Podcasts about kvalit

Būt gataviem krīzes situācijām, bet tai pat laikā nepazemināt dzīves kvalitāti. Vai tas ir iespējams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro domnīcas "Veselības aprūpes sistēmu noturība" valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta un domnīcas "Veselības aprūpes sistēmu noturība" līdzdibinātājs un Latvijas Transatlantiskās organizācijas jaunatnes nodaļas projektu vadītājs Andrejs Petrovs. Kā saglabāt mieru krīzes situācijās, vērtē psihoterapeits psihiatrs Artūrs Utināns. Kam vajadzētu būt mājas aptieciņā, kā plānot ikdienas resursus, kā runāt ar bērniem vai senioriem par drošību, kā uzturēt personīgo gatavību, neupurējot dzīves kvalitāti un kā kopiena var kļūt par cilvēka stipro plecu krīzes brīdī? "Vārds krīze ir liels, bet ietekme, kā to arī speciālisti saka, visām krīzēm ir aptuveni vienāda," norāda Sandra Zilberta. "Ar šo es negribu teikt, ka mēs varēsim un spēsim prognozēt, kas katrā krīzē precīzi notiks." "Brīnišķīgi būtu ģimenes ietvaros, savu tuvinieku ietvaros, vai kopienas ietvaros izrunāt dažādu krīžu iespēju. Piemēram, tie, kuriem regulāri trāpa kādi plūdi, viņi to jau ir izdarījuši. Mums arī tagad būtu laiks apzinātīgi pievērsties un mierīgi izrunāt šo krīžu iespējamību, un ko mēs darām, un kādi ir mūsu resursi, un kā mēs šos savus resursus paņemam un lietojam," aicina Sandra Zilberta. "Es pat neteiktu, ka ir nepieciešamas speciālas prasmes, jo arī "piektajā gadalaikā", katrā krīzē dzīve turpināsies un valsts darīs to, kas valstij ir jādara, un tā palīdzība atnāks, bet ir jāspēj noturēties tās 72 stundas vai nedēļu, un šis ir ļoti reāls laika rāmis, kurā vajadzētu izrunāt, kā lietas notiks septiņas dienas. Es teiktu septiņas, sirdsdrošībai, lielāka skaidrība, mierīgāka sirds." Andrejam Petrovam ir pieredze Ukrainā, kurp viņš devies kā brīvprātīgais. "Kad 2023. gadā aizbraucu uz Hersonu, man nebija nekādas pieredzes, nekādas zināšanas par to, kas vispār tur notiek. Es aizbraucu kā brīvprātīgais Sarkanajā krustā pastrādāt. Mana pieredze bija īpatnēja ar to, ka es nezināju, ko darīt šajā krīzes situācijā, es vienkārši aizbraucu, lai saprastu, kā dzīvo ukraiņi. Hersonā katru dienu notiek apšaudes, man paveicās būt pēc snaiperu apšaudēm, mīnmetēju un tanku apšaudēm, un es sapratu, ka es vienkārši apstājos uz vietas un es nezinu, ko man darīt," stāsta Andrejs Petrovs. "Ļoti labi, ka blakus bija tie cilvēki ar pieredzi, un tad viņi man teica: tev jāiet, tur un tur, tagad tev jākrīt uz zemes, tagad tev jāiet uz patversmi. Viņu pieredze, viņu sagatavotība varēja glābt mani. Tāpēc es uzskatu, ka jebkurā jebkurai krīzei ir jāsagatavojas, un tad arī to varēs ļoti vienkārši pārvarēt. Tās lietas, kuras mēs varējām iemācīties no Ukrainas situācijas, varam pārņemt sev, un tad, kad krīze atnāks, mēs būsim sagatavoti un mums būs daudz vienkāršāk to pārvarēt." Sandra Zilberta aicina visus jūnijā doties uz pašvaldību vēlēšanām un izvēlēties tos kandidātus, kuri jau pierādījuši, ka spēj risināt krīzes situācijas, vai tas bijis 2022.gadā, kad sākās karš Ukrainā un Latvijā ieradās daudz bēgļu, vai tas bijis Covid laikā.    

I veckans avsnitt av Noll till 100 träffar Fedja och Jacob Joel Löwenberg för andra gången, VD på Gymkompaniet, årets inspiratör på LinkedIn, och en företagare med många framgångar. Det diskuteras om året för Gymkompaniet, om man ska satsa på mail och nyhetsbrev eller inte och om AI-köp, bland annat! Missa inte veckans avsnitt. Innehåll1.00 min - Introduktion av Joel Löwenberg2.00 min - Året för Gymkompaniet4.00 min - Gasellbolag7.00 min - Coronas påverkan på bolaget9.00 min - Kvalitét på gymhantlar, justerbara och icke justerbara13.00 min - Marknadsföringstekniker hos Gymkompaniet 17.00 min - Nyhetsbrev eller inte20.00 min - Logistik via olika länder30.00 min - AI-köp 38.00 min - Lojalitet inom bolag43.00 min - Året som kommer ekonomiskt sett48.00 min - Effektivisera tips från JoelHär hittar du veckans gäst Joel Löwenberg:https://www.linkedin.com/in/joel-l%C3%B6wenberg-833b9456/Här hittar du Fedja & Jacob:https://se.linkedin.com/in/porobic https://www.linkedin.com/in/jacobwibomwesterberg/ 

Nesen veiktās veikalos nopērkamā medus pārbaudēs atklājies, ka 14 paraugi no 20, neatbilda autentiska medus standartam. Prasti viltojumi vai neatbilstība standartam? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis un biškopis, Latvijas biškopības biedrības Siguldas nodaļas vadītājs Jānis Kronbergs. Māris Eiklons skaidro, ka paraugi tika izvēlēti mērķtiecīgi lielveikalu ķēdēs. Jau iepriekš daži medus paraugi analizēt Igaunijā DNS līmenī, kas arī parādīja, ka kaut kas nav kārtībā. Šoreiz paraugus sūtīja uz pārbaudi laboratorijā Austrijā. "Piecos paraugos konstatēja sveša cukura klātbūtni. Medū nekas nedrīkst būt klāt svešs. Medus ir medus, medus ir tas, ko ražo bitīte nevis cilvēks. Cilvēks iejaukties medus ražošanas procesā nedrīkst, kaut ko piejaukt, pievienot," norāda Māris Eiklons. Biškokji norāda, ka medus falsificēts fasēšanas procesā. "Līdz šim visi ņemtie Latvijas medus paraugi ir bijis medus. Īsts medus," skaidro Māris Eiklons. "Pieci paraugi bija tādi, kurus uzskatījām, ka neatbilst medum, un šie pieci paraugi, attiecīgās medus partijas ir izņemtas no tirdzniecības." Šobrīd pārbaudes turpinās, lai skaidrotu, no kurienes medus nācis. Četri paraugi fasēti Lietuvā, viens laikam būs fasēts Latvijā. Pēc kādiem faktoriem medu analizē BIOR laboratorijā Latvijā un vai vērtē arī medus autentiskumu, BIOR Ķīmijas laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Češi se pyšní dlouholetou tradicí ve vaření piva a výrobě skla. Kupodivu se ale tyto činnosti u nás potkaly až poměrně pozdě ve srovnání s jinými evropskými zeměmi. Například v Anglii jsou doložené skleněné pivní láhve už z 16. století, tedy o 300 let dříve než v Čechách.

