Podcasts about organiz

Organizátoři byli s prvním silvestrovským výstupem a setkáním na Oslednici spokojení a plánují, že ho zopakují i další rok.

Iniciativa Dárek pro Putina patří mezi největší české projekty, které vybírají od veřejnosti peníze pro Ukrajinu. Ty přitom nejdou na humanitární účely, ale na zbraně. Proč jsou Češi stále ochotni posílat na válku tolik peněz?Hostem Ptám se já byl je šéf iniciativy Dárek pro Putina Martin Ondráček.Od spuštění projektu v květnu 2022 iniciativa v několika sbírkách vybrala na zbraně a další vojenské vybavení pro Ukrajinu už víc než jednu miliardu korun. Částka, kterou se každý rok podaří vybrat, navíc stále narůstá. „Máme několik skvělých influencerů. Jako třeba Donalda Trumpa. Když si Donald Trump vzal Zelenského při první návštěvě (v Bílém domě) před novináře, tak nám během sedmi dní přišlo 29 milionů korun. My na datech třeba vidíme i to, když nový předseda Poslanecké sněmovny drží štafle při sundávání (ukrajinské) vlajky,“ popsal Ondráček, kdy se solidarita mezi dárci v Česku zvedá nejvíc.  „Nebo když Rusové trefí, nedejbože, nějaký civilní objekt a někoho zabijí. Spousta lidí to řeší terapeuticky. Vyndá kreditku a udělá něco pro to, aby tu generální nespravedlnost, která se Ukrajině děje, pomohla aspoň trošku napravit,“ dodal.  Iniciativu organizuje Nadační fond pro Ukrajinu. Název Dárek pro Putina ironicky odkazuje na jméno ruského vládce Vladimira Putina, na jehož příkaz v únoru 2022 začala ruská agrese vůči Ukrajině.  Organizátoři iniciativy pořádají sbírky například na protitankové střely či drony. V minulosti pořídili a předali ukrajinské armádě například střelomet RM-70 nazvaný Přemysl za 50 milionů korun, tank T-72 za 30 milionů korun nebo americký vrtulník Black Hawk nazvaný Čestmír, na který lidé přispěli 72,64 milionu korun. Mají organizátoři iniciativy pocit, že zbraně, které posílají na Ukrajinu něco mění? Jak je složité vybírat, od koho je nakoupí? A jak se změní ochota pomáhat Ukrajině s novou vládou, která říká, že chce pomáhat hlavně Čechům?--Podcast Ptám se já. Rozhovory s lidmi, kteří mají vliv, odpovědnost, informace.Sledujte na Seznam Zprávách, poslouchejte na Podcasty.cz a ve všech podcastových aplikacích.Archiv všech dílů najdete tady. Své postřehy, připomínky nebo tipy nám pište prostřednictvím sociálních sítí pod hashtagem #ptamseja nebo na e-mail: audio@sz.cz.

Klimata prognozes, kas nav piepildījušās un ir devušas iemeslu skeptiķiem kritizēt klimatologu darbu. Informācija liecina, ka skepsei tiešām ir pamats. Skaidrs, ka prognozes var būt precīzākas un mazāk precīzas, var būt pavisam kļūdainas, bet svarīgs arī veids, kā ziņas nodot sabiedrībai. Nav jābrīnās, ka daļa sabiedrības kļūst skeptiska, ja pat 20 un 30 gadu senās publikācijās var lasīt tieši tādas pašas draudīgas prognozes, kā tagad. Tikai toreiz tās tika attiecinātas uz daudz tuvāku nākotni. Nākotne pienāca, draudīgās no prognozes nepiepildījās, tā vietā parādās arvien draudīgākas prognozes. Lai arī vispārīgi raugoties, saturisku kļūdu daudzos ziņojumos nav, mulsinoša ir vārdu izvēle un tonis. Tāpēc nav brīnums, ka sabiedrība ir nogurusi. Šoreiz vairāk par starptautisku organizāciju ziņojumiem, kas ar kādu noteiktu domu izplatīti pasaulē, tomēr izrādījušies greizi. Diemžēl arī daļa atbildīgu institūciju ziņojumi ir tādi, ko var saukt par biedēšanu. No vienas puses – ja prognozes vēsta nelāgas lietas, par tām ir jāstāsta, bet paskatoties, kāda ir izvēlēta vēstījuma forma, ir skaidrs, ka šādā veidā noturēt sabiedrības uzmanību nevar bezgalīgi. Piemēram pirms gandrīz 25 gadiem, 2001. gada 21. maijā, Apvienoto Nāciju organizācijas tā laika ģenerālsekretārs Kofi Annans sacīja šādi: "Globālā sasilšana uzskatāma nevis par attālām potenciālām briesmām, bet gan par vistuvākajā laikā iespējamu katastrofu." Šāda frāze, protams, ir interpretējama un uztverama dažādi, bet cilvēkam, kurš savās ikdienas gaitās daudz nesaskaras ar vides jautājumiem, 25 gadi varētu būt par ilgu, lai teiktu, ka globālā sasilšana ir "vistuvākajā laikā iespējama katastrofa". 2001. gadā publicētajā ziņā britu raidsabiedrība BBC vēl piemin, ka Kofi Annans jau iepriekš kā "neveiksmīgu" raksturojis ASV lēmumu noraidīt globālo līgumu par siltumnīcas efektu radošu gāzu izplūdi atmosfērā un paudis cerību, ka Vašingtona grozīs savu viedokli. ASV prezidenta Džordža Buša administrācija uzskata, ka Kioto vienošanās par cīņu pret globālo sasilšanu esot netaisnīga, jo uzveļot nepieņemami smagu nastu ASV ekonomikai, neiesaistot tajā jaunattīstības valstis. ASV lēmums izraisījis asu Eiropas, Japānas, Krievijas, Ķīnas un citu valstu kritiku. Tiesa, jau pēc diviem mēnešiem Krievija pati sāka atteikties no Kioto vienošanās. Tātad jau pirms 25 gadiem aina bija ļoti līdzīga pašreizējai, un arī tagad ANO turpina celt trauksmi par klimata pārmaiņu drīzu katastrofālu ietekmi uz cilvēci. Mēs redzam klimata pārmaiņas, bet vai to var saukt par katastrofu? Var jau būt, ka daļai sabiedrības tā šķiet, bet vai daļai, kas klimata pārmaiņas sevišķi neizjūt savā ikdienā, varētu šķist pārspīlēti gadu desmitiem brīdināt par drīzu katastrofu, kura tā arī nav ieradusies. Ir arī prognozes, kas nav piepildījušās. Tā paša 2001. gada jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas pētnieku grupa, ko tagad mēs pazīstam ar nosaukumu ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome jeb IPCC ziņoja, ka jaunākie aprēķini paredz globālās temperatūras pieaugumu līdz šī gadsimta beigām par 5,8 grādiem. No tik ekstrēma scenārija pētnieki arī ir atteikušies. Pašreizējie scenāriji paredz, ka sliktākajā gadījumā globālā gaisa temperatūra līdz šī gadsimta beigām būs 4 grādus virs pirms industriālā perioda vidējās temperatūras, bet ticamākā versija ir, ka tā būs aptuveni 2,5 grādus virs pirms industriālā perioda temperatūras. 

Vláda ešte ani nezačala rozdávať energopomoc a už musí opravovať chyby. Podpredseda parlamentu za Smer Tibor Gašpar s platom cez sedem tisíc eur pokladá túto pomoc za svoje ústavné právo, no ťažko skúšané domácnosti na severe a východe Slovenska, ktoré kúria drevom, nedostanú zatiaľ nič. Minister práce pochválil že 13. dôchodky seniorom prídu a stále máme aj vlaky zadarmo.Slovensku sa ale medzi tým vôbec nedarí. Ekonomicky upadá a naše rodinné rozpočty čaká po poslednej konsolidácii ťažký rok. Naša ekonomika padla v rebríčku výkonnosti krajín Organizácie pre hospodársku spoluprácu a rozvoj až na posledné miesto.Čo to pre nás znamená? Aký rok nás to vlastne čaká? Budeme mať dosť peňazí na všetky naplánované výdavky? Budú svoje účty stíhať platiť domácnosti? Aké vôbec máme možnosti? Braňo Závodský sa rozprával s ekonómom a bývalým ministrom financií Ivanom Miklošom.

Tento rok k nám už dobehol nejeden ultrabežec a “našu rozhlasovú bežeckú sezónu” ukončíme skutočne veľkolepo. Každý si totiž za svoj cieľ vyberá niečo iné. Niekto potrebuje prebehnúť Himaláje, iný púšťou Gobi. Naši dvaja dnešní hostia majú takisto za sebou rôzne preteky, ale my chceme spomenúť tie, ktoré nie sú ani tak o tom kadiaľ bežíte, ale koľko vydržíte. Hovorí sa, že sú to preteky bez cieľovej pásky. Niekoľko dní bežíte stále dokola. O Backyard Ultra (na FB prosím Big Bear's Bacyard Ultra) sa Michal Herceg porozprával s Patrikom Hrotekom a Milošom Pintravom, ktorý prekonal svoj vlastný rekord a odbehol 80 – 6,7 km dlhých okruhov.

Pětadvacet různých polévek můžete v sobotu 13. prosince ochutnat v zahradě táborského spolkového domu Střelnice. Od 10 do 14 hodin se tam odehraje jubilejní desátý ročník dobročinné akce Polévka, která pomáhá. Organizátorky chtějí pokořit rekord jak v počtu vybraných peněz, tak množství uvařených porcí. Výtěžek letos poputuje na pomoc nevidomým a slabozrakým, opuštěným psům a kočkám a na opravu Vildova mlýna v Jistebnici.Všechny díly podcastu Dopolední host můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Saša Michailidis se ptá Lenky Střítecké z Českobudějovického adventu a starosty městské části Brno-střed Vojtěcha Mencla (ODS). V neděli začal advent a tuzemská města zaplnily vánoční trhy. Jak uspokojit návštěvníky, kteří očekávají tradiční pojetí trhů, ale i ty, kteří nechtějí klasický vánoční cirkus? Jak takové akce inovovat? A jak náročné je udržet kvalitu prodávaného sortimentu a kvalitu doprovodného programu?Všechny díly podcastu Akcent můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Saša Michailidis se ptá Lenky Střítecké z Českobudějovického adventu a starosty městské části Brno-střed Vojtěcha Mencla (ODS). V neděli začal advent a tuzemská města zaplnily vánoční trhy. Jak uspokojit návštěvníky, kteří očekávají tradiční pojetí trhů, ale i ty, kteří nechtějí klasický vánoční cirkus? Jak takové akce inovovat? A jak náročné je udržet kvalitu prodávaného sortimentu a kvalitu doprovodného programu?

