Podcasts about kolnas

Globuot, paglobuot Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot.Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „slēpt”.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā Kolnasātas vuordineicā itūreiz par vuordu dazynuot.

Guoduot Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot runuos par vuordu guoduot.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar jaunu pietejumu par Latgolys viesturi “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas” Gruomotys par Latgolys viesturi naizīt tik bīži, cik grybātūs, partū kotra nu tūs ir eipaša nūtikšona. Itūgod par taidu guoduojs Rēzeknis Tehnologeju akademejis i Latgolys Kulturviesturis muzeja pietnīks, viesturis doktors Vladislavs Malahovskis. Juo monografeja ir daļa nu vaļsts pietejumu programys projekta par identitašu ainovom: viesturi, kulturu i vidi. Izdavumā ir četrys leluos nūdalis. Pyrmuo ir vyspuoreiguoka i labi raksturoj Latgolys i puorejuos Latvejis atškireibys laikā, kod izaveiduoja Latvejis vaļsts. Tī precizi apraksteiti Latgolys sovpateibu veidojūšī administrativi teritorialī, saimnīcyskī, etniskī demografiskī, kai ari konfesionalī aspekti. Ūtrei nūdaļa veļteita latgalīšu i puorejūs latvīšu, kas nazkod tyka saukti par baļtīšim, attīceibom paguojušuo godu symta 20. i 30. godūs. Trešuo – viestej par tū, kai tymā pošā laikā latgalīšu presē tyka vārtāti cyttautīši. Sovutīs catūrtajā nūdaļā izcalti vasali treis temati: latgalīšu parteja daleiba Saeimys vieliešonuos, Latgolys atbreivuošonys pīminiekļa idejis atteisteiba, kai ari latgalīšu vaicuojums trymdā. Lai ari kai pamatolūti gruomotā izmontuoti paguojušuo godu symta 20. i 30. godu laikroksti – kai Latgolai, tai vysai Latvejai adresātī, tī pasaruoda izdavuma vizualajā nūformiejumā, kū veidoj kolaža nu vysaiduokim avīžu rokstim, tok na nūsaukumā, kū varbyut ari byutu prasejīs, lai iz reizis byutu skaidrys, ka monografejā varim gaideit puorsvorā vīna veida viesturis olūtu analizi.    

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar naparostu izdavumu – 36 sajiutu karteņom “Breinumu duorzs”. Beidzamajūs godūs latgalīšu kulturtelpā jau ir pasaruodejušys vysaiduokys kartenis. Multimuokslinīks Raibīs izdeve sovys zeimātuos postkartis ar nūsaukumu “Obrozi”, kam eistyn beja funkcionala nūzeime – poša svātkūs asu sajāmuse apsveikumus ar koč kū nu ituo komplekta. Dzejneica Ingrida Tārauda sovu jaunuokū kruojumu “Drupanenis” izdeve kai spiralveida īsiejumā apvīnuotys postkartis, kur ari beja i vīta postmarkai, i syuteituoja tekstam. Tok Evijis Piebalgys ituo gods suokumā skateituojim i skaiteituojim pīduovuotuos sajiutu kartenis ir drupeit cyts gadīņs – tuos nav dūmuotys syuteišonai pa postu. Izdavums teik defināts kai atseviškuos puslopuos apsaverama fotogruomota i latvīšu literarajā i latgalīšu rokstu volūdā pīraksteitys miniaturys par sajiutom, pīredzem, lītom i vītom Latgolā. Kotrai karteņai vīnā pusē ir fotografeja – Evijis Piebalgys uzjimta voi nu saimis albumu atjaunuota. Ūtrā pusē ir nalels teksts, kurā sasavynušs vuordi latgaliski i latvīšu literarajā volūdā. Autore ir vuicejusēs fotomuokslu pi legendaruo fotografa Andreja Granta, i profesionalitati nūteikti var just cīši skaistajuos i vizuali baudamajuos karteņuos. Ari teksti, kurā gona drūsmeigai sapludynuotys obejis latvīšu volūdys rokstu formys, ir nūsleipāti i bezgola poetiski. Tys vyss kūpā roda cīši gaišu stuostu par Latgolu, jiutams, ka Evijai tys ir cīši personeigs – jei itū vītu saredz kai sovu breinumu duorzu. Kaidam ari var ruodeitīs puoruok skaisti voi idealizāti, tok itūreiz ir sajiuta, ka tys ir pa eistam, na uzspālāti pozitivi. Ari teksti nav banali, kai šaļtim mādz gadeitīs, raugūt apdzīduot “skaistū Latgolu” – tī ir dzierkstūši i pat drupeit špetni. Evija atguodynoj, ka ari humors ir svareiga mīlesteibys daļa. Latgalīšu rokstu i latvīšu literaruos volūdys sasaveišona nūteikti byus gaumis vaicuojums. Tī, kam pateik volūdys spēlis, tū varātu nūviertēt atzineigai, sovpus kaidam ari tuo varātu byut drupeit par daudz. Kūpumā ruodīs, ka eksperiments ar volūdu saguojs gona veiksmeigs. Tys gon karteņuos atsaškir – kaidā saguojs cīši labi i plyustūši, cytu skaitūt, saīt nazkur aizagiut, eipaši raugūt tū dareit bolsā, kas līcynoj, ka varbyut volūdys raibums ari saguojs par lelu. Taišni taids pats gaumis vaicuojums varātu byut ari “Breinumu duorza” formats. Gruomotu veikalūs natryukst vysaiduoku veidu karteņu – īdviesmis, emoceju, ezoteriskūs i kaidu tik vēļ nā. Parosti tom ir ari kaida funkcionala nūzeime – jau pīmynātuos postkartis voi taidys, kū kotru dīnu pa vīnai var izviļkt, kab tyktu pi dīnys aizdavumu, sajiutys, spāka vuordu voi vēļ kuo. Itys, pa munam, ir eists muokslys projekts, kam taids papyldu aizdavums ari nav vajadzeigs. Tok tod rūnās vaicuojums – deļkuo itei fotogruomota ir sadaleita atseviškuos puslopuos? Biļdēs nu izdavuma prezentacejis pasuokuma redzieju, ka kartenis beja dakuortys pi grīstu taidā kai izstuodē, kur tuos varēja apsavērt nu obeju pušu. Tys ruodejuos cīši lobs formats. Tok teiri subjektivai saceišu, ka izdavuma formats, pa munam, īspiejams, byutu veiksmeiguoks kai eista fotogruomota. Var jau saceit, ka nanumerātys kartenis dūd skaiteituojam vareibu veiduot pošam sovu stuostu, izalosūt seceibu, kai īīt pruotā. Tok maņ ir sajiuta, ka pošys autoris izalaseita stuosta seceiba, kū navar grūzeit, kai nu kuram īsagrib, byutu vēļ spieceiguoka. Teksti, ka naskaita puors atkuopis ar recepti nu Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotys” i dzīsmis “Pi Dīveņa gari goldi” vuordus, ir vierteigi literari jaundorbi, kas veidoj vīnuotu viestejumu, tok itaidā formatā tys vīglai var pagaist. Atlīk tik sajaukt kartenis, kaidu pagaisynuot voi cytam izduovuot. Kai izdavuma mierkauditoreju vaira radzu turystus, kas grib pajimt sev leidza kū palīkūšu nu gasteišonys Latgolā, voi cylvākus, kas dzeivoj uorpus Latgolys, bet grib sevī saglobuot dzimtinis “breinumu duorza” sajiutu. Nūgiut tū Latgolu, par kurū jau godim runojam kai pagaistūšū – ar tolkom, zyrgim, zababonim i cytaižuokim ļaudim.  

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar jaunu gruomotu bārnim latgaliski – “Kai palikt par eistynu luoci”. Tim, kas sekoj leidza nūtikšonom latgalīšu literaturā, luocāns Meikuleņš i juo draugi jau ir pazeistami nu Meldrys Gailānis 2018. godā izguojušuos gruomotys “Meikuleņš īpazeist omotus”. Niu mozuokī skaiteituoji var turpynuot īpazeit jūs pīdzeivuojumus jaunā gruomotā – “Kai palikt par eistynu luoci”, kas veļteita emoceju saprasšonai i pījimšonai. Lai ari gruomotys nūsaukumā tys dūmuots drupeit cytā nūzeimē, luocāns Meikuleņš patīseibā ari ir eistyns luocs. Nazkod tū, tūreiz vēļ ar vuordu Mikijs, duovonā konkursā sajāmuse Meldrys Gailānis vacuokuo meita. Meldra kai jau literate radejuse par luocānu puosokys, kū stuostejuse sovim bārnim. Kod vacuokuo meita Madara Luīze izauguse, Meikuleņš tics juos mozajai muosai Irbei Bārbalai, tok mamys puosokys turpynuojušuos. I, dzeivojūt Latgolā, Mikijs puorguojs iz latgalīšu volūdu i reizē ari nūmainejs vuordu iz Meikuleņu. Obejis meitys sovuos stuostūs par luocāna puosokom pasadalejušys ari iz gruomotys pādejuo vuoka, tok publicitatis materiali viestej, ka “Kai palikt par eistynu luoci” jau ir autoris veļtejums sovim unukim – Madarys Luīzis dālim. Izdavums ir boguoteigai ilustrāts – pi tuo, taipat kai īprīškejuos gruomotys par luocānu Meikuleņu, struoduojuse muokslineica Līga Munda. Kotra nu sešu puosoku viestej par kaidu emoceju – naticeibu sev, augstpruoteibu, sirdeigumu, rībumu pret cytaidū, baili, skumi i prīcu. Piec kotrys puosokys sekoj socialuos pedagogis Laurys Mičulis-Šustis sagataveituo dorba lopa par konkretū emoceju, kas bārnim ļaun tū lobuok saprast. Tamuos ir kai praktiski aizdavumi, kur koč kai juozeimej voi juoroksta, deļtuo vajadzeigys lopys i rokstomī pīdarumi, tai, pīmāram, pavuiceiba, kai tikt golā ar sirdeigumu voi, es saceitu, pat trauksmi, kas nūderēs na viņ bārnim, tok ari pīaugušajim. Taipat gruomotys nūslāgumā ir psihologis Ingys Gedrimys ceļa vuordi par puosoku nūzeimi bārnu atteisteibā. Gruomotys mierkauditoreja ir pyrmsškolys i suokumškolys vacuma bārnim, tok ruodīs, ka vysulobuok tū byutu skaiteit kūpā ar kaidu pīaugušū.

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz puorškūrsteis Seimaņa Putāna kūpuotūs rokstu puslopys. Latgalīšu literaturys viesturē sovu vuordu pamatušu autoru dorbu atkuortuoti izdavumi nav puoruok bīža paruodeiba. Īmeslis ir finansials – projektu konkursūs leidzekļus pamatā pīškir jaundorbim, kab izdūtu koč kū nu “zalta fonda”, juovuoc zīduojumi. Bet ir autori, kurim pasaveic – jūs dzymtā ir cylvāki, kam ruodīs svareigi saglobuot i popularizēt sovu seņču montuojumu. Tai nūtics ari ar dzejnīku Seimani Putānu, kura mozmozdāls Marģers Zeitmanis na tik izdevs Putāna kūpuotūs rokstus, bet sataisejs projektu, kurā apsavīnoj 20. godu symta dzeja i 21. godu symta reps. Novembra suokuos Latgolys viestnīceibā “Gors” izskanēja koncertizvadums “Putāns. Toreiz un tagad”, ir īraksteits ari albums, kurā Latgolys i Latvejis hip-hopa zvaigznis interpretej Seimaņa Putāna dzeju. Ideja breineiga, izpiļdejums – profesionali cīši augstā leiminī. Pīdūmuots ari publicitatis – par Putānu, koncertu, gruomotu, albumu oktobra/novembra mejā daudz viesteja vysaiduoki medeji. Putāns tyka saukts par latgalīšu Veidenbaumu, dumpinīku, kurs vysod guojs pret straumi, lai kaidā politiskajā režymā ari nadzeivuotu. Tok cīši klusai, vystik izskanēja ari puors publiski komentari, ka varbyut itys laiks, kod teik jaukti pīminekli i puorsauktys īlys, nav eistais, kod ceļt sauleitē kreisi nūskaņuotu literatu, kurs īsadedzs par marksima idejom i Krīvejis piļsūņu karā bejs Sorkonuos armejis pusē? Kas tod eisti beja Seimaņs Putāns? Kūpuotūs rokstu izdavumā, kū sastatejuse Latgolys Kulturviesturis muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja Renāte Vancāne, īkļauti septeni Putāna dzejūļu kruojumi. Tekstus raudzeits pīlāguot myusu dīnu latgalīšu pareizraksteibai. Putānam 30. godūs bejuši ari diveji kruojumi krīvu volūdā, kas ite vydā nav tykuši, tok, kai var sprīst, nu muzykys albuma aproksta, daži dzejūli nu krīvu volūdys ir puorlykti latgaliski i izmontuoti dzīšmu radeišonā. Juo dzejūli ir vīnkuorši, partū var ruodeitīs saistūši plašai auditorejai. I eistyn labi der repuošonai. Seceigi skaitūt Putāna dzeju, var redzēt, kai puorsamejuse autora dzeivis uztvere. Pyrmajā kruojumā “Dainys myusu jauneibai”, kas izdūts 1922. godā, atrūnami autora agruos jauneibys dzejūli. Tī viestej par dūšonūs kara dīnastā, ilgom piec dzimtinis, mīlesteibu i skumem piec īcarātuos meitinis. Lai cik jūceigai tys naruodeitu puorejuos Putāna dailradis kontekstā, te jis apcer ari ticeibu Dīvam, kas tūlaik jam vēļ bejuse nūzeimeiga dzeivis vierteiba. Vyss mainuos dīnasta laikā. Pīdzeivuojs kara brīsmis, Putāns pamozam suoc pagaisynuot sovu ticeibu, bet piec pīsaviersšonys marksisma idejom, palīk par ateistu i iz prīšku sacer daudz antireligisku dzejūļu. Socialuo kritika, ļaužu gryutuos dzeivis Latgolā apraksteišona i gribiešona ceineitīs par taisneibu ir juo tuoluokuos dailradis vodmotivs. Taipat pat atsevišks kruojums veļteits alkohola apkaruošonai – tys ir 1936. godā izdūtais “Ļaunuokais ciļviecis īnaidnīks”. Putāns sovā dzejā nasabeist parodēt Fraņci Kempu, pat izsmīt Fraņci Trasunu. Tok laikabīdri par jū pošu vysod izasacejuši ar cīnu, pastreipojūt, ka jis bejs idealists, puorlīcynuots par tū, ka eistyn ceinejās par taisneibu. Jis asūt bejs tikai i vīneigi dzejnīks, na politiks. Tok, zynūt tuoļuokuos viesturis nūtikšonys, atseviškus Putāna dzejūļus, kur jis apdzīd dorba ļaužu uzvaru, kas nūvess pi taisneiguma, skaiteit nav vīgli. Seimaņa Putāna dzeivis puorlīceibys izveiduoja juo pīredze – audzs lelā i tryuceigā saimē, agri palics bez tāva i beja spīsts guoduot par saimisteibu. Ari breivajā Latvejā lelai daļai latgalīšu laukūs dzeive nabeja vīgla, kū Putāns aproksta sovā dzejā. Na veļti leidzeigi dzeivis apstuokli na vīnu viņ latgalīti piečuok padareja par puorlīcynuotu padūmu okupacejis varys leidzskriejieju. 20. i 30. godūs Putāns ir tics tīsuots i pat nailgu laiku siediejs cietumā par Dīva zaimuošonu sovūs kruojumūs, kas piečuok tykuši aizlīgti. Skaidrys, ka tys eisti par vuorda breiveibu nalīcynoj. Piec 2. pasauļa kara padūmu okupacejis vara raudzeja juo vuordu i ari tekstus izmontuot, kab pastreipuotu tū, cik gryuta dzeive Latvejā bejuse pyrma tuo. Tok cīši aktivi jaunuos varys slavynuošonā Putāns nav īsasaistejs – pi vainis varātu byut kai juo veseleibys problemys, tai, īspiejams, ari apjausma, ka gaideitais taisneigums nav īsastuojs. Putāna dailrade teik vārtāta vysaiž. Literaturzynuotnīks Vitolds Valeiņs 90. godu suokuos bejs cīši kritiskys, rokstūt, ka “saukli skaneigi, bet dzeja vuoja”. Mikeļs Bukšs, dzeivojūt trymdā, dūmuojs cytaiž – ka Putāns bejs talants i personeiba par sevi, kurai borgais liktiņs nav devs eistu izaveiduošonuos īspieju, tok juo izlase lobā redigiejumā skaiteituojim vys vēļ varātu byut saistūša. Maņ ruodīs, ka kūpuotī roksti vystik lobuok ļaun izprast autoru nakai tū varātu sapucāta izlase. Tik varbyut praseitūs papyldus ari izvārstuoki komentari voi pietnīku roksti par autoru, juo dzeju i tuos kontekstu.

