Podcasts about organiz

V Jihlavě se konal Branný závod seniorů. Účast byla hojná a nadšení veliké. Závodily i celé rodiny, podmínkou byl alespoň jeden člen starší šedesáti let v družstvu. Organizátoři připravili i speciální disciplíny pro vnuky.

Raidījuma uzmanības fokuss Āzijas virzienā. Ķīnā aizvadīts Šanhajas sadarbības organizācijas samits jeb "autokrātu festivāls" Tjaņdzjiņā. Nemieri Indonēzijā neļauj tās prezidentam doties vizītē uz Ķīnu. Aktualitātes pasaulē analizē atvaļinātais vēstnieks Gints Jegermanis, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas Studiju centra pārstāvis Kristofers Kārlis Krūmiņš. Autokrātu rudens? Teju katrā preses slejā, kas šajās dienās veltīta mēnešu mijā notikušajam Šanhajas Sadarbības organizācijas samitam Ķīnas ostas pilsētā Tjaņdzjiņā, tiek piesaukta „jauna pasaules kārtība”. Organizācija tika dibināta 2001. gadā kā sadarbības platforma starp Ķīnu, Krieviju un piecām kādreizējām padomju Vidusāzijas republikām. 2017. gadā organizācijai pievienojās Indija un Pakistāna, 2023. gadā – Irāna, 2024. gadā – Baltkrievija. Ir vēl vesela virkne valstu Eirāzijas telpā, kas atrodas ar organizāciju pastāvīga dialoga attiecībās, un ja pirmās pāris desmitgades šī valstu sasaiste bija drīzāk simboliska, tad pēdējos gados aina sāk mainīties. Šīgada samits ir plaši apmeklēts, un bez pastāvīgo dalībvalstu vadītājiem klāt ir arī tādas starptautiskajā politikā aktuālas figūras kā Turcijas prezidents Erdogans, Azerbaidžānas prezidents Alijevs, Armēnijas premjerministrs Pašinjans, Malaizijas premjerministrs Anvars Ibrahims un citi. Pasaules mediji citē samita namatēvu, Ķīnas kompartijas un valsts līderi prezidentu Sji Dzjiņpinu sakām, ka pašreizējā pasaule piedzīvo turbulenci, starptautiskās attiecības regulējošā sistēma „nonākusi krustcelēs” un tās dalībniekiem jābūvē jauna, „taisnīgāka un līdzsvarotāka”. Ar to, acīmredzot, jāsaprot pasaule, kurā krietni mazāka būtu tradicionālo Rietumu loma un svars. Pirmoreiz Pekina Šanhajas sadarbības organizācijas ietvaros lēmusi atbalstīt savus partnerus ar piešķīrumiem 280 miljonu dolāru un aizdevumiem miljarda un četrsimt miljonu apjomā. Kā ļoti nozīmīga tiek atzīmēta Indijas premjerministra Narendras Modi klātbūtne samitā, kas iezīmē manāmu attiecību uzlabošanos starp Indiju un Ķīnu, kuras katalizators nepārprotami bijusi Savienoto Valstu administrācijas svaidīšanās ar tarifiem abu šo valstu virzienā. Indijas gadījumā visai nesaudzīgo 50% tarifu ieviešanas motīvs bijusi Krievijas naftas iepirkšana, un šajā sakarā tiek izcelti samita kuluāru fotomirkļi, kuros sirsnīgi smaidot un rokas spiežot redzama trijotne – Sji, Modi un Vladimirs Putins. Vismaz ārēji no Rietumu līderu loka izraidītais Kremļa diktators šķiet atradis sev jaunu kompāniju, kuru viņa agresora un domājamā kara noziedznieka reputācija nesatrauc. Kā nozīmīgākie starp samita iezīmētajiem sadarbības virzieniem tiek atzīmēta arī perspektīva kopīgas attīstības bankas dibināšana un sadarbība mākslīgā intelekta attīstības un regulācijas jomā. Daudzi samita dalībnieki palikuši Pekinā arī pēc pasākuma beigām, lai piedalītos plašajās Otrā pasaules kara noslēguma 80. gadadienas svinībās. Indonēzijas tauta ielās Indonēzija ir iedzīvotāju skaita ziņā ceturtā lielākā valsts pasaulē un lielākā arhipelāga valsts, kuras teritorija sastāv no 17 000 salu un saliņu. Līdz pat pagājušā gadsimta beigām šī valsts vairāk nekā trīsdesmit gadus bija diktatūra, pēc tam pārtopot prezidentālā republikā ar ļoti plašām valsts galvas varas funkcijām un pamatos unitāru pārvaldes modeli, tomēr samērā plašu reģionālo pārvaldes institūciju autonomiju. Tiek atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē valstī atkal pastiprinājušās antidemokrātiskas tendences, sevišķi pēc pašreizējā prezidenta, atvaļinātā ģenerāļa Prabovo Subianto nākšanas pie varas pagājušogad. Tagadējais valsts galva īsti neuzticoties civilajai pārvaldei un uzskatot, ka īstu efektu varot panākt tikai ar militāru kārtību. Armija tiekot palielināta, pie kam šobrīd lielākoties ar savdabīgiem „darba dienesta” bataljoniem, kuru kareivji nodarbojoties ar tādām bruņotajiem spēkiem gluži neraksturīgām funkcijām kā medikamentu un lauksaimniecības produktu ražošana. Martā tika pieņemts likums, kas atļauj militārpersonām ieņemt virkni amatu civilajā sfērā. Uz šī fona pagājušonedēļ valstī uzliesmoja protesti, kuru konkrētais iemesls ir parlamenta deputātiem piešķirtās dāsnās privilēģijas, tai skaitā kompensācijas par mājokļa īri galvaspilsētā Džakartā, kas desmit reizes pārsniedz minimālās algas lielumu. Jau sākotnēji notika demonstrantu sadursmes ar policiju, kur viena puse laida darbā akmeņus, otra – asaru gāzi un ūdensmetējus. Eļļu ugunij pielēja starpgadījums piektdien, kad policijas bruņumašīna demonstrācijas laikā sadūrās ar kurjera motociklu un tā vadītājs gāja bojā. Pēc tam pūlis vairākās provinces pilsētās ielauzās valdības ēkās un policijas iecirkņos, ēkas izdemolēja un aizdedzināja; tāpat tikuši postīti un dedzināti autobusi, metro stacijas un cita infrastruktūra. Izlaupītas un izdemolētas vairāku politiķu, arī finanšu ministres dzīvesvietas. Nekārtībām ir vēl vairāki upuri, tai skaitā trīs cilvēki gājuši bojā nemiernieku izraisītā ugunsgrēkā, vienu vīrieti pūlis piekāvis līdz nāvei, kļūdaini noturot par slepenpolicijas virsnieku. Policija līdz šim arestējusi vairāk nekā tūkstoti nemiernieku. Prezidents Prabovo, kurš nemieru dēļ atcēlis plānoto vizīti Ķīnā, paziņojis, ka pret postītājiem un laupītājiem varas iestādes vērsīšoties ar visu nepieciešamo bardzību, tomēr solījis arī apcirpt tautas kalpiem piešķirtās dāsnās kompensācijas. Tā esot neierasta piekāpšanās no atvaļinātā ģenerāļa puses. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Essi kann im Urlaub nicht richtig abschalten. Obendrein hat sie dann auch noch ein schlechtes Gewissen. Eine Psychologin kennt Wege, mit denen wir unsere Gedanken ein bisschen zur Ruhe bringen – vor und in den Ferien.**********Ihr hört: Gesprächspartnerin: Essi, schafft es im Urlaub oft nicht abzuschalten und hat ein schlechtes Gewissen deswegen Gesprächspartnerin: Romana Dreyer, Arbeits- und Organisationspsychologin Gesprächspartner: Arno Prähler, Sprecher der DAK, die den Urlaubsreport in Auftrag gegeben hat Autor und Host: Przemek Żuk Redaktion: Ivy Nortey, Christian Schmitt, Neneh Sanneh Produktion: Christiane Neumann**********Quellen:Forsa (2024). Sommerurlaub 2024. Ergebnisse einer repräsentativen Befragung.Kühnel, J. & Sonnentag, S. (2011), How long do you benefit from vacation? A closer look at the fade-out of vacation effects†. J. Organiz. Behav., 32: 125-143.Bloom, J., & Geurts, S. & Kompier, M. (2012). Vacation (after-) effects on employee health and well-being, and the role of vacation activities, experiences and sleep. Journal of Happiness Studies. 14.Hübner, M., Lechleitner, P. & Neumayr, G. (2022). Effects of a one-week vacation with various activity programs on well-being, heart rate variability, and sleep quality in healthy vacationers—an open comparative study. BMC Public Health 22, 2435.Speth, F., Wendsche J. & Wegge, J. (2023). We Continue to Recover Through Vacation!. European Psychologist, 28(4), 274-287.Alle Quellen findet ihr hier.**********Mehr zum Thema bei Deutschlandfunk Nova:Beziehung: Warum im Urlaub oft so viele Emotionen hochkommenReisen: Wie wir mit wenig Gepäck auskommenReisetypen: Wenn wir den Urlaub genau durchplanen**********Den Artikel zum Stück findet ihr hier.**********Ihr könnt uns auch auf diesen Kanälen folgen: TikTok und Instagram .**********Meldet euch!Ihr könnt das Team von Facts & Feelings über Whatsapp erreichen.Uns interessiert: Was beschäftigt euch? Habt ihr ein Thema, über das wir unbedingt in der Sendung und im Podcast sprechen sollen?Schickt uns eine Sprachnachricht oder schreibt uns per 0160-91360852 oder an factsundfeelings@deutschlandradio.de.Wichtig: Wenn ihr diese Nummer speichert und uns eine Nachricht schickt, akzeptiert ihr unsere Regeln zum Datenschutz und bei Whatsapp die Datenschutzrichtlinien von Whatsapp.

Hosť podcastu: MÁRIA REHÁKOVÁ, organizátorka Slovenského dňa kroja Hovoríme o tomto jedinečnom podujatí – ako sa zrodilo, ako vyzerá tento deň, spomíname Marínu Kraľovičovú a krojovanú bábiku, či Štefana Nosáľa.  Aké boli začiatky, zápis do Slovenskej knihy rekordov? Aký má ona vzťah k folklóru a krojom? Ako ju v tomto duchu vychovávali rodičia a starí rodičia? Kniha Slovenský deň kroja je tak trochu rodinnou kronikou, mapuje prvých 7 ročníkov podujatia a v druhej je to prechádzka po 40 obciach Slovenska za tradíciami a folklórom. Majú dnešní mladí záujem o folklór a kroje? Čo obec, to iný kroj...ale dokonca v rámci obcí majú rozdiely a je krásne, že sa to uchováva. 