Pražské vánoční trhy každoročně přilákají stovky tisíc turistů a zahraniční média je řadí mezi nejkrásnější na světě. Co stojí za jejich úspěchem? Jak náročná je jejich příprava? Podle jakých kritérií se vybírá vánoční strom a jaký je jeho osud po svátcích? Nejen na to odpovídal výkonný ředitel společnosti Taiko Jan Dell. Ptal se moderátor Vojtěch Přívětivý.

Koaličné zmeny vo fungovaní mimovládok dopadli na neziskový sektor v tvrdej miere a odnesú si to najmä tí, čo pomáhajú v oblasti zdravotníctva, sociálnych služieb či vzdelávania. Tvrdí to šéf Komory mimovládnych organizácií Marcel Zajac. Dopady sprísnenia tak smerujú práve do tých oblastí, kde si služby mimovládok objednal samotný štát.Povinné zverejňovanie - neraz už i tak zverejnených zmlúv v Centrálnom registri zmlúv - sprísnené vykazovanie darcov, sprístupňovanie informácií o hospodárení s verejnými prostriedkami, ale najmä vnímanie mimovládok ako raz zahraničných agentov a potom zasa ako akýchsi nekalých lobistov. Tlak vládnej koalície na mimovládny sektor - ako i aktívnu občiansku spoločnosť - už začína prinášať svoje ovocie. Pre neziskovky, ktoré neraz suplujú povinnosti štátu pri starostlivosti o seniorov, umierajúcich, chudobných, marginalizované komunity či ľudí bez domova alebo pri vzdelávaní našich detí či starostlivosti o ich duševné zdravie, sú však plody koaličnej práce veľmi trpké a otvorene povedané aj dosť drahé. Drahé na úkor potenciálu občianskej spoločnosti, ako i možností mimovládneho sektora v rámci služieb vo verejnom záujme.Novelizáciu Zákona o neziskových organizáciách z dielne koaličnej SNS prijal parlament s účinnosťou od prvého júna tohto roka. Je december, uplynulo pol roka a je teda čas zbilancovať plody práce našej vládnej koalície v oblasti mimovládneho sektora - teda tých, ktorí neraz suplujú zlyhávajúci štát pri starostlivosti o našich umierajúcich rodičov či naše deti, naše komunity či ľudí na okraji spoločnosti. Teda presne tam, kde na svoje služby i povinnosti neraz rezignoval i tento náš štát.No a kam sa to vytratila ambícia vlády nasadiť divokému slovenskému lobingu konečne nejaké zákonné a transparentné pravidlá? Mimovládky svoje princípy už predstavili, štát sa však akosi odmlčal. Viac prezradí riaditeľka Via Iuris Katarína Batková.Počúvate Aktuality Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Koaličné zmeny vo fungovaní mimovládok dopadli na neziskový sektor v tvrdej miere a odnesú si to najmä tí, čo pomáhajú v oblasti zdravotníctva, sociálnych služieb či vzdelávania. Tvrdí to šéf Komory mimovládnych organizácií Marcel Zajac. Dopady sprísnenia tak smerujú práve do tých oblastí, kde si služby mimovládok objednal samotný štát.Povinné zverejňovanie - neraz už i tak zverejnených zmlúv v Centrálnom registri zmlúv - sprísnené vykazovanie darcov, sprístupňovanie informácií o hospodárení s verejnými prostriedkami, ale najmä vnímanie mimovládok ako raz zahraničných agentov a potom zasa ako akýchsi nekalých lobistov. Tlak vládnej koalície na mimovládny sektor - ako i aktívnu občiansku spoločnosť - už začína prinášať svoje ovocie. Pre neziskovky, ktoré neraz suplujú povinnosti štátu pri starostlivosti o seniorov, umierajúcich, chudobných, marginalizované komunity či ľudí bez domova alebo pri vzdelávaní našich detí či starostlivosti o ich duševné zdravie, sú však plody koaličnej práce veľmi trpké a otvorene povedané aj dosť drahé. Drahé na úkor potenciálu občianskej spoločnosti, ako i možností mimovládneho sektora v rámci služieb vo verejnom záujme.Novelizáciu Zákona o neziskových organizáciách z dielne koaličnej SNS prijal parlament s účinnosťou od prvého júna tohto roka. Je december, uplynulo pol roka a je teda čas zbilancovať plody práce našej vládnej koalície v oblasti mimovládneho sektora - teda tých, ktorí neraz suplujú zlyhávajúci štát pri starostlivosti o našich umierajúcich rodičov či naše deti, naše komunity či ľudí na okraji spoločnosti. Teda presne tam, kde na svoje služby i povinnosti neraz rezignoval i tento náš štát.No a kam sa to vytratila ambícia vlády nasadiť divokému slovenskému lobingu konečne nejaké zákonné a transparentné pravidlá? Mimovládky svoje princípy už predstavili, štát sa však akosi odmlčal. Viac prezradí riaditeľka Via Iuris Katarína Batková.Počúvate Aktuality Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Nezahualcóyotl (1402–1472) fue uno de los personajes más admirados del México prehispánico. Su nombre en náhuatl significa “coyote en ayuno” o “coyote hambriento”, y fue rey de Texcoco, ciudad aliada de Tenochtitlán, y uno de los grandes sabios, poetas y gobernantes de su tiempo. Rey de Texcoco. Nació en 1402, hijo del rey Ixtlilxóchitl I. A los 15 años presenció el asesinato de su padre por los tepanecas, lo que lo obligó a huir. Años más tarde regresó con el apoyo de los mexicas de Tenochtitlán y reconquistó su reino. Gobernó desde 1431 hasta 1472, convirtiéndose en uno de los tres señores que integraron la Triple Alianza: Tenochtitlán, Texcoco y Tlacopan. Gobernante sabio y reformador. Estableció un sistema de leyes muy riguroso: se cuenta que incluso mandó ejecutar a sus propios hijos por infringirlas. Organizó su gobierno en consejos especializados: justicia, finanzas, guerra, cultura, etc. Se le atribuyen grandes obras de ingeniería como acueductos, jardines botánicos y represas en el Valle de México. Fue uno de los más grandes poetas en lengua náhuatl. Sus poemas tratan temas como la muerte, la fugacidad de la vida, la belleza y el misterio del universo. Algunos de sus poemas más famosos incluyen:“¿Acaso de veras se vive con raíz en la tierra?”“Yo lo pregunto”“Canto de primavera” Aunque vivió en una cultura con sacrificios humanos, Nezahualcóyotl creía en un dios único, invisible, inmaterial, al que llamó Tloque Nahuaque, “el Dueño del Cerca y del Junto”. Mandó construir un templo sin imágenes ni sacrificios, dedicado sólo a la contemplación espiritual. Fue sucedido por su hijo Nezahualpilli. Transformó a Texcoco en un centro cultural comparable a “la Atenas del Anáhuac”. Hoy se le recuerda como símbolo de sabiduría, justicia y arte. Su retrato aparece en el billete mexicano de 100 pesos. Una especie de pez lleva su nombre científico: Xiphophorus Nezahualcóyotl.

Polsko bylo v roce 1985 zemí s přídělovým systémem, kde nesměly svítit neony a kde lidé přestávali věřit, že se kdy dočkají svobody. Právě do této atmosféry přijela americká folková zpěvačka Joan Baez. Sešla se s disidentem Lechem Wałęsou a celkem neplánovaně se tehdy ocitla i v Lublinu. V tehdy ne příliš hezkém a bezpečném městě odehrála svůj nejrychleji zorganizovaný koncert v kariéře. Organizátoři i návštěvníci tehdejšího koncertu se nedávno v Lublinu po 40 letech sešli.

Polsko bylo v roce 1985 zemí s přídělovým systémem, kde nesměly svítit neony a kde lidé přestávali věřit, že se kdy dočkají svobody. Právě do této atmosféry přijela americká folková zpěvačka Joan Baez. Sešla se s disidentem Lechem Wałęsou a celkem neplánovaně se tehdy ocitla i v Lublinu. V tehdy ne příliš hezkém a bezpečném městě odehrála svůj nejrychleji zorganizovaný koncert v kariéře. Organizátoři i návštěvníci tehdejšího koncertu se nedávno v Lublinu po 40 letech sešli.Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Jóvenes y adultos fueron llevados a la manifestación bajo efectos hipnóticos producto de sustancias psicotrópicas, o como se diga; sí, así son los conservadores, recurren a los más extravagantes y oscuros métodos para manipular

Regionální muzeum Kladrubska je kulturní středisko sídlící na náměstí v Kladrubech. Pořádá kulturní akce, zajišťuje chod muzejních a galerijních expozic a poskytuje služby infocentra.

Regionální muzeum Kladrubska je kulturní středisko sídlící na náměstí v Kladrubech. Pořádá kulturní akce, zajišťuje chod muzejních a galerijních expozic a poskytuje služby infocentra.Všechny díly podcastu Náš host můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Stāsta ģeogrāfs, ceļotājs, Latvijas Radio direktors (1995–2005, 2009–2011) Dzintris Kolāts  Gadījumos, kad jums ir kāda sanākšana, jubileja vai citi svētki – it sevišķi laukos, taču var arī Rīgā – organizējot kādas aktivitātes, piemēram, pārgājienu, trasi vislabāk ir izveidot apļa veidā. Jo, pirmkārt, beigu beigās mēs nonākam tajā vietā, no kuras mēs esam startējuši. Tad mēs varam izvadāt savus viesus pa dažādu notikumu vai procesu vietām un galu galā atnākt atpakaļ turpat, kur sākuši. Dažreiz šķiet: nu, šajā aplī vienā malā nekas īpašs nav noticis. Tā nemēdz būt. Tajā vietā, kur jums šķiet, ka viesiem būs garlaicīgi, jūs varat, piemēram, uzrīkot kādu sacensību. Manos pārgājienos, piemēram, ir tā saucamais patriotu skrējiens: pa diviem, sadevušies rokās, skrien 107 soļus – tik, cik Latvijai gadu. Un tas rada lielu jautrību tajā vietā, kur it kā nekā nav. Un otrs: jebkurš klajš lauks, krūmāji vai kaut kas cits šķietami neinteresants īstenībā slēpj sevī daudzus stāstus. Un, mazliet piepušķojot, arī šo it kā ne ar ko neievērojamo vietu tu vari padarīt par ko skaistu, lielisku un atmiņā paliekošu. Tā ka – ja jums ir svētki, organizējiet pārgājienu! Protams, izvērtējiet, cik garu ceļa posmu cilvēki var noiet – divus kilometrus, piecus, desmit vai divdesmit. Un organizējiet to visu aplī. Izdomājiet stāstus – mazliet drīkst piepušķot, daudz ne, bet mazliet ir atļauts. Un es domāju, ka jūsu viesi būs ļoti, ļoti apmierināti. Nevis tā, kā parasti pie latviešiem – kad atnāk, tā tūlīt pie galda un neiet vairs nost līdz tam brīdim, kad brauc projām. Vai arī tiem, kam grūtāk, tos mašīnā ieceļ... Iecels varbūt tāpat, bet līdz tam viņam būs bijis kāds patīkams piedzīvojums. Tātad organizējiet piedzīvojumus aplī, un visi paliks ļoti apmierināti!

