Podcasts about nautr

Aizvadītajā nedēļas nogalē mūsu pašu mājās, Rēzeknē ir notikusi ikgadējā latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” svinīgā pasniegšanas ceremonija. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināta Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure. Par Latgales kultūras bagātināšanu godināti spilgtākie notikumi un personības. Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” ir gaidīts notikums. Balva – tā ir iespēja atskatīties un izvērtēt aizvadītā gada paveikto, izcelt sabiedrībā jau zināmus un arī mazāk zināmums notikumus Latgales kultūrtelpā, kas pelnījušas uzslavas. Spilgtākos un nozīmīgākos veikumus nosaka žūrijas vērtējums, kuriem šogad desmit „Boņuka” balvas saņēmējus bija jāmeklē no 127 pretendentu pieteikumiem. Šogad ceremoniju vadīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris, no Latgales nākušais un šobrīd šeit dzīvojošais, Jānis Pampe. Un kā izrādās, pasākuma vadītāji savstarpēji ir personīgi pazīstami – Jānis Pampe ir Andra Keiša krustdēls. Kā no skatuves atzina Andris Keišs, viņš uz visiem simts procentiem kā latgalietis juties bērnībā. Kā „Boņuka” balvas pasniegšanas ceremonijas laikā jokoja vakara vadītāji, statistika rāda, ka „Boņuki” visblīvāk dzīvo tieši Balvu novada Upītes ciemā. Proti, tieši uz Upīti visvairāk aizceļojušas latgaliešu kultūras gada balvas – ja Upītē dzīvo ap simts cilvēku, tad uz turieni ir devušies 13 „Boņuki” un viens „Žiks”, kas ir skatītāju balva. Un arī šogad „Boņuka” balva nonāk Upītē, jo par vienu no 2024. gada spilgtākiem notikumiem žūrija atzina Folkloras kopas „Upīte” projektu – kolhoza laiku dziesmu atjaunošana. „Boņuks” dodas arī uz Daugavpili, to saņēma Daugavpils teātra izrāde latgaliski „Kaids nūteikti atīs”. Izrāde ir norvēģu autora Juna Foses tulkojums no jaunnorvēģu valodas latgaliešu valodā. Pirmo reizi kāda citu tautu luga ir tulkota pa tiešo uz latgaliešu valodu. Par vienu no desmit labākajiem notikumiem tika atzīts arī koncertuzvedums „Folkpasija: Francis Trasuns”, kurā piedalījās Rīgas Projektu koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, postfolkloras grupa „Rikši”, Jānis Strazdiņš, kā arī mākslinieciskais vadītājs un diriģents Kristofers Volšs Sinka. Savukārt Evija Maļkeviča-Grundele pirms sešiem gadiem pieņēma izaicinājumu un atgriezās un dzīvo Latgalē, Evija ir muzeja „Andrupenes lauku sēta” novadpētniece, kura ir uzsākusi Tradīciju skoliņu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – „Mozuo tradiceju škola mozajim”, aicinot vietējos uz kopā būšanu. Aizvadītā gada viens no spilgtiem notikumiem bija arī Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde „Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos”. Amanda fotogrāfijās iemūžināja savas 75 gadus vecās vecmammas Valentīnas Priževoites dzīvi Latgales laukos. Svēpētā māla keramikas statuetes tika pasniegtas jau septiņpadsmito reizi. Balvu kopš 2013. gada rīko Latgales vēstniecība „Gors”. Boņuka balvas saņēma arī vinila plate Seimaņs Putāns „Caur bolsim as eju” un koncertizrāde „Putāns. Toreiz un tagad”, Jura Urtāna grāmata „Latgales pilskalni un to folklora”, Broņislavas Martuževas fonds „Rakstītāja” un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata „Dzimst dziesmas tautā, dzimst...” un koncertuzvedums „Topi stipra, sirds”, Jāņa Gleizda simtgadei veltīti pasākumi – Rēzeknes novada pašvaldības konkurss „Juoņa Gleizda bolva fotografejā” un fotogrāmata „Gleizda metode”, kā arī Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma.

Itymā godā Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" prožektoru gaismys pagrīztys iz Rogovkys pusi – ite vys vēļ aktivi dorbojās ituo gods myuža bolvys sajiemieja, latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure i ite dzeivoj ari myusu ituos dīnys gaška, Nautrānu kulturys centra kulturys pasuokumu organizatore i vīna nu ituo gods Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2024" nominantu Inga Vigule.  “Veronika Dundure ir cīši lels īdviesmis olūts  vysim rogovkīšim īt i dareit. Jei ari motivej i atbolsta i tod, ka tu tamā vidē esi, ir taida īškejuo sajiuta, ka tu navari vīnkuoršai sēdēt, ka tev ir juokust i koč kas juodora. Tai kai es narokstu, nadzīžu i nikuo taida nadoru, tod es raugu tū dareit cytaižuok, varbyut paleidzūt atkluot jaunus talantus voi pīduovojūt koč kaidys nūtykumu i pasuokumu formys tai, lai mes ari poši īpazeitu tū vītu, kur mes dzeivojam.” Inga pīzeist, ka dorbs jai ir palics par dzeivisveidu i izsver, ka vysod tū rauga dareit, vaicojūt dziļuma. “Dareit ar jāgu, lai nav tukšs šovs, tukša čaula, bet vysā īškā ir saturs i jāga. Pošam saprast, deļkam tu tū dori. Da, es zynu, ir taidys nūtikšonys, kurys ir juoorganizej, bet pi kurom tev sirds nadaīt. Nu tod īpazeisti. Īsapazeisti ar tū pasuokumu, ar tū nūtykumu i paraugi pats sev īlikt tymā jāgu. Kū tu gribi pasaceit ar tū pasuokumu. Kas vēļ maņ redzīs svareigi – spēt prīcuotīs i nūviertēt cytus.”

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremonejā gūdynuos latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoju Veroniku Dunduri. “Sajiutys ir breineigys, aizkustynūšys, varātu saceit ari saviļņojūšys par tū, ka "Boņuks" ite vystik cīši nūzeimeiga bolva. Latgolā asu nūvārtā jau ari ar Nikodema Rancāna bolvu, bet "Boņuks" par myuža īguļdejumu... Pat nasatic, ka jau myužs paguojs, bet faktiski tys ir dorbs nu 80. godu gola. Dorbs ar latgalīšu volūdu i nūvodu.” Pasasokūt Veronikys dorbam, jau vaira nakai 20 godu teik organizāts skotivis runys konkurss “Vuolydzāni” i latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, kurai nu 2013. gods ir vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss. Veronikys i asociacejis naatlaideigais dorbs rezultiejīs ar tū, ka itūšaļt vaira nakai 30 izgleiteibys īstuodēs ir vareiba latgaliski vuiceitīs vysaida vacuma bārnim, izmontojūt ari vuiceibu materialu “Olūteņš”, kas ir pyrmais dorbs kompleksai latgalīšu rokstu volūdys i nūvodpietnīceibys īsavuiceišonai.  “Latgalīšu volūdy navar vuiceit, jei nav nūškirama nu nūvoda izzynuošonys, deļ tam “Olūteņā”, taipat cytūs vuiceibu leidzekļūs tys ir sovstarpeji saisteits — kai latgalīšu volūda, kas juozyna tamā klašu grupā, tai nūvoda izzynuošona. Pa vysom jūmom — literatura, folklora, geografeja, viesture. Tai veiduots ari “Olūteņš”, pa nūdaļom.” Nu 2003. gods Nautrānūs Veronikys puorraudzeibā dorbojās Latgalīšu volūdys i kulturviesturis metodiskais centrys. Jei ir ari školuotuoju vosorys kursu “Vosoruošona” iniciatore, kas guodoj par školuotuoju izaugsmi, reikoj regularys latgalīšu volūdys školuotuoju apvuiceibys. Jei ir ari Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lūcekle.  “Es parosti soku par patriotismu. Tys tradicionalais vaicuojums. Patriotismys suocās ar atbiļdeibu par tū mozuokū, kū tu dori.”

Klausies dzīves stāstus no Latgales . Sirsnīga un pavisam atklāta saruna ar Līviju Plavinsku- politiķi,11.Saeimas deputāti,Nautrēnu apvienības pārvaldes vadītāju. Par sevi pašu viņa runā maz! Ar mīlestību viņa daudzina savu mīļo Rogovku,Rogovkas personības notikumus un savus līdzcilvēkus.

Dzejas dienas Latgalē bagātinājis vēl viens pasākums, kas aizvadītajā sestdienā, 7. septembrī, izskanēja Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu kalnā. Pirmo reizi te notika muzikālas dzejas brokastis “Gulguošona”, kur pulcējās vairāki pazīstami Latgales literāti - Valentīns Lukaševičs, Annele Slišāne, Arvis Viguls un Anita Mileika, kā arī mūziķi Ingars Gusāns, Vinsents Kūkojs un flautu grupa “Svīres”. Uz “Gulgošanu” bija devusies arī kolēģe Guna Zvīdre. Aizvadītās sestdienas rītā Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu kalnā, kas atrodas turpat pie Rēzeknes un paver skatu teju uz visu pilsētu skanēja ne vien putnu dziesmas, bet arī dzeja un mūzika latgaliešu literātu un mūziķu izpildījumā, tādējādi veicinot latgalisko tekstu jaunradi un pārtapšanu jaunās mākslas formās. “Gulgošana” te notika pirmo reizi un bija kā ieskaņa vakara pasākumam Nautrēnos, dzejas slamam “Rogovkys dzejis voga”, kas šogad notika jau treso reizi.