Today's episode is about Červený Kameň castle in Slovakia. In the Slovak lesson, you will learn a few words from my festival vocabulary. You will also learn how to ask “How do I learn about this? “ in Slovak. At the end of this episode is the information about the festival LETOBranie in Červený Kameň castle. Episode notesIn today's episode, I'm talking about Červený Kameň castle in Slovakia. In the Slovak lesson, you'll learn a few words from my festival vocabulary. You will also learn how to ask “How do I learn about this? “ in Slovak. At the end of this episode, you can find my info about the festival LETOBranie in Červený Kameň castle.Slovak lesson1.    história hravo (playful history)2.    pestrý program (varied program)3.    hradná expozícia (castle exhibition)4.    pútavé dejiny (engaging history)5.    divadelné predstavenie (theater performance)6.    šermiari v kostýmoch (fencers in costumes)7.    mozgové závity (brain twists => to think hard)8.    skvelé ceny (great prices)9.    hradné netopiere (castle bats)10. nočné kino (night cinema)11. filmové ukážky (film screenings)12. Ako sa o tom dozviem? (How do I learn about this?)23. august 2025 - LETObranie je tu pre všetkých, ktorí milujú históriu, leto a dobrú zábavu. Organizátori pripravili naozaj pestrý, multižánrový program, ktorý len tak niekde nezažijete. Nech sa páči, zabavte sa!1.    Módne prehliadky (Fashion shows) - Portréty šľachticov a šľachtičien v hradnej expozícii, to je hotová módna prehliadka. Pripravte sa spoznávať pútavé dejiny odievania celkom zblízka.2.    Dejiny divadlom (History through theater) - O dejinách sa dá rozprávať, no dejín sa dá aj dotknúť. Napríklad keď pred vami ožijú portréty v podobe interaktívneho divadelného predstavenia.3.    Šermiari Pugiles (Pugiles fencers) - Šermiari zo skupiny Pugiles nešermujú naoko, v kostýmoch, pre parádu. Šermujú autenticky, s plným nasadením síl, presne tak, ako sa šermovalo kedysi, keď pri tom ešte išlo o život.4.    Záhradná párty s La Janou (Garden party with La Jana) - K dobrému LETObraniu patrí tiež dobré jedlo a rovnako dobrý koncert. Postará sa oňho jazzová diva La Jana, ktorá na Červený Kameň prinesie swing, jazz, blues ale aj latino.5.    ČK Kvíz (Červený Kameň quiz) - Čo všetko viete o Červenom Kameni a jeho dejinách? Zistíte to, ak sa zapojíte do súťaže ČK Kvíz, v ktorom sa vám rozhýbu mozgové závity a ešte sa bude hrať aj o skvelé ceny.6.    Noc netopierov (Night of Bats) - Netopiere patria k hradu asi ako duchovia. Rozdiel je v tom, že netopiere na Červenom Kameni dokázateľne existujú. Práve na LETObraní sa o tom môžete presvedčiť osobne.7.    Červený Kameň vo filme (Červený Kameň in movies) - Viete, čo všetko sa točilo na našom hrade? Dozviete sa to vďaka nočnému kinu, ktoré bude pútavou a komentovanou prehliadkou filmových ukážok natočených na Červenom Kameni.Timestamps00:34 Introduction02:32 About Červený Kameň castle05:36 Fun fact 106:41 Fun fact 213:31 Slovak lesson18:51 Letobranie festival in Slovak21:36 Letobranie festival with the English translation26:23 Final thoughtsIf you have any questions, send it to my email hello@bozenasslovak.com. Check my Instagram https://www.instagram.com/bozenasslovak/ where I am posting the pictures of what I am talking about on my podcast. Also, check my website https://www.bozenasslovak.com © All copywrites reserved to Bozena Ondova Hilko LLC

Desátý ročník Mrkvancobraní se koná v sobotu 16. srpna v Polné na Jihlavsku. Organizátoři slibují dobrou zábavu a sladkosti z mrkve. Víc řekli hlavní pořadatelé akce Radim Vaněk a Ladislav Apfelthaler a starosta města Jindřich Skočdopole (Nezávislí pro Polnou) ve studiu Českého rozhlasu Vysočina.Všechny díly podcastu Dobré dopoledne můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Entrevistamos hoy a Manuel López Cano, psicólogo, terapeuta holístico y formador, nos presenta su libro o cuento “Cuando el miedo a ser rechazado organizó el mundo”, un cuento para transformar vidas, un viaje hacia lo esencial. En el espacio "La Botica de Palmira" aprovechamos la entrevista a Manuel para que nos regale un ejercicio sencillo y muy práctico para tener más energía y salud. Noticias para un mundo mejor en la voz de nuestra compañera Sophie...y despedimos este último podcast de la temporada con un cuento muy bonito sobre la tristeza...

“Alga līderību neuzlabo. Vadītājiem jāļauj mācīties vienam no otra.”Tā jaunākajā HR Podcast epizodē sarunājos ar Pārsla Baško, globālo cilvēkresursu un kultūras vadītāju uzņēmumos Printful un Printify.Mēs daudz runājam par līderības attīstību, bet aizvien biežāk redzam plaisu starp to, ko sagaida organizācija un ko spēj vadītājs. Pārsla atklāti runā par spriedzi starp sistēmas loģiku un cilvēcību, par izdegšanu middle management līmenī, un par to, kā autentiskums līderībā ir kļūst par drosmes aktu.Šī saruna par to, kā mainījusies vadītāja loma, kā nepazaudēt sevi laikā, kad viss apkārt prasa ātrāk, vairāk un struktūrētāk, prasa pielāgoties.Vadītājs nav algoritms. Viņš ir cilvēks, kurš ietekmē citus cilvēkus.Alga nemaina līderību. Maina vērtības, piemēri un attiecību kvalitāte.Mācīšanās notiek ne tikai no lektoriem, bet arī – vienam no otra.Šajā epizodē runājām:– Kāpēc līderības prasmes mainās un kāpēc ne visas programmas spēj tām tikt līdzi– Kāds risks slēpjas vadītāju pārmācīšanā bez laika domāt un reflektēt– Kāpēc organizācijai jāveido kvalitat'iva mācīšanās kultūra, kas balstīta nevis tikai zināšanās, bet arī pieredzē– Ko nozīmē būt sistēmas līderim, kurš spēj dzīvot spriedzē starp struktūru un cilvēcību– Kā praktiski atbalstīt middle management līmeni, lai tas nekļūst par organizācijas vājāko posmu

Do Hradce Králové se po roce vrací legendární Ironman. Organizátoři prestižního závodu s nadšením oznámili, že hlavní závod je už oficiálně vyprodaný. Na start všech triatlonových závodů se postaví neuvěřitelných 2 800 sportovců, kteří se chystají překonat sami sebe v náročné kombinaci plavání, cyklistiky a běhu. Všechny díly podcastu Host ve studiu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Do Hradce Králové se po roce vrací legendární Ironman. Organizátoři prestižního závodu s nadšením oznámili, že hlavní závod je už oficiálně vyprodaný. Na start všech triatlonových závodů se postaví neuvěřitelných 2 800 sportovců, kteří se chystají překonat sami sebe v náročné kombinaci plavání, cyklistiky a běhu.

Majitelé veteránů přivezli do Kostelce nad Černými lesy to nejlepší ze svých garáží. Místní motoklub uspořádal už 4. setkání historických vozidel. U kostela na náměstí parkovala stařičká auta, traktory, moped zvaný „kozí dech“ i naleštěné motocykly.

Majitelé veteránů přivezli do Kostelce nad Černými lesy to nejlepší ze svých garáží. Místní motoklub uspořádal už 4. setkání historických vozidel. U kostela na náměstí parkovala stařičká auta, traktory, moped zvaný „kozí dech“ i naleštěné motocykly.

Timpul devoțional nu este doar o rutină, ci respirația sufletului tău. Când începi ziua cu Dumnezeu, gândurile se limpezesc, inima capătă pace, iar pașii tăi au direcție. Nu lăsa agitația să fure ce e mai important — dă-I lui Dumnezeu ce e mai bun, nu ce rămâne.

Epizóda 11 zo série 41 v ktorej José a Janči sa rozprávajú s Timom o umelej inteligencii a povahe technologických revolúcií. Prihláste sa na odber a zdieľajte so svojimi priateľmi.   Tento podcast môžete podporiť na: Zabudnuté Cesty - Patreon

En primer lugar asistiremos a la presentación del proyecto EST Canarias, en el marco del cual Eslovaquia participa en la construcción del Telescopio Solar Europeo. Organizado por la Academia Eslovaca de Ciencias un día informativo que pretendía acercar a las empresas del país este proyecto, con la intención de que participasen en él. Hablaremos con responsables del ministerio de Educación y de la propia Academia Eslovaca de Ciencias. A continuación, y ahora que estamos en época de vacaciones, les ofrecemos de nuevo un segmento en el que les hablábamos del bajo número de empresas que en Eslovaquia tienen, entre los beneficios asignados para sus empleados y trabajadores, la concesión de días extra de vacaciones anuales, por encima de lo marcado por la ley. Y observaremos la diferencia que hay en ello con la República Checa…

MECHA se formó en 1969. Denunciaba el racismo de sus "compañeros gringos". El Black Power los influyó. Organizó alianzas con afroamericanos y asiático-americanos. Presenta Jose M Corrales. t.me/EnfoqueCritico (https://t.me/EnfoqueCritico) debateafondo@gmail.com @EnfoqueCritico_ facebook.com/DebateAFondo facebook.com/josemanuel.corrales.750/ / @enfoquecritico Instagram enfoquecritico Mastodon @EnfoqueCritico@masto.es Bluesky @enfoquecritico.bsky.social

Třetí ročník hudebního festivalu Rubicon na sebe strhnul pozornost nejen středoevropské kulturní obce. Už na začátku dubna se začalo mluvit o tom, že největší jméno v line-upu by tentokrát mohl být Kanye West vystupující pod nickem Ye. Zvěsti se vyplnily a hra s pozorností hudebního světa vstupuje do další fáze. Co všechno by znamenalo vystoupení Ye na Slovensku?

3. jūlijā Dzintaru koncertzālē notiks jau trešais starptautiskais jauno operdziedātāju galā koncerts, kurā Lihtenšteinā dibinātā labdarības fonda „Sic itur ad astra” (“SIAA foundation”) stipendiāti muzicēs Latvijas Nacionālās operas galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Pirmais koncerts Latvijā notika 2017. gada augustā Latvijas Nacionālajā operā, otrais - pirms diviem gadiem izskanēja Dzintaru koncertzālē. Trešajā ar Festivāla orķestri uzstāsies: mecosoprāns Eglė Wyss (Lietuva), baritons Romanas Kudriašovas (Lietuva), soprāns Fan Zhou (Ķīna), tenors Lian Wang (Ķīna), soprāns Sandra Sarikovaite (Lietuva), mecosoprāns Léontine Maridat-Zimmerlin (Francija) un bass Msimelelo Mbali (Dienvidāfrika). Par gaidāmo notikumu stāsta diriģents Mārtiņš Ozoliņš un Baltijas koncertu aģentūras menedžere Marija Graudiņa. Mārtiņš Ozoliņš: Vasaras pasākumi vienmēr ir ar īpašu garšu. Organizācija, kas veicina jauno solistu attīstību - starptautiskais Luksemburgas labdarības fonds - izvēlējusies perspektīvus jaunos dziedātājus no dažādām valstīm un ved viņus pie mums. Ir liels prieks redzēt, dzirdēt jaunas balsis un iepazīt jaunus cilvēkus. Šī attīstība no gada uz gadu dod daudz ko gan pašiem dziedātājiem, gan mūsu publikai, kas var iepazīt jaunus vārdus, ko agrāk vai vēlāk mēs varbūt redzēsim arī uz lielo opernamu skatuvēm. Kāda būs programma, kā vakars kopumā muzikāli veidosies? Dzintaru koncertzāle ir brīnišķīga vieta, arī laikapstākļus sola skaistus. Opermūzika brīvā dabā - tam ir īpaša garša un publikai tas patīk. Mūsu opernamā bieži vien vasaras laikā mēs cīnāmies ar bezgaisu, krēslu ērtumu vai neērtumu, bet tur ir akustiskās priekšrocības, savukārt Dzintaru koncertzālē ir dabas klātbūtne. Tās ir divas atšķirīgas lietas. Par programmu - šādos koncertos, kur ir daudz solistu, tā ir raiba, krāšņa un daudzveidīga, sākot no Mocarta un Verdi un beidzot ar Štrausu, Ofenbahu un Kālmānu. Bet gribētu akcentēt, ka arī šeit ir interesanti darbi, kas Latvijā tik bieži neskan - šis tas no Rosīni operas “Bruskino kungs”, Masnē “Herodiāde” - tie ir nosaukumi, kas varbūt ir svešāki ikdienas lietošanā, tā kā tas arī mums ir interesants un izziņas process. Tur droši vien balsis var īpaši parādīties. Jā, domāju, tāds arī ir uzdevums, ka jaunie dziedātāji meklē un atved kaut ko tādu, kas varbūt ir ārpus ierastā un klasiskā. Vai būs īpašs Festivāla orķestris? Jā, tas būs vasaras festivāla orķestris, kur liela daļa, protams, ir Operas mūziķi, kas līdzīgi šādos opermūzikas festivālos piedalās visā Latvijā, un šis ir pirmais koncerts kopš atvaļinājuma sākuma. Tas palīdz mūziķiem uzturēt formu. To varbūt neizmanto visi mākslinieki, bet tie, kam ir interese, piedalās šādos koncertos.

