Podcasts about agris

Mākslīgais intelekts rada pavisam citu sajūtu brīdī, kad tas iegūst cilvēkam līdzīgu izskatu. Humanoīdie roboti ir ne tikai līdzīgi mums, bet arī aprīkoti ar mākslīgo intelektu, radot cilvēkam līdzīgu šķietami domājošu mašīnu. Vai tie aizstās cilvēku fabrikā un vai šāds robots varēs sastādīt mums kompāniju pie vakariņu galda? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko un Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns. Vai jums pašiem būtu interesanti izdzīvot tādu situāciju, kad mēs ēdam vakariņas vai kā citādi sēžam pie galda ar robotu, kas ir tiešām ļoti, ļoti līdzīgs cilvēkam?  Agris Ņikitenko: Šobrīd man ir grūti iedomāties šādu sarunu, mēs esam vēl tālu līdz tam. Bet kopumā nākotnē es pieļauju, ka tas ir iespējams.  Modris Greitāns: Vienu sarunu es varētu iedomāties, ka šķiroties viņam teiktu: Nu, tu samaksāsi? Un viņš man saka - jā! Bet citādāk, protams, līdzīgi jau laikam, kā Agris domā, ka tas ir tālu un cik svarīgi ir, ka viņš izskatās humanoīdveidīgs. Katrā gadījumā, ja man būtu izvēle, es noteikti pirmkārt vakariņotu cilvēkiem un tad varētu padomāt, vai vienatnē vai ar robotu. Iespējams, ka varbūt, ja pārāk ilgi vienatnē jāvakariņo, tad kādreiz būtu interesanti ar robotu.  Cik šobrīd pasaulē esam tālu tikuši ar cilvēkveido robotu izstrādi. Vai šobrīd ir daudz tādu, ar kuriem jau varētu mēģināt vest kādu sarunu vai mēģināt saprast, vai mums pretī ir īsts cilvēks vai robots, vai tomēr tie atsevišķi gadījumi joprojām, kas izceļas robotikas pasaulē? Agris Ņikitenko: Saruna pati par sevi starp cilvēkiem notiek vairākos līmeņos, vairākās šķautnēs. Viena ir, protams, vizuālā šķautne, tas ir emociju atspoguļojums sejā, mīmika, žesti, ķermeņa kustības, ķermeņa valoda. Tas ir viens aspekts. Otrs aspekts ir sarunas saturs, kas ir verbāli pateikts, dialogs. Un trešais ir āriene, kas robotu manifestē kā fizisku iekārtu.  Sarunā, lai tā būtu patīkama, rosinoša, savstarpēja interesanti, visām šīm trim komponentēm ir jābūt atbilstoši cilvēku uztveres preferencēm un priekšrocībām. Ja tā nav, saruna būs apgrūtināta vai nenotiks. Un tas attiecas arī uz cilvēkiem. Ja kāda no šīm komponentēm starp diviem sarunu biedriem nedarbojas īsti, visticamāk, tā saruna vai nu būs īsa, vai nebūs saistoša kādai no pusēm.  Katrā no šīm lietām, es gribētu teikt, progress ir atšķirīgs. Ja mēs runājam par robotu fizisko manifestāciju, mūsdienās galvenā ķibele ir sensoru blīvums uz nosacītu kvadrāta vienību. Līdz ar to bez pietiekamas sensoru informācijas, kas ir cilvēkam raksturīga, arī robots nespēj būt tik plastisks, varbūt mīmika nespēj būt tik saistoša un mums viegli uztverama, lai atpazītu kā savējo. Līdz ar to veidojas distance.  Ja runa ir par saturisko daļu, mēs varam katrs iedomāties ChatGPT, un kaut kādā līmenī dialogs tur ir iespējams šobrīd. Līdz ar to es gribētu teikt, ka progress kā tāds ir diezgan būtisks. Teikt, vai tā ir pilnvērtīga saruna, kā tas ir starp diviem cilvēkiem, tas ir atkarīgs, par ko runā, no cilvēku izglītības līmeņa, zināšanu apjoma, ar ko dialogā operējam, fona zināšanas, konteksts un viss pārējais.  Līdz ar to par visu kopumā es gribētu teikt, ka mums ir diezgan tālu līdz tam. Agris Ņikitenko skaidro, ka tehniskā puse fizikālu ierobežojumu dēļ, tas ir enerģijas blīvums uz masas vienību, tas ir sensoru blīvums uz masas vienību, tas ir tranzistoru blīvums uz kaut kādu masas vienību, kas apstrādā šo sensoru informāciju, šobrīd nav tik liels, kā tas ir cilvēkam, līdz ar to ir būtiski ierobežojumi. Modris Greitāns: Nākamais, pie kā mēs institūtā arī strādājām, ir robotam iedod kognitīvo uztveres sistēmu, ka viņš skatās uz apkārtējo pasauli, redz tos objektus un saprot tos objektus līdzīgi kā cilvēks. Tad saruna var veidoties ne tik abstrakti, bet jau konkrētāk par to, ko mēs abi redzam, kā mēs to abi uztveram, kā mēs to abi saprotam. Tad protams, ir, sauksim, domāšana, lēmumu pieņemšana, vai secinājumu izdarīšana no tā, ko mēs redzam, kur, protams, cilvēks ir ar savām smadzenēm pārāks nekā robots. Attīstās arī otra lieta, kas ir saistīta ar pašu robota formu, jo ir cilvēki, kam ir svarīgāka forma, lai skaisti izskatās, mazāk, ko viņš saka. Progress ir abās lietās. Jau iepriekš ir runāts, ka robotam ir grūti saprast teikto - aizej uz veikalu un nopērc kaut ko ēdamu. Modris Greitāns: Mmums ir interesanti, ko viņš izdarīs? Ko viņš atnesīs, kad mēs viņam pateiksim - kaut ko ēdamu? Šobrīd jau lielie valodas modeļi kaut ko atbildēs. Kaut ko viņš atnesīs. Tāpēc vēl viens virziens, kas mums ir iezīmēts tuvākā nākotnē, gribētos atrast gan finansējumu, gan resursus, lai varētu strādāt un padarīt šo sarunu interaktīvāku. Tas nozīmē, ja viņam pasaka - aizej, atnes kaut ko ēdamu un viņš nesaprot īsti, tad viņš nevis aiziet un izdara, ko nu ir saģenerējis savās robota smadzenēs, bet pajautā. Un tad viņam vari pateikt, piemēram, maizi un pienu. Viņš tā pamazām mācītos. Viņa kā mazam bērnam ir jāapgūst tās zināšanas. Agris Ņikitenko piebilst, ka šobrīd roboti "nezina, ko viņi nezina", tāpēc viņi nespēj noteikt, vai rezultāts, kā viņi rīkojas, ir pareizs konkrētajā kontekstā.   Vai robotiem un mākslīgajam intelektam ir tiesības? Vai mākslīgajam intelektam ir kādas tiesības un vai tas to apzinās? Uz kādām likumā noteiktajām normām var pretendēt roboti, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore un zvērināta advokāte Karina Palkova. "Pagaidām manā redzeslokā nav bijusi sistēma, kas pateiktu, ka man ir tiesības uz to un to. neizslēdzu, ka tas kaut kur notiek un mākslīgais intelekts jau ir ieprogrammēts, jo tas mācās no datiem," runājot par robotu tiesībām, teic Karina Palkova.  Varbūt pirmajā mirklī šķiet nedaudz absurds jautājums – kādas gan var būt tiesības mašīnai, vai datu sistēmai un kā vispār tas izskatītos, ja, piemēram, mākslīgais intelekts sāktu paģērēt no cilvēkiem autortiesības par sakomponētu dziesmu, radītu gleznu vai sacerētu dzejoli? Tomēr par šo jautājumu jau vismaz Eiropā tika runāts pirms nepilniem desmit gadiem, kad Eiropas Parlamentā tika ierosināts MI piešķirt elektroniskas personas statusu.  Bet ar mīļāko bērnības dienu grāmatu iepazīstina kvantu fiziķis Vjašeslavs Kaščejevs. Viņš izvēlējies 1962. gadā izdotu grāmatu par zemi un visumu. To kā dāvanu no sava tēva savulaik ir saņēmusi Vjačeslava Kaščejeva mamma. Grāmata jaun bijusi mājās, pirms vēl viņš piedzimis,tāpēc natceras, kad sācis šķirstīt un lasīt. "Tā stāsta par fiziku, kosmosu tādā veidā, kas ļoti atraisa iztēli. Maziņš šķirstīju grāmatu un ilgi pētījis ilustrācijas," atklāj Vjačeslavs Kaščejevs.

En este episodio, la cantante Agris López nos comparte la historia de cómo pasó de ser la hija de su mamá a convertirse en su cuidadora principal cuando le diagnosticaron Alzheimer. Hablamos del vínculo entre madres e hijas, del duelo que empieza antes de la despedida y cómo recordar a quienes ya no están sin idealizarles.Una conversación íntima y honesta sobre el amor, la memoria y el duelo.En este episodio encuentras información sobre: La relación entre madres e hijas y su impacto en la adultez.Lo que significa cuidar a un familiar durante la enfermedad.El peso de las tareas de cuidado y sostenerte en el proceso.Las distintas emociones que pueden coexistir en el duelo.Si te gustó este episodio también puedes escuchar:518. Grief, fear, and the courage to live fully | David Kessler413. ¿Cómo puedo acompañar a una persona con problemas de salud mental? | Dra. Jimena Mayorga305. Límites con mamá y papá | Jueves de Lety & Ash76. Sanar la relación con mamá | Ani Navarro Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Photo: Privat. Verhindern, Vorbereiten und Reagieren auf Pandemien – das sind die 3 großen Punkte, die Kosten auf globaler Ebene versursachen. Welche Daten es globalen Krankheiten gibt und was Pandemieprävention bisher und in Zukunft kostet besprechen wir in dieser Episode. Jean von Agris. Er ist Ph.D.-Student an der School of Politics and International Studies an […]

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Agris Kipurs is the Co-Founder and CEO of Origin Robotics, a pioneering defense tech startup specializing in autonomous drone systems for precision strikes in challenging environments. The company recently raised a 4mEUR pre-seed round led by Change Ventures and featuring support from the EU and the Latvian Ministry of Defense. Agris was also a co-founder of Airdog, the first commercial application drone to fly without remote control which was exited to Alarm.com. On this episode we talk about:The Evolution of Drone TechnologyBuilding a Defense Tech StartupThe Role of Reputation in Defense TechNavigating Funding in DefenseLessons from Ukraine's Defense Innovations==If you liked this episode or simply want to support the work we do, buy us a coffee or two, or a hundred, with just a few clicks at: https://buymeacoffee.com/pursuitofscrappinessFind all episodes on >  https://www.pursuitofscrappiness.co/Watch select full-length episodes on our YouTube channel > https://www.youtube.com/channel/UCP6ueaLnjS-CQfrMCm2EoTAConnect with us on Linkedin > https://www.linkedin.com/company/pursuit-of-scrappiness/===============Support the show

Pievēršamies robotiem, datoriem un tehnoloģijām, ko esam radījuši un turpinām radīt savai ērtībai. Viens no 2024. gada izceltajiem atklājumiem zinātnē Latvijā ir robots, kurš saprastu vienkāršā dabiskā valodā izteiktas instrukcijas.  Tas būtu īpaši noderīgi dažādu dienestu darbā un dinamiskos apstākļos, piemēram, dabā. Kā sazinās robots un cilvēks? Kopā ar robotikas un mašīnmācīšanās ekspertiem un pētniekiem skaidrojam, cik viegli vai grūti robotam ir saprast cilvēka norādes. Stāsta Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks un direktors Modris Greitāns un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš. "Robotika nav atrisināts jautājums. Robotus fiziski jau mēs protam uztaisīt, bet viņiem iedod šo saprašanu par pasauli, kas ir valoda, savienota ar redzi, tas vēl īsti nav atrisināts. Šie jēdzienu vektori, kas mūsu projektā, labi izdevās savienot to, ko mēs tekstā runājām - ābols, galds un tamlīdzīgi - ar 3D telpas pikseļiem jeb vokseļiem, viņiem piekārtot šos jēdzienu vektorus, kurš pikselis, vokselis ir ābols, kurš ir galds, tas kaut kādā ziņā ir varbūt ja ne unikāls Latvijai, tad katrā ziņā  mēs esam tālu tikuši," atzīst Guntis Bārzdiņš. "Līdz tam brīdim, lai robots domātu un dzirdētu, un redzētu tikpat efektīvi kā cilvēks, ir vēl diezgan tāls ceļš manā skatījumā ejams, kaut vai tāpēc vien, ka nu tas enerģijas daudzums, ko patērē cilvēks to visu izdarot, un tas enerģijas daudzums, ko šobrīd vēl patērē robotus ar savu mākslīgo intelektu ir 10000 reižu atšķiras. Ir kur kļūt efektīvākiem," piekrīt Modris Greitāns. -- Bet vispirms par to, ko tomēr robotam ir sarežģīti apgūt un vēl viņam nevar uzticēt. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes profesoros Agris Ņikitenko. Kā arī izzinām unikālu valodu, ko cilvēks radījis pēdējā gadsimta laikā - programmēšanas valodu. Ne gluži valoda, bet saziņas veids, kas sastāv no nullēm un vieniniekiem jeb binārā koda, ir pamatā ikviena datora programmai. Kā cilvēks radīja saziņas veidu ar datoru, proti, programmēšanu un  algoritmus,  lai to saprastu šī mašīna, skaidros uzņēmuma "Longenesis" izpilddirektors un LU pētnieks Emīls Sjundjukovs. Programmētāji aizvien turpina izstrādāt jaunas un jaunas programmas, kas varētu aizstāt minēto skaitļu virknes, lai cilvēks spētu savā dzimtajā valodā pateikt datoram, ko tam darīt. Te mēs nerunājam par mākslīgo intelektu, kas, protams, ir saistīts ar datoriku, bet šoreiz aplūkojam to, kā cilvēks lika un liek datoram veikt konkrētas funkcijas.

Mēneša saruna novembrī raidījumā Zināmais nezināmajā veltīta vientulībai. Svētku tuvošanās, pelēcīgais drūmais laiks aiz loga no jauna mudina domāt par tiem, kuriem gada nogale paiet vientulībā. Kāpēc baidāmies būt vieni kosmosā un izmisīgi meklējam citas būtnes? Kā dzīvnieku pasaulē uztver kopā būšana un vienpatība; vai nākotnē roboti palīdzēs mums aizvietot sociālo kontaktu ar līdzcilvēkiem? Kas notiek mūsu prātos, kad ilgstoši esam vieni? Kāpēc tiecamies viens pēc otra un kāpēc būšana kopā ir vērtīga izdzīvošanas stratēģija kā cilvēkam, tā dzīvniekam? Kāpēc arī vienatne ir veselīga, bet vientulība bīstama? Sarunājas zooloģe Inta Lange, psiholoģe Kristiāna Lapiņa, "StarSpace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere un RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras asociētais profesors Agris Ņikitenko.

We welcome the amazing Nancy Agris Savage to the show! Nancy is the former owner/editor of the Hellenic Chronicle that was originally founded by her father, Peter Agris. She is a communications professional with experience across a wide spectrum of fields, including journalism, public policy, speechwriting, political advocacy, editing, essay preparation, and college counseling. Three decades plus of writing skills have been honed in the fast-paced world of Capitol Hill, serving as editor-in-chief of one of the nation's largest ethnic weekly newspapers and as founder and executive director of a 30-year-old endowed scholarship foundation providing grants totaling more than $800,000 to aspiring journalists and communications media representatives. Join us! Hear more on GreekAF!