251110_politika_Zacharova Celý článok nájdete TU: https://www.teraz.sk/slovensko/zacharova-osn-vyzvala-staty-na-podp/919877-clanok.html . Bratislava 11. novembra (Teraz.sk) – Organizácia spojených národov (OSN) rezolúciou vyzvala členské štáty, aby rok 2026 využili na podporu trvalo udržateľného dobrovoľníctva a slovenská vláda sa k tomuto záväzku prihlásila uznesením. V TASR TV to povedala splnomocnenkyňa vlády pre rozvoj občianskej spoločnosti Simona Zacharová. . OSN vyhlásila rok 2026 za Medzinárodný rok dobrovoľníkov pre udržateľný rozvoj. „Piateho decembra sa zúčastním Valného zhromaždenia OSN, kde budeme predstavovať našu národnú stratégiu,“ konštatovala Zacharová. Koncom roka 2026, prípadne začiatkom roka 2027, by potom podľa nej mal na pôde OSN prebehnúť odpočet aktivít roka....

„(V liste R. Ficovi) som porovnával rok 1977 (podpis Charty'77) – normalizáciu – a dnešnú dobu. Našiel som tie isté charakteristiky: rozklad demokracie, pohŕdanie parlamentnou demokraciou, úsilie o vládu jednej strany – vtedy upevnenie, dnes úsilie opäť získať vládu jednej strany. To je to isté,“ rozpráva Miroslav Lehký, niekdajší vyšetrovateľ zločinov komunizmu.Ocenený za prínos k poznaniu obdobia neslobody a šírenie myšlienok slobody a demokracie. Miroslav Lehký. Niekdajši signatár a hovorca Charty77, ktorému komunistický režim zahatal štúdium teológie. Organizátor tzv. podzemnej univerzity v Bratislave. Po Novembri'89 tajomník Československého resp. Českého helskinského výboru. Neskôr bádateľ komunistických zločinov na Úrade pre dokumentáciu a vyšetrovanie zločinov komunizmu. Spolu s Jánom Langošom zakladal Ústav pamäti národa, z ktorého neskôr na protest proti novému smerovaniu odišiel. A plne sa zaradil do českého Ústavu pre štúdium totalitných režimov. Dnes laureát ceny Ústavu pamäti národa. Ako vidí Slovensko v roku 2025, v čase, keď mu vládna garnitúra siaha na symbol prechodu z neslobody do slobody – na 17. november? A nenachádza paralely s dobou normalizácie zo začiatku sedemdesiatych rokov?„Ak niekto povie, že November vlastne nič nebol, tak buď to bol hlupák bez očí a uší, alebo pokrytec bez morálnych základov a mantinelov, ktorý sa chce mať len dobre,“ hovorí Miroslav Lehký. „A v každom režime sa môžete mať dobre, keď vstúpite do jeho služieb,“ dopĺňa.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

„(V liste R. Ficovi) som porovnával rok 1977 (podpis Charty'77) – normalizáciu – a dnešnú dobu. Našiel som tie isté charakteristiky: rozklad demokracie, pohŕdanie parlamentnou demokraciou, úsilie o vládu jednej strany – vtedy upevnenie, dnes úsilie opäť získať vládu jednej strany. To je to isté,“ rozpráva Miroslav Lehký, niekdajší vyšetrovateľ zločinov komunizmu.Ocenený za prínos k poznaniu obdobia neslobody a šírenie myšlienok slobody a demokracie. Miroslav Lehký. Niekdajši signatár a hovorca Charty77, ktorému komunistický režim zahatal štúdium teológie. Organizátor tzv. podzemnej univerzity v Bratislave. Po Novembri'89 tajomník Československého resp. Českého helskinského výboru. Neskôr bádateľ komunistických zločinov na Úrade pre dokumentáciu a vyšetrovanie zločinov komunizmu. Spolu s Jánom Langošom zakladal Ústav pamäti národa, z ktorého neskôr na protest proti novému smerovaniu odišiel. A plne sa zaradil do českého Ústavu pre štúdium totalitných režimov. Dnes laureát ceny Ústavu pamäti národa. Ako vidí Slovensko v roku 2025, v čase, keď mu vládna garnitúra siaha na symbol prechodu z neslobody do slobody – na 17. november? A nenachádza paralely s dobou normalizácie zo začiatku sedemdesiatych rokov?„Ak niekto povie, že November vlastne nič nebol, tak buď to bol hlupák bez očí a uší, alebo pokrytec bez morálnych základov a mantinelov, ktorý sa chce mať len dobre,“ hovorí Miroslav Lehký. „A v každom režime sa môžete mať dobre, keď vstúpite do jeho služieb,“ dopĺňa.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Organizácia Reportéri bez hraníc zaradila premiéra Roberta Fica na zoznam predátorov slobody médií. O tom, prečo sa na ňom ocitol, ako to vyzerá so slobodou médií vo svete a na Slovensku, a či sú pre médiá väčšou hrozbou politici alebo AI, sa s riaditeľom pražskej kancelárie organizácie Reportéri bez hraníc Pavlom Szalaiom rozprával Braňo Bezák.

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Savukārt krievi paspēja izmēģināt jaunu spārnoto kodolraķeti. Tramps izteicies, ka viņu kodolzemūdene nav tālu no Krievijas krastiem. Retorikā spriedze ir atkal pieaugusi. Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Svarīgākā tikšanās vēl priekšā - visvairāk tiek gaidīta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina saruna. Tā notiks rīt, 30. oktobrī. Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas. Kaut arī ir īstenotas itin drakoniskas reformas ar solījumiem tās turpināt, prezidenta Havjera Mileja partija ir izcīnījusi pārliecinošu uzvaru. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un portāla "LSM.lv" žurnālists Ģirts Kasparāns. Trampam vienreiz pietiek, Putinam nav gana Vēl pagājušajā trešdienā Divu pusložu studijā spriedām, ka Donalds Tramps pret agresorvalsts vadoni Putinu ir skarbs tikai vārdos. Tomēr jau nākamā diena atnesa ziņu, ka Vašingtona pakļāvusi sankcijām divas lielākās Krievijas naftas kompānijas – „Rosņeftj” un „Lukoil”. Un lai arī ekspertu viedokļos dominēja atziņa, ka reālais posts Krievijas ekonomikai nebūšot nekāds lielais, tomēr gluži pēkšņais pavērsiens Baltā nama saimnieka politikā Kremlī acīmredzami radīja zināmu šoku. Līdz šim Tramps bija paudis, ka neķersies pie sankcijām pret Krievijas naftas ieguves nozari, iekams Eiropas Savienības valstis nepārtraukšot pirkt krievu naftu. Tomēr Putina taktika, ko grūti raksturot citādi, kā Amerikas līdera vazāšanu aiz deguna, acīmredzot ir pārsniegusi „sarkano līniju”, pārāk uzkrītoši bojājot ne vien Donalda Trampa garastāvokli, bet arī viņa prestižu. No Maskavas izskanējušais, ka Krievijas kompānijām noteiktās sankcijas izraisīšot strauju naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, neapstiprinās, ciktāl Persijas līča valstis ir gatavas kompensēt deficītu. Tiek ziņots, ka kompānija „Lukoil” sākusi izpārdot savus ārvalstu aktīvus. Var piebilst, ka nule arī Eiropa ieviesusi kārtējo sankciju paketi, kuras nozīmīgākā daļa ir sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu pārtraukšana līdz nākamā gada beigām. Kā Krievijas atbilde Rietumu ekonomiskajam spiedienam acīmredzot jāuztver pirmdienas paziņojums par jaunas raķetes sekmīgu izmēģinājumu, kuru vērojis pats Kremļa saimnieks. Jau 2018. gadā Putins ar pompu izziņoja šī ieroča izstrādi. Spārnotā raķete „Burevestņik”( „Vētrasputns”) esot unikāla, jo aprīkota ar kodoldzinēju, kas padarot tās lidojuma ilgumu un, attiecīgi, sniedzamību praktiski neierobežotu. Eksperti gan apšauba „Vētrasputna” spēju pārvarēt nopietnu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kā telekanālam NBC News izteicies Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētījumu institūta vecākais pētnieks Pāvels Podvigs, „galvenais iemesls, kāpēc neviens cits nav mēģinājis uzbūvēt kaut ko līdzīgu, ir tas, ka tam īsti nav nekāda pielietojuma”. Tikām ar daudz ordinārākām raķetēm un lidrobotiem Krievija turpinājusi graut Ukrainas civilo infrastruktūru. Tiek ziņots arī par vadāmo kaujas lidrobotu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem piefrontes zonā, kas ir klajš kara noziegums. Ukraina, savukārt, turpina sekmīgi graut Krievijas militārās rūpniecības objektus. Īpaši tiek atzīmēts raķešu trieciens Brjanskas Ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražoja sprāgstvielas un raķešu komponentus. Triecienā izmantotas britu ražojuma raķetes „Storm Shadow”, kas liecina, ka Ukraina saņēmusi sabiedroto atvēli lietot šos ieročus triecieniem dziļi Krievijas teritorijā. Donalda Trampa Austrumāzijas tūre Svētdien, 26. oktobrī, Donalds Tramps uzsāka savas otrās kadences laikā nepieredzēti plašu tūri pa Austrumāzijas valstīm. Vispirms viņš ieradās Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, kur risinājās Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN samits. Aukstā kara laikā šī organizācija tika radīta ar ASV atbalstu kā pretsvars padomju ietekmei reģionā, tagad tā pārtapusi diplomātiska dialoga un tirdzniecisku sarunu platformā. Kā tiek atzīmēts, Trampa klātbūtne nozīmīgi paaugstinājusi notikuma prestižu, savukārt viņš pats paspodrinājis savu miera nesēja tēlu, piedaloties nolīguma parakstīšanā starp Taizemi un Kambodžu. Jāteic, ka šajā gadījumā, kad jūlijā robežstrīds starp abām kaimiņvalstīm pārauga bruņotā konfliktā, Trampa piedraudējums vērst pret konfliktējošajiem ekonomiskās sankcijas patiešām veicināja karadarbības noplakšanu. Kualalumpurā noslēdzis dažas tirdzniecības vienošanās, Baltā nama saimnieks pirmdien, 27. oktobrī, ieradās Japānā, kur tikās vispirms ar imperatoru, bet pēc tam ar pagājušonedēļ amatā stājušos premjerministri Sanaji Takaiči, pirmo sievieti šai amatā. Mediji uzsver tikšanās izteikti laipno atmosfēru; tās laikā tika līgumiski apstiprinātas jau agrāk panāktās vienošanās – Japānas eksports uz ASV tiek aplikts ar 15% tarifu, un Tokija veido fondu 550 miljardu dolāru apjomā investīcijām Savienotajās Valstīs. Tāpat noslēgta vienošanās par stratēģiski svarīgu minerālu un retzemju metālu piegāžu kārtību. Visbeidzot šodien, 29. oktobrī, Baltā nama saimnieks ieradās savas tūres pēdējā un svarīgākajā pieturpunktā Dienvidkorejā, kur viņu uzņēma prezidents Lī Džejs Mjans. Sarunu centrā, protams, ir joprojām nenoslēgtā Savienoto Valstu un Dienvidkorejas tirdzniecības vienošanās. Tomēr tūres galvenais notikums ir ceturtdien plānotā Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, kuras gaidās jau manāmi atdzīvojušies pasaules akciju tirgi. Protams, nozīmīgākais temats abu pasaules politikas supersmagsvaru sarunās būs iespējamā tarifu kara abpusēji pieņemama izbeigšana. Kā zināms, Ķīna kopš kāda laika šai procesā iedarbinājusi jaunu argumentu – savu retzemju metālu piegāžu ierobežošanu Savienotajām Valstīm. Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio kategoriski noraidījis spekulācijas, ka Vašingtona savu ekonomisko interešu vārdā varētu upurēt Taivānas neatkarību. Nav skaidrs, vai un kas šais sarunās varētu tikt spriests par Ķīnas īpašajām attiecībām ar Krieviju un iespējamo šīs ietekmes izmantošanu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā. Visdrīzāk jāpiekrīt tiem, kuri spriež, ka šai aspektā rītdiena nekādus būtiskus jaunumus nenesīs. Var piebilst, ka tikmēr, kamēr prezidents Tramps uzturas Austrumāzijā, kontinenta otrā malā sākusi ļodzīties viņa pirms trīs nedēļām sastutētā pamiera konstrukcija. Vakar vakarā Izraēlas premjerministrs Bejamins Netanjahu devis pavēli bruņotajiem spēkiem vērst aktīvus aviācijas triecienus pret Gazas joslas teritoriju. Vīrs ar motorzāģi Ar striktiem taupības pasākumiem valdībai maz cerību izpelnīties sabiedrības atsaucību, tomēr šķiet, ka Argentīnas prezidentam Havjeram Milejam tas izdodas. Pēc pirmajiem diviem valdīšanas gadiem, kuru laikā īstenota radikāla valsts tēriņu mazināšana, svētdien, 26. oktobrī, notikušajās starpvēlēšanās Mileja vadītā partija „Brīvība virzās uz priekšu” guvusi pārliecinošu uzvaru. Kopumā šais vēlēšanās mandātus saņēma divdesmit četri no septiņdesmit diviem parlamenta augšpalātas – Senāta – deputātiem un sešdesmit četri no 257 apakšpalātas deputātiem, attiecīgi 13 senatoru un 64 apakšpalātas vietas tika prezidenta partijai. Šāds parlamenta sastāvs atvieglos viņam uzsāktā kursa īstenošanu – jaunus taupības pasākumus un ekonomikas regulējuma mazināšanu. Līdz šim prezidents samazinājis budžeta finansējumu izglītībai, pensijām, veselības aprūpei, infrastruktūrai un subsīdijām, kā arī atlaidis desmitiem tūkstošu valsts sektora darbinieku, taču opozīcijai izdevies, pretēji prezidenta gribai, palielināt tēriņus valsts augstskolām, atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti un bērnu veselības aprūpei. Līdzšinējā Mileja politika ļāvusi būtiski mazināt inflāciju, kas līdz tam sasniedza trīsciparu skaitļus, samazināt budžeta deficītu un atjaunot investoru uzticēšanos. Tomēr ir skaidrs, ka radikālās taupības politikas sekas ir bezdarba pieaugums, ražošanas sašaurināšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums. Tas viss liek runāt par recesijas risku. Šajā situācijā atbalstu Milejam sniedzis viņam simpatizējošais Donalds Tramps. Savienotās Valstis piesolījušas četrdesmit miljardus dolāru lielu kredītlīniju, taču tikai tādā gadījumā, ja esošais prezidents paliek pie varas. Visdrīzāk arī šim faktoram bijusi nozīme prezidenta partijas panākumos. Var piebilst, ka vēlēšanās piedalījušies nepilni 68% balsstiesīgo argentīniešu, kas ir zemākais rādītājs vairāku desmitgažu laikā un tiek uzlūkots kā apliecinājums sabiedrības politiskai apātijai. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pozrite si záznam diskusného Večera s Postojom z Ružomberku, ktorou denník Postoj oslávil desiate výročie od svojho vzniku. Ako sa počas uplynulého desaťročia zmenila krajina, cirkev a svet okolo nás. Je zmena ústavy pre konzervatívcov úspechom desaťročia? Diskutujú šéfredaktor denníka Postoj Martin Hanus s jeho zástupcami Jozefom Majchrákom a Imrichom Gazdom.

