Podcasts about uzvar

Latvijas izlase vai valstsvienība? Porziņģis guvis 20 punktus vai 20 punktu? Vai var teikt, ka pretinieki tika sagrauti? Par sporta terminoloģiju, sporta ziņām, translacījām un tajās lietoto valodu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas Radio sporta žurnālists Mārtiņš Kļavenieks. "Visu nevar latviskot, ir sporta veidi, kas stabili ir valodā, kā basketbols un futbols. Mēs, protams, varam teikt kājasbumba, rokasbumba, groza bumba, bet tas ir daudz garāk. Tad būs rokasbumbas spēlētājs. Tas viss stiepjas arvien garāk," atzīst Andrejs Veisbergs, runājot par sporta terminoloģiju. "Liekas, ka sportu ir tik daudz, ka visu latviskot nevarēsim. Ir arī specifiski jauni sporta veidi, kuros cilvēki neorientējas. Ja tos komentējam, anglismi spiedīsies iekšā, tas ir pilnīgi skaidrs." Viņš norāda, ka terminos, kur ir kāds vārds, piemēram, ono lēciens, pie tā vajadzētu palikt, nevis mēģināt atšifrēt. Zinātāji sapratīs. "Lielā mērā daudz nosaka īsums. Uzvar labskaņa un īsums, un tā ir ļoti daudzos sporta veidos," atzīst Dite Liepa. "Arī sporta terminoloģijā nav nekas īpašs, kas nebūtu bijis citu nozaru terminoloģijā. Ļoti ātri nostiprinās sevišķi ar komentāriem, komentētājiem, sporta pārraižu translācijām angliskie [vārdi]. Ir vairāki apstākļi - ir grūti pieradināt, ne vienmēr uzreiz ir atbilstošais latviešu valodas ekvivalents un ne vienmēr arī tas ir veiksmīgs."

Ķīnas GP sprinta nedēļas nogalē ppie pirmās sprinta uzvaras tika Luis Hamiltons, kamēr svētdienas Grand Prix sacīkstē triumfēja Oskars Piastri, saasinot situāciju arī kopvērtējumā.#ĶīnasGP #Piastri #Hamiltons