Sausums un pasliktināta gaisa kvalitāte pavasaros ir īpaši raksturīgi Latvijai. Marts un aprīlis ir mēneši ar mazāko nokrišņu daudzumu, taču tā kā saule jau sāk krietni sildīt, iztvaikošana notiek arvien straujāk un apkārtējā vidē ūdens sāk trūkt. Ja ziemā ir bijusi bieza sniega kārta, kas kūstot rada lielu ūdens daudzumu, mēs jūtam ziemas slapjumu pavasarī. Ja šādas sniega kārtas nav, tad pirmā marta saule jau diezgan ātri visu žāvē. Nokrišņu pavasarī maz. Lai kāda būtu bijusi ziema, auksta vai relatīvi silta kā tas ir bijis aizvadītajā ziemā, ūdenstilpes - jūras, okeāni - ir atdzisuši, bet gaiss saulē kļūst arvien siltāks un šādā kombinācijā mazinās galvenais iztvaikošanas un atmosfēras ūdens avots. Ja gaiss ir siltāks par ūdeni, iztvaikošana tikpat kā nenotiek. Tas kas iztvaiko no, piemēram, saulē uzsilušas augsnes ir niecīgs daudzums un nopietni lietus mākoņi no tā var arī neveidoties. Bet lielās nokrišņu zonas - cikloni - rodas virs okeāniem un jūrām.  Protams, ka gaisa masu kustība mūsu reģionā vienalga ir haotiska un ļoti dinamiska, un gadās, ka pavasari ir arī diezgan lietaini. Bet tas ir reģionāli. Ziemeļu puslodē kopumā pavasaris ir sausākais gadalaiks.  Putekļu piesārņojums gaisā bieži vien rodas no pretslīdes materiāliem, kas kaisīti uz ielas un trotuāriem. Piemēram, ja Rīgā laikus saslaucītu ielas, mēs varētu no šī piesārņojuma izvairīties. Ar putekļu vētrām ir jārēķinās arī ārpus pilsētām. Parādoties arvien vairāk bezsniega vai mazsniega ziemām, putekļu vētrām šo piemēroto apstākļu kombinācija būs arvien biežāka. Bet ūdens tvaikiem gaisā ir ne tikai liela siltumietilpība, bet tā ir arī galvenā, visefektīvākā siltumnīcas efekta gāze Zemes atmosfērā. Ja mums nebūtu ūdens tvaiku gaisā uz Zemes, būtu par 10 līdz 15 grādiem aukstāks. Ūdens nodrošina 50 līdz 60 procentus no visas atmosfēras siltumnīcas efekta.  Cilvēki mēdz jautāt, ja jau ūdens tvaiks rada pusi no siltumnīcas efekta enerģijas uz Zemes, kāpēc mēs nerunājam par ūdens tvaika emisijas samazinājumu? To skaidro Rīgas Tehniskās universitātes pētniece doktore Ilze Vamža. Arī aizvadītās nedēļas laikapstākļu aktualitāte, kad ievērojami pasliktinājusies gaisa kvalitāte, arī lielā mērā ir saistīta ar sausu gaisu. Latvijā visbiežāk, ja gaiss kļūst netīrs, tas lielākoties ir no sīkajām cietajām daļiņām, kas ir putekļi, apkures, transporta un rūpniecības dēļ saražotie līdz galam nesadegušie materiāli, sīkās daļiņas. Iemesls, kāpēc tās uzkrājas gaisā, ir laikapstākļi - lēns vējš, sauss gaiss. Nedēļas nogalē laiks kļuva mitrāks, un lietus ir vislabākais gaisa attīrītājs šajā gadījumā. Katrs piliens krītot savāc putekļus, padara tos slapjus un noliek pie zemes. Bet vienlaikus ir parādījušās arī sezonālas pārmaiņas jeb sākusies alergēnu sezona. Bet sausums Apvienotajos Arābu Emirātos bieži ir sazvērestību teoriju centrā, ka tur jau par ikdienu ir kļuvusi laikapstākļu regulēšana, lai izraisītu lietu.  

Valsts pārvaldē strādājošajiem ir pēdējais laiks pāriet uz darbu klātienē. Tā stingri ir norādījis Valsts prezidents. Vai tiešām, strādājot attālināti, zūd padarītā darba apjoms un kvalitāte? Par attālināta darba plusiem un mīnusiem spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, Latvijas Personālvadības asociācijas pārstāve Gundega Dambe un darba un organizāciju psiholoģe Veronika Skorodihina. "Nekas nav melnbalts un vienkāršs, attālinātais darbs ir uz palikšanu," pārliecināts Ivars Vanadziņš. "Droši vien vairāk jautājums ir par to, ko kurš īsti vēlas un kā to sasniegt un panākt, un kā atrast optimumu. Pētījuma rezultāti un Latvijas darbinieku sajūta rāda, ka tas ir atbalstīts. Arī attālināto darbu var organizēt dažādi, var atstāt pašplūsmā un haosā, tad, protams, viss ir slikti. To var darīt jēgpilni un tad vairums ir priecīgi, jo visi priecīgi nebūs nekad."  Atsaucoties uz pētījumu, Vanadziņš norāda, ka cilvēki sāk vērtēt pozitīvāk balansu, trešā daļa norāda, ka ir spējuši atrast kompromisu starp darbu mājās un klātienē. Gundega Dambe arī norāda, ka vairumā gadījumu cilvēki vēlas hibrīdrežīmā strādāt, kas ir normāli. Viņa atzīst, ka attālinātā darba piekritēja, bet uzskata, ka Valsts kancelejas vadītāja lēmums par valsts pārvaldes darbu klātienē ir pareizs. Tomēr viņa norāda par blaknēm. "Attālinātajam darbam ir daudz blaknes. Pēdējos gados konferencēs runā par divām būtiskām lietām, ko gribu arī uz publisko sektoru attiecināt, jo ir atšķirīga motivācija un pašdisciplīna publiskajā sektorā un tiem, kas strādā paši un paši sev nopelna naudu, turpina Gundega Dambe. "Viena blakne ir pašdisciplīna, kurai ir jābūt, pašmotivācija un efektivitāte. Šos vārdus neviens nav atcēlis. Ja jūt kancelejas vadītājs, ka viņam "neiet ar viņa kuģi, viņš nestūrē pareizā virzienā", jāmēģina drusciņ disciplinēt un tad atgriezties pie tiem modeļiem, kas var." Vēl viņa min, ka ir tāds fenomens, ko dēvē "klusais aizgājējs", tas ir darbinieks, kurš ir zaudējis piesaisti, viņš izdara darbu minimālā līmenī un principā ir neefektīvs. Bet viņš neiet prom, jo viņam ir ērti. Viņš ir izdarījis neiesaistoties. Klausies arī raidījumu Krustpunktā, kur sprieda par klātienes un attālinātā darba efektivitāti.  

