Podcasts about profesion

Augustā tiek svinēta operete! Par to parūpējies Operetes teātris. Pirmkārt, no 10. līdz 16. augustam Ikšķilē notiks 7. Starptautiskais Operetes festivāls, kura vainagojums būs galā koncerts un valšu vakars. Savukārt 12. augustā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā varēs iepazīt operetes žanra nākotni Starptautiskajā Marinas Zirdziņas vokālistu konkursa finālā. Starptautiskais Marinas Zirdziņas vokālistu konkurss Latvijā notiek pirmo reizi, un tā mērķis ir atrast jaunus muzikālā teātra talantus starptautiskā mērogā. Šogad par laureāta godu sacentīsies 12 jaunie dziedātāji no sešām valstīm. Konkurss godā ceļ operetes zvaigznes Marinas Zirdziņas vārdu. Tas nozīmē, ka Operetes teātris turpina attīstīt savu darbību arvien plašākā spektrā. Par visu plašāk stāsta Operetes teātra radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska. Pirms gada diriģents Atvars Lakstīgala, stāstot par savu nokļūšanu operetes pasaulē, teica, ka operete ir kā atsevišķa pasaule, kurā ir sava dzīve, savas iespējas ceļot, savas iespējas baudīt, savas iespējas izgaršot visu to, ko sniedz šis žanrs. Ko operetes žanrs nozīmē Operetes teātra valdes priekšsēdētāja Agijai Ozoliņai-Kozlovskai? "Operetes žanrs man nozīmē prieku. Pirmkārt, klasisku, kvalitatīvu mūziku un pozitīvismu, krāsas, humoru. Nevis muļķīgus jokus, bet asprātīgu humoru," teic Agija, paužot prieku, ka festivāls dzīvo jau septīto gadu: "Man ir prieks, ka festivāls dzīvo. Man ir prieks, ka cilvēki par to interesējas, turklāt – ne tikai Latvijā: ļaudis brauc arī no citām valstīm uz mūsu festivālu ne tikai dziedāt, bet arī klausīties. Domāju, ka festivāls uzsācis labu, veiksmīgu ceļu, attīstās un iet plašumā." Festivāls veiksmīgi palīdz uzsākt ceļu arī jaunajiem dziedātājiem, un tieši pats pirmais festivāla koncertā tiks dots vārds jaunajiem mūziķiem. "Operetes teātrim vispār viens no ļoti būtiskiem virzieniem, kurā mēs strādājam un attīstāmies, ir jaunie mūziķi, jaunie mākslinieki, jo tā ir mūsu nākotne. Tie, kas šodien plūc starptautiskus laurus konkursos, tā ir mūsu nākotne operetes teātrim." Turklāt vārds tiek dots ne tikai jaunajiem vokālistiem, bet arī instrumentālistiem. Vai operetes pasaule arī instrumentālistiem ir pavisam atšķirīga? "Operetes pasaule ir ļoti plaša, jo tajā gan dzied, gan dejo, gan runā. Tur vajadzīgi gan ļoti labi dziedātāji, kas ir arī aktieri un dejotāji vienlaikus, gan arī orķestris – pilns simfoniskais orķestris, scenogrāfijas, kostīmi, tehniskā puse. Profesionālais spektrs, ko ietver operetes jeb muzikālais teātris, ir ļoti plašs. Un darba iespējas, kad būsim kā stabils teātris ar savu namu, jaunajiem radošajiem cilvēkiem un arī tehniskajiem cilvēkiem, būs ļoti plašas." Protams, muzikālā teātra orķestrantiem specifika ir ļoti atšķirīga no operas žanra: viņiem jābūt daudz elastīgākiem, jo jāseko ne tikai dziedātāju elpai, gan striktajam dejotāju temporitmam, kas raksturīgas operetei, jābūt tādai profesionalitātes un elegances proporcijā. Operetes festivālā ienāks arī džezs, turklāt ne pirmoreiz. "Mums kā muzikālā teātra žanru spektra teātrim džezs ir viens no virzieniem. Džezs man pašai ārkārtīgi patīk. Un arī šoreiz būs džezs. Un man ir liels gandarījums, ka uz Latviju piekritis atbraukt spēlēt Peter Sarik Trio  no Ungārijas. Viņi spēlē visās pasaules lielākajās koncertzālēs, ir ļoti pieprasīti mūziķi, katrs individuāli ir konkursa laureāts un visi kopā arī daudz dažādas atzinības balvas ieguvuši starptautiskā līmenī. Ļoti profesionāli, eleganti, noslīpēti viņi spēlē, bet no otras puses tas draivs, tā garša, ko viņi iedod koncertā, ir vienreizēja." Festivālā vēl gaidāmi daudzi un dažādi notikumi, ar kuriem aicinām iepazīties šeit! Taču pirmo reizi šogad risinās pirmais starptautiskais Marinas Zirdziņas vokālistu konkurss. Pirmā kārta jau notikusi ar ierakstu starpniecību, attālināti, bet otrā un pats noslēgums un fināls gaidāms 12. augustā. Marinas Zirdziņas vārds šī konkursa nosaukumā ietverts ar domu aktualizēt šai māksliniecei raksturīgās mākslinieciskās un profesionālās kvalitātes. Pirmkārt, liela atbildība pret savu darbu. Neapšaubāmi, liels talants, bet talants bez darba nav nekas. Arī brīnišķīgs cilvēks. Dažkārt ir tā, ka ir talants, bet cilvēks ir ļoti iedomīgs, ar viņu ir grūti komunicēt, bet Marinas Zirdziņas personībā apvienojās tik ļoti daudz dažādu labu īpašību – gan profesionālu, gan arī cilvēcīgu. Viņa ir brīnišķīga māte, vecāmāte, ģimenē ļoti mīlēta. Un viņa savā ģimenē ir spējusi aizdedzināt šo operetes liesmiņu! Viņas ģimene – nu jau četrās paaudzēs - dzīvo, elpo ar opereti. Tāpēc man īpašs prieks par šo sadarbību šī konkursa veidošanā. Marina Zirdziņa visu mūžu veltījusi operetei, muzikālajam teātrim. 25 gadus viņa ir bijusi prīma Operetes teātrī, dziedot visas lielās lomas. Viņai bija pa spēkam atveidot arī raksturlomas, kas ne vienmēr vienam un tam pašam cilvēkam tik labi padodas. Neviena loma viņai nelikās par maznozīmīgu, katrā lomā viņa ielika dvēseli un savu personību, un katra loma bija spilgta, krāsaina. Viņai piemita arī izcila plastika. Vēl pavisam jauna meitene būdama, viņa uzvarēja skaistumkonkursā un faktiski ar to arī iesākās viņas gaitas. Tad viņa dziedāja Teodora Reitera korī, kur viņu patiešām iemīlēja mūziku un nopietni strādājot arī nokļuva Operetes teātrī. Mūzikai viņa veltījusi visu savu mūžu, 25 gadus dziedot vadošās lomas Operetes teātrī un pēc tam turpinot kā soliste dziedāt dažādās kultūras vietās visā Latvijā. Esmu absolūti pārliecināta, ka ar viņas talantu un spožumu, ja vien nebūtu dzelzs priekškara, Marina noteikti nokļūtu Holivudā. Pirmajā starptautiskajā Marinas Zirdziņas vokālistu konkursā iespējams bija arī jaunajiem mūziķiem no citām valstīm. Finālam ir izraudzīti 12 mākslinieki no Ķīnas, Korejas, Vācijas, Lietuvas, Ukrainas un vairāki arī no Latvijas. Pats sākums, pirmais konkurss... Kurš pasaulē zina, ka tāds notiek? Kurš pasaulē zina tādu Marinu Zirdziņu? Tāpēc, protams, bija bažas, kā to auditoriju sasniegsim, kā mēs ieinteresēsim. Bet patiesībā esmu ļoti, ļoti gandarīta, jo rezultāts pārsniedza gaidīto. Bija vairāk nekā 50 pieteikumi no 14 valstīm. Gandrīz visi konkursanti – ļoti augstā līmenī, to atzīst visi starptautiskās žūrijas locekļi, kuri uzmanīgi viņus klausījās. Tā kā es esmu ļoti, ļoti gandarīta.” Konkursanti varēja dziedāt gan operešu melodijas, gan arī operu. Jo, lai dziedātu opereti, jābūt akadēmiski skolotām balsīm, un, protams, opera ir tas pamats, ar ko visi sāk. Un tad, ja ir šis akadēmiskais pamats, tad var dziedāt opereti, mūziklu, operu, vēl un vēl – visu ko var dziedāt! Tieši tāpēc mums bija atsevišķa kategorija astoņpadsmitgadīgajiem, kur bija jādzied opera, bet visiem pārējiem pamats bija operete un tad otra ārija – vai nu opera, vai nu mūzikls. Jā, žūrijas priekšsēdētājs ir Deivids Staponkus no Lietuvas, kurš regulāri piedalās starptautiskās žūrijās kā to priekšsēdētājs. No Igaunijas ir operdziedone Heli Veskus, tāpat ir Sonora Vaice no Latvijas, kā arī diriģents Gregorijs Buhalters no Amerikas, kurš starptautiski koncertē ne tikai Amerikā, bet arī Eiropā, ir Varnas festivāla mākslinieciskais vadītājs un diriģents un daudzu, daudzu dažādu operu viesmākslinieks, ieskaitot arī Metropoles operu Ņujorkā. Finālistus klausītāji varēs dzirdēt 12. augustā klātienē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, kur risināsies konkursa otrā kārta. Un tad jau vakarā pulksten 19 arī svinīgā rezultātu paziņošana un laureātu galā koncerts. Konkursa laureāti saņems īpaši veidotu stikla balvu – skulptūru, ko veido stikla māksliniece Anna Varnase. Baltijā ir vienīgs Baltijā stikla pūtējs, un Anna ar šo stikla pūtēju sadarbojas, tāpēc balva veidota katram laureātam individuāli. Pirmās, otrās un trešās vietas ieguvēji saņems arī naudas balvu, ko sarūpējusi Marinas Zirdziņas ģimene. Vairākiem finālistiem dosim iespēju piedalīties arī Operetes teātra koncertos un izrādēs.  Kādas īpašības konkursantam ir nepieciešamas, lai iekristu acīs klausītājiem un žūrijai? AgiJa Ozoliņa-Kozlovska saka tā: "Strādājiet no sirds, sekojiet savam sapnim, paļaujIEties uz Dievu, un jums viss izdosies!