Zástupca šéfredaktora Denníka N, Marek Chorvatovič a editor a komentátor, Filip Obradovič v rozhovore s Braňom Bezákom hovorili aj o tom, či máme priveľa politických strán, aký veľký problém má Jaroslav Naď, a ako chce Robert Fico vyhrať budúce voľby.

Konflikta eskalācija starp Izraēlu un Irānu ir izsaukusi daudzu pasaules valstu bažas par plaša mēroga kara izcelšanos. Latvijas hokeja izlasē nosaukti pirmie seši spēlētāji olimpiskajām spēlēm. Rīgas Zoo tīģerēniem šodien pusgads - iedzīvotāji var balsot par meiteņu vārdiem. Valsts drošības dienests aizturējis partijas «Stabilitātei!» līderi Rosļikovu. Organizētu grupu tur aizdomās par naudas atmazgāšanu aptuveni pusmiljarda eiro apmērā. “Viltojumu no oriģināla kļūst arvien grūtāk atpazīt, tādēļ vajadzīgs izglītošanas darbs”, tā secināts jaunajā kampaņā "Esi oriģināls - viltojums maksā dzīvību!".

Organizátor Pohody Michal Kaščák minulý rok zažil veľmi náročný priebeh festivalu, prišla však obrovská vlna solidarity vrátane zbierky a finančnej pomoci, z ktorej bol najprv v rozpakoch. V podcaste hovoril o tom, prečo sa rozhodol vycestovať na Ukrajinu a čo stojí za iniciatívou Slovenské srdce. Na záver prezradil, aké zmeny prinesie nový ročník Pohody a na čo sa môžu návštevníci najviac tešiť.V Mimóze s Michalom Kaščákom sa (ne)dozviete:1:38 – čo si pamätá z branných cvičení;4:30 – ako trávil čas v poslednom období;6:52 – či cíti pokles záujmu o kultúrne akcie;9:50 – ako zvládol minuloročný ťažký priebeh festivalu Pohoda;11:10 – prečo bol v rozpakoch zo zbierky pre Pohodu;13:50 – či sa dá predísť podobným situáciám, aké sa udiali na minulom ročníku;15:30 – akým spôsobom tento rok sprísnia pravidlá na festivale;18:15 – či je vyznávačom alternatívnej medicíny;21:50 – čo hovorí o iniciatíve Slovenské srdce;28:10 – čo si myslí o prítomnosti bazénov na Pohode;39:05 – čo nás tento rok na festivale čaká;41:50 – či sa už teší na aktuálny ročník Pohody;43:45 – aký odkaz má pre divákov.

Hostia: Michaela Grendelová (mediálna odborníčka) a Gábor Asványi (výkonný riaditeľ SOŠV). | Na Slovensku tento týždeň štartuje športové podujatie roka – Majstrovstvá Európy vo futbale hráčov do 21 rokov. Do organizácie je zapojených osem miest, desiatky odborníkov a stovky dobrovoľníkov. Na štadiónoch aj pri televíznych obrazovkách budú tisícky divákov. Aké sú úskalia organizácie veľkého športového podujatia, a ako je Slovensko pripravené na hostenie prestížnych podujatí aj v iných športoch? Téma Kontaktov so Zuzanou Botikovou. | Organizácia veľkých športových udalostí. | Moderuje: Zuzana Botiková; | Kontakty pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. V premiére v pondelok až štvrtok po 20. hodine v Rádiu Slovensko.

Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis šodien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā. Latvija šobrīd ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Divās iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 3,51% vēlētāju. Ukrainas delegācija Vašingtonā lūko nodrošināt militāro atbalstu un sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu Alūksnes puses narkotiku ražotnes lietā. Onkoloģijas centra ēkas rekonstrukcijas projektu noteikti īstenos – tā 3. jūnijā pauda Veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā Vienotība), tiekoties ar Austrumu slimnīcas darbiniekiem.

Divas trešdaļas valsts iedzīvotāju vismaz reizi gadā atvēl kādu lielāku vai mazāku naudas summu labdarībai.  Vai Latvijā varam runāt par zināmu ziedošanas kultūru? Varbūt visu nosaka labs mārketings? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē platformas "Time to Wish" pārstāvis Edgars Zaharovs, "Ziedot.lv" pārstāve Ilze Ošāne un Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. "Latvijā ir ziedošanas kultūra," apstiprina Ilze Ilze Ošāne. "Ziedod.lv" novērots, ka Latvijas sabiedrība ziedo visu gadu, neatkarīgi no sezonas. Ziemassvētku laikā ir vairāk labdarības akciju un tās ir pamanāmākas, bet cilvēki ziedo visa gada laikā. "Ir cilvēki, kas katru mēnesi veic ziedojumus. J ja izskan kādi aicinājumi palīdzēt, cilvēki labprāt atsaucas un ziedojumu apjoms pieaug. Ziedošanas kultūra ir izveidojusies stabila un katru mēnesi cilvēki izvēlas ziedot līdzekļus," gandarīta Ilze Ošāne. Amerikāņu meteorologs un matemātiķis Edvards Lorencs, aprakstot Haosa teoriju, ietvēra tajā koncepciju "Taureņa efekts". Tā būtība - pat niecīgākās izmaiņas sistēmā var izraisīt milzīgas pārmaiņas kādā citā vietā. Šī ideja iedvesmoja Olgu Kazaku pirms 16 gadiem izveidot labdarības biedrību "Taureņa efekts", lai palīdzētu bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Laika gaitā organizācijai radušies arī citi darbības. Ierakstā uzklausā biedrības dibinātāju Olgu Kazaku. Savukārt "Time to Wish" ir jauna platforma, kas veidota, lai satiktos tie, kas vēlas ziedot, un tie, kam ir vajadzības. Organizācija ievieto informāciju par lietām, kas ir vajadzīga, un pat norādes, kur to var iegādāties, ja vajadzīga lieta ir specifiska. Naudas sadalījums labdarībai šobrīd veidojas šādi - lielākais apjoms ir ziedojumi Ukrainai, tad palīdzība dzīvniekiem, slimiem bērniem un palīdzība senioriem.  "Ja skatāmies labdarībā top trīs jomas - tie ir smagi slimi bērni, seniori un dzīvnieki," norāda Ilze Ošāne. "Attiecīgi cilvēki, kas izvēlēsies ziedot dzīvnieku aizsardzība, patversmēm un dzīvniekiem, viņi visdrīzāk neziedos bērniem un senioriem, kā arī otrādi. Ja tev ģimenē ienāk bērns, tu noskaņoties, ka vairāk vēlies palīdzēt šai sociāli jutīgai grupai - smagi slimiem bērniem, jo tu no savas perspektīvas skati, ka man ir mans mazulītis un es zinu, cik grūti ir, ja viņš saslimst, apstājas visa dzīve. Tāpat mums visiem ir mammas, tēti, kas nonāk vecumā, un tad uzreiz empātiski jūti, kā tas ir, kad manam tuviniekam vai kaimiņu vecmāmiņai nav savi bērni un mazbērni, kas var palīdzēt viņai trūkumā. Savukārt jaunie cilvēki, kuriem vēl nav bērnu, tie ir ārkārtīgi izteikti dzīvnieku cilvēki, vai arī, ja tev ģimenē ir suns, kaķis, tad tuvojas absolūts arī dzīvnieku patversmes ziedotājs, jo tu zini, kā tas ir, tu izlaid caur savu ģimeni, caur savu perspektīvu." Edgars Zaharovs stāsta par kādu sadarbības veidu, kas palīdz piesaistīt atbalstu labdarbības organizācijā. "Ir vēl viens interesants veids, kas pie mums tiek mazāk izmantots, bet Amerikā ļoti izplatīts, ka sabiedrībā plaši pazīstamas personas, īpaši iInfluenceri kļūst par kādas organizācijas vēstnieku. Viņi uzņemas atbildību par kādu organizāciju. Kāds influenceris kļūst par kādas organizācijas vēstnieku, uzrunā savus sekotājus, saka: dārgie draugi, es draudzējos ar suņu patversmi, ar bērnu organizāciju, palīdzēsim viņiem kopīgiem spēkiem!" stāsta Edgars Zaharovs. "Viņš aizbrauc, palīdz uztaisīt bildes vai vēl kaut ko. Jo bieži vien ir brīnišķīga organizācija, rūpējas par dzīvniekiem, bet viņiem nav viegli izveidot saturu sociāliem medijiem. Viņi nav profesionāļi tajā jomā, viņi ļoti labi rūpējas par dzīvniekiem, bet viņi nemāk veidot interneta kontentu tik labi, ka to māk darīt influenceri."

Šajā HR PODCAST epizodē kopā ar Air Baltic personālvadības pārstāvēm -  Sabīni Salieti-Rudzīti talantu piesaistes komandas vadītāju un Sandu Bergmani-Behmani personāla vadības un labbūtības biznesa partneri, runājam par to, kā atlases process var veicināt vai novērst diskrimināciju. Sarunā atklājam pilna cikla atlases posmus, dalāmies ar pieredzi par dzimumu stereotipiem aviācijā un diskutējam, kā tehnoloģijas var palīdzēt vai traucēt veidot iekļaujošāku darba vidi.Šī ir viena no četrām sarunām, ko HR PODCAST veido sadarbībā ar Teamdash – platformu, kas palīdz organizācijām ieviest mūsdienīgu, datos balstītu un cilvēkcentrētu atlases procesu.Runājam par to, kā:organizācijā izskatās pilna cikla atlases process un kur visbiežāk rodas “caurumi” komunikācijā,dažādības vadība un dzimumu stereotipi ietekmē pilotu, tehniķu un stjuartu amatu pieejamību,veidojas sabiedrības priekšstati par “piemērotajiem” dzimumiem konkrētās profesijās,uzņēmums praktiski maina šo uztveri ar izglītošanu, iekšējām mācībāmSarunā izskan arī personiski stāsti – par stjuartēm, kas kļūst par pilotēm, par vecāku cilvēku iekļaušanu un par to, kā Air Baltic apzināti strādā, lai dažādības politika nebūtu tikai skaists vārdu savienojums, bet reāla, ikdienas prakse.Šī epizode ir gan profesionāla, gan cilvēciska – tā palīdz ieraudzīt, ka atlase nav tikai procedūra, bet vērtību spogulis, un aicina ikvienu pārskatīt, kādu sabiedrību mēs veidojam ar katru pieņemtu vai noraidītu kandidātu.

