Podcasts about kvalit

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) ir izveidojusi kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", kas patērētājiem garantēs, ka produkta sastāvs un ražošanas tehnoloģija atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Kādi pārtikas produkti varētu būt atbilstīgi šai kvalitātes zīmei un kuri tomēr nē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro LDUSA valdes priekšsēdētāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande, LDUSA valdes locekle, sertificēta uztura speciāliste Linda Gerda Skudra. Ierakstā uzklausām pārtikas tehnoloģi un uztura zinātnes speciālisti Dzintru Koktu. Viņa skaidro, kādiem kritērijiem jāatbilst veselīgam uzturam un tā ražošanas tehnoloģijai. "Pirmām kārtām jau produkti ir ļoti dabiski, jo dabiskāk, jo labāk. Tas nozīmē to, ka īpašs uzsvars tiek likts ne tikai uz tehnoloģiju, tieši uz receptūru, ko pievieno klāt. Ļoti svarīgi ir arī izejvielu kvalitāte. Ja pieņemsim, tiek runāts par miltu produktiem vai sausām brokastu pārslām, vai sausiem brokastu musli, vai kādiem citiem miltu produkcijas izstrādājumiem, noteikti būtiski arī produkta izejvielas kvalitāte. Vai viņi nesatur pesticīdus, vai attiecīgās analīzes tiek veiktas uzņēmumā, lai izejvielām noskaidrotu kvalitāti," skaidro Dzintra Kokta. "Ļoti atkarīgs produkta galarezultāts no receptūrā pievienotās papildus produkcijas, vai nav pievienoti aromatizatori, sintētiskās krāsvielas, dažādas zemas kvalitātes eļļas. Tāpat noteikti nedrīkst būt nekādas kaitēkļu invāzijas. Mēs skatāmies, lai piesātināto tauku daudzums nav liels, lai būtu, protams, arī sāls un cukura daudzums atbilstoši veselīga uztura vadlīnijām. Tas būtu viens no svarīgākajiem kritērijiem," turpina Dzintra Kokta. "Protams, noteikti arī prasām lai iepazīstina ar tehnoloģisko procesu, kā tiek ražots produkts. Ir arī svarīgi tomēr, lai viņš netiktu ilgstoši karsēts kādās taukvielās, lai termiskās apstrādes process nebūtu nesamērīgi ilgs, lai neveidojas milzīgi vitamīnu zudumi. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi. Un vēl visam, protams, ir pa virsu higiēnas kritēriju un kvalitātes rādītāju regulāras kontroles gatavai produkcijai." Dzintra Kokta arī pati veikalā pievērš uzmanību produktu sastāvdaļām veikalā. "Protams, arī paskatos, kādas kvalitātes zīmes ir virsū. Jo tas šobrīd arī ir diezgan populāri, lai to kvalitatīvo produktu izceltu uz visa kopējā tirgus plāna, piešķir šo kvalitātes zīmi, kas attiecīgi iekļaujas kaut kādos izgatavotos standartus," stāsta Dzintra Kokta. Viņa arī atzīst, ka ir nepieciešama šī jaunā kvalitātes zīme, kas apliecinātu produktu veselīgumu.   Jaunā zīme ir kā pazīme, kas apliecina, ka konkrētie pārtikas produkti Latvijas veikalos ir veselīgi un to sastāvs atbilst rekomendējamā sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzumam produktos.  Asociācijā norādīja, ka kvalitātes zīmes kritērijus katrai pārtikas produktu grupai izstrādājusi LDUSA ekspertu komanda, kuras sastāvā ir gan uztura speciālisti, gan pārtikas tehnologi, balstoties uz vietēja un starptautiska mēroga veselības veicināšanas vadlīnijām. Kritērijos ietverts rekomendējamais sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzums pārtikas produktos. Kvalitātes zīmi paredzēts piešķirt dažādām produktu grupām, piemēram, graudaugiem un to produktiem, piena produktiem, konservētiem produktiem un citām grupām, nākotnē sarakstu arvien paplašinot. Lai saņemtu Kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", pārtikas ražotājiem jāaizpilda pieteikuma forma un jāiesniedz izvērtēšanai nepieciešamie dokumenti par katru pārtikas produktu, kam vēlas saņemt zīmi. Plašāka informācija par Kvalitātes zīmes piešķiršanas procesu ir pieejama LDUSA mājaslapā.

Nav sliktu laikapstākļu, ir... cilvēka ķermeņa grūtības pielāgoties tiem. Mūsu sajūtas ne vienmēr sakrīt ar termometra stabiņā redzamo. Ko sinoptiķi ņem vērā, veidojot laika prognozi? Kā cilvēka ķermenis uztver apkārtējās vides temperatūru, gaisa spiedienu un mitrumu? Kāpēc mūsu degungals nosalst tik ātri un nieka mīnus 5 grādi dažkārt var likties kā visbargākais sals, skaidro bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāja Līga Ozoliņa-Molla un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa. Noteikti daudzi no mums jau šobrīd ārkārtīgi gaida pavasari un siltāku laiku. Bet, kad pavasari nomainīs vasara, tad netrūks cilvēku, kuri karstumā fiziski jutīsies slikti un meklēs iespēju atvēsināties. Vienlaikus varam atsaukt atmiņā vairākas ļoti aukstas dienas šī gada janvārī - bija gadījumi, kad gan sasala ūdens caurulēs, gan cilvēki guva ķermeņa apsaldējumus. Turklāt temperatūra, ko uzrādīja termometrs, ne vienmēr sasaucās ar temperatūru pēc mūsu sajūtām, proti, bija sajūta, ka ārā ir vēl aukstāks nekā termometra rādījumā. Kas ir temperatūra “pēc sajūtām”, kā to mēra un kas notiek ar mūsu organismu lielā aukstumā un karstumā? Gaisa kvalitāte - kas to ietekmē un kur tā ir labāka? Kā gaisa kvalitāti ietekmē nokrišņi, vai gaiss pilsētās katru gadu kļūst piesārņotāks un vai tiešām tas laukos ir tīrāks nekā urbānā vidē? Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra  speciāliste Aleksandra Kaniščeva skaidro, ka pat pļavā gaiss nav tīrs, jo Latvijā  esam pakļauti pārrobežu piesārņojumam, tas ir, gaisam, kas atnācis no Centrāleiropas un atnesis sev līdz smalkas putekļu daļiņas. 2024. gada 26. februārī, gatavojot šo sižetu,  aplūkoju gaisa  kvalitātes pasaules karti un konstatēju, ka Rīga iezīmējas ar vidēju gaisa kvalitāti - pilsētas centrā, Brīvības ielā,  tas uzrādās kā vidējs, bet turpat netālu esošajā Šarlotes ielā tas iezīmēts ar zaļu krāsu, kas nozīmē – laba gaisa kvalitāte. Gaiss, ko elpojam, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem un to arī tā vērtē. Kā stāsta Aleksandra Kaniščeva, ir pilsētas fona stacijas, kuras mēra vidēji statistisko gaisu, un ir transporta ietekmes stacijas, kas mēra, kāda ir gaisa kvalitāte noslogotās ielās, lielu autoceļu tuvumā, pie gājēju ietvēm. Aparāti mēra, cik lielā daudzumā ir smalkās putekļu daļiņas, ko cilvēks ieelpo, mēra slāpekļa dioksīdu, kas ir viena no piesārņojošām vielām, ko izdala transportlīdzekļi, mēra oglekļa oksīdu, sēra dioksīdu un novēro arī ozonu daudzumu. Bet arī  ārpus pilsētas tiek mērīts gaiss.      