Joprojām nav pieņemts daudzus gadus sagatavošanā esošais Arhitektūras likums, bet likuma projektā ir iekļauts punkts, kas paredz sabiedriskām būvēm 1% no budžeta novirzīt mākslas klātbūtnei. Ja šobrīd pavērojam publisko telpu, tad ekonomiskā situācija nemaz nešķiet slikta, jo veidojumi ar atšķirīgu māksliniecisko kvalitāti un eksponēšanai paredzēto ilgumu publiskajā telpā aug kā sēnes pēc lietus. Apzīmējumu “māksla” bieži vien nomaina “vides objekts” vai “funkcionāls dizaina objekts”. Sevišķi naskas uz dažādu vietzīmju radīšanu ir pašvaldības, katra atbilstoši savai rocībai un saprašanai. Vai arhitektūras likuma pieņemšana nedraud ar otru grāvi? Ciktāl māksla / vides objekti veicina publiskās telpas kvalitāti un kad tie kļūst par vides piesārņojumu, bīstamu kiču, kas degradē sabiedrības gaumi? Uz šiem Ilzes Martinsones jautājumiem atbild mākslas zinātniece Santa Hirša, arhitekts Artis Zvirgzdiņš un filozofs Igors Gubenko.  

Joprojām nav pieņemts daudzus gadus sagatavošanā esošais Arhitektūras likums, bet likuma projektā ir iekļauts punkts, kas paredz sabiedriskām būvēm 1% no budžeta novirzīt mākslas klātbūtnei. Ja šobrīd pavērojam publisko telpu, tad ekonomiskā situācija nemaz nešķiet slikta, jo veidojumi ar atšķirīgu māksliniecisko kvalitāti un eksponēšanai paredzēto ilgumu publiskajā telpā aug kā sēnes pēc lietus. Apzīmējumu “māksla” bieži vien nomaina “vides objekts” vai “funkcionāls dizaina objekts”. Sevišķi naskas uz dažādu vietzīmju radīšanu ir pašvaldības, katra atbilstoši savai rocībai un saprašanai. Vai arhitektūras likuma pieņemšana nedraud ar otru grāvi? Ciktāl māksla / vides objekti veicina publiskās telpas kvalitāti un kad tie kļūst par vides piesārņojumu, bīstamu kiču, kas degradē sabiedrības gaumi? Uz šiem Ilzes Martinsones jautājumiem atbild mākslas zinātniece Santa Hirša, arhitekts Artis Zvirgzdiņš un filozofs Igors Gubenko.  

I v inteligentní budově si chceme otevřít okno. Proč vlastně? Kvalitní prostředí totiž neznamená jen správnou teplotu. „Musíme se tam cítit dobře,“ říká profesor Karel Kabele.Všechny díly podcastu Bourání můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

I v inteligentní budově si chceme otevřít okno. Proč vlastně? Kvalitní prostředí totiž neznamená jen správnou teplotu. „Musíme se tam cítit dobře,“ říká profesor Karel Kabele.

Je tady další epizoda, kde hodnotíme trailery. Aniž bychom chtěli, máme tady v podstatě tři hororové snímky. Jeden z nich už je v kinech. A taky jsme se poprvé podívali… The post Trailerpool #3: Horory všech kvalit a Jude Law v seriálu z předaleké galaxie first appeared on Filmový PODCAST.