Vášeň pro cestování u něj zažehlo studium geografie. Půl roku strávil na Islandu, později ale propadnul odlehlým místům v horách, a to zejména v Asii a Jižní Americe. Krásné scenérie objevoval mimo jiné v Pamíru, Kavkazu či Andách, příběhy ze vzdálených a izolovaných končin vozí zpátky do rodného Česka, na které nedá navzdory toulavé duši dopustit. Hory jsou však pro Pavla Svobodu komfortní zónou, kde se může nadechnout a zažít dobrodružství. O tom, zda taková divoká místa nemohou jednoho dne zmizet, vypraví cestovatel a fotograf v nové epizodě podcastu Slepá mapa. 

V tejto epizóde podcastu FitNation sa spolu s trénerkou Monikou Weigertovou pozrieme na to, ako si nastaviť tréningový plán na beh, aby vás neodradil, ale posúval vpred. Či už ste úplný začiatočník alebo už beháte, no chýba vám systém, táto epizóda vám ukáže, ako si tréning rozumne rozložiť, čo by v ňom nemalo chýbať a ako sa vyhnúť preťaženiu. Ak ste ešte nepočuli epizódu 94, kde sa venujeme úplným začiatkom s behom, určite si ju pustite ako štart – a potom sa vrhnite na plánovanie!Kto je Monika Weigertová?Monika Weigertová je osobná trénerka, atlétka a 10-násobná majsterka Slovenska v šprinte. Špecializuje sa na beh, silový tréning a rozumné nastavovanie pohybových návykov. Vďaka svojmu športovému aj tréningovému backgroundu vie presne, ako ľudí motivovať a posúvať bez zbytočných skratiek – s dôrazom na techniku, konzistentnosť a zdravý prístup k pohybu.Zisti viac.Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

Plná verze podcastu a bonusový obsahPlnou verzi podcastu (97 minut) si můžete poslechnout na Forendors.cz.Makej vole! na Forendors - ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠forendors.cz/trailrun.cz⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Výše uvedeným příspěvkem mi pomůžete s provozem podcastu Makej vole! a dostanete za to mimo jiné přístup ke všem bonusovým epizodám podcastu MAKEJ VOLE!Pro vás drobný, pro mě velká pomoc a motivace. Děkuju :)O čem je tahle epizoda?Bývalý profesionální cyklista Luboš Petruš má za sebou kariéru, kterou by mu mohl závidět nejeden fanoušek cyklistiky. Je bývalým mistrem Evropy v cyklokrosu, mistrem republiky na silnici i v MTB maratonu a závodil v týmu Alpecin-Fenix po boku jmen jako Mathieu van der Poel, Samuel Gaze nebo Niels Albert. Dnes působí jako trenér v Atrainingu, kde kombinuje osobní zkušenosti s moderními nástroji jako INSCYD a wattová analýza.V rozhovoru jsme probrali:jak se dostal k cyklistice a čím si prošel napříč disciplínami,jaký je ve skutečnosti Mathieu van der Poel, a co ho dělá výjimečným,proč se rozhodl stát trenérem a jak dnes přistupuje k tréninku klientů,co je to VLaMax a jak poznáte, jestli jste vrchař nebo sprinter,jak pracuje s výkonností ve wattech,proč se někteří přetrénují, i když „makají podle plánu“,jeho pohled na elektrokola, trenažéry, hypoxii nebo mySASY,jaké chyby v tréninku jsou ty nejčastější – a co s tím,mrkli jsme se samozřejmě na Tadeje Pogačara,a probrali jsme spoustu dalších zajímavostí.Tohle je epizoda, která propojuje svět profi cyklistiky s realitou hobby tréninku. Prakticky, bez přehnané složitosti – tak, jak to má Luboš rád.Podcast MAKEJ VOLE! také podporují:Runsport.cz - Experti na kopceZa podporu děkuju hodným lidičkám z běžecké speciálky Runsport.cz, kteří mě zásobují nejen hadříkama a botkama na běhání a lyže, ale taky mi půjčují prostor pro natočení podcastu. Mrkněte na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.runsport.cz⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠SALOMONTvůrce inovací a trendů ve světe trailrunningu a outdoorových sportů. Více na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠salomon.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Vše najdete taky na mém webu zde – ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.trailrun.cz

Chcete začať behať, ale neviete ako na to? V tejto epizóde podcastu FitNation vás moderátori Eva a Roman Frečka spolu s hosťkou Monikou Weigertovou – niekoľkonásobnou majsterkou Slovenska v behu na 60 m – prevedú svetom bežeckých začiatkov. Dozviete sa, ako začať bez zbytočných zranení, ako si nastaviť tempo, zostať motivovaný a neznechutiť sa hneď po prvých krokoch. Ideálny diel pre každého, kto chce z nuly prejsť nabežca s úsmevom a kto chce zabehnúť svojich prvých 5km či viac.Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

Premýšľali ste niekedy nad tým ako sa tie chutné produkty vlastne dostanú na pulty predajní LIDL? Zuzana Olšiak z LIDL Slovenská republika Martinovi čo to prezradila z tohto zákulisia a tiež prezradila aký dreamjob nájdete práve v LIDL.  V podcaste sa však dozviete zaujímavosti aj zo spoločnosti AGRO TAMI, o ktorých viac prezradili Juraj Korman a Michal Vasiľ. 

V tejto epizóde podcastu FitNation sa s trénerom Romanom Frečkom rozprávame o odvekých otázkach cvičenia: vlastná váha alebo činky? Ktorý typ tréningu je efektívnejší, bezpečnejší a vhodnejší pre rôzne ciele? Zistíte, kedy sa oplatí začať s vlastnou váhou, kedy zapojiť činky a ako nájsť ideálny mix pre vaše telo aj výsledky. Praktické rady, mýty, skúsenosti z praxe – všetko na jednom mieste.Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

V cestování našel zálibu už během studia na vysoké škole. Postupem času se začal věnovat i průvodcování na cestách a později se stal dokonce profesionálním koučem. Navštívil zhruba 30 zemí, v řadě z nich pobýval i dlouhodobě.

V cestování našel zálibu už během studia na vysoké škole. Postupem času se začal věnovat i průvodcování na cestách a později se stal dokonce profesionálním koučem. Navštívil zhruba 30 zemí, v řadě z nich pobýval i dlouhodobě.

