Podcasts about itys

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar naparostu izdavumu – 36 sajiutu karteņom “Breinumu duorzs”. Beidzamajūs godūs latgalīšu kulturtelpā jau ir pasaruodejušys vysaiduokys kartenis. Multimuokslinīks Raibīs izdeve sovys zeimātuos postkartis ar nūsaukumu “Obrozi”, kam eistyn beja funkcionala nūzeime – poša svātkūs asu sajāmuse apsveikumus ar koč kū nu ituo komplekta. Dzejneica Ingrida Tārauda sovu jaunuokū kruojumu “Drupanenis” izdeve kai spiralveida īsiejumā apvīnuotys postkartis, kur ari beja i vīta postmarkai, i syuteituoja tekstam. Tok Evijis Piebalgys ituo gods suokumā skateituojim i skaiteituojim pīduovuotuos sajiutu kartenis ir drupeit cyts gadīņs – tuos nav dūmuotys syuteišonai pa postu. Izdavums teik defināts kai atseviškuos puslopuos apsaverama fotogruomota i latvīšu literarajā i latgalīšu rokstu volūdā pīraksteitys miniaturys par sajiutom, pīredzem, lītom i vītom Latgolā. Kotrai karteņai vīnā pusē ir fotografeja – Evijis Piebalgys uzjimta voi nu saimis albumu atjaunuota. Ūtrā pusē ir nalels teksts, kurā sasavynušs vuordi latgaliski i latvīšu literarajā volūdā. Autore ir vuicejusēs fotomuokslu pi legendaruo fotografa Andreja Granta, i profesionalitati nūteikti var just cīši skaistajuos i vizuali baudamajuos karteņuos. Ari teksti, kurā gona drūsmeigai sapludynuotys obejis latvīšu volūdys rokstu formys, ir nūsleipāti i bezgola poetiski. Tys vyss kūpā roda cīši gaišu stuostu par Latgolu, jiutams, ka Evijai tys ir cīši personeigs – jei itū vītu saredz kai sovu breinumu duorzu. Kaidam ari var ruodeitīs puoruok skaisti voi idealizāti, tok itūreiz ir sajiuta, ka tys ir pa eistam, na uzspālāti pozitivi. Ari teksti nav banali, kai šaļtim mādz gadeitīs, raugūt apdzīduot “skaistū Latgolu” – tī ir dzierkstūši i pat drupeit špetni. Evija atguodynoj, ka ari humors ir svareiga mīlesteibys daļa. Latgalīšu rokstu i latvīšu literaruos volūdys sasaveišona nūteikti byus gaumis vaicuojums. Tī, kam pateik volūdys spēlis, tū varātu nūviertēt atzineigai, sovpus kaidam ari tuo varātu byut drupeit par daudz. Kūpumā ruodīs, ka eksperiments ar volūdu saguojs gona veiksmeigs. Tys gon karteņuos atsaškir – kaidā saguojs cīši labi i plyustūši, cytu skaitūt, saīt nazkur aizagiut, eipaši raugūt tū dareit bolsā, kas līcynoj, ka varbyut volūdys raibums ari saguojs par lelu. Taišni taids pats gaumis vaicuojums varātu byut ari “Breinumu duorza” formats. Gruomotu veikalūs natryukst vysaiduoku veidu karteņu – īdviesmis, emoceju, ezoteriskūs i kaidu tik vēļ nā. Parosti tom ir ari kaida funkcionala nūzeime – jau pīmynātuos postkartis voi taidys, kū kotru dīnu pa vīnai var izviļkt, kab tyktu pi dīnys aizdavumu, sajiutys, spāka vuordu voi vēļ kuo. Itys, pa munam, ir eists muokslys projekts, kam taids papyldu aizdavums ari nav vajadzeigs. Tok tod rūnās vaicuojums – deļkuo itei fotogruomota ir sadaleita atseviškuos puslopuos? Biļdēs nu izdavuma prezentacejis pasuokuma redzieju, ka kartenis beja dakuortys pi grīstu taidā kai izstuodē, kur tuos varēja apsavērt nu obeju pušu. Tys ruodejuos cīši lobs formats. Tok teiri subjektivai saceišu, ka izdavuma formats, pa munam, īspiejams, byutu veiksmeiguoks kai eista fotogruomota. Var jau saceit, ka nanumerātys kartenis dūd skaiteituojam vareibu veiduot pošam sovu stuostu, izalosūt seceibu, kai īīt pruotā. Tok maņ ir sajiuta, ka pošys autoris izalaseita stuosta seceiba, kū navar grūzeit, kai nu kuram īsagrib, byutu vēļ spieceiguoka. Teksti, ka naskaita puors atkuopis ar recepti nu Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotys” i dzīsmis “Pi Dīveņa gari goldi” vuordus, ir vierteigi literari jaundorbi, kas veidoj vīnuotu viestejumu, tok itaidā formatā tys vīglai var pagaist. Atlīk tik sajaukt kartenis, kaidu pagaisynuot voi cytam izduovuot. Kai izdavuma mierkauditoreju vaira radzu turystus, kas grib pajimt sev leidza kū palīkūšu nu gasteišonys Latgolā, voi cylvākus, kas dzeivoj uorpus Latgolys, bet grib sevī saglobuot dzimtinis “breinumu duorza” sajiutu. Nūgiut tū Latgolu, par kurū jau godim runojam kai pagaistūšū – ar tolkom, zyrgim, zababonim i cytaižuokim ļaudim.  

Eisi pyrma Zīmyssvātku i godu mejis, kod vysapleik puškoj svātku egleitis, bet itepat tyvumā – Ukrainā – aizviņ nūteik Krīvejis īsuoktais kars, i Gruzejā nūteik protesti, iz sarunu par tū, kai taidā laikā dzeivuot i napazaudēt sevi, kai saglobuot ciļvieceibu i ticeibu lobajam, aicynojam Daugovpiļs Jezus Sirds katuoļu draudzis pravestu, teologejis doktoru Andri Ševelu. Andris Ševels dzims Jiurmolā, ar seņču saknem nu Ludzys pusis, jau 18 godus kai pravests dorbojās Daugovpilī. Sovu ceļu iz prīstereibu jis apsazynuojs jau sešu godu vacumā. „Muns dzeds procesejā vysod beja krysta nesiejs. Piec tam beja taids breids, kod jis saceja: „Es jau vaira, mozdieleņ, navaru nest krysta, tod es nūdūdu tev!” I tod es beju krysta nesiejs.” Pravests itūgod nūsviniejs sovu 50. dzeivis jubileju i pīzeist – dzeive ir juodzeivoj ite i tagad. Tū ari jis pats vuicās vysu dzeivi. „Cytureizi ir tai, ka pasaver iz sovu kalendaru, kai jis aizraksteits. Par pīmāru, maņ byus taida dīna decembrī, kod piļneigi pa stuņdei – tī školā pasuokums, piec tam nuovis pīminis breids cylvākam, piec tam vēļ koncertā juopīsadola, piec tam vokorā dīvkolpuojumā juobyut, i dūmoj, kai tu tū vysu paspiesi? I, kai soka, dzeivoju nuokūtnē, dūmojūt, kas byus piec diveju nedeļu voi piec nedelis. Svareigi maņ ir dzeivuot ite i tagad. Tai ari Svātī Roksti vysu laiku soka, ka mes navarim Dīvu satikt paguotnē voi nuokūtnē, bet Dīvu mes sateikam šudiņ. Ir cīši svareigs itys breids dzeivuot dzeivi.”

From recaping Dj 4eign's Birthday To Ashlee needing her pipes blown out, Monday brough im suprise vibes

Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par kaidu skandalozu Latvejis armejis karaveiru Herbertu Upīti. Čyguonim ir teicīņs: kab tu lapnys palyktu! Itys ir vīns nu švakuokūs nūvieliejumu jūs kulturā. Par lepneibu daīt samoksuot. Tai izguoja ari Herbertam Upītim.

Šudiņ ar kontrabasistu i komponistu Jāni Rubiku, kai ari muziki i dzejneicu Vaidu Voveri runojam par jūs latgaliskajom saknem i tūs steigom jūs rodūšajā darbeibā – muzykā i tekstūs. Par Latgolu sirdī i Latgolu muzykā. Latgolu, kur autentiskais sasavyn ar myusdīneigū i īguļst vidē. Latgolys viestnīceibā GORS nu 23. da 25. augusta skanēs Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra festivals “LNSO vasarneica”, kura svātdīnē, 25. augustā, nūsaslēgs ar koncertu “SIMFO. ETNO. DŽEZS”. Attīceiguos programys tapšonā ir īsaisteiti ari myusu ituos dīnys gosti – Jānis Rubiks i Vaida Vovere. Vaida pīzeist, ka sajamūt pīduovuojumu raksteit tekstus koncertam “SIMFO. ETNO. DŽEZS”  jutusēs cīši pagūdynuota. “Es cīši grybu i bīžai viņ rokstu dzeju taišni par Latgolu i taidom sajiutom, kai jau es saceju, tei ir taida miļzeiga daļa nu mane. Vyss īt uorā ar laiku i vysaidim nūtykumim. Maņ ruodejuos – kaida sakriteiba, ka taišni par itū es lobpruot pīraksteitu i tai tys vyss suoce rytynuotīs iz prīšku.” Poša Vaida latgaliski vys narunoj, bet saprūt i jiut volūdu i Latgolu. “Munys saimis sīvītis sovā vydā sasarunoj latgaliski i leidz ar tū koč kai jau tei sajiuta i volūdys garša atsakluoj i, saprūtams, palīk ar mani.” Jānis Rubiks doluos stuostā par tū, kai nūtyka dorbs pi skaņdorba “Zem (es) apziņas”, kas izskanēs koncertā “SIMFO. ETNO. DŽEZS” Latgolys viestnīceibā GORS. “Mes ar Juoni Stafecki i Edgaru Cīruli bejom nūbraukuši iz Rēzekni, mums beja mieginuojums kūpā ar etnodzīduotuojom, kurys pīsadaleis skaņdorba atskaņuojumā. Dzierdēt juos dzīžam, maņ redzīs, ka juos ir vīnpadsmit, ka nasaklaidu, dzierdēt kryušu registrā tū, kū tu esi rakstejs datorprogramā, tū vibraceju i spāku. Maņ redzīs, ka maņ vysa mieginuojuma laikā beja zūssuoda. Tei jauda i vibraceja, kod ir eistyna muzyka i eisti cylvāki, tys ir koč kas. Tys ir tys, deļkuo es itū doru.” Par sovom latgaliskajom saknem i pīdereibu Latgolai Juoņs i Vaida vaira suokuši dūmuot i vaicuot ari saimei, kod aizasuocs dorbs pi ituo koncerta programys. Izzinuošona apzinis leiminī. Turpynoj Juoņs. “Ļaunūtīs impulsam, kas tev īt nu zamapzinis, koč kaidā ziņā taida ir ituo dorba vadlineja i veids, kai es raksteju muzyku. Vaira īsaklauseit tymā, kas tevī jau ir i kas grib izapaust. Mozuok izdūmuot koč kū jaunu matematiskā veidā.” Skaņdorba teksta suokūtnejais impulss guojs nu Jāņa apceriejuma. “Suokumā es sovam dorbam beju sarakstejs taidu nalelu apceriejumu breivā formā par tū, kas ir tys, kū jiutu i par kū grybu raksteit. Muns dorbs saucās “Zem (es) apziņas” i taitod tī sasaspieļoj vairuoki jiedzīni. Zeme. Zeme kai matereja. Zeme kai Latgola, kai regions. Zeme kai planeta. Zinis i apzinis, zemis apziņa i zamapziņa. Mes vysi zynim itū psihologiskū procesu i zinis, apzinis, tuos ir koč kaidys viests, kas kruojušuos caur folkloru i kulturu. Tai ka te ir taidys jiedzīņu spēlis. Tū vysu apceriejumu, kuru es beju sarakstejs, nūdevu Vaidai, lai jei paskaita, pameditej iz tuo i praktiski. Cīši dreiži, maņ pat redzīs, ka piec dīnys voi diveju, jei jau atsyutieja maņ dzejūli, kurā beja taišni tys, kū es vaicuoju. Kur vysys ituos lītys teik pasaceitys skaistā, poetiskā veidā. Es puorskaiteju tekstu i tys par reizi koč kai skanēja munā golvā, kai taida mantra, kai taidi šveiksti, kai taida tautysdzīsme, kas ari byus dzieržams dorbā. Byuteibā es tū ritmiskū strukturu izveiduoju nu teksta… faktiski teksts nūsoka tū, kai veiduojuos muzyka i ritmys. Tai ka koč kaidā ziņa mani cīši ītekmēja teksts.” Tuoļuok jau dorbu pi teksta dalis turpynuoja Vaida Vovere. Kai pīzeist jei poša, tys atguojs dreiži i pieški – sarakstejuse, braucūt tramvajā. Vys tik suokūtnejais teksts raksteits latvīsu literarajā volūdā i tod puorlykts latgaliski. “Intuitivi daīmūt volūdys sajiutom, tys kai tu dzierdi volūdu, sakūšļoj jū. Tys kai tu vari lauzt volūdu, nui, tys vyss automatiski nūteik kotru reizi unikalai i cytaižuok. Itys dorbs beja vaira kai taidi būršonuos vuordi, gondreiž voi, ka tī speciali beja tei lauzšona i koč kaida īšona ritmā, kurs teik puormaineits.” Jānis Rubiks stuosta par tū, kaids saīs i kaidam žanram vaira daskaitoms byus koncerts “SIMFO. ETNO. DŽEZS” . “Tī byus vyss, vīnā taidā sakausejumā, izlaists caur myusu prizmom kai cylvākim, kai paaudzei, kas mes asam. Skaņdorba nūsaukumā, ka pasaver, kai tys rokstuos, tys nūšaukums ir “Zem (es) apziņas” vydā ir īkovys, tys “es” ir īkovuos. I tys ir nav, kab izcaltu sovu ego, bet vīnkuorši taida atsauce iz tū, ka es rokstu muzyku, Edgars roksta muzyku i Vaida roksta vuordus. Caur sovu prizmu, caur sovu pīredzi i ari, deļkuo nā, caur myusu genim i tū, kas mums nūdūts myusu paaudzēs, kai nu Latgolys, tai cytu vītu. Tys vyss gribūt voi nagribūt myus veidoj i tys vyss, kai maņ redzīs, gols golā ari izaalauž uorā. Itamā reizē audaklys, kurā mums pīduovuoja izapaust, beja itaids, nui, simfoniskais orkestris, trio, vuords i bolss. Mes vīnkuorši darejom lobuokū, kū varējom, kab byutu piec īspiejis autentiskuoki, piec īspiejis rodūsuoki i patīsuoki. Par tū, kai itū žanru lobuok nūsaukt vaira sprīss laikam muzykologi voi klauseituoji.” Myusdīnu Latgola Jāņa Rubika acim i juo dorbūs. Juoņs stuosta par kaidys vejūļneicys juo dorba raksturojumu. “Tovs dorbs ir kai myusdīnu Latgola, kur pa vīnu īlu brauc zyrga pajiugs i jis ībrauc piļsātā, kur ir Latvejā modernuokuo koncertzāle. Tī ir tys senejais, aizmierstais, laucinīciskais ituo vuorda lobā nūzeimē i tī ir ari modernais, myusdīneigais. Piļsāta, kurā sasavej vysi itī laiki. Taids interesants redzīņs jai beja par munu dorbu.” Vaida izsver, ka Latgolā jai vysumeiluokuo ir taišni doba i tuos autentiskums. “Eistyn iz vysa svareiguokuo līta par Latgolu maņ ir doba i tys, cik jei ir tyva. Jei ir plota, maņ redzīs, ka ari itymūs dorbūs tū var dzierdēt. Itū dobys kluotyn byušomi i tū, kai tys sasavyn ar cylvākim. Deļtuo maņ ir cīši lela prīca par tū, ka tys, kas nūteik Latgolys viestnīceibā GORS, vysod ir taids, nu saceisim, deļ munys saimis tei ir cīši lela līta… Tys ir tik svareigi, ka mes nasam augstvierteigu kulturu i ari jaunu kulturu, kai ari koč kū radeitu speciali itai vītai.”    

Bolvu nūvoda Škilbānu pogosta sātā “Apses”, pryšā kupola sātā, smuordoj piec casnāgu, piec “Stabļovas ķiploka”. Napaseņ nūplāstuos casnāgu gaļvenis ryupeigai puorcyloj sātys saiminīki Jurs i Ilze Supis ar sovim trejim biernenim. Jura vactāva sāta atjaunuota, ituo gods cansāgi nūvuokti, teirumā kirbeiši brīst i tomati gatavejās – tys ir saimis sirdsdorbs i spāks. Kai stuosta Jurs i Ilze – vyss suocīs ar puora vadzeņom casnāgu. Saimē ir spāks, bet lelā saimē tys spāks ir vēļ leluoks – tū pīruoda arī Jurs i Ilze Supis. Itys ir stuosts par stypru saimi, cīnu pret sovu zemi i  dzymtys tradiceju turpynuošonu.    

Itūgod jau pīktū reizi teik atzeimāta Latgolys kongresa dīna. Tū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu kalendarā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Ar kū itei dīna svareiga Latgolys i Latvejis viesturē i kas tymā laikā nūtyka, nūguojom dazynuot iz Latgolys kulturviesturis muzeju, kab apsavārtu izstuodi “Pāri slieksnim” i izvaicuotu golvonū kruojuma globuotuoju Renāti Vancāni i viesturnīku Vladislavu Malahovski. “Ite, Rēzeknē, 1917. godā dzyma Latvejis vaļsts, tī jau beja pyrmī osni, kod beja itei dūma par Latgolys apvīnuošonu ar puorejū Latveju. Itys ir zeimeigs datums vysai Latvejai.” Ite niu pastuoveigi apsaveramuo, 2017. godā Latgolys kulturviesturis muzejā izveiduotuo izstuode “Pāri slieksnim”, kas ir Latgolys kongresa symtsgadei veļteits izzynūšs materials, kas atkluoj Latvejis viesturei zeimeigus faktus i nūtykumus. Pyrmais Latgolys latvīšu kongress Rēzeknē nūtyka 1917. gods 9. i 10. majā (piec vacuo styla 26. i 27. aprelī). Tymā Latgolys latvīši lēme, ka viesturiski škiertajai latvīšu tautai juoapsavīnoj vīnā nadolamā vaļstī, kas veiduoja pamatu Latvejis vaļstei i Latvejis Satversmei. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1437" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

“Drupanenis” ir vuords, ar kū kasdīnā apzeimojom koč kū nalelu. “Tuos jau tik taidys drupanenis!” pīticeigi ļauds mādz īsasaukt, kod kaids jūs paslavej. Tok, ruodīs, ka dzejneica Ingrida Tārauda itam vuordam rauga nūjimt taidu mozuma pīskaņu i atguodynuot, ka koč kas nalels bīži viņ ir cīši vierteigs. Jei kruojumā ar itaidu nūsaukumu apkūpuojuse sovus raksteitūs dzejūļus – haikys, kas eistyn ir eisa i lakoniska dzejis forma. “Sāta Latgolys Teirumu vydā aizviejs Nasasaukt mani,” skaņ vīna nu haiku. Ingrida Tārauda, lai ari jau ilgu laiku par sovu dzeivis vītu sauc Īreju, na Latveju, ir vīna nu aktivuokūs latgaliski rokstūšūs dzejnīku. Itys ir juos sastais dzejūļu kruojums, taipat Ingrida ir vīna latgalīšu autoru, kuru teksti tulkuoti angļu volūdā. Kūpā ar Ligiju Purinašu i Raibū juos dzejūli atrūnami bilingvalajā dzejis antologejā “Pādejais modeļs/The Last Model”. Naparosts formats beja ari juos īprīškejai gruomotai, 2019. godā izdūtajam kruojumam “Pajautys”, kas ir pavysam moziņka gruomateņa, eistyn kuldā īlīkama. “Kolnasātys” gruomotplauktā itūreiz par dzejneicys Ingridys Tāraudys jaunū gruomotu “Drupanenis”, kas izdūta postkaršu formatā. Pošys autoris stuostejums par gruomotys tapšonu i formata izalaseišonu. Taipat “Drupaneņuos” īsavērs ari latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne.    

Izalauzšonys ustoba, īrokstu studeja, kopeja grauzdātova, multimedialys ekspozicejis i festivali – tei ir atsevišku likvidātūs školu Latgolā – Upītē, Leņdžūs i Lūznovā – jaunuo dzeive. Jau vairuokus godus Latvejis izgleiteibys sistemys optimizacejis dīnys parādā vīns nu suopeiguokūs punktu ir školu likvidaceja. Ari 2022. goda plāns kūpā ir reorganizēt 50 dažaida veida izgleiteibys īstuodis, nu kurūs 25 školys pīdzeivuos sliegšonu voi apvīnuošonu. Latgolā itymā godā teik slāgtys pīcys školys. Itys lāmums īrosts roda vairuokus vaicuojumus kai par tū, kū dareit ar školys sātom, tai ari, kai tys ītekmej vītejū kūpīnu i vītys atteisteibu, nu nareši taišni školys likvidaceja ir pyrmais atspierīņs vītys transformacejā. Itūreiz pīduovojam sarunu festivalā LAMPA itūgod organizātū diskuseju “Paļdis nūvodam, ka aizslēdze školu!” īpasazeistūt ar treis Latgolā slāgtūs školu “dzeivisstuostim” – kai tuos dabuojušys cytu izmontuošonys veidu i tykušys par vītejuos kūpīnys jaunajim centrim. Itūs stuostu mierkis ir īdvesmuot ari cytys Latvejis regionu vītys, kuruos skuorušys školu likvidaceja, dūmuot, radeit i meklēt veidus, kai skumais lāmums var reideit pozitivys puormainis. Taipat skaidrojam, kai slāgtūs školys sātu “īdzeivynuošonys” procesu var atteisteit, pauotrynuot voi ari nūbremzēt pošvaļdeiba. Sarunā pīsadola bīdreibys “Upītes jaunīšu folkloras kūpa” vadeituojs Andris Slišāns, KUUP kopeja grauzdātovys saiminīks Oskars Maculevičs, Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižys puorvaļdneica Iveta Balčūne i Ludzys nūvoda dūmis prīšksādātuoja vītineica Ināra Silicka. Diskuseju sarunu festivalā LAMPA Ciesīs organizēja Latvejis Radejis Latgolys studeja, bīdreiba “LgSC” i latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv.

Taišni pyrma goda, 2021. goda 1. julī, spākā stuojās Latvīšu viesturyskūs zemu lykums. Jaunuo lykuma mierkis – veicynuot latvīšu viesturiskūs zemu dzeivuotuoju kūpeigū apziņu, identitati i pīdareibu kulturtelpu saglobuošonu i ilgtspiejeibu atteisteibu. Itūšaļt sataiseita ari viesturiskūs zemu atteisteibys padūme, kas jau saguojuse iz sovu pyrmū sēdi. Padūmis sastuovs vysā plots – kai ministri, pošvaļdeibu vadeituoji, tai navaļstiskūs organizaceju aba sabīdreibys puorstuovi. Padūmis dorbi – prīšklykumi padūšona par latvīšu viesturiskūs zemu identitatis, kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonys i atteisteibys politikys prioritatem, kai ari atbolsta pasuokumim. Bet kaidi eisti jau niu ir padūmis golvonī apsavārtī vaicuojumi, kaidi tyvuoki i tuoluoki mierki izlikti i kaidi ir rysynojamī problemvaicuojumi, par tū raidejumā runojam ar padūmē īcaltajim sabīdreibys puorstuovim – Latgolys viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuovi nu bīdreibys “Latgaļu sāta” Daini Mjartānu, Sielejis viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuovi, bīdreibys “Ūdenszīmes” vadeituoju i kūpīnu sadarbeibys teikla “Sēlijas salas” strategiskū planavuotuoju Ievu Jātnieci i lībīšu kūpīnys puorstuovi, LU Lībīšu instituta vadeituoju, kai ari kulturys ministra uorštata padūmnīku kulturpolitikys vaicuojumūs Valtu Ernštreitu. “Mums cīši ilgu laiku, vaira nakai symta godu, ir vaļdejs taids stereotips, ka ir koč kaids videjais latvīts i ir napareizī latvīši, respektivi, tī, kurī naatbiļst tam standartam, i tī vīnā voi ūtrā veidā nav eistyni, nav pareizi. I varbyut tys ir golvonais, kū itys lykums rauga maineit. Tū, ka Latveja ir na koč kaids videjais aritmetiskais, bet suma nu vysu Latvejis nūvodu, kulturtelpu i viesturiskūs zemu. I, ka kotrys nūvods, kulturtelpa i viesturiskuo zeme ir vierteiba,” skaidroj Valts Ernštreits. “Itys lykums navalk rūbežus, tys taišni tūs atdora. I tys ir tys, ar kū itam viesturiskūs zemu lykumam ir juosasuoc. Tam juosasuoc ar sabīdreibys izpratni piļneigi vysūs leimiņūs, suocūt ar vaļsts administracejis leimini, ar pošvaļdeibu leimini, ar cylvāku leimini, jo nu izpratnis cīši cieški daudzi kas pasamej.” Ari Dainis Mjartāns nūruoda iz izpratnis veicynuošonu i sabīdreibys izaugsmi: “Mani nūmuoc, ka mums vajag lykumu, kab dareitu tū, kū kotrys varēja dareit vysu itū laiku, vysys pādejūs 30 godus. Vysus pādejūs 30 godus mes varejom vuiceit latgalīšu volūdu, koč voi fakultativi, pošvaļdeibys varēja tū finansēt, kas mums līdz tamā pošā Latgolā voi Sielejā zeimis izlikt sieļu mēlē voi latgaliski. Faktiski tū varēja kuortuot i dareit, ka cylvāki tuo byutu gribiejuši.” “Mums var pasamaineit Saeima, var pasamaineit pošvaļdeibu rūbeži, nu viesturiskuo zeme ir viesturiskuo zeme. Itai ir vīgļuok pasceit sovu pīdareibu. Tys ir puorlīcynūši. Tū navar grūzeit,” soka Ieva Jātniece. “Itys lykums dagrīž lelu viereibu regionalajai atteisteibai. Ka da ituo centrs mums ir bejs i vys vēļ ir Reiga, tei monocentriskuo atteisteiba, tod itys lykums koč voi ar skaņu, ar cylvāku atsatīkšonu var vierzeit vaira tū vaļsts politiku iz regionim.”

Saeimā konceptuali atbaļsteits lykumprojekts par padūmu i nacistyskuo režimu slavynūšūs objektu eksponiešonys aizlīgumu i tūs demontažu Latvejis Republikys teritorejā, kū pošvaļdeibom byus juopadora na vāluok kai da ituo goda 15. novembra. Ar jaunū lykumā paradzāts nūsaceit, ka publiskajā vidē teik aizlīgts eksponēt pīminekļus, muokslinīcyskūs veiduojumus i cytus objektus, kas slavynoj PSRS voi nacystyskuos Vuocejis okupacejis varu, ar tū saisteitu nūtikšonu voi personu, slavynoj totalitarisma ideologeju, vardarbeibu, militaru agreseju i kara ideologeju, kai ari tymūs ir padūmu varys voi nacisma simboli. Itys lykums naatsatīks ir pīminekļu, kas atsarūn karā krytušūs karaveiru apbedejumu vītuos, kai ari padūmu ci nacistyskuo terora uperu pīminis vītuos. Kūpumā Latvejā ir ap 300 pīminekļu, pīminis plākšņu i memorialūs objektu, kas veļteiti padūmu okupacejis režimam i armejai. Par zeimeiguokajim i radzamuokajim itaida veida objektim Latgolā, kū ar tim byutu juodora – juodemontej, juopuorvītoj voi juopamat sovā vītā, kai ari viesturiskū atmiņu i tuos izpratni sarunā ar viesturnīku, Latvejis Universitatis Filozofejis i Sociologejis instituta pietnīku Kasparu Strodu, televizejis i radejis raidejumu veiduotuoju, muziki, ari viesturis doktorantu Arni Slobožaninu i Ūlainis Viesturis i muokslys muzeja direktoru, daugovpilīti Viktoru Andruškeviču.

Par vīnu nu ražeiguokajom latgalīšu literaturys autorem palykuse rakstneica i tekstilmuokslineica Annele Slišāne. Jei aizvadeitūs četru godu laikā izdavuse treis gruomotys i turpynoj struoduot pi jaunu dorbu. Raidejuma Kolnasāta rubrikā "gruomotplaukts” Annelis dorbūs īsavēre Laura Melne. Annele Slišāne daudzus godus beja labi zynoma kai muokslineica, vīna nu talanteiguos Slišānu saimis puorstuovem. Ari juos naparostū Latvejis symtgadei veļteitū projektu #100dečiLatvijai suokumā gribiejuos vaira uztvert kai tekstilmuokslineicys izaicynuojumu – diveju godu laikā nūaust 100 deču – kotru nu atškireiga materiala. I materiali beja vysvysaidi, kai tradicionaluoki, tai tik natradicionali kai videokasešu lentys, telefona austenis voi egleišu lampeņu vērtinis. Tok, ruodīs, ka itymā projektā Annele tai pa eistam pīdzyma kai rakstneica, i golā izguojušuo gruomota #100dečiLatvijai beja ari ar augstu literarū vierteibu. Zeimeigai, ka tū juos augšonys procesu var just ari, puorskaitūt itū gruomotu. Pi kotra deča, kuri gruomotā sakuortuoti hronologiskā seceibā, ir sovs stuosts. Pyrmī puorsvorā ir latvīšu literarajā volūdā, tok procesā vyss puorsamej i beiguos proporceja jau ir pavysam cytaida – gondreiž vysi stuosti jau ir latgaliski. Annele roksta sovā Zīmeļlatgolys izlūksnē, kas redaktoris Ilzis Spergys vadeibā ir pīlāguota latgalīšu pareizraksteibys normom. I tys ir cīši lels īgivums. Annelis volūda ir ari juos rūkroksts i, ruodīs, pat poša par sevi palīk par muokslinīcyskuos izteiksmis leidzeikli. Deču stuosti ir sajiutu stuosti, kū nu kotrs nu materialu ir lics autorei sajust. Tuos var byut nalelys impresejis, bet puorsvorā ir Annelis pošys bierneibys atminis. Juos dzymtuo izlūksne tuos padora tik dzeivuokys. #100dečiLatvijai ir eipaša gruomota ari ar tū, ka sagataveiti kai tuos audiostuosti, kū īrunuojuse poša Annele, tai ari tei izdūta braila rokstā i videogruomotā zeimu volūdā. Zīmeļlatgolys izlūksnē Annele ari turpynoj raksteit. Ka iz deču stuostu var vērtīs i kai iz muokslys projektu, i kai literaturu, tod nu jau divejis izguojušuos “tuoraga stuostu” gruomotys vaira paruoda Anneli Slišāni kai rakstneicu, lai ari jei veiduojuse ari tūs ilustracejis. “tuoraga stuosti” ir 13 eisī stuosti kai par bīzpīnu aba tuoragu, tai par sīvītem. Gruomotu kūpumā var uztvert kai pīaugšonys stuostu – kai nu ryuguļa var atsiļdeit bīzpīnu, tai nu suopeigys i napateikamys pīredzis var rastīs kas jauns. “tuoraga stuosti” izguoja gondreiž reizē ar Sandrys Ūdris stuostu kruojumu “Tīsys syla bolsi”, kas runoj par cīši leidzeigom temom – sīvītis lūmu sabīdreibā, emocionalu i fizisku vardarbeibu. Tī nav vīgli skaitami stuosti – tī ir daudz suopu i kauna, ar kū, pa manim, var identificētīs sevkurs cylvāks, na tik sīvītis. Tok beiguos ir sajiuta, ka vyss byus labi. Taids kai aicynuojums i styprynuojums, ka var ari dzeivuot cytaižuok. Var izīt caur guni, tikt pi tuoraga. I tod jau poša sīvīte var izlemt, kū ar tū tuoragu dareit tuoļuok – jaukt ar kriejumu, ceipt peirāgu voi sīt sīru. Ari ite rūnās sajiuta, ka Annele roksta par sevi, i tys nav tik Zīmeļlatgolys izlūksnis dieļ. Tok tei ir tik daleja patīseiba – jei poša sacejuse, ka tī ir nu dzeivis, jei ir bejuse ituom situacejom kluotyn, tok tī vysi nav par jū pošu, lai ari pošys izdzeivuoti voi leidza puordzeivuoti. Kai nūsaceits turpynuojums itai gruomotai naseņ izguoja “ Tuoraga stuostu” ūtruo gruomota, kam dūts apakšnūsaukums “pīns”. Ar tū Annele Slišāne debitej ari kai dzejneica – pa vydu stuostim ir ari vairuoki dzejūli. Itys stuostu kruojums ir par suokumu – cylvāka suokumu, sīvītis suokumu kai muotei. Tymā piļneibā atsakluoj autoris miļzeiguo empatejis spieja – na tik leidzpuordzeivuot pošai, tok ari nūdūt tū skaiteituojam. Dažaidu paaudžu sīvītis, dažaidys tūs dzeivis pīredzis, tok ruodīs, ka tu juos vysys saprūti. Šaļtim tu spiej na tik just leidza, bet pat identificētīs ar jom. Pat tod, kod poša naasi muote i nazyni, kai ir tai byut. Annele sovūs stuostūs doluos ar vysaidu sīvīšu pīredzem – jei jom īdūd bolsus. Tok jei nanūsūda i navuica nivīna dzeivuot. Jei ļaun skaiteituojam izdzeivuot cytys dzeivis i pošam izdareit secynuojumus. Ka pyrmuo gruomota beidzās ar cereibu, tod “tuoraga stuosti. pīns” jau ir daudz smoguoka. Jau tuos suokumā autore pasoka, ka “cytu reizi pīns ir saskuobs i nikam vaira nader. I tod nikuo”. Tok tū var uztvert ari kai aicynuojumu dareit vysu, kab itys naatgrīzeniskais process nanūtyktu. Dareit vysu, kab pīns nasaskuobtu. Iz tū Annele ari aicynoj sovūs dorbūs – “Pīdzimt i izaugt mīlesteibā, izaugt par lobu cylvāku bez vardarbeibas apleik i sevie”. Jei navuica mīlesteibu i ciļvieceibu, bet paruoda, cik gryuši bez tuos ir dzeivuot. I tys ir daudz sarežgeituok nakai didaktiski vysu pasaceit prīškā. Nūdūt tuoļuok pīredzi, tok pošai nakomentēt tū, nasaceit, kas ir pareizi i kas napareizi. Annele Slišāne divejus godus piec kuortys ir ījāmuse 1. vītu Latgolys prozys skaitejumu konkursā. Tys pīruoda na jau tū, ka latgalīšim tryuktu autoru, bet juos naapšaubamū meistareibu.  