Pēc pārciesta insulta cilvēkam dzīves kvalitāte var strauji pasliktināties. Tomēr to ir iespējams, ja ne atgūt iepriekšējā līmenī, tad ar pamatīgu darbu krietni uzlabot. Par muskuļu spasticitāti un atgūšanos pēc tās vairāk izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas neiroloģe, Latvijas Insulta biedrības vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Evija Miglāne un Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari 6. nodaļas vadītāja Zaiga Kanbērza-Rībule. Runājot par insulta statistiku un sirds asinsvadu slimību statistiku, tas atspoguļo stacionāru pieejamību, nekā reālo statistiku. "Man šķiet, ka reālā bilde tik laba nav," vērtē Evija Miglāne. Ārste arī atzīst, ka akūtos gadījumus, ja cilvēks ir laicīgi stacionēts, ārstēšana ir laba. Bet pēc insulta parasti dzīve vairs nav tik optimāla, kā bijusi, un atbalsts no veselības aprūpes sistēmas, no sociālās aprūpes sistēmas nav tāds, kādam vajadzētu būt. Sevišķi kritiski viņa vērtē palīdzības pieejamību tajā posmā, kas ir pēc akūtās ārstēšanas un pirmās rehabilitācijas stacionārā, kas ir 3 - 5 nedēļas pēc pārciesta insulta "Ne visi cilvēki, kas pārcieš insultu un kurus arī optimāli ārstē, ne jau visi atgriežas reālā, normālā dzīvē, kādā bijuši pirms tam. Jāsaprot, ka nekad nebūs tā, ka akūta ārstēšana dos simtprocentīgu rezultātu atgriezties funkcionalitātē, kādā cilvēks bija pirms tam," norāda Evija Miglāne. Zaiga Kanbērze-Rībule skaidro, ka izvērtē pacientu stāvokli, lai pēc iespējas ātrāk pacienti saņemtu rehabilitāciju. Priekšroka ir akūtajiem gadījumiem. Miglāne gan norāda, ka no stacionāra diemžēl pacienti nenonāk uzreiz rehabilitācijā, jo ir rindas. "Mājas rehabilitācija ir laba lieta. (..) Tad var vērtēt atkārtoti, vai nepieciešama stacionāra rehabilitācija. Ir ambulatorā rehabilitācija, kur nonāk tie, kas spēj apmeklēt ambulatorās iestādes. Tas ir labi," atzīst Evija Miglāne. "Man šķiet, ka ir ļoti lielas problēmas ar kvotām, ar naudu, ko velta no valsts stacionārai rehabilitācijai. Tur ir rindas." "Ir ļoti dramatiska situācija tajā, ka tiem pacientiem un viņu radiniekiem, kuri pēc insulta ir tādā stāvoklī, ka viņi kvalificējas minimālai mājas rehabilitācijai un ir diez gan nespējīgi, tiem ir minimāls atbalsts," norāda Evija Miglāne. "Ja ģimenē ir insulta pacients, kurš pārcietis insultu ar lielu neiroloģisku defektu, ar kustību traucējumiem... Ir skaidrs, ka radiniekiem ir jāturpina strādāt, viņi nevar ņemt atvaļinājumu un dzīvot mājās, lai koptu savu radinieku. Bet šeit atbalsts, kas tiek sniegts šādām ģimenēm, ir tuvu nullei." Runājot par palīdzības nepieciešamību insulta gadījumā, ārstes norāda, ka vecumā pēc 55 gadiem labāk dzīvot tuvāk reģionālai slimnīcai, jo no attālākām vietām ir nepieciešams ilgāks laiks, lai pacientu nogādātu slimnīcā. Tāpat arī Evija Miglāne mudina par savu veselību rūpēties jau laicīgi - sportot, ēst veselīgi un neuzkrāt lieko svaru jau no agras jaunības. Muskuļu spasticitāte pēc insulta ir bieži sastopama. Tās mazināšanai un ārstēšanai ir pieejama gan terapija rehabilitācijas laikā, gan medikamenti. Bet diemžēl atkal viss ir saistīts ar kvotām, kad ir pieejamas kvotas, muskuļu saspringuma mazināšanas terapiju pēc pārciesta insulta var veikt par valsts līdzekļiem, kad kvotas ir izlietotas, ārsti meklē risinājumus saņemt šo terapiju. trūkst naudas un iespēju nodrošināt visiem pacientiem šo pakalpojumu.

Z výzkumu personální agentury Předvýběr.cz plyne, že Češi dlouhodobě patří ke spokojeným zaměstnancům. „Jedním z důležitých faktorů je dobrý šéf. Prostředí, ve kterém se člověk nachází, i vedení ve firmě je důležité, aby se zaměstnanci cítili dobře,“ říká šéf a spolumajitel společnosti Předvýběr.cz František Boudný. Zaměstnavatelé se podle něj snaží pracovat na tom, aby šéfové byli opravdu správnými lídry a – na rozdíl od dřívějška – měli určitý přesah. „Šéf by neměl brát jen pracovní rovinu, ale musí to být také psycholog, stratég, aby věděl, jak se bavit se zaměstnanci. Ne na každého platí stejný metr,“ říká Boudný. V podcastu také vysvětluje, proč se s kolegou rozhodli po 16 letech podnikání odprodat majoritní podíl ve firmě fondu Genesis.Co se ještě dozvíte?Jaká je aktuální situace na pracovním trhu, jak se mění poptávka po vhodných kandidátech ze strany firem.Zda je pro uchazeče o zaměstnání nyní těžší najít dobrou práci než dříve.Jak se v posledních letech proměnila kvalita kandidátů.Zda se kandidáti v životopisech spíše přeceňují, nebo naopak podceňují a jestli o sobě píšou do životopisů pravdu.Co říká transparentnímu odměňování, které brzy zavede zákon, a zda je ve firmách normální bavit se o tom, kolik bere kolega.Jaké to bylo zakládat agenturu během finanční krize v roce 2008 a zda by něco udělal během 16 let v podnikání jinak.Tento díl podcastu Na vlně podnikání moderuje Martin Petříček, zástupce šéfredaktora týdeníku Ekonom.

Češi a Češky mají méně sexu než před 10 lety. S jeho kvalitou jsou ale spokojeni. To jsou závěry nejnovějšího průzkumu Czechsex. Z této studie také vyplývá, že více než třetina mladých mužů a asi pětina mladých žen nikdy sex neměla. V průměru pak začínají sexuálně žít kolem 18. roku života.

Finišējot Latvijas jaunatnes izlašu vasarai “Basketstudijā 2+1” viesojās meiteņu komandu vadītāji – U18 izlases galvenais treneris Rūdolfs Rozītis un U16 izlases vadītājs Matīss Rožlapa (U20 izlases galvenais treneris Aigars Nerips nepiedalījās attaisnojoša iemesla dēļ. Runājām gan par sportiskajiem rezultātiem, gan jauno spēlētāju perspektīvām, gan tendencēm jauniešu basketbolā. Piemēram, par: •⁠ pa pusei pilno vai pustukšo glāzi – par ko liecina Latvijas meiteņu komandu sasniegtās 8., 9., un 10. vieta?; •⁠  ⁠izaicinājumiem komandu komplektācijā un praksi labākajām vienā vasarā spēlēt divos čempionātos; •⁠  ⁠Latvijas basketbola identitāti un vienota spēles stila priekšrocībām un trūkumiem; •⁠  ⁠sagatavošanās procesu un kvalitatīvu pārbaudes spēļu nozīmi; •⁠  ⁠Latvijas komandu līderu varējumu uz Eiropas spilgtāko talantu fona; •⁠  ⁠meiteņu motivāciju attīstīt profesionālo basketbolistu karjeru; •⁠  ⁠nepieciešamību izglītot spēlētājas gan par basketbola piedāvātajām iespējām, gan prasībām, ko tās izvirza; •⁠  ⁠trenera lomu spēlētāju izaugsmē; •⁠  ⁠spiedienu, kāds jāiztur Latvijas izlases komandas trenerim; •⁠  ⁠treneru turpmākajiem plāniem. 65 minūtes par Eiropas meiteņu basketbola čempionāta pēcgaršu!

Areál venkovního koupaliště v Mimoni je po vyčištění nádrže opět otevřený. Kvůli zvýšené koncentraci sinic bylo nutné půlhektarovou nádrž minulý týden vypustit a vyčistit.