Chị Đặng Huỳnh Ức My hiện là Chủ tịch Hội đồng Quản trị Công ty Cổ phần Thành Thành Công - Biên Hoà, TTC AgriS (Hose: SBT) và Công ty Cổ phần Xuất nhập khẩu Bến Tre, Betrimex.  Ở tập này của chương trình Modern Farmer, Host Quốc Khánh cùng bàn luận với khách mời chuyên gia Đặng Huỳnh Ức My về chủ đề tài phát triển bền vững. Thực hành ESG đã trở thành một trong những xu thế hiện nay, là điều kiện cần để nhận được nguồn vốn xanh và nếu làm tốt sẽ nhận về nhiều kết quả tích cực lâu dài. Thế nhưng trong thời gian đầu, đâu là những thử thách gặp phải khi đáp ứng và cải thiện các bộ tiêu chí của ESG? Làm sao để đưa việc thực thi ESG đi sâu vào hoạt động của doanh nghiệp? Hãy cùng tìm hiều trong tập mới nhất của Modern Farmer.   #Vietsuccess #BusinessInsights #MordernFarmer #Nongnghiepcongnghecao #Nongnghiepbenvung #Nongnghiepxanh #Phattrienbenvung #Phattrienxanh #ESG #Sustainability  Timestamps: 00:00 - Giới thiệu chương trình 02:02 - TTC AgriS đã bắt đầu thực hiện ESG từ khi nào? 07:05 - Những yếu tố nào cần điều chỉnh để đáp ứng tiêu chí ESG? 16:14 - Thử thách trọng việc cải thiện chỉ số môi trường 21:59 - Coming up 22:30 - Dư địa để tăng điểm số ESG 25:06 - Thách thức trong việc cải thiện điểm số xã hội 28:44 - TTC AgriS đang ưu tiên giải quyết vấn đề nào trong yếu tố xã hội? 30:10 - Yếu tố quản trị được thực hiện như thế nào ở AgriS? 32:21 - Yếu tố quản trị tác động ra sao đến môi trường và xã hội? 34:40 - Phong cách quản trị đặc trưng của TTC AgriS 37:08 - Thử thách để tăng điểm quản trị 38:06 - Bài toán chi phí khi thực hành ESG 41:42 - Coming up 42:13 - Thực hành ESG có quá khó với doanh nghiệp nhỏ? 43:14 - Yếu tố nào khó đo lường hiệu quả nhất? 44:07 - Thực hành ESG giúp tăng vị thế doanh nghiệp như thế nào? 46:04 - Mục tiêu cụ thể của TTC AgriS về ESG sắp tới 50:37 - Nếu chạy theo ESG mà không thực sự làm thì sẽ ra sao? 51:42 - Những từ khóa quan trọng trong hành trình ESG 56:23 - Chào kết Credits:  Dẫn chuyện - Host | Quốc Khánh  Kịch bản - Scriptwriting | Quốc Khánh, Brand2 Biên Tập – Editor | Thu Bình  Truyền thông - Social | Ngọc Anh, Thúy Vy Sản Xuất -  Producer | Ngọc Huân  Quay Phim - Cameraman | Hải Long, Tấn Hiếu, Nhật Trường  Âm Thanh - Sound | Nhật Trường  Hậu Kì – Post Production | Thanh Quang Nhiếp Ảnh - Photographer | Nhật Trường  Thiết kế - Design | Dương Vũ

Chị Đặng Huỳnh Ức My hiện là Chủ tịch Hội đồng Quản trị Công ty Cổ phần Thành Thành Công - Biên Hoà, TTC AgriS (Hose: SBT) và Công ty Cổ phần Xuất nhập khẩu Bến Tre, Betrimex.  Ở tập này của chương trình Modern Farmer, Host Quốc Khánh cùng bàn luận với khách mời chuyên gia Đặng Huỳnh Ức My về chủ đề tài chính xanh trong nông nghiệp Việt Nam. Là doanh nghiệp tập trung mạnh cho chiến lược kinh doanh xanh cùng nền tảng tài chính tốt, TTC AgriS đã có nhiều kinh nghiệm trong việc đáp ứng tiêu chuẩn của các định chế tài chính nhằm thu hút tín dụng xanh. Vậy đâu là sự khác nhau giữa vốn thường và vốn xanh? Vì sao nguồn vốn xanh lại quan trọng trong thời điểm hiện tại và làm thế nào để huy động được nguồn vốn xanh tốt hơn? Hãy cùng đón xem ở tập mới nhất của Modern Farmer.   #Vietsuccess #BusinessInsights #MordernFarmer #Nongnghiepcongnghecao #Nongnghiepbenvung #Nongnghiepxanh #Taichinhxanh #nguonvonxanh Timestamps: 00:00 - Giới thiệu chương trình 01:55 - Tài chính xanh là gì? 03:57 - Vì sao nguồn vốn xanh lại quan trọng ở thời điểm này? 05:39 - Thử thách khi tiếp cận nguồn vốn xanh 08:05 - Sự khác biệt giữa vốn thường và vốn xanh 10:55 - Doanh nghiệp nông nghiệp Việt gặp khó khăn gì khi đáp ứng yêu cầu của định chế tài chính? 17:15 - Nền tảng tài chính tốt giúp gì cho việc huy động nguồn vốn xanh? 19:39 - Đo lường hiệu quả sử dụng nguồn vốn xanh 23:02 - Coming up 23:33 - Định chế tài chính nhìn vào đâu để đánh giá hiệu quả dùng vốn xanh? 25:42 - Hệ quả của việc không thực hiện được cam kết với nguồn vốn xanh 30:42 - Những yếu tố khiến doanh nghiệp khó nhận được vốn xanh 35:12- Cần xây dựng nền tảng như thế nào để ghi nhận đúng đủ, chính xác? 36:46 - Thử thách của AgriS khi huy động vốn xanh là gì? 39:15 - Mức độ ưu đãi của định chế tài chính quốc tế và nội địa 42:45 - Coming up 43:14 - Chính phủ và định chế tài chính cần làm gì để hỗ trợ tiếp cận nguồn vốn xanh? 44:59 - Đâu đang là lĩnh vực thu hút nguồn vốn xanh? 51:07 - Làm sao để xác định số tiền cần huy động cho R&D? 52:50 - Kế hoạch tối ưu hóa dòng vốn xanh của AgriS trong thời gian tới 55:28 - Đúc kết quan trọng trong việc khai mở nguồn vốn xanh 58:00 - Chào kết Credits:  Dẫn chuyện - Host | Quốc Khánh  Kịch bản - Scriptwriting | Quốc Khánh, Thu Bình Biên Tập – Editor | Thu Bình  Truyền thông - Social | Ngọc Anh, Thúy Vy Sản Xuất -  Producer | Ngọc Huân  Quay Phim - Cameraman | Thanh Quang, Tấn Hiếu, Đình Thi Âm Thanh - Sound | Đình Thi Hậu Kì – Post Production | Nhật Trường  Nhiếp Ảnh - Photographer | Thanh Quang Thiết kế - Design | Dương Vũ

Chị Đặng Huỳnh Ức My hiện là Chủ tịch Hội đồng Quản trị Công ty Cổ phần Thành Thành Công - Biên Hoà, TTC AgriS (Hose: SBT) và Công ty Cổ phần Xuất nhập khẩu Bến Tre, Betrimex.  Ở tập này của chương trình Modern Farmer, Host Quốc Khánh cùng bàn luận với khách mời chuyên gia Đặng Huỳnh Ức My để làm rõ các thách thức khi đưa sản phẩm nông sản Việt Nam ra thị trường thế giới. Những kinh nghiệm thực tiễn đến từ TTC AgriS trong việc đáp ứng các tiêu chuẩn quốc tế, quản lý kênh cung ứng và tháo gỡ những điểm nghẽn để xuất khẩu số lượng lớn sẽ là những bài học giá trị cho các doanh nghiệp nông nghiệp Việt Nam. Mời quý vị đón xem! #Vietsuccess #BusinessInsights #MordernFarmer #Nongnghiepcongnghecao #Nongnghiepbenvung #Nongnghiepxanh  Timestamps: 00:00 - Giới thiệu chương trình 02:28 - Đánh giá về hướng phát triển thị trường trong nước và quốc tế 05:00 - Thách thức khi đưa nông sản Việt ra thị trường quốc tế 08:51 - AgriS vượt qua thách thức đó như thế nào? 12:19 - Để bước chân vào cuộc chơi quốc tế cần chuẩn bị gì? 14:06 - Mất bao lâu để thâm nhập vào thị trường quốc tế? 15:09 - Hạng mục sản phẩm nào được ưu tiên? 16:56 - Sản phẩm nào có nhu cầu cao trên thị trường nông sản thế giới? 22:46 - Coming up 23:16 - Thách thức gặp phải trong quá trình kiểm định chất lượng 26:29 - Rào cản về kênh cung ứng khi xuất khẩu 32:01 - Điều gì khiến TTC AgriS quyết tâm tham gia thị trường quốc tế? 44:07 - Coming up 44:36 - Trong thời gian đó đã giải quyết những bài toán nào? 46:57 - Việc niêm yết hàng hóa trên thị trường thế giới có tác động gì đến AgriS? 48:25 - Cần cải thiện khung năng lực quản trị như thế nào? 52:11 - Điểm nghẽn cần tháo gỡ để xuất khẩu nông sản số lượng lớn 01:01:03 - Chiến lược mở rộng kênh phân phối 01:03:23 - Tiềm năng của nông nghiệp Việt 01:09:09 - Highlight cần ghi nhớ trong tập 3 01:10:42 - Chào kết Credits:  Dẫn chuyện - Host | Quốc Khánh  Kịch bản - Scriptwriting | Quốc Khánh, Brand2 Biên Tập – Editor | Thu Bình  Truyền thông - Social | Ngọc Anh, Thúy Vy Sản Xuất -  Producer | Ngọc Huân  Quay Phim - Cameraman | Thanh Quang, Tấn Hiếu, Đình Thi Âm Thanh - Sound | Đình Thi Hậu Kì – Post Production | Tấn Hiếu Nhiếp Ảnh - Photographer | Nhật Trường  Thiết kế - Design | Nghi Nghi

Chị Đặng Huỳnh Ức My hiện là Chủ tịch Hội đồng Quản trị Công ty Cổ phần Thành Thành Công - Biên Hoà, TTC AgriS (Hose: SBT) và Công ty Cổ phần Xuất nhập khẩu Bến Tre, Betrimex.  Ở tập tiếp theo của chương trình Modern Farmer, Host Quốc Khánh cùng thảo luận với khách mời chuyên gia Đặng Huỳnh Ức My về chủ đề cốt lõi của công nghệ trong nông nghiệp công nghệ cao. Bên cạnh đó, chị cũng chia sẻ về cách TTC AgriS đã cấu trúc hoá quy trình để gia tăng năng lực sản xuất, vận hành và những thách thức gặp phải trong quá trình này. Mời quý vị đón xem! #Vietsuccess #BusinessInsights #MordernFarmer #Nongnghiepcongnghecao #Nongnghiepbenvung #Nongnghiepxanh  Timestamps: 00:00 - Giới thiệu chương trình 01:34 - Nội hàm của công nghệ trong nông nghiệp là gì? 05:18 - AgriS đã hệ thống hóa quy trình như thế nào? 08:41 - Quá trình cấu trúc hóa ở AgriS bắt đầu bằng bước nào? 16:59 - Mô hình này có thể làm tốt hơn không? 23:52 - Coming up 24:20 - Công nghệ tác động gì đến quy trình và mô hình kinh doanh? 29:32 - Công nghệ giúp ích cho việc bán hàng như thế nào? 32:58 - Thử thách khi cải thiện quy trình 35:41 - Doanh nghiệp không đủ tiềm lực thì sẽ tham gia như thế nào? 38:26 - Đối phó với việc mất lợi thế cạnh tranh 40:32 - Coming up 41:02 - "Wright to win" là gì? 43:56 - Hệ lụy của việc ứng dụng công nghệ mà chưa có nền tảng 46:29 - Chị nghĩ gì về các giải pháp công nghệ mới liên tục xuất hiện? 49:48 - Thử thách khi xây dựng hệ thống dữ liệu lõi 53:00 - Mối tương quan trong việc sử dụng công nghệ ở Việt Nam so với thế giới 55:00 - Bài học quan trọng từ AgriS 59:53 - Credits:  Dẫn chuyện - Host | Quốc Khánh  Kịch bản - Scriptwriting | Brand2 - Quốc Khánh Biên Tập – Editor | Thu Bình  Truyền thông - Social | Ngọc Anh, Thúy Vy Sản Xuất -  Producer | Ngọc Huân  Quay Phim - Cameraman | Hải Long, Tấn Hiếu, Nhật Trường  Âm Thanh - Sound | Nhật Trường  Hậu Kì – Post Production | Thanh Quang Nhiếp Ảnh - Photographer | Nhật Trường  Thiết kế - Design | Nghi Nghi

Modern Farmer là chuỗi nội dung hoàn toàn mới trên kênh Vietsuccess với sự đồng hành xuyên suốt của Doanh nhân Đặng Huỳnh Ức My, thảo luận về câu chuyện từ nông nghiệp truyền thống tiến tới nông nghiệp công nghệ cao. Chị Đặng Huỳnh Ức My hiện là Chủ tịch Hội đồng Quản trị Công ty Cổ phần Thành Thành Công - Biên Hoà, TTC AgriS (Hose: SBT) và Công ty CP Xuất nhập khẩu Bến Tre, Betrimex. Trong tập đầu tiên của Modern Farmer, hãy cùng Host Quốc Khánh và khách mời Đặng Huỳnh Ức My tìm hiểu về thực trạng của nền nông nghiệp Việt Nam, tái định nghĩa khái niệm nông nghiệp công nghệ cao và giải quyết những thách thức chuyển đổi từ nông nghiệp truyền thống sang nông nghiệp công nghệ cao. #Vietsuccess #BusinessInsights #MordernFarmer #Nongnghiepcongnghecao #Nongnghiepbenvung #Nongnghiepxanh Timestamps: 00:00 - Giới thiệu chương trình và khách mời 02:17 - Thế nào là người nông dân hiện đại? 08:32 - Tái định nghĩa nông nghiệp công nghệ cao 18:35 - Vì sao nông nghiệp công nghệ cao chưa được thực hiện đúng? 23:08 - Coming up 23:34 - Thách thức khi thay đổi thói quen làm nông của nông dân 28:18 - Thử thách nhân rộng 29:45 - Bối cảnh nông nghiệp thế giới 33:36 - Nguyên nhân dẫn đến lãng phí trong nông nghiệp Việt Nam 37:20 - Ví dụ về sản phẩm tránh lãng phí của AgriS 42:23 - Coming up 42:46 - Vai trò của AgriS trong thúc đẩy sự phát triển của nông nghiệp Việt 49:19 - Platform cho nông nghiệp Việt 51:39 - Đặt mục tiêu 60.000 tỷ đồng của AgriS có khả thi? 56:44 - Bài toán gia tăng quy mô 58:15 - Những bước chuyển từ nông nghiệp truyền thống sang nông nghiệp công nghệ cao 01:03:44 - Nền tảng cốt lõi của nông nghiệp công nghệ cao 01:07:17 - Chào kết Credits:  Dẫn chuyện - Host | Quốc Khánh  Kịch bản - Scriptwriting | Quốc Khánh, Thảo Ngô Biên Tập – Editor | Thu Bình  Truyền thông - Social |  Ngọc Anh, Thúy Vy Sản Xuất -  Producer | Ngọc Huân  Quay Phim - Cameraman | Hải Long, Tấn Hiếu, Nhật Trường  Âm Thanh - Sound | Nhật Trường  Hậu Kì – Post Production | Thanh Quang Nhiếp Ảnh - Photographer | Nhật Trường  Thiết kế - Design | Nghi Nghi

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Šoreiz raidījuma uzmanības centrā visdažādākie roboti. Arī pats jēdziens “robots” var būt visai plašs. Tie nebūt nav tikai humanoīdi roboti un cieti materiāli. Kad domājam par robotiem, vienmēr vispirms prātā nāk pamatīgi smaga dzelžu sistēma. Tomēr stāsts neaprobežojas tikai ar cietām metāliskām vai plastmasas iekārtām. Agrāk raidījumā esam stāstījuši par kobotiem jeb robotiem, kas spēj paveikt darbus precīzi, efektīvi un vienlaikus spēj droši sadarboties ar cilvēku. Un izrādās, ir vesela nozare robotikā, kas strādā ar mīkstiem robotiem – tādiem, kuri līdzīgi kā koboti var nonākt ciešā saskarē ar cilvēku. Kas tie ir? Skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko. Robots, kurš gatavo maltīti Bet robotu iespējas ir ļoti daudzveidīgas - tie var satvert un pārvietot priekšmetus, radīt tekstus un attēlus, un roboti var arī pagatavot maltīti. Droši vien pēc garas darba dienas, kad nav vairs spēka gatavot vakariņas, mēs tikai priecātos par šādu palīgu mājas dzīvē. Grūti pateikt, cik tuvā vai tālā  nākotnē līdzās robotiem-putekļu sūcējiem un robotiem-zāles pļāvējiem parādīsies arī roboti-ēst gatavotāji. Katrā ziņā pirmie soļi jau ir sperti un kaut kas līdzīgs uzlabotam virtuves kombainam jau ir pieejams pārdošanā, kur mikroviļņu krāsns lieluma agregātā cilvēks ievieto vajadzīgās ēdiena sastāvdaļas un tālāk ierīce pati samaisa, cep un vāra konkrēto ēdienu, uzmana tā temperatūru, kontrole garšvielu daudzumu. Ir arī cita vieda mehanizēti ēdiena smalcinātāji, maisītāji vai vārītāji, bet cik tāls ceļš ejams līdz pilnībā robotizētiem ēdiena gatavotājiem, kad cilvēks savā virtuvē izvēlas viedierīcē konkrētu recepti, savieto to ar agregātu un tas visu izvēlēto pagatavo? Par to stāsta Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns.

