málokto vie, že sa živí ako profesionálny rodič a v jej domácnosti sa vystriedalo už sedem detí z domovov. Aká je to práca?V rozhovore so Zlaticou Kušnírovou sa dozviete:– od 1. minúty – že mocní sú ešte drzejší a arogantnejší ako v čase vraždy;– od 2:00 – ako opozícii odkazuje, aby sa spojila a spolupracovala, inak pomáha Ficovi;– po 2:30 – za čo treba bojovať;– od 4:00 – že vládna koalícia sa podľa nej bojí Mariana Kočnera a jeho možných výpovedí;– po 5:00 – prečo niektorí ľudia nevidia problém vo vláde Smeru;– od 6:00 – či sa ľudí v Gregorovciach dotkla vražda a či podľa toho volia;– po 6:30 – ako Robert Fico klamal o Jánovi Kuciakovi;– po 7:00 – ako vníma Bombica a iných, ktorí útočia na novinárov;– od 9:00 – že neverí Robertovi Ficovi, že má iné informácie o vražde;– po 10:00 – ako jej vrahovia z väznice neplatia odškodné;– od 11:30 – či je v prípade vraždy niečo nové;– po 12:00 – ako je nespokojná so sudcami a uvíta, ak sa zmení senát;– od 13:30 – či je pripravená na to, že súd môže opäť Kočnera oslobodiť pre nedostatok dôkazov;– po 14:30 – že dôkazy sú podľa nej silné, len ich treba prečítať správne;– od 15:00 – ako verí, že v prípade vraždy by mali figurovať aj ďalší ľudia;– po 17:00 – že priamy dôkaz proti Kočnerovi by sa dal získať od Aleny Zsuzsovej;– od 18:30 – akú úlohu zohralo pri vyšetrovaní vraždy jej profesionálne rodičovstvo;– po 20:00 – ako sa dostala k práci profesionálneho rodiča;– po 20:50 – v čom spočíva táto práca;– od 21:45 – koľko detí sa už u nej doma vystriedalo;– po 22:50 – ako ju rozčúlil náš podcast o filme Profesionálny rodič;– od 24:00 – aká náročná je to práca a že to naozaj málokto robí pre peniaze;– po 25:00 – či ide väčšinou o rómske deti a či to hrá nejakú úlohu;– od 26:00 – či je profesionálnych rodičov málo a prečo to robia väčšinou starší ľudia;– po 27:00 – či by takúto prácu niekomu odporúčala, ak chcú pomáhať deťom.

Raidījumā pievēršamies mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļai, kas aizpilda tik lielu daļu no diennakts laika - darbam. Pētījumi rāda, ka cilvēka psiholoģiskā un fiziskā veselība ievērojami cieš ne tikai no visiem zināmās izdegšanas pārslodzē, bet arī no nespējas realizēt savas ambīcijas un darīt darbu, kas sagādā gandarījumu. Kas notiek ar mums, kad esam puzles gabaliņš nepareizā puzlē? Ko mūsu prātam un ķermenim nodara stagnācija profesionālajā dzīvē? Vai klusā atlaišana ir terors, ko mēdz piekopt pret darbiniekiem arī Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. "Izdegšana ir process," norāda Marija Ābeltiņa. "Hronisks stress ir izdegšanas pamatā," atzīst Ivars Vanadziņš un piebilst,izdegšanā ir arī ļoti sarežģīta lieta. "Troksnis vai ķīmija mūs ietekmē visus vienādi. Skaļumā būs sabojātas ausis. Savukārt stress - vienam tas ir un otram tas nav. Katram noteikti ir bijuši darba kolektīvi, ģimenes vai kaut kādi draugi, kur ir vienāda situācija un cilvēki reaģē... Vienam tas ir - par ko tu vispār cepties? Otrs ir gandrīz sajucis prātā. Un ir pilnīgi vienāda situācija. Trokšņa gadījumā visiem būtu mazliet bojātas ausis, stresa gadījumā - viens tiek galā, vienam ir tās stratēģijas vai spēja, vai tā kompetence, vai treniņš, vai vai dzīves pieredze, otram viņa nav," analizē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa kādā intervijā ir teikusi, ka problēma ir tajā, ka izdegšana nenotiek tā pēkšņi, vienā dienā. Vai tas nozīmē, ka paši nemaz