Podcasts about taipo

Tyvojūtīs rudiņam, atsasuok kulturys pasuokumi leluokajuos kulturys vītuos, tymā storpā Latgolys viestnīceibā GORS. Itymuos dīnuos ar Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra Vasarneicu koncertim jeb muzikys festivālu saimem i draugim "LNSO vasarneica" jau pīktū reizi Rēzeknē atsauok leluokī īkštelpu pasuokumi regionalajā koncertzalā. Simboliski atzeimejūt "Baltejis ceļa" 35. godadīnu, festivalu atkluos Lītuvys Vaļsts simfoniskais orkestris. Bet programā ari itūreiz paradzāti vairuoki koncerti, tymā storpā īsaistūt Latgolys apvīnuotū kori, Japānys folkloru, aktīri Andri Keišu i džezu. Par jaunū kulturys sezonu GORĀ i Latgolā kūpumā, par tū, kaidus izaicynuojumus niu kai finansiāli, tai saturiski pīdzeivoj vīna nu leluokajom kulturys nūtikšonu vītom Latgolā, sarunā ar Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu. „Kas tod veidoj kritiskū dūmuošonu, tikai i vīneigi kulturys nūrisis, kas līk cylvākam dūmuot i just, i saprast, i byut daudzpuseigam. Skaidrs, ka tuos ir kulturys nūrisis. Radūšuo dūmuošona – tys vyss ir nu kulturys procesim. Ite ir vaicuojums - kaida kultura - voi tei ir vīnojūša voi škeļūša kultura. Tys ir svareigi, bet na tikai pīrūbežys regionam. [..] Tev juobyut ar taidim vaļā nervim i juosaprūt, ka kotrs nūtykums, kū tu veidoj, veicynoj nuokušū nūtikšonu.” Diāna Zirniņa ari atzeist, na vysod kultura var byut tikai prīca, tuos ir ari puordūmys i kulturvierteibu globuošona. Taipoš tys ir ari byutisks drūšeibys vaicuojums. „ Seviški, kod tu saprūti, ka kulturā ir spāks. Ir īrūči, ir politika, bet ir meikstuo vara, ir kulturys vara i spāks. I tu nagrybi, kab sakrūpļuota informaceja i viestejumi skan nu GORS skatuvis. Mes vysod skotamēs cīši uzmaneigi, kaidi muokslinīki ir bejuši i byus iz myusu skatuvis. [..] Ir bejušys sarakastis ar drūšeibys dīnastim, i ari draudi myusim bejuši par vīnu voi ūtru programu.”

Muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Laimi rubrikā "Dzīšmu stuosti" itūreiz atkluos laika gaitā lelu puorsameišonu  pīdzeivuojušuos i niu tautā īmeiļuotuo dzīsmis “Nadūd, Dīvs, veitulam” stuostu. Taipoš aicynojam i tevi, klauseituoj, ka tev ir zynomi vēļ kaidi ituos dzīsmis celi, pasadaleit ar informaceju ar mums.

Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis pīduovuotais školu optimizacejis plana projekts paredz pīrūbežā likvidēt vydškolys Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā. I pīrūbežā paliks viņ treis vydškolys – Ludzā, Viļakā i Balvos. Taipoš ministrejis projekts paredz, ka Latgolā vydškolu likvidēs ari Viļānūs, Drycanūs, Kaunatā, Špoģūs. Kai tys ītekmēs Latgolys atteisteibu i voi tys uzlobuos izgleiteibys kvalitati, par tū sarunā ar  Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis izgleiteibys departamenta vadeituoju Edīti Kanaviņu, Latvejis pošvaļdeibu savīneibys padūmneicu izgleiteibys i kulturys vaicuojumūs Ināru Dunduri, Baļtinovys vydškolys  direktoru Imantu Slišānu i  Juri Livmani, Viļānu vydškolys direktora vītnīku izgleiteibys jūmā.

Latgalīšu volūda ir vīna nu mozuok lītuotūs volūdu Eiropā, kurū saprūt i runoj naviņ aptyvai 8 % nu Latvejis sabīdreibys, diaspora Sibirī i citur pasaulī, bet par viesturiskū latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu rokstu volūdu – interesējās ari cytu vaļstu volūdnīki i pietnīki. Jī atzeist, ka problemys, ar kū sasadur latgalīšu volūdys atteisteituoji i popularizātuoji, ir cīši leidzeigys, kaidys rysynoj ari mozuok lītuotūs volūdu aktivisti cytuos Eiropys vaļstīs. Maja suokumā Rēzeknē volūdnīki nu Pūlejis, Niderlandis, Italejis i Latvejis sasatyka storptautyskajā seminarā „Mozuok lītuotūs volūdu dokumentiešona izgleiteibys vajadzeibom”, kab pasadaleitu pīredzē i nūvāruojumūs regionalūs i mozuok lītuotūs volūdu dokumentiešonā, vuiceišonā, kai ari volūdu saglobuošonā i atdzeivynuošonā. Ar kū latgalīšu volūda var byut saistūša puorrūbežu volūdu pietnīkim i sovu ceļu iz latgalīšu volūdu atkluoj Oduma Mickeviča universitatis Poznaņā profesore Nikole Naua: „Varbyut taišni ar tū, ka jei ir moza i taida mozuok pazeistama, unikala i cīši interesanta volūda. Vysupyrms es i ari Snorre vuicejamīs latvīšu volūdu i tikai tod atkluojom latgalīšu volūdu, caur latvīšu. Es kai volūdneica interesejūs par volūdom. Kod es atkluoju, ka latgalīšu volūdai vys tik ir cyta sistema, cyta gramatika, vyss cytaiž, koč ari cīši tyvai, tys mani aizruove.” Organizacejis „Volūdu sāta” („Valodu māja”) izveiduotuojs i vadeituojs Snorre Karkonens Svensons, kurs kūpā ar dūmubīdrim veidoj vuiceibu leidzekli latgalīšu valūdys īsavuiceišonai, sovpus atzeist, ka jam kai norvegam Latvejis situaceja redzīs cīši interesanta deļ tam, ka sovā ziņā leidzeiga. „Norvegejā ari ir divejis rokstu volūdys tradicejis, tuos obejis ir norvegu volūdys, bet ar divejom rokstu tradicejom, taipoš kai Latvejā ir latgalīšu rokstu volūda i latvīšu literaro volūda. Mani aizruove taišni itys saleidzynuojums, ka ir tik daudzi kuo kūpeiga i ir ari zynomys atškireibys – deļkuo ir tuos atškireibys, deļkuo latgalīšu rokstu volūdai nav leidzeiga statusa kai obejom rokstu tradicejom Norvegejā.” Snorre Karkonens Svensons ari skaidroj, ka skandinavi kotrys runoj sovā volūdā i saprūt vīns ūtra. „Tei ari ir vīna taida leidzeiga atskireiba storp volūdys situaceju Skandinavejā i Latvejā. Skandinavejā cyts ar cytu runoj sovā izlūksnē, voi ari, ka zvīdrys i norvegs sovā storpā runoj, tod vīns runoj zvīdriski, bet ūtrys norvegiski, varbyut drupeit pīsalāgoj. Latvejā pat latgalīšu volūdys aktivisti ar cytim, kam latgalīšu volūda nav dzymtuo volūda, runoj vys tik latvīšu literarajā volūdā. Koč ari atškireiba nav tik miļzeiga, kab navarātu saprast, ka grybātu.” Sovpus Oduma Mickeviča universitatis Poznaņā profesoram, sociolingvistam Tomašam Viherkevičam interesej taišni tuos mozuok lītuotuos volūdys, kas ir tyvys vaļstu oficialajom volūdom, kaida ir ari latgalīšu rokstu volūda Latvejā. „Pyrmū reizi es iz Latgolu atbrauču 2002. godā i saprotu, ka es ite cīši labi jiutūs. Saprotu, ka es ite varātu ar daudzi kū paleidzēt i īguļdeit sovu dorbu kai latgalīšu volūdys, tai pošys latgalīšu kūpīnys lobā. Taids pagrīzīņa punkts maņ beja 2004. gods, kod kūpā ar Rēzeknis Tehnologeju akademejis, tūlaik Rēzeknis Augstškolys, kolegim organiziejom pyrmū konferenci par regionalajom volūdom. Taipoš tys beja pagrīzīņa punkts munā akademiskajā karjerā, jo ite es satyku profesori Nikolu Nauu. Pasasokūt Latgolai, mes asam kolegi i kūpeigi dorim dorbus. Es turpynuoju veikt pietejumus, braukt iz Latgolu i sasadorbuot ar iteinis kolegim.” Latgalīšu volūdys aktivistei, kusteibys “Volūda” puorstuovei i vīnai nu seminara organizātuoju Vinetai Vilcānei nareši ir bejs juodzierd vaicuojums, deļkam cytu vaļstu pietnīkus interesej latvīšu voi latgalīšū volūda. Jei izsver, ka volūdys mozuma sajiuta ir senejs komplekss, nu kura vīnkuorši ir juoteik vaļā. „Deļkam mums par sevi taids mozvierteibys komplekss, ka mes navarātum īintresēt pietnīkus nu Eiropys voi Amerykys? Deļkam latgalīšu volūdai juobyut saistūšai tikai tim, kam ite ir saknis? Es dūmoju, ka mums kai kūpīnai juoteik puori itam kompleksam, kas īspiejams īt vēļ nu padūmu laiku. Asūt itamā storptautyskaja vidē i sasadorbojūt ar pietnīkim, es radzu, ka cylvākus arviņ interesej myusu volūda… Sevkura volūda ir vierteiba, naatkareigi nu tuo, voi tamā runoj miļjoni, voi viņ pīci cylvāki. Tei ir myusu attīksme pret volūdu.” Vysi volūdu pietnīki ir fascināti par volūdu daudzveideibu i redz tū kai lelu vierteibu kai kūpīnai tai sabīdreibai kūpumā. „Mes struodojam pi tuo, kab atbaļsteitu vuojuokuos volūdys. Latgola ir optimisma pīmārs, kas paruoda, ka situaceja var uzalobuot i tei var palikt daudzi lobuoka nakai beja pyrma kaida laika,” skaidroj profesors Tomašs Viherkevičs. Ar mierki īdvasmuot cylvākus lītuot volūdu, ceineitīs par tū i īinteresēt latgalīšu volūdā cytus latvīšus, „Volūdu sāta” kūpā ar latgalīšu kulturys kusteibu „Volūda” itūšalt veidoj digitalu izstuodi, kas byus veļteita latgalīšu i jaunnorvegu volūdys saleidzynuojumam. „Īdviesmei iz leluokim sapynim. Nav jau tai, ka jaunnorvegu volūdai  vyss ir bejs gludai i skaistai, tī ari ir bejuši cylvāki, kuri taipat kai latgalīšu kulturys kusteibys „Volūda” ļauds ir ceinejušīs par volūdu i aktivi darejusi, kab byutu ari politiski lāmumi ar mierki nūdrūsynuot tū, ka volūda ir školuos i tyktu izdūti vuiceibu materiāli. Digitaluo izstuode byus daīmama skārsteiklā, taipat byus ari mozuoka, fiziski ceļojūša izstuode,” stuosta idejis autors Snorre Karkonens Svensons. Ari Vineta Vilcāne uzskota, ka latgalīšu kūpīnai byutu svareigi redzēt cytu vaļstu pīredzi, kas dūtu apziņu, ka latgalīši ar sovom problemom nav vīni pasaulī. „Es ari leidz koč kaidam zynomam vacumam  apzynuoti nasainteresēju par tū, kas ar volūdom nūteik cytuos vaļstīs. I maņ ruodejuos, ka mes te taidi vīni nabadzini, kuru volūdai ir koč kaids eipašs statuss i mes nasaprūtam – varim ci navarim tū volūdu lītuot. Tei cytu vaļstu pīredze dūd apziņu, ka eistineibā mes kai kūpīna varim cīši daudz. I mes cīši, cīši daudzi ari asam izdarejuši. Mums ir daudzi lobuoka situaceja nakai daudzom cytom kūpīnom tepat Eiropā. Es pat saceitu, ka mums ir dīzgon lels runuotuoju skaits. Itymā pošā seminarā mums ir puorstuovi nu Italejis dīnavydu, kur jī struodoj ar griko i greko volūdu, i tī jau iz vīnys rūkys pierstu var saskaitiet cylvākus, kuri tamā volūdā runoj. Tim runuotuojim jau ir 70 puori godu, jī ir pādejī, kurim itei volūda ir dzymtuo volūda. Jī aizīs myužeibā i tod kai dzymtuo tei volūda vysa dreižuok vaira nabyus nivīnam, viņ tiks muoksleigi uzturāta ar entuziastu paleidzeibu. Kod redzim taidus pīmārus, tod saprūtam, ka mums juodzīd aiz prīcys, cik mums tei situaceja ir loba.” Vineta Vilcāne ari uzskota, ka koč ari latgalīšu volūda itūšaļt, saleidzynojūt ar cytom volūdom, ir cīši lobā situacejā, niu ir svareigi nūturēt sasnāgtū leimini, kab varātu īt iz prīšku, i leidz ar paaudžu maiņu situaceja napaliktu slyktuoka. Jei taipoš kai volūdu pietnīki nu cytu vaļstu uzskota, ka volūdys atteisteibys process nav atraunams nu politikys. „Tū pošu mes niu redzim attīceibā iz latgalīšu volūda, ka niu pasaruoda interese ari nu vaļsts instituceju pusis, nu deputatu pusis. Cyts vaicuojums, cik jim tys patīsi interesej, cik vīnā breidī tys ir izdeveigs. Tī procesi ir saisteiti i nav vīns nu ūtra atraunami. Tys atsatīc iz sevkuru volūdu. Volūdys vaicuojums ir ari politikys vaicuojums.” „Nui, taišni tod, kod ir stypra demokrateja i kod vaļsts ir atvārta daudzveideibai, kad sabīdreiba ir īkļaunūša, tod ari volūdys tī lobuok dzeivoj. Volūdom napīteik tikai ar entuziastim, kuri par tom ceinejās… Latgalīšu volūda ir vysys Latvejis kulturys montuojums i duorgums,” soka ari Snorre Karkonens Svensons  

