Podcasts about l men

Rubrika "LAUKUMA LĪMENĪ " atgriežas ar pēcspēles emocijām un atziņām no Jāņa Celmiņa un Edgara Lūsiņa. Sarunas gaitā abi analizēs spēli ar Slovākijas izlasi, vārtu guvumus un dalās prognozēs par ritdienas spēli ar Ameriku.

Pēc smagā Latvijas izlases zaudējuma Zviedrijas izlasei, "Laukuma Limenī" atgriežās studijā un analizē spēles momentu, kā arī prognozē, kas mums ir jāizdara atlikušajās divās spēlēs.

Rubrika "LAUKUMA LĪMENĪ " atgriežas ar pēcspēles emocijām un atziņām no Jāņa Celmiņa un Edgara Lūsiņa. Sarunas gaitā abi analizē spēli, vārtu guvumus un dalās prognozēs par ritdienas spēli ar Vāciju.

Pēc smagā Latvijas izlases zaudējuma Vācijai "Laukuma Limenī" pēta galvenos neveiksmes iemeslus, analizē vārtusargu izvēli un prognozē turpmākos scenārijus Latvijas izlasi šajā Čempionātā

Rubrika "LAUKUMA LĪMENĪ " atgriežas ar pēcspēles emocijām un atziņām no Artūra Barovska un Edgara Lūsiņa. Sarunas gaitā abi analizē neizteiksmīgo spēles sākumu, vārtu guvumus un dalās prognozēs par ritdienas spēli ar Franciju.

Larry Benz, the Executive Chairman and Founder of Confluent Health, talks new U of L Men's Basketball Head Coach Pat Kelsey, his wealth of energy, and the culture change he has brought to the program. Larry also got into ways to properly get your body started for a workout, proper hydration, and the upcoming PGA Championship...

New U of L Men's Basketball Coach Pat Kelsey discusses the Transfer Portal and the passion of the fanbase being a huge help, his ability to coach and recruit at this level, the future of NIL, and more...

În acest episod al Podcastului de limba română vorbesc despre câteva idei pentru a ne menține creierul sănătos.Podcastul de Limba Română te ajută să-ți dezvolți vocabularul și gramatica într-un mod natural, interpretând în context cuvintele și structurile necunoscute.Podcastul se adreseaza ascultătorilor cu un nivel intermediar de limba română. Transcrierea fiecărui episod este disponibilă pe pagina easy-readers.roCâteva linkuri utile:Mini-magazinul on-line cu toate resursele lingvistice pe care le-am creat de-a lungul timpului: https://store.artemira.euTranscrierea episoadelor și alte resurse: easy-readers.roDacă doriți să susțineți acest podcast: https://paypal.me/florinfin

Kristaps Valters un Jānis Celmiņš jaunākajā "Laukuma Līmenī" epizodē vērtē Latvijas spēlētāju un viņu komandu sniegumu šosezon gan NBA, gan Eiropā. Prognozē līgu uzvarētājus un aplūkos basketbola aktualitātes.

Kristaps Valters un Jānis Celmiņš jaunākajā "Laukuma Līmenī" epizodē vērtē Latvijas izlases izredzes Olimpisko Spēļu kvalifikācijā, analizē Latvijas vadošo basketbolistu sekmes NBA un Eiropā, izceļ galvenos pārsteigumus NBA un Eirolīgā, kā arī diskutē vai Jānis Timma vēl varētu atgriezties Latvijas izlasē.

Nosledzošajā "Laukuma Līmenī" epizodē Jāni Celmiņš ar Kristapu Valteru atskatās uz noslēdzošajām finālspēlēm turnīrā, sastāda savu spēlētāju topu un prognozē , kā basketbols turpīnās savu attīstibu pēc šī panākuma

Savu finanšu plānošana ir sarežģīts process. Vēl sarežģītāk ir pārvaldīt uzņēmumu. Lai arī speciālisti apgalvo, ka finanšu pratība būtu jāiemāca jau skolās, tomēr tas netiek izdarīts. Vai Latvijas uzņēmumiem ir zināšanu un ambīciju trūkums īstenot lielākus plānus un kā viņi pārvalda savas finanses? Vai mēs kā sabiedrība esam kaut ko iemācījušies no finanšu krīzes? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu sarunājās “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. Noklausies sarunu un iegūsti vērtīgas atziņas savas finanšu pratības uzlabošanai.

Pirms vēsturiskās un svarīgās Latvijas un Lietuvas spēles par piekto vietu, Jānis Celmiņš un Kristaps Valters atskatījās uz spēli pret Itāliju, kā arī veica prognozes uz atlikušajām spēlēm

Šoreiz pēc Latvijas izlases zaudējuma ceturdaļfinālā pret Vāciju, "Laukuma Līmenī" analizēja spēles būtiskākos nogriežņus, vērtēja indivuduālo sniegumu, pētija izsķirošo Dāvja Bertāna metienu un neaizmirsa paķert viens otru uz zoba.

Pēc Latvijas basketbola izlases vēsturiskās iekļūšanas ceturdaļfinālā Krispats un Jānis vērtē Latvijas sniegumu, analizē Vācijas stiprās puses un dod savas prognozes uz visiem ceturdaļfinālu pāriem

Pēc vesturiskās uzvaras pār Spāniju, Jānis Celmiņš un Kristaps Valters skaidro panākuma galvenos iemeslus, analizē sastāva rotācijas, prognozē spēles gaitu ar Brazīliju un atskatās uz vadošo komandu sniegumu turnīrā

Uz karstām pēdām, uzreiz pēc Latvijas basketbola izlases zaudējuma Kanādai, Jānis un Kristaps meklē iemeslus momentiem, kuros Latvija izlaida pārsvaru un zaudēja, kā arī izvērtēja līderu indivuduālo sniegumu un ieskicēja turpmāko pretinieku stiprās puses

Pēc vesturiskās basketbola izlases uzvaras pār Franciju, Jānis un Kristaps analizē atslēgas spēlētājus un momentus, kuru dēl Latvijas basketbolistiem izdevās uzvarēt

Kristaps Valters un Jānis Celmiņš šajā epizodē atskatās uz Latvijas veiksmīgo spēli pret Libānu, izceļ labākos spēlētājus un prognozē kāda spēle sagaidāma pret Franciju

elitefts Limited Edition Apparel: https://www.elitefts.com/shop/apparel/limited-edition.html         Support and help the Podcast grow by Joining The Crew:  https://whop.com/tabletalkcrew/    Coming Events:   SWIS 2023 - https://www.elitefts.com/elitefts-2023-swis-symposium.html        Ali Gilbert takes a seat in this 218th podcast episode of Dave Tate's Table Talk. Welcome, Ali!   Ali helps busy men get jacked, look great naked, optimize testosterone, plus conquer nutrition—she normalizes boner talk. She does this by helping guys sift through the bullshit, providing them with structure plus a plan that works for their lifestyle. She'll be speaking at the elitefts 2023 SWIS Symposium!   She found her passion in men's health working alongside industry-leading medical practitioners, speaking at medical conferences, the Perform Better circuit, plus building an authoritative network to empower men with the proper understanding of true Testosterone optimization. Majoring in exercise science from Springfield College, she has been a coach for 20 years.   - 2-time Golf Digest Top 50 Golf Fitness Professional - Founder of Silverback Coaching by Ali Gilbert - Founder of the Silverback Summit, the only live men's health event featuring experts in nutrition, hormone optimization, fitness, + cardiovascular health. - Creator of Testosterone School, the only resource combining fitness, nutrition + testosterone optimizing strategies - Featured in Muscle & Fitness, T Nation, as well as various other publications, podcasts + seminars on the topics of testosterone, metabolism + fitness. - BS in Exercise science - Certified Strength and Conditioning Specialist   Ali's IG: https://www.instagram.com/thealigilbert/    Ali's Website: https://ali-gilbert.com/        ABOUT THE HOST   Dave Tate is the founder and co-owner of elitefts.com. He is the author of twenty books and has logged more than 40,000 hours of training and consulting. Dave is married to elitefts co-owner Traci Arnold-Tate, and they reside in London, Ohio, with their two sons. Personal Credo: Live, Learn, Pass on™.   Dave's IG: https://www.instagram.com/underthebar/?hl=en      SPONSORS   Marek Health   Marek Health is the telehealth platform that connects customers to partnered providers focusing on hormone optimization and preventative medicine—offering self-service labs at great prices and guided optimization.   Check out the Table Talk Lab Panel (84 different biomarkers + urinalysis) AND the NEW! Check-up Panel (an affordable option for a monthly check-up).   Use Code Tabletalk for 10% off your first order.   www.MarekHealth.com/tabletalk        LMNT   A tasty electrolyte drink mix.   https://DrinkLMNT.com/TABLETALK  for a FREE 8-flavor sample pack with any purchase!     RP Hypertrophy App   From the creators of the industry-leading RP Diet Coach App comes the ALL NEW RP Hypertrophy App—your ultimate guide to training for maximum muscle growth.   Use the following link to unlock early access pricing!   • Hypertrophy Month to Month - Early access $24.99 (full retail $34.99) • 6-Month Hypertrophy Bundle - Early access $149.99 (full retail $179.99) • Hypertrophy Annual - Early access $249.99 (full retail $299.99}   Follow LINK: https://rp.app/hypertrophy/TABLETALK  Use CODE: TABLETALK     elitefts   If you can put it in a gym bag or load weight on it, we have you covered.   https://www.elitefts.com/  Use Code TABLE TALK for 10% off your first elitefts order.     #DDTTTP   #DTTTP   #ddttp