"Kad man bija septiņpadsmit un izdomāju, ka gribu kļūt par dziedātāju, pirmā pusgada laikā sāku skatīties repertuāru. Sapratu, ka jāiemācās Pelnrušķīte, jo tur ir tik ārkārtīgi daudz mazo notiņu, ka to paveikt – iztīrīt koloratūras tādā līmenī, kādā tām ir jābūt –, tas būtu milzīgs izaicinājums. Bet skaistākā loma, kas uzrakstīta mecosoprānam, ir Amnerisa. Un es toreiz nodomāju: ja to nodziedāšu, patiesībā dziedāt varētu arī beigt, jo mani sapņi būs piepildīti. Bet nu… Izrādās, ka ir arī citas lomas, un izrādās, ka ir arī Vāgners – nu, kaut kā nav laika apstāties!" Tā vakar, 21. martā, restorānā "Kaļķu vārti" rīkotajā preses konferencē pauda pasaulslavenā latviešu operdīva Elīna Garanča. Dzintaru koncertzālē 29. jūnijā notiks projekta "Elīna Garanča un draugi" koncerts, kuru diriģēs maestro Karels Marks Šišons. Kopā ar Garanču uz skatuves būs ķīniešu-austrāliešu tenors Kans Vans un rumāņu soprāns Jūlija Marija Dana. Pati Elīna Garanča izpildīs populārākās ārijas no pasaules opermūzikas repertuāra. Elīna Garanča uzstājusies pasaules visslavenākajos opernamos un koncertzālēs. Īpaši slavena ir viņas atveidotā Karmena: šo lomu Elīna dziedājusi daudzos operteātros, piemēram, Londonas Karaliskajā operā, Bavārijas Valsts operā, Valensijas "Palau de les Arts Reina Sofía" un Ņujorkas Metropoles operā. Un tieši šovakar, 22. martā, pulksten 20 ciklā "Sestdienas vakars Operā", svinot Žorža Bizē operas "Karmena" 150. gadskārtu, baudīsim šo operu ar Elīnu Garanču titullomā Ņujorkas Metropoles opernama izrādes ierakstā, kas veikts 2010. gadā. Bet 21. marta preses konferences ietvaros sarunā ar Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāju Ojāru Rubeni dziedātāja stāstīja ne tikai par 29. jūnijā Dzintaru koncertzālē gaidāmo koncertu, bet arī par citām savas radošās un privātās dzīves aktualitātēm, ieskicējot savus plānus tuvākajai un tālākajai nākotnei. Ojārs Rubenis: Man ir liels gods atkal būt kopā ar Elīnu Garanču. Patiešām nesaprotu, kā tu to visu laiku spēj: audzināt divus bērnus, būt formā un būt pasaules zvaigzne, ar kuru mēs patiešām ļoti, ļoti lepojamies. Bet gribu sākt ar pavisam vienkāršu jautājumu: Elīn, kā tev aizvadītajā gadā ir gājis? Elīna Garanča: Paldies par tik jaukiem un siltiem vārdiem, Ojār! Katrs šāds epitets, manuprāt, pieliek vismaz piecus gadus klāt, un tik veca es vēl īsti nejūtos... (smejas) Bet jebkurā gadījumā, atskatoties atpakaļ, bijuši tiešām brīnišķīgi koncerti, un esmu ārkārtīgi priecīga, ka mums tiek dota iespēja katru gadu šeit atgriezties ar koncertu "Elīna Garanča un draugi". Faktiski tas ir tāds jauks festivāls ne tikai vietējai, bet arī plašākai publikai, un mēs priecājamies allaž atrast jaunus dziedātājus un saņemt no klausītājiem tiešo atgriezenisko saiti – sak', "šitas man patika" un "šitas man ļoti patika" (smaida). Un bieži vien tie ir dziedātāji, kuri varbūt nav tik pazīstami – tad ir tāds dubultais prieks. Šis gads mākslinieciski bijis šausmīgi pilns ar neskaitāmiem pārlidojumiem un daudziem interesantiem projektiem; arī privāti esmu sākusi dažas aktivitātes – varbūt pat negaidītas, bet ļoti iepriecinošas. Katru gadu es saku: šis būs pēdējais gads, jo sanāk tik daudz visa kā, bet šis gads būs tiešām pēdējais, kad būs tik ārkārtīgi daudz visa kā, jo jāsāk ieskatīties pasē un jāizvērtē, vai tiešām ir vērts visur būt un kāpēc ir visur jābūt. Bet nu – tik ilgi, kamēr vēl varu, kamēr skan, kamēr publika nāk un kamēr ir interese, protams, negribas atstāt to visu novārtā. Pirms sākam runāt par mākslu un festivālu… Zinu, ka tev, Elīn, šis gads nācis ar jaunu izaicinājumu, kas man pašam ir ārkārtīgi tuvs – ar to nodarbojos vairāk nekā 30 gadu garumā. Un tad, kad dabūju zināt, ka arī tu esi sasparojusies slēpot ar kalnu slēpēm un dzirdēju, ka ar savām meitenēm slēpo, nodomāju – nu, tā: var taču apaukstēties, var taču kaut ko salauzt... Kā tev gāja, Elīn? (smejas) Slēpot aizbraucām visa ģimene. Vīrs gan trešajā dienā izstājās no stafetes, bet mēs, meitenes, turpinājām. Nodomāju – nu, ja nokritīšu un salauzīšu roku, tāpat var dziedāt, ar izsistu plecu arī var… Ir arī bijis gadījums, kad ar pārrautu saiti un kruķiem var uziet uz skatuves... Man bija plāns to iemācīties, un to arī izdarīju – protams, pietiekami labā līmenī, un meitenes ir stāvā sajūsmā. Šis dinamiskais sports ir jauka atkāpe [no ikdienas], lai vienkārši izvēdinātu galvu. Šīs nedēļas laikā nokritu kādas simt reizes, bet tas jau nekas. Kā man brālis teica – neapstājies pie tā, ka esi pakritusi, jākoncentrējas uz to, kā piecelsies! Bet tad tu slēposi arī turpmāk?  Es domāju, ka es slēpošu. Distanču slēpošana Latvijā mums visiem, protams, ir pazīstama, bet laisties no kalna ir pavisam kas cits. Uz melnajām trasēm netēmēšu, un tas man arī nav vajadzīgs, bet nu pa zilo trasi tā laiski un eleganti nošļūkt gan jau ka varēšu. (smejas) Un otra milzīgā aizraušanās, kas tev tuva – tu liec puzles! Milzīgos daudzumos, veselām sienām un milzīgos ātrumos. Un tas, kas mani pārsteidza, ka Vīnes Valsts opera pēc divdesmit sadarbības gadiem tev uzdāvinājusi milzīgu puzli – fotogrāfiju ar tevi Amnerisas lomā. Vai tu to jau saliki?  Jā! (smejas) Tā bija maziņa, tikai divi tūkstoši gabaliņu, lai gan grūtākais bija tas, ka šeit bija siena – visa brūnīgos toņos. Bet sanāca! Jā, puzles ir tāda aizraušanās. Patiesībā ikdienā man pacietība nepiemīt, tāpēc pati par sevi brīnos, ka puzles iesūc mani tādā kā paralēlā universā, taču man jāatzīst: kamēr lieku puzli, ļoti labi mācos arī [lomu] tekstus. Jo es nemāku apsēsties ar notīm un trīs stundas tajās koncentrēti skatīties. Man visu laiku jādara kaut kas paralēli, un ar puzli un notīm blakus tiešām sanāk. Pašlaik man dienaskārtībā ir lielais darbs, kuram ir 33 600 gabaliņu, un no desmit somām saliktas astoņas. Nu, nav laika pieķerties tām pēdējām divām... Un kur tu liec saliktās puzles? Jauc ārā? Dažreiz izjaucu un izmetu, bet ir viena puzle ar 18 tūkstošiem: tā ir ierāmēta. Un ir vēl viena, kas ir ar deviņiem tūkstošiem. Nezinu, ko darīšu ar šo lielo, jo nevienai sienai tā neder. Varētu būt kā grīdas mozaīka. Tavs uzvaras gājiens, sasniedzot karjeras īpašo punktu, kuru tu pati biji izvēlējusies, ir Amnerisa Verdi "Aīdā". Man arī bija tā laime to noskatīties Vīnes Valsts operā, un tu biji brīnišķīga. Cik operteātros jau esi Amnerisu atveidojusi? Pieci, seši droši vien varētu būt. Vēl būs punkts uz "i" šogad maijā – Ņujorkas Metropoles iestudējumā, kuram bija pirmizrāde pagājušajā gadā: tā droši vien būs vislielākā skatuve, kur šī loma tiks nodziedāta. Bet tā ir. Kad man bija septiņpadsmit un izdomāju, ka gribu kļūt par dziedātāju, pirmā pusgada laikā sāku skatīties repertuāru. Sapratu, ka jāiemācās Pelnrušķīte, jo tur ir tik ārkārtīgi daudz mazo notiņu, ka to paveikt – iztīrīt koloratūras tādā līmenī, kādā tām ir jābūt –, tas būtu milzīgs izaicinājums. Bet skaistākā loma, kas uzrakstīta mecosoprānam, ir Amnerisa. Un es toreiz nodomāju: ja to nodziedāšu, patiesībā dziedāt varētu arī beigt, jo mani sapņi būs piepildīti. Bet nu… Izrādās, ka ir arī citas lomas, un izrādās, ka ir arī Vāgners – nu, kaut kā nav laika apstāties! Bet šī partija man ļoti patīk, un esmu priecīga, ka man bijusi iespēja to dziedāt skaistos teātros ar kolosāliem kolēģiem. Noteikti ir arī kāda jauna loma, pie kuras tu šobrīd strādā. Ir vairākas lomas. Un tas savā ziņā ir izaicinājums, jo faktiski nevaru saprast, kurā virzienā tagad lai iet, jo tas skaistākais, kas mecosoprānam bijis, ir jau izdziedāts. Tāda automātiskā attīstība uz soprānu – tas tik vienkārši nemaz nav, jo vajadzīga gan fiziskā kondīcija, gan saišu izturība. Arī laiks sagatavoties. Bet ir, piemēram, tādas partijas kā Ortrūde no Vāgnera "Loengrīna", kas ir jau ieplānota; ir tā pati Judīte no Bēlas Bartoka operas ungāru valodā. Ir doma par Kerubīni "Mēdeju", kas būtu ļoti interesanti – viņu spēlēt. (..) Ir doma arī par pavisam traku Lēdiju Makbetu, kuru tīri psiholoģiskajā ziņā būtu interesanti spēlēt. Arī Ariadne Riharda Štrausa operā "Ariadne Naksā". Nu, un tad būs pienācis laiks arī beigt, tad jau pietiks. Bet šis plāns izskatās uz pieciem, sešiem, septiņiem gadiem! Jā, faktiski kādiem septiņiem gadiem. Vēl nav visi iestudējumi pa teātriem salikti, bet, teiksim, tās ir partijas, uz kurām varētu skatīties un ar kurām varētu spert nākamo soli.  Londonā tu tūlīt dziedāsi Verdi Rekviēmu ar Rikardo Muti. Pēc kāda principa tu izvēlies diriģentus, pie kuriem esi vai neesi gatava strādāt? Muti neizvēlas – viņš pats izvēlas! Ja Muti zvana un saka, ka jābrauc, tad es arī braucu. Un daru to labprāt, jo uzskatu, ka viņa diriģētais Verdi Rekviēms ir kaut kas ļoti īpašs. Vismaz mani tas uzrunā pavisam savādākā līmenī, manierē un veidā. Un, ja man tiešām nav jau kādi noslēgti līgumi, tad vienmēr, kad Muti sauc, es braucu, jo tas mani emocionāli uzlādē; tas ir psiholoģiski liels pārdzīvojums – dziedāt šo skaņdarbu viņa vadībā. Vai bijuši arī gadījumi, kad esi atteikusies no kāda diriģenta? Nē, patiesībā nē. Ja atsakos, tad atsakos no iestudējumiem, jo gala beigās mums, dziedātājiem, jākāpj uz skatuves un to, ko komponists un libretists uzrakstījis, jāmēģina pārraidīt publikai. Tu esi kā darba rīks – tev jāmēģina izstāstīt konkrētā personāža pārdzīvojumi un situācija. Ja ir pilnīgi traks iestudējums un tajā grūti atrast sev tuvu vidi… Lai gan man nav bijis tā, ka es no kaut kā būtu izstājusies ar lielu skandālu. Ja runājam par šī gada koncertu Jūrmalā. Kas būs šīs vasaras galvenās zvaigznes un ar ko viņas ir īpaši vērā ņemamas, ka tu viņas es uzaicinājusi? Mums ir divi dziedātāji. Viens no viņiem ir ķīniešu-austrāliešu tenors Kans Vangs, ar kuru mans vīrs sastrādājies, ja nemaldos, Pučīni "Bohēmas" izrādēs. Viņš, tāpat kā es, ir viens no Kārdifas dziedātāju konkursa uzvarētājiem. Viņš tajā neuzvarēja, bet tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka ne vienmēr visi uzvarētāji pēc tam arī izveido karjeru. Par viņu runā, ka viņš varētu būt jaunais Pavaroti aizvietotājs. Man gan ļoti nepatīk, ja dziedātājus salīdzina, jo uzskatu, ka ikkatram dziedātājam ir savs īpašais, unikālais talants un tembrs. Bet viņam ir tiešām skaista karjera liriskajā repertuārā. Viņa tenors uzrunā un silda ar savu tembru. Viņam pasaules kartē ir ļoti skaisti piedāvājumi – vienalga, vai tā būtu Čikāgas Liriskā opera, Ņujorkas Metropole, Minhene vai Berlīne. Viņš ir starptautiska zvaigzne. Otra ir dziedātāja Jūlija Marija Dana no Rumānijas, kā mēs viņu saucam – apslēptais dārgums. Atkal jau – ja gribētu salīdzināt, viņa varētu būt tāda jaunā Andžela Georgiu ar ļoti siltu liriskā soprāna balsi, kura faktiski savā ziņā ir izvēlējusies slēpties no milzīgas preses uzmanības, jo uzskata, ka labāk šo laiku ir veltīt savas balss un personības izkopšanai, nekā sarunāties ar presi un būt mediju vidē. Ja apzinies, ka ne visi var izturēt šo spiedienu, pārlidojumus, uzmanību un to, ka katru reizi tev atkal jārada jauns brīnums, tad faktiski tāda nedaudz atturēšanās dziedātājam nemaz par sliktu nenāk. Viņa ir kārtīgs liriskais soprāns ar starptautisku karjeru. Ar viņu vēl neesam sastrādājušies, bet esam ļoti daudz ko ar viņu izrunājuši; ļoti daudzi cilvēki ļoti, ļoti pozitīvi izsakās par viņu. Tas, ko mēs esam redzējuši un dzirdējuši, mūs uzrunā un aizkustina. Tagad notiek repertuāra salikšana. Kā jau parasti, šajos koncertos pirmā ir nopietnā jeb klasiskā daļa, bet izklaidējošāks materiāls iekļauts otrajā daļā – lai publiku var gandarīt ne tikai intelektuāli, bet arī emocionāli. Kā ir sastādīt programmu Dzintariem, kur ir visraibākā publika, kura ar nopietnām lietām varbūt ne vienmēr grib sastapties? Vai jūs ar Karelu Marku Šišonu domājat par to, lai skanētu ne tikai tie skaņdarbi, kas ir ļoti populāri, bet arī tādi, kas mums, publikai, iemācītu to, pie kā mums vajadzētu pierast? Tādi nopietni un labi. Jo, kā mēs zinām, ir tā, ka pie Vāgnera ir jāpierod, kamēr Verdi var diezgan labi klausīties. Šajā ziņā jāatzīst, ka mans vīrs Karels ir ļoti veiksmīgs programmu salicējs – viņam ir sava stratēģija. Nezinu, vai to var saukt par kādu noslēpumu, bet viņam patiešām vienmēr sanāk ļoti veiksmīgi šīs programmas veidot ar kulminācijas efektu – dot cilvēkiem kaut ko, kas viņus uzrunā, tad iedot mazu atelpu, un tad atkal viņus vest uz nākamo soli, un tad atkal seko atelpa ar vairāk pazīstamiem un mazāk pazīstamiem gabaliem. Mēs vienmēr jautājam arī pašiem dziedātājiem – lai viņi šajos koncertos var parādīt sevi vislabākajā vokālajā gaismā. Un tajā pašā laikā publikai piedāvātu melodijas – gan atpazīstamas, gan mazāk atpazīstamas, bet tai pašā laikā veidojot tādu kāpienu, lai beigās sanāk riktīgs uzrāviens!  Protams, beigās vienmēr ir popūrijs, kad tiek saliktas vairākas populāras melodijas kopā ar ļoti skaistiem, zem atvērtām debesīm veidotiem koncertu aranžējumiem, ko Karels arī ļoti bieži apstrādā. Pati savās interesēs vienmēr meklēju kādu jaunu āriju, jaunu personāžu, kuru vēl neesmu dziedājusi, un katru reizi līdz šim tā ir sanācis. Domājot par nākotnes repertuāru, šādi koncerti ir arī platforma – sākt apdziedāt ārijas, gūt pieredzi ar adrenalīnu un ar publikas klātbūtni, lai pēc tam konkrēto pēc kādiem gadiem varētu dziedāt uz skatuves, izrādē. Iznāk tāda kā bāzes iestrādāšana. Šogad arī droši vien tā būs: no manas puses jau pieminētā "Lēdija Makbeta" ir viens no raksturiem jeb tēliem, kas mani ļoti interesē – viņai ir brīnišķīgas ārijas! Vēl izdomāsim, kuru ņemsim. Šogad Johans Štrauss svin jubileju. Viņa melodijas cilvēkiem ir ļoti tuvas. Mēģinām to visu tagad salikt kopā. Skatāmies, lai dueti labi piestāvētu gan vienam, gan otram. Mana balss mainās, un repertuārs, kuru es dziedu, attīstās. Jaunākiem dziedātājiem varbūt vēl nav tik plašs ampluā, lai izvēlētos, tāpēc mēģinu to visu kaut kā kopā salikt. Ceram uz labu laiku, veselīgām balss saitēm un brīnišķīgu publiku! Vai neesat domājuši par to, ka šo koncertu varētu izvērst par īstu festivālu uz vairākām dienām, vienlaikus izvēršot to arī kā konkursu jaunajiem dziedātājiem? Jaunajam dziedātājam iedot platformu uzstāties publikas priekšā, pirms viņš nokļūst uz teātra skatuves, ir ļoti interesants projekts: šādu formātu esam atraduši Austrijā, kur tiek rīkots konkurss "Nākotnes balsis". Uzvarētājs nokļūst koncertā "Dziedi ar mums kopā". Tur ir 4500 vietas vienā koncertzālē, un otrā – aptuveni 3000; koncerts tiek rādīts arī televīzijā, un tiem, kam ir trešā, ceturtā, piektā vieta, tiek dota iespēja divas dienas pirms šī koncerta uzstāties vai nu parkā, vai klostera telpā, dziedot vairākus ieskaņas koncertus. Arī es par šo tēmu domāju, jo gan tehniskā, gan muzikālā, gan skatuviskā pieredze ir sakrājusies un gribētos to kaut kādā formātā nodot arī tālāk jaunajiem dziedātājiem. Jo darbs ar jaunajiem dziedātājiem man ļoti patīk, un man varbūt būtu arī, ko viņiem teikt. Skatīsimies. Jo īpaši vasara, kad nav aktīvās studijas un aktīvo mēģinājumu, šādiem pasākumiem ir interesanta platforma. Tas kādreiz nākotnē varbūt varētu kaut kādā veidā attīstīties. Šovasar tev ir arī neliela koncerttūre pa dažām Latvijas pilsētām kā veltījums tavai mammai. Šis lēmums ir personīgs, jo šogad paiet tieši desmit gadi, kopš mammiņa aizgāja mūžībā. Kamermūzika vienmēr bijusi ļoti pamatīga manas karjeras sastāvdaļa. Jau no pašiem pirmsākumiem esmu to dziedājusi, un man bija iekšējā vajadzība aizbraukt uz dažādiem Latvijas novadiem. Būs darbi, kurus kā maza meitene atceros, kad mamma tos dziedāja, tāpat ir skaņdarbi, kurus esmu izvēlējusies tāpēc, ka tie mani uzrunā. Tas ir gan piemiņas veltījums, gan arī tāda gluži egoistiska psiholoģiska turneja man pašai – savilkt kopā zināmas paralēles. Braucot, piemēram, atpakaļ no Rēzeknes, sanāks braukt tieši pa to pašu šoseju, no kuras nobraucot, četrarpus kilometru attālumā ir mana bērnības māja, kurā es augu, un kurā es, segu saņemot aiz visiem četriem stūriem, lēcu ar izpletni lejā no kūtsaugšas. Visādas spilgtas atmiņas... Man ļoti gribētos to atkal pieredzēt.  Šajā programmā būs daudz latviešu komponistu skaņdarbu no Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa un Jāzepa Vītola pūra: daudzus no tiem pagājušajā gadā dziedāju Zalcburgas festivālā, un šogad šos latviešu komponistus dziedāšu gan Vigmora zālē Londonā, gan "Musikverein" Vīnē, gan Lincā un Grācā, un Parīzē... Tas arī man tāds emocionāls pārdzīvojums un gandarījums, ka beidzot arī latviešu mūzika manā starptautiskajā ceļā drīkst izskanēt uz vairākām skatuvēm. Cilvēki, kas pagājušajā gadā Zalcburgā to klausījās,  bija ļoti pārsteigti par to, cik bagātīga ir mūsu mūzikas valoda. Ja domājam par mūsdienu komponistiem, daudzi no tiem, kuri aizgājuši, rakstījuši manai mammai kā mecosoprānam: viņu darbi mammas sniegumā piedzīvojuši pasaules pirmatskaņojumu. Plakidis, Kalsons… Tāpat Selga Mence. Jebkuram no viņiem piestāvētu un piederētos atkal tikt atvērtiem un pārlapotiem. Tas man ir tāds projekts: kad vairs nevarēšu operu padziedāt, nākamos desmit gadus vēl varēšu dziedāt kamermūziku. Man šī mūzika ļoti patīk – tā ir tik ļoti dažāda, un fakts, ka latviešu mūzika latviešu valodā izskan kaut vai tajā pašā Zalcburgas festivālā – tas ir liels prieks un gandarījums. Par to tev milzīgs paldies arī no Latvijas sabiedrības un Latvijas Radio 3 "Klasika"! Liels paldies, ka tu to dari, jo ne tik bieži mēs ar mūsu komponistu dziesmām esam klausītājus iepriecinājuši. Un visbeidzot man gribas pajautāt: dažādu iemeslu dēļ tu ļoti ilgi neesi dziedājusi Latvijas Nacionālajā operā. Tagad tai ir jauns direktors – talantīgs un enerģisks. Vai jums ir bijušas sarunas, ka tu tomēr varētu nodziedāt kādas lomas arī uz Nacionālās operas skatuves? Ir bijušas sarunas, un, visticamāk, droši vien tas arī īstenosies. Voldiņa kungs bija atbraucis uz Vīni, skatījās "Donu Karlosu", nākamajā rītā kopā brokastojām un diezgan daudz ko izrunājām un sarunājām. Tagad tas viss tiek oficiāli uzrakstīts un salikts uz papīra, un mēģināsim visu saskaņot tā, lai patiešām sanāktu arī atgriešanās Latvijas Nacionālajā operā. Paldies par tavu stāstījumu, Elīn, un nu laiks jautājumiem! Gunda Vaivode: Vai tu esi redzējusi filmu "Straume"? Protams! Mēs visi noskatījāmies. Raudāji? Nē, es neraudāju. Esmu racionāliste. Bet man ir ārkārtīgs lepnums… Pilnīgi neiedomājami! Un mani visvairāk satriec fakts, kādā veidā šī filma tika uz tās pašas "Oskara" lielās biznesa skatuves uz to ento miljonu vērto filmu fona! Re, ko nozīmē talants! Nav vajadzīgi skaļi vārdi – ir vajadzīgs talants un darbs. Uzņēmība un disciplīna. Un vīzija. Man liekas, tik tiešām – ja neklausās visās tanīs ārišķībās un nepievērš uzmanību patērētājsabiedrībai, bet patiešām rok, ceļ un ar savu morāles vīziju strādā tam, kam sirsniņa atvērti strādā, var sasniegt ļoti lielas virsotnes. Ojārs Rubenis: Zinu, ka tu lēnām esi sākusi nodarboties ar to pašu darbu, ko darīja tava mamma – ar pedagoģiju. Vai tu domā par to, ka pēc gadiem desmit tu varētu būt arī laba skolotāja? Jo mums Latvijā vokālā pedagoģija arī ir ļoti, ļoti nepieciešama. Protams, es par to domāju. (..) Nezinu, vai būšu laba skolotāja, bet es noteikti būšu skarba skolotāja, jo uzskatu, ka šajā pasaulē ar visu to, ka katra otrā ir pasaules zvaigzne, mēs esam pazaudējuši tādu kā iekšējo morāli – ko nozīmē būt labam dziedātājam. Konkursos, kuros pati esmu piedalījusies un kuros mani sāk pamazām saukt žūrijā, esmu novērojusi, kādā vidē daudzi dziedātāji ir auguši, ko viņi domā un kā viņi iedomājas, kā visam vajadzētu notikt. Kāpēc nav tā, ka pēc akadēmijas beigšanas Metropole nākamajā rītā viņiem nezvana un nesaka: "Mēs jau sen gaidījām, lai jūs atbrauktu!" Ir nepieciešams šiem jaunajiem cilvēkiem palīdzēt nevis tikai ar tehniku un tikai muzikāli, bet arī ar padomiem par ikdienas dzīvi, jo daudzi no viņiem nezina, ko lai dara pēc akadēmijas beigšanas. Saņēmi savu bakalauru, bet – ko tālāk? Viņš nezina, ka jābrauc uz noklausīšanos, kādās programmās var iestāties, kāpēc vienam der viena programma, bet otram jābrauc uz B klases teātri un jāsāk dziedāt mazās lomas. Daudziem dziedātājiem – arī man savulaik – šī palīdzība nav pieejama. Mūsdienu pasaulē diemžēl teātru intendanti un aģenti tikai "slauc": šodien vari – labi, ja rīt nevarēsi, pasauksim nākamo. Diemžēl ļoti daudziem dziedātājiem jāpieņem arī sāpīgi lēmumi. Šajā profesijā ir tā, kā mana mamma reiz teica: ja nevari būt labākā, tad nemaz nesāc. Jo gandarījuma mirkļu noteikti būs mazāk nekā to, kas tevi pavada ikdienā. Pusgadu tu vari gatavot partiju, tad sešas nedēļas - iestudējumu,  bet kritiķis uzraksta, ka viss ir galīgi garām. Tam jābūt gatavam, un tas ir jāpieņem. Ja es mācītu, tad gribētu ne tikai nodot savas zināšanas, bet arī palīdzēt cilvēkiem atrast savu ceļu un varbūt ieteikt kaut ko. Tas ir skarbi, bet uzskatu, ka tāda patiesības atklāšana ir nepieciešama, jo nav nekā sāpīgāka, ja cilvēks cer, cer un cer, bet beigās dzīve viņam parāda, ka cerības bijušas veltas. Tieši šajā profesijā ir ārkārtīgi nepieciešams diezgan ātri saprast, vai vari, vai nevari. Paldies, Elīn, un man ir milzīgs prieks, ka tev cerības bijušas sabalansētas ar to, ko esi darījusi un nav bijis milzīgu vilšanos. Jo es pat neatceros, kad pret tevi būtu vērsta kāda negatīva kritika. Nav runa tikai par kritiku. Mans lielākais kritiķis esmu es pati, un gandarījuma sajūta – vai nu tā ir, vai tās nav. Tā var neparādīties pat pēc ļoti labas kritikas. (..) Bet kritika, protams, var būt arī palīdzoša.  (Jautājums no žurnālistu puses): Kas jūs saista ar Latviju bez šiem koncertiem? Vai vasarā būs atkal savs dārziņš un tomāti?  Protams, būs ikgadējā dārza ballīte, kurā sanāk draugi, ir skaļi un līksmi. Vēl taču ir sēnes – ar meitenēm stāvā sajūsmā vienmēr septembrī un oktobrī atrodam laiciņu atbraukt un tās salasīt. Tā ir arī zaļā zāle jūlijā; tā ir Sigulda un Jūrmala, un arī lauki. Absolūta nepieciešamība! Es ļoti bieži šeit parādos, un neviens pat nemaz nezina, ka esmu ieradusies, jo izvairos; atbraucu mājās uzlādēties bez tāda pompa – sak', esmu atbraukusi, pievērsiet man uzmanību! Es vienkārši iebraucu, tētis atver durvis, un mierīgi divas dienas varu nodzīvot mājās un satikties tikai ar saviem ģimenes locekļiem. Dažreiz pat draugi nezina, ka esmu bijusi Latvijā.  (Jautājums no žurnālistu puses): Vai sarunas bijušas arī ar Maestro Raimondu Paulu par tālāko sadarbību?  Šobrīd notiek darbs pie [ideju] izstrādes. Pēc koncertiem esam runājušies par to, ko esam paveikuši. Jāskatās, ko vēl varētu paspēt. Ir sagatavoti daudzi jauni aranžējumi Maestro darbiem, un man ir tāda doma: sarīkot ne tikai klasisku koncertu, bet tādu kā popūriju, tā saucamo krosovera žanra koncertu, un Maestro Pauls ar savām melodijām ir unikāls šajā ziņā. Tas kaut kad tiks īstenots.