Jau 14. reizi Rēzeknes novada Rogovkā uz īpašiem latgaliešu valodas un kultūras kursiem ar nosaukumu „Vosoruošona” tiksies skolotāji no visas Latvijas, kuri skolās jau šobrīd māca vai tuvākajā laikā plāno mācīt latgaliešu valodu, kā arī citi šī vēsturiskā latviešu valodas paveida un latgaliešu kultūras interesenti, lai četru dienu garumā viens no otra mācītos, apmainītos pieredzē, atsvaidzinātu atmiņā, kā arī apgūtu kaut ko jaunu valodas dziļumos un kultūras procesos. Kursi, kas aizsākti vēl 2000.gadā, kad latgaliskā kultūrvide savā ziņā sāka piedzīvot atdzimšanu, savu aktualitāti nav pazaudējuši arī šodien, vien mainījušies akcenti no vienkāršas sanākšanas kopā, pārtopot par profesionālās izaugsmes iespēju. Interesējamies, kas tad šobrīd īsti ir „Vosoruošona”. „Vosoruošona – kaut ko darīt vasarā. Ja, piemēram, ziemas vakaros to var saukt par vakarēšanu, tad šeit tā ir vosoruošona,” kā pretmetu ziemīgām vakarēšanām vosoruošonas jēdzienu skaidro Edeite Laime, latgaliešu kultūras kustības "Volūda:  vadītāja un aktuālu projektu attīstītāja. Kustība attīstījusies un izaugusi no organizācijas ar nosaukumu "Latgales studentu centrs" un kopā ar Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociāciju ir viena no īpašo latgaliešu valodas un kultūras kursu ar nosaukumu „Vosoruošona” organizētājiem šobrīd un arī pirmoreiz 2000.gadā.   Kā pirmoreiz pirms vairāk nekā 20 gadiem, tā šoreiz kursi tiek organizēti vienā no savā ziņā latgaliskās kultūrtelpas centriem vai saliņām – Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā, kas izsenis pazīstama kā vieta, no kurienes dažādos laikos nākuši latgaliešu valodas un kultūras procesu kopēji un uzturētāji, un arī mūsdienās vēlme neļaut pašplūsmā aiziet īpašajai Latgales kultūrvidei nav zudusi. Lūk, arī "Vosoruošona", kuras mērķis ir ne vien satikties skolotājiem ārpus skolas darba dunas, bet arī palīdzēt latgaliešu valodas skolotājiem sagatavoties jaunajam mācību gadam, bet entuziastiem uzlabot savas valodas zināšanas un izpratni par kultūrtelpu, un veicināt interesi par latgaliešu valodas apguves iespējām nākotnē un arī ārpus skolas sola. Nautrēnu vidusskolas direktore, skolotāja Anita Ludborža ir ne vien šī gada kursu vadītāja, bet arī pati aktīva dalībniece un arī šajos kursos ar citiem skolotājiem plāno dalīties savā pieredzē, par to kā latgaliešu valodu iedzīvināt skolas vidē. Viņas priekšmets ir ģeogrāfija. „Ģeogrāfija ir pateicīgs priekšmets, ko var mācīt latgaliski. Protams, mums ir daudz mācību procesā datorprogrammas, kur nav latgaliešu valodas, bet ir grēks nemācīt latgaliski, ja ir runa par Latgali un savu novadu. Man pašai ir tādas programmas izstrādātas, kur mācu kā mežu tipus sauc latgaliski, kā derīgos izrakteņus sauc latgaliski. Līdz ar to vosoruošonas kursi man ir radījuši iedvesmu iet pie bērniem jau ar savu devumu latgaliskajā.” Viena no aktīvām kursu apmeklētājām arī citos gados ir Ingūna Zeiļa, sākumskolas skolotāja, kas nu jau 30 gadus strādā Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijā, un daudzus gadus šajā skolā pasniedz arī novadu mācību. Viņa atzīst, ka par novadu mācību, kur viņa iekļauj arī latgaliešu valodas apguvi, lielāka interese ir tieši mazākiem bērniem, ko skaidro var ar bērnu noslogotību un aizņemtību vecākajās klasēs. Kā skaidro viena no šī gada kursu organizētājām Edeite Laime, ar katru gadu šāda vasaras skolotāju un domubiedru satikšanās, paliek aizvien  nopietnāka, iekļaujot aizvien vairāk profesionālos elementus. Un šogad pasākums šogad iedalāms trīs virzienos – valoda, personīgā izaugsme un mūsdienu latgaliešu kultūrvides procesi. Latgaliešu valodas un kultūras kursi ar nosaukumu „Vosoruošona” Rēzeknes novada Rogovkā sāksies svētdien, 30.jūlijā, un ilgs līdz 3.augustam, dodot iespēju nodrošināt zināšanas latgaliešu rakstu valodā, izzināt metodes, resursus, līdzekļus, kas būtu noderīgi mācību priekšmeta “Latgalīšu rokstu volūda” mācīšanai skolā, padziļināt zināšanas par latgaliešu literatūru , Latgales kultūrvēsturi un mūsdienu latgaliskās kultūras procesiem.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz pastuosteis par Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys itūgod izdūtū Romona Spaitāna dzejūļu kruojumu “Spaitojam”. Pandemejis laiks latgalīšu dzejnīkim beja ražeigs, izguoja vasala vērtine vysaidu jaunu dzejūļu kruojumu. Kai soka zynuotuoji – beidzūt beja laiks i vareiba atviļktnēs atrast nūglobuotūs manuskriptus i sagataveit tūs izdūšonai. Nu jau kaidu godu jaunu izdavumu ir jiutami mozuok, tok saprūtu, ka itūgod tei situaceja varātu ari maineitīs, jo pi kruojumu struodoj kai debitanti, tai jau zynomi autori. Pyrmuo 2023. godā sagaideituo latgalīšu dzejis kruojuma autors ir Romons Spaitāns, eistajā vuordā Romualds Zarembo. Jis puorstuov tū paaudzi, kurū myusu dīnuos satikt ir lela vierteiba – dzejnīkam itūgod byus jau 98 godi. Tok dzejūli, lai ari formys ziņā daudzveideigi tradicionali, saturiski ir gona jaunekleigi – kai tī, kas veļteiti Latgolys mīlesteibai, tai ari humoristiskī. Lēdmanē, kur Spaitāns niu dzeivoj, aprelī aizvadeita ari kruojuma prezentaceja ar poša autora daleibu. Romons Spaitāns ir izaudzs naatkareiguos Latvejis laikā Rēzeknis apriņka Drycānu pogostā, dabuojs tuo laika izgleiteibu. 2. pasauļa kara laikā jis vuicejuos gimnazejā Rēzeknē, aizaruovs ar folklorys vuokšonu, vuicejīs spielēt vejūli. Juo sūla bīdrys beja Juoņs Pujāts, kurs vāluok beja muokslys zynuotnīks i tai saucamais Latgolys keramikys “krysttāvs”. Jam veļteits ari vīns nu kruojuma “Spaitojam” dzejūlim. Nazynuotuojs varbyut var i nasaprast, ka Trideišu Juoņs, kai raksteits veļtejumā, ir tys pats Pujāts. Par Trideišim Pujātu saimi nazkod saukuši Nautrānu/Drycānu pusē, kur jī nazkod dzeivuoja. Piec kara Spaitāns izstudēja universitatē i leluokū myuža daļu aizvadeja Ūgris pusē, struodojūt par viesturis školuotuoju i školys direktoru. Bejs rūseigs ari sabīdryskajā dorbā, vadejs ari muzykalūs kolektivus. Dzeju publicēt jis suocs piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys. “Spaitojam” ir juo catūrtais kruojums – 1999. godā izguoja “Trešī gaiļi”, 2006. godā – “Rudiņa orums”, bet 2013. godā – “Atceļnīks”. Juo tekstus ari vairuoki komponistu puorvārtuši dzīsmēs, tymā skaitā – Ontons Matvejāns, Zigfrīds Miglinieks i Andris Eriņš. Piec kruojuma puorskaiteišonys palīk cīši sylta sajiuta – jaunuokūs paaudžu ļauds laikam jau ni muok, ni gryb tik skaisti i ar mīlesteibu apraksteit sovu dzymtū pusi. Spaitāns dzejā namiteigai aicynoj byut vīnuotim, īsastuot par Latgolu i Latveju, turēt tuos karūgu. Byus karūgdzīsmei dyžon skanēt Pōr kolnim, bērzem, azarim – Kai bitem ūzulā mums sanēt, Byut sovas dzeives namdarim! Ari nabyušonom veļteitī humora i satirys pylnī dzejūli ir gona truopeigi. Tī, kas budžetnaudu dola, Zemnīku pi krysta kola. Nulle tova buļvu voga, Jim tu malnums tik aiz noga. Kruojuma “Spaitojam” piecvuordā Jūlijs Truops izceļ Spaitāna boguotū latgalīšu volūdu, kam nūteikti ari juopīkreit. “Apaceņ”, “stymbyns”, “laičine”, “paļts”, “skreipsts” ir tik daži nu myusu dīnuos pavysam reši lītuotu vuordu, kū varim puorskaiteit Romona Spaitāna dzejūļūs. Autors, lai ari pats jau daudzys desmitgadis dzeivoj uorpus Latgolys, nav pagaisynuojs sovys dzymtuos volūdys dziļuokūs sluoņus. Ar tū kruojums varātu byut interesants ari jaunuokuos paaudzis skaiteituojim. Žāļ tik, ka šaļtim tymā atrūnamys puors puorsaraksteišonys klaidys. Kai gruomotys vodūšū motivu Spaitāns nūruodejs: “Vysu myužu zeiles krōju ūzulbērzes carādams.” Gribīs saceit, ka četri kruojumi jau ir boguoteiga ūzulu bierze. Kas zyna – varbyut byus ari pīktais.  

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta centru - Rogovku i  iteinis ļaudim. Naapšaubami par Rogovka daudzi nūteikti ir dzierdejuši, gon saisteiba ar popularū teicīni – „Troks voi nu Rogovkys”, gon ari arī ar daudzajiem literatim, kulturys i sabīdriskīm darbinīkim, kurim itei puse ir dzymtuo - Pīters Miglinīks, Andrīvs Jūrdžs , Anna Rancāne, Pīters Jurceņš, Ontons Kūkuojs i daudzi cyti. Nu kurainis rogovkīšus taids spors, spāks i patriotisms, klausīs raidejumā. Suprātkuos Rogovkā pīsadola: Sovvaļnīks aba muziks Ingars Gusāns, Nautranu pogosta kulturys pasuokumu organizatore Inga Vigule, Rogovkys etnografiskuo ansambļa izveiduotuoja i vadeituoja Anna Garanča, Nautrānu vydsškolys literaturys i kulturviesturis školuotuoja, nūdybynuojuma “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys viesturis školuotuoju asociaceja” vaļdis prīšksādātuoja Veronika Dundure, Nautrānu pogosta Dekteru amatierteatra dybynuotuoja, kas ilgus godus tū arī vadejuse, niu pensionare i muojsaimneica Lūcija Rancāne, Kartografe i nūvodpietneica Andra Zubko-Melne, Gaigolovys pamatškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, teatra muokslys pasnīdzieja, Dekteru amatierteatra vadeituoja I režisore Ērika Bozoviča, uorsta paliegs, Rogovkys teātra vadeituoja Maruta Miščenko.  

Latvijā turpinās Dzejas dienas. Aizvadītajā sestdienā, 10.septembrī, Rēzeknes novada Rogovkā notika pirmais dzejas slams latgaliski "Rogovkys dzejis voga", kurā sacentās deviņi latgaliski rakstošie autori. Par uzvarētāju trijās sacensību kārtās žūrija "Rogovkys dzejis voga" un skatītāji atzina Mārīti Slišāni no Upītes. Ar latgaliski rakstošo autoru dzeju pašu izpildījumā un dziesmām Rogovkā tika aizvadīts viens no septembrī tradicionālo Dzejas dienu pasākumiem – latgaliešu dzejas slams . Slama uzvarētāja, mamma, gardumu cepēja un literāte Mārīte Slišāne ir viena no talantīgās Ziemeļlatgales Slišānu dzimtas pārstāvēm. Viņa raksta jau kopš 15 gadu vecuma. Ka atzīst pati Marīte uz pasākumu gan devusies vairāk to baudīt, nevis cīnīties par uzvaru, kas nākusi kā patīkams pārsteigums. Dzejas slams ir dzejas kustība, kas Latvijā un pasaulē arvien atdzīvina interesi par mūsdienu dzeju. Šajā dzejnieku sacensībā starp deviņiem dalībniekiem varēja dzirdēt gan jau plašāk pazīstamus latgaliski rakstošus autorus, gan mazāk zināmus literātus. Mygluojs – latgaliešu autore, kas raksta ar pseidonīmu un līdz šim savu personību nebija atklājusi. Interesenti Mygluoja darbus var atrast viņas "Instagram" kontā un latgaliešu kultūras ziņu portālā "lakuga.lv". Tāpat ar dalību dzejas sacensībā sevi bija izaicinājusi arī vēl viena Slišānu dzimtas pārstāve, tekstilmāksliniece, projekta #100dečiLatvijai īstenotāja, viena no spilgtākajām šī laika prozas rakstītajām Latgalē – Annele Slišāne. Annele Slišāne pasākumu vērtā ļoti atzinīgi un atzīmē, ka tas varētu ienest jaunas vēsmas latgaliešu literatūrā padarot to arvien interesantāku plašākai auditorijai. Trešajā konkursa kārtā iekļuva viena no mazāk pazīstamām personībām latgaliešu literatūrā, Rasma Svikle, kas cita starpā bija vienīgā dalībniece ar saknēm Rogovkā. Autoru sniegumu no dažādiem aspektiem vērtēja pieci žūrijas locekļi, tostarp arī literāte, vēsturniece un latgaliešu kultūras ziņu portāla "lakuga.lv" redaktore Laura Melne, kura atzīst, ka sniegums kopuma bijis pārsteidzoši labs. Rogovka Latvijas literatūrā ir pamanāma kā vairāku spilgta literātu dzimšanas vieta, no šejienes nāk Andryvs Jūrdžs, Antons Kūkojs, Pīters Miglinīks, Pēteris Jurciņš, Anna Rancāne un citi. Jaunā dzejas pasākuma Rogovkā rašanos idejas autore ir Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule. Inga cer, ka "Rogovkys dzejis voga" varētu kļūt par regulāru un gaidītu Dzejas dienu tradīciju Latgalē. Pasākuma organizēšanā kopā ar Nautrēnu pagasta pārvaldi aktīvi līdzdarbojās arī biedrība “LgSC” un latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv. komanda. Portāla un latgalisko projektu vadītāja Edīte Husare atklāj, ka kopumā latgaliski rakstošo autoru pulks ir apmēram divdesmit cilvēki.  Dzejas slama dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja savus darbus pēc tam publicēt latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Tāpēc, autori tika aicināti pasākumā skaitīt darbus, kas vēl nav piedzīvojuši izdošanu grāmatās, publikācijas portālos vai kā citādi tikuši prezentēti plašākai publikai. Pirmās "Rogovkys dzejis vogys" vadīšana uzticēta raidījumu un pasākumu vadītājam Kozmenam jeb Mārtiņam Kozlovskim, savukārt  par muzikālo noformējumu gādāja grupa "Borowa Mc" un dziesminieks Vinsents Kūkojs. Turpinot baudīt latgaliešu kultūru un dzeju, noteikti ir vērts apmeklēt mīlas aiļu un dziesmu festivālu "Upītes Uobeļduorzs", kas Balvu novada Upīte gaidāms jau 17. septembrī.