Kolem smrti opravdu velkých a vzácných lidí, kteří na své pozemské zastávce zanechali nějakou nesmazatelnou stopu, jak svým dílem, tak v srdcích, vzpomínkách, a myslích lidí, se často vyrojí spousta nesmyslů. Například hned v prvních dnech po smrti velkého ostravského herce a divadelníka Norberta Lichého jsem se setkal s nálepkou, že zemřel velký herec malých rolí.Všechny díly podcastu Ranní úvaha můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Kolem smrti opravdu velkých a vzácných lidí, kteří na své pozemské zastávce zanechali nějakou nesmazatelnou stopu, jak svým dílem, tak v srdcích, vzpomínkách, a myslích lidí, se často vyrojí spousta nesmyslů. Například hned v prvních dnech po smrti velkého ostravského herce a divadelníka Norberta Lichého jsem se setkal s nálepkou, že zemřel velký herec malých rolí.

Mēs, kristieši, dzīvojam šodienai, jo rītdiena mums nav garantēta, bet mēs pieņemam lēmumus balstoties uz mūžību. Sludina mācītājs Kārlis Kārkliņš. 26.11.2023.

Mēdz teikt, ka tu esi tas, ko tu ēd. Tomēr korektāk būtu šajā “vienādojumā” pieminēt arīdzan mikrobiomu jeb cilvēka zarnu traktā mītošos mikroorganismus. Šajā DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar zinātnieku un uzņēmēju, uzņēmuma “Valens Nutri” dibinātāju Ansi Zaueru uzzināsi saistošas nianses par mikrobioma lomu, tā ietekmi uz cilvēka ēšanas paradumiem, kā arī par uzņēmuma dibināšanu un LIAA atbalstu tā attīstīšanā. Klausies un dalies! #esfondi #EUfunds #LIAA #biznesainkubators #atbalstsbiznesam

Dnes pro Vás máme kvíz! Jarda si připravil seznam popisků káv, se kterými se můžete setkat napříč trhem s kávou a Vaším úkolem, stejně jako Zdeňka a Ondřeje bude poznat o jak kvalitní kávu se jedná jen podle popisu... že je to těžké? Přesně takhle těžké to má uživatel, který poprvé hledá zajímavou kávu a může dost tápat. Děláme to našim zákazníkům jednoduché? Mohli bychom to pro ně udělat třeba jednodušší? A jak nám v tom pomáhá moderní pojetí Asociace pro výběrovou kávu? odebírejte prosím: ⁠https://www.instagram.com/candycanecoffee https://www.candycane.coffee/⁠⁠ https://twitter.com/candycanecz⁠⁠ https://www.facebook.com/candycanecofee⁠ ------ music: Dotan Negrin & Prismatic Mantis - Pure Imagination (Future James Trap Remix) Listen on Spotify: ⁠https://spoti.fi/2Yl7BPO⁠  subscribe to Dotan: ⁠ http://bit.ly/Sub2Dotan⁠  Follow Dotan Negrin ⁠ http://www.pianoaround.com/⁠⁠ https://soundcloud.com/dotan-negrin/⁠ ⁠https://facebook.com/dotannegrin⁠ ⁠https://www.youtube.com/user/pianoaround⁠ Follow Prismatic Mantis ⁠ https://twitter.com/prismaticmantis⁠ https://instagram.com/prismaticmantis/⁠⁠ https://soundcloud.com/prismaticmantis⁠  Follow Future James:  ⁠https://twitter.com/ohhhitsjames ⁠⁠https://soundcloud.com/futurejames⁠  ⁠https://www.instagram.com/ohhhitsjames/ --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/canycanecoffeee/message

Pirms kāda laika iesākām sarunu par zobu protezēšanu un tām iespējām, ko sniedz mūsdienu zobārstniecības tehnoloģijas smaida un vispārējā veselības stāvokļa atjaunošanā. Turpinām sarunu par šiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes un žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. Zobu protezēšana palīdz uzlabot dzīves kvalitāti. Pirmā saruna.  

Ja ilgstoši trūkst viens vai vairāki zobi, pārējie zobi palielinātas slodzes dēļ var mainīt savu atrašanās vietu, kā arī pastiprināti nodilt, radot būtiskas pārmaiņas žoklī un sakodienā, un pazeminot dzīves kvalitāti. Ko mūsdienās iespējams panākt ar zobu protezēšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes, žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. "Izņemama protēze lielākai daļai dzīves kvalitāti pasliktina. Izveidot skaistu smaidu ar izņemamu protēzi ir iespējams, bet galvenais ir funkcija un tā cieš visvairāk. Piemēram, cietāku ēdienu vairs nevar sakošļāt," norāda Arnolds Bite. Statistika rāda, ka kraukšķīgi un cietāki ēdieni cilvēkiem ar izņemamu protēzi nav pa spēkam. Bet ir arī cilvēki, kas nejūt protēzes spiedienu. Tomēr lielākai daļai tas ir dzīves kvalitātes kritums, ēdiena izvēles izmaiņas un ilgtermiņa sekas.  Ārsts mudina apdomāt, vai izņemama protēze būs optimālais risinājums. Bet katrs gadījums ir individuāls.

Karš, traumas, slimības - jau senatnē cilvēki mekēja risinājumus, kā palīdzēt uzlabot kustību kvalitāti. Kad tapušas pirmās ortozes un protēzes? Kad radās pilnīgāka izpratne par kustību aparātu un kā saviem pacientiem šajā jomā palīdzēja ārsti senāk? Bet sākumā mēģināsim saprast, kā vispār definēt zeķes un kad tās parādījušās modes vēsturē. Ja runājam par zeķēm, tad būtu jāmin gan īsās zeķītes sportošanai, gan plānās dāmu zeķes, bet līdz mūsdienu tradicionālās zeķes tapšanai cilvēki izmantoja citas tehnoloģijas, kur princips bija - galvenais, lai kājām silti. Zeķu evolūciju iepazīstam Modes muzejā Rīgā kopā ar muzeja projekta vadītāju Agritu Grīnvaldi. Tehnisko palīglīdzekļu centri un veikali mūsdienās piedāvā plašu klāstu ar ortopēdiskajiem apaviem, kas cilvēku ikdienu ne vien padara ērtāku, bet tiek pat domāts par īpašu dizainu šādiem apaviem. Bet raidījumā Zināmais nezināmajā vairāk uzmanības pievēršam ortozēm, kas palīdz stabilizēt un fiksēt ķermeņa locītavas, piemēram, pēc operācijām vai kādiem negadījumiem. Palūkosimies uz tām vēsturiskā griezumā - kā tādas tapa un kā laika gaitā mainījušies ortožu materiāli un tehnoloģijas? Skaidro Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis.