Šogad aprit 100 gadi kopš tika dibināta Latvijas Sieviešu organizācijas padome, klajā nākusi arī grāmata, kurā pētīta padomes darbība un sievietes tajā. Kā Latvijas politisko, sociālo un kultūras dzīvi veidoja padomes darbība gadsimta sākumā un vai Latvijas politiskā vide beidzot ieguva arī "sievietes seju"? Stāsta vēsturnieces Latvijas Nacionālā arhīva pētnieces – Aiga Bērziņa-Kite un Ineta Lipša. Latvijas Nacionālais arhīvs ir izdevis grāmatu “Latvijas Sieviešu organizāciju padomes darbība, 1925–1940: protokoli, biedrības, biogrāfijas”, ko sarakstījušas LNA Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadošās pētnieces vēsturnieces Aiga Bērziņa-Kite un Ineta Lipša. Grāmata iznākusi Latvijas Nacionālā arhīva izdotajā sērijā “Vēstures avoti” kā 14. sējums. Tā vēstī par sieviešu organizāciju savstarpēji saskaņotu iesaistīšanos valsts sabiedriskajā un politiskajā dzīvē pēc pirmās Latvijas sieviešu konferences, kas notika 1925. gada 26.–27. septembrī Rīgā, līdz padomju okupācijai 1940. gadā. Šogad šim nozīmīgajam pasākumam – pirmajai sieviešu konferencei – aprit 100 gadi. Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkurss pirmo reizi norisinājās Latvijā Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkurss šī gada septembrī jauniem pētniekiem no Latvijas ļāvis gan prezentēt savus darbus bioloģijas, ķīmijas un inženierijas jomā, gan attīstīt citas prasmes - piemēram, laika un finanšu plānošanu, kā arī zinātnisku darbu rakstīšanu kopumā. Kādam tas noteicis arī studiju izvēli. Kādas pētniecības tēmas jaunie zinātnieki šogad konkursā piedāvāja? Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkurss ir prestižākā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstāde Eiropā. Šī gada septembrī konkurss pirmo reizi norisinājās Latvijā, pulcējot vairāk nekā 130 jauno pētnieku no 37 valstīm, kuri starptautiskai žūrijai angļu valodā prezentēja savus inovatīvos projektus. Konkursa ideja ir tāda, ka darbam jābūt ar kādu praktisku nozīmi. Tā var būt kāda pētnieciska metode, jau gatavs produkts vai tā prototips. Tātad kaut kas attīstāms vai uzreiz pielietojams industrijā. Šogad Latviju konkursā pārstāvējusi Evita Mārtinsone no Siguldas Valsts ģimnāzijas, Rolands Eisāns no Daugavpils Valsts ģimnāzijas, un nu jau Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi Francis Roops un Aleksis Veide. Jaunieši skaidro, ka atlases, lai tiktu uz šo konkursu, sākas jau skolā. Tie ir kā vairāki pakāpieni, no vienas zinātniski pētniecisko darbu kārtas nonākot līdz nākamajai.

#Bésameenlamañana Decoración Navideña: organizándonos desde ya / Decoradora Alicia Doldán.

"Lielākais izrāviens sākas nevis ar stratēģiju, bet ar godīgumu par to, kur mēs šobrīd esam."– Uldis Cērps, HR Podcast sarunāŠajā HR Podcast | CEO epizodē tiekos ar Uldi Cērpu – Finanšu nozares asociācijas valdes priekšēdētāju, ilggadēju starptautisko finanšu ekspertu, kurš pēc darba Apvienotajos Arābu Emirātos atgriezies Latvijā ar vēlmi pielikt savu roku valsts attīstībā. Mūsu saruna ir ne tikai par finanšu sektoru, bet arī par līderību, prasmēm, lēmumu pieņemšanu.

Noslēgusies Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde, kas pulcēja pārstāvjus no visiem kontinentiem. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kādas ir svarīgākās aktualitātes latviešiem visā pasaulē un kādi darbības virzieni aktuāli organizācijai ar septiņdesmit gadu vēsturi? Kā vienā radio studijā ietilpināt teju visu pasauli? Izrādās, tas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ir vienkāršāk par vienkāršu. Mums tikai ciemos ir jāuzaicina Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes pārstāvji, un tā lieta ir darīta. Pagājušās nedēļas otrajā pusē, no 24. līdz 26. septembrim, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā strādāja Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes pārstāvji, jo ikgadējā rudens sesija ir aizvadīta Latvijā, un tā pulcē latviešus teju no visiem kontinentiem. Noslēdzoties tādam ražīgam darba posmam, studijā esam aicinājuši daļu no PBLA valdes, lai raidījumam atvēlētajā laikā atklātu, kādas ir šī brīža aktualitātes latviešiem visā pasaulē, kuri ir svarīgākie darbības virzieni organizācijai ar 70 gadu stāžu. Sarunājas Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs no ASV, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēža vietniece Mārīte Kļaviņa no Vācijas, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdētāja vietniece Ingrīda Zemīte un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē jaunatnes nodaļas vadītāja Ingrīda Dārziņa. 1955. gada 5. martā latvieši Amerikā, tātad Amerikas latviešu apvienība, pieņēma lēmumu, ka vajag apvienību, kurā būtu visi pasaules latvieši apvienoti, un pēc tam 1956. gada februārī apvienojās vairākas organizācijas, izveidojot Pasaules brīvo latviešu apvienību. Sekoja darbs pie statūtiem. Šobrīd PBLA apvieno latviešus Eiropā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un Dienvidamerikā. Šo reģionu organizācijas ir tās, kas darbojas Pasaules brīvo latviešu apvienībā. 