  “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz stuosteis par naseņ latgalīšu i angļu volūdā izdūtū bruoļu Juoņa i Viktora Cybuļsku gruomotu “Atmiņuos Latgolā”. Juoņs i Viktors Cybuļski beja bruoli nu myusu dīnu Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Dekteru, kurus izškeire Ūtrais pasauļa kars. Viktors devēs trymdā i piečuok dzeivuoja ASV. Juoņs palyka Latvejā, tok 1949. godā tyka nūtīsuots i izsyuteits spaidu dorbūs, kur pavadeja sešus godus. Bruoli nikod vaira tai ari nasasatyka. Jī beja īvārojamuo latgalīšu kulturys darbinīka Andryva Jūrdža mozdāli, partū tīkšonuos piec izgleiteibys, interese par kulturviesturi i raksteišona beja jau šyupelī īlykta. Niu gruomotā “Atmiņuos Latgolā” publicātī stuosti jau īprīšk ir bejuši daīmami skaiteituojim. Viktora Cybuļska atminis paguojušuo godu symta 50. godus beja publicātys trymdys laikrokstā “Latgolas Bolss”, sovpus Juoņa Cybuļska stuosti atrūnami juo 1995. godā izdūtajā puordūmu, dzejis i stuostu izlasē “Myuža dīnys, myuža dūmys”. Jaunuo gruomota “Atmiņuos Latgolā” ir kai obeju bruoļu sasatikšona, kū organizējs Viktora mozdāls, ASV dzeivojūšais latgalīts Pīters Ragaušs, ar kura atbolstu beidzamajūs godūs izdūtys ari cytys Juoņa Cybuļska gruomotys, kai puordūmu kruojums “Patīseiba ir myusu!” i pietejums par Andryvu Jūrdžu. Ari tuos gruomotys ir kai latgalīšu, tai angļu volūdā. Juoņs Cybuļskis beja latgalīšu kulturā cīši nūzeimeigs sabīdryskais darbinīks, kura davums, īspiejams, myusu dīnuos nateik pīteikami nūvārtāts. Jis 30. godu beiguos, struodojūt par školuotuoju Viļakā, kūpā ar piečuok labi zynomū Vladislavu Luoci nūdybynuoja latgalīšu gruomotu izdevnīceibu. Piec atsagrīzšonys nu izsyutejuma Juoņs Cybuļskis dzeivuoja Reigā, kur aktivi turpynuoja struoduot Latgolys lobā. Jis rūsynuoja i organizēja pīminekļu pastateišonu vairuokim īvārojamim Latgolys kulturys darbinīkim, kai Andryvam Jūrdžam, Pīteram Miglinīkam, bruolim Skryndom i cytim, veice pietejumus par latgalīšu volūdu i Latgolys viesturi, raksteja atminis i dzeju. Jau 1995. godā literaturzynuotnīks Vitolds Valeiņs raksteja, ka Cybuļska atmiņom ir lela kulturviesturiska nūzeime. I tai eistyn ir. Ar gruomotys “Atmiņuos Latgolā” manuskriptu maņ beja vareiba īpasazeit pyrma tuo izdūšonys, nadaudz paleidzūt pi korekturys. Kai cylvākam, kuru ar bruolim Cybuļskim vīnoj dzymtuo puse, itys teksts maņ ruodejuos cīši interesants i izzynojūšs. Gruomotā var puorskaiteit na tik personeigys bierneibys atminis, bet vaira izzynuot ari par Latgolai nūzeimeigim viesturiskim procesim, kai sādžu izīšona iz vīnsātom, agraruo reforma piec Latvejis vaļsts izveidis, ari par latgalīšu dzeivi Pīterpilī. Juoņa atminis ir vaira personeiguokys, atkluojūt juo individualū pīredzi, Viktors rakstejs na tik par sevi, bet nadaudz ari par cytim cylvākim. Mums kai 21. godu symtā dzeivojūšim cylvākim jūs teksti ļaun labi īsajust Latgolys lauku dzeivē pyrma 100 godu – izzynuot, kai izavēre lauku sāta i tuos apleicīne, kai bārni guoja gonūs i vuicejuos školā, kai nūtyka maja dzīduojumi pi krysta, kaidys beja Zīmyssvātku tradicejis. Saleidzynojūt Juoņa Cybuļska atminis, kas publicātys jaunajā gruomotā i vaira nakai pyrma 25 godu “Myuža dīnuos, myuža dūmuos”, rūnās puors vaicuojumu par materiala atlasi. Varātu varbyut ari pīkrist, ka “Atmiņuos Latgolā” īkļauti lobuokī, etnografiski vierteiguokī voi autoru i juo dzeivis guojumu raksturojūšuokī stuosti. Tok drupeit mulsynoj, ka stuostūs, kas vairuokūs turpynuojumūs veļteiti Juoņa Cybuļska ceļam iz izgleiteibys dabuošonu, pamasti apakšviersroksti ar numeraceju, lai ari jaunajā gruomotā īkļauts tik pyrmais, ūtrais, trešais i sastais kuopīņs, izlaižūt catūrtū i pīktū. Vēļ nalela kritiska pīzeime ari par gruomotys vuoku. Žāļ, ka iz tuo atrūnams tik tuos nūsaukums, bet nav autoru vuordu. Teiri praktiski – jau nu skaiteituoju dzierdāts, ka cytaiž saīt plauktā storp cytom gruomotom paskrīt tai garum.   Tok tī ir taidi naleli seikumi, kas naītekmej gruomotys kūpejū vierteibu. Ari jaunuokai paaudzei niu ir vareiba īpasazeit ar bruoļu Cybuļsku atmiņom, kas cytaiž byutu juomeklej bibliotekuos voi periodikys kruotivēs. Gruomota ari pīraksteita lobā, saistūšā volūdā, kū ir vīgli skaiteit ari, īspiejams, tim, kuri nav pīroduši pi tekstu latgaliski. I ka nasagryb skaiteit latgaliski, var apgrīzt gruomotu ūtraižuok i raudzeit skaiteit tuos angliskū verseju.  

Pārnejā godā izdūts daudz gruomotu latgaliski voi par Latgolu, tymā skaitā ari vairuoki viesturis pietejumi. Vīns nu taidu ir viesturnīka Zigmāra Turčinska monografeja “Ziemeļlatgales “Neatkarības vienība”. Pretošanās padomju okupācijai 1946.-1954. gads”, par kurū “Kolnasātys gruomotplauktā” itūreiz stuosteis Laura Melne. Nacionalī partizani ir temats, kuruo pīminiešona bīži raisa diskusejis. Padūmu okupacejis laika ideologiskī uzsluoņuojumi nav pagaisuši nu cylvāku pruotu, kluotyn pi tuo beidzamajā desmitgadē izguojušys ari vairuokys gruomotys, kas apzynuoti voi naapzynuoti na pīduovoj objektivu informaceju, bet vēļ vaira rauga demonizēt nacionalūs partizanu darbeibu. Partū viesturnīka Zigmāra Turčinska pietejums “Ziemeļlatgales “Neatkarības vienība”” ir cīši gaideits i vajadzeigs dorbs. Turčinskis ir vīns nu pavysam nadaudzu viesturnīku, kurs pīsavierss nacionalūs partizanu pietnīceibai. Pyrma desmit godu izguojuse juo Zīmeļvydzemis mežabruolim veļteituo monografeja, i niu vairuoku godu garumā veiktais dorbs, pietejūt arhivu dokumentus, vuocūt mutvuordu līceibys i apsekojūt partizanu vītys dobā rezultiejīs gondreiž 600 puslopu bīzā gruomotā par pretuošonūs padūmu okupacejai nu 1946. leidz 1954. godam Zīmeļlatgolā. Leluokuo daļa gruomotā apraksteitūs nūtykumu rysynuojušīs myusu dīnu Bolvu nūvoda Tiļžys, Bierzpiļs, Baļtinovys, Ruguoju pogostūs, kai ari Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā. Dzejneica Anna Rancāne par itū gruomotu sacejuse, ka tū varātu skaiteit kai vysaizraunūšuokū romanu, ka viņ aiz kotra vuorda nabyutu realu vītu i realu cylvāku liktiņu. Tam var piļneibā pīkrist. Bīži nasagoda skaiteit tik saistūšā i reizē vīgli uztveramā volūdā pīraksteitu viesturnīka monografeju. Jiutams, ka tei raksteita piec īspiejis plašuokai auditorejai. Ari cylvāki i nūtykumi apraksteiti cīši ciļvieceigi, na akademiski sausi. Cik tys vairs myusu dīnuos īspiejams, raudzeits nūskaidruot reiceibu i darbeibu motivaceju i pasauļs nav īkruosuots tik malnboltuos kruosuos. Cīši vierteigs ir pietejuma suokumā atrūnamais izmontuotuos literaturys apskots, kas itymā gadīnī nūsaukts par “Atmiņas un traumas komunikāciju”. Tymā autors detalizāti i skrupulozi skaidroj, kai laika gaitā izaveiduojuši kolektivuos atminis prīškstoti par nacionalajim partizanim i parkū bīži viņ dokumentari pīruodami nūtykumi nasakreit ar cylvāku atmiņom. Lela problema ir ari viesturnīku mozuo interese par nacionalūs partizanu pietnīceibu, kas devs īspieju sovus dorbus publicēt i uzdūt par nūpītnim pietejumim diletantim, kam na tik tryukst pietnīceibai vajadzeigūs zynuošonu, tok dorbūs izapauž ari pošu individualuos traumys i sovstarpejī konflikti. Zigmārs Turčinskis Zīmeļlatgolys Naatkareibys vīneibys pietnīceibai pamateiguok pīsavierss 2015. godā, i, ruodīs, ka itys, īspiejams, ir pādejais laiks, kod tū varēja dareit. Palics moz cylvāku, kas itūs nūtykumus vēļ atguoduoj, i ar kotru godu jūs palīk vys mozuok. Taišni cylvāku atminis paleidz dzeivuok izprast tū informaceju, kas atrūnama arhivu materialūs, lai ari, prūtams, kotrys atminis ir juoviertej kritiski. Autors, aprokstūt atmiņu izmontuošonu, ari vierteigi īskicej golvonuos atmiņu izmontuošonys problemys, kū ir vierteigi apsazynuot kotram, kas rauga nūsadorbuot ar pietnīceibu. Taipat vierteigi ir juo padūmi ari arhivu dokumentu izpietē. Īspiejams, taišni tik daudzpuseiga i daudzskaitleiga viesturis olūtu izmontuošona, kai ari vītu reala apsekuošona dobā ir radejuse tik lelu kluotasameibys efektu. Viesturnīks Zīmeļlatgolā nav vītejais, tok par tū moz kas līcynoj. Vīneiguo nu radzamuokūs naprecizitašu ir nalela apsamaļdeišona apdzeivuotūs vītu nūsaukumūs – vīna i tuo poša cīma nūsaukums gruomotys gaitā var byut pīraksteits atškireigūs variantūs. Tok tys nav lels breinums – kartēs i dokumentūs šaļtim vītvuordu nūsaukumi ir gryuši atšifrejami i atškireigi. Storpkaru periodā beja raudzeišona Latgolys vītvuordus “latviskot”, ari myusu dīnuos oficialuo nūsaukuma forma nu tuos, kū lītoj poši īdzeivuotuoji, mādz atsaškiert. Lai cik saistūšā volūdā byutu raksteits pietejums, tū skaiteit nav vīgli, eipaši, ka poša esi nu tymā apraksteita pogosta, vairuoki tymā pīmynātī cylvāki ir tovi tyvuoki voi tuoluoki radinīki, labi zyni ari cytu apraksteitūs saimis i piecguojiejus. Kaidā nu interveju piec gruomotys izdūšonys Turčinskis breidynuojs, ka na vyss, kū itamā gruomotā puorskaiteisit par sovim radinīkim, byus pateikams. Tai tys eistyn var byut. Tycu, ka daudzim itī nūtykumi var izceļt gaismā skumeigys voi brīsmeigys atminis, cytim – atkluot kū jaunu par sovu dzymtū pusi i tuos cylvākim. Ir saimis, kur nacionalūs partizanu laiks izavierss par dziļu tragedeju, radinīkim nūsastuojūt kotram sovā pusē i pat fiziski izariekinojūt cytam ar cytu. Tok tys ir juozyna. Naizrunuotys i varbyut pat jaunuokajai paaudzei naizzynuotys traumys tikai veidoj jaunys problemys, na rysynoj asūšuos. Zigmāra Turčinska monografeja ir lobuokais veids, kur izzynuot konkretu, puorbaudeitu informaceju, na ļautīs baumom, spekulacejom i interpretacejom.  