nespējam fiksēt, kad sākas izdegšana? "Domāju, ka tas ir arī atkarīgs no tā, kādā kontaktā mēs esam ar sevi. Vai mēs vispār esam pieraduši, ka jaunieši saka - "iečekoties sevī", ieklausīties sevī. Un vai mēs ņemam par pilnu to, ko mēs dzirdam par sevi, vai to, ko mēs redzam. Jo dažkārt man cilvēki ir teikušu tā: Marija, es saprotu, ka man sen jau "jumts deg un ir nobraucis", bet ko darīt, jāuzņem lielāks ātrums. Ja es apstāšos, tad man būs tas viss jārisina," pieredzē dalās Marija Ābeltiņa. "Es pēc kaut kādas inerces vēl varu kustēties. Protams, ka izdegšanas pazīmes, ja mēs paskatāmies trīs tos klasiskos veidus, ka spēki izsīkst, ka mēs paliekam tādi īgņas, mums nepatīk tas, ko mēs darām, ar ko mēs esam kopā, un mums tā produktivitāte samazinās, tad tas nenotiek vienā dienā, ka mēs esam tādi totālākie grinči vai mēs esam soli super izsīkuši, ka nevaram piecelties no gultas, vai mēs vienkārši pieļaujam kļūdu pēc kļūdas, tā jau nenotiek." Ivars Vanadziņš norāda, ka oficiālie dati liecina, ka izdegšanas sindroms pieaug, lai arī to nav viegli diagnosticēt. "Dati nav iepriecinoši un ir visi priekšnosacījumi, lai tā būtu nākamā epidēmija, līdzīgi kā tas ir daudzās valstīs. Un lai tā nebūtu, droši vien ir gan šādi raidījumi, gan citādi raidījumi, gan mācības, gan viskautkas. Arī individuālā līmenī, arī darba devēja līmenī tomēr par to ir stipri vairāk jārunā. Jo mums tā stigma ir, ja es salauzu kāju, to es saprotu, ka tā ir problēma, nevar nākt uz darbu, bet tu jūties slikti, nejūties novērtēts, nejūties tur vēl kaut kāds, kas tā tagad ir par simulešanu. Rokas, kājas kustās, nāc!" komentē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa atklāj, ka kādās mācībās viņai vaicāts, vai tiešām darbā būtu jājūtas labi. "Es aizdomājos, ka mēs pirmām kārtām paši nododam publiskajā sektorā strādājošajiem, ka tev jābūt pārstrādātam, jābūt ar pārgrieztām acīm, tādam kā izsīkušam, tad tu esi pierādījis, ka tu strādā. Kas ir pilnīgi, man liekas, kaut kas ačgārns. Un arī tas, ko mēs arī paši no sevis varbūt sagaidām," vērtē Marijā Ābeltiņa. "Pārstrādāšanās ir viens no veidiem, kas ved līdz izdegšanai. Un mēs kļūstam neefektīvi dienas beigās, mēs pieļaujam vairāk kļūdas, un mēs patiešām nevaram arī realizēt to savu potenciālu. Jautājums ir par to, vai mēs spējam atjaunot resursus, lai turpinātu ilgtermiņā strādāt. Jo tur jau tas āķis ir, ka garlaicība īstermiņā nav nekāda liela problēma. Kaut kāda stresaina, liela pārslodze īstermiņā nav nekāda liela problēma. Jautājums - kas notiek gadiem? Jo tas, ko ar ko es saskaros... Bija finanšu krīze 2008. gadā, cilvēki tajā laikā sāka aizvietot kādu, jo bija štatu samazināšana, un cik ir pagājuši gadi, viņi aizvien aizvieto. Un tad viņi nomet to atlūgumu un saka - es vairs nevaru. Protams, jo tas bija domāts kaut kāds īstermiņa variants, sen jau ir atnākušos citas krīzes, bet cilvēks vēl aizvien velk to vezumu." "Kāds teiks: hei, man sākās tās trakās galvassāpes, es aizeju pie ārsta, visu pārbaudu, nav nekas tāds. Tas nozīmē, ka, iespējams, tas ir veids, kā ķermenis reaģē," par pārslodzi, kas rada izdegšana bilst Marija Ābeltiņa. "Ja ilgstošais hroniskais disbalanss ir, tas novedīs pie psihosomatiskas izpausmes. Pievienojas arī ķermeniskā izpausme, vienam tās būs galvassāpes, vienam sāpēs vēders biežāk, vienam vēl kaut kas. Svarīgi atcerēties, ka hronisks stress ir bioķīmija un to mēs nespējam kontrolēt. Sandra