Šodienas podkāsta ''LAUKUMA LĪMENĪ'' epizodē Jānis Celmiņš kopā ar Kristapu Valteru veiks turnīra apskatu pirms Pasaules kausa basketbolā. Podkāsta tēmas: - Latvijas izlase sagatavošanās ciklā; - Latvijas izlases izredzes; - Turnīra pārsteigumi; - Turnīra labākie spēlētāji; - Jāņa un Kristapa prognozes;

Har du en fråga du vill få svar på, skicka ett DM till Maratonpoddens Instakonto eller mejla till maratonpodden@gmail.com. Maratonpoddens expertpanel besvarar dina frågor om träning, kost, idrottspsykologi, skador och annat. Den här gången besvarar idrottspsykologen Göran Kenttä en fråga om hur man ska göra när man har ett träningsmål, men saknar motivation.Följ Maratonpodden i sociala medier:Instagram: https://www.instagram.com/maratonpoddenFacebook: https://www.facebook.com/maratonpoddenFölj Petra:Instagram: https://www.instagram.com/maratonpetraFacebook: https://www.facebook.com/petra.manstromLinkedIn: https://www.linkedin.com/in/petramanstrom Vill du lyssna reklamfritt? Då är du välkommen till Maratonpodden+. Det kostar 23 kronor i månaden plus moms (29 SEK ink moms) och du kan självklart avsluta din prenumeration när du vill. Läs mer här: https://plus.acast.com/s/maratonpodden. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Laimē Latvijas izlases kreklu ar Sanda Ozoliņa parakstu- https://ej.uz/ozokonkurss Šodienas podkāsta ''LAUKUMA LĪMENĪ'' epizodē Jānis Celmiņš ar Edgar Lūsiņu aplūkos Latvijas izlases spēli pret Kazahstānas izlasi. Detalizēti izanalizēs spēles epizodes , kā arī pieskarsies nākamajai gaidāmajai spēlei pret Šveici.

Šodienas podkāsta ''LAUKUMA LĪMENĪ'' epizodē Jānis Celmiņš ar Edgar Lūsiņu aplūkos Latvijas izlases spēli pret Slovēnijas izlasi. Detalizēti izanalizēs spēles epizodes , kā arī pieskarsies nākamajai gaidāmajai spēlei.

Šodienas podkāsta ''LAUKUMA LĪMENĪ'' epizodē Jānis Celmiņš ar Edgar Lūsiņu aplūkos Latvijas izlases spēli pret Norvēģijas izlasi. Detalizēti izanalizēs spēles epizodes , kā arī pieskarsies nākamajai gaidāmajai spēlei.

Šodienas podkāsta ''LAUKUMA LĪMENĪ'' epizodē Jānis Celmiņš ar Edgar Lūsiņu aplūkos Latvijas izlases spēli pret Čehijas izlasi. Detalizēti izanalizēs spēles epizodes , kā arī pieskarsies nākamajai gaidāmajai spēlei.

Šodienas podkāsta ''LAUKUMA LĪMENĪ'' epizodē Jānis Celmiņš ar Edgar Lūsiņu aplūkos Latvijas izlases spēli pret Slovākijas izlasi. Detalizēti izanalizēs spēles epizodes , kā arī pieskarsies nākamajai gaidāmajai spēlei.

Šodienas podkāsta ''LAUKUMA LĪMENĪ'' epizodē Jānis Celmiņš ar Edgar Lūsiņu aplūkos Latvijas izlases spēli pret Kanādas izlasi. Detalizēti izanalizēs komandas pieļautās kļūdas, kā arī ieskicēns šī vakara spēli pret slovākiem.

I dagens episode har vi med oss fagekspert i AFPT (Akademiet for personlig trenere), forfatter, triatlonutøver og personlig trener, Benjamin Christensen. Vi snakker først litt om Benjamins overgang, som autoritet med fokus på styrke til nå å trene kondisjon for triatlon. Hva har han mistet av styrke? Hva er forskjellen? Selve lytterspørsmålene starter på 30 min og 30 sek. Der går vi inn på intensitetsstyring uten pulsklokke, om det å veie for mye er dårlig for løping, rucking og diverse annet.I løpet av uken vil vi også følge opp med en bonusepisode, så følg med!LENKER FRA DENNE EPISODEN:Podkastepisode 180: Veien mot Oslo Marathon: Hva skal til? Hvordan løper jeg raskest mulig? - Benjamin Christensen svarer → lytt i Apple Podcasts eller SpotifyPodkastepisode 100: Motivasjonseksperten Øyvind Hammer gir oss erfaringer og verktøy vi kan bruke i dag → lytt i Apple Podcasts eller SpotifyPodkastepisode: 215: HRV og restitusjon → lytt i Apple Podcasts eller SpotifyPodkastepisode 209: Lytterspørsmål: Den evige diskusjonen om styrke og kondisjon; beholde muskelmasse vs kondisjon og om fiskeolje → lytt i Apple Podcasts eller SpotifyMØT ANDRE LIKESINNEDE:Bli med i Facebookgruppen til podkasten - treff andre treningsglade mennesker og spør oss spørsmål. Alle lytterspørsmålene du hører i podkasten kommer herfra.NETTSIDEN VÅR:www.afpt.noAFPT I SOSIALE MEDIER:FacebookInstagram (AFPT)Instagram (AFPT podden)YouTubePRODUKSJON:Helsekoden produseres av Shaw Media.www.shawmedia.noTil opplysning:Helsekoden er det som tidligere het AFPT podden. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Strävar du alltid efter nya mål men känner dig aldrig nöjd när du uppnår saker? Bygger du ett liv som du är stolt över? Vilka förväntningar har du på livet? I veckans avsnitt ger Johannes dig insikter kring målsättningar, tar hål på myten om att allt kommer att kännas bra när du uppnått något särskilt och förklarar att du behöver förstå att du aldrig någonsin är framme. Mer från Johannes:Digitalt träningsprogramBöckerLjudböckerJohannes Hansen är känd för sin osvenska rakhet och provocerande kärlek i sin roll som mental PT. Under drygt ett decennium har flera av Sveriges snabbast växande bolag och några av våra största stjärnor inom sport, musik och näringsliv anlitat honom för att växa som ledare och människor. Han är författare till fyra böcker. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Entrevista com Jo Takahashi, produtor cultural e escritor. Trabalhou na Japan Foundation por 30 anos, onde foi diretor de projetos em arte e cultura. Em 2012 estabelece a sua própria produtora, passando a atuar não só nas áreas de arte e cultura, mas também em gastronomia. Sua extensão, Jojoscope, é um portal de conteúdos que transita entre a cultura erudita e contemporânea. Dentre as suas diversas publicações destacam-se “A Cor do Sabor: A Culinária Afetiva de Shin Koike” e “Izakaya: Por Dentro dos Botecos Japoneses”, ambos pela Editora Melhoramentos, com os quais conquistou o prêmio de segundo melhor livro de gastronomia japonesa do mundo, pela Gourmand World Cookbook Award. E no seu mais novo projeto, o livro: Ramen/Lámen passeia pelas histórias sobre o surgimento do macarrão e examina como ele chegou ao Japão e as sabedorias por trás da produção dos caldos; mapeia também os tipos de ramen regionais, mostrando que comida é, sim, uma expressão de identidade e cultura de raiz; sobrevoa temperos e tendências desta comida afetiva para, enfim, aterrissar no Brasil e apresentar alguns guerreiros e amantes desse prato tão democrático quanto complexo. Além de explorar cada detalhe do prato, o livro também apresenta figuras do cenário gastronômico como empresários da área de gastronomia, chefs, cozinheiros que se encantaram com o prato e resolveram compartilhar essa paixão com o público. Este livro é uma verdadeira imersão na gastronomia japonesa e um convite para um mergulho no caldo profundo de uma tigela de ramen, um universo de cultura a ser desvendado a cada bocada. @jojoscope Link para compra do Livro na Amazon (Também disponível nas principais livrarias) Fique por dentro das novidades, siga nosso Instagram: @paladar.distinto