Turpynojūt stuosteit par omotim, kuri Latgolā nazkod bejuši gūdā i tūs protuši daudzi, bet niu taidu meistaru palics vysā moz, dūdamīs iz Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Zaļmuižu pi kaļva Juoņa Ļubkys. Kaļvs Juons Ļubka struodoj ar malnū metalu. Jis pīzeist, ka kaļva profeseja ir cīši dinamiska – uotrumam ir svareiga nūzeime, partū ka dorbs vysu laiku ir storp guni i vasari. Kab metals sakorstu, palyktu sorkons i byutu gotovs apstruodei, guņs temperaturai ir juobyut vysmoz tyukstūšai grādu. Kai izsver meistars, pi taida dorba intensivi juodzer pīns, kaba putekli nasakruoj plaušuos. Juoņs stuosta, ka sovulaik juo dzymtajā cīmā iz treispadsmit sātu bejuši treis kalieji. Niu ar tū kaļva omotu Latvejā ir kai ir – vysā Latgolā tik kaidi treis palykuši. Tautys lītiškuos muokslys tudeju „Zīle” Iļgucīmā kaļvs Juoņs Ļubka paraleli dorbam vagonu ryupneicā vadeja deveņpadsmit godu. Sovpus 90. godu suokumā puorbrauce atpakaļ iz Latgolu, iz Zaļmuižu. Sovulaik, pīcu godu laikā pīsadolūt trejuos vītejuos, divejuos republikys i vīnā strorptautiskā izstuodē, varēja pretendēt iz tautys dailomota meistara nūsaukumu. Taids Juoņam Ļubkam ari ir. Vēļ aizviņ Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Zaļmuižā jis kaļ vysmoz četrys stuņdis dīnā i pacīteigi gaida kaidu, kas  itū omotu byutu gotovs vuiceitīs.  

Turpynojūt stuosteit par omotim, kuri Latgolā nazkod bejuši gūdā i tūs protuši daudzi, bet niu taidu meistaru palics vysā moz, dūdamīs iz Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Zaļmuižu pi kaļva Juoņa Ļubkys. Kaļvs Juons Ļubka struodoj ar malnū metalu. Jis pīzeist, ka kaļva profeseja ir cīši dinamiska – uotrumam ir svareiga nūzeime, partū ka dorbs vysu laiku ir storp guni i vasari. Kab metals sakorstu, palyktu sorkons i byutu gotovs apstruodei, guņs temperaturai ir juobyut vysmoz tyukstūšai grādu. Kai izsver meistars, pi taida dorba intensivi juodzer pīns, kaba putekli nasakruoj plaušuos. Juoņs stuosta, ka sovulaik juo dzymtajā cīmā iz treispadsmit sātu bejuši treis kalieji. Niu ar tū kaļva omotu Latvejā ir kai ir – vysā Latgolā tik kaidi treis palykuši. Tautys lītiškuos muokslys tudeju „Zīle” Iļgucīmā kaļvs Juoņs Ļubka paraleli dorbam vagonu ryupneicā vadeja deveņpadsmit godu. Sovpus 90. godu suokumā puorbrauce atpakaļ iz Latgolu, iz Zaļmuižu. Sovulaik, pīcu godu laikā pīsadolūt trejuos vītejuos, divejuos republikys i vīnā strorptautiskā izstuodē, varēja pretendēt iz tautys dailomota meistara nūsaukumu. Taids Juoņam Ļubkam ari ir. Vēļ aizviņ Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Zaļmuižā jis kaļ vysmoz četrys stuņdis dīnā i pacīteigi gaida kaidu, kas  itū omotu byutu gotovs vuiceitīs.  

Septembra golā Rēzeknis Tehnologeju akademejā tyka padūtys Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys, kurys jau nu 2015. goda sajem izcyluokī Latgolys pedagogi.  Itūreiz ar četrim nu ituo goda bolvys sajiemieju runuosim par školuotuoja profeseju Latgolā i kasdīnys izaicynuojumim, kai ari latgaliskū iteinis školuos. Sarunā pīsadola: Viļānu vydsškolys pensionātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne, Nautrānu vydusškolays viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja, J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne i Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale. Nautrānu vydsškolys viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja pīzeist, ka koč ari myusu dīnuos školuotuoja profesejis prestižs nav vysā lels, jei jiutās nūvārtāta vītā, kurā ir. „Školuotuoju tryukums i školuotuoju nūvacuošona vysa Eiropā līcynoj par tū, ka tei profeseja varbyut nav nimoz tik populara i nūzeimeiga. Leidz tam, kab tei byutu tik populara kai Kiprā ci Grīkejā, mums ruodīs vēļ tuoli. Tys tai vyspuoreigi runojūt. Vys tik, pa munam, ir cīši svareiga tei lobsajiuta sovā nūteiktajā vidē – školā, pogostā, nūvodā. Es poša personeigi jiutūs cīši nūvārtāta. Tūstorp nu myusu direktoris pusis, kura pamona kotra školuotuoja mozū panuokumu. Mozais panuokums vairoj lelūs panuokumus. Ari nu pogosta i Rēzeknis nūvoda pusis es izjiutu nūviertiejumu… Es dūmoju, ka šauruokā lūkā školuotuojs teik nūvārtāts, ari nu vacuoku pusis.” Viļānu vydsškolys pensioātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne struodoj par školuotuoju jau nu 1969. goda. „Skaidrs, ka školuotuojs tūlaik beja augstuok nūvārtāts i varbyut beja vaira cīna. Tam es pīkrystu, bet zinit, myusdīnuos školuotuojam ir daudzreiz gryušuok struoduot nakai tūlaik… Struoduošona školā beja muna sirdslīta. I, ka sovu dorbu dori nu sirds, tod ir ari rezultati. Izvyrza iz kaidim konkursim, es jau nimoz nasaruovu. Saceju, nu licit mani mīrā, es jau tik vacs cylvāks. Lai es aktiva, nui, vysu dzeivi es taida beju, korūs dzīžu, ansamblūs dzīžu, svātceļuojumūs eimu. Es nu dzimšonys taida aktiviste, bet zinit, koč ari niu školuotuojim ir gryušuok, es soku – moloci. I jius, Latgolys školuotuoji, par mozuoku olgu nakai tī tymā pusē struodojit. Par tū jau školuotuoji ari ir spīsti iz divejom, trejom školom braukuot i vuiceit. Paļdis myusu školuotuojim, prīca.” Ari  J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne ir pedagogs ar lelu pīredzi, kurai juos dorbs ir dzeivis aicynuojums i sirdslīta. „Kod tu dori tū sovu sirdsdorbu, tod tuos gryuteibys tu naiztver kai koč kū napuorvaramu. Dreižuok tuos ir kai taids izaicynuojums … Komunikacejis lītys, nu ka tu esi ar cylvāku, to raugi sarunuot. Runoj taisnā volūdā i narunoj apleik. Narunuot lītys aiz mugorys, runuot lītys pa taisnū.” Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale izsver, ka Latgolys pedagogi ir apveļteiti ar lelom dorba spiejom.   „Pedagogi ir breineiga tauta. Ar kū eipaši? Maņ redzīs, ka Latgolys školuotuojs ir cīši struodeigs, apveļteits ar lelom dorba i uzajimšonys spiejom. Ar sovu tū grybu, mierktīceibu, pacīteibu i uzjiemeibu izdareit par vīnu jiudzi vaira. Mes vysi, nu leluokuo daļa, asam taidi maksimalisti. Mes gribim lobuok, vairuok, dziluok, pamateiguok. Es saprūtu, ka školāni tū cīši labi pamona i nūviertej, jo jī ceņšās mums leidzynuotīs. Mes obpuseji vuicomīs vīns nu ūtra i tikai tai mes varim  kūpa izdareit… Myusu kolektivā vysi zyna teicīni, ka direktore soka – juostruodoj ar pīvīnuotū vierteibu. Mes raugom ari bārnim vuiceit, ka kotrā lītā tu vari īlikt sovu sirds syltumu. Dareit sovu dorbu tai, lai tys breineigi ari izavārtu izpiļdeits. Es dūmoju, ka mes kotrs asam īdvesmis olūts, jo školuotuojs ir apveļteits ar daudzim talantim, kū jis ir naformalajā izgleiteibā dabuojs. Jis voi nu doncoj, spieļoj teatri, voi dzīd.” Itys laiks sevkurā vuiceibu īstuodē  ir izaicynuojumu pylna. Juosavuica i juovar mudri pīsalāguot vysaidom situacejom i apsuoklim. Turpynoj Ilona Stramkale. „Kotra dīna ir kai jauns atkluojums kotram pošam. Ir cīši daudzi izaicynuojumu, bet es ari kolegim soku, ka mums kotru izaicynuojumu vāga pījimt kai īspieju. Īspieju augt. Asūt ceļā mes augom. Perspektivā vērtīs, kas nūteik ar kotru bārnu, napagaisynuot itymā laikā ni bārnu, ni vacuoku, ni kolegi. Lai mes vīns ūtru uzmonom i saprūtam, kaidys ir vajadzeibys. Pīvērst uzmaneibu, byut cīši, cīsi uzmaneigam… Ituo laika školā nikuo navar prognozēt, mums juobyut cīši fleksiblim i elasteigim gon sovuos darbeibuos, gon dūmojūt par bārnu, napagaisynuot jū. Stuovēt puori vysam negativajam. Vāga varēt, jo byut ceļā ir skaistai.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1110" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}  