Ir karsts, ūdeni patērējam vairāk nekā ierasts. Ja par pudelēs salietā dzerāmā ūdens kvalitāti bažu nav, tad aizvien cilvēki nav droši, vai drīkst dzert krāna ūdeni. Par ūdens garšu, kvalitāti, ceļu līdz mums, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošo pētnieku Sandi Dejus. Turpinot šķetināt ne vien šai Dziesmu svētku nedēļai, bet arī visai vasaras sezonai aktuālus jautājumus, šoreiz pakavēsimies pie temata par ūdeni - runāsim par dzeramo ūdeni, par krāna ūdeni, par destilētu ūdeni - kas no tā visa ir uzturā lietojams un cik labas kvalitātes ūdens ir Latvijā. Tāpat skaidrosim, ko notekūdeņi pastāsta par mūsu dzīves paradumiem un, šķiet, it kā jau aizmirstībai atstāto saslimšanu ar Covid-19.      

Ježíš vyhlašuje, že hodnota skutku záleží od úmyslu, s jakým je vykonán. Láska je jediný základ hodnoty našeho vnějšího chování. Duchovní slovo - P. Josef Michalčík

Sbírka lékaře a cestovatele Oldřicha Uttendorfského, z níž připravila výstavu pro pražskou galerii Kvalitář, pro ni byla zjevením. „S ničím podobným jsem se nesetkala. Nejde o artefakty, ale i zvuky, vůně, atmosféry. O touhu vyjmout něco z původního prostředí a přenést to domů,“ vysvětluje kurátorka, která má na kontě desítky výstav. O letech v čele Společnosti Jindřicha Chalupeckého, tvorbě dokumentů i o práci pro pražskou Kunsthalle mluvila ve Vizitce s Markétou Kaňkovou.Všechny díly podcastu Vizitka můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

DIENA PĒC autors Kristaps Pētersons uz sarunu aicinājis savu draugu un studiju biedru, kinorežisoru Juri Kursieti, lai jautātu par kino kvalitāti Latvijā, kino režisora darbu un par komponentēm, kas to padara labu. No kā īsti sastāv kino? Cik ļoti mēs esam atvērti stāstiem, kas tiek attēloti filmās? Vai kino kvalitāte pēdējos gados ir augusi vai arī stagnējam? Klausies epizodi un dalies!

17.marts ir Starptautiskā Miega diena. Tāpēc to sagaidot, raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par miega kvalitāti. Kādēļ kvalitatīvs miegs ir svarīgs - vai kvalitatīvs miegs tiešām palīdz uzlabot atmiņu, kas nepieciešams, lai kārtīgi izgulētos, un kas palīdzētu kvalitatīvu miegu nodrošināt? Plašāk skaidro miega speciāliste Una Purviņa un ārste psihiatre Natālija Bērziņa. "Miegs ir viena no fizioloģiskām cilvēka organisma funkcijām, kurai ir ļoti daudz dažādas nozīmes, tas ir ļoti svarīgs process, lai mēs varētu darboties," skaidro Natālija Bērziņa. "Notiek gan organismā atpūta, gan atmiņas konsolidēšanās, gan mūsu sagatavošana, gan augšana, īpaši bērnībā, gan imunitātes darbība, gan arī vispār organisma atjaunošanās, gan sirdsdarbības variabilitāti ietekmē, kas savukārt saistīts ar kardiovaskulāro veselību. Respektīvi, miegs ir fizioloģisks stāvoklis, kurā laikam mums mainās apziņas stāvoklis un organismā notiek dažādi fizioloģiskie procesi, kuru mērķis ir nodrošināt organisma ilgdzīvotspēju un izdzīvošanu." Aizmigšana var aizņemt līdz pat pusstundai. Naktī cilvēks var pamosties divas trīs reizes, bet pēc tam ir spējīgs aizmigt vai pat nepamana pamošanos, jo tās ir īsas. Tad no rīta pamostas, jūtas izgulējies, mundrs.  Ir vairāki aspekti, ka novērtēt, vai mans miegs ir labs: Cik laika patērējam aizmigšanai vai es naktī pamostos un vai pēc tam es spēju aizmigt,  vai nav tā, ka es pamostos divas, trīs vai vienu stundu agrāk nekā zvana modinātājs un nevaru aizmigt. kā es funkcionēju dienas laikā. "Tas ir, ja mēs runājam par bezmiegu, bet, ja mēs runājam par patoloģisku miegainību, tad tas ir otrādi - kā es jūtos dienas laikā. Ja man ir pastāvīga miegainība, es krītu miegā jebkurā situācijā, tad, ir jāskatās, ka kaut kas ar miegu nav kārtībā tieši no hpersomnijas vai narkolepsijas, respektīvi, no palielināta miega puses," norāda Natālija Bērziņa.

Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru DIENA PĒC autori izvaicā jaunuzņēmumu pārstāvjus par viņu biznesa idejas rašanos un par ceļu uzņēmējdarbības attīstīšanā. Šajā epizodē tiekamies ar uzņēmumu Qticket, kurš izstrādājis mobilo lietotni, kas ātri un vienkārši dod iespēju iestāties rindā un pierakstīties uz vizīti attālināti. Kā radās ideja par šī produkta izveidi? Kādi ir jaunuzņēmuma attīstības plāni? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi sarunājās Kaspars Rāzna no Qticket.

Árpa Attila hat év után is a mai napig belehal azokba az estékbe, amikor a Karinthy Színházban a Tortúrát játsszák partnerével, Balázs Andreával. Súlyos darab, amit még Attila édesanyja sem tudott végig nézni, a második felvonásra már nem ment vissza. És nem ő az egyetlen, aki így tett. Noha teljes mértékben a színház volt az apropója a Főhős Sláger KULT-ba történő érkezésének, ettől függetlenül a Nagy Ő sem maradhatott ki témaként. S. Miller Andrást annak a lélektanába is beavatta Attila, hogy miért vállalta el a televíziós valóságshowt.# A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep. S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi, kulturális, zenei szcena résztvevői. Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

Nový rozhovor je venku! Pozvání přijal Josef Dvořáček, který vede firmu Sonnentor. Tam kupují bylinky a koření v BIO kvalitě od českých farmářů a vše se snaží dělat, jak nejlépe a nejšetrněji dovedou. S Josefem si povídáme o hledání dostatku v osobním životě a podnikání. Uslyšíte o ekologické filosofii podnikání, o tom, že za každou cenu nemusíme růst (podnikatelsky i osobně) a nebo o tom, jak růst skrze vizi ukotvenou v hodnotách a tradici. Rozebereme, co je vlastně BIO, jak se chováme k půdě a nebo jak je to s chemií v jídle. V kontextu příběhu Josefa naťukneme i téma autentičnosti, rodiny a důležitosti pomalosti. Partnery podcastu jsou Minutový Řečník – Praktické a zábavné kurzy prezentačních dovedností pro jednotlivce i firmy. Dáme jídlo - Dlouhodobý partner podcastu. Vyzkoušejte aplikaci Dámejídlo pro dovoz jídla z restaurací nebo obchodů. Z Dáme marketu můžete mít věci již za 20 minut.

„Španělé mají nejvíce vinic na světě, takže produkce 1,5 milionu lahví za rok není nic velkého. Třeba k vínům z Vega Sicila se ale nedostanete každý den,“ říká Head Sommelier Premier Wines & Spirits, Tomáš Brůha.