V cestování našel zálibu už během studia na vysoké škole. Postupem času se začal věnovat i průvodcování na cestách a později se stal dokonce profesionálním koučem. Navštívil zhruba 30 zemí, v řadě z nich pobýval i dlouhodobě.Všechny díly podcastu Náš host můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

“Izdegšana sākas ne tikai no pārslodzes, bet arī no tā, ka cilvēks ilgi izliekas, ka viņam viss ir kārtībā.”– Marija Ābeltiņa, psihoterapeiteŠī epizode ir veltīta darbinieku izdegšanai un arī tās tiesiskajiem aspektiem. Kopā ar  PwC Legal vecāko juristu Edgaru Riņķi un zinātņu doktori psiholoģijā grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori  Mariju Ābeltiņu, meklējam atbildes uz jautājumiem:– Kāpēc atbalsta sistēmām eksistējot, cilvēki tomēr joprojām jūtas un paliek vieni?– Kādu lomu šajā procesā spēlē likumi, vadītāji, HR speciālisti?– Un vai klusēšana par mentālo veselību nav kļuvusi par organizāciju kolektīvu aizsardzības mehānismu?Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur izdegšana kopš 2007. gada ir oficiāli atzīta par arodslimību. Tomēr praksē šī atzīšana vēl nav devusi ilgtspējīgu sistēmisku atbalstu. Kopš 2011. līdz 2021. gadam reģistrēti tikai 334 oficiāli izdegšanas gadījumi. Tajā pašā laikā 45% ES darbinieku atzīst, ka darba vidē piedzīvo psihosociālos riskus (Eurofound), un Latvijā Kantar 2024. gada dati rāda, ka tikai 19% jūtas sadzirdēti, ja runā par savu emocionālo slodzi, pat ja 73% ir kopumā apmierināti ar darbu.“Mēs dzīvojam sistēmā, kas joprojām vairāk aizsargā pret fiziskiem, nevis psiholoģiskiem riskiem. Mentālā veselība vēl nav kļuvusi par reālu darba vides prioritāti.”– Edgars RiņķisIzdegšanas atzīšana par arodslimību nozīmē ne tikai simbolisku atzīšanu, bet arī darba devēju pienākumu novērtēt psihosociālos riskus, sniegt atbalstu un, nepieciešamības gadījumā, segt izdevumus. Tomēr:– Arodslimības diagnostika Latvijā ir birokrātiska, lēna un centralizēta.– Darbiniekiem šis ceļš var nozīmēt pusgada ilgu cīņu, kad viņi jau tā ir emocionāli izsīkuši.“Izdegšanas diagnoze var aizņemt līdz pat sešiem mēnešiem – tā ir nežēlīga distance cilvēkam, kurš jau ir emocionāli iztukšots.”– Edgars RiņķisMarija Ābeltiņa šajā epizodē liek domāt ne tikai par simptomiem un terapiju, bet arī par organizāciju kultūru, kas bieži vien rada nosacījumus izdegšanai:– Klusēšana par slodzi, pašsajūtu tiek normalizēta, viss var apstāties pie "Labbūtības brokastīm vai smūtija"– Vadītāji paši ir pārguruši, bet atbild par citu labbūtību.Vai izdegšana ir indivīda vājums vai sistēmas simptoms? Kā mēs varam pārtraukt stigmatizēt izsīkumu un sākt to uztvert kā kopīgu atbildību?Kur beidzas darba devēja atbildība un sākas cilvēka paša robežas? Kā organizācija var palīdzēt, neiejaucoties pārāk dziļi cilvēka autonomijā?Vai mēs spējam veidot sarunu kultūru par mentālo veselību, kas ir patiesa un profesionāla? Kā panākt, lai mentālā veselība nav “ķeksītis”, bet dzīva, jēgpilna darba vides daļa?Paldies, Marija un Edgar, par jūsu laiku un zināšanām!

LEVOSPHERE je na Hero Hero: ⁠https://herohero.co/levosphere ⁠Podcast už nestačil. Potrebovali sme priestor – na všetky nápady, tipy, zákulisné rozhovory nie len o marketingu, ktoré sa nezmestili do epizód.A tak vznikol náš nový priestor.Nie marketingová akadémia.Ale komunita. Obsah. A hlavne priestor pre vás.Na našom HeroHero nájdete:

Bolesť hlavy – niečo, čo trápi množstvo ľudí. Často sa spája so stresom, migrénami alebo napätím v krku.Ale vedeli ste, že príčina bolesti hlavy môže byť aj vo vašej sánke?V tejto epizóde sa na túto tému pozrieme so špecialistom, fyzioterapeutom Filipom Zemkom. Vysvetlí nám, aké sú spojitosti medzi bolesťami hlavy a problémami s temporomandibulárnym kĺbom (TMK), prečo tento problém často prehliadame a ako ho riešiť, či ako to vysloviť :) .Ak sa chcete zbaviť bolestí hlavy a zlepšiť kvalitu života, určite nevynechajte tento diel!Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

Mēs, divas Lauras – Laura Dennler no platformas Cilvēkjauda un Laura Arnicāne no Patiesa Garderobe un podkāsta Māsība, dalāmies pieredzē un risinājumos, kā iekšējo sajūtu, ka gribas uzlabot savu profesionālo dzīvi vai kaut ko ārpus tās, pārvērst drosmīgā rīcībā, pat ja ir jārēķinās ar ierobežojumiem. Tas ir iespējams arī, ja ģimenē ir mazi bērni, kredīti, laika trūkums un nesapratne no tuvākajiem.Mēs piesargājamies no ieilguša stāvokļa, kurā neklājas slikti, bet labi arī nav. Tas ir bīstams dzīves posms, kas pakāpeniski ved uz bedri. Te dalāmies ar saviem pieredzes stāstiem, izgāšanos un risinājumiem. Saruna ir arī par vidi apkārt, kas ietekmē gan cilvēka lēmumus, gan iespējas.Tā ir saruna par to, ka nav jāgaida perfekti apstākļi, lai pievērstos tam, kas tevi patiesībā interesē. Var pietikt ar 10% iespējām (reizēm pat mazāk) un gatavību rīkoties, it kā tas ir iespējams, pat ja neredzi visu ceļu. Saruna noderēs cilvēkam, kurš jūt, ka ir pienācis laiks kaut ko mainīt, bet vēl nezina, kā to izdarīt, nesabojājot ko citu savā pārējā dzīvē.Piesakies Cilvēkjaudas jaunumiem, ja negribi palaist garām iespējas, kas tev palīdzēs īstenot savus mērķus.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams radošiem projektiem - moderni aprīkotas studijas un daudzpusīgas telpas pasākumiem. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads - bīstamākais stāvoklis, kur iestrēgstam un zaudējam iespējas4:29 Kāpēc pievērst uzmanību tam, ka darba vidē pavadām vairāk laika nekā ar saviem mīļajiem9:04 Pirmais un otrais cilvēku loks dzīvē, kas ietekmē tavus lēmumus10:34 Ilūzija par zināšanu vākšanu un spēju rīkoties13:55 Gudra vai savtīga rīcība, ja izvērtējam draugus pēc viņu ietekmes uz to, kādi kļūstam?19:53 Pētījumi par draugu ietekmi uz veselību un finansēm25:02 Kā satikt jaunus draugus citās valstīs un pilsētās32:02 Vīriešu draugu grupu veidošanas izaicinājumi - pirts māsām sanāk, vīriešiem – ne gluži34:30 Introvertu iespējas socializēties, ņemot vērā savas vajadzības41:17 "Just for fun" domāšanas veids49:27 Tā nolādētā upura mentalitāte, kas slēpjas un mūs apzog52:00 Kā nepalaist garām iespējas, kas ir Cilvēkjaudā53:35 Jaudīga stratēģija - nestrīdēties ar realitāti56:45 Vai turēties pie saviem mērķiem nenoteiktības apstākļos1:03:00 Kad tavos plānos iejaucas ģimene, bet joprojām ir svarīgi tas, ko tu gribi1:07:00 Ko darīt, kad realitāte ir gan vēlmes, gan šķēršļi ceļā uz tām1:08:13 Iekšējās balss nozīme profesionālo izvēļu izdarīšanā1:18:32 Kad visi plāni saiet grīstē, jo ir lietas, ko nevari paredzēt1:21:58 Darīt, pat ja ir bail un nav nekādas garantijas1:25:28 Podkāsts „Māsība“ - dziļas un intīmas sarunas ar sievietēm1:29:55 Neatteikties no mērķa, kas vilina, pat ja izdošanās iespēja nokrīt uz 5%1:34:33 Bedrē uzrodas spēks darīt, bet tā ir dārga vieta1:35:26 Sadzīvot ar savām šaubām un uzdrīkstēties rīkoties tik un tā1:37:39 Nomainīt sevis kritizēšanu uz sevis atbalstīšanu, lai vari sasniegt mērķus1:42:04 Uzticēties savai vilkmes sajūtai, jo tajā slēpjas milzu potenciāls1:44:56 Bīstamais "normālais" stāvoklis, jo nav tik slikti, bet labi arī nav 1:46:20 Kur ņemt enerģiju, kas vajadzīga, kad gribi mainīt

V relácii Užitočná pravda sme privítali profesionálnu fotografku Martinu Spišákovú, ktorá sa s nami podelila o skúsenosti a rady týkajúce sa správneho pózovania pred objektívom.