Septembra golā Rēzeknis Tehnologeju akademejā tyka padūtys Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys, kurys jau nu 2015. goda sajem izcyluokī Latgolys pedagogi.  Itūreiz ar četrim nu ituo goda bolvys sajiemieju runuosim par školuotuoja profeseju Latgolā i kasdīnys izaicynuojumim, kai ari latgaliskū iteinis školuos. Sarunā pīsadola: Viļānu vydsškolys pensionātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne, Nautrānu vydusškolays viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja, J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne i Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale. Nautrānu vydsškolys viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja pīzeist, ka koč ari myusu dīnuos školuotuoja profesejis prestižs nav vysā lels, jei jiutās nūvārtāta vītā, kurā ir. „Školuotuoju tryukums i školuotuoju nūvacuošona vysa Eiropā līcynoj par tū, ka tei profeseja varbyut nav nimoz tik populara i nūzeimeiga. Leidz tam, kab tei byutu tik populara kai Kiprā ci Grīkejā, mums ruodīs vēļ tuoli. Tys tai vyspuoreigi runojūt. Vys tik, pa munam, ir cīši svareiga tei lobsajiuta sovā nūteiktajā vidē – školā, pogostā, nūvodā. Es poša personeigi jiutūs cīši nūvārtāta. Tūstorp nu myusu direktoris pusis, kura pamona kotra školuotuoja mozū panuokumu. Mozais panuokums vairoj lelūs panuokumus. Ari nu pogosta i Rēzeknis nūvoda pusis es izjiutu nūviertiejumu… Es dūmoju, ka šauruokā lūkā školuotuojs teik nūvārtāts, ari nu vacuoku pusis.” Viļānu vydsškolys pensioātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne struodoj par školuotuoju jau nu 1969. goda. „Skaidrs, ka školuotuojs tūlaik beja augstuok nūvārtāts i varbyut beja vaira cīna. Tam es pīkrystu, bet zinit, myusdīnuos školuotuojam ir daudzreiz gryušuok struoduot nakai tūlaik… Struoduošona školā beja muna sirdslīta. I, ka sovu dorbu dori nu sirds, tod ir ari rezultati. Izvyrza iz kaidim konkursim, es jau nimoz nasaruovu. Saceju, nu licit mani mīrā, es jau tik vacs cylvāks. Lai es aktiva, nui, vysu dzeivi es taida beju, korūs dzīžu, ansamblūs dzīžu, svātceļuojumūs eimu. Es nu dzimšonys taida aktiviste, bet zinit, koč ari niu školuotuojim ir gryušuok, es soku – moloci. I jius, Latgolys školuotuoji, par mozuoku olgu nakai tī tymā pusē struodojit. Par tū jau školuotuoji ari ir spīsti iz divejom, trejom školom braukuot i vuiceit. Paļdis myusu školuotuojim, prīca.” Ari  J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne ir pedagogs ar lelu pīredzi, kurai juos dorbs ir dzeivis aicynuojums i sirdslīta. „Kod tu dori tū sovu sirdsdorbu, tod tuos gryuteibys tu naiztver kai koč kū napuorvaramu. Dreižuok tuos ir kai taids izaicynuojums … Komunikacejis lītys, nu ka tu esi ar cylvāku, to raugi sarunuot. Runoj taisnā volūdā i narunoj apleik. Narunuot lītys aiz mugorys, runuot lītys pa taisnū.” Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale izsver, ka Latgolys pedagogi ir apveļteiti ar lelom dorba spiejom.   „Pedagogi ir breineiga tauta. Ar kū eipaši? Maņ redzīs, ka Latgolys školuotuojs ir cīši struodeigs, apveļteits ar lelom dorba i uzajimšonys spiejom. Ar sovu tū grybu, mierktīceibu, pacīteibu i uzjiemeibu izdareit par vīnu jiudzi vaira. Mes vysi, nu leluokuo daļa, asam taidi maksimalisti. Mes gribim lobuok, vairuok, dziluok, pamateiguok. Es saprūtu, ka školāni tū cīši labi pamona i nūviertej, jo jī ceņšās mums leidzynuotīs. Mes obpuseji vuicomīs vīns nu ūtra i tikai tai mes varim  kūpa izdareit… Myusu kolektivā vysi zyna teicīni, ka direktore soka – juostruodoj ar pīvīnuotū vierteibu. Mes raugom ari bārnim vuiceit, ka kotrā lītā tu vari īlikt sovu sirds syltumu. Dareit sovu dorbu tai, lai tys breineigi ari izavārtu izpiļdeits. Es dūmoju, ka mes kotrs asam īdvesmis olūts, jo školuotuojs ir apveļteits ar daudzim talantim, kū jis ir naformalajā izgleiteibā dabuojs. Jis voi nu doncoj, spieļoj teatri, voi dzīd.” Itys laiks sevkurā vuiceibu īstuodē  ir izaicynuojumu pylna. Juosavuica i juovar mudri pīsalāguot vysaidom situacejom i apsuoklim. Turpynoj Ilona Stramkale. „Kotra dīna ir kai jauns atkluojums kotram pošam. Ir cīši daudzi izaicynuojumu, bet es ari kolegim soku, ka mums kotru izaicynuojumu vāga pījimt kai īspieju. Īspieju augt. Asūt ceļā mes augom. Perspektivā vērtīs, kas nūteik ar kotru bārnu, napagaisynuot itymā laikā ni bārnu, ni vacuoku, ni kolegi. Lai mes vīns ūtru uzmonom i saprūtam, kaidys ir vajadzeibys. Pīvērst uzmaneibu, byut cīši, cīsi uzmaneigam… Ituo laika školā nikuo navar prognozēt, mums juobyut cīši fleksiblim i elasteigim gon sovuos darbeibuos, gon dūmojūt par bārnu, napagaisynuot jū. Stuovēt puori vysam negativajam. Vāga varēt, jo byut ceļā ir skaistai.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1110" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}  

Si certaines cités médiévales comme Dinan, Le Mont Saint Michel, Yvoire ou encore Rocamadour ont conservé des beaux vestiges visibles de l'époque médiévale,  dans beaucoup de villes françaises certains bâtiments ont complètement disparu. C'est le cas de la ville de Poitiers dont le château triangulaire ou encore le campanile ne sont plus visibles. Heureusement qu'on peut s'offrir une balade dans l'ancienne cité médiévale grâce à la belle initiative de François Lecellier. En effet, "Poitiers Médiéval" nous permet aujourd'hui de déambuler à notre rythme sur nos PC dans la ville de Poitiers en 1569. Ce projet a nécessité plusieurs centaines d'heures de travail en se basant sur le tableau de Nautré. La réalité virtuelle peut être un excellent outil d'apprentissage malgré les ressources matérielles et humaines qu'elle requiert pour des environnements réalistes. ______________________________________________________________________ À propos de l'invité François Lecellier est maître de conférences et professeur à l'IUT de Poitiers en Génie Electrique et Informatique Industrielle. Il a lancé le projet "Poitiers médiéval" en 2018. Ce projet qui a duré 2 ans a été réalisé par des étudiants en 1ère année GEII. Ils ont alors concilié leur module de gestion de projet avec l'utilisation de Minecraft pour créer un monde virtuel. François Lecellier s'investit énormément dans de nouvelles méthodes d'enseignement. D'ailleurs dans le cadre de l'utilisation de Minecraft pour l'apprentissage, François a publié chez Hachette plusieurs livres. Plusieurs résolutions d'énigmes y sont proposées pour apprendre de façon ludique du CE2 en 6ème. Notes de l'épisode Le reportage de France 3 Nouvelle Aquitaine sur le projet "Poitiers médiéval" est disponible ici.  Vous pouvez découvrir sur cette page plusieurs projets menés par les étudiants de l'Université de Poitiers avec Minecraft. Plusieurs mondes pour Minecraft y sont disponibles en téléchargement notamment Poitiers en 1569, le site Gallo-Romain de Sanxay ou encore un escape game. Retrouvez nous sur Facebook, Twitter ou LinkedIn pour continuer la discussion. Si vous avez envie d'en savoir plus sur les applications intelligentes, abonnez vous à ce podcast sur Apple Podcasts, Google Podcasts ou sur votre plateforme d'écoute habituelle. Laissez-nous votre avis, c'est le meilleur moyen de nous soutenir et que d'autres personnes le découvrent plus facilement. N'hésitez pas à partager ce podcast avec votre entourage, on y gagne tous à avoir des clés de compréhension sur les applications intelligentes qui font de plus en partie de notre quotidien sans qu'on ne s'en rende toujours compte. Pour participer au podcast, nous suggérer des intervenants ou nous poser des questions, vous pouvez utiliser notre formulaire de contact. Hébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures apguve skolās.

Rēzeknis novada Rogovkā nu 8. da 13. augusta nūtyka latgalīšu volūdys i kulturys kursi „Vosoruošona – 2021”, kurymūs pīsadaleja pedagogi nu Latvejis i Pūlejis. Jau nu 2000. goda tūs reikoj Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKSA) kūpā ar bīdreibu „LgSC”, ītūgod kursi nūsarysynuoja jau 13. reizi. Vīnā nu vokoru arī „Kolnasātys” komanda beja nūbraukuse iz Rogovku, kaba pasarunuotu ar organizatorim, dalinīkim i nūdarbeibu vadeituojim.  Sarunā pīsadola Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure, literate i filologejis doktore Ilze Sperga, profesore i  volūdneica, filologejis doktore Lideja Leikuma, jaunuo školuotuoja nu Viļānu pusis Santa Lempa i  Ludzys piļsātys gimnazejis školuotuoja Vanda Žulina. Veronika Dundure izsver, ka kursūs dabuotuo pīredze i zynuošonys mudynuos školuotuojus sovā pedagogiskajā dorbā vaira pīvērst uzmaneibu latgalīšu volūdai i rast vareibu tū vuiceit sovim audzieknim, gon nūvodu vuiceibu stundēs, gon ari, integrejūt cytu prīškmatūs, par pīmāru, literaturā i  viesturē. „Aicynuojom školuotuojus, kas jau ar itū vuiceibu godu sovuos školuos varātu vuiceit latgalīšu rokstu volūdu voi nūvodu vuiceibu. Itamā „Vosoruosonā” akcents teik lykts iz latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu. Na tikai iz pareizraksteibys stuņdem, bet ari iz latgalīšu volūdu publiskajā telpā, trymdā. Nu daudzi dažaidu aspektu profesore Lideja Leikuma stuosteja i vuiceja mums latgalīšu volūdu. Tuoļuokais – latgalīšu volūdu navarim vuiceit atrautai nu nūvodu vuiceibys, nu kulturviesturis i seviški literaturys. Tai ka itūgod „Vosoruošonā” daudzi runuojom ari par literaturu.” Veronika atkluoj, ka pa itim godim kūpumā „Vosoruošonys”  kursus izguojuši 324 školuotuoji. „Taitod, koč kaidys prīškzynuošonys gon latgalīšu rokstu volūda, kulturviesturē, literaturā, etnografejā, muzykā, muokslā i tai. Bet ir vīns lels bet, vysa pyrma, kai ir ar stuņdem i školys vadeibys attīksmi. Niu daudzi runojam, ceinejamīs par nūvodu vuiceibys stuņdem i latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu, bet tys vyss ir atkareigs nu školys direktora. Koč voi taidi pīvadumi kai Baļtinovys i Nautrānu vydsškolys. Attīksme, ir bārni, kuri tū gryb i dora, i vajag laikam tikai suokt. Suokt ar attīksmi pošuos školuos iz vītys.” Ludzys piļsātys gimnazejis latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Vanda Žulina pīzeist, ka kūpuma materialu, piec kuru vuiceit jaunuokūs klašu školānus, ir daudzi. „Suokumškola praktiski ir nūdrūsynuota. Myusu profesoris Lidejis Leikumys i Jura Cybuļa lementars jau agruok beja, niu ir ari „Skreineite”, „Olūteņš”, gruomota „Gostūs pi Boņuka”, es dūmoju, ka materiali ir lobi. Var struoduot. Gryušuok ir ar pusaudžim i parosti tī tei līta ari apsastuoj, vysom pi mums školā. Ludzā, par pīmāru, mozuokajuos klasēs ir nūvoda vuiceiba, kur školuotuoja Inta vuica latgaliskū. Piec tam tys apsastuoj. Piļsātā vyspuor tys ir sarežgeituok, ite nav tai kai Rogovkā, kur 95 % bārnu runoj latgaliski… Par pīmāru, ideali byutu, ka školuotuojs pajem programu, izavielej, kū jis dora, jam ir dorba lopys ci gruomota i tuos tod jem i struodoj. Tod byutu ari vaira tūs, kuri itū dareitu.” Nūvoda vuiceibys stuņdis īkļaušona izgleiteibys programā kai obligats saturs varātum situaceju maineit iz lobu. Tai pīzeist vysi sarunys dalinīki, tūstorp ari Vanda Zulina. „Nūvodu vuiceibys stuņde atsatīc na tikai iz Latgolu, bet gon iz vysu Latveju, vysim kulturviesturiskajim nūvodim. Kotram nūvodam ite ir kū dareit i stuosteit.” Volūdneica, profesore Lideja Leikuma ite gon pīzeimej, ka ar nūvodu vuiceibys stuņdi viņ ir par moz i byutu vajadzeiga ari latgalīšu volūdys stuņde. Turpynoj Lideja. „Mums ir ūtra, viesturiski izaveidojuse raksteiba. Mums izīt gruomotys jau nu 18. godu symta vyds. Ir daudzi cylvāku pasaulī, Latvejā i ari tepat iz vītys Latgolā, kuri saprūt, ka tei ir vierteiba, bet mes koč kai nadaeimom da tuo, ka mes itū vierteibu vuiceitūs, nūdūtu jaunajim, školānim. Pa munam, car nūvoda vuiceibu viņ itys nasaīs, jo taida nūvoda vuiceiba i vītejūs vierteibu saprasšona vajadzeiga vysai Latvejai. Sovpus Latgolai ir vēļ ari sova specifika, i tuos nav nikaidys izlūksnis, tiuleņ saceis suitu izlūksne, sieliskuos izlūksnis, bet tys ir pavysam kas cyts. Lai paruoda vēļ kuru nūvodu ci nūvoda daleņu, kam izīt gruomotys, ir kūpta, normāta i kodificeita raksteiba jau nu 18. godu symta vyda. Dīvamžāļ daudzi ituo nasaprūt. Ka latgalīšu rokstu, voi varim mīreigi jū saukt ari par literarū volūdu, ka tys nav tys pats kas izlūksnis. Kod Latvejā kūpuma itū saprostu, varbyut ari cytaižuok nu viersa vārtūs iz itaidu iniciativu.” Ari Veronika Dundere pīkreit, ka juobyut latgalīšu volūdys stuņdem ar nūvodu vuiceibys elementim. Pareizi salyktim akcentim. „Lai rostūs izpratne jau nu 1. klasis i turpynuotūs, kaida tei volūda ir, koč cik vuiceitu ari pareizraksteibu. Runuot mes varim vysaiduok, bet raksteit byutu juoroksta pareizi.” Viļānīte Santa Lempa, kas niu struodoj par školuotuoju Babeitē, pīzeist, ka ar latgalīšu rokstu volūdu tai vaira sasakarās taišni niu, pyrmū reizi pīsadolūt „Vosoruošonā”. „Gūdeigi sokūt, es nazynuoju, ka tik plašs ir tūs personeibu i materialu lūks. Es dūmoju, ka koč kaidu daļu, pat jau nu tuo, kū es niu asu dzierdējuse, es varātu pi latvīšu volūdys i literaturys stuņžu pa druscenai īkļaut. Saleidzynojūt daildorbus, personeibys. Mes izsacynuojom i kū es, tai padūmojūt, ari poša saprotu, ka ir taida tei tendence, ka vysur ir školāni, kurim saknis īt nu Latgolys.” Latgalīsu literaturys leidzjutieja, kai smejās jei poša, Ilze Sperga izsver, ka itī kursi ir miļzeigs īdviesmis olūts, kas piečuok dūd energeju vysam godam, nūtūrēt latgaliskuos aktivitais sovā pusē. Itei kūpā byušona i kūpeiguos aktivitatis ari piec tam ir cīši svareigys. „Vīns nav dareituojs.  Mes varim byut pa vīnam, kotrs sovā koktā viļkt vazumu, bet mes aizviļksim kotrs iz sovu golu. Mums ir juobyut par tim pilarim, bolstim, kas pylda bolsta funkcejis koč kaidai pilij, sātai, ustobai, navys koč kaidim mītim, sabaksteitim pa teirumu, kur kotrs tur sovu budonku. Lai veidojās koč kaida ceļtne, i gols golā ari vaļsts apziņa, ka nu lokaluo īt tys kūpeigais. Ka nabyus lokaluo lapnuma, taida Latveja izputēs mudri viņ. Jo, ka asu aizguojs nu tāva sātys, es varu aizbraukt ari nu tāvu zemis. ” Profesore Lideja Leikuma pīzeist, ka ir vysmoz padsmit pedagogu, kas uztur sovuos školuos latgaliskū goru i ir ari gona zynūši, kaba tū pīteikami labi dareitu. Vīnuoteiba i pastyprynuota komunikaceja jūs storpā parosti ir jiutama, kod nūteik gataveišonuos kaidim leluokim pasuocīnim. „Pedagogi, kuri sabrauc iz „Vosoruošonu”, es saceitu, ka jī ir dažaidi.  Vīna lela daļa ir cīsi cīnejami cylvvāki i taidi, kurus prīcojūs satikt otkon i otkon. Prūtams, ka pi labvieleiguoku apstuoklu nu jūs vēļ vaira dabuotu uorā , bet ari taipat ir skaidrys, kuri dora koč kū realu sovuos školuos latgalistikys lobā, kuri atbrauc viņ apsavārtu.” Kai pīzeist Lideja Leikuma, ir tikai piec lobuokuos gribiešonys i sirdsapzinis juodora tys, kas itam laikam atbiļsteigs i sabīdreibai vajadzeigs. „Poša dzeive i prakse vuica, daruoda, kas ir vaira vajadzeigs, kas mozuok. Mums atlīk sekuot laikam leidza i, kai soka, gūdeigi dareit tū, kū mes kotrs varim, kam asam sagataveiti, gotovi. Reikuotīs, kaba vyss nūtyktu.”    