Šūgod paīt jau 10 godu, kūpš Latvejā dorbu suokuse vīneiguo vydsškolys leimiņa tradicionaluos muzykys programa, kas izveiduota J. Ivanova Rēzeknis myzykys vydsškolā. Itū programu voda etnomuzikologe Liene Brence, kura īt nu muzykaluos Igauņu saimis, kam tradicionaluo muzyka ir pošsaprūtama kasdīnys daļa.  „Es dūmoju, kas  tys vyss nūteikti ir iz prīšku vārsts, sovā ziņā jaunyas vāsmys, kas ir baļsteitys taidā senejā i dziļā izpratnē,” soka Liene Brence, kura sovulaik aktivi dorbojusēs pi programys izveiduošonys i  niu jau vairuokus godus ir tuos vadeituoja. „Vysi, kas īt, ir jau ar sovu skatejumu iz dzeivi. Jī grib sovaiduoku muzykys vierzīni, na saceisim akademiskū, kū vairumā vys tik pīduovoj muzykys vydsškolys. Jī jau ir ar sovu taidu „es”, ar sovu personiskū redziejumu.” Taipoš jei izsver, ka spieliešona piec dzierdis, vuicūtīs tradicionalū muzyku, ir cīši svareiga i pat obligata. „Jo dažreiz ir tai myuzykantu vydā, pat profesionalu – nūkreit notys i beidzās muzyka.” Liene Brence ari poša spielej vejūli, ar divejom sovom muosom dorbojās muzykalajā apvīneibā „Muosys” i muzicej kūpā ar Igauņu saimi.  

Ar Dīnvydlatgolys NVO atbolsta centra koordinatoru, Europe direct centra vadeituoju Oskaru Zuģicki runuosim par eiropeisku i pylsūnisku sabīdreibu i tuos styprynuošonys nūzeimi Latgolā i Latvejā, demokratejis izpratni. Pārnejuo goda golā jis beja  vīns nu pretendentu iz 2022. goda Eiropys cylvāka Latvejī titulu. Jamūt vāra Oskara dorbu pi Eiropys kūpejūs vierteibu styprynuošonys Latvejā i Latvejis vuorda celšonu sauleitē Eiropā. Jau padsmit godu Oskars struodoj Latgolys planavuošonys reģionā i tur ryupi par pylsūniskuos sabīdreibys styprynuošonu caur dorbu ar navalstiskuom organizacejom reikojūt vysaidus pasuokumus, tūstorp arī mozuokumtauteibu organizacejom, jaunīšim i cytim interesentim. Taipoš jam ysod tyva bejuse folklora i doncuošona, vuiceišona – struodojūt par školuotuoju školuos, seminarūs i konferencās. Itūšaļt Jis ir īsaistets arī Demokratejis akademejis vuiceibu programys eistynuošonā. Pyrmuo Demokratejis akademejis nūdarbeiba īplānuota jau 30. janvārī, Reigys pilī, sovpus dazasaceišona aktuala leidz 08.01.2023.  

Ar 2021. godā izdūtuos “Grāmata par nonullēšanos” autoru, “Latvian Art Directors Club” bīdru, rodūšajā vidē pazeistamū reklamys specialistu Raimondu Plataci, kurš reklamys sferā  dorbojās jau vaira nakai 14 godu, runuosim par Latgolys zeimynim i brendim — niu i verūtīs iz prīšku. Taipoš ari par nūsanulliešonu i restartu nūteiktūs dzeivis pūsmūs, kaba otkon suoktu vysu nu jauna, puorskotūt sovys vierteibys. "Es braukoju pa Latgolu i dūmoju, kū es grybu, kai, i tys nav pruots, kas tū var izdūmuot, tuos ir cytys sajiutys. Latgola niu ir eistuokuo vīta, kur radeit koč kū jaunu. Es tai jiutu, del tam maņ cīši pateik niu ite byut. Es braukoju, teikūs ar cylvākim. Tys vyspuor nav pruota konstrukts, tys ir vaira cytā, taida sajiutu leimenī. Reigā es tai nadūmuoju. Reigā pruots ir tovs instruments. Ite vyss ir sovaižuok." Voi latgalīts ir nūnulliets latvīts? Voi ļauds iz Latgolu brauc sasatikt poši ar sevi? Cik pīmāruota ir Latgola i tuos vide, kaba nūsanulleitu? Ar kū Latgola izaceļ ci varātum izaceļt Latvejis i pasauļa mārūgā?  

Emissão Vespertina programa para os países Lusófonos de África, sem esquecer Brasil e comunidades de língua portuguesa no mundo. Oferece noticias, informação e analises, desporto artes e entretenimento, saúde, questões em debate em África. Horário: Seg-Sex Hora UTC: 1700 Duração: 90

Itūreiz pi myusu gastej jaunuos paaudzis varganiste, vargaņspielis pasnīdzieja Stanislava Broka Daugovpiļs muzykys vydsškolā Baiba Betlere. Taipoš jei vuica vargaņspieli ari Jakubpilī, Aglyunā, Stabuļnīkūs i ari cytvīt. Ar vargaņspieli Baiba īpasazyna i aizaruove, vuicūtīs Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolā, piečuok Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejā jei dabuoja ari magistra grādu vargaņspielē.    

Saļmu dzīduošona Stiernīnē ir eipaša katuoļu bēru tradiceja Varakļuonu pusē, kuru varganistei Ievai Zepai kūpā ar dūmubīdrim i teiciejim izadevs īraksteit i ceļt gaismā plošuokai sabīdreibai. Napaseņ senejī kristeigī dzīduojumi īkļauti ari namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Saļmis ir breineiga dzīdynuošona myusu saknem – izsver varganiste i pietneica Īva Zepa. Jau aptyvai treisdesmit godu garumā jei veic saļmu īrokstus pi Stiernīnis dzīduotuoju. Pošai tradicejai ir jau vaira nakai diveji symti godu. „Tei ir bejuse suokūtnieji mutvuordu tradiceja, piec tam jau izdūtajuos lyugšonu gruomotuos fiksēta. Un mes par pamatu asam pajāmuši šūs te senejūs saļmu tekstus. Taidod apmāram taidi pat, kaidi jī beja pyrma symta godu i drupeit vaira godu, kaidus jūs ari Stiernīnis pusē dzīdoj i ari ituos melodejis, kū saglobuoja vacuos teiciejis.” Pārnejā godā īrokstus ar notom i vuordim Īva Zepa i juos dūmubīdri izdeve gruomotā i aļbumā. Tū eistyn nūviertej ari pedagogs i vairuoku koru veiduotuojs i vadeituojs nu Stiernīnis – Juoņs Gruduļs. Ari jam ir sovs saimis pīredzis stuosts. „Itaidi momenti juopīfiksej… Nūīt zyudeibā i vyss, i mes nazynuosim, kas ir bejs, nu, labi, ka kaids jādz koč kū pīraksteit. Muote dzīduoja smukai, jai patyka taidys emocionalys melodejis i vysod tod, kod beja koč kaidi gūdi voi tuos pošys saļmu skaiteišonys voi tamleidzeigi, mama nikod nadzīduoja melodeji, bet vaicuoja ūtrū pībolsu.” Kai kurā saimē i pusē darosts, bet saļmis īrosts dzīd pi golda, kas apkluots ar boltu goldautu pyrma i piec bēru, dvieseļu dīnu laikā, ari reizēs, kod sātā nūteik zynuotniski naizskaidruojami nūtykumi voi myrušais ir radzāts sapynā. Rituals paleidz i dzīdynoj kai myrušūs, tai paliciejus, tai stuosta Īva Zepa. „Apcereigajā šymā rānajā dzīduojumā mes sasateikam ar sovim aizguojiejim. Tī ir myusu tyvynīki, tī ir ari tī, kurus mes varbyut pat napazeistam. Nūteikti pīsavīnojās ari aizmierstuos dvieselis i tei ir lyugšona par jim vysim. Lyugtīs par myrušajim, lai mums dzeivajim te, viers zemis, labi kluotūs.” Niu saļmis Stiernīnē reizē ar vēļ cytom pīcom latvīšu tradicejom i vierteibom īkļautys Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Itymā sarokstā nu treisdesmit tuo elementu desmit ir taišni nu Latgolys, a vēļ vaira – saisteiti ar tū, turpynoj eksperte Gita Lancere. „Ari dažu instrumentu spēle ir izplateita Latgolā i cymdi ari teik adeiti Latgolā. Taitod trešuo daļa ir saisteiti ar Latgolu, par kū maņ ir lela prīca. Tautys religiskuos tradicejis, amatnīceiba, dzīduošonys tradicejis, vairuoki muzykys instrumenti īraksteiti sarokstā. Taipoš ite ir vairuokys kulturtelpys – Upītis, Rucovys, lībīšu, suitu.” Koleidz epidemiologiskuo situaceja tū ļaus svineiguo ceremoneja ar apbolvuojumu daškieršonu par jaunūs vierteibu īkļaušonu Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā nūtiks Viļakā. Taišni nu itenis sarokstā īkļautys pošys pyrmuos vierteibys.  

Saļmu dzīduošona Stiernīnē ir eipaša katuoļu bēru tradiceja Varakļuonu pusē, kuru varganistei Ievai Zepai kūpā ar dūmubīdrim i teiciejim izadevs īraksteit i ceļt gaismā plošuokai sabīdreibai. Napaseņ senejī kristeigī dzīduojumi īkļauti ari namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Saļmis ir breineiga dzīdynuošona myusu saknem – izsver varganiste i pietneica Īva Zepa. Jau aptyvai treisdesmit godu garumā jei veic saļmu īrokstus pi Stiernīnis dzīduotuoju. Pošai tradicejai ir jau vaira nakai diveji symti godu. „Tei ir bejuse suokūtnieji mutvuordu tradiceja, piec tam jau izdūtajuos lyugšonu gruomotuos fiksēta. Un mes par pamatu asam pajāmuši šūs te senejūs saļmu tekstus. Taidod apmāram taidi pat, kaidi jī beja pyrma symta godu i drupeit vaira godu, kaidus jūs ari Stiernīnis pusē dzīdoj i ari ituos melodejis, kū saglobuoja vacuos teiciejis.” Pārnejā godā īrokstus ar notom i vuordim Īva Zepa i juos dūmubīdri izdeve gruomotā i aļbumā. Tū eistyn nūviertej ari pedagogs i vairuoku koru veiduotuojs i vadeituojs nu Stiernīnis – Juoņs Gruduļs. Ari jam ir sovs saimis pīredzis stuosts. „Itaidi momenti juopīfiksej… Nūīt zyudeibā i vyss, i mes nazynuosim, kas ir bejs, nu, labi, ka kaids jādz koč kū pīraksteit. Muote dzīduoja smukai, jai patyka taidys emocionalys melodejis i vysod tod, kod beja koč kaidi gūdi voi tuos pošys saļmu skaiteišonys voi tamleidzeigi, mama nikod nadzīduoja melodeji, bet vaicuoja ūtrū pībolsu.” Kai kurā saimē i pusē darosts, bet saļmis īrosts dzīd pi golda, kas apkluots ar boltu goldautu pyrma i piec bēru, dvieseļu dīnu laikā, ari reizēs, kod sātā nūteik zynuotniski naizskaidruojami nūtykumi voi myrušais ir radzāts sapynā. Rituals paleidz i dzīdynoj kai myrušūs, tai paliciejus, tai stuosta Īva Zepa. „Apcereigajā šymā rānajā dzīduojumā mes sasateikam ar sovim aizguojiejim. Tī ir myusu tyvynīki, tī ir ari tī, kurus mes varbyut pat napazeistam. Nūteikti pīsavīnojās ari aizmierstuos dvieselis i tei ir lyugšona par jim vysim. Lyugtīs par myrušajim, lai mums dzeivajim te, viers zemis, labi kluotūs.” Niu saļmis Stiernīnē reizē ar vēļ cytom pīcom latvīšu tradicejom i vierteibom īkļautys Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Itymā sarokstā nu treisdesmit tuo elementu desmit ir taišni nu Latgolys, a vēļ vaira – saisteiti ar tū, turpynoj eksperte Gita Lancere. „Ari dažu instrumentu spēle ir izplateita Latgolā i cymdi ari teik adeiti Latgolā. Taitod trešuo daļa ir saisteiti ar Latgolu, par kū maņ ir lela prīca. Tautys religiskuos tradicejis, amatnīceiba, dzīduošonys tradicejis, vairuoki muzykys instrumenti īraksteiti sarokstā. Taipoš ite ir vairuokys kulturtelpys – Upītis, Rucovys, lībīšu, suitu.” Koleidz epidemiologiskuo situaceja tū ļaus svineiguo ceremoneja ar apbolvuojumu daškieršonu par jaunūs vierteibu īkļaušonu Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā nūtiks Viļakā. Taišni nu itenis sarokstā īkļautys pošys pyrmuos vierteibys.  