Sludinātājs: Raimonds Logins / Sērija: Jāņa Evaņģēlijs / Rakstvieta: Jņ 16:25-33

MIL 02 ar devīzi “Aizsardzības ainava” - militārā tēma, kuru Venēcijas biennāles 19. starptautiskajā arhitektūras izstādei šogad izstrādā autoru komanda, no kuras Kultūras rondo studijā izvaicājam Latvijas paviljona kuratori Lieni Jākobsoni un “Nomad architects“ arhitekti Mariju Katrīnu Dambi. Uzvarētāja meta autoru komanda ir SIA "Sampling", kur metu īstenojuši dizainere un pētniece Liene Jākobsone, arhitekts Mantens Devrīnts (Manten Devriendt), Solvita Kārkliņa, Zane Saulīte-Zvaigzne un SIA "Nomad architects" arhitekti Marija Katrīna Dambe un Florians Betats (Florian Betat).    

Kad Latvijas Televīzijas šovā “Pārdziedi mani” uzvarēja Maksims Busels, skatītāji gaidīja emociju izvirdumu.Taču Maksims vienkārši teica paldies un to, ka ir noguris. LTV skatītāji tobrīd nemaz nezināja, ka tikmēr citā LTV telpā emocijas iet pāri malām, visi dalībnieki sumina Maksimu un viņš no žūrijas locekles Marijas Naumovas rokām vēlreiz saņem balvu. Izrādījās, ka visus astoņus šova raidījumus filmēja iepriekš. Arī pēdējo. Jo tāda diemžēl ir lielā šovu industrijas specifika. Milzīgā skatuves uzbūve, gaismas, mūziķi, žūrija, skatītāji..... Un pēdējā raidījuma ieraksta beigās nofilmēja pilnīgi visus astoņus šova dalībniekus. Kā uzvarētājus. Katram iedeva balvu, katrs teica savu runu. Astoņi video faili bija kaujas gatavībā. Tiešraidē bija tikai skatītāju balsojums. Reklāmas pauzes laikā to pieplusoja žūrijas vērtējumam, un tapa zināms, kurš ir favorīts. Un tas bija jau ierakstītās Maksima uzvaras uznāciens. Un tas turpinās joprojām..... Raidījumā "Aculiecinieks" par to, ko baltkrievu valodā nozīmē uzvārds Busels, par Maksima ceļu uz skatuvi, par jogas nozīmi, aiziešanu no Krievijas teātra skatuves Ukrains kara dēļ un seriāliem, kuros viņam vienmēr ir akcents. Un, protams, par "Pārdziedi mani"aizkulisēm, bargāko žūrijas locekli un miltiem, bez kuriem nevar nodziedāt tautas dziesmu.

Sportacentrs.com podkāsta Ārpus kadra jaunākajā epizodē Ulvis Brože ciemos aicinājis Latvijas U20 izlases vienīgos hokejistus, kuri spēlē Latvijā un piedalījās Kanādas uzvarēšanā. "Zemgales"/LBTU aizsargs Oskars Nils Briedis un uzbrucējs Toms Mots stāstīja par noticēšanu uzvarai, emocijām un pasaules čempionātā gūtajām mācībām. Sportacentrs.com podkāsts Ārpus kadra – katru trešdienas vakaru kanālā TV4, portālā Sportacentrs.com un visās populārākajās audio straumēšanas platformās. Ārpus kadra 2025. gadā uz priekšu dzen oficiālais KTM un MERIDA velosipēdu pārstāvis Latvijā AstraVelo, bet podkāstam veldzi nodrošina Vytautas minerālūdens

“Mani neinteresē taisīt “Šreku 10”, un man ir skaidrs, ka gribu turpināt strādāt Latvijā,” pēc filmas “Straume” lielajiem panākumiem saka režisors Gints Zilbalodis. 7. decembra vakarā “Straume” tika kronēta par Eiropas labāko animācijas filmu, apsteidzot sāncenšus no Francijas, Spānijas, Čehijas un Šveices. Eiropas Kinoakadēmijas balva, kuras rezultātu nosaka nevis žūrija, bet vairāki tūkstoši Kinoakadēmijas biedru, ir būtiskākā kino balva Eiropā. Un tās iegūšana palielinājusi “Straumes” izredzes arī uz Amerikas Kinoakadēmijas balvas jeb “Oskaru” nomināciju. Kolēģe Māra Rozenberga nedēļas nogalē bija balvu pasniegšanā Šveices pilsētā Lucernā un aprunājās gan ar “Straumes” radošo komandu, gan citvalstu žurnālistiem par šīs filmas fenomenu. Uzvarētāja paziņošana izsauc gaviles ne vien zālē, bet arī mediju centrā tai līdzās, kur ap pussimt Eiropas žurnālistu vienlaikus skatās ceremoniju un strādā. Vēlāk uzzināšu, ka par “Straumi” turējuši īkšķus arī vairāki citu valstu kolēģi. Vēlāk preses konferencē pēc balvu pasniegšanas žurnālisti grib zināt, kā tik mazai valstij kā Latvija izdevies radīt Eiropas labāko animācijas filmu, vai komanda jau domā par “Oskariem” un kāpēc “Straumē” nav slikto varoņu. Par pirmo jautājumu Gints Zilbalodis saka: jābūt labām idejām, gatavībai riskēt un nekopēt lielās studijas; par “Oskariem” diplomātiski atbild, ka tad jau redzēs, bet kāpēc slikto varoņu filmā nav tāpēc..., ka viņu tie garlaiko. Gintam patīk veidot varoņus, kam ir trūkumi kā mums visiem, bet ne apzināts ļaunums. Jo tiem var just līdzi. Bet tādas filmas taisīt ir grūtāk nekā vienkārši sadalīt varoņus labajos un sliktajos, saka Gints un piebilst: es taisīju tādu filmu, ko pats gribētu skatīties, nevis darīju “kā vajadzētu”. Angliski pēdējā pusgada laikā Gintam Zilbalodim nācies runāt daudz vairāk nekā latviski, jo “Straumes” starptautiskie panākumi liek sniegt simtiem interviju visās pasaules malās. Klātienē redzot, kā tas notiek, var tikai apbrīnot viņa un arī citu nominēto režisoru un aktieru izturību. Dienā pirms ceremonijas Gintam Zilbalodim ir sarīkotas četras apaļā galda intervijas, katrā pa pieciem, sešiem žurnālistiem. Vairums grib zināt vienu un to pašu: kā radās filmas ideja, kas viņu iedvesmoja, vai kaķa balss ir īsta, vai filma ir mājiens par klimata pārmaiņām, un tā tālāk. Un Gints Zilbalodis nesatricināmā mierā pacietīgi atbild. -- Savukārt 9. decembrī saņēmām ziņas, ka “Straume” ir uzvarējusi arī Losandželosas Kinokritiķu asociācijas un Bostonas Kinokritiķu asociācijas balsojumā. Iepriekš to par labāko animāciju atzina arī Ņujorkas Kinokritiķu asociācija. Vai “Straume” oficiāli pietuvosies ASV Kinoakadēmijas balvu jeb “Oskara” nominācijām, uzzināsim 17.decembrī, kad tiks izziņoti pretendentu “īsie saraksti”, bet nominantu pieciniekus izsludinās janvāra vidū.

Pēc debijas pie Latvijas izlases stūres, Ģenerālis uz interviju aicinājis Jāni Gailīti. Jānis Gailīts atklāj noskaņojumu izlasē, Lukas Banki klātbūtni un savām veiksmēm klubā.