„Sūpluok saimē” ir vosorys nūmetne, kas itymā nedeļā, laikā nu 2. leidz 7. augustam, nūtyka Rēzeknis nūvoda Rogovkā. Tymā kūpā beja saguojuši pusaudži nu vysys Latvejis, kurim tyvs latgaliskais – teksti, dejis, muzyka,  kulturys i viesturis vierteibys. Iz kaidu strēči jim beja pīsavīnuojuse ari Ausma Sprukte. Plemineicys i pleminīki, muoseicys, muosiniškys i muosys, kai ari unuki i unučkys – taidi nūsaukumi īdūti kotrai nu pusaudžu grupu, kas itymā nedeļā Rogovkā pīsadola nūmetnē „Sūpluok saimē”. Pusaudži vacumā nu desmit da 14 godu Nautrānu vydsškolā i tuos apleicīnē dzīd, īt daņčūs i rūtaļuos, roksta, veidoj rūkdorbus, gon ari vuicuos vysaidys cytys Latgolai i myusu dīnu jaunuotnei aktualys prasmis. Nūmetne „Sūpluok” nūteik jau ūtrū reizi, tuos ituo goda vadmotivs „saime” izvālāts pandemejis apstuokļu īspaidā, kod vīna nu spieceiguokūs vierteibu, kas nasamaina, ir tys, ka pasauļaunam iz sovu saimi, tyvuokajim – iz sovejim. Vaira nikai 30 daleibnīku vydā ir pusaudži gon nu Rēzeknis i Preiļu pusis, gon ari attuoluoki gosti nu Reigys, Limbažu i cytu Latvejis piļsātu.

Pyrmajā rubrika „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovska mums izsvēre,  ka, kab kaida tauta byutu tīseiga saceit, ka jai ir sova literatura, tod juos volūdā ir juobyut saraksteitim taidim lela apjūma dorbim kai romani. Itūreiz jei nūsauks i drupeit pastuosteis par romanim, kas saraksteiti latgaliski. Neikšanīša (eistajā vuordā Norberts Tepša) romans „Myura kolns” dīnys  gaismu īraudzejs Vladislava Luoča izdevnīceibā Daugovpilī 1943. godā. Itys ir ari tuo laika  literarūs dorbu konkursa laureats.  Juo romans ir sova veida zemnīceibys dzeivis emocionali muokslinīcyska enciklopedeja. Čeņču Jezupa (eistajā vourdā Jezups Kindzuļs) romans nu Latgolys Atmūdys laiku „Pīters Vylāns” ari izguoja 1943. godā Latvejā. Ituo romana saglobuotū manuskriptu iz Vladislava Luoča izdevnīceibu atnese tod, kod autors Daugovpiļs cītumā jau beja nūmūceits i juo vaira nabeja dzeivūs vydā.   Ontona Rupaiņa romans „Zemis suoļs” izguoja trymdā 1953. godā. Ari juo romans „Tauta grib dzeivuot” piec desmit godu 1963. godā. izīt svešumā. Tys gon ir puorizdūts ari Latvejā Latgolys kulturys centra izdevnīceibā pi Juoņa Eļkšņa 1991. godā. Itys romans ir breineiga  līceiba par pyrmū latgalīšu atmūdu 20.godu symta suokumā Pīterpilī. Bieržgaļa pogostā, kur ir rakstnīka dzymtuo vīta, atsarūn  Ontona Rupaiņa muzejs, ir sakūpta  juo dzymuo sāta i tuos apleicīne “Pūriskūs”. Ite sirsneigs paļdis juosoka rakstnīka bruoļa Jezupa jaunuokajai meitai Genovefau Rupainei. Eistyn ir lela prīca par ļaužu īlyktū prācu, kab Rupaiņu Ontons varātu byut sovā pusē, piec kurys jis tai ilguojuos, i gulēt zam sovu bārzu Bieržgaļa kopūs. Helenys Laurinovičys Pronevskys romans „Grymstūšuos salenis” ari izīt trymdā 1964. godā.  Itys dorbs pīdar pi trymdys memuaru literaturys zalta fonda. Apraksteita autoris bierneiba Leiksnys pogosta Jaunušānu solā pi Daugovys laikā nu 20. godu symta suokuma leidz Pyrmajam pasauļa karam. Dektera, eistajā vuordā Donota Myurinīka, romans „Dorvys cīma ļauds” izīt trymdā 1970. godā. Ituo dorba prototipi eistyn jimti Nautrānu pogosta Dekterūs, tī dzeivojūšūs dzymtu viesturē nu 19. godu symta beigu leidz Ūtrajam pasauļa karam. Leluokuo ituo dorba vierteiba – kulturviesturiskais izzinis materials. Bet skaiteit jū ir saistūši ari deļtuo, ka tī attāluotys realys, naizpuškuotys dzeivis patīseibys i cylvāku raksturi. Kūpskaitā tī ir jau vasali seši latgaliski saraksteiti romani, kuri puorsvorā ir saraksteiti i izdūti uorzemēs, viņ daži nu jūs vāluok puorizdūti ari Latvejā. Cytu reizi rubrikā klausitēs vaira par jaunuoku laiku dorbim, kuri topuši tepoš Latvejā. 

Pyrmajā rubrika „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovska mums izsvēre,  ka, kab kaida tauta byutu tīseiga saceit, ka jai ir sova literatura, tod juos volūdā ir juobyut saraksteitim taidim lela apjūma dorbim kai romani. Itūreiz jei nūsauks i drupeit pastuosteis par romanim, kas saraksteiti latgaliski. Neikšanīša (eistajā vuordā Norberts Tepša) romans „Myura kolns” dīnys  gaismu īraudzejs Vladislava Luoča izdevnīceibā Daugovpilī 1943. godā. Itys ir ari tuo laika  literarūs dorbu konkursa laureats.  Juo romans ir sova veida zemnīceibys dzeivis emocionali muokslinīcyska enciklopedeja. Čeņču Jezupa (eistajā vourdā Jezups Kindzuļs) romans nu Latgolys Atmūdys laiku „Pīters Vylāns” ari izguoja 1943. godā Latvejā. Ituo romana saglobuotū manuskriptu iz Vladislava Luoča izdevnīceibu atnese tod, kod autors Daugovpiļs cītumā jau beja nūmūceits i juo vaira nabeja dzeivūs vydā.   Ontona Rupaiņa romans „Zemis suoļs” izguoja trymdā 1953. godā. Ari juo romans „Tauta grib dzeivuot” piec desmit godu 1963. godā. izīt svešumā. Tys gon ir puorizdūts ari Latvejā Latgolys kulturys centra izdevnīceibā pi Juoņa Eļkšņa 1991. godā. Itys romans ir breineiga  līceiba par pyrmū latgalīšu atmūdu 20.godu symta suokumā Pīterpilī. Bieržgaļa pogostā, kur ir rakstnīka dzymtuo vīta, atsarūn  Ontona Rupaiņa muzejs, ir sakūpta  juo dzymuo sāta i tuos apleicīne “Pūriskūs”. Ite sirsneigs paļdis juosoka rakstnīka bruoļa Jezupa jaunuokajai meitai Genovefau Rupainei. Eistyn ir lela prīca par ļaužu īlyktū prācu, kab Rupaiņu Ontons varātu byut sovā pusē, piec kurys jis tai ilguojuos, i gulēt zam sovu bārzu Bieržgaļa kopūs. Helenys Laurinovičys Pronevskys romans „Grymstūšuos salenis” ari izīt trymdā 1964. godā.  Itys dorbs pīdar pi trymdys memuaru literaturys zalta fonda. Apraksteita autoris bierneiba Leiksnys pogosta Jaunušānu solā pi Daugovys laikā nu 20. godu symta suokuma leidz Pyrmajam pasauļa karam. Dektera, eistajā vuordā Donota Myurinīka, romans „Dorvys cīma ļauds” izīt trymdā 1970. godā. Ituo dorba prototipi eistyn jimti Nautrānu pogosta Dekterūs, tī dzeivojūšūs dzymtu viesturē nu 19. godu symta beigu leidz Ūtrajam pasauļa karam. Leluokuo ituo dorba vierteiba – kulturviesturiskais izzinis materials. Bet skaiteit jū ir saistūši ari deļtuo, ka tī attāluotys realys, naizpuškuotys dzeivis patīseibys i cylvāku raksturi. Kūpskaitā tī ir jau vasali seši latgaliski saraksteiti romani, kuri puorsvorā ir saraksteiti i izdūti uorzemēs, viņ daži nu jūs vāluok puorizdūti ari Latvejā. Cytu reizi rubrikā klausitēs vaira par jaunuoku laiku dorbim, kuri topuši tepoš Latvejā. 