Svātdiņ, 26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā tiks gūdtynuoti Latgolys školuotuoji, padūdūt Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys vairuokuos kategorejuos izcyluokajim Latgolys pedagogim. Nikodema Rancāna konkursa bolvu ir īdybynuojuse Latgalīšu kulturys bīdreiba 2015.godā, gūdynūt izcyluo Latgolys pedagoga, goreidznīka i sabīdryskuo darbinīka Nikodema Rancāna īspaideigu davumu Latgolys kulturā i izgleiteibā. Bolvys padūšonys svineiguo ceremoneja nūteik reizi godā, septembrī iz N.Rancāna dzimšonys dīnu. Bolvys mierkis ir na viņ izcyluo latgalīša pīminis saglobuošona, bet ari školuotuoju profesejis populariziešona un juos prestiža paaugstynuošona sabīdreibā, atzeimejūt izcylu un pošaizlīdzeigu pedagogu dorbu. Taipoš pyrma bolvys padūšonys Latgalīšu kulturys bīdreiba Rēzeknis Tehnologeju akademejā organizēja ari seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”, kur eksperti atkluos sovu redziejumu par identitatis lūmu vaļstiskuma styprynuošonā, pastreipojūt lokaluos identitatis atbolsta vajadzeibu izgleiteibys i kulturtelpys veiduošonā, latgalīšu volūdys atteisteišonā. Par Latgolys kulturtelpys vaicuojumim, saglobuošonys izaicynojumim i navaļstiskūs aba navaļdeibys organizaceju dorbu pi tuo i cytom aktualom Latgalīšu kulturys bīdreibys i vyspuor latgalīšu bīdreibu dīnyskuorteibys akutualitatem saruna ar Latgalīšu kulturys bīdreibys vaļdis prīšksādātuoju Juri Viļumu.

Īprīškejā reizē rubrikā „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovska mums stuosteja par poļaku zynuotneicys Stefanejis Uļanovskys davumu latgalistikys izpētē 19. g. s. 90. godūs. Itūreiz vaira par juos pīraksteitajim uorstnīceibys augu nūsaukumim i tūs pīlītuojumu. Sadaļā „Slimeibys i zuolis” varim skaiteit, ka apčaravuotim voi apbūrtim ļaudim davuši dzert taidu augu kai vieršmēli, kuru latgalīši saukuši par pabreiņa zuoli. Pret bārnu nūbaili jī tykuši kiupynuoti ar rudzupučem, latgaliski itū augu saukuši par naktineitem. Taipoš pret nūbaiļa vaini kiupynuojuši ari ar gundagom, kurys latgaliski  sauktys par traukuleitem i vēļ ar rosys krieslenim voi latgaliski tai sauktajom rasineitem. Gramuošonys trauciejumu gadejumūs tics dzarts parostais dagleits, kuru vītejī latgalīši saukuši par kūšņu zuoli. Pret vādara nasaturiešonu lītuojuši zyrga skuobinis zīdus, a kuosu uorstejuši ar aplītom pamuotem voi kai mes šudiņ juos saucam muolliepem. Bārnu dylūņa uorsteišonā lītuojuši dzaltonuos kača piedenis, a suopūšai golvai lykuši kluot leluo dodza lopys, pret kokla suopem izmontuojuši lūžņu uobuleņu. Temperaturys gadejumā tics dzarts nūvuorejums nu meža zemiņu sakņu, cērmis dzeitys ar biškrielenim, a pret trokumsārgu dzartys syurinis. Tics pīraksteits stuostejums, ka vīna sīvīte tū trokuma kaiti izuorstejuse ar casnāgim voi kiplūkim. Nu boltūs izdalejumu dzarta boltuo panuotre, latgaliski saukta par boltajim alekšim. Lai izavaireitu nu spontanuo aborta, davušu kliņdžereišu sāklys. Lai kuorteigi izsveistu, dzāruši efeju sātlūžņu, latgaliski sauktu par roshodnīkim. Itū zuoleiti sīvys lasejušys majā. Pret kaški kaļtiejuši, smolcynuojuši i sajaukuši ar taukim i zīduši dzīdnīceibys tauksakni, latgaliski tai sauktū taukuotū zuoli voi ari leluo dodza sakni. Pret zūbu suopem dzimtinē mierciejuši ceļmiņu lopys, a kaulu suopis uorstejuši ar purynim, tūlaik Viļānu apleicīnē sauktim par vylkkaulem. Tai itūs  i vēļ daudzus cytys myusu seņču tuo laika  vāruojumus tyka aizrakstejuse folkloriste Stefaneja Uļanovska. Sūpluok voi blokus vysim augim jei ir davuse jūs latniskūs nūsaukumus, tai ka drūsai varim atrast, kaids konkretais augs te dūmuots, jo vītejūs vuordeņu ir cīši daudz, deļ tuo reizem gryuši saprast, kaids augs zam kura nūsaukuma ir nūsaglobuojs. Pi reizis te byutu dereigai nūsaukt ari tuos treis miera laikūs lītuotuos golvonuos zuoleitis voi uorstnīceibys augus:  i tuos beja mums vysim labi zynomuos i pazeistamuos viejbūtnis voi veipalis, viejputis, ari vībaknis. Ūtrys miera laiku uorstnīciskais augs ir bejušys vērmelis voi latgaliski tai sauktais peliejums, peleims, pelejs. A trešais ir myusu slovonais pelaškis – latgaliski saukts par žyužainem, žyužiernim, žyužārnem, peļastem, peļuškom, ašņa dzireņom, par sīrainem i sīrenem saukts Upeitē.  

Īprīškejā reizē rubrikā „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovska mums stuosteja par poļaku zynuotneicys Stefanejis Uļanovskys davumu latgalistikys izpētē 19. g. s. 90. godūs. Itūreiz vaira par juos pīraksteitajim uorstnīceibys augu nūsaukumim i tūs pīlītuojumu. Sadaļā „Slimeibys i zuolis” varim skaiteit, ka apčaravuotim voi apbūrtim ļaudim davuši dzert taidu augu kai vieršmēli, kuru latgalīši saukuši par pabreiņa zuoli. Pret bārnu nūbaili jī tykuši kiupynuoti ar rudzupučem, latgaliski itū augu saukuši par naktineitem. Taipoš pret nūbaiļa vaini kiupynuojuši ari ar gundagom, kurys latgaliski  sauktys par traukuleitem i vēļ ar rosys krieslenim voi latgaliski tai sauktajom rasineitem. Gramuošonys trauciejumu gadejumūs tics dzarts parostais dagleits, kuru vītejī latgalīši saukuši par kūšņu zuoli. Pret vādara nasaturiešonu lītuojuši zyrga skuobinis zīdus, a kuosu uorstejuši ar aplītom pamuotem voi kai mes šudiņ juos saucam muolliepem. Bārnu dylūņa uorsteišonā lītuojuši dzaltonuos kača piedenis, a suopūšai golvai lykuši kluot leluo dodza lopys, pret kokla suopem izmontuojuši lūžņu uobuleņu. Temperaturys gadejumā tics dzarts nūvuorejums nu meža zemiņu sakņu, cērmis dzeitys ar biškrielenim, a pret trokumsārgu dzartys syurinis. Tics pīraksteits stuostejums, ka vīna sīvīte tū trokuma kaiti izuorstejuse ar casnāgim voi kiplūkim. Nu boltūs izdalejumu dzarta boltuo panuotre, latgaliski saukta par boltajim alekšim. Lai izavaireitu nu spontanuo aborta, davušu kliņdžereišu sāklys. Lai kuorteigi izsveistu, dzāruši efeju sātlūžņu, latgaliski sauktu par roshodnīkim. Itū zuoleiti sīvys lasejušys majā. Pret kaški kaļtiejuši, smolcynuojuši i sajaukuši ar taukim i zīduši dzīdnīceibys tauksakni, latgaliski tai sauktū taukuotū zuoli voi ari leluo dodza sakni. Pret zūbu suopem dzimtinē mierciejuši ceļmiņu lopys, a kaulu suopis uorstejuši ar purynim, tūlaik Viļānu apleicīnē sauktim par vylkkaulem. Tai itūs  i vēļ daudzus cytys myusu seņču tuo laika  vāruojumus tyka aizrakstejuse folkloriste Stefaneja Uļanovska. Sūpluok voi blokus vysim augim jei ir davuse jūs latniskūs nūsaukumus, tai ka drūsai varim atrast, kaids konkretais augs te dūmuots, jo vītejūs vuordeņu ir cīši daudz, deļ tuo reizem gryuši saprast, kaids augs zam kura nūsaukuma ir nūsaglobuojs. Pi reizis te byutu dereigai nūsaukt ari tuos treis miera laikūs lītuotuos golvonuos zuoleitis voi uorstnīceibys augus:  i tuos beja mums vysim labi zynomuos i pazeistamuos viejbūtnis voi veipalis, viejputis, ari vībaknis. Ūtrys miera laiku uorstnīciskais augs ir bejušys vērmelis voi latgaliski tai sauktais peliejums, peleims, pelejs. A trešais ir myusu slovonais pelaškis – latgaliski saukts par žyužainem, žyužiernim, žyužārnem, peļastem, peļuškom, ašņa dzireņom, par sīrainem i sīrenem saukts Upeitē.  

Overcoming COVID-19 has incurred unprecedented human & economic costs globally. Unlike prior economic crisis, which was normally caused by financial bubbles, economic or monetary policy mistakes or oil, the current crisis is a global shock exacerbated by health induced supply and demand-side failure. Experts have warned that this is not just a temporary hiccup but a serious wake-up call for something more serious. There are some countries pushing for “Fast Recovery” & “Return to Business” as usual with some quick fixes. However, there are also many strong drives from various global leaders to “Build Back Better” with sustainable improvements. A good example is the recent calls by the UN, World Economic Forum & the G20/B20 on “Building Back Better” post-COVID with international collaborations. To facilitate greater international collaboration and understanding, Henry and Simon are conducting a series of global podcasts with distinguished international thought leaders from both the East and West. These thought leaders will be discussing key topical issues including: Youth: Simon and Henry will be talking with Wilson Yau, senior IT Project Manager and a highly respected youth leader in the China region through his work as District 89 Director for Toastmasters International; and Patrycja Jurkowska, chartered accountant with GOAL Global, One Young World Ambassador and former JCI Dublin President. Technology: Simon and Henry will be talking with Ivan Marten, Senior Partner Emeritus in BCG & Chairman of Orkestra – Basque Institute of Competitiveness; and Jeff Caselden, co-founder and principal at Caselden Consulting, Director of Aspeire Consulting Group and former GM of Amazon Ireland. Climate change: Simon has absolute pleasure in talking with Henry Wang about his expertise and views on all matters of climate change. Healthcare: Simon and Henry will be talking with Dr Sally Luk, Hong Kong based consultant surgeon with the HK Health Authorities & President of the Rotary Club of Taipo; and Nick Northcott Sydney, Australia based Partner in Chrysalis Advisory, Executive Director, Immediation and Executive Chairman, Eudaemon Technologies. Simon and Henry will also be interviewing other major international leaders including Government Ministers, Philanthropists, Business School Deans and arts & media, leadership, culture, ethical leadership, talent management experts and thought leaders and more. Simon and Henry hope that these open exchanges of views with international thought leaders from both the East and the West should help foster greater international understanding and cooperation. All episodes will be featured on all leading podcast channels, YouTube, and social media. More about Irish Tech News and Business Showcase here. FYI the ROI for you is => Irish Tech News now gets over 1.5 million monthly views, and up to 900k monthly unique visitors, from over 160 countries. We have over 860,000 relevant followers on Twitter on our various accounts & were recently described as Ireland’s leading online tech news site and Ireland’s answer to TechCrunch, so we can offer you a good audience! Since introducing desktop notifications a short time ago, which notify readers directly in their browser of new articles being published, over 50,000 people have now signed up to receive them ensuring they are instantly kept up to date on all our latest content. Desktop notifications offer a unique method of serving content directly to verified readers and bypass the issue of content getting lost in people’s crowded news feeds. Drop us a line if you want to be featured, guest post, suggest a possible interview or just let us know what you would like to see more of in our future articles. We’re always open to new and interesting suggestions for informative and different articles. If you would like to be featured in our podcast series drop us a line & don’t forget to sign up for notifications for our latest episodes ...

Skanūt latgalīšu tautysdzīsmem, pyrma sešu godu 2014. goda junī pošā Vacreigys sirdī Jākuba kazarmuos tyka atkluota Latgolys puorstuovnīceiba, kas, kai atkluošonys pasuokumā izasaceja tuo laika Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrys Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), beja īcarāta kai nūzeimeiga vīta Latgolys jaunajim uzjiemiejim, kam niu golvyspiļsātā ir vīta, kur sasatikt ar partnerim, puordūt produktus, taidā veidā veicynojūt regiona tautsaimisteibu. Taipoš tyka carāts, ka puorstuovnīceiba dūs byutisku atspaidu turisma nūzarei i investiceju pīsaistei. Kai šudiņ dzeivoj Latgolys puorstuovnīceiba Reigā i kai īt ar Latvejis austrumu regiona atteisteibu, investiceju pīsaisti i cytu byutisku projektu realizaceju, saruna ar Latgolys "viestneicu" aba Latgolys planavuošonys regiona administracejis vadeituoju Iveta Maļina-Tabūne.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi. Īsaklausi! Raidam latgaliski!    