ASV turpinās balsu skaitīšana pēc vēlēšanām, kas noteiks, kurš no kandidātiem nākamos četrus gadus ieņems ASV prezidenta amatu. Vēlēšanu uzvarētāju noteiks balsu sadalījums Elektoru kolēģijā, un šajā cīņā pārliecinošā vadībā izvirzījies republikāņu kandidāts Donalds Tramps. Viņš jau nodrošinājis sev vismaz 270 elektoru balsis. Demokrātu kandidātei Kamalai Harisai vairs nav nekādu cerību uz uzvaru. Diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Latvijas Radio ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, Latvijas Radio žurnālists Artjoms Konohovs, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Viņš ir atpakaļ… Kā zināms, oficiālā Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšana notiks nākamā gada 6. janvārī. Neoficiāli gan šīs visas pasaules vērotās sacīkstes iznākums parasti tiek pasludināts jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, un šī funkcija piekrīt „ceturtajai varai” – amerikāņu telekanāliem. Kā rekordātras pasludināšanas gadījums tiek minēta Baraka Obamas atkārtotā ievēlēšana, kuru 2012. gadā izziņoja vēl pirms vēlēšanu dienas pusnakts. Džo Baidena gadījumā 2020. gadā nervus kutinošā pauze ieilga uz četrām dienām, savukārt 2000. gadā, kad republikānis Džordžs Bušs jaunākais sacentās ar demokrātu Elu Goru, rezultāta noskaidrošana prasīja piecas nedēļas un Savienoto Valstu Augstākās tiesas iesaisti. Toreiz sākotnējais kandidātu iegūto balsu skaits Floridā atšķīrās par nieka 537 balsīm jeb deviņām procenta tūkstošdaļām un iedarbināja balsu pārskaitīšanas mehānismu, par kura rezultātiem joprojām nav absolūti drošas pārliecības. Tolaik Florida bija t.s. svārstīgā pavalsts, proti tāda, kurā rezultāts nav iepriekš droši prognozējams par labu demokrātu vai republikāņu kandidātam. Šajās vēlēšanās šādas pavalstis ir vien septiņas: Džordžija, Ziemeļkarolīna, Pensilvānija, Mičigana, Viskonsina, Arizona un Nevada. Kas attiecas uz šo vēlēšanu reizi, tad lielāko amerikāņu telekanālu rezultātu grafiki piesardzīgi nogaidīja vēl teju stundu pēc tam, kad pats Donalds Tramps jau bija pasludinājis savu triumfu un saņēma pasaules līderu apsveikumus. Viņš tiešām daudzējādā ziņā ir pirmais. Pirmais Savienoto Valstu prezidents, kuram pēc amata pamešanas tikušas izvirzītas kriminālapsūdzības, pirmais, kurš divreiz pakļauts impīčmenta procedūrai un kandidējis atkārtoti pēc impīčmanta. Nākamā gada janvārī, kad Tramps, pēc visa spriežot, nodos prezidenta zvērestu, viņš kļūs par vecāko jebkad ievēlēto ASV valsts vadītāju. Vēl var piebilst, ka viņš ir tikai otrais Savienoto Valstu prezidents, kurš ticis ievēlēts atkārtoti pēc pārtraukuma. Pirmais bija demokrāts Grovers Klīvlends, kurš pirmoreiz tika ievēlēts 1885. un pēc tam 1893. gadā. Vēl der atcerēties, ka līdz ar prezidenta vēlēšanām tiek ievēlēti arī visi 435 Pārstāvju palātas kongresmeņiem un 34 no 100 senatoriem. Džo Baidena prezidentūras cikls spilgti rādīja, cik grūti var nākties prezidentam, kura partijai nav vairākuma kādā no Kongresa palātām. Šobrīd jau ir skaidri zināms, ka republikāņi ir ieguvuši vairākumu Senātā, kur līdz šim trausls pārsvars bija demokrātiem. Pārstāvju palātas mandāti vēl tiek dalīti, līdz ar to jautājums, cik plašs būs jaunā Baltā nama saimnieka žests, piepildot priekšvēlēšanu laikā piesolīto, vēl paliek atbildams. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Francijā neveicas ar valdības izveidi. Radikāļi triumfē Tīringenes landtāgā Vācijā. Protestētāji ģenerālstreikā Izraēlā prasa panākt "Hamās" gūstekņu atbrīvošanu. Aktualitātes pasaulē analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis. Sazināmies ar kultūrpētnieku Denisu Hanovu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieci un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku. Ko atpūtīs Elizejas virpuļviesulis? „Makrona jaunā premjerministra meklējumu virpuļviesulis ved franču politiku neprātā” – tādu virsrakstu savai 3. septembra publikācijai likusi izdevuma „Politico” Francijas korespondente Klea Kolkuta. Nepiepildījās daudzu cerētais, ka prezidents nominēs valdības vadītāju pirmdien, un dažādas prominences līmeņa un pieredzes politiķi un ierēdņi cauri Elizejas pilij šais dienās zibējuši kā karuselī. Šo politisko šovu Francijai nodrošinājušas pēdējās Nacionālās asamblejas vēlēšanas, radot parlamentu, kurā kreiso, centrisko un labējo spēku pozīcijas ir tik līdzvērtīgas, ka neviens nav disponēts kompromisam. Tikām arvien tuvāk nāk 1. oktobris, kad likums liek valdībai iesniegt parlamentam nākamā gada budžeta projektu. Kreiso spēku bloks „Jaunā Tautas fronte”, kurai ir lielākā frakcija parlamentā, jau jūlija nogalē izvirzīja savu premjera kandidāti – līdzšinējo Parīzes Mērijas finanšu un iepirkumu direktori, 37 gadus veco Lūsiju Kastē. Prezidents Makrons līdz šim noraidījis viņas kandidatūru, norādot, ka kreiso mazākuma valdībai nav cerību uz parlamenta vairākuma uzticības balsojumu. Kā atbilde sekoja galēji kreiso – partijas „Nelokāmā Francija” – uzsāktā kampaņa prezidenta atstādināšanas procedūru. Pirmdienas rītā kā vadošais pretendents tika uzlūkots agrākais premjerministrs Bernārs Kaznovs; līdz 2022. gadam Sociālistiskās partijas biedrs, tagad – paša nesen dibinātās kustības „Konvencija” līderis. Tomēr jau pusdienlaikā tika minēts cits – līdz šim politikā mazpazīstams sociālekonomisko jautājumu eksperts, likumdevējus konsultējošas organizācijas Ekonomikas, sociālo lietu un vides padome prezidents Tjerī Bodē; bet otrdienas rītā viņu šai kvalitātē nomainīja kādreizējais ministrs, šobrīd – Odefrānsas reģiona prezidents, konservatīvās Republikāņu partijas pārstāvis Ksavjē Bertrāns. Pēdējo divu dienu laikā uz Elizejas pili tikuši aicināti ne vien parlamenta augšpalātas Senāta līderis Žerārs Laršē un Republikāņu parlamenta frakcijas līderis Lorāns Vokjē, bet arī bijušie Francijas prezidenti Nikolā Sarkozī un Fransuā Olands, kas licis kādreizējam Olanda publiskās saziņas pārstāvim Gaspāram Gantdzēram pajokot, ka sekošot Francijas Kinoakadēmijas balvas „Cēzars” ieguvēji un valobrauciena „Tour de France” uzvarētāji. Jādomā gan, ka prezidentam Makronam par šādiem jokiem smiekli nenāk, ciktāl izeja pašreizējai politiskajai krīzei, kā šķiet, joprojām nav samanāma. Radikāļi triumfē „Pirmoreiz kopš Otrā pasaules kara kādā Vācijas zemē pie varas ir galēji labējie,” – šāda konstatācija šais dienās sastopama ne viena vien pasaules medija slejās. Runa ir par svētdien, 1. septembrī, notikušo Tīringenes landtāga vēlēšanu rezultātiem, kas nesuši graujošu sagrāvi šīs Vācijas federālās zemes līdzšinējai kreisajai koalīcijai un uzvaru labēji radikālajai, antikonjunktūras partijai „Alternatīva Vācijai”. Divi no līdz šim pie varas Tīringenē bijušajiem spēkiem – brīvie demokrāti un zaļie – vispār palikuši aiz jaunā landtāga borta, Kreisā partija zaudējusi vairāk nekā pusi mandātu, savukārt sociāldemokrātiem, kuriem arī līdz šim te nav bijuši spoži rezultāti, šis esot vājākais sniegums visā pēckara federālo zemju vēlēšanu vēsturē. Savukārt „Alternatīva Vācijai”, kuru šajā zemē vada viens no odiozākajiem tās pārstāvjiem Bjerns Heke, ieguvusi lielāko frakciju ar 32 no 88 mandātiem. Visai pārliecinoši Tīringenē debitējusi arī šī gada sākumā nodibinātā kreisi populistiskā partija „Zāras Vāgenknehtas savienība”, iegūstot trešo lielāko frakciju landtāgā. No tradicionālajām konjunktūras partijām vienīgi kristīgajiem demokrātiem izdevies noturēt un pat nedaudz uzlabot savas pozīcijas, taču kopējais iznākums ir tāds, ka Tīringenes landtāgā stabils vairākums tagad būs radikāļiem – „Alternatīvai Vācijai” un „Zāras Vāgenknehtas savienībai”, nemaz jau nerunājot par to, ka arī partija „Kreisie” līdz šim tikusi uzskatīta par radikālu spēku. Kas attiecas uz abiem pirmajiem – alternatīvistiem un vāgenknehtiešiem – tad, kaut vieni ir labējie, bet otri kreisie radikāļi, viņiem netrūkst kopīgā: vispārējā populistiskā ievirze, migrantu tēmas ekspluatācija un negatīva attieksme pret atbalstu Ukrainai. Līdzīga un tāpat neiepriecinoša tradicionālajām konjunktūras partijām ir politiskā ainava arī otrā federālajā zemē, kur svētdien notika landtāga vēlēšanas, proti – Saksijā. Arī te vissmagāko sakāvi piedzīvojuši „Kreisie” un zaļie, vienīgi sociāldemokrāti noturējušies savās līdzšinējās, gan ne pārāk spožajās pozīcijās. Kristīgie demokrāti zaudējuši nedaudz, kas ļāvis tiem palikt lielākajai frakcijai Saksijas landtāgā, taču otro un trešo pozīciju šeit ieņem „Alternatīva Vācijai” un „Zāras Vāgenknehtas savienība”. Kopējais balsu sadalījums ir tāds, ka līdzšinējai koalīcijai – kristīgajiem demokrātiem, sociāldemokrātiem un zaļajiem – vairs nepietiek vairākuma valdības izveidei, tādā nolūkā būtu jāpiepulcina radikālā partija „Kreisie”. Taču ja pēdējie spētu vienoties ar pārējiem radikāļiem – „Alternatīvu” un „Vāgenknehtas savienību” – arī Saksijā varētu tapt radikāļu valdība. Kanclers Olafs Šolcs reaģējis uz notikušo ar aicinājumu būvēt demokrātisko partiju ugunsmūri, lai nepielaistu „Alternatīvu Vācijai” pie varas. Tikām daudzi politikas komentētāji norāda, ka šie vēlēšanu rezultāti, kas tik neiepriecinoši pašreizējās valdošās koalīcijas partijām un samērā pozitīvi kristīgajiem demokrātiem, pastiprinās spiedienu uz Šolca valdību no lielākā opozīcijas spēka – Kristīgi demokrātiskās savienības puses. Atved viņus mājās! Sestdien, 31. augustā, Izraēlas Aizsardzības spēku karavīri kādā tunelī zem Rafahas pilsētas Gazas sektorā atrada nogalinātus sešus no „Hamās” teroristu pagājušā gada 7. oktobrī sagrābtajiem izraēliešu ķīlniekiem. Pēc visa spriežot, viņi bija nošauti dienu vai divas iepriekš, kad teritorijai tuvojušies izraēliešu spēki. Pirmdien „Hamās” pārstāvis paziņoja, ka ķīlniekus apsargājošajiem kaujiniekiem doti jauni norādījumi – nogalināt gūstekņus, ja ir risks, ka izraēliešu spēki viņus varētu atbrīvot. Sešu pagājušonedēļ noslepkavoto liktenis, acīmredzot, ir šīs jaunās taktikas sekas. Šovasar Izraēlas Aizsardzības spēkiem izdevās atbrīvot vairākus ķīlniekus, un premjerministrs Netanjahu acīmredzami bija noskaņots pārliecināt Izraēlas sabiedrību, ka ir viņa spēkos gan sagraut „Hamās” militāriem līdzekļiem, gan atbrīvot ķīlniekus. Svētdien tūkstoši protestētāju pildīja ielas Jeruzalemē, Telavivā, Haifā un citās Izraēlas pilsētās, pieprasot no valdības panākt vienošanos par joprojām gūstā esošo apmēram simt ķīlnieku atbrīvošanu. Pirmdien Izraēlu teju paralizēja vispārējais streiks, protesti turpinājušies arī nākamajās dienās. Tomēr tas viss joprojām nepārliecina premjerministru mainīt savu pieeju. To viņš apliecināja arī pirmdien, kad savā pirmajā komentārā pēc baisā atklājuma Rafahā solīja vien tālāku cīņu un atriebi „Hamās”, turpinot nogalināt tās līderus. Nav noslēpums, ka partijas „Likud” partneri valdībā – radikāli konservatīvie spēki – draud gāzt viņa kabinetu, ja Izraēla neturpinās karu „līdz galīgajai uzvarai”. Tomēr analītiķi spriež, ka sabiedrības spiediens galu galā varētu likt viņam piekāpties – arvien vairāk Izraēlā ir to, kuriem šķiet, ka premjerministrs upurē ķīlnieku dzīvības savas varaskāres dēļ. Avoti valdībā ziņo, ka premjerministram bijusi visai asa vārdu pārmaiņa ar aizsardzības ministru Joavu Galantu. Pašreiz galvenais šķērslis sarunu uzsākšanai ir „Hamās” prasība Izraēlas spēku pilnīga atvilkšana no Gazas joslas, kamēr Netanjahu uzstāj, ka izraēliešu spēkiem jāpaliek t.s. Filadelfu koridorā – zemes strēmelē gar Gazas un Ēģiptes robežu. Ministra Galanta ieskatā šāda kontrole nav militāri lietderīga, jo koridorā, kas šķērso blīvi apbūvētas teritorijas, izraēliešu karavīri ir ļoti pateicīgs mērķis uzbrukumiem. Prasību par pilnīgu Izraēlas spēku atvilkšanu no Gazas sektora uztur arī tās galvenais stratēģiskais sabiedrotais – Savienoto Valstu administrācija. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Šodien, 28. jūlijā, beidzot esam sagaidījuši Latvijas labākās tenisistes Jeļenas, jeb kā viņa pati sevi sauc, Aļonas Ostapenko spēli olimpiskā tenisa turnīra pirmajā kārtā pret kolumbieti Kamilu Osorio. To bija paredzēts aizvadīt jau vakar, taču lietus traucēja to darīt, spēle tika vairakkārt pārcelta uz priekšu, līdz tika nolemts to pārcelt vispār uz nākamo dienu. Kamēr raidījuma skanēšanas laikā spēle turpinās, par tenisu sarunājamies ar bijušo tenisistu, kurš pārstāvējis Latviju arī Deivisa kausā, spējis iekļūt ATP rangā, kļuvis par Latvijas čempionu, tagad - tenisa treneri Rihardu Emuliņu. Parīzē spēles turpinās. Jau rīt, 29. jūlijā, Latvijai gaidāmi starti trīs sporta veidos. Plkst. 10:15 jutīsim līdzi Agatei Rašmanei un Laurim Strautmanim jaukto komandu kvalifikācijā šaušanā no 10m ar pneimatisko pistoli, plkst 15:10 starts Mārtiņam Blūmam MTB jeb kalnu riteņbraukšanā, savukārt plkst. 18:00 pirmo spēli aizvadīs mūsu pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova, kurām būs jāsamēro spēki ar šveicietēm Esmē Bebneri un Zoi Veržē-Deprē. Aļona Ostapenko ar 0-2 (4:6, 3:6) piekāpās Kolumbijas tenisistei Kamilai Osorio, līdz ar to rīt viņa nestartēs. Riteņbraucējs Mārtiņš Blūms ir olimpisko spēļu debitants un pirmais latvietis olimpiskajās spēlēs šajā sporta veidā, bet gana pieredzējis – viņš ir pieckārtējs Latvijas čempions, divreiz nosaukts par gada labāko Latvijas riteņbraucēju, Pasaules kausu apritē startē jau sešus gadus un pēc aizvadītās sezonas, kurā vairākos posmos iekļuva labāko desmitniekā, Latvijas Radio raidījumā “Piespēle” atzina, ka beidzot jūtas piederīgs pasaules elitei kalnu riteņbraukšanas olimpiskajā krosā, kurā arī rīt jāstartē.  Latvijas Radio pēc viena no treniņiem aicināja Mārtiņu pastāstīt par Parīzes spēļu trases specifiku, ar ko būs jātiek galā sacensībās, kā arī to, kādu uzdevumu viņš pats sev uzliek pirms starta.