Saruna ar teatra  gaismu muokslineicu, unikalu adeituoju, kurys dorbi niu apsaverami ari personalizstuodē “Uzdevums”, Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zālē – Lienīti Slišāni. Lienīte Slišāne, cyta storpā dzejnīka i sabīdryskuo darbinīka Ontona Slišāna meita, dīnu pyrma personalizstuodis “Uzdevums” atkluošonys myus sagaida pi Nacionaluo teatra Jaunuos zālis. Īīmūt īškā, acīs īkreit  bolts, plots adejums treju stuovu augstumā iz kura izadeituos teksta rindenis izaver kai datorrakstā drukavuotys. Suonim ari adejumi, kur redzīs, ka teksts īadeits rūkrokstā. Itys byus stuosts par teatri, sārom, par spāku i gaismu golā – dzeivuošonu iz prīšku. Lienītis padsmitgadeigais dāls Osvalds pyrma puora godu tragiski nūguoja myužeibā zam vilcīņa skrytulim. Izstuode "Uzdevums" ir par jū i itū nūtykumu, par dzeivis aizdavumim, kas mums juorysynoj.

Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši viesturnīku i bīdreibys “Horonologeja” vaļdis prīšksādātuoju Kasparu Strodu, kaba apsarunuotu par juo pārnejuo goda golā izdūtu gruomotu “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena”. Itys  izdavums viestej par ebreju kūpīnys dzeivi i jūs liktinim mozpiļsātā. Runuosim kai par gruomotu, tai dažaidu kūpīnu dzeivi i integracejis īspiejom kasdīnā Latvejā i Latgolā, paguotnis nūspīdumim šudiņ, mutvuordu līceibu dokumentiešonys nūzeimeigumu i daudzi kū cytu. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1188" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Septembra golā Rēzeknis Tehnologeju akademejā tyka padūtys Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys, kurys jau nu 2015. goda sajem izcyluokī Latgolys pedagogi.  Itūreiz ar četrim nu ituo goda bolvys sajiemieju runuosim par školuotuoja profeseju Latgolā i kasdīnys izaicynuojumim, kai ari latgaliskū iteinis školuos. Sarunā pīsadola: Viļānu vydsškolys pensionātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne, Nautrānu vydusškolays viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja, J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne i Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale. Nautrānu vydsškolys viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja pīzeist, ka koč ari myusu dīnuos školuotuoja profesejis prestižs nav vysā lels, jei jiutās nūvārtāta vītā, kurā ir. „Školuotuoju tryukums i školuotuoju nūvacuošona vysa Eiropā līcynoj par tū, ka tei profeseja varbyut nav nimoz tik populara i nūzeimeiga. Leidz tam, kab tei byutu tik populara kai Kiprā ci Grīkejā, mums ruodīs vēļ tuoli. Tys tai vyspuoreigi runojūt. Vys tik, pa munam, ir cīši svareiga tei lobsajiuta sovā nūteiktajā vidē – školā, pogostā, nūvodā. Es poša personeigi jiutūs cīši nūvārtāta. Tūstorp nu myusu direktoris pusis, kura pamona kotra školuotuoja mozū panuokumu. Mozais panuokums vairoj lelūs panuokumus. Ari nu pogosta i Rēzeknis nūvoda pusis es izjiutu nūviertiejumu… Es dūmoju, ka šauruokā lūkā školuotuojs teik nūvārtāts, ari nu vacuoku pusis.” Viļānu vydsškolys pensioātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne struodoj par školuotuoju jau nu 1969. goda. „Skaidrs, ka školuotuojs tūlaik beja augstuok nūvārtāts i varbyut beja vaira cīna. Tam es pīkrystu, bet zinit, myusdīnuos školuotuojam ir daudzreiz gryušuok struoduot nakai tūlaik… Struoduošona školā beja muna sirdslīta. I, ka sovu dorbu dori nu sirds, tod ir ari rezultati. Izvyrza iz kaidim konkursim, es jau nimoz nasaruovu. Saceju, nu licit mani mīrā, es jau tik vacs cylvāks. Lai es aktiva, nui, vysu dzeivi es taida beju, korūs dzīžu, ansamblūs dzīžu, svātceļuojumūs eimu. Es nu dzimšonys taida aktiviste, bet zinit, koč ari niu školuotuojim ir gryušuok, es soku – moloci. I jius, Latgolys školuotuoji, par mozuoku olgu nakai tī tymā pusē struodojit. Par tū jau školuotuoji ari ir spīsti iz divejom, trejom školom braukuot i vuiceit. Paļdis myusu školuotuojim, prīca.” Ari  J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne ir pedagogs ar lelu pīredzi, kurai juos dorbs ir dzeivis aicynuojums i sirdslīta. „Kod tu dori tū sovu sirdsdorbu, tod tuos gryuteibys tu naiztver kai koč kū napuorvaramu. Dreižuok tuos ir kai taids izaicynuojums … Komunikacejis lītys, nu ka tu esi ar cylvāku, to raugi sarunuot. Runoj taisnā volūdā i narunoj apleik. Narunuot lītys aiz mugorys, runuot lītys pa taisnū.” Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale izsver, ka Latgolys pedagogi ir apveļteiti ar lelom dorba spiejom.   „Pedagogi ir breineiga tauta. Ar kū eipaši? Maņ redzīs, ka Latgolys školuotuojs ir cīši struodeigs, apveļteits ar lelom dorba i uzajimšonys spiejom. Ar sovu tū grybu, mierktīceibu, pacīteibu i uzjiemeibu izdareit par vīnu jiudzi vaira. Mes vysi, nu leluokuo daļa, asam taidi maksimalisti. Mes gribim lobuok, vairuok, dziluok, pamateiguok. Es saprūtu, ka školāni tū cīši labi pamona i nūviertej, jo jī ceņšās mums leidzynuotīs. Mes obpuseji vuicomīs vīns nu ūtra i tikai tai mes varim  kūpa izdareit… Myusu kolektivā vysi zyna teicīni, ka direktore soka – juostruodoj ar pīvīnuotū vierteibu. Mes raugom ari bārnim vuiceit, ka kotrā lītā tu vari īlikt sovu sirds syltumu. Dareit sovu dorbu tai, lai tys breineigi ari izavārtu izpiļdeits. Es dūmoju, ka mes kotrs asam īdvesmis olūts, jo školuotuojs ir apveļteits ar daudzim talantim, kū jis ir naformalajā izgleiteibā dabuojs. Jis voi nu doncoj, spieļoj teatri, voi dzīd.” Itys laiks sevkurā vuiceibu īstuodē  ir izaicynuojumu pylna. Juosavuica i juovar mudri pīsalāguot vysaidom situacejom i apsuoklim. Turpynoj Ilona Stramkale. „Kotra dīna ir kai jauns atkluojums kotram pošam. Ir cīši daudzi izaicynuojumu, bet es ari kolegim soku, ka mums kotru izaicynuojumu vāga pījimt kai īspieju. Īspieju augt. Asūt ceļā mes augom. Perspektivā vērtīs, kas nūteik ar kotru bārnu, napagaisynuot itymā laikā ni bārnu, ni vacuoku, ni kolegi. Lai mes vīns ūtru uzmonom i saprūtam, kaidys ir vajadzeibys. Pīvērst uzmaneibu, byut cīši, cīsi uzmaneigam… Ituo laika školā nikuo navar prognozēt, mums juobyut cīši fleksiblim i elasteigim gon sovuos darbeibuos, gon dūmojūt par bārnu, napagaisynuot jū. Stuovēt puori vysam negativajam. Vāga varēt, jo byut ceļā ir skaistai.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1110" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}  

Latgalīšu rokstu volūdys vuiciešonys pilotprojekts niu eistynojās 17 Latgolys školuos, gondreiž kotrā nu Latgolys pošvaļdeibu. Koč vuiceibu gods tikai suocīs, Ausma Sprukte raudzeis dazynuot, kaidi ir pyrmī sacynuojumi i voi pedagogim ir cereibys, ka iz prīšķu interese školānu i jūs vacuoku vydā par latgaliskū tikai augs. Školuotuoji īvāruojušs, ka vīns nu faktoru, kas vacuokus attur nu fakultativa nūdarbeibu ir tys, ka bārni jau niu apmeklej vairuokus cytus puļceņus, tai ir ari lels zynuošonu tryukums par latgaliskūs vierteibu nūzeimi, taipat ari vys vēļ ir švuorbys, ka latgalīšu rokstu volūdys apgive radeis gryuteibys komunicēt latvyski. Taidu stereotipu cer maineit latgalīte, volūdneica i pietneica nu Latvejis Universitatis Anna Vulāne. „Bārns varēs daudz lobuok i piļneiguok saprast latvīšu volūdu deļ tuo, ka latgalīšu rokstu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys. Kotra izlūksne – daļa nu latvīšu volūdys. I itī bārni, kuri vuiceisīs latgaliski, kuri sātā runoj latgaliski, jim byus daudz bogotuoka latgalīšu volūda. Tai ka tys ir cīši svareigai, kab ari vacuoki saprostu, tāvs, muote i babeņa i dzedeņš, vaciks i vaceite, kab saprostu, ka tys, kū jius latgaliskū īdūsit sovim bārnim – tys byus cīši, cīši svareigi.” Vysā pilotprojektu niu eistynoj 17 školys vysā regionā, izjamūt Daugovpili i Leivuona nūvodu, latgalīšu rokstu volūdu vuica 22 školuotuoji. Turpynoj volūdneica Anna Vulāne. „Itys ir cīši nūzmeigs nūtykums latgalīšu rokstu volūdys atteisteibys viesturē myusu dīnuos, deļtuo ka, lai latgalīšu rokstu volūda varātu pastuovēt, dzeivuot, atsateisteit, ir svareigi na tikai jū pieteit, na tikai par jū runuot, na tikai jū rokstūs lītuot, nu ari televizejā, radejā, kas ir cīši labi, ka tys nūteik i „Kolnasāta” raida i cyti … Ir svareigi, kab byutu puormontuojameiba.” Pyrmī sacynuojumi piec diveju mienešu dorba ir taidi, ka programa ir kvalitativa, viņ cikom cīši daudzi atkareigs nu pošinicativys – izsver Rēzeknis 5. vydsškolys latgalīšu rokstu volūdys školuotuoja Aelita Andrejeva. „Kuo mums pītryuktu? Koč kaidu metodiskūs materialu mums grybātūs, kab tī materiali ir na vīnā saitē, ūtrā saitē, trešā, bet byutu apkūpuojums. Grybātūs sapņuot par vuiceibu gruomotu, par dorba lopom.” Kas vēļ svareigi i satrauc školuotuojus – niu vēļ vīns nu izaicynuojumu latgalīšu rokstu volūdys vuiceibuos ir attuolynuotais vuiceibu process.  

Septembra golā Rēzeknis Tehnologeju akademejā tyka padūtys Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys, kurys jau nu 2015. goda sajem izcyluokī Latgolys pedagogi.  Itūreiz ar četrim nu ituo goda bolvys sajiemieju runuosim par školuotuoja profeseju Latgolā i kasdīnys izaicynuojumim, kai ari latgaliskū iteinis školuos. Sarunā pīsadola: Viļānu vydsškolys pensionātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne, Nautrānu vydusškolays viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja, J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne i Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale. Nautrānu vydsškolys viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja pīzeist, ka koč ari myusu dīnuos školuotuoja profesejis prestižs nav vysā lels, jei jiutās nūvārtāta vītā, kurā ir. „Školuotuoju tryukums i školuotuoju nūvacuošona vysa Eiropā līcynoj par tū, ka tei profeseja varbyut nav nimoz tik populara i nūzeimeiga. Leidz tam, kab tei byutu tik populara kai Kiprā ci Grīkejā, mums ruodīs vēļ tuoli. Tys tai vyspuoreigi runojūt. Vys tik, pa munam, ir cīši svareiga tei lobsajiuta sovā nūteiktajā vidē – školā, pogostā, nūvodā. Es poša personeigi jiutūs cīši nūvārtāta. Tūstorp nu myusu direktoris pusis, kura pamona kotra školuotuoja mozū panuokumu. Mozais panuokums vairoj lelūs panuokumus. Ari nu pogosta i Rēzeknis nūvoda pusis es izjiutu nūviertiejumu… Es dūmoju, ka šauruokā lūkā školuotuojs teik nūvārtāts, ari nu vacuoku pusis.” Viļānu vydsškolys pensioātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne struodoj par školuotuoju jau nu 1969. goda. „Skaidrs, ka školuotuojs tūlaik beja augstuok nūvārtāts i varbyut beja vaira cīna. Tam es pīkrystu, bet zinit, myusdīnuos školuotuojam ir daudzreiz gryušuok struoduot nakai tūlaik… Struoduošona školā beja muna sirdslīta. I, ka sovu dorbu dori nu sirds, tod ir ari rezultati. Izvyrza iz kaidim konkursim, es jau nimoz nasaruovu. Saceju, nu licit mani mīrā, es jau tik vacs cylvāks. Lai es aktiva, nui, vysu dzeivi es taida beju, korūs dzīžu, ansamblūs dzīžu, svātceļuojumūs eimu. Es nu dzimšonys taida aktiviste, bet zinit, koč ari niu školuotuojim ir gryušuok, es soku – moloci. I jius, Latgolys školuotuoji, par mozuoku olgu nakai tī tymā pusē struodojit. Par tū jau školuotuoji ari ir spīsti iz divejom, trejom školom braukuot i vuiceit. Paļdis myusu školuotuojim, prīca.” Ari  J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne ir pedagogs ar lelu pīredzi, kurai juos dorbs ir dzeivis aicynuojums i sirdslīta. „Kod tu dori tū sovu sirdsdorbu, tod tuos gryuteibys tu naiztver kai koč kū napuorvaramu. Dreižuok tuos ir kai taids izaicynuojums … Komunikacejis lītys, nu ka tu esi ar cylvāku, to raugi sarunuot. Runoj taisnā volūdā i narunoj apleik. Narunuot lītys aiz mugorys, runuot lītys pa taisnū.” Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale izsver, ka Latgolys pedagogi ir apveļteiti ar lelom dorba spiejom.   „Pedagogi ir breineiga tauta. Ar kū eipaši? Maņ redzīs, ka Latgolys školuotuojs ir cīši struodeigs, apveļteits ar lelom dorba i uzajimšonys spiejom. Ar sovu tū grybu, mierktīceibu, pacīteibu i uzjiemeibu izdareit par vīnu jiudzi vaira. Mes vysi, nu leluokuo daļa, asam taidi maksimalisti. Mes gribim lobuok, vairuok, dziluok, pamateiguok. Es saprūtu, ka školāni tū cīši labi pamona i nūviertej, jo jī ceņšās mums leidzynuotīs. Mes obpuseji vuicomīs vīns nu ūtra i tikai tai mes varim  kūpa izdareit… Myusu kolektivā vysi zyna teicīni, ka direktore soka – juostruodoj ar pīvīnuotū vierteibu. Mes raugom ari bārnim vuiceit, ka kotrā lītā tu vari īlikt sovu sirds syltumu. Dareit sovu dorbu tai, lai tys breineigi ari izavārtu izpiļdeits. Es dūmoju, ka mes kotrs asam īdvesmis olūts, jo školuotuojs ir apveļteits ar daudzim talantim, kū jis ir naformalajā izgleiteibā dabuojs. Jis voi nu doncoj, spieļoj teatri, voi dzīd.” Itys laiks sevkurā vuiceibu īstuodē  ir izaicynuojumu pylna. Juosavuica i juovar mudri pīsalāguot vysaidom situacejom i apsuoklim. Turpynoj Ilona Stramkale. „Kotra dīna ir kai jauns atkluojums kotram pošam. Ir cīši daudzi izaicynuojumu, bet es ari kolegim soku, ka mums kotru izaicynuojumu vāga pījimt kai īspieju. Īspieju augt. Asūt ceļā mes augom. Perspektivā vērtīs, kas nūteik ar kotru bārnu, napagaisynuot itymā laikā ni bārnu, ni vacuoku, ni kolegi. Lai mes vīns ūtru uzmonom i saprūtam, kaidys ir vajadzeibys. Pīvērst uzmaneibu, byut cīši, cīsi uzmaneigam… Ituo laika školā nikuo navar prognozēt, mums juobyut cīši fleksiblim i elasteigim gon sovuos darbeibuos, gon dūmojūt par bārnu, napagaisynuot jū. Stuovēt puori vysam negativajam. Vāga varēt, jo byut ceļā ir skaistai.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1110" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}  

Latgalīšu rokstu volūdys vuiciešonys pilotprojekts niu eistynojās 17 Latgolys školuos, gondreiž kotrā nu Latgolys pošvaļdeibu. Koč vuiceibu gods tikai suocīs, Ausma Sprukte raudzeis dazynuot, kaidi ir pyrmī sacynuojumi i voi pedagogim ir cereibys, ka iz prīšķu interese školānu i jūs vacuoku vydā par latgaliskū tikai augs. Školuotuoji īvāruojušs, ka vīns nu faktoru, kas vacuokus attur nu fakultativa nūdarbeibu ir tys, ka bārni jau niu apmeklej vairuokus cytus puļceņus, tai ir ari lels zynuošonu tryukums par latgaliskūs vierteibu nūzeimi, taipat ari vys vēļ ir švuorbys, ka latgalīšu rokstu volūdys apgive radeis gryuteibys komunicēt latvyski. Taidu stereotipu cer maineit latgalīte, volūdneica i pietneica nu Latvejis Universitatis Anna Vulāne. „Bārns varēs daudz lobuok i piļneiguok saprast latvīšu volūdu deļ tuo, ka latgalīšu rokstu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys. Kotra izlūksne – daļa nu latvīšu volūdys. I itī bārni, kuri vuiceisīs latgaliski, kuri sātā runoj latgaliski, jim byus daudz bogotuoka latgalīšu volūda. Tai ka tys ir cīši svareigai, kab ari vacuoki saprostu, tāvs, muote i babeņa i dzedeņš, vaciks i vaceite, kab saprostu, ka tys, kū jius latgaliskū īdūsit sovim bārnim – tys byus cīši, cīši svareigi.” Vysā pilotprojektu niu eistynoj 17 školys vysā regionā, izjamūt Daugovpili i Leivuona nūvodu, latgalīšu rokstu volūdu vuica 22 školuotuoji. Turpynoj volūdneica Anna Vulāne. „Itys ir cīši nūzmeigs nūtykums latgalīšu rokstu volūdys atteisteibys viesturē myusu dīnuos, deļtuo ka, lai latgalīšu rokstu volūda varātu pastuovēt, dzeivuot, atsateisteit, ir svareigi na tikai jū pieteit, na tikai par jū runuot, na tikai jū rokstūs lītuot, nu ari televizejā, radejā, kas ir cīši labi, ka tys nūteik i „Kolnasāta” raida i cyti … Ir svareigi, kab byutu puormontuojameiba.” Pyrmī sacynuojumi piec diveju mienešu dorba ir taidi, ka programa ir kvalitativa, viņ cikom cīši daudzi atkareigs nu pošinicativys – izsver Rēzeknis 5. vydsškolys latgalīšu rokstu volūdys školuotuoja Aelita Andrejeva. „Kuo mums pītryuktu? Koč kaidu metodiskūs materialu mums grybātūs, kab tī materiali ir na vīnā saitē, ūtrā saitē, trešā, bet byutu apkūpuojums. Grybātūs sapņuot par vuiceibu gruomotu, par dorba lopom.” Kas vēļ svareigi i satrauc školuotuojus – niu vēļ vīns nu izaicynuojumu latgalīšu rokstu volūdys vuiceibuos ir attuolynuotais vuiceibu process.  

Ruodīs, kas tī lels, ka septeņgadeigs bārns runoj latgaliski. Tikai ir vīns bet, mozais Edvars dzeivoj Kiprā, i tikai vosorā nūbrauc iz Latgolu pi babys. Itys byus Laurys Sondoris sagatavetais stuosts par kaidu saimi. Par tū, kai saglobuot sovu latgaliskumu i kasdīnā rast īspieju īsaderēt vītā, kur esi dzims. Iveta Broka-Kazāka dzeivoj Preiļu nūvoda Seiļukolnā, bet juos dāls Ingars Broks jau vairuokus godus kūpā ar sīvu, kiprīti  Mariju dzeivoj Kiprā. Saimē aug diveji bārni – Edvards i Amēlija. Ingars pīzeist, ka jam ir cīš svareigai, kab juo bārni Kiprā runuotu latgaliski. “Kur jī cytur īsavuiceis latgalīšu volūdu, juosuok jau nu mozu dīnu. Kas jim cyts īvuiceis latgalīšu volūdu? Abrauks iz laukim, kai jī ar babu voi dzedu parunuos? Tys ir lykums numur vīns. Kaidā volūdā tu pats runoj, taidā i bārnim juorunoj. Cikom asu apsamets iz dzeivi tī, bet ir plani koč kod atsagrīzt Latgolā.” Ari Ingara mama, seiļukaļnīte Iveta Broka-Kazāka cer, ka Ingars ar saimi atsagrīzs Latgolā. “Mamai juopījam i juorespektej vysi bārna lāmumi, ka jis ir izavieliejs i atrads sev taidu vītu, kur apsamest ar vysu saimi tī, kur jam pateik i labi īt, lai dzeivoj, bet maņ vystik ir klusa cereiba, ka jī atsagrīzs Latgolā… Es asu lapna, ka Ingars ari svešumā runoj ar bārnim latgaliski. Volūda jau īlykta šyupelī paaudžu pāaudzēs i es ceru, ka mozbārnu bārni ari runuos latgaliski.”  

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari stuosta par dzīsmis “Bryunaceite” pyrmsuokumim. Dzīsmis “Bryunaceite” vuordu autors ir rakstnīks Juoņs Klīdziejs (Klīdzējs) (1914—2000), bet muzykys autors tenors, par Latgolys pyrmū operdzīduotuoju sauktais Tālis Matīss (1904—1985). Dzīsmis stuosta aizsuokums vaicojams 1938. godā. “Beņs pīsaciele kuojuos un juo armonika suoce rauduot bezgaleigas skumes. Kaidas daudz dzierdātas dzīsmes melodejā. Tei beja škieršonuos dzīsme un par īšonu svešumā. Paskumeiga beja šei dzīsme un tei suopeigi plēse kryutis. Tei dzīsme beja daudz garuoka un tuos melodija beja taida, kuru klausūtīs nivīns navarēja palikt vīnaldzeigs…” Itys ir fragments nu Juoņa Klīdzieja stuosta “Zalta kristeņš”, kas pyrmū reizi kai stuosts “Benedikta armonika” publycāts žurnalā “Sējējs” 1938. godā, bet latgaliski i ar nūsaukumu "Zalta kristeņš" stuosts publycāts taišni latgaliski raksteitajā Klīdzieja stuostu kruojumā "Guojputnu dzīsme" (izdūts 1943. godā), kas ir vīna nu diveju gruomotu, kas izguoja, cikom Klīdziejs vēļ dzeivuoja Latvejā. Tymā pošā 1938. godā pats Klīdziejs Latvejis Radiofonam stuostu “Benedikta armonika” puortaiseja klauseituoju īmeiļuotajā raidlugā "Viņsētas Benedikts". Taišni ar stuostu “Benedikta armonika” i ūtru “Cilvēki dūmakās” (ari publicāts žurnalā “Sējējs” 1938. godā) Klīdziejs turēja, ka suoc eistys rakstnīka gaitys.   Jau pīsauktajā raidlugā “Viņsētas Benedikts” skaniejuse ari dzīsme "Bryunaceite" (Brūnacīte), kurys muzykys autors ir Klīdzieja bierneibys draugs, par Latgolas pyrmū operdzīduotuoju sauktais tenors Tālis Matīss, kuruo dzymtuo puse ir niulinejuo Bolvu nūvoda Ruguoji. Dažūs olūtūs nūruodeits, ka melodejis leidzautors ir Juoņs Ivanovs, bet tys vysa tycamuok aiz tuo, ka Matīss sovulaik cīši daudzi sasadorbuoja ar Ivanovu i komponists tymā laikā ari struoduoja Radiofonā par skaņu režisoru. Piec raidlugys dzīsme poša Tāļa Matīsa dzīduojumā cīši aizkustynuojuse klauseituojus. Piec raidlugys izskaniešonys “Bryunaceitei” suocēs sova dzeive – sovulaik daudzi dzīduota ari Ūtruo pasauļa kara laikā karaveiru vydā, piečuok pi trimdys latvīšu klivyse kai tautysdzīsme i bejuse lels spāka olūts, bez kura naiztykuši latvīšu sareikuojumi trymdā.  Dzeivojūt kotram sovā pasauļa molā, Klīdziejs i Matīss turpynuojuši sasaraksteit i sasaglobuojuse viestule, kurā Klīdziejs lyudz Matīsam atsyuteit dzīsmis “Bryunaceite” notys, jo dzīsme teikūt dzīduota vysā pasaulī, kur viņ asūt latvīši, bet par sovu himnu tū izlasejuši trymdys studentu organizaceja “Dzintars”, kas grybūt atrast i nūstabilizēt dzīsmis originalū verseju, kai ari tū īmyužynuot. Bet 1976. goā Klīdziejs Matīsam raksteja, ka dzīsme ir tik populara, ka tymā vosorā jau īdzīduota trešajā skaņu platē: “Tova Bryunaceite īt pa vysu pasauļu. Itūvosor tei īdzīduota trešajā skaņu platē. Pyrmū īdzīduoja veiru kors, ūtrū tenors Vēciņš modernys muzykys pavadejumā, trešū treis jaunīši, kas sauces “Trīs no Pārdaugavas”.“ Dīvamžāļ “Bryunaceitis” originalīroksts poša Tāļa Matīsa dzīduojumā nav sasaglobuojs, nu dzīsmei itūs godu laikā bejušys dažaidys versejis i īskaņuojumi gon latvyski, gon latgaliski. Gatavejūt Tāļa Matīsa albumu dzīduotuoja symtgadei, kas beja 2004. godā, dzīsmi Artura Maskata apdarē piec Matīsa saimis lyuguma īdzīduojs slovonais operdzīduotuojs Egils Siliņš. Bet dzīsmis latgaliskū variantu myusu dīnuos popularu padarejs dzīduotuojs Daiņs Skutelis, regulari dzīdūt “Byunaceiti” leluokuos i mozuokuos nūtikšonuos. Taišni itai latgaliskajai versejai topuse ar deja horeografa i deju školuotuoja Juoņa Vylcāna horeografejā. Taipat latgaliski dzīsme pādejā desmitgadē skanējuse divejuos kinuos – režisora Edgara Blinova debejis dorbā “Latgolys laikadečs”, kas skateituojim atruodeita 2011. godā, tymā skonūšuos “Bryunaceite” versejis autors i izpiļdeituojs ir Gunārs Igauņs, kai ari dzīsme, tyvynojūt originalam, Juoņa Kurševa dzīduojumā dzierdama ari 2020. goda Vīstura Kairiša dorbā “Piļsāta pi upis”. Interesna, ka itim Juoņa Klīdzieja vuordim, kas dažaidūs laikūs publicāti presē ar nūsaukumim – "Brūnacīte", "Brūnacītei", "Šķiršanās dziesma", "Ceļam dāvāts zieds" – sovu melodejis variantu sarakstejs ari operdzīduotuojs Jānis Spruogis.    

Itymā godā mozī gruomotu skaiteituoji tiks pi gruomotenis “Burtu vuoceleite”. Tys ir rodūšs kūpdorbs.  Dzejneica Ineta Atpile-Jugane ir radejuse divrindis, bet jaunuo grafikys dizainere Īva Širiņa – zeimiejumus. “Burtu vuoceleitei” izvālāts ābecis princips. Alfabeta parādā kotrā puslopā skaiteituoji teik īpazeistynuoti ar mozuok dzierdātim latgalīšu volūdys vuordim. Vaira par itū gruomotu klausitēs Ingys Kaļvys-Miņinys sagataveitajā stuostā. Īva Širiņa ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina studeju programys absolvente i “Burtu vuoceleite” ir juos magistra dorbs. Tū, ka bārnim ir vajadzeiga gruomateņa, kas paleidzātu īpazeit latgalīšu alfabetu Īva saprota, kod juos meita divu godu vacumā suokuse interesētīs par burtenim. “Kod munai meitai beja aptuveni divi godi, jei cīši suoce interesētīs par burtenim. Tai mes nūpierkom vairuokys ābeceitis i kūpā vuicejamīs burteņus. Mums cīši īsapatyka vīna gruomateņa, kur beja burteņš, vuordeņš i kluot skaneigs dzejūleits. I tai mes obejis cīši uotri tūs dzejūleišus īgaumejom. Tod es suoču dūmuot par tū, ka drupeit čudna saīt – es ar sovu meitu runoju tikai i vīneigi latgaliski, bet saīt vuiceit jai latvīšu literarū volūdu – navaru izškūrsteit ar jū gruomoteņu i parunuot tymā laikā latgaliski. Maņ roduos ideja, ka varbyut kuodreiz es varātu izveiduot kaidu gruomoteņu poša, kura byutu latgaliski i taidā formatā, kai es tū asu īsadūmuojuse. Piec aptyvai goda es īsastuoju Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina magistra programā. Atguoja breids, kod mums vādzeja stuosteit, kū mes varātu taiseit diplomdorbā. Es profesorei Ainai Strodei īsaminieju, ka tei varātu byut bārnu gruomoteņa. Jei munu ideju akceptieja.” Īva poša radeja zeimiejumus, grafiskū dizainu i gruomotys maketu. Sovpus dzejis raksteišonai piec profesoris īsacejuma tyka izraudzeita dzejneica. “Nu suokuma pīsaduovoju es poša saraksteit – vydsškolys laikā patyka raksteit, poša ari koč kū sacerieju, bet Aina īsaceja, ka vajag vys tik vierstīs pi profesionaļa. Jei maņ īsaceja Inetu Atpili-Jugani. Pyrms jū uzrunuot, es puorskaiteju juos dzejūļu gruomotu “Mūdynuot muokuļus”. Es tū gruomotu palaseju i tei mani cīši uzrunuoja,” stuosta Īva. Dzejneica Ineta Atpile-Jugane pīzeist ka jai pateik īsasaisteit vysaidūs rodūšus eksperimentūs, kai pīmāram, ituos gruomatenis tapšonā: “Itys ir tys variants, kod vyspyrms topa gruomotys dizains, na dzejūli, kai mes parosti autori dorom, ka sarokstom dzejūļus i tod vaicojam, kurs varēs paleidzēt ar vizualū. Itūšaļt tei beja studeņtis ideja, ka jei grybātu veiduot zeimiejumu gruomateņu taišni nu dizaina vīdūkļa. Redzīs, jei sovu dorbu ir izdarejuse cīši breineigi. Muns i korektora dorbs vēļ tikai prīškā, par tū ka tān ir juostruodoj ar tekstu vairuok kai ar dizainu. Iz vaicuojumu, kuru nu burteņam veļteitūs divrinžu beja visgryušuok uzzeimēt, gruomotys muokslineica Īva atbiļd: “Nu suokuma satraukumu radeja tys, ka latgalīšim ir daži burteni, uz kurim nasasuoc vuordi, pīmāram, ā, ē, ķ, ģ. Maņ radeja satraukumu tys, kai es uzzeimiešu tū, kuo nimoz nava? Bet Ineta cīši veiksmeigi izdūmuoja dzejūleišus taišni šim sarežgeitajim burtenim, pīmāram: “Ā, es zynu itū jūku, kūku sauc par gumejkūku.” Nu kai tod es nauzzeimiešu gumejkūku, kas pi vacmamys tai vysod ir skaisti audzs.” Juoizsver, ka itymā godā izīs divejis gruomotys ar dzejneicys Inetys Atpilis-Juganis dzejūlim – gon jau pīmynātuo gruomateņa bārnim “Burtu vuoceleite”, gon ari juos dzejis kruojums “Spuornu golu šolks”. “Grybīs dūmuot, ka tei otkol byus gruomota – puorsteigums sev i tim, kas skaiteis – gon dzejūļu, gon ari vizualā ziņā. Tys maņ vysod ir cīši svareigi, lai gruomota byutu cytaižuoka ari vizualā ziņā. Gribīs koč kū taidu vīglu kai šolks, caurradzamu, nadasaduromu, taidu sajiutamu, nūjaušomu, tys, kas spuornu golūs, tys, kas šolkains”, par sovu tūpūšū dzejis gruomotu soka Ineta Atpile-Jugane.  