Česká republika během koronavirové pandemie zažívala turistický bod mrazu a ani příchod války na Ukrajině situaci příliš nezlepšil. Přesto lidé začali po covidu opět více cestovat, i když v menším počtu, než jsou některá návštěvní místa zvyklá. Jaké množství turistů je přiměřené, aby z cestování měli radost nejen oni, ale také místní obyvatelé? Jak by měla města a popřípadě stát pracovat s turismem a jak se dá zlepšit?

Esam viduvēji, ar pārāk maz izcilībām, tāpēc skolēnu zināšanu kvalitāte ir problēma, saka izglītības eksperte Mārīte Seile. Ja paraugās uz diagnosticējošo darbu un eksāmenu rezultātiem, piemēram, matemātikā. Tad 3. klasē tie ir ļoti labi, 6. klasē sliktāki, 9. klasē vēl sliktāki, 12. - pavisam slikti. Un tas liek vaicāt – vai pie vainas eksāmeni? Vai skolēnu zināšanas no klases uz klasi pasliktinās? Eksperte uzsver – prioritātei jābūt skolotāju atbalstam – ceļot algas – un vidusskolu stiprināšanai.

Borlänge, Skövde, Kolada, kommunalskatt

Temperatūra, gaisa kvalitāte, mitrums, dūmi, tvana gāze — visus šos rādītājus sola ikdienā uzraudzīt LMT jaunais gaisa kvalitātes un dūmu sensors Elpo. Kā tas darbojas ikdienā un vai tas ir abonēšanas vērts? Noklausies apskatu un atstāj savas pārdomas komentāros! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā.

Protein är ämnet för dagen i veckans Hälsoveckan by Tyngre. Linnea Bärebring är tyvärr frånvarande det här avsnittet men vi har bra förstärkning ifrån dietist Filip Wattström som hjälper oss att lyfta fram det som vi anser vara det viktigare kring protein och träning. Filip är förutom dietist även nuvarande svensk mästare i klassisk bodybuilding och har därför haft ett långvarigt intresse kring hur kosten, och då särskilt protein, kan påverka resultaten vid styrketräning. I det här avsnittet går vi igenom allt ifrån vad protein är för någonting, hur stor det rekommenderade intaget är för olika grupper, om det finns någon betydelse kring om proteinet är fullvärdigt eller inte och vad man kan tänka kring protein när det gäller ens egen kosthållning samt tillagning av mat. Glöm inte att följa oss på Instagram under användarnamnet @HalsoveckanbyTyngre. Hålltider 00:00:00 Protein och träning med Filip Wattström 00:03:23 Lite om Filips bakgrund 00:05:28 Dagens ämne är protein med fokus på protein och träning 00:07:53 Äldre kan ha svårt att få i sig tillräckligt med protein men för resten är det ovanligt med brist 00:10:44 Proteinbehovet är större för de som idrottar 00:13:21 Finns det ett förhöjt proteinbehov även för konditionsidrottare? 00:16:41 Kolhydratintaget är viktigt för maximal prestation och det kan påverkas negativt av ett för högt proteinintag 00:19:41 Behöver man inta protein i nära anslutning till träningen? 00:20:33 Vad är BCAA och EAA? 00:23:33 Är det bättre att sprida ut proteinintaget över hela dygnet? 00:32:06 Kvalitén på proteinet spelar ingen större roll i normala sammanhang 00:36:58 Allt protein räknas till ditt totala proteinintag 00:38:34 Olika proteinkällor är olika potenta på att maximera proteinsyntesen akut 00:44:30 Proteinintaget kring en tävlingsförberedelse 00:49:45 Hur påverkar tillagningen proteinet?

Partnerem podcastu je investiční platforma Investown. Více zjistíte pod tímto odkazem: https://www.investown.cz/?ref=martinklesnil

O tom, že voda ze studny může škodit našemu zdraví, připomene Alena Hrabalová ze Zdravotního ústavu v Ostravě. Vysvětlí, co může kvalitě vody ve studni škodit, jak se provádí rozbor vody a co jeho výsledky ukáží.Všechny díly podcastu Poradna můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

"Spēka lauka" koncepts man noder gan tad, kad cenšos sasniegt to, kas šķiet teju neiespējams, gan tad, kad nejūtos labi un gribu no tā stāvokļa izkļūt, gan tad, kad domāju un lemju, ko ar savu dzīvi vai kādu tās sfēru vēlos darīt tālāk. Esmu pārliecinājusies, ka, ja vēlos kaut ko sasniegt, tad jaudīgākais un saprātīgākais veids to izdarīt ir rūpējoties par sava "spēka lauka" kvalitāti. Lai vai cik sarežģīts uzdevums un lai vai cik liels mērķis stāv cilvēka priekšā, pielietojot "spēka lauka" ideju cilvēks ievērojami paaugstina savas iespējas uz izdošanos.Šajā epizodē ar Anda Arnicāna piedalīšanos eksperimentējām ar citādāku formātu. Ideja radās tad, kad Andis man teica, lai izveidoju iknedēļas e-pastu ar to, kas iedvesmo un noder man, un lai reizi nedēļā to sūtu viņam un tiem Ugunsskolas vai Cilvēkjaudas sekotājiem, kurus tas interesē. Šodien, kad publicēju šo epizodi, pie Anda un Cilvēkjaudas faniem, kuri ir pieteikušies jaunumiem, nosūtīju pirmo e-pastu ar maniem noderīgumiem. Bet cilvēkam, kurš jūt, ka pienācis laiks padarīt savu spēka lauku jaudīgāku, iesaku piedalīties "MANS GPS" programmā, kuru veidoju kā atspērienu un ilgtermiņa iedvesmu, ar kā palīdzību cilvēks vairo gandarījuma un prieka sajūtas savā dzīvē un paaugstina savu vitalitātes līmeni.P.S. Ja pieteicies jaunumiem, bet savā e-pastā manu 1. ziņu par noderīgumiem neredzi, tad ieraksti tur meklēšanas logā "par man noderīgiem iedvesmas un jaudas avotiem", gan jau to vēstuli tev kaut kur uzrādīs, droši vien iebāzta spamā vai sazinkurvēl). Tiem, kuri jaunumiem nav pieteikušies, bet noderīgumus no manis grib, ir tiem jāpiesakās mūsu mājas lapā (pieteikšanās forma ir uzreiz zem bildes). Vairāk informācijas par šo epizodi ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:13 Kas ir jauda Lauras Dennler izpratnē un kāpēc tā ir svarīga10:15 Ko nozīmē cilvēka spēka lauks un kā to stiprināt19:20 Kāda saistība ir jaudai ar cilvēka dzīves kvalitāti21:40 Kā rīkoties, ja saprotam, ka spēka lauks ir draņķīgā stāvoklī32:11 Kā noteikt prioritātes, kad visa ir par daudz41:22 Kā cilvēki rēķina, ko viņi ir pelnījuši un kas viņiem pienākas47:04 Kāpēc cilvēkiem ir grūti par sevi rūpēties ilgtermiņā51:56 Laimes pamatprincipi58:39 Kā rīkoties sev par labu, kad visi apstākļi ir pret tevi1:14:10 Kāpēc neiztikt bez sarunas ar sevi par savām vērtībām un kā tās var mainīties1:30:25 Kā katrai problēmai atrast piemērotu risinājumu1:35:26 Ačgārnā izpratne par prieku1:40:17 Jautājums klausītājiem

Obrazy vytvořené mnoha vrstvami laku s příměsí různých pigmentů nebo kovů na výstavě v galerii Kvalitář doprovází nástřik na stěnách, který připomíná reliktní záření. „Je to taková homogenní mapa, která údajně odráží strukturu vesmíru po velkém třesku,“ přibližuje autor inspiraci pro úpravu interiéru výstavního prostoru.Všechny díly podcastu On Air můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Vi snackar efter premiärsegern. Kommer in på domarnivå, VAR och att vi är i en stor kostym. Toivonen får kärlek och var detta inte precis vad som förväntades?