Palle Weis og Niels Lillelund prøver forskellige vine til and - både andebryst og confit af lår.Vine:Edmond Monnot - “Clos de la Boutiére” VV - Maranges 1er Cru 2019. 289 kr. PinocharBodegas Tempore - Garnacha - Generación 20 - Aragon 2019. 130 kr. Kjær & SommerfeldtFabiano - Valpollicella Ripasso Classico Superiore - 125 kr. Skjold BurnePieropan - Vigna Garzon Riserva - Amarone della Valpolicella 2017. 475 kr. AdriatBrigaldara - Amarone della Valpolicella Riserva 2012 - 715 kr. AdriatTurley – Old Vine Zinfandel Californien 2019 - 280 kr. KK WineBernabeleva - Arroyro del Tortolas - San Martin de Valdeiglesias - Vinos de Madrid 2020. 260 kr. (v/ 6 fl.) Vinova

Azon túl, hogy Haraszti Ádival megbeszéltük az első nap legfontosabb történéseit, egy kis extrával is készültünk, aminek a hangminőségéért előre is elnézést kérünk: Horváth Zoltánnal, a Szerencsejáték Zrt. odds központjának vezetőjével beszélgettünk. A témáink: 0:00 Katarozás Haraszti Ádival 50:45 Horváth Zoltán, Odds Központ vezető

Valsts un Latvijas basketbola svētku nedēļā “Basketstudijā 2+1” viesojās viens no vīriešu valstsvienības vēsturiskā panākuma līdzautoriem – galvenā trenera asistents Jānis Gailītis. Runājām gan par pagātni – ļoti veiksmīgi aizvadīto kvalifikācijas ciklu – gan nākotni – gatavošanos 2023. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīram. Apspriedām: - galvenā trenera Lukas Bani tēzi par  konsekventu valstsvienības identitātes veidošanu un tās pakāpenisko īstenošanu dzīvē; - 27 spēlētāju iesaisti kvalifikācijas spēlēs un jaunas komandas veidošanu katrā spēļu posmā; - savlaicīgu lomu sadali starp spēlētājiem; - ko var paveikt 3-4 treniņos pirms oficiālām spēlēm; - pārliecību pirms spēles ar Grieķiju; - kā nepārsteidza un kā pārsteidza Jānis Timma; - unikālo bilanci kvalifikācijas ciklā – 13 uzvarām 14 spēlēs – un lūzuma brīžiem tās gaitā; - nopelnīto veiksmi; - Pasaules kausa finālturnīru kā unikālu iespēju pacelt Latvijas basketbolu nākamajā līmenī; - izaicinājumiem sagatavošanās procesā; - veselīgo konkurenci; - valstsvienības spēļu pauzi kā iespēju restartēt “VEF Rīga”; - cerībām un izredzēm klubu sezonas turpinājumā. 50 minūtes par Latvijas vīriešu valstsvienību un citām basketbola aktualitātēm!

Vært: Henrik Heide Medvirkende: Sybille Hildebrandt, Bjørn Godske, Mads Lorenzen og Liv Bjerg Lillevang I denne uges Transformator handler det først om hullerne i gasledningerne Nord Stream 1 og 2. For kan det virkelig passe, at ingen planlæggere har forholdt sig til risikoen for sabotage? Noget tyder på, at det har været en blind vinkel i de rapporter, der ligger til grund for etableringen. Men hvad gør man ved to rør, der er mere eller mindre fulde af havvand – kan de overhovedet reddes, inden de korroderer? Der får man ingen svar på fra Nord Stream AG eller det russiske selskab Gazprom. Men vi ser på de forskellige metoder, som Energinet har i beredskab, hvis noget lignende skulle ske med deres rør. MitID indeholder flere alvorlige designfejl, der gør det muligt både at gætte titusindvis af danskeres brugernavne og at lukke de mange brugere ude fra systemet i dagevis. Det har Ingeniørens it-medie Version2 afsløret ved selv at gå på jagt efter fejlene i systemet. Mads Lorenzen fortæller hvordan. Til slut runder vi ugens Nobelpris – den første i 25 år – der gik til professor ved Københavns Universitet Morten Meldal, som gennem adskillige år har været udpeget som kandidat til Nobelprisen i kemi for sit arbejde med og udvikling af click-kemi. Liv Bjerg Lillevang fortæller, hvad det er, og hvad det kan bruges til. Links Myndigheder har etableret den danske del af Baltic Pipe uden en tanke på sabotage Havvand er strømmet ind i rørene: Saltvand gør fremtiden usikker for Nordstream Gasledninger mange steder i danske farvande: Sådan håndterer Energinet skader Uhyre simpelt hack kan gætte brugernavne og blokere adgangen til MitID Myndighed bag MitID efter kritik af sikkerheden: »Det er den måde systemet virker på« Dansk professor modtager tredelt Nobelpris for kronjuvelen i klikkende kemi

IMAE Cardiológico de Tacuarembó --- Send in a voice message: https://anchor.fm/semanario-la-manana/message

Noslēgusies labdarības akcija „Dod pieci!”, kurā saziedoti 470 078 eiro palīdzības sniegšanai un vides šķēršļu noņemšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Kolēģi no LR5 neslēpj gandarījumu par cilvēku atsaucību. Līdzekļus izlietos, lai pielāgotu vidi atbilstoši ikviena vajadzībām, jo ikvienam, ja vien nav kādas nepārvaramas problēmas, ir jāspēj izkļūt no savām mājām, jāspēj to darīt pastāvīgi un droši. Viena lieta, protams, ir ziedojumi, labā griba, bet vēl svarīgāk ir to padarīt par neapstrīdamu sistēmu, proti, citādi Latvijā nemaz nedrīkst būt - cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt tikpat pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem kā ikviens no mums. „Dod pieci!” rīkotāji sagatavojuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, iekļaujot 20 priekšlikumus un aicinot līdz nākamā gada 1.martam uz tiem rast atbildes. Kam ir jāmainās pēc šīs akcijas, kas ir jādara valsts, pašvaldību institūcijām, lai situāciju mainītu un turpinātu uzlabot, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Radio žurnāliste, "Dod pieci!" vēstnese Justīne Savitska, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietniece-viceprezidente Brigita Lazda un biedrības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.  

Noslēgusies labdarības akcija „Dod pieci!”, kurā saziedoti 470 078 eiro palīdzības sniegšanai un vides šķēršļu noņemšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Kolēģi no LR5 neslēpj gandarījumu par cilvēku atsaucību. Līdzekļus izlietos, lai pielāgotu vidi atbilstoši ikviena vajadzībām, jo ikvienam, ja vien nav kādas nepārvaramas problēmas, ir jāspēj izkļūt no savām mājām, jāspēj to darīt pastāvīgi un droši. Viena lieta, protams, ir ziedojumi, labā griba, bet vēl svarīgāk ir to padarīt par neapstrīdamu sistēmu, proti, citādi Latvijā nemaz nedrīkst būt - cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt tikpat pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem kā ikviens no mums. „Dod pieci!” rīkotāji sagatavojuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, iekļaujot 20 priekšlikumus un aicinot līdz nākamā gada 1.martam uz tiem rast atbildes. Kam ir jāmainās pēc šīs akcijas, kas ir jādara valsts, pašvaldību institūcijām, lai situāciju mainītu un turpinātu uzlabot, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Radio žurnāliste, "Dod pieci!" vēstnese Justīne Savitska, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietniece-viceprezidente Brigita Lazda un biedrības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.  