Itymā godā mozī gruomotu skaiteituoji tiks pi gruomotenis “Burtu vuoceleite”. Tys ir rodūšs kūpdorbs.  Dzejneica Ineta Atpile-Jugane ir radejuse divrindis, bet jaunuo grafikys dizainere Īva Širiņa – zeimiejumus. “Burtu vuoceleitei” izvālāts ābecis princips. Alfabeta parādā kotrā puslopā skaiteituoji teik īpazeistynuoti ar mozuok dzierdātim latgalīšu volūdys vuordim. Vaira par itū gruomotu klausitēs Ingys Kaļvys-Miņinys sagataveitajā stuostā. Īva Širiņa ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina studeju programys absolvente i “Burtu vuoceleite” ir juos magistra dorbs. Tū, ka bārnim ir vajadzeiga gruomateņa, kas paleidzātu īpazeit latgalīšu alfabetu Īva saprota, kod juos meita divu godu vacumā suokuse interesētīs par burtenim. “Kod munai meitai beja aptuveni divi godi, jei cīši suoce interesētīs par burtenim. Tai mes nūpierkom vairuokys ābeceitis i kūpā vuicejamīs burteņus. Mums cīši īsapatyka vīna gruomateņa, kur beja burteņš, vuordeņš i kluot skaneigs dzejūleits. I tai mes obejis cīši uotri tūs dzejūleišus īgaumejom. Tod es suoču dūmuot par tū, ka drupeit čudna saīt – es ar sovu meitu runoju tikai i vīneigi latgaliski, bet saīt vuiceit jai latvīšu literarū volūdu – navaru izškūrsteit ar jū gruomoteņu i parunuot tymā laikā latgaliski. Maņ roduos ideja, ka varbyut kuodreiz es varātu izveiduot kaidu gruomoteņu poša, kura byutu latgaliski i taidā formatā, kai es tū asu īsadūmuojuse. Piec aptyvai goda es īsastuoju Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina magistra programā. Atguoja breids, kod mums vādzeja stuosteit, kū mes varātu taiseit diplomdorbā. Es profesorei Ainai Strodei īsaminieju, ka tei varātu byut bārnu gruomoteņa. Jei munu ideju akceptieja.” Īva poša radeja zeimiejumus, grafiskū dizainu i gruomotys maketu. Sovpus dzejis raksteišonai piec profesoris īsacejuma tyka izraudzeita dzejneica. “Nu suokuma pīsaduovoju es poša saraksteit – vydsškolys laikā patyka raksteit, poša ari koč kū sacerieju, bet Aina īsaceja, ka vajag vys tik vierstīs pi profesionaļa. Jei maņ īsaceja Inetu Atpili-Jugani. Pyrms jū uzrunuot, es puorskaiteju juos dzejūļu gruomotu “Mūdynuot muokuļus”. Es tū gruomotu palaseju i tei mani cīši uzrunuoja,” stuosta Īva. Dzejneica Ineta Atpile-Jugane pīzeist ka jai pateik īsasaisteit vysaidūs rodūšus eksperimentūs, kai pīmāram, ituos gruomatenis tapšonā: “Itys ir tys variants, kod vyspyrms topa gruomotys dizains, na dzejūli, kai mes parosti autori dorom, ka sarokstom dzejūļus i tod vaicojam, kurs varēs paleidzēt ar vizualū. Itūšaļt tei beja studeņtis ideja, ka jei grybātu veiduot zeimiejumu gruomateņu taišni nu dizaina vīdūkļa. Redzīs, jei sovu dorbu ir izdarejuse cīši breineigi. Muns i korektora dorbs vēļ tikai prīškā, par tū ka tān ir juostruodoj ar tekstu vairuok kai ar dizainu. Iz vaicuojumu, kuru nu burteņam veļteitūs divrinžu beja visgryušuok uzzeimēt, gruomotys muokslineica Īva atbiļd: “Nu suokuma satraukumu radeja tys, ka latgalīšim ir daži burteni, uz kurim nasasuoc vuordi, pīmāram, ā, ē, ķ, ģ. Maņ radeja satraukumu tys, kai es uzzeimiešu tū, kuo nimoz nava? Bet Ineta cīši veiksmeigi izdūmuoja dzejūleišus taišni šim sarežgeitajim burtenim, pīmāram: “Ā, es zynu itū jūku, kūku sauc par gumejkūku.” Nu kai tod es nauzzeimiešu gumejkūku, kas pi vacmamys tai vysod ir skaisti audzs.” Juoizsver, ka itymā godā izīs divejis gruomotys ar dzejneicys Inetys Atpilis-Juganis dzejūlim – gon jau pīmynātuo gruomateņa bārnim “Burtu vuoceleite”, gon ari juos dzejis kruojums “Spuornu golu šolks”. “Grybīs dūmuot, ka tei otkol byus gruomota – puorsteigums sev i tim, kas skaiteis – gon dzejūļu, gon ari vizualā ziņā. Tys maņ vysod ir cīši svareigi, lai gruomota byutu cytaižuoka ari vizualā ziņā. Gribīs koč kū taidu vīglu kai šolks, caurradzamu, nadasaduromu, taidu sajiutamu, nūjaušomu, tys, kas spuornu golūs, tys, kas šolkains”, par sovu tūpūšū dzejis gruomotu soka Ineta Atpile-Jugane.  

Saruna ar muzyku, muzykys pedagogu i Latvejis Radejis 2 personeibu Normundu Zušu.  Runuosim par juo dorbu radejā, kasdīnys izaicynuojumim pandemejis laikā, rodūšū dorbuošonūs šudiņ i juo meilom vītom, kas kai svietneica dūd spāku jaunim dorbim.   „Par tū, kai es tyku itymā sovā jaunajā omotā, tod tys stuosts suocās jau labi paseņ, kod es vēļ vuicejūs 9. klasē Rēzeknis 5. vydsškolā. Tūlaik es jau suoču struoduot vītejā radejā “Ef-Ei”. Piec tam asu pastruoduojs ari Latgolys radejā. Itys dzīšmu moderatora i raidejumu vadeituoja dorbs maņ vysod ir bejs cīši saistūšs. Maņ redzīs, ka jau tūlaik, kod es suoču struoduot vīteja radejā maņ dzyma sapyns, ka es nazkod varātu pastruoduot ari kaidā leluokā radejā, na tikai regionalajā. Laiks ir guojs iz prīšku i ar Latvejis Radeju 2 mums vysod ir bejuse taida draudzeiga  sadarbeiba saisteiba ar muzyku, ar dzīšmu atskaņuošonu, ar intervejom. I tai vīnā jaukā  dīna es sajiemu ari golvonuo redaktora zvonu, voi es nagrybu paraudzeit. Prūtams, ka es grybu paraudzeit.” Nu ituo goda Normunds voda Latvejis Radejis 2  svātdīnis programu, kas nūzeimoj, ka reizi nedeļā jam ir juobrauc iz Reigu. Normunds stuosta, ka garuoku puorbraukuošonu laiks jam redzīs cīši svieteigs i nūdereigs. „Myusu dzeivē nav nivīna breiža, kuru dreikstātu uzskateit par zemē nūsvīstu. Pat tī breiži, kod tu atsapyut, verīs kinu ci losi gruomotu, tī ir breiži, kod tu voi nu izagleitoj, voi atsapyut, voi struodoj ar sevi. Puorbraucīni maņ saistuos taišni ar dūmuošonu, ar ideju generiešonu.”    

Saruna ar muzyku, muzykys pedagogu i Latvejis Radejis 2 personeibu Normundu Zušu.  Runuosim par juo dorbu radejā, kasdīnys izaicynuojumim pandemejis laikā, rodūšū dorbuošonūs šudiņ i juo meilom vītom, kas kai svietneica dūd spāku jaunim dorbim.   „Par tū, kai es tyku itymā sovā jaunajā omotā, tod tys stuosts suocās jau labi paseņ, kod es vēļ vuicejūs 9. klasē Rēzeknis 5. vydsškolā. Tūlaik es jau suoču struoduot vītejā radejā “Ef-Ei”. Piec tam asu pastruoduojs ari Latgolys radejā. Itys dzīšmu moderatora i raidejumu vadeituoja dorbs maņ vysod ir bejs cīši saistūšs. Maņ redzīs, ka jau tūlaik, kod es suoču struoduot vīteja radejā maņ dzyma sapyns, ka es nazkod varātu pastruoduot ari kaidā leluokā radejā, na tikai regionalajā. Laiks ir guojs iz prīšku i ar Latvejis Radeju 2 mums vysod ir bejuse taida draudzeiga  sadarbeiba saisteiba ar muzyku, ar dzīšmu atskaņuošonu, ar intervejom. I tai vīnā jaukā  dīna es sajiemu ari golvonuo redaktora zvonu, voi es nagrybu paraudzeit. Prūtams, ka es grybu paraudzeit.” Nu ituo goda Normunds voda Latvejis Radejis 2  svātdīnis programu, kas nūzeimoj, ka reizi nedeļā jam ir juobrauc iz Reigu. Normunds stuosta, ka garuoku puorbraukuošonu laiks jam redzīs cīši svieteigs i nūdereigs. „Myusu dzeivē nav nivīna breiža, kuru dreikstātu uzskateit par zemē nūsvīstu. Pat tī breiži, kod tu atsapyut, verīs kinu ci losi gruomotu, tī ir breiži, kod tu voi nu izagleitoj, voi atsapyut, voi struodoj ar sevi. Puorbraucīni maņ saistuos taišni ar dūmuošonu, ar ideju generiešonu.”    

Drūsai var saceit, ka sovulaik Antonina Masiļūne beja slovonuokuo kulinare i povurgruomotu autore. Juos radeitūs receptus gataveja až kotrā Latvejis sātā. Ar Antoninu aba Ninu, kai jai pošai patyka sevi saukt, viesturneica, žurnaliste Vineta Vilcāne sasatyka Reigā, juos dzeivisvītā Imantā viņ puora mienešu pyrma juos aizīšonys myužeibā. Tūlaik Vineta izcylū kulinari izvaicuoja par receptim, tūs rosšonūs i juos pošys dzeivi. Antonina Zadvinska piec lauleibu Masiļūne dzymyse 1921. godā Rēzeknē, kur ari paguoja juos bierneiba. Tūlaik, kai atkluoja poša Antonina, juos leluokais sapyns beja palikt par pianisti. “Es guoju muzykys školā, tei beja Tautys pilī. Tī teatri spēlēja, beja mieginuojumi. Maņ nūdarbeibys beja 2. stuovā, es nu klasis iz balkonu izguoju, varēja nūsavērt iz teatri. Dūmuoju, ka es spieliešu klavīris, dzīduošu es tože byušu aktrise kai muna skūluotuoja. I es saslymu. Draudzinei beja dylūņs plaušuos. Jei beja Kozlovska meita, jis beja izdeviejs, mums Rēzeknē blokus muojis beja. Es ar jū draudziejūs i laikam dabuoju. Vyspyrms maņ beja plaušu dylūņs i aizguoja iz kreisū lūceitovu, es navarieju spēlēt. Maņ atjēme munu sapynu.” Itys nūtykums cīši īspaiduoja mozū Ninu, jei kliva nūmuokta i pagaisa dzeivisprīca. Puordzeivuojums beja tik lels, ka izlēme dūtīs iz klūsteri. “Beju pamatškolys pādejā klasē, rokstu iz Jaunaglyunys klūsteri viestuli. Muna viestule naaizguoja. Jī maņ atbiļdi nadeve. Postā struoduoja pazeistamī, zynuoja munu tāvu, muoti. Jei atplēse, muotei pasceja, uzpasejit sovu bārnu. Iz klūsteri. Deļkuo? Muote pasceja, jei navar klavīris spēlēt, navar tū. Vys tik Dīvs maņ lyka aizbraukt iz tū klūsteri. Es cīši puordzeivuoju, īsastuoju vydškolā, nasavuiceju, palyku iz ūtru godu. Es nikuo nagribieju dareit. Muotei nazkas pasceja, syuti sovu meitu iz Jaunaglyunys sīvīšu gimnazeju. I mama mani aizvede iz Jaunaglyunu.” Jaunaglyunā aizvadeitais laiks Antoninai vysu dzeivi palyka syltā pīmiņā. I kai atzyna jei poša, rekolekcejis aba lyugšonys i goreigys apceris izmaineja juos dzeivi. Ticeibai i Dīvam vysod Antoninys dzeivē beja lela nūzeime, ari myuža nūgalē. Ūtrais pasauļa kars Zadvinsku saimis lūcekļus izmātuoja pa pasauli, tāvu izsyuteja iz Sibiri, bruoli nūbāga iz Vuoceju, vāluok iz Amerikys Savīnuotajom Vaļstim, bet Antonina kūpā ar muoti palyka Latvejā. Ar kulinareju Antonina Masiļūne suoce aizaraut 50. godu beiguos, suokūtnieji apmeklēja kulinarejis kursus, vāluok jai pīduovuoja tūs vadeit. Ar sovim prīšklasejumim i kursim Antonina braukuoja pa vysu Latveju, daudz poša izagleituoja. Antonina atkluoj puora nūslāpumu, kai izvirt gordu zupu. “Latvīšu virtuve ir suokusēs laukūs. Jei laukūs dzyma. Gūvs klāvā, zivs azarā voi upē. Vuškys ari klāvā. Saknis duorzā, vyss pi rūkys. Jēme i vuoreja zupys, tuos beja uorkuorteigi īcīneitys latvīšu virtuvē. Iz rudiņa pusi kuova lūpus, vosorā nakuova i zīmā nakuova. Kū dareit, ka moz galis beja. Tū mozumeņu galis seiki sagrīze, apcepe stipri bryunu, vuoreja buļjonu. Gale apcapta, kai tu liksi sakni naapstruoduotu vydā pi galis. Saprota, ka nasaīs kūpā, koč kū vajag ar saknem dareit, lai byutu jim draudzeiba, byutu leidzeigi atteisteibys procesā. Saksnis taukūs karsēja, saknis nadreisktēja zaudēt sovu kruosu. Tagad tū sauc par restiešonu. I lyka, kod jau buļjons gotovs, kluotyn saknis. Garša beja pavysam cyta. I tuos zupys sauce par zupiņdrošku, circeņzupu, kai kurā vītā.” Izguojs ap divdesmit Antoninys Masiļūnis povuorgruomotu, vairuokys izdūtys atkuortuotai. Kulinarejis padūmus varējs skaiteit ari presē. Antoninys pyrmuo gruomota “Ikdienai un svētku galdam” izguoja 1982. godā. Myusu dīnom naīdumojami lelā tiražā – 200 tyukstūšuos eksemplaru. Padūmu godūs juos gruomotys tulkuoja krīvu volūdā, bet piec Latvejis naatkareibys dabuošonys – angļu i vuocu. Vīna nu zynomuokūs Masiļūnis receptu ir soldonuo aba šokolada dasa. Daudzi recepti ir vīnkuorši pagatavejami nu kasdīnā plotai izmontuotu produktu, tok povuorgruomotuos var atrast ari naparostus receptus, kai, pīmāram, šašliku nu nutrejis galis, ūlu kultini ar kiupynuotom reņgem ci apcaptys smedziņu maizeitis. Kai stuosta poša autore, daudzi recepti roduošīs najauši, tai bejs ari ar kaidim salatim. “Maņ kursi beja, taiseisim vystys galis salatus. Meitinis navarēja dabuot vystu, padūmu laikā navysod varēja dabuot produktus. Meitine nadabuoja vystys. Verūs iz golda, tī stuov uobuli “Antonovka”, i rupa maize, kīgeleits. Vystys nav, bet ir maize, kas byus, ka vystys vītā īlikšu maizi? Maizei nūgrīzem gorūzu sagrīzem, mozūs kubeņūs, uobuli nūmyzuojem. Ūlys nūvuorejom, sagrīzem. Seipuls. Lai nagaršuotu piec seipula, bet garšuotu piec kaida salata, mes sagrīzem i ar korstu iudini applaucējem vairuokys reizis. Ni smokys, ni garšys piec seipula. Mes īlykom kluot. Vēļ kaut kas beja, laikam būrkuoneņš. I taisejom salatus. Atīt meitinis. I garšoj, i voi garšeigi, bet piec vystys nagaršoj.” Antonina ir ari pyrmuos i vīneiguos povuorgruomotys latgalīšu volūdā autore. Tei izguoja 1992. godā iz Pyrmuo latgalīšu saīta laiku, kuru ar vierīneigu programu aizvadeja Rēzeknē. Saīta laikā varēja nūpierkt ari Masiļūnis “Povōru grōmotu”. Tymā iz latgalīšu volūdu tulkuotus receptus nu juos pošys pyrmuos povorgruomotys. Ar sovu degsmi i lektoris talantu Antonina Masiļūne aizruove daudzus. Par īguļdejumu Latvejis kulinaruo montuojuma izkūpšonā 2017. godā jū apbolvuoja ar Treju Zvaigžņu ordini. Myužeibā Antonina Masiļūne nūguoja 2019. gods 17. oktobrī, tok juos radeitī recepti ir aktuali šudiņ i dūmojams natiks aizmiersti iz prīkšu.  

Drūsai var saceit, ka sovulaik Antonina Masiļūne beja slovonuokuo kulinare i povurgruomotu autore. Juos radeitūs receptus gataveja až kotrā Latvejis sātā. Ar Antoninu aba Ninu, kai jai pošai patyka sevi saukt, viesturneica, žurnaliste Vineta Vilcāne sasatyka Reigā, juos dzeivisvītā Imantā viņ puora mienešu pyrma juos aizīšonys myužeibā. Tūlaik Vineta izcylū kulinari izvaicuoja par receptim, tūs rosšonūs i juos pošys dzeivi. Antonina Zadvinska piec lauleibu Masiļūne dzymyse 1921. godā Rēzeknē, kur ari paguoja juos bierneiba. Tūlaik, kai atkluoja poša Antonina, juos leluokais sapyns beja palikt par pianisti. “Es guoju muzykys školā, tei beja Tautys pilī. Tī teatri spēlēja, beja mieginuojumi. Maņ nūdarbeibys beja 2. stuovā, es nu klasis iz balkonu izguoju, varēja nūsavērt iz teatri. Dūmuoju, ka es spieliešu klavīris, dzīduošu es tože byušu aktrise kai muna skūluotuoja. I es saslymu. Draudzinei beja dylūņs plaušuos. Jei beja Kozlovska meita, jis beja izdeviejs, mums Rēzeknē blokus muojis beja. Es ar jū draudziejūs i laikam dabuoju. Vyspyrms maņ beja plaušu dylūņs i aizguoja iz kreisū lūceitovu, es navarieju spēlēt. Maņ atjēme munu sapynu.” Itys nūtykums cīši īspaiduoja mozū Ninu, jei kliva nūmuokta i pagaisa dzeivisprīca. Puordzeivuojums beja tik lels, ka izlēme dūtīs iz klūsteri. “Beju pamatškolys pādejā klasē, rokstu iz Jaunaglyunys klūsteri viestuli. Muna viestule naaizguoja. Jī maņ atbiļdi nadeve. Postā struoduoja pazeistamī, zynuoja munu tāvu, muoti. Jei atplēse, muotei pasceja, uzpasejit sovu bārnu. Iz klūsteri. Deļkuo? Muote pasceja, jei navar klavīris spēlēt, navar tū. Vys tik Dīvs maņ lyka aizbraukt iz tū klūsteri. Es cīši puordzeivuoju, īsastuoju vydškolā, nasavuiceju, palyku iz ūtru godu. Es nikuo nagribieju dareit. Muotei nazkas pasceja, syuti sovu meitu iz Jaunaglyunys sīvīšu gimnazeju. I mama mani aizvede iz Jaunaglyunu.” Jaunaglyunā aizvadeitais laiks Antoninai vysu dzeivi palyka syltā pīmiņā. I kai atzyna jei poša, rekolekcejis aba lyugšonys i goreigys apceris izmaineja juos dzeivi. Ticeibai i Dīvam vysod Antoninys dzeivē beja lela nūzeime, ari myuža nūgalē. Ūtrais pasauļa kars Zadvinsku saimis lūcekļus izmātuoja pa pasauli, tāvu izsyuteja iz Sibiri, bruoli nūbāga iz Vuoceju, vāluok iz Amerikys Savīnuotajom Vaļstim, bet Antonina kūpā ar muoti palyka Latvejā. Ar kulinareju Antonina Masiļūne suoce aizaraut 50. godu beiguos, suokūtnieji apmeklēja kulinarejis kursus, vāluok jai pīduovuoja tūs vadeit. Ar sovim prīšklasejumim i kursim Antonina braukuoja pa vysu Latveju, daudz poša izagleituoja. Antonina atkluoj puora nūslāpumu, kai izvirt gordu zupu. “Latvīšu virtuve ir suokusēs laukūs. Jei laukūs dzyma. Gūvs klāvā, zivs azarā voi upē. Vuškys ari klāvā. Saknis duorzā, vyss pi rūkys. Jēme i vuoreja zupys, tuos beja uorkuorteigi īcīneitys latvīšu virtuvē. Iz rudiņa pusi kuova lūpus, vosorā nakuova i zīmā nakuova. Kū dareit, ka moz galis beja. Tū mozumeņu galis seiki sagrīze, apcepe stipri bryunu, vuoreja buļjonu. Gale apcapta, kai tu liksi sakni naapstruoduotu vydā pi galis. Saprota, ka nasaīs kūpā, koč kū vajag ar saknem dareit, lai byutu jim draudzeiba, byutu leidzeigi atteisteibys procesā. Saksnis taukūs karsēja, saknis nadreisktēja zaudēt sovu kruosu. Tagad tū sauc par restiešonu. I lyka, kod jau buļjons gotovs, kluotyn saknis. Garša beja pavysam cyta. I tuos zupys sauce par zupiņdrošku, circeņzupu, kai kurā vītā.” Izguojs ap divdesmit Antoninys Masiļūnis povuorgruomotu, vairuokys izdūtys atkuortuotai. Kulinarejis padūmus varējs skaiteit ari presē. Antoninys pyrmuo gruomota “Ikdienai un svētku galdam” izguoja 1982. godā. Myusu dīnom naīdumojami lelā tiražā – 200 tyukstūšuos eksemplaru. Padūmu godūs juos gruomotys tulkuoja krīvu volūdā, bet piec Latvejis naatkareibys dabuošonys – angļu i vuocu. Vīna nu zynomuokūs Masiļūnis receptu ir soldonuo aba šokolada dasa. Daudzi recepti ir vīnkuorši pagatavejami nu kasdīnā plotai izmontuotu produktu, tok povuorgruomotuos var atrast ari naparostus receptus, kai, pīmāram, šašliku nu nutrejis galis, ūlu kultini ar kiupynuotom reņgem ci apcaptys smedziņu maizeitis. Kai stuosta poša autore, daudzi recepti roduošīs najauši, tai bejs ari ar kaidim salatim. “Maņ kursi beja, taiseisim vystys galis salatus. Meitinis navarēja dabuot vystu, padūmu laikā navysod varēja dabuot produktus. Meitine nadabuoja vystys. Verūs iz golda, tī stuov uobuli “Antonovka”, i rupa maize, kīgeleits. Vystys nav, bet ir maize, kas byus, ka vystys vītā īlikšu maizi? Maizei nūgrīzem gorūzu sagrīzem, mozūs kubeņūs, uobuli nūmyzuojem. Ūlys nūvuorejom, sagrīzem. Seipuls. Lai nagaršuotu piec seipula, bet garšuotu piec kaida salata, mes sagrīzem i ar korstu iudini applaucējem vairuokys reizis. Ni smokys, ni garšys piec seipula. Mes īlykom kluot. Vēļ kaut kas beja, laikam būrkuoneņš. I taisejom salatus. Atīt meitinis. I garšoj, i voi garšeigi, bet piec vystys nagaršoj.” Antonina ir ari pyrmuos i vīneiguos povuorgruomotys latgalīšu volūdā autore. Tei izguoja 1992. godā iz Pyrmuo latgalīšu saīta laiku, kuru ar vierīneigu programu aizvadeja Rēzeknē. Saīta laikā varēja nūpierkt ari Masiļūnis “Povōru grōmotu”. Tymā iz latgalīšu volūdu tulkuotus receptus nu juos pošys pyrmuos povorgruomotys. Ar sovu degsmi i lektoris talantu Antonina Masiļūne aizruove daudzus. Par īguļdejumu Latvejis kulinaruo montuojuma izkūpšonā 2017. godā jū apbolvuoja ar Treju Zvaigžņu ordini. Myužeibā Antonina Masiļūne nūguoja 2019. gods 17. oktobrī, tok juos radeitī recepti ir aktuali šudiņ i dūmojams natiks aizmiersti iz prīkšu.  

Vierbineicys prīškvokorā iz sarunu asam aicynuojuši cylvāku, kurš mums varātum vaira pastuosteit par Leldīnis laika tradicejom, kas montuotys nu seņču, kai ari tūs sovstarpeigū īdarbeibu ar myusu dīnu i kristeiguo pasauļa tradicejom – Latvejis folklorys bīdreibys vaļdis prīšksādātuoju, folkloristu i muziki Andri Kapustu. „Leluos dīnys svieteisonys ideja, jāgs, nūzeime i simboli, tys vyss ir aizasuocs jau cīši senejūs laikūs. Pyrma daudzu tyukstūšu godu. Drūsai viņ ite var runuot ar tū, kū mes saucam par Neolita revoluceju, kod cylvāki suoce apstruoduot zemi i audzēt sāklys. Zemē apzynuotai īstateit i tod sajimt ražu, tū uzglobuot. Jī suoce īvāruot dobys cyklu. Varātum saceit, ka ni tikai dobys, bet ari vysuma cyklu, izpausmis, kas saisteitys ar saulis gaitu i mienesi. Ar vysu vysumu, jo zvaigznis ari apriņčoj vīnu riņči apliek par godu. Ite mums byutu juosalepnej par sevi, jo mes itū vysu asam saglobuojuši. Myusu tautysdzīsmēs, ticiejumūs i parunuos, i vysā tymā mutvuordu folklorā, kuru tān sauc par namaterialū kulturys montuojumu, tys vyss tī atsarūn, leidz itai pošai dīnai. Juosoka, ka mes asam boguoti i tys ir cīši labi.” Andris izsver, ka pa ītū lelū laika spriedi mums uzakruojuse pīredze, taipat kluotu folkloriskajom tradicejom guojuse ari kristeiguos religejis pīredze, kas vysleidz kluojās kūpā. „Mums ir tei laime, ka mes Leldīni varim svieteit dīzgon gara laikā pūsmā, jau kaidu laiceni pyrma vīnaideibu, kod dīna ar nakti ir vīnaida garuma, i leidz pat tam, kod kristīši svietej Jezus Kristus augšanceļšonūs… Golvonais, ruodīs, ir tei atmūda. Kristīšīm taitod te ir Jezus Kristus augšanceļšonuos dīna. Tys pats ir ari dobā, ar Lelū dīnu cylvāki saprūt tū, ka faktiski zeme suoc mūstīs. Jei atsamūst jaunam dobys atsajaunuošonys, izaugsmis, augleibys i tai tuoļuok cyklam.” Andris stuosta par tū, kai Leldīnis laiku svietej cylvāki, kuri rauga tū dareit saskaņā ar dobys i vysuma dzeivisziņu. „Jī ari izmontoj vysu, kū doba jim itymā laikā dūd. Jau puora nedeļu pyrma vīnaideibu. Es lītuošu itū apzeimiejumu vīnaideibys, jo vysaidai apzeimej itūs godskuortu svātkus, bet tuos vīnaideibys dīzgon skaidri paruoda, ka dīna ar nakti ir vīnaida garuma. Taitod teišā saskarsmē ar dobu, jau puora nedeļu pyrma tam teik salaseiti bārzu zori i īlykti, kaba saplauktu, ka gadīnī pošā dobā tys jau nanūteik. Klimatiskī apstuokli tū vysu ītekmej i gods nu goda atsaškier. Tuoļuok ticeiba dobys spākam itymā laikā. Taitod īšona nu reita iz iudini, taidu, kas tak pret sauli, bet varbyut pats svareiguokais ite ir pat tys, ka tei saule atspied itymā iudinī. Tys iudiņs tymā breidī teik izskateits par svātu i ar jū mozgoj muti. Jaunys meitys i na tikai, i tic, ka tys vairoj skaistumu, veseleibu, augleibu i tai tuoļuok. Var saceit, ka vodūšuo lūma itymā vysā ir saulei, saprūtams, teik sagaideits saulis lākts.” Taipat Andris stuosta ari par senejū kalendaru, kurs tyka laseits nu dobys, piec saulis i mieneša gaitys.   „Itymā laikā, kod ir pavasaras i ir labi radzams saulis rīts i lākts, ir saleidzynūši kalendari. Tys nūzeimoj, ka kaidā augšuokā vītā īsprauž kolna golā mītu i saulis lākta laikā vāroj kaids ir ānys vierzīņs. Tūlaik sagaida saulis rītu i ari verās, kaids ir vierzīņs mīta ānai. Itys ir vīneigais laiks, kod jī ir iz vīnys linejis. Piec tuo var cīši skaidri i precizi pasceit, kod ir Leluo dīna. Es ari pats asu raudzejs, teišom, leidz pat vīnys dīnys precizitatei, ka ir loba vīta, var nūsaceit tū dīnu, kod dīna i nakts ir vīnaida garuma.” Andris turpynoj stuosteit par Ledīnis laika tradicejom, izsverūt, ka, izīmūt cauri tradiceju cyklam, cylvāks atsajaunoj i var vīgluokai sasagataveit i suokt jaunu cyklu.  „Teik izskateits, ka rudinī vuorti iz pasauļa tymsū daļu atsataisa, sovpus pavasarī jī ir juoaiztaisa cīši i deļtuo ir taidys ritualuos darbeibys kai putynu dzeišona. Tei ir alegoreja, tī ir simboli. Taitod jaunī putyni teik aicynuoti šur, bet vacī teik dzeiti paceli. Vacī putyni simbolizej vacū godu ar vysu tū, kas ir pīdzeivuots, bet kas mums vaira nav vajadzeigs, nu kuo mes gribim atsasaceit. Jī teik dzeiti paceli. Taitod ir putynu dzīsmis. Vēļ ir vīna taida darbeiba, kas saucās par rogonu reikļu aizsīšonu. Jam dīgus i īt pi kryumu, aizsīn jūs cīši kūpā. Tys faktiski nūzeimoj vuortu iz tymsū daļu aiztaiseišonu. Tys ir svareigs moments, taitod, Leldīne aiztaisa vuortus iz pasauļa tymsū daļu… Tuoļuok svareigs moments ir pasauļa kūka voi pasauļa kolna atzeimuošona i gūdynuošona. Kas itū pasaula kolnu Leldīnē simbolizej? Tei ir ūla. Zynu i sovā ziņā tī ari ir sova taiseniba, ka ūla simbolizej ari sauli. Bet varbyut par svareiguoks moments ir tys pasauļa kūks ci kolns. Tī ir svareiga treisdaleiba, taipat kai pasauļa kūkam ir saknis, vierszeme – stumbrys i viersyune ar lopūtni, taitod tei otkon tei dabasu vaļsteiba. Ūlai ir leidzeigi, jai ir čaumola, boltonums i dzaltonums. Ituos treis dalis simbolizej pasauļa kolnu. Cīši daudzi kas nūteik saisteibā ar itū simbolu, saprūtams, jis teik duovynuots. Tys faktiski nūzeimoj duovynuot tū pošu spāku, energeju, gudreibu i tai tuoļuok. Nūteik vysaidys ūlu kaujis. Zīdoj ūlys, ari ka šyupelis izkar, ūlu īrūk zemē, pi olūta, kurā muti reitā mozgoj.” Andris stuosta, ka ūlys Leldīnē teikūt kruosuotys, kaba tom daškiertu sakralū nūzeimi i tuos atškiertu nu kasdīniškuo. Taipat ir ari ar šyupelem aba leigačom, tuos teik puškuotys i padareitys par daļu nu ritualuo elementa. „Šyupuošonuos ir taids rituals, kod cylvāks kaidu breidi atsarūn vīna stuovūklī, tod īt iz ūtru pusi i atsarūn cytā stuovūklī. Jis ir i augšā i lejā. Ar šyupuošonūs jis sovā ziņā atsateirej nu vacuo, pamat vacū, daboj jaunu spāku i energeju dzeivuošonai jaunajā, kai izceļuodams itymā pasauļa kolnā.” Andris pīzeist, ka Latgolai Leldīnis svieteišonys tradicejis nu puornūvodūs asūšū eipaši naatsaškier. Daudzi simbolisku tekstu var vaicuot folklorā. Taipat jis izsver, ka dobā nikas nav kai ar nazi nūgrīzts, Leldīni ar vysaidom izdareibom var svieteit vysmoz divejis nedelis, a to i garuok.  