Potřebujeme promyslet, jak se dívat na autory, jejichž díla jsou kvalitní, ale zároveň šlo o lidi, kteří byli poplatní komunistické ideologii. Řekla bych, že generaci, která socialismus zažila, připomínají tato díla jejich žitou realitu. Lidé mladší generace mají odstup a jsou kritičtí," říká. Jak si veřejnost představuje čisté sochy a jaké jsou reálné možnosti pravidelné údržby stovek sousoší a plastik? Jaké je ocitnout se uvnitř slavného sousoší? A proč "zámečky lásky" ničí Karlův most? Moderuje Petr Vizina.

Potřebujeme promyslet, jak se dívat na autory, jejichž díla jsou kvalitní, ale zároveň šlo o lidi, kteří byli poplatní komunistické ideologii. Řekla bych, že generaci, která socialismus zažila, připomínají tato díla jejich žitou realitu. Lidé mladší generace mají odstup a jsou kritičtí," říká. Jak si veřejnost představuje čisté sochy a jaké jsou reálné možnosti pravidelné údržby stovek sousoší a plastik? Jaké je ocitnout se uvnitř slavného sousoší? A proč "zámečky lásky" ničí Karlův most? Moderuje Petr Vizina.Všechny díly podcastu Hovory můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Preču zīme ir ne tikai kas tāds, kas ļauj atpazīt preci vai notikumu. Tas ir prestižs, kvalitāte un arī aizsargājams īpašums. Viss par un ap preču zīmēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro  Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Laima Daugavvanaga, Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta pārstāve Ella Niedra, uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs un basketbola kluba "Rīgas zeļļi" direktors Edgars Buļs.

Ūdeni, īpaši vasarā, ir jādzer un daudz. Bet bez kvantitātes ir arī kvalitāte. Par kvalitatīva dzeramā  ūdens smalkumiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ūdens eksperts - ūdens someljē, veselīga dzīvesveida popularizētājs Dans Voļevahs, zinātniskā institūta BIOR laboratoriju vadītāja Olga Valciņa. Sazināmies ar diētas ārstu asociācijas vadītāju Andi Brēmani. "Par avotiem ir sarežģītāk, jo tās ir atvērtas ūdensteces, kur iespējams ārējais piesārņojums," par ūdens kvalitāti skaidro Olga Valciņa. "Iespējams, ka kāds avots atrodas ļoti tuvu lauksaimniecības zemēm, kur notiek dažādi tradicionālie konvencionālās lauksaimniecība darbi - miglošana ar ķimikālijām, minerālmēsli, kas var ietekmēt ūdens saturu. Tur var būt blakus ganības vai kāda lielāka ferma, kur var būt fekālās vai urīna piedevas. Visbiežāk ar avota ūdeni saista zarnu nūjiņas - fekālo piesārņojumu. Tā ir neatbilstība, ksa avota ūdenī sastopama visbiežāk." "Ūdens atvērtā ūdenstecē, kur analizēs veiktas pirms gada vai pat vakar, nenozīmē, ka ūdens ir drošs šodien. Jo piesārņojuma lietas plūst un mainās. Vakar nebija, šodien garām gāja kazu bars, uzturējās ilgāk, šodien tur ir piesārņots. Pēc tam nolīst lietus, viss iztīrās. Nāk negaiss ar milzīgām ūdenstecēm, kas viss samaisās un atkal ieplūst avotā. Tās lietas nekad nav stabilas un vakar veikta analīze nenozīmē, ka šodien ir tas pats," norāda Olga Valciņa. Viņa aicina domāt līdzi tos, kas dodas uz avotiem pēc ūdens. "Vakar bija milzīgs negaiss, var redzēt, ka avotam bijis pārplūdums, neņem šodien tur ūdeni. Skaties, ganās kazu bars, neņem šodien ūdeni. Netīrs, piesārņots, neņem ūdeni. Pagaršo, pasmaržo, kaut mazākās aizdomas par piesārņojumu vai nepatīk kaut kas, kaut kāda piegarša, arī subjektīvi izmērāma, neņem to ūdeni. Tik vienkārši!" aicina Olga Valciņa.  

Tjena folket, I dagens avsnitt går vi igenom statusen i alla de stora ligorna och diskuterar framtiden för bland annat Chelsea och Man U, Real Madrid med Mbappe, samt om Arsenals säsong är godkänd eller en wow-säsong och mycket mer. Som vanligt bjuds det på sköna diskussioner, och ni hittar oss där poddar finns.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) ir izveidojusi kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", kas patērētājiem garantēs, ka produkta sastāvs un ražošanas tehnoloģija atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Kādi pārtikas produkti varētu būt atbilstīgi šai kvalitātes zīmei un kuri tomēr nē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro LDUSA valdes priekšsēdētāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande, LDUSA valdes locekle, sertificēta uztura speciāliste Linda Gerda Skudra. Ierakstā uzklausām pārtikas tehnoloģi un uztura zinātnes speciālisti Dzintru Koktu. Viņa skaidro, kādiem kritērijiem jāatbilst veselīgam uzturam un tā ražošanas tehnoloģijai. "Pirmām kārtām jau produkti ir ļoti dabiski, jo dabiskāk, jo labāk. Tas nozīmē to, ka īpašs uzsvars tiek likts ne tikai uz tehnoloģiju, tieši uz receptūru, ko pievieno klāt. Ļoti svarīgi ir arī izejvielu kvalitāte. Ja pieņemsim, tiek runāts par miltu produktiem vai sausām brokastu pārslām, vai sausiem brokastu musli, vai kādiem citiem miltu produkcijas izstrādājumiem, noteikti būtiski arī produkta izejvielas kvalitāte. Vai viņi nesatur pesticīdus, vai attiecīgās analīzes tiek veiktas uzņēmumā, lai izejvielām noskaidrotu kvalitāti," skaidro Dzintra Kokta. "Ļoti atkarīgs produkta galarezultāts no receptūrā pievienotās papildus produkcijas, vai nav pievienoti aromatizatori, sintētiskās krāsvielas, dažādas zemas kvalitātes eļļas. Tāpat noteikti nedrīkst būt nekādas kaitēkļu invāzijas. Mēs skatāmies, lai piesātināto tauku daudzums nav liels, lai būtu, protams, arī sāls un cukura daudzums atbilstoši veselīga uztura vadlīnijām. Tas būtu viens no svarīgākajiem kritērijiem," turpina Dzintra Kokta. "Protams, noteikti arī prasām lai iepazīstina ar tehnoloģisko procesu, kā tiek ražots produkts. Ir arī svarīgi tomēr, lai viņš netiktu ilgstoši karsēts kādās taukvielās, lai termiskās apstrādes process nebūtu nesamērīgi ilgs, lai neveidojas milzīgi vitamīnu zudumi. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi. Un vēl visam, protams, ir pa virsu higiēnas kritēriju un kvalitātes rādītāju regulāras kontroles gatavai produkcijai." Dzintra Kokta arī pati veikalā pievērš uzmanību produktu sastāvdaļām veikalā. "Protams, arī paskatos, kādas kvalitātes zīmes ir virsū. Jo tas šobrīd arī ir diezgan populāri, lai to kvalitatīvo produktu izceltu uz visa kopējā tirgus plāna, piešķir šo kvalitātes zīmi, kas attiecīgi iekļaujas kaut kādos izgatavotos standartus," stāsta Dzintra Kokta. Viņa arī atzīst, ka ir nepieciešama šī jaunā kvalitātes zīme, kas apliecinātu produktu veselīgumu.   Jaunā zīme ir kā pazīme, kas apliecina, ka konkrētie pārtikas produkti Latvijas veikalos ir veselīgi un to sastāvs atbilst rekomendējamā sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzumam produktos.  Asociācijā norādīja, ka kvalitātes zīmes kritērijus katrai pārtikas produktu grupai izstrādājusi LDUSA ekspertu komanda, kuras sastāvā ir gan uztura speciālisti, gan pārtikas tehnologi, balstoties uz vietēja un starptautiska mēroga veselības veicināšanas vadlīnijām. Kritērijos ietverts rekomendējamais sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzums pārtikas produktos. Kvalitātes zīmi paredzēts piešķirt dažādām produktu grupām, piemēram, graudaugiem un to produktiem, piena produktiem, konservētiem produktiem un citām grupām, nākotnē sarakstu arvien paplašinot. Lai saņemtu Kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", pārtikas ražotājiem jāaizpilda pieteikuma forma un jāiesniedz izvērtēšanai nepieciešamie dokumenti par katru pārtikas produktu, kam vēlas saņemt zīmi. Plašāka informācija par Kvalitātes zīmes piešķiršanas procesu ir pieejama LDUSA mājaslapā.