Profesionálů z digitálních profesí se na sociálních sítích propaguje hodně. Mnohem méně ale narazíte na někoho, kdo se živí něčím jiný, co digitální vůbec není. Příkladem může být Denisa Chloupková, která se přes 3 roky věnuje abstraktní malbě obrazů, v Hustopečích u Brna má vlastní ateliér a ještě vedle toho 6 let budovala a v lednu prodala e-shop Degi handmade, který prodává vlastní svatební balíčky pro nevěsty a její tým na rozlučku se svobodou, a dále ještě pořádá networkingy pro ženy. Povídat si budeme o tom, jak se jí daří podnikat a jak vydělává peníze. Video rozhovoru najdete zde: https://rostecky.cz/maluje-obrazy-na-volne-noze-denisa-chloupkova-t54342 Toto je exkluzivní rozhovor pro moje předplatitele. V případě jakýchkoliv dotazů a připomínek mi neváhejte napsat na info@rostecky.cz. Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://rostecky.cz/upozorneni.

Bolí ťa krk, šija alebo ťa často trápi bolesť hlavy? Možno za to môže tvoj mobil. V tejto epizóde sa pozrieme na to, ako moderný životný štýl – neustále pozeranie do obrazoviek, zlé držanie tela a stres – ovplyvňuje zdravie našej krčnej chrbtice. Náš fyzioterapeut Filip Zemko ti povie o:

entokrát sa s transformačnou koučkou Janou Balážovou ponárame do vnútra – do myšlienok a pocitov, ktoré nás môžu blokovať v začiatku alebo udržaní pohybovej aktivity.Hovoríme o strachu z neúspechu, nízkej sebadôvere, potrebe uznania a o tom, ako veľmi nás ovplyvňuje, čo si o nás myslia iní.Ak si niekedy cítil, že chceš cvičiť, ale niečo v tebe ťa sabotuje – táto epizóda je presne pre teba.Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

Začať cvičiť a zmeniť životný štýl neznamená len kúpiť si permanentku do fitka. Je to proces, ktorý siaha ďaleko za fyzický tréning.V tejto epizóde vítame Janu Balážovú – transformačnú koučku a counsellorku, ktorá nás zoberie na cestu, po ktorej prechádzajú klienti, keď sa rozhodnú pre zmenu.Rozprávame sa o pochybnostiach, emóciách, vnútornej motivácii, ale aj o tom, ako vytvoriť trvalú zmenu, ktorá vydrží.Ak ste sa niekedy pokúšali zmeniť svoj život a nevydržali – táto epizóda je pre vás.Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

Šoreiz raidījuma Piespēle centrālā tēma ir bokss. Par profesionālā boksa prieka brīžiem un arī ēnas pusēm sarunāsimies ar pašmāju labāko bokseri savā svara kategorijā Ralfu Vilcānu un viņa tēvu, arī treneri Normundu Varenbergu. Nedēļas topā: Latvijas vīriešu hokeja izlase pārbaudes spēlēs apmainās uzvarām ar Norvēģiju, izlasei nepievienosies Zemgus Girgensons un Miks Indrašis, bet palīgā steigs Rūdolfs Balcers un Dans Ločmelis; Latvijas 18 gadīgo un jaunāku puišu hokeja izlase pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā zaudē ASV; Kristaps Porziņģis un Bostonas “Celtics” sasniedz Nacionālās basketbola asociācijas izslēgšanas spēļu otro kārtu, pirmajā ar 4-1 pārspēja Orlando “Magic”, otrajā spēkosies ar Ņujorkas “Knicks”; Bobsleja izlasē briest pārmaiņas - Sandis Prūsis gatavs atstāt galvenā trenera amatu.

Viņi visi ir dzimuši pēc 1991.gada. Par viņiem saka – jaunie, daudzsološie. Saksofonists Aigars Raumanis, Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, režisore Ildze Felsberga un filozofs Toms Babincevs. Valsts svētku noskaņās interesējamies, kā jaunie mākslinieki sevi redz un izjūt šodienas kultūrtelpā un sabiedrībā kopumā. Saruna ar vienu no spožākajiem jaunākās paaudzes mūziķiem – saksofonistu Aigaru Raumani, kurš ir ne tikai vairāku starptautisku konkursu laureāts, bet arī šībrīža Latvijas radio 3 „Klasiska” rezidences mākslinieks. Studijā arī viens no šobrīd pamanāmākajiem jaunajiem aktieriem – Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, kurš par Krustiņa lomu Blaumaņa „Pazudušajā dēlā” saņēmis „Spēlmaņu nakts” balvu, un pats atzinis, ka šī loma ir pacēlusi pašapziņu profesionāli. Viņa purā arī „Četri balti krekli”. Lai arī viņa filmas taisa tikai beidzamos trīs gadus, tas netraucē jaunajai režisorei jau gūt atzinību un balvas. Nupat Ildzes Felsbergas dokumentālā filma „Sliktie dzīvnieki” īsfilmu festivāla „2ANNAS” saņēma Baltijas labākās īsfilmas balvu. Profesionāļi ir novērtējuši arī viņas diplomdarbu – īsfilmu „Kur saulīte nakti guļ?”. Skaidrojam arī, ko nozīmē būt jaunajam filozofam, izdot žurnālu „Tvērums” un pašam noteikt – ko rakstīt un ko, nē? To jautājam Tomam Babincevam.

Viņi visi ir dzimuši pēc 1991.gada. Par viņiem saka – jaunie, daudzsološie. Saksofonists Aigars Raumanis, Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, režisore Ildze Felsberga un filozofs Toms Babincevs. Valsts svētku noskaņās interesējamies, kā jaunie mākslinieki sevi redz un izjūt šodienas kultūrtelpā un sabiedrībā kopumā. Saruna ar vienu no spožākajiem jaunākās paaudzes mūziķiem – saksofonistu Aigaru Raumani, kurš ir ne tikai vairāku starptautisku konkursu laureāts, bet arī šībrīža Latvijas radio 3 „Klasiska” rezidences mākslinieks. Studijā arī viens no šobrīd pamanāmākajiem jaunajiem aktieriem – Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, kurš par Krustiņa lomu Blaumaņa „Pazudušajā dēlā” saņēmis „Spēlmaņu nakts” balvu, un pats atzinis, ka šī loma ir pacēlusi pašapziņu profesionāli. Viņa purā arī „Četri balti krekli”. Lai arī viņa filmas taisa tikai beidzamos trīs gadus, tas netraucē jaunajai režisorei jau gūt atzinību un balvas. Nupat Ildzes Felsbergas dokumentālā filma „Sliktie dzīvnieki” īsfilmu festivāla „2ANNAS” saņēma Baltijas labākās īsfilmas balvu. Profesionāļi ir novērtējuši arī viņas diplomdarbu – īsfilmu „Kur saulīte nakti guļ?”. Skaidrojam arī, ko nozīmē būt jaunajam filozofam, izdot žurnālu „Tvērums” un pašam noteikt – ko rakstīt un ko, nē? To jautājam Tomam Babincevam.

Stále oblíbenější jsou různé dermální mobilní aplikace na kontrolu znamének, které provádí diagnostiku znaménka na základě fotky. Tyto aplikace mají své výhody i nevýhody a rozhodně není možné se na ně spoléhat.Všechny díly podcastu Doktorská rada můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Stále oblíbenější jsou různé dermální mobilní aplikace na kontrolu znamének, které provádí diagnostiku znaménka na základě fotky. Tyto aplikace mají své výhody i nevýhody a rozhodně není možné se na ně spoléhat.