paliks mierīga, Ivars paliks nervozs un abiem mums būs augstāks kortizola līmenis, viņš katram izpaudīsies savādāk, bet abiem mums bojās veselību ilgtermiņā," norāda Ivars Vanadziņš. Vai iespējamā izdegšanā ir atkarīga arī no personības tipa? "Kā man gribētos teikt, ka tas nav no iedzimtības atkarīgs. Bet ir. Es to saucu par tādu ģenētisko loteriju, jo tu nekad nezini, ar ko tu piedzimsi, kāds tev būs tas sākotnējais "kāršu komplekts"," atzīst Marija Ābeltiņa. "Ir cilvēki, kas piedzimst ar tā saucamo augstāku neirotisma līmeni. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka manas spējas, piemēram, regulēt emocijas... man ir vairāk pie tā jāpiestrādā. Vai man ir realitātē lielāka nosliece satraukties, es esmu vairāk jūtīgs cilvēks, es visu uztveršu nopietnāk, un man būs lielāka nosliece uz negatīvām emocijām, kā arī nomāktību, augstāks stresa līmenis. Un līdz ar to, ja man ir šāda iedzimtība, tas nozīmē, ka man vairāk būs jāpiestrādā pie tā, lai sevi balansētu. Un kādam būs, protams, zelta ģenētiskā karts - ļoti viss stabili, ļoti sabalansēts, augsta stresa noturība. Tie būs cilvēki, kuri teiks - kolēģi, kur te ir problēma?" Izdegšanas sindroms kā diagnoze zināms kopš 20. gs. 70. gadiem Termins "izdegšana"  kā diagnoze pirmo reizi tika lietots pagājušā gadsimta 70. gados,  kad amerikāņu psihologs Herberts Freidenbergers aprakstīja pacientus, kuri cieš no stresa un pārslodzes, kas saistīta ar darbu. Kādas tolaik bija terapijas metodes šī sindroma ārstēšanai un cik senā vēsturē var runāt par „izdegšanu” darbavietās, vaicājām Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājam, profesoram Mārim Taubem.  Vispirms Māris Taube raksturo pašu traucējumu, uzsverot, ka no vienas puses nav tik viegli pateikt, vai cilvēkam ir izdegšanas sindroms, bet, no otras puses, ir visai skaidri iemesli – enerģijas izsīkuma vai izsīkuma sajūta,  palielināta garīgā attālināšanās no darba,  negatīvisma vai cinisma sajūta saistībā ar darbu. Un ja darba vide tiek mainīta, šie simptomi pazūd. Daži psihologi uzskata, ka pirmās ziņas par izdegšanas sindromu jau varam rast Bībelē Vecajā Derībā, kur aprakstīts, kā pravietis Elija pēc  dažādu brīnumu veikšanas ir bijis izmisis un iekritis dziļā miegā. Patiesību sakot, tas  gan vairāk izklausās pēc pārguruma, ne izdegšanas sindroma. Tāpat speciālisti atsaucas uz  Šekspīra  darba „Kaislīgais svētceļnieks” rindām: „Un  mīlestībā dega viņa, kā salmi ar uguns liesmu.” Tiek uzskatīts, ka šeit pirmo reizi ir aprakstīta sajūta, kas liecina par enerģijas izsīkuma procesu, tiesa gan, ne darbā, bet mīlestībā. Vēl atsauces uz  izdegšanas sindromu  literatūrā  var atrast Tomasa Manna romānā „Budenbroki”, kur aprakstīts, kā konsula dēls  Tomass Budenbroks  jūtas izsmelts, ir vīlies un zaudējis interesi par notiekošo, darbojoties tēva firmā un pildot senatora pienākumus.  Tā  savā pētījumā par izdegšanas sindromu sociālās un kultūras vēstures aspektā raksta Nīderlandes klīniskais psihologs un psiholoģijas profesors Viljams Šaufelī. Profesoram Taubem vaicājam par 19. gadsimtu, kad pasauli skara industriālā revolūcija un  ļaudis masveidā sāka strādāt fabrikās. Bet savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties hidrobioloģe Marta Dieviņa. Viņa stāsta par Lotes Vilmas Vītiņas dzejprozas grāmatu “Ūdenstornis”. Grāmatā pētniece saredz iespēju ikkatras paaudzes cilvēkam ieraudzīt sevi dzīves meklējumos.