Novedades| Of Montreal, Justice, Gesaffelstein, Klangkarussell, Alle Farben, Gorgon City, Baiuca, Olly Alexander, Blackpanda, Maria Jaume & Julieta, Empress Of, Chico Blanco, CRISTALINO, Ana Lua Caiano, girl in red, Amalie Holt Kleive, Crystal Murray, JessB, Kim Petras, Elsa y Elmar, Agris, LANA, Amor Butano, Konstrakta, Let3, La Élite, etc... Suscríbete a nuestro canal en Telegram! https://t.co/d64vSXTYT9 ¡Síguenos en Twitter! https://twitter.com/HNMagES ¡Síguenos en Instagram! https://www.instagram.com/hnmages/ ¡Síguenos en Facebook! https://www.facebook.com/HNMagES

Phát triển chuỗi giá trị, đồng thời nâng tầm sản phẩm trong sản xuất nông nghiệp được xem là bước đi phù hợp để nâng cao giá trị và sức cạnh tranh cho nông sản Việt trong bối cảnh hội nhập quốc tế sâu rộng và toàn diện. Để làm được điều đó, trước nhất, cần tận dụng lợi thế vị trí địa lý và thổ nhưỡng của Việt Nam để tăng giá trị thương mại cho sản phẩm nông nghiệp Việt, định giá đúng nông sản Việt trên thị trường nhằm hướng đến mục tiêu tối ưu hóa lợi nhuận cho người nông dân. Nhân dịp 8/3 – Ngày Quốc tế Phụ nữ, cùng host Mai Trang gặp gỡ một nữ doanh nhân có vai trò đặc biệt đối với ngành nông nghiệp Việt Nam, người được mệnh danh là "nữ tướng ngành nông nghiệp công nghệ cao" khi đã góp phần nâng tầm và thay đổi nhận thức về nông nghiệp Việt trên trường quốc tế trong tập mới nhất của Biz Insights. Doanh nhân Đặng Huỳnh Ức My - Phó chủ tịch HĐQT CTCP Thành Thành Công - Biên Hoà, TTC AgriS. Chủ tịch HĐQT CTCP Xuất nhập khẩu Bến Tre (Betrimex). Mời các bạn cùng lắng nghe nhé! Cảm ơn TTC AgriS và Betrimex đã đồng hành cùng Vietsuccess cho nội dung podcast này. Các bạn cũng đừng quên đăng ký Newsletter của Vietsuccess để không bỏ lỡ những nội dung thú vị khác được cập nhật vào mỗi 9h sáng thứ Năm hàng tuần nhé! https://vietsuccess.asia/newsletter/ Timestamp: 00:00 - Chào đầu 02:33 - Bước vào thị trường giai đoạn đầu chuyển dịch  06:18 - Thách thức của lãnh đạo trẻ trong ngành nông nghiệp Việt 09:05 - Định giá đúng nông sản Việt trên trường quốc tế 13:42 - Tự tạo đà nhờ đứng trên vai người khổng lồ 18:29 - Cách nâng tầm giá trị nông sản Việt 24:23 - Coming up 24:58 - Tăng cường hợp tác khoa học nông nghiệp Việt - Úc 30:41 - Gia cố chuẩn mực quy trình để khẳng định vị thế Việt 34:22 - Tận dụng lợi thế để chuyển dịch mô hình kinh doanh 39:08 - Doanh nghiệp Việt cần thúc đẩy gì? 42:14 - Tiên phong thúc đẩy kinh tế nông ngiệp 46:20 - Một quyết định không như mong đợi  49:08 - Coming up 49:41 - Đội ngũ nhân sự là yếu tố tạo nên thành công 53:04 - Sự kết hợp hài hòa giữa kỷ trị và nhân trị 56:41 - Vận dụng trong doanh nghiệp 01:00:37 - Tăng độ linh hoạt trong thời VUCA 01:05:10 - Phụ nữ và sự cân bằng giữa công việc và gia đình 01:08:36 - Lời khuyên dành cho những "bóng hồng" chốn công sở 01:12:56 - Định nghĩa mình là ai qua thành quả đạt được 01:16:43 - Chào kết Credits: Dẫn chuyện - Host | Mai Trang Kịch bản - Scriptwriting | Mai Trang Biên Tập – Editor | Yên Huỳnh Truyền thông - Social |  Ngọc Anh Sản Xuất -  Producer | Nguyễn Ngoãn, Ngọc Huân Quay Phim - Cameraman | Khanh Trần, Nhật Trường, Thanh Quang Âm Thanh - Sound | Khanh Trần  Hậu Kì – Post Production | Nhật Trường Nhiếp Ảnh - Photographer | Nhật Trường, Thanh Quang Thiết kế - Design | Nghi Nghi  #Vietsuccess #BusinessInsights #BizInsights #BI #Management #Quoctephunu #AgriS #Betrimex #DangHuynhUcMy #Congchuamiaduong #NongnghiepViet #NongsanViet

Kultūras rondo sveic Lolitu Cauku un agri Māsēnu ar Spēlmaņu nakts Mūža balvu. Un sarunājas ar viņiem. Kā arī uzrunā Ievu Struku un Ojāru Rubeni apsveikumam un personiskai skicītei par abiem. Šogad "Spēlmaņu naktī" balvas par mūža ieguldījumu saņems Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka un arī Valmieras teātra aktieris Agris Māsēns. Abiem mūža balvas saņēmējiem ir ne tikai izcila meistarība un būtiska loma latviešu teātra kopainā, bet arī laba humora izjūta.

Šovakar, 10. oktobrī, Jelgavas kultūras namā notiks deju skolas "Dzirnas" vadītāja un horeogrāfa Agra Daņiļeviča jubilejas autorkoncerts "Manas tautas dejas". Siguldas Devonā koncerts notiks 13.oktobrī, koncertzālē "Gors" - 14.oktobrī, Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē - 21.oktobrī, VEF Kultūras pilī - 28.oktobrī. Pirms koncerttūres Kultūras rondo tiekamies ar Agri Daņiļeviču. Deju koncertos ir iekļautas dejas, ko horeogrāfs ir radījis dažādiem kolektīviem laikā no 1981.gada līdz šodienai. Koncertos būs skatāmas arī ļoti jaunas horeogrāfijas un pat pirmuzvedumi. Koncertos piedalīsies tautas deju ansamblis "Lielupe" no Jelgavas, jauniešu deju kolektīvi "Sadancis" no Valmieras un "Vizbulīte" no Siguldas, tautas deju ansambļi "Katvari" no Limbažiem un "Banga" no Liepājas, kā arī vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dziga" no Rēzeknes. Tāpat koncertos piedalīsies deju skola "Dzirnas", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dzirnu Senči", jauniešu deju kolektīvs "Bramaņi", kā arī tautas deju ansambļi "Vektors", "Ačkups" un "Rotaļa" no Rīgas.

Hoy con Ingrid y Tamara en MVS, la Dra. Cristina Martínez, nos presenta su libro “Es urgente ser feliz”, con él aprenderás numerosas estrategias para conocerte, valorarte y llevar una vida más acorde a tus deseos. Conversamos con la médica psiquiatra Marian Rojas Estapé, nos cuenta acerca de su libro “Cómo hacer que te pasen cosas buenas”, donde entenderás la importancia de aprender a enfocar su atención, así como pautas para combatir los miedos y la angustia. Los actores Octavio Hinojosa y Joshua Okamoto, nos cuentan sobre el estreno mundial de Saw X (también conocida como El Juego del Miedo 10). La pregunta del día es: ¿Qué es lo mejor que te ha pasado esta semana? Regina Murguía de JNS y Dario de The Sacados, nos hablan sobre la celebración por las 20 arenas en la CDMX del concierto 90's pop tour. ¿Qué pasa cuando hay otra (marca) que anda rondando a tu cliente? Estefanía Cárdenas, nos habla sobre la competencia en las marcas y en las parejas. La cantante originaria de Guadalajara, México, Agris, nos presenta su nuevo sencillo “Departamento” una anécdota de la intérprete sobre un antiguo amor. También, el grupo de rock, La Castañeda, nos presenta su nuevo sencillo “Vapor” como una poesía erótica, romántica y oscura. Además, nuestro amigo Vince, nos trae todos los detalles sobre el Fashion Week 2023. Conéctate con Ingrid y Tamara en MVS, de lunes a viernes, de 10:00 AM a 1:00 PM por MVS 102.5 FM.See omnystudio.com/listener for privacy information.

AgrisAcademy-Founders Jeff Kazin and Mike Rohlfsenwww.steinbauer.uswww.agrisacademy.comJeff:    spent 30 years in the grain trade.   Tell us some of the craziest/interesting  things you sawHTA squeeze on corn during the early days of farmers and HTA-  No illegal behavior

There’s plenty of crop management data available to growers in our mobile, connected world and it moves at ever-increasing velocity. On this episode of the RealAgriculture Corn School, AGRIS agronomist Dale Cowan looks at simple ways growers can tap into this data to make in-season management decisions and also run field trials to evaluate how... Read More

Entrevista con Francisca ValenzauelaConversación con Agris

Hoy con Ingrid y Tamara en MVS, conversamos con John Milton, el caballero de la hipnosis nos cuenta que recibirá la Presea Honorífica Forjado de Diamantes, que se entrega a mexicanos destacados por su aportación a la sociedad. Agris, cantautora mexicana, nos presenta su nuevo sencillo “Bonita”, que cuenta la historia sobre vivir la euforia del autodescubrimiento. Platicamos con Margarita Pasos, coach motivacional, nos habla sobre la inteligencia emocional. La pregunta del día es: ¿A qué personaje histórico pondrías en un billete? El mensaje del comentarot de hoy es: https://twitter.com/mvs102_5/status/1673369940299071504?s=46&t=tn2KT9U8KIhiZCzxxuu6tQ ¿Qué es el hígado graso? El Dr. Aldo Torre, gastroenterólogo del Centro Médico ABC, nos explica qué es y cuáles son las causas de esta enfermedad. En nuestra sección “emprende y aprende”, Daniela Clavijo, periodista de negocios y fundadora de Tack, nos comparte algunos consejos para que los emprendedores sepan distinguir a un buen cliente de uno malo. También, en el momento geek con Pontón, nos dice qué es una VPN y cómo se utiliza, Además, nuestro amigo Paco Animas, nos trae lo mejor del mundo deportivo del fin de semana: Selección Mexicana, juegos centroamericanos y mucho más. Conéctate con Ingrid y Tamara en MVS, de lunes a viernes, de 10:00 AM a 1:00 PM por MVS 102.5 FM.See omnystudio.com/listener for privacy information.

DIENA PĒC kolektīvam Agris Bitāns, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vadošais partneris pievienojies nesen - ar mērķi mainīt uzskatus par juridiskajām aprindām, advokātiem un viņu lomu sabiedrības atbalstīšanā. Vai advokāti palīdz sabiedrībai un darbojas pretēji sistēmai? Likums ir taisnīgs vai formāls? Vai likuma redakcijas ir pārāk sarežģītas? Uz šiem jautājumiem gūsti atbildes A. Bitāna sarunā ar DIENA PĒC autoriem Oskaru Priedi un Kristapu Pētersonu.  

Uzsākot jaunu rubriku DIENA PĒC, iepazīstinām ar “Juridiskais skatpunkts” autoru Agri Bitānu, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vadošo partneri. Kā savu pirmo viesi viņš uz sarunu ir aicinājis Agri Ratniku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītāju. Ko īsti nozīmē būt jurisprudences studentam? Cik liels ir studentu atbirums mācību procesā? Kas to ietekmē? Uzzini par studijām, darbu universitātes laikā un ārpusstudiju aktivitātēm.

Smagi dzelži, straujas kustības, robustums un saziņas kļūdas ar cilvēku - pieļauju, ka visai daudzi šādi iztēlosies robotu industriālā vidē. Taču šobrīd pasaulē straujiem soļiem uz priekšu iet kobotu izstrāde - robotu, kuri apmācīti darbam ar cilvēku.  Latvijā. Elektronikas un datorzinātņu institūtā, tapis robots, kas mazina lielo plaisu starp aukstu dzelzi - robotu un dzīvu cilvēku. Tas ir robots, kurš sajūt cilvēka pieskārienu un saprot ar žestiem rādītas cilvēka komandas. Vai tas nozīmē, ka nākotnē varam gaidīt humanoīdu izstrādi arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Elektronikas un datorzinātņu institūta vadītājs vadošais pētnieks Modris Greitāns, kā arī šī institūta pētnieks Jānis Ārents un zinātniskais asistents Pēteris Račinskis. Vai roboti nākotnē spēs arī paši sevi salabot? Cilvēki izstrādā robotus, lai atvieglotu sev darbu, taču arī roboti kādā brīdī var nolietoties vai sabojāties. Tad rodas jautājums - kas notiek tālāk? Vai šāda robotizēta iekārta vienkārši tiek izmesta ārā, vai arī robots pats sevi var atjaunot un darboties neierobežotu laiku. Kādas ir robotu prasmes šobrīd sevi saremontēt un kādas būs  tendences nākotnē? Mēģinājumi panākt, lai roboti spētu saremontēt paši sevi, turpinās jau labu laiku. Interneta dzīles atklāj arī dažādus eksperimentus, kas veikti, lai pārbaudītu robotu spēju atjaunoties. Bet jautājums - vai tas turpinās tikai eksperimentālā līmenī, lai saprastu, kā to kādreiz varēsim pielietot praktiski, vai tomēr tas kaut kur jau ir iedzīvināts praksē? Plašāk skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātņu fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko. Izskatās, ka diemžēl vai varbūt par laimi līdz praktiskam rezultātam mums vēl būs jāpagaida. Internetā publicētajos eksperimentālajos video robotu pašatjaunošanās spēja tiek pārbaudīta ar dažādu mehānisku ietekmi, piemēram, robotizētajai iekārtai iedur ar kādu asu priekšmetu vai izdara kādu iegriezumu. Bet kā tas kādreiz būtu reālajā dzīvē? Vai robots atjaunotos tad, kad tas justu, ka drīz beigs darboties, kad kāds tam būtu uzkāpis ar kāju virsū vai veicis citu bojājumu?

“Basketstudijā 2+1” turpinās sarunas par situāciju Latvijas jaunatnes basketbolā. Ar Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas vadītāju Latvijas U16 izlases galveno treneri Agri Galvanovski runājām par Baltijas jūras kausa izcīņas turnīrā piedzīvoto un secināto, bet ne tikai. Arī par: - U16 izlases jaunā sasaukuma pirmajiem soļiem; - pandēmijas sekām un LBS vadlīniju ietekmi uz kandidātu sagatavotību; - spēles laika limitu līderiem; - kā kompensēt auguma centimetru trūkumu; - ārzemēs pieredzi guvušo saspēles vadītāju ieguldījumu; - kā iekrist acīs izlases treneriem; - Gunta Šēnhofa dāvanu; - 30 kandidātiem uz 12 vietām; - atšķirībām prasībās U15 un U16 vecuma grupā; - U18 izlases spēles rokraksta meklējumiem; - iespējām ar administratīvām metodēm sekmēt meistarības attīstību; - kā rast kopsaucēju LBS Jaunatnes un Treneru komisijas skatījumiem. 54 minūtes par Latvijas jaunatnes basketbola aktualitātēm!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

#152 MAP O MARKETING NO AGRONEGÓCIO COM RODRIGO CAPELLANo episódio de hoje eu professor Rogério Coimbra, trago para você uma conversa com o Rodrigo Capella. Já há algum tempo no mercado desenvolvendo o marketing voltado ao agronegócio o Capella é conhecido em todo o Brasil pelo seu jeito extrovertido de divulgar o agronegócio. E é claro que eu aproveitei para tirar algumas dicas sobre marketing, quais serão os destaques do ano de 2023 e que podemos para o futuro do marketing voltado ao agronegócio.Lembre-se que você sempre pode interagir com o MAP nas redes sociais e também deixar seu comentário, avaliação ou recado aqui nos comentários. Sua opinião é muito importante e nos ajuda a melhorar cada vez mais nosso Podcast. Deixe sua sugestão de tema e convidados para que possamos continuar produzindo conteúdos de qualidade para você. Avalie o Mundo Agro Podcast no App da Apple Podcast, isso nos ajuda a crescer e melhorar. Instagram: capella.rodrigoSite: https://marketingnoagronegocio.com.br/home/ Parceiro Institucional: MOMESSO: https://momesso.ind.br/ Patrocinador: Agrosol Sementes: https://agrosolsementes.com.br/SIGA O MUNDO AGRO PODCAST NAS REDES SOCIAISInstagram: https://www.instagram.com/mundoagropodcast/Twitter: https://twitter.com/mundoagropodcasFacebook: https://www.facebook.com/mundoagropodcast/Youtube: https://www.youtube.com/mundoagropodcastE-MAIL E MÍDIA KITmundoagropodcast@gmail.com RECEBA ATUALIZAÇÕES POR EMAILCLIQUE AQUI LEMBRE-SE DE COMPARTILHAR ESSE PODCAST, ISSO FORTALECE O NOSSO AGRONEGÓCIO. Um Forte Abraço e nos vemos por aí...#mundoagropodcastPadrim: https://www.padrim.com.br/mundoagropodcast

#152 MAP O MARKETING NO AGRONEGÓCIO COM RODRIGO CAPELLANo episódio de hoje eu professor Rogério Coimbra, trago para você uma conversa com o Rodrigo Capella. Já há algum tempo no mercado desenvolvendo o marketing voltado ao agronegócio o Capella é conhecido em todo o Brasil pelo seu jeito extrovertido de divulgar o agronegócio. E é claro que eu aproveitei para tirar algumas dicas sobre marketing, quais serão os destaques do ano de 2023 e que podemos para o futuro do marketing voltado ao agronegócio.Lembre-se que você sempre pode interagir com o MAP nas redes sociais e também deixar seu comentário, avaliação ou recado aqui nos comentários. Sua opinião é muito importante e nos ajuda a melhorar cada vez mais nosso Podcast. Deixe sua sugestão de tema e convidados para que possamos continuar produzindo conteúdos de qualidade para você. Avalie o Mundo Agro Podcast no App da Apple Podcast, isso nos ajuda a crescer e melhorar. Instagram: capella.rodrigoSite: https://marketingnoagronegocio.com.br/home/ Parceiro Institucional: MOMESSO: https://momesso.ind.br/ Patrocinador: Agrosol Sementes: https://agrosolsementes.com.br/SIGA O MUNDO AGRO PODCAST NAS REDES SOCIAISInstagram: https://www.instagram.com/mundoagropodcast/Twitter: https://twitter.com/mundoagropodcasFacebook: https://www.facebook.com/mundoagropodcast/Youtube: https://www.youtube.com/mundoagropodcastE-MAIL E MÍDIA KITmundoagropodcast@gmail.com RECEBA ATUALIZAÇÕES POR EMAILCLIQUE AQUI LEMBRE-SE DE COMPARTILHAR ESSE PODCAST, ISSO FORTALECE O NOSSO AGRONEGÓCIO. Um Forte Abraço e nos vemos por aí...#mundoagropodcast

Cilvēks spēj mācīties un tā ir fantastiska spēja, kas piemīt tikai dzīvām būtnēm. Tomēr varbūt varam iemācīt mācīties arī paša cilvēka radītās nedzīvās būtnes, piemēram, robotus? Šādas idejas šobrīd virmo tehnoloģiju pasaulē un jau arī pirmie rezultāti ir redzami. Robots, kas 10 minūšu laikā iemācās spēlēties ar plastilīnu labāk nekā cilvēks. Robots, kurš iemācās domāt kā bērns. Robots, kurš pats iemācās mainīt skriešanas gaitu. Vai mūsu nākotne ir roboti, kuri prot pielāgoties apstākļiem un apgūt prasmes, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Agris Ņikitenko. „Matemātika ir valoda” – šie vārdi pieder amerikāņu fiziķim un matemātiķim Džozajam Vilārdam Gibzam. Un izrādās ir mijiedarbība starp valodas un matemātikas apguvi kā mācību priekšmetiem skolās. „Iedomāsimies, ja līdzīgi kā valodai, burtiem, komunikācijai bērns nonāktu vidē, kur apkārt būtu cipari un matemātiski jēdzieni, vai tas palīdzētu viņam apgūt šo eksakto zinātni? Matemātikā svarīga ir ne tikai loģiska spriešana, bet arī verbālā  un vizuālā uztvere un spriešana, viss  iet roku rokā,”  runājot par valodu un matemātikas mācīšanās korelāciju jeb sakarību, teic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes  pētniece un lektore Liena Hačatrjana. Sarunā ar viņu lūkoja, kādas kopsakarības veido cilvēka prāts un uztvere, apgūstot matemātiku un valodas. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