Kab pasarunuotu par dzeivi i volūdu Rēzeknis nūvoda Drycānūs i jūs apleicīnē, raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda draudzis sātā beja saaicynuojuse vītejūs ļauds iz suprātku aba vakariešonu. Kasdīna i latgaliskais iteinis laužu acim. Vīteji zynuoja stuosteit par vītvuordim, apleicīnē lītuotim sovpateigim latgalīšu vuordim i izteicīnim. Suprātkuos pīsadola: aktivuo drycānīte Diāna Saksone, viesturneica i školuotuoja Silvija Laizāne, jaunuotnis lītu specialiste i rodūšuos sātys „Leiceiši” saimineica Ingūna Semule, zemnīks i pasnīdziejs Rēzeknis Tehnologeju akademejā Andris Pelšs, ilggadejais kulturys darbinīks,  muzikis  i zemnīks Andris Eriņš, socialuo apryupis centra darbineica, folklorys kūpys „Bolta vīšņa” dalineica Genovefa Jonāne, pensionare i rūkdarbneica Bronislava Piļka.  

Kab pasarunuotu par dzeivi i volūdu Rēzeknis nūvoda Drycānūs i jūs apleicīnē, raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda draudzis sātā beja saaicynuojuse vītejūs ļauds iz suprātku aba vakariešonu. Kasdīna i latgaliskais iteinis laužu acim. Vīteji zynuoja stuosteit par vītvuordim, apleicīnē lītuotim sovpateigim latgalīšu vuordim i izteicīnim. Suprātkuos pīsadola: aktivuo drycānīte Diāna Saksone, viesturneica i školuotuoja Silvija Laizāne, jaunuotnis lītu specialiste i rodūšuos sātys „Leiceiši” saimineica Ingūna Semule, zemnīks i pasnīdziejs Rēzeknis Tehnologeju akademejā Andris Pelšs, ilggadejais kulturys darbinīks,  muzikis  i zemnīks Andris Eriņš, socialuo apryupis centra darbineica, folklorys kūpys „Bolta vīšņa” dalineica Genovefa Jonāne, pensionare i rūkdarbneica Bronislava Piļka.  

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par dzejneicys Anitys Mileikys naseņ izguojušū kruojumu “ziņas par gadalaikiem”. Dzejneicys Anitys Mileikys vuords latgalīšu i varbyut ari kūpnacionaluos latvīšu literaturys cīneituojim varātu byut zynoms – 2015. godā izguoja juos pyrmais kruojums “mūžīgā nepārtikusī stirna”, kas sajēme kai Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”, tai tyka nomināts Latvejis Literaturys goda bolvys lobuokuos debejis kategorejai. Ari pyrma tuo Anita, kura īt nu Kruoslovys nūvoda Osyuna pogosta i studējuse filologeju Rēzeknis Augštskolā, gona aktivai beja publicējusēs kai portalā lakuga.lv, tai Latvejis literaturys medejūs. Tok ruodīs, ka taišni piec debejis kruojuma dzejneica pagaisa nu publiskuos telpys i itei ir zynoma atsagrīzšona piec garuokys klusuma pauzis. Tū, ka paguojs garuoks laiks var just ari, niu puorskaitūt obejus Anitys Mileikys dzejūļu kruojumus i raugūt tūs saleidzynuot. Īspiejams, kaidam var rastīs vaicuojums – kruojumu nūsaukumi ir “mūžīgā nepārtikusī stirna” i “ziņas par gadalaikiem”. Kur te latgaliskais? Tok latgaliskuo tī natryukst. Anita Mileika kai nazkod, tai niu roksta i latvīšu literarajā volūdā, i latgaliski. Ka pyrmais kruojums volūdys ziņā beja sadaleits iz pusem – pyrmuo, tai saceit, baļtiski, ūtrei – latgaliski, tod jaunajā gruomotā “ziņas par gadalaikiem” itaida nūškeiruma nav. Te organiski saplyust obejis latvīšu rokstu volūdys tradicejis. Maņ grybātūs saceit, ka tys ari līcynoj par autoris i vys jau ari juos kruojuma redaktora Raibuo aba Oskara Orlova meistareibu, deļtuo ka na vysod gruomotuos skaiteituojam izadūd tik veiksmeigi puorlēkt nu vīnys puslopys latgaliski iz cytu latvyski kai tys ir itymā gadīnī. Tū ari gribīs skaiteit nu vuoka da vuoka bez puortraukuma. “ziņas par gadalaikiem” veidoj vīnuotu vasalumu – ceļuojumu cauri vysim četrim godalaikim i sajiutom tymūs, kas vys nav eisti hronologiskā seceibā, lai ari gruomotys redaktors Raibīs tū raksturuojs kai sīviškuos poetikys nūmaiņu nu zīmys soltuma da vosorys syltuma i atpakaļ. Nazkod Anitys Mileikys dzeju vērtēja kai dualu – reizē trauslu i brutalu, taipat ari atškireigu, rokstūt latgaliski voi latvīšu literarajā volūdā. Īspiejams, tei brutalitate i ari seksualitate varēja byut īmeslis latgalīšu skaiteituoju pretruneigai attīksmei pret Anitys dzeju juos dailradis pyrmsuokumūs. Ruodīs, ka jaunajā kruojumā itei dualitate ir pagaisuse obejūs aspektūs. Dzejūli, kurā var skaiteit gruomotā “ziņas par gadalaikiem” ir daudz trausluoki, taipat latgaliskuos ailis turpynoj latvyskuos i ūtraižuok. Īspiejams, tam ir kaida saisteiba ar jauneibys maksimalisma pagaisynuošonu, lai ari pyrmuo kruojuma “mūžīgā nepārtikusī stirna” dzejūli tik šaļtim ruodejuos kai jauna cylvāka, kam gribīs vysam pasauļam paziņuot tū, kū cyti varbyut jau i beistās saceit raksteiti. Šaļtim otkon ruodejuos, ka tūs roksta dzeivē cīši daudz pīredziejs cylvāks. Tok namaineiga ir autoris spieja daudz kū pasaceit bez vuordu. Kai tū raksturuojs literats i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs – “Anitys Mileikys dzejā pauze dažreiz ir vierteiguoka i pīpiļdeituoka par īprīšk i piečuok asūšajim vuordim”. Taipat namaineiga ari zynoma atkailynuoteibys sajiuta. Tik nu jau cytaižuoka – vaira vārsta na iz cytim, bet sovu īškīni. I kruojuma piecgarša ir drupeit skumeiga, tok gaiša. Kai tys kreitūšais snīgs pošā pādejā dzejūlī. Cīši gribīs turēt nūceju, ka piec ituo kruojuma izīšonys Anita nu literaturys pasauļa tik ilgi napagaiss. Itaidys dzejis latgalīšu literaturā mums jau kaidu laiku beja datryucs. Tok nasabreinuotu, ka cytā kruojumā piec puora godu Anitys dzeja byutu jau vēļ pavysam cytaida. Tok taipat loba i puorskaiteišonys vārta.  

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Pūlejā izdūtū “700 latgalīšu vuordu vuordineicu, kas taiseita iz Stefanejis Uļanovskys puorsoku pamata”. Augusta suokuos Viļānūs tyka prezentāta sovā ziņā naparosta gruomota – 700 latgalīšu vuordu vuordineica, kuruos pamatteksts ir angļu volūdā, bet tei izdūta Pūlejā. Gruomotys autore ir Adama Mickeviča Poznanis Universitatis profesore Nikole Naua. Jei, asūt vuocīte piec tauteibys, bet struodojūt Pūlejā par lingvistikys profesori, jau daudzu godu garumā veic pietejumus par latvīšu i latgalīšu volūdys gramatiku, tymā skaitā ir jau īprīšk angļu volūdā izdavuse gruomotu par latgalīšu volūdys gramatiku. Taipat Naua vuocyski tulkoj latvīšu i latgalīšu literaturu, par tū pārņ sajāmuse Latvejis Ministru kabineta Atzineibys rokstu kai vīna nu kulturys nūzaris izcileibom. Vīnu nu īmesļu, kas pīsaistejs Nikoli Nauu latgalistikai, ir taišni Stefanejis Uļanovskys puorsokys. Pījamu, ka Stefanejis Uļanovskys vuords “Kolnasātys” klauseituojim varātu byut pazeistams voi vysmoz dzierdāts. Jei beja pūļu etnografe, kas 19. godu symta beiguos Viļānu pusē savuoce folklorys materialu, kas ir cīši nūzeimeigs folklorys i latgalīšu volūdys izpietei. Uļanovskys dorbs “Pūļu Inflantejis latvīši, it seviški Rēzeknis apriņka Viļānu pogostā” sastuov nu vairuoku daļu i atkluoj tuo laika Latgolys vidīnis ļaužu materialuos i namaterialuos kulturys raksturuojumu, īpazeistynoj ar Latgolys zemnīku sātu i jim pošim – volūdu, īrodumim, raksturu, sātys parādu i svātku svieteišonu, ticiejumim i laika vāruojumim. Tymā var puorskaiteit ari tautysdzīsmis, parunys, meiklis, teikys, puorsokys i jūku stuosteņus. Etnografis pietejums pyrmūreiz izguoja 19. godu symta 90. godūs Pūlejā, Krakovys Zynuotņu akademejis Antropologejis komisejis specializātajā rokstu kruojumā i ir nūzeimeigs kai Latvejis, tai Pūlejis kontekstā.  Latvejā vaira par Uļanovskys padareitū izzynuoja piec tuo, kod 2011. godā izguoja juos jau pīmynātuo dorba faksimilizdavums. Ari tod tuo pyrmuo daļa – etnografiskais tāluojums – vystik beja daīmams viņ pūļu volūdā, cikom 2017. godā tyka izdūts tuo tulkuojums latvīšu literarajā volūdā. Stefanejis Uļanovskys dorbs vysplašuok teik popularizāts Viļānūs, kur jei ari dorbuojusēs – Viļānu nūvodpietnīceibys muzejā apsaverama nalela jai veļteita ekspoziceja. Nūtykušys ari ekspedicejis, kur raudzeits dūtīs pa Uļanovskys pādim myusu dīnuos. Profesore Nikole Naua sovā pietnīcyskajā dorbā vysvaira pīsavārsuse taišni Uļanovskys pīraksteitajom 53 puorsokom, kam tuos ir eipaši vierteigs materials latgalīšu volūdys izpietei. Puorsokys atspīgeļoj dzeivu kasdīnys volūdu, boguotu leksiku i ari vuordus, kuri vaira nav voi reši atrūnami Viļānu pusis latgalīšu vuordu kruojumā. Kaidi tī varātu byut? Pīmāram, “pokoja” ir “ustoba”; “iztiļt” ir “pacīst, izturēt”; “blyugžētīs” ir “nūkrist”, “svisneit” ir “sviļpuot”, “morkotns” ir “skumeigs”. Jaunajā vuordineicā ir 700 škierkļu. Kotrs nu tūs ītver škierkļa vuordu pamatformā, myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdys ortografejā, tok saglobojūt Viļānu izlūksnis sovpateibys; atbiļsmi myusu dīnu latvīšu literarajā volūdā; tulkuojumu pūļu volūdā, kai dūts Uļanovskys tekstu tulkuojumā, i angļu volūdā, kai ari pīmāru voi vairuokus pīmārus nu teksta. Tū papyldynoj ari morfologiska i leksikografiska analize. Vuordineicys elektroniskuo verseja bez moksys atrūnama škārsteiklā i breivi daīmama sevkuram interesentam. Profesoris Nikolis Nauys dorbs kuortejū reizi pīruoda, ka latgalīšu volūda ir interesanta ari pietnīkim uorpus Latvejis, i publikaceja angļu volūdā ļaun ar tū īpasazeit ari storptautyskai auditorejai.

„Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Itūreiz otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Šudiņ turpynojam īpazeit Augšdaugovys nūvodu – juļa suokumā gastejom Kolupā, sovpus šudiņ asam nūbraukuši iz Leiksnu. Leiksna ir cīms Augšdaugovys nūvodā, Daugovys lobaja krostā, vaira nakai 213 km attuolumā nu golvyspiļsātys i 18 km attuolumā nu ūtrys leluokuos piļsātys vaļstī – Daugovpiļs.   Par tū vysu šudiņ sasarunuosim ar leiksnīšim: ilggadejū, niu pensionātū pogosta vadeituoju Birutu Ozoliņu, rūkdarbneicu Regīnu Rokjāni, vīnu nu pasaulī leluokuo latgalīšu muykys festivala “Muzykys skrytuļs” organizatorem Guntu Mežuli (nūteikti vaicuosim, voi i kod varim cerēt iz festivala atdzimšonu),  bīdreibys “Mūsu Līksna” aktivū dalineicu Skaidrīti Kaļki, audieju i rūkdarbneicu Daci Teivāni, viesturis školuotuoju Romualdu Gadzānu i pogosta puorvaļdis vadeituoju Ingūnu Navicku. Šudiņ runuosim par Leiksnys bazneicu, muižu i muižys parku, pazemis eju, kurā sovulaik purbaudeit drūsmi beja īleiduši vysi vītejī bārni, par senejuokū i leluokū latgalīšu muzykys festivalu "Muzykys skrytuļs", kuru gaidom atsagrīžam, vīduo cīma statusa lobumim i izaicynuojumim, kai ari daudzi kū cytu. Sovpus cytunedeļ vaira pīsaskarsim taišni volūdys sovpateibom itamā pusē.