Itūgod opolus jubilejus atzeimojam daudzim īvārojamim latgalīšu sabīdriskajim darbinīkim. Zeimeigi, ka vairuoki nu jūs ir saisteiti ar Rēzeknis nūvoda Nautrānu pusi. Ari Nikodems Rancāns, kuram itei ir 150. godskuorta. Vaira par juo davumu i dzeivis guojumu klausitēs Lauras Melnes sagataveitejā viesturis rubrikā.

Itūgod opolus jubilejus atzeimojam daudzim īvārojamim latgalīšu sabīdriskajim darbinīkim. Zeimeigi, ka vairuoki nu jūs ir saisteiti ar Rēzeknis nūvoda Nautrānu pusi. Ari Nikodems Rancāns, kuram itei ir 150. godskuorta. Vaira par juo davumu i dzeivis guojumu klausitēs Lauras Melnes sagataveitejā viesturis rubrikā.

Skolotāja dabiskā misija - skola kā gara gaismas bāka. Iespējams, kādam šie vārdi šķiet banāli un rožaini, bet vairāk nekā 200 kilometrus no Rīgas vietējā vidusskola un tās darbinieki pilnībā atbilst šiem vārdiem. Raidījums "Aculiecinieks" dodas uz Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolu.

Tiekamies  ar ērģelniecēm Larisu Bulavu un Ilonu Birģeli, vienu no vēsturisko ērģeļu svētku "Latvija - ērģeļu zeme" rīkotājām. Šogad tie notiks jau ceturto reizi, no 25. jūlija līdz 9. augustam aicinot klausītājus uz koncertiem Cesvainē, Nautrēnos, Ugālē un Sesavā, Kalnciema-Klīves luterāņu baznīcā un Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā Rīgā.  

Itūnedeļ raidejumā saruna ar akteri i režisoru, sēlīti, kurš, Daugovpilī dzeivojūt, ir īsavuicejs latgalīšu volūdu, Māri Korsieti. Myusu kolege Silvija Smagare beja nūguojuse iz kaidu nu mieginuojumu Daugovpiļs teatrī, kur itūšaļt īt aktivs dorbs pi bārnu izruodis “Raganiņa”, kurys pyrmizruode gaidoma jau pavysam dreiži, 12. decembrī. Zeimeigi, ka itei byus pyrmuo bārnu izruode Dauovgpiļs teatrim, kurā skanēs ari latgalīšu volūda. Īstudejuma lugys autori  ir Daugovpiļs teatra akteri Māris Korsiets i Egils Viļumovs. Obeju rodūšajam tandemam jau ir boguota pīredze īstudejumu bārnim veiduošonā. Itymā izruodē Egils Viļumovs ir scenografejis i kostimu autors, bet  Māris Korsiets – režisors. **** Sižetā Guna Igavena stuoseis par rodūšū dorbuošonūs Zīmyssvātku nūskaņuos J. Soikāna Ludzys muokslys školys Nautrānu filialē. Ite kas nedelis vysaida vacuma vītejī ļauds pīsadola školuotuojis, floristis i muokslineicys Maijis Gailumys vadeitajā rodūšajā darbneicā. Vaicuota par jaunuokajom tendencem rūtuojumu izvēlē, Maija pīzeist, ka niu ļauds palykuši cīši praktiski. “Agruok Zīmyssvātku rūtuojumu izgataveituoji vaira dūmuoja par bārnim, par pīmāru, niule tī ir cīši nūpītni, stilizāti, dizainiski... Vysi gryb, kab telpys palyktu kuorteigys i skujis nabiertu. Es dūmoju, ka tys myusdīnu praktiskais latvīts niu ir par daudz praktisks. Tei doba jū nimoz nauzrunoj, jo dobā jau vysod koč kas byrzt i kreit. Eipaši saimēs, kur ir kači i mozi bārni.” Kas vēļ interesanti, vītejā bibliotekā leidz pat jaunam godam ir apsaverama rēzeknīša Andreja Turlaja senejūs egleišu rūtuojumu izstuodis kolekcejis daļa. *** Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba cytugod,  svieteis 30 godu jubileju – tei ir rodusēs 1990. g. 1. junī. Viesturnīki pījem, ka vīnys paaudzis laiks ir 25 godi, taitod – Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba ir izaudzynuojuse vysmoz vīnu paaudzi. Izdevnīceibys vadeituojs nu tuos suokumu da ituo laika ir Juoņs Eļksnis, kurs par sovu dorbu ir sajiems Treju Zvaigžņu ordeni (1994), Latvejis Lapnuma bolvu (2016) i “Zelta ābele” apbolvojumu par myuža īguļdejumu gruomotnīceibā (2017). 29 godu laikā Latgolys kulturys centra izdevnīceiba ir izdavuse ap 500 gruomotu. Kaidys gruomotys ir izdūtys 2019. godā? Kaida ir tūs nūzeime latgalīšu kulturā i kū jaunu tuos atkluoj par Latgolu, latgalīšu volūdu i viesturi?"  Iz itim i ciyim vaicojumim gruomotplauktā mums paleidzēs rost atbiļdis Ligija Purinaša.  

Aicynojam sevkuru latgalīšu volūdys draugu i entuziastu pīraksteit diktatu latgalīšu rokstu volūdā. Ar mierki aktualizēt latgalīšu volūdys lītuojumu i pīvērst sabīdreibys uzmaneibu raksteitprasmei latgaliski, itūgod kūpā ar Latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā teik organizeits jau trešū reizi. Diktatu raidejumā “Kolnasāta” klausīs jau itū sastdiņ, 2019. goda 9. novembrī plkst.18.15, bet pīraksteitū tekstu puorbaudi portalā lakuga.lv ci vari tū īsyuteit eipašā tīšsaitis sistemā i sajimt atbiļdi e-postā jau ar klaidu lobuojumim. Itūgod diktatam izraudzeits fragments nu Egitys Kancānis stuostu gruomotys “Syltuo mola”, tū skaiteis muzikis, grupys “Baritoni” dalinīks Mārtiņš Strods. Diktata teksts sagataveits, īvārojūt 2007.godā apstyprynuotūs “Latgalīšu pareizraksteibys nūscejumus”. Oktobra golā  Mārtiņš Strods gasteja Nautrānu vydsškolā i Baļtinovys vydsškolā, pīduovojūt īspieju vydsškolānim pīraksteit diktatu kluotīnē. “Diktatu latgaliski raksteju pyrmūreizi. Tei beja jauna pīredze, kas dūmoju dzeivē nūderēs,” ar sovu pīredzi doluos škoļneica Anna. Sovpus Oskars latgaliski raksteit vuicejīs, pārnejā godā gatavejūtīs latgalīšu volūdys olimpiadei: “Diktats lykuos dīzgon vīglys, bet, gon jau puorbaudūt, klaidys byus, jo nav jau īrosts raksteit latgaliski, vairuok tikai runuot.” Raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ēriks Zeps, aicynojūt raksteit diktatu, soka: “Navajag uzatraukt par sovom rokstu volūdys zynuošonom. Saprūtama līta, ka daudzim nu mums, ari maņ, tuos nav speidūšys, jo nav bejuse vareiba latgalīšu volūdu vuiceitīs školā. Diktata raksteišona vaira ir kai pīdzeivuojums i ari aplīcynuojums latgalīšu volūdys eksistencei, pīruodejums tam, ka latgalīšu rokstu volūda ir tikpat skaneiga i vierteiga kai latvīšu literaruo volūda.” Īplanavoj laiku i raksteisim diktatu latgalīšu volūdā kūpā!

Itūreiz "Kolnasātā" Laura Sondore-Strode beja nūbraukuse iz Vidzemi, kur Vacpībolgā jau lobu strēči dzeivoj vairuoki vēļ arviņ latgaliski runojūši latgalīši. Klausīs sarunu ar vītejū īdzeivuotuoju Aleksandru, kurš iz iteini 70. godūs puorsacieļs nu Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta, i Juri, kurš nazkod dzeivuojs Baļtinovā. Runuosim par tū, kai ir ar latgaliskū, zynuošonu par Latgolā nūteikūšū i īspiejom gasteit dzymtajā pusē, dzeivojūt uors regiona. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="197281" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Aleksandrs Tomašs   *** Sižetā stuosteisim par lopu "Latgalieši Īrijā" socialajā teiklā Feisbook. Itūnedeļ lopys golvonuo uzturātuoja, dzejneica Ingrīda Anna Tārauda ir atbraukuse iz Latgolu – ar jū sasatyka i par vareibu uorzemēs saglobuot saikni ar latgaliskū runuoja Ausma Sprukte. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="525" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}     *** Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins stuosteis par škārsteiklu – teiklu, kas īt škārs garum i ir daīmams sevkurā pasauļa molā. Ar kū škārsteiklys atsaškier nu storpteikla ci puorstaipteikla i kas tī taidi? Drupeit ari par interneta viesturi Latvejā i cytur pasaulī.     

Fotografs Ilmārs Znotiņš, kura saknis vaicojamys Latgolā, Kolupa pogostā, pyrma treisdesmit godu saprats, ka Latgola juobiļdej, jo ir daudzys lītys, kas strauji mainuos i ari pagaist – kasdīna, tradicejis i dorba process lauku sātā Latgolā. Latgalīšu dzeive i iteinis ļauds fotografejuos paruoda ari viesturi. Itūšaļt gruomotys malnroksts, piec poša autora saceituo, ir gondreiž pabeigts, sovpus pošu gruomotu planavuots izdūt leidz septembram. Fotografs Ilmārs Znotiņš itūšaļt vēļ ir ceļā iz sova treisdesmit godu laikā eistynuoto fotoprojekta „Latgales ļaudis” pabeigšonu i atruodeišonu, jau itamuo goda septembrī teik planavuota izstuode Latvejis Fotografejis muzejā, leidz tam juoīspiej izdūt ari gruomota. Ilmārs atkluoj, ka gruomotai byus divejis dalis. „Pamatdaļā drūši viņ ir tei Latgola, kuru mes vaira naredzim, juos vaira nav, bet tymā stuostu sadaļā ir tei Latgola pi kurys mes teikam tagad. Seviški tys izapauž dzymtu voi saimu stuostūs. Par pīmāru, ir stuosts par saimi, kur ir dzymtys sāta, kur muote vēļ dzeivoj i struodoj dzymtys sātā, bet obeji dāli ir Anglejā i struodoj tī, atbrauc nu tod, kod atbrauc. Tai, ka tei ari ir myusu kasdīna.” Ilmārs pīzeist, ka zynomā mārā Latgolys kasdīna ir ari taida, ka vacī nūīt, sovpus jaunī nūbrauc iz piļsātu. Vystik Latgolys ļauds fotografs raksturoj kai unikalus i sorgojamus sovā attīksmē pret cytim. „Taidu cylvāku nav nikur. Tik atvārti, tik prīceigi cylvāki, viesmīleigi. Nūbrauc pi kaida i paraugi naapsasēst pi golda, nu, itai nikur cytur Latvejā nanūteik, tik Latgolā. Saprūtams, tuos tradicejis ir fantastiskys i tys cylvāku syltums ir breineigs, i taišņi tys ir tys svareiguokais, kū es itymā gruomotā asu gribiejs pasaceit. Pasaceit paļdis itim Latgolys cylvākim, ka jī ir taišni taidi, kaidi jī ir.” Ilmārs atkluoj, ka jau septembrī Latvejis Fotografejis muzejā ir planavuota izstuode gruomotys „Latgales ļaudis” atruodeišonai. „Es ceru, ka itū pošu izstuodi, taidā voi cytaidā veidā es variešu piečuok atruodeit ari Latgolā. Itys dorbs maņ vēļ nav suokts, pyrmuom kuortom es verūs iz Rēzeknis pusi, iz Daugovpili, saprūtams, ir ari Preili, Leivuons. Deļ tuo es tū izstuodi taiseišu taidu ceļojūšu, kaba byutu vareiba paruodeit na viņ vīnā vītā, bet vairuokuos.” Vaicuots par tū, kam tei gruomota vaira dūmuota – pošim latgalīšim ci puornūvodnīkim i cytim interesentim, Ilmārs pīzeist: „Svareiguokais ir stuosteit par Latgolu na viņ Latvejis dzeivuotuojim, bet es verūs tuoļuok. Taida kulturys unikalitate kai pyrmatnejuo, kai es jau saceju, tei daudzvīt nav sasaglobuojuse, saceisim, Danejā tuos vaira nav, Vuocejā es dūmoju ari, Zvīdrejā symts procentu, ka nav, tai ka es dūmoju, ka mes asam vīni nu pādejūs Eiropā, kur tys vēļ ir palics. Tai pyrmatnejuo, fantastiskuo labesteiba i tys dzeivis ritmys.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="513" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} Fotografs pīzeist, ka simboliskuokuo ci meiļuokuo biļde jam pošam ir tei, kas byus razdama ari iz tūpūšuos gruomotys „Latgales ļaudis” vuoka. „Tei ir nu Aglyunys, kur filozofiski īspiejams ir saradzams vyss Latgolys skaistums, dvēselis teireiba, dvēselis gaišums, i drupeit, saprūtams, tymā skatīnī, tī ir taida meitineite pyrma procesejis, iz trepu, buoltā tārpā, ar vaiņuceņu i grūzeņu ar zīdim. Tymā skatīnī ir drupeit tuos bažys voi puormatums, ka Latgola ir bejuse taida kai pastumti koč kur. Koč gon, ka mes veramīs nu darbeiguma i īguļdejuma, maņ juosoka, ka latgalīši ir vysur. I jī bīži viņ ir energiskuokī i emocionaluokī. Tai tys ir.” ***   Laura Melne gasteis kaidā nu Nautrānu pogosta Dekteru amatīrteatra mieginojumu i atkluos jūs stuostu. Itys amatīrteatris dorbojās jau puora godu, īstudej izruodis tik latgaliski, niu jau dīzgon bīži brauc ar tom iz cytim pogostim i ari uorpus Latgolys. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="195750" layoutid="0" layout="" static=""}   *** Maneit, mateit, sajust, atmaniet, nūmaneit – tī ir tikai daži nu vuordu kai latgaliski var apzeimēt jušonu. Vēļ vīns vuords ir „pajaust”. Itūvokor „Kolnasātys” gruomotplauktā par dzejneicys Ingrīdys Tāraudys (dz. 1971) jaunuokū dzejis kruojumu „Pajautys” (2018) stuosteis jaunuo literate Ligija Purinaša. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="188164" layoutid="0" layout="" static=""}    