Vierbineicys prīškvokorā iz sarunu asam aicynuojuši cylvāku, kurš mums varātum vaira pastuosteit par Leldīnis laika tradicejom, kas montuotys nu seņču, kai ari tūs sovstarpeigū īdarbeibu ar myusu dīnu i kristeiguo pasauļa tradicejom – Latvejis folklorys bīdreibys vaļdis prīšksādātuoju, folkloristu i muziki Andri Kapustu. „Leluos dīnys svieteisonys ideja, jāgs, nūzeime i simboli, tys vyss ir aizasuocs jau cīši senejūs laikūs. Pyrma daudzu tyukstūšu godu. Drūsai viņ ite var runuot ar tū, kū mes saucam par Neolita revoluceju, kod cylvāki suoce apstruoduot zemi i audzēt sāklys. Zemē apzynuotai īstateit i tod sajimt ražu, tū uzglobuot. Jī suoce īvāruot dobys cyklu. Varātum saceit, ka ni tikai dobys, bet ari vysuma cyklu, izpausmis, kas saisteitys ar saulis gaitu i mienesi. Ar vysu vysumu, jo zvaigznis ari apriņčoj vīnu riņči apliek par godu. Ite mums byutu juosalepnej par sevi, jo mes itū vysu asam saglobuojuši. Myusu tautysdzīsmēs, ticiejumūs i parunuos, i vysā tymā mutvuordu folklorā, kuru tān sauc par namaterialū kulturys montuojumu, tys vyss tī atsarūn, leidz itai pošai dīnai. Juosoka, ka mes asam boguoti i tys ir cīši labi.” Andris izsver, ka pa ītū lelū laika spriedi mums uzakruojuse pīredze, taipat kluotu folkloriskajom tradicejom guojuse ari kristeiguos religejis pīredze, kas vysleidz kluojās kūpā. „Mums ir tei laime, ka mes Leldīni varim svieteit dīzgon gara laikā pūsmā, jau kaidu laiceni pyrma vīnaideibu, kod dīna ar nakti ir vīnaida garuma, i leidz pat tam, kod kristīši svietej Jezus Kristus augšanceļšonūs… Golvonais, ruodīs, ir tei atmūda. Kristīšīm taitod te ir Jezus Kristus augšanceļšonuos dīna. Tys pats ir ari dobā, ar Lelū dīnu cylvāki saprūt tū, ka faktiski zeme suoc mūstīs. Jei atsamūst jaunam dobys atsajaunuošonys, izaugsmis, augleibys i tai tuoļuok cyklam.” Andris stuosta par tū, kai Leldīnis laiku svietej cylvāki, kuri rauga tū dareit saskaņā ar dobys i vysuma dzeivisziņu. „Jī ari izmontoj vysu, kū doba jim itymā laikā dūd. Jau puora nedeļu pyrma vīnaideibu. Es lītuošu itū apzeimiejumu vīnaideibys, jo vysaidai apzeimej itūs godskuortu svātkus, bet tuos vīnaideibys dīzgon skaidri paruoda, ka dīna ar nakti ir vīnaida garuma. Taitod teišā saskarsmē ar dobu, jau puora nedeļu pyrma tam teik salaseiti bārzu zori i īlykti, kaba saplauktu, ka gadīnī pošā dobā tys jau nanūteik. Klimatiskī apstuokli tū vysu ītekmej i gods nu goda atsaškier. Tuoļuok ticeiba dobys spākam itymā laikā. Taitod īšona nu reita iz iudini, taidu, kas tak pret sauli, bet varbyut pats svareiguokais ite ir pat tys, ka tei saule atspied itymā iudinī. Tys iudiņs tymā breidī teik izskateits par svātu i ar jū mozgoj muti. Jaunys meitys i na tikai, i tic, ka tys vairoj skaistumu, veseleibu, augleibu i tai tuoļuok. Var saceit, ka vodūšuo lūma itymā vysā ir saulei, saprūtams, teik sagaideits saulis lākts.” Taipat Andris stuosta ari par senejū kalendaru, kurs tyka laseits nu dobys, piec saulis i mieneša gaitys.   „Itymā laikā, kod ir pavasaras i ir labi radzams saulis rīts i lākts, ir saleidzynūši kalendari. Tys nūzeimoj, ka kaidā augšuokā vītā īsprauž kolna golā mītu i saulis lākta laikā vāroj kaids ir ānys vierzīņs. Tūlaik sagaida saulis rītu i ari verās, kaids ir vierzīņs mīta ānai. Itys ir vīneigais laiks, kod jī ir iz vīnys linejis. Piec tuo var cīši skaidri i precizi pasceit, kod ir Leluo dīna. Es ari pats asu raudzejs, teišom, leidz pat vīnys dīnys precizitatei, ka ir loba vīta, var nūsaceit tū dīnu, kod dīna i nakts ir vīnaida garuma.” Andris turpynoj stuosteit par Ledīnis laika tradicejom, izsverūt, ka, izīmūt cauri tradiceju cyklam, cylvāks atsajaunoj i var vīgluokai sasagataveit i suokt jaunu cyklu.  „Teik izskateits, ka rudinī vuorti iz pasauļa tymsū daļu atsataisa, sovpus pavasarī jī ir juoaiztaisa cīši i deļtuo ir taidys ritualuos darbeibys kai putynu dzeišona. Tei ir alegoreja, tī ir simboli. Taitod jaunī putyni teik aicynuoti šur, bet vacī teik dzeiti paceli. Vacī putyni simbolizej vacū godu ar vysu tū, kas ir pīdzeivuots, bet kas mums vaira nav vajadzeigs, nu kuo mes gribim atsasaceit. Jī teik dzeiti paceli. Taitod ir putynu dzīsmis. Vēļ ir vīna taida darbeiba, kas saucās par rogonu reikļu aizsīšonu. Jam dīgus i īt pi kryumu, aizsīn jūs cīši kūpā. Tys faktiski nūzeimoj vuortu iz tymsū daļu aiztaiseišonu. Tys ir svareigs moments, taitod, Leldīne aiztaisa vuortus iz pasauļa tymsū daļu… Tuoļuok svareigs moments ir pasauļa kūka voi pasauļa kolna atzeimuošona i gūdynuošona. Kas itū pasaula kolnu Leldīnē simbolizej? Tei ir ūla. Zynu i sovā ziņā tī ari ir sova taiseniba, ka ūla simbolizej ari sauli. Bet varbyut par svareiguoks moments ir tys pasauļa kūks ci kolns. Tī ir svareiga treisdaleiba, taipat kai pasauļa kūkam ir saknis, vierszeme – stumbrys i viersyune ar lopūtni, taitod tei otkon tei dabasu vaļsteiba. Ūlai ir leidzeigi, jai ir čaumola, boltonums i dzaltonums. Ituos treis dalis simbolizej pasauļa kolnu. Cīši daudzi kas nūteik saisteibā ar itū simbolu, saprūtams, jis teik duovynuots. Tys faktiski nūzeimoj duovynuot tū pošu spāku, energeju, gudreibu i tai tuoļuok. Nūteik vysaidys ūlu kaujis. Zīdoj ūlys, ari ka šyupelis izkar, ūlu īrūk zemē, pi olūta, kurā muti reitā mozgoj.” Andris stuosta, ka ūlys Leldīnē teikūt kruosuotys, kaba tom daškiertu sakralū nūzeimi i tuos atškiertu nu kasdīniškuo. Taipat ir ari ar šyupelem aba leigačom, tuos teik puškuotys i padareitys par daļu nu ritualuo elementa. „Šyupuošonuos ir taids rituals, kod cylvāks kaidu breidi atsarūn vīna stuovūklī, tod īt iz ūtru pusi i atsarūn cytā stuovūklī. Jis ir i augšā i lejā. Ar šyupuošonūs jis sovā ziņā atsateirej nu vacuo, pamat vacū, daboj jaunu spāku i energeju dzeivuošonai jaunajā, kai izceļuodams itymā pasauļa kolnā.” Andris pīzeist, ka Latgolai Leldīnis svieteišonys tradicejis nu puornūvodūs asūšū eipaši naatsaškier. Daudzi simbolisku tekstu var vaicuot folklorā. Taipat jis izsver, ka dobā nikas nav kai ar nazi nūgrīzts, Leldīni ar vysaidom izdareibom var svieteit vysmoz divejis nedelis, a to i garuok.  

Gavieņa laikā iz sarunu asam aicynuojuši Daugovpiļs Jezus Sirds Rūmys katuoļu draudzis pravestu Andri Ševelu. Andris ir ari žurnalists, sovulaik jis stuoviejs pi izdavuma „Katōļu Dzeive” šyupela i kaidu laiku bejs ari tuo golvonais redaktors. Taipat pyrma puora godu jis dabuojs doktora gradu dogmatiskajā teologejā i struodoj par docātuoju Reigys Augstuokajā religejis zynuotņu institutā. Ar prīsteri runuosim par ituo laika izaicynuojumim sātā, sabīdreibā i bazneicā, gavieņa i Leldīnis gaideišonys laiku. Prīsters Andris Ševels izsver, ka ari ituo goda gavieņs, saprūtams, ir cytaižuoks, nikai cytus godus. Kotram laikam ir sovi izaicynuojumi i aktualitatis. „Es dūmoju, ka, dzeivojūt vysā itymā pandemejis laikā, cylvākā ir taida leluoka tīksme piec goreiguos dzeivis. Cylvākā rūnās vaira interesis par ticeibu, par ticeibys padzilinuošonu. Par daudzim vaicuojumim, kurim kasdīna nabeja laika. Asūt itymā situacejā, cylvāks aizadūmoj gon par dzeivis jāgu, gon ticeibys nūzeimi juo dzeivē, par Dīva vītu kasdīnā. Bazneicā cylvāku skaits ir īrūbežuots, ir taidi kas atīt, bet leluokuo dala cylvāku pīsadola dīvkolpuojumā attuolynuoti. Skaisti, ka cīši daudzys draudzis, eipaši lelajuos piļsātuos dūd vareibu cylvākim voi nu caur Facebook, voi YouTube kanalu pīsadaleit dīvkolpuojumūs. Taipat ari Latvejis Televizeja i vītejuos televizejis kotru svātdīni raida dīvkolpuojumus.” Andris uzskota, ka itys ir cīši lobs veids, kai uzrunuot vaira cylvāku, i byutu dereigi šū īspieju saglobuot ari tod, kod dzeive atsagrīzs īrostajā ritmā i cylvāki varēs byut dīvkolpuojumūs kluotīnē. Taipat jis atkluoj, ka bazneicuos ir atvārts vaicuojums par īspiejamu dīvkolpuojumu nūrisi uortelpuos, īsastuojūt syltuokam laikam i mozynojūtīs īrūbežuojumim. „Var redzēt, ka cylvāki ir pīkusušs nu vysys ituos situacejis i jim ir apnykusi vysi itī īrūbežuojumi, bet kotrys saprūt, ka nav cytu īspieju. Cytys izejis nu situacejis, ka tys sorgoj mani i vysys puorejūs. Itei vysa situaceja ir kai taidys rekolekcejis vysa goda garumā. Tys nūzeimoj, puordūmuot tūs svareiguokūs vaicuojumus dzeivē… Itei vysa situaceja ari paruoda, ka šudiņ cylvāks var byut vasals, reitu jis var saslimt, šudiņ jam ir dorbs, bet reitā dorbu var zaudēt. Ir radzama taida nastabilitate cylvākūs. Tys tod ari varbyut mudynoj cylvākus vaicuot piec pamatu dzeivē, myužeigys vierteibys.” Gavieņa laikā prīsters aicynoj myusus vaira padūmuot i pasavērt iz daudzom lītom cytaižuok.  „Gavieņa laiks ir specifiskys ar tū, ka mes, ari bazneica, puordūmojom Kristus ceļu, vairuok skaitom i pīvieršam uzmaneibu Svātajim rokstim. Kū bazneica gavienī grib pasceit, pyrmkuort, kaba cylvāks atkluotu i kū Dīvs juo deļ ir darejs. Lai iz itū Dīva mīlesteibu i žālsirdeibu cylvāks varātum atbiļdēt. Daudzuos religejuos ir tai, ka vyspyrms runoj par pīnuokumim, kas cylvākam ir juodora, kaba jis byutu  pesteits, bet kristīteibā i eipaši itymā gavieņa laikā i ari Leldīnē paruoda, kū Dīvs ir darejs, kaba cylvāku pesteitu. Pasavērt iz daudzom lītom cytaižuok. Cylvāks, radzūt tū, kū Dīvs mane deļ ir darejs, grib iz tū atbiļdēt. Svareigi ari gavieņa laikā tū vysu īraudzeit, cik daudzi tev ir devs Dīvs.” Sarunys nūslāgumā prīsters Andris Ševels vierš uzmaneibu iz sovulaik muotis Terezis nu Kalkutys saceitajim vuordim i aicynoj myus itū laiku izmontuot sev i cytim par lobu. „Klusuma auglis ir lyugšona. Itys laiks, saisteitais ar vysu tū pandemeju, varbyut aicynoj myus īīt klusumā, jo mes asam tai pīrodušss pi aktiva, skaļa dzeivisveida. Īīt klusumā i klusums paleidzēs cylvākam lyugtīs. Piec tam – lyugšonys auglis ir ticeiba. Navysod mes tai saprūtam itūs vuordus, ka teišom, kaba mes byutu ticeigi cylvāki, mums vajag lyugtīs… Ticeibys auglis ir mīlesteiba. Taišni nu ticeibys cylvāks suoc saprast, kū nūzeimej mīlesteiba. Na dzeivuot tikai deļ seve i ryupeitīs tikai par tū, kaba maņ byutu labi, bet ari pasaryupēt par ūtru cylvāku. Tod soka, ka mīlesteibys auglis ir kolpuošona. Mīļojūt ūtru, cylvāks grib dareit jam lobu, kolpuot, paleidzēt.  Na tikai nadareit slyktu, bet dareit ūtram koč kū lobu. Tys sovukuort, kolpuošona, nas īškejū mīru. Ka mes gribim sasnēgt īškejū mīru, ir svareigi puorkuopt puori vysim itim pakuopīnim – klusums, lyugšona, ticeiba, mīlesteiba, kolpuošona i tod ir dvēselis mīrs. Grybātu ari, kaba mes pīvārstu uzmaneibu itom patīseibom, kaba mes dabuotu dvēselis mīru.”    

Gavieņa laikā iz sarunu asam aicynuojuši Daugovpiļs Jezus Sirds Rūmys katuoļu draudzis pravestu Andri Ševelu. Andris ir ari žurnalists, sovulaik jis stuoviejs pi izdavuma „Katōļu Dzeive” šyupela i kaidu laiku bejs ari tuo golvonais redaktors. Taipat pyrma puora godu jis dabuojs doktora gradu dogmatiskajā teologejā i struodoj par docātuoju Reigys Augstuokajā religejis zynuotņu institutā. Ar prīsteri runuosim par ituo laika izaicynuojumim sātā, sabīdreibā i bazneicā, gavieņa i Leldīnis gaideišonys laiku. Prīsters Andris Ševels izsver, ka ari ituo goda gavieņs, saprūtams, ir cytaižuoks, nikai cytus godus. Kotram laikam ir sovi izaicynuojumi i aktualitatis. „Es dūmoju, ka, dzeivojūt vysā itymā pandemejis laikā, cylvākā ir taida leluoka tīksme piec goreiguos dzeivis. Cylvākā rūnās vaira interesis par ticeibu, par ticeibys padzilinuošonu. Par daudzim vaicuojumim, kurim kasdīna nabeja laika. Asūt itymā situacejā, cylvāks aizadūmoj gon par dzeivis jāgu, gon ticeibys nūzeimi juo dzeivē, par Dīva vītu kasdīnā. Bazneicā cylvāku skaits ir īrūbežuots, ir taidi kas atīt, bet leluokuo dala cylvāku pīsadola dīvkolpuojumā attuolynuoti. Skaisti, ka cīši daudzys draudzis, eipaši lelajuos piļsātuos dūd vareibu cylvākim voi nu caur Facebook, voi YouTube kanalu pīsadaleit dīvkolpuojumūs. Taipat ari Latvejis Televizeja i vītejuos televizejis kotru svātdīni raida dīvkolpuojumus.” Andris uzskota, ka itys ir cīši lobs veids, kai uzrunuot vaira cylvāku, i byutu dereigi šū īspieju saglobuot ari tod, kod dzeive atsagrīzs īrostajā ritmā i cylvāki varēs byut dīvkolpuojumūs kluotīnē. Taipat jis atkluoj, ka bazneicuos ir atvārts vaicuojums par īspiejamu dīvkolpuojumu nūrisi uortelpuos, īsastuojūt syltuokam laikam i mozynojūtīs īrūbežuojumim. „Var redzēt, ka cylvāki ir pīkusušs nu vysys ituos situacejis i jim ir apnykusi vysi itī īrūbežuojumi, bet kotrys saprūt, ka nav cytu īspieju. Cytys izejis nu situacejis, ka tys sorgoj mani i vysys puorejūs. Itei vysa situaceja ir kai taidys rekolekcejis vysa goda garumā. Tys nūzeimoj, puordūmuot tūs svareiguokūs vaicuojumus dzeivē… Itei vysa situaceja ari paruoda, ka šudiņ cylvāks var byut vasals, reitu jis var saslimt, šudiņ jam ir dorbs, bet reitā dorbu var zaudēt. Ir radzama taida nastabilitate cylvākūs. Tys tod ari varbyut mudynoj cylvākus vaicuot piec pamatu dzeivē, myužeigys vierteibys.” Gavieņa laikā prīsters aicynoj myusus vaira padūmuot i pasavērt iz daudzom lītom cytaižuok.  „Gavieņa laiks ir specifiskys ar tū, ka mes, ari bazneica, puordūmojom Kristus ceļu, vairuok skaitom i pīvieršam uzmaneibu Svātajim rokstim. Kū bazneica gavienī grib pasceit, pyrmkuort, kaba cylvāks atkluotu i kū Dīvs juo deļ ir darejs. Lai iz itū Dīva mīlesteibu i žālsirdeibu cylvāks varātum atbiļdēt. Daudzuos religejuos ir tai, ka vyspyrms runoj par pīnuokumim, kas cylvākam ir juodora, kaba jis byutu  pesteits, bet kristīteibā i eipaši itymā gavieņa laikā i ari Leldīnē paruoda, kū Dīvs ir darejs, kaba cylvāku pesteitu. Pasavērt iz daudzom lītom cytaižuok. Cylvāks, radzūt tū, kū Dīvs mane deļ ir darejs, grib iz tū atbiļdēt. Svareigi ari gavieņa laikā tū vysu īraudzeit, cik daudzi tev ir devs Dīvs.” Sarunys nūslāgumā prīsters Andris Ševels vierš uzmaneibu iz sovulaik muotis Terezis nu Kalkutys saceitajim vuordim i aicynoj myus itū laiku izmontuot sev i cytim par lobu. „Klusuma auglis ir lyugšona. Itys laiks, saisteitais ar vysu tū pandemeju, varbyut aicynoj myus īīt klusumā, jo mes asam tai pīrodušss pi aktiva, skaļa dzeivisveida. Īīt klusumā i klusums paleidzēs cylvākam lyugtīs. Piec tam – lyugšonys auglis ir ticeiba. Navysod mes tai saprūtam itūs vuordus, ka teišom, kaba mes byutu ticeigi cylvāki, mums vajag lyugtīs… Ticeibys auglis ir mīlesteiba. Taišni nu ticeibys cylvāks suoc saprast, kū nūzeimej mīlesteiba. Na dzeivuot tikai deļ seve i ryupeitīs tikai par tū, kaba maņ byutu labi, bet ari pasaryupēt par ūtru cylvāku. Tod soka, ka mīlesteibys auglis ir kolpuošona. Mīļojūt ūtru, cylvāks grib dareit jam lobu, kolpuot, paleidzēt.  Na tikai nadareit slyktu, bet dareit ūtram koč kū lobu. Tys sovukuort, kolpuošona, nas īškejū mīru. Ka mes gribim sasnēgt īškejū mīru, ir svareigi puorkuopt puori vysim itim pakuopīnim – klusums, lyugšona, ticeiba, mīlesteiba, kolpuošona i tod ir dvēselis mīrs. Grybātu ari, kaba mes pīvārstu uzmaneibu itom patīseibom, kaba mes dabuotu dvēselis mīru.”    

Itūgod ar Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks” par davumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuots keramikys vacmeistars i ari dzejnīks Voldemārs Voguls. Aiz tuo itūreiz raidejumā runuosim gon ar pošu meistaru i juo sīvu Olgu, gon ari cylvākim, kuri ir labi pazeistami ar juo muokslu i dzeju. Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks” organizatoru puorstuove i Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine pīzeist, ka izaraudzeit myuža bolvys sajiemieju vysod ir cīšī gryušai, jo praktiski jau kotrys dasaceitais tū koč kaidā ziņā ir peļnejs. „Kotru godu tei ir lela izaškieršona, kurš nu sajims itū bolvu. Parosti jau teik dasaceiti vairuoki cylvāki, ari itymā godā tī beja treis, četri cylvāki, kas beja dasaceiti itai bolvai. Bolvys organizatori, Latgolys viestnīceiba GORS, nūlēme, ka tys byus Voldemārs Voguls, jo, vysa pyrma, tai ir saguojs, ka pādejūs godūs mums nav tics gūdynuots nivīns keramiks. Tys ir vīns nu īmesļu, vyspuor jau tautys i tradicionaluo muoksla, kai mes niule sokam, namaterialais kulturys montuojums ir juoceļ sauleitē i juoaktualizej. Par itū ir īspiejami daudzi juorunoj, lai napagaist ituos prasmis i omoti… Prūtams, pats golvonais īmeslis, ka Voldemārs ir vīns nu keramikys dižmeistaru. Vacmeistars, tīšais Oduma Kuopustena i Juoņa Backāna tradiceju puormontuotuojs. Jī jam ir nūdavuši sovys omota prasmis, tū pošu malnū keramiku Voldemārs vīns nu pyrmūs suoce veiduot. Backāns sovpus jam izstuostejs par vysaidom glazurys niaņsem. Itys stuosts ir cīši vierteigs. Taipat ir cīši vierteigi, ka Voldemāra dzymta ari tyrpynoj pūdnīceibys tradiceju kūpšonu, juo obeji dāli, gon Māris, gon Juoņs, veidoj izstuodis. Pats Voldemārs sarunā ar mums ir atziņs, ka jis pats lānom atsakuop nu ituo omota i atdūd vadeibys grūžus sovu dālu rūkuos.” Voldemārs ir ari dzejnīks, kurš ar sovim dorbim Ilonu Rupaini sovulaik uzrunuojs ari kai komponisti. „Jam ir izguojušys pīcys dzejis gruomotys, ir gon taidys nalelys, gon ari vīna taida apjūmeiguoka. Taišni tai, jis mani sovulaik uzrunuoja kai dzejnīks, maņ gon ir tikai vīna kora dzīsme, kurā es izmontuoju juo tekstu, tymā ir gon tautysdzīsme, gon juo dzeja izmontuota. Es saceitu tai, ka juo dzeja ir cīši pateiceiga dzīsmem, jo jei ir eisa, lakoniska, uzrunojūša i tymā ir tei emoceja, ka jei tev pasoka prīškā, kas varātum byut ituos dzīsmis sižets, saturs.” Voldemāra Vogula pyurā ir pīci dzejis kruojumi; „Iz zvaigžņu tylta”, „Mes vīnā laikā”, „Aglyunas patvārumā”, „Sirdsbolss”, „Dzeiveibas sola”. Vairuoku nu tūs redaktore ir pazeistamuo latgalīšu literate i dzejneica Anna Rancāne, kura ari poša ir ilgus godus pazeistama ar Voldemāru i juo saimi. „Maņ ruodīs, ka Voldemāra dzeja ir leidzeiga juo pūdim. Tei ir vīnkuorša, bez izskaistynojumu, bez taidu, bīžai viņ navajadzeigu izsmalcynojumu. Skaidra formā, skaidra saturā i ar taidu moralū pastatejumu, kas myusu kasdīnys sabīdreibā nav nimoz tik bīžai sastūpama. Jei tiešam ir kai taids zvaneņš, skonūšs, cytreiz dūbi, veiriškeigi i ari maigai, ar taidu lelu mīlesteibu pret sīvīti, pret dzymtū Latgolu, pret bārnim. Ar taidu cīši trauslu dvēseli, bet stypru goru... Jis itūbreid sovā dzejā ir unikals. Jam dzeja ir cīši vīnkuorša, bet tymā pošā laikā ari sarežgeita.” Muzikei i komponistei Guntrai Kuzminai-Juknai ir saleidzynūši daudzi dzīšmu ar Voldemāra Vogula tekstim. Jei atkluoj, ka patīseibā Voldemārs Voguls ir vīns nu meiluokūs juos dzīšmu tekstu autoru.  „Juo dzejūlus suoču skaiteit pavysam najauši, vaicuoju jaunus tekstus dzīsmem i atrodu Voldemāra dzejūlus. Juo teksti ir cīši vīnkuorši, sirsneigi i cauri kotrai dzejis rindenai ir taida sajiuta, ka vejās latgaliskuo garša. Juo dzeja ir cīši vīglai skaitama i uztverama. Es kai skaiteituojs vysod apbreinoju, kur var tik vīnkuoršai i skaistai pīraksteit. Taidu es ari raugu radeit muzyku ar juo tekstim, gaišu, mīrpylnu i krystalskaidru. Ite juomiņ ari munys vokaluos studejis „Skonai” īmeiļuotuos dzīsmis „Sirdsgunteņa”, „Muna zemeite”, „Kod tevis nav”, „Muna klusuo mīlesteiba”.” Vysvaira mes Voldemāru Vogulu pazeistam, kai vīnu nu spylgtuokūs Latgolys keramiķu, vacmeistaru. Muokslys viesturneica Evija Vasilevska izsver, ka jam pat vaira pīstuovātu apzeimojums „dižmeistars”. „Voldemārs Voguls sovu dorbu ar muolu aizsuoce septeņdesmitajūs godūs, i tys beja ari laiks, kod Rēzeknē sovu darbeibu aktivi aizsuoce muokslys viesturnīks Juoņs Pujats. Divejis dižys personeibys Latgolys keramikā. Ni velti J. Pujats vysai bīži ir gastejs pi Voldemāra sātā, ari nakšnuojs i gataviejīs vysaidim Latgolys keramikys pasuocīnim. J. Pujats sovulaik izveiduoja taidu sovu sistemu, kai nūsceit meistaru. Kod cylvāks, kurs struodoj ar muolu ir muoceklis, kod jis ir meistars, kod vacmeistars. Kurā breidī cylvākam kaids tituls pīsader i kū jis var atsaļaut dareit. I ite maņ gribīs saceit, ka Voldemārs Voguls šū te vacmeistara statusu ir pat jau izdzeivuois. Vacmeistars ir taids cylvāks, kurs struodoj ar muolu, kurs pats jādz tū muolu sarakt, izbyuvēt cepli i pīpiļdeit tū. Ir nūdrūsynuojs sev školānus, kuri ari poši jau struodoj. Voldemārs vysus itūs pūsmus jau ir izguojs i pat vēļ vaira. Jis ir ari dzejnīks, literats, uorkuorteigi galants veirīts. Jis vēļ arviņ apmeklej ari vysus Pūdnīku dīnu pasuocīņus. Eistyn dižmeistars!” Evija Vasilevska izsver, ka Voldemāra davums tradicionalejā Latgolys keramikys atteisteibā  ir nāatsverams. „Voldemāra Vogula keramika ir eista Latgolys keramika, kurys pamatā ir Latgolys saimisteibys trauku tipi, tūs variacejis. Sovā vizualajā izpausmē tī ir attureigi i vīnkuorsi. Es vaicoju taidus apzeimuojuma vuordus juo dorbim. Taidi zīmeļnīcyski vīnkuorši, es grybātum saceit. Tī nikod nav nikaidu puormiereibu. Tī vyss ir attureigi – gon kruosuos, gon rūtuojumūs i ornamentacejā. Keramikys teireibai daškierta cīši lela nūzeime… Napastarpynuotai juo dorbūs var īraudzeit atsaucis ir arheologiskū keramiku, kas 90. godūs beja uorkuorteigi populara.” Jau puora godu kai Voldemārs ar sīvu Olgu ir puorsacāluši iz dzievi Rēzeknē, sovups jūs sātā Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta „Cepleišūs” saiminīkoj dāli Juoņs i Māris ar saimem. Vysod vīsmīleigī Voldemārs i Olga sarunā pīmiņ, kai aizsasuocs jūs muola stuosts „Cepleišūs”, kai Voldemāram daškierts meistara statuss, izruoda albumus i dzejis kruojums. Taipat Voldemārs izsver, ka ir naaprokstami lapnys par dzymtys turpynuotuojim, kuri ari ir aktivi keramiki. „Es varu pasalīleit, ka omots ir nūdūts cīšī spūžā variantā… Es pat īvuiceju sovus puišos, kod vēļ bārni beja, kai ar kuojom muolu meiceit.” Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2020” padūšonys ceremonejis tīšraide nu Latgolys viestnīceibys GORS byu skotama Latvejis Televizejā sastdiņ, 6. martā, plkst. 21.05. Tymā tiks pazyņuoti vēļ desmit svareiguokūs latgalīšu kulturys nūtikšonu i aktivitašu veiduotuoji i personeibys pārnejuo goda grīzumā.  