Reigys latgalīšu bīdreiba „Trešō zvaigzne” apvīnoj daudzus uorpus Latgolys regiona dzeivojūšūs latgalīšus. Itūreiz raidejumā ar tuos vadeituoju i bīdrim atsavērsim iz bīdreibys vaira nikai treisdesmit darbeibys godim. Taipoš runuosim ari par latgaliskū Reigā, latgalīšim pasaulī, myusu volūdys sovpateibom i daudzi kū cytu. Sarunā pīsadola bīdreibys prīšksādātuoja Laura Mozga i tuos vaļdis puorstuovi, vacbīdri – Lidija Leikuma, Alberts Mozga i Tekla Zubko. Vairuok latgaliski skaiti portalā lsm.lv         ******* Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins stuosteis par vuordu „golds”. Kotrā sātā, kur ir lūpi, ir ari aizgolda. Itys vuords rodīs nu tuo, ka cyukys, vuškys, teļus ci cytus lūpus aizlyka aiz goldu. Par goldim nazkod Latgolā saukti ari dieli – ka iz pavasari suocās škeidūņs, salyka pa pogolmu nagožuokus goldus i staiguoja.  

Padūmu laikus ļauds pīmiņ ar vysaidom emocejom i nūtikšonom, vys tik vēļ arviņ daudzvīt Latvejis i Latgolys arhitekturā, infrastrukturā i kulturys montuojumā vārojamys tūs līceibys. Itūreiz raidejumā pasauļa ceļuotuojs latgalīts Andris Uškāns i viesturnīks, Latgolys kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods pasadaleis sovūs nūvārojumūs i pīredzē. Kaspars Strods: „Es īsaceitu vīnkuorši izīt nu sātys i apsvērt apliek, jo cīši bīžai mes nanūviertejam tū, kas mums ir apliek. Vysu laiku vaicoj, kur aizbraukt koč kū apsavērt, bet tepoš apleik ari ir cīši daudzi interesantu lītu.” Kai pīzeist ceļuotuojs Andris Uškāns, vysspylgtuokuos Padūmu laika līcineicys arhitekturys, industrialuos apbyuvis i infrasturukturys ziņā ir Daugovpiļs i Rēzekne. Taipoš Andris ir puorlīcynuots, ka itūšaļt vēļ ir tys laiks, ka daudzi kas nu Padūmu laika līceibu ir sasaglobuojušys. Turpynoj Andris. „Saleidzynūši ir daudz, lai gon ar kotru breidi arviņ sasamazynoj i nūteikti byus vīns breids, kod suoks sasamazynuot geometriski, jo tuos vysys boltuos silikatceglu sātys, pīcstuovenis pamozam tiks nūjauktys. Cikom ir daudzi. ” Vaicuots par tū, kai Padūmu laika celtnīceiba izaver i īsader kūpejā piļsātu ainovā, viesturnīks Kaspars Strods nūruoda, ka itys vaicuojums nav viertejams vīnnūzeimeigi. Stuosta Kaspars. „Ka mes pasaveram iz laiku pyrma Padūmu godu, par pīmāru, II Pasauļa kars, i veramīs iz vysom tom sekom, pūstejumim, kas piec tuo beja, tod, prūtams, Padūmu laikūs raudzeja tuos vysys tukšuos vītys koč kai aizpiļdeit i leidz ar tū daudzvīt piļsātu viesturyskajūs centrūs, ari Rēzeknē, izlac ari taidi objekti, kas naviņ tymā naīsader, bet ari drupeit krūpļoj tū vidi, sovā ziņā. Taidu pīmāru mums ir cīši daudzi.” {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="203722" layoutid="0" layout="" static=""} Ari Andris pīkreit, ka Padūmu laika byuvnīceibā ir gon pozitivi, gon nagativi pīmāri. Turpynoj Andris. „Padūmu laika apbyuve Latvejā ir jau aptyvai 50 godu i navar niule jū vysu salikt vīnā kausā svieršonai. Suokumā beja Stalina laiku apbyuve, ni vyss beja lobs, beja barakys, kuru myusdīnuos vaira nav daudzi, Rēzeknē moz kur var redzēt, ir drupeit Daugovpilī, Viļakā. Tuos ir kūka daudzdzeivūķļu dzeivojamuos sātys. Taipoš ir ari slovonais Stalina ampirs, kuram ir vysai loba kvaļitate... tom sātom garantejis laiks ir aptyvai 150 godu. Jo mes tuoļuok veramīs iz 90. godim, tod tymā industrializacejis procesā pastuoveigi tyka vaicuotys īspiejis samazynuot izmoksoys dzeivojamuo fonda byuvnīceibai i pauotrynuot ceļtnīceibu. Jo tiuļuok myusdīnom, jo ituo laika byuvys ir katastrofaluokys. Tys, kū Moskovā jau ir suokuši jaukt, tuos ir vysai jaunys ākys i vacuos cikom nivīns naaiztīk. Ari myus itys vyss vēļ sagaida.” Andris stuosta par Padūmu laikā byuvātim objekti, kurus nūteikti ir vārts saglobuot i apsavērt. „Tys ir jau pīminātais Stalina laiku ampirs, kurš mums atstuos daudzi fantastiskys byuvis. Itys vyss beidzās 1955. godā, kod izguoja lykums par atsasaceišonu nu dekoru. Leidz tam, byuteibā, tys beja neoklasicismys 20. godu symta brīdumā. Tys nūteikti byutu juoatstuoj. Ūtra līta, kuru es nūteikti grybātu pīminēt ir planavuojumi – planavuotuos piļsātys. Latgolā gon taidu pīmāru nav daudzi… Muns pādejais pozitivais puorsteigums beja Strūžāni, Rēzeknis nūvodā, kas ir kūdrys fabrikys struodnīkim uzcaltais, planavuotais cīmats. Eistineibā uzcalts vysai pareizi. Ka interesej taišni Padūmu laika montuojums, tod Rēzekne i Daugovpiļs ir cīši lobi pīmāri, kur var pastaiguot, apsavērt. ” *** Sovpus sižetā Ausma Sprukte stuosteis par pasauļa mārūgā vacuokū i vīneigū latgalīšu aiļu i dzīšmu festivalu "Upītes Uobeļduorzs", kas Viļakys nūvodā nūtiks jau 21. septembrī. Eisi pyrma tuo jei sasatyka ar Slišānu saimi, kab nūskaidruotu, kas sovpateigs ituo goda programā.

Viktorija Deksne dzymtū piļsātu Rēzekni pamete piec 9. klasis, kod devēs turpynuot vuiceitīs citvīt pasaulī – Amerikā i Norvegejā. Niu, piec deveņu godu paceli byušonys, jei ir atsagrīzuse atpakaļ Latvejā i Reigā struodoj par marketinga specialisti uzjāmumā, kurš nūsadorboj ar profesionaļu atgrīzšonu atpakaļ dzimtinē. Itūreiz runuosim par īmeslim, planim i sajiutom aizbraucūt, paceli asūt i atsagrīžūt dzymtajā pusē. Apvuiceibys uorzemēs Viktorijai suocēs Amerikā, piečuok jei kaidu laiku vuicejuos  ari Apvīnuotajā pasauļa koledžā, Norvegejā. Pīmiņ Viktorija.  „Tī kūpā vuicuos jaunīši aptyvai nu symts vaļstu. Dzeivojam kūpā, vuicamīs kūpā, mes dolomīs sovuos pīredzes, kulturā i vuicamīs, kai lobuok vīnam ūtru saprast. Tys ir cīši svareigi myusdīnu sabīdreibā, kod vyss ir tik cīši globals. Piečuok es godu struoduoju Norvegejā, gon Bergenā, gon Oslo, kai asistente braziļu uzjiemiejai, jai pīderēja divi restorani – vīns Bergenā, ūtrys Oslo, jo es ari školā vuicejūs norveģu volūdu i tei beja pīteikami augstā leiminī, lai es palyktu tī.” Tod Viktorejis celi nūvede atpakaļ iz Ameriku, kur jei turpynuoja studēt. Vaicuota par tū, kai jei nūguoja pi lāmuma atsagrīzt atpakaļ Latvejā, Viktorija pīzeist, ka tys guoja lānom. „Es vysod zynuoju, ka es grybu atsagrīzt Latvejā i es vysod gaideju tū breidi, kod byušu gotova. Kod es byušu sasnīguse vysu tū, ku asu sev nūsprauduse, jusšūs komfortabli byut Latvejā i varēšu dareit tū, kū es eistyn grybu. I tai tī godi guoja i guoja i tī standarti pošai pret sevi turpynuoja augt . Itymā breidī maņ beja juopījem lāmums struoduot Amerikā voi Latvejā, voi kur niviņ cytur pasaulī, es saprotu, ka tei saikne, kas maņ ir ar Latveju ir juonūstyprynoj. Prūtams, mīlesteiba pret saimi, vysi cylvāki, kurus es vysvaira meiļoju ir ite...Tu vari pīzvaneit, nui, tu vari īraudzeit cylvāku caur teļepona ekranu i sasatikt divreiz godā, bet tys ir daudz cytaižuok nikai tod, ka tu asi tyvumā. Gryuši tū vuordūs apraksteit, tuos emocejis i sajiutys, kas ir sātā... Es daudz kū asu vuicejusēs itūs godu laikā i es jau tagad gribieju redzēt, kas ir tys, kū es nu seve varu dūt, ka es pateišom asu ite. Tys ir interesants taids seve izaicynuojumu laiks. Tei augšona i pošizaugsme, tei jau naapsastuoj tagad, kod es atsagrīžu Latvejā.” Viktorija pīzeist, ka, nasaverūt iz dzimtinis mīlesteibu i cytim emocionalajim faktorim, aiz kotrys aizbraukšonys ci atsagrīzšonys atpakaļ dzimtinē stuov personeigs stuosts – kotram sovs. Vys tik jai redzīs, ka saleidzynūši nalelais Latvejā atsagrīzušūs skaits skaidrojams ar vairuokim byutiskim īmeslim.  „Es dūmoju, ka tī ir ekonomiski, finansiali apstuokli, pyrmkuort. Tei ir taisneiba, ka cytvīt var nūpeļneit daudz lobuok.” Itūšaļt Viktorija struodoj uzjāmumā, kas rauga atgrīzt aizbraukušūs, sovā jūmā profesionalūs latvīšus atpakaļ dzimtinē. „Lai ari Latvejā olgys ir zamuokys nikai Luksemburgā voi Norvegejā, vys tik tuos aug i portals „Your Move” paleidz profesionalim atrast lobuokuos kompanejis Latvejā, kurys pīduovoj gon lobu olgu, gon lobus apstuokļus, gon ari vysys ekstrys, lai cylvāks justūs pīnuoceigi nūvārtāts dorba vītā. Pyrmīs, kū mes pīduovojam ir daudz puorradzamuok redzēt, kaids ir Latvejis dorba tiergs... Myusu pošu komanda ari ir cylvāki ar leidzeigim stuostim, kuri jau ir bejuši uorpus Latvejis  i saprūt, ka tys ir svareigi pi tuo struoduot, par tū runuot i dareit, kū mes varim, lai tuos īspiejis caltu.” Viktorija atkluoj, ka iz prīšku itei kompaneja planavoj struoduot ari Latgolys uzjāmumim. „Nuokūtnis planā ir īīt ari Latgolā i ari ite izveiduot vītni, kas apvīnoj lobuok moksojūšūs i tūs uzjāmumus, kas pateišom labi atsatīc pret sovim darbinīkim, kai ari, tū dorūt, veicynuot taidu tendeņci tiergā, ka par cylvākim ir juosaceinejj i, ka itī darbinīki ir juonūviertej.”     *** Sižetā Laura Melne stuosteis par divejom Reigys īlom, kas puorsauktys slovonu i viesturiski nūzeimeigu latgalīšu vuordūs. Jau puora godu tyka sprīsts, ka Reigā vajadzātu kaidu īlu nūsaukt latgalīšu vaļstsveira i gareidznīka Fraņča Trasuna vuordā. Itūvosor Reigys dūme beidzūt pījāmuse lāmumu – Reigā niu ir na viņ Fraņča Trasuna, bet ari cyta gareidznīka i politiķa, veiskupa Jezupa Rancāna īla. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="574" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}     *** Sovpys vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins stuosteis par mīškuonim. Kas jī taidi i kur dzeivoj? Taipoš klausitēs pavuordis „Slobožanins” izaceļšonys stuostu.   