¿Dijeron detritus? ¿Dijeron "del dos"? ¿Coprología? Este es su capítulo, porque nos especializamos en eso, en heces o eses. ¿Cómo sabes si eres o no un poponero? Don Jairo continúa viviendo con Checho. ¿Cómo les ha ido? ¿Organizó su primer show en hilos sensuales? ¡Aquí está su bichita! Conviértete en un seguidor de este podcast: https://www.spreaker.com/podcast/los-impopulares--4081707/support.

Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības daba ir vērtība, iedzīvotājiem šķiet svarīgi saudzēt dabu un rūpēties par to, taču cilvēki aktīvi neiesaistās dabas aizsardzībā. Un arī zināšanas par dabu sabiedrībā gadu gaitā samazinājušās. Tā secināts jaunā pētījumā, ko Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LatViaNature" ietvaros veikusi Vidzemes augstskola. Ko iedzīvotāji zina par dabu un saprot par tās aizsardzības praktiskiem pasākumiem? Un kā izpratni par bioloģisko daudzveidību un dabas aizsardzību veicinājusi Latvijas Nacionālā Dabas muzeja izstāde "Kā būtu, ja nebūtu?", kas nesen noslēgusies? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Vidzemes augstskolas profesore, vadošā pētniece Agita Līviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte Maija Medne un Latvijas Nacionālā Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, zooloģe Inta Lange.   Zinātnes ziņas Pētījums liecina, ka Āfriku pamazām sadala karstu iežu mantijas strūkla no Zemes dzīlēm. Pētnieki ir atraduši jaunus pierādījumus tam, ka gigantiskas karsto iežu veidotas mantijas strūklas zem Āfrikas kontinenta izraisa vulkānisko aktivitāti un acīmredzot sadala kontinentu divās daļās. Vai un kā zivis guļ? “Nacionālās ģeogrāfijas” vietne aicina iepazīties ar to, kas ekspertiem ir zināms par zivju miegu. Jaunas kontaktlēcas ļauj cilvēkam redzēt infrasarkano gaismu. Gluži kā no zinātniskās fantastikas, bet cilvēkiem ir radīts jauns veids, kā redzēt infrasarkano gaismu, neizmantojot neērtas nakts redzamības brilles. Pētnieki ir izgatavojuši pirmās kontaktlēcas, kas nodrošina infrasarkano redzi, un šīs ierīces darbojas pat tad, kad cilvēkiem ir aizvērtas acis. Latvijas vides organizācijas: atbalstām vēja enerģiju, taču ne uz dabas rēķina Vēja enerģijas infrastruktūras attīstībai ir jābūt atbildīgai un tā nedrīkst notikt uz dabas vērtību rēķina, uzsver Latvijas vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs”. Organizāciju kopējā pozīcija par vēja enerģijas ieguvi Latvijā aicina politikas veidotājus, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt atbildīgu vēja enerģijas attīstību, kas respektē dabas vērtības un ietekmi uz sabiedrību. Pozīcijas autori: Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Přestože pornografii běžně konzumuje velká část společnosti, zůstávají filmy pro dospělé do velké míry tabuizovaným tématem. Změnit to chtějí organizátoři bruselského Festivalu pornografických filmů. Jejich cílem je odstranit stigma a stud, které pornografii provázejí. Akce se letos v Bruselu konala už počtvrté a je o ni velký zájem.

Přestože pornografii běžně konzumuje velká část společnosti, zůstávají filmy pro dospělé do velké míry tabuizovaným tématem. Změnit to chtějí organizátoři bruselského Festivalu pornografických filmů. Jejich cílem je odstranit stigma a stud, které pornografii provázejí. Akce se letos v Bruselu konala už počtvrté a je o ni velký zájem.Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Prečo by si politici mali vypočuť čo hovorí Český prezident? Organizátori protestov sa stretli na Bradle. Nápis „Zbohom Fico“ niekto ukradol, kto vie prečo?

Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvar liberāļi. Pieaug saspīlējums starp Indiju un Pakistānu. Latvija vienīgā kandidāte no Austrumieronas ANO Drošības padomē. Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Rihards Plūme un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Kanādas liberāļi – par mata tiesu no triumfa 28. aprīlī notikušo Kanādas Parlamenta Pārstāvju palātas vēlēšanu rezultāti, salīdzinot ar priekšvēlēšanu aptauju rādītājiem, īpaši nepārsteidz. Liberālā partija, kopš janvāra nogales piedzīvojusi strauju popularitātes kāpumu, ieguvusi vēlēšanās labāko rezultātu. Iemesls ir ne tikai ilggadējā premjera un liberāļu līdera Džastina Trudo prašanās savlaicīgi aiziet no politiskās avanscēnas, bet arī „Trampa faktors”. Vašingtonas varasvīra šokējošā izrunāšanās par plāniem anektēt Kanādu un kaimiņvalsts eksporta aplikšana ar tarifiem ir saniknojusi kanādiešus, un pretošanās noskaņojums kļuva par jaunā premjera Marka Kārnija vadīto liberāļu priekšvēlēšanu kampaņas vadmotīvu. Nevar gan sacīt, ka trampismam tuvu noskaņu esamība liberāļu galveno konkurentu – Konservatīvās partijas – platformā būtu nākusi šim spēkam ļoti par sliktu. Konservatīvajiem izdevies gūt vairāku desmitgažu laikā izcilāko rezultātu un pieaudzēt mandātu skaitu pat vairāk nekā liberāļiem. Tiesa, deputāta mandāts iet secen konservatīvo līderim Pjēram Pualjēvram. Galvenais zaudētājs šajā situācijā izrādījusies mēreni kreisā Jaunā demokrātiskā partija, kuras frakcija sarukusi par vairāk nekā divām trešdaļām. Partijas līderis Džagmīts Singhs jau paziņojis par atkāpšanos no amata. Trešdaļu mandātu zaudējusi arī frančvalodīgo kanādiešu partija Kvebekas bloks. Tā nu liberāļiem, pēc visa spriežot, pietrūks vien trīs balsu no simt septiņdesmit divām, lai veidotu vairākuma valdību, un, tāpat kā pāris iepriekšējos sasaukumos, arī šajā Kanādai būs mazākuma valdība, kuras atrašanos pie varas noteiks mazāko partiju atbalsts valdošajai. Kvebekas bloka līderis Īvs Fransuā Blanšē aicinājis visus politiskos spēkus vienoties par „pamieru”, kamēr valsts tiek cauri pašreizējiem nestabilajiem laikiem. Kāpēc Latvija grib, bet Melnkalne – nē? Šī gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, kā ik gadu, balsos par piecu jaunu ANO Drošības padomes locekļu apstiprināšanu. Kā zināms, kopumā šai ANO institūcijā darbojas piecpadsmit valstis, no kurām piecas – Savienotās Valstis, Ķīna, Krievija, Lielbritānija un Francija – ir pastāvīgie locekļi, savukārt atlikušās desmit periodiski mainās. Pie tam katram planētas reģionam Drošības padomē rezervēts noteikts vietu skaits. Vienu no divām Austrumeiropas vietām ieņem pastāvīgā locekle Krievija, savukārt uz otru, kuru šajā reizē atbrīvos Slovēnija, pretendē Latvija. Otra sākotnējā pretendente – Melnkalne – savu pieteikumu pirms pāris mēnešiem atsauca. Kā intervijā Melnkalnes laikrakstam „Vijesti” izteicies ārlietu ministrs Ervins Ibrahimovičs, tāds lēmums pieņemts, jo Melnkalnei šobrīd jākoncentrē visi spēki virzībai uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kam darbošanās Drošības padomē var nenākt par labu. Drošības padome ir vienīgā no ANO struktūrām, kura ir pilnvarota izdot dalībvalstīm saistošas rezolūcijas; visām pārējām ANO ietvaros izdotajām rezolūcijām ir rekomendējošs raksturs. Piecu pastāvīgo locekļu statuss ar veto tiesībām saglabājies kopš organizācijas radīšanas Otrā pasaules kara izskaņā, un lielā mērā atspoguļo tā laika ģeopolitisko realitāti, kad galvenās pasaules kara uzvarētājas nodrošināja sev īpašu statusu. Kopš tā laika daudz kas mainījies, un jau vismaz vairākas desmitgades četras valstis – Indija, Brazīlija, Japāna un Vācija – izvirza pretenzijas uz Drošības padomes pastāvīgā locekļa statusu, ciktāl Japāna un Vācija sniedz ļoti nozīmīgu finansiālo ieguldījumu Apvienoto Nāciju darbībā, savukārt Indija un Brazīlija aktīvi piedalās ANO militārajās misijās. Tomēr ir vesela grupa pietiekami ietekmīgu valstu, kuras šādai paplašināšanai pretojas. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā arvien skaļāk izskan viedoklis, ka agresorvalsts savu īpašo statusu Drošības padomē nav pelnījusi. Krievijas Federācija kā tāda nekad nav tikusi ievēlēta par pastāvīgo locekli, bet gan ir mantojusi šo statusu no tās priekšgājējas Padomju Savienības. Indija un Pakistāna – milžu rīvēšanās Jau vairāk nekā trīs gadu desmitus Indijas Džammu un Kašmiras pavalstī nenorimst bruņota pretestība valsts centrālajai varai. Savulaik šais zemēs pastāvēja pusneatkarīga monarhija ar ticības ziņā neviendabīgu iedzīvotāju sastāvu, un tad, kad 1947. gadā kādreizējās Britu Indijas vietā tapa Indijas un Pakistānas valstis, kuru pamatā bija iedzīvotāju reliģiskā piederība, Džammu un Kašmira kļuva par strīdus ābolu. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados islāma kaujinieki, kuri cīnās par provinces pievienošanu Pakistānai, sāka piekopt terora metodes. Vienu šādu asiņainu ekscesu Indija piedzīvoja 22. aprīlī, kad vairāki ar automātiskajiem ieročiem bruņoti vīri ieradās tūristu iecienītā lokācijā, vispirms atklāja haotisku uguni, pēc tam nošķīra atsevišķi vīriešus un sāka noskaidrot viņu reliģisko piederību. Tos, kuri nebija apgraizīti un nezināja arī norunāt Dienvidāzijā populāru islāma lūgšanas frāzi, nošāva. Pavisam dzīvību zaudēja 26 cilvēki, starp kuriem bija arī viens Nepālas pavalstnieks un viens vietējais iedzīvotājs, musulmanis, kurš mēģināja nepieļaut izrēķināšanos. Šis ir asiņainākais terora akts Indijā kopš 2008. gada islāma teroristu uzbrukumiem Mumbajā. Sākotnēji atbildību par 22. aprīļa slaktiņu uzņēmās kaujinieku organizācija „Pretestības fronte”, kura gan dažas dienas vēlāk savu paziņojumu atsauca. Savukārt Indijas varasiestādes jau nākamajā dienā pēc notikušā paziņoja, ka saziņa rādot teroristu saistību ar Pakistānas slepenajiem dienestiem. Indija izraidīja vairākus Pakistānas diplomātus un atsauca savējos no Islāmābādas, slēdza sauszemes robežu, anulēja vīzas daļai Pakistānas pilsoņu un pārtrauca izsniegt jaunas. Sevišķi nopietni tiek uzlūkota Indas ūdeņu vienošanās darbības apturēšana. 1960. gadā noslēgtā starpvalstu vienošanās regulē Indas upes un vairāku tās pieteku ūdens resursu izmantošanu. Upju iztekas atrodas Indijā, bet galvenā ūdeņu izlietotāja ir Pakistāna, sevišķi lauksaimniecībai, kas veido gandrīz ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta un vairāk nekā trešdaļu darbavietu. 24. aprīlī gar Indijas un Pakistānas demarkācijas līniju Kašmirā sākās apšaudes ar strēlnieku ieročiem, kam dažas dienas vēlāk pievienojās arī artilērija. 28. aprīlī Pakistānas aizsardzības ministrs Asifs Havadža paziņoja, ka Indijas uzbrukums Pakistānai esot nenovēršams. Pastāv bažas, ka laikā, kad pārējai pasaulei citu rūpju gana, briest nopietna eskalācija starp divām kodolvalstīm Āzijas dienvidos. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Dvaja zo siedmich umelcov hovoria prečo 28 dní protestovali pred Slovenskou národnou galériou, aj o tom ako vnímajú jeho výsledok a reakciu ministerky kultúry. V rozhovore s Oliverom Rehákom hodnotia aj výberové konanie na riaditeľa SNG a vysvetľujú, prečo už nežiadajú o granty.