Itūgod ar Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks” par davumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuots keramikys vacmeistars i ari dzejnīks Voldemārs Voguls. Aiz tuo itūreiz raidejumā runuosim gon ar pošu meistaru i juo sīvu Olgu, gon ari cylvākim, kuri ir labi pazeistami ar juo muokslu i dzeju. Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks” organizatoru puorstuove i Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine pīzeist, ka izaraudzeit myuža bolvys sajiemieju vysod ir cīšī gryušai, jo praktiski jau kotrys dasaceitais tū koč kaidā ziņā ir peļnejs. „Kotru godu tei ir lela izaškieršona, kurš nu sajims itū bolvu. Parosti jau teik dasaceiti vairuoki cylvāki, ari itymā godā tī beja treis, četri cylvāki, kas beja dasaceiti itai bolvai. Bolvys organizatori, Latgolys viestnīceiba GORS, nūlēme, ka tys byus Voldemārs Voguls, jo, vysa pyrma, tai ir saguojs, ka pādejūs godūs mums nav tics gūdynuots nivīns keramiks. Tys ir vīns nu īmesļu, vyspuor jau tautys i tradicionaluo muoksla, kai mes niule sokam, namaterialais kulturys montuojums ir juoceļ sauleitē i juoaktualizej. Par itū ir īspiejami daudzi juorunoj, lai napagaist ituos prasmis i omoti… Prūtams, pats golvonais īmeslis, ka Voldemārs ir vīns nu keramikys dižmeistaru. Vacmeistars, tīšais Oduma Kuopustena i Juoņa Backāna tradiceju puormontuotuojs. Jī jam ir nūdavuši sovys omota prasmis, tū pošu malnū keramiku Voldemārs vīns nu pyrmūs suoce veiduot. Backāns sovpus jam izstuostejs par vysaidom glazurys niaņsem. Itys stuosts ir cīši vierteigs. Taipat ir cīši vierteigi, ka Voldemāra dzymta ari tyrpynoj pūdnīceibys tradiceju kūpšonu, juo obeji dāli, gon Māris, gon Juoņs, veidoj izstuodis. Pats Voldemārs sarunā ar mums ir atziņs, ka jis pats lānom atsakuop nu ituo omota i atdūd vadeibys grūžus sovu dālu rūkuos.” Voldemārs ir ari dzejnīks, kurš ar sovim dorbim Ilonu Rupaini sovulaik uzrunuojs ari kai komponisti. „Jam ir izguojušys pīcys dzejis gruomotys, ir gon taidys nalelys, gon ari vīna taida apjūmeiguoka. Taišni tai, jis mani sovulaik uzrunuoja kai dzejnīks, maņ gon ir tikai vīna kora dzīsme, kurā es izmontuoju juo tekstu, tymā ir gon tautysdzīsme, gon juo dzeja izmontuota. Es saceitu tai, ka juo dzeja ir cīši pateiceiga dzīsmem, jo jei ir eisa, lakoniska, uzrunojūša i tymā ir tei emoceja, ka jei tev pasoka prīškā, kas varātum byut ituos dzīsmis sižets, saturs.” Voldemāra Vogula pyurā ir pīci dzejis kruojumi; „Iz zvaigžņu tylta”, „Mes vīnā laikā”, „Aglyunas patvārumā”, „Sirdsbolss”, „Dzeiveibas sola”. Vairuoku nu tūs redaktore ir pazeistamuo latgalīšu literate i dzejneica Anna Rancāne, kura ari poša ir ilgus godus pazeistama ar Voldemāru i juo saimi. „Maņ ruodīs, ka Voldemāra dzeja ir leidzeiga juo pūdim. Tei ir vīnkuorša, bez izskaistynojumu, bez taidu, bīžai viņ navajadzeigu izsmalcynojumu. Skaidra formā, skaidra saturā i ar taidu moralū pastatejumu, kas myusu kasdīnys sabīdreibā nav nimoz tik bīžai sastūpama. Jei tiešam ir kai taids zvaneņš, skonūšs, cytreiz dūbi, veiriškeigi i ari maigai, ar taidu lelu mīlesteibu pret sīvīti, pret dzymtū Latgolu, pret bārnim. Ar taidu cīši trauslu dvēseli, bet stypru goru... Jis itūbreid sovā dzejā ir unikals. Jam dzeja ir cīši vīnkuorša, bet tymā pošā laikā ari sarežgeita.” Muzikei i komponistei Guntrai Kuzminai-Juknai ir saleidzynūši daudzi dzīšmu ar Voldemāra Vogula tekstim. Jei atkluoj, ka patīseibā Voldemārs Voguls ir vīns nu meiluokūs juos dzīšmu tekstu autoru.  „Juo dzejūlus suoču skaiteit pavysam najauši, vaicuoju jaunus tekstus dzīsmem i atrodu Voldemāra dzejūlus. Juo teksti ir cīši vīnkuorši, sirsneigi i cauri kotrai dzejis rindenai ir taida sajiuta, ka vejās latgaliskuo garša. Juo dzeja ir cīši vīglai skaitama i uztverama. Es kai skaiteituojs vysod apbreinoju, kur var tik vīnkuoršai i skaistai pīraksteit. Taidu es ari raugu radeit muzyku ar juo tekstim, gaišu, mīrpylnu i krystalskaidru. Ite juomiņ ari munys vokaluos studejis „Skonai” īmeiļuotuos dzīsmis „Sirdsgunteņa”, „Muna zemeite”, „Kod tevis nav”, „Muna klusuo mīlesteiba”.” Vysvaira mes Voldemāru Vogulu pazeistam, kai vīnu nu spylgtuokūs Latgolys keramiķu, vacmeistaru. Muokslys viesturneica Evija Vasilevska izsver, ka jam pat vaira pīstuovātu apzeimojums „dižmeistars”. „Voldemārs Voguls sovu dorbu ar muolu aizsuoce septeņdesmitajūs godūs, i tys beja ari laiks, kod Rēzeknē sovu darbeibu aktivi aizsuoce muokslys viesturnīks Juoņs Pujats. Divejis dižys personeibys Latgolys keramikā. Ni velti J. Pujats vysai bīži ir gastejs pi Voldemāra sātā, ari nakšnuojs i gataviejīs vysaidim Latgolys keramikys pasuocīnim. J. Pujats sovulaik izveiduoja taidu sovu sistemu, kai nūsceit meistaru. Kod cylvāks, kurs struodoj ar muolu ir muoceklis, kod jis ir meistars, kod vacmeistars. Kurā breidī cylvākam kaids tituls pīsader i kū jis var atsaļaut dareit. I ite maņ gribīs saceit, ka Voldemārs Voguls šū te vacmeistara statusu ir pat jau izdzeivuois. Vacmeistars ir taids cylvāks, kurs struodoj ar muolu, kurs pats jādz tū muolu sarakt, izbyuvēt cepli i pīpiļdeit tū. Ir nūdrūsynuojs sev školānus, kuri ari poši jau struodoj. Voldemārs vysus itūs pūsmus jau ir izguojs i pat vēļ vaira. Jis ir ari dzejnīks, literats, uorkuorteigi galants veirīts. Jis vēļ arviņ apmeklej ari vysus Pūdnīku dīnu pasuocīņus. Eistyn dižmeistars!” Evija Vasilevska izsver, ka Voldemāra davums tradicionalejā Latgolys keramikys atteisteibā  ir nāatsverams. „Voldemāra Vogula keramika ir eista Latgolys keramika, kurys pamatā ir Latgolys saimisteibys trauku tipi, tūs variacejis. Sovā vizualajā izpausmē tī ir attureigi i vīnkuorsi. Es vaicoju taidus apzeimuojuma vuordus juo dorbim. Taidi zīmeļnīcyski vīnkuorši, es grybātum saceit. Tī nikod nav nikaidu puormiereibu. Tī vyss ir attureigi – gon kruosuos, gon rūtuojumūs i ornamentacejā. Keramikys teireibai daškierta cīši lela nūzeime… Napastarpynuotai juo dorbūs var īraudzeit atsaucis ir arheologiskū keramiku, kas 90. godūs beja uorkuorteigi populara.” Jau puora godu kai Voldemārs ar sīvu Olgu ir puorsacāluši iz dzievi Rēzeknē, sovups jūs sātā Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta „Cepleišūs” saiminīkoj dāli Juoņs i Māris ar saimem. Vysod vīsmīleigī Voldemārs i Olga sarunā pīmiņ, kai aizsasuocs jūs muola stuosts „Cepleišūs”, kai Voldemāram daškierts meistara statuss, izruoda albumus i dzejis kruojums. Taipat Voldemārs izsver, ka ir naaprokstami lapnys par dzymtys turpynuotuojim, kuri ari ir aktivi keramiki. „Es varu pasalīleit, ka omots ir nūdūts cīšī spūžā variantā… Es pat īvuiceju sovus puišos, kod vēļ bārni beja, kai ar kuojom muolu meiceit.” Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2020” padūšonys ceremonejis tīšraide nu Latgolys viestnīceibys GORS byu skotama Latvejis Televizejā sastdiņ, 6. martā, plkst. 21.05. Tymā tiks pazyņuoti vēļ desmit svareiguokūs latgalīšu kulturys nūtikšonu i aktivitašu veiduotuoji i personeibys pārnejuo goda grīzumā.  

Pyrmajā rubrika „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovska mums izsvēre,  ka, kab kaida tauta byutu tīseiga saceit, ka jai ir sova literatura, tod juos volūdā ir juobyut saraksteitim taidim lela apjūma dorbim kai romani. Itūreiz jei nūsauks i drupeit pastuosteis par romanim, kas saraksteiti latgaliski. Neikšanīša (eistajā vuordā Norberts Tepša) romans „Myura kolns” dīnys  gaismu īraudzejs Vladislava Luoča izdevnīceibā Daugovpilī 1943. godā. Itys ir ari tuo laika  literarūs dorbu konkursa laureats.  Juo romans ir sova veida zemnīceibys dzeivis emocionali muokslinīcyska enciklopedeja. Čeņču Jezupa (eistajā vourdā Jezups Kindzuļs) romans nu Latgolys Atmūdys laiku „Pīters Vylāns” ari izguoja 1943. godā Latvejā. Ituo romana saglobuotū manuskriptu iz Vladislava Luoča izdevnīceibu atnese tod, kod autors Daugovpiļs cītumā jau beja nūmūceits i juo vaira nabeja dzeivūs vydā.   Ontona Rupaiņa romans „Zemis suoļs” izguoja trymdā 1953. godā. Ari juo romans „Tauta grib dzeivuot” piec desmit godu 1963. godā. izīt svešumā. Tys gon ir puorizdūts ari Latvejā Latgolys kulturys centra izdevnīceibā pi Juoņa Eļkšņa 1991. godā. Itys romans ir breineiga  līceiba par pyrmū latgalīšu atmūdu 20.godu symta suokumā Pīterpilī. Bieržgaļa pogostā, kur ir rakstnīka dzymtuo vīta, atsarūn  Ontona Rupaiņa muzejs, ir sakūpta  juo dzymuo sāta i tuos apleicīne “Pūriskūs”. Ite sirsneigs paļdis juosoka rakstnīka bruoļa Jezupa jaunuokajai meitai Genovefau Rupainei. Eistyn ir lela prīca par ļaužu īlyktū prācu, kab Rupaiņu Ontons varātu byut sovā pusē, piec kurys jis tai ilguojuos, i gulēt zam sovu bārzu Bieržgaļa kopūs. Helenys Laurinovičys Pronevskys romans „Grymstūšuos salenis” ari izīt trymdā 1964. godā.  Itys dorbs pīdar pi trymdys memuaru literaturys zalta fonda. Apraksteita autoris bierneiba Leiksnys pogosta Jaunušānu solā pi Daugovys laikā nu 20. godu symta suokuma leidz Pyrmajam pasauļa karam. Dektera, eistajā vuordā Donota Myurinīka, romans „Dorvys cīma ļauds” izīt trymdā 1970. godā. Ituo dorba prototipi eistyn jimti Nautrānu pogosta Dekterūs, tī dzeivojūšūs dzymtu viesturē nu 19. godu symta beigu leidz Ūtrajam pasauļa karam. Leluokuo ituo dorba vierteiba – kulturviesturiskais izzinis materials. Bet skaiteit jū ir saistūši ari deļtuo, ka tī attāluotys realys, naizpuškuotys dzeivis patīseibys i cylvāku raksturi. Kūpskaitā tī ir jau vasali seši latgaliski saraksteiti romani, kuri puorsvorā ir saraksteiti i izdūti uorzemēs, viņ daži nu jūs vāluok puorizdūti ari Latvejā. Cytu reizi rubrikā klausitēs vaira par jaunuoku laiku dorbim, kuri topuši tepoš Latvejā. 

Pyrmajā rubrika „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovska mums izsvēre,  ka, kab kaida tauta byutu tīseiga saceit, ka jai ir sova literatura, tod juos volūdā ir juobyut saraksteitim taidim lela apjūma dorbim kai romani. Itūreiz jei nūsauks i drupeit pastuosteis par romanim, kas saraksteiti latgaliski. Neikšanīša (eistajā vuordā Norberts Tepša) romans „Myura kolns” dīnys  gaismu īraudzejs Vladislava Luoča izdevnīceibā Daugovpilī 1943. godā. Itys ir ari tuo laika  literarūs dorbu konkursa laureats.  Juo romans ir sova veida zemnīceibys dzeivis emocionali muokslinīcyska enciklopedeja. Čeņču Jezupa (eistajā vourdā Jezups Kindzuļs) romans nu Latgolys Atmūdys laiku „Pīters Vylāns” ari izguoja 1943. godā Latvejā. Ituo romana saglobuotū manuskriptu iz Vladislava Luoča izdevnīceibu atnese tod, kod autors Daugovpiļs cītumā jau beja nūmūceits i juo vaira nabeja dzeivūs vydā.   Ontona Rupaiņa romans „Zemis suoļs” izguoja trymdā 1953. godā. Ari juo romans „Tauta grib dzeivuot” piec desmit godu 1963. godā. izīt svešumā. Tys gon ir puorizdūts ari Latvejā Latgolys kulturys centra izdevnīceibā pi Juoņa Eļkšņa 1991. godā. Itys romans ir breineiga  līceiba par pyrmū latgalīšu atmūdu 20.godu symta suokumā Pīterpilī. Bieržgaļa pogostā, kur ir rakstnīka dzymtuo vīta, atsarūn  Ontona Rupaiņa muzejs, ir sakūpta  juo dzymuo sāta i tuos apleicīne “Pūriskūs”. Ite sirsneigs paļdis juosoka rakstnīka bruoļa Jezupa jaunuokajai meitai Genovefau Rupainei. Eistyn ir lela prīca par ļaužu īlyktū prācu, kab Rupaiņu Ontons varātu byut sovā pusē, piec kurys jis tai ilguojuos, i gulēt zam sovu bārzu Bieržgaļa kopūs. Helenys Laurinovičys Pronevskys romans „Grymstūšuos salenis” ari izīt trymdā 1964. godā.  Itys dorbs pīdar pi trymdys memuaru literaturys zalta fonda. Apraksteita autoris bierneiba Leiksnys pogosta Jaunušānu solā pi Daugovys laikā nu 20. godu symta suokuma leidz Pyrmajam pasauļa karam. Dektera, eistajā vuordā Donota Myurinīka, romans „Dorvys cīma ļauds” izīt trymdā 1970. godā. Ituo dorba prototipi eistyn jimti Nautrānu pogosta Dekterūs, tī dzeivojūšūs dzymtu viesturē nu 19. godu symta beigu leidz Ūtrajam pasauļa karam. Leluokuo ituo dorba vierteiba – kulturviesturiskais izzinis materials. Bet skaiteit jū ir saistūši ari deļtuo, ka tī attāluotys realys, naizpuškuotys dzeivis patīseibys i cylvāku raksturi. Kūpskaitā tī ir jau vasali seši latgaliski saraksteiti romani, kuri puorsvorā ir saraksteiti i izdūti uorzemēs, viņ daži nu jūs vāluok puorizdūti ari Latvejā. Cytu reizi rubrikā klausitēs vaira par jaunuoku laiku dorbim, kuri topuši tepoš Latvejā. 

Kūpā ar Ludzys patrioti, Ludzys turysma i informacejis centra vadeituoju, bīdreibys „Lydzys amatnīks” vadeituoju i veiduotuoju Līgu Kondrāti runojam par Latgolys namaterialū kulturys montuojumu i tuo ilgtspieju. Ituos nedelis suokumā Latgolys viestnīceibā GORS, Rēzeknē, nūsarysynuoja seminaru cykla „Latgales tradīciju ilgtspēja mūsdienu vidē”, kuru organizej Latvejis Nacionalais kulturys centrs, sadarbeibā ar bīdreibu „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” ūtrais, nūslādzūšais seminars – „Tradiceju ilgtspieja: lobuos praksis pīmāri”, kas tyka veļteits namaterialuo kulturys montuojuma praktiskim aspektim. Līga Kondrāte beja ari vīna nu ituo seminara moderatoru. „Paļdis Oskaram Zuģickim, kas mums regionā voda navaļstiskuos organizacejis, tei beja juo dūma i dorbs, i jis mani paaicynuoja par paleigu izveiduot saturiski ūtrū seminaru par omotim. Maņ cīši patyka, jo itei ir muna sirdslīta jau daudzus godus, naviņ maņ, bet ari vysam myusu Ludzys amatnīku centra kolektivam. Kai ari daudzim, daudzim myusu draugim pa vysu Latgolu i maņ redzejuos cīši svareigi, ka mes parunojom sovā storpā par tik nūzeimeigom lītom. Kas mums traucej struodot, kas tod ir tei vierteiba i par kū jei vyspuor ir juosagloboj, kas tod ir tei pamatvierteiba, tei klasiskuo omota prasme. Tai kai ir cīši daudzi ari vysaidu jaunradis omotu i kai tū vyslobuok dareit. Tī, maņ redzīs, beja taidi cīši nūzeimeigi vaicuojumi, i es prīcojūs, ka mums īsadeve uzrunuot tik daudzi lobu lektoru, runuotuoju. Daudzi izruonuojam tū, kas vysim iz sirds. Pasavērem iz prīšku. Beja daudzi lobu prīkšlykumu, ideju i akcentu.”   Taipat Līga Kondrāte izsver, ka daudzais dalinīku skaits līcynoj par tū, ka itī semināri dabuoja plotu rezonansi naviņ regiona, bet ari vaļsts leiminī. Līga pīzeist, ka namaterialais kulturys montuojums ir tradiceja i tūs kūpšona. „Tys ir ašnī i īt nu paaudzis paaudzē. Kai es seminara nūslāgumā saceju, mes asam mantinīki tik daudzom lobom lītom i vierteibom, ka mums byutu nu svora, kai mums niu vyslobuok tuos naviņ sagluobt i saglobuot, bet mums jau juos juonūdūd tyukstūšom godu iz prīšku. Mes asam tī, kas nadreikst tuos pazaudēt tai, ka nabyus pat cytai paaudzei, myusu bārnim. Itys ari ir tys svareiguokais vaicuojums, kas nūsoka ari tū, kas mes asam. Ka es asu latgalīts, tod kas mani veidoj par latgalīti. Tei nav tikai volūda, bet ari. Tei ir muna sāta, muna vide, prasme voi dzeivis parodumi, kas ite ir. Kai munai babai sātā beja sakuortuota dzeive, kai jei ritieja, kū jei prota, kū vacaistāvs prota, par kū jī darieja tai i na cytaižuok? Parkū svieteja svātkus tai i na cytaižuok? Par kū jī olu vuorieja tymuos dīnuyos i na cytuos i kai jī tū olu dzēra kūpā? Tei ir tei myusu naviņ pīdereiba pi sovu sakņu i latgalīšu ciļts, bet ari pi myusu dzeivisveida, tradicejom i kulturys.” Vīns nu ituo laika izaicynuojumu itūšaļt jau ir tys, kai pastuosteit, paruodeit i ari īvuiceit izzyudūšus omotus i cytys namaterialuo kulturys montuojuma vierteibys jaunajai paaudzei. Kai juos saglobuot dzeivys. „Ir daudzi taidu lītu, kas dzeivē ir cīši izamainejušys, mums vaira nav zyrgu kotrā sātā. Tu sovā bierneibā nūteikti dabuoji i pi orkla pastuovēt i buļvys laseit piec orkla izortā vogā, i vedi sīnu, iz skaudzis viersā gulādams, i rogovuos brauci. Itūšaļt mums ir cīši juopavaicoj, kur vēļ ir taidys īspiejis, bet tei ir tik lela i nūzeimeiga vierteiba, ka maņ ir nu sirds žāļ tū bārnu bārnu, ka jim vaira tū kruošņū ainovu voi sajitu nabyus. Tai kai nav daudzu lītu sātā, tod daudzi omoti i prasmis izzyud. Tys pats zyrgu apkaliejs, zyrglītu ražuotuojs, vysi dorbi ar zyrgu, kurus ogruok prota kotrys. Kurs niu vairs jādz aizjiugt zyrga, nu labi, tī kas jauneibā tū beja darejuši, varbyut vēļ izdareis, bet voi myusu bārni prass tū izdareit, ka vādzēs. Tuos pošys ausšonys prasmis, niu mums tū dora meistaris, seņuok tu dareja kotra sīvīte sovā sātā. Maizi cepe. Itim vysim dorbim kai jumtu jumšona ar skaidom, voi solmim, voi ar nīdrem, voi kalieja dorbs. Pat elementarys lītys sātā prota kotrys veirīts, ari nu metala, vysi kūka dorbi, mucu taiseišona. Apavis i apgierba izgataveišona, tuos ir taidys lītys, kas praseja dīzgon lelys zynuošonys, ryupeigys i pamateigys prasmis. Es pat saceitu, ka vysi ti dorbi ir ar cīši daudzom niaņsem.” Ir īcarāts, ka piec itūs seminaru tiks dūmuots i veiduots materials, kas iz prīšku dūtu vareibu īsavērt senejūs omotūs i, kod rūnās interese, ari vareibu tūs resataurēt. „Byus labi ari tod, ja koč kod piec godim, kod rassīs taida vajadzeiba ci interese, tī bārni spēs piec tuo materiala, kas mums byus, zynuotniski īraksteits, ekspedicejuos voi cytaižuok, voi nūfiļmeits tys dorbs, voi rokstu raudžu burtneicys, dorbu paraugi. Es dūmoju, ka piec tuo daudzi kū varēs atkūst i sataiseit... Mes šudiņ ruonuojom ari ar Namaterialuo kulturys centra meitinem, ka cīši grybātus jūs na vīnkuorši nūfiļmēt, vādzātu vys tik taidu zynuotniskū pīeju, lai jis byutu plotai izmontojams materials ari pietnīkim, naviņ omota restauratorim. Projekta rezultata ir topušs ari divejis skaistys video kinys, kurys seminara laikā ari tyka paruodeitys. Vīna par Saļimonu Ķipļuku, peterņu pinieju, sovpus ūtra ar Vogulu saimi.” Līga ir puorlīcynuota, ka laiks vysu salīk pa vītom i jau niu ir vārojama arviņ leluoka interese par rūku dorbu, par amatnīku izstruoduojumim i dzeivi saskaņā ar dobu.  „Amatnīka rūku radeitai lītai jau vysod byus cyta energeja. Jei vysod byus sylta i cīši ilgi lītojama līta, jei byus tova. Ražuojumam ryupneicā nikod nabyus taida pīvīnuotuo vierteiba… Mums vysim itymā stresa sarausteiteja pasaulī gribīs harmonejis. Amatnīka dorba, taida kas ir izguojs tyukstūšys godu puorbaudi, jimā ir vyspiļneiguokuo harmoneja i gaume. Tī vaira nav ni juosastreida, ni juovaicoj.” Pyrma kaida laika Ludzys turysma informacejis centra socialūs teiklū kontūs beja izlykts sludynuojums, kurā jī lyudz atsasaukt senejūs omotu prasmu meistarus ci pastuosteit, kur taidus var vaicuot. Līga Kondrāte stuosta, ka atsauceiba ir loba i atsasauc vysaidu omotu pratieji na viņ nu Latgolys. „Itūšaļt mums ir drupeit puori symtam, ka skaiteit ar vysim tim, kas vēļ nav tyvai pi izzyudūšu, i ap divejim symtim omotu meistaru, ar kontaktinformaceju, vairuok ci mozuok. Ka nu ituo saroksta izdaleit taidus izzyudūšūs omotu pratiejus, taidi ir ap pīcdemit cylvāku pa vysu Latgolu. Es dūmoju, ka mes nikaidā ziņā itū sarokstu navarim nūslēgt, jis ir juoturpynoj. Aizvakar mes tū uzaicynojumu otkol īlykom atkuortuoti… Es dūmoju, ka itei tema ir cīši aktuala ari vysim citim regionim. Muna stypra puorlīceiba, ka Latveja kai taida ir cīši boguota valsts kuļturvidis i prasmu ziņā.” Līga pīkreit apgolvuojumam, ka leidz amatnīkam ir juoizaug, i ite lobu pamatu var īlikt taišni saimē, kur bārnam veidojās tei vierteibu sistemys izpratne. „Tū navar dareit pavysam jauns bārns, jam ir sovā dvēselē i pruotā, sovā byuteibā jam ir juonūbrīst i juoizaug leidz tam i itī ari taidi lobi vuordi. Mums byutu juodūmoj par tū, kai nūturēt interesi voi saglobuot lītu leidz tam breižam, kod tys jaunīts ir gotovs jū suokt dareit.” Līga pīzeist, ka turysms amatnīceibā i amatnīka omota prestiža ceļšonā, amatnīku popularizeišonā, kai ari finansialu apsvārumu deļ ir cīši lobs instruments. Pi tuo myusdīnuos tys kliust arviņ pīpraseituoks. „Turysmā mums amatnīceiba niu ir cīši daudzi puorstuoveita, nu koč voi tei poša akceja „Zalta rūku ceļš”, kod amatnīki taiseja durovys sovom darbineicom vaļā i beja ar mīru naviņ ruodeit, bet ari vuiceit sovys prasmis tim, kas interesejuos. Tū karti mes dabuojom tiražēt divejis reizis, izdūt atkuortuoti. Tei beja taida nūtureiga i cīši loba interese, kurai golā beja ari taidys saimis i taidi jaunīši, kuri atroda sovu aicynuojumu i sovu dorbu iz prīšku. Cīši lobs veids. Tys, kū mes niu ari COVID izplateibys ītekmē redzim, ka turisti arviņ vaira orientejās iz ekologiskū, iz dobys turysmu, iz sajiutom, personalizejās i arviņ vaira gryb koč kū ar taidu īgivumu sev pošam i amatnīku dorbi, amatnīku darbineicys sevkurā izpiļdejumā.” Kaba dorba dareituojs, zynuošonys i prasmis napagaistu globalizacejā, jau saimē juoīllīk pamatvierteibys. Muokai puordūt nav juoīt pa prīšku radeitajam dorbam. „Turamīs pi sovu sakņu, i tod vysi vieji i nagaisi, kas niu plūsās pa pasauli, mums īs puori. Saglobojom sevi, sovus cylvākus sev apliek, sovu pošpuorlīcynuoteibu i prasmis. Sagolobojom sovu ticeibu i tod jau mes tiksim tam vysam puori.”  

Kūpā ar Ludzys patrioti, Ludzys turysma i informacejis centra vadeituoju, bīdreibys „Lydzys amatnīks” vadeituoju i veiduotuoju Līgu Kondrāti runojam par Latgolys namaterialū kulturys montuojumu i tuo ilgtspieju. Ituos nedelis suokumā Latgolys viestnīceibā GORS, Rēzeknē, nūsarysynuoja seminaru cykla „Latgales tradīciju ilgtspēja mūsdienu vidē”, kuru organizej Latvejis Nacionalais kulturys centrs, sadarbeibā ar bīdreibu „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” ūtrais, nūslādzūšais seminars – „Tradiceju ilgtspieja: lobuos praksis pīmāri”, kas tyka veļteits namaterialuo kulturys montuojuma praktiskim aspektim. Līga Kondrāte beja ari vīna nu ituo seminara moderatoru. „Paļdis Oskaram Zuģickim, kas mums regionā voda navaļstiskuos organizacejis, tei beja juo dūma i dorbs, i jis mani paaicynuoja par paleigu izveiduot saturiski ūtrū seminaru par omotim. Maņ cīši patyka, jo itei ir muna sirdslīta jau daudzus godus, naviņ maņ, bet ari vysam myusu Ludzys amatnīku centra kolektivam. Kai ari daudzim, daudzim myusu draugim pa vysu Latgolu i maņ redzejuos cīši svareigi, ka mes parunojom sovā storpā par tik nūzeimeigom lītom. Kas mums traucej struodot, kas tod ir tei vierteiba i par kū jei vyspuor ir juosagloboj, kas tod ir tei pamatvierteiba, tei klasiskuo omota prasme. Tai kai ir cīši daudzi ari vysaidu jaunradis omotu i kai tū vyslobuok dareit. Tī, maņ redzīs, beja taidi cīši nūzeimeigi vaicuojumi, i es prīcojūs, ka mums īsadeve uzrunuot tik daudzi lobu lektoru, runuotuoju. Daudzi izruonuojam tū, kas vysim iz sirds. Pasavērem iz prīšku. Beja daudzi lobu prīkšlykumu, ideju i akcentu.”   Taipat Līga Kondrāte izsver, ka daudzais dalinīku skaits līcynoj par tū, ka itī semināri dabuoja plotu rezonansi naviņ regiona, bet ari vaļsts leiminī. Līga pīzeist, ka namaterialais kulturys montuojums ir tradiceja i tūs kūpšona. „Tys ir ašnī i īt nu paaudzis paaudzē. Kai es seminara nūslāgumā saceju, mes asam mantinīki tik daudzom lobom lītom i vierteibom, ka mums byutu nu svora, kai mums niu vyslobuok tuos naviņ sagluobt i saglobuot, bet mums jau juos juonūdūd tyukstūšom godu iz prīšku. Mes asam tī, kas nadreikst tuos pazaudēt tai, ka nabyus pat cytai paaudzei, myusu bārnim. Itys ari ir tys svareiguokais vaicuojums, kas nūsoka ari tū, kas mes asam. Ka es asu latgalīts, tod kas mani veidoj par latgalīti. Tei nav tikai volūda, bet ari. Tei ir muna sāta, muna vide, prasme voi dzeivis parodumi, kas ite ir. Kai munai babai sātā beja sakuortuota dzeive, kai jei ritieja, kū jei prota, kū vacaistāvs prota, par kū jī darieja tai i na cytaižuok? Parkū svieteja svātkus tai i na cytaižuok? Par kū jī olu vuorieja tymuos dīnuyos i na cytuos i kai jī tū olu dzēra kūpā? Tei ir tei myusu naviņ pīdereiba pi sovu sakņu i latgalīšu ciļts, bet ari pi myusu dzeivisveida, tradicejom i kulturys.” Vīns nu ituo laika izaicynuojumu itūšaļt jau ir tys, kai pastuosteit, paruodeit i ari īvuiceit izzyudūšus omotus i cytys namaterialuo kulturys montuojuma vierteibys jaunajai paaudzei. Kai juos saglobuot dzeivys. „Ir daudzi taidu lītu, kas dzeivē ir cīši izamainejušys, mums vaira nav zyrgu kotrā sātā. Tu sovā bierneibā nūteikti dabuoji i pi orkla pastuovēt i buļvys laseit piec orkla izortā vogā, i vedi sīnu, iz skaudzis viersā gulādams, i rogovuos brauci. Itūšaļt mums ir cīši juopavaicoj, kur vēļ ir taidys īspiejis, bet tei ir tik lela i nūzeimeiga vierteiba, ka maņ ir nu sirds žāļ tū bārnu bārnu, ka jim vaira tū kruošņū ainovu voi sajitu nabyus. Tai kai nav daudzu lītu sātā, tod daudzi omoti i prasmis izzyud. Tys pats zyrgu apkaliejs, zyrglītu ražuotuojs, vysi dorbi ar zyrgu, kurus ogruok prota kotrys. Kurs niu vairs jādz aizjiugt zyrga, nu labi, tī kas jauneibā tū beja darejuši, varbyut vēļ izdareis, bet voi myusu bārni prass tū izdareit, ka vādzēs. Tuos pošys ausšonys prasmis, niu mums tū dora meistaris, seņuok tu dareja kotra sīvīte sovā sātā. Maizi cepe. Itim vysim dorbim kai jumtu jumšona ar skaidom, voi solmim, voi ar nīdrem, voi kalieja dorbs. Pat elementarys lītys sātā prota kotrys veirīts, ari nu metala, vysi kūka dorbi, mucu taiseišona. Apavis i apgierba izgataveišona, tuos ir taidys lītys, kas praseja dīzgon lelys zynuošonys, ryupeigys i pamateigys prasmis. Es pat saceitu, ka vysi ti dorbi ir ar cīši daudzom niaņsem.” Ir īcarāts, ka piec itūs seminaru tiks dūmuots i veiduots materials, kas iz prīšku dūtu vareibu īsavērt senejūs omotūs i, kod rūnās interese, ari vareibu tūs resataurēt. „Byus labi ari tod, ja koč kod piec godim, kod rassīs taida vajadzeiba ci interese, tī bārni spēs piec tuo materiala, kas mums byus, zynuotniski īraksteits, ekspedicejuos voi cytaižuok, voi nūfiļmeits tys dorbs, voi rokstu raudžu burtneicys, dorbu paraugi. Es dūmoju, ka piec tuo daudzi kū varēs atkūst i sataiseit... Mes šudiņ ruonuojom ari ar Namaterialuo kulturys centra meitinem, ka cīši grybātus jūs na vīnkuorši nūfiļmēt, vādzātu vys tik taidu zynuotniskū pīeju, lai jis byutu plotai izmontojams materials ari pietnīkim, naviņ omota restauratorim. Projekta rezultata ir topušs ari divejis skaistys video kinys, kurys seminara laikā ari tyka paruodeitys. Vīna par Saļimonu Ķipļuku, peterņu pinieju, sovpus ūtra ar Vogulu saimi.” Līga ir puorlīcynuota, ka laiks vysu salīk pa vītom i jau niu ir vārojama arviņ leluoka interese par rūku dorbu, par amatnīku izstruoduojumim i dzeivi saskaņā ar dobu.  „Amatnīka rūku radeitai lītai jau vysod byus cyta energeja. Jei vysod byus sylta i cīši ilgi lītojama līta, jei byus tova. Ražuojumam ryupneicā nikod nabyus taida pīvīnuotuo vierteiba… Mums vysim itymā stresa sarausteiteja pasaulī gribīs harmonejis. Amatnīka dorba, taida kas ir izguojs tyukstūšys godu puorbaudi, jimā ir vyspiļneiguokuo harmoneja i gaume. Tī vaira nav ni juosastreida, ni juovaicoj.” Pyrma kaida laika Ludzys turysma informacejis centra socialūs teiklū kontūs beja izlykts sludynuojums, kurā jī lyudz atsasaukt senejūs omotu prasmu meistarus ci pastuosteit, kur taidus var vaicuot. Līga Kondrāte stuosta, ka atsauceiba ir loba i atsasauc vysaidu omotu pratieji na viņ nu Latgolys. „Itūšaļt mums ir drupeit puori symtam, ka skaiteit ar vysim tim, kas vēļ nav tyvai pi izzyudūšu, i ap divejim symtim omotu meistaru, ar kontaktinformaceju, vairuok ci mozuok. Ka nu ituo saroksta izdaleit taidus izzyudūšūs omotu pratiejus, taidi ir ap pīcdemit cylvāku pa vysu Latgolu. Es dūmoju, ka mes nikaidā ziņā itū sarokstu navarim nūslēgt, jis ir juoturpynoj. Aizvakar mes tū uzaicynojumu otkol īlykom atkuortuoti… Es dūmoju, ka itei tema ir cīši aktuala ari vysim citim regionim. Muna stypra puorlīceiba, ka Latveja kai taida ir cīši boguota valsts kuļturvidis i prasmu ziņā.” Līga pīkreit apgolvuojumam, ka leidz amatnīkam ir juoizaug, i ite lobu pamatu var īlikt taišni saimē, kur bārnam veidojās tei vierteibu sistemys izpratne. „Tū navar dareit pavysam jauns bārns, jam ir sovā dvēselē i pruotā, sovā byuteibā jam ir juonūbrīst i juoizaug leidz tam i itī ari taidi lobi vuordi. Mums byutu juodūmoj par tū, kai nūturēt interesi voi saglobuot lītu leidz tam breižam, kod tys jaunīts ir gotovs jū suokt dareit.” Līga pīzeist, ka turysms amatnīceibā i amatnīka omota prestiža ceļšonā, amatnīku popularizeišonā, kai ari finansialu apsvārumu deļ ir cīši lobs instruments. Pi tuo myusdīnuos tys kliust arviņ pīpraseituoks. „Turysmā mums amatnīceiba niu ir cīši daudzi puorstuoveita, nu koč voi tei poša akceja „Zalta rūku ceļš”, kod amatnīki taiseja durovys sovom darbineicom vaļā i beja ar mīru naviņ ruodeit, bet ari vuiceit sovys prasmis tim, kas interesejuos. Tū karti mes dabuojom tiražēt divejis reizis, izdūt atkuortuoti. Tei beja taida nūtureiga i cīši loba interese, kurai golā beja ari taidys saimis i taidi jaunīši, kuri atroda sovu aicynuojumu i sovu dorbu iz prīšku. Cīši lobs veids. Tys, kū mes niu ari COVID izplateibys ītekmē redzim, ka turisti arviņ vaira orientejās iz ekologiskū, iz dobys turysmu, iz sajiutom, personalizejās i arviņ vaira gryb koč kū ar taidu īgivumu sev pošam i amatnīku dorbi, amatnīku darbineicys sevkurā izpiļdejumā.” Kaba dorba dareituojs, zynuošonys i prasmis napagaistu globalizacejā, jau saimē juoīllīk pamatvierteibys. Muokai puordūt nav juoīt pa prīšku radeitajam dorbam. „Turamīs pi sovu sakņu, i tod vysi vieji i nagaisi, kas niu plūsās pa pasauli, mums īs puori. Saglobojom sevi, sovus cylvākus sev apliek, sovu pošpuorlīcynuoteibu i prasmis. Sagolobojom sovu ticeibu i tod jau mes tiksim tam vysam puori.”  