"Jauns arhitektu birojs ar kārtīgiem pamatiem," - tā arhitektu biroja "RUUME arhitekti" darbību komentē platforma buvlaukums.lv. Formulējums ir trāpīgs — RUUME ir Latvijas jaunās paaudzes arhitekti, par kuriem dzirdam daudz un regulāri. Biroja darbi plūc laurus vietējos un starptautiskos arhitektūras metu konkursos, pērn ierindojoties arī starp Latvijas Arhitektūras Gada balvas laureātiem. Arhitekte Liene Adumāne-Vāvere pavisam nesen ieguva Latvijas Būvinženieru savienības balvu - gada "Jaunais Arhitekts 2021". Raidījumā tad arī tiekamies ar šī arhitektu biroja arhitektiem: Lieni Adumāni-Vāveri, Līvu Nordmani un Oskaru Vāveri, kuri diskutē par jauno arhitektu balsīm Latvijā, analizē paši savu veikumu un arhitektūras jomas attīstību kopumā. 

Raidījumā Piespēle šoreiz saruna par sportistu duālo karjeru - tiem atlētiem, kuri sacenšas visaugstākajā līmenī un vienlaikus arī iegūst augstāko izglītību. Latvijas Sporta federāciju padome šonedēļ 43 Latvijas sportistiem piešķīra stipendijas, izvērtējot sekmes augstskolā un arī sasniegumus sacensībās. Stipendiju apjoms svārstās no 500 līdz 1500 eiro. Par stipendiātu izvērtēšanas kritērijiem stāsta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pasniedzēja un LSFP stipendiju piešķiršanas žūrijas komisijas pārstāve Agita Ābele. Pašmāju labākā brīvā stila cīkstone Anastasija Grigorjeva stāsta, kā šobrīd trenējas Taizemē, paralēli studējot Ķelnes Universitātē. Viņa no LSFP saņēmusi 1300 eiro lielu stipendiju. Raidījuma otrajā daļā intervija ar Tokijas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēju svarcelšanā Artūru Plēsnieku. Arī viņš ir students, mācoties LSPA. Viņam piešķirta lielākā, 1500 eiro stipendija.

Entrevista Central: Rafaél Menéndez, Diputado por Cabildo Abierto Tema: Ley Forestal --- Send in a voice message: https://anchor.fm/semanario-la-manana/message

Ser-Luz, pare agora de fazer confusão entre WATT e LÚMEM.Ouça esse podcast e entenda que profissionais não falam sobre Watts.BORA ILUMINAR O MUNDO!!!

Mezi pěstiteli jsou stále nejoblíbenější kosatce velkokvěté. Skalkové kosatce je ale začínají dohánět, svou velikostí totiž vyhovují menším zahrádkám. Další jejich výhodou je odolnost vůči mrazu.

Mezi pěstiteli jsou stále nejoblíbenější kosatce velkokvěté. Skalkové kosatce je ale začínají dohánět, svou velikostí totiž vyhovují menším zahrádkám. Další jejich výhodou je odolnost vůči mrazu.

Cilvēks ir būtne, kas pasauli skaidro, to dalot kategorijās, tas sniedz mums drošību un kārtības sajūtu, taču ne reti šīs kategorijas ir stereotipi un aizspriedumi, kuri traucē ne tikai katram atsevišķi, bet arī visai sabiedrībai kopumā. Latvijā ir tapis tests, ar kura palīdzību var noteikt aizspriedumus krietni dziļākā mūsu apziņas līmenī. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar to iepazīstina nevalstiskās organizācijas " Safe Space" pārstāvis Jurģis Kalniņš, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes medicīnas tehnoloģiju projekta "DF LAB" administrators Kaspars Eglītis un psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes pētniece Ieva Stokenberga. Jurģis Kalniņš atzīst, ka viņa uzmanību piesaistījis Eirobarometra pētījums, kurā atklājies, ka Latvijā cilvēki diskrimināciju pret sabiedrības marginālajām grupām uzskata kā reti izplatītu. Tas licis uzdot jautājumu, vai objektīvi diskriminācija ir mazāka nekā, piemēram, Zviedrijā. Realitāte liecina par pretējo, tāpēc arī tapis tests, ko ikviens var aizpildīt internetā. Iespējas mācīt robotam cilvēka emociju gammu Mūsdienu roboti ir attīstījušies tik tālu, ka tie spēj līdzināties cilvēkiem pēc izskata un risināt dialogu ar cilvēku, bet vai robotiem var iemācīt cilvēka emociju gammu un tajos var ieprogrammēt humora izjūtu, prieku un sāpes? „Vēl pirms pāris mēnešiem es nevarēju atšķirt cilvēka seju no suņa un tagad es to varu, tas mani ir paglābis no pāris neveiklām situācijām,” tā 2018. gada vasarā Budapeštā Korvina universitātes rīkotajā kongresā teica Sofija, viens viens no populārākajiem cilvēkveidīgajiem robotiem pasaulē. Ar pliku galvu, kurā zem caurspīdīga kupola redzami vadi, ar ādas krāsas silikonu pārvilktu seju, kura spēj smaidīt, šķelmīgi miegt ar aci, savilkt seju bēdīgā grimasē un tamlīdzīgi, bet vai Sofijas jūtas, kas atspoguļotas mīmikā, ir īstas, vai mašīnai var iedvest cilvēkam raksturīgās emocijas? Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns un profesors Agris Ņikitenko.

Cilvēki, kuriem ir svarīgi sasniegt rezultātu un kuri intensīvi strādā, daudz ko dabū gatavu. Ik pa laikam tas notiek pārtērējot savai dzīves kvalitātei svarīgos iekšējos resursus hormonālā līmenī. Vēlāk cilvēks to izjūt kā veselības problēmas, motivācijas un aizrautības kritumu, pazeminātu imunitāti, draņķīgu garastāvokli, enerģijas trūkumu.Mūsu sabiedrībā, kolektīvos un ģimenēs ir vajadzīgi cilvēki, kuri dara daudz, kuri uzdrošinās, kuri nepadodas neveiksmju priekšā, kuriem pēc viena projekta jau interesē nākošais vai pat vairāki vienlaicīgi. Liela daļa Cilvēkjaudas auditorijas ir tieši tādi cilvēki jeb dzīvo vai strādā kopā ar šādiem cilvēkiem. Šajā sarunā lūdzu endokrinoloģijas profesori, dakteri Ilzi Konrādi pastāstīt, ko sasniegumu tipa cilvēkiem ir svarīgi saprast par savu enerģiju hormonālā līmenī, lai viņu aizrautība ar darbu un projektiem ir ilgtspējīga un drošāka.Šī ir jau trešā saruna ar dakteri Konrādi. Pirmajā sarunā daktere stāstīja, kā ceļā uz panākumiem nelaupīt sev radošumu, drosmi un veselību, kā arī iedeva praktiskas rekomendācijas, ko darīt tad, kad cilvēks strādā vai dzīvo ilgstoša stresa apstākļos. Otrajā sarunā daktere stāstīja par to, kā  nenovecot pirms laika un ko ņemt vērā attiecībā uz šķīvja filozofiju.Vairāk informācijas atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:06:07 Kas ir jāzina par dopamīnu un enerģijas atjaunošanos21:12 Kur veidojas un par ko atbild seratonīns, dopamīns un citi neirotransmiteri25:41 Kā sev palīdzēt periodos, kad ir liela slodze39:55 Dopamīna un kortizola riņķadancis41:11 Ar kādiem produktiem ir iespējams uzlabot zarnu veselību46:20 Plāns, kā dopamīna atkarīgajam iemācīties sevi pasargāt no nodarīšanas sev pāri53:06 Ko nozīmē un ko nenozīmē apūtināt smadzenes1:02:49 Svarīgākais par augšanas hormonu1:11:05 Kas ir tās kļūdas, no kurām vajadzētu piesargāties dopamīnistiem1:15:15 Kā profesore Ilze Konrāde rūpējas par savu atjaunošanos1:16:51 Kas ir cirkadiānais ritms1:20:40 Veselīgo našķu mīti un patiesība1:27:10 Kā līdzcilvēki var palīdzēt dopamīna atkarīgajiem nenoiet no ceļa