Známy športovec a influencer Attila Végh sa opäť dočkal štátnych peňazí. Tipos patriaci pod ministerstvo Rudolfa Huliaka prispel na jeho zápasnícky kemp. Daroval mu 15-tisíc eur. Zápasník sa pritom len nedávno objavil na predvolebnom mítingu v Očovej po ministrovom boku. Huliak tvrdil, že to bolo zadarmo. Počas septembra sa v Šamoríne konal športový kemp s Attilom Véghom. Cena na osobu sa pohybovala nad 1000 eur. Organizátori sľubujú, že účastníci spoznajú v kempe tajný recept na úspech. A to priamo od Végha a jeho špeciálnych hostí.Nahrávala Frederika Lodová

Známy športovec a influencer Attila Végh sa opäť dočkal štátnych peňazí. Tipos patriaci pod ministerstvo Rudolfa Huliaka prispel na jeho zápasnícky kemp. Daroval mu 15-tisíc eur. Zápasník sa pritom len nedávno objavil na predvolebnom mítingu v Očovej po ministrovom boku. Huliak tvrdil, že to bolo zadarmo. Počas septembra sa v Šamoríne konal športový kemp s Attilom Véghom. Cena na osobu sa pohybovala nad 1000 eur. Organizátori sľubujú, že účastníci spoznajú v kempe tajný recept na úspech. A to priamo od Végha a jeho špeciálnych hostí.Nahrávala Frederika Lodová

Takový úrodný rok zahrádkáři napamatují. Alespoň podle slov Stanislava Kubesy z opavského Českého zahrádkářského svazu. Ti se letos chopili organizace Krajské zahrádkářské výstavy a už v pátek ji připravovali ve farní stodole v Kravařích.Všechny díly podcastu Odpolední interview můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Boba Markovič Baluchová je novinárka, pedagogička, výskumníčka a komunikačná manažérka mimovládnych organizácií na Slovensku. Od roku 2019 je komunikačnou manažérkou Platformy rozvojových organizácií Ambrela, ktorá zastrešuje tri desiatky humanitárnych a rozvojových organizácií na Slovensku. Má dva doktoráty – z environmentálnej mineralógie na Univerzite Komenského v BA a medzinárodného rozvoja na Univerzite Palackého v Olomouci. Ako študentka i pedagogička pôsobila na viac ako desiatke univerzít doma i v zahraničí. Takmer desať rokov žije na Novom Zélande, kde aktívne pôsobí v občianskom sektore. Ešte zaujímavosť: spolu so svojou sedemročnou dcérou pravidelne počúva Slovenský rozhlas, špeciálne Rádio Regina a zostáva tak v kontakte so slovenským jazykom. Aj vďaka tomu jej dcéra ovláda nielen angličtinu, ale aj slovenčinu. Rozpráva sa s ňou Richard Šümeghy.

Rozhovor s riaditeľom Fyzikálneho ústavu SAV, v. v. i., Máriom Zimanom o pojme kvantum, kvantovomtunelovaní, kvantovej teleportácii aj kvantových počítačoch. Organizácia Spojených národov vyhlásila rok 2025 za Medzinárodný rok kvantovej vedya technológií. Pripomíname si tak sté výročie zrodu kvantovej mechaniky.V najnovšom diele podcastu fyzik Mário Ziman prezrádza, či je možné ešte rozdeliť kvantum, aký je rozdiel medzi klasickým a kvantovým svetom, približuje filozofovanie nad otázkami a zároveň vyzdvihuje dôležitosť znalostíz oblasti matematiky či klasickej fyziky. Prevedie nás cez predstavy kvantového ducha, stavania kociek prostredníctvom kvantovej teleportácie a spomenie aj dôležitosť kvantových počítačov. Pozývame vás k počúvaniu podcastu Veda na dosah, v ktorom sa dajte stiahnuť do tajov kvantovej fyziky.  Doc. Mgr. Mário Ziman, PhD., je riaditeľ Fyzikálneho ústavu SAV, v. v. i., a predseda Národného centra pre kvantové technológie Qute.sk Vo svojom výskume sa zaoberá matematickými štruktúrami kvantovej fyziky, kvantovou komunikáciou, programovaním a kvantovým spracovaním informácie.  Tento podcast je sprievodným programom Európskej noci vedy (ENV) 2025. Hlavný program sa uskutoční 26. septembra 2025 v priestoroch Starej tržnice v Bratislave, ale aj v ďalších lokalitách, ako je Banská Bystrica, Žilina, Poprad a Košice. Témou tohtoročného ročníka je chaos. Súčasťou hlavného programu festivalu budú prednášky vedcov, interaktívne stánky, tematické bloky, koncerty a prepojenie vedy s umením. O najväčšom vedeckom festivale na Slovensku, ktorý zrozumiteľne a pútavo približuje svet vedy, výskumu a inovácií, sa dozviete na https://www.nocvedy.sk/festival/ a https://vedanadosah.cvtisr.sk/  Všetky podcasty Veda na dosah sú dostupné na stránke vedanadosah.sk, na YouTube CVTISR, cez aplikácie Spotify a ApplePodcasts a na ďalších streamovacích platformách.Nahrávanie podcastu prebehlo v priestoroch NIVaM. Podcasty z oblasti školstva si môžete vypočuť na https://nivam.sk/?s=podcast.   

Raidījuma uzmanības fokuss Āzijas virzienā. Ķīnā aizvadīts Šanhajas sadarbības organizācijas samits jeb "autokrātu festivāls" Tjaņdzjiņā. Nemieri Indonēzijā neļauj tās prezidentam doties vizītē uz Ķīnu. Aktualitātes pasaulē analizē atvaļinātais vēstnieks Gints Jegermanis, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas Studiju centra pārstāvis Kristofers Kārlis Krūmiņš. Autokrātu rudens? Teju katrā preses slejā, kas šajās dienās veltīta mēnešu mijā notikušajam Šanhajas Sadarbības organizācijas samitam Ķīnas ostas pilsētā Tjaņdzjiņā, tiek piesaukta „jauna pasaules kārtība”. Organizācija tika dibināta 2001. gadā kā sadarbības platforma starp Ķīnu, Krieviju un piecām kādreizējām padomju Vidusāzijas republikām. 2017. gadā organizācijai pievienojās Indija un Pakistāna, 2023. gadā – Irāna, 2024. gadā – Baltkrievija. Ir vēl vesela virkne valstu Eirāzijas telpā, kas atrodas ar organizāciju pastāvīga dialoga attiecībās, un ja pirmās pāris desmitgades šī valstu sasaiste bija drīzāk simboliska, tad pēdējos gados aina sāk mainīties. Šīgada samits ir plaši apmeklēts, un bez pastāvīgo dalībvalstu vadītājiem klāt ir arī tādas starptautiskajā politikā aktuālas figūras kā Turcijas prezidents Erdogans, Azerbaidžānas prezidents Alijevs, Armēnijas premjerministrs Pašinjans, Malaizijas premjerministrs Anvars Ibrahims un citi. Pasaules mediji citē samita namatēvu, Ķīnas kompartijas un valsts līderi prezidentu Sji Dzjiņpinu sakām, ka pašreizējā pasaule piedzīvo turbulenci, starptautiskās attiecības regulējošā sistēma „nonākusi krustcelēs” un tās dalībniekiem jābūvē jauna, „taisnīgāka un līdzsvarotāka”. Ar to, acīmredzot, jāsaprot pasaule, kurā krietni mazāka būtu tradicionālo Rietumu loma un svars. Pirmoreiz Pekina Šanhajas sadarbības organizācijas ietvaros lēmusi atbalstīt savus partnerus ar piešķīrumiem 280 miljonu dolāru un aizdevumiem miljarda un četrsimt miljonu apjomā. Kā ļoti nozīmīga tiek atzīmēta Indijas premjerministra Narendras Modi klātbūtne samitā, kas iezīmē manāmu attiecību uzlabošanos starp Indiju un Ķīnu, kuras katalizators nepārprotami bijusi Savienoto Valstu administrācijas svaidīšanās ar tarifiem abu šo valstu virzienā. Indijas gadījumā visai nesaudzīgo 50% tarifu ieviešanas motīvs bijusi Krievijas naftas iepirkšana, un šajā sakarā tiek izcelti samita kuluāru fotomirkļi, kuros sirsnīgi smaidot un rokas spiežot redzama trijotne – Sji, Modi un Vladimirs Putins. Vismaz ārēji no Rietumu līderu loka izraidītais Kremļa diktators šķiet atradis sev jaunu kompāniju, kuru viņa agresora un domājamā kara noziedznieka reputācija nesatrauc. Kā nozīmīgākie starp samita iezīmētajiem sadarbības virzieniem tiek atzīmēta arī perspektīva kopīgas attīstības bankas dibināšana un sadarbība mākslīgā intelekta attīstības un regulācijas jomā. Daudzi samita dalībnieki palikuši Pekinā arī pēc pasākuma beigām, lai piedalītos plašajās Otrā pasaules kara noslēguma 80. gadadienas svinībās. Indonēzijas tauta ielās Indonēzija ir iedzīvotāju skaita ziņā ceturtā lielākā valsts pasaulē un lielākā arhipelāga valsts, kuras teritorija sastāv no 17 000 salu un saliņu. Līdz pat pagājušā gadsimta beigām šī valsts vairāk nekā trīsdesmit gadus bija diktatūra, pēc tam pārtopot prezidentālā republikā ar ļoti plašām valsts galvas varas funkcijām un pamatos unitāru pārvaldes modeli, tomēr samērā plašu reģionālo pārvaldes institūciju autonomiju. Tiek atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē valstī atkal pastiprinājušās antidemokrātiskas tendences, sevišķi pēc pašreizējā prezidenta, atvaļinātā ģenerāļa Prabovo Subianto nākšanas pie varas pagājušogad. Tagadējais valsts galva īsti neuzticoties civilajai pārvaldei un uzskatot, ka īstu efektu varot panākt tikai ar militāru kārtību. Armija tiekot palielināta, pie kam šobrīd lielākoties ar savdabīgiem „darba dienesta” bataljoniem, kuru kareivji nodarbojoties ar tādām bruņotajiem spēkiem gluži neraksturīgām funkcijām kā medikamentu un lauksaimniecības produktu ražošana. Martā tika pieņemts likums, kas atļauj militārpersonām ieņemt virkni amatu civilajā sfērā. Uz šī fona pagājušonedēļ valstī uzliesmoja protesti, kuru konkrētais iemesls ir parlamenta deputātiem piešķirtās dāsnās privilēģijas, tai skaitā kompensācijas par mājokļa īri galvaspilsētā Džakartā, kas desmit reizes pārsniedz minimālās algas lielumu. Jau sākotnēji notika demonstrantu sadursmes ar policiju, kur viena puse laida darbā akmeņus, otra – asaru gāzi un ūdensmetējus. Eļļu ugunij pielēja starpgadījums piektdien, kad policijas bruņumašīna demonstrācijas laikā sadūrās ar kurjera motociklu un tā vadītājs gāja bojā. Pēc tam pūlis vairākās provinces pilsētās ielauzās valdības ēkās un policijas iecirkņos, ēkas izdemolēja un aizdedzināja; tāpat tikuši postīti un dedzināti autobusi, metro stacijas un cita infrastruktūra. Izlaupītas un izdemolētas vairāku politiķu, arī finanšu ministres dzīvesvietas. Nekārtībām ir vēl vairāki upuri, tai skaitā trīs cilvēki gājuši bojā nemiernieku izraisītā ugunsgrēkā, vienu vīrieti pūlis piekāvis līdz nāvei, kļūdaini noturot par slepenpolicijas virsnieku. Policija līdz šim arestējusi vairāk nekā tūkstoti nemiernieku. Prezidents Prabovo, kurš nemieru dēļ atcēlis plānoto vizīti Ķīnā, paziņojis, ka pret postītājiem un laupītājiem varas iestādes vērsīšoties ar visu nepieciešamo bardzību, tomēr solījis arī apcirpt tautas kalpiem piešķirtās dāsnās kompensācijas. Tā esot neierasta piekāpšanās no atvaļinātā ģenerāļa puses. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Essi kann im Urlaub nicht richtig abschalten. Obendrein hat sie dann auch noch ein schlechtes Gewissen. Eine Psychologin kennt Wege, mit denen wir unsere Gedanken ein bisschen zur Ruhe bringen – vor und in den Ferien.**********Ihr hört: Gesprächspartnerin: Essi, schafft es im Urlaub oft nicht abzuschalten und hat ein schlechtes Gewissen deswegen Gesprächspartnerin: Romana Dreyer, Arbeits- und Organisationspsychologin Gesprächspartner: Arno Prähler, Sprecher der DAK, die den Urlaubsreport in Auftrag gegeben hat Autor und Host: Przemek Żuk Redaktion: Ivy Nortey, Christian Schmitt, Neneh Sanneh Produktion: Christiane Neumann**********Quellen:Forsa (2024). Sommerurlaub 2024. Ergebnisse einer repräsentativen Befragung.Kühnel, J. & Sonnentag, S. (2011), How long do you benefit from vacation? A closer look at the fade-out of vacation effects†. J. Organiz. Behav., 32: 125-143.Bloom, J., & Geurts, S. & Kompier, M. (2012). Vacation (after-) effects on employee health and well-being, and the role of vacation activities, experiences and sleep. Journal of Happiness Studies. 14.Hübner, M., Lechleitner, P. & Neumayr, G. (2022). Effects of a one-week vacation with various activity programs on well-being, heart rate variability, and sleep quality in healthy vacationers—an open comparative study. BMC Public Health 22, 2435.Speth, F., Wendsche J. & Wegge, J. (2023). We Continue to Recover Through Vacation!. European Psychologist, 28(4), 274-287.Alle Quellen findet ihr hier.**********Mehr zum Thema bei Deutschlandfunk Nova:Beziehung: Warum im Urlaub oft so viele Emotionen hochkommenReisen: Wie wir mit wenig Gepäck auskommenReisetypen: Wenn wir den Urlaub genau durchplanen**********Den Artikel zum Stück findet ihr hier.**********Ihr könnt uns auch auf diesen Kanälen folgen: TikTok und Instagram .**********Meldet euch!Ihr könnt das Team von Facts & Feelings über Whatsapp erreichen.Uns interessiert: Was beschäftigt euch? Habt ihr ein Thema, über das wir unbedingt in der Sendung und im Podcast sprechen sollen?Schickt uns eine Sprachnachricht oder schreibt uns per 0160-91360852 oder an factsundfeelings@deutschlandradio.de.Wichtig: Wenn ihr diese Nummer speichert und uns eine Nachricht schickt, akzeptiert ihr unsere Regeln zum Datenschutz und bei Whatsapp die Datenschutzrichtlinien von Whatsapp.