#148 MAP TECNOLOGIA APLICADA AO BEM-ESTAR ANIMAL COM A PROFª DRª PATRÍCIA CASTELO BRANCO VALE No episódio de hoje eu professor Rogério Coimbra, converso com a Profª Drª Patrícia Castelo Branco Vale. A Doutora Patríca é Zootecnista (UFLA), com mestrado (UFLA) e doutorado (UENF) em Nutrição e Produção de não ruminantes, com foco na produção de suínos. Além de sua área de formação acadêmica, também tem atua na nutrição de cães e gatos e, há cerca de dois anos, enxergou um novo campo de atuação para os Zootecnistas e entrou com tudo na área tecnológica que envolve a Zootecnia, atuando com Zootecnia digital. Hoje desenvolve projetos de pesquisa buscando caracterizar o ambiente térmico da produção animal, avaliando se esse ambiente está condizente com as exigências pra conforto térmico daquela categoria animal, proporcionando Bem-estar na Zootecnia. Lembre-se que você sempre pode interagir com o MAP nas redes sociais e também deixar seu comentário, avaliação ou recado aqui nos comentários. Sua opinião é muito importante e nos ajuda a melhorar cada vez mais nosso Podcast. Deixe sua sugestão de tema e convidados para que possamos continuar produzindo conteúdos de qualidade para você. Avalie o Mundo Agro Podcast no App da Apple Podcast, isso nos ajuda a crescer e melhorar. Parceiro Institucional: MOMESSO: https://momesso.ind.br/ Patrocinador: Agrosol Sementes: https://agrosolsementes.com.br/SIGA O MUNDO AGRO PODCAST NAS REDES SOCIAISInstagram: https://www.instagram.com/mundoagropodcast/Twitter: https://twitter.com/mundoagropodcasFacebook: https://www.facebook.com/mundoagropodcast/Youtube: https://www.youtube.com/mundoagropodcastE-MAIL E MÍDIA KITmundoagropodcast@gmail.com RECEBA ATUALIZAÇÕES POR EMAILCLIQUE AQUI LEMBRE-SE DE COMPARTILHAR ESSE PODCAST, ISSO FORTALECE O NOSSO AGRONEGÓCIO. Um Forte Abraço e nos vemos por aí...#mundoagropodcastPadrim: https://www.padrim.com.br/mundoagropodcast

#148 MAP TECNOLOGIA APLICADA AO BEM-ESTAR ANIMAL COM A PROFª DRª PATRÍCIA CASTELO BRANCO VALE No episódio de hoje eu professor Rogério Coimbra, converso com a Profª Drª Patrícia Castelo Branco Vale. A Doutora Patríca é Zootecnista (UFLA), com mestrado (UFLA) e doutorado (UENF) em Nutrição e Produção de não ruminantes, com foco na produção de suínos. Além de sua área de formação acadêmica, também tem atua na nutrição de cães e gatos e, há cerca de dois anos, enxergou um novo campo de atuação para os Zootecnistas e entrou com tudo na área tecnológica que envolve a Zootecnia, atuando com Zootecnia digital. Hoje desenvolve projetos de pesquisa buscando caracterizar o ambiente térmico da produção animal, avaliando se esse ambiente está condizente com as exigências pra conforto térmico daquela categoria animal, proporcionando Bem-estar na Zootecnia. Lembre-se que você sempre pode interagir com o MAP nas redes sociais e também deixar seu comentário, avaliação ou recado aqui nos comentários. Sua opinião é muito importante e nos ajuda a melhorar cada vez mais nosso Podcast. Deixe sua sugestão de tema e convidados para que possamos continuar produzindo conteúdos de qualidade para você. Avalie o Mundo Agro Podcast no App da Apple Podcast, isso nos ajuda a crescer e melhorar. Parceiro Institucional: MOMESSO: https://momesso.ind.br/ Patrocinador: Agrosol Sementes: https://agrosolsementes.com.br/SIGA O MUNDO AGRO PODCAST NAS REDES SOCIAISInstagram: https://www.instagram.com/mundoagropodcast/Twitter: https://twitter.com/mundoagropodcasFacebook: https://www.facebook.com/mundoagropodcast/Youtube: https://www.youtube.com/mundoagropodcastE-MAIL E MÍDIA KITmundoagropodcast@gmail.com RECEBA ATUALIZAÇÕES POR EMAILCLIQUE AQUI LEMBRE-SE DE COMPARTILHAR ESSE PODCAST, ISSO FORTALECE O NOSSO AGRONEGÓCIO. Um Forte Abraço e nos vemos por aí...#mundoagropodcast

#145 MAP UNIDADES DE ARMAZENAMENTO DE SEMENTES INTELIGENTES COM RICARDO VENCESLAU No episódio de hoje eu professor Rogério Coimbra, converso com Ricardo Venceslau, ganhado do Prêmio Inovação da ABRASS 2022. O Ricardo é o fundador desenvolveu um sistema de monitoramento inteligente de armazéns e aplicou essa solução também para o setor de sementes, e foi esse o projeto que concorreu ao Prêmio de Inovação e foi o vencedor.Lembre-se que você sempre pode interagir com o MAP nas redes sociais e também deixar seu comentário, avaliação ou recado aqui nos comentários. Sua opinião é muito importante e nos ajuda a melhorar cada vez mais nosso Podcast. Deixe sua sugestão de tema e convidados para que possamos continuar produzindo conteúdos de qualidade para você. Contatos:Ricardo Venceslau: https://agrinix.com.br/Avalie o Mundo Agro Podcast no App da Apple Podcast, isso nos ajuda a crescer e melhorar. Parceiro Institucional: MOMESSO: https://momesso.ind.br/ Patrocinador: Agrosol Sementes: https://agrosolsementes.com.br/SIGA O MUNDO AGRO PODCAST NAS REDES SOCIAISInstagram: https://www.instagram.com/mundoagropodcast/Twitter: https://twitter.com/mundoagropodcasFacebook: https://www.facebook.com/mundoagropodcast/Youtube: https://www.youtube.com/mundoagropodcastE-MAIL E MÍDIA KITmundoagropodcast@gmail.com RECEBA ATUALIZAÇÕES POR EMAILCLIQUE AQUI LEMBRE-SE DE COMPARTILHAR ESSE PODCAST, ISSO FORTALECE O NOSSO AGRONEGÓCIO. Um Forte Abraço e nos vemos por aí...#mundoagropodcastPadrim: https://www.padrim.com.br/mundoagropodcast

#145 MAP UNIDADES DE ARMAZENAMENTO DE SEMENTES INTELIGENTES COM RICARDO VENCESLAU No episódio de hoje eu professor Rogério Coimbra, converso com Ricardo Venceslau, ganhado do Prêmio Inovação da ABRASS 2022. O Ricardo é o fundador desenvolveu um sistema de monitoramento inteligente de armazéns e aplicou essa solução também para o setor de sementes, e foi esse o projeto que concorreu ao Prêmio de Inovação e foi o vencedor.Lembre-se que você sempre pode interagir com o MAP nas redes sociais e também deixar seu comentário, avaliação ou recado aqui nos comentários. Sua opinião é muito importante e nos ajuda a melhorar cada vez mais nosso Podcast. Deixe sua sugestão de tema e convidados para que possamos continuar produzindo conteúdos de qualidade para você. Contatos:Ricardo Venceslau: https://agrinix.com.br/Avalie o Mundo Agro Podcast no App da Apple Podcast, isso nos ajuda a crescer e melhorar. Parceiro Institucional: MOMESSO: https://momesso.ind.br/ Patrocinador: Agrosol Sementes: https://agrosolsementes.com.br/SIGA O MUNDO AGRO PODCAST NAS REDES SOCIAISInstagram: https://www.instagram.com/mundoagropodcast/Twitter: https://twitter.com/mundoagropodcasFacebook: https://www.facebook.com/mundoagropodcast/Youtube: https://www.youtube.com/mundoagropodcastE-MAIL E MÍDIA KITmundoagropodcast@gmail.com RECEBA ATUALIZAÇÕES POR EMAILCLIQUE AQUI LEMBRE-SE DE COMPARTILHAR ESSE PODCAST, ISSO FORTALECE O NOSSO AGRONEGÓCIO. Um Forte Abraço e nos vemos por aí...#mundoagropodcast

4., 5. un 6. augustā Mežparka Lielajā estrādē notiks koncertuzvedums "Dziesma dejo. Deja skan", tāpēc "Klasika" uz sarunu aicinājusi idejas autoru, producentu Edžu Arumu, un arī divus mākslinieciskos vadītājus - diriģentu Mārtiņu Klišānu un horeogrāfu Agri Daņiļeviču.  *** Koncertuzvedumā vēl nebijušā formā savienosies divas tradīcijas - dziesma un deja, tajā kopā pulcēsies vairāk nekā 6000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. Dalībnieki demonstrēs gan labi pazīstamu repertuāru, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi, kurai muzikālās daļas autors ir vairākkārtējs Grammy balvas nominants Uģis Prauliņš un horeogrāfs Agris Daņiļevičs.  Koncertuzveduma nosaukums "Dziesma dejo. Deja skan" ir arī formas apzīmējums, jo dejotāji dejos un dziedās un arī koristi dejos un dziedās. Repertuārā iekļauti labi zināmi koru un deju pasaules numuri, kā arī jaunrade, tādēļ komponists un muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš ir izveidojis vienotu skaņas dizainu visam koncertuzvedumam. Mežaparka Lielajā estrādē to izpildīs 14 mūziķu sastāvs, 53 kori un 105 deju kolektīvi no visas Latvijas, kā arī 10 ārzemju koru un deju kolektīvi. Tas paredz, ka arī koris pārvietosies vienā laukumā ar dejotājiem. Skatītāji šoreiz sēdēs atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes korim paredzētās vietās un dalībnieki dejos laukumā, kur parasti atrodas skatītāju soli. Lai skatītājiem nodotu emocionālo vēstījumu, viss uzvedums būs dzīvajā izpildījumā. Režisoriskā vadlīnija ir šūpoles, kas šūpo latvieti strap pagātni un tagadni, zemi un debesīm, pļavām un mežu galotnēm, šo un to sauli, ziemu un vasaru, bērnību un vecumdienām, starp Latviju un svešumu - starp deju un dziesmu. Par latvieti, kas dzied un dejo - godos, skumjās, darot darbu, iemīlējies un ejot dabā. Koncertuzvedumā tiks izmantotas Ulda Žagatas, Aijas Baumanes, Ulda Šteina horeogrāfijas, skanēs Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Emiļa Melngaiļa, Imanta Kalniņa, Jāzepa Vītola un vēl citu skaņražu darbi. Inta Pīrāga: No skatītāju viedokļa ir tā - ja dodamies uz Mežaparku un dzirdam, ka tur piedalīsies kori un dejotāji,visiem jau gatavs priekšstats, kā tur būs. Bet jūs esat parūpējušies par to, lai tur būtu pilnīgi kaut kas cits. Edžu, jūs esat šīs idejas autors: kas īsti sagaida skatītājus?  Edžus Arums: Skatītājus sagaida nepieredzēta lieta, kas ir ļoti ilgi gaidīta - ka dejotāji un dziedātāji kopā veido vienu priekšnesumu, vienu mākslu. Pie tam ļoti labu mākslu. Kustēsies arī dziedātāji - , mēs to skaļi saucam par dejošanu, bet tā ir tāda forša dejošana, vairāk kustību. Savukārt dejotāji arī dziedās, tikai viņiem būs jāskatās apkārt, lai tuvumā nav kāds koris ar mikrofoniem - tad dejotājiem būs jādzied klusāk. Agris Daņilevičs: Visa tapšanai nebija īpaši daudz laika, jo mēs, dejotāji, un arī koristi reāli varējām sanākt kopā tikai no 1. aprīļa - sākt mēģināt un saprast posta apmērus, bet tas viss ir vainagojies ar jau izdarīto darbu, ar skaidru un taustāmu vīziju. Un par to, ka šis pasākums notiks, tas būs kvalitatīvs un labs, vairs nav pilnīgi nekādu šaubu. Nupat biju pie gaismošanas lietām - ar "NA" puišiem sagaismosim riktīgi labi tieši tās intermēdijas, kurām mūziku rakstījis Uģis Prauliņš un kur dzirnieši izpaudīsies ar kaut ko patiešām jaunu, neredzētu arī mums. Protams, tas ir izaicinājums! Protams, pie tradicionālā repertuāra, kur ir skaisti tautas tērpi, būs baltās gaismās, lai redz tautastērpu rakstus un krāsas - tur mēs ar gaismām nejauksimies iekšā, bet intermēdijas būs tāds bišķi kosmisks pasākums. Dalībnieki - dejotāji un dziedātāji - atradīsies tur, kur parasti sēž skatītāji, savukārt skatītāji būs augšā, uz koru podestiem. Vai apzināti izvēlēts, ka tas viss notiks vēlu vakarā? Edžus Arums: Jā, apzināti, jo gaismu spēle ir vajadzīga. Gaismai ir ārkārtīgi liela nozīme režijā, idejas nodošanā tālāk, un neviens tos melnos prožektorus vēl nav izdomājis, lai gaismā varētu uztaisīt tumsu, tāpēc sagaidām vakara stundas un esam priecīgi. Dziedātājs, dejotājs, gaisma un mūzika - šīs četras dimensijas iet kopā. Mārtiņ, lai taptu šāds koncerts, nepieciešamas ļoti daudzas mēģinājumu stundas. Līdz ar to, ka šis ir tāds ārpuskārtas pasākums, Mārkā jūs trenējāt dziesmas? Jo tur jau mazliet sakarā ar Uģa Prauliņa intermēdijām kaut kas arī tajā ierastajā kārtībā pamainās. Mārtiņš Klišāns: Jā, laika ir bijis maz. Mūs ietekmējuši visādi apstākļi - ilgi gaidījām, un tikai šopavasar ar pilnu sparu varējām mesties cīņā, jo tomēr tas viss ir paralēli mūsu gatavošanās procesam lielajiem svētkiem, kas notiks nākamgad. Neskatoties uz to, šis ir brīvprātīgs pasākums un no koristu puses bija ļoti liela atsaucība un vēlme piedalīties, jo visi ir vienkārši nocietušies kaut ko darīt! Kas attiecas uz kora uzdevumiem, tie ir ļoti nopietni, jo tas ir pilnīgi kaut kas cits - te nav nekā no Dziesmu svētku repertuāra, izņemot dažas mūsu zelta fonda dziesmas, bet principā - bija vesels liels saraksts, kas bija jāapgūst. Dejotājiem solis ir ļoti raits, un dažās dziesmās tempi ir ļoti, ļoti, ļoti, ļoti žilbinoši... Jo tās asociācijas ar tautas deju man ir tādas jau izsenis un īstenībā ir gribējies lauzt šo audiobaudījumu - nevis kvalitāti, bet veidu, kā dejas notiek, un ir ļoti labi apzināties, ka šoreiz dejas notiks dzīvās mūzikas izpildījumā. Nebūs neviena ieraksta, un vairāk nekā tūkstoš dziedātāju lielajam korim būs liels uzdevums tikt galā tieši ar šīm žilbinoši ātrajām dejām. Bet, kas attiecas uz Uģa Prauliņa jaundarbiem, tur vairāk būs iesaistīts jauniešu koris "Balsis" ar Intu Teterovski. Tā būs kopēja sadarbība. Viņi būs tie, kas iznesīs intermēdijas. Drusku būs arī jāpakustas. Visu nestāstīšu, bet būs interesanti. Agris ir pieradis strādāt ar saviem dejotājiem, bet tagad droši vien horeogrāfiskā partitūra lielā mērā tiek projicēta arī uz daudzajiem koristiem, vai ne? Agris Daņiļevičs: Jā, koris ir dinamisks, koris nestāv vienā vietā - tas pārvietojas: reizēm koris ir kopā, reizēm tas ir kopā ar dejotājiem, reizēm atsevišķi, reizēm koris ir tuvplānā skatītājiem, tad tas ir druscītiņ tālāk, tā kā kora apskaņošana nebūs vienkārša. Arī dzirniešiem tas bija milzīgs izaicinājums, jo divarpus stadionu mērogs - tas nav vienkārši. Beidzot redzu sava ilggadējā darba augļus, jo vienmēr deju zālē, stadionos vai kādos citos laukumos vienmēr saviem dejotājiem esmu prasījis redzēt laukumu, redzēt savu vietu tur un redzēt, ko dara pārējie un kur atrodies tu pats. Tad nu šī ir tā reize, kur tas ārkārtīgi noder. Tā ir milzīga pieredze arī pašiem dejotājiem. Maziem, lieliem, visiem. Mārtiņ, ja koris kustēsies, vai dziedāšanas kvalitāti tas nebojās? Mārtiņš Klišāns: Ņemam vērā visus apstākļus un vajadzības, tāpēc būs balanss: ne vienmēr un visur tieši dziedot kustēsimies, jo mums ir iespēja dziedāt starp dejām, un ir dejas, kurās mums nav jādzied. Ir arī dažas integrētas lietas atsevišķās dejās, ko atkal neatklāšu. Bet principā esam gatavi. Protams, apskaņošanas ziņā tas ir liels izaicinājums, jo laukums ir ļoti liels, izkārtošanās perimetrs mums ir diezgan plašs, taču mūsdienu tehnoloģijas un apskaņošanas sistēmas ir tik tālu attīstījušās, ka ļauj mums diezgan brīvi rīkoties ar pārvietošanās iespējām un scenogrāfiem. Domāju, ka būs labi. Agri, raidījumā "Kultūras rondo" jūs atzināties, ka starp dejotājiem arī ir daudz labu dziedātāju un viņi nepakautrēsies arī padziedāt. Agris Daņiļevičs: Jā, es to sen jau esmu pamanījis, ka dejotāji tiešām ļoti grib dziedāt un lielai daļai dejotāju tas arī padodas. "Dzirnās" izmantojām mūsu ļoti labo dejotāju un arī Mārtiņa audzēkni Aleksandru Špicbergu, kura nupat pabeidza Kordiriģēšanas nodaļu, un dejotāji, iespējams, ir Aleksandras pirmais koris, jo tiešām viņa ar mums strādāja, mēs skaisti iemācījāmies dziesmas "Gaismas pils", "Saule. Pērkons. Daugava", "Piena ceļš", "Jāņuvakars". Visas dziesmas esam iemācījušies! Nezinu, vai visiem dejotājiem būs bijusi iespēja paaicināt palīgā kādu diriģentu, bet varbūt viņi tiešām tā arī darījuši, jo mēs mēģinājām rādīt piemēru, kā to vajadzētu. Piedalīšanās šajā pasākumā ir brīvprātīga, bet dalībnieku skaits, kas atsaucies, ir milzīgs. Vai tiesa, ka tie varētu būt pieci seši tūkstoši? Edžus Arums: Sākotnēji bijām cerējuši uz lielāku skaitu, bet kovidķibele iegrieza amatiermākslas kolektīviem visā republikā - jūtam, ka kritums ir par trīsdesmit, četrdesmit procentiem, un tieši ar to saskaramies arī mēs. Taču viss notiek tā, kā tam jānotiek - seši tūkstoši ir tieši tas daudzums, ar kuru mēs ļoti labi operējam uz laukuma, kurus mēs varam brīvi apzināt. Dalībnieku nav ne par daudz, ne par maz, un varam realizēt savas mākslinieciskās idejas tieši tā, kā mēs to bijām iedomājušies sākumā. Tā ka Kāds šeit stāv klāt un visu koriģē - no apjoma viedokļa viss ir pareizi un labi. Šķiet neticami, ka uz laukuma pietiek vietas sešiem tūkstošiem dalībnieku... Mārtiņš Klišāns: Pirms gada mēs pavadījām vienu skaistu nakti Mežaparka estrādē, mūsu jaunajā Sidraba birzī. Atradāmies vieni paši augšā, skatītāju tribīnēs, tādās Dieva ložās, kā mēs smējāmies, un tā aina, kas paveras no turienes klātienē, ir neticama, tā ir ļoti iespaidīga. Laukums ir milzīgs... Ja skatītāju zonā nav solu, faktiski to pat grūti iztēloties - tur jābūt klāt, lai saprastu, ka mūsu sākotnējās idejas un ieceres scenogrāfijas ziņā bija pat jāmaina. Jo tas lauks ne tikai vizuāli, bet arī emocionāli ir neaptverams. Tā ka vietas pietiks visiem - gan cilvēkiem, gan idejām, gan emocijām, gan visai kopābūšanai. Vairāk un plašāk - ierakstā. *** Koncertuzveduma radošā komanda: Edžus Arums - idejas autors, producents Uģis Prauliņš - komponists, muzikālās daļas vadītājs Mārtiņš Klišāns - mākslinieciskais vadītājs, virsdiriģents Agris Daņiļevičs - mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs, virsvadītājs Ilze Jakubovska - režisore Aigars Ozoliņš - scenogrāfs Oskars Pauliņš - gaismu režisors Ints Teterovskis - virsdiriģents ar iniciatīvu Taiga Ludborža - virsvadītāja Ilze Mažāne - virsvadītāja Indra Ozoliņa - virsvadītāja Ilmārs Dreļs - virsvadītājs Diāna Gavare - virsvadītāja Baiba Ķestere - virsvadītāja Kaspars Brauns - virsvadītājs, mākslinieciskā vadītāja asistents.  