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda turpynoj gasteit Augšdaugovys nūvoda Kolupā, kab kluotīnē ar vītejim dzeivuotuojim pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite.  Kalupe aba Kolups ir cīms Augšdaugovys nūvodā Kolupa upis i Kolupa azara krostūs, vaira nakai 200 km attuolumā nu golvyspiļsātys i 30 km attuolumā nu ūtrys leluokuos piļsātys vaļstī – Daugovpiļs. Kolupam ir boguoteiga viesture  i vītejī lepojās ar eipašu i leluma ziņā īspaideigu Kolupa izlūksnis vuordineicu. Par tū vysu šudiņ sasarunuosim ar kolupīšim: viesturnīku Henrihu Somu, arhitekti Gertrūdi Rasnaču, saimineicu Lūciju Kolosovsku, daudz seneju lītu globuotuoju Genovefu Mukāni, vītejū kulturys dorbu vadeituoju Initu Ivdru i pogosta puorvaļdis vadeituoju Ināru Ūbeli.

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Augšdaugovys nūvoda Kolupu.  Kalupe aba Kolups ir cīms Augšdaugovys nūvodā Kolupa upis i Kolupa azara krostūs, vaira nakai 200 km attuolumā nu golvyspiļsātys i 30 km attuolumā nu ūtrys leluokuos piļsātys vaļstī – Daugovpiļs. Kolupam ir boguoteiga viesture  i vītejī lepojās ar eipašu i leluma ziņā īspaideigu Kolupa izlūksnis vuordineicu. Par tū vysu šudiņ sasarunuosim ar kolupīšim: viesturnīku Henrihu Somu, arhitekti Gertrūdi Rasnaču, saimineicu Lūciju Kolosovsku, daudz seneju lītu globuotuoju Genovefu Mukāni, vītejū kulturys dorbu vadeituoju Initu Ivdru i pogosta puorvaļdis vadeituoju Ināru Ūbeli.

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Augšdaugovys nūvoda Kolupu. Kalupe aba Kolups ir cīms Augšdaugovys nūvadā Kolupa upis i Kolupa azara krostūs, vaira kai 200 km attuolumā nu golvyspylsātys i 30 km attuolumā nu ūtrys  lyluokuos pylsātys valstī Daugovpiļs. Kolupam ir boguoteiga viesture  i vītejī lepojās ar eipašu i apjūmu zinī īspaideigu Kolupa izlūksnes vuordineicu. Par tū vysu šudiņ sasarunuosim ar kolupīšim - viesturnīku Henrihu Somu, arhitekti Ģertrūdi Rasnaču, saimineicu Lūciju Kolosovsku, daudz senu lītu globuotuoju Ģenovefu Mukāni, vītejū kulturys dorbu vadeituoju Initu Ivdru i pogosta puorvaļdis vadeituoju Ināru Ūbeli.

  Itūreiz gastejom Kanadā. Raudzeisim ite atrast latvīšus, latgalīšus i pavaicuot, kaidys īspiejis uzturēt latvīteibu i latgaliskumu sevī i īaudzynuot bārnim ir Kanadā. Kai svešumā nūsorguot sovys saknis i volūdu? Toronto raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ilmārs Dreļs gasteja aprelī. Tī, gatavejūtīs juļa suokumā plānuotajim Kanadys  XVI Dzīšmu i deju svātkim jū kai horeografu paaicynuoja Selga Apse, Dzīšmu svātku Kanadys vuiceibys komitejis i deju kūpys “Daugaveņa” vadeituoja. Dzīšmu i deju svātki ite teik reikoti jau nu 1953. gods, i ari šūgod tys ir vīns nu ituos vosorys gaideituokūs latvīšu diasporys kulturys nūtikšonu, kas puļcej ap 800 doncuotuoju i gondreiž 1000 dzīduotuoju, kas iz itim svātkim īsarass ari nu Latvejis i Eiropys.   *** Ilze Jacko i Rasma Gaide dzymušys Latvejā, bet Kanadā dzeivoj jau daudzus godus. Obejis doncoj deju kūpā “Daugavenis Meistari” i dorbojās Toronto latvīšu bīdreibys školā. Obejom saknis vaicojamys Latgolā, i vīna nu vareibu tuolajā zemē saglobuot sovu seņču sajiutu ir bazneica. Ar Ilzi i Rasmu sasateikam Latvīšu kulturyus centrā par reizi piec deju mieginojuma. Rasma Gaide izsver, ka vysuvaira latgalīšu Kanadā ir latvīšu katuoļu draudzē: “Vysuvaira drūši viņ latgaliskais ite saistuos ar katuoļu bazneicu. Mums ir latvīšu katuoļu draudze. Leidz pat pandemejai tei pastuovieja reizi mienesī. Mes sasatykom leitovīšu bazneicys ākā. Miši nanūtyka latgaliski, bet daudzi draudzis puorstuovi ir nu Latgolys. Šur tur ite varēja dzierdēt cylvākus runojom sovā vydā latgaliski.”   Taipat Rasma stuosta, ka latgalīšu volūdu ite dzierd cīsi rešai, vaira dzierd latgalīšu akcentu, kas sasaglobojūt leidz pat trešajai paaudzei. Ilze Jacko: “Lai paturātu latvīteibu, ite pi tuo ir cīši, cīši juopīstruodoj. Maņ tys ruodejuos dabeigi, kam tys ir vīnkuorši vajadzeigs uzturēt latvīteibu...Vacuokim nūteikti pi tuo ir cīši, cīši juopīstruodoj. Kab īaudzynuotu latvīteibu bārnūs, tū saprastu i pi tuos pīsaturātu. Ka suoc nu mozu dīnu, tod tys ir tuo vārts. Vacuoku pyulis vest bārnu iz latvīšu školeņu, lai cik nagribeigi varbyut nu suoku jī tū dora. Kod izaug, tod jī ari saprūt, ka tys ir tuo vārts.” *** Daila i Andrejs Dzintari ari dzeivoj Toronto, obeji ite, cytā kontinentā, ari dzimuši, bet sevi vystik sauc par latvīšim i sorgoj sovu tāvu volūdu i kulturu. Dailu i Andreju Ilmārs satyka sovā pādejā Toronto gastiešonys dīnā, kod jī beja īsaroduši iz juo vadeitū atkluotū deju mieginuojumu. Te beja īsaroduši vītejī tyvuoki i tuoluoki latvīši, ari Dzintari. Daila, “Es jiutūs cīši tyva Latgolai i latgalīšim. Kod aizbraucom iz Latgolu, es lepojūs ar tū, ka muna saime i es asam cālušīs nu latgalīšu. Nūteikti.” Daila izsver, ka latvīteibys i dzimtinis mīlesteibu jaunajā paaudzē svešumā var uzturēt ar kūpeigom kūpīnys aktivitatem. “Tys kas iztur vysuaktivuok, ir kori i tautys deju kūpys, kam juos pīsaista jaunīšus. Myusu latvīšu školeņa i gimnazeja.” Andrejs stuosta, ka bārnim sovulaik natyka vaicuots, voi jī grib braukt breivdīnuos iz latvīsu školu i byut tī. Tys beja svareigi jim kai vacuokim i piečuok ari bārnim pošim. “Maņ ir prīca, ka myusu bārnim beja vareiba īsavuiceit latvīšu volūdu i paražys i jim tys niu ari pateik, kam niu vysutyvuokī draugi ari ir latvīši.”

Maja suokumā dzeivuojom leidza Eirovizejis dzīšmu konkursa nūtikšonom, bet voi kaidu reizi konkursa viesturē ir skaniejuse latgalīšu volūda? Par tū Edeite Laime pastuosteis ituos reizis rubrikā “Dzīšmu stuosti”. Vīns nu aspektu, kaidūs var runuot par mozuok lītuotajom volūdom i tūs atteisteibu ir: kod pyrmū reizi kaida volūda izskaņ Eirovizejis dzīšmu konkursā. Latgalīšu volūda ari ir vīna nu pasauļa mozuok lītuotūs volūdu, deļtuo ituos reizis raidejuma “Kolnasāta” rubrikā stuosts ap latgalīšu volūdu i latgalīšim Eirovizejā. Cytugod byus jau 25 godi kai Latveja pyrmū reizi pīsadaleja Eirovizejis dzīšmu konkursā, bet cik reižu itūs godu laikā Eirovizejā ir skaniejuse latgalīšu volūda? Storptautyskajam konkursam vyss vēļ prīškā, bet Latvejis nacionalajā atlasē tei bejuse taišni vīna reize, kū sovulaik, 2008. godā, saryupēja grupa “Borowa MC” i jūs dzīsmis gosts Kristaps Rasims, kūpā dzīžūt skaņdorbu “The One”. Bet izaruod, ka pyrma grupa jau beja raudzejuse tikt nacionalajā atlasē ar sovulaik sovu popularū dzīsmi “Baba Toņa inženers”. Kai “Kolnasātai” stuosta grupys “Borowa Mc” liders Aigars Runčis, kurs cyta vydā garus godus beja ari raidejuma vadeituojs, grupai nabeja lelūs Eiropys īkaruošonys planu, caur dzīšmu konkursu vaira dūmuojuši par vītejū auditoreju i vītejū skotivi. “Pyrmū reizi Eirovizejis dzīšmu konkursa nacionalajā atlasē raudzejom startēt ar dzīsmi “Baba Toņa inženers”, bet natykom konkursa daleibnīku vydā. Tys beja laiks, kod grupa beja iz popularitatis viļņa, pošim ruodejuos, ka varātu ar itū dzīsmi labi startēt naviņ nacionalajā atlasē, bet varbyut tikt pat iz Eiropys skotivis. Tok žureja uzskateja, ka dzīsme nav cīneiga byut konkursa dzīšmu vydā, koč ari piečuok tei palyka par vīnu nu leluokūs grupys hitu,”  par pyrmū raudzeišonu pīsadaleit Eirovizejis dzīšmu konkursā stuosta Aigars Runčis. Piečuok, kod tyka raudzeits startēt ūtrū reizi, kai Aigars nūsmej, grupa izdarejuse piļneigi navajadzeigu lītu – rakstejuse dzīsmi Eirovizejai, bet kod taids ir mierkis, nikas dyžans nu tuo nasaīmūt. “Tū pīroksti stypri viduveju dzīsmi, kurū piec godu vaira nav vārts atguoduot i runuot. Taišni tai saguoja ari ar dzīsmi “The One”, tai i tei palyka izskanējuse viņ Eirovizejā. Piečuok ni koncertūs, ni kur cytur vaira naasam spieliejuši,” soka Aigars. Piec “Borowa Mc” Eirovizejis pīredzis latgalīši konkursā ir raudzejuši pīsadaleit ari cytus godus. Laurys Bicānis izpiļdejumā dzīsmis “Es tikai ļaujūs” angļu volūdys verseja “Freakin' out” konkursa nacionalajā atlasē skanēja 2012. godā, bet vēļ vīna reize, kod latgalīšu grupa pīsadaleja konkursā beja projekta “Kapļi” voi kai jī sevi nūsauce Eirovizejis vajadzeibom “Die Mattoks” dzīsme “XXL”, kurei tautā lobuok zynoma kai “Legingi nav biksi”. Dzīsme vuocu volūdā nacionalajā atlasē skanēja 2015. godā. Kai Laurys Bicānis, tai i “Kapļu” dzīsmis Eirovizejā latgaliski naskanēja, ari piečuok nivīns muzikis, kū vaira pazeistam ar dzīduošonu latgaliski, nav raudzejs īkaruot lelū konkursa skotivi – voi vysmoz nav tics da konkursa daleibnīku vyda.