Ředitel Výzkumného ústavu meliorací a ochrany půdy Radim Vácha rozebírá stav kvality půdy na českém území. Zároveň se s moderátorem dotýkají tématu aquaponie.

MUSS-PODDEN TACKAR FÖR ALLT OCH ÅTTA FANTASTISKA ÅR Ett stängt fotbollsforum, sommaren 2014. Ett par vänner satt och samtalade om laget i våra hjärtan, när plötsligt en av dem fick idén om att göra en filmad podcast! Den skulle innehålla diskussioner, samtal och information runt laget samt vara lättillgänglig. Det första avsnittet av We Are United Podcast släpptes således på Youtube, 20 oktober 2014. Med i startelvan fann vi flera av dem som även var med ända in i slutet. Chadie, Alexander och Andreas var drygt halva mansstyrkan. Kvalitéten var under all kritik. Ljudet var dåligt och ingen ledde samtalet. Vi saknade vinjett, en röd tråd och medieträning. Men vi saknade inte kärleken för laget. Tillsammans stod vi vid Sir Alex' avskedsmatch. Likaså igenom hela Moyes. “WAU”, som vi i folkmun kallade oss och kämpade vidare. Ludde tillkom drygt fem avsnitt in. Ramos intåg är lite oklart, men han anslöt tidigt 2015. Genom åren försvann medlemmar. Åren gick. Vi fick en podd-direktör, Andreas. Han höll i tyglarna, som en dirigent i världens sämsta orkester försökte han få koll på dessa ungtuppar och dess brölande. Med obeskrivligt tålamod försökte han undervisa oss i hur man beter sig i media. Vi ökade kvaliteten i samtalen, ordvalen och det inhandlas bättre utrustning. För oss nådde vi en egen triumf när MUSS egen skribent och ledamot, Björn Appelgren, hörde av sig. Vi inledde ett samarbete i februari 2016 och vi blev MUSS officiella podcast i september 2017. För oss var detta drömmen. Muss.se har alltid haft enormt duktiga skribenter i olika spetsämnen. Hur det gick för laget bakom dörrarna? Hur Will Keane skulle bli nya Rooney?, och annat till mycket intressanta bloggar. Vi älskar MUSS och de vänner vi fått där genom åren. Ännu fler år gick. Chadie visade sig inte bara vara “soffexpert”, utan genuint duktig och har numera landat ett tränarjobb i LB07 i Malmö. Ramo med sin mjuka, varma personlighet och kompetens lyckades att arbeta sig uppåt i mediavärlden och är numera anställd av TV4. Alexander startade i podden med en mycket klen kropp. Idag är han pappa samt tävlar i diverse styrketävlingar. Andreas har utvecklat sin kunskap om ljud och bild. Han har därefter blivit en otroligt skicklig fotograf (Andretskiphoto på Instagram). Haubir har studerat färdigt och filat vidare på sina kunskaper inom basket. Ludwig har tävlat i E-Sport samt vigt sin tid åt Malmö Cigarrsällskap. Året är nu 2022, podden har vuxit precis som denna skara vänner som vuxit upp ihop under poddens gång. Men med åren har vi också insett att drivet och tiden inte finns där. Andreas har alltid kämpat på, senaste året nästan enbart med Ramo. Nu har vi efter många funderingar, bollningar och tankar beslutat oss för att lägga ner med detta 292:a avsnitt som det sista. Det har varit många fantastiska söndagar men också många söndagar där annat fått prioriteras bort för detta ideella men underbara poddande. Nu finns det annat i livet som måste få plats. Andreas valde att lämna ledarrollen redan i julas men det går inte understryka tillräckligt vilken betydelse han har haft för poddens växande och överlevnad. Det är även hans förtjänst att den hållit den höga kvalité som den gjort, både ljud- och bildmässigt. Ord kan inte beskriva vår tacksamhet, dels till Muss.se och allt fint samarbete vi haft tillsammans, dels till varandra för den glädje vi gett varandra gråa regniga söndagar eller kalla snöiga februaridagar. Men framför allt, ett oändligt stort tack till alla otroliga lyssnare som stått starka med oss under alla dessa år. Ni har verkligen skänkt oss enorm glädje med kluriga, påhittiga och mycket bra frågor och tankar som gjort podden så mycket mer rolig att spela in. Ni är underbara och ni kommer alltid vara med oss även om podden försvinner. Nu hoppas vi att Manchester United som klubb kan resa sig och nå dit den en gång varit. Må bäst allihopa, tack för allt. /Muss-podden

“Basketstudijā 2+1” viesojās Latvijas basketbola līgu direktors, kurš pavasarī ir uzmanības centrā vismaz trijos aspektos. Apspriedām: - kāpēc Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas finālturnīrs otro gadu pēc kārtas notiks Rīgā? - izaicinājumu 9. un 10. aprīlī piepildīt “Arēna Rīga” tribīnes; - basketbola svētku saturu laukumā un ārpus tā; - iespējamo Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas Final 4 dalībnieku sastāvu un intrigām ceturtdaļfinālā; - biļešu cenām un LTV7 tiešraidēm; - kā tika sapulcēti gandrīz 3000 skatītāji Latvijas basketbola Užavas kausa finālspēlē Ventspilī; - mārketinga trikiem un individuālo darbu ar līdzjutējiem; - skatītāju ietekmi uz notikumiem laukumā; - EuroBasket2015 pieredzi spēlētāja statusā un iespējamiem izaicinājumiem EuroBasket2025 laikā; - Latvijas gatavību 29. martā paredzētajai izšķirošajai cīņai par tiesībām rīkot EuroBasket2025. 55 minūtes par basketbola svētkiem – Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas finālturnīri, Užavas kausa finālspēli un EuroBasket2025.

Starptautiskās sieviešu dienas ieskaņās saruna ar žurnālisti Sandru Kropu par sievieti te un citur, par labu dzīves līmeni, izglītību, drošu vidi, tiesībām un dzīves kvalitāti, kas nav pašsaprotamas lietas daudzviet pasaulē – it īpaši Āfrikā. Podkāsta ieraksts tapa pēc organizācijas "Zaļā brīvība" ierosinājuma, projekta ClimACT ietvaros. Podkāsta laikā paustā informācija nekādā gadījumā nav uzskatāma par Eiropas Savienības viedokli.