"No hay ninguna posibilidad de que si hay una extensión de esos 15 días, no haya aumentos de asignación, que haya una implementación de un IFE no de la magnitud del de la primera ola pero sí un acompañamiento", dijo Daniél Menéndez, coordinador nacional de Barrios de Pie y subsecretario de Políticas de Integración y Formación de la Secretaría de Economía Social en el Ministerio de Desarrollo Social. Agregó: "No hay ninguna posibilidad de que no se modifique la política social si se avanza en cierre. Esta situación amerita un esquema de político social más abarcativo del que hoy existe" (...) "Parte de las consecuencias de estos 4 años que hemos tenido y sobre esos 4 años se nos monta la pandemia. Hubo un salto significativo. La experiencia por los años de Macri afectó sin dudas" y sentenció: "Más allá del problema de las restricciones, estamos plenamente de acuerdo que había que frenar las clases". --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Kā liecina Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības 2020. gada indekss (DESI), digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir vien 43% Latvijas iedzīvotāju, bet virs pamata līmeņa - 24% valsts iedzīvotāju. Ar šiem rādītājiem ES valstu starpā ierindojamies 5. vietā no beigām. Kāpēc tā un kā celt digitālo prasmju līmeni, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska atzīst, ka pētījuma rezultāti atkarīgi gan no jautājumiem, gan testētās mērķauditorijas. Viņa bilst, ka neapņemtos teikt, ka Latvijā viss ir slikti un digālo prasmju ziņa pie mums ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. CERT.LV kiberdrošības eksperts Andrejs Konstantinovs norāda, ka ikdienas darbā sastopas ar to, ka cilvēki varētu uzlabot praktiskās zināšanas ne vienkārši par informācijas tehnoloģijā (IT), bet tieši par IT drošību. Viņš bilst, ka bieži cilvēkiem trūkst pamatzināšanu, kā internets strādā vai arī ir dažādi riski, kas saistīti ar krāpšanu interneta vidē. Bites Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola atzīst, ka pieaug interese par digitāliem rīkiem un mobilo datu lietojums, pārejot uz attālinātām mācībām un darbu, un cilvēki ir spiesti prasmes uzlabot, kaut vai pieslēties platformām, kur notiek mācības. Tāpat cilvēki arvien plašāk izmanto dažādus rīkus, ko piedāvā attiecīgās platformas.

Blir det fler bortavinster utan publik? Hur hanterar du en förlust? Hur ska det gå? Det är tre frågor vi ställer oss i ett avsnitt som inte är ett farväl, men...

Krustpunktā virtuālajā studijā viesojas Valsts prezidents Egils Levits, kuru iztaujā žurnālisti un Latvijas Radio klausītāji. Runājam par valdības darbu cīņā ar Covid 19 – situācijai kļūstot sarežģītākai, valdība šodien lemj par jauniem ierobežojumiem. Runājam arī par citām aktualitātēm, piemēram, Satversmes tiesas tiesneša neievēlēšanu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. “Mājsēde” svētkos nepieciešama, lai noturētos līdzšinējā inficēšanās līmenī, sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Egils Levits. Runājot par ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz 7. februārim, Levits norāda, ja būs iespējams to atcelt ātrāk, ja strauji mazināsies saslimstība, valdība par to noteikti lems. Visi būs priecīgi. "Jo mazāk mēs kontaktēsimies ar citiem cilvēkiem, jo iespējamāks būs valdības lēmums atcelt ārkārtas situāciju ātrāk," atzīst Egils Levits. "Ceru, ka cilvēki ar “mājsēdi” sapratīs, ka ir situācija ir pavisam nopietna un tiešām arī minimāli kontaktēsies, tas varbūt radīs iespēju ātrāk atcelt ārkārtas situāciju. Es uz to ļoti ceru." Valsts prezidents aicina cilvēkus citam citu mudināt ievērot noteiktos ierobežojumus, lai neapdraudētu apkārtējos.

Krustpunktā virtuālajā studijā viesojas Valsts prezidents Egils Levits, kuru iztaujā žurnālisti un Latvijas Radio klausītāji. Runājam par valdības darbu cīņā ar Covid 19 – situācijai kļūstot sarežģītākai, valdība šodien lemj par jauniem ierobežojumiem. Runājam arī par citām aktualitātēm, piemēram, Satversmes tiesas tiesneša neievēlēšanu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. “Mājsēde” svētkos nepieciešama, lai noturētos līdzšinējā inficēšanās līmenī, sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Egils Levits. Runājot par ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz 7. februārim, Levits norāda, ja būs iespējams to atcelt ātrāk, ja strauji mazināsies saslimstība, valdība par to noteikti lems. Visi būs priecīgi. "Jo mazāk mēs kontaktēsimies ar citiem cilvēkiem, jo iespējamāks būs valdības lēmums atcelt ārkārtas situāciju ātrāk," atzīst Egils Levits. "Ceru, ka cilvēki ar “mājsēdi” sapratīs, ka ir situācija ir pavisam nopietna un tiešām arī minimāli kontaktēsies, tas varbūt radīs iespēju ātrāk atcelt ārkārtas situāciju. Es uz to ļoti ceru." Valsts prezidents aicina cilvēkus citam citu mudināt ievērot noteiktos ierobežojumus, lai neapdraudētu apkārtējos.

Okky Alparessi, seorang pemuda yang sekarang di kenal sebagai Winner L-Men Of The Year 2020. Kekurangan dari penyakit keturunan? Yes Okky menyandang penyakit buta parsial sampai sekarang. Hidupnya penuh lika-liku dari pekerjaannya sebagai Dosen. Check it out!

No ranking de consumidores de macarrão instantâneo, o Brasil ocupa a décima posição. Segundo levantamento da Wina, associação mundial do alimento, os brasileiros saborearam 2,45 bilhões de porções do famoso "miojo" em 2019, registrando uma alta de 2,5% em comparação ao ano anterior. Apesar de muita gente consumir a iguaria, poucos sabem a história por trás do prato. Para contar mais detalhes sobre a trajetória do lámen, o Negócios em Pauta recebe Mirella Marchi, gerente de Comunicação e Relacionamento com o cliente da Nissin Foods do Brasil. E mais! Havaianas lança coleção para ajudar na recuperação do Pantanal; Arezzo entra no mercado das sandálias de borracha; CADE autoriza fusão entre Fiat-Chrysler e Grupo PSA; e AMBEV inaugura novo centro de distribuição em Joinville.

Hidup sehat kami memang membuat pikiran yang tidak sehat. segala pengalaman pun kami ceritakan, gak semua sih, yang diinget aja, kalo semua durasi panjang jon... dan berbagai cara kami coba dan lewati seperti mendaki gunung lewati lembah, sungai gak ada yang indah kesamudra, bersama kawan berdemo ria..

NFL Quarterback Jon Kitna joins the pod to talk about his philosophy of “Building R.E.A.L. Men”. He was undrafted out of NAIA Central Washington University, but went on to a 16 year NFL QB career, including being named NFL Comeback Player of the Year in 2003. For the past 8 years he’s been making a difference in the lives of young men as a high school football coach. Today, Jon is the Head Football Coach at Burleson High School.In this episode you’ll hear:* Jon’s life changing testimony * Making it to the NFL from a small college* The need for developing boys into men* His R.E.A.L. 4 pillars of manhood* How implements his R.E.A.L philosophy * In #AskIronhorse we ask Jon about favorite moments and players from his career. * Jon weighs in on who is in the conversation of Greatest Quarterback of All-Time. All that and more on Episode 23!Follow us on Social Media:Twitter @TheIronHorsePodInstagram @ironhorsepodFacebook.com/ironhorsepodFor business inquiries, sponsorship and collaboration opportunities, email the show at ironhorsepod@gmail.com

Na českém území Beskyd se společně s vlky prohání i několik rysů.