Nav sliktu laikapstākļu, ir... cilvēka ķermeņa grūtības pielāgoties tiem. Mūsu sajūtas ne vienmēr sakrīt ar termometra stabiņā redzamo. Ko sinoptiķi ņem vērā, veidojot laika prognozi? Kā cilvēka ķermenis uztver apkārtējās vides temperatūru, gaisa spiedienu un mitrumu? Kāpēc mūsu degungals nosalst tik ātri un nieka mīnus 5 grādi dažkārt var likties kā visbargākais sals, skaidro bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāja Līga Ozoliņa-Molla un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa. Noteikti daudzi no mums jau šobrīd ārkārtīgi gaida pavasari un siltāku laiku. Bet, kad pavasari nomainīs vasara, tad netrūks cilvēku, kuri karstumā fiziski jutīsies slikti un meklēs iespēju atvēsināties. Vienlaikus varam atsaukt atmiņā vairākas ļoti aukstas dienas šī gada janvārī - bija gadījumi, kad gan sasala ūdens caurulēs, gan cilvēki guva ķermeņa apsaldējumus. Turklāt temperatūra, ko uzrādīja termometrs, ne vienmēr sasaucās ar temperatūru pēc mūsu sajūtām, proti, bija sajūta, ka ārā ir vēl aukstāks nekā termometra rādījumā. Kas ir temperatūra “pēc sajūtām”, kā to mēra un kas notiek ar mūsu organismu lielā aukstumā un karstumā? Gaisa kvalitāte - kas to ietekmē un kur tā ir labāka? Kā gaisa kvalitāti ietekmē nokrišņi, vai gaiss pilsētās katru gadu kļūst piesārņotāks un vai tiešām tas laukos ir tīrāks nekā urbānā vidē? Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra  speciāliste Aleksandra Kaniščeva skaidro, ka pat pļavā gaiss nav tīrs, jo Latvijā  esam pakļauti pārrobežu piesārņojumam, tas ir, gaisam, kas atnācis no Centrāleiropas un atnesis sev līdz smalkas putekļu daļiņas. 2024. gada 26. februārī, gatavojot šo sižetu,  aplūkoju gaisa  kvalitātes pasaules karti un konstatēju, ka Rīga iezīmējas ar vidēju gaisa kvalitāti - pilsētas centrā, Brīvības ielā,  tas uzrādās kā vidējs, bet turpat netālu esošajā Šarlotes ielā tas iezīmēts ar zaļu krāsu, kas nozīmē – laba gaisa kvalitāte. Gaiss, ko elpojam, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem un to arī tā vērtē. Kā stāsta Aleksandra Kaniščeva, ir pilsētas fona stacijas, kuras mēra vidēji statistisko gaisu, un ir transporta ietekmes stacijas, kas mēra, kāda ir gaisa kvalitāte noslogotās ielās, lielu autoceļu tuvumā, pie gājēju ietvēm. Aparāti mēra, cik lielā daudzumā ir smalkās putekļu daļiņas, ko cilvēks ieelpo, mēra slāpekļa dioksīdu, kas ir viena no piesārņojošām vielām, ko izdala transportlīdzekļi, mēra oglekļa oksīdu, sēra dioksīdu un novēro arī ozonu daudzumu. Bet arī  ārpus pilsētas tiek mērīts gaiss.      

Kolem smrti opravdu velkých a vzácných lidí, kteří na své pozemské zastávce zanechali nějakou nesmazatelnou stopu, jak svým dílem, tak v srdcích, vzpomínkách, a myslích lidí, se často vyrojí spousta nesmyslů. Například hned v prvních dnech po smrti velkého ostravského herce a divadelníka Norberta Lichého jsem se setkal s nálepkou, že zemřel velký herec malých rolí.Všechny díly podcastu Ranní úvaha můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Kolem smrti opravdu velkých a vzácných lidí, kteří na své pozemské zastávce zanechali nějakou nesmazatelnou stopu, jak svým dílem, tak v srdcích, vzpomínkách, a myslích lidí, se často vyrojí spousta nesmyslů. Například hned v prvních dnech po smrti velkého ostravského herce a divadelníka Norberta Lichého jsem se setkal s nálepkou, že zemřel velký herec malých rolí.

Mēs, kristieši, dzīvojam šodienai, jo rītdiena mums nav garantēta, bet mēs pieņemam lēmumus balstoties uz mūžību. Sludina mācītājs Kārlis Kārkliņš. 26.11.2023.