Ožehavé a kontroverzní téma. Doping není jen o velkých svalech a lepších výkonech, nese taky mnoho zdravotních rizik o psychické stránce nemluvě. Trenér Jirka Vacek a Petr Havlíček se na téma o zakázaných látkách a růstových hormonech rozpovídali v tomto podcastu. 0:00 Úvod 3:16 Co to je doping? 4:50 Opravdu každý, kdo má svaly sype? 7:45 To, že užíváš anabolické látky, neznamená, že ti narostou svaly. 9:20 Má smyl užívat zakázané látky, když rekreačně cvičím? Jak to funguje?13:52 Jak doping působí na člověka? Zvyšují vše i agresivitu.16:12 Co se stane, když přestaneš sypat? 21:30 Mladí sportovci vůbec nemají informace, do čeho chtějí jít. 23:30 Aplikace anabolických látek je riziko samo o sobě. Zdravotní rizika.24:30 Pokrytectví, kdy chceme od sportovců víc.26:30 Profesionální sport je skutečně tvrdá práce.28:25 Né všichni sportovci užívají doping.31:20 Vyzkoušel si Petr nějaké látky? 33:30 Kdy vytěžíš nejvíc svalů, tak aby ti to zůstalo a bez látek?35:00 Cigarety, alkohol a doping, tak kde je rozdíl?38:00 Závěr

Domáce cvičenie, tréning s trénerom na diaľku alebocvičenie s osobným trénerom vo fitku – ktorá možnosť je pre vás najlepšia? V tejto epizóde rozoberáme výhody a nevýhody jednotlivých foriem tréningu, porovnávame motiváciu, výsledky aj efektivitu. Ak hľadáte ideálny spôsob, ako dosiahnuť svoje fitness ciele, nenechajte si to ujsť!Kto sme?FitNation je fitness centrum, kde sa trénuje výhradne pod odborným dohľadom osobných trénerov, ktorí sa vám venujú na 100%. Profesionálnou starostlivosťou a individuálnym prístupom zlepšujeme životný štandard všetkých, ktorí sa rozhodli byť FIT. Sme komunita osobných trénerov, ktorí vám pomôžu dosiahnuť vytúžené výsledky a splniť všetky vaše ciele a to efektívne a vo výbornej atmosfére. Pridajte sa k nám už dnes.Ak sa chcete dozvedieť viac o možnosti cvičenia cez náš program FitNation Kouč, odporúčame si vypočuť ⁠⁠⁠⁠⁠epizódu číslo 32⁠⁠⁠⁠⁠ pozrieť náš web alebo sa nám priamo ozvať :)Ako to u nás funguje?1. Kontaktujte nás (Tomášikova 26, Bratislava, 821 01,

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas 17. epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Žanis Peiners (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:02:23 – šodien raidījumā; 0:02:24 – 0:43:25 – māņticība un rutīnas sportā; 0:44:22 – 1:15:17 – sportistu māņticības, veterāni profesionālajā un amatieru sportā.

Marek Audy se svým týmem nedávno objevil největší termální jezero světa, spoluobjevil i jeskyně na výpravě ve Venezuele a úspěchů má za sebou víc. „Speleologie je vždy týmová. Nikdy to není jednotlivec, který jeskyně objevuje,“ zdůrazňuje pro Český rozhlas Plus speleolog, fotograf a autor Marek Audy. V pořadu Leonardo Plus přibližuje, jak chodí náhodě naproti a co na to říkají jeho kolegové. Všichni jsou přitom dobrovolníci. „Profesionální tým žádný stát nemá,“ doplňuje.Všechny díly podcastu Leonardo Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Drony nejsou jen hračky. Průmyslové modely roky pomáhají s osíváním polí, záchranářskými pracemi nebo sledováním situací při hasičských zásazích. Profesionální drony v Česku prodává společnost Telink, jejíž jednatel, Jaroslav Řešátko, v Podcastu Živě popisuje, jak čínské DJI ovládlo trh a jak v Evropě legislativa brání širšímu využití dronů v zemědělství.01:06 – Od RC modelů ke dronům03:32 – Průmyslové drony08:40 – Jak DJI ovládlo trh16:37 – Registrace pilotů

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:48 Rozhovor s herečkami Naďou Konvalinkovou a Libuší Švormovou08:04 Módní trendy s Jitkou Šedovou a jarní dámské šaty12:14 Jana Volencová, koučka pořádku v domácnosti: jak začít s úklidem a pořádkem 17:01 Kosmetický rádce a trendy v líčení pro novou sezónu20:32 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku22:08 Gratulace herečce Evě Hruškové k narozeninám

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:44 Rozhovor s herečkou Simonou Stašovou06:01 Módní trendy s Jitkou Šedovou jsou určené především mužům10:05 Umělou inteligencí vytvořené nitrooční čočky pomáhají v hradecké fakultní nemocnici 14:55 Jaký vliv má hromadění věcí na naši psychiku19:18 Expert na etiketu Daniel Šmíd odpoví na vaše dotazy24:34 Kosmetický rádce představí nejnovější úpravy obočí27:40 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku

Kādēļ vērtīgi darbinieki aiziet no uzņēmumiem un kā to novērst? Kādas prasmes un attieksme veicina sekmīgu profesionālo izaugsmi? Šajā epizodē tiekamies ar karjeras kouču Santu Līci-Krūzi, lai runātu par cilvēkprasmēm, kas būtiskas gan darba devējiem, gan darbiniekiem.Uzzināsi, kā nepieļaut darba devēju biežākās kļūdas, zaudējot savus labākos darbiniekus. Izpratīsi būtiskākos faktorus, kas ietekmē darba attiecības, profesionālo izaugsmi un ilgtermiņa apmierinātību ar karjeru. Tā ir ilūzija, ka "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs". Uzzināsi par prasmēm, kas nepieciešamas darbiniekiem, lai veiksmīgi veidotu savu karjeru mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Santa dalās ar vērtīgiem novērojumiem un praktiskiem padomiem, kā atpazīt tuvojošos profesionālo izdegšanu, kā rīkoties, saskaroties ar pretestību darbā, un kādas cilvēkprasmes kļūs arvien nozīmīgākas nākotnē.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētās saites atradīsi 220. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:43 Tendence neredzēt iespējas sev apkārt, savā esošajā darba vietā6:49 Kāda šobrīd ir situācija darba tirgū Latvijā, faktori, kas to ietekmēs arī nākotnē8:27 Riski un iespējas, savā darbā pielietojot Mākslīgo Intelektu (AI)12:51 Signāli, kas norāda, ka drīz sekos neapmierinātība un izdegšana. Iespējamie risinājumi, kā to apturēt18:33 Ko darīt, ja cilvēks dara savu sirdsdarbu, bet atduras pret kolēģu un sistēmas pretestību22:14 Profesionālis, kurš cenšas palīdzēt visiem – idejas, kā sevi nepārslogot25:49 Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem: ps.lv/jauda26:49 Kas ir supervīzija un kā tā var palīdzēt savas jomas speciālistiem29:56 Kādi ir iespējamie risinājumi, lai tiktu pie supervizora konsultācijas32:48 Cilvēki, darbinieki ir resurss. Tuvredzīgs ir tas uzņēmējs, kurš nerūpējas par šo savu resursu36:09 Ilūzija: "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs"39:37 Kādas soft skills jeb cilvēkprasmes būtu vērtīgi uzlabot katram profesionālim43:42 Risinājumi speciālistiem, kuriem vienīgais karjeras kāpums šķiet kļūt par vadītājiem, kas, savukārt, viņus neinteresē47:36 Ko darīt ar sajūtu, ka darbā vairs nav interesanti51:02 Viena no galvenajām kvalitātēm, ko nākotnē novērtēs darba devēji55:49 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu56:49 Kādas profesijas varētu būt īpaši pieprasītas nākotnē58:36 Kā apturēt “profesionālo vīšanu”1:03:15 Kad gribi rezultātu, bet nevēli

„Práce u hasičů není jednoduchá, kdo si k ní přičuchl, ví, že to bývá těžké a někdy ještě těžší. Ale taky je tam spousta výborných chlapů, se kterými zažijete hodně srandy,“ říká Jan Huňat. S jednotkou dobrovolníků z Hustopečí nad Bečvou byl 28. února první u vykolejeného vlaku s benzenem.

Baseball patří v USA k národním sportům, a tak do Ameriky vyrazil před pár dny nabrat zkušenosti také český reprezentační tým. Tréninkového soustředění se zúčastnilo 23 hráčů a 7 trenérů. Zakotvili na Floridě, kde v příjemných skoro 30 stupních během 8 dnů sehráli 5 zápasů s profesionálními týmy nižší Minor League. Na hřiště vybíhali v modrých dresech s nápisem Česko, které navíc pomohou financovat výjezd českého baseballového dorostu na mistrovství světa na Tchaj-wanu.