I det här avsnittet får du ett härligt snack om hur du som företagare kan öka din organiska synlighet på sociala medier! Du får ta del av ett gäng med tips från konsulten Fanny Bjuväng! Tidstämplar[01.40] Planera och sätt tydliga mål[02.30] Vad är det viktigaste i en strategi?[03.45] Målgrupper på sociala medier[05.20] Beteendet i sociala medier har förändrats under pandemin[06.20] Se över era kanaler och plattformar[08.25] Skapa relevant och värdefullt innehåll[10.06] Kvalité eller kvantitet? [11.03] Hur ofta ska man publicera på sociala medier?[13.28] Storytelling på Sociala Medier[15.30] Innehållet som engagerar bäst 2022[17.35] Rörligt innehåll och förändringar på InstagramSpana in vår video om Sociala Medier här!Vad vill du att vi lyfter för ämne nästa gång? Gå in på vår instagram och kommentera senaste podd-inlägget eller skicka ett DM!Besök på vår webbplats eller mejla oss direkt på info@topvisible.se. 

I det här avsnittet får du ett härligt snack om hur du som företagare kan öka din organiska synlighet på sociala medier! Du får ta del av ett gäng med tips från konsulten Fanny Bjuväng! Tidstämplar[01.40] Planera och sätt tydliga mål[02.30] Vad är det viktigaste i en strategi?[03.45] Målgrupper på sociala medier[05.20] Beteendet i sociala medier har förändrats under pandemin[06.20] Se över era kanaler och plattformar[08.25] Skapa relevant och värdefullt innehåll[10.06] Kvalité eller kvantitet? [11.03] Hur ofta ska man publicera på sociala medier?[13.28] Storytelling på Sociala Medier[15.30] Innehållet som engagerar bäst 2022[17.35] Rörligt innehåll och förändringar på InstagramSpana in vår video om Sociala Medier här!Vad vill du att vi lyfter för ämne nästa gång? Gå in på vår instagram och kommentera senaste podd-inlägget eller skicka ett DM!Besök på vår webbplats eller mejla oss direkt på info@topvisible.se. 

Kauņa kā viena no šī gada Eiropas Kultūras galvaspilsētām meklē savu jauno identitāti un aicina pie sevis pasaules laikmetīgās kultūras lielos vārdus, kāds noteikti ir Dienvidāfrikas mākslinieks ar Lietuvas ebreju saknēm Viljams Kentridžs, viņš pazīstams ar saviem melnbaltajiem ogles zīmējumiem, animācijām un režiju, piedalīšanos „Documenta”, Venēcijas biennālē, Zalcburgas festivālā. Viņa personālizstāde „tas, ko mēs negribam atcerēties” skatāma Čurļoņa Nacionālā Mākslas muzejā- „. Par izstādē redzamo stāsta komponists Filips Millers un mākslinieks Viljams Kentridžs. Lai atrastu savu īpašo notikumu, ko apmeklēt Kauņā, ar programmu var iepazīties internetā.

Šis Rīgas domes sasaukums aktīvi demonstrē, ka vides un klimata jautājumi viņiem ir svarīgi, turklāt vēlas sasāpējušās problēmas risināt nevis īstermiņā, drīzāk stratēģiski. Kaut kādā ziņā tas ir neparasti, turklāt publiskotās stratēģijas tiešām raisa diskusijas un arī emocijas. Pirms nedēļas Krustpunktā runājām par lēmumiem saistībā ar apkures ierīkošanu. Šoreiz raidījuma uzmanības lokā satiksme. Sastrēgumi, drošība un gaisa kvalitāte ir galvenie akcenti. Publiskajā telpā ir parādījušās ziņas par iespējamiem ātruma ierobežojumiem, par  maksas noteikšanu iebraukšanai Rīgas centrā sastrēgumu stundu laikā. Lēmumi vēl nav pieņemti, tāpēc ir īstais brīdis diskutēt un izvērtēt, kas nākotnē gaidāms. Krustpunktā diskutē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Latvijas TV Laika ziņu redaktors Toms Bricis, Latvijas teritoriālplānotāju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Andis Kublačovs un žurnālists Pauls Timrots.  

„Způsob našeho myšlení je odrazem kvality našeho života.“ Tuto větu můžete slyšet na začátku každé epizody mého podcastu, a když se dnes nad ní zamyslím, přivádí mě tato věta k otázkám: Co je mírou kvality mého myšlení? Je to snad inteligence? Rozhoduje míra mé inteligence o kvalitě mého života? Znamená to snad, že jen nadprůměrně inteligentní lidé mají příležitost dosáhnout kvalitního života?  

Povinné testování na covid-19 ve firmách vrací zpátky možnost sebetestování. Podle stávajícího nařízení mohou antigenní testy provádět jen zdravotníci, od 17. ledna se to ale změní a plošně se mají opět používat ve firmách. Pozitivní výsledek automaticky pošle člověka do pětidenní karantény, a to bez nutnosti potvrzení přesnějším PCR testem. Více o testování uslyšíte v Koronafokusu Evy Kézrové.Všechny díly podcastu Dnešní Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Ziņas, kas pirms nedēļas pienāca no Rīgas domes, daudziem bija pārteigums. Rīgas dome pieņēmusi Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021.-2025.gadam. Pieņemtās izmaiņas paredz, ka no 2023. gada visās pilsētas zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto šķidro kurināmo, ieskaitot dīzeļdegvielu. Savukārt no 2025. gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Arī pārbūvējot savu majokli būs jārēķinas ar dažādiem ierobežojumiem. Galvaspilsēta pamazam grib realizēt jaunu siltumapgādes stratēģiju. Sociālos tīklus pārņēma kritikas vilnis, dome gada pēdējās dienās steidzās izplatīt skaidrojumus, mēģinot mierināt satrauktos prātus. Ko īsti Rīgas dome ir nolēmusi, kāpēc šāds lēmums pieņemts un kā to vērtēt un īstenot dzīvē, Krustpunktā diskutē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns un "Latvijas gāzes" Tirdzniecības departamenta vadītājs Egils Lapsalis.    

Šībrīža energoresursu cenas ne vienam vien ir likušas aizdomāties par sava mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu. Domāts - darīts! Bet ar ko sāksim? Raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par mājokļa siltumapgādes kvalitātes uzlabošanu un par jaunākajām tendencēm apkures sistēmu jomā. Stāsta inženieris ar pieredzi siltumapgādes jomā Zigurds Blūzmanis un Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Aleksandrs Zajacs.