Ir ierasts, ka par laikus neapmaksātu rēķinu mūs informē roboti, tāpat daudzos uzņēmumos atbildes uz jautājumiem sniedz nevis klientu konsultanti bet čatboti. Mākslīgā intelekta pielietojums gājis vēl soli tālāk, piedāvājot radīt īpašu čatbota veidu - deadbotu jeb personalizētu čatbotu, kas runā kāda miruša cilvēka vārdā. Vai cilvēkam ir iespējams izveidot digitālu versiju, kas dzīvos pēc viņa nāves, cik ētiski tas ir un kā tas mainīs to, kā sērojam, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Tehniskās universitātes profesors Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras vadītājs Agris Ņikitenko un sociālantropoloģe Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes pētniece un Vīnes Universitātes doktorante Anna Žabicka. Kas ir deadboti? "To noteikti nedrīkst un nevajadzētu uztvert par cilvēka digitālu versiju. Nekādā gadījumā. Tam nav ne apziņas, ne attiecīgās personības, ne nekā no tamlīdzīgam vispārcilvēcīgām īpašībām. Tas ir tiešām sarunu robots, vai tērzēšanas robots, tieši tulkojot. Tātad programmatūru, kas ņem vērā cilvēka izteiksmes veidus un formas. Tas nozīmē - noteikta veida izteicieni, noteikta veida balss tembrs un emocionālā noskaņa noteiktā kontekstā. Nu tāda veida izpausmes, protams, var iebūvēt un uztrenēt, tehniski runājot. Bet tā noteikti nav cilvēka digitāla versija nekādā gadījumā. Līdz ar to šis robots nekad nedrīkst un nevarēs runāt miruša cilvēka vārdā, uzņemoties kaut kādu atbildību," skaidro Agris Ņikitenko. Antropoloģijas kontekstā, kā tas izklausās. Vai tā ir vēlme cilvēkiem maksimāli ilgi uzturēt saikni ar mirušajiem tuviniekiem?  "Kaut kādā ziņā, jā. Tajā pašā laikā, protams, mēs nevaram ignorēt, kā arī šobrīd mirušie vienmēr turpina piedalīties dzīvi palikušo dzīves dažādos veidos. Mēs viņus atceramies, mēs viņus pieminam," vērtē Anna Žabicka. "Mums ir brīnišķīgi piemēri par kapusvētkiem. Sevišķi Alūksnes kapusvētki, kas ir fenomenāls, liels notikums, kā es smejoties, ar draugiem runājot, ka izskatās, ka uz ballīti uzaicināti arī mirušie. Viņi turpina veidot un ietekmēt mūsu attiecības. Līdz ar to mēs redzam mūsu pašu kultūrā, mēs to redzam, piemēram, Mirušo dienā Meksikā. Mēs to redzam Hamadihana rituālā malagasi kultūra Madagaskarā, kur viņi ik pa 5-7 gadiem izrok mirušo kaulus, ietin jaunos audeklos, pārraksta cilvēku vārdus uz šiem audekliem. Tādējādi viņi norāda, ka viņus aizvien vēl atceras. Turklāt, kamēr šīs mirstīgās atliekas nav pilnībā sadalījušās, viņi uzskata, ka viņiem ir jāturpina svinēt šo mirušo cilvēku dzīves." Pētniece norādā, ka ir arī papildus jautājumi par to, kā tas varētu veidot un pārveidot radniecības attiecības, jo šeit parādās tas moments, vai mirušie par mums runātu pretim, vai tomēr nē, kā tas ir šajos pārējos rituālos. Viņi tomēr nerunā pretī.  "Ir tāds teiciens, ka mirušajiem ir daudzas CV, proti, kad cilvēks nomirst, mums ir visas iespējas interpretēt un pierakstīt viņiem, ko vien mēs vēlamies, jo viņi nespēj runāt pretim," norāda Anna Žabicka, atzīstot, ka mēs nevaram prognozēt, kāds cilvēks būtu bijis pēc pieciem, septiņiem vai astoņiem gadiem. "Līdz to es domāju, ka tur ir ļoti daudz izaicinājumu un arī daudz interesantu jautājumu par to, kā tas ietekmētu radniecību, par to, kā tas varētu ietekmēt sērošanas procesus un sērošanu, gan kā sociālu notikumu, gan arī tīri psiholoģiski un individuāli. Protams, arī ētiskie aspekti par to, cik daudz šis cilvēks būtu gribējis, jo viņš jau vairs nespēj kontrolēt, kādā veidā tiek izmantots viņa vārds," atzīst Anna Žabicka. Sēras un bēres mūsu senču uztverē Ja māmiņa es nomirstu/ Pūru manu izdalait,/ Cimdus, zeķes - vedējiem/ Dvielīt - krusta nesējam.  Tā par bērēm jeb bedībām runāts dainās. Kā mūsu senči uztvēra nāvi, kā pavadīja aizgājējus un kā godināja mirušā piemiņu, stāsta folkloras speciāliste Inese Krūmiņa. To, ka nāve ir neizbēgama, to allaž cilvēki ir apzinājušies. Ja skatāmies kaut vai no praktiskā latvieša puses, agrāk mūža māju savlaicīga sagādāšana nebija nekāds drūms un nolemts pasākums, bet lietišķa pieeja mirstamai stundai. Arī es atceros stāstus, kā  pagājušā gadsimta 30. gados mans vecvectēvs šķūņa augšā glabāja zārku un vasarās tur labprāt gāja dienasvidu pagulēt.  Pārskatos tautas dziesmas, ticējumus un ieražas, redzam, ka  par aizgājējiem skuma, bet  bēru mielastā mēdza arī dziedāt un dejot.

Saruna ar piļsūniski aktivū latgalīti, juristu, kurais jau daudzi godu profesionali pietej latgalīšu volūdys juridiskuo statusa vaicuojumus, Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis prīšksādātuoju Agri Bitānu. Apreļa golā nūtykušais Latgolys kongress veiksmeigi nūsasliedzs. Vysa informaceja par runuotū, sprīstū i nūtykušū vēļ tiks apkūpuota, tok rezolucejis gola verseja jau ir gotova. Šudiņ kūpā ar Agri Bitānu runuosim kai par jaunū rezoluceju, tai myusdīnu latgaliskajom vierteibom i tū, kas veidoj latgaliskū identitati. Raudzeisim dazynuot, kaids tod ir piļsūniski aktivais latgalīts šudiņ.  

Robotika ir tā joma, kas šobrīd strauji attīstās, radot ne tikai lielus industriālus robotus, kas aizstāj cilvēka roku darbu, bet humanoīdus robotus, kuri nākotnē varētu kļūt par mūsu sarunu biedriem. Taču ir vēl kāda robotu grupa, kura sevi sāk pietiekt dažādās nozarēs. Roboti, kas strādā kopā ar cilvēku, spēj paveikt darbus precīzāk, efektīvāk un vienlaikus spēj būt elastīgi savā vadāmībā. Tie ir koboti. Ar ko tie atšķiras no lieliem industriāliem robotiem un humanoīdiem un kādās nozarēs nākotnē mēs varētu sastapt kobotus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Agris Ņikitenko. Jaunas tehnoloģijas pašmāju medicīnā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu izstrādājusi medicīnisko audioierakstu automatizētu transkribēšanas platformu "RUTA MED", kas būtiski atvieglos un paātrinās izmeklējuma aprakstu sagatavošanu. Ārsts ierunā diagnozi un dators to pārraksta, ievērojot visus pareizos medicīniskos terminus un apzīmējumus. Radiologs Kaspars Stepanovs ierunājis monitorā redzamo vēdera datortomogrāfijas rezultātu. Turpat datorā arī redzams Kaspara ierunātais teksts, kas jau ir uzrakstīts, un katrs viņa ierunātais vārds tekstā iezīmējas dzeltenā krāsā, tā kā  ārsts var sekot līdz, vai runa ir pārrakstīta korekti. Šajā  gadījumā runu ir pārrakstījusi jeb transkribējusi datorprogramma ar nosaukumu "RUTA MED". Par to stāsta Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs un šī projekta vadītājs Normunds Grūzītis. Minēto programmu trīs gadu laikā radīja datorzinātnes pārstāvji, mediķi un valodnieki. Datorā tika ielādēta apjomīga diktātu kolekcija, ko savulaik radiologi ir ierunājuši un tad ar mašīnmācības metodi dators apguva  valodu, medicīnisko terminus un iemācījās visu korekti pierakstīt.  Šobrīd jauno programmu izmēģina ne tikai radiologi, bet arī patologi, gastroenterologi un citu nozaru ārsti.  

Atpazīt sava aprūpētāja seju – tā ir viena no pirmajām lietām, ko apgūst zīdainis pirmajos dzīves mēnešos. Visu atlikušo dzīvi viens no mūsu saskarsmes stūrakmeņiem atcerēties neskaitāmas un tik dažādu cilvēku, kurus reiz esam satikuši, sejas. Bet tagad divus gadus esam pieraduši redzēt sejas maskās. Vai mūsu spēja "lasīt" un atpazīt sejas var uzlabot un kā mēs vispār iemācāmies atpazīt sejas, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters. Attieksme pret robotiem Dažādās interneta platformās aizvien parādās videomateriāli un stāsti par vardarbīgu attieksmi pret robotiem. No vienas puses, tiek pārbaudīta robota izturība, bet, no otras puses, robota speršana kādam video vērotājam var kļūt par veselu pārbaudījumu. Vienlaikus arī sarunās ar čatbotiem daudzi izlādē savas dusmas, kas reālajā dzīvē jau līdzinātos emocionālai vardarbībai. Cik tālu varam iet savā attieksmē pret robotiem un kāpēc mums grūti noraudzīties uz robota grūšanu? Nu jau kādu laiku ir aktuāls jautājums par to, vai ir iespējams nošķirt vardarbību pret bioloģisku būtni un virtuālu būtni vai mehānisku iekārtu? Piemēram, 2015. gadā tehnoloģiju uzņēmums “Boston Dynamics” publicēja video, kurā zinātnieki ar dažādiem fiziskiem paņēmieniem testē uzņēmuma saražoto prototipu vestibulāro mehānismu. Lai to izdarītu, roboti tiek pagrūsti, kāds tiem iesper ar kāju, un, ilgāku laiku to skatoties, rodas savādas izjūtas – it kā mēs mierīgi noraudzītos uz to, kā kādam patiešām dara pāri. Kāpēc šādas sajūtas veidojas un vai roboti pelnījuši empātisku attieksmi? Par to saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesoru Agri Ņikitenko. Izskatās, ka vardarbīga attieksme pret robotu ir krietni nopietnāka nekā, iespējams, esam iedomājušies. Agris Ņikitenko norāda, ka roboti ir fiziskas iekārtas. Un tas nozīmē, ka neētiska rīcība var novest pie tā, ka robotu vadības programmatūra nonāk neprognozējamā stāvoklī, kā rezultātā robots uzbrauc virsū garāmgājējam, un tās tad jau ir citas situācijas sekas. Savā ziņā mēs kā cilvēki paši nonākam pretrunās. No vienas puses, apgalvojam, ka robots ir iekārta, ka tā noteikti nevar aizstāt dzīvu suni vai citu dzīvnieku. Bet, no otras puses, izjūtam žēlumu, kad runa ir par robota pazemošanu, it īpaši, ja tas vizuāli atgādina suni. Kā skaidro Agris Ņikitenko, tad 19. gadsimtā neviens pat nevarētu iedomāties, ka cilvēks justu līdzi mobilajam telefonam vai čatbotam. Mūsdienas rāda ko citu, un emocionālā piesaiste iekārtām ir diezgan liela. It sevišķi tas vērojams, ja notiek iedarbība uz mums, piemēram, ja robots vai čatbots izrāda iniciatīvu uzsākt dialogu vai veido sarunu par tematiem, kas mums sāk atgādināt sarunu ar dzīvu cilvēku. Tad saite būs dziļāka. Bet cita aina veidojas tiešsaistes virtuālās realitātes pasaulē jeb metaversā. Cilvēki tajā iemanto virtuālus personāžus jeb avatārus, taču aiz šī ietērpa joprojām ir dzīvs cilvēks, līdz ar to viena cilvēka neētiska rīcība var patiešām radīt pārdzīvojumus citam cilvēkam, nevis iekārtai. Šajā gadījumā termins “vardarbība”, it īpaši “emocionāla vardarbība” jau būtu ļoti pamatots, un, ja šādas situācijas rodas, tās ir pierādāmas. Bet, prognozējot nākotni, skaidrs ir tas, ka jo vairāk būs robotu un čatbotu lietotāju, jo vairāk būs arī vardarbības gadījumu. Jautājums – kā mēs, pārējā sabiedrība, uz to reaģējam.

Kell 7.35 on stuudios Põhja-Eesti Regionaalhaigla juhatuse esimees Agris Peedu, et anda ülevaade haigla ülekoormusest ajal, mil koroonasse nakatumiste arv lööb rekordeid.

Par taisnīgu sabiedrību saruna ar juristu Agri Bitānu.

Šodien ēterā iepazīstam Jelgavas - Iecavas apvienoto grupu, kuru vadīja pr. Agris Ruļuks un kurā tika pārdomāti septiņi nāves grēki. Kas ir šie grēki un kādi ir tikumi, kuri mums palīdz nepadoties šiem kārdinājumiem.

Šodien ēterā iepazīstam Jelgavas - Iecavas apvienoto grupu, kuru vadīja pr. Agris Ruļuks un kurā tika pārdomāti septiņi nāves grēki. Kas ir šie grēki un kādi ir tikumi, kuri mums palīdz nepadoties šiem kārdinājumiem.