Luiss Hamiltons emocionālā gaisotnē izcīna savu devīto uzvaru Silverstonas trasē! #Hamiltons #Silverstona #LielbritānijasGP

Bostonas "Celtics" iesāk NBA finālu ar divām uzvarām! "Ūdenszeļļi" daudz runāja par Kristapa Porziņģa un Bostonas paveikto fināla ievadā, apsprieda notikumus Eiropas līgās, bet Reinis izpildīja sodu un prezentēja raidījuma himnu

Latvijas izlase vakar, 12. maijām pagarinājuma izskaņā uzveica arī Francijas hokejistus. Šodien Latvijas hokeja izlasei pirmā brīvdiena turnīrā, varēs atvilkt elpu pēc diviem emocionāliem mačiem, kas prasīja arī daudz fiziskā spēka. Divu dienu laikā Latvijai divas uzvaras papildlaikā, vakar pret Franciju ar 3:2. Abos mačos uzvaras vārtus guva kapteinis Kaspars Daugaviņš. Vakardienas spēli vērtē Kaspars Daugaviņš, bet izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš ieskicē, kāda būs šī  - atputas un treniņa - diena, jo rīt spēle ar Kazahstānu, bet trešdien ar Vāciju. Pasaules čempionātā vēl vakar Ostravā Slovākija ar 6:2 uzveica Kazahstānu, bet zviedri tikai ar 5:1 bija pārāki pār Poliju. Prāgā somi ar 8:0 “sasita lupatās” britus, Dānija ar 1:5 zaudēja Kanādai, bet Šveice ar 6:5 uzvarēja  Austriju.    

Lando Noriss beidzot uzvar - Maiami GP. Verstapens netiek līdz McLaren līderim.

Žurnaļugas uzvar Elvi, un ko no viņa sagaidīt pirms spēlēm, kā arī par Šveices līgu un NHL. P.S. sorry par novēloto ievietojumu internetos. Tehniķim traka piektdiena!

Šogad aprīļa sākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2023" apbalvošanas ceremonija. Konkursa mērķis ir svinēt labu grāmatu dizainu aizvadītajā gadā un novērtēt ieguldīto darbu tādu grāmatu tapšanā, ko varam saukt par mākslas darbiem. Šodien centīsimies noskaidrot ko vairāk par tāda veida grāmatām un, iespējams, tuvoties arī dažiem filozofiskiem jautājumiem, kas saistīti ar grāmatu veidošanu. Lai šos jautājumus šķetinātu, uz sarunu aicināts šī gada konkursa “Zelta ābele” gada grāmatu mākslinieka titula saņēmējs, grāmatu dizainers Aleksejs Muraško.

Sprinta un Grand Prix uzvara Verstapenam, kamēr Fernando Alonso pirecē ar stratēģiju un apdzīšanām. Guanjū Žou cienīgi aizvada savu māju posmu.

Finālā tikai meitenes;Plāni mainās, satraukums TV studijā;Kā tika izlemts par konkursa uzvarētāju – slepenais apspriežu telpas ieraksts;Uzvarētājas pirmā intervija. Praktikants par vadītāju – miniseriāls par to kā vienā gadā pārlēkt desmit gadu karjerai.Management trainee ir unikāls projekts, kura laikā jauns cilvēks bez darba pieredzes iegūst apmaksātu vadības praktikanta darba vietu Tele 2 un gadu strādā par uzņēmuma departamenta vadītāja dubultnieku.Par MGT projektu https://www.tele2.lv/karjera/tele2-mng-programma/Miniseriālu "Praktikants par vadītāju" mēs sākām ierakstīt 2022. gada februārī.Divu gadu garumā piedalījāmies kandidātu atlasē un pavadījām gadu kopā ar praktikantu un mentoru – jauno censoni un pieredzējušo vadītājuSadarbībā ar Tele2Idejas autors un producents Juris GarjānsAizkadra balss Pēteris GalviņšSkaņas identitāte Mikael LandenPodkāsts tapis ar biedrības "Skanda" atbalstu.

"To, ko mēs uzskatām par kaut kādas uz noteikumiem balstītas kārtības uzturēšanu, Putins uzskata par vājumu, un tāpēc viņa acīs mēs esam vāji, kas tā nebūt nav," raidījumā #ŠodienasJautājums sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

2024. gada 24. februārī apritēs jau divi gadi kopš Krievijas nežēlīgā iebrukuma Ukrainā. Atskatoties uz diviem kara gadiem, Latvijas Televīzijas ēterā būs skatāma diskusija "Karš Ukrainā. Divi gadi. Kā uzvarēt Krieviju?". Par secinājumiem, paveikto un to, kā uzvarēt Krieviju, kolēģe Anete Bērtule sarunāsies ar:

Neierakstam vienu nedēļu un sporta pasaulē pēkšņi notikums pēc notikuma! Kamēr Kaspars Dvinskis ir porjām, Tomam šoreiz sastāda kompāniju – Rihards Tehniķis. Tā tad ātri un īsi – Par hokeju, par basketbolu, par Superbowlu un par Supernovu!

Bunkura Hronikas XI METĀLKĀSTS LV Podkāsts #153 Šajā epizodē: KONKURSS Klausies uzmanīgi un noskaidro kā TU vari iegūt divus ielūgumus uz @HEXVESSEL + Elkupe vai @Ereb Altor (viking metal, SE) | Enisum (ambient black metal, IT) | Vagonu Hallē ! >Neliels ieskats metāla festivālu tēmā. >Bootleg merch ar Silvestra sirdsapziņas pārmetumiem. >Tuvākie koncerti un mūsu festivālu plāni nākamajam gadam. >Un dažas fiksās tēmas... Uzvarētāji uz abiem koncertiem tiks izziņoti novembra beigās. Jo aktīvāka dalība konkursā, jo lielāka iespēja, ka nākotnē tādi atkārtosies. Paldies @Vārnu Laiks par šo lielisko iespēju! Uzsaukt aliņu https://www.buymeacoffee.com/metalkas... SEKO Metalkastam : ⁠https://www.facebook.com/metalkastslv​​⁠ Pašmaju metala/roka jaunumi LRMA.LV ⁠https://lrma.lv/​⁠ Metalkasts LV ir podkasts latviešu valoda smagas muzikas cienitajiem. Albumu apskati, dažadi topi, sarunas/intervijas, koncertu apskati u.c jaunumi m/

Šajā reizē "Pa pāris kausiem" tiešraides formātā aprunājās ar divu komandu, kas uzvarēja 2. līgā, pārstāvjiem - Ringoldu Prāvastu no Mārupes un Emīlu Latkovski no Ogres!

"Ūdenszeļļi" atskatījās uz pirmo NBA nedēļu, runāja par jaunajām NBA izmaiņām un galdiņu kļūdām ne tikai Francijā, savukārt vadītāju vērību pārbaudīja Mr. V

Slovākijas parlamenta vēlēšanās uzvar prokrieviski spēki. Kevins Makartijs zaudē ASV Pārstāvju palātas spīkera krēslu. 33 gadus Vācija atkal ir viena valsts. Aktualitātes analizē laikraksta „Diena” komentētājs Andis Sedlenieks, Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Ierakstā uzklausām Vācijas Maršala fonda vecāko eksperti Kristīni Bērziņu. Pirmais vēsturē Kevinam Makartijam vajadzēja 14 balsojuma kārtas, lai iegūtu, un tikai vienu, lai zaudētu ASV Pārstāvju palātas spīkera amatu. Vakar, 3. okrobrī, viņš tika gāzts no amata pēc tam, kad republikāņu labējā spārna politiķus saniknoja viņa sadarbība ar demokrātiem, nedēļas nogalē ar Baltā nama atbalstīta pagaidu finansējuma pieņemšanu novēršot ASV valdības iestāžu darba apturēšanu. Balsojumu par spīkera atcelšanu no amata panāca konservatīvais republikāņu kongresmenis no Floridas štata Mets Geics. Viņš rēķinājās ar to, ka balsojums var izdoties tad, ja saujiņai republikāņu pievienosies demokrāti, kurus, savukārt, neapmierināja Makartija nesen uzsāktā impīčmenta izmeklēšana pret ASV prezidentu Džo Baidenu. Makartijs ir pirmais gāztais spīkers 234 gadu ilgajā Pārstāvju palātas vēsturē un ir paziņojis, ka nemēģinās šo amatu atgūt. Vairāki republikāņu politiķi ir sākuši vākt sev atbalstu, tomēr pagaidām nav neviens, kas varētu savākt vairākumu un Pārstāvju palātā valda tikai haoss. Prokremliski spēki uzvar Slovākijā Slovākijas parlamenta vēlēšanu rezultāti liek atsaukt atmiņā notikumus, kas šokēja pasauli pirms mazliet vairāk nekā pieciem gadiem, kad Slovākiju pāršalca ziņa par nežēlīgu žurnālista un viņa līgavas slepkavību. Žurnālists Jāns Kucjaks bija pētījis tā brīža valdības saikni ar Itālijas mafiju, un viņa slepkavība pamodināja visu sabiedrību. Cilvēki masveidā izgāja ielās, un protesti nerima līdz brīdim, kamēr valdība atkāpās. Tajā laikā premjerministrs bija Roberts Fico. Ir pagājuši tikai pieci gadi, un ļaudis atkal ir pauduši uzticību Fico. Viņa vadītā sociāldemokrātu partija 1. oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās pārliecinoši ieguva pirmo vietu, apsteidzot pašreizējo labējo partiju par vairāk nekā pieciem procentiem. Lai gan nevienam nav dots mandāts veidot valdību bez koalīcijas partneriem, valsts prezidente Zuzana Čaputova jau ir uzticējusi šo procesu vadīt Robertam Fico. Te gan ir interesants arī fakts, ka pašai prezidentei ar uzvarējušās partijas līderi ir ļoti sliktas attiecības. Fico ir vairakkārt kritizējis liberālo prezidenti Čaputovu, dēvējot viņu par amerikāņu aģenti un pārmetot viņai kalpošanu ārvalstu interesēm. Un Čaputova par to ir iesūdzējusi Fico tiesā. 33 gadi atkal kopā 1990.gada 3.oktobrī pasaules kartē kļuva par vienu valsti mazāk. Pēc Otrā pasaules kara sadalītā Vācija atkal apvienojās. Protams, visa pamatā bija Padomju Savienības vājums un drīz vien sekojošais sabrukumus, taču pašā Vācijā tobrīd valdīja milzīgs emocionāls pacēlums. Padomju ietekmē esošās Austrumvācijas iedzīvotāji ar neslēptām ilgām raudzījās Rietumu virzienā, un perspektīva kļūt par vienu valsti izraisīja varenu sajūsmu. Nākamo gadu laikā, padomju sistēmai sabrūkot arī citās Austrumu bloka valstīs, daudzi uz vāciešiem raudzījās ar lielu skaudību. Jo viņiem šķietami nebija jāiziet cauri tai ekonomiskajai krīzei un bedrei, ko piedzīvoja citi Austrumeiropā. Vāciešiem finansiālās iespējas bija krietni lielākas. Tomēr tagad, pēc vairāk nekā 30 gadiem, jāatzīst, ka ne viss ir bijis tik skaisti, kā izskatījās no ārpuses. Joprojām Austrumvācijā ir mazākas algas, grūtāk atrast labu darbu, turklāt austrumvācieši joprojām sūdzas, ka izjūt zināmu vecākā brāļa attieksmi no Rietumu tautiešiem. Lai arī redzami jebkādas barjeras, kas sadalīja Vāciju, vairs nav atrodamas, realitātē paši vācieši jūtas sašķelti. Turklāt, kā rāda aptauju dati, ja bijušajā Rietumvācijā tie ir 60 procenti iedzīvotāju, tad Austrumvācijā 75 procenti vāciešu uzskata, ka viņu valsts ir sašķelta. Sagatavoja Aidis Tomsons un Ieva Zeiza.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