Baseball patří v USA k národním sportům, a tak do Ameriky vyrazil před pár dny nabrat zkušenosti také český reprezentační tým. Tréninkového soustředění se zúčastnilo 23 hráčů a 7 trenérů. Zakotvili na Floridě, kde v příjemných skoro 30 stupních během 8 dnů sehráli 5 zápasů s profesionálními týmy nižší Minor League. Na hřiště vybíhali v modrých dresech s nápisem Česko, které navíc pomohou financovat výjezd českého baseballového dorostu na mistrovství světa na Tchaj-wanu.Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Profesionální kariéru zatím hokejista Jaromír Jágr neukončil, tu reprezentační už ano. V národním týmu nastupoval 25 let, během kterých si zahrál na deseti světových šampionátech a pomohl vybojovat čtyři medaile, včetně dvou titulů v letech 2005 a 2010. Své působení v reprezentaci orámoval góly do sítě Finů, tím posledním se loučil před domácím publikem.

Krev nelze uměle vyrobit, proto je tak nesmírně důležitá. Každý z nás v potřebuje za život v průměru pětkrát krevní transfuzi a čtrnáctkrát lék vyrobený z krve. Přitom dobrovolných dárců v České republice dlouhodobě klesá.

Vrahovia jej z väznice neposielajú odškodné určené súdom. Matka zavraždenej Martiny Kušnírovej sedem rokov po vražde hovorí, že treba bojovať za spravodlivosť, a to aj na protestoch. Opozíciu vyzýva, aby sa spojila, lebo osobné spory pomáhajú Robertovi Ficovi. O Zlatici Kušnírovej málokto vie, že sa živí ako profesionálny rodič a v jej domácnosti sa vystriedalo už sedem detí z domovov. Aká je to práca?V rozhovore so Zlaticou Kušnírovou sa dozviete:– od 1. minúty – že mocní sú ešte drzejší a arogantnejší ako v čase vraždy;– od 2:00 – ako opozícii odkazuje, aby sa spojila a spolupracovala, inak pomáha Ficovi;– po 2:30 – za čo treba bojovať;– od 4:00 – že vládna koalícia sa podľa nej bojí Mariana Kočnera a jeho možných výpovedí;– po 5:00 – prečo niektorí ľudia nevidia problém vo vláde Smeru;– od 6:00 – či sa ľudí v Gregorovciach dotkla vražda a či podľa toho volia;– po 6:30 – ako Robert Fico klamal o Jánovi Kuciakovi;– po 7:00 – ako vníma Bombica a iných, ktorí útočia na novinárov;– od 9:00 – že neverí Robertovi Ficovi, že má iné informácie o vražde;– po 10:00 – ako jej vrahovia z väznice neplatia odškodné;– od 11:30 – či je v prípade vraždy niečo nové;– po 12:00 – ako je nespokojná so sudcami a uvíta, ak sa zmení senát;– od 13:30 – či je pripravená na to, že súd môže opäť Kočnera oslobodiť pre nedostatok dôkazov;– po 14:30 – že dôkazy sú podľa nej silné, len ich treba prečítať správne;– od 15:00 – ako verí, že v prípade vraždy by mali figurovať aj ďalší ľudia;– po 17:00 – že priamy dôkaz proti Kočnerovi by sa dal získať od Aleny Zsuzsovej;– od 18:30 – akú úlohu zohralo pri vyšetrovaní vraždy jej profesionálne rodičovstvo;– po 20:00 – ako sa dostala k práci profesionálneho rodiča;– po 20:50 – v čom spočíva táto práca;– od 21:45 – koľko detí sa už u nej doma vystriedalo;– po 22:50 – ako ju rozčúlil náš podcast o filme Profesionálny rodič;– od 24:00 – aká náročná je to práca a že to naozaj málokto robí pre peniaze;– po 25:00 – či ide väčšinou o rómske deti a či to hrá nejakú úlohu;– od 26:00 – či je profesionálnych rodičov málo a prečo to robia väčšinou starší ľudia;– po 27:00 – či by takúto prácu niekomu odporúčala, ak chcú pomáhať deťom.

Vrahovia jej z väznice neposielajú odškodné určené súdom. Matka zavraždenej Martiny Kušnírovej sedem rokov po vražde hovorí, že treba bojovať za spravodlivosť, a to aj na protestoch. Opozíciu vyzýva, aby sa spojila, lebo osobné spory pomáhajú Robertovi Ficovi. O Zlatici Kušnírovej málokto vie, že sa živí ako profesionálny rodič a v jej domácnosti sa vystriedalo už sedem detí z domovov. Aká je to práca?V rozhovore so Zlaticou Kušnírovou sa dozviete:– od 1. minúty – že mocní sú ešte drzejší a arogantnejší ako v čase vraždy;– od 2:00 – ako opozícii odkazuje, aby sa spojila a spolupracovala, inak pomáha Ficovi;– po 2:30 – za čo treba bojovať;– od 4:00 – že vládna koalícia sa podľa nej bojí Mariana Kočnera a jeho možných výpovedí;– po 5:00 – prečo niektorí ľudia nevidia problém vo vláde Smeru;– od 6:00 – či sa ľudí v Gregorovciach dotkla vražda a či podľa toho volia;– po 6:30 – ako Robert Fico klamal o Jánovi Kuciakovi;– po 7:00 – ako vníma Bombica a iných, ktorí útočia na novinárov;– od 9:00 – že neverí Robertovi Ficovi, že má iné informácie o vražde;– po 10:00 – ako jej vrahovia z väznice neplatia odškodné;– od 11:30 – či je v prípade vraždy niečo nové;– po 12:00 – ako je nespokojná so sudcami a uvíta, ak sa zmení senát;– od 13:30 – či je pripravená na to, že súd môže opäť Kočnera oslobodiť pre nedostatok dôkazov;– po 14:30 – že dôkazy sú podľa nej silné, len ich treba prečítať správne;– od 15:00 – ako verí, že v prípade vraždy by mali figurovať aj ďalší ľudia;– po 17:00 – že priamy dôkaz proti Kočnerovi by sa dal získať od Aleny Zsuzsovej;– od 18:30 – akú úlohu zohralo pri vyšetrovaní vraždy jej profesionálne rodičovstvo;– po 20:00 – ako sa dostala k práci profesionálneho rodiča;– po 20:50 – v čom spočíva táto práca;– od 21:45 – koľko detí sa už u nej doma vystriedalo;– po 22:50 – ako ju rozčúlil náš podcast o filme Profesionálny rodič;– od 24:00 – aká náročná je to práca a že to naozaj málokto robí pre peniaze;– po 25:00 – či ide väčšinou o rómske deti a či to hrá nejakú úlohu;– od 26:00 – či je profesionálnych rodičov málo a prečo to robia väčšinou starší ľudia;– po 27:00 – či by takúto prácu niekomu odporúčala, ak chcú pomáhať deťom.