Itūreiz aicynojam jius dūtīs iz Rītumlatgolu aba vokoru Latgolu, Leivuona nūvoda Rudzātim, pi programātuoja, muziķa i folklorista Aņša Ataola Bierzeņa. Jis ir dzims Leningradā, vuicejīs Fraņču licejā i tod Latvejis Universitatē, sovpus aizvadeituo goda vosorā klivs par pyrmū doktora grada īgivieju, kurš sovu disertaceju Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs latgaliski. Aņss, kura saimē muote īt nu Leningrada, sovpus tāvs nu Sielejis, atkluoj, ka juo dzeivē latgaliskuo kultura i volūda īguojuse caur folkloru, vaicojūt piec koč kuo seneja i autentiska. „Tys vyss maņ sasalēdze ar tū sieliskū, kas beja saimē, bet natyka identificāts, jo nava tuos pošapzinis taidys spieceigys. Vysleidza, nazkaids kulturviesturiskais sluoņs beja. Tūlaik saprotu, ka tys ir tyvejai pi latgaliskuo i latgaliskais varātum byut tys, pi kuo tys varātum centrētīs. Gribejuos autentiskuoka materiala, autentiskuokys dzeivis situacejis, senejuokys sajiutys i Latgola tū varēja dabyut. Cytur Latvejā, nu varbyut Lejiskūrzemē, bet na tik koncentrātā veidā nūteikti. Saceisim tai, folklorys ansambļu Latgolā beja vaira nikai vysā puorejā Latvejā kūpā jemūt. Tys dalypa, tei gribeišona saglobuot tū.” Tai pamozam, caur kulturu i folkloru jis suocs vuiceitīs ari latgalīšū volūdu. Jis izsver, ka folklorā ir cīši svareigai saglobuot autentiskumu i ite sovs svors ari vītrunai. „Ka tu dzīdi dzīsmi nu nazkaidys vītys, ta tev jei ir juodzīd vītrunā. Navarim saceit, ka Latvejis folkloys kusteiba itymā vaicuojumā byutu cīši loba. Cīšī daudzi ir vysaidu nakvalitativu izpiļdejumu. Struodojūt pi itūs materialu, es saprotu, ka, kaba mes varātum kvalitativai itū vysu izdareit, kotram lobam folkloristam juobyut ari drupeit dialektalogam. Dabyuoju dziļuok pasavuiceit, pasaklauseit. Latgalīšu volūda ir tūs latgaliskūs vītrunu apvīnuojums, varbyut pat lobuokuo eseņce.” Par sovom latgalīšu volūdys zynuošonom i pīdereibu kaidai nu vītrunu Aņss pīzeist, ka jis pa itim godim ir klivs par sovys i cytu vītrunu apvīnojumu.  „Ekspediceju braucieja, folklorista, lingvista apvīnojums. Es raugu dasamāruot informantam, jo vyslobuokais materials vysod ir tod, ka informants pajiut, ka tu esi juo cylvāks, sovejais. Kur es braucu, taidā volūdā es ari raugu runuot. Leidz ar tū, nazkas nu tūs cylvāku ari dalypst i drupeit sasajauc. Aiz tam navar saceit, ka es teirai runuotu nazkaidā vīnā vītrunā i dalyps nu vysaidu Latgolys golu.” Aizvadeituo goda vosorā Aņss Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs doktora disertaceju inženeru programā latgalīšu volūdā. Pats dorbs gon vysaidu īmesļu deļ beja saraksteits latvīšu literarajā volūdā. „Es raksteju pa baltiskam, jo maņ beja skaidrys, ka Zynuotņu akademeja napuorlaiss. I napuorlaiss jī viļteigai, jī napasceis, ka nadreikst, kab nabyutu skandala, jī pasceitu, ka navar atrast nivīna recenzenta, kas saprūt. Koč maņ i beja pa baltiskam, jī vysleidza navarēja atrast recenzenta, kas byutu pa munai temai. Ar lelom gryuteibom vīnu atroda… Motivaceja beja taišni mozūs volūdu diskriminaceja, kai tyvuokais pīvadums itam ir latgalīšu volūda. Vīnkuorši es saprotu, ka tyvejamuos volūdys sauc par atsevišķom volūdom, bet nazkaidu, pat tuolejamuoku volūdu nazkaidu, ak jau politisku īmesļu deļ, sauc par dialektu i nazkai tai pazamynoj statusu. Maņ ruodejuos, ka vādzātu pastuovēt objektivam, izmierejamam kriterejam, pa kuram varātum nūviertēt cik tyvejamis ci tuolejamys ituos divejis volūdys ir. Tyvejameibys koeficients. Nu i es raudzeju izdūmuot metodis, kai tū varātum dareit. Par īejis datim maņ beja diveji varianti – fonetiskuo transkripceja voi runys aizroksti. Ir, kas dorbojās ar ortografiskū transkripceju, gruomotys i tai, bet es skaitu, ka itys nav objektivai.Ortografeja ir nūsaceita i naatainoj relalū, dzeivū volūdu. Pryncypā es pīruodeju, ka itū var dareit. Skaidrys, ka ite na vīna cylvāka aizdavums, ite cālam institutam vādzātu struoduot.” Aņss pīzeist, ka jam itys, ‘Covid-19’ pandemejis laiks ir samāra vīglai, jo jam nikod nav bejuse tikai vīna konkreta nūdarbe. Vīgluokai dzievuot ar puorlīceibu, ka vysam ir ari sovs pozitivais pīnasums, jo patīseibā tai ari ir. „Deļ taidu cylvāku, kurim ir deveni dorbi i dasmytais bods, itys laiks ir vīgluokai puornasams nikai deļ taidu, kurim ir vīns dorbs. Tūlaik jī ir cīši atkareigi nu tuo, kas tys beja par dorbu i kas ar jū niu nūteik. Maņ laika vysleidza nav, maņ ir kū dareit. Pasuocīņu datryukst, sevkuram muzykantam gribīs izīt ari pi publikys. Deļ dzīšmu raksteišonys varbyut niu pat vaira laika palīk. Ir daguojušs rūkys leidz taidim dorbim, leidz kurim vysu laiku nadaguoja. Itys ir pozitivs pīnasums. Vierteibu puorviertiešona, ite deļ cylvāka izaugsmis ari pozitivai. Es naasu sirdeigs iz ituo laika, maņ pryncypā ir interesnai. Maņ pateik.” Sovys muzykaluos gaitys ar darbeibu folklorys kapelā „Maskačkas spēlmaņi” jis aizsuoce jau 1995. godā.  Pa itim godim izdūti ari vairuoki muzykys albumi i saraksteitys dzīsmis. Par sovom dzīsmem, nu kuru dažys saleidzynūši eisā laikā ir kļuvušs popularys i pat folkloriziejušuos, jis soka itai. „Es nagaideju, ka juos itai aizīs tautā. Pryncypā ir pat nazcik dzīšmu, kas jau ir folkloriziejušuos cīšī mudrā laikā. Ir daudzi latgalīšu dzīšmu, kurys ir izdūmuotys pa čyuliskam i piečuok puorcaltys, tū var just. Izraizis juos ir raksteitys latgaliski i tī izreizis ir taidys formys, kurys pa čyuliskam saītu cytim vuordim i naskanātu. Tys nazkai aizgiun. Lobūs latgalīšu volūdys zynuotuojus tys nazkai pagiun. Golvonais, prūtams, ir tys, ka tymuos ir personeigys sajiutys i ka tys īt nu sirds. Nu sirds iz sirdi. Es naprūtu i pat nagrybātu raksteit dzīsmi pa pasyutejumam. Munuos dzīsmēs ir teiri personiskys sajiutys, kurys es asu puordzeivuojs pats i piečuok projicēju iz pasauli. Tei actena, pa kuru es pasaveru ir radzu, kai tys paruoda nazkaidu leluoku problemu. Ap tū ir tuos dzīsmis.” Vaicuots par tū, kaidai juobyut eistyn latgaliskai dzīsmei, Aņss pīzeist, ka ite ir svareigi taišni vuordi. Volūda. „Eistynai latgalīšu dzīsmei ir juobyut radeitai latgaliski. Vuordim. Jei nadreikst byut puorcalta nu cytus volūdys, jo tī pādi tod taipat palīk. Melodeja pat var atīt, bet tī vuordi nadreikst byut puorcalti, bet ir originalā pa latgaliskam bejušs. Vuordi iznas volūdu, volūdys šmukumu. Jī naatdarynoj cytu volūdu.” Aņss pauz nūžālu par vaļsts politiku daudzu godu garumā, kas nikod naasūt bejuse vārsta iz Latgolys atteisteibu i iteinis vierteibu saglobuošonu. Taipat jis nagativai viertej iteinis apdzeivuoteibu, kas ar kotru godu eimūt mozumā.  „Tys, kas ite ir pats šmukais – volūda i kultura. Jei ir sovpateiga i pryncypā, tys itūšaļt teik paturāts minimalai, kai turisma prece, bet ar tū nav pīteikami. Na jau tei turisma prece ir šmuka. Šmuka tei volūda ir tod, ka jei ir dabeiga, ka jū puornas nu audzis audzē. Dīmžāļ Latvejis Republika jau nu Ulmana apvārsuma šalts piļneigi konsekventai, Padūmu laikūs ari, teik iznycynuota. Latglīšus kai tautu, iznycynoj, puortautoj, asimilej. Itei ir varbyut naoficiala, bet taida tīša vaļsts politika. Pādejūs godūs vaira runoj par tū, ka Latgola ir vierteiga, bet tuoluok par runuošonu nav izdareits. Viņ īdūd kuļturai nazkaidys tyukstūšys, bet juosaprūt, ka tū var saglobuot, tikai radikalai i pryncypialai puortraucūt asimalativūs procesus.” *** Sižetā Ausma Sprukte stuosteis par struoduošonu i vuiceibom nu sātys.Tys ir lels izaicynuojums i pīdzeivuojums – tai attuolynuotū dorbu i byušonu sātā kūpā ar vysu saimi raksturoj bibliotekare Meldra Gailāne. Jei dzeivoj Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā kūpā ar trejim školys vacuma dālim i meitu, struodoj Rēzeknis piļsātys bārnu bibliotekā. Niu bibliotekys apmaklātuojim ir cīt, i Meldra struodoj nu sātys. Attuolynuotai dorba pīnuokumus veic ari komunikacejis zynuotnis doktore Sandra Murinska, kura atkluoj, ka, saleidzynūt ar pavasari, niu jei i ari juos kolegi Rēzeknis Tehnologeju akademejā situacejai pīsalāguoja mīreiguok i saprūtūšuok. Jei poša itymā situacejā saskota pat prīškrūceibu – var apgiut vaira digitalūs prasmu. Ari Sandra ir mama 2. klasis škoļnīkam Vīsturam. Sižetā klausitēs kai jom obejom lūbēs, apvīnojūt kasdīnys dorbus sātā ar omotu pīnuokumu izpiļdi i  bārnu vuiceibu procesa organiziešonu i pīsavieršonu. *** Itūreiz Ēriks Zeps rubrikā „Bosom kuojom” jius aicynoj nūbraukt iz Rītumlatgolu. Vaicuosit, kur tod eisti ir Rītumlatgola aba vokoru Latgola? Gols golā – Zīmeļlatgola i Dīnavydlatgola sevi ir pamateigi nūstyprynuojušys ar tom rakstureigū kulturu, sovpus Austrumlatgolys rūbežu varim viļkt pa Krīvejis i Boltkrīvejis rūbežim, bet rītumi? Iz rubrikys autora pyrma kaida laika Facebook vītnē uzdūtū vaicuojumu, kur jam vaicuot Rītumlatgolys, verseju beja daudzi – suocūt nu Kolupa i Leivuona leidz Krystapiļam, Teiču pūram, Varakļuonim i pat Tiļžai i Bolvim. Tai jis nūlēme atsasaukt folklorista, programātuoja, muzika i dzīsminīka Aņša Ataola Bierzeņa aicynuojumam, Rītumlatgolys vaicojūt, nūbraukt iz vītu, kur jau 18 godu garumā atsarūn juo sāta – Leivuonu nūvoda Rudzātu pogostu. „Ite pi Rudzātu jeb Rudzātom ir apdzeivuota vīta Rudzātenis. Taitod vysmoz munā zynuošonā Rudzātys ir vīneiguo vīta Latvejā, kurai ir sova pīpiļsāta deminutivā. Šai pusei rakstureigi ari daudzi krucifiksi aba mūcenis, kai ari gon sātuos, gon nūsaukumūs vārojama vacticeibnīku kluotbyutne. Vystik muns ceļabīdrs Aņss  atkluoj, ka Rudzātu pogosts ir tei vīta, kur absoluti najiut, par pīmāru, pīrūbeža tyvumu. Ite rūbežus zeimoj pūri – i na tikai fiziski, bet arī volūdā i folklorā… Rudzātu i Leivuona pusē ir cīši daudzi kū redzēt. Nūbraucit, sasateicit, parunojit, i pasaverit. I cerēsim, ka nikod napīdzeivuosim laikus, kod jau tai pamoz apdzeivuotajuos pusēs cylvāki, myusu boguoteiba, latgalīši, pagaiss pavysam.”

Itūreiz aicynojam jius dūtīs iz Rītumlatgolu aba vokoru Latgolu, Leivuona nūvoda Rudzātim, pi programātuoja, muziķa i folklorista Aņša Ataola Bierzeņa. Jis ir dzims Leningradā, vuicejīs Fraņču licejā i tod Latvejis Universitatē, sovpus aizvadeituo goda vosorā klivs par pyrmū doktora grada īgivieju, kurš sovu disertaceju Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs latgaliski. Aņss, kura saimē muote īt nu Leningrada, sovpus tāvs nu Sielejis, atkluoj, ka juo dzeivē latgaliskuo kultura i volūda īguojuse caur folkloru, vaicojūt piec koč kuo seneja i autentiska. „Tys vyss maņ sasalēdze ar tū sieliskū, kas beja saimē, bet natyka identificāts, jo nava tuos pošapzinis taidys spieceigys. Vysleidza, nazkaids kulturviesturiskais sluoņs beja. Tūlaik saprotu, ka tys ir tyvejai pi latgaliskuo i latgaliskais varātum byut tys, pi kuo tys varātum centrētīs. Gribejuos autentiskuoka materiala, autentiskuokys dzeivis situacejis, senejuokys sajiutys i Latgola tū varēja dabyut. Cytur Latvejā, nu varbyut Lejiskūrzemē, bet na tik koncentrātā veidā nūteikti. Saceisim tai, folklorys ansambļu Latgolā beja vaira nikai vysā puorejā Latvejā kūpā jemūt. Tys dalypa, tei gribeišona saglobuot tū.” Tai pamozam, caur kulturu i folkloru jis suocs vuiceitīs ari latgalīšū volūdu. Jis izsver, ka folklorā ir cīši svareigai saglobuot autentiskumu i ite sovs svors ari vītrunai. „Ka tu dzīdi dzīsmi nu nazkaidys vītys, ta tev jei ir juodzīd vītrunā. Navarim saceit, ka Latvejis folkloys kusteiba itymā vaicuojumā byutu cīši loba. Cīšī daudzi ir vysaidu nakvalitativu izpiļdejumu. Struodojūt pi itūs materialu, es saprotu, ka, kaba mes varātum kvalitativai itū vysu izdareit, kotram lobam folkloristam juobyut ari drupeit dialektalogam. Dabyuoju dziļuok pasavuiceit, pasaklauseit. Latgalīšu volūda ir tūs latgaliskūs vītrunu apvīnuojums, varbyut pat lobuokuo eseņce.” Par sovom latgalīšu volūdys zynuošonom i pīdereibu kaidai nu vītrunu Aņss pīzeist, ka jis pa itim godim ir klivs par sovys i cytu vītrunu apvīnojumu.  „Ekspediceju braucieja, folklorista, lingvista apvīnojums. Es raugu dasamāruot informantam, jo vyslobuokais materials vysod ir tod, ka informants pajiut, ka tu esi juo cylvāks, sovejais. Kur es braucu, taidā volūdā es ari raugu runuot. Leidz ar tū, nazkas nu tūs cylvāku ari dalypst i drupeit sasajauc. Aiz tam navar saceit, ka es teirai runuotu nazkaidā vīnā vītrunā i dalyps nu vysaidu Latgolys golu.” Aizvadeituo goda vosorā Aņss Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs doktora disertaceju inženeru programā latgalīšu volūdā. Pats dorbs gon vysaidu īmesļu deļ beja saraksteits latvīšu literarajā volūdā. „Es raksteju pa baltiskam, jo maņ beja skaidrys, ka Zynuotņu akademeja napuorlaiss. I napuorlaiss jī viļteigai, jī napasceis, ka nadreikst, kab nabyutu skandala, jī pasceitu, ka navar atrast nivīna recenzenta, kas saprūt. Koč maņ i beja pa baltiskam, jī vysleidza navarēja atrast recenzenta, kas byutu pa munai temai. Ar lelom gryuteibom vīnu atroda… Motivaceja beja taišni mozūs volūdu diskriminaceja, kai tyvuokais pīvadums itam ir latgalīšu volūda. Vīnkuorši es saprotu, ka tyvejamuos volūdys sauc par atsevišķom volūdom, bet nazkaidu, pat tuolejamuoku volūdu nazkaidu, ak jau politisku īmesļu deļ, sauc par dialektu i nazkai tai pazamynoj statusu. Maņ ruodejuos, ka vādzātu pastuovēt objektivam, izmierejamam kriterejam, pa kuram varātum nūviertēt cik tyvejamis ci tuolejamys ituos divejis volūdys ir. Tyvejameibys koeficients. Nu i es raudzeju izdūmuot metodis, kai tū varātum dareit. Par īejis datim maņ beja diveji varianti – fonetiskuo transkripceja voi runys aizroksti. Ir, kas dorbojās ar ortografiskū transkripceju, gruomotys i tai, bet es skaitu, ka itys nav objektivai.Ortografeja ir nūsaceita i naatainoj relalū, dzeivū volūdu. Pryncypā es pīruodeju, ka itū var dareit. Skaidrys, ka ite na vīna cylvāka aizdavums, ite cālam institutam vādzātu struoduot.” Aņss pīzeist, ka jam itys, ‘Covid-19’ pandemejis laiks ir samāra vīglai, jo jam nikod nav bejuse tikai vīna konkreta nūdarbe. Vīgluokai dzievuot ar puorlīceibu, ka vysam ir ari sovs pozitivais pīnasums, jo patīseibā tai ari ir. „Deļ taidu cylvāku, kurim ir deveni dorbi i dasmytais bods, itys laiks ir vīgluokai puornasams nikai deļ taidu, kurim ir vīns dorbs. Tūlaik jī ir cīši atkareigi nu tuo, kas tys beja par dorbu i kas ar jū niu nūteik. Maņ laika vysleidza nav, maņ ir kū dareit. Pasuocīņu datryukst, sevkuram muzykantam gribīs izīt ari pi publikys. Deļ dzīšmu raksteišonys varbyut niu pat vaira laika palīk. Ir daguojušs rūkys leidz taidim dorbim, leidz kurim vysu laiku nadaguoja. Itys ir pozitivs pīnasums. Vierteibu puorviertiešona, ite deļ cylvāka izaugsmis ari pozitivai. Es naasu sirdeigs iz ituo laika, maņ pryncypā ir interesnai. Maņ pateik.” Sovys muzykaluos gaitys ar darbeibu folklorys kapelā „Maskačkas spēlmaņi” jis aizsuoce jau 1995. godā.  Pa itim godim izdūti ari vairuoki muzykys albumi i saraksteitys dzīsmis. Par sovom dzīsmem, nu kuru dažys saleidzynūši eisā laikā ir kļuvušs popularys i pat folkloriziejušuos, jis soka itai. „Es nagaideju, ka juos itai aizīs tautā. Pryncypā ir pat nazcik dzīšmu, kas jau ir folkloriziejušuos cīšī mudrā laikā. Ir daudzi latgalīšu dzīšmu, kurys ir izdūmuotys pa čyuliskam i piečuok puorcaltys, tū var just. Izraizis juos ir raksteitys latgaliski i tī izreizis ir taidys formys, kurys pa čyuliskam saītu cytim vuordim i naskanātu. Tys nazkai aizgiun. Lobūs latgalīšu volūdys zynuotuojus tys nazkai pagiun. Golvonais, prūtams, ir tys, ka tymuos ir personeigys sajiutys i ka tys īt nu sirds. Nu sirds iz sirdi. Es naprūtu i pat nagrybātu raksteit dzīsmi pa pasyutejumam. Munuos dzīsmēs ir teiri personiskys sajiutys, kurys es asu puordzeivuojs pats i piečuok projicēju iz pasauli. Tei actena, pa kuru es pasaveru ir radzu, kai tys paruoda nazkaidu leluoku problemu. Ap tū ir tuos dzīsmis.” Vaicuots par tū, kaidai juobyut eistyn latgaliskai dzīsmei, Aņss pīzeist, ka ite ir svareigi taišni vuordi. Volūda. „Eistynai latgalīšu dzīsmei ir juobyut radeitai latgaliski. Vuordim. Jei nadreikst byut puorcalta nu cytus volūdys, jo tī pādi tod taipat palīk. Melodeja pat var atīt, bet tī vuordi nadreikst byut puorcalti, bet ir originalā pa latgaliskam bejušs. Vuordi iznas volūdu, volūdys šmukumu. Jī naatdarynoj cytu volūdu.” Aņss pauz nūžālu par vaļsts politiku daudzu godu garumā, kas nikod naasūt bejuse vārsta iz Latgolys atteisteibu i iteinis vierteibu saglobuošonu. Taipat jis nagativai viertej iteinis apdzeivuoteibu, kas ar kotru godu eimūt mozumā.  „Tys, kas ite ir pats šmukais – volūda i kultura. Jei ir sovpateiga i pryncypā, tys itūšaļt teik paturāts minimalai, kai turisma prece, bet ar tū nav pīteikami. Na jau tei turisma prece ir šmuka. Šmuka tei volūda ir tod, ka jei ir dabeiga, ka jū puornas nu audzis audzē. Dīmžāļ Latvejis Republika jau nu Ulmana apvārsuma šalts piļneigi konsekventai, Padūmu laikūs ari, teik iznycynuota. Latglīšus kai tautu, iznycynoj, puortautoj, asimilej. Itei ir varbyut naoficiala, bet taida tīša vaļsts politika. Pādejūs godūs vaira runoj par tū, ka Latgola ir vierteiga, bet tuoluok par runuošonu nav izdareits. Viņ īdūd kuļturai nazkaidys tyukstūšys, bet juosaprūt, ka tū var saglobuot, tikai radikalai i pryncypialai puortraucūt asimalativūs procesus.” *** Sižetā Ausma Sprukte stuosteis par struoduošonu i vuiceibom nu sātys.Tys ir lels izaicynuojums i pīdzeivuojums – tai attuolynuotū dorbu i byušonu sātā kūpā ar vysu saimi raksturoj bibliotekare Meldra Gailāne. Jei dzeivoj Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā kūpā ar trejim školys vacuma dālim i meitu, struodoj Rēzeknis piļsātys bārnu bibliotekā. Niu bibliotekys apmaklātuojim ir cīt, i Meldra struodoj nu sātys. Attuolynuotai dorba pīnuokumus veic ari komunikacejis zynuotnis doktore Sandra Murinska, kura atkluoj, ka, saleidzynūt ar pavasari, niu jei i ari juos kolegi Rēzeknis Tehnologeju akademejā situacejai pīsalāguoja mīreiguok i saprūtūšuok. Jei poša itymā situacejā saskota pat prīškrūceibu – var apgiut vaira digitalūs prasmu. Ari Sandra ir mama 2. klasis škoļnīkam Vīsturam. Sižetā klausitēs kai jom obejom lūbēs, apvīnojūt kasdīnys dorbus sātā ar omotu pīnuokumu izpiļdi i  bārnu vuiceibu procesa organiziešonu i pīsavieršonu. *** Itūreiz Ēriks Zeps rubrikā „Bosom kuojom” jius aicynoj nūbraukt iz Rītumlatgolu. Vaicuosit, kur tod eisti ir Rītumlatgola aba vokoru Latgola? Gols golā – Zīmeļlatgola i Dīnavydlatgola sevi ir pamateigi nūstyprynuojušys ar tom rakstureigū kulturu, sovpus Austrumlatgolys rūbežu varim viļkt pa Krīvejis i Boltkrīvejis rūbežim, bet rītumi? Iz rubrikys autora pyrma kaida laika Facebook vītnē uzdūtū vaicuojumu, kur jam vaicuot Rītumlatgolys, verseju beja daudzi – suocūt nu Kolupa i Leivuona leidz Krystapiļam, Teiču pūram, Varakļuonim i pat Tiļžai i Bolvim. Tai jis nūlēme atsasaukt folklorista, programātuoja, muzika i dzīsminīka Aņša Ataola Bierzeņa aicynuojumam, Rītumlatgolys vaicojūt, nūbraukt iz vītu, kur jau 18 godu garumā atsarūn juo sāta – Leivuonu nūvoda Rudzātu pogostu. „Ite pi Rudzātu jeb Rudzātom ir apdzeivuota vīta Rudzātenis. Taitod vysmoz munā zynuošonā Rudzātys ir vīneiguo vīta Latvejā, kurai ir sova pīpiļsāta deminutivā. Šai pusei rakstureigi ari daudzi krucifiksi aba mūcenis, kai ari gon sātuos, gon nūsaukumūs vārojama vacticeibnīku kluotbyutne. Vystik muns ceļabīdrs Aņss  atkluoj, ka Rudzātu pogosts ir tei vīta, kur absoluti najiut, par pīmāru, pīrūbeža tyvumu. Ite rūbežus zeimoj pūri – i na tikai fiziski, bet arī volūdā i folklorā… Rudzātu i Leivuona pusē ir cīši daudzi kū redzēt. Nūbraucit, sasateicit, parunojit, i pasaverit. I cerēsim, ka nikod napīdzeivuosim laikus, kod jau tai pamoz apdzeivuotajuos pusēs cylvāki, myusu boguoteiba, latgalīši, pagaiss pavysam.”

Koncertuzvadums “Latgolys freska” ir kai simboliskys ceļuojums pa Annys Rancānis eipašom vītom, kurys jei ar lelu prīcu ruoda ari cytim. Nu dzejneicys stuostu par Rogovku, Rāznu, Pīdruju, Kruoslovu, Rēzekni, Daugovpili i Daugovys lūkim golā sasavej vīns lels stuosts. “Rogovka i Liuzinīki ir muna dzymtuo puse, tei ir vīta, kur maņ ir saknis, i tys ir taids naizmainoms, naizbāgams fakts. Tei ir tei vīta, kas tevī īlīk tū kodu... tuos saitis ir bezgola styprys,” tai soka dzejneica, publiciste Anna Rancāne,kurei cyta storpā jau vairuokus godus voda ari ekskursejis pa Latgolu. “Itys ir uzvadums, kurš veidojās ar cīši daudzom seikom sastuovdaļom, kurys kūpejā kombinacejā veidoj tū stuostu taidu, kaidu mes gribim pastuostiet par Annu... Muna lūma ituo uzvaduma topšonā ir vīnlaiceigi koordinejūša i rodūša, jo itaidūs uzvadumūs ir cīši, cīši daudzi breivys telpys mirkļa fantazejai, mirkļa nūtikšonom i es cīši ceru, ka ari poša uzvaduma laikā dzims koč kaidys cīši svareigys i jaukys sajiutys, tikai iz skotivis asūt,” par sovu lūmu i sajiutom, veidojūt “Latgolys fresku”.stuosta koncertuzvaduma muokslinīcyskais vadeituojs Sigvards Kļava. Sovpus režisors Viesturs Kairišs izsver, ka daleiba ituo koncertuzvaduma radeišonā jam ir izaicynūšs aizdavums, kas vys tik nav vīglys, bet nas leidza dziļu jāgu. “Mums ir juonūviertej tys laiks, ka mes varim dzeivuot kūpā ar Annu, kas ir šudiņdīnys leluokuo Latgolys dzejneica, nu i es dūmoju, ari vysys Latvejis, jo tys, kū Anna roksta i kai jei roksta, kas jai ir svareigs, tys dzejā vaira gondreiž napasaruoda. Dzeja ari mainuos i jai ari ir juosamaina, i laikam ir juosamaina, vyss īt iz prīšku. Mums ir Anna i juos ailis, kas ir cīši spieceigys. Tik spieceigys i tik dzili tevi pajamūšys, tī ir gon suopis, gon prīca, gon Latgolys ainova. Anna teišon ir taida Latgolys freska. Mums ir svareigi apsazynuot, ka dzejai šudiņ ir nūzeime... Tys ir interesants dorbs, jo saīt, ka tys uzvadums byus kai ekskurseja iz Annu Rancāni. Jis ir gon horizontalā plaknē, kur mes eimom leidza, jo vysi zyna, ka Anna ari voda ekskursejis pa Latgolu. Itei byus ekskurseja pa Annys vītom, gon tom vītom, kur jei voda ekskursejis, gon tom, kas jai taišni nu juos biografejis ir cīši svareigys, kai dzimšonys vīta, kur jei ir struoduojuse, kur niule dzeivoj, i tys ir tys horizontalais leimiņs. Ceļuojums telpā, bet ir ari ceļuojums na laikā, bet preteimā pošys Annys personeibai, sirdij. Tī ir daudzi juos suopu – par latgalīšu volūdu, juos religiskuo dūmuošona, Latgolys ainova. Vyss tys dziļums, kū ar sovu dzeju reprezeņtej Anna. Tys saīt taids ceļuojums telpā i laikā i jei ari ir tei Latgolys freska, obrazs.” Poša Anna Rancāne atkluoj, ka jei itū uzvadumu radz kai treju dimeņseju telpu, lai gon īsuokumā, kas vaicojams jau pārnejuo goda golā, eistys puorlīceibys, ka koncertizruode teišom byus, nabejs. “Byuteibā, suokumā es itam vysam naticieju, i tod, kod Sigvards pyrmū reizi brauce cīmā, es dūmuoju, nu labi, kū ni viņ paēssim, kū ni viņ īdzersim i škiersimēs, ka dīz voi nu ituo vysa, kas niviņ saīs. Tod es vēļ nazynuoju, ka, ja Sigvards pi koč kuo ir kierīs, jis tai vīglai naatsalaiž. Ar tū treju dimeņseju telpu, es dūmoju, ka tys ir ceļs pa Latgolu. Es teišom pat navaru izceļt Latgolā kaidu vīnu vītu, jo maņ Latgolā tik daudzys vītys ir cīši meilys, gon caur tū žurnalista dorbu, gon caur ekskurseju vadeišonu... Ūtra dimeņseja, par kuru maņ cīši grybātūs runuot, ir ideņtitate, jo Latgola teišom ir tik daudzveideiga. Ari Slutiški i Pīdruja ir Latgolā, ari Daugovpiļs, ari Oskars Stroks, nu tei ir Latgola, lai kai grybātūs saceit, ka tei ir cyta tauteiba, cyta volūda,. Vysaiduos tauteibys, volūdys, ticeibys i ideņtitatis. Pučis tī ir tik cīšai sasajaukušs tymā zemē, i es tū tik spieceigi izjiutu, ka manī tys ir, tymā munā latgaliskajā ideņtitatē, gon tuos īškeibuos turku-mongoļu acs, gon ari koč kas nu Italejis, kū es otkol jiutu Pīdrujā i Kruoslovā. Prūtams, tī ir struoduojuši italu muokslinīki, gon jau jī ari tī koč kū atstuoja. Tys pats muokslinīks Filipo Kastaldi, kas gleznuoja šuos te freskys iz piļs i bazneicys sīnu, i arhitekts Antonio Paraco i juo bruoli, kas tū vysu Kruoslovu cēle. Un trešuo dimeņseja, prūtams, laiks.” Aktrise Baiba Broka, kura uzvadumā ir Annys tāla atveiduotuoja, atkluoj, ka itei jai ir seņ gaideita vareiba dūt vuordu sovai latgaliskajai ideņtitatei, kas īt nu tāva pusis. “Es asu cīši laimeiga, rūnam ceļu iz sovu lagaliskū ideņtitati, atsamūstūt caur sasatikšonu ar Annu i Latgolu. Es jiutu, kas tys ir koč kur dzili manī i tok jau es naasu najauši ite, Viestura izraudzeita. Tys vyss, kaidys steigys itys vyss kūpā savej, Annys dzeja, muzyka, teksti, es pat nanūjaušu, cik tys vyss mani patīseibā skar. Varbyut es vīnkuorši niu ļaunu sev tū izdzeivuot... Koč kai leidz šam tys dzeivis ceļš mani vēļ nabeja daveds tik tyuli Latgolai i latgaliskajam. Byut par Annys bolsu i sovā ziņā ūtru tālu ir kai puorraideit tū Annys energeju.” Sigvards Kļava izsver, ka itys uzvadums byus Latgolys kruošņumu i boguoteibu atkluojušs. “Itys uzvadums byus tikpat boguots kai poša Latgola. Latgola nav zeimejama vīnā kruosā, navys kai taids rūžu puškis, bet lauku puču puškis, kur ir cīši daudzi seiku voi lelu, skaistu, kruošnu zīdu i tod, ka jūs vysus salīk kūpā, tikai tod tu radzi, kas tei ir par boguoteibu. Tymā raibumā ir miļzeigs skaistums.” Itam koncertuzvadumam sovu pyrmizruodi vajadzēja pīdzeivuot jau apreļa golā, vys tik ‘Covid-19’ izplateibys deļ Latgolys viestnīceibā GORS tys nūteik viņ septembrī.    