De skulle bjuda på nåt litet. Men ukrainsk gästfrihet flödar gärna över. Anja Allvin och Anastasia Lundqvist bjuder på matfest från Ukraina. Med smaker som passar en svensk. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Den ukrainska motsvarigheten till vår fika är en tebjudning. Men det är inte ovanligt att det förutom söta saker också bjuds på allt möjligt som finns hemma. Tebjudningen blir ofta till middag. - Kom hungrig om du blir bjuden på te i Ukraina, säger Anja Allvin.Tillsammans med Anastasia Lundqvist har hon skrivit boken CMAK om ukrainsk matkultur.Anja är född och uppvuxen i Ukraina, men bor i Sverige sedan 19 år. Anastasia Lundqvist växte upp i Kirgizistan, men hennes mormor kom från Ukraina. Många förflyttades eller tvångsdeporterades till centralasiatiska republiker.- Det var så min familj hamnade där, säger Anastasia.Cmak är det ukrainska ordet för smak skrivet med kyrilliska bokstäver. Det är alltså samma ord.- Sverige och Ukraina är inte så långt från varandra smakmässigt, säger Anastasia. - Det är lätt att ta till sig den ukrainska maten, säger Anja. Det är bekanta smaker. Sverige och Ukraina har också haft starka kopplingar historiskt.Ukraina är ett stort jordbruksland med många olika klimat. Genom historien har landet också påverkats av många kulturer. Resultatet har blivit en varierad matkultur. Det här bjuder de på:Kyckling Kiev, en restaurangklassiker i USA som fortfarande är vanlig i Ukraina.Varenyky, ukrainska dumplings, här fyllda med potatis och svamp. Men de finns i många varianter, även söta, t ex fyllda med bär.Borsjtj, soppan som det också finns mängder med recept på, till och med utan rödbetor. Här görs den med anka.Långbakat fläsk på en bädd av surkål och torkad frukt. Och massor med fermenterade tillbehör.Uzvar, en juldryck som bland annat görs med torkat rökt päron.Och den syrade grädden smetana dyker ständigt upp som tillbehör eller sås.

Nodemonstrējot vīrišķību un vērtības, Latvijas basketbola valstsvienība atspēlējās un apspēlēja mūsu trenera dzimteni Itāliju, tiekot pie iespējas cīnītie spar 5. vietu Pasaules kausā. Par aizvadīto spēli, par gaidāmo spēli un šodien gaidāmajiem pusfināliem - par to visu Andrejs Siliņš un Māris Bergs Latvijas Radio Basketbola studijā.    Andrejs Gražulis pret Itāliju, kurā pavadījis pēdējās piecas klubu sezonas, guva 28 punktus un sakrāja efektivitāti +36. Andrejs trāpīja 12 metienus no 13, ieejot Pasaules kausa vēsturē kā pirmais spēlētājs pēdējo 30 gadu laikā, kurš ar tik augstu precizitātu (92%) uzbrucis, no spēles izmetot vismaz desmit metienu.    Pēdējā spēlē par 5. vietu Latvija Baltijas derbijā cīnīsies pret brāļiem lietuviešiem.    Pirmdien 17:30 pie Brīvības pieminekļa notiks Latvijas basketbolistu sagaidīšana. 

Latvija vai Vācija - tikai viena no šīm komandām iekļūs Pasaules kausa pusfinālā. Latvijas Radio Basketbola studijā Andrejs Siliņš un Māris Bergs piedāvā pirmsspēles apskatu Pasaules kausa ceturtdaļfinālam, Vai Latvijas basketbola valstsvienība ir gatava turpināt pārsteigt pasauli?    Cik stipra ir Vācijas izlase? Kas ir tās vadošie spēlētāji? Un kādas atslēgas jāpievīlē, lai atslēgtu durvis uz pusfinālu? Par to visu Latvijas Radio Basketbola studijā. 

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas vīru basketbola valstsvienība oficiālās spēlēs ne reizi nav uzveikusi Spāniju, taču tieši tas šodien jāpaveic, lai turpinātu cīņu par Pasaules kausa ceturtdaļfinālu. Basketbola studijā iepazīstamies ar jaudīgo pretinieci Spāniju - uz ko Latvijas izlasei šodien jābūt gatavai?    Spānija ir viena no tradīcijām un panākumiem bagātākajām pasaules basketbola valstīm. Spānijai ir labākā vietējais čempionāts Eiropā, uz ko tiecas visi šai kontinentā spēlējošie basketbolisti. Spānijas vīru valstsvienība ir četrkārtēja Eiropas čempione, seškārtēja Eiropas vicečempione, četrkārtēja Eiropas bronzas ieguvēja, trīskārtēja olimpiskā vicečempione un reizi izcīnījusi arī olimpisko spēļu bronzu, kā arī divas reizes kļuvusi par pasaules čempioni. Galu galā - Spānija ir arī aktuālā Pasaules kausa turētāja. Starptautiskās basketbola federācijas FIBA pasaules rangā Spānija kopš pagājušā gada novembra ir pirmajā vietā, apsteidzot pat basketbola dzimteni ASV.    Abām komandām ir itāliešu galvenie treneri, bet tās nav vienīgās ciešās paralēles starp Latvijas un Spānijas basketbolu. Spānijas basketbola skola ir viena no produktīvākajām pasaulē, un uz dažādu klubu jaunatnes sistēmām regulāri brauc arī Latvijas jaunie basketbolisti. Lielākā Latvijas superzvaigzne Kristaps Porziņģis uz Spāniju devās jau 15 gadu vecumā un tieši šai zemē bruģēja savu ceļu uz NBA. No tiem spēlētājiem, kuri piedalās Pasaules kausā Spānijā, jau jaunieše vecumā karjeras devušies attīstīt - Rolands Šmits, Artūrs Kurucs, Rodions Kurucs, Anžejs Pasečņiks, arī Aigars Šķēle savulaik pabija Spānijā, tāpat kā Artūrs Žagars.   

Sākas Pasaules kausa finālturnīrs basketbolā, kurā piedalīsies 32 valstsvienības, spēles aizvadot Filipīnās, Japānā un Indonēzijā. Uzvarētāji kļūs zināmi finālā 10. septembrī. Latvijas vīriešu basketbola izlase šodien, 25. augustā, plkst.12.15 Indonēzijā aizvadīs pirmo spēli Pasaules kausa izcīņā, mērojoties spēkiem ar Libānas izlasi, FIBA Āzijas zonas vicečempioni. Šī būs Latvijas izlases debija Pasaules kausa izcīņā. Nākamās spēles Latvijai H grupas turnīrā: svētdien, 27. augustā, plkst.16.30 ar Franciju un otrdien, 29. augustā, plkst.16.30 ar Kanādu.

“Patlaban Ukrainai cieš ne tikai no Krievijas apšaudēm, bet arī no terora ostās, kuras Krievija bloķē, lai ukraiņi nevarētu izvest graudus. Kāds būtu risinājums, kāpēc nav šķietamas virzības frontē - par šiem un citiem jautājumiem ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu sarunājās Ina Strazdiņa.

Zemessardze ir lielākā bruņoto spēku vienība Latvijā, tāpēc DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs uz raidījumu aicinājis Zemessardzes komandieri, pulkvedi Kasparu Pudānu. Saruna par sabiedrības attieksmi savas valsts aizsardzībā pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kara realitāti un izmaiņām līdzšinējā atturēšanas taktikā, kā arī par zemessardzes plašo un individualizēto piedāvājumu jebkuram lojālām pilsonim un svarīgo gan Zemessardzes, gan visas sabiedrības noturībai kara gadījumā. Epizodē arī atgādinājums katram par to, kas ir jāspēj, lai uzvarētu.

Par koru karos pieredzēto un vokālo ansambļu koncertiem saruna ar Rudīti Tālbergu un Anitru Niedri, kuras vada sieviešu kori "Venda" un vokālo ansambli "Mundus". Rudīte Tālberga ir arī viena no garīgās mūzikas koncerta "Dievs. Daba. Cilvēks" mākslinieciskajām vadītājām. Sieviešu koris "Venda" ieguva galveno balvu sieviešu koru grupā koru konkursa finālā. Raidījumu ieskandina kapelas "Brička" muzikanti. Uz studiju atnākuši arī dziedātāji no ansambļa "Mundus" ar muzikālu pārsteigumu. 1. jūlijā visas dienas garumā Latvijas Universitātes Lielajā aulā un Rīgas Latviešu biedrības namā notika koru konkursa fināls, kurā par Lielo balvu sacentās 33 jauktie kori, 11 sieviešu kori, 7 vīru kori un 4 senioru kori. Uzvarētāji: Lielo balvu, 3000 eiro naudas balvu, karoga naglu un Rimi labumu kasti saņēma Koncertorganizācijas "Ave Sol" jauniešu koris KAMĒR... (mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis) jaukto koru grupā; Ventspils Kultūras centra sieviešu koris VENDA (mākslinieciskās vadītājas Anitra Niedre, Rudīte Tālberga) sieviešu koru grupā; Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" vīru koris GRAIDI (mākslinieciskais vadītājs Jānis Mežinskis) vīru koru grupā; Rīgas Latviešu biedrības senioru koris ERELBE (mākslinieciskā vadītāja Zaiga Lazdiņa-Radziņa) senioru koru grupā.

Kultūras rondo tiekamies ar Latvijas Dizaina gada balvas 2023 uzvarētājiem - autoru komandas "Ēter" pārstāvi Dagnija Smilga un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Kortnija Māra Gurtlava un Latvijas dizaina centra valdes priekšsēdētāju Ditu Danosu. "Latvijas Dizaina gada balvas 2023" galveno balvu jeb "Grand Prix" un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēmis arhitektūras birojs "Ēter" par scenogrāfiju Londonas Dizaina muzejā. Kopumā apbalvojumi pasniegti piecās kategorijās – produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. "Ēter" apbalvots arī kategorijā "Vide". Kategorijā "Digitālie risinājumi" apbalvots "Color Gray" par videospēli "The Case of the Golden Idol", bet kategorijā "Komunikācija" balvu saņēma grafikas dizainere Rūta Jumīte par jauniešu organizācijas "Young Folks" vizuālo identitāti. Jumīte saņēma arī Latvijas radošo industriju komunikācijas platformas "Fold" īpašo balvu. Kategorijā "Pakalpojumi" apbalvota Latvijas Nacionālais mākslas muzeja Izglītības un pieejamības daļa, kas, sadarbībā ar dizaineri Lāsmu Kondrāti un ilustratori Kristīni Martinovu, radīja dizaina studiju bērniem Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tikmēr kategorijā "Produkti" apbalvots Edijs Ļaksa, kurš izstrādājis militāro transportlīdzekli "VR-1-FOX". Latvijas Dizaina gada balvai šogad kopumā tika iesniegti 159 darbi, kas ir līdz šim lielākais pieteikto darbu skaits augstākajam apbalvojumam dizaina jomā Latvijā. Dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 59 darbus. Fināla žūrijas sastāvā darbojās septiņi pieredzējuši dizaina jomas profesionāļi.