Raidījumā pievēršamies mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļai, kas aizpilda tik lielu daļu no diennakts laika - darbam. Pētījumi rāda, ka cilvēka psiholoģiskā un fiziskā veselība ievērojami cieš ne tikai no visiem zināmās izdegšanas pārslodzē, bet arī no nespējas realizēt savas ambīcijas un darīt darbu, kas sagādā gandarījumu. Kas notiek ar mums, kad esam puzles gabaliņš nepareizā puzlē? Ko mūsu prātam un ķermenim nodara stagnācija profesionālajā dzīvē? Vai klusā atlaišana ir terors, ko mēdz piekopt pret darbiniekiem arī Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. "Izdegšana ir process," norāda Marija Ābeltiņa. "Hronisks stress ir izdegšanas pamatā," atzīst Ivars Vanadziņš un piebilst,izdegšanā ir arī ļoti sarežģīta lieta. "Troksnis vai ķīmija mūs ietekmē visus vienādi. Skaļumā būs sabojātas ausis. Savukārt stress - vienam tas ir un otram tas nav. Katram noteikti ir bijuši darba kolektīvi, ģimenes vai kaut kādi draugi, kur ir vienāda situācija un cilvēki reaģē... Vienam tas ir - par ko tu vispār cepties? Otrs ir gandrīz sajucis prātā. Un ir pilnīgi vienāda situācija. Trokšņa gadījumā visiem būtu mazliet bojātas ausis, stresa gadījumā - viens tiek galā, vienam ir tās stratēģijas vai spēja, vai tā kompetence, vai treniņš, vai vai dzīves pieredze, otram viņa nav," analizē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa kādā intervijā ir teikusi, ka problēma ir tajā, ka izdegšana nenotiek tā pēkšņi, vienā dienā. Vai tas nozīmē, ka paši nemaz nespējam fiksēt, kad sākas izdegšana? "Domāju, ka tas ir arī atkarīgs no tā, kādā kontaktā mēs esam ar sevi. Vai mēs vispār esam pieraduši, ka jaunieši saka - "iečekoties sevī", ieklausīties sevī. Un vai mēs ņemam par pilnu to, ko mēs dzirdam par sevi, vai to, ko mēs redzam. Jo dažkārt man cilvēki ir teikušu tā: Marija, es saprotu, ka man sen jau "jumts deg un ir nobraucis", bet ko darīt, jāuzņem lielāks ātrums. Ja es apstāšos, tad man būs tas viss jārisina," pieredzē dalās Marija Ābeltiņa. "Es pēc kaut kādas inerces vēl varu kustēties. Protams, ka izdegšanas pazīmes, ja mēs paskatāmies trīs tos klasiskos veidus, ka spēki izsīkst, ka mēs paliekam tādi īgņas, mums nepatīk tas, ko mēs darām, ar ko mēs esam kopā, un mums tā produktivitāte samazinās, tad tas nenotiek vienā dienā, ka mēs esam tādi totālākie grinči vai mēs esam soli super izsīkuši, ka nevaram piecelties no gultas, vai mēs vienkārši pieļaujam kļūdu pēc kļūdas, tā jau nenotiek." Ivars Vanadziņš norāda, ka oficiālie dati liecina, ka izdegšanas sindroms pieaug, lai arī to nav viegli diagnosticēt. "Dati nav iepriecinoši un ir visi priekšnosacījumi, lai tā būtu nākamā epidēmija, līdzīgi kā tas ir daudzās valstīs. Un lai tā nebūtu, droši vien ir gan šādi raidījumi, gan citādi raidījumi, gan mācības, gan viskautkas. Arī individuālā līmenī, arī darba devēja līmenī tomēr par to ir stipri vairāk jārunā. Jo mums tā stigma ir, ja es salauzu kāju, to es saprotu, ka tā ir problēma, nevar nākt uz darbu, bet tu jūties slikti, nejūties novērtēts, nejūties tur vēl kaut kāds, kas tā tagad ir par simulešanu. Rokas, kājas kustās, nāc!" komentē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa atklāj, ka kādās mācībās viņai vaicāts, vai tiešām darbā būtu jājūtas labi. "Es aizdomājos, ka mēs pirmām kārtām paši nododam publiskajā sektorā strādājošajiem, ka tev jābūt pārstrādātam, jābūt ar pārgrieztām acīm, tādam kā izsīkušam, tad tu esi pierādījis, ka tu strādā. Kas ir pilnīgi, man liekas, kaut kas ačgārns. Un arī tas, ko mēs arī paši no sevis varbūt sagaidām," vērtē Marijā Ābeltiņa. "Pārstrādāšanās ir viens no veidiem, kas ved līdz izdegšanai. Un mēs kļūstam neefektīvi dienas beigās, mēs pieļaujam vairāk kļūdas, un mēs patiešām nevaram arī realizēt to savu potenciālu. Jautājums ir par to, vai mēs spējam atjaunot resursus, lai turpinātu ilgtermiņā strādāt. Jo tur jau tas āķis ir, ka garlaicība īstermiņā nav nekāda liela problēma. Kaut kāda stresaina, liela pārslodze īstermiņā nav nekāda liela problēma. Jautājums - kas notiek gadiem? Jo tas, ko ar ko es saskaros... Bija finanšu krīze 2008. gadā, cilvēki tajā laikā sāka aizvietot kādu, jo bija štatu samazināšana, un cik ir pagājuši gadi, viņi aizvien aizvieto. Un tad viņi nomet to atlūgumu un saka - es vairs nevaru. Protams, jo tas bija domāts kaut kāds īstermiņa variants, sen jau ir atnākušos citas krīzes, bet cilvēks vēl aizvien velk to vezumu." "Kāds teiks: hei, man sākās tās trakās galvassāpes, es aizeju pie ārsta, visu pārbaudu, nav nekas tāds. Tas nozīmē, ka, iespējams, tas ir veids, kā ķermenis reaģē," par pārslodzi, kas rada izdegšana bilst Marija Ābeltiņa. "Ja ilgstošais hroniskais disbalanss ir, tas novedīs pie psihosomatiskas izpausmes. Pievienojas arī ķermeniskā izpausme, vienam tās būs galvassāpes, vienam sāpēs vēders biežāk, vienam vēl kaut kas. Svarīgi atcerēties, ka hronisks stress ir bioķīmija un to mēs nespējam kontrolēt. Sandra paliks mierīga, Ivars paliks nervozs un abiem mums būs augstāks kortizola līmenis, viņš katram izpaudīsies savādāk, bet abiem mums bojās veselību ilgtermiņā," norāda Ivars Vanadziņš. Vai iespējamā izdegšanā ir atkarīga arī no personības tipa? "Kā man gribētos teikt, ka tas nav no iedzimtības atkarīgs. Bet ir. Es to saucu par tādu ģenētisko loteriju, jo tu nekad nezini, ar ko tu piedzimsi, kāds tev būs tas sākotnējais "kāršu komplekts"," atzīst Marija Ābeltiņa. "Ir cilvēki, kas piedzimst ar tā saucamo augstāku neirotisma līmeni. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka manas spējas, piemēram, regulēt emocijas... man ir vairāk pie tā jāpiestrādā. Vai man ir realitātē lielāka nosliece satraukties, es esmu vairāk jūtīgs cilvēks, es visu uztveršu nopietnāk, un man būs lielāka nosliece uz negatīvām emocijām, kā arī nomāktību, augstāks stresa līmenis. Un līdz ar to, ja man ir šāda iedzimtība, tas nozīmē, ka man vairāk būs jāpiestrādā pie tā, lai sevi balansētu. Un kādam būs, protams, zelta ģenētiskā karts - ļoti viss stabili, ļoti sabalansēts, augsta stresa noturība. Tie būs cilvēki, kuri teiks - kolēģi, kur te ir problēma?" Izdegšanas sindroms kā diagnoze zināms kopš 20. gs. 70. gadiem Termins "izdegšana"  kā diagnoze pirmo reizi tika lietots pagājušā gadsimta 70. gados,  kad amerikāņu psihologs Herberts Freidenbergers aprakstīja pacientus, kuri cieš no stresa un pārslodzes, kas saistīta ar darbu. Kādas tolaik bija terapijas metodes šī sindroma ārstēšanai un cik senā vēsturē var runāt par „izdegšanu” darbavietās, vaicājām Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājam, profesoram Mārim Taubem.  Vispirms Māris Taube raksturo pašu traucējumu, uzsverot, ka no vienas puses nav tik viegli pateikt, vai cilvēkam ir izdegšanas sindroms, bet, no otras puses, ir visai skaidri iemesli – enerģijas izsīkuma vai izsīkuma sajūta,  palielināta garīgā attālināšanās no darba,  negatīvisma vai cinisma sajūta saistībā ar darbu. Un ja darba vide tiek mainīta, šie simptomi pazūd. Daži psihologi uzskata, ka pirmās ziņas par izdegšanas sindromu jau varam rast Bībelē Vecajā Derībā, kur aprakstīts, kā pravietis Elija pēc  dažādu brīnumu veikšanas ir bijis izmisis un iekritis dziļā miegā. Patiesību sakot, tas  gan vairāk izklausās pēc pārguruma, ne izdegšanas sindroma. Tāpat speciālisti atsaucas uz  Šekspīra  darba „Kaislīgais svētceļnieks” rindām: „Un  mīlestībā dega viņa, kā salmi ar uguns liesmu.” Tiek uzskatīts, ka šeit pirmo reizi ir aprakstīta sajūta, kas liecina par enerģijas izsīkuma procesu, tiesa gan, ne darbā, bet mīlestībā. Vēl atsauces uz  izdegšanas sindromu  literatūrā  var atrast Tomasa Manna romānā „Budenbroki”, kur aprakstīts, kā konsula dēls  Tomass Budenbroks  jūtas izsmelts, ir vīlies un zaudējis interesi par notiekošo, darbojoties tēva firmā un pildot senatora pienākumus.  Tā  savā pētījumā par izdegšanas sindromu sociālās un kultūras vēstures aspektā raksta Nīderlandes klīniskais psihologs un psiholoģijas profesors Viljams Šaufelī. Profesoram Taubem vaicājam par 19. gadsimtu, kad pasauli skara industriālā revolūcija un  ļaudis masveidā sāka strādāt fabrikās. Bet savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties hidrobioloģe Marta Dieviņa. Viņa stāsta par Lotes Vilmas Vītiņas dzejprozas grāmatu “Ūdenstornis”. Grāmatā pētniece saredz iespēju ikkatras paaudzes cilvēkam ieraudzīt sevi dzīves meklējumos.