Koncertuzvadums “Latgolys freska” ir kai simboliskys ceļuojums pa Annys Rancānis eipašom vītom, kurys jei ar lelu prīcu ruoda ari cytim. Nu dzejneicys stuostu par Rogovku, Rāznu, Pīdruju, Kruoslovu, Rēzekni, Daugovpili i Daugovys lūkim golā sasavej vīns lels stuosts. “Rogovka i Liuzinīki ir muna dzymtuo puse, tei ir vīta, kur maņ ir saknis, i tys ir taids naizmainoms, naizbāgams fakts. Tei ir tei vīta, kas tevī īlīk tū kodu... tuos saitis ir bezgola styprys,” tai soka dzejneica, publiciste Anna Rancāne,kurei cyta storpā jau vairuokus godus voda ari ekskursejis pa Latgolu. “Itys ir uzvadums, kurš veidojās ar cīši daudzom seikom sastuovdaļom, kurys kūpejā kombinacejā veidoj tū stuostu taidu, kaidu mes gribim pastuostiet par Annu... Muna lūma ituo uzvaduma topšonā ir vīnlaiceigi koordinejūša i rodūša, jo itaidūs uzvadumūs ir cīši, cīši daudzi breivys telpys mirkļa fantazejai, mirkļa nūtikšonom i es cīši ceru, ka ari poša uzvaduma laikā dzims koč kaidys cīši svareigys i jaukys sajiutys, tikai iz skotivis asūt,” par sovu lūmu i sajiutom, veidojūt “Latgolys fresku”.stuosta koncertuzvaduma muokslinīcyskais vadeituojs Sigvards Kļava. Sovpus režisors Viesturs Kairišs izsver, ka daleiba ituo koncertuzvaduma radeišonā jam ir izaicynūšs aizdavums, kas vys tik nav vīglys, bet nas leidza dziļu jāgu. “Mums ir juonūviertej tys laiks, ka mes varim dzeivuot kūpā ar Annu, kas ir šudiņdīnys leluokuo Latgolys dzejneica, nu i es dūmoju, ari vysys Latvejis, jo tys, kū Anna roksta i kai jei roksta, kas jai ir svareigs, tys dzejā vaira gondreiž napasaruoda. Dzeja ari mainuos i jai ari ir juosamaina, i laikam ir juosamaina, vyss īt iz prīšku. Mums ir Anna i juos ailis, kas ir cīši spieceigys. Tik spieceigys i tik dzili tevi pajamūšys, tī ir gon suopis, gon prīca, gon Latgolys ainova. Anna teišon ir taida Latgolys freska. Mums ir svareigi apsazynuot, ka dzejai šudiņ ir nūzeime... Tys ir interesants dorbs, jo saīt, ka tys uzvadums byus kai ekskurseja iz Annu Rancāni. Jis ir gon horizontalā plaknē, kur mes eimom leidza, jo vysi zyna, ka Anna ari voda ekskursejis pa Latgolu. Itei byus ekskurseja pa Annys vītom, gon tom vītom, kur jei voda ekskursejis, gon tom, kas jai taišni nu juos biografejis ir cīši svareigys, kai dzimšonys vīta, kur jei ir struoduojuse, kur niule dzeivoj, i tys ir tys horizontalais leimiņs. Ceļuojums telpā, bet ir ari ceļuojums na laikā, bet preteimā pošys Annys personeibai, sirdij. Tī ir daudzi juos suopu – par latgalīšu volūdu, juos religiskuo dūmuošona, Latgolys ainova. Vyss tys dziļums, kū ar sovu dzeju reprezeņtej Anna. Tys saīt taids ceļuojums telpā i laikā i jei ari ir tei Latgolys freska, obrazs.” Poša Anna Rancāne atkluoj, ka jei itū uzvadumu radz kai treju dimeņseju telpu, lai gon īsuokumā, kas vaicojams jau pārnejuo goda golā, eistys puorlīceibys, ka koncertizruode teišom byus, nabejs. “Byuteibā, suokumā es itam vysam naticieju, i tod, kod Sigvards pyrmū reizi brauce cīmā, es dūmuoju, nu labi, kū ni viņ paēssim, kū ni viņ īdzersim i škiersimēs, ka dīz voi nu ituo vysa, kas niviņ saīs. Tod es vēļ nazynuoju, ka, ja Sigvards pi koč kuo ir kierīs, jis tai vīglai naatsalaiž. Ar tū treju dimeņseju telpu, es dūmoju, ka tys ir ceļs pa Latgolu. Es teišom pat navaru izceļt Latgolā kaidu vīnu vītu, jo maņ Latgolā tik daudzys vītys ir cīši meilys, gon caur tū žurnalista dorbu, gon caur ekskurseju vadeišonu... Ūtra dimeņseja, par kuru maņ cīši grybātūs runuot, ir ideņtitate, jo Latgola teišom ir tik daudzveideiga. Ari Slutiški i Pīdruja ir Latgolā, ari Daugovpiļs, ari Oskars Stroks, nu tei ir Latgola, lai kai grybātūs saceit, ka tei ir cyta tauteiba, cyta volūda,. Vysaiduos tauteibys, volūdys, ticeibys i ideņtitatis. Pučis tī ir tik cīšai sasajaukušs tymā zemē, i es tū tik spieceigi izjiutu, ka manī tys ir, tymā munā latgaliskajā ideņtitatē, gon tuos īškeibuos turku-mongoļu acs, gon ari koč kas nu Italejis, kū es otkol jiutu Pīdrujā i Kruoslovā. Prūtams, tī ir struoduojuši italu muokslinīki, gon jau jī ari tī koč kū atstuoja. Tys pats muokslinīks Filipo Kastaldi, kas gleznuoja šuos te freskys iz piļs i bazneicys sīnu, i arhitekts Antonio Paraco i juo bruoli, kas tū vysu Kruoslovu cēle. Un trešuo dimeņseja, prūtams, laiks.” Aktrise Baiba Broka, kura uzvadumā ir Annys tāla atveiduotuoja, atkluoj, ka itei jai ir seņ gaideita vareiba dūt vuordu sovai latgaliskajai ideņtitatei, kas īt nu tāva pusis. “Es asu cīši laimeiga, rūnam ceļu iz sovu lagaliskū ideņtitati, atsamūstūt caur sasatikšonu ar Annu i Latgolu. Es jiutu, kas tys ir koč kur dzili manī i tok jau es naasu najauši ite, Viestura izraudzeita. Tys vyss, kaidys steigys itys vyss kūpā savej, Annys dzeja, muzyka, teksti, es pat nanūjaušu, cik tys vyss mani patīseibā skar. Varbyut es vīnkuorši niu ļaunu sev tū izdzeivuot... Koč kai leidz šam tys dzeivis ceļš mani vēļ nabeja daveds tik tyuli Latgolai i latgaliskajam. Byut par Annys bolsu i sovā ziņā ūtru tālu ir kai puorraideit tū Annys energeju.” Sigvards Kļava izsver, ka itys uzvadums byus Latgolys kruošņumu i boguoteibu atkluojušs. “Itys uzvadums byus tikpat boguots kai poša Latgola. Latgola nav zeimejama vīnā kruosā, navys kai taids rūžu puškis, bet lauku puču puškis, kur ir cīši daudzi seiku voi lelu, skaistu, kruošnu zīdu i tod, ka jūs vysus salīk kūpā, tikai tod tu radzi, kas tei ir par boguoteibu. Tymā raibumā ir miļzeigs skaistums.” Itam koncertuzvadumam sovu pyrmizruodi vajadzēja pīdzeivuot jau apreļa golā, vys tik ‘Covid-19’ izplateibys deļ Latgolys viestnīceibā GORS tys nūteik viņ septembrī.    

Santa Šmite jau ūtrū godu ir naīrostuos naktsmītnis “Million star hotel” aba “Miļjons zvaigžņu vīsneicys” saimineica Viļakys nūvoda Susuoju pogostā. Burbuļteļts saimineica atkluoj, ka ideja par ituos vīsneicys formatu rodusēs aiz ziņkuoreibys. “Norvegejā ir taidys muojenis kai igual i ar caurspeideigu jumtu i var zīmeļblazmu vāruot. Tai maņ itei ideja cīši patyka i tod es suoku vaicuot alternativys īspiejis, i maņ cīši patyka dūma, ka tys ir burbuļs, pīpyušams, vīglai izlīkams i vīglai nūjemams. Tod es suoku interesētīs, kai tys byutu praktiski i izaruodeja, ka Latvejā ir tikai vīna taida vīta, kas ir Līpuojā, i beja Jiurmolā, nu tuo eipašnīka, mes ari nūpierkom vysu burbuli. I atvedem iz Latgolu! Niu obūs Latvejis golūs ir pa burbuļam.” Tai viņ puora kilometru nu Krīvejis rūbeža, ni vaira kai četru cylvāku kompanejā ir vareiba puorlaist nakti eipašā, saleidzynūši komfortablā, vajadzeibys gadejumā ari apsyldamā burbuļteļtī. Kai pīzeist Santa Šmite, leidz ar burbuļteļts pastateišonu Šmitu saimis idejis nibyut nav izsmaltys .“Itys beja atspierīņs, mes niule ar veiru dūmojam, kai atteisteit, varbyut vēļ kaidu muojeņu pastateit. Mums paraleli ari ir iz iudiņa projekteni. Kotru reizi, kod tu sateic cylvākus i jī pasoka “paļdis” voi pīzeimej kaidu kritiskuoku lītu, ir taida pīpiļdejuma sajiuta, ka dīna nav nūdzeivuota veļteigai. Ir radeita papyldu vierteiba.”

Santa Šmite jau ūtrū godu ir naīrostuos naktsmītnis “Million star hotel” aba “Miļjons zvaigžņu vīsneicys” saimineica Viļakys nūvoda Susuoju pogostā. Burbuļteļts saimineica atkluoj, ka ideja par ituos vīsneicys formatu rodusēs aiz ziņkuoreibys. “Norvegejā ir taidys muojenis kai igual i ar caurspeideigu jumtu i var zīmeļblazmu vāruot. Tai maņ itei ideja cīši patyka i tod es suoku vaicuot alternativys īspiejis, i maņ cīši patyka dūma, ka tys ir burbuļs, pīpyušams, vīglai izlīkams i vīglai nūjemams. Tod es suoku interesētīs, kai tys byutu praktiski i izaruodeja, ka Latvejā ir tikai vīna taida vīta, kas ir Līpuojā, i beja Jiurmolā, nu tuo eipašnīka, mes ari nūpierkom vysu burbuli. I atvedem iz Latgolu! Niu obūs Latvejis golūs ir pa burbuļam.” Tai viņ puora kilometru nu Krīvejis rūbeža, ni vaira kai četru cylvāku kompanejā ir vareiba puorlaist nakti eipašā, saleidzynūši komfortablā, vajadzeibys gadejumā ari apsyldamā burbuļteļtī. Kai pīzeist Santa Šmite, leidz ar burbuļteļts pastateišonu Šmitu saimis idejis nibyut nav izsmaltys .“Itys beja atspierīņs, mes niule ar veiru dūmojam, kai atteisteit, varbyut vēļ kaidu muojeņu pastateit. Mums paraleli ari ir iz iudiņa projekteni. Kotru reizi, kod tu sateic cylvākus i jī pasoka “paļdis” voi pīzeimej kaidu kritiskuoku lītu, ir taida pīpiļdejuma sajiuta, ka dīna nav nūdzeivuota veļteigai. Ir radeita papyldu vierteiba.”

Itūreiz raidejumā klausitēs sarunu ar cylvāku, kurš sovu myužu veļtej seņču tradiceju vuokšonai, saglobuošonai i nūdūšonai paaudzem iz prīšku – Intu Viļumu. Pyrma ostoņpadsmit godu jei Dagdā izveiduoja Folklorys centru, kuru voda ari šudiņ, i ari kasdīnā guodoj par tradicionaluos kulturys populariziešonu i gūdā ceļšonu.Taipat Inta jau garus godus voda ari folklorys kūpu “Olūteni” i ir izdavuma “Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota” autore. Pi ituo izdavuma, kas stuosta par Latgolys tradicionaluos kulturys vierteibom Dagdys nūvodā, Inta struoduoja četrus godus i tikū kai par tū sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2019”. Inta Viļuma stuosta par tū, kai 2002. godā tyka veiduots folklorys centrs juos dzymtajā pusē, Dagdā. “Tys beja na viņ svareigs, bet ari cīši vajadzeigs, jo Dagda atsarūn dīzgon patuoli nu Reigys. Iz tū breidi, tys beja 2002. gods, kod roduos napīcīšameiba veiduot koč kū tyvuok. sova veida kruotivi, kurā byutu daīmamys vysys ar myusu nūvodu saisteituos tradicejis i dzīsmis, kab navajadzātu vysim māruot tuolū ceļu iz Reigu i pavadeit naskaitomys stuņdis folklorys kruotuvē. Vīnkuoršuok ir aizbraukt vīnam cylvākam, savuokt tū vysu i atvest, kai ari vysu laiku papyldynuot, apstaiguot vītejūs teiciejus i sakruot tū vysu vīnā vītā. Leidz ar tū folklorys kūpu vadeituojim, školuotuojim, kulturys darbinīkim byutu īspieja atīt tepat, iz Dagdu, i dabuot vysu vīnuvīt.” Inta pīzeist, ka pādejūs godūs ir nūvārojams interesis pīaugums par etnografeju i senejuom tradicejom, kurys ļauds niule gryb otkon ceļt gaismā. “Ari kuozuos mes varim nūvāruot senejūs tradiceju atdzimšonu, par kū ir ari lela prīca, jo tuos senejuos tradicejis ir ar lelu nūzeimi... Tam ir lela viesture itū ir darejuši myusu seņči na jau vīnkuorši taipat. Vysys darbeibys beja pamatuotys i tys beja sova veida rituals. Pasalelynoj ari školānu interese, bīži iz Dagdys folklorys centru grīžās ari školuotuoji ci atvad školānus, studentus… Tys ir cīši labi, jo, ja nabyutu paguotnis, nabyutu ari nuokūtnis. Tys beja svareigs myusu seņčim, tys ir svareigi mums, i mums ir juopaskaidroj deļkuo tys beja svareigs i juonūdūd ari nuokamajom paaudzem.” Kai jau stuosteits, aizvadeituo goda golā Inta Viļuma izdavuse ari gruomotu “Dagdys pyura skreinis gruomota”, dorbs pi kurys ilga vasalus četrus godus. Tika ceiteigi vuokta informaceja nu apleicīnis ļaužu, kab leidz Latvejis symtgadei varātum Dagdys nūvoda leigovys pyura skreinē svineigi īlikt symtū prīškmatu. “Īsasaiteja kotrs Dagdys nūvoda pogosts. Vysapyrma es uzrunuoju kulturys dzeivis organizatorus pogostūs, jo jī ir tī, kas pazeist attīceiguo pogosta amatnīkus i izaruodeja tai, ka tauta teišom ir cīši, cīši atsauceiga. Nu vysim Dagdys nūvoda pogostim atguoja koč kaidys lītys, kurys mes variejom īlikt myusu leigovys pyurā i kurys ir attīcynomys iz deveņpadsmituo godu symta vydu, t. i, iz tū laiku, kod leigovys vēļ precejuos tautystārpā, kod pyurā beja symtim zeču saadāts vysaidūs rokstūs. Jūstys, krakli, goldauti, dvīli, tys ir teišom cīši boguots.” Dorbs pi ituos gruomotys Intai atkluoja daudzi stuostu par senejom tradicejom, ar kurom ļauds lobpruot dalejuos. Inta atkluoj, ka pyura skreinē ir daudzi seneju, viesturisku lītu, kurys ļauds atnasuši leidz ar sovys dzymtys viesturis stuostim. Sovpus gruomotyss raksteišona latgaliski deve vareibu dazynuot itūs lītu latgaliskūs nūsaukumus, tymā vydā ari tūs, kas myusdīnuos ir damiersti. “Nabeja šaubu, ka itei gruomota byus latgalīšu volūdā i leidz ar tū gribejuos ari, kab tī vuordi izskaņ literari pareizi, jo, ka mes nūbraucam iz blokus sādžu ci kai cytvīt sauc solu, ta tī nūsaukumi izreiz mainuos, gon ari pasaruoda koč kaidi meikstynojumi, burti teik izrunuoti cytaižuok i leidz ar tū mes pīaicynojam volūdneicu Sandru Ūdri, lai jei myusus pakorigej. Suocem saleidzynuot, kai nu kurā pusē kū sauce. Vysleluokuo izbreine beja par dvīļu golūs asūšom mežginem… Kai ba mežginis, bet eipaši taids vuords natyka lītuots i es tod soku: ”Napīmiņu, pīzvaneišu taņtei pavaicuošu.” Pīzvaneju, i taņte izstuosteja, ka tuos sauce par kvarbatkom... Izaruoda, ka ari myusu pusē taids nūsaukums beja, bet niule jau ir pazuds. Tys ari ir svareigi, ka tī nūsaukumi otkon teik calti gaismā.” *** {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="723" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} Sižetā Gunys Igavenys atsskots iz pyrma nedelis Latgolys viestnīceibā GORS aizvadeitū divpadsmitū Latgalīšu kulturys goda bolvys padūšonys ceremoneju “Boņuks 2019”. Tei kai vysod puļcēja daudzi ļaužu, kurim latgaliskuos aktivitatis ir svareigys. Juopīzeist, ka saturiski spieceigajā nominantu konkurencē izacēle latgalīšu literatura – aizvadeitais gods īsazeimuojs ar vairuokom spieceigom gruomotom. Tūs vydā ari Annys Rancānis četru godu laikā topušais dokumentalais stuosts par kordirigentis Terēzis Brokys myužu “Aiz azara bolti bārzi”.   “Itys pasuokums jau seņ ir puoraudzs sovus rūbežus i jis ir ari kulturys produkts. Sovā izpiļdejumā. Jū vērtīs ir interesantai. Itūreiz maņ ir taida prīca, ka, nu juosoka, rullej gruomotys. Es pat beju puorsteigta, man lykuos, nu Egita ir peļnejuse, Ligeja ir nūteikti peļnejuse, Dagdys gruomota ari maņ cīši pateik, maņ jau vaira navbyus i ari Evijis gruomota par Vasilevski. Tai ka baumys par Latgolys gruomotys būjāeju ir cīši napamatuotys,”  par svineigū nūtikšonu stuosta Anna Rancāne. Anna Rancāne latgalīšu literaturā našaubeigi ir spieceiga i spylgta personeiba, leidz ar tū juos pyurā jau ir vairuoki “Boņuki” par cytim juos dorbim, vys tik, kai atkluoj jei poša, itys byus eipašs. “Tys nav pyrmais, bet laikam juosoka – vīns nu taidu nūzeimeiguokūs, jo sajimt par dzeju, tys ir muns dorbs, bet ite juosoka, ka tys ir “Boņuks” na tikai maņ, bet ari bolva Terēzei. Jū atguodoj, es dūmoju, ari caur tū gruomotu jei dzeivoj… Tuos sarunys beja tik bezgola interesantys, garys, prūtams, maņ laika beja moz, īrūbežuots ar autobusu, tai nu autobusa leidz autobusam i ari piec tam mes daudzi runuojom pa teleponu. Prūtams, tuos beja ari sarunys ar juos kolegim, laikabīdrim, draugim, rodim. Ir ari daļa fantazejis, kur vajadzēja īsadūmuot, kai byutu, ja byutu. Tuos beja taidys dzeivys diveju sīvīšu sarunys… I mani tys fascinēja, ka byuteibā juos myužs ir tai kai Latvejis myužs. Jei nūdzeivuoja gondreiž vysu symtgadi.” Redzīs, ka pasuokuma kūpejuo gaisūtne i unikalais lokalais produkts, kuru originali i taidā apmārā var baudeit tikai ite, Latgolā, uzrunoj tūs nūtikšonys apmaklātuous, kuri kasdīnā nav saisteiti ar Latgolu i latgaliskū. Sovpus poši latgalīši stuosta, ka iz “Boņuku” ir juoīt, jo tei ir breineiga īspieja vīnuvīt redzēt, dzierdēt i dazynuot vaira par zeimeiguokajom nūtikšonom latgaliskuos kulturys dzeivē, kai ari satikt “sovejūs”. Tai pīzeist ari apvaicuotī ceremonejis apmaklātuoji. “Te vysod ir suleigi, tu sajiuti taidu kūpeigu latgalīšu gora spāku. Ka tu saprūti, ka tī cylvāki, kas mums ir miļzeiga vierteiba. Par pīmāru, tod, kod Indulim Folkmanim padeve bolvu par myuža īguļdejumu, tys beja tik saviļņojūšs mirklis, tei apziņa, ka taidu cylvāku mums ir daudzi.” “Eistineibā tei ir taida loba līta vīnu reizi godā atsavērt iz vysu, kas ir nūticss pa itū godu, giut jaunu energeju i drūsi viņ naaizmierst, kas ir tovys saknis i kas ir tova nuokūtne,” soka Ilga Šuplinska. Kūpumā ceremonejis laikā tyka sadaleitys divpadsmit bolvys – “Žyka bolva” Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv skaiteituoju simpatejai, myuža īguldejuma atzineiba, kai ari desmit muola statuetis spylgtuokajom aizvadeituo goda nūtikšonom ar plotuokū rezonaņsi, personeibom, kas ar sovu darbeibu populariziejuši latgalīšu volūdu i kulturu. Atsagrīžūt pi literaturys, pīcys nu desmit bolvu tyka padūtys taišņi par aizvadeitajā godā izdūtom gruomotom, divejis nu kuru ir jaunū autoru literaturys debejis – Egitys Kancānis pyrmais stuostu kruojums “Syltuo mola” i Ligijis Purinašys dzejis kruojums “Sīvīte”.  “Tys, kū es šudiņ redzēju “Boņukā”, ka “Sīvīte” beja vīns nu tūs projektu, kas īsuoce vasalu viertini cytu projektu, vīns nu tūs ir sadarbeiba ar Danu i maņ beja cīši lela prīca ari Danu redzēs šudiņ iz skotivis. Maņ redzīs, ka mes drupeit asam tymā atmiņu i paguotnis prizmā, gruomotuos, daudz ir par tū, kas ir bejs, bet moz ir par tū, kas ir. Par tū, kaida Latgola ir šūbreid, tryukst tūs myusdīnu vaibstu,” tai Ligija. “Boņuku” sajieme ari Intys Viļumys izdavums “Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota”. Sovpus ceremonejis nūslādzūšū, dasmytū “Boņuku” sajieme ari muokslys zynuotneicys Evijis Vasilevskys pūdnīkam Evaldam Vasilevskim veļteituo gruomota-izdavums “Evalds Vasilevskis”, kas viestej par keramiķa dzeivis guojumu i naatsveramū īguļdejumu Latgolys pūdnīceibā. “Es pateišom uzskotu, ka tys ir taids cīns i gūds Evaldam Vasilevskim i cytim muola vieršim. Pateikami, prūtams, ka cylvākim pateik skaiteit itū gruomotu, kas ir ari skotoma, na viņ skaitoma. Skotoma, pasasokūt Latgolys kulturviestiuris muzeja pīduovuotajom biļdem i īspiejai nūbiļdēt vajadzeigūs dorbus. Ir liels satraukums, i kai es saceju sovai draudzinei, niule jau nu pīsaīs runuot latgaliski, jo maņ ir kauns, ka es turu rūkā “Boņuku” i narunoju latgaliski, kod vajag.” Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” reikuotuoji Latgolys viestnīceibys GORS komanda jau ir suokuši dorbu pi cyta gods svineiguos nūtikšonys, iz kuru vysus aicynoj 2021. goda 28. februarī.  

Today we are celebrating the life and the achievements of the Emmy award-winner, Mr. Charles Hobson. Your Life Now show is honoring Mr. Hobson’s accomplishments.  When I watch a documentary that address cultural affairs and social values, I walk away with a different perceptive. How do they affect you???? What inspires filmmakers to produce such valuable movies to help us understand our culture and others better? It's my pleasure to introduce you to our featured guest for this week the Emmy award-winning producer Charles Hobson. Itys was honor to meet him and to lsten to words of wisdom. Mr. Hobson was the founder of Vanguard Documentaries and had been producing films of cultural and social value for over thirty years. Mr. Hobson also co-produced films with PBS, BBC, Arte, ITVS, and many other notable networks.  For more information about all the upcoming movies from Vanguard visit: http://vanguarddocumentaries.com Contact us today at: http://YourLifeNow.info

Literate Ilze Sperga i muziķis, viesturnīks Arņs Slobožanins stuosta par vuordu „golds”. Kotrā sātā, kur ir lūpi, ir ari aizgolda. Itys vuords rodīs nu tuo, ka cyukys, vuškys, teļus ci cytus lūpus aizlyka aiz goldu. Par goldim nazkod Latgolā saukti ari dieli – ka iz pavasari suocās škeidūņs, salyka pa pogolmu nagožuokus goldus i staiguoja.  

Reigys latgalīšu bīdreiba „Trešō zvaigzne” apvīnoj daudzus uorpus Latgolys regiona dzeivojūšūs latgalīšus. Itūreiz raidejumā ar tuos vadeituoju i bīdrim atsavērsim iz bīdreibys vaira nikai treisdesmit darbeibys godim. Taipoš runuosim ari par latgaliskū Reigā, latgalīšim pasaulī, myusu volūdys sovpateibom i daudzi kū cytu. Sarunā pīsadola bīdreibys prīšksādātuoja Laura Mozga i tuos vaļdis puorstuovi, vacbīdri – Lidija Leikuma, Alberts Mozga i Tekla Zubko. Vairuok latgaliski skaiti portalā lsm.lv         ******* Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins stuosteis par vuordu „golds”. Kotrā sātā, kur ir lūpi, ir ari aizgolda. Itys vuords rodīs nu tuo, ka cyukys, vuškys, teļus ci cytus lūpus aizlyka aiz goldu. Par goldim nazkod Latgolā saukti ari dieli – ka iz pavasari suocās škeidūņs, salyka pa pogolmu nagožuokus goldus i staiguoja.  

Vosorys izskaņā gastejam Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā, kur atsarūn rakstnīka, školuotuoja, koru i dramatiskūs puļceņu vadeituoja, stuostnīka i trimdys latgalīša Ontona Rupaiņa vuordā puorsauktais muzejs i ari dzymtuo sāta, Pūrišķu cīmā. Ite Ontons Rupaiņs nūdzeivuoja leidz pat 1944. godam, piec tam jis ar sīvu izbrauce iz Vuoceju, nu kureinis puorsacēle iz dzeivi Amerikā. Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogosta kulturys nomā izvītuots nalels kulturviesturis muzejs, kas sovulaik puorsaukts pazeistamuo rakstnīka Ontona Rupaiņa vuordā. Muzeja vadeituoja Skaidreite Apeināne stuosta, ka koč ari izmāru ziņā tys ir nalels, te ir saleidzynūši lels informacejis kruojums, tymā vydā par Ontonu Rupaini, juo laikabīdrim i cytim pogosta dzeivē īvārojamim nūtikumim i cylvākim. „Tys, ka itys muzejs sovulaik puorsaukts Ontona Rupaiņa vuordā daškier jam zynomu unikalitati, taipat, tei ir praktiski vīneiguo vīta, kur leluokā daudzumā ir šī te materiali par rakstnīku, kurš guojs nu Bieržgaļa pogosta... Itys muzejs paruoda juo daudzpuseigū perosneibu, ari vysu kū jis izsuoce, gon korus organizejūt, vysaidus dramatiskūs kolektivus i puļceņus. Bieržgalī jau tuos tradicejis turpynojās i nūteik tikpat stypri... Lela daļa Ontona Rupaiņa dorbu ir latgaliski, kas leidz ar tū samazynoj ari skaiteituoju lūku. Jam ir mozuok dorbu latvīšu literarajā volūdā, kas, pīmāram, ir Juoņam Klīdziejam, leidz ar tū J. Klīdziejs ir vaira pazeistams nikai Ontons Rupaiņs. Kas varātu byut vīns nu īmesļu, deļkuo jis sovulaik suoce vaira raksteit latvīšu literarajā volūdā. Jis ari pats ir sacejs, ka, kod uzroksta arheolingvisiku, ka tei gruomota ir paradzāta cīši mozam skaiteituoju lūkam – volūdnīki, viesturnīki i literati. Nūzeimeigs dorbs, bet konkretai mierķauditorejai. Vēļ vīns īmeslis, deļkuo jis nav tik populars, ka par jū ir pamoz runuots, ari Latvejis mārūgā. Tuos lītys gon ir lobojamys,” stuosta Skaidreite Apeināne.   Nazkodejuo muzeja vadeituoja Olga Pekša stuosta, ka Ontonam Rupaiņam i juo darbeibai veļteitejā ekspozicejā ir daudzi lītu i montu taišni nu poša rakstnīka sātys i personeigim kruojumim. „Prakstiski vyss kū jius ite redzit. Ari gruomotys, par pīmāru, „Māra mostas” i „Baltie tēvi” ir vastys nu uorzemu, arheolingvistika, „Tauta gryb dzeivōt”, vacais i jaunais izdavums. Tagad nu jauna ir izdūti „Baltie tēvi” i „Māra mostas” niu ir dabojami bibliotekuos i skaitami. „Zemes sōļs” i vot ituos te vysys gruomotys ir dabuotys dzymtys sātā, Pūrišķu cīmā. „Pasaules vējos” – itū Paulīne Zalāne atvede, jo itū jis beja suocs jau slyms byudams...” Ontons Rupaiņs saleidzynūši daudzi raksteja latgaliski, tik myuža golā vaira pīsaturiejs pi latvīšu literaruos volūdys. Daudzi nu juo dorbu aizsuokti vēļ Latvejā, koč voi idejiski, bet pabeigti, asūt trymdā. Dzeja, lugys, romani, naratai viesturiska satura literatura. Ilggadejuo muzeja vadeituoja Olga Pekša stuosta, ka jis pats nazkod asūt sacejs, ka vajadzēja vaira pīsavērst taišni viesturei. „Myuža beiguos jis sacejs tai, ka vajadzējs vaira raksteit taišni par Latgolys viesturi, jo jis kai ba naīspēje vysu, kū gribēja. Pādejais beja „Rēzeknes rekviems”, kuru jis aizsuoce i napabeidze. Jam beja daudzi ideju, taidys druscenis ir savuokuse Pauline Zalāne „Pasaules vējos”. Jis tai i saceja, ka navajadziejs tuos lugys, dzeju i taidys lītys raksteit, koč gon tuos jam ir cīši lobys...” Natuoli nu Ontona Rupaiņa muzeja, Biežgaļa pogosta Pūrišķu cīmā, atsarūn ari juo dzymtys sāta, kuru niu īkūpuse juo vacuokuo bruoļa Jezupa jaunuokuo meita Genofeva Rupaine. Izruodūt sātys apleicīni, stuosta Genovefa. „Ontons dzyma vot itamā vītā, te beja vaca sāta. Mums beja cīši gudra baba Anna, tautys dzīdneica i dzemdeibu pījiemieja. Bārnus vuiceja piec puoteru gruomotys, skaiteit i raksteit, taida izgleituota sīvīte tam laikam beja. Vot i roksta Rupaiņs par sevi: „Muni pyrmī sūli ir vyngrynuoti Latgolys sādžā iz dūbumainuo klūna”. Tymā muojā pat greidys nabeja. Vot ite beja tei muoja, sovpus itys ir akmiņs nu pyrmuos sātys pamatu, kur dzymušs pīci bārni: Jezups, Pīters, Helēna, Ontons i Anna. Jezups ir muns tāvs, kurš ite nūdzeivoja vysu myužu...” Genofeva rakstnīku pīmiņ, golvonūkuort, nu dzierdātuo, skaiteituo i kaidys sasatikšonys Reigā 1970. godā. „Jis atbrauce cīmā nu Amerikys, bet mums beja sasatikšona tikai Reigā. Jis brauce iz Pūrišķu cīmu, apsavērt dzymtū sātu, bet varys organi tuoļuok par Reigu nalaide, jis kai trimdinīks tyka uzskateits par dzimtinis nūdevieju... Tūlaik par Ontonu palyka cīši lobs īspaids. Humora pylns cylvāks, cīši zynūšs i interesants sarunu bīdrys. Vīnreizejs sarunu bīdrys. Maņ redzīs, ka jis tik stypri gribieja atbraukt iz dzymtū sātu, ka jis sovam dālam Juoņam beja pascejs, ka kotrā ziņā ir juobrauc iz Latveju. Juoņa sīva medmuosa Betija škārsteiklā beja atroduse, ka ir taids muzejs Bieržgalī i tai aizasuoce myusu sadarbeiba ar Juoni. Suokumā jī sasaraksteja ar muzeju i atbrauce iz tureini, tod iz itū sātu, kura tūlaik beja nūlaista i izlaupeita.” Niu Genofeva ar Lendžu i Bieržgaļa pogosta pošvaļdeibu atbolstu, kai ari leidzcylvāku breivpruoteigu dorbu Ontona Rupaiņa dzymtys sātu ir sakūpuse i regulari ite sasapuļcej na tik dzymtys ļauds, bet ari sevkuram interesentam ir vareiba atbraukt i apsavērt vītu, kur dzims i bierneibu pavadejs rakstnīks, trymdys latgalīts Ontons Rupaiņs.   {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="593" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}     *** 1953. godā Vladislava Luoča (Lōča) izdevnīceibā tyka publicāts kaids romans nu Latgolys nasenejuos paguotnis. Īviereibys cīneigi ir diveji fakti. Pyrmkuort, romans beja gona pabīzs – ap 400 puslopu i saraksteits latgaliski. Ūtrom kuortom, tuo autors beja Ontons Rupaiņs, kas tymā laikā beja vaira pazeistams ar Latvejis breivvaļsts laikā saraksteitom lugom i sovim viesturiskajim romanim. Kas tys par taidu nūslāpumainū romanu i deļkuo mes tik moz zinim par Ulmaņlaiku fenomenu latgalīšu kulturā, i voi teišom zeme garšoj piec suoļa – tū vysu raudzeisim dazynuot „Kolnasātys gruomotplauktā”, kurymā Ligija Purinaša stuosta par Ontona Rupaiņa romanu „Zemes sōļs”.