Cigaretes akmeņogļu kravā. Cigaretes kastēs vannas istabas flīžu vietā. Ar dažādiem „radošiem risinājumiem” gluži nesen saskārušies muitas darbinieki, konfiscējot apjomīgas kontrabandas kravas. Ar kādiem pārkāpumiem muita pēdējā laikā saskaras visbiežāk? Un kā tiks īstenoti tādi projekti kā "E-muitas" 2.kārta un muitnieku divgadīgā izglītība? Vairāk sarunā ar VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu.

UEFA, geçmiş yıllardaki yükümlülüklerini yerine getirmediği gerekçesiyle Trabzonspor'u 1 yıl Avrupa müsabakalarından men ederken bordo-mavililer kararı CAS'a götürerek itirazda bulunacak. Cezanın neden geldiği, Trabzonspor'un itiraz nedeni ve kararın yansımalarını değerlendirdik.

Šodien Krustpunktā lielā intervija ar finansistu un kādreizējo finanšu ministru Andri Vilku. Viņš bija padomnieks diviem premjeriem laikā, kad Latviju sasniedza 2008.gada krīze, bet pēc tam atkopšanās gados piekrita vadīt Finanšu ministriju. Ko viņš saka par visu, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē? Kā pareizāk tam visam tikt pāri, un ar kādām sekām mums jārēķinās? Sarunu attālināti no radio studijas vada Aidis Tomsons. Andris Vilks: Es pēc dabas esmu optimists, bet šoreiz mēs esam tiešām ļoti liela nezināmā priekšā. Tā pat nav krīze, tas ir tāds globāls šoks, simetrisks pa visām valstīm, pa visu pasauli, pa visām jomām - pa politiku, pa ekonomiku. Un te ir ļoti duāla tā situācija - Latvija pretstatā pasaulei, dažādas nozares pretstatā citai nozarei, politika pretstatā ekonomikai. Un man varbūt ir mazāk bažas par Latviju, jo mēs tiešām esam izgājuši cauri lielām, smagām krīzēm, mācībām. Mēs spējam saliedēties. Un es arī redzu, kā tagad valsts strādā un sabiedrība pieiet šai lietai nopietni. Man ir problēma par to, kā pasaule ar to tiks galā un kāda izskatīsies pasaules ekonomika, finanšu pasaule, varbūt arī ģeogrāfiskās robežas un tamlīdzīgas lietas. Patlaban mēs redzam tikai aisberga augšējo daļu, tas ir, koronavīruss. Tālāk tas pārsviedīsies uz visām pārējām sfērām. Kā to nokontrolēt? Cik daudz būs haosa? Cik daudz būs ambīciju? Vai lielvaras varēs savaldīt savas ambīcijas? Tas jautājums ļoti nezināms. Te ir iekustējušies ļoti daudzi jautājumi kopā, jo agri vai vēlu bija zināms, ka ap šo brīdi varētu būt pasaules globālā krīze, vai arī varētu teikt - tāda pārkārtošanās. Tā kā mēs tagad redzam, mēs risinām vienu lietu, bet te principā būs viss jāiekustina. Kas notiks ar Eiropas Savienību? Tas ir ļoti liels neatbildētais jautājums. Naudas jau pasaulē nav maz. Kā viņu iekustināt, kādā veidā? Kādi būs valstu parādi? Kāda būs fiskālā politika? Kurš par to maksās beigās? Naudu var diezgan īsā brīdī novirzīt daudzās jomās un daudzās valstīs.Te ir tādas lielas, strukturālas izmaiņas gaidāmas priekšā. Galvenais, lai pasaule nezaudē cilvēcīgumu un sadarbību vienam ar otru. Tas ir tas, kas mums ir jāmācās šajā krīzē. Mēs nevaram attālināties. Tagad ir apturēts laiks. Ir apturēts laiks, esam izslēguši laiku. Mēģinām dzīvot, mēģinām saprast, kā būs, ja laiku ieslēgsim atpakaļ.

Sofőrhiányban szenved a logisztikai világ. Segíthetnek ezen a problémán az autonóm teherautók? Az önvezető kamionok evolúciójáról, a már ma is használt vezetéssegítő rendszerekről, fejlesztési kihívásokról és az autonóm járműfejlesztő mérnök képzésről és a matematikus-mérnökökről beszélgettünk Frank Péterrel, a Knorr-Bremse R&D Center kutatás-fejlesztési igazgatójával. Az adás a MEMO Science & Innovation tudománykommunikációs show-jával együttműködésben készült. A következő interaktív tudásmegosztó és közösségépítő rendezvény rendezvény február 20-án 19:00-tól lesz. A két előadás: Az okosjárművek kora, avagy hogyan építs önvezető kamiont. (Frank Péter) Az orvostechnika jövője (Asztalos Lilla, a FameLab tavalyi magyar győztese). Jegyet itt tudtok venni: http://bit.ly/39cRENp Kövesd a Szertárt... ...YouTube-on: http://bit.ly/szertar_yt ...Facebookon: http://bit.ly/szertar_fb ...Instagramon: http://bit.ly/szertar_ig Vagy itt a... ...Twitterem: http://bit.ly/rblc_tw Az adásban a Young Rich Pixies Space Mission című zenéjét használtam fel. (Artlist.io licensz)

Palielinoties cilvēka dzīves ilgumam, arī pētnieki daudz vairāk uzmanības pievērsuši dažādām ar novecošanos saistītām problēmām. Vai, pētot vairāk šīs slimības, esam vairāk pietuvojušies ilga mūža noslēpumam, vai tieši otrādi - nezināmā ir aizvien vairāk? Ieteikumu un padomu par to, kā pareizi būtu jādzīvo, nudien netrūkst. Nereti tie gan mēdz būt pretrunīgi un vēl bieži tiem arī nav zinātniska pamatojuma. Taču jautājums par ilga mūža noslēpumu nodarbina daudzus, un atbildes ir meklētas, šķiet, kopš cilvēces rašanās. Raidījumā Zināmais nezināmajā mēģinām saprast, kas vieno cilvēkus, kas dzīvo ilgi. To skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docente un vadošā pētniece Inese Čakstiņa un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore un Farmokoloģijas katedras vadītāja Baiba Jansone. "Katrs vēlas domāt, ka ir gēniem nozīme un daļēji tā arī ir. Bet dzīves laikā ir tik daudz ārējo faktoru, kas sāk ietekmēt mūsu genomu, kad mēs drīz vien aizmirsīsim, ka mums ir jauki gēni," atzīst Baiba Jansone. "Genoms ir tas, kas mums ir dots un kas mums ir jāsaudzē, vai mēs to izdarām, tas ir cits jautājums." "Mēs nedrīkstam visu novelt uz gēniem. Nevar sēdēt un ēst čipšus un teikt, ka man slikti gēni, tāpēc es aptaukojos. Mums kādas lietas, kas ir noteiktas priekšlaicīgi, bet ir daudz kas, ko mēs varam mainīt," papildina Inese Čakstiņa. Ilgdzīvotāji dzīvnieku pasaulē Galapagu bruņurupuči, Grenlandes valis, sarkanais jūras  ezis – šie dzīvnieki var lepoties ar mūža ilgumu, kas ir krietni pāri simts gadiem. Kas ir tie faktori, kas nosaka to, ka  konkrētas sugas dzīvnieku pasaulē var sasniegt iespaidīgus mūža gadus. Par dzīvnieku ilgo mūžu stāsta bioloģijas zinātņu doktors ģenētiķis Jēkabs Raipulis un Rīgas zooloģiskā dārza darbinieki Māris Lielkalns un Ilze Dunce. Gēnu kombinācija, neuzņēmība pret slimībām, specifisks izskats – tie ir faktori, kas vairākiem dzīvniekiem ļauj nodzīvot rekordilgu mūžu. Piemēram, Grenlandes valim tie ir 211 gadi, tikpat ilgi dzīvo arī sarkanie jūras eži. Savukārt pirms astoņiem gadiem prese rakstīja par Galapagu salās dzīvojošo milzu bruņurupuci Vientuļo Džordžu, kurš tika uzskatīts par pēdējo savas sugas pārstāvi brīvā dabā un nomira aptuveni 100 gadu vecumā, tomēr viņa pasugas pārstāvji mēdz sasniegt 200 līdz 250 gadu vecumu. Bioloģijas doktors, ģenētiķis Jēkabs Raipulis min vēl citus ilggadniekus dzīvnieku pasaulē. Profesors Raipulis min, ka nav tāda viena gēna, bet tās ir vesela gēnu grupa, kuri ietekmē mūža ilgumu. Zinātnieki, protams, cītīgi pēta gan šo gan citu dzīvnieku mūža ilgumu, tomēr jautājumu aizvien ir vairāk, nekā atbilžu. Piemēram, Blendinga bruņurupuči ir neatrisināts bioloģiska mīkla. Vecākais zināmais šīs sugas eksemplārs tika notverts 20. gadsimta 80. gados, un tā bija 77 gadus veca mātīte, kas joprojām dēja olas. Kā savā grāmatā ”13 zinātnes mistērijas” raksta zinātnieks Maikls Bruks, Blendinga bruņurupuči nenoveco un nepazīst vecuma vārgumu, turklāt dzīves laikā nav uzņēmīgi pret slimībām, kur nu, gadiem ritot, šo bruņurupuču dzīvesveids kļūst aizvien aktīvāks, un, piemēram, mātītes ik gadu dēj aizvien vairāk olu. Arī mūsu purva bruņurupuči ir rekordisti gadu skaita ziņā, to mūža garums parasti ir no 40 līdz 60 gadiem, retos gadījumos tas var pārsniegt 100 gadus. Rīgas Zooloģiskajā dārzā minētie rupuči šobrīd devušies ziemas miegā un kā stāsta zoodārza speciālists Māris Lielakalns, arī reizumis miegs ir viens no faktoriem, kas veicina ilgāku mūžu, tā teikt, ilgāk gulēsi, mazāk trāpīsies acis kādam apēdājam un tā saglabāsi savu dzīvi. Tikpat neparasts un ļoti sens dzīvnieks ir Eiropas protejs – alās dzīvojošs abinieks. Tās ir bālgana paskata radībiņas, kas atgādina baltos zalkšus no Tūves Jansones grāmatas par Muminiem. Tikai šie ir bez acīm, jo proteji savu ļoti garo mūžu, aptuveni simts gadus pavada, būdami akli. Vēl šos dzīvnieciņus sauc par alu salamandrām un cilvēku zivīm, bet senos laikos ļaudis uzskatīja, ka tie esot pūķa mazuļi. Sīkāk par šo abinieku dzīvi stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza abinieku nodaļas vadītāja Ilze Dunce.