Today's episode is about Červený Kameň castle in Slovakia. In the Slovak lesson, you will learn a few words from my festival vocabulary. You will also learn how to ask “How do I learn about this? “ in Slovak. At the end of this episode is the information about the festival LETOBranie in Červený Kameň castle. Episode notesIn today's episode, I'm talking about Červený Kameň castle in Slovakia. In the Slovak lesson, you'll learn a few words from my festival vocabulary. You will also learn how to ask “How do I learn about this? “ in Slovak. At the end of this episode, you can find my info about the festival LETOBranie in Červený Kameň castle.Slovak lesson1.    história hravo (playful history)2.    pestrý program (varied program)3.    hradná expozícia (castle exhibition)4.    pútavé dejiny (engaging history)5.    divadelné predstavenie (theater performance)6.    šermiari v kostýmoch (fencers in costumes)7.    mozgové závity (brain twists => to think hard)8.    skvelé ceny (great prices)9.    hradné netopiere (castle bats)10. nočné kino (night cinema)11. filmové ukážky (film screenings)12. Ako sa o tom dozviem? (How do I learn about this?)23. august 2025 - LETObranie je tu pre všetkých, ktorí milujú históriu, leto a dobrú zábavu. Organizátori pripravili naozaj pestrý, multižánrový program, ktorý len tak niekde nezažijete. Nech sa páči, zabavte sa!1.    Módne prehliadky (Fashion shows) - Portréty šľachticov a šľachtičien v hradnej expozícii, to je hotová módna prehliadka. Pripravte sa spoznávať pútavé dejiny odievania celkom zblízka.2.    Dejiny divadlom (History through theater) - O dejinách sa dá rozprávať, no dejín sa dá aj dotknúť. Napríklad keď pred vami ožijú portréty v podobe interaktívneho divadelného predstavenia.3.    Šermiari Pugiles (Pugiles fencers) - Šermiari zo skupiny Pugiles nešermujú naoko, v kostýmoch, pre parádu. Šermujú autenticky, s plným nasadením síl, presne tak, ako sa šermovalo kedysi, keď pri tom ešte išlo o život.4.    Záhradná párty s La Janou (Garden party with La Jana) - K dobrému LETObraniu patrí tiež dobré jedlo a rovnako dobrý koncert. Postará sa oňho jazzová diva La Jana, ktorá na Červený Kameň prinesie swing, jazz, blues ale aj latino.5.    ČK Kvíz (Červený Kameň quiz) - Čo všetko viete o Červenom Kameni a jeho dejinách? Zistíte to, ak sa zapojíte do súťaže ČK Kvíz, v ktorom sa vám rozhýbu mozgové závity a ešte sa bude hrať aj o skvelé ceny.6.    Noc netopierov (Night of Bats) - Netopiere patria k hradu asi ako duchovia. Rozdiel je v tom, že netopiere na Červenom Kameni dokázateľne existujú. Práve na LETObraní sa o tom môžete presvedčiť osobne.7.    Červený Kameň vo filme (Červený Kameň in movies) - Viete, čo všetko sa točilo na našom hrade? Dozviete sa to vďaka nočnému kinu, ktoré bude pútavou a komentovanou prehliadkou filmových ukážok natočených na Červenom Kameni.Timestamps00:34 Introduction02:32 About Červený Kameň castle05:36 Fun fact 106:41 Fun fact 213:31 Slovak lesson18:51 Letobranie festival in Slovak21:36 Letobranie festival with the English translation26:23 Final thoughtsIf you have any questions, send it to my email hello@bozenasslovak.com. Check my Instagram https://www.instagram.com/bozenasslovak/ where I am posting the pictures of what I am talking about on my podcast. Also, check my website https://www.bozenasslovak.com © All copywrites reserved to Bozena Ondova Hilko LLC

Třetí ročník hudebního festivalu Rubicon na sebe strhnul pozornost nejen středoevropské kulturní obce. Už na začátku dubna se začalo mluvit o tom, že největší jméno v line-upu by tentokrát mohl být Kanye West vystupující pod nickem Ye. Zvěsti se vyplnily a hra s pozorností hudebního světa vstupuje do další fáze. Co všechno by znamenalo vystoupení Ye na Slovensku?

Zástupca šéfredaktora Denníka N, Marek Chorvatovič a editor a komentátor, Filip Obradovič v rozhovore s Braňom Bezákom hovorili aj o tom, či máme priveľa politických strán, aký veľký problém má Jaroslav Naď, a ako chce Robert Fico vyhrať budúce voľby.

Organizátor Pohody Michal Kaščák minulý rok zažil veľmi náročný priebeh festivalu, prišla však obrovská vlna solidarity vrátane zbierky a finančnej pomoci, z ktorej bol najprv v rozpakoch. V podcaste hovoril o tom, prečo sa rozhodol vycestovať na Ukrajinu a čo stojí za iniciatívou Slovenské srdce. Na záver prezradil, aké zmeny prinesie nový ročník Pohody a na čo sa môžu návštevníci najviac tešiť.V Mimóze s Michalom Kaščákom sa (ne)dozviete:1:38 – čo si pamätá z branných cvičení;4:30 – ako trávil čas v poslednom období;6:52 – či cíti pokles záujmu o kultúrne akcie;9:50 – ako zvládol minuloročný ťažký priebeh festivalu Pohoda;11:10 – prečo bol v rozpakoch zo zbierky pre Pohodu;13:50 – či sa dá predísť podobným situáciám, aké sa udiali na minulom ročníku;15:30 – akým spôsobom tento rok sprísnia pravidlá na festivale;18:15 – či je vyznávačom alternatívnej medicíny;21:50 – čo hovorí o iniciatíve Slovenské srdce;28:10 – čo si myslí o prítomnosti bazénov na Pohode;39:05 – čo nás tento rok na festivale čaká;41:50 – či sa už teší na aktuálny ročník Pohody;43:45 – aký odkaz má pre divákov.