Před více než 10 lety založil firmu, která od té doby uspořádala přes 37 tisíc kvízů. On sám tři tisíce z nich odmoderoval. Pomohl v Česku rozšířit zábavu, která je velmi populární například v Anglii nebo mnoha jiných zemích, ale u nás si cestu k popularitě v té době teprve hledala.Přece jen jsme zemí, kde do hospod vždycky chodilo hlavně pít pivo. Ale to se mění, mimo jiné i díky kvízům. Dnes se jich v celé republice v hospodách či klubech odehrávají každý týden stovky. Jak to funguje? Kteří lidé tuhle zábavu vyhledávají a jaké jsou tajné ingredence opravdu dobrého kvízu? Petr “Kiimy” Molík je člověk, který zná odpovědi. Nebo by je aspoň měl znát. Vystudoval dvě vysoké školy, jeho první byznys byla firma vyvíjející mobilní aplikace a dnes se věnuje skoro výhradně kvízům a všemu kolem nich. Příjemný poslech!

Magazín o zdravém životním stylu. Poslouchejte Šarm:00:44 Rozhovor s herečkou Simonou Stašovou06:01 Módní trendy s Jitkou Šedovou jsou určené především mužům10:05 Umělou inteligencí vytvořené nitrooční čočky pomáhají v hradecké fakultní nemocnici 14:55 Jaký vliv má hromadění věcí na naši psychiku19:18 Expert na etiketu Daniel Šmíd odpoví na vaše dotazy24:34 Kosmetický rádce představí nejnovější úpravy obočí27:40 Nový ročník ankety Šarmantní osobnost roku

Privítali sme u nás milú návštevu zo Slovenska! Iva nám prišla porozprávať ako funguje nočný sexlife v Bratislave, kde organizuje Kinqy events. Čo ju najviac stresuje ľudí pred sexparties a čo je pre ňu pri organizácii najdôležitejšie? Sú mužské outfity na sexparties ťažšie zohnateľné alebo iba sa niektorí muži boja extravagancie?Iva má pochodené aj Berlínske kluby, Viedeň i pražskú scénu, takže aj tipy na akcie zazneli. Zistíte kam sa vydáme za zábavou toto leto ;)Na herohero časti samozrejme zablúdime do časov keď som Ivu videla 2. x a bolo to pri sexe. A samozrejme ZASE sa pídime po radách ako zbaliť ľudí na swingers?Vymenili sme si poznatky z kitkatu a pomenovali si koncept solo wankers!Podcastové aplikace nám nic neplatí. Moc vám děkujeme za odběry, díky nim můžeme fungovat.

Hoy nos enfocamos en temas relacionados con la gestión de los prestamos y créditos, la gestión emocional de momentos difíciles y la importancia de la buena organización en un hogar, una sociedad y una empresa. Compartimos otros aspectos clave de las finanzas personales y corporativas. En este Ep #212 con algunos conceptos clave que definen una mejora constante. Mi invitado Ramiro Reyes----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tradiční soutěž Vesnice roku v Olomouckém kraji čelí nízkému zájmu obcí. Loni se přihlásilo pouze sedm vesnic, což ohrozilo samotné konání soutěže v regionu. Přitom vítězové jednotlivých kategorií mohou získat finanční odměny ve statisících korun.

Pieminot starptautisko Sieviešu dienu, stāsts par pirmajām Latvijas sociāli aktīvajām sievietēm. Latvijā sievietes apvienoties sabiedriskās organizācijās sāka pēc Pirmā pasaules kara, kad bija spiestas pārņemt karā zaudēto vīriešu pienākumus, un secīgi arī uzstāt uz savām tiesībām. Vēsturnieces Ineta Lipša un Aiga Bērziņa-Kite šobrīd gatavo Latvijas  Sieviešu organizāciju padomes dibināšanas simtgadei veltītu izdevumu Latvijas Nacionālajā arhīva avotu sērijā. Grāmatā būs apkopoti gan tā laika sieviešu organizāciju protokoli, gan arī tiek veidota biogrāfiska vārdnīca par tajos minētajām sievietēm.  Sieviešu dienu svinēt sāka Amerikas Savienotajās valstīs, 1909. gadā tolaik Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. Gadu vēlāk, jau Otrās internacionāles VIII kongresa ietvaros Kopenhāgenā notikušajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosināja sākt svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu. Latvijā starptautisko sociālistisko sieviešu dienu sāka svinēt 1924. gadā, to svinēja marta beigās, nenosakot konkrētu datumu. Šai dienā tika rīkotas sieviešu masu sapulces, kuras organizēja Latvijas Sociāldemokrātu un strādnieku partijas sieviešu centrs ar Klāru Kalniņu priekšgalā. Iedibinātā tradīcija turpinājās līdz 1935. - 40. gadam, kad pamazām visas partijas Latvijā tika aizliegtas, un secīgi – arī to rīkotie pasākumi. Mans vārds ir Anda Buševica, un es svinu Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu, jo saskatu tajā jēgu. Padomjlaikā iedibinātais 8. marts ir tā diena, kad es pieminu savas dzimtas un arī Latvijas vēstures stiprās sievietes. Un mums ir ko svinēt. Šogad aprit simtgade kopš pirmās Latvijas sieviešu konferences un Latvijas sieviešu organizāciju padomes dibināšanas. Šim notikumam veltīts Latvijas universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta gada garumā Siguldas novadā rīkotais pasākumu cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku”. Bet gada noslēgumā Latvijas Nacionālā arhīva avotu sērijā plānots izdot Latvijas Sieviešu organizāciju padomes protokolus  (1925-1940) ar zinātniskajiem komentāriem un biogrāfisku vārdnīcu. Pie šī izdevuma strādā divas Latvijas Nacionālā arhīva pētnieces – Aiga Bērziņa-Kite un Ineta Lipša, kuras tad nu arī aicināju uz sarunu. Viena no sadaļām Latvijas Nacionālā arhīva avotu sērijas topošajā izdevumā, ir  biogrāfiskā vārdnīca par visām Latvijas Sieviešu organizāciju padomes protokolos   minētajām sievietēm. Izdevuma autores Ineta Lipša un Aiga Bērziņa Kite paraugam atsūtījušas šķirkli par vienu no redzamākajām sievietēm politiķēm – Bertu Pīpiņu. Dzimusi 1883. gadā. Codes Spārniņos rentnieka ģimenē, mācījās Bauskā Beķera proģimnāzijā. Ģimnāzijas izglītību nepabeidza, jo vajadzēja pelnīt iztiku. Taču ar iegūto izglītbu pietika, lai viņa varētu strādāt par guvernanti, un tādā veidā aizceļoja uz Harkivu Ukrainā, vēlāk Berlīni, Vācijā, visurs izmantojot pašizglītības un izglītojošu kursu apmeklējuma iespējas. Pēc atgriešanās Latvijā laulība ar literatūras kritiķi, latviešu sociāldemokrātiskās preses redaktoru Ērmani Pīpiņu-Vizuli ievērojami uzlabo viņas sociālo statusu. Berta Pīpiņa ir trīs bērnu māte, pēc vīra nāves 1927. gadā pārņem arī viņa uzņēmējdarbību, paralēli ieņemot dažādus politiskus amatus. Bertas Pīpiņas biogrāfijā patiesi pārsteidz daudzpusība. Taču Ineta Lipša uzreiz arī norāda, ka Bertas Pīpiņas stāsts nav gluži tipisks savam laikam. Latvijas Sieviešu organizāciju padomes veidošana tika uzsākta 1925. gada vasarā, bet lēmums par šādas organizācijas izveidi tika apstiprināts Pirmajā Latvijas sieviešu konferencē, kas notika 1925. gada 26.–27.septembrī. Šogad atzīmējam šīs organizācijas dzimšanas simtgadi, lai arī oficiāla statūtu izstrāde un organizācijas reģistrēšana Rīgas apgabaltiesā ieilga līdz par 1929. gadam. Tā darbojās līdz 1940. gadam, kad autoritārā režīma apstākļos tās darbība tika izbeigta.