Před dvěma lety se jejich obrat pohyboval kolem dvou milionů korun. Dnes se vyšvihl k pětadvaceti milionům. Firma Posedla, kterou zakládali kamarádi Jiří Dužár a Martin Řípa z Varnsdorfu roste a dobývá svět. Na jejich sedlech jezdí cyklisté v Evropě i v zámoří. Profesionálové i amatéři. Jejich design i výroba je totiž naprosto unikátní, přímo směřovaná na konkrétního jezdce, respektive na jeho pozadí. Firmu zakládali před čtyřmi lety, do té doby, jak sami rádi s nadsázkou říkají, bylo sedlo mučícím nástrojem. I proto se pustili do výroby takového, které bude pro jezdce pohodlné, protože bude odpovídat přesně jeho parametrům. Zhruba rok trval vývoj, který finančně podpořil i král 3D tisku Josef Průša. Za svou investici získal v Posedlech dvacetiprocentní podíl. „Je naším mentorem, a snaží se nás motivovat k ještě rychlejšímu růstu,“ podotýká Jiří Dužár. Kolik sedlo stojí? A proč ho nevyrábějí i pro děti? V čem se liší od ostatních? Snaží se jejich nápad někdo okopírovat? Odpovědi najdete při poslechu dalšího dílu Forbes byznys podcastu.

Herečka Marie Rosůlková se narodila 17. prosince 1901 v Plzni jako dcera zdejšího obuvníka. Profesionálně začala hrát divadlo ve dvaceti letech a na divadelních prknech vydržela učinkovat více jak sedmdesát let.

Jak jsou na tom hendikepovaní se sportem? K čemu má sloužit nové specializované centrum pro postižené? A daří se prosazovat parasporty na stejnou úroveň, jako mají běžné sporty? Vladimír Kroc se zeptal předsedy Českého paralympijského výboru senátora Zbyňka Sýkory z ODS.

Jak jsou na tom hendikepovaní se sportem? K čemu má sloužit nové specializované centrum pro postižené? A daří se prosazovat parasporty na stejnou úroveň, jako mají běžné sporty? Vladimír Kroc se zeptal předsedy Českého paralympijského výboru senátora Zbyňka Sýkory z ODS.Všechny díly podcastu Dvacet minut Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Marie Bartošová patří k předním tuzemským fotografkám jídla, přestože původně chtěla být módní fotografkou. Profesionální tvorbě se věnuje už víc než 15 let, vystudovala reklamní tvorbu v oboru fotografie a nafotila už více než 30 kuchařek. „Trend je teď o přirozenosti, že radši budu mít trošku míň technicky dokonalou fotku, ale jídlo tam musí vypadat opravdu dobře,“ vysvětluje v pořadu Host Radiožurnálu fotografka jídla Bartošová.Všechny díly podcastu Host Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Marie Bartošová patří k předním tuzemským fotografkám jídla, přestože původně chtěla být módní fotografkou. Profesionální tvorbě se věnuje už víc než 15 let, vystudovala reklamní tvorbu v oboru fotografie a nafotila už více než 30 kuchařek. „Trend je teď o přirozenosti, že radši budu mít trošku míň technicky dokonalou fotku, ale jídlo tam musí vypadat opravdu dobře,“ vysvětluje v pořadu Host Radiožurnálu fotografka jídla Bartošová.

Ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem. Tomēr tālākā dzīve prasa kaut elementāru, bet  plānu. Ar vadībai ir jāplāno tālākā uzņēmuma darbība un attīstība. Kā veiksmīgāk nospraust profesionālos mērķus nākamajam gadam? Par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" vecākā konsultante - līderības attīstītāja Olga Dzene, "SmartLynx Airlines" personālvadības speciāliste Līga Sleņģe un uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs, biznesa koučs Viesturs Bulāns.