Latgalīšu volūda Latvejā viesturiski izdzeivojuse pasasokūt daudzim entuziastim vysaidūs laikūs i niu, sovys pozicejis ījem arviņ stabiluok. Mums ir oficiali apstyprynuoti raksteibys nūscejumi, roksti škārsteiklā, informaceja masu medejūs, gruomotys i daudz kas cyts. Kai pīzeist ari latgalīšu volūdys zynuotuoja i žurnaliste Vineta Vilcāne, vēļ arviņ aiz ituo vysa stuov daudzi entuziasti, jo konkreta finansiejuma latgaliskajam i taišņi volūdys saglobuošonai i atteisteibai vaļsts budžetā nav, taipoš nav ari vīnys institucejis, kas izajimtu ryupi par itū vysu. „Piļneigi kotrā vaļstī ir kaida mozuo volūda, kurai varbyut naīt tik labi kai grybātūs.” Pādejūs puora mienešus latgalīšu volūdys aktiviste i žurnaliste Vineta Vilcāne, kura sovulaik bejuse ari raidejuma „Kolnasāta” producente, pavadeja uorpus Latgolys, kur jei gon īsapazyna ar cytom mozuoklītuotom volūdom, gon stuosteja par latgalīšu volūdu pasauļa kontekstā. „Pādejūs mienešūs asu bejuse cīši lela latgalīšu volūdys aktiviste, bet uorpus Latvejis, maņ beja īspieja pavadeit vairuokus mienešus Niderlandē i ari vīnu mienesi ASV, kur es stuosteju par latgalīšu volūdu i ari raudzeju īsapazeit ar cytom volūdom. Maņ beja īspieja tū dareit, jo es dorbojūs vīnā starptautyskā projektā, kur es puorstuovu bīdreibu „Latgolys Studentu centrs”. Tuos ir taidys pādejuos lītys, kū es doru,” stuosta Vineta. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="201799" layoutid="0" layout="" static=""} Vineta stuosta, ka projekts ir vārsts iz mozuoklītuotūs volūdu atteisteibu i pasauļa pīredzis dabuošonu itymā vaicuojumā. „Dūma ir taida, ka sasatikt vysaidom lingvistiskuom, saceisim, minoritatem, jūs pietnīkim, gon ari kūpīnu aktivistim, daleitīs pīredzē i ari kotrai kūpīnai struoduot iz vysaidu materialu, kas ļautu atteisteit kūpīnys volūdu, itymā gadejumā, latgalīšu volūdu.” Vineta pīzeist, ka kotrai vaļstij ir kaida minoritašu ci mozuoklītuota volūda ar sovu viesturyskū pīredzi i izaicynojumim. Taipoš tom vysom ir gon atškireigys, gon ari kūpeigys problemys i izaicynuojumi. „Prūtams, vīns nu izaicynojumu ir volūda školuos i izgleiteibys sistemā i vyspuor volūdys, rokstu volūdys vuiceišonuos.… Interese par volūdu vaira rūnās, kod tu palic pīaugušuoks, tu suoc apsazynuot montuojumu, bet nu ūtrys pusis byutu jūodūd tim bārnim jau koč kaidys pamatzynuošonys rokstu volūdā, lai tod, kod jī palīk jau pīaugušuoki, jim jau ir koč kaida baza i jī jau atsacer, jā, tī beja tai i tai, i jau saslādz kūpā, jo es vīnkuorši radzu, ari piec tūs cylvāku kas maņ ir apliek, cīši daudzi roksta latgaliski, bet jī roksta ar klaidom i vysdreižuok jī ari naīsavuiceis pareizi raksteit. Vuords piedeņuos, kū nūzeimej pareizi... Svareiguok ir tū pareizū rokstu volūdu lītuot, kod teik radeitys taidys palīkūšys vierteibys kai, pīmāram, gruomota, kur tu navari piec tam vaira izlobuot klaidys, voi tys ir muzykys pasuokuma plakats, nazynu, muzykys diskys, jo cylvāks parostais, latgalīts voi nalatgalīts , kas varbyut vaira interesejās par volūdu, jis pajem rūkuos tū gruomotu, disku i jis jau apriori pījem, ka tī vyss ir pareizi. I tī, kas roda tuos palīkūšuos vierteibys, jim juoapsazynoj i juorauga dareit maksimali vysu, lai vys tik tī tyktu īvāruotys tuos pareizraksteibys normys.” Vuiceitīs latgalīšu volūdu ir taipoš kai vuiceitīs sevkuru cytu pasauļa mozuok ci vairuok lītuotu volūdu, tai tys ari juoiztver. Te Vineta tur, ka pošim latgalīšim byutu drupeit juomaina attīksme pret tim cylvākim, kuri gryb lītuot latgalīšu volūdu i vuiceitīs tū. Sovpus volūdys lītuotuojim tys juodora ar cīnu i vysmoz, rodūt palīkūšys vierteibys, juorauga īvāruot ari pareizraksteibys nūsacejumi. „Nu vīnys pusis mes kai latgalīši gribim, lai volūdu aizviņ vaira lītoj, bet nu ūtrys pusis, ka kaids tū dora mes asam dīzgon kritiski, i es pat saceitu, ka latgalīši ir dīzgon leli volūdys policisti.”       *** Sovpus viesturis rubrikā Kaspars Strods mums stuosteis par pyrma symts godu, 9. augustā, nūdybynuotū, viesturiski nūzeimeigū i sabīdriski aktivū 9. Rēzeknis kuojinīku pulku, kurš sovulaik aizstuoviejs ari Reigu nu Pāvela Bermonta karaspāka ībrukuma. Taipoš tam bejuse nūzeimeiga lūma Latgolys atbreivuošonā nu Sorkonuos armejis karaspāka daļu. Voi jius zinit, ka Rēzeknē tys sovulaik atsaroda niulinejā Latgolys opgoboltīsys sātā, tūlaik – Krīvu gimnazejis nomā? {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="569" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}      

Itūreiz „Kolnasātā” klausitēs Teņa Bikovska sarunys fragmentu nu raidejumu cykla „Pi myusim Latgolā” 12. juļa laidīni ar ludzuonīti, pasauļa slovonū handbolistu Daini Krištopānu. Ludzuonīts Daiņs Krištopāns ir vīns nu Latvejis lobuokūs handbolistu, kurš itam sporta veidam pīsavierss jau suokumškolā, kod iz školu atguojs jauns treners, kurš suoce vadeit handbola puļceņu. „Aizguoju, jo leluokuo daļa nu klasisbīdru, nu draugu jau beja handbolā. Aizguoju paraudzeit, skaidrys, ka ar taidu augumu i tod, ka treners vēļ redzieja, ka ir koč kaidys perspektivys. Tai suocēs muni treņeni. Skaidrys, ka storpā vēļ aizguoju iz kaidu basketbola puļceņu, kas beja, i tai tuoļuok,” stuosta Daiņs. Daiņs atkluoj, ka juo treners Andrejs Narnickis ari īt nu Ludzys. Jis pīzeist, ka entuziasmys handbolā vysod ir bejs i byus. Taipoš jis stuosta, ka sovu karjeru vītejā sporta klubā „Latgols”, kurymā pamatā spēlej naprofesionali sportisti i nasajem par tū olgu. Te gon Daiņs ir puorlīcynuots, ka profesionalys karjerys atteisteibai tys nav škierslis, golvonais ir gribēt i daudzi pi tuo struoduot. „Tys ir tys dorbs, kū treners Narnickis ar mani kūpā īguļdeja, i es dūmoju, ka tys ir tys dorbs, ar kuru es turpynuoju sovu karjeru. Eistineibā jau nikaids nūslāpums, vysi zyna, kai tu trenejīs, ceņtīs, i tys vyss ari atsaspīgeļoj. Skaidrys ir koč kaids procents, ka vāga byut talanteigam i tai tuoļuok, bet pats, pats pyrmīs ite ir treneni. Ka tu trenejīs i īguļdi lelu dorbu, tu zini, ka tys dorbs īs atpakaļ... Jebkurš handbolā var atsateisteit, viņ vāga atrast pareizū vītu i īguļdeit lelu, lelu dorbu.”   *** Sižetā Guna Igavena stuosteis par Vosorys Pasauļa latvīšu jaunīšu seminaru 2x2, kas itūgod laikā nu 26. juļa leidz 2. augustam pyrmu reizi nūtiks taišni Latgolys regionā, Daugovpiļs nūvodā.   *** Viesturis rubrikā Kaspars Strods īsavērs Latgolys nūvoda rehabilitacejis centra „Rāzna” viesturis puslopuos.  

Latgolys etnografiskūs tārpu darynuotuoja, kulturys viestneica Iveta Seimanova kasdīnā ir školuotuoja, kura koč ari dzeivoj Reigā, sevi jiut kai latgalīti. Iveta atkluoj, ka pārnejais gods jai bejs cīši darbeigs, tuo laikā taps ari pyrmais 19. godu symta ūtruos pusis Vydsmyuižys sīvys tārps, kas apbolvuots ar Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” jaundybynuotuo atzineibu – boltū “Žyku” – latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv skaiteituoju simpateju. Iveta Seimanova stuosta, ka par etnografiskim tārpim i tautystārpim suokuse interesētīs saleidzynūši naseņ, koč ari mīlesteiba iz rūkdorbim bejuse jau nu bierneibys. „Vyspuor es asu rūkdarbneica jau nu mozu dīnu, bet tautystārps pi mane atguoja ar godim. Pyrmuo sasadūršona ar tautystārpu beja jau mozūtnē, jo mamma dzīduoja folklorā i juos tautystārps beja gleišai sakuortuots i pakuorts vysod ocu prīškā. Godim eimūt, maņ roduos dyžan lela interese par tautystārpim.” Par sovejū Iveta sauc taišni mamys, Vydsmuižys sīvys tārpu, kuru bierneibā redzējuse pi sovys muotis i cytom apleicīnis sīvom. „Tys beja 90.godūs radeits i tam nabeja viesturyskuos vierteibys kai taidys, jo tys beja radeits folklorys kūpai, tīpat Vydsmuižā iz vītys.[..] Tagad vysvaira maņ interesej Vydsmuižys tārps, vysaidys detalis, jo vēļ ir cīši daudz kū ceļt gaismā muzejā i tys byus ari juodora.”   Pārnejā godā Ivetys rekonstruātais 19. gs. ūtruos pusis Vydsmuižys tārps ir rekonstruāts ar autentiskom metodem. Iveta pīzeist, ka jai ir cīši lela prīca, ka ir īsadevs itū tārpu nūkomplektēt tikai nu Vydsmuižys apleicīnei rakstureigom lītom i detaļom. „Jis ir šyuts ar rūkom i autentiski atdarynuots taišni tai kai beja muzejā, paraugūs voi ari aprokstūs. Vysgyutuok guoja ar tū, ka nabeja materialu par kraklu... Ieva Pīguozne zynuoja šū te lītu un jei tymā laikā struoduoja pi sovys gruomotys, i vīnā jaukā dīnā jei prīceiga zvona, ka jei aprokstūs ir atroduse kraklu luoeituojis nu tyvejūs draudžu stuostejumu, kurā ir pīraksteits ar kaidim rūbenim, ar kaidom maleņom tys krakls ir bejs. Nu un tod suocēs nuokamais, interesantais atdarynuošonys process, kod tev ir div pierksti tur, treis pierksti tur, tod tu otkol eimi iz muzeju, mierej, saleidzynoj ar cytim.” Taipoš aizvadeituo goda golā Ivetai topušs ari septenis mozuos Annužys, kas ir Vydsmuižys tautystārpūs sapucātys leleitis. Darynuotuoja atkluoj, deļkuo taišni Annuža. „Mes vēremēs tautys skaiteišonu, 1800. godu, i tī, Vydsmuižā i apleicīnē, vysizplateituokais vuords beja taišni Annuža. Gondreiž voi kotrā saimē beja pa kaidai Annužai.” Kaidā nu tautystārpu atruodeišonys pasuocīnim, kas nūtyka Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā, Iveta izguoja ar rožancim i puotoru gruomotu rūkuos. Jei stuosta, ka byuteibā tys ir ceņtīns paruodeit tuo laika dzeivi, situacejis, jo taišni bazneica beja vīna nu reižu, kod sīvys vylka svātku tārpus. „Arhivūs ir cīši daudz Latgolai pīdarūšu škaplereišu, rožoncu i tai tuoļuok, tuos atributikys, kas ir saisteita ar religeju, bet, saprūtams, ka beja padūmu godi i tai tuoļuok. Ari tagad, lai tū atjaunuotu, drūši viņ tū naatjaunuos i naīness atpakaļ ni doncuotuoji, ni dzīduotuoji, ni koristi, jo tys drūši viņ izavārtu ari smīkleigai, bet individualais tautystārpa lītuotuojs, prūtams, ka šūs aksesuarus var pīlītuot, jo kur ta tei meita, Vydsmuižys Annuža, guoja tymā laikā, ka na iz bazneicu, voi nu bazneicys, psalmus dzīduot pi krysta i, prūtams, ka jom tys vyss beja. Škaplereišus otkol piec muzeja datu ir cīši gryuts atjaunuot, jo tod jī byutu juonas uorā nu muzeja, bet, kai mes zynom, jūs nadūd nest uorā, tu vari tikai apsavērt tīpoš iz vītys.” Kulturys viestnīku naformalajā kusteibā Iveta puorstuov bīdreibu „Mans tautastērps” i ir vīna nu vaira nikai 240 kulturys viestnīku Latvejā. Vēļ jei stuosta, ka itūšāl nūteik vysaidi dorbi pi kaidys bīdreibys dybynuošonys – tūp bīdreiba „Latgolys etnografiksuo viestnīceiba” „Iz itū bīdreibu mes eimam jau kaidu laiku, tagad nūteik vysaidi sagataveišonys dorbi, lai mes varātu šmuki vosorā, kaidūs svātkūs, prūtams, Latgolā pīteikt tū vysu un dorbuotīs. Dybynuota tei byus Reigā, bet bīdreibys darbeiba byus vārsta iz Latgolu... Tī drūši viņ byus vairuoki zori, vyss, kas saisteits ar etnologeju, etnografeju. Taipat tuos byus ari izstuodis, kaids zors byus ari izgleituošonai itymūs vaicuojumūs. Redzēsim.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="496" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} *** Ausma Sprukte mums pastuosteis par Ciblys nūvoda folklorys kūpys „Ilža” jaunū albuma „Ludzys igauņu dzīsmis”, kas ir sovpateigs, ar unikalom melodejom i tekstim, ostoņpadsmit kompozicejuos tymā klausoma lucu aba senejūs Ludzys igauņu volūda. Folklorys kūpys dalineica Aija Andersone stuosta, ka tam kluotyn ir ari informativa brošura, kas ari viestej taišni Ludzys igauņu stuostu. „Tys nav parosts diskys, kai saceit CD formatā. Tei ir gruomota ar notom, vuordim i kluot vēļ ari diskys, ar originalīrokstim, myusu dzīduojumu. Tai ka, ja kaidam gribīs, var jimt i vuiceitīs.” {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="193352" layoutid="0" layout="" static=""} *** Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins sprīž, voi nu balavuošonuos var dabyut koč kaidu pozitivu rezultatu. Kū var saukt par balavnīku voi balvanu. Bārni balavojās, a vacuoki izbalavoj, kai tys ir?        

Kulturviesturneica, latvīšu viesturiskūs drēbu i apavis pietneica, muokslys zynuotņu doktore Ieva Pīgozne niu projektā struodoj pi gruomotys par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavi, kas, kai autore poša atzeist, jai byus sova veida pīruodeišona i atsagrīzšona dzymtajā Latgolā. Ieva atkluoj, ka latgalīšu volūdu jei īsavuicejuse nu tautysdzīšmu, jo kasdīnā ar jū latgaliski nīvīns narunuoja. Ar taidu atsazeišonu sev i cytim Ievai aizasuoce juos pyrmuo interveja latgaliski raidejumā “Kolnasāta”, kurā Ieva atkluoj, kai aizasuocs ari juos drēbu i apavis pieteišonys stuosts. „Par drēbem es asu interesiejusēs jau nu bierneibys, jo muna muote ir tekstiļneica i muokslineica. Es vyspuor izaugu darbneicā storp dzeju i stuovim. Tī es ari daudz vierūs gruomotys, kaidys maņ sātā beja. Muns tāvs pierka cīši daudz, vysu, kas beja par etnografeju i arheologeju. Tod es suoču viertīs, ka mums ir taidi tautystārpi, cīši šmuki izaver. Pieteit suoču daudz vāluok, kod jau studieju Latvejis kulturys akademejā, doktorantūrā. Golvonais, kū es pieteju, beja arheologeja i kruosys myusu apgierbūs i vysuvaira nu Latgolys. Tai saguoja, ka niule es struodoju ar 19.gs,” tai tūpūšuos gruomotys autore. Ieva izsvar, ka viesturiskais apgierbs i tautystārps nav vīns i tys pats, koč ari cylvāki naratai jauc itūs divus jiedzīņus. „Lelumā ļauds dūmoj, ka tī tautystārpi, kaidus mes myusdīnuos valkam, ir kopejis nu tuo, kū 19.gs. cylvāki nosuoja kotru dīnu voi svātdīnem. Taisneiba byus taida, ka starpeiba ir cīši lela, jo leidz muzejim nūguoja cīši moz detaļu nu tārpu i nivīna gotova komplekta nav. I tūs komplektus salyka cylvāki, kas struodoja muzejūs 30.godūs, tei faktiski ir jūs interpretaceja. I tys, kū es doru, es pieteju viesturiskū apgierbu. Verūs, kaida starpeiba storp tautystārpu i storp tū, kū cylvāki vylka mugorā, i es radzu, ka tī ir lela starpeiba.” Ieva atkluoj, ka viesturiski vysai moz pieteita ir tārpu maineiba leidza laikam i 19.gs. tei bejuse aktuala kotrus desmit godus. „Tī tārpi, kaidus mes tagad redzim iz skotivis ir salykti nu vysaidu laiku, kurā reizē ari nu dažaidu vītu. I aiz tuo es raudzeju saprast, kai mes varātu izlobuot itū situaceju ar pīsatyvynuošonu viesturiskajam tārpam i tautystārpam. Ir dažys taidys interesantys lītys, kas Latgolys tautystārpam ir vaira nikai cytur. Par pīmāru, Krustpiļs tipa vylnainis, kurys suoka darynuot jau 18.gs. beiguos i tuos beja gona daudz volkuotys pa vysu Austrumlatveju – leidz Lelvuordam i Vidzemei vairuokuos vītuos. Itys līcynoj par taidu vītejū sovpateibu, i vysā es varu saceit, ka Latgolai vysu vaira leidzeigu lītu ir ar Vidzemi – gon tārpā, gon ari folklorā, jo es gona daudz asu pietejuse ari tradicejis.” Niule Ieva struodoj pi kaida jai cīši svareiga projekta, kurā treju godu laikā tops gruomota par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavim. Suokumā jai ruodejīs, ka par Latgolys viesturiskom drēbem ir vysā moz ziņu, vys tik jau pietejumu suokumā saprotuse, ka materialu tok ir gona daudz. „Nazynu, kai es vysā vysu īspiešu, jo tū navar saukt par problemu, ka ir cīši daudz materialu, bet tū var saukt par izaicynojumu... Tautystārpa dalis, apave, vaiņuki, krakli.” Ieva daudzi pietejuse viesturiskuos drēbis vysā Latvejis teritorejā i deļ tuo zyna stuosteit ari par nūvodu sovpateibom itymā nūzarē. „Maņ cīši žāļ, ka Latgola nav tik lapna i tik daudz nazyna par sovim tārpim. Varbyut vēļ nav atsamūduse nu tuo, ka etnografeja niu ir modā. Deļtuo es ar sovu projektu raudzeišu paleidzēt. Golā juobyut gruomotai… Myusu dīnuos cylvāks meklej informaceju internetā i, ka tī nav, tod soka, ka informacejis nav vyspuor. Dīvamžāl par tārpim vaira informacejis ir gruomotuos i vēļ vaira muzejūs. Deļtuo raksteit gruomotu ir svareigi, lai cylvākim pošim nav juobrauc iz Reigu i juostruodoj kruotivē. Es struodoju jau vaira nikai godu i vēļ naasu ar vysu tykuse golā.” Ieva stuosta, ka nazkod ļauds drēbem, kurys valk mugorā, i rūtom bīži viņ daškeire ari dziļuoku jāgu. Nu tārpa varēja nūlaseit cīši daudz informacejis. „Par pīmāru, ja mes veramīs 100 vai 200 godu atpakaļ, nūteikti kotrys cylvāks par sovu apgierbu dūmuoja na tikai kai par taidu fizisku lītu, bet ari par gareigu, jo kraklys kai pyrmais apgierba gobols tyvuok pi mīsys vysod ir bejs kai ūtrys cylvāks. Mes zinim puosoku par laimeiga cylvāka kraklu, kuru kieneņš var apviļkt mugorā i palikt vasals. Kraklam ir taidys eipašeibys, ar kurom mes varim i cylvākam paleidzēit i koč kū slyktu padareit.” Ieva ir nu Preiļu pusis, Latgolys ainovu gleznuotuoja, muokslinīka Jāzepa Pīguožņa meita, kura pīmiņai piec juo nūīšonys myužeibā 2014.godā īdybynuota bolva „Jāzepa Pīgožņa balva ainavu glezniecībā”. „Bolvu īdybynuoja daudzi cylvāki kūpā pyrma nu jau pīcu godu, i varbyut pats svareiguokais deļ Latgolys ir tys, ka, nui – pats Jāzeps Pīguoznis ir nu Preiļu, bet golvonais bolvys deviejs ir Preili, Preiļu nūvods, i bolva nav tikai Latgolai, tei ir vysai Latvejai, i tai mes varim saceit, ka Preiļu nūvods spēlej cīši svareigu lūmu itymā procesā, kas ir muokslys pabalsteišona i atteisteišona myusu dīnuos. Bolvu dybynuoja, jo beja skaidrys, ka Latvejis ainovys cylvāki gleznoj arviņ mozuok. Daudzi brauc iz uorzemem i gleznoj tī. Šudiņ ari tai dora, bet mes redzim, ka pošu reizi, jau itymā godā, beja īsnāgtys vaira par 300 gleznu, kur ir gleznuota taišņi Latveja. Tai kai Latvejā gleznīceibā ainova ir bejuse vīns nu pamata žanru, tys beja vīns nu golvonūs aizdavmu – itū tendeņci, ka gleznoj arviņ mozuok, pagrīzt pretējā vierzīnī i tys ir īsadevs.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="475" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} Sarunys nūslāgumā Ieva atkluoj, ka jei kai seņ Latgolā nadzeivojūšs latgalīts jiutās ite leidz golam napījimta i jū napamat sajiuta, ka sevi iteinei nazkai juopīruoda. „Runojūt par tū lelū pietejumu, es cīši ceru, ka Latgola tū pījims i nūviertēs, jo maņ bīži ir taida sajiuta, ka tī latgalīši, kuri dzeivoj paceli nu Latgolys, vaira nav tī eistī latgalīši i jūs vaira tai nagryb pījimt i skaituos kai pagaiss cylvāks... Nu Latgolys pusis maņ vysu laiku ir sajiuta, ka es nasaskaitu, i tys byus taids raudzejums atsagrīzt, jo, nui, es dzīžu latgaliski, doncoju latgalīšu dejis. Maņ ir grupeņa, kas doncoj, i mes doncojam latgalīšu kadrilis, gona daudz. Tys otkon vysu laiku ir taidā nanūpītnā veidā, jo tys nav dorbs, tys nav pietejums.” *** Sižetā Ausma Sprukte stuosteis par Latgolys regiona atteisteibys agenturys itūšaļt izsludynuotū projektu konkursu “Latvejis vaļsts mežu i Vaļsts kulturkapitala fonda atbaļsteituo Latgolys kulturys programa 2019”. Par īspiejom, ītekmi iz kūpejū Latgolys kulturtelpu, īsnāgtūs pīteikumu viertiešonys kriterejim, kai ari naierteibom projektu realizacejis laikā. Cyta storpā projekta pīteikumu papeira i elektroniskā formātā juoīsnādz Latgolys regiona atteisteibys agenturā leidz ituo goda 29. martam, ar nūlykumu i pīteikuma veidlopu var īsapazeit škārsteikla sātyslopā: www.visitlatgale.com. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="190981" layoutid="0" layout="" static=""}   *** Vuordineicā Ilze i Arņs runuos par kokorim. Kas tod eisti ir kokori, lupotys i lonckori? Sovpateiga atziņa, ka tiergs „Latgaleite” ir eistyna „kokoreva”. Taipoš varēs dazynuot, kuru nu Latgolys apdzeivuotūs vītu nazkod sauce par Kokorevu.

Dzīsminīks i muzikis Kārlis Kazāks Latgolu sev atkluoja jau pyrma kaida laika, i niule arviņ bīžuok kuojis i dūmys vad iz iteini. Projektā „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” jis gastēja ari treis Latgolys vītuos, kas papyldynuoja na viņ juo latgalīšu volūdys zynuošonys, bet ari veicynuoja daudzys truopeigys atzinis par regiona ļaužu sovpateibom. Navar napīminēt – projekts „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” tikū sajiems ari Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2018”. Divejūs godūs projektā jis apbraukuoja treis Latgolys vītys – Ludzu, Baļtinovu i Ondrupini. Kārlis Kazāks atkluoj, ka Latgola jam cīši pateik na viņ sirneiguos izjimšonys, bet ari skaneiguos volūdys deļ. „Taida pošapzynuota pyrmuo īsapazeišona ar Latgolu, ruodīs, beja muns „Velomuzykys” projekts, kur mes ar ritinim braucem dzīduodami. Kai reize pyrmais braucīņs beja pa Latgolu, i tod es tai pyrmū reizi eistyn saprotu tū foršu cytaidū, kas ite volda. I leidz ar tū suoku vaira iz itū pusi braukuot… Latgalīši nadzan uorā nu sovys sātys i, ka tev pateik, tod tu atbrauc i teve nadazan paceli. Ir vīgli i forši ite byut,” tai par pyrmū apzynuotū īsapazeišonu ar Latgolu stuosta pats dzīsminīks i raidejumu vadeituojs. Taipoš vīns nu Kārļa nūvāruojumu jau studeju godūs Jelgovā bejs, ka latgalīši vysod sasalosa kūpā i pabolsta cyts cytu. Kārlis turpynoj par cytom sovpateibom: „Vīnolga, kas tu esi, ir sajiuta, ka tu esi gaideits i tys pyrmais moments ir cīši vīglys. Tu īīmi sāta i jau esi pi golda. Leidz goldam nav tuoli, bet paraugit itai Vidzemē… Ka tai cīši vīnkuoršojūt saleidzynojam latgalīšus ar cytim, tod Latgolā tu par reizi esi sovejais i, kas zyna, varbyut ari īsapatiksi. Kūrzemē i Vidzemē tev nu suokuma juoīsapateik i tod – varbyut byusi ari sovejais. Latgolā nav tai, ka tu par reizi esi leidz golam pīdereigs.” {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="190480" layoutid="0" layout="" static=""}   Itūšaļt Kārlis daudz moz saprūt latgalīšu volūdu, bet pīzeist, ka runuot gon byutu pagryuši. „Myusu dažaideiba vysa lobuok pasaruoda ari tymā, kai mes runojam. Tei latgalīšu sirsneiba tok skaņ volūdā. Deļtuo jau tei volūda plyust. Pi kūrzemnīka tu puora vuordūs dabuosi par muti. Kūrzemnīks ir cytaids, tīšuoks, jam navajag garai runuot.” Kārlis, pietejūt i atkluojūt sev vysaiduos Latvejis volūdys izlūksnis, bīži dūmuojs i runuojs ari par tū, kai tys ir, kod daudzys skaistys izlūksnis arviņ mainuos, pagaist. „Bīži teik runuots par tū, ka tuos myusu kulturatškireibys neikst uorā, maņ redzīs, ka latgalīši itymā ziņā ir drūsmeiguoki pasceit, ka mes asam cytaida kultura… Maņ jau saceja, ka izlūkšņu raidejums ir provokativs. Tod niule maņ golvā ir vēļ kaida provokativuoka līta – paraudzeit atrast mums kūpeigū ar mozuokumtauteibom Latvejā.” {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="190481" layoutid="0" layout="" static=""}   Kārlis pīzeist, ka latgalīši komunikacejā i sadzeivuošonā atsaškir nu puornuvadnīku: „Lela Latgolys prīškrūceiba ir tei sadzeivuošonys spieja, īraudzeit vīnam ūtru, tys ir koč kas, kas daudzvīt cytur Latvejā byutu juosavuica. Tys nanūzeimoj atdūt, ka mes vīns nu ūtra dabojam, na apzūgam. Munā skatejumā tei vide, kurā es pats asu audzs, kod juosyt cytaidais i tod es pats byušu lobuoks, nav nikaids lobs rysynuojums. Tikai drūsmeigi asūt ar sovu varim poši nūsastyprynuot.” Kārlis stuosta, ka pa reizei jam kaids vaicoj, voi naasūt žāl, ka tuos vysaiduos izlūksnis arviņ īt mozumā, niu juo vīdūklis ir drupeit atškireigs nu suokūtnejuo, kod ruodejīs, ka tys nav labi. „Apstuodynuot koč kaidu procesu i tagad saceit, ka niule īkoņservēsim i byusim taidi, kai mes bejom, tys maņ nasaredzīs pareizi, bet tuos saknis tim, kurim ir, tuos pīturēt i saprast, nu kureinis tu ej, tys gon ir svieteigi, ka tū var.” Sarunu verīs i video versejā:   *** Ausma Sprukte sovā sižetā stuosteis par Rēzeknis nūvada Lendžu pogosta kopeju „KUUP”, kura ražuošonu izsuocs kaids jauns puors – pījimūt drūsmeigu izaicynojumu, izsuokt biznesu ite, sovā dzymtajā pusē. Kopeja grauzdātovys vadeituojs Oskars Maculevičs atkluos sovu – kopeja i atsagrīzšonys stuostu. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="468" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}   *** Krysteigajā pasaulī Palnu trešdīne, kas ītūgod īkryta 6. martā, jau ir īzeimējuse Leluo gavieņa suokumu. Niule, nu jau drupeit mozuok par 40 dīnu ļauds, kai nu kurš jau ir apsajāmuši atsasaceit nu galis i vysaidu cytaidu kārdynojumu – internets, kopejs, soldonumi.  Vuordineicā itūreiz Ilze Sperga i Arņs Slobožanins mums pasuosteis drupeit vaira par Aizgavieni i Palnu dīnu.    

Stuosteisim par Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2018”, tuos sajiemiejim i svineiguos ceremonejis nūtikšonu. Ar īvarojamū Latgolys i Latvejis muokslinīku, kuram ituo goda martā gaidoms 75 godu jubilejs, Latvejis Muokslys akademejis profesoru, Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys direktoru i “Boņuka” bolvys par myuža īguldejumu latgalīšu kulturys atteisteibā sajiemieju Osvaldu Zvejsalnieku sasatyka Lāsma Zute. Kai stuosta pats muokslinīks, Rēzeknē jis suocs dzeivuot pyrma 50 godu, izreiz piec studeju pabeigšonys Latvejis Muokslys akademejā. "Asu pateiceigs Dīvam i liktiņam, ka tai saguoja, ka es pyrma pīcdesmit godu tyku Rēzeknē. Nikur cytur maņ nabyutu bejs lobuok. Asu cīši pateiceigs Rēzeknei i rēzeknīšim." Osvalds atkluoj, ka zeimiešona jū interesiejuse jau nu bierneibys i tai tys pamozom ari puoraudzs koč kamā leluokā i nūpītnuokā. "Bejuši vysaidi apstuokli, kas tū ir veicynuojuši, saprūtams, beja cyti laiki. Muokslys i muokslinīku prestižs sabīdreibā beja pavysam cyts. Bet, nasaverūt ni iz kū, ka maņ niule koč kaids “hotabičs” ļautu suokt vysu nu gola, es vysā vysu dareitu taipoš. Maņ patyka zeimēt i maņ ari nivīns natraucēja, nalīdze. Vys tik beja problemys ar vysaidom lītom, kas šudiņ ir gryuši saprūtamys – papeirs, kruosys i tml., jo tī beja pieckara godi, kod nikuo eisti nabeja. Školā īdeve būrtneicu i vyss, veikalā nikuo nabeja. Reigā vēļ varēja dabuot, bet ite iz vītys nikuo nabeja." Osvalds ir muokslinīks ar sovu, sovpateigu rūkrokstu, kuram rakstureigys spylgtys kruosys i pādejūs godūs juo dorbi kliust arviņ kruošņuoki i pamonomuoki. "Vysu myužu struodoju ar kruosom, nūsprīgoju kruosys. Vīns nu veidim ir ari cīši spylgtai tū dareit, panuokūt gleznai emocionalu skaniejumu taišņi caur spylgtumu. Caur klīdzīni panuokt tū nūskaņu i kompoziceju, kaba glezna skaneitu. Poša par sevi kruosa vēļ nikuo nanūzeimoj." Osvalds Rēzeknē i Latgolā ir stuoviejs kluotu i aktivi īsasaistejs pi daudzu nūzeimeigu projektu i nūtykumu. Nazkod taišni jis beja tys cylvāks, kurš kūpā ar kolegim i audzieknim nu propulšonys izgluobe Rēzeknis Muokslys nomu. Itū pats muokslinīks viertej kai vysa svareiguokū. Taipoš jis atzeist, ka par myuža īguļdejumu sajimtais muola “Boņuks” jam asūt cīši svareigs. "Lai cik tas varbūt nasalyktu čudnai, maņ tys nūzeimoj cīši daudz. Man ir Trīs Zvaigžņu ordenis i Rēzeknis gūda pylsūņs. Eipaši tagad, iz vacumu, arviņ duorguokys i nūzeimeiguokys palīk taišņi sovu laužu dašķiertos bolvys, jūs viertejums." *** {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="189929" layoutid="0" layout="" static=""} Gunys Igavenys sižetā klausitēs par Latgolys viestnīceibā GORS nūtykušū Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” svineigū ceremoneju. 24. februara vokorā ite jau vīnpadsmitū reizi tyka padūti muola “Boņuki”, kas atainoj Juoņa Streiča kinys “Cylvāka bārns” Boņuka tālu. Kas gods tūs sajem personeibys, nūtykumi, aktivitatys i projekti, kas pārnejā godā beja eipašuoki, veicynuoja latgaliskū kulturvidi i latgalīšu volūdu. Kai vysod “Boņuka” svineiguo ceremoneja ir vīta i laiks, kod cīši daudzi latgalīšu, latgaliskuo patriotu i meiļuotuoju, kai vītejūs, tai puornūvadnīku sabrauc vīnuvīt, tai pīzeist ari apmaklātuoji "Īspaidi maņ vysod ir sylti, taidi gimeniski, jo itymā vītā var sajust taidu latgalīšu kulturys bleivumu kai nikur, nikod navar vīnā laikā i vītā sajust." Storp aizvadeituo goda desmit spylgtuokūs i plotu rezonaņsi dabuojušūs latgaliskuos kulturys nūtykumu i projektu 2018. godā atzeiti ari Anna Rancāne i juos dzejis kruojums “Prīca i klusiešona”, latgalīšu muzykys grupa “Bez PVN”, dzīsminīks Kārlis Kazāks ar raidejumu “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, kas atkluoja ari latgalīšu volūdys izlūkšņu skaistumu, i apvīneiba “Latgalīšu Reps”. Taipoš diveji “Boņuki” aizceļuoja iz Zīmeļlatgolu pi Slišānu saimis puorstuovu. Vīns Annelei Slišānei par projektu #100dečiLatvijai, kur leidz ar audiejis 100 unikalim i sovpateigim dečim pārn izdūdūta ari gruomota, kurā atkluots kotra deča topšonys stuosts. Sovpus ūtrys Andrim Slišānam ar saimi, kuri pārn eipašūs pasuokumūs pīminēja tymā saulē nūguojušuo dzejnīka i sabīdryskuo darbinīka Ontona Slišāna septeņdasmytū godadīnu, gruomotā “Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ” apkūpojūt i izdūdūt bārnim veļteitūs dzejūļus nu kūpumā pīcpadsmit Ontona Slišāna gruomotu. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="189931" layoutid="0" layout="" static=""} "Stypri lels prīks. Maņ beja prīks par muosu, jo tuo lykuos, ka muosai byus “Boņuks”. Bet par ūtru maņ cīši lels prīks i puorsteigums. Mes tū taisejom Ontona pīmiņai, na jau “Boņuka” deļ, bet saguoja ari “Boņuks”," tai pīzeist pats Andris Slišāns. Pi “Boņuka” tyka ari bārnu dzīšmu gruomota i diskys “Zalta puče” i ari latgalīšu kulturys aktivists i muzikis Arņs Slobožanins – itūreiz par dokumentalū kinu “Latgalīši Pīterpilī”. "Ilgus godus “Boņuki” maņ beja par muzyku, bet itūgod pyrmū reizi “Boņuks” par dokumentalū kinu. Respektivi, es izmontoju sovu pamata izgleiteibu, kas ir viesture. Tei mīlesteiba pret Latgolu napuorīt, mīlesteiba iz Mikeļa Bukša, Fraņča Trasuna i Fraņča Kempa dorbu, iz latgalīšu atmūdu Pīterpilī, i tys ir tikai pyrmais stuosts. Tei ir jauna puslopa munā dzeivē. Tys ir lobs nūviertiejums. Pateikami. Tys dūd ari stimulu dorbuotīs tuoļuok itymā jūmā. Byus kina, kuru vystycamuok izruodeis ari Latvejis TV, Latgolys kongresa dīnā, kuru Saeima jau ir pījiemuse oficiali. Skaidruos vysys kongresa nūtikšonys. Byus ari vēļ vīna kina, ari par latgalīšu darbeibu kaidā cytā vaļstī, bet vaira par itū cikom naatkluošu." Sovpus ituo goda jaunumu, boltū muola “Žyku” kai latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv skaiteituoju simpateja sajieme rekonstruātuo Vydsmuižys sīvys tārpa autore Iveta Seimanova. Cyta storpā ari poši bolys reikuotuoji vēļ rauga saprast i atrast vysa pīmāruotuokū ceremonejis formu, bolvys sajiemieju skaitu, pretendentu izviertiešonys procesu, nominaceju byušonu ci nabyušonu i cytys svareigys lītys. *** Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins itūreiz runuos par vuordu “Boņuks”, ka niule vysim asociejas na viņ ar slovonū latgaliskuo kinys “Cylvāka bārns” varūni Bonifaceju Paulānu, bet ari ar Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”. “Boņuks” patīseibā ir hipokoristika aba saeisynuota, vysaidi puortaiseita vuorda forma. Boņuks – sovs, sovpateigs vuords, kuram prīškā vēļ lels ceļš īmams. Boņuks pīsoka ceļu.  

Evija Maļkeviča-Grundele, pījimūt dzeivis izaicynuojumus i aicynuojumus, ir atsasacejuse nu dorbu Reigā i puorsacāluse iz dzeivi Latgolā, kab lypynuotu muolu i struoduotu par pylna laika latgalīti. Ar Evija raidejumā “Kolnasātā” jau asom sasatykuši – tys beja pyrma pusūtra goda, kod jei sovūs dorbūs i dūmuos vēļ riņčuoja storp Reigu, Ondrupini i Viļņu. "Maņ pošai taida sovpateiga atziņa, ka nui tu vari iztikt bez Reigys i ite ir gona daudz kū dareit, i tu vari tū izdareit bez Reigys. Pa itū laiku asu tykuse ari poša pi sova cepļa i daudzi pūdu, pi daudzi interesantu apmaklātuoju, taipoš aizvadeiti daudzi interesanti pasuocīni, ari stuostnīku festivals Dagdā i Ondrupinē. Nui, i tod skaistā saimis lūkā apsaprecieju zam ūzula kai eists latgalīts. Tai lānom, pamozam, taipoš kai dobā, vyss vyrzuos iz prīšku." Vīns nu svareiguokūs aizvadeituo goda nūtykumu Evijai beja trešais Latgolys stuostnīku festivals, kas nūsarysynuoja Dagdā i tuos apleicīnē. "Tī mes runuojom par bitinīkim, cēlem gaismā itū senejū omotu. Beja cīši lela prīca izpieteit i kūpā ar dalinīkim i cytim cylvākim pieteit itū omotu nu senejūs laiku, asūt Kroma kolnā, apsaverūt senejūs strūpeņus, i leidz pat myusdīnom." {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="455" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}   Evija atkluoj, ka cytugod juļa ūtrā pusē stuostnīku festivals nūtiks Preiļūs i tuo tematika byus saisteita ar grūzu peišonu. "Īvirze kūka amatnīceibā. Es ceru, ka mes caur taidim stuostim paceļsim tū omotu i ari tuo vierteibu drupeit augšuok." Evija izsver, ka tys ir svareigi ari deļ tuo, kab cylvāks saprūt, kai tam amatnīka voi mozuo ražuotuoja produktam veidojās tei cena. Ari poša jau ir paraudzejuse padareit koč kū ari praktiski. "Es asu tykuse leidz klūgu savuokšonai i asu ari koč kū pynuse. Tys eistyneibā nav nikas naīspiejams, vystik drupeit juopasiež. Tī juoveic vysai daudz prīškdorbu, piec tuo ari pareizi juosuoc, lai aizītu tys taids vīnkuoršais pynums." Evija jau vairokus godus dorbojās ari Latvejis stuostnīku asociacejā, kas organizej itū stuostnīku pasuocīni. "Itymā godā nu asociacejis pusis mes gribim uzrunuot sabīdreibu pīminēt myusu stuostu i puorsoku dižgorus. Atzeimejūt Pītera Šmita godadīnu, gribīs aicynuot cylvākus vairuok stuosteit puorsokys. Pīminūt Šmitu, atrast sovu meiluokū puorsoku, jo jam jau ir vasals kruojums ar latgalīšu puorsokom. Tys byut taids īmeslis pošim latgalīšim sasapurynuot i papieteit kas mums ir. Niule, škurynojūt itū kruojumu, maņ pošai ir puorsteigums, ka tik daudz materialu ir savuokti Latgolā." Atbiļdūt iz vaicuojumu par latgalīšu puorsoku sovpateibu saleidzynojumā ar puornūvadnīku i cytu tautu puorsokom, Evija soka, ka koč ari nav cīši dzili tuos pietejuse, redzīs, ka myusu puorsokys ir pītyvynuotys dzeivis eistineibai i ir ari pavuicūšys. "Latgalīšu puorsokuos tev, prūtams, ir tyvuoka tei volūda i leidz ar tū tu saprūti ari koč kaidus apslāptus kodus, kū cyts piļsietnīks, reidzinīks tai izreiz nimoz navarātu atškatynuot." Vīna nu pavuiceibu, kas atkluota skaitūt puorsokys, ir nasalīleit aiz laika, jo vyss beiguos var saīt pavysam cytaiž. Sovpus, runojūt par latgalīšim i jaunū dareituoju paaudzi, Evija ir nūskaņuota vairuok pozitivi. "Es dūmoju, ka dareituoju Latgolā pīteik i maņ prīca, ka cylvāki nasabeist suokt dareit koč kū, kas ir uorpus ramu, i ari verūtīs, cik ir jaunīšu. Pamozam jaunīši atsagrīž i maņ ruodīs, ka itei tendeņce šūbreid ir jau drupeit pozitivuoka, tai ka vyss kuorteibā. Pamozom." Jau puora godu Evija ir pazeistama ari kai jaunuo pūdneica. "2017.goda golā ar muna školuotuoja Ilmāra Veceļa paleidzeibu es asu tykuse pi sova cepļa. Sopus aizvadeitais gods aizritiejs aktivā tuo kūršonā vysmoz reizi mienesī. Leidz ar tū beja cepļa atvieršona, vysaidys izstuodis i cyti pasuocīni. Pīsapiļdeja sapyns, iz kuru es cīši, cīši cerieju, jā. Tyku. Muna tehnika – es lypynoju pūdus, īsadvesmojūt nu vysaidu arheologiskūs materialu. Veidoju bezvirpys tehnikā, koč kū namu nu senejūs materialu, verūs ari koč kaidys jaunys formys. Mes ar školuotuoju Ilmāru beiguos nūguojom pi secynuojuma, ka tī myusu veiduotī trauki taipoš palīk taidi cylvākam dūmuoti, jo vyss, kū mes taisom, ir funkcionals i pīlītojams. Tradicionaluos formys taisūt, rūka poša ceļās. Tei ir tei mageja, kas maņ ari cīši, cīši pateik, kai tu, sasadorbojūt ar vysaidom dobys stihejom i elementim, beiguos teic leidz taidam malnam pūdam, kur eistineibā tovs pūdnīka dorbs ir tikai puse, jo ūtru pusi izdora guņs. Varbyut piec laika taiseisim ari kaidā cytā kruosā, bet tagad tys malnais ir aktuals, taida tendeņce, mūdis līta, kas viesturiski guojuse nu Latgolys." Evijas Maļkevičys-Grundelis vuords atrūnoms ari storp Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” nominatu. "Maņ redzīs, ka tai navar pasceit, kas ir izceļami, tu vari varbyut koč kaidā vīnā godā pastuosteit par cylvāku taidu i taidu, izceļt koč kaidu nūtykumu. Kūpumā maņ redzīs, ka tī cylvāki var byut kai īdviesme koč kaidā nūteiktā laikā. Tys līk dūmuot, ka mums ir ar kū lepuotīs, kulturys ziņā, i ari tys paruoda koč kaidu ituo breiža atteisteibys pakuopi, ka mums ir tik daudz vysaidu aspektu, par kū runuot, lepuotīs." *** Renāte Lazdiņa sasateik ar Vaļsts kontrolis puorstuovim, kuri itūreiz runoj par latgaliskū jūs dorbā. Februarī atzeimejūt dzymtuos volūdys dīnu, ite lela viereiba teik pīvārsta ari latgalīšu volūdai. Kas tei taida “revidentu volūda” i kai jū puorlikt cylvākim saprūtamā volūdā? Taipoš drupeit ari par najiedzeigim objektim pošvaļdeibuos. *** Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins runuos par cukerkom i vysaidim soldonumim. Kas tuos taidys i kaidys itam vuordam saknis? Taipoš varēsit dazynuot, kas ir ryugtais iudiņs i mads, kuru naražoj bits.  

Vejūļneica, etnomuzykologe i Latvejā vīneiguos vydsškolys leimiņa tradicionaluos muzykys programys vadeituoja J. Ivanova myzykys vydsškolā Rēzeknē – Liene Brence. Liene īt nu muzykaluos Igauņu saimis, kurai tradicionaluo muzyka ir pošsaprūtama kasdīnys daļa nu jau vairuokuos paaudzēs. Tei tradiceja maņ ir cīši svareiga i svareigi, lai Latvejā tei byutu, nūsastabilizātu, i tod es ari suoku dūmuot, kū es varu dareit, lai tys nūtyktu. Cylvāki, kas spieļoj tradicionalū muzyku, vysod jau bierneibā ir koč kaidā veidā ar tū bejuši saisteiti. Myusdīnuos tradicionalū muzyku spieļoj tī, kam ir jau koč kaids pamats, puorlīceiba, ka jis gryb pasnēgt tū muzyku caur cytu veidu, lai saprūt ari jaunuo paaudze. Bīdreiba „Skaņumāja” paguojušuo goda golā, eistynojūt sadarbeibys projektu ar Lītovys i Igaunejis kolegiim, izdavuse e-apvuiceibys gruomotys vysaidu tradicionalūs instrumentu apvuiceibai. Sovu rūku tī dalykuse ari Liene. Tī, kurī nav vuicejušīs muzyku, spieļuojuši, var skateitīs i klauseitīs vairuokys reizis i spieļuot leidza. Gruomotys ir daīmamys muzikanti.lv – vijūle, mandolina, cymbala, Ieviņa ermonika, pēterburgene, ceitarkūkle. Kūpā sešys.   Nalels video īskots sarunā:   Lieni prīcej fakts, ka daudzi tradicionaluos muzykys instrumenti ir īkļauti namaterialajā kulturys montuojumā, pīvadumam, Ieviņa garmane, kas rakstureiga Vidzemei, Pīterburgys garmane, kas rakstureiga Latgolai, ceitarkūkle i cyti. Cylvākam, kurs gryb spieļuot tradicionalū muzyku, juobyut lelam entuziastam. Ja tu, spieļojūt tautys muzyku, naesi iz skotuvis breivs, tod auditoreja vīnkuorši nasaklauseis tū vysu. Breiveiba i improvizacejis kluotbyutne ir tys, iz kū juoīt. Vysi tī vacī īroksti, kod muzykanti spieļoj ermonikys, bubynu, ka jī ir patīsi sovā izpausmē, tod tī taidi uguni īt vaļā, ka prīks vērtīs. Pajem leidza ar sovu energeju. Liene dūmoj, ka lobam muzykantam vysupyrma juobyut personeibai. Taipoš jam juobyut apveļteitam ar lobu dzierdi, juobyut lobai dzierdei, lai cik tys dīvainai skanātu, taipoš, cīši svareiga ir ari komunikaceja ar cytim, lai tu energiski vari sajust ūtru, jo na vysod ar vuordim vysu var pasceit. J. Ivanova muzykys vydsškola Rēzeknē ir vīneiguo Latvejā i vīna nu diveju vītu Baltejā, kur vydsškolys vacumā ir vareiba vuiceitīs tradicionalūs muzykys instrumentu programā. Saista ari tys, ka tūs instrumentus, kurus spieļoj itymā nūdaļā, var spieļuot dažaidi. Tei ir rekonstrukceja, tys nūzeimoj, ka tu spieļoj leidzeigi kai vacī muzykanti spieļoj, ar izpratni, kai spieļoj jau aranžētu muzykys materialu, i kas ir tys, kas teik pīlikts kluot, lai tys vyss izaklausa ari myusdīneigi. ***** Ausmys Spruktis sižetā klausitēs par Latvejā piec vaira nikai 80 godu puortraukuma atkluotū jaunū lynu škirni – “Viļāni”. Kab dazynuotu vaira, jei beja nūbraukuse da Viļānu pi vīnys nu treju ituos lynu škirnis autoru, lauksaimisteibys zynuotņu doktoris i Latgolys lauksaimisteibys zynuotņu centra vadeituojis – Venerandys Stramkalis. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="449" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}   ***** Vuordineicā itūreiz Ilze Sperga i Arņs Slobožanins stuosteis par abādom, kas Latgolā viesturiski vysod bejuse kai sovstarpejuos izpaleidzeibys poruodi sābru vydā. Varēsit dazynuot voi vuords “abāda” vaira saistoms ar “apbest”, “apbedeit” voi “bāda”, “apbāduot”. Taipoš drupeit par diešonu, kam nav nikaidys saisteibys ar lauztu intonaceju diejūšom vystom.  

Gruomotu redaktore, filologejis doktore, publiciste, prozaike i vasalu septeņu Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks” sajiemieja Ilze Sperga. Taipoš jei sovulaik struoduojuse pi pyrmū „Kolnasātys” raidejumu, kūpā ar tuos veiduotuojim sovulaik sprīduse kū i kai lobuok izdareit. Ilze atkluoj, ka tūlaik i ari tagad, tei beja lela prīca par raidejumu latgaliski. „Itei ir radejis kai medeja atbiļdeiba, jo, kū vaira tys vuords izskaņ, tū vaira jis nūsastyprynoj cylvāku volūdā, runuošonā, dūmuošonā.” Par latgalīšu volūdys lītuošonu i ar tū saisteitim streidim Ilze soka ari itai: „Gosts, gaška, vīss, vīšņa, varbyut tys pat ir normali cikom nav vīnys taidys normātys pareizraksteibys vuordineicys, kur var viļkt ar pierstu i ruodeit, ka ir tikai itai i nikai cytaiž. Tai nikod ari nabyus, jo vysod byus paralelī varianti, mes tok nadzeivojom totalitarā vaļstī. Dūmoju, ka vajag mozuok par itim vaicuojumim spuoruotīs i raudzeit viļkt sovys saknis, pīminēt, kai saceja muna baba, tāvs, muote.” Koč gon vēļ šudiņ ari poši latgalīši spuoruojās par tū, kai pareizi raksteit latgalīšu volūdā, pa „jaunam” voi pa „vacam”, jau 2007. goda septembrī Vaļsts volūdys centra ekspertu komisejis Latgalīšu ortografejis zamoškkomiseja ir izdavuse latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus. „Myusdīnu ortografejis nūsacejumi, kas atrūnami likumi.lv atļaun raksteit ar garū „ō”, bet ir daudz cytu normu, kurys nivīns naīvāroj. Koč voi tys pats divskaņs „ie”, kas piec 1933. goda nūsacejumu byutu juoroksta kai „ē”. Pērtī pērtīs, tai burtiski puorskaitūt. Tai nivīns narunuos i naraksteis. Ir juoīt iz prīšku i juolītoj tei volūda. Vīnkuorši roksti tai, kai tu roksti, bet atbylstūši raksteibys normom.” Ite gon Ilze nūruoda, ka nikas nav akminī īkolts i laikam īmūt mainuos. Juosamaina. „Jaunī ortografejis nūsacejumi ir 2007. goda, taipoš kai muna mašina i es jau verūs, ka jei ari taida pavaca. Laiks i dzeive īt iz prīšku. Tuo vītā, lai kaseitūs kai pareizi pīrakstei vīnu i tū pošu burtu voi skaņu, eistineibā tys jau seņ ir atrysynuots.” Jau kaidu ilguoku laiku Ilze sevi jiut i sauc par sātys saimineicu. „Muna kasdīna breižim ir taida saprūtama, breižam na cīši. Ir dorbs i divi mozi bārni, kas iz maiņom slymoj. Gola beiguos, ka es tik ilgi asu dzeivuojuse bez bārnu, deļ kuo es tagad navaru dzeivuot ar bārnim. Tys, eistineibā ir forši. Tuos pērlis, kū jī sper uorā.” Paraleli saimnīkuošonai sātā Ilze ari struodoj i roksta. Jei atkluoj, ka sovus tekstus vysod iztvāruse i iztver kai taidu tvaika nūlaisšonu. „Spīdīņs sasakruoj i tod tys vyss īt uorā. Maņ vaira pateik fantazēt nikai vērtīs olūtūs. Skaidrys, ka es par Trasunu nikod romanu napīraksteišu, ka jis