Mēdz teikt, ka tu esi tas, ko tu ēd. Tomēr korektāk būtu šajā “vienādojumā” pieminēt arīdzan mikrobiomu jeb cilvēka zarnu traktā mītošos mikroorganismus. Šajā DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar zinātnieku un uzņēmēju, uzņēmuma “Valens Nutri” dibinātāju Ansi Zaueru uzzināsi saistošas nianses par mikrobioma lomu, tā ietekmi uz cilvēka ēšanas paradumiem, kā arī par uzņēmuma dibināšanu un LIAA atbalstu tā attīstīšanā. Klausies un dalies! #esfondi #EUfunds #LIAA #biznesainkubators #atbalstsbiznesam

Pirms kāda laika iesākām sarunu par zobu protezēšanu un tām iespējām, ko sniedz mūsdienu zobārstniecības tehnoloģijas smaida un vispārējā veselības stāvokļa atjaunošanā. Turpinām sarunu par šiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes un žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. Zobu protezēšana palīdz uzlabot dzīves kvalitāti. Pirmā saruna.  

Ja ilgstoši trūkst viens vai vairāki zobi, pārējie zobi palielinātas slodzes dēļ var mainīt savu atrašanās vietu, kā arī pastiprināti nodilt, radot būtiskas pārmaiņas žoklī un sakodienā, un pazeminot dzīves kvalitāti. Ko mūsdienās iespējams panākt ar zobu protezēšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes, žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. "Izņemama protēze lielākai daļai dzīves kvalitāti pasliktina. Izveidot skaistu smaidu ar izņemamu protēzi ir iespējams, bet galvenais ir funkcija un tā cieš visvairāk. Piemēram, cietāku ēdienu vairs nevar sakošļāt," norāda Arnolds Bite. Statistika rāda, ka kraukšķīgi un cietāki ēdieni cilvēkiem ar izņemamu protēzi nav pa spēkam. Bet ir arī cilvēki, kas nejūt protēzes spiedienu. Tomēr lielākai daļai tas ir dzīves kvalitātes kritums, ēdiena izvēles izmaiņas un ilgtermiņa sekas.  Ārsts mudina apdomāt, vai izņemama protēze būs optimālais risinājums. Bet katrs gadījums ir individuāls.

Karš, traumas, slimības - jau senatnē cilvēki mekēja risinājumus, kā palīdzēt uzlabot kustību kvalitāti. Kad tapušas pirmās ortozes un protēzes? Kad radās pilnīgāka izpratne par kustību aparātu un kā saviem pacientiem šajā jomā palīdzēja ārsti senāk? Bet sākumā mēģināsim saprast, kā vispār definēt zeķes un kad tās parādījušās modes vēsturē. Ja runājam par zeķēm, tad būtu jāmin gan īsās zeķītes sportošanai, gan plānās dāmu zeķes, bet līdz mūsdienu tradicionālās zeķes tapšanai cilvēki izmantoja citas tehnoloģijas, kur princips bija - galvenais, lai kājām silti. Zeķu evolūciju iepazīstam Modes muzejā Rīgā kopā ar muzeja projekta vadītāju Agritu Grīnvaldi. Tehnisko palīglīdzekļu centri un veikali mūsdienās piedāvā plašu klāstu ar ortopēdiskajiem apaviem, kas cilvēku ikdienu ne vien padara ērtāku, bet tiek pat domāts par īpašu dizainu šādiem apaviem. Bet raidījumā Zināmais nezināmajā vairāk uzmanības pievēršam ortozēm, kas palīdz stabilizēt un fiksēt ķermeņa locītavas, piemēram, pēc operācijām vai kādiem negadījumiem. Palūkosimies uz tām vēsturiskā griezumā - kā tādas tapa un kā laika gaitā mainījušies ortožu materiāli un tehnoloģijas? Skaidro Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis.

Ir karsts, ūdeni patērējam vairāk nekā ierasts. Ja par pudelēs salietā dzerāmā ūdens kvalitāti bažu nav, tad aizvien cilvēki nav droši, vai drīkst dzert krāna ūdeni. Par ūdens garšu, kvalitāti, ceļu līdz mums, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošo pētnieku Sandi Dejus. Turpinot šķetināt ne vien šai Dziesmu svētku nedēļai, bet arī visai vasaras sezonai aktuālus jautājumus, šoreiz pakavēsimies pie temata par ūdeni - runāsim par dzeramo ūdeni, par krāna ūdeni, par destilētu ūdeni - kas no tā visa ir uzturā lietojams un cik labas kvalitātes ūdens ir Latvijā. Tāpat skaidrosim, ko notekūdeņi pastāsta par mūsu dzīves paradumiem un, šķiet, it kā jau aizmirstībai atstāto saslimšanu ar Covid-19.      

DIENA PĒC autors Kristaps Pētersons uz sarunu aicinājis savu draugu un studiju biedru, kinorežisoru Juri Kursieti, lai jautātu par kino kvalitāti Latvijā, kino režisora darbu un par komponentēm, kas to padara labu. No kā īsti sastāv kino? Cik ļoti mēs esam atvērti stāstiem, kas tiek attēloti filmās? Vai kino kvalitāte pēdējos gados ir augusi vai arī stagnējam? Klausies epizodi un dalies!

17.marts ir Starptautiskā Miega diena. Tāpēc to sagaidot, raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par miega kvalitāti. Kādēļ kvalitatīvs miegs ir svarīgs - vai kvalitatīvs miegs tiešām palīdz uzlabot atmiņu, kas nepieciešams, lai kārtīgi izgulētos, un kas palīdzētu kvalitatīvu miegu nodrošināt? Plašāk skaidro miega speciāliste Una Purviņa un ārste psihiatre Natālija Bērziņa. "Miegs ir viena no fizioloģiskām cilvēka organisma funkcijām, kurai ir ļoti daudz dažādas nozīmes, tas ir ļoti svarīgs process, lai mēs varētu darboties," skaidro Natālija Bērziņa. "Notiek gan organismā atpūta, gan atmiņas konsolidēšanās, gan mūsu sagatavošana, gan augšana, īpaši bērnībā, gan imunitātes darbība, gan arī vispār organisma atjaunošanās, gan sirdsdarbības variabilitāti ietekmē, kas savukārt saistīts ar kardiovaskulāro veselību. Respektīvi, miegs ir fizioloģisks stāvoklis, kurā laikam mums mainās apziņas stāvoklis un organismā notiek dažādi fizioloģiskie procesi, kuru mērķis ir nodrošināt organisma ilgdzīvotspēju un izdzīvošanu." Aizmigšana var aizņemt līdz pat pusstundai. Naktī cilvēks var pamosties divas trīs reizes, bet pēc tam ir spējīgs aizmigt vai pat nepamana pamošanos, jo tās ir īsas. Tad no rīta pamostas, jūtas izgulējies, mundrs.  Ir vairāki aspekti, ka novērtēt, vai mans miegs ir labs: Cik laika patērējam aizmigšanai vai es naktī pamostos un vai pēc tam es spēju aizmigt,  vai nav tā, ka es pamostos divas, trīs vai vienu stundu agrāk nekā zvana modinātājs un nevaru aizmigt. kā es funkcionēju dienas laikā. "Tas ir, ja mēs runājam par bezmiegu, bet, ja mēs runājam par patoloģisku miegainību, tad tas ir otrādi - kā es jūtos dienas laikā. Ja man ir pastāvīga miegainība, es krītu miegā jebkurā situācijā, tad, ir jāskatās, ka kaut kas ar miegu nav kārtībā tieši no hpersomnijas vai narkolepsijas, respektīvi, no palielināta miega puses," norāda Natālija Bērziņa.

Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru DIENA PĒC autori izvaicā jaunuzņēmumu pārstāvjus par viņu biznesa idejas rašanos un par ceļu uzņēmējdarbības attīstīšanā. Šajā epizodē tiekamies ar uzņēmumu Qticket, kurš izstrādājis mobilo lietotni, kas ātri un vienkārši dod iespēju iestāties rindā un pierakstīties uz vizīti attālināti. Kā radās ideja par šī produkta izveidi? Kādi ir jaunuzņēmuma attīstības plāni? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi sarunājās Kaspars Rāzna no Qticket.

Nový rozhovor je venku! Pozvání přijal Josef Dvořáček, který vede firmu Sonnentor. Tam kupují bylinky a koření v BIO kvalitě od českých farmářů a vše se snaží dělat, jak nejlépe a nejšetrněji dovedou. S Josefem si povídáme o hledání dostatku v osobním životě a podnikání. Uslyšíte o ekologické filosofii podnikání, o tom, že za každou cenu nemusíme růst (podnikatelsky i osobně) a nebo o tom, jak růst skrze vizi ukotvenou v hodnotách a tradici. Rozebereme, co je vlastně BIO, jak se chováme k půdě a nebo jak je to s chemií v jídle. V kontextu příběhu Josefa naťukneme i téma autentičnosti, rodiny a důležitosti pomalosti. Partnery podcastu jsou Minutový Řečník – Praktické a zábavné kurzy prezentačních dovedností pro jednotlivce i firmy. Dáme jídlo - Dlouhodobý partner podcastu. Vyzkoušejte aplikaci Dámejídlo pro dovoz jídla z restaurací nebo obchodů. Z Dáme marketu můžete mít věci již za 20 minut.

Česká republika během koronavirové pandemie zažívala turistický bod mrazu a ani příchod války na Ukrajině situaci příliš nezlepšil. Přesto lidé začali po covidu opět více cestovat, i když v menším počtu, než jsou některá návštěvní místa zvyklá. Jaké množství turistů je přiměřené, aby z cestování měli radost nejen oni, ale také místní obyvatelé? Jak by měla města a popřípadě stát pracovat s turismem a jak se dá zlepšit?

Partnerem podcastu je investiční platforma Investown. Více zjistíte pod tímto odkazem: https://www.investown.cz/?ref=martinklesnil

"Spēka lauka" koncepts man noder gan tad, kad cenšos sasniegt to, kas šķiet teju neiespējams, gan tad, kad nejūtos labi un gribu no tā stāvokļa izkļūt, gan tad, kad domāju un lemju, ko ar savu dzīvi vai kādu tās sfēru vēlos darīt tālāk. Esmu pārliecinājusies, ka, ja vēlos kaut ko sasniegt, tad jaudīgākais un saprātīgākais veids to izdarīt ir rūpējoties par sava "spēka lauka" kvalitāti. Lai vai cik sarežģīts uzdevums un lai vai cik liels mērķis stāv cilvēka priekšā, pielietojot "spēka lauka" ideju cilvēks ievērojami paaugstina savas iespējas uz izdošanos.Šajā epizodē ar Anda Arnicāna piedalīšanos eksperimentējām ar citādāku formātu. Ideja radās tad, kad Andis man teica, lai izveidoju iknedēļas e-pastu ar to, kas iedvesmo un noder man, un lai reizi nedēļā to sūtu viņam un tiem Ugunsskolas vai Cilvēkjaudas sekotājiem, kurus tas interesē. Šodien, kad publicēju šo epizodi, pie Anda un Cilvēkjaudas faniem, kuri ir pieteikušies jaunumiem, nosūtīju pirmo e-pastu ar maniem noderīgumiem. Bet cilvēkam, kurš jūt, ka pienācis laiks padarīt savu spēka lauku jaudīgāku, iesaku piedalīties "MANS GPS" programmā, kuru veidoju kā atspērienu un ilgtermiņa iedvesmu, ar kā palīdzību cilvēks vairo gandarījuma un prieka sajūtas savā dzīvē un paaugstina savu vitalitātes līmeni.P.S. Ja pieteicies jaunumiem, bet savā e-pastā manu 1. ziņu par noderīgumiem neredzi, tad ieraksti tur meklēšanas logā "par man noderīgiem iedvesmas un jaudas avotiem", gan jau to vēstuli tev kaut kur uzrādīs, droši vien iebāzta spamā vai sazinkurvēl). Tiem, kuri jaunumiem nav pieteikušies, bet noderīgumus no manis grib, ir tiem jāpiesakās mūsu mājas lapā (pieteikšanās forma ir uzreiz zem bildes). Vairāk informācijas par šo epizodi ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:13 Kas ir jauda Lauras Dennler izpratnē un kāpēc tā ir svarīga10:15 Ko nozīmē cilvēka spēka lauks un kā to stiprināt19:20 Kāda saistība ir jaudai ar cilvēka dzīves kvalitāti21:40 Kā rīkoties, ja saprotam, ka spēka lauks ir draņķīgā stāvoklī32:11 Kā noteikt prioritātes, kad visa ir par daudz41:22 Kā cilvēki rēķina, ko viņi ir pelnījuši un kas viņiem pienākas47:04 Kāpēc cilvēkiem ir grūti par sevi rūpēties ilgtermiņā51:56 Laimes pamatprincipi58:39 Kā rīkoties sev par labu, kad visi apstākļi ir pret tevi1:14:10 Kāpēc neiztikt bez sarunas ar sevi par savām vērtībām un kā tās var mainīties1:30:25 Kā katrai problēmai atrast piemērotu risinājumu1:35:26 Ačgārnā izpratne par prieku1:40:17 Jautājums klausītājiem