6. majā 110. dzimšonys dīnā atguoduojom literatu Juoni Klīdzieju. “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Klīdzieja eseju “Sapuļce pi Kolumbejis upis”, kas veļteita latgalīšu rakstnīceibai. Juoņs Klīdziejs, īspiejams, ir vīns nu Latvejā zynomuokūs latgalīšu rakstnīku. Tū nūteikti veicynuojuse Juoņa Streiča filma “Cylvāka bārns”, kas radeita piec Klīdzieja romana motivu. Ari pats romans ir atrūnams pamatškolys literaturys stuņžu vuiceibu programā. Cyta Klīdzieja daildorba – romana “Sniegi” – motivi atrūnami kai Streiča filmā “Likteņdzirnas”, tai Daugovpiļs teatra izruodē “Kliedzēji” Viestura Ruoziņa režejā. Tok na vysi zyna, ka Klīdziejs nimoz tik daudz latgaliski nav rakstejs – leluokuo daļa juo literarūs dorbu radeiti latvīšu literarajā volūdā, ari jau pīmynātais romans “Cilvēka bērns”. Vystik jis cīši daudz rakstejs taišni par latgalīšim. Šaļtim Juoni Klīdzieju sauc par “latvīšu rakstnīku nu Latgolys”. Jis skaiteja, ka latvīšus, eipaši apstuokļūs, kod Latveja ir okupāta, navajag daleit, bet vīnuotīs kūpeigim ceņtīnim tautys lobā. Reizē Klīdziejs sovūs dorbūs raudzeja ruodeit Latgolu i tuos dzeivuotuojus taidus, kaidi tī eistyn ir, na stereotipizātus, kai tūs nareši apraksteja puornūvadnīki. Latgaliskuo gora juo literaturā eistyn natryukst, ari latgalīšu volūda nareši meistareigai integrāta latvyskajā tekstā. Publicejūtīs presē, Juoņs Klīdzējs jau nu 20. godu symta 30. godu puorsvorā raksteja tamā latvīšu volūdys paveidā, kaidā izguoja konkretais izdavums – Latgolys auditorejai paradzātajā – latgaliski, kūpnacionalajā – latvyski. Latgaliski jam izdūtys ari gruomotys. 1944. godā Vladislava Luoča izdevnīceibā izguoja Klīdzieja eisprozys izlase “Guojputnu dzīsme”, tok, kai nūruoda Klīdzieja dailradis pietneica literaturzynuotneica Ilona Salceviča, ari vairuoki tamā atrūnamī stuosti vysapyrma ir pīraksteiti latvyski i tik piečuok puorlykti latgaliski. Leidzeigi ir ar 1968. godā trymdā izdūtū stuostu i noveļu kruojumu “Debešu puse”, kurā asūšūs dorbus pat latgaliskuojuši izdevnīceibys darbinīki ar autora atļuovi, na jis pats. Tok ari, dzeivojūt ASV, Klīdziejs latgaliski raksteja kai publicistikys, tai literarus dorbus, kū publicēja latgalīšu periodiskajūs izdavumūs. Vīns nu taidu ir ari 1970. godā laikrokstā “Dzeive” publicātuo eseja “Sapuļce pi Kolumbejis upis”. Tei ir kai diveju latgalīšu – Klīdzieja i volūdnīka Jezupa Leļa – saruna latvīšu jaunīšu nūmetnē “2x2” ASV. Īprīšk jī sasatykuši pyrma 22 godu biegļu nūmetnē, niu obeji ir lektori, kas trymdys jaunīšim vuica latvīšu literaturu i literaturu. Piec sovu nūdarbeibu jī sasarunoj Kolumbejis upis krostā i iztielē sateik īvārojamus Latgolys kulturys darbinīkus, kuri īt vīns piec ūtra, nūcitej kaidu sovu raksteitu ryndu i otkon pagaist. Par vairuokim nu jūs, pīmāram, sovim nūvadnīkim Fraņci i Jezupu Trasunim, Klīdziejs sovulaik sarakstejs ari atseviškus publicistikys dorbus. Esejā “Sapuļce pi Kolumbejis upis” atspīgeļuotū sapuļci puotrauc jaunīši, kas aicynoj vakareņuos i lyudz kūpā padzīduot latgaliski. Tok saruna i sasatikšona ar lelajim latgalīšim turpynojās nuokušajā vokorā. Tī nūteik ari sasatikšona ar Aļbertu Sprūdžu, kas beja vīns nu tyvuokajim Klīdzieja dūmubīdrim literaturā. Ari jis puorsvorā raksteja latvīšu literarajā volūdā, par kū tyka kritizāts nu latgalīšu pusis. Sprūdžs guoja būjā Rēzeknis bombardiešonys laikā 1944. godā, i Klīdziejs emigracejā na reizi viņ rakstejs jam veļteitus pīminis rokstus, kur izsacejs puormatumus par Sprūdža kai Latgolys īvedieja vyspuorejā latvīšu literaturā naatzeišonu sovejūs vydā. Esejis “Sapuļce pi Kolumbejis upis” izskaņā skumeigi atīt ari tī, kas tymā laikā dzeivoj okupātajā Latvejā i lyudz najimt ļaunā, ka jim ir juoklusej. Tys nūzeimoj, ka Klīdziejs bejs vīns nu tūs trymdys autoru, kas atziņs i pījiems ari tūs literarūs procesus, kas turpynuojušīs Latvejā. Tok cereibu esejā dūd trimdinīki, kas turpynoj dorbu latgaliskajā. Beiguos palīk vaicuojums – voi myusu tauta, volūda i kultura īīt voi aizīt? Taišni itei eseja pīruoda, cik svareiga Juoņam Klīdziejam bejuse latgalīšu volūda, literatura i kultura, tuos darbinīki. I tei vys vēļ ir aktuala ari piec vaira nakai 50 godu jau breivā i naatkareigā Latvejā. 

  Pi ticeigūs latgalīšu sovu ceļu škārsteiklā aizsuocs Mateja evangelejs latgalīšu volūdā – audio i video formatā, kuru īskaņuojs horeografs, latgaliskuo raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ilmārs Dreļs. Leldīnis laikā, kas ticeigajim ir svātki, kuri simbolizej Jezus Kristus augšonceļšonūs nu myrūņu piec pīkaļšonys krystā, īmam iz bazneicu i vaira dūmojam par ticeibys vaicuojumim. Deļ tuo itūreiz vaira par kaidu pavysam eipašu projektu - Beibeli latgaliski, kuru var kai klausētīs, tai ari vērtīs - latgalīšu volūdā īskaņuotys Mateja evangeleja lasejumu 28 nūdalis. Kai nūtyka tulkuošonys dorbs, kai guoja īskaņuošona i gols golā, ar kaidu mierki, sarunā ar Latvejis Beibelis bīdreibys generalsekretaru, religeju pietnīku, Latvejis Universitatis teologeju katedrys profesoru Valdi Tēraudkalnu, katuoļu prīsteri, Ludzys dekanata dekanu, kurais niu studej doktoranturā Gregora Pontifikalajā universitatē Romā, Jākubu Rodionu Doļu i ituo projekta producenti Sendiju Burku-Šaicanovu.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Lindys Vorpis dokumentalū gruomotu “Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos”, kas itūgod beja ari vīna nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” 30 nominantu. Naseņ Reigys piļsātvide palyka sovā ziņā latgaliskuoka – pasaruodeja jauni ar Latgolu saisteiti īlu nūsaukumi. Cikom ļauds aktivi diskutej par tuo jāgu i saturu, golvyspiļsātā jau godu desmitim ir kaids viesturisks īlys nūsaukums, kas pavysam nūteikti sevī ītver daudz dziļuoku nūzeimi, nakai ruodīs īsuokumā. Tei ir Abrinis īla, kuruos nūsaukumu pat najauši var redzēt kotru dīnu, jo tī atsarūn daudzu Reigys autobusu golapunkts. Ka taidys īlys nabyutu, īspiejams, daudzi nimoz vaira nazynuotu, kas tei taida Abrine. Piec 2007. goda, kod tyka paraksteits Latvejis i Krīvejis rūbežleigums i myusu vaļsts nu itūs okupacejis laikā pagaisynuotūs teritoreju oficiali atsasaceja, par Abrini runoj vys mozuok i mozuok. Tok ir ari ļauds, kam Abrinis vaicuojums ir suopeigs i svareigs. Taidus satykuse filologe Linda Vorpe, i, ruodīs, ka pietnīceibys laikā par taidu palykuse ari jei poša. Abrinis pieteišonai Linda pīsavārsuse studeju laikā, tai veļtejuse sovu bakalaura dorbu. Piec tuo palykuse napadareita dorba sajiuta i ari misejis apziņa – gribiešona pastuosteit par nazkodejim abrinīšim plašuokai auditorejai. Jei beja īpasazynuse ar “Abrinīšu apvīneibys” vadeituoju Leontiju Vizuli, kurs pasadalejs ar cytu nazkodejūs abrinīšu kontaktim. Lindai izadevs apzynuot vēļ 30 cylvāku cīnejamūs godūs, kuri bierneibā dzeivuojuši Abrinē. Gruomotā “Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos” var puorskaiteit 18 atmiņu stuostus par dzeivi na tik Abrinis piļsātā, bet ari Augšpiļs, Kacānu, Gauru i Lynovys pogostā. Vacuokuo teicieja beja dzymuse 1916. godā, jaunuokuo – 1941. godā. Tys līcynoj, ka autore ir “īlākuse beidzamajā vagonā”, apzynojūt i saglobojūt atminis, kuruos cytaiž dreiži byutu pagaisušys iz naatsagrīzšonu. Tū pīruoda ari tys, ka sūpluok daudzu teicieju dzimšonys godim jau daraksteiti ari mieršonys godi. Atmiņu pīrokstā raudzeits piec vareibys precizuok saglobuot stuosteituoja volūdu, vīns nu stuostu ir ari latgaliski, lai ari leluokuo daļa Abrinis dzeivuotuoju beja ībraucieji nu cytu Latvejis nūvodu. Gruomotā atrūnams ari boguoteigs fotomaterials – kartenis ir kai nu stuosteituoju personeiguo arhiva, tai Bolvu nūvoda i Bolvu Vaļsts gimnazejis muzeju, kai ari cytu kruotivu. Ceļš da gruomotys Lindai Vorpei nav bejs vīglys – datorvirusa deļ pagaisynuoti vierteigi materiali, na ar pyrmū reizi saguojs pīsaisteit tuos izdūšonai finansiejumu, tok gols golā nazkodejūs abrinīšu stuosti ir tykuši pi skaiteituoju. Autore ir davuse bolsu cylvākim, kurim, īspiejams, ituos vareibys ir tryucs kai 90. godūs piec Latvejis naatkareibys atjaunušonys, tai pyrma pīmynātuos rūbežleiguma paraksteišonys 2007. godā. Daudzi Abrinis vaicuojumu ir skaitejuši par koč kū navajadzeigi romantizātu i vaicuojuši – deļkuo mums vajadzeiga teritoreja, kas seņ vaira nav latvyska? Tok gruomotā intervātajim ļaudim tī beja dzymtuos vītys, kuruos piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys navarēja otkon dabuot sovā eipašumā, jo tei ir cytys vaļsts teritoreja, kopi, kur paglobuoti tyvinīki, bet ir cīši sarežgeitai voi pat praktiski naīspiejamai pi jūs aizbraukt. Nui, jim Abrine puorsvorā ir koč kaids skaists tāls nu bierneibys, laika pyrma padūmu okupacejis. Tok ir cīši vierteigai zynuot, kai beja, lai ari, prūtams, nadreikst aizmierst, ka atminis ir koč kas cīši, cīši subjektivs i iz tūs juosaver gona kritiski, saleidzynojūt ar cytu saceitū i viesturis faktim. Itei ir pyrmuo gruomota, kurā apkūpuotys vairuoku nazkodejūs abrinīšu atminis, īprīšk ir izdūtys atsevišku cylvāku autobiografejis par tū. Autore nasliep, ka vairuoki cylvāki atsacejuši intervejis, jo runuot par pagaisynuotū Abrini jim vys vēļ ir puoruok suopeigi. Gruomotys īvodā Linda Vorpe nūruoda moz izcaltu faktu – vajadzeiba saglobuot Abrinis kulturviesturiskū montuojumu ir īkļauta Latvīšu viesturiskūs zemu lykumā. Voi tai eistyn nūtiks, ruodeis laiks.  

“Drupanenis” ir vuords, ar kū kasdīnā apzeimojom koč kū nalelu. “Tuos jau tik taidys drupanenis!” pīticeigi ļauds mādz īsasaukt, kod kaids jūs paslavej. Tok, ruodīs, ka dzejneica Ingrida Tārauda itam vuordam rauga nūjimt taidu mozuma pīskaņu i atguodynuot, ka koč kas nalels bīži viņ ir cīši vierteigs. Jei kruojumā ar itaidu nūsaukumu apkūpuojuse sovus raksteitūs dzejūļus – haikys, kas eistyn ir eisa i lakoniska dzejis forma. “Sāta Latgolys Teirumu vydā aizviejs Nasasaukt mani,” skaņ vīna nu haiku. Ingrida Tārauda, lai ari jau ilgu laiku par sovu dzeivis vītu sauc Īreju, na Latveju, ir vīna nu aktivuokūs latgaliski rokstūšūs dzejnīku. Itys ir juos sastais dzejūļu kruojums, taipat Ingrida ir vīna latgalīšu autoru, kuru teksti tulkuoti angļu volūdā. Kūpā ar Ligiju Purinašu i Raibū juos dzejūli atrūnami bilingvalajā dzejis antologejā “Pādejais modeļs/The Last Model”. Naparosts formats beja ari juos īprīškejai gruomotai, 2019. godā izdūtajam kruojumam “Pajautys”, kas ir pavysam moziņka gruomateņa, eistyn kuldā īlīkama. “Kolnasātys” gruomotplauktā itūreiz par dzejneicys Ingridys Tāraudys jaunū gruomotu “Drupanenis”, kas izdūta postkaršu formatā. Pošys autoris stuostejums par gruomotys tapšonu i formata izalaseišonu. Taipat “Drupaneņuos” īsavērs ari latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne.    

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne pastuosteis par 2024. godā pyrmū latgaliski izguojušū gruomotu – rakstnīka i literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča “Dīnvydlatgolys stuostim”. “Latgola nav moziņka, Latgola ir dažaida i lela. Ir kolnu i leidzonomu Latgola. Dīnvydu i zīmeļu, reitu i vokoru. Vyds Latgola. Lelpiļsātu i lauku. I tai var i tuoļuok,” tai gruomotys “Dīnvydlatgolys stuosti” īvodā roksta tuos autors Valentins Lukaševičs. Jis pīrakstejs 39 stuostus taišni par Latgolys dīnavydu daļu i aizdūd skaiteituojim vaicuojumu par vuordu salykumu “apdzeivuota vīta” – voi var dzeivuot bez vītys i voi vīta ir ari tod, kod nivīns tī nadzeivoj? Jaunajā gruomotā Lukaševičs plašuokai publikai atkluoj vēļ vīnu sovys daudzpuseiguos personeibys škautni – jis ir na tik spūdrs literats i literaturys puorzynuotuojs, tok ari sovā ziņā nūvodpietnīks ituo vuorda vyspuoruokajā pakuopē, cīši erudits par Latgolys kulturviesturis nūtikšonom, personeibom, vītom. Kod apsavīnoj boguoteigs faktu kruojums i stuostinīka talants, rūnās izcyls gids. Taidus mes varim satikt ari Latgolā, vodūt ekskursejis, tok “Dīnvydlatgolys stuosti” dūd unikalu vareibu ar taidu gidu autora personā vysapyrma apceļuot itū regiona daļu sovā pruotā, skaitūt gruomotu. Voi piečuok gribēsīs aizbraukt ari eistā ceļuojumā? Vysdreižuok, ir kaidu daļu nu vītu, jo vysys pat vairuokuos reizēs gryuši īspēt. Ruodīs, ka itei nabyus gruomota, kuru puorskaiteit vīnā pīguojīnī – nu vuoka da vuoka. Byus, kai myusu dīnuos soka, puoruok daudz informacejis. Juoskaita pa gabaleņam, tok, grybātūs saceit, ka vys tik piec kuortys. Lai ari gruomotā var atrast i popularzynuotnyskys enciklopedejis, i turysma ceļveža pazeimis, es tū vysapyrma pīskaiteitu pi literaru dorbu, kas prosa zynomu skaiteišonys seceibu, na svadeišonūs pa sev vaira interesejūšom vītom. Daļa “Dīnvydlatgolys stuostu” pyrma tuo publicāti presē, tok gruomotā ar muokslineicys Inesis Dunduris paleidzeibu vēļ precizuok sastrukturizāti i boguoteigai ilustrāti ar kai autora poša uzjimtom, tai viesturiskom fotografejom, izceļūt taišni pošam Lukaševičam vyssvareiguokū par konkretū vītu. Autors pīzeist, ka “Dīnvydlatgolys stuosti” jam ir kai atsazeišona mīlesteibā tai Latgolys daļai, kas atspīgeļuota gruomotā. I eistyn var just. Par piļsātom jis roksta moz, atsevišks stuosts veļteits Preilim, vairuoki – vysaidom mozuokom Daugovpiļs i Kruoslovys daļom. Pamatā tī ir lauku pogostu centri voi vītys, kur atsarūn īvārojami dobys voi kulturviesturiski objekti. Lukaševičs daudz kū ir apceļuojs ar sabīdryskū transportu, lelus gobolus nūīmūt ari kuojom, kas ļaun iz daudz kū pasavērt cytaižuok, nakai verūtīs pa mašynys lūgu – pamaneit tū, kas uotrumā paskrīn garum. Autors vysur izceļ kai vītys, tai tūs cylvākus. I poša satyktūs, i viesturiskys personeibys – kai labi zynomys, tai napeļneitai damierstys. Iz daudzom vītom jis pasaver pavysam cytaiž, kai varbyut īrosts, prīškplanā izlīkūt na tū, kas iz turysmu bukletu vuoku, tok nazkū pavysam cytu – na mozuok vierteigu, bet varbyut pat vēļ vierteiguoku? Lukaševičs pavysam nūteikti ir latgalīšu volūdys meistars – juo volūda ir dzeiva. Tei nav ni puorlatvyskuota, ni muoksleigi puorlatgaliskuota, raugūt atrast senejuokys formys, bet pagaisynojūt poša autora izteiksmi, kai šaļtim gadejīs cytim literatim, tok reizē tamā var saredzēt vysaiduoku Latgolys izlūkšņu īzeimis, ar kurom autors apzynuotai voi naapzynuotai spielejās. Volūda ir vēļ vīna “Dīnvydlatgolys stuostu” pīvīnuotuo vierteiba. Kai eipaša ūdzeņa – šaļtim tekstā vīnam i tam pošam vuordam teik pīduovuotys divejis formys, senejuokū īlīkūt īkovūs ar atsauci, ka “seņuok saceitu tai”. Dīnavydlatgola niu var justīs cīši lapnai, ka par tū pīraksteita taida gruomota. Tys ir pīruodejums tuos boguotajai viesturei, daudzveideigajai dobai, īspaideigajai arhitekturai i vysvaira – īvārojamajim ļaudim. Koč kū leidzeigu byutu peļnejušys ari puorejuos Latgolys dalis. Juotur nūceja, ka Valentins Lukaševičs sakruos ari Zīmeļlatgolys i Vyds Latgolys stuostus.  