Divas trešdaļas valsts iedzīvotāju vismaz reizi gadā atvēl kādu lielāku vai mazāku naudas summu labdarībai.  Vai Latvijā varam runāt par zināmu ziedošanas kultūru? Varbūt visu nosaka labs mārketings? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē platformas "Time to Wish" pārstāvis Edgars Zaharovs, "Ziedot.lv" pārstāve Ilze Ošāne un Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. "Latvijā ir ziedošanas kultūra," apstiprina Ilze Ilze Ošāne. "Ziedod.lv" novērots, ka Latvijas sabiedrība ziedo visu gadu, neatkarīgi no sezonas. Ziemassvētku laikā ir vairāk labdarības akciju un tās ir pamanāmākas, bet cilvēki ziedo visa gada laikā. "Ir cilvēki, kas katru mēnesi veic ziedojumus. J ja izskan kādi aicinājumi palīdzēt, cilvēki labprāt atsaucas un ziedojumu apjoms pieaug. Ziedošanas kultūra ir izveidojusies stabila un katru mēnesi cilvēki izvēlas ziedot līdzekļus," gandarīta Ilze Ošāne. Amerikāņu meteorologs un matemātiķis Edvards Lorencs, aprakstot Haosa teoriju, ietvēra tajā koncepciju "Taureņa efekts". Tā būtība - pat niecīgākās izmaiņas sistēmā var izraisīt milzīgas pārmaiņas kādā citā vietā. Šī ideja iedvesmoja Olgu Kazaku pirms 16 gadiem izveidot labdarības biedrību "Taureņa efekts", lai palīdzētu bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Laika gaitā organizācijai radušies arī citi darbības. Ierakstā uzklausā biedrības dibinātāju Olgu Kazaku. Savukārt "Time to Wish" ir jauna platforma, kas veidota, lai satiktos tie, kas vēlas ziedot, un tie, kam ir vajadzības. Organizācija ievieto informāciju par lietām, kas ir vajadzīga, un pat norādes, kur to var iegādāties, ja vajadzīga lieta ir specifiska. Naudas sadalījums labdarībai šobrīd veidojas šādi - lielākais apjoms ir ziedojumi Ukrainai, tad palīdzība dzīvniekiem, slimiem bērniem un palīdzība senioriem.  "Ja skatāmies labdarībā top trīs jomas - tie ir smagi slimi bērni, seniori un dzīvnieki," norāda Ilze Ošāne. "Attiecīgi cilvēki, kas izvēlēsies ziedot dzīvnieku aizsardzība, patversmēm un dzīvniekiem, viņi visdrīzāk neziedos bērniem un senioriem, kā arī otrādi. Ja tev ģimenē ienāk bērns, tu noskaņoties, ka vairāk vēlies palīdzēt šai sociāli jutīgai grupai - smagi slimiem bērniem, jo tu no savas perspektīvas skati, ka man ir mans mazulītis un es zinu, cik grūti ir, ja viņš saslimst, apstājas visa dzīve. Tāpat mums visiem ir mammas, tēti, kas nonāk vecumā, un tad uzreiz empātiski jūti, kā tas ir, kad manam tuviniekam vai kaimiņu vecmāmiņai nav savi bērni un mazbērni, kas var palīdzēt viņai trūkumā. Savukārt jaunie cilvēki, kuriem vēl nav bērnu, tie ir ārkārtīgi izteikti dzīvnieku cilvēki, vai arī, ja tev ģimenē ir suns, kaķis, tad tuvojas absolūts arī dzīvnieku patversmes ziedotājs, jo tu zini, kā tas ir, tu izlaid caur savu ģimeni, caur savu perspektīvu." Edgars Zaharovs stāsta par kādu sadarbības veidu, kas palīdz piesaistīt atbalstu labdarbības organizācijā. "Ir vēl viens interesants veids, kas pie mums tiek mazāk izmantots, bet Amerikā ļoti izplatīts, ka sabiedrībā plaši pazīstamas personas, īpaši iInfluenceri kļūst par kādas organizācijas vēstnieku. Viņi uzņemas atbildību par kādu organizāciju. Kāds influenceris kļūst par kādas organizācijas vēstnieku, uzrunā savus sekotājus, saka: dārgie draugi, es draudzējos ar suņu patversmi, ar bērnu organizāciju, palīdzēsim viņiem kopīgiem spēkiem!" stāsta Edgars Zaharovs. "Viņš aizbrauc, palīdz uztaisīt bildes vai vēl kaut ko. Jo bieži vien ir brīnišķīga organizācija, rūpējas par dzīvniekiem, bet viņiem nav viegli izveidot saturu sociāliem medijiem. Viņi nav profesionāļi tajā jomā, viņi ļoti labi rūpējas par dzīvniekiem, bet viņi nemāk veidot interneta kontentu tik labi, ka to māk darīt influenceri."

¿Dijeron detritus? ¿Dijeron "del dos"? ¿Coprología? Este es su capítulo, porque nos especializamos en eso, en heces o eses. ¿Cómo sabes si eres o no un poponero? Don Jairo continúa viviendo con Checho. ¿Cómo les ha ido? ¿Organizó su primer show en hilos sensuales? ¡Aquí está su bichita! Conviértete en un seguidor de este podcast: https://www.spreaker.com/podcast/los-impopulares--4081707/support.

Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības daba ir vērtība, iedzīvotājiem šķiet svarīgi saudzēt dabu un rūpēties par to, taču cilvēki aktīvi neiesaistās dabas aizsardzībā. Un arī zināšanas par dabu sabiedrībā gadu gaitā samazinājušās. Tā secināts jaunā pētījumā, ko Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LatViaNature" ietvaros veikusi Vidzemes augstskola. Ko iedzīvotāji zina par dabu un saprot par tās aizsardzības praktiskiem pasākumiem? Un kā izpratni par bioloģisko daudzveidību un dabas aizsardzību veicinājusi Latvijas Nacionālā Dabas muzeja izstāde "Kā būtu, ja nebūtu?", kas nesen noslēgusies? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Vidzemes augstskolas profesore, vadošā pētniece Agita Līviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte Maija Medne un Latvijas Nacionālā Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, zooloģe Inta Lange.   Zinātnes ziņas Pētījums liecina, ka Āfriku pamazām sadala karstu iežu mantijas strūkla no Zemes dzīlēm. Pētnieki ir atraduši jaunus pierādījumus tam, ka gigantiskas karsto iežu veidotas mantijas strūklas zem Āfrikas kontinenta izraisa vulkānisko aktivitāti un acīmredzot sadala kontinentu divās daļās. Vai un kā zivis guļ? “Nacionālās ģeogrāfijas” vietne aicina iepazīties ar to, kas ekspertiem ir zināms par zivju miegu. Jaunas kontaktlēcas ļauj cilvēkam redzēt infrasarkano gaismu. Gluži kā no zinātniskās fantastikas, bet cilvēkiem ir radīts jauns veids, kā redzēt infrasarkano gaismu, neizmantojot neērtas nakts redzamības brilles. Pētnieki ir izgatavojuši pirmās kontaktlēcas, kas nodrošina infrasarkano redzi, un šīs ierīces darbojas pat tad, kad cilvēkiem ir aizvērtas acis. Latvijas vides organizācijas: atbalstām vēja enerģiju, taču ne uz dabas rēķina Vēja enerģijas infrastruktūras attīstībai ir jābūt atbildīgai un tā nedrīkst notikt uz dabas vērtību rēķina, uzsver Latvijas vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs”. Organizāciju kopējā pozīcija par vēja enerģijas ieguvi Latvijā aicina politikas veidotājus, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt atbildīgu vēja enerģijas attīstību, kas respektē dabas vērtības un ietekmi uz sabiedrību. Pozīcijas autori: Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Přestože pornografii běžně konzumuje velká část společnosti, zůstávají filmy pro dospělé do velké míry tabuizovaným tématem. Změnit to chtějí organizátoři bruselského Festivalu pornografických filmů. Jejich cílem je odstranit stigma a stud, které pornografii provázejí. Akce se letos v Bruselu konala už počtvrté a je o ni velký zájem.

Přestože pornografii běžně konzumuje velká část společnosti, zůstávají filmy pro dospělé do velké míry tabuizovaným tématem. Změnit to chtějí organizátoři bruselského Festivalu pornografických filmů. Jejich cílem je odstranit stigma a stud, které pornografii provázejí. Akce se letos v Bruselu konala už počtvrté a je o ni velký zájem.Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Prečo by si politici mali vypočuť čo hovorí Český prezident? Organizátori protestov sa stretli na Bradle. Nápis „Zbohom Fico“ niekto ukradol, kto vie prečo?

Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvar liberāļi. Pieaug saspīlējums starp Indiju un Pakistānu. Latvija vienīgā kandidāte no Austrumieronas ANO Drošības padomē. Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Rihards Plūme un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Kanādas liberāļi – par mata tiesu no triumfa 28. aprīlī notikušo Kanādas Parlamenta Pārstāvju palātas vēlēšanu rezultāti, salīdzinot ar priekšvēlēšanu aptauju rādītājiem, īpaši nepārsteidz. Liberālā partija, kopš janvāra nogales piedzīvojusi strauju popularitātes kāpumu, ieguvusi vēlēšanās labāko rezultātu. Iemesls ir ne tikai ilggadējā premjera un liberāļu līdera Džastina Trudo prašanās savlaicīgi aiziet no politiskās avanscēnas, bet arī „Trampa faktors”. Vašingtonas varasvīra šokējošā izrunāšanās par plāniem anektēt Kanādu un kaimiņvalsts eksporta aplikšana ar tarifiem ir saniknojusi kanādiešus, un pretošanās noskaņojums kļuva par jaunā premjera Marka Kārnija vadīto liberāļu priekšvēlēšanu kampaņas vadmotīvu. Nevar gan sacīt, ka trampismam tuvu noskaņu esamība liberāļu galveno konkurentu – Konservatīvās partijas – platformā būtu nākusi šim spēkam ļoti par sliktu. Konservatīvajiem izdevies gūt vairāku desmitgažu laikā izcilāko rezultātu un pieaudzēt mandātu skaitu pat vairāk nekā liberāļiem. Tiesa, deputāta mandāts iet secen konservatīvo līderim Pjēram Pualjēvram. Galvenais zaudētājs šajā situācijā izrādījusies mēreni kreisā Jaunā demokrātiskā partija, kuras frakcija sarukusi par vairāk nekā divām trešdaļām. Partijas līderis Džagmīts Singhs jau paziņojis par atkāpšanos no amata. Trešdaļu mandātu zaudējusi arī frančvalodīgo kanādiešu partija Kvebekas bloks. Tā nu liberāļiem, pēc visa spriežot, pietrūks vien trīs balsu no simt septiņdesmit divām, lai veidotu vairākuma valdību, un, tāpat kā pāris iepriekšējos sasaukumos, arī šajā Kanādai būs mazākuma valdība, kuras atrašanos pie varas noteiks mazāko partiju atbalsts valdošajai. Kvebekas bloka līderis Īvs Fransuā Blanšē aicinājis visus politiskos spēkus vienoties par „pamieru”, kamēr valsts tiek cauri pašreizējiem nestabilajiem laikiem. Kāpēc Latvija grib, bet Melnkalne – nē? Šī gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, kā ik gadu, balsos par piecu jaunu ANO Drošības padomes locekļu apstiprināšanu. Kā zināms, kopumā šai ANO institūcijā darbojas piecpadsmit valstis, no kurām piecas – Savienotās Valstis, Ķīna, Krievija, Lielbritānija un Francija – ir pastāvīgie locekļi, savukārt atlikušās desmit periodiski mainās. Pie tam katram planētas reģionam Drošības padomē rezervēts noteikts vietu skaits. Vienu no divām Austrumeiropas vietām ieņem pastāvīgā locekle Krievija, savukārt uz otru, kuru šajā reizē atbrīvos Slovēnija, pretendē Latvija. Otra sākotnējā pretendente – Melnkalne – savu pieteikumu pirms pāris mēnešiem atsauca. Kā intervijā Melnkalnes laikrakstam „Vijesti” izteicies ārlietu ministrs Ervins Ibrahimovičs, tāds lēmums pieņemts, jo Melnkalnei šobrīd jākoncentrē visi spēki virzībai uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kam darbošanās Drošības padomē var nenākt par labu. Drošības padome ir vienīgā no ANO struktūrām, kura ir pilnvarota izdot dalībvalstīm saistošas rezolūcijas; visām pārējām ANO ietvaros izdotajām rezolūcijām ir rekomendējošs raksturs. Piecu pastāvīgo locekļu statuss ar veto tiesībām saglabājies kopš organizācijas radīšanas Otrā pasaules kara izskaņā, un lielā mērā atspoguļo tā laika ģeopolitisko realitāti, kad galvenās pasaules kara uzvarētājas nodrošināja sev īpašu statusu. Kopš tā laika daudz kas mainījies, un jau vismaz vairākas desmitgades četras valstis – Indija, Brazīlija, Japāna un Vācija – izvirza pretenzijas uz Drošības padomes pastāvīgā locekļa statusu, ciktāl Japāna un Vācija sniedz ļoti nozīmīgu finansiālo ieguldījumu Apvienoto Nāciju darbībā, savukārt Indija un Brazīlija aktīvi piedalās ANO militārajās misijās. Tomēr ir vesela grupa pietiekami ietekmīgu valstu, kuras šādai paplašināšanai pretojas. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā arvien skaļāk izskan viedoklis, ka agresorvalsts savu īpašo statusu Drošības padomē nav pelnījusi. Krievijas Federācija kā tāda nekad nav tikusi ievēlēta par pastāvīgo locekli, bet gan ir mantojusi šo statusu no tās priekšgājējas Padomju Savienības. Indija un Pakistāna – milžu rīvēšanās Jau vairāk nekā trīs gadu desmitus Indijas Džammu un Kašmiras pavalstī nenorimst bruņota pretestība valsts centrālajai varai. Savulaik šais zemēs pastāvēja pusneatkarīga monarhija ar ticības ziņā neviendabīgu iedzīvotāju sastāvu, un tad, kad 1947. gadā kādreizējās Britu Indijas vietā tapa Indijas un Pakistānas valstis, kuru pamatā bija iedzīvotāju reliģiskā piederība, Džammu un Kašmira kļuva par strīdus ābolu. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados islāma kaujinieki, kuri cīnās par provinces pievienošanu Pakistānai, sāka piekopt terora metodes. Vienu šādu asiņainu ekscesu Indija piedzīvoja 22. aprīlī, kad vairāki ar automātiskajiem ieročiem bruņoti vīri ieradās tūristu iecienītā lokācijā, vispirms atklāja haotisku uguni, pēc tam nošķīra atsevišķi vīriešus un sāka noskaidrot viņu reliģisko piederību. Tos, kuri nebija apgraizīti un nezināja arī norunāt Dienvidāzijā populāru islāma lūgšanas frāzi, nošāva. Pavisam dzīvību zaudēja 26 cilvēki, starp kuriem bija arī viens Nepālas pavalstnieks un viens vietējais iedzīvotājs, musulmanis, kurš mēģināja nepieļaut izrēķināšanos. Šis ir asiņainākais terora akts Indijā kopš 2008. gada islāma teroristu uzbrukumiem Mumbajā. Sākotnēji atbildību par 22. aprīļa slaktiņu uzņēmās kaujinieku organizācija „Pretestības fronte”, kura gan dažas dienas vēlāk savu paziņojumu atsauca. Savukārt Indijas varasiestādes jau nākamajā dienā pēc notikušā paziņoja, ka saziņa rādot teroristu saistību ar Pakistānas slepenajiem dienestiem. Indija izraidīja vairākus Pakistānas diplomātus un atsauca savējos no Islāmābādas, slēdza sauszemes robežu, anulēja vīzas daļai Pakistānas pilsoņu un pārtrauca izsniegt jaunas. Sevišķi nopietni tiek uzlūkota Indas ūdeņu vienošanās darbības apturēšana. 1960. gadā noslēgtā starpvalstu vienošanās regulē Indas upes un vairāku tās pieteku ūdens resursu izmantošanu. Upju iztekas atrodas Indijā, bet galvenā ūdeņu izlietotāja ir Pakistāna, sevišķi lauksaimniecībai, kas veido gandrīz ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta un vairāk nekā trešdaļu darbavietu. 24. aprīlī gar Indijas un Pakistānas demarkācijas līniju Kašmirā sākās apšaudes ar strēlnieku ieročiem, kam dažas dienas vēlāk pievienojās arī artilērija. 28. aprīlī Pakistānas aizsardzības ministrs Asifs Havadža paziņoja, ka Indijas uzbrukums Pakistānai esot nenovēršams. Pastāv bažas, ka laikā, kad pārējai pasaulei citu rūpju gana, briest nopietna eskalācija starp divām kodolvalstīm Āzijas dienvidos. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Před více než 10 lety založil firmu, která od té doby uspořádala přes 37 tisíc kvízů. On sám tři tisíce z nich odmoderoval. Pomohl v Česku rozšířit zábavu, která je velmi populární například v Anglii nebo mnoha jiných zemích, ale u nás si cestu k popularitě v té době teprve hledala.Přece jen jsme zemí, kde do hospod vždycky chodilo hlavně pít pivo. Ale to se mění, mimo jiné i díky kvízům. Dnes se jich v celé republice v hospodách či klubech odehrávají každý týden stovky. Jak to funguje? Kteří lidé tuhle zábavu vyhledávají a jaké jsou tajné ingredence opravdu dobrého kvízu? Petr “Kiimy” Molík je člověk, který zná odpovědi. Nebo by je aspoň měl znát. Vystudoval dvě vysoké školy, jeho první byznys byla firma vyvíjející mobilní aplikace a dnes se věnuje skoro výhradně kvízům a všemu kolem nich. Příjemný poslech!

Privítali sme u nás milú návštevu zo Slovenska! Iva nám prišla porozprávať ako funguje nočný sexlife v Bratislave, kde organizuje Kinqy events. Čo ju najviac stresuje ľudí pred sexparties a čo je pre ňu pri organizácii najdôležitejšie? Sú mužské outfity na sexparties ťažšie zohnateľné alebo iba sa niektorí muži boja extravagancie?Iva má pochodené aj Berlínske kluby, Viedeň i pražskú scénu, takže aj tipy na akcie zazneli. Zistíte kam sa vydáme za zábavou toto leto ;)Na herohero časti samozrejme zablúdime do časov keď som Ivu videla 2. x a bolo to pri sexe. A samozrejme ZASE sa pídime po radách ako zbaliť ľudí na swingers?Vymenili sme si poznatky z kitkatu a pomenovali si koncept solo wankers!Podcastové aplikace nám nic neplatí. Moc vám děkujeme za odběry, díky nim můžeme fungovat.

Hoy nos enfocamos en temas relacionados con la gestión de los prestamos y créditos, la gestión emocional de momentos difíciles y la importancia de la buena organización en un hogar, una sociedad y una empresa. Compartimos otros aspectos clave de las finanzas personales y corporativas. En este Ep #212 con algunos conceptos clave que definen una mejora constante. Mi invitado Ramiro Reyes----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

„Vláda Roberta Fica to so Slovenskom vzdala, chce byť súčasťou ruského sveta. No my Slováci cítime, že svoju krajinu si nedáme, nenecháme ju len tak v okupácii“, rozpráva Marián Kulich z občianskeho združenia Mier Ukrajine, ktoré stojí za zbierkou na muníciu pre Ukrajinu. „Podporou ukrajinských vojakov držíme frontovú líniu čo najďalej od nás“, dodáva.Občianska zbierka na pomoc Ukrajine prekročila hranicu piatich miliónov. V čase, keď premiér tej istej krajiny vyhlasuje, že„Slovenská republika nebude podporovať Ukrajinu ani finančne ani vojensky“. A v Bruseli si kladie podmienky a hrozí vetom masívnej európskej pomoci pre napadnutý suverénny štát. A hoci päť miliónov nie je ani len kvapkou v mori zastavenej americkej pomoci vo výške desiatok miliárd, vďačnosť jej konkrétnych adresátov jej dáva viac ako zmysel. Napríklad vďaka odmínovacej Božene môžu bezpečne vstupovať na polia a obrábať zem, či pozornosť vyjadrená vo finančnom dare dáva silu ísť ďalej, ako to pred časom v tomto podcaste povedala Ukrajinka Anna-Mária Romančuk. Čo a kto a aký príbeh sa skrýva už za piatimi miliónmi „občianskych“ eur, ktoré pomáhajú napadnutým Ukrajincom? Pozrieme sa na to s Mariánom Kulichom z občianskeho združenia MierUkrajine, ktoré stojí za zbierkou. „Spúšťačom bolo víťazstvo Smeru vo voľbách vďaka masívnej podpore ruskej dezinformačnej scény. Začali vládnuť a vyhlásili, že sa napadnutej Ukrajine nepomôžu brániť. Začali sme premýšľať, ako vieme my občania vyslať jasný signál, že budeme pri Ukrajine do jej víťazstva“, spomína Marián Kulich. Ruský mier je podľa neho pre Ukrajinu okupáciou a naša vláda len opakuje ruský naratív. To „Rus raz odíde“, čo sme počuli od ministra obrany Roberta Kaliňáka, je podľa Kulicha vo veľkom kontraste s tým, čo sa dá vidieť na Ukrajine. „Ruská okupácia je pre Ukrajincov genocída“, vysvetľuje. Dva dni cesty autom od nás je podľa Mariána Kulicha reálna vojna. „Sme veľmi blízko toho, kde Rusko ničí ten náš svet, v ktorom žijeme a poznáme ho. Ničí našu bezpečnosť a pocit slobody“, ilustruje situáciu. Zbierka na muníciu pre Ukrajinu je podľa Kulicha prejavom nielen našej pomoci, ale aj postoja, že sme po boku našich partnerov. „Lebo to, čo robí premiér Fico, akým spôsobom komunikuje, je vytrhnávaním Slovenska z nášho hodnotového ukotvenia. (Zbierkou) dávame signál partnerom v EÚ, v susednom Česku, že budeme stáť pri Ukrajine. Napriek tomu, že naša vláda hľadá spoluprácu iba s Ruskom.“V podcaste si môžete vypočuť aj Kulichovu virtuálnu konfrontáciu s Robertom Ficom a jeho názormi. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.