Šajā sarunā izjautāju Latvijas pavārmākslas lielmeistaru Mārtiņu Rītiņu par meistarību, kas attiecas gan uz restorānu, gan komandu, gan pieredzi apkalpojot daudzu valstu ietekmīgākās amatpersonas. Jautāju viņam arī par drosmi būt citādam, jo Mārtiņš ir unikāla un spilgta personība ar reti aizraujošu dzīvesstāstu, kuru tagad ir iespējams izlasīt nesen izdotajā Lindas Apses grāmatā par viņu: “De Profundis – Mārtiņš Rītiņš”.Mārtiņš ir restorāna “Vincents” šefpavārs, uzņēmējs, kulinārijas TV raidījumu vadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Es vismaz 20 gadu garumā apbrīnoju viņa darbu. Izlasot viņa grāmatu un aprunājoties ar viņu par mani aizkustinošākajām nodaļām viņa grāmatā, es tagad apbrīnoju vēl viņa atklātību un drosmi.Ja gribi lasīt grāmatu, kas saviļņo, uzjautrina, liek jēgpilni aizdomāties un uzdzirkstī iedvesmu, tad “De Profundis – Mārtiņš Rītiņš” ir tāda grāmata, tāpēc esmu to ieteikusi visiem, kam stāstīju par savu sarunu ar Mārtiņu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:31 Kur un kā radās ideja par grāmatas rakstīšanu8:27 Kā tas ir – būt latvietim, kas audzis svešumā12:24 Cik viegli vai grūti ir savākt labu komandu26:05 Projekts Divpadsmit mācekļi31:47 Mārtiņa pieredze ar alkohola atkarību41:15 Vērtīgākās atziņas, kas iegūtas Anonīmo Alkoholiķu kopienā 14 gadu garumā48:45 Ģeniāli un amizanti triki, apkalpojot augsti stāvošas personas56:26 Ar kādām metodēm Mārtiņš māca savus audzēkņus1:01:59 Aiziet no Vincenta, lai pēc tam atgrieztos1:06:32 Kādus cilvēkus gaida jaunajā restorāna Vincents komandā1:10:35 Kas bija par iemeslu, lai Mārtiņš kļūtu par veģetārieti1:16:12 Cik grūti ir atrast dabīgus un kvalitatīvus produktus1:31:26 Kāds notikums bija par iemeslu, lai Mārtiņš atklātu savu noslēpumu1:48:01 Kā rūpēties par sevi, lai būtu labā formā1:51:34 Kāda ir bijusi sieviešu loma un nozīme Mārtiņa Rītiņa dzīvē2:00:46 Vistrakākā izgāšanās un kā atgūties pēc zaudējumiem2:13:02 Kuras ir Mārtiņa mīļākās nodaļas viņa grāmatā

Funkcionālā dizaina maģistrantūras studijas, kuras piedāvā Latvijas Mākslas akadēmija, fokusējas uz nemateriālo dizainu, apgūstot pamatprincipus sociālajā, komunikācijas, informācijas, pieredzes un pakalpojumu sfērā. Tātad, strādājot ne tikai pie taustāmās un vizuālās dizaina daļas, bet arī stratēģiski plānojot un virzot tādas iniciatīvas, kas uzlabotu un atvieglotu lietotāja dzīves kvalitāti. Tostarp, domājot par tiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā, kuriem ir gan funkcionāli, gan intelektuālās attīstības traucējumi. Saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas studenti Ievu Rosni un profesoru Holgeru Eleru. Ievas Rosnes maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozarē tiek realizēts sadarbībā ar apvienību „Apeirons”, konsultējoties ar Sociālās uzņēmējdarbība fondu. Darba mērķis: radīt centralizētu darba telpu, kura būtu piemērota cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējiem. Iecerēts, ka dažādi uzņēmēji, kuri vēlētos savā ražotnē iesaistīt šādus cilvēkus, piedāvātu konkrētus paveicamos darbus, kuri tiktu veikti tieši šajā centrā, speciāli pielāgotā vidē, kas ir vitāli svarīgs priekšnoteikums sekmīgam radošam darbam –kopumā ņemot, pilnīgi ikvienam cilvēkam. Ievas Rosnes pasniedzējam, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram un dizainerim Holgeram Eleram jautāju, cik būtiska šajā kontekstā ir dizaina domāšana ne tikai kā konkrētas vides un pakalpojumu ražošanas dzinulim, bet arī kā attieksmes un empātijas veidotājai attiecībā pret visdažādākajām sociālajām grupām? Ieva Rosne piemin redzēto pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, kurā viņa iepazina dažādus sociālās labklājības un izaugsmes cetrus, kuros tiek nodarbināti cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Viņa atzīst, ka šajā ziņā līmenis ir ļoti augsts, gan valstiskajā, gan pašvaldību atbalsta programmu ziņā. Kā Ieva vērtē situāciju Latvijā – vai esam spēruši kaut nedaudz vajadzīgos soļus uz priekšu šādu cilvēku nodarbinātības veicināšanā? Holgers Elers uzsver makslimāli daudzveidīgas sabiedrības iekļaujoša dizaina pētniecības aktualitāti Latvijas Mākslas akadēmijas pētniecībā. Ieva Rosne cer, ka savā maģistra darba izstrādē izdosies atrast atsaucīgu pašvaldību, kura varētu palīdzēt ar telpu atvēlēšanu ieplānotajam darba centram. Uzņēmēju interese ir neliela, taču arvien parādās jauni apliecinājumi iesaistīties šajā projektā – ja darba uzdevumu apjoms palielināsies, šāds centrs varētu palikt par konstantu darba vidi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ne tikai epizodisks piemērs par kvalitatīvu, jēgpilnu un iekļaujošu sociālo praksi

„V rámci edice Secret Speyside dovezeme například whisky Caperdonich, což je palírna, která už nestojí na povrchu zemském. Chivas Brothers vlastní už jenom několik málo sudů. Whisky z věhlasných nebo zaniklých palíren strmě stoupají na ceně,“ říká Zdeněk Kortiš, Whisky Ambassador společnosti Pernod-Ricard.

Iespaidu uz mūsu miega kvalitāti atstāj desmitiem, varbūt pat simtiem dažādu iemeslu. Šobrīd aktuālākie ir Covid-19 pandēmija un pāreja no vasaras uz ziemas laiku. Kā palīdzēt organismam tikt galā ar ārējiem kairinājumiem un vai miega zāles te palīdzēs, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Ārste psihiatre Natālija Bērziņa, kura specializējusies bezmiega ārstēšanā, skaidro, ka pētījumi rāda, ka vasaras un ziemas laika maiņa var ietekmēt cilvēku psihoemocionālo stāvokli. Pāreja uz vasaras laiku saistīta arī ar lielāku autoavāriju skaitu 3-5 dienas pēc pulksteņa pagriešanas. "Literatūrā vairāk pētījumi, kas norāda uz mīnusiem, kas saistīti ar pāreju tieši uz vasaras laiku. Mīnusi – laupām miegu, darbojamies pretēji bioloģiskam pulkstenim, jo ir tumšāks laiks no rīta un gaišāks - vakarā. Traucēta melatonīna izstrāde, var iedzīvoties miega traucējumos, tajā skaitā bezmiegā," norāda Natālija Bērziņa. "Ir arī savi plusi – cilvēki ir fiziski aktīvāki." Sezonālās garastāvokļa svārstības var būt saistītas arī ar pāreju uz ziemas laiku, kādam var būt arī sezonāla depresija. "Esam pusgadu dzīvojuši pēc viena režīma, mums atkal ir jāmaina režīms, tas ietekmēs miegu. Miegs ir ārkārtīgi trausla struktūra, runājot par šādām pārmaiņām. Kādas 5-7 dienas būs grūtāk ar miegu, iespējams, būs grūtāk aizmigt vai pamosties laika maiņa dēļ. Tas ietekmēs dienas funkcionalitāti," atzīst Natālija Bērziņa. "Cilvēkiem, kas pēc dabas ir jutīgāki miega traucējumu attīstībai, var rasties akūtākas problēmas – akūtāks bezmiegs." Arī pandēmijas sakarā ietekmētais un mainītais ikdienas režīms var ietekmēt miega kvalitāti. Pāmaiņas rada stresu, trauksmainību, tas var radīt adaptācijas traucējumus. "Mainās režīms, vai nu darbs notiek attālināti, diemžēl kāds tiek atlaists. Tas rada gan emocionālās grūtības, gan ietekmē režīmu," vērtē Natālija Bērziņa. "Ja strādājam attālināti, cilvēki domā, ka var piecelties vēlāk, sākas režīma pārkāpumi, kas bijuši stabili kādu laiks pirms tam. Kā arī sociālie kontakti būs mazāk. Tas rada dzīvē nelielu haosu. Parastie stimuli, kas veidoja dienas gaitu, kļūst blāvāki, cilvēks sāk neievērot režīmu. Pa starpai paguļot dienas laikā, ja ļoti gribas. Tie visi ir priekšnoteikumi, lai attīstītos miega traucējumi. Guļot dienas laikā, vai pārkāpjot režīmu un atļaujot sev pagulēt ilgāk no rīta,  mēs laupām sev miega spiedienu. Kad pamostamies, sākam krāt miegu līdz vakaram, ja pamostamies vēlāk, vai dienā paguļam, miega spiediens nekrājas. (..)  Tas ir apburtais loks. Tā tas turpinās, ka cilvēks ar savu uzvedību transformē uz akūtu bezmiegu par hronisku. Tas var novest pie zāļu nepamatotas lietošanas." Farmaceite Monta Zimerte norāda, ka miega zāles daudz lieto Latvijā. Statistikas par to nav, bet pašas novērojumi ikdienā aptiekā liecina, ka uz rudens pusi, kā arī pandēmijas laikā miega zāļu lietošana tomēr pieaug. Sezonalitāti un šādi notikumi kā mājsēde ietekmē miega zāļu lietošanu.