Man viņa ir cīnītāja, no kuras mācīties izturību un neatlaidību, turklāt - ar smaidu. Diāna Krūmiņa (agrāk - Dadzīte) ir sportiste, paraolimpisko spēļu daudzkārtēja čempione, pasaules līmeņa rekordiste. Kad pirmo reizi uzzināju Diānas dzīvesstāstu, manam prātam bija neaptverami, ka dzīve vienam cilvēkam gadiem ilgi var uzkraut tik daudz smagu pārbaudījumu. Sarunas gaitā kļuva skaidrs, ka viņas jauda tāpēc nav mazinājusies, drīzāk - tikai pieņēmusies spēkā. Piemēram, kad jautāju par ratiņkrēsla dzīves ierobežojumiem, viņa atbildēja, ka, ja neskaita grūtības virtuves augsto plauktu aizsniegšanā, tad ar visu pārējo viņa ļoti labi tiek galā.Saruna, kura paliks prātā arī tās pēcgaršas dēļ. Zemāk uzskaitījums ar dažiem Diānas sasniegumiem, kas pieminēti Wikipedia.Diāna ir piedalījusies 2016. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kur šķēpa mešanas F55/F56 medicīnas grupā, izcīnīja uzvaru ar jaunu pasaules rekordu F55 grupā — 23,26 m. Ieguva arī bronzas medaļu diska mešanā. 2017. gada pasaules čempionātā vieglatlētikā Londonā viņa izcīnīja zelta medaļu lodes grūšanā un šķēpa mešanā. Šķēpa mešanā savā medicīnas grupā F55 Dadzīte šķēpu aizmeta 27,07 metrus tālu, uzstādot jaunu personisko un pasaules rekordu. 2019. gada Pasaules čempionātā paravieglatlētikā Dubaijā Diāna izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanā. 2020. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs startējot F55 ieskaites grupā diska mešanā viņa izcīnīja sudrabu, bet šķēpa mešanā - bronzu. Par saviem sasniegumiem Diāna ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5. šķiru.Šobrīd Diāna aktīvi gatavojas nākamajām sacensībām.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:47 Uztura ierobežojumi, gatavojoties Pasaules čempionātam vieglatlētikā14:58 “Es jutos kā bedrē.” Izdegšanas iemesls pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm18:44 Vienā dienā sakravāt koferus un atgriezties Latvijā pēc Vācijā nodzīvotiem daudziem gadiem23:35 Kā sadzīvot ar bailēm26:37 Notikums pirms vienpadsmit gadiem, kas sagrieza Diānas dzīvi ar kājām gaisā32:11 “Ratiņnieku” melnais humors36:02 “Kad tev kaut kas tiek atņemts, tev kaut kas tiek iedots” – kā sākās Diānas ceļš profesionālā sporta pasaulē47:24 Klusībā noliktais mērķis – lauzt 20 gadus senu Pasaules rekordu šķēpmešanā51:41 Vai būt par profesionālu sportistu ir “īsts” darbs57:26 Kā spēt gūt mācības no dzīves grūtībām, kad tās tevi dauza kā boksa maisu1:15:23 Sporta loma Diānas dzīvē1:29:58 Kā piedabūt sevi darboties par tad, kad ir grūti1:37:58 Kāda būtu korekta uzvedība satiekot cilvēku ar invaliditāti; ko būtu svarīgi iemācīt bērniem

Latvijas hokeja izlase sestdien, 20. maijā, Rīgā priekšpēdējā spēlē pasaules čempionātā grupas kārtā ar 7:0 sagrāva Kazahstānu, izcīnot ļoti svarīgos trīs kopvērtējuma punktus.Sapnis par ceturtdaļfinālu joprojām dzīvs. Ļoti vienmērīga un pārliecinoša spēle Latvijas izlases izpildījumā. Latvijas izlases labā divus vārtus guva Rodrigo Ābols, bet pa reizei precīzi bija Rihards Bukarts, Oskars Batņa, Mārtiņš Dzierkals, Miks Indrašis un Kaspars Daugaviņš. Nepārspēts vārtos palika Artūrs Šilovs. Par spēles labāko spēlētāju tika atzīts Rūdolfs Balcers, kurš veica piecus metienus un atdeva trīs rezultatīvas piespēles. Pēc sešām aizvadītām spēlēm Latvijas izlase iekrājusi 11 punktus, taču izšķiroša būs spēle ar Šveici otrdien, 23. maijā. Lai iekļūtu ceturtdaļfinālā Latvijas izlasei būs jāgūst vismaz viens punkts.

Latvijas hokeja valstsvienība piektdien pasaules čempionāta spēlē ar 3:2 pārspēja grupas pastarīti Slovēnijas izlasi, izcīnot turnīrā trešo uzvaru un uzlabojot izredzes sasniegt ceturtdaļfinālu. Šodien, 20. maijā, nākamā atblidīgā spēle ar Kazahstānu. Vārtus Latvijai guva Rihards un Roberts Bukarti, kā arī Kaspars Daugaviņš, kuru atzina par labāko uzvarētāju sastāvā. Savukārt Kazahstānas komanda vakar palīdzēja Latvijas izlasei ceļā uz ceturtdaļfinālu, ar 4:3 pēcspēles metienos uzvarot Slovākiju. Kazahstāna līdz šim pēcspēles metienos uzvarējusi Norvēģiju un Slovākiju, pārliecinoši zaudējusi Čehijai, Šveicei un Kanādai. Latvijas un Kazahstānas komandas pasaules čempionāta mačos gadu gaitā tikušās piecas reizes. No šīm piecām spēlēm Latvijā uzvarējusi četrās. Vienīgais zaudējums nesenākajā tikšanās reizē pasaules čempionātā Rīgā pirms diviem gadiem - 2:3 pēcspēles metienos. Pārliecinošākā uzvara gūta pašā pirmajā savstarpējā spēlē 1998.gada pasaules čempionātā Šveicē, kad Latvija uzvarēja ar 7:2. Kopumā gan visi pārējie četri mači bijuši saspringti, noslēdzoties ar vienu vai divu vārtu pārsvaru uzvarētāja labā. Grupas turnīra izskaņā Latvijas izlase otrdien spēlēs pret Šveici. Grupas četras spēcīgākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā. 

Jaunajā epizodē Jurijs un Emīls runāja par Čempionu līgas pusfināliem, Mančestras "City" lielisko formu, "Arsenal" krahu un citiem tematiem

Latvijas hokeja valstsvienība pirmdien "Arēnā Rīga" ar 4:3 pagarinājumā uzvarēja Čehijas izlasi, ko iepriekš pasaules čempionātos vēl nekad nebija izdevies pārspēt. Turnīrā pirmā uzvara uzlabo Latvijas izredzes cīņā par ceturtdaļfinālu. Vārtus Latvijai guva Rihards Bukarts, Mārtiņš Dzierkals, Oskars Cibuļskis un Oskars Batņa, kura rēķinā bija uzvaru atnesušais metiens pagarinājuma pēdējā minūtē.  Uzvaras cena - spēlētājiem daudz savainojumu, par kuru nopietnību varēs spriest tikai šodien. Vēl arī akmens čempionāta rīkotāju dārziņā - svarīga spēle ar vienu no grupas favorītiem, bet īsi pirms mača tirdzniecībā vēl bija pieejamas vairāk nekā pusotrs tūkstotis biļešu. Šodien izlasei treniņš, nav jāspēlē, nākamie pretinieki būs norvēģi. Spēle 17. maijā pulksten 15.30.  

Stāsta muzikoloģe Ināra Jakubone Radiofona attīstība pirmās brīvvalsts laika gados bija visnotaļ iespaidīga gan tehnisko, gan muzikālo parametru ziņā. No pirmsākumiem 1925. gadā ar raidīšanu vien divas stundas dienā, mūzikas atskaņojumiem izmantojot "nezin no kurienes radušos gramofonu un Pasta un telegrāfa biedrības aizdotās klavieres", kurām dažus kauliņus varējuši sist ar āmuru – i tad neskanējušas, līdz jaudīga simfoniskā orķestra izaugsmei. Radiofona vēsturē atradīsim gan konfliktus ar Nacionālo operu un Konservatoriju par bezmaksas translācijām, gan strīdus ar operu par mūziķu negodīgu pārpirkšanu, tāpat aizliegumu translēt 1926. gada Dziesmu svētkus un 1929. gada autortiesību konfliktu ar Skaņražu kopu, kad vieni aizliedz, bet otri draud neatskaņot latviešu mūziku vispār.  Radiofonam iegūstot arvien lielāku finansiālo neatkarību un kapacitāti, 30. gadu sākumā valdība pat apsvēra iespēju Radiofonu apvienot ar Operu – lai turīgais radiofons segtu Operas budžeta deficītu. 30. gados Latvijas Radiofonam pilnīgi noteikti varam piešķirt mūzikas  veicināšanas stratēģa godu – un galvenokārt tā rīkotā simfonisko skaņdarbu konkursa dēļ. Lai saprastu konkursa nozīmi, jāieskicē konteksts. 1933. gada "Mūzikas Apskata" 2. numurā publicēts Volfganga Dārziņa raksts "Mūsu jauno mūziķu stāvoklis", kurā tobrīd vien 27 gadus vecais komponists teic –radošais darbs teju visās mākslās tiekot strādāts "pa vaļas brīžiem", pa "dzīves drāmas jeb komēdijas antraktiem". Tādu, kas varētu dzīvot tikai no radošā darba augļiem, nebūšot neviena paša, bet eksistences nodrošināšanas labad jāķeras pie "tik ienīstās paidagoģijas, žurnālistikas utt.". Neapmierinātību ar komponistu darba apstākļiem presē pauž arī Jēkabs Graubiņš. Vai lietas labā ko darīt var Radiofons? 1932. gadā, analizējot tā programmu muzikālo saturu, apskatnieki vēl atzīst – latviešu mūzikai radioprogrammās septiņu gadu garumā ierādīta vien pabērna loma, daudz lielāku vietu atvēlot izklaides žanriem. Tomēr 30. gadu sākumā arvien regulārāki kļūst Radiofona pieslēgumi koncertiem, kuros skan latviešu mūzika, un jau 1934. gadā Vidvuds Jurēvičs var konstatēt – Radiofona darbībā noticis ievērojams lūzums, jo "tas arvien vairāk piegriež uzmanības nacionālai mūzikai". Pirmais Radiofona simfonisko darbu konkurss tiek izsludināts 1934. gada jūlijā, un tā mērķis raksturots lakoniski un pragmatiski – "lai paplašinātu radiofona vajadzībām literatūru latvju nacionālā mūzikā". Paredzētās godalgas gan ir mazas – 300, 200 un 100 latu. Prese ziņo – konkursam iesūtīti 14 darbi, Radiofons ar konkursa rezultātiem ir apmierināts un tam jau nodomā jauns skaņdarbu konkurss. Plašāks un, cerams, ar vēl lielākām godalgām. Bet pirmie uzvarētāji ir Jēkaba Graubiņa darbs "Vītola kokle", Jāzepa Mediņa "Rudens noskaņas" un Lūcijas Garūtas "Meditācija". Otro konkursu izsludina 1935. gada janvārī, noteikumi tādi paši, godalgas tiešām augušas un nu ir 500, 300 un 200 latu lielas. Tiek iesūtīti 24 komponistu darbi, un "Mūzikas Apskats" konstatē: "Konkurss izdevies ļoti labi. Tas pārsniedzis iepriekšējo arī ar augstāku skaņdarbu māksliniecisko vērtību." Uzvarētājs jau atkal ir Jāzeps Mediņš (ar "Latvju zemi") un tikko no Konservatorijas sola nākušie Jānis Ivanovs (ar 1. svītu) un Ādolfs Skulte (ar "Viļņiem"). Kad 1937. gada februārī tiek izsludināts trešais konkurss, noteikumos ir zīmīgas, ar autoritārā režīma kultivēto pozitīvisma ideoloģiju saistītas izmaiņas: "Jaunu sacensību ierosina šādi apsvērumi: kamēr pārdzīvojamais atdzimšanas un nacionālās radīšanas laikmets mūsu rakstniecībā jau atradis spēcīgu atspoguļojumu, mūsu mūzikā, un it sevišķi tās simfoniskajā nozarē, šī laikmeta celtniecības spars un dzīves prieks izpaužas samērā mazāk; repertuāru pārvalda darbi, kuru smagums un bieži vienmuļīgais drūmums neatrod pašreizējos apstākļos attaisnojuma. Tamdēļ, lai veicinātu laikmetam atbilstošu skaņdarbu rašanos, pasta un telegrāfa departaments izsludina Latvijas radiofona vajadzībām 3. sacensību jaunām latvju orķestra kompozīcijām." Konkursā 1. vietu gūst Jāzepa Mediņa Otrā simfonija "Ziedonī", Pētera Barisona svīta "Ziedu vija" un Eberharda Lammasa Pirmā simfonija – kā liecina tās programmas izklāsts, nepārprotams mākslinieciski politiskas konjunktūras paraugs. Žēl tikai, ka  pārliecināties par simfonijas kvalitātēm nevar. Jo apskatnieki pēc atskaņojuma kā sazvērējušies visi klusē. Skatoties uz pieticīgajām godalgu summām, jāsecina, ka Radiofons lieliski apzinājās – tas komponistiem daudz vairāk var solīt nevis naudā, bet graudā. Proti, solīt un nodrošināt jaunradītās mūzikas atskaņojumus Radiofona orķestra sniegumā. Līdz ar to – gan atpazīstamību, gan popularizēšanu. Jo jaundarbi tiek recenzēti ne tikai mūzikas izdevumos, bet arī dienas presē. Un, protams, Radiofona atskaņojumiem pa pēdām seko autortatlīdzību maksājumi.  1938. gadā "Mūzikas Apskats" ik numurā publicē Radiofonā atskaņoto latviešu autoru simfonisko un lielas formas kamermūzikas darbu sarakstus. Tie ir tiešām apjomīgi. Tā 1938. gada janvārī skanējuši 20 autoru gandrīz 40 darbi, maijā – 14 autoru vairāk kā 40 darbi. Tā nu Jēkabs Vītoliņš "Mūzikas Apskata" slejās secina: "Radiofona koncerti ir visplašākais latviešu mūzikas forums, tie savā ikdienas gaitā patērē milzumu latviešu mūzikas, tā nodrošinādami mūsu komponistiem zināmu sava darba algu."

Aizvadītajā nedēļā Kevins Durents tika aizmainīts uz "Suns", kā arī bija vēl vairākas maiņas, un Guntars dalījās ar saviem vērtējumiem par to, kuras komandas maiņu periodu var vērtēt pozitīvi un negatīvi. Artūrs apkopoja informāciju par to, kā baltiešiem veicas NCAA, bet Rūdolfs mazliet atskatījās uz "Super Bowl"

Tiekamies ar Latvijas čempioniem, komandu "Laiks copei! Baltic XL" - Aigaru Ločmeli, Arvi Betkeru, Mareku Mercu un Jāni Malnaču. Žurnāla "Lielais loms" galvenais redaktors Arvis Ančevskis taujā pieredzējušos sportistus par viņu sasniegumiem, pieredzi, piedzīvojumiem. Atceramies pirmsākumus, pagājušo sezonu, diskutējam par ģimeņu atbalstu, kas ir ļoti svarīgs, kā arī būs arī pa kādam labam padomam no Latvijas čempioniem. Lai arī Tev ir piedzīvojums un emocijas! Noklausies epizodi un uzzini, kas jādara, lai dāvanā saņemtu cepurīti no "Laiks copei!". Epizodi atbalsta: Militārā kafija - Daļa no ienākumiem tiek ziedota Latvijas Armijas Veterāniem. https://www.mil-coffee.eu/ https://tacsale.eu/brand/mil-coffee Epizodi veido: Arvis Ančevskis, Indulis Burka, Linda Dombrovska, Emīlija Mariševa Video materiāls no @latvijasmakskeresanassport7418 Latvijas Makšķerēšanas Sporta Federācija https://www.youtube.com/@latvijasmakskeresanassport7418 Lielais loms ziemas speciālizlaidums - uz vāka Aigars Ločmelis https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1856 LIELAIS LOMS + PIELIKUMS: https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/49

Pasaules kausa fināls ir klāt- Argentīna pret Franciju, Messi pret Mbapē! Valdis Valters ar Arvīdu Rasu analizē abu izlašu ceļu līdz fināliem, pašu veiktās prognozes par finālistiem un beigas arī veic savu čempiona izvēli!