„Vláda Roberta Fica to so Slovenskom vzdala, chce byť súčasťou ruského sveta. No my Slováci cítime, že svoju krajinu si nedáme, nenecháme ju len tak v okupácii“, rozpráva Marián Kulich z občianskeho združenia Mier Ukrajine, ktoré stojí za zbierkou na muníciu pre Ukrajinu. „Podporou ukrajinských vojakov držíme frontovú líniu čo najďalej od nás“, dodáva.Občianska zbierka na pomoc Ukrajine prekročila hranicu piatich miliónov. V čase, keď premiér tej istej krajiny vyhlasuje, že„Slovenská republika nebude podporovať Ukrajinu ani finančne ani vojensky“. A v Bruseli si kladie podmienky a hrozí vetom masívnej európskej pomoci pre napadnutý suverénny štát. A hoci päť miliónov nie je ani len kvapkou v mori zastavenej americkej pomoci vo výške desiatok miliárd, vďačnosť jej konkrétnych adresátov jej dáva viac ako zmysel. Napríklad vďaka odmínovacej Božene môžu bezpečne vstupovať na polia a obrábať zem, či pozornosť vyjadrená vo finančnom dare dáva silu ísť ďalej, ako to pred časom v tomto podcaste povedala Ukrajinka Anna-Mária Romančuk. Čo a kto a aký príbeh sa skrýva už za piatimi miliónmi „občianskych“ eur, ktoré pomáhajú napadnutým Ukrajincom? Pozrieme sa na to s Mariánom Kulichom z občianskeho združenia MierUkrajine, ktoré stojí za zbierkou. „Spúšťačom bolo víťazstvo Smeru vo voľbách vďaka masívnej podpore ruskej dezinformačnej scény. Začali vládnuť a vyhlásili, že sa napadnutej Ukrajine nepomôžu brániť. Začali sme premýšľať, ako vieme my občania vyslať jasný signál, že budeme pri Ukrajine do jej víťazstva“, spomína Marián Kulich. Ruský mier je podľa neho pre Ukrajinu okupáciou a naša vláda len opakuje ruský naratív. To „Rus raz odíde“, čo sme počuli od ministra obrany Roberta Kaliňáka, je podľa Kulicha vo veľkom kontraste s tým, čo sa dá vidieť na Ukrajine. „Ruská okupácia je pre Ukrajincov genocída“, vysvetľuje. Dva dni cesty autom od nás je podľa Mariána Kulicha reálna vojna. „Sme veľmi blízko toho, kde Rusko ničí ten náš svet, v ktorom žijeme a poznáme ho. Ničí našu bezpečnosť a pocit slobody“, ilustruje situáciu. Zbierka na muníciu pre Ukrajinu je podľa Kulicha prejavom nielen našej pomoci, ale aj postoja, že sme po boku našich partnerov. „Lebo to, čo robí premiér Fico, akým spôsobom komunikuje, je vytrhnávaním Slovenska z nášho hodnotového ukotvenia. (Zbierkou) dávame signál partnerom v EÚ, v susednom Česku, že budeme stáť pri Ukrajine. Napriek tomu, že naša vláda hľadá spoluprácu iba s Ruskom.“V podcaste si môžete vypočuť aj Kulichovu virtuálnu konfrontáciu s Robertom Ficom a jeho názormi. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

„Vláda Roberta Fica to so Slovenskom vzdala, chce byť súčasťou ruského sveta. No my Slováci cítime, že svoju krajinu si nedáme, nenecháme ju len tak v okupácii“, rozpráva Marián Kulich z občianskeho združenia Mier Ukrajine, ktoré stojí za zbierkou na muníciu pre Ukrajinu. „Podporou ukrajinských vojakov držíme frontovú líniu čo najďalej od nás“, dodáva.Občianska zbierka na pomoc Ukrajine prekročila hranicu piatich miliónov. V čase, keď premiér tej istej krajiny vyhlasuje, že„Slovenská republika nebude podporovať Ukrajinu ani finančne ani vojensky“. A v Bruseli si kladie podmienky a hrozí vetom masívnej európskej pomoci pre napadnutý suverénny štát. A hoci päť miliónov nie je ani len kvapkou v mori zastavenej americkej pomoci vo výške desiatok miliárd, vďačnosť jej konkrétnych adresátov jej dáva viac ako zmysel. Napríklad vďaka odmínovacej Božene môžu bezpečne vstupovať na polia a obrábať zem, či pozornosť vyjadrená vo finančnom dare dáva silu ísť ďalej, ako to pred časom v tomto podcaste povedala Ukrajinka Anna-Mária Romančuk. Čo a kto a aký príbeh sa skrýva už za piatimi miliónmi „občianskych“ eur, ktoré pomáhajú napadnutým Ukrajincom? Pozrieme sa na to s Mariánom Kulichom z občianskeho združenia MierUkrajine, ktoré stojí za zbierkou. „Spúšťačom bolo víťazstvo Smeru vo voľbách vďaka masívnej podpore ruskej dezinformačnej scény. Začali vládnuť a vyhlásili, že sa napadnutej Ukrajine nepomôžu brániť. Začali sme premýšľať, ako vieme my občania vyslať jasný signál, že budeme pri Ukrajine do jej víťazstva“, spomína Marián Kulich. Ruský mier je podľa neho pre Ukrajinu okupáciou a naša vláda len opakuje ruský naratív. To „Rus raz odíde“, čo sme počuli od ministra obrany Roberta Kaliňáka, je podľa Kulicha vo veľkom kontraste s tým, čo sa dá vidieť na Ukrajine. „Ruská okupácia je pre Ukrajincov genocída“, vysvetľuje. Dva dni cesty autom od nás je podľa Mariána Kulicha reálna vojna. „Sme veľmi blízko toho, kde Rusko ničí ten náš svet, v ktorom žijeme a poznáme ho. Ničí našu bezpečnosť a pocit slobody“, ilustruje situáciu. Zbierka na muníciu pre Ukrajinu je podľa Kulicha prejavom nielen našej pomoci, ale aj postoja, že sme po boku našich partnerov. „Lebo to, čo robí premiér Fico, akým spôsobom komunikuje, je vytrhnávaním Slovenska z nášho hodnotového ukotvenia. (Zbierkou) dávame signál partnerom v EÚ, v susednom Česku, že budeme stáť pri Ukrajine. Napriek tomu, že naša vláda hľadá spoluprácu iba s Ruskom.“V podcaste si môžete vypočuť aj Kulichovu virtuálnu konfrontáciu s Robertom Ficom a jeho názormi. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

3. martu Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par Savvaļas dienu un šogad īpaši izceļ investīcijas un ieguldījumus sugu atjaunošanā. Raidījumā skaidrojam, vai dabas aizsardzība ļauj arī pelnīt, ne tikai liek investēt. Bieži dzirdam sakām, ka dabas un vides aizsaradzība un klimata mērķu izpilde ierobežo peļņu un prasa lielas investīcijas, tomēr pētījumi norāda, ka zaļās darbavietas un zaļā ekonomika jau šobrīd nodrošina ekonomiskus ieguvumus. Vai dabai un klimatam saudzīga saimniekošana ir savienojama ar peļņu un jaunām darbavietām? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē ekonomists Mārtiņš Danusēvičs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektors, vides zinātnieks Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks, un Edvards Kušners, Latvijas Bankas ilgtspējas vadītājs.   Indikatorsugas Latvijas dabā, kas liecina par tīru vidi „Ir augi, kas var vienlīdz labi jūtas gan kopmītnēs, gan pieczvaigžņu viesnīcās, un ir tādi, kuri spēj dzīvot tikai luksusa klases apartamentos,” tā, runājot par tiem augiem, kas dabā sastopami tikai bioloģiski un ekoloģiski  augstvērtīgās vietās, teic savvaļas augu eksperte Linda Uzule. Iztaujājam viņu par labas vides indikatoriem augiem Latvijas dabā. "Izlics tīras vides indikators ir Ziemeļu upes pērlene," jau sarunas sākumā min eksperte. Lai arī saruna ir par augiem, tomēr tas ir pirmais, kas kā indikatorsuga tīrai videi dabā nāk prātā Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE IP LatViaNature" ekspertei Lindai Uzulei. Jāpiebilst, ka Ziemeļu upespērlene piesārņojuma dēļ jau ierindota teju izmirstošu dzīvnieku sugu sarakstā. Un dabas eksperti tur slepenībā tās dažas upes Latvijā, kur šī gliemene mīt, lai pērļu kārotāji tai nedzītu pēdas un tādejādi neiznīcinātu vēl atlikušos eksemplārus mūsu upēs. Bet  kā jau pieteikumā minēts, tad saruna būs par augiem, tām indikatorsugām Latvijas dabā, kas liecina par tīru vidi. Ja runa ir pa ūdenstilpju augiem, tad tās nav baltās ūdensrozes, kas liecina, ka vide ap šiem skaistajiem ziediem ir tīra. Linda Uzule sagrauj  šo mītu. Patiesībā tie ūdensaugi, kuri signalizē par tīru ūdeni, salīdzinot ar pieminēto balto ūdensrozi, ir izmēros krietni mazāki un necilāki pēc izskata. Tos var atpazīt tikai ļoti vērīgi dabas vērotāji. Piemēram, smalkā najāda - smilgas resnuma kātiņš ar nelielu izspūrušu garenu lapu pušķīti galā. Audziņš mazs, bet ļoti nozīmīgs Latvijas ezeros.    