Padūmu laikus ļauds pīmiņ ar vysaidom emocejom i nūtikšonom, vys tik vēļ arviņ daudzvīt Latvejis i Latgolys arhitekturā, infrastrukturā i kulturys montuojumā vārojamys tūs līceibys. Itūreiz raidejumā pasauļa ceļuotuojs latgalīts Andris Uškāns i viesturnīks, Latgolys kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods pasadaleis sovūs nūvārojumūs i pīredzē. Kaspars Strods: „Es īsaceitu vīnkuorši izīt nu sātys i apsvērt apliek, jo cīši bīžai mes nanūviertejam tū, kas mums ir apliek. Vysu laiku vaicoj, kur aizbraukt koč kū apsavērt, bet tepoš apleik ari ir cīši daudzi interesantu lītu.” Kai pīzeist ceļuotuojs Andris Uškāns, vysspylgtuokuos Padūmu laika līcineicys arhitekturys, industrialuos apbyuvis i infrasturukturys ziņā ir Daugovpiļs i Rēzekne. Taipoš Andris ir puorlīcynuots, ka itūšaļt vēļ ir tys laiks, ka daudzi kas nu Padūmu laika līceibu ir sasaglobuojušys. Turpynoj Andris. „Saleidzynūši ir daudz, lai gon ar kotru breidi arviņ sasamazynoj i nūteikti byus vīns breids, kod suoks sasamazynuot geometriski, jo tuos vysys boltuos silikatceglu sātys, pīcstuovenis pamozam tiks nūjauktys. Cikom ir daudzi. ” Vaicuots par tū, kai Padūmu laika celtnīceiba izaver i īsader kūpejā piļsātu ainovā, viesturnīks Kaspars Strods nūruoda, ka itys vaicuojums nav viertejams vīnnūzeimeigi. Stuosta Kaspars. „Ka mes pasaveram iz laiku pyrma Padūmu godu, par pīmāru, II Pasauļa kars, i veramīs iz vysom tom sekom, pūstejumim, kas piec tuo beja, tod, prūtams, Padūmu laikūs raudzeja tuos vysys tukšuos vītys koč kai aizpiļdeit i leidz ar tū daudzvīt piļsātu viesturyskajūs centrūs, ari Rēzeknē, izlac ari taidi objekti, kas naviņ tymā naīsader, bet ari drupeit krūpļoj tū vidi, sovā ziņā. Taidu pīmāru mums ir cīši daudzi.” {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="203722" layoutid="0" layout="" static=""} Ari Andris pīkreit, ka Padūmu laika byuvnīceibā ir gon pozitivi, gon nagativi pīmāri. Turpynoj Andris. „Padūmu laika apbyuve Latvejā ir jau aptyvai 50 godu i navar niule jū vysu salikt vīnā kausā svieršonai. Suokumā beja Stalina laiku apbyuve, ni vyss beja lobs, beja barakys, kuru myusdīnuos vaira nav daudzi, Rēzeknē moz kur var redzēt, ir drupeit Daugovpilī, Viļakā. Tuos ir kūka daudzdzeivūķļu dzeivojamuos sātys. Taipoš ir ari slovonais Stalina ampirs, kuram ir vysai loba kvaļitate... tom sātom garantejis laiks ir aptyvai 150 godu. Jo mes tuoļuok veramīs iz 90. godim, tod tymā industrializacejis procesā pastuoveigi tyka vaicuotys īspiejis samazynuot izmoksoys dzeivojamuo fonda byuvnīceibai i pauotrynuot ceļtnīceibu. Jo tiuļuok myusdīnom, jo ituo laika byuvys ir katastrofaluokys. Tys, kū Moskovā jau ir suokuši jaukt, tuos ir vysai jaunys ākys i vacuos cikom nivīns naaiztīk. Ari myus itys vyss vēļ sagaida.” Andris stuosta par Padūmu laikā byuvātim objekti, kurus nūteikti ir vārts saglobuot i apsavērt. „Tys ir jau pīminātais Stalina laiku ampirs, kurš mums atstuos daudzi fantastiskys byuvis. Itys vyss beidzās 1955. godā, kod izguoja lykums par atsasaceišonu nu dekoru. Leidz tam, byuteibā, tys beja neoklasicismys 20. godu symta brīdumā. Tys nūteikti byutu juoatstuoj. Ūtra līta, kuru es nūteikti grybātu pīminēt ir planavuojumi – planavuotuos piļsātys. Latgolā gon taidu pīmāru nav daudzi… Muns pādejais pozitivais puorsteigums beja Strūžāni, Rēzeknis nūvodā, kas ir kūdrys fabrikys struodnīkim uzcaltais, planavuotais cīmats. Eistineibā uzcalts vysai pareizi. Ka interesej taišni Padūmu laika montuojums, tod Rēzekne i Daugovpiļs ir cīši lobi pīmāri, kur var pastaiguot, apsavērt. ” *** Sovpus sižetā Ausma Sprukte stuosteis par pasauļa mārūgā vacuokū i vīneigū latgalīšu aiļu i dzīšmu festivalu "Upītes Uobeļduorzs", kas Viļakys nūvodā nūtiks jau 21. septembrī. Eisi pyrma tuo jei sasatyka ar Slišānu saimi, kab nūskaidruotu, kas sovpateigs ituo goda programā.

The complete audio is available for purchase at Audible.com: https://adbl.co/2XvFQEx Poems By Oscar Wilde Narrated by Denis Daly Wilde's first collection of verse, published in 1881, contains many poems which had already been published individually. Among the 61 poems can be found four major works, "The Garden of Eros", "The Burden of Itys", "Charmides", and "Humanitad". Although the initial critical reaction was not particularly enthusiastic, Wilde's poetry aroused enough attention for him to become the object of ridicule in the Gilbert and Sullivan comic opera Patience, in which he is characterized as the "fleshly poet", Reginald Bunthorne. More recent research has suggested that Bunthorne was actually based on Swinburne, who was a major influence on Wilde.

Itūreiz raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda Ondrupinē sasateik ar pūdnīku Ilmāru Veceli, muzeja „Andrupenes lauku sēta” vadeituoju Skaidrīti Pauliņu, jaunū pūdneicu Eviju Maļkeviču-Grundeli, vītejū īdzeivuotuoju Ilgu, pensionari i aktivu kulturys dalineicu Annu Zvīdriņu, kai ari Ondpupinis tautys noma vadeituoju, vītejū kulturys darbinīku Daini Plataci, kaba pasarunuotu par iteinis sovpateibom i dzeivuošonu Dagdys nūvodā. Taipat pīsaskarsim ari tradicejom, vītejom garšom, kai ari vaļdeibys planavuotajom administrativi teritorialajom reformom. Maja vydā raidejuma „Kolnasāta” komanda devēs iz Ondrupini, kur kolna golā, drupeit vaira nikai divi simti metru viers jiurys liemeņa muzejā „Andrupenes lauku sēta” sasāstu pi vīna golda ar vītejim īdzeivuotuojim i pasarunuotu. Daiņs Platacs, kurš na viņ voda vītejū tautys nomu, bet ari fotografej, muzicej i smīdynoj cytus, stuostūt anekdotus, pīmiņ, kaids bejs Ondrupinis pogosts nazkod. „Ondrupines pogosts beja pat vysleluokais pogosts Rēzeknis apriņčī. Tagad divi pogosti ir Rēzeknis nūvodā – Puša i Muokūņkolns, pat vīna miļzeiga daļa Rāznys azara sovulaik beja Ondrupines pogostā. desmit tyukstūšys dzeivuotuoju, sešpadsmit školys, ruodīs.” Vītejuo īdzeivuotuoja Ilga ite vēļ pībiļst, ka niu asūt palykuse tik vīna škola i tymā pošā vaira nav daudzi bārnu, ari īdzeivuotuoju skaits saleidzynūši ir cīši sarucs. „Es desmit godu atpakaļ suoku struoduot pogostā, beja 2800 cylvāku, bet šudiņ knapi tyukstūša. Biedeigi drusku.” Ilga: „Myusu pogostā ir 27 azari, varbyut na taišni myusu, bet rūbežojās ar 27 azarim, kas ir cīši daudz.” Muzeja „Andrupenes lauku sēta” vadeituoja Skaidrīte Pauliņa stuosta, ka itys muzejs izvītuots iz pakolna, kas pasaceļ 211 metru viers jiurys leimiņa. Tyrpynoj Skaidreite. „Mes asam vītā, kur nazkod nikuo nabeja, ite ir bejs mežs, kūki. Es tū napīmiņu, bet tī, kas nazkod guoja Ondrupinis školā, nūteikti pīmiņ, Daiņs saceja, ka ite bārni nazkod guojuši kūkūs kuopt... 1999. godā Ondrupinis pogosta padūme pījēme lāmumu, ka ceļs ite muzeju, i tod suokuos itys skaistais dorbs, ‘99. goda Pīterdīnā īlykom pamatus itai skaistajai muojai, ar dzīsmem i daņčim pametem kapsulu ar viestejumu nuokamajom paaudzem. Vīnā styurī ir tei kapsula, kura piec pīcdesmit godu juoiznam, tai ka vysi laipni aicynuoti, kod mes viļksim uorā...” Skaidrīte stuosta, ka divejis nu āku ir viesturiskys i puorvastys iz iteini, sovpus puorejuos pīcys caltys nu jauna. Itys muzejs kas gods izjem ari daudzi turistu. Skaidrīte doluos sovūs nūvāruojumūs. „Tagad jau tys taids turisma pīprasejums ir caur garšom i sajiutom saprast, kur tu esi. Mes asam kulinaruo montuojuma teiklā i deļ tuo myusem ir ari tys garšys ceļuojums, kod cylvāks atbrauc, mes dūdam izgaršuot Ondrupinis maizi, vītejūs sīrus i speku, i agurkus, vys koč kū...” Kas tod ir Ondrupinis garša? Jaunuo pūdneica Evija atkluoj, ka jai vysvaira nu vītejūs iedīņu pateik kuģeļs, kai ari kumeļa ūlys. „Tei ir buļbu masa, kurā īškā ir īlikts drupeit bīzpīna, i tys ir izvuoreits. Pryncypā taids pats kai lītuvīšu cepelins, bet myusu baba sauca tuos par kumeļa ūlom. Drupeit prostuok ir čygana kļockys, bet tuos es vēļ naasu raudzejuse.”     nalels video īskots suprātkā   Evija stuosta, ka piec Juoņa Pujata aprokstu nazkod Ondrupinis pusē ir bejuši 14 pūdnīki, niu itik daudzi nav, koč ari pādejūs godūs asūt vārojama augšupejūša tendeņce. Jau pora godu ari muzejā „Andrupenes lauku sēta” vīnā nu jaunūs āku īreikuots pūdnīku ceplis. Turpynoj Evija. „Šūbreid muzejā teik kurynuots malnais ceplis, bet vyspuor pa itū pusi beja ari kruosainuo keramika. Nazkai īsapatyka myusem vaira tei malnuo. Šūbreid pūdnīki vaira vyrpoj, bet ir ari taidi, kas lypynoj. Tai ka dažaiduok, bet nu, mes šūbreid tai iz malnū.” Koloritais pūdnīks Ilmārs Veceļs, kurš ir ari vīns nu „Pūdnīku skūlys” dybynuotuoju, sova omotā lobpruot doluos ari ar jaunuokū paaudzi i prīcojās par jūs īīšonu Latgolys keramikā. Turpynoj Ilmārs. „Maņ prīca, ka storp myusem pasaruoda jaunys meitinis, nazparkū puikys iz itū pusi tai nasaver, jim gribīs dreiži i daudzi naudys peļneit. Varbyut ite otkol tī vacī instinkti struodoj, nazkod, senejūs laikūs veirīši nikod nabeja pūdnīki, tuos beja sīvītis, kurys tū dareja, un tagad varbyut tys nūsastuos vītuos.” Runojūt par vaļdeibys planavuotū administrativi teritorialū reformu, Ilga iz tū verās pesimistiski i pīzeist, ka, jo leluoks nūvods, jo mozuok viereibys teik veļteits kotram cylvākam atseviški. Turpynoj Ilga: „Myusem beja labi tai, ka beja Ondrupinis pogosts, nūvodā jau beja pavysam cyta dzeive... Kai ba pīvīnuos Kruoslovys nūvodam, mes vēļ eisti nazinim, bet jebkurā gadejumā mes byusem nūmale – voi Rēzeknis, voi Kruoslovys.” Ari puorejī pi golda sādūši ļauds par gaidomū reformu nav sajiusmā. Ite gon vysi pīkreit, ka tim, kas draudzejuos ar internetu, byus vīgļuok nikai vacuokajai paaudzei. Tai pīzeist ari Evija. „Jaunīšim, maņ redzīs, ir vīgļuok, jo jī ar internetu ir iz tu, tagad, sasaskuorūt ar vysaidim īsnīgumim, tu vari internetā aizpiļdeit, pasyuteit vysa kuo, atvad iz sātu, i tev iz tū piļsātu vyspuor navajag, ka ir internets, ka nav, nu tod izkuop ite kolnā. Pryncypā es par reformu nasasatraucu, saprūtams, ka ir skumi, ka otkol daleis, leimēs kluotu ci plēss nūstu. Tys tai, ruodīs, vysu laiku tei svaideišonuos, bet pryncypā jau Ondrupine ir, paliks i byus. Cylvāki paliks, es ceru, ka atsagrīzs ari vēļ i vēļ, jaunīši. Tikai iz papeira mainuos, cylvāki jau palīkt tī poši.”

Fotografs Ilmārs Znotiņš, kura saknis vaicojamys Latgolā, Kolupa pogostā, pyrma treisdesmit godu saprats, ka Latgola juobiļdej, jo ir daudzys lītys, kas strauji mainuos i ari pagaist – kasdīna, tradicejis i dorba process lauku sātā Latgolā. Latgalīšu dzeive i iteinis ļauds fotografejuos paruoda ari viesturi. Itūšaļt gruomotys malnroksts, piec poša autora saceituo, ir gondreiž pabeigts, sovpus pošu gruomotu planavuots izdūt leidz septembram. Fotografs Ilmārs Znotiņš itūšaļt vēļ ir ceļā iz sova treisdesmit godu laikā eistynuoto fotoprojekta „Latgales ļaudis” pabeigšonu i atruodeišonu, jau itamuo goda septembrī teik planavuota izstuode Latvejis Fotografejis muzejā, leidz tam juoīspiej izdūt ari gruomota. Ilmārs atkluoj, ka gruomotai byus divejis dalis. „Pamatdaļā drūši viņ ir tei Latgola, kuru mes vaira naredzim, juos vaira nav, bet tymā stuostu sadaļā ir tei Latgola pi kurys mes teikam tagad. Seviški tys izapauž dzymtu voi saimu stuostūs. Par pīmāru, ir stuosts par saimi, kur ir dzymtys sāta, kur muote vēļ dzeivoj i struodoj dzymtys sātā, bet obeji dāli ir Anglejā i struodoj tī, atbrauc nu tod, kod atbrauc. Tai, ka tei ari ir myusu kasdīna.” Ilmārs pīzeist, ka zynomā mārā Latgolys kasdīna ir ari taida, ka vacī nūīt, sovpus jaunī nūbrauc iz piļsātu. Vystik Latgolys ļauds fotografs raksturoj kai unikalus i sorgojamus sovā attīksmē pret cytim. „Taidu cylvāku nav nikur. Tik atvārti, tik prīceigi cylvāki, viesmīleigi. Nūbrauc pi kaida i paraugi naapsasēst pi golda, nu, itai nikur cytur Latvejā nanūteik, tik Latgolā. Saprūtams, tuos tradicejis ir fantastiskys i tys cylvāku syltums ir breineigs, i taišņi tys ir tys svareiguokais, kū es itymā gruomotā asu gribiejs pasaceit. Pasaceit paļdis itim Latgolys cylvākim, ka jī ir taišni taidi, kaidi jī ir.” Ilmārs atkluoj, ka jau septembrī Latvejis Fotografejis muzejā ir planavuota izstuode gruomotys „Latgales ļaudis” atruodeišonai. „Es ceru, ka itū pošu izstuodi, taidā voi cytaidā veidā es variešu piečuok atruodeit ari Latgolā. Itys dorbs maņ vēļ nav suokts, pyrmuom kuortom es verūs iz Rēzeknis pusi, iz Daugovpili, saprūtams, ir ari Preili, Leivuons. Deļ tuo es tū izstuodi taiseišu taidu ceļojūšu, kaba byutu vareiba paruodeit na viņ vīnā vītā, bet vairuokuos.” Vaicuots par tū, kam tei gruomota vaira dūmuota – pošim latgalīšim ci puornūvodnīkim i cytim interesentim, Ilmārs pīzeist: „Svareiguokais ir stuosteit par Latgolu na viņ Latvejis dzeivuotuojim, bet es verūs tuoļuok. Taida kulturys unikalitate kai pyrmatnejuo, kai es jau saceju, tei daudzvīt nav sasaglobuojuse, saceisim, Danejā tuos vaira nav, Vuocejā es dūmoju ari, Zvīdrejā symts procentu, ka nav, tai ka es dūmoju, ka mes asam vīni nu pādejūs Eiropā, kur tys vēļ ir palics. Tai pyrmatnejuo, fantastiskuo labesteiba i tys dzeivis ritmys.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="513" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} Fotografs pīzeist, ka simboliskuokuo ci meiļuokuo biļde jam pošam ir tei, kas byus razdama ari iz tūpūšuos gruomotys „Latgales ļaudis” vuoka. „Tei ir nu Aglyunys, kur filozofiski īspiejams ir saradzams vyss Latgolys skaistums, dvēselis teireiba, dvēselis gaišums, i drupeit, saprūtams, tymā skatīnī, tī ir taida meitineite pyrma procesejis, iz trepu, buoltā tārpā, ar vaiņuceņu i grūzeņu ar zīdim. Tymā skatīnī ir drupeit tuos bažys voi puormatums, ka Latgola ir bejuse taida kai pastumti koč kur. Koč gon, ka mes veramīs nu darbeiguma i īguļdejuma, maņ juosoka, ka latgalīši ir vysur. I jī bīži viņ ir energiskuokī i emocionaluokī. Tai tys ir.” ***   Laura Melne gasteis kaidā nu Nautrānu pogosta Dekteru amatīrteatra mieginojumu i atkluos jūs stuostu. Itys amatīrteatris dorbojās jau puora godu, īstudej izruodis tik latgaliski, niu jau dīzgon bīži brauc ar tom iz cytim pogostim i ari uorpus Latgolys. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="195750" layoutid="0" layout="" static=""}   *** Maneit, mateit, sajust, atmaniet, nūmaneit – tī ir tikai daži nu vuordu kai latgaliski var apzeimēt jušonu. Vēļ vīns vuords ir „pajaust”. Itūvokor „Kolnasātys” gruomotplauktā par dzejneicys Ingrīdys Tāraudys (dz. 1971) jaunuokū dzejis kruojumu „Pajautys” (2018) stuosteis jaunuo literate Ligija Purinaša. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="188164" layoutid="0" layout="" static=""}    

Kulturviesturneica, latvīšu viesturiskūs drēbu i apavis pietneica, muokslys zynuotņu doktore Ieva Pīgozne niu projektā struodoj pi gruomotys par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavi, kas, kai autore poša atzeist, jai byus sova veida pīruodeišona i atsagrīzšona dzymtajā Latgolā. Ieva atkluoj, ka latgalīšu volūdu jei īsavuicejuse nu tautysdzīšmu, jo kasdīnā ar jū latgaliski nīvīns narunuoja. Ar taidu atsazeišonu sev i cytim Ievai aizasuoce juos pyrmuo interveja latgaliski raidejumā “Kolnasāta”, kurā Ieva atkluoj, kai aizasuocs ari juos drēbu i apavis pieteišonys stuosts. „Par drēbem es asu interesiejusēs jau nu bierneibys, jo muna muote ir tekstiļneica i muokslineica. Es vyspuor izaugu darbneicā storp dzeju i stuovim. Tī es ari daudz vierūs gruomotys, kaidys maņ sātā beja. Muns tāvs pierka cīši daudz, vysu, kas beja par etnografeju i arheologeju. Tod es suoču viertīs, ka mums ir taidi tautystārpi, cīši šmuki izaver. Pieteit suoču daudz vāluok, kod jau studieju Latvejis kulturys akademejā, doktorantūrā. Golvonais, kū es pieteju, beja arheologeja i kruosys myusu apgierbūs i vysuvaira nu Latgolys. Tai saguoja, ka niule es struodoju ar 19.gs,” tai tūpūšuos gruomotys autore. Ieva izsvar, ka viesturiskais apgierbs i tautystārps nav vīns i tys pats, koč ari cylvāki naratai jauc itūs divus jiedzīņus. „Lelumā ļauds dūmoj, ka tī tautystārpi, kaidus mes myusdīnuos valkam, ir kopejis nu tuo, kū 19.gs. cylvāki nosuoja kotru dīnu voi svātdīnem. Taisneiba byus taida, ka starpeiba ir cīši lela, jo leidz muzejim nūguoja cīši moz detaļu nu tārpu i nivīna gotova komplekta nav. I tūs komplektus salyka cylvāki, kas struodoja muzejūs 30.godūs, tei faktiski ir jūs interpretaceja. I tys, kū es doru, es pieteju viesturiskū apgierbu. Verūs, kaida starpeiba storp tautystārpu i storp tū, kū cylvāki vylka mugorā, i es radzu, ka tī ir lela starpeiba.” Ieva atkluoj, ka viesturiski vysai moz pieteita ir tārpu maineiba leidza laikam i 19.gs. tei bejuse aktuala kotrus desmit godus. „Tī tārpi, kaidus mes tagad redzim iz skotivis ir salykti nu vysaidu laiku, kurā reizē ari nu dažaidu vītu. I aiz tuo es raudzeju saprast, kai mes varātu izlobuot itū situaceju ar pīsatyvynuošonu viesturiskajam tārpam i tautystārpam. Ir dažys taidys interesantys lītys, kas Latgolys tautystārpam ir vaira nikai cytur. Par pīmāru, Krustpiļs tipa vylnainis, kurys suoka darynuot jau 18.gs. beiguos i tuos beja gona daudz volkuotys pa vysu Austrumlatveju – leidz Lelvuordam i Vidzemei vairuokuos vītuos. Itys līcynoj par taidu vītejū sovpateibu, i vysā es varu saceit, ka Latgolai vysu vaira leidzeigu lītu ir ar Vidzemi – gon tārpā, gon ari folklorā, jo es gona daudz asu pietejuse ari tradicejis.” Niule Ieva struodoj pi kaida jai cīši svareiga projekta, kurā treju godu laikā tops gruomota par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavim. Suokumā jai ruodejīs, ka par Latgolys viesturiskom drēbem ir vysā moz ziņu, vys tik jau pietejumu suokumā saprotuse, ka materialu tok ir gona daudz. „Nazynu, kai es vysā vysu īspiešu, jo tū navar saukt par problemu, ka ir cīši daudz materialu, bet tū var saukt par izaicynojumu... Tautystārpa dalis, apave, vaiņuki, krakli.” Ieva daudzi pietejuse viesturiskuos drēbis vysā Latvejis teritorejā i deļ tuo zyna stuosteit ari par nūvodu sovpateibom itymā nūzarē. „Maņ cīši žāļ, ka Latgola nav tik lapna i tik daudz nazyna par sovim tārpim. Varbyut vēļ nav atsamūduse nu tuo, ka etnografeja niu ir modā. Deļtuo es ar sovu projektu raudzeišu paleidzēt. Golā juobyut gruomotai… Myusu dīnuos cylvāks meklej informaceju internetā i, ka tī nav, tod soka, ka informacejis nav vyspuor. Dīvamžāl par tārpim vaira informacejis ir gruomotuos i vēļ vaira muzejūs. Deļtuo raksteit gruomotu ir svareigi, lai cylvākim pošim nav juobrauc iz Reigu i juostruodoj kruotivē. Es struodoju jau vaira nikai godu i vēļ naasu ar vysu tykuse golā.” Ieva stuosta, ka nazkod ļauds drēbem, kurys valk mugorā, i rūtom bīži viņ daškeire ari dziļuoku jāgu. Nu tārpa varēja nūlaseit cīši daudz informacejis. „Par pīmāru, ja mes veramīs 100 vai 200 godu atpakaļ, nūteikti kotrys cylvāks par sovu apgierbu dūmuoja na tikai kai par taidu fizisku lītu, bet ari par gareigu, jo kraklys kai pyrmais apgierba gobols tyvuok pi mīsys vysod ir bejs kai ūtrys cylvāks. Mes zinim puosoku par laimeiga cylvāka kraklu, kuru kieneņš var apviļkt mugorā i palikt vasals. Kraklam ir taidys eipašeibys, ar kurom mes varim i cylvākam paleidzēit i koč kū slyktu padareit.” Ieva ir nu Preiļu pusis, Latgolys ainovu gleznuotuoja, muokslinīka Jāzepa Pīguožņa meita, kura pīmiņai piec juo nūīšonys myužeibā 2014.godā īdybynuota bolva „Jāzepa Pīgožņa balva ainavu glezniecībā”. „Bolvu īdybynuoja daudzi cylvāki kūpā pyrma nu jau pīcu godu, i varbyut pats svareiguokais deļ Latgolys ir tys, ka, nui – pats Jāzeps Pīguoznis ir nu Preiļu, bet golvonais bolvys deviejs ir Preili, Preiļu nūvods, i bolva nav tikai Latgolai, tei ir vysai Latvejai, i tai mes varim saceit, ka Preiļu nūvods spēlej cīši svareigu lūmu itymā procesā, kas ir muokslys pabalsteišona i atteisteišona myusu dīnuos. Bolvu dybynuoja, jo beja skaidrys, ka Latvejis ainovys cylvāki gleznoj arviņ mozuok. Daudzi brauc iz uorzemem i gleznoj tī. Šudiņ ari tai dora, bet mes redzim, ka pošu reizi, jau itymā godā, beja īsnāgtys vaira par 300 gleznu, kur ir gleznuota taišņi Latveja. Tai kai Latvejā gleznīceibā ainova ir bejuse vīns nu pamata žanru, tys beja vīns nu golvonūs aizdavmu – itū tendeņci, ka gleznoj arviņ mozuok, pagrīzt pretējā vierzīnī i tys ir īsadevs.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="475" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} Sarunys nūslāgumā Ieva atkluoj, ka jei kai seņ Latgolā nadzeivojūšs latgalīts jiutās ite leidz golam napījimta i jū napamat sajiuta, ka sevi iteinei nazkai juopīruoda. „Runojūt par tū lelū pietejumu, es cīši ceru, ka Latgola tū pījims i nūviertēs, jo maņ bīži ir taida sajiuta, ka tī latgalīši, kuri dzeivoj paceli nu Latgolys, vaira nav tī eistī latgalīši i jūs vaira tai nagryb pījimt i skaituos kai pagaiss cylvāks... Nu Latgolys pusis maņ vysu laiku ir sajiuta, ka es nasaskaitu, i tys byus taids raudzejums atsagrīzt, jo, nui, es dzīžu latgaliski, doncoju latgalīšu dejis. Maņ ir grupeņa, kas doncoj, i mes doncojam latgalīšu kadrilis, gona daudz. Tys otkon vysu laiku ir taidā nanūpītnā veidā, jo tys nav dorbs, tys nav pietejums.” *** Sižetā Ausma Sprukte stuosteis par Latgolys regiona atteisteibys agenturys itūšaļt izsludynuotū projektu konkursu “Latvejis vaļsts mežu i Vaļsts kulturkapitala fonda atbaļsteituo Latgolys kulturys programa 2019”. Par īspiejom, ītekmi iz kūpejū Latgolys kulturtelpu, īsnāgtūs pīteikumu viertiešonys kriterejim, kai ari naierteibom projektu realizacejis laikā. Cyta storpā projekta pīteikumu papeira i elektroniskā formātā juoīsnādz Latgolys regiona atteisteibys agenturā leidz ituo goda 29. martam, ar nūlykumu i pīteikuma veidlopu var īsapazeit škārsteikla sātyslopā: www.visitlatgale.com. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="190981" layoutid="0" layout="" static=""}   *** Vuordineicā Ilze i Arņs runuos par kokorim. Kas tod eisti ir kokori, lupotys i lonckori? Sovpateiga atziņa, ka tiergs „Latgaleite” ir eistyna „kokoreva”. Taipoš varēs dazynuot, kuru nu Latgolys apdzeivuotūs vītu nazkod sauce par Kokorevu.

Hedelmöittyminen on yllättävän vaikea prosessi, jossa vaikuttavat monet siittiön ja munasolun ominaisuudet anatomiaamme enemmän.

ITYS? I Told You So. I did. What I said a few episodes ago, well, I frickin’ told you so. Please O’ please support me on Patreon My Small Steppers Coaching System sidgarzahillman.com Buy My Stuff: Merch Books Upcoming Speaking Gigs: Fort Lauderdale VegFest (Ft. Lauderdale, FL, December 1)

On the second episode of ITYS, the boys give their predictions on the browns upcoming season, some predictions more optimistic than others. They also give their takes on various possible NFL postseason award winners.

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Episode: #828 | Length: 35:02 | Format: mp3 & m4a Happy Thanksgiving, Turkeys! Fruit of the Tree Branded Thanksgiving ITYS Genealogy Turns out, Kris's family is well, Appalachian Aristocracy Visit our friend and artist . . . Mr. Kustera, thank you!

Transcript -- The importance of flood basalt provinces in earth science.

The importance of flood basalt provinces in earth science.

Transcript -- The importance of flood basalt provinces in earth science.

The importance of flood basalt provinces in earth science.