Před dvěma lety se jejich obrat pohyboval kolem dvou milionů korun. Dnes se vyšvihl k pětadvaceti milionům. Firma Posedla, kterou zakládali kamarádi Jiří Dužár a Martin Řípa z Varnsdorfu roste a dobývá svět. Na jejich sedlech jezdí cyklisté v Evropě i v zámoří. Profesionálové i amatéři. Jejich design i výroba je totiž naprosto unikátní, přímo směřovaná na konkrétního jezdce, respektive na jeho pozadí. Firmu zakládali před čtyřmi lety, do té doby, jak sami rádi s nadsázkou říkají, bylo sedlo mučícím nástrojem. I proto se pustili do výroby takového, které bude pro jezdce pohodlné, protože bude odpovídat přesně jeho parametrům. Zhruba rok trval vývoj, který finančně podpořil i král 3D tisku Josef Průša. Za svou investici získal v Posedlech dvacetiprocentní podíl. „Je naším mentorem, a snaží se nás motivovat k ještě rychlejšímu růstu,“ podotýká Jiří Dužár. Kolik sedlo stojí? A proč ho nevyrábějí i pro děti? V čem se liší od ostatních? Snaží se jejich nápad někdo okopírovat? Odpovědi najdete při poslechu dalšího dílu Forbes byznys podcastu.

Herečka Marie Rosůlková se narodila 17. prosince 1901 v Plzni jako dcera zdejšího obuvníka. Profesionálně začala hrát divadlo ve dvaceti letech a na divadelních prknech vydržela učinkovat více jak sedmdesát let.

Jak jsou na tom hendikepovaní se sportem? K čemu má sloužit nové specializované centrum pro postižené? A daří se prosazovat parasporty na stejnou úroveň, jako mají běžné sporty? Vladimír Kroc se zeptal předsedy Českého paralympijského výboru senátora Zbyňka Sýkory z ODS.

Jak jsou na tom hendikepovaní se sportem? K čemu má sloužit nové specializované centrum pro postižené? A daří se prosazovat parasporty na stejnou úroveň, jako mají běžné sporty? Vladimír Kroc se zeptal předsedy Českého paralympijského výboru senátora Zbyňka Sýkory z ODS.Všechny díly podcastu Dvacet minut Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Marie Bartošová patří k předním tuzemským fotografkám jídla, přestože původně chtěla být módní fotografkou. Profesionální tvorbě se věnuje už víc než 15 let, vystudovala reklamní tvorbu v oboru fotografie a nafotila už více než 30 kuchařek. „Trend je teď o přirozenosti, že radši budu mít trošku míň technicky dokonalou fotku, ale jídlo tam musí vypadat opravdu dobře,“ vysvětluje v pořadu Host Radiožurnálu fotografka jídla Bartošová.Všechny díly podcastu Host Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Marie Bartošová patří k předním tuzemským fotografkám jídla, přestože původně chtěla být módní fotografkou. Profesionální tvorbě se věnuje už víc než 15 let, vystudovala reklamní tvorbu v oboru fotografie a nafotila už více než 30 kuchařek. „Trend je teď o přirozenosti, že radši budu mít trošku míň technicky dokonalou fotku, ale jídlo tam musí vypadat opravdu dobře,“ vysvětluje v pořadu Host Radiožurnálu fotografka jídla Bartošová.

Sarunas pirmajā daļā izjautāju Diānu Zandi par viņas profesionālo ceļu - ko viņa darīja pēc aktrises profesijas, kā darbu apvienoja ar 5 bērnu audzināšanu, ko no viņas prasīja iegūt psiholoģijas zinātņu doktores grādu klīniskajā psiholoģijā. Tas ir ļoti iedvesmojošs stāsts, kas pamudinās nepazaudēt sevi vecāka lomā, un palīdzēs ieraudzīt risinājumus, kā sākt jaunu profesionālo dzīvi, neskatoties uz līdzšinējo karjeru.Sarunas otrajā daļā Diāna piedāvāja risinājumus partnerattiecībām, jo uzskats, ka "mīlestībā visam jānotiek dabiski" ir maldinošs un arī kaitīgs. Viņa stāstīja arī par emocionālās un seksuālās tuvības saistību. Starp citu, Diāna savā Instagram @diana_zande veido interesantus un noderīgus video ierakstus par attiecībām un iespējām dzīvot labāk. Iesaku noklausīties iepriekšējās intervijas ar Diānu Zandi:Pirmā #117 bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi.Otrā #142 – kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem.Trešā #171, lai svētki nes prieku, nevis iznes smadzenes.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.******************Šo epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan kopīgos, gan arī ikdienā piedzīvo vairāk prieka.Ja šīs tēmas tev ir aktuālas, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.******************SARUNAS PIETURPUNKTI:6:32 Lāsmiņas loma kulta filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” – Diānas dzīves lielā dāvana un problemātiskā blakne vienlaicīgi10:21 “Baidies, bet dari” – dzīvot atšķirīgi no pieņemtā16:40 Līkumainais meklējumu ceļš cauri skolām un profesijām, paralēli audzinot piecus bērnus23:09 “Man ir četrdesmit gadu. Beidzot es zinu, ko es gribu” – cik viegli ir mainīt dzīvi šajā vecumā27:38 Grūtākie brīži studējot psiholoģiju35:17 Nevis “afirmēt”, bet plānot, kapāt un darīt40:50 “Sākt no nulles” nenozīmē sākt no nulles50:07 Praktisks vingrinājums, kā domāt par savu dzīvi un saviem gadiem49:32 “Ikvienam lēmumam ir arī negatīvas sekas”52:48 Spēt stāvēt pāri sabiedrības aizspriedumiem un darīt savu lietu59:59 Kad pašpārmetumu tārpiņš izbāž galvu, ko likt viņam pretī1:05:19 Kas ir galvenie četri iemesli, kādēļ pāri meklē terapeita palīdzību1:09:09 Ko iekļauj mīlestības trijstūra teorija1:11:07 Kāda noderīga informācija ir atrodama Diānas Zandes Instagram kontā1:15:38 Vai iemīlēšanās stadijā ir iespējama patiesa tuvība1:20:24 Kā emocionālā tuvība ietekmē seksuālo tuvību1:23:41 Saistības, kas ietekmē attiecības1:25:20 “Mīlestībā visam jānotiek dabiski” – cik aplams ir šis apgalvojums1:28:13 Kompetences modeļa skaidrojums kognitīvi biheiviorālajā terapijā1:31:57 Nepamatotās gaidas un ilūzijas “ja tu mani mīli, tad tu zini, ko man vajag”1:36:34 “Kāpēc mums šķiet, ka otrs jutīs, ko man vajag, ja es pati no nevaru definēt”1:45:21 Kā nepieļaut, ka attiecību zupas garša un kvalitāte ar laiku mazinās

Totálne inštitúcie, ako boli kedysi detské domovy v kaštieľoch, mali vo výchove detí oveľa horšie výsledky ako profesionálne rodičovstvo. Keď si človek výmenou za plat vezme k sebe domov rómske dieťa s tramou, ašpiráciou nie je Oxford, ale aby dieťa dokázalo fungovať vo vzťahoch. Profirodičia však často čelia obrovským problémom, čo by nikto nevydržal robí len pre zisk, hovorí Viliam Gyurke, kedysi šéf detského domova a dnes garant jedného z centier pre deti a rodinu (na ktoré sa detské domovy premenovali).V októbri sme publikovali podcast Ráno Nahlas s režisérom filmu Profesionálny rodič Erikom Jasaňom. Tento film zobrazuje ženu z chudobného slovenského regiónu, ktorá si vzala domov rómske dievčatko len pre peniaze a potom robila rozdiely v prístupe k nej a k vlastnému dieťaťu. Podcast o tejto téme pobúril mnohých profesionálnych rodičov, preto sme dali priestor aj druhej strane. Viliam Gyurke z pozície šéfa detského domova rozdeľoval deti do profesionálnych rodín, kontroloval ich výchovu a v prípade problémov takéto deti aj odoberal.Ako teda funguje výchova opustených detí s tramou, psychickými či zdravotnými problémami?Podcast Ráno Nahlas moderuje Peter Hanák.

I ftuar në “Live From Tirana” ka qenë pedagogu i ekonomisë, Rezart Prifti. Sipas tij, cilat janë profesionet më të paguara sot dhe a kanë shqiptarët kulturë pune?