“Kolnasātys” gruomotplauktā itūreiz par literata Oskara Seiksta naseņ izguojušū gruomotu “Atīsmis”. Poša autora komentars i Latgalīšu kulturys gazetys redakotoris Lauras Melnes stuosts par jaunū izdavumu. Latgalīšu kulturys bīdreibys izdūtuo Oskara Seiksta gruomota teik dasaceita kai literata jaunuokuos dzejis, puordūmu par volūdu, sātu, breiveibu i saknem, kai ari autora volūdys kūpšonys i pietejumu apkūpuojums. Izaklausa cīši daudzveideigai deļ tik nadaudz vaira par 100 puslopu bīzys gruomatenis, tok vysam tī eistyn atsarūn vīta, nikuo nav par daudz voi moz. “Atīsmu” dzejis sadaļu var skaiteit par turpynuojumu pyrma diveju godu izdūtajai Oskara Seiksta gruomotai “Vokora vuordi draugim” – ari ite atrūnami nūskanis ziņā leidzeigi literata eisteksti. Grybātūs saceit, ka tys ir koč kas pretejs myusu dīnuos tik popularajim eisim, īdvasmojūšim citatim, kū mādz pat izviļkt nu literaturys klasiku dzejis i izdūt atseviškūs kruojumus. Seiksta dzeja spuornus tev naīdūs, dreižuok pīviļks tyvuok pi zemis, liks aizadūmuot par pasauli i sovu vītu tymā. Rakstnīks i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs īprīškejū Seiksta kruojumu nūsauce par skumeiguokū i pesimistiskuokū latgalīšu, latvīšu i varbyut pat Baļtejis literaturā. Ruodīs, ka itamā ziņā “Atīsmis” vystik tū napuorspiej. Piec gruomotys puorskaiteišonys bezcereibys sajiutys nav. Varbyut ari par tū, ka tuos nūslāgumā publicāti izvylkumi nu video sarunu ar Oskaru Seikstu, kai ari juo nazkodejī pietejumi par latgalīšu volūdu. Varbyut ari multimuokslineicys Evikys Muizniecis ilustraceju deļ, kas reizē labi papyldynoj tekstu, tok ir ari vierteiba poša par sevi i gruomotys skaiteišonys laikā līk nūstuot i īsadzilinuot vizaluos muokslys dorbā. Tok puordūmu ir cīši daudz i vys jau kotram sovys. Itūgod Latgalīšu kulturys bīdreiba publicējuse četrys sarunys video formatā ar Seikstu par vysaiduokom temom. Ar muziki Ingaru Gusānu jis runoj par sātu, Eviku Muiznieci – par saknem, literaturzynuotneicu i gruomotys “Atīsmis” redaktori Ilgu Šuplinsku – par breiveibu, Valentinu Lukaševiču – par volūdu. Tok vaicuojumu aizdeviejim te atvālāta dīzgon sekundara lūma, gruomotā publicātajūs sarunu fragmentūs puorsvorā nav pat pīraksteiti vaicuojumi. Golvonais ir Oskara Seiksta redzīņs, kas ir dziļš i originals. Varātu saceit ari, ka tys varbyut nasakreit ar lelu daļu sabīdreibys, tok eistineibā, vysdreižuok, lela daļa ļaužu nimoz par taidom lītom nav aizadūmuojuši. Voi tehnologejis ir civilizacejis i breiveibys pauotrynuojums? Voi mums vajadzeigs pasauļs, kurā kiborgi runoj latgaliski? Kai dzeivuot cylvākam ar sakņu iztryukuma sajiutu? Voi trauksmi roda tys, ka mums nav sovys sātys, lai ari jumts viers golvys tai kai byutu? Sovpus gruomotā publicātais Oskara Seiksta filologiskais pietejums ir par polonismim 1850. godā izdūtajā goreidznīka Jezupa Macileviča dorbā “Pavuiceišona i vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu”, kas ir vīna nu pyrmūs laiceiga satura gruomotu latgalīšu volūdā. Taipat skaiteituojim daīmams ari Seiksta roksts par jaunvuordim latgalīšu literarajā volūdā, kas pyrmūreiz publicāts periodikā 90. godūs. Kaidam var rastīs vaicuojums – kas ir tuos “atīsmis”, kas pīmynātys jaunuos gruomotys nūsaukumā? Tys ari ir vīns nu jaunvuordu, kas radīs 90. godūs, tok eisti ļaužu volūdā nav īguojs. “Atīsme” ir laiks, kas tik vēļ atīs, mieginuojums aizstuot vuordu “nuokūtne”, kas nav eisti latgalisks. Taipat par atīsmi var saukt ari atkluosmi. Ruodīs, ka obejis ituo vuorda nūzeimis ari labi sasauc ar Oskara Seiksta dorbim i dūmuošonu. Jis vysod bejs nadaudz nasaprosts i guojs laikam pa prīšku, lai ari par sovu darbeibu i postmodernisma atteisteibu latgalīšu literaturā jau seņ byutu peļnejs vītu literaturys vuiceibu gruomotuos. Tok tī juo nav, vys jau partū, ka roksta latgaliski. Vysprecizuok “Atīsmu” piecvuordā Seikstu raksturuojs Valentins Lukaševičs, rokstūt, ka par jū navar pasaceit, ka vyss ir skaidrs. “Ka septenis reizis padūmoj, izaver, ka juo i pats bess nasaprass.”  

„Kolnasātys” rodūšuo komanda turpynoj gasteit suprātkuos vīnā nu 28 Rēzeknis nūvoda pogostu — Bieržgalī i īsapazeit ar iteinis ļaudim i viesturi. Īprīškejā raidejumā runuojam par dzeivi i kasdīnu ite, kai arī viesturi, sovpus itūreiz vaira par večerinkom, volūdys sovpateibom, izteicīnim i vuordim itainis laužu runā, kai arī par tū, kai latgalīši naskod lomuojām. Suprātkuos Bieržgalī pīsadola: nazkodejuo kulturys noma vadeituoja, niu projektu vadeituoja Daila Ekimāne, bazneicys varganiste, muzike i pedagoge Guntra Kuzmina-Jukna, pensionare Ināra Solima, Ontona Rupaiņa muzeja vadeituoja Skaidrīte Apeināne, pensionare Anna Pekša, vītejuo bārnuduorza darbineica Vivina Kaļva, pensionare Antonija Kroiče, pensionare Janīna Belinska, pensionars Mārtiņš Belinskis i pensionare Silvija Barkāne.  

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar vīnu nu 28 Rēzeknis nūvoda pogostu — Bieržgali i iteinis ļaudim. Pogosta centrā atsarūn kulturys noms, bazneica, pogosta puorvaļde, škola, bārnuduorzs, iedneica i drupeit tuoļuok nu centra ari senejuo muiža, kas sovulaik ir bejuse ari Latgolys Amatnīceibys meistaru škola. Suprātkuos Bieržgalī pīsadola: nazkodejuo kulturys noma vadeituoja, niu projektu vadeituoja Daila Ekimāne, bazneicys varganiste, muzike i pedagoge Guntra Kuzmina-Jukna, pensionare Ināra Solima, Ontona Rupaiņa muzeja vadeituoja Skaidrīte Apeināne, pensionare Anna Pekša, vītejuo bārnuduorza darbineica Vivina Kaļva, pensionare Antonija Kroiče, pensionare Janīna Belinska, pensionars Mārtiņš Belinskis i pensionare Silvija Barkāne. Sarunys ar bieržgalīšim turpynuojums cytā raidejumā.  

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad norisināsies sestdienā, 14. oktobrī, pulksten 12.15. Šī būs jau devītā diktāta norises reize. Kultūras rondo par diktāta norisi stāsta viens no tā organizatoriem - Toms Sadovskis. Šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska. Diktāts tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā un portālā LSM.lv. Klātienes rakstīšanas vietas izziņos turpmākajās nedēļās. Šogad ir sākusies sadarbība ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Nedzirdīgo savienību, lai sniegtu iespēju neredzīgiem, vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Lai piedalītos diktāta rakstīšanā klātienē, iepriekš ir jāreģistrējas vietnē www.raksti.org, kur varēs izvēlēties vienu no 16 rakstīšanas vietām 11 Latvijas pilsētās. Šogad klātienē diktāts norisināsies Rīgā, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Reģistrēties dalībai klātienē būs iespējams līdz 12. oktobra vakaram. Savukārt tie, kuri nebūs paspējuši laikus reģistrēties, to varēs izdarīt norises vietā neilgi pirms diktāta sākuma, taču jāņem vērā, ka tas būs iespējams vien tad, ja būs brīvas vietas, tādēļ organizatori iesaka laikus reģistrēties mājaslapā. Diktātu būs iespēja rakstīt arī attālināti, šai dalības formai nav nepieciešams iepriekš speciāli pieteikties, taču ir nepieciešams izveidot lietotāja kontu vietnē "raksti.org". Nesen arī aizvadīta tiešsaistes lekcija "Biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā", ko vadīja filoloģe, tulkotāja, SIA “Skrivanek Baltic” un Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja un diktāta teicamniece Lāsma Sirmule. Lekcijas ieraksts būs pieejams vietnē "raksti.org" un diktāta Facebook kontā. 14. oktobrī pārbaudīt savas zināšanas un prasmes latgaliešu rakstu valodā aicinās arī septītais diktāts latgaliešu valodā. Diktāts skanēs Latvijas Radio 1 ēterā raidījumā “Kolnasāta” sestdienas vakarā plkst. 18.20, kā arī video formātā būs skatāms sabiedrisko mediju portālā "LSM.lv" un latgaliešu kultūras ziņu portālā "lakuga.lv". Tāpat šoreiz diktātu varēs rakstīt klātienes pasākumā Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē. Šī gada diktātā aktrise Katrīna Griga lasīs speciāli diktātam tapušu literātes un žurnālistes Lauras Melnes tekstu. Diktātu organizē Latvijas Radio Latgales multimediju studija, latgaliešu kultūras kustība “Volūda” un portāls "lakuga.lv".

Turpynojom īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Aulejis pogostu i iteinis ļaudim. Vosorys golā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab ite kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu ap dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom Aulejā. Suprātkuos Aulejā pīsadola: etnografiskuo ansambļa „Aulejas sievas” dalineicys Janīna Kaštaljana, Vallija Lipšāne, Inga Zujeva i Helēna Jakovele, gūdu saimineica Janīna Dzalbe, pūdnīks Ilmāru Vecelis, Aulejis tautys noma vadeituoja Ilze Vovka i pogosta puorvaļdis vadeituojs Aivars Umbraško.

Itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Aulejis pogostu i iteinis ļaudim. Vosorys golā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab ite kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu ap dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom Aulejā. Par kļockom, vorščiku, klezmerim, Aulejis sīvom, pūdnīceibu, pošpuorlīcynuoteibu i pošpīteikameibu aulejīšūs, iteinis viesturi i dzeivi šudiņ, par latgalisku seikstumu i daudzi kū cytu. Suprātkuos Aulejā pīsadola: etnografiskuo ansambļa „Aulejas sievas” dalineicys Janīna Kaštaljana, Vallija Lipšāne, Inga Zujeva i Helēna Jakovele, gūdu saimineica Janīna Dzalbe, pūdnīks Ilmāru Vecelis, Aulejis tautys noma vadeituoja Ilze Vovka i pogosta puorvaļdis vadeituojs Aivars Umbraško.

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Ezernīku pogostu i iteinis ļaudim. Ezernīki kai apdzeivuota vīta izaveiduoja ap nazkodejuos Bukmuižys centru i kaidu laiku tyka saukti par Bukmuižu, kas vītejūs runā dzeivoj ari šudiņ. Suprātkuos Ezernīkūs pīsadola: ilggadejais pogosta puorvaļdis vadeituojs Jānis Andžāns, da itam godam Ezernīku pamatškolys direktora vītineica i matematikys školuotuoja Bronislava Andžāne, folklorys kūpys „Akmineica” dalineica Aina Zariņa, saītu noma jaunuo vadeituoja Marika Vaičule, Jaundūmis muižys Vidis izgleiteibys centra vadeituoja Līga Vaivode, politikis Juris Viļums i vītejais dzeivuotuojs Andris Pauliņš.  