Pēc 20 gadiem liela un zināma zvērinātu advokātu biroja vadībā, Agris Repšs tagad ir neliela zvērinātu advokātu biroja partneris. Šodien Agris DIENA PĒC | DROŠĪBA autoram Edmundam Visendorfam atklās, kāpēc.  Runāsim, kā šobrīd tiešsaistes komunikācijas tehnoloģijas ietekmē advokātu darbu un tiesvedību kopumā, kādi no tām ir ieguvumi un zaudējumi. Sarunā uzzināsim, kas un kā reāli notiek tiesā, un ko par Agri domā kolēģi. Agris Repšs dalīsies, kā viņš uztur sevi formā, un kāpēc, ja viņam būtu jātiesājas pašam, viņš noteikti algotu citu advokātu, kā arī to, kāds ir viņa pirmais ieteikums jebkuram, kurš plāno tiesāties.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Kinozinātnieks Agris Redovičs apkopojis divos sējumos radošo un epistulāro mantojumu, ko atstājis Latvijas kinovēsturei ļoti nozīmīgais kinodramaturgs, dokumentālists un publicists Armīns Lejiņš. "Žēlojas, ka cilvēki pārstājuši sūtīt vēstules. Agrāk esot rakstījuši kādas desmit gadā, nu vairs labi ja vienu. Nu, apbrīnojami pieticīgas žēlabas. Kas savā mūžā nav nosūtījis (ar pastu, ziņnesi vai kaimiņu puiku) vismaz piecus sešus tūkstošus glītās aploksnēs ievietotu, daiļi aprakstītu papīrīšu, tas, piedodiet, nemaz nezina, ko nozīmē iecerēt, uzlikt uz papīra un, bez šaubām, mākslinieciski noformēt īstu Vēstuli." Tā rakstījis kino dramaturgs, scenārists un publicists Armīns Lejiņš. Fonds "Sibīrijas bērni" laidis klajā apjomīgu, teju tūkstoš lapu biezu divu sējumu apkopojumu, kurā iekļautas intervijas, vēstules, apraksti un dienasgrāmatas pārdomas. Grāmatas "Kā latvieši kino taisīja" un "Uzdanco, tev vēstulīte!" sakārtojis kinozinātnieks Agris Redovičs. Divu apjomīgo sējumu sastādītājs Agris Redovičs pirmās grāmatas “Kā latvieši kino taisīja” ievadā raksta: “Armīns L. No pilsētiņas V pie likteņupes G” – tā valmierietis Armīns Lejiņš reizēm sevi sauca vēstulēs, kuras viņš rakstījis tiešām daudz un labprāt, izkopjot dekoratīvi noformētos epistulāros vēstījumus kā īpašu žanru. Ne viens vien no viņa korespondentiem, arī es, glabā šīs vēstules kā interesantas laika liecības. Neparastās, paša veidotās aploksnēs ietērptajos vēstījumos, valoda un domas brīvi sprēgāja, izsakoties brīžiem ironiski, ar smīnu, dažkārt pat iedzeļot, bet kā likums, ne nāvējoši. Tie nebija tikai kino cilvēki, ar ko viņš sarakstījās, draugu un paziņu lokā bija rakstnieki, fotogrāfi, karikatūristi, aktieri, komponisti, interesanti cilvēki no visurienes.” Armīns Lejiņš piedzima 1938. Valmierā, un tur arī nodzīvojis visu mūžu. Šīs zemes gaitas Armīnam apraujas 2015. gadā. Lejiņš ir pazīstams kā kinodramaturgs, kino scenārists, publicists, rakstnieks, kopā ar režisoriem Uldi Braunu, Aivaru Freimani, Ivaru Selecki un Hercu Franku uzskatāms par vienu no Rīgas dokumentālā kino Poētiskās skolas aizsācējiem. Ar viņa līdzdalību uzņemta Ulža Brauna triloģija "Sākums", "Celtne" un "Strādnieks", kas tapusi no 1961. līdz 1963. gadam, Aivara Freimaņa "Kuldīgas freskas", kas pabeigta 1966. gadā, kā arī Ivara Selecka "Valmieras meitenes", kas tapusi 1970. gadā. Piedalījies kino žurnālu "Māksla" un "Padomju Latvija" veidošanā. Publicējis rakstus laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla", žurnālos "Māksla", "Teātra Vēstnesis", "Kino", "KinoRaksti" un citos izdevumos. Par to, kā radošie kinoceļi ļāva viņam satikties ar Armīnu Lejiņu, stāsta kinozinātnieks, kritiķis un apjomīgo rakstu krājumu sastādītājs Agris Redovičs.

Par Satversmis tīsys lāmumu Varakļuonu vaicuojumā, par gondreiž izraiseitū konstitucionalū krīzi Saeimā i vieliešonom saruna ar latgalīšu kulturtelpys aizstuovi, zvārynuotu advokatu Agri Bitānu. Agris Bitāns ir ari 2017. goda Latgolys Kongresa aba 4. pasauļa latgalīšu saīta rezolucejis izpiļdis komitejis prīšksādātuojs, deļtuo skaidruosim, kaidi sasnāgumi uzskaitomi rezolucejis īvīsšonai dzeivē, bet kai Vladislava Loča fonda puorstuovs Agris īzeimuos ari Latgalīšu rakstnīceibys muzeja pošreizejū situaceju, dorbu iz prīšku i cereibys.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Regionaalhaigla juhatuse esimees Agris Peeduga on jutuks tippjuhi olulised tandemid ja edu võtmed, julgus muuta ja muutuda. Fookuses on kommunikatsiooni roll juhtimises ja tandem kommunikatsioonijuhiga, innovatsiooni sünd distsipliinide ristteedel ning muidugi ka väljakutsed haiglajuhtimises pandeemia-aastal, inimeste hoidmine, motivatsioon, koostöö ja tulemuslikkus enam kui 5000 inimesega õppivas ja õpetavas organisatsioonis.

Latvijā ir 420 amatierteātri, kuros darbojas 6000 aktieru. Kas viņus visus uz to “velk”? Daļai tā ir sevis pilnveidošana un radošais process, kas varbūt pat šķiet svarīgāki par iestudēto izrādi, LTV raidījumā “Kultūrdeva” spriež Rēzeknes Tautas teātra režisore Māra Zaļaiskalns. Tikmēr VEF Kultūras pils Tautas teātra vadītājs, režisors Agris Krūmiņš uzsver – arī par rezultātu ir jādomā.

Cilvēks ir būtne, kas pasauli skaidro, to dalot kategorijās, tas sniedz mums drošību un kārtības sajūtu, taču ne reti šīs kategorijas ir stereotipi un aizspriedumi, kuri traucē ne tikai katram atsevišķi, bet arī visai sabiedrībai kopumā. Latvijā ir tapis tests, ar kura palīdzību var noteikt aizspriedumus krietni dziļākā mūsu apziņas līmenī. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar to iepazīstina nevalstiskās organizācijas " Safe Space" pārstāvis Jurģis Kalniņš, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes medicīnas tehnoloģiju projekta "DF LAB" administrators Kaspars Eglītis un psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes pētniece Ieva Stokenberga. Jurģis Kalniņš atzīst, ka viņa uzmanību piesaistījis Eirobarometra pētījums, kurā atklājies, ka Latvijā cilvēki diskrimināciju pret sabiedrības marginālajām grupām uzskata kā reti izplatītu. Tas licis uzdot jautājumu, vai objektīvi diskriminācija ir mazāka nekā, piemēram, Zviedrijā. Realitāte liecina par pretējo, tāpēc arī tapis tests, ko ikviens var aizpildīt internetā. Iespējas mācīt robotam cilvēka emociju gammu Mūsdienu roboti ir attīstījušies tik tālu, ka tie spēj līdzināties cilvēkiem pēc izskata un risināt dialogu ar cilvēku, bet vai robotiem var iemācīt cilvēka emociju gammu un tajos var ieprogrammēt humora izjūtu, prieku un sāpes? „Vēl pirms pāris mēnešiem es nevarēju atšķirt cilvēka seju no suņa un tagad es to varu, tas mani ir paglābis no pāris neveiklām situācijām,” tā 2018. gada vasarā Budapeštā Korvina universitātes rīkotajā kongresā teica Sofija, viens viens no populārākajiem cilvēkveidīgajiem robotiem pasaulē. Ar pliku galvu, kurā zem caurspīdīga kupola redzami vadi, ar ādas krāsas silikonu pārvilktu seju, kura spēj smaidīt, šķelmīgi miegt ar aci, savilkt seju bēdīgā grimasē un tamlīdzīgi, bet vai Sofijas jūtas, kas atspoguļotas mīmikā, ir īstas, vai mašīnai var iedvest cilvēkam raksturīgās emocijas? Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns un profesors Agris Ņikitenko.

Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas vadītājs Agris Galvanovskis, viesojoties “Basketstudijā 2+1”, stāsta par aktualitātēm – vīriešu valstsvienības galvenā trenera izvēles procesu – un ilgtermiņa tēmām Runājām par šobrīd galvenā favorīta Itālijas speciālista Lukas Banki profesionālo reputāciju, Latvijas basketbola reālo potenciālu, valstsvienības vadītāja izraudzīšanas procesu, kā arī LBS vadības iespējām kontrolēt un ietekmēt galvenā trenera darbu. Apspriedām LBS biedru aptaujā izskanējušās atziņas – absolūtā vairākuma akceptu ārzemju trenera iesaistīšanai darbā ar valstsvienību, vēlmi uzlabot darbu ar jauniešiem pārejas vecumā uz pieaugušo basketbolu un kraso viedokļu dalīšanos attiecībā uz klubu basketbola attīstību, dažiem aktīvi iestājoties par superkluba ideju, citiem – par līdzvērtīgu klubu attīstību, paaugstinot sportiskās konkurences līmeni Latvijas čempionātā. Arī par to, ka LBS biedru vairākums domstarpības basketbola sabiedrībā neuzskata par būtisku kavēkli attīstībai. 67 minūtes par Latvijas basketbola aktualitātēm. 00:00 - Treneru komisijas otrdienas sanāksmes rezultāts; 05:30 - Mūžīgais temats "latvietis vai ārzemnieks"; 10:50 - Latviešu mentalitāte kā šķērslis ārzemju trenerim; 14:25 - Biedru anketā izteiktais viedoklis par spēlētāju resursiem; 22:05 - Pašpārliecinātības izpausmes kā vīriešu izlases neveiksmes faktors; 31:50 - Ģenerālmenedžera amats; 36:35 - Galvenā trenera atlases kritēriji, finansiālais jautājums; 44:45 - LBS vadlīnijas jauniešu izlasēm; 55:25 - Vai vajadzīgs Latvijas basketbola superklubs?  

Attīstoties tehnoloģijām, mainās arī darba vide, un otrādi, mainoties darba videi, tam piemērojas arī tehnoloģijas. Taču šodien, kad liela daļa darbu tiek organizēti attālināti, bet birojos uz vietas jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, šīs pārmaiņas varētu būt aktuālākas nekā jebkad agrāk. Kā Covid-19 pandēmija ir likusi mainīties darba videi un kādi izaicinājumi mūs sagaida nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns Agris Ņikitenko. Ivars Vanadziņš atzīst, ka jebkurš darba devējs domā, kas būs pēc tam. Ap 60 - 80% cilvēku, kas var attālināti strādāt, viņi vēlētos atgriezties tādā hibrīdrežīmā - pamatā pa mājām un reizēm uz darbu. Tā varētu būt stabilākā tendence, ka mēs lielā mērā paliekam mājās, tie, kas var. Tomēr ne visi var attālināti strādāt. Globālās tendences rāda, ka attālināti strādā kādi 40 %. "Ir darbi, ko nevar darīt attālināti. Tā lielākā izmaiņa darba tirgū, uz ko neviens pagaidām nespēj atbildēt, kam būs dramatiskas sekas, ka tos 40 %, faktiski apkalpo viena ceturtā daļa citu - tie, kas nodrošina transportu, kurš tagad vairs nav vajadzīgs, tie, kas nodrošina kaut kādas vietējās kafejnīciņas pilsētu centros, kurus tagad vairs nav vajadzīgas, un tamlīdzīgas lietas. Tie paši skolu apkopēji,"  vērtē Ivars Vanadziņš. "Tā ir globālā problēma, ko darīt ar tiem cilvēkiem, jo viņu dzīves un viņi jau līdz šim pamatā gadījumu ir bijuši mazāk atalgoti, grūtākiem darba apstākļiem. Tur būs liela sociālekonomiska globāla problēma. "Baltajām apkaklītēm", tiem faktiski paliks labāk, ja viņi sakārtos savus mājas birojus un apgūs mākslīgo intelektu un visas virtuālās iespējas, viņiem viss būs kārtībā, viņi būs ieguvēji. Bet viena liela daļa cilvēku, mēs par viņiem ļoti nepelnīti aizmirstam." Agris Ņikitenko piekrīt, ka to, kas var strādāt attālināti, ir mazāk, to, kas nevar attālināti savu darbu padarīt, viņu ir skaitliski ir ļoti daudz. "Lai arī valsts kopumā, ja skatāmies statistiski, mēs it kā naudu iegūstam varbūt vēl vairāk nekā līdz šim, nopelniem visi kopā, bet ir liela daļa cilvēku, tie paši viesnīcu, viesu māju īpašnieki un darbinieki, tās ir veselas industrijas, kas šobrīd ir apstājušās faktiski," atzīst Agris Ņikitenko. Universāls risinājums tam ir pārkvalifikācija, bet tam ir sekas "Šis konkrētais cilvēks aiziet prom no vienas jomas, viņš aiziet citā jomā. Viena joma vinnē, otra - zaudē savu darbinieku. Tas nozīmē, ka joma, kas zaudē darbinieku, nespēs atgriezties darba ritmā, ka iepriekš. Latvija atkal šeit kopumā ir ir salīdzinoši labākā stāvoklī nekā tādas ierastas tūrisma zemes kā Spānija vai Grieķija, kur šī proporcija ir ievērojami savādāka nekā tas Ziemeļvalstīs un Latvijā tajā skaitā," bilst Agris Ņikitenko. Vanadziņš norāda, ka vēl vienas principiālas izmaiņas skars darba laiku, jo nevar mehāniski pārlikt parasto darba laika regulējumu uz mājas biroju. Pasaules tendences rāda, ka izmaiņas visvairāk ietekmēs vidējo menedžmenta līmeni uzņēmumos.  "Mēs līdz šim meklējām uz vidēja līmeņa vadītāja vietu tehniski gudru cilvēku, kurš par to kaut ko jēdz. Pašlaik tas vairs nav īsti aktuāli, jo būtībā jau nav tā pieskatīšana vajadzīga, bet ir vajadzīgs faktiski prasa sociāli empātisks menedžeris, kas saprot psiholoģiju. Tās tehniskās prasmes aiziet otrajā plānā, jo tās var labāk kontrolēt mašīna vai mākslīgais intelekts labāk nekā cilvēks. Vairāk paliek tā puse empātiski saprast, kā tam otram tur iet un kas viņam ir jāpalīdz ne tikai ar programmatūru, bet arī ar galvu. Tās būs lielas izmaiņas un domāju, ka Latviju viņas skarts tikpat daudz kā jebkuru citu valsti," uzskata Ivars Vanadziņš. Aicina pieteikt liecības UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajam reģistram Gluži kā olimpiskajās spēlēs reizi četros gados tiek izsludināta pieteikšanās UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajam reģistram. Šis brīdis ir pienācis šogad, tāpēc pārskatīt Latvijai nozīmīgākās dokumentālā mantojuma liecības tiek aicināti gan muzeji, gan bibliotēkas, gan arhīvi, gan juridiskās un privātās personas. Kas ir programma "Pasaules atmiņa" un kas līdz šim nonācis Latvijas nacionālajā reģistrā, stāsta UNESCO Latvijas nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane. Programma “Pasaules mantojums” attiecas uz vietām, kuras nevar piederēt mums katram un ir kaut kas netverams. Savukārt programmas “Pasaules atmiņa” liecības ir kaut kas tverams, jo dokumenti ir fiziski saglabājušies, bet pats svarīgākais - tie nes būtisku vēstījumu. Par programmas “Pasaules atmiņa” dažādajiem līmeņiem turpina Beāte Lielmane. “Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālajā reģistrā līdz šim iekļauto astoņu nomināciju dokumentārajām liecībām ir kāds glabātājs, piemēram, arhīvs vai muzejs. Arī šīs institūcijas ir digitalizējušas savas kolekcijas, kā rezultātā tās sabiedrībai ir pilnīgi vai daļēji pieejamas elektroniskā formātā. Reizi četros gados, kad tiek izvērtēti Latvijas nacionālā reģistra pieteikumi, saraksts vienā reizē var tikt papildināts gan ar vienu, gan vairākām nominācijām. Daudz materiālu gan par Baltijas ceļu, gan barikādēm, kam nesen aizvadījām trīsdesmito gadadienu, glabājas cilvēku privātos arhīvos. Pat ja tajā brīdī likās, ka mēs to visi zinām un piedzīvojam, tad ar laiku liecību skaits var mazināties. Tāpēc UNESCO aicinājums ir vienlaikus iespēja pārskatīt savus fotogrāfiju, videoierakstu un citu dokumentu krājumus. Tāpat arī Latviešu folkloras krātuves un interneta žurnāla “Punctum” iniciatīva “Pandēmijas dienasgrāmatas” ir piemērs tam, ka dokumentāri fiksējam izjūtas un notikumus, lai nākamās paaudzes var gūt autentisku pieredzi, iepazīstoties ar vēstures avotiem, un uzzināt, kā savulaik 2020. gadā pasauli pāršalca jauns vīruss. Bet pieteikumu dokumentāro liecību iekļaušanai Latvijas nacionālajā reģistrā līdz 30. aprīlim var sūtīt uz e-pasta adresi office@unesco.lv vai arī pa pastu, kontaktus meklējot mājas lapā unesco.lv.