I säsongspremiären av Bilar med sladd och vi har ett sprängfyllt avsnitt. Vi besöker Sverige-lanseringen av Tesla Model Y – Teslas nya billigare SUV baserad på model 3. Northvolt vill se svensk brytning av kobolt. Och så tar vi tempen på Teslas AI-dag: för nu ska tesla bygga robotar som ser ut som människor.​​

Esam jau stāstījuši par Viskaļiem - dzīves kvalitātes dizaina institūtu. Augusta beigās notika Viskaļu Laikmetīgās mākslas festivāls, arī par to esam informējuši klausītājus, bet kā lielā ēka ar neizmērojamām radošo izpausmju robežām dzīvo ikdienā? Dodamies uz Viskaļu ielu 36A, kur jau gadu darbu turpina dzīves kvalitātes dizaina institūts, un ar mākslinieka Pētera Sidara gādību ielūkojamies ikdienā, arī viņa darbnīcā un izstādē. Viskaļu pagalmā pie ieejas durvīm mani sagaida ne tikai pats mākslinieks Pēteris Sidars, bet arī viņa radīta skulptūra, gaišs sievietes tēls ar krāsainu mugursomu, iespējams, kādam tā atgādinās spārnus. Mājas plašajā ir gan vieta fiziskām aktivitātēm, gan mākslai. Pēteris Sidars izlīmējis aicinājumu vākt plastmasas korķīšus, ko jau labu laiku krāj pats, lai radītu jaunu mākslas objektu. Paejam garām “Brīvbodei”, kurā var nest un mainīt dažādas mantas, līdz esam nonākuši pie izstāžu zāles, uz durvīm arī senāks uzraksts – 115. auditorija. Telpa ir neparasta, divstāvīga, jo tās vidū tukšums un paveras skats uz apakšējo stāvu, sienas ir gaiši dzeltenas un kā radītas, lai eksponētu Pētera Sidara dažādu posmu zīmīgus darbus. Te arī glezna „Pašportrets darbnīcā”, ar šo darbu saistās uzvara konkursā, darbu pēc tam noauda. Izstādē arī viens objekts no Pētera izstādes „Starp redzamajām robežām”, kurā atšķirīgus materiālus mākslinieks sakausēja vienotā kompozīcijā. Sarunā pieskaramies arī Pētera un Jura Petraškeviča kopīgai izstādei „Aktīvā kustība”, kas vēl skatāma Cēsu izstāžu namā. Izstāžu zālē ielūkojas arī Viskaļu līdzdibinātājs, Mākslas un kultūras stratēģijas kurators Kaspars Lielgalvis. Tieši pirms gada Viskaļi sākuši savu darbību, kas pa šo gadu jau noticis, kā attīstās un ko sagaidīt turpmāk. Dodamies apskatīt koncertzāli, te jāatgādina, ka ēkā vispirms mājojusi Kara aviācijas skola, zāle pārsteidz (un arī skatuve) ar lielo izmēru, ar interjeru, liecība no pagājušā gadsimta 70.gadiem. Laiks ielūkoties Pētera Sidara darbnīcā, ko mākslinieks dēvē par savu rezidenci, tā atrodas ēkas trešajā stāvā. Mākslinieka darbnīcu apciemo cita šī stāva māksliniece Inga un sola palīdzēt vākt korķīšus. Pēterim daudz ideju jauniem darbiem un tos noteikti ieraudzīsim nākamajās izstādēs. Pavisam drīz septembra vidū Viskaļos risināsies starptautiska konference par apkaimju attīstību, par to kā pilsētas iedzīvotāji jūtas savā pilsētā un kā iesaistās procesos, lai dzīves kvalitāte uzlabotos. Par to iestājas arī Viskaļi - dzīves kvalitātes dizaina institūts.

Klāt jaunais mācību gads - un, liekas, šoreiz skolās atgriežamies uz ilgāku laiku. Tāpēc pirmā lieta, kas jāpārbauda, ir Latvijas skolu gaisa kvalitātē. Lai nav jāžāvājās, lai nav jāgarlaikojas, pētniece Līva Kāpiņa veica pamatīgu pētījumu un tā rezultātus izstāstīja mums. Klausies raidījumā!

Őrületes adásjegyzet: 0:00 Intro 1:40 Apple Lossless, Dolby Atmos, Spatial Audio 7:50 Kvalitások és magyarázatuk 21:44 Bluetooth problémái 31:20 Mentsétek meg hangjainkat 40:00 Versben mondjuk el Hasznos linkek: http://savethesounds.info Patreon: https://bit.ly/32MwV2F iTunes: https://apple.co/2DIyvnb Facebook: http://bit.ly/2rOdsyl Instagram: https://bit.ly/3lUVEd4 Twitter: http://bit.ly/2GtsexN Telegram: http://bit.ly/2rQWkaT Web: http://bit.ly/2DN1mqM RSS: https://anchor.fm/s/cde2a4/podcast/rss Ⓒ New Zound Studio Kft. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/newzoundstudio/message

Det är nystart i luften på alla plan och Ebba & Johanna bubblar av skolstartskänslan. Inspiration och energin från sommaren omvandlas till nya rutiner och mål inför hösten när Ebba och Johanna sätter sig ner och samtalar om sina strategier för hösten. Kvalité före kvantitet, morgonrutiner, mindmaps och vikten av att bädda sängen på morgonen!