Sarunas pirmajā daļā izjautāju Diānu Zandi par viņas profesionālo ceļu - ko viņa darīja pēc aktrises profesijas, kā darbu apvienoja ar 5 bērnu audzināšanu, ko no viņas prasīja iegūt psiholoģijas zinātņu doktores grādu klīniskajā psiholoģijā. Tas ir ļoti iedvesmojošs stāsts, kas pamudinās nepazaudēt sevi vecāka lomā, un palīdzēs ieraudzīt risinājumus, kā sākt jaunu profesionālo dzīvi, neskatoties uz līdzšinējo karjeru.Sarunas otrajā daļā Diāna piedāvāja risinājumus partnerattiecībām, jo uzskats, ka "mīlestībā visam jānotiek dabiski" ir maldinošs un arī kaitīgs. Viņa stāstīja arī par emocionālās un seksuālās tuvības saistību. Starp citu, Diāna savā Instagram @diana_zande veido interesantus un noderīgus video ierakstus par attiecībām un iespējām dzīvot labāk. Iesaku noklausīties iepriekšējās intervijas ar Diānu Zandi:Pirmā #117 bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi.Otrā #142 – kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem.Trešā #171, lai svētki nes prieku, nevis iznes smadzenes.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.******************Šo epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan kopīgos, gan arī ikdienā piedzīvo vairāk prieka.Ja šīs tēmas tev ir aktuālas, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.******************SARUNAS PIETURPUNKTI:6:32 Lāsmiņas loma kulta filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” – Diānas dzīves lielā dāvana un problemātiskā blakne vienlaicīgi10:21 “Baidies, bet dari” – dzīvot atšķirīgi no pieņemtā16:40 Līkumainais meklējumu ceļš cauri skolām un profesijām, paralēli audzinot piecus bērnus23:09 “Man ir četrdesmit gadu. Beidzot es zinu, ko es gribu” – cik viegli ir mainīt dzīvi šajā vecumā27:38 Grūtākie brīži studējot psiholoģiju35:17 Nevis “afirmēt”, bet plānot, kapāt un darīt40:50 “Sākt no nulles” nenozīmē sākt no nulles50:07 Praktisks vingrinājums, kā domāt par savu dzīvi un saviem gadiem49:32 “Ikvienam lēmumam ir arī negatīvas sekas”52:48 Spēt stāvēt pāri sabiedrības aizspriedumiem un darīt savu lietu59:59 Kad pašpārmetumu tārpiņš izbāž galvu, ko likt viņam pretī1:05:19 Kas ir galvenie četri iemesli, kādēļ pāri meklē terapeita palīdzību1:09:09 Ko iekļauj mīlestības trijstūra teorija1:11:07 Kāda noderīga informācija ir atrodama Diānas Zandes Instagram kontā1:15:38 Vai iemīlēšanās stadijā ir iespējama patiesa tuvība1:20:24 Kā emocionālā tuvība ietekmē seksuālo tuvību1:23:41 Saistības, kas ietekmē attiecības1:25:20 “Mīlestībā visam jānotiek dabiski” – cik aplams ir šis apgalvojums1:28:13 Kompetences modeļa skaidrojums kognitīvi biheiviorālajā terapijā1:31:57 Nepamatotās gaidas un ilūzijas “ja tu mani mīli, tad tu zini, ko man vajag”1:36:34 “Kāpēc mums šķiet, ka otrs jutīs, ko man vajag, ja es pati no nevaru definēt”1:45:21 Kā nepieļaut, ka attiecību zupas garša un kvalitāte ar laiku mazinās

Totálne inštitúcie, ako boli kedysi detské domovy v kaštieľoch, mali vo výchove detí oveľa horšie výsledky ako profesionálne rodičovstvo. Keď si človek výmenou za plat vezme k sebe domov rómske dieťa s tramou, ašpiráciou nie je Oxford, ale aby dieťa dokázalo fungovať vo vzťahoch. Profirodičia však často čelia obrovským problémom, čo by nikto nevydržal robí len pre zisk, hovorí Viliam Gyurke, kedysi šéf detského domova a dnes garant jedného z centier pre deti a rodinu (na ktoré sa detské domovy premenovali).V októbri sme publikovali podcast Ráno Nahlas s režisérom filmu Profesionálny rodič Erikom Jasaňom. Tento film zobrazuje ženu z chudobného slovenského regiónu, ktorá si vzala domov rómske dievčatko len pre peniaze a potom robila rozdiely v prístupe k nej a k vlastnému dieťaťu. Podcast o tejto téme pobúril mnohých profesionálnych rodičov, preto sme dali priestor aj druhej strane. Viliam Gyurke z pozície šéfa detského domova rozdeľoval deti do profesionálnych rodín, kontroloval ich výchovu a v prípade problémov takéto deti aj odoberal.Ako teda funguje výchova opustených detí s tramou, psychickými či zdravotnými problémami?Podcast Ráno Nahlas moderuje Peter Hanák.