Valsts svētku nedēļā turpinām stāstus par augstākā Latvijas valsts apbalvojuma – Triju Zvaigžņu ordeņa – saņēmējiem. Šodien dodamies uz Zemgali, uz Iecavu, kur dzīvo bijušais policists Agris Kociņš. Viņš Triju Zvaigžņu ordeni saņēma kā viens no astoņiem Bauskas miličiem, kas 1991.gada 20.janvārī aizstāvēja Iekšlietu ministriju OMON uzbrukuma laikā. “Tā būtu tā Māra! Nu, nāciet iekšā!” Agris Kociņš priecīgi saka, atverot sava Iecavas dzīvokļa durvis. Gaitenī mani laipni sveicina Agra sieva Aija un aicina nenobīties no ģimenes mīluļa Lakija – varena izmēra kaķa, kurš pēc brīža gurdi iznāk atrādīties ciemiņam. “Viņš tāds, zini, ar raksturu...” brīdina Agris. “Re, patīk, patīk, citiem tā nenāk klāt...” viņš nosmejas. Esmu apstiprināta. Ar Agri piesēžam virtuvē un sākam sarunu ar to, kāpēc viņš vispār tajā 1991.gada janvāra naktī bija Iekšlietu ministrijā. Agris Kociņš ir zemgalietis – skolā savulaik mācījies vēl Rundāles pils telpās, pēc armijas 1989.gadā sāka strādāt Bauskas milicijā. Barikāžu laikā viņam bija 21 gads. “Divdesmit viens, martā palika divdesmit divi,” viņš precizē. Sargāt Iekšlietu ministriju 1991.gada janvārī Bauskas miliči pieteicās brīvprātīgi. “Varu pateikt par sevi personīgi – mēs visi bijām ar pagoniem, un mums bija jāpieņem lēmums. Nu, ir tā ministrija jāaizstāv! Tā ir mūsu ministrija, pareizi? Tātad jāaizstāv. Un to arī darījām. Braucām brīvprātīgi uz Rīgu un aizstāvējām,” viņš noteiktā balsī saka. Liktenīgajā maiņā viņi bija astoņi. Trijiem biedriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķīra jau deviņdesmitajos gados, Agrim Kociņam un pārējiem četriem – tikai 2008.gadā. “Pirmie ordeni saņēma tie, kas bija smagi ievainoti – nu jau nelaiķis Jānis Jasevičs, Aļģis Simanavičs, Renārs Zaļais,” atminas Kociņš. Par sev piešķirto ordeni viņš uzzināja darbā. “Tas bija kaut kur ap pusdienlaiku. Man nebija ne jausmas, ka man ordenis piešķirts, vienkārši kolēģis piezvanīja un apsveica,” viņš atceras. Kolēģis Agra vārdu bija ieraudzījis oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Sākumā šķitis, ka tas ir joks – kopš 1991.gada barikādēm taču bija pagājuši jau 17 gadi. Bet jau 90.gados visi Iekšlietu ministrijas aizstāvji bija saņēmuši Iekšlietu ministrijas atzinības, tāpēc rūgtuma par tik ilgi nākušu ordeni neesot bijis. “Tāds mazs pārsteigums jau bija, ka pēc tik daudziem gadiem valsts ir novērtējusi tos visus notikumus... Gandarījums bija, ka no valsts saņemts tāds augstākais apbalvojums,” atzīst Kociņš. Saņemt ordeni viņš devās kopā ar sievu Aiju. Viņi bija apprecējušies tikai pusgadu pirms barikādēm. “Kā es vienmēr ar humoru saku... nē, bez humora, nopietni – viņas nopelns arī tajā visā ir. Viņas pārdzīvojumi un viss pārējais... Tā nu braucām kopā saņemt,” viņš uzsver.

Raidījumā Zināmais nezināmajā stāstām par dažiem Latvijas zinātnieku pētījumiem, kam pievērsties mudinājusi Covid-19 pandēmija. Vai un kāda ir liekā svara saistība ar Covid-19? Un vai vīrusa izplatību un saslimšanu ietekmē citi faktori, piemēram, etniskā piederība un dzimums? Vai ir pamats domāt, ka cilvēki, piemēram, cilvēki Latvijā ar Covid-19 slimo citādi nekā Ķīnā. Vismaz daļa atbilžu ir Latvijas Universitātes asociētajam profesoram Indriķim Kramam, kurš pavisam nesen par šo tēmu arī publicējis pētījumu. Latvijas zinātnieki izstrādājuši uzkopšanas robotu Ar datorredzi apveltīts  agregāts spēs ieraudzīt  durvis, to rokturus, logus un citas vertikālas virsmas un  tās dezinficēt – tā izskatīsies jaunais uzkopšanas robots, kuru ir izstrādājuši mūsu zinātnieki. Stāsta Rēzeknes Tehnoloģu akadēmijas profesors, Metālapstrādes un mehatronikas pētnieciskā  centra  direktors Andris Martinovs un  Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko. „Iedomājieties I-robotu, jeb robotu putekļu sūcēju, tikai daudz lielāku un aprīkotu ar papildus iekārtām,” tā pirms kāda laika kolēģiem “Rīta Panorāmā” stāstīja profesors Agris Ņikitenko no Rīgas Tehniskās universitātes. Šī ierīce – industriāla uzkopšanas iekārta, kas ir automatizēts un robotizēts aprīkojums gaisa un virsmu dezinfekcijai jau tika izgatavots krietni agrāk citos projektos, bet tagad, sākoties Covid-19 pandēmijai šis robots tika aprīkots ar papildus iekārtām un mehānismu, piemēram, automātiskām sprauslām, kas izsmidzina dezinfekcijas šķīdumu. Ierīce, tā teikt, tiek apmācīta, lai tā atpazītu virsmas, kuras ir jāapsmidzina. Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas speciālisti ir tie, kas strādā pie šīm smidzināšanas iekārtām, tāpēc sazināmies ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesoru, Metālapstrādes un mehatronikas pētnieciskā centra direktoru Andri Martinovu. Viņš stāsta, kā šis robots darbojas un kādu aprīkojumu tam gatavo Rēzeknē. Minētais robots ir tapis valsts pētījumu programmu projekta Covid-19 seku mazināšanai ietvaros, decembra sākumā ir paredzēts šo uzkopšanas robotu testēt un tad jau nākotne rādīs, cik ātri robots parādīsies lietošanā. Šis robots ir tapis sadarboties vairāku organizāciju pārstāvjiem: RTU tiek izstrādāta visa vadības sistēma un Elektronikas un datorzinātņu institūtā veido aparāta tehnisko redzi. Kā šāds aparāts var redzēt, kur, piemēram, atrodas durvju rokturi vai citas virsmas, kas robotam ir jāapsmidzina ar dezinfekcijas šķīdumu, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekānu, profesoru Agris Ņikitenko.        

Pie Valda ciemos šodien LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss un treneru padomes priekšsēdētājs Agris Galvanovskis. Šodienas apspriestās tēmas: - Izglītības un basketbola apvienošana; - Kā ierobežot vietējo spēlētāju ''zagšanu''; - Vai jaunieši aizvada pārāk daudz spēles sezonā; - Vai Latvijas basketbola treneri strādā paši par sevi; - Jauniešu basketbola izlašu fiziskās sagatavotības līmenis; - Kāpēc jaunieši dodas spēlēt uz ārzemēm.

Sarunā par un ap grāmatām un lasīšanu šoreiz man pievienojas Anda Kārkliņa (@es_lasu) un Agris Jēkabsons (@fakingsons). Anda un Agris mani ieveda ļoti romantiskā pasaulē. Tajā valda un plauktos krājas senas, īpašas, ilgi meklētas grāmatas. Tās ir ar nolasītiem vākiem, tās mēdz būt vairākos eksemplāros, jo tik labas, ka iepirktas vairumā, tās liek sapņot un prātot par seniem laikiem un svešiem īpašniekiem.Ieintriģēju? Noteikti noklausies šo sarunu!Andas blogs https://andasstuff.lv/Agra blogs https://gramatasirmanilabakiedraugi.wordpress.com/

Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas vadītājs Latvijas U16 izlases galvenais treneris Agris Galvanovskis, viesojoties “Basketstudijā 2+1”, stāsta par pirmajā izlašu treniņdienā paveikto, vasaras darba plāniem, kā arī aktualitātēm – jaunajiem testiem sporta skolu audzēkņiem, reģionu izlašu koncepciju, diskusijām par labāko izspēles sistēmu Latvijas Jaunatnes basketbola līgā un treneru darba izšķirošo nozīmi jauno talantu attīstībā.1:00min - U-16 izlases enerģija pirmajā treniņā, pārbaudāmo spēlētāju skaits;7:30min - Vasarai plānotais darbs, gaidāmas Baltijas kauss;15:00min - Reģionu izlases, U-14 vecuma grupas nozīme;18:45min - Izlase kā prioritāte saspringtajā LJBL kalendārā;28:05min - Sporta skolām sagatavotie testi, to izpildīšana realitātē;40:30min - Situācija ap LJBL, argumenti "komplektu" sistēmai;47:40min - Komplektācija mazajās sporta skolās;52:10min - Ideja sadalīt LJBL pa reģioniem

Darren Chu, CFA, is the Founder of Tradable Patterns. As seen on Bloomberg, Refinitiv, Factset, Interactive Brokers and Inside Futures, and downloaded daily by the world's largest asset manager and 4 of the 10 largest hedge funds by AUM, Tradable Patterns publishes 3 newsletters. Today’s Top 3 Trades offers technical analysis on 3 CME/ICE commodity/index futures or spot FX markets (with coverage for 2 markets from a designated asset class(es) for each weekday as seen in the Watchlist), plus the top trade idea for the day from any asset class. All 3 markets covered are selected based on their likelihood to exhibit trend reversal or continuation during the week that begins on the day of coverage, based on technical analysis and news flow. For instance, Monday coverage is on 2 Agris (and potentially 1 Index), while Tuesdays are devoted to 2 Indices (and potentially 1 Soft). Equities & ETFs is the most recently launched weekly newsletter providing technical analysis on monthly and weekly charts of 25 industry leaders and ETFs either at/near 5 plus year lows or which offer high dividend yields. Crypto Weekly Outlook covers crypto industry fundamentals and technicals/fundamentals Sundays on Bitcoin, Ethereum and Ripple. --- Support this podcast: https://anchor.fm/geeksofthevalley/support

Sarunā Agris Galvanovskis pastāstīs par redzēto novērojot vairākas sporta skols un trenerus klātienē, kā arī dalīsies ar redzēto U16 izlasē!

Darren Chu, CFA, is the Founder of Tradable Patterns. As seen on Bloomberg, Refinitiv, Factset, Interactive Brokers and Inside Futures, and downloaded daily by the world's largest asset manager and 4 of the 10 largest hedge funds by AUM, Tradable Patterns publishes 3 newsletters. Today’s Top 3 Trades offers technical analysis on 3 CME/ICE commodity/index futures or spot FX markets (with coverage for 2 markets from a designated asset class(es) for each weekday as seen in the Watchlist), plus the top trade idea for the day from any asset class. All 3 markets covered are selected based on their likelihood to exhibit trend reversal or continuation during the week that begins on the day of coverage, based on technical analysis and news flow. For instance, Monday coverage is on 2 Agris (and potentially 1 Index), while Tuesdays are devoted to 2 Indices (and potentially 1 Soft). Equities & ETFs is the most recently launched weekly newsletter providing technical analysis on monthly charts of 20 industry leaders and 5 ETFs either at/near 5 plus year lows or which offer high dividend yields. Crypto Weekly Outlook covers crypto industry fundamentals and technicals/fundamentals Sundays on Bitcoin, Ethereum and Ripple. --- Support this podcast: https://anchor.fm/geeksofthevalley/support

Pasaulē aizvien pieaug dažādu robotu izmantošana un mākslīgā intelekta straujā attīstība šobrīd būtiski paplašina robotikas iespējas. Tomēr vienlaikus ar iespējām, ko mums sniedz zinātne, robotu aizvien plašākais izmantojums rada arī ētiskas problēmas. Lai to analizētu, UNESCO Pasaules Zinātnisko zināšanu un tehnoloģiju ētikas komisija ir sagatavojusi ziņojumu par robotikas ētiku, kas nu iztulkots arī latviešu valodā un kā norāda UNESCO Latvijas nacionālā komisija, ir pirmais latviešu valodā pieejamais materiāls par robotikas ētiku un latviski līdz šim tik plašs dokuments par robotikas ētiku nav bijis pieejams. Roboti nešaubīgi ietekmē cilvēku uzvedību un rada izmaiņas sabiedrībā un kultūrā, liek diskutēt par problēmām, kas saistītas ar drošību, privātumu un privātuma robežām. Kādas ir ētiskās dilemmas robotikā, vērtē Latvijas Universitātes asociētā profesore Signe Mežinska, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo un Rīgas Tehniskās Universitātes Datorzinātnes un informācijas fakultātes dekāns un profesors Agris Ņikitenko.  Drošības pasākumi padomju laikā Ieskats drošības pasākumos padomju laikā, proti kā pagājušā gadsimta otrajā pusē Latvijā tika būvēti bunkuri, kur patverties ķīmisko uzbrukumu gadījumos. Dzelzceļa vēstures eksperts Toms Altbergs stāsta par bunkuru, kurš savulaik tika izbūvēts Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā, kā patvērums un darba vieta dzelzceļa darbiniekiem. Kā pasargāt sevi no draudošām briesmām? Ja šodienas kontekstā varam pasmaidīt par griķu un tualetes papīra krājuma gādātājiem, tad daudz nopietnāk kodolkara un tamlīdzīgu globālu draudu gadījumiem gatavojās pirms vairākām desmitgadēm. Civilās aizsardzības jautājums kļuva aktuāls pēc Pirmā pasaules kara, taču savu augstāko attīstības līmeni bijušajā Padomju Savienībā civilā aizsardzība sasniedza aukstā kara periodā, kad radās atomkara un dažādu masu iznīcināšanas ieroču pielietošanas draudi. Un tad tika būvēti bunkuri, kas, protams, bija slepeni objekti, par kuru eksistenci plašāka sabiedrība uzzināja vien salīdzinoši nesen. Piemēram, aptuveni pirms gada tika atklāts viens šāds bunkurs, kas pagājuša gadsimta 60.gadu sākumā tika izbūvēts dzelzceļa darbinieku vajadzībām – bunkurs ar nosaukumu „Objekts 100”.

30. aprīļa vakarā LTV1 ēterā notiks Latvijas Literatūras gada balvas ieguvēju paziņošana. Par to, kāds bijis aizvadītais gads mūsu rakstītā vārda mākslā – arī ārpus balvai nominēto darbu ietvara – šonedēļ esam aicinājuši pārspriest lasītājus. Pirmā tikšanās ar tīmekļa žurnāla “Satori” galveno redaktoru Henriku Eliasu Zēgneru, Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli un grāmatu blogeri Agri Jēkabsonu.

Valitsus kehtestas sooviga koroonaviiruse levikut veelgi pidurdada uued piirangud. Põhja-Eesti regionaalhaigla (PERH) juht Agris Peedu ütleb Delfi eriolukorra erisaates, et haigla ja arstid tervitavad neid samme. Nüüd on aga vaja elluviimist kontrollida! Peedu seletab, kuidas PERH valmistub mustaks stsenaariumiks, kui haiglasse võib jõuda mitusada kriitilist patsienti. Kõige suurem mure on meditsiinitöötajad, juba on otsustatud kaasata praktikandid ehk meditsiiniõliõpilased. Ka isikukaitsevahenditega on seis „rahuldav“, iga uus tarne on oluline! Ja kõigele vaatamata toimub haiglas ikka ka vältimatu plaaniline ravi. Saadet juhib Raimo Poom

Par ko liecina Latvijas U16 izlases zaudējumi pārbaudes turnīrā Turcijā, kāpēc Frederiks Meinarts izdarījis to, ko neizdarīja Kristaps Porziņģis, kas kadetu izlases  kandidātiem jāizdara līdz vasarai, kad stāsies spēkā jaunie meistarības un fiziskās sagatavotības testi, kā jaunatnes basketbolā sabalansēt treniņus un spēles – Basketstudijas 2+1” vadītāji Reinis Lācis un Guntis Keisels sarunā ar Latvijas U16 izlases galveno treneri LBS Treneru attīstības programmas vadītāju Agri Galvanovski meklē atbildes uz aktuālajiem jautājumiem par situāciju jaunatnes basketbola sistēmā

Darren Chu, CFA, is the Founder of Tradable Patterns. As seen on Bloomberg, Refinitiv, Factset, Interactive Brokers and Inside Futures, and downloaded daily by the world's largest asset manager and 4 of the 10 largest hedge funds by AUM, Tradable Patterns publishes 3 newsletters. Today’s Top 3 Trades offers technical analysis on 3 CME/ICE commodity/index futures or spot FX markets (with coverage for 2 markets from a designated asset class(es) for each weekday as seen in the Watchlist), plus the top trade idea for the day from any asset class. All 3 markets covered are selected based on their likelihood to exhibit trend reversal or continuation during the week that begins on the day of coverage, based on technical analysis and news flow. For instance, Monday coverage is on 2 Agris (and potentially 1 Index), while Tuesdays are devoted to 2 Indices (and potentially 1 Soft). Equities & ETFs is the most recently launched weekly newsletter providing technical analysis on monthly charts of 20 industry leaders and 5 ETFs either at/near 5 plus year lows or which offer high dividend yields. Crypto Weekly Outlook covers crypto industry fundamentals and technicals/fundamentals Sundays on Bitcoin, Ethereum and Ripple. --- Support this podcast: https://anchor.fm/geeksofthevalley/support