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz pastuosteis par naseņ izdūtū dzejneicys Dagnejis kruojumu “Ups, kūki i mes”. Dagneja, eistajā vuordā Dagneja Dudarjonoka, īprīšk zynoma ari kai Dagneja Bramane latgalīšu literaturā nav skaitoma par debitanti, tok itei ir juos pyrmuo gruomota. Īprīšk Dagnejis dzejūli publicāti vairuokūs kūpkruojumūs i izlasēs. Nu tūs juoizceļ 2016. godā kūpā ar treis cytom latgalīšu dzejneicom Janu Skrivļu-Čeveri, Ligiju Purinašu i Guntu Nagli izdūtais kruojums “Linejis”. Taipat Dagnejis dzeju var atrast ari 2008. godā izguojušajā myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā “Susātivs”, tik tī tei viereigai juomeklej – agrā jauneibā jei publicējuos ar pseidonimu Baiba Zveigule, na sovu eistū vuordu. Pandemejis laikā Dagneja aktivi sovus dzejūļus publicēja Instagram, tī jai tam sataiseits pat atsevišks konts, kur ik pa laikam vys vēļ pasaruoda ari koč kas jauns. Tys ari beja ceļa suokums iz sova kruojuma izdūšonu – apsajimšona raksteit vaira, kab gols golā saītu gruomota. Niu tei ari ir tykuse da skaiteituoju – nalela formata, ar muokslineicys Danys Vasiļjevys zeimiejumim, kas truopeigi ilustrej Dagnejis dzejūļu temys. Kruojuma redaktore ir literate Vija Laganovska, kura poša īt nu Latgolys, tok da ituo saleidzynūši moz bejuse radzama latgalīšu literaturys lauceņā. Grybātūs cerēt, ka juos sadarbeiba ar latgaliski rokstūšim autorim iz prīšku tik turpynuosīs. Dagnejis dzeivē nūzeimeiga vīta bejuse kai lauku, tai piļsātys videi, tū jiut ari juos dzejā. Tamā ir daudz dobys i lauku dzeivis realeju, tok natryukst ari piļsātu (Rēzeknis i Daugovpiļs), kuruos nazkod bejušys svareigys, tok niu pasauļs i dzeive puorsamejuse. I tod, dzeivojūt laukūs, īspiejams, juosoka pošai sev, ka ari rokstūt var pīkust vēļ vaira kai māslu tolkā. Kruojumu var uztvert ari kai ceļuojumu pa Latgolu – nu Upeitis i Baļtinovys zīmeļūs da Indrys dīnavydūs. Pa vydu ir Preili ar vyslobuokajim dzeļžu veikalim, Aglyunys Maizis muzeja Vija i Neicgaļa lelais akmiņs. Naiztrukst ari jau na vīna viņ latgalīšu literata dorbūs maneituo sacynuojuma, ka Latgola niu ir cytaižuoka kai nazkod, i tys ir tik normali. Dagneja daudz roksta par mīlesteibu, sīvītis i veirīša attīceibom. Jei poša sacejuse, ka latgaliski par tū raksteit nav vīgli, jo tryukst vuordu. Latgalīši par taidom lītom narunojūt. Tok Dagnejai tys saīt labi i vīgli – kai dabērt veiram captajam kotletam suoļa vītā cukru vīnā nu dzejūļu. I tod “vīns griudeņš īkryta kuldā/niule mes treis/kvīšu teirumā leiksnā”. Byut dzejneicai i moza bārna mamai nūzeimoj storp luoču iz pologim i ežu iz puorvalkim prasavuošonu izlikt atguodynuojumu kotru dīnu raudzeit pīraksteit pa dzejūļam. Bet cytureiz režims “Natraucēt” ir juoizlīk pošai sev, kab varātu vierzeitīs preteimā jaunam pavasaram, i juoluopej pošai sevi, na pasauli. Dagnejis dzejā cīši labi sadzeivoj realitate – precizūs vuordūs, bez lelu metaforu i epitetu mežgiņu apraksteita kasdīna – i hiperbolys aba puorspīlejumi, kas šaļtim pa vydu tai īsajauc pieški i nagaideitai. Sābris, kurs naktī dzeivūklī spielej boulingu, papeiru kopuošona klāva restoranam i diskotekys taiseišona kūkim. Natryukst ari vuordu spēļu, kas maņ kai kruojuma korektorei šaļtim lyka sev vaicuot – tai tī eistyn beja dūmuots? Pīmāram, “šmukuokuo aviokatastrofa viestulē”. Taipat atseviškūs dzejūļūs var atrast Dagnejis dzymtajai Vuorkovys izlūksnei rakstureigus vuordus. Te ir “kuo”, na “kai” i “kakis”, na “kačs”. Kruojuma nūsaukums ir “Ups, kūki i mes”. Tys ir cīši precizi, jo ituos trejadeibys tī natryukst. Ir Dubna, Daugova, Feimanka, ir upe, kurā naktī peilis klīdz i saguojuši zandarti i leini. Ir bārzs kai brats, plievspuorni, kas karinej kūkūs, i vaicuojums, voi kūki redz vaira kai mes.  I ir daudzi “mes”, tok šaļtim ruodīs, ka grybātūs vaira laika ari “es”.  

Juļa golā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja  nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Osyunys pogostu i iteinis ļaudim.  Suprātkuos Osyunā pīsadola: pogosta puorvaldis vadeituoja Žanna Aišpure, bibliotekare Anna Vojevodska, ilggadejuo skoluotuoja, pensionare Anna Malinovska, školuotuoja Leonora Brence i tautys noma vadeituoja Aina Skoromko.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz pastuosteis par Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys itūgod izdūtū Romona Spaitāna dzejūļu kruojumu “Spaitojam”. Pandemejis laiks latgalīšu dzejnīkim beja ražeigs, izguoja vasala vērtine vysaidu jaunu dzejūļu kruojumu. Kai soka zynuotuoji – beidzūt beja laiks i vareiba atviļktnēs atrast nūglobuotūs manuskriptus i sagataveit tūs izdūšonai. Nu jau kaidu godu jaunu izdavumu ir jiutami mozuok, tok saprūtu, ka itūgod tei situaceja varātu ari maineitīs, jo pi kruojumu struodoj kai debitanti, tai jau zynomi autori. Pyrmuo 2023. godā sagaideituo latgalīšu dzejis kruojuma autors ir Romons Spaitāns, eistajā vuordā Romualds Zarembo. Jis puorstuov tū paaudzi, kurū myusu dīnuos satikt ir lela vierteiba – dzejnīkam itūgod byus jau 98 godi. Tok dzejūli, lai ari formys ziņā daudzveideigi tradicionali, saturiski ir gona jaunekleigi – kai tī, kas veļteiti Latgolys mīlesteibai, tai ari humoristiskī. Lēdmanē, kur Spaitāns niu dzeivoj, aprelī aizvadeita ari kruojuma prezentaceja ar poša autora daleibu. Romons Spaitāns ir izaudzs naatkareiguos Latvejis laikā Rēzeknis apriņka Drycānu pogostā, dabuojs tuo laika izgleiteibu. 2. pasauļa kara laikā jis vuicejuos gimnazejā Rēzeknē, aizaruovs ar folklorys vuokšonu, vuicejīs spielēt vejūli. Juo sūla bīdrys beja Juoņs Pujāts, kurs vāluok beja muokslys zynuotnīks i tai saucamais Latgolys keramikys “krysttāvs”. Jam veļteits ari vīns nu kruojuma “Spaitojam” dzejūlim. Nazynuotuojs varbyut var i nasaprast, ka Trideišu Juoņs, kai raksteits veļtejumā, ir tys pats Pujāts. Par Trideišim Pujātu saimi nazkod saukuši Nautrānu/Drycānu pusē, kur jī nazkod dzeivuoja. Piec kara Spaitāns izstudēja universitatē i leluokū myuža daļu aizvadeja Ūgris pusē, struodojūt par viesturis školuotuoju i školys direktoru. Bejs rūseigs ari sabīdryskajā dorbā, vadejs ari muzykalūs kolektivus. Dzeju publicēt jis suocs piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys. “Spaitojam” ir juo catūrtais kruojums – 1999. godā izguoja “Trešī gaiļi”, 2006. godā – “Rudiņa orums”, bet 2013. godā – “Atceļnīks”. Juo tekstus ari vairuoki komponistu puorvārtuši dzīsmēs, tymā skaitā – Ontons Matvejāns, Zigfrīds Miglinieks i Andris Eriņš. Piec kruojuma puorskaiteišonys palīk cīši sylta sajiuta – jaunuokūs paaudžu ļauds laikam jau ni muok, ni gryb tik skaisti i ar mīlesteibu apraksteit sovu dzymtū pusi. Spaitāns dzejā namiteigai aicynoj byut vīnuotim, īsastuot par Latgolu i Latveju, turēt tuos karūgu. Byus karūgdzīsmei dyžon skanēt Pōr kolnim, bērzem, azarim – Kai bitem ūzulā mums sanēt, Byut sovas dzeives namdarim! Ari nabyušonom veļteitī humora i satirys pylnī dzejūli ir gona truopeigi. Tī, kas budžetnaudu dola, Zemnīku pi krysta kola. Nulle tova buļvu voga, Jim tu malnums tik aiz noga. Kruojuma “Spaitojam” piecvuordā Jūlijs Truops izceļ Spaitāna boguotū latgalīšu volūdu, kam nūteikti ari juopīkreit. “Apaceņ”, “stymbyns”, “laičine”, “paļts”, “skreipsts” ir tik daži nu myusu dīnuos pavysam reši lītuotu vuordu, kū varim puorskaiteit Romona Spaitāna dzejūļūs. Autors, lai ari pats jau daudzys desmitgadis dzeivoj uorpus Latgolys, nav pagaisynuojs sovys dzymtuos volūdys dziļuokūs sluoņus. Ar tū kruojums varātu byut interesants ari jaunuokuos paaudzis skaiteituojim. Žāļ tik, ka šaļtim tymā atrūnamys puors puorsaraksteišonys klaidys. Kai gruomotys vodūšū motivu Spaitāns nūruodejs: “Vysu myužu zeiles krōju ūzulbērzes carādams.” Gribīs saceit, ka četri kruojumi jau ir boguoteiga ūzulu bierze. Kas zyna – varbyut byus ari pīktais.  

“Kolnasātys” viesturis rubrikā “Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants Arņs Slobožanins Latgolys kongresa dīnys prīškovokorā atsaver iz latgalīšu kongresim i cytom aktivitatem dažaidūs laikūs. Dažaidūs laikūs Latgolai svareigi vaicojumi tyka rysynuoti kongresūs, saītūs i konfereņcēs. Tai, pīmaram, 1917. godā viņ beja vysmoz pīci dažaidi kongresi. Tyka pījimtys dažaidys rezolucejis i lāmumi. Sovpus 90. godu suokumā kongresi atsasuoce i turpynojās ari tagad. Taipat drupeit ari par vēļ kaidu zeimeigu nūtykumu – itūnedeļ vaļsts prezidents ir parakstejs reikuojumu par latvīšu viesturiskuos zemis Latgolys karūga apstyprynuošonu: tymsi zyls ar boltu horizontalu streipi.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz stuosteis par latgalīšu literaturys viesturē nūzeimeigu dorbu – Čenču Jezupa romanu “Pīters Vylāns”. Pārņ Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā izguoja tuo atkuortuotais izdavums. “Romans nu Latgolas atmūdas laikim” – taids ir ituos gruomotys apakšviersroksts, kas cīši precizi raksturoj ari tuos darbeibys laiku i sižetu. Romana golvonais varūņs Pīters Vylāns ir vīns nu pyrmūs Latgolys gareiguos atmūdys calmlaužu. Tī ir namīreigī 1905. gods revolucejis laiki, kod jam kai aktivam i par sovom vierteibom pastuovūšam studentam juorauga izdzeivuot i natikt apcītynuotam. Tok reizē Pīters suoc dorbu pi sovys tautys izgleituošonys. Tūlaik Latgolys bārnim ir daīmama škola tik krīvu volūdā, bet jaunuotne, grybūt izalikt augstuoki ļauds, suoc puorsapūļuot. Romanā cīši svareiga ir ari romantiskuo lineja storp Pīteri i Stefu – latgalīšu meitini, kuru taišni mīlesteiba atgrīž pi tautyskuos apzinis. Pījemu, ka romana autora Čenču Jezupa vuordu vys jau lela klauseituoju daļa nav dzierdiejuse. Čenču Jezupa eistais vuords beja Jezups Kindzuļs, itys ir juo 140. jubilejis gods. Rakstnīks beja nu Rēzeknis nūvoda Drycānu pogosta Kūzmu, i pats romanā apraksteitajā laikā bejs taišni taids pats students kai juo varūņs, partū tū var saukt ari par vysmoz dalieji autobiografisku. Kindzuļs aktivi dorbuojīs latgalīšu sabīdryskajā dzeivē, paleidziejs organizēt 1917. gods Latgolys kongresu, piečuok ari dorbuojīs politikā. Rakstejs latgalīšu presei, bejs vairuoku izdavumu redaktors. “Pīters Vylāns” ir juo apjūmeiguokais i nūzeimeiguokais literarais dorbs, kas raksteits vairuoku godu garumā. Dīvamžāļ tys izguoja tik piec autora nuovis. Pyrmuos padūmu okupacejis laikā, 1941. godā, Jezupu Kindzuli arestēja, vaira ziņu par juo liktini nav. Teik skaiteits, ka Daugovpiļs cītumā jis aizguoja būjā. Tok romana manuskriptu saglobuoja uztycami cylvāki i atdeve izdeviejam Vladislavam Luočam. Jau īprīšk jī ar Kindzuli beja runuojuši, ka romans juoizdūd piec tam, kod byus padzeiti padūmu okupanti. Nacistiskuos Vuocejis okupacejis laikā, 1943. godā, tys ari izadeve. Autora īcere bejuse raksteit trilogeju par Latgolys atmūdu, itei byutu tik pyrmuo tuos daļa. Latgolys lauku dzeivis realitatis atainuojums romanā iz reizis izraisejs lelu skaiteituoju interesi. 1944. godā “Pīters Vylāns” kūpā ar Norberta Neikšanīša romanu “Myura kolns” daleja pyrmū vītu Vladislava Lōča izdevnīceibys organizātā literarajā konkursā, kas veļteits 40 godim, kai atcēle drukys aizlīgumu. 1967. godā trymdā romans izdūts atkuortuoti. Myusu dīnuos tys beja palics par bibliografisku rešumu, jo itys ir tik pyrmais tuo izdavums piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys. Literaturys zynuotuoji izceļ romana kulturviesturiskū i izzinis vierteibu, ļaunūt īsavērt cylvāku dzeivē pyrma vaira nakai 100 godu. Tok juosoka, ka ari literari tys vys vēļ ruodīs gona interesants i vierteigs. Īspiejams, myusu dīnu skaiteituojam jaunuo izdavuma 577 puslopys var ruodeitīs par daudz, daži aproksti par garu, tok dūmoju, ka tī, kam ir interese par Latgolys viesturi, kūpumā cīši nasaviļs. Golvonūs varūņu jauneibys idealismam var nūticēt i, īspiejams, ari vēļ identificētīs. Var just, ka tū rakstejs jau dzeivis pīredziejs cylvāks, kurs iz jauneibu var pasavērt nu molys, paruodūt kai tuos skaistū, tai reizem puorsteidzeigū dobu, eipaši jau rodūt vysaidus puorprotumus sovstarpiejuos attīceibuos. Juoizceļ ari golvonuos sīvīšu varūnis Stefys tāls, kas ir tuo laika latgalīšu sabīdreibai vēļ gona narakstureigs – jauna dama ar sovu raksturu, kas nadūmoj pīsakuopt veirīšim. Gruomota snādz ari cīši lobu īskotu tymā, kai latgaliskais ilgstūši guojs kūpā ar kristeigū i katuoliskū tradiceju, cik dzilis ir tuos saknis, kas sasaglobuojušys ari da myusu dīnu. “Pīters Vylāns” eistyn ir latgalīšu literaturys klasika, kū byutu vārts zynuot. Jaunuo romana izdavuma tiraža beja pavysam nalela i vysi eksemplari tyka duovuoti Latgolys bibliotekom, kur tū var ari meklēt.    