ASV kopā ar Krieviju nobalso pret ANO rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā. Bundestāga vēlēšanās uzvar kristīgie demokrāti. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Bundestāga vēlēšanu spožums un posts Nav piepildījušās bažas, ka Īlona Maska un viceprezidenta Vensa klajais atbalsts Vācijas labējiem radikāļiem būs nesis tiem negaidītus panākumus, un ka 23. februārī notikušo Bundestāga vēlēšanu rezultāti šai ziņā varētu būtiski atšķirties no aptauju datiem, ciktāl partijas „Alternatīva Vācijai” vēlētāji varētu slēpt savu patieso izvēli. Aptaujas izrādījušās tuvas patiesībai, un labēji radikālie ieguvuši apmēram tik, cik tika lēsts – nepilnu 21% vēlētāju balsu, kas gan arī ir spožs rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo, un dos Alises Veidelas vadītajam spēkam otru lielāko Bundestāga frakciju. Tomēr vēlēšanu īstenie uzvarētāji, protams, ir mēreni labējie – Vācijas Kristīgi demokrātiskā partija līdz ar tās pastāvīgo satelītu Bavārijas Kristīgi sociālo partiju. Pat bez īpaši liela vietu skaita pieauguma, kristīgie demokrāti atguvuši Bundestāga lielākās frakcijas statusu. Smagākos zaudējumus vēlēšanas nesušas līdzšinējās valdošās koalīcijas partijām. Sociāldemokrāti zaudējuši vairāk nekā divas piektdaļas mandātu, zaļie – apmēram ceturtdaļu, bet liberālā Brīvo demokrātu partija vispār nav tikusi pāri piecu procentu barjerai un palikusi ārpus parlamenta. Tāpat dažu procenta simtdaļu tikšanai Bundestāgā pietrūcis kreisi populistiskajai Zāras Vāgenknehtas savienībai, kurai balsis atņēmusi tai ideoloģiski tuvā bet daudz vecākā un iesakņotākā Kreisā partija. Rezultātā ir radīti visi priekšnoteikumi t.s. Lielās koalīcijas – kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu tandēma – izveidei, ciktāl kopā šīm partijām ir trīssimt divdesmit astoņas no sešsimt trīsdesmit Bundestāga vietām. Atkrīt bažas par to, kā klātos, ja vajadzētu piepulcināt koalīcijai vēl trešo partneri, kas, visdrīzāk, būtu zaļie, kam ar kristīgajiem demokrātiem ir krietni daudz nesaskaņu. Pēc visa spriežot, vācieši atkal tiks pie valdības, kāda tiem bija lielāko daļu kancleres Merkeles valdīšanas laika. Tomēr centriskajiem spēkiem nav iemesla ļauties politiskam apmieram. Visa kādreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorija, ar teju ģeogrāfisku precizitāti, ir kļuvusi par radikālo partiju dominances zonu. Tikai kādreizējā Rietumberlīnē un Potsdamas apkārtnē vēlētāji balso par kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem, savukārt kādreizējā Berlīnes mūra rajonā – par zaļajiem. Tikām lielākā daļa Austrumberlīnes, Erfurte un Leipcigas dienviddaļa ir par Kreiso partiju, bet visa pārējā Austrumvācija – par „Alternatīvu Vācijai”. Var piebilst, ka šajās zemēs ir arī manāmi zemāka vēlētāju aktivitāte. Vai „Amerikas laikmeta” beigas? 24. februārī Apvienoto Nāciju organizācijā notikušais vēl pirms pāris mēnešiem būtu neiedomājams – Savienotās Valstis balsojumā nostājās pret saviem gadu desmitiem uzticamajiem partneriem Rietumos un ieņēma klaji prokremlisku pozīciju. Sakarā ar trešo gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja balsoja par Eiropas valstu izstrādātu rezolūciju, kas nosodīja Krieviju kā agresorvalsti un pieprasīja Ukrainas teritoriālā veseluma atjaunošanu. Savienoto Valstu vēstniece Dorotija Šeia, savā uzrunā deklarējusi nepieciešamību izbeigt asinsizliešanu, balsoja kopā ar Krieviju un tās satelītiem un sabiedrotajiem. Rezolūcija gan ar balsu vairākumu tika apstiprināta, taču vēlāk savu, Kremlim labvēlīgo variantu, Vašingtona izdabūja cauri Apvienoto Nāciju Drošības padomes balsojumā. Pēdējo dienu fundamentālo pavērsienu Savienoto Valstu līdzšinējās politikas kontekstā ļoti izsmeļoši un precīzi raksturojis raidsabiedrības MSNBC komentētājs Lorenss O'Donels. Savā 24. februārā komentārā viņš pauda: „Donalds Tramps šodien iegāja vēsturē. Un šodiena kļuva par dienu, kas paliks ar neslavu prezidentūras vēsturē, jo šodien Donalds Tramps formāli atmeta nostāju, ko katrs Amerikas prezidents ir ieņēmis, kopš Franklins Delano Rūzvelts kaldināja amerikāņu uzvaru Otrajā pasaules karā, – Brīvās pasaules līdera nostāju. Katrs nākamais prezidents līdz Donaldam Trampam pildīja šo lomu, īpaši jau Apvienoto Nāciju Organizācijā. Ik dienu visā Apvienoto Nāciju vēsturē Amerikas prezidenta vēstnieks Apvienotajās Nācijās vienmēr nostājās brīvības pusē. Amerikas Savienotās Valstis ANO balsoja kopā ar pasaules brīvajām nācijām pret pasaules visnežēlīgākajām diktatūrām, kas gandrīz vienmēr nozīmēja balsošanu pret Padomju Savienību. 21. gadsimtā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal sāka pārvērst Krievijas valdību par diktatūru, Amerikas Savienoto Valstu līderība Brīvajā pasaulē nozīmēja ANO nostāties pret Krievijas agresiju. Kad Krievija tieši pirms trim gadiem iebruka Ukrainā, ANO pieņēma sešas rezolūcijas pret Krievijas agresiju. Un ASV līdz pat šodienai ikreiz balsoja kopā ar Brīvo pasauli pret Krievijas karu pret Ukrainu. Šodien ANO kārtējo reizi apstiprināja rezolūciju, kas nosoda Krievijas karu pret Ukrainu. Un pirmo reizi vēsturē ASV nestāvēja brīvības pusē. Pirmo reizi vēsturē ASV Apvienotajās Nācijās balsoja kopā ar diktatoru pret Brīvo pasauli. Donalds Tramps Apvienoto Nāciju Organizācijā balsoja kopā ar Vladimiru Putinu. No šodienas, ja ir kāds Brīvās pasaules līderis, tad tas nav Amerikas Savienoto Valstu prezidents.” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Ne vienā vien valstī pēdējā laikā cilvēki ir izgājuši ielās, paužot savu attieksmi pret valdošo varu un valstī notiekošo. Vācija, Serbija, Gruzija un Slovākija. Vietumis protesti ir devuši kādus rezultātus, vietumis, šķiet, pagaidām nē. Tomēr jebkura neapmierinātība valdošo varu uztrauc. Kāpēc vienā valstī ar protestiem kaut ko var panākt, citā - nē? Raidījumā Divas puslodes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Uldis Ķezberis. Gruzija – nervu un izturības cīņa Partija „Gruzijas sapnis” pirmoreiz nāca pie varas 2012. gadā, toreiz koalīcijas sastāvā un pozicionējot sevi kā kreisi centrisku, proeiropeisku spēku. Kopš 2016. gada tā ir vienīgā valdošā partija ar vairākumu Gruzijas parlamentā un šobrīd kontrolē arī teju visas pašvaldības. Partijas dibinātājs un kādreizējais premjerministrs Bidzina Ivanišvili oficiāli ieņem „Gruzijas sapņa” goda priekšsēdētāja amatu, taču tiek pamatoti uzskatīts par faktisko partijas un lielā mērā arī valsts vadītāju. Pamazām partijas politikā iezīmējās arvien pamanāmāka tendence tuvināt Gruziju Kremlim, kam līdztekus notika varas koncentrēšanas process. Kā spilgts indikators bija t.s. Ārvalstu aģentu likums – attiecīgā Krievijas likumdošanas akta līdzinieks, kuru valdošā partija, par spīti sabiedrības protestiem un valsts prezidentes Salomes Zurabišvili opozīcijai, tomēr izdabūja līdz likuma statusam 2024. gada maijā. Pagājušā gada oktobrī Gruzijā notika kārtējās parlamenta vēlēšanas, kurās „Gruzijas sapnis”, saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem, ieguva vairākumu. Opozīcijas partijas, liela daļa sabiedrības un prezidente Zurabišvili attiecās atzīt vēlēšanu rezultātus, norādot uz daudziem pārkāpumiem. Ļaudis izgāja ielās, pieprasot atkārtotas, starptautiski novērotas vēlēšanas. Vara vērsa pret protestētājiem policijas spēkus, kuru rīcība ar laiku kļuva arvien brutālāka. Fiksēti simtiem aizturēto piekaušanas, spīdzināšanas un aplaupīšanas gadījumu. Sākotnēji protestu kustības centrā bija prezidente, taču viņas pilnvaru termiņš beidzās gada nogalē, un viņas vietā stājās valdošās konjunktūras ieliktenis, agrākais futbolists Miheils Kavelašvili. Atbildot uz Eiroparlamenta rezolūciju, kas pieprasīja atkārtotu vēlēšanu sarīkošanu, premjers Kobahidze paziņoja, ka Gruzija pārtrauc sarunu procesu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Neskatoties uz varas arvien pieaugošo brutalitāti, protesti turpinās joprojām. Pēdējais valdošā režīma solis ir jauna likumu pakete, kas paredz daudz stingrākus ierobežojumus un bargākus sodus masu protestu dalībniekiem, piemēram, administratīvās aizturēšanas termiņa pagarināšana no 15 līdz 60 diennaktīm un privātas informācijas izplatīšanas pielīdzināšana protesta organizēšanai. Serbija – sabiedrība pieprasa atbildību Pagājušā gada 1. novembrī Serbijas pilsētā Novi Sadā notika traģisks negadījums: nogāžoties nesen renovētas dzelzceļa stacijas betona nojumei tika nogalināti 15 un smagi ievainoti divi cilvēki. Masu pulcēšanās, kas aizsākās kā bojāgājušo piemiņas mītiņi, pamazām pārauga pret varu vērstās demonstrācijās, saistot notikušo ar vispārējo korupcijas un varas funkciju nepildīšanas situāciju. Serbijas Progresīvā partija ir pie varas kopš 2012. gada, sākotnēji kā viena no valdošās koalīcijas, bet kopš 2014. gada kā parlamentārā vairākuma partija. Kopš 2017. gada tās līderis Aleksandrs Vučičs ir valsts prezidenta amatā. Daudzi kā Serbijā, tā ārvalstīs uzskata, ka valstī ir izveidota faktiska vienpartijas nomenklatūra, kas ļauj pie varas esošajiem un tiem pietuvinātajiem nodrošināt sev labumus uz pārējās sabiedrības rēķina. Protesti pret varu notikuši vairākkārt, taču pašreizējie ir ar vēl nebijušu mērogu. To dzinējspēks ir jaunatne, sevišķi jau studenti, kuriem tagad pievienojušies citi, t.sk. zemnieki un motociklistu klubu dalībnieki, kuri ar savu tehniku un braucamrīkiem piedalās automaģistrāļu bloķēšanā. Pie varas esošie šai situācijā izvēlējušies lavierēšanas taktiku, upurējot dažus grēkāžus. Kā pirmais novembra nogalē demisionēja celtniecības ministrs Gorans Vesičs, kurš vēlāk pat uz dažām dienām tika arestēts. Sekoja vēl pāris ministru atkāpšanās, līdz 29. janvārī par savu demisiju paziņoja premjerministrs Milošs Vučevičs. Tas ir pēdējais prezidenta Vučiča upuris cerībā pielabināt sadusmoto sabiedrību. Tāpat viņš solījis publiskot visus ar Novi Sadas nelaimi saistītos materiālus un nevajāt protestu dalībniekus. Tiek atzīmēts, ka šī ir pirmā reize, kad Serbijas līderis šādi piekāpjas protestētājiem. Tajā pašā laikā viņš nācis klajā arī ar biedinošiem paziņojumiem, piemēram, ka viņa partijā ir septiņpadsmit tūkstošus liela lojālistu frakcija, kas devusi slepenu zvērestu līdz pēdējam aizstāvēt savu līderi. Slovākija – prokremlisko spēlīšu rezultāts Protesti Slovākijā sākās pēc tam, kad premjerministrs Roberts Fico 2024. gada nogalē pēkšņi apmeklēja Maskavu, kur tikās ar agresorvalsts vadoni Putinu. Šī tuvināšanās notika paralēli spriedzes pieaugumam starp Slovākijas un Ukrainas valdībām, Fico pārmetot Ukrainai Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšanu un pieprasot to atjaunot. Desmitus tūkstošu protestētāju, kuri ap gadumiju izgāja Bratislavas, Košices un citu pilsētu ielās, tikai vēl vairāk saniknoja premjera apgalvojumi, ka, saskaņā ar Slovākijas izlūkdienesta ziņām, viņus organizējot no ārvalstīm. Faktiski kustības vadības centrs ir organizācija „Mieru Ukrainai”. Protesti joprojām ir mierīgi, taču lozungi nepārprotami prasa valdības demisiju. Aptaujas rāda, ka turpinās varas partiju – Fico pārstāvētās „Virziens – sociāldemokrātija” un pašreizējā valsts prezidenta Petera Pelegrini partijas „Balss – sociāldemokrātija” reitingu kritums. Jau pāris mēnešus populārākā partija Slovākijā ir liberālais opozīcijas spēks „Progresīvā Slovākija”. Nesen, četriem pozīcijas deputātiem pārtraucot darbību varas frakcijā, valdošā koalīcija zaudēja parlamenta vairākumu. Vācija – radikāli labējiem nē! Kā apgalvo Vācijas prese, protestētāju skaits, kuri pagājušajā nedēļā izgāja Vācijas pilsētu ielās un laukumos, esot pārsteidzis pat pašus to organizētājus. Organizētāji apgalvo, ka Minhenē varētu būt sapulcējušies līdz pat 320 000 cilvēku, un neatkarīgi avoti vērtē pūļa lielumu uz vismaz 200 000. Tāpat desmitos tūkstošu mērāmas demonstrācijas pēdējās nedēļās notikušas Hannoverē, Rostokā, Berlīnē, Ķelnē, Hamburgā, Leipcigā un citur. Sanākušie pauž sašutumu par galēji labējās partijas „Alternatīva Vācijai” ietekmes pieaugumu, kas sola tai otro labāko rezultātu 23. februārī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās. Sava daļa nepatikas tikusi arī šobrīd populārākā spēka – Vācijas kristīgo demokrātu – līderim Frīdriham Mercam, ciktāl partija bija iesniegusi Bundestāgā migrācijas likumdošanas grozījumu priekšlikumus, kurus atbalstījusi „Alternatīva Vācijai”, taču Bundestāgs ar nelielu balsu pārsvaru noraidījis. Kā pauž protestētāji, Mercs pārkāpis pēckara Vācijas politikas nerakstīto likumu – nekad neizmantot galēji labējo politisku atbalstu. Tomēr stingrāki imigrācijas noteikumi ir lielas vācu sabiedrības daļas prasība, un Mercs uz pārmetumiem atbildējis, ka nekādā ziņā nav gatavs sadarboties ar radikāļiem valdības veidošanā. Kā zināms, „Alternatīva Vācijai” nokļuva Bundestāgā 2017. gadā uz sabiedrības noskaņojuma viļņa, kuru izraisīja kancleres Angelas Merkeles nepārdomātā migrācijas politika. Pati „Alternatīva” gan cītīgi noliedz, ka tā būtu rasistiska, kur nu vēl neonacistiska partija, norādot, ka tās rindās netrūkst imigrantu pēcteču. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Situace na Slovensku se dál vyostřuje. Na pátek se chystají další demonstrace proti politice premiéra Roberta Fica. Ten obvinil opozici, že připravuje převrat. Opřel se také do českých politiků a médií. Co se na Slovensku děje?  Hostem Ptám se já byl slovenský diplomat, bývalý prezidentský kandidát a člen opozičního Porgresivního Slovenska Ivan Korčok. „V této klíčové situaci pro evropský kontinent, kdy Ruská federace pošlapává úplné základy bezpečnostní architektury, jsme svědky dalšího česko-slovenského rozchodu,“ komentoval aktuální vývoj našich vzájemných vztahů Korčok. „Jako slovenský politik a slovenský diplomat budu vždy stát na straně Slovenské republiky, ale bohužel se dnes ty vztahy dostaly do situace, kdy i Česká republika zvažuje, jaký dopad má zahraniční politika Slovenské republiky, která se mění, která se orientuje na východ a která bere v úvahu ruské zájmy.“Premiér Robert Fico před týdnem opět obvinil Česko, že jeho politici a média zasahují do vnitřních záležitostí Slovenska. Předseda vlády Petr Fiala (ODS) i ministr zahraničí Jan Lipavský (nestr.) jeho tvrzení odmítli.Situace se zároveň stále vyostřuje ve vnitropolitické situaci na Slovensku. Fico nedávno zaútočil na opozici a občanský sektor, které obvinil z přípravy státního převratu. O víkendu pak oznámil, že kvůli tomu bylo na Slovensku zahájeno trestní stíhání. Opozice nařčení odmítla jako absurdní. Fico podle nich ztratil kontakt s realitou. „Z našeho pohledu opozice doba a zejména podoba vládnutí, ignorace rešení základních problémů dávno dozrála na předčasné volby,“ prohlásil Ivan Korčok. Na protest proti Ficově politice budou ve více než 50 městech na Slovensku i v zahraničí v pátek pokračovat protivládní protesty. Organizátoři už naposledy vyzvali premiéra, aby odstoupil. Povedou někam ohlášené protesty a demonstrace? Jak stabilní je aktuálně Ficova vláda? A kam se posunuly česko-slovenské vztahy?--Podcast Ptám se já. Rozhovory s lidmi, kteří mají vliv, odpovědnost, informace.Sledujte na Seznam Zprávách, poslouchejte na Podcasty.cz a ve všech podcastových aplikacích.Archiv všech dílů najdete tady. Své postřehy, připomínky nebo tipy nám pište prostřednictvím sociálních sítí pod hashtagem #ptamseja nebo na e-mail: audio@sz.cz.