Épisode 262 : Quand vous entendez Reims, raisin, vignes, jéroboams, bulles ou encore coupettes ou encore Discobitch, forcément vous pensez au champagne ! Et bien ça tombe bien, on est début Octobre et on est en plein dans la saison des vendanges dans l’Est, du côté d’Epernay ! Une vrai stratégie de communication social media c’est primordial lorsqu’on est une marque d’alcool ! En France depuis la loi « Evin » en 1991 la publicité pour les boissons alcooliques est très encadrées. C’est par exemple interdit de faire de la pub à la télévision ou au cinéma ! Et si vous pensez que c’est le problème que en France, la ville de New York est en train d’interdir les publicité pour l’alcool dans ses espaces publicitaires ! Comme beaucoup de monde on est pas contre une petite coupe mais là il est un peu tôt alors on va plutôt vous présenter des comptes qui font sauter le bouchon ! Ruinart On connait tous le Ruinart non ? Moi je connais bien le Blanc de Blancs, et j’adore ! Bon on est là pour parler social media ! Que fais Ruinart sur ces réseaux ? Sur Facebook > 125k fans ! La page Ruinart vit au rythme des événements de la marque. Il y a par exemple les événements « Ruinart métier d’art » avec la jolie mise en valeur des métiers qui entoure la fabrication ou la dégustation du champagne. Ruinart a parlé du bois à Megève, du verre à Reims et cette rentrée du liège à Bonnieux dans le Vaucluse ! On suit aussi les événements de la Maison Ruinart qui pour les 10 et 11 octobre seront à Paris ! Tout ça parsemé de belle photos de leurs bouteilles en situation à table ! Sur Instagram > 72k followers ! Une chaîne IGTV Deux highlights Story ! Un Instagram tout en anglais donc on sent bien l’ouverture sur l’international ! Et un Instagram surtout orienté sur de la vidéo ! Un gros boulot sur les récoltes de l’année dernière en IGTV. Dans chaque vidéo on rencontre une personne et on découvre son rôle dans ces récolte. Dans les vidéos du feed on retrouve de super vidéo pour présenter des salariés de la marque. En remontant on trouve aussi des très belles séries de photos ! Dans la bio 2 hashtags de marque : _#ruinart > 149K publications _#retourauxsources > 116k publication Le Comité Champagne [Youtube][5] > 1.15 K abonnés « Il n’est champagne que la champagne «  La chaîne officielle Champagne, source exclusive de découverte des vins de Champagne, de leur région et leur appellation. Je vous présente là le compte du Comité interprofessionnel du vin de Champagne, qui rassemble les vignerons et maisons de Champagne et oeuvre en faveur de la vigne et du vin. Ce comité contribue également au développement de la notoriété et de protection de l'appellation partout dans le monde. En Juin, le Comité a fait venir des influenceurs des 4 coins de l’Europe pour leur faire découvrir le terroir champenois et une très belle vidéo a été réalisée à l’occasion. _#MYCHAMPAGNE, c’est une visite du terroir en 1min 24, super bien réalisé avec drône et superbe plans On y retrouve énormément de vidéo très bien faites sur des thématiques très précises, comme 1 minute, un vignoble Une chose m’interpèle particulièrement en regardant ce compte, on comprend très bien qu’au travers cette chopine le comité souhaite toucher un public aux 4 coins du monde. Mais la présence de vidéos et titres en plusieurs langues pourrait être confusant. Dom Pérignon Youtube Vous connaissez peut-être cette chanson de Columbine et Charles vicomte qui s’appelle Dom Pérignon ? Le lien est dans les notes du podcast ! Plus sérieusement regardons côté réseaux sociaux et surtout leur Instagram qui est énorme ! Instagram > 568k followers Là aussi Instagram en anglais.On retrouve quleques vidéos dans le feed mais peu il y a plus de photos. Surtout les vidéos du feed sont souvent des vidéos très courtes avec un jeu sur la bouteille : On voit un paysage prendre la forme de la bouteille Dom Pérignon. Un beau travail sur les highlight. Je vous laisse découvrir ça. On retrouve une collaboration avec Lenny Kravitz qui est beaucoup mis en avant. On retrouve une cohérence graphique très forte avec le noir, le blanc et le rouge qui peut parfois tendre une peut vers le violet. Quand on scroll un peu, on voit qu’ils ont créer des blocs de photos plus bas. Et même des blocs de vidéos. C’est super, mais comme on le sait quand tout n’est pas aligné c’est moins bien ! David Faivre du Champagne Robert FAIVRE [Youtube][9] > 500 abonnés Episode du Super daily sur les Agris connectés > C’est un tout petit compte mais que j’ai trouvé épatant. Le champagne on le voit souvent comme un produit de luxe parfois inaccessible, peut-être à la différence du vin qui fait plus partie de notre quotidien Et bien sur sa chaîne Youtube, David FAIVRE nous emmène dans les coulisses du Champagne sur un ton décomplexé et très humaine. Il nous montre le quotidien vigneron de champagne, du taillage des vignes aux vendanges en passant par le remplissage du pressoir. On voit bien qu’il s’est professionnalisé depuis ses débuts et franchement, ça donne envie de passer une journée avec lui ! Si vous avez envie d’une immersion, embarquez avec lui pendant 40 minutes sur une vidéo où il explique la protection PHYTOSANITAIRE DE SES VIGNES.  Placomusophilie @phil_caps_42 Un placomusophile = collectionneur de plaques de muselet Instagram > 500 abonnés Il a mis sur son compte Instagram plus de 600 photos de capsules différentes. . . . Le Super Daily est le podcast quotidien sur les réseaux sociaux. Il est fabriqué avec une pluie d'amour par les équipes de Supernatifs. Nous sommes une agence social media basée à Lyon. Nous aidons les entreprises à créer des relations durables et rentables avec leurs audiences. Nous inventons, produisons et diffusons des contenus qui engagent vos collaborateurs, vos prospects et vos consommateurs.

In this special episode of the View, Dr. Deepak Bhatt and Prof. Philippe Gabriel Steg discuss Day 1 of ESC Congress 2019, including objective risk assessment versus standard care for acute coronary syndromes (AGRIS); the relationship between hypoglycemia, cardiovascular outcomes, and empagliflozin treatment (EMPA-REG OUTCOME); and maximum-fixed energy versus low-escalating energy shocks for cardioversion of atrial fibrillation (CHESS).

Since its release in 2019, MyGrower, Greenstone's grower-facing mobile platform, has grown and expanded to meet the needs of AGRIS customers time and time again. Listen in to hear MyGrower's Product Manager discuss what's ahead for for the platform and why it's truly a "no brainer" for AGRIS customers. You'll also hear from Adam Jackson, a merchandiser with TriOak Foods, Inc., about how MyGrower has impacted their business, and what it's like to work with Team Greenstone.

For today’s RealAg Radio show, it’s a true Agronomic Monday! Host Shaun Haney has the following guests: RealAgriculture’s Bern Tobin speaks with Dale Cowan, senior agronomist, and sales manager with AGRIS and Wanstead Cooperatives about soybean planting in the very wet southern Ontario; and, Peter ‘Wheat Pete’ Johnson addresses the very wet weather in Southern... Read More

Vairums no mums jau ikdienā lieto vismaz vienu robotizētu ierīci. Tās mazgā mūsu vietā veļu, tīra grīdas, sniedz konsultācijas par televīzijas vai mobilo sakaru jautājumiem un palīdz iztulkot garu tekstu sekundes laikā. Bez robotiem mūsu dzīve vairs nav iedomājama, taču, attīstoties šai nozarei, aktuāls kļūst jautājums par ētiskas dabas problēmām, ko var radīt roboti un mākslīgais intelekts. Ko atbildēt robotam, kurš izsaka tev draudus un kurš uzņemsies atbildību par pašbraucošu auto, kas izraisījies avāriju – īpašnieks vai ražotājs? Robotikas nozarei attīstoties, aizvien aktuālāki kļūst ētiski jautājumi – kā risināsim šīs un citas problēmas, kuras šodien šķiet vēl tāla nākotne, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Tehniskās Universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Agris Ņikitenko un Latvijas Universitātes profesors, datorzinātņu doktors Leo Seļāvo. "Tildes" radītā mašīntulkošanas programma pārspēj “Microsoft” un “Google” veikumu Valoda pārvērsta matemātiskos terminos – tā varētu dēvēt jauno mašīntulkošanas tehnoloģiju, ko ir izstrādājusi mūsu zintnieku komanda. Šī programma ir datorzinātnieku, tulku un valodnieku kopīgais sasniegums un šī tehnoloģija pārspējusi pat tādu gigantu kā “Microsoft” un “Google” veikumu. Kā šī programma darbojas un cik lielu vārdu apjomu ir jāapstrādā datoram, lai tas momentā spētu iztulkot iedoto tekstu, stāsta uzņēmuma “Tildes” tulkošanas tehnoloģiju biroja vadošais pētnieks Mārcis Pinnis. Pinnis skaidro jauno neironu mašīntulkošanas tehnoloģiju. Ko tad īsti nozīmē neironu tīkli? Neironu tīkli ir mākslīgā intelekta tehnoloģija, kas izstrādāta pēc analoģijas ar cilvēka smadzeņu neironiem. “Tildes” veidotais neironu mašīntulks labāk nekā citas tehnoloģijas uztver teikuma kontekstu, nodrošinot plūstošāku un kvalitatīvāku tulkojumu. “Tilde” ir pirmais uzņēmums pasaulē, kas neironu tīklus izmantojis mazo valodu mašīntulkošanā. „Ja kāds man prasītu, kas ir neironu tīkls, es atbildētu, ka tas ir liels matemātisks modelis. Jo cilvēkiem ir grūti iztēloties, kā vārdus var iespiest matemātiskā modelī,” saka Mārcis Pinnis. Iemesls, kāpēc šī tulkošanas programma tika ierindota starp pagājušā gada ievērojamiem sasniegumiem zinātnē, bija uzvaras starptautiskās mašīntulkošanas sacensībās, pateicoties „Tildes” izstrādātai igauņu-angļu mašīntulkošanas sistēmai. Mūsu eksperti parādīja, ka mūsu mašīntulkošanas sistēmas ir būtiski pārākas pār visiem konkurentiem.  

To start the new year off right and celebrate the 40th year of Agris -  Mike sits down with long-term Agribusiness legend: Dan Berg. They have an intriguing discussion and talk tales of Dan's history with juggling, Disney, a suprising use of payphones, and the evolution of Agris.   Welcome back to Outstanding in the Field, by Greenstone. 

Decembra zinātnieka portretā - inženieris, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Agris Ņikitenko. Ierīces, kas atvieglotu dzīvi, cilvēce radījusi jau no seniem laikiem, taču, pateicoties industriālajai revolūcijai un līdz ar to straujai mašīnu un tehniskās nozares attīstībai, 20. gadsimts iezīmēja jaunu posmu vēsturē – robotizāciju. Šodien roboti ne tikai atvieglo ražošanas procesu, automātiski regulē dažādas tehniskas sistēmas un palīdz mums ikdienas darbos, bet arī ļauj droši novērst piesārņojuma sekas, doties izlūkos karadarbības zonās un pat iepazīt jaunas planētas. Agra Ņikitenko profesionālā darbība saistīta ar robotiem un robotikas risinājumu radīšanu. Savulaik Agris radījis pirmo robotu Latvijā, šodien ir autors gan barības piestūmējam lopu barošanā un arī citiem unikāliem risinājumiem. Kādas nozares satiekas robotu izstrādē un kāpēc mums vajag robotus, vai drīz robots spēs arī pieņemt lēmumus un iesaistīties diskusijā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Tehniskās Universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras asociētais profesors Agris Ņikitenko.  

Latvijas tehnoloģiju giganti sakaru un apraides jomā šobrīd ir jaunas tehnoloģijas revolūcijas gaidās - 5G jeb piektās paaudzes tīkla ieviešana jau ir uz sliekšņa, solot lielāku un ātrāku apraidi, iespēju tīklā saslēgt vairāk ierīces, vienlaikus samazinot enerģijas patēriņu un izmaksas, kā arī iespēju attīstīt tādas jomas, kā e-veselība, autonomā braukšana un viedo pilsētu izveide. Kas tad īsti ir 5G, kādus labumus tas sola un kāpēc tas ir jo īpaši aizraujošs zinātniekiem un arī pilsētplānotājiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro VAS "Elektroniskie sakari" projektu vadītājs Neils Kalniņš. Droni varēs palīdzēt ugunsgrēku gadījumā Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku komanda kopā ar «Latvijas Mobilā telefona» pārstāvjiem izstrādājuši datorredzes un datordzirdes risinājumu, kas palīdzēs apsekot plašus mežu ugunsgrēkus, kā arī varēs tikt izmantots pazudušu cilvēku meklēšanai un citiem mērķiem. Izveidotais prototips – drons – aprīkots ar video un infrasarkanās gaismas kamerām, kā arī audio sensoriem, un tas tika izmēģināts Valdgales (Talsu novadā) šovasar notikušā meža ugunsgrēka teritorijā. Latvijas Mobilā telefona inovāciju projektu vadītājs Armands Meirāns un Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas profesors Agris Ņikitenko.

Labāki implanti, kas ļautu cilvēkiem uzlabot veselību, kā arī īpašs saldējums kā vesela zinātne. Raidījumā Zināmais nezināmajā tiekamies ar Kārli Agri Grosu, kurš ikdienā pēta dažādu ortopēdijā izmantojamu materiālu īpašības, bet brīvajā laikā rada jaunas garšas saldējumam, kura kristālu veidošanos apguvis Itālijā. Vai abām šīm nozarēm ir kas kopīgs, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Neorganiskās ķīmijas institūta vadošais pētnieks, Biomateriālu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs Kārlis Agris Gross.

As more agribusinesses consolidate through mergers & acquisitions, new opportunities arise for growth.  This episode contains interviews with three people who are familiar with mergers and acquisitions. The first segment is with Rich Reynertson, Managing Director of Cultura Technologies Grain & Oil Seeds business, who in part, is responsible for acquisitions. The middle segment is with Tracy Curtis, Implementation & Support Manager at Greenstone Systems, who helps AGRIS clients succeed when they merge and acquire businesses. The third and final segment is with Travis Antonsen, Producer Marketing Manager at Agtegra Cooperative, who recently went through a very large and successful merger. These guests discuss what it takes to not only survive, but to thrive in and after a merger or acquisition.

Izmirstošā Eiropa? Vēstures gaitā Eiropas iedzīvotāju skaits samērā ilgi saglabājis pārējai pasaulei līdzīgu dinamiku, pakāpeniski pieaugot, piedzīvojot atsevišķus krituma periodus, bet paliekot vidēji 15% robežās no pasaules kopējā iedzīvotāju skaita. Nozīmīgākas svārstības šai proporcionālajā ainā vērojamas aptuveni pēdējos piecsimt gados. Līdz ar jauno laiku sākumu tehnoloģiju un sociālo procesu attīstība izraisīja proporcionāli straujāku iedzīvotāju skaita pieaugumu tieši Eiropā, kas sevišķi pamanāms uz pārējās pasaules fona kļuva 19. gadsimtā. Pirms simt gadiem eiropieši veidoja apmēram 28% no planētas iedzīvotāju kopskaita, bet kopā ar Eiropas izcelsmes iedzīvotājiem citās pasaules daļās noteikti pārsniedza trešdaļu. Laikā starp 19. un 20. gs. vidu tieši Eiropa bija lielākais migrācijas resurss pasaulē, šais laikā šķiroties vismaz no 50 miljoniem iedzīvotāju un nodrošinot nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu tādos kontinentos kā Ziemeļamerika un Austrālija. Taču 20. gadsimtā divi postoši pasaules kari un vispārējā dzimstības samazināšanās tendence sociālo un kultūras procesu ietekmē strauji mainīja iepriekšējo gadsimtu tendences. Iedzīvotāju skaits Eiropā zaudēja līdzšinējo pieauguma tempu, kamēr vairākas citas pasaules daļās tas sāka augt straujāk. Sarunā piedalās demogrāfs Ilmārs Mežs, RTU profesors Agris Ņikitenko un žurnālists Aivars Ozoliņš. Attīstība Armēnijā Pēdējās nedēļas notikumi Armēnijā iezīmējušies ar strauju un daudziem negaidītu attīstību, un komentētājiem daudzviet pasaulē likuši tos jau pievienot postpadomju telpas „krāsaino” revolūciju reģistram. Ja pagājušās nedēļas vidū šķita, ka bijušajam prezidentam un jaunizceptajam premjeram Seržam Sargsjanam ar parlamenta vairākuma un prezidenta Armena Sarkisjana atbalstu izdosies saglabāt varas pozīcijas par spīti masu protestiem, tad pirmdiena atnesa ziņas, ka premjers Sargsjans atkāpies no amata. Opozīcija svinēja uzvaru, taču pēc pāris dienām sarunas starp pozīciju un opozīciju par jaunās valdības izveidi nonāca strupceļā un ielas atkal piepildījās protestētājiem. Nu jau viņu prasības saistās ar ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Koreju dialogs Kad pirms nepilniem 65 gadiem noslēdzās Korejas karš, starp abām karojušajām pusēm tika noslēgts tikai pamiera līgums, un teorētiski Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja joprojām ir karastāvoklī. Arī praktiski Korejas pussala ir viens no militarizētākajiem planētas reģioniem ar augstu konflikta potenciālu. Tāpēc paziņojumi pirms rītdien gaidāmās Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna un Dienvidkorejas prezidenta Muna Džeina tikšanās, ka sarunās varētu apspriest mierlīguma noslēgšanu, izraisījuši dzīvu starptautisku interesi. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka, politologa Māra Andžāna vērtējums..  

Helene is a licensed psychic with the city of Salem, Massachusetts. Helene is a multi-dimensional Psychic Medium and Reiki Master who is able to "hear", "see", and connect to many Realms. Each connection is more proof to Helene that Love never dies and that Love alone is the most powerful force in all Universes. Clients are touched by her integrity and ability to relay messages of hope and healing. Helene is also a trance-channeler and powerful conduit of both the energy and "voice" of Divine Realms. Connect with Helene for a reading or visit her at one of her groups and classes; many of which are held at her "homebase" of A Higher Balance Healing Center in Salem. http://www.angelslighthouse.com/index.html   Please do your best to share our content,  flood our content where ever and how ever you can. Please Donate on the website listed below if you can it is the only way we stay on the air. become a member & be informed www.latenightinthemidlands.com Become an LNM insider & subscribe for details go to http://www.latenightinthemidlands.com/page/about-subscriptions