Sjukt att vi lever i en stat som vill kontrollera ditt medvetande. För dig som älskar cannabis besök http://greenmovement.se/

Bem vindo ao AZ Cast !!! e hoje nós falamos sobre os vinte anos de NARUTOOOOOO!!!! com participantes fans do anime --- Send in a voice message: https://anchor.fm/lucasuzucha/message

Turpinot rubriku sēriju par NBA pārsteigumiem, basketbola eksperts Valdis Valters apskata Vestbruka iespējas pārsteigt “Rockets” fanus, “Celtics” līderu trio izredzes dod impulsu kluba progresam un Kuzmas iespējamo lomu “Lakers” modelī.

Aklımevdenin üçüncü bölümünden merhaba! Bu bölümde akıllı evlerin olmazsa olmazı akıllı aydınlatmaları tanıtmaya ve bu konudaki çok sayıda teknik terimi aktarmaya çalıştım. İyi dinlemeler!

U of L Men’s Basketball Head Coach Chris Mack called in to talk about his next team at Louisville and his upcoming camps. He talks about bringing back of a lot of experience, Fresh Kimble, the “Super Six”, and what happens during the summer. He also discussed the Louisville job as a whole, how he has been received/accepted by the fan base, and the family that is U of L Athletics. Listen to Coach’s segment here…

Former U of L Men’s Soccer Coach Ken Lolla called-in to talk about stepping down from his coaching position, his reasons for leaving, and what may lie ahead.Listen to his call here…

Mer välvilja än konkreta förslag när det gäller vård och omsorg. Så kan svaren på SPF Seniorernas valenkät till riksdagspartierna sammanfattas. - Alla svaren andas att dom vill göra något åt det här och det de säger låter vettigt. Men hur det här ska gå till saknas nästan alltid. Det säger Gösta Bucht, som är sakkunnig inom SPF Seniorerna när det gäller frågor inom vård och omsorg. - Vallöften i all ära, men om de inte är konkreta går de inte att följa opp och man vet inte vad som händer. Man borde bli bättre där och konkret tala om vad man vill, säger han. I det här avsnittet av Seniorpodden diskuteras svaren inom vård och omsorg i valenkäten.

Morgan har en välförtjänt semester och Klara Zimmergren är här i hans ställe. Och hon vill gärna höra om allt det där vi går och drar på. Det mer eller mindre meningslösa bagaget i livet, alltså.

I finally got to have an on-air conversation with new U of L Men’s Basketball Coach Chris Mack. We talked about his vision for the program, his personality with his players, whether or not he could be his wife in a game of one-on-one, and a whole lot more.

063: Vår hjärna vill väl, men ibland blir det fel.. Idag ska jag prata lite om vår hjärna, som i ett försök att vara så effektiv som möjligt, kan ställa till det för oss. Vår hjärnas strävan efter effektivitet kan leda både till missbruk och beroenden och idag ska vi gå igenom exempel på hur detta kan ske och vad det beror på.

Tony & Dwight talked Senior Night for the U of L Men’s Basketball team with Paul Rogers. They also chatted about the anti-Postel and Grissom billboard, Putin and his new nukes, cigarette taxes, and more.

Tony & Dwight talked Senior Night for the U of L Men’s Basketball team with Paul Rogers. They also chatted about the anti-Postel and Grissom billboard, Putin and his new nukes, cigarette taxes, and more.

For this season of the Row Show I team up with Jake Green to deliver inside Information to the rowing community. Today's Episode we do a recap of 2017, give out some coveted awards and chat about what excites us for the year to come Your Hosts: Lawrence Brittain @Brittain_L Jake Green @JakeMiltonGreen , Also www.Brave2Row.com Email us at therowshowSA@gmail.com Mentioned Races Men's Four Lucerne World Cup http://www.eurovisionsports.tv/fisa/#dm9kOzgzMDky LW Women's Single World Champs http://www.eurovisionsports.tv/fisa/#dm9kOzkxNzgw Men's Pair A Final World Champs http://www.eurovisionsports.tv/fisa/#dm9kOzkxODk2 Medals Junior Thabelo Masutha - Bronze M1x Megan Hancock - Silver W1x U23 Kyle Schoonbee - Silver HW M1x Nicole van Wyk - Bronze LW W1x Senior Kirsten McCann - Gold Lucerne, Gold World Champs LW W1x Awards Race of the Year J&L - Men's Pair A Final World Champs Sarasota Club of the Year J - Rhodes University L - Parktown Boys & KES Crew of the Year J&L - Kirsten McCann Coach of the Year J&L - Roger Barrow Dates World Cup Series 1-3 June Belgrade Serbia WC1 22-24 June Linz Austria WC2 13-15 July Lucern Switzerland WC3 Juniors Racice CZE, 8-12 August World University Champs Only every 2nd Year 10-12 August Shanghai China u23s 25-29 July Poznan Poland Seniors 9-16 September Bulgaria Plovdiv