Aké zaujímavé udalosti sa stali vo svete ekológie a environmentalizmu za ostatný mesiac? Čo by ste si z tejto problematiky nemali nechať ujsť? Vypočujte si 5 správ z ekológie, ktorým sme sa venovali:Organizácie žiadajú ministerstvo životného prostredia o celoročnú ochranu vlkovPredseda Banskobystrického samosprávneho kraja Ondrej Lunter upozornil, že štát so samosprávami nerokuje o výbere miest pre skládky odpaduV Šuranoch by mala vyrásť továreň na výrobu batérií do elektromobilov, investičný projekt Šurany Industrial Park sa rozširujeNový výskum v oblasti klimatického modelovania vrhá nové svetlo na budúcnosť energetiky Národný park Nízke Tatry povolil zničenie hluchánieho tokaniska

Fico len straší, alebo je pripravený použiť silové zložky. Organizátori protestov odmietajú výroky premiéra, že chcú obsadiť vládne budovy.

Premiér Robert Fico včera počas rokovania o svojom odvolávaní predstavil správu SIS. Hoci je jej obsah utajený, verejnosť už má indície o tom, čo v nej môže byť. V éteri sa objavujú slová ako majdan, odpočúvanie a destabilizácia krajiny.Občianske protesty sú kľúčovým nástrojom demokracie, no ich organizovanie sa údajne ocitlo pod drobnohľadom štátu, dokonca tajných služieb. Premiér Robert Fico hovorí o majdane riadenom opozíciou a tajná služba mala podľa neho zaznamenať aktivity, ktoré údajne smerujú k destabilizácii krajiny. Ohrozenie stability krajiny nespočíva v protestoch, ale v krokoch vlády, tvrdí organizátorka protestov Lucia Štasselová z iniciatívy Mier Ukrajine, ktorá sa ohradila voči naznačovaným zisteniam.Slovenská informačná služba sa ocitla v centre pozornosti po tom, čo premiér Robert Fico v parlamente predstavil správu o údajnom monitorovaní občianskych protestov, ktoré označil za pokusy o destabilizáciu krajiny. Táto téma vyvolala množstvo otázok o úlohách tajnej služby, jej limitoch a možnom zneužití na politické ciele.O úlohách SIS, jej limitoch a o tom, či môže byť zneužitá na politické ciele, budeme hovoriť s bývalým šéfom analytického oddelenia SIS Jánom Mojžišom.Moderuje Zorislav Poljak.

Premiér Robert Fico včera počas rokovania o svojom odvolávaní predstavil správu SIS. Hoci je jej obsah utajený, verejnosť už má indície o tom, čo v nej môže byť. V éteri sa objavujú slová ako majdan, odpočúvanie a destabilizácia krajiny.Občianske protesty sú kľúčovým nástrojom demokracie, no ich organizovanie sa údajne ocitlo pod drobnohľadom štátu, dokonca tajných služieb. Premiér Robert Fico hovorí o majdane riadenom opozíciou a tajná služba mala podľa neho zaznamenať aktivity, ktoré údajne smerujú k destabilizácii krajiny. Ohrozenie stability krajiny nespočíva v protestoch, ale v krokoch vlády, tvrdí organizátorka protestov Lucia Štasselová z iniciatívy Mier Ukrajine, ktorá sa ohradila voči naznačovaným zisteniam.Slovenská informačná služba sa ocitla v centre pozornosti po tom, čo premiér Robert Fico v parlamente predstavil správu o údajnom monitorovaní občianskych protestov, ktoré označil za pokusy o destabilizáciu krajiny. Táto téma vyvolala množstvo otázok o úlohách tajnej služby, jej limitoch a možnom zneužití na politické ciele.O úlohách SIS, jej limitoch a o tom, či môže byť zneužitá na politické ciele, budeme hovoriť s bývalým šéfom analytického oddelenia SIS Jánom Mojžišom.Moderuje Zorislav Poljak.

„Putin nás označuje za nepriateľov, ten Putin, ktorý je vyhláseným vojnovým zločincom. Za týmto Putinom sa vydá premiér Fico. Je to poburujúce, neslušné, drzé. Je to voči obyvateľom Slovenska nebezpečné“, tvrdí Lucia Štasselová z občianskeho združenia Mier Ukrajine, ktoré stojí za aktuálnymi protestami. V stave vyhlásenej občianskej pohotovosti, pripravení však aj na občiansku neposlušnosť. A to všetko pre politiku vlády vedenej Robertom Ficom. Spájaním sa s vojnovým zločincom Vladimírom Putinom majú krajinu - a teda nás - premiér a jeho ľudia zaťahovať do „zóny ohrozenia“. Bezpeční sme však so silnými – Európskou úniou a Nato. Sú našim „ochranným štítom“, ktorý premiér Fico ničí. V skratke manifest občianskeho združenia Mier Ukrajine, ktoré stojí za občianskymi protestmi, ktoré pokračujú aj dnešný piatok – po tých spred Vianoc a po Novom roku. A ak pred Vianocami rezonovalo najmä to „dosť bolo Fica“, aktuálne už zaznievajú obavy rovno o ukotvenie krajiny sformulované do výzvy: „dosť bolo Ruska“. Za oponu organizovania protestov sa pozrieme s Luciou Štasselovou z OZ Mier Ukrajine.„Putin nás označuje za nepriateľov. Ten Putin, ktorý je vyhláseným vojnovým zločincom. Za týmto Putinom sa vydá premiér Fico. Je to poburujúce, neslušné, drzé. Je to voči obyvateľom Slovenska nebezpečné“, tvrdí Lucia Štasselová z občianskeho združenia Mier Ukrajine. „Ak chce niekoho zachraňovať, tak len seba“, opisuje premiérove možné motivácie. Na piatkovom proteste podľa nej zaznejú viaceré požiadavky, popri inom požiadavka na rešpektovanie „transparentného vládnutia“. „Aby sme vedeli, čo premiér či ten ktorý minister idú robiť, prečo, z akého poverenia. Aké stratégie tým napĺňajú“, uvádza Lucia Štasselová. Ak ich premiér a ministri nenaplnia, OZ Mier Ukrajine je pripravené na „občiansku neposlušnosť“. S protestami chcú pokračovať, nateraz na dvojtýždňovej báze. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Dnes je Medzinárodný deň boja proti korupcii. Podľa Organizácie spojených národov je korupcia vážny problém, ktorý oslabuje chudobné aj bohaté krajiny. Ako je na tom Slovensko a náš boj proti korupcii? Ako korupciu vnímajú naši ľudia, naši podnikatelia či zahraniční investori, ktorí ku nám prichádzajú? Ako korupcia škodí ekonomike a ovplyvňuje bezpečnosť našej krajiny?A ktoré inštitúcie sa v tomto boji angažujú a ktoré boju proti korupcii hádžu polená pod nohy? V akej situácii je Úrad na ochranu oznamovateľov, ktorý udelil pokutu ministrovi vnútra Šutajovi Eštokovi a trestným oznámením za to jeho šéfke hrozí minister obrany Robert Kaliňák?Pobavíme sa s predsedníčkou Úradu na ochranu oznamovateľov Zuzanou Dlugošovou a riaditeľkou nadácie Zastavme korupciu Zuzanou Petkovou.