“Kolnasātys” viesturis rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktoranta Arņa Slobožanina stuosts par 1920. goda 14. augusta incidentu Kuorsovā. Latvejis armejis karaveiri nu vītejuos kapličys nūzoguši Jezus Kristus obrazu, apsmiejuši i īzsvīduši zam Kaskanu tylta. Nūtykuse izmekliešona, i līta daguoja leidz pat Satversmis sapuļcis lyugumu i syudzeibu komisejai. Paskaidruojumus deve puļkveži Freimanis i Goldfelds. Par pādejuo dākainū biografeju veikti vasali pietejumi. Voi īsadeve atrast vaineigū? Tū izzynuosi, ka nūsaklauseisi rubriku!

Tai ir saguojs, ka  Ēriks Zeps  piec pīcu godu raidejuma vadeišonys niu dareis cytus dorbus  i nūdūd stafeti tuoļuok. Aiz tuo itūreiz raidejumā gribim jius īpazeistynuot ar jaunū raidejuma „Kolnasāta” vadeituoju — horeografu, deju pedagogu, Deju svātku viersvadeituoju, Latgolys nūvoda folklorys kūpieju i popularizātuoju, tautys muzykys instrumentu meistaru i frizeri Ilmāru Dreļu. Ilmārs Dreļs atkluoj, ka jis īrosts ar atvārtu sirdi pījem jaunus izaicynuojumus i ir gotovs aizsuokt koč kū jaunu. Dūmojūt par raidejuma vadeišonu, jis izsver, ka Latgolā ir daudzi breineigu cylvāku i aizrauteigu dareituoju, kurus byutu juoīpazeist i juoatkluoj. „Tūs cylvākus ir vaira juoapzynoj. Latgolā ir daudzi breineigu cylvāku, kuri ite dzeivoj i struodoj. Dora sovu dorbu, kurais jim pateik i kuru jī meiļoj. Bīži viņ jī naskrīn i nasyt pi kryušu, ka jī ir varūni. Jī vīnkuoršai dora sovu dorbu i dūd Dīvs, kaba jī vēļ pīkristu iz koč kaidu interveju pasarunuot par tū, kū jī dora.” Vaicuots par izaicynuojumim, aizsuocūt raidejuma vadeišonu Ilmārs pīzeist, ka nalels satraukums vysod ir kluotyn lobam rezultatam. „Pastuov nerveņs manī. Kai byus, kas byus, kai tys vyss nūtiks, voi byus labi. Tam nerveņam ir juobyut, tys vyss ir dorbs, tikai struodojūt saprassim, kas ir pareizi, kas napareizi, kū vajag ci navajag maineit.”

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta centru - Rogovku i  iteinis ļaudim. Naapšaubami par Rogovka daudzi nūteikti ir dzierdejuši, gon saisteiba ar popularū teicīni – „Troks voi nu Rogovkys”, gon ari arī ar daudzajiem literatim, kulturys i sabīdriskīm darbinīkim, kurim itei puse ir dzymtuo - Pīters Miglinīks, Andrīvs Jūrdžs , Anna Rancāne, Pīters Jurceņš, Ontons Kūkuojs i daudzi cyti. Nu kurainis rogovkīšus taids spors, spāks i patriotisms, klausīs raidejumā. Suprātkuos Rogovkā pīsadola: Sovvaļnīks aba muziks Ingars Gusāns, Nautranu pogosta kulturys pasuokumu organizatore Inga Vigule, Rogovkys etnografiskuo ansambļa izveiduotuoja i vadeituoja Anna Garanča, Nautrānu vydsškolys literaturys i kulturviesturis školuotuoja, nūdybynuojuma “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys viesturis školuotuoju asociaceja” vaļdis prīšksādātuoja Veronika Dundure, Nautrānu pogosta Dekteru amatierteatra dybynuotuoja, kas ilgus godus tū arī vadejuse, niu pensionare i muojsaimneica Lūcija Rancāne, Kartografe i nūvodpietneica Andra Zubko-Melne, Gaigolovys pamatškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, teatra muokslys pasnīdzieja, Dekteru amatierteatra vadeituoja I režisore Ērika Bozoviča, uorsta paliegs, Rogovkys teātra vadeituoja Maruta Miščenko.  

Augusta golā  „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogostu  i iteinis ļaudim. Piec legendom, Kaunatys naskodejais nūsaukums bejs Kalnata (Kolnata), kas saisteits ar tuos atrsarošonu kolnainā vītā, vystik vītejī ļauds zyna stuosteit arī cytus nūstuostus. Kaunatys pogosts atsarūn Raznys Nacionaluo parka teritorejā i ir boguots ar kolnim, pakolnim i īplakom, lyluokim i mozuokim azarim, mežim -  Rāznys Pārtovas, Idzepoles, Dzerkaļu, Kaunatys, Vaišļu, Dubuļu i Marguču azeri, Muokūņkolns, Lylais līpu kolns, Dzerkaļu kolns, Kaunatys pylskolns, Rāznys zuši. Suprātkuos Rēzekneis nūvoda Kaunatys pogosta centrā Kaunatā pīsadola: Tautys instrumentu muziks Ontons Savickis, Kaunatys vydsškolys školuotuoja i Kaņdžys muzeja saimineica Dace Zagorska, pensionare, Kaunatys Kaunatas Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Romys katuolu bazneicys atslāgu turātuoja Irena Peļņa, kuozu muzykants, pensionars Arturs Baltiņš, diveju vītejūs pyrmsškolys izgleiteibys īstuožu vadeituoja, folkloristei atpyutys kompleksa "Rāznas Ezerkrasti" saimineica Sandra Viša, Kaunatys vydsškolys školuotuoja i bīdreibys „Latgolys kulinarais montuojums” dalineica Irena Broliša, vysaidu nu dabisku kūka veiduojumu darynuotu sadzeivis prīkšmetu meistars Ēriks Ruhmans.  

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma „Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj vysim labi zynomuos latgalīšu tautysdzīsmis “Auga, auga rūžeņa” stuostu.

„Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Leivuonu nūvodā asūšū apdzeivuotū vītu - Rūžupi, nazkodejū Rožanovu i iteinis ļaudim.   Sarunā pīsadola: pensionaru bīdreibys vadeituoja, rūžupīte Svetlana Griga, pensionare i nazkodejuo gūdu saimineica Terēzija Pankovska, muzykants Ēvalds Gulbinskis, Rūžupis kulturys noma vadeituoja Sanita Pinupe i folklorys kūpys „Rožupes vīri” dalinīks Ingus Paeglis.  

  “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz stuosteis par naseņ latgalīšu i angļu volūdā izdūtū bruoļu Juoņa i Viktora Cybuļsku gruomotu “Atmiņuos Latgolā”. Juoņs i Viktors Cybuļski beja bruoli nu myusu dīnu Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Dekteru, kurus izškeire Ūtrais pasauļa kars. Viktors devēs trymdā i piečuok dzeivuoja ASV. Juoņs palyka Latvejā, tok 1949. godā tyka nūtīsuots i izsyuteits spaidu dorbūs, kur pavadeja sešus godus. Bruoli nikod vaira tai ari nasasatyka. Jī beja īvārojamuo latgalīšu kulturys darbinīka Andryva Jūrdža mozdāli, partū tīkšonuos piec izgleiteibys, interese par kulturviesturi i raksteišona beja jau šyupelī īlykta. Niu gruomotā “Atmiņuos Latgolā” publicātī stuosti jau īprīšk ir bejuši daīmami skaiteituojim. Viktora Cybuļska atminis paguojušuo godu symta 50. godus beja publicātys trymdys laikrokstā “Latgolas Bolss”, sovpus Juoņa Cybuļska stuosti atrūnami juo 1995. godā izdūtajā puordūmu, dzejis i stuostu izlasē “Myuža dīnys, myuža dūmys”. Jaunuo gruomota “Atmiņuos Latgolā” ir kai obeju bruoļu sasatikšona, kū organizējs Viktora mozdāls, ASV dzeivojūšais latgalīts Pīters Ragaušs, ar kura atbolstu beidzamajūs godūs izdūtys ari cytys Juoņa Cybuļska gruomotys, kai puordūmu kruojums “Patīseiba ir myusu!” i pietejums par Andryvu Jūrdžu. Ari tuos gruomotys ir kai latgalīšu, tai angļu volūdā. Juoņs Cybuļskis beja latgalīšu kulturā cīši nūzeimeigs sabīdryskais darbinīks, kura davums, īspiejams, myusu dīnuos nateik pīteikami nūvārtāts. Jis 30. godu beiguos, struodojūt par školuotuoju Viļakā, kūpā ar piečuok labi zynomū Vladislavu Luoci nūdybynuoja latgalīšu gruomotu izdevnīceibu. Piec atsagrīzšonys nu izsyutejuma Juoņs Cybuļskis dzeivuoja Reigā, kur aktivi turpynuoja struoduot Latgolys lobā. Jis rūsynuoja i organizēja pīminekļu pastateišonu vairuokim īvārojamim Latgolys kulturys darbinīkim, kai Andryvam Jūrdžam, Pīteram Miglinīkam, bruolim Skryndom i cytim, veice pietejumus par latgalīšu volūdu i Latgolys viesturi, raksteja atminis i dzeju. Jau 1995. godā literaturzynuotnīks Vitolds Valeiņs raksteja, ka Cybuļska atmiņom ir lela kulturviesturiska nūzeime. I tai eistyn ir. Ar gruomotys “Atmiņuos Latgolā” manuskriptu maņ beja vareiba īpasazeit pyrma tuo izdūšonys, nadaudz paleidzūt pi korekturys. Kai cylvākam, kuru ar bruolim Cybuļskim vīnoj dzymtuo puse, itys teksts maņ ruodejuos cīši interesants i izzynojūšs. Gruomotā var puorskaiteit na tik personeigys bierneibys atminis, bet vaira izzynuot ari par Latgolai nūzeimeigim viesturiskim procesim, kai sādžu izīšona iz vīnsātom, agraruo reforma piec Latvejis vaļsts izveidis, ari par latgalīšu dzeivi Pīterpilī. Juoņa atminis ir vaira personeiguokys, atkluojūt juo individualū pīredzi, Viktors rakstejs na tik par sevi, bet nadaudz ari par cytim cylvākim. Mums kai 21. godu symtā dzeivojūšim cylvākim jūs teksti ļaun labi īsajust Latgolys lauku dzeivē pyrma 100 godu – izzynuot, kai izavēre lauku sāta i tuos apleicīne, kai bārni guoja gonūs i vuicejuos školā, kai nūtyka maja dzīduojumi pi krysta, kaidys beja Zīmyssvātku tradicejis. Saleidzynojūt Juoņa Cybuļska atminis, kas publicātys jaunajā gruomotā i vaira nakai pyrma 25 godu “Myuža dīnuos, myuža dūmuos”, rūnās puors vaicuojumu par materiala atlasi. Varātu varbyut ari pīkrist, ka “Atmiņuos Latgolā” īkļauti lobuokī, etnografiski vierteiguokī voi autoru i juo dzeivis guojumu raksturojūšuokī stuosti. Tok drupeit mulsynoj, ka stuostūs, kas vairuokūs turpynuojumūs veļteiti Juoņa Cybuļska ceļam iz izgleiteibys dabuošonu, pamasti apakšviersroksti ar numeraceju, lai ari jaunajā gruomotā īkļauts tik pyrmais, ūtrais, trešais i sastais kuopīņs, izlaižūt catūrtū i pīktū. Vēļ nalela kritiska pīzeime ari par gruomotys vuoku. Žāļ, ka iz tuo atrūnams tik tuos nūsaukums, bet nav autoru vuordu. Teiri praktiski – jau nu skaiteituoju dzierdāts, ka cytaiž saīt plauktā storp cytom gruomotom paskrīt tai garum.   Tok tī ir taidi naleli seikumi, kas naītekmej gruomotys kūpejū vierteibu. Ari jaunuokai paaudzei niu ir vareiba īpasazeit ar bruoļu Cybuļsku atmiņom, kas cytaiž byutu juomeklej bibliotekuos voi periodikys kruotivēs. Gruomota ari pīraksteita lobā, saistūšā volūdā, kū ir vīgli skaiteit ari, īspiejams, tim, kuri nav pīroduši pi tekstu latgaliski. I ka nasagryb skaiteit latgaliski, var apgrīzt gruomotu ūtraižuok i raudzeit skaiteit tuos angliskū verseju.  

„Kolnasātys” rodūšuo komanda turpynoj gasteit Preiļu nūvoda Vuorkovā, kur vītejī  īdzeivuotuoji zyna stuosteit daudzi interesanta par vītvuordim, nūstuostim, tradicejom i volūdys sovpateibom ite, kai ari stuostā atkluoj pa kaidai ituos pusis dzīsmei. Suprātkuos Vuorkovā pīsadola: jaunuo literate i sabīdriskūs attīceibu specialiste pošvaļdeibā Dagnija Dudarjonoka, pensionare i teicieja Valentīna Mačāne, vuorkavīte trešajā paaudzē, pensionare Irēna Leikuča, vuorkavīte niu jau pīktajā paaudzē, deveņdesmitgadneica, teicieja, nazkodejuo kuozu saimineica Bronislava Gavare, Vuorkovys vydsškolys školuotuoja Sandra Lazdāne, Vuorkovys vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Silvija Stankeviča, vysmoz catūrtajā paaudzē vuorkavīte, nūvodpietnīceibys muzeja vadeituoja Elvīra Āboliņa.  

Ari itymā godā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Preiļu nūvodā asūšū Vuorkovu i iteinis ļaudim, īsaklauseit jūs dzīsmēs. Suprātkuos Vuorkovā pīsadola: jaunuo literate i sabīdriskūs attīceibu specialiste pošvaļdeibā Dagnija Dudarjonoka, pensionare i teicieja Valentīna Mačāne, vuorkavīte trešajā paaudzē, pensionare Irēna Leikuča, vuorkavīte niu jau pīktajā paaudzē, deveņdesmitgadneica, teicieja, nazkodejuo kuozu saimineica Bronislava Gavare, Vuorkovys vydsškolys školuotuoja Sandra Lazdāne, Vuorkovys vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Silvija Stankeviča, vysmoz catūrtajā paaudzē vuorkavīte, nūvodpietnīceibys muzeja vadeituoja Elvīra Āboliņa. Vuorkova ir na vīna, bet vasalys divejis. Vīna pi Dubnys upis, saukta par Muižys i bazneicys Vuorkovu, sovpus ūtra ir drupeit vaira iz Preiļu pusi, saukta par Školys i pogosta Vuorkovu. Niu vīnu sauc par Vuorkovu, sovpus ūtru par Vacvuorkovu, bet sovā byuteibā tuos obejis ir kai vīns vasals.  Myusu satyktuos vuorkavītis ir na viņ lobys dzīduotuojis, bet ari lobys stuosteituojis, aiz tuo gasteišonu vīsmīleigajā i autentiskajā Vuorkovā turpynuosim ari cytys nedelis raidejumā, kur vaira pīsavērssim volūdai i ituos pusis dzīsmei.   