Ar 2015. gada janvāri latviešiem būs iespēja Eiropai un pasaule atgādināt un apliecināt, ka Latvijas nav nekāda pelēka pierobežas zona vai lielās kaimiņvalsts guberņa, bet moderna un attīstīta un eiropeiska valsts. Ko Latvijas prezidentūra ES padomē nozīmē, kas no tā mainīsies un kādu atbildību tā uzliek mums un mūsu tikko ievēlētajam parlamentam. Analizējam arī to, cik un kā pēcvēlēšanu posmā jaunās Saeimas un valdības sastāvs varētu ietekmēt prezidentūras politisko kursu vai prioritātes. Viesi studijā: Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs  un  LU profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa. Prezidentūra ES padomē - Latvijas vārds izskan krietni citādā līmenī Prezidentūra Eiropas Savienības (ES) padomē ir labi sagatavots un atbildīgs posms katras valsts ikdienā. Rotācijas kārtībā, katra ES dalībvalsts uz sešiem mēnešiem iegūst tiesības vadīt prezidentūru, kas nozīmē iespēju ietekmēt ES dienaskārtību un organizēt vairākus tūkstošus ļoti svarīgu un atbildīgu tikšanos. Mēdz minēt, ka prezidentūra ES padomē rada arī labu ietekmi uz valsts ekonomiku, jo pusgada laikā valstī apmeklē ap 25 tūkstošiem viesu, kas labprāt atgriežas arī pēc prezidentūras beigām. Vispirms par politisko. ES padome ir svarīgs instruments, kas lemj par visa bloka valstu interesēm. Padomē tiek spriests par dažādiem tiesību aktiem vai budžeta jautājumiem, kas skar jebkuru darbības jomu. Tā var būt lauksaimniecība, transports, ekonomika vai arī izglītība. Prezidentūra nozīmē, ka vismaz trīs dalībvalstis 18 mēnešus strādā kopā, lai pāreja starp dažādām prezidentūrām būtu veikla un efektīva. Latvijas prezidentūra seko Itālijai, kamēr Luksemburga sekos Latvijai. Šīs grupas galvenais mērķis ir nodarbinātība un ekonomiskās krīzes pārvarēšana Eiropā. Bet atsevišķi katra valsts pievērš uzmanību arī sev svarīgām jomām. Itālijai tā ir migrācija, kamēr Latvija izvēlējusies konkurētspējas sekmēšanu, digitālā potenciāla izmantošanu un ES lomas stiprināšanu visā pasaulē. "Protams mērķi ir ļoti vispārīgi definēti, jo daudz plašāk mērķus atspoguļos prezidentūras programmā, pie kuras šobrīd tiek strādāts un kura dienasgaismu ieraudzīs gada nogalē. Visu laiku darbs pie dažādiem jautājumiem notiek Eiropas Savienībā, tāpat arī turpinās procesi pasaulē, un tie vēl ietekmēs jautājumus ar kuriem tieši strādās Latvijas prezidentūra. Tāpēc virzieni ir nosprausti, bet konkrēti instrumenti un rīki būs zināmi tikai gada beigās, norāda Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere. To, ka nav vērts sasolīt daudz pirms savas prezidentūras intervijā Latvijas Radio ziņu dienestam atzina arī Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvis Nerijus Aleksiejūns. Lietuvas prezidentūras pašā sākumā attīstījās Snoudena spiegošanas skandāls un nevienu vairs neinteresēja, ko Lietuva vēlas sasniegt savas prezidentūras pusgada laikā. Visus interesēja, kāda būs ES nostāja un Lietuvai, kā prezidējošajai valstij, tas bija jāskaidro. Kādi tad ir Eiropas Savienības padomes prezidentūras mērķi un būtība? „Viens no prezidentūras galvenajiem uzdevumiem ir virzīt ES darbu un būt par godīgo sarunu vedēju starp dažādām pusēm. Protams, tas ir atkarīgs no katra profesionalitātes un meistarības, kā šo aspektu mēs mākam realizēt un ietērpt tajā visā kaut ko no tā, ko paši gribam realizēt. Bet protams, primāri galvenais ir būt par godīgu sarunu vedēju un panākt visām valstīm un visai Eiropai nepieciešamos lēmumus, lai turpinātos Eiropas attīstība,” bilst Pommere. Pašu spējas un profesionalitāte, iespējams, ir galvenais apstāklis, ja meklējam izdevīgumu no vairāku desmitu miljonu eiro tēriņiem kopējās Eiropas mērķu vārdā. Viens no ieguvumiem ir ļoti lielā pieredze, ko iegūst prezidentūrā strādājošie. Pusgada laikā var iemācīties daudz, lai vēlāk veikli pārstāvētu valsts intereses jau citu prezidentūru laikā. Nerijus Aleksiejūns arī uzsver, nevajag kautrēties, mazām valstīm ir vieglāk pārsteigt ar savām prasmēm. Lietuvas prezidentūra tiek uzskatīta par diezgan labi aizvadītu. Lai arī Lietuvas mediji nedaudz gaudās, ka sākotnēji mērķi netika sasniegti, Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš uzsver, prezidentūras ietekmi var izjust jau pirms pašas prezidentūras. „Latvijas vārds izskan krietni citādā līmenī. Jau pēdējā gada laikā visu Eiropas valstu interese par Latvijas prioritātēm ir krietni lielākā un ieklausīšanās Latvijas lēmumu pieņēmējos un ierēdņos ir krietni lielāka, jo tuvojas prezidentūra. Tās efekts ir krietni ilgāks nekā tikai seši mēneši. Kad es runāju ar kolēģiem Briselē, daudz uzmanīgāk klausās, jo tikko kā dzird, ka kāds temats Latvijai ir svarīgs, tam jau ir cita nozīme,” atzīst Andris Gobiņš. Bieži vien, īpaši pēc krīzes, pieņemts skaitīt izdevīgumu tikai un vienīgi naudā. Sarunā ar Latvijas prezidentūras sekretariātu, Eiropas ideju kustību pārstāvjiem un arī interesējoties par citu valstu pieredzi, krietni svarīgāka tomēr ir izcelta iegūtā pieredze. Andris Gobiņš to sauc pat par pieaugšanas stāvokli, kad kļūstam nobriedušāki, zinošāki un atbildīgāki. Pasaules sabiedrību satrauc Ebola vīrusa izplatība Āfrika no Latvijas ir tālu, un pat, ja Ebola vīruss līdz šejienei nokļūtu, mūsu klimatiskajos apstākļos tas visticamāk neizdzīvotu. Tomēr pasaulē šis letālais vīruss arvien turpina izplatīties. „Situācija attiecībā uz Ebola vīrusu joprojām ir ļoti nopietna, un tai ir pievērsta ļoti nopietna un plaša sabiedrības uzmanība. Pasaules politiķi un sabiedrība ir satraukusies. Inficēto skaits jau ir pārsniedzis 7000 cilvēku, bet mirušo skaits – vairāk nekā 3000,” skaidro Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne. „Šo epidēmiju bīstamāku dara tas, ka tā izvēršas ļoti plaši pilsētās. Ja agrāk mēs redzējām atsevišķus gadījumus lauku reģionos un ar tiem bija vieglāk cīnīties. Tagad tas ir lielo pilsētu fenomens. Tās ir 8-10 Rietumāfrikas reģiona valstis, kur ir gan izplatība, gan robežvalstis, gan atsevišķi gadījumi. Tie ir apmēram 20 miljonu iedzīvotāju,  viņu blīvums, darbība un kustība, ir intensīva. Robežas starp šīm valstīm ir visai nosacītas, tādēļ ir milzīgie riski, ka tik daudzus mēnešus pēc epidēmijas uzliesmojuma joprojām runājam par jaunajiem gadījumiem, kurus nav iespējams atrast un atbilstoši rūpēties par tiem. Būtiski arī, ka šī statistika ir visai nosacīta, eksperti lēš, ka patiesais inficēto un mirušo skaits varētu būt lielāks nekā mēs zinām. Situācija ir ļoti nopietna. Tas ko PVO ģenerāldirektore daktere Margarita Čana ir vairākkārt uzsvērusi sarunās ar politiķiem un pasaules līderiem, ka nav runa par parastu slimības uzliesmojumu, un šeit nav runa par sabiedrības veselības krīzi, te ir runa par globālu krīzi. Par humanitāru, sociālu, politisku un ekonomisku krīzi ne tikai skartajās valstīs, tas iet ārpus skarto valstu robežām. Eiropas Savienība arī ir aktīvu iesaistās – ar cilvēku resursu, laboratoriju, epidemologu, loģistikas, komunikatoru u.c. virkne palīdzību. Pasaules sabiedrība ir aptvērusi un sapratusi, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, kas apdraud ne tikai Āfrikas reģionu, bet apdraud mūsu visu drošību."