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas ansamblis Amber Strings uzvarējis Losandželosā rīkotajā Pasaules izpildītāju mākslas čempionātā, kas no 21. līdz 31. jūlijam norisinājās Holivudā. Šogad tas notika jau 25. reizi, un to var uzskatīt par sava veida Olimpisko spēļu analogu. Šogad čempionātā piedalījās dalībnieki no 73 pasaules valstīm, un Latviju tajā pārstāvēja Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas ansamblis Amber Strings. Mūsu jaunie mūziķi uz skatuves devās trīs reizes, un par katru reizi tika piešķirts starptautiskās žūrijas augstākais novērtējums – zelta medaļa. Ansamblī Amber Strings muzicē 12 LMMDV 1.–4. kursa un 8.–9. klašu audzēkņi, lielākā daļa no viņiem kopā muzicē jau desmit gadus. Ansambļa pirmsākumi meklējami 2011./2012. mācību gadā, kad ansambļa muzicēšanas tradīcijas skolā atjaunoja skolotāja Beata Zariņa-Blaščinska. Ansambļa sastāvu sākumā veidoja astoņi vijolnieki un  divi čellisti no 2.- 5. klasei.  Pa šiem gadiem LMMDV stīgu ansamblis ir ievērojami audzis gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, patlaban tajā muzicē apmēram 40 jaunie vijolnieki, altisti un čellisti no 3. līdz 9. klasei. No 2015. gada no lielā ansambļa motivētākajiem jaunajiem mūziķiem periodiski tika veidots arī mazais sastāvs, kura dalībnieki iestudēja augstākas sarežģītības repertuāru, sāka piedalīties starptautiskos konkursos, 2019. gadā ansamblis ieguvis nosaukumu Amber Strings ("Dzintara stīgas"). No 2011. gada ansambļa dalībniekiem daži jau studē JVLMA, bet seši patlaban turpina mācības mūzikas vidusskolas stīgu instrumentu nodaļā un veido ansambļa Amber Strings pamatsastāvu. Kā sapņot un nepadoties, neatlaidīgi tiekties uz mērķi un rezultātā uzvarēt uz pasaules prestižākās skatuves - Holivudā? Par to tiks runāts ansambļa Amber Strings koncertā, kas 17. novembrī plkst.19:00 izskanēs jaunajā kultūrvietā Digital Art House Rīgā, Skolas ielā 2. Bet jau pirmdien "Klasikā" ar LMMDV izglītības programmas "Stīgu instrumentu spēle" vadītāju Ditu Baronu, ansambļa vadītāju Beatu Zariņu-Blaščinsku un ansambļa vijolnieci Terēzi Dārtu Balodi runājam gan par to, vai muzicēšana skolas stīgu ansamblī rosina klūt par profesionālu mūziķi, gan ansambļa panākumiem Amerikā, gan aicinām uz 17. novembra koncertu Digital art house. *** Pasaules izpildītāju mākslas čempionāts bieži tiek minēts kā oficiālā Talantu olimpiāde topošajiem dažādu žanru skatuves māksliniekiem, kas jau 25 gadus nemainīgi tiek rīkots Holivudā. Kad čempionāts tikko sākās, tajā piedalījās tikai 16 valstis, tagad jau 73, un liepājniekiem nācās pacīnīties milzu konkurencē, jo dalībnieku bija vairāk par tūkstoti – ne tikai instrumentālisti, bet arī dziedātāji, dejotāji, aktieri, modeļi utt. Komandas bija no ASV, Kanādas, daudzām Eiropas valstīm, Filipīnām, Dienvidāfrikas. Bija ļoti interesanti, jaunieši iepazina citu valstu pārstāvjus, kultūru. Tā kā čempionāts ir veidots līdzīgi olimpiskajām spēlēm, lai tiktu līdz finālam, nācās pārvarēt vairākas kārtas. Pirmā kārta notika visilgāk – divas dienas no rīta līdz vakaram piecās zālēs ar atšķirīgām žūrijas komisijām katrai kategorijai. Turklāt šajā kārtā katram dalībniekam bija jāpiedalās vairākās nominācijās. Ansamblis bija sagatavojis trīs priekšnesumus dažādos mūzikas stilos: klasika, mūsdienu (contemporary) un brīvās izvēles - country music. Atvēlētais laiks uz skatuves katram no tiem – tikai viena minūte. Ja kāds no šova dalībniekiem noteikto laika limitu pārsniedza, izpildījumu pārtrauca, un tālāk, uz nākamo kārtu, arī, šķiet, netika, jo par noteikumu neievērošanu tika noņemti punkti. Vajadzēja muzicēt īsi, konkrēti un ļoti spilgti. "Mūsu mērķis bija iekļūt finālā, bet to, ka mēs varētu iegūt zelta medaļas visās nominācijās, kurās gatavojāmies, tas mums neienāca prātā," prieku par gūtajiem panākumiem neslēpj ansambļa Amber Strings vadītāja Beata Zariņa-Blaščinska. Rezultātā mājās katrs dalībnieks pārbrauca ar piecām medaļām ap kaklu: četrām zelta un vienu sudraba. Otrā vieta iegūta Team Competition jeb Komandu konkursā. Šis konkurss bija WCOPA inovācija, izziņots tikai jūlija sākumā. Team Competition būtība– uz skatuves jābūt ne mazāk kā desmit dalībniekiem. Daudzas valstis šajā konkursā piedalījās ar ļoti lielu dalībnieku skaitu un veidoja ļoti plašus šovus, iekļaujot visdažādāko specialitāšu pārstāvjus  - dejotājus un akrobātus, vokālistus, instrumentālistus un pat burvju māksliniekus. Amber Strings veiksmes stāsts šajā konkursā – spēja pārsteigt žūriju ne tikai ar profesionāli izstrādātu akadēmiskās mūzikas priekšnesumu, bet ar elegantu sveicienu no savas valsts – Latvijas. Zelta medaļas saņemtas par katru nomināciju un par uzvaru finālā. Vēl papildus iegūtās trīs zelta medaļas ir kopējas visam ansamblim kā uzvarētājam savā vecuma grupā instrumentālistu kategorijā katrā no nominācijām.  

Noslēdzies Rīgas Starptautiskā kino festivāls, kuram Kultūras rondo sekojām līdzi visu pagājušo nedēļu. Šodien viedokļi par festivāla filmām un to nozīmi. Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kas šogad norisinās no 13. līdz 23. oktobrim klātienē Rīgā un tiešsaistē visā Latvijas teritorijā, apbalvošanas ceremonijā ir paziņojis savus laureātus. Šogad par starptautiskās žūrijas novērtējumu un festivāla godalgām darbi sacentās sešos konkursos, tostarp arī par nomināciju Eiropas Kinoakadēmijas balvai "Eiropas īsfilma 2023", Eiropas Bērnu filmu asociācijas (ECFA) balvu, kas garantē nomināciju ECFA gada labākās Eiropas bērnu filmas titulam, kā arī LTV bērnu žūrijas balvu. Par Riga IFF Pilnmetrāžas konkursa uzvarētāju kļuvusi islandieša Hlinura Palmasona filma "Dievzeme", kuru žūrijas locekļi izceļ kā "daudzslāņainu kinematogrāfisku pieredzi, kas nemitīgi attīstās un veido saspēli ar skatītāju gaidām". Uzvarētājs saņems naudas balvu 4000 eiro vērtībā, kā arī festivāla balvu – bronzas gaili. Īpašu atzinību žūrija izteikusi arī festivālā nacionālo pirmizrādi piedzīvojušajai Signes Baumanes animācijas filmai "Mans laulību projekts", kuru eksperti raksturojuši kā "radošu detaļu, patiesuma un pašironijas pilnu kinodarbu".

Latvijā turpinās Dzejas dienas. Aizvadītajā sestdienā, 10.septembrī, Rēzeknes novada Rogovkā notika pirmais dzejas slams latgaliski "Rogovkys dzejis voga", kurā sacentās deviņi latgaliski rakstošie autori. Par uzvarētāju trijās sacensību kārtās žūrija "Rogovkys dzejis voga" un skatītāji atzina Mārīti Slišāni no Upītes. Ar latgaliski rakstošo autoru dzeju pašu izpildījumā un dziesmām Rogovkā tika aizvadīts viens no septembrī tradicionālo Dzejas dienu pasākumiem – latgaliešu dzejas slams . Slama uzvarētāja, mamma, gardumu cepēja un literāte Mārīte Slišāne ir viena no talantīgās Ziemeļlatgales Slišānu dzimtas pārstāvēm. Viņa raksta jau kopš 15 gadu vecuma. Ka atzīst pati Marīte uz pasākumu gan devusies vairāk to baudīt, nevis cīnīties par uzvaru, kas nākusi kā patīkams pārsteigums. Dzejas slams ir dzejas kustība, kas Latvijā un pasaulē arvien atdzīvina interesi par mūsdienu dzeju. Šajā dzejnieku sacensībā starp deviņiem dalībniekiem varēja dzirdēt gan jau plašāk pazīstamus latgaliski rakstošus autorus, gan mazāk zināmus literātus. Mygluojs – latgaliešu autore, kas raksta ar pseidonīmu un līdz šim savu personību nebija atklājusi. Interesenti Mygluoja darbus var atrast viņas "Instagram" kontā un latgaliešu kultūras ziņu portālā "lakuga.lv". Tāpat ar dalību dzejas sacensībā sevi bija izaicinājusi arī vēl viena Slišānu dzimtas pārstāve, tekstilmāksliniece, projekta #100dečiLatvijai īstenotāja, viena no spilgtākajām šī laika prozas rakstītajām Latgalē – Annele Slišāne. Annele Slišāne pasākumu vērtā ļoti atzinīgi un atzīmē, ka tas varētu ienest jaunas vēsmas latgaliešu literatūrā padarot to arvien interesantāku plašākai auditorijai. Trešajā konkursa kārtā iekļuva viena no mazāk pazīstamām personībām latgaliešu literatūrā, Rasma Svikle, kas cita starpā bija vienīgā dalībniece ar saknēm Rogovkā. Autoru sniegumu no dažādiem aspektiem vērtēja pieci žūrijas locekļi, tostarp arī literāte, vēsturniece un latgaliešu kultūras ziņu portāla "lakuga.lv" redaktore Laura Melne, kura atzīst, ka sniegums kopuma bijis pārsteidzoši labs. Rogovka Latvijas literatūrā ir pamanāma kā vairāku spilgta literātu dzimšanas vieta, no šejienes nāk Andryvs Jūrdžs, Antons Kūkojs, Pīters Miglinīks, Pēteris Jurciņš, Anna Rancāne un citi. Jaunā dzejas pasākuma Rogovkā rašanos idejas autore ir Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule. Inga cer, ka "Rogovkys dzejis voga" varētu kļūt par regulāru un gaidītu Dzejas dienu tradīciju Latgalē. Pasākuma organizēšanā kopā ar Nautrēnu pagasta pārvaldi aktīvi līdzdarbojās arī biedrība “LgSC” un latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv. komanda. Portāla un latgalisko projektu vadītāja Edīte Husare atklāj, ka kopumā latgaliski rakstošo autoru pulks ir apmēram divdesmit cilvēki.  Dzejas slama dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja savus darbus pēc tam publicēt latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Tāpēc, autori tika aicināti pasākumā skaitīt darbus, kas vēl nav piedzīvojuši izdošanu grāmatās, publikācijas portālos vai kā citādi tikuši prezentēti plašākai publikai. Pirmās "Rogovkys dzejis vogys" vadīšana uzticēta raidījumu un pasākumu vadītājam Kozmenam jeb Mārtiņam Kozlovskim, savukārt  par muzikālo noformējumu gādāja grupa "Borowa Mc" un dziesminieks Vinsents Kūkojs. Turpinot baudīt latgaliešu kultūru un dzeju, noteikti ir vērts apmeklēt mīlas aiļu un dziesmu festivālu "Upītes Uobeļduorzs", kas Balvu novada Upīte gaidāms jau 17. septembrī.

"Uzvarēt" (to win) is the word of the week, as the controversial 9th of May "Victory Day" celebration of Soviet victory over Nazi Germany has come into question after statements from the newly politically independent Mayor of Rīga Martiņš Staķis as well as State Police Chief Armands Ruks. Otto joins Joe back in person to discuss the possible implications, as well the latest developments in Latvia's response to Russia's invasion of Ukraine and other important stories. Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Raidījuma vadītājs: Dainis Pandars Raidījuma tēma: Kas ir kārdinājums un kā to uzvarēt? Raidījuma tiešraide: 2. April (2019. gads)