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma „Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis „Pasoki bruoleit/Aizmiersta dzimtine” voi ari vēļ kaidā versejā  „Munai dzimtinei” stuostu.

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis “Apleik kolnu ar leikumu” stuostu.

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis “Dzer, buoba, nabādoj” stuostu.

Pārnejā godā izdūts daudz gruomotu latgaliski voi par Latgolu, tymā skaitā ari vairuoki viesturis pietejumi. Vīns nu taidu ir viesturnīka Zigmāra Turčinska monografeja “Ziemeļlatgales “Neatkarības vienība”. Pretošanās padomju okupācijai 1946.-1954. gads”, par kurū “Kolnasātys gruomotplauktā” itūreiz stuosteis Laura Melne. Nacionalī partizani ir temats, kuruo pīminiešona bīži raisa diskusejis. Padūmu okupacejis laika ideologiskī uzsluoņuojumi nav pagaisuši nu cylvāku pruotu, kluotyn pi tuo beidzamajā desmitgadē izguojušys ari vairuokys gruomotys, kas apzynuoti voi naapzynuoti na pīduovoj objektivu informaceju, bet vēļ vaira rauga demonizēt nacionalūs partizanu darbeibu. Partū viesturnīka Zigmāra Turčinska pietejums “Ziemeļlatgales “Neatkarības vienība”” ir cīši gaideits i vajadzeigs dorbs. Turčinskis ir vīns nu pavysam nadaudzu viesturnīku, kurs pīsavierss nacionalūs partizanu pietnīceibai. Pyrma desmit godu izguojuse juo Zīmeļvydzemis mežabruolim veļteituo monografeja, i niu vairuoku godu garumā veiktais dorbs, pietejūt arhivu dokumentus, vuocūt mutvuordu līceibys i apsekojūt partizanu vītys dobā rezultiejīs gondreiž 600 puslopu bīzā gruomotā par pretuošonūs padūmu okupacejai nu 1946. leidz 1954. godam Zīmeļlatgolā. Leluokuo daļa gruomotā apraksteitūs nūtykumu rysynuojušīs myusu dīnu Bolvu nūvoda Tiļžys, Bierzpiļs, Baļtinovys, Ruguoju pogostūs, kai ari Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā. Dzejneica Anna Rancāne par itū gruomotu sacejuse, ka tū varātu skaiteit kai vysaizraunūšuokū romanu, ka viņ aiz kotra vuorda nabyutu realu vītu i realu cylvāku liktiņu. Tam var piļneibā pīkrist. Bīži nasagoda skaiteit tik saistūšā i reizē vīgli uztveramā volūdā pīraksteitu viesturnīka monografeju. Jiutams, ka tei raksteita piec īspiejis plašuokai auditorejai. Ari cylvāki i nūtykumi apraksteiti cīši ciļvieceigi, na akademiski sausi. Cik tys vairs myusu dīnuos īspiejams, raudzeits nūskaidruot reiceibu i darbeibu motivaceju i pasauļs nav īkruosuots tik malnboltuos kruosuos. Cīši vierteigs ir pietejuma suokumā atrūnamais izmontuotuos literaturys apskots, kas itymā gadīnī nūsaukts par “Atmiņas un traumas komunikāciju”. Tymā autors detalizāti i skrupulozi skaidroj, kai laika gaitā izaveiduojuši kolektivuos atminis prīškstoti par nacionalajim partizanim i parkū bīži viņ dokumentari pīruodami nūtykumi nasakreit ar cylvāku atmiņom. Lela problema ir ari viesturnīku mozuo interese par nacionalūs partizanu pietnīceibu, kas devs īspieju sovus dorbus publicēt i uzdūt par nūpītnim pietejumim diletantim, kam na tik tryukst pietnīceibai vajadzeigūs zynuošonu, tok dorbūs izapauž ari pošu individualuos traumys i sovstarpejī konflikti. Zigmārs Turčinskis Zīmeļlatgolys Naatkareibys vīneibys pietnīceibai pamateiguok pīsavierss 2015. godā, i, ruodīs, ka itys, īspiejams, ir pādejais laiks, kod tū varēja dareit. Palics moz cylvāku, kas itūs nūtykumus vēļ atguoduoj, i ar kotru godu jūs palīk vys mozuok. Taišni cylvāku atminis paleidz dzeivuok izprast tū informaceju, kas atrūnama arhivu materialūs, lai ari, prūtams, kotrys atminis ir juoviertej kritiski. Autors, aprokstūt atmiņu izmontuošonu, ari vierteigi īskicej golvonuos atmiņu izmontuošonys problemys, kū ir vierteigi apsazynuot kotram, kas rauga nūsadorbuot ar pietnīceibu. Taipat vierteigi ir juo padūmi ari arhivu dokumentu izpietē. Īspiejams, taišni tik daudzpuseiga i daudzskaitleiga viesturis olūtu izmontuošona, kai ari vītu reala apsekuošona dobā ir radejuse tik lelu kluotasameibys efektu. Viesturnīks Zīmeļlatgolā nav vītejais, tok par tū moz kas līcynoj. Vīneiguo nu radzamuokūs naprecizitašu ir nalela apsamaļdeišona apdzeivuotūs vītu nūsaukumūs – vīna i tuo poša cīma nūsaukums gruomotys gaitā var byut pīraksteits atškireigūs variantūs. Tok tys nav lels breinums – kartēs i dokumentūs šaļtim vītvuordu nūsaukumi ir gryuši atšifrejami i atškireigi. Storpkaru periodā beja raudzeišona Latgolys vītvuordus “latviskot”, ari myusu dīnuos oficialuo nūsaukuma forma nu tuos, kū lītoj poši īdzeivuotuoji, mādz atsaškiert. Lai cik saistūšā volūdā byutu raksteits pietejums, tū skaiteit nav vīgli, eipaši, ka poša esi nu tymā apraksteita pogosta, vairuoki tymā pīmynātī cylvāki ir tovi tyvuoki voi tuoluoki radinīki, labi zyni ari cytu apraksteitūs saimis i piecguojiejus. Kaidā nu interveju piec gruomotys izdūšonys Turčinskis breidynuojs, ka na vyss, kū itamā gruomotā puorskaiteisit par sovim radinīkim, byus pateikams. Tai tys eistyn var byut. Tycu, ka daudzim itī nūtykumi var izceļt gaismā skumeigys voi brīsmeigys atminis, cytim – atkluot kū jaunu par sovu dzymtū pusi i tuos cylvākim. Ir saimis, kur nacionalūs partizanu laiks izavierss par dziļu tragedeju, radinīkim nūsastuojūt kotram sovā pusē i pat fiziski izariekinojūt cytam ar cytu. Tok tys ir juozyna. Naizrunuotys i varbyut pat jaunuokajai paaudzei naizzynuotys traumys tikai veidoj jaunys problemys, na rysynoj asūšuos. Zigmāra Turčinska monografeja ir lobuokais veids, kur izzynuot konkretu, puorbaudeitu informaceju, na ļautīs baumom, spekulacejom i interpretacejom.  

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis “Pi Dīveņa gari goldi” stuostu.

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis “Tuoli dzeivoj” stuostu.

Kolnasātys „Gruomotplauktā” itūreiz Laura Melne pastuosteis par nūslāpumainuokū latgalīšu autoru Mariju Dzeislu. Koč ari tikū izguojs juos dzejūļu kruojums “Vysta smierts”, nav zynoms, kas sliepās aiz ituo pseidonima. „Varbyut tu zyni, kas ir Marija Dzeisla?” Itū vaicuojumu beidzamūs godu laikā asmu dzierdiejuse na reizi viņ. I vysod gūdeigi atbiļdeju, ka nazynu. Aizdūmys maņ, saprūtams, ir. Bet tikai iz aizdūmu pamata, bez pīruodejumu jau nivīnu apsyudzēt navar. I lelā mārā dzejūļu kruojums „Vysta smierts” pīruoda, ka mums ari tys nav juozyna. Tei eistyn ir „plyustūša identitate, kas puorsamej atkareibā nu viestejuma i pat spiej puorsavītuot laikā”, kai teik raksteits gruomotys publicitatis materialūs. Marijis Dzeislys vuordu pyrmūreiz īraudzeju 2016. goda beiguos, kod Latgalīšu kulturys ziņu portalam Lakuga.lv ar itaidu parokstu tyka īsyuteiti dzejūli. Ospruoteigi, satiriski, kas lyka pasavērt iz nūtikšonom latgalīšu kulturā tai kai drupeit nu molys. Tys ruodejuos interesanti i vītā, tok tūlaik naspieju īsadūmuot, ka Marija paliks par lelu vuordu i izkuops uorpus škārsteikla publikaceju. Vidieji reizi godā Dzeislai beja jauna publikaceja Lakugā, kur jei šaļtim dīzgon nakauneigi, tok ni bez īmesļa turpynuoja raksteit par latgaliskom aktualitatem. I tod daguoja tys, kū es sauktu par golvonū pagrīzīņa punktu, – 2020. goda suokumā Dzeisla pīsaregistrēja Facebook. Nui, tycu, ka īprīškejais teikums burtiski varbyut izaklausa smīkleigi, tok ar itū guojīni Marija Dzeisla ar vīnu suovīni nūsuove vasalu boru začu. Feisbukā Marijis dzejis tematika drupeit puorsameja. Jei nav atsasacejuse nu sova skota iz latgalīšu kulturys nūtikšonom, ari itī dzejūli īkļauti kruojumā. I skaitūt tūs naatrautai nu puorejūs, palīk skaidrys, ka vērtīs iz tūs tik latgaliskajā kontekstā ir daudz par aprūbežuotu. Lai ari nikur nav pagaisuse ironeja i šaļtim paskorbs humors, Dzeislys dzejūļūs niu vaira dominej cytys temys, ar kuruom identificētīs var sevkurs. Tī ir myusu vysu dzeive šudiņ, tī ir myusu vysu sarautuos voi nasarautuos saitis ar sovom saknem, senčim, aizguojušū. I maņ ruodīs, ka Marija daudz vaira roksta par mums, puorejim, nakai par sevi. Kai izdevieju sagataveitajūs materialūs raksteits – eksistencialisms ar latgalisku seju. Kas mes asam i kū mes itymā pasaulī dorom. Marija par itim div godim feisbukā ir sakruojuse gondreiž 350 draugu. Var jau saceit, ka skaitliski tys nimoz nav tik daudz, tok tūs vydā ir lels skaits kai latgaliskuos kulturys aktivistu, tai ar latvīšu literaturu saisteitu cylvāku. Nazynu, cik daudzus sovam virtualūs draugu lūkam ir pīvīnuojuse Marija, cik daudzi jū, tok itai jei ir palykuse zynoma plašuokam sabīdreibys lūkam. I Dzeislys teksti Facebook laika jūslā storp kaču video i ļaužu karim par aktualitatem pasaulī ir kai kompetu papeiru skaudzē pieški atrosta vēļ naizteita gorduokuo kompeta. Teirs monts. Marija kaidā nu puors sovu rakstiskūs interveju sacejuse, ka pseidonims jai dūd breiveibys izjiutu raksteit par tū, kū jei grib. Tycu, ka taišni tai ari ir. Tok vēļ naatkluota identitate jū padora daudz interesantuoku. Ka jei raksteitu ar eistū vuordu, tod, īspiejams, jai napīgrīztu viereibu. Cylvākus vylynoj nūslāpumi. I Marija Dzeisla ir nūslāpumaina personeiba, tok reizē ari sovu skaiteituoju uzrunoj personeigi i tīšā, i puornastā nūzeimē. Vēļ maņ ari ruodīs, ka Marijis Dzeislys eksisteņce sovā ziņā ir ari taida lela mārūga latgalīšu literaturys performance. Nav nūslāpums, ka latgaliski rokstūšī autori daudz stuostejuši par tū, ka latvīšu kulturys medejūs jūs nagryb publicēt. Tok Marija Dzeisla pārņ publicāta i žurnalā „Domuzīme”, i portalā „Punctum”. Kai jai tys izadevs? Nagolvoju iz piļneigu patīseibu, tok maņ ruodīs, ka tys ir tys pats publicitatis efekts. Mariju zyna nu feisbuka, Marija ir nūslāpumaina i interesanta. Saprūtams, nanūlīdzami – Marija ari roksta lobu literaturu. Tok, kai ruoda cytu autoru pīredze, ar tū viņ parosti napīteik. I ruodīs, ka Marijai Dzeislai ir saguojuse vīna nu lobuokūs publicitatis kampaņu latgalīšu literaturys jaunuokūs laiku viesturē. Saprūtams, ka autoram ir juojādz sevi pasnēgt i myusu dīnuos tam napīteik ar izsyuteitu presis relīzi medejim par jaunys gruomotys izdūšonu. Tok, voi Marijai byutu guojs tik saleidzynūši vīnkuoršai, ka jei tekstus publicātu ar sovu vuordu? Maņ ir aizdūmys, ka itū vaicuojumu ar sovu darbeibu rauga aizdūt ari Marija Dzeisla poša. Dzeisla ir īvāruojama ari ar tū, ka izguojuse nu īrostuo latgalīšu literaturys apbūrtuo lūka „poši roksta-poši izdūd-poši skaita”. Kruojuma „Vysta smierts” izdeviejs ir „Valodu māja”, kas atsarūn Reigā, izdavums ilustrāts ar vuocu fotografis Elenys Helfreihtys fotografejom. Nailgi piec izdūšonys vīnā nu Reigys leluokūs gruomatneicu skotlūgā beja izlykti vysmoz padsmit „Vysta smierts” eksemplari i lels plakats ar vīnu nu kruojuma dzejūļu. Marija ir izalauzuse ļaudīs. Voi jai sekuos ari cyti? Natradicionals ir ari dzejūļu kruojuma aba dzeislinīka, kai tū sauc izdevieji, formats. Kartona vuokūs salyktys septenis taidys kai būrtneicenis, kas nav ni īsītys, na saskovuotys. „Cik napraktisks i naārts formats!” īsadūmuoju, kod pyrmū reizi izjiemu gruomotu nu īpakuojuma. I iz reizis par itū glupū dūmu pasasmieju – pasauļs tok byutu cīši brīsmeigs, ka vysa literatura byutu praktiska i vysa dzeive ārta.