Latgaliskais i latgalīšu rokstu volūda regiona školuos – šudiņ i iz prīšku. Kūpā ar Baļtinovys vydsškolys školuotuoju Intu Ludboržu, Rēzeknis nūvoda izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Guntaru Skudru i bīdreibys „Latgolys spāks” vadeituoju Juri Viļumu runuosim par vaļsts lūmu latgalīšu rokstu volūdys atteisteibā i nūvodu vuiceibys fakultativa nūzeimeigumu, formu i vītu regiona školuos. Inta Ludborža, stuostūt par nūvodu vuiceibys aizsuokumim Baltinovys vydsškolā, atkluoj, ka tuos pyrmsuokumi vaicojami pyrma vaira nikai desmit godu. Sovpus niu jau 5 godus taišņi Inta vuica itū fakultativu. "Tī bārni, ar kurim es suoku, tagad īt 11. klasē, un es dūmoju, ka jim tys latgaliskais ari saimē i uorpus školys ir palics. Itūšaļt mes gribim pamatškolys pūsmā nu nūvodu vuiceibys 7. klasē puorīt iz 5. klasi. Suokumškolā – suocūt ar sešgadeigim un leidz 5. klasei – tī bārni, kuri gryb, var pīsadaleit interešu izgleiteibys puļceņā – folklorys kūpā, kuru voda Upeitis školuotuoja Ligita Spridzāne. Tys byutu pyrmais latgaliskais pūsmys školā. Tod pamatšķolā iz prīšku byus 5. klase ar nūvodu vuiceibu. Tuļuok jau pats školys direktors ir izsuocs vydsškolā vuiceit taišņi latgalīšu rokstu volūdu. Īsazeimoj piecteceiba." Taipat Inta atkluoj, cik daudzi var īspēt vīna vuiceibu goda laikā, ar bārnim sasateikūt aptyvai divejis reizis nedeļā. "Es faktiski goda grīzumā īmu cauri pamatviesturiskim pūsmim, pa laikam pīvīnoju ari koč kū nu literaturys, tod ari tuos pošys spielis, kū Rēzeknis Tehnologeju akademeja ir izstruoduojuse, gon „Īpasazeisim”, gon „Aizej tur, nazyn kur”. Vuordu sokūt, lai tys nav otkon vēļ vīns vuiceibu prīkšmats, kur bārnam ir tikai juosavuica. Vajag radeit iņteresi." Sovpus Rēzeknis nūvoda izgleiteibys puorvaļdis vadeituojs Guntars Skudra, kuram pošam ir treis bārni, doluos sovys saimis pīredzē i runoj par situaceju nūvodā kūpumā. "Juosoka, ka Rēzeknis nūvoda izgleiteibys īstuodēs šūbreid ir tys ciļvēceigais faktors, školuotuojs, pīmāram, Nautrānu vydsškolā mums ir Veronika Dundure, kura ir struoduojuse ari pi tuo poša „Olūteņa”. Ari ite itys fakultativs ir kai nūvodu vuiceiba i kai iņterešu izgleiteiba. Jī tī dorbojās ni pa jūkam, vysuos klasēs var koč kū dareit, ari rokstu volūdu vuicuos. Tys ir deļtuo, ka tī ir taida Veronika Dundure. Pyrma tuo školuotuojim beja naaizpratne, kaidus materialus var izmontuot, pi kuo pīsaturēt i voi byus labi i pareizi, voi tys ir vajadzeigs, bailis, kauns. Tod tagad sagataveitī i daīmamī materiali ir nu jau gona daudzi, kab varātu struoduot."   Nalels video īskots diskusejā:   Bīdreibys „Latgolys spāks” vadeituojs Jurs Viļums pīmiņ, cik daudzi latgaliskuo sovulaik beja školā, kod jis vuicejuos, i pauž sovu redzīni par tū, kai tam byutu juobyut šudiņ "Nagrybu puormest sovim školuotuojim, jo eistineibā koč kū jī raudzeja maņ izstuosteit par kulturviesturi, viesturi, bet par volūdu gondreiž nicik. Byusim gūdeigi. Maņ redzīs, ka tys beja stypri par moz. Tys ir svareigi, lai bārns, vysmoz nu školys godu drusku īpazeist sevi, sovu dzymtu, sovu apleicīni, pogostu, varbyut pat slovonūs cylvākus, kas nu tureinis īt, lai ari jis kai personeiba var izaugt ar pošapziņu un lepuotīs par sovu regionu. Ar cereibu, ka jis pec studeju pabeigšonys i pasauļa pīredzis īgiušonys grybātu atsagrīst iz dzymtū pusi." Ari Jurs pozitivi viertej itūšaļt daīmamūs materialus latgalīšu rokstu volūdys i latgaliskuo vuiceišonai, vys tik niu redz īsazeimejam vēļ vīnu izaicynojumu taišņi školuotuojim – kai tū īkļaut puorīmūt iz kompeteņču izgleiteibu tyvuokā laikā. "Ar latgalīšu volūdu, kas ir ari naatjimoma nūvodu vuiceibys sastuovdaļa Latgolā, mes varim suokt jau leidz školai, gon saimē nasakaunēt runuot latgaliski. Dīvamžāļ, vysaidu īmesļu deļ vacuoki reizem tu nadora, pījemu, ka varbyut ari sovys koč kaidys na tik veiksmeiguos pīredzis deļ." Ari Inta Ludborža pīkreit, ka koč i vacuoki ir pozitivi nūskaņuoti par nūvodu vuiceibys fakultativu, sātā jī bīži viņ ar bārnim poši narunoj latgaliski "Vysvaira ar sovim mozbārnim saimē latgaliski runoj vacvacuoki, tik te otkon ir vaicuojums, cik bīži ir tuos treis paaudzis vīnā sātā. Cik bīži izskaņ latgalīšu volūda kasdīnā?" Jurs Viļums nūruoda, ka itūšaļt vēļ ir vysai moz argumentu tam, deļ kuo bārnim ir vierteigi vuiceitīs latgalīšu volūdu i kur jim tei iz prīšku nūderēs praktiski "Iz prīšku, es dūmoju, ka latgalīšu volūdys praseišona varātu īt tikai plotumā, kotrā ar sabīdreibu struodojūšā īstuodē, strukturā. Tys ir svareigs pamats cylvāka kai personeibys veiduošonā, lai jis saprūt, kas jis ir, nu kureinis īt i kaida ir juo vīta itymā pasaulī. Latgalīšu volūda un kultura ir myusu saknis. Deļ tuo es ite izreiz radzu ari atbiļdi, kai byus ar mozuokumteibom, ka nūvodu vuiceibu īvīst kai obligatu, jo, ka mozuokumtauteibys puorstuovi dzeivoj Latvejā, Latgolā, tys ir tikai pošsaprūtami, ka jī īpazeist vītejū – latgaliskū kulturu i volūdu." Diskusejis dalinīki pozitivi viertej faktu, ka jaunuo vaļdeiba sovā deklaracejā ir īkļuovuse atbolstu latgalīšu rokstu volūdys attesteibai regionā. Vaicuojumā par tū, voi nūvodu vuiceibai ir juopalīk tikai kai fakultativam ci vajadzeigi kaidi cyti rysynojumi, vīdūkli doluos. Jurs Viļums ir puorlīcynuots, ka juobeidz atsarunuot i latgaliskais regiona školuos pamozom juolīk īškā arviņ vaira. "Ka pasaver viesturiski, pādejuos stuņdis, kod beja stuņdis, kuruos školā vuiceja latgalīšu volūtu, beja koč kod paguojušuo godu symta pyrmajā pusē. Tys nav normali nivīnys volūdys saglobuošonai, aizsardzeibai i atteisteibai. Pa druskai školys pusmā, stuņdēs, vys tik ir juovuica i tod gon vyss byus kuorteibā."

Šūreiz raidejums ar tuo veiduotuojim pazaceļs gaisā, kab Latgolu īraudzātu nu putna liduojuma! Izaruoda Latgolā pilotu natryukst, deļ tuo teikamēs uzreiz ar divejim pilotim - pasažīru lidmašynas kapteini Andreju Ludboržu i privātuos lidmašynas eipašnīku Visvaldi Kursīti. Pilots Andrejs Ludboržs nuok nu Rēzeknes nūvoda Nautrānu pogosta Rogovkas. Jau nu mozom dīnom jis kuops kūkūs i vierīs dabasūs, sevišķi jam patyka kara lidmašynas, tūmār gols golā jis jau vaira kai 20 000 stunžu nūbraucs ar pasažiru lidmašynu, i sovu izvieli nanūžāloj. Leluokūtīs juo golamierki ir dažadys Eiropys pylsātys, bet lidojūt iz Moskovu skaidrā laikā jis nu augšas var redzēt sovu sātu Latgolā. Kai golvanū eipašeibu, kas vajadzeiga pilotam, jis nūsauc - nazabeišonu nu liduošonys. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="177007" layoutid="0" layout="" static=""}     Sovpus pi divvīteiguos privātuos lidmašynas eipašnīka Visvalža Kursīša mes braucam gostūs iz Jaunaglūnu, tai kai jis sūla nu sova pļovā īreikuotuo lidlauka myusus paceļt arī dabasūs. Rušona azars, Cireits i upursola, Sivera azars, Čortaks, Kruoslova, Muokūņkolns, Lelais Līpukolns, bazneicys, pylskolni i prūtams Aglyunas bazilika - tys vyss i veļ daudzi kas cits, vīņ nalelā liduojumā ar Visvaldi Kursīti. Jam taipoš kai Andrejam Ludboržam sapnis par aviaceju suocīs bierneibā. Lai arī lidoj kotru dīnu, Latgolys ainova jam naapneik, bet poša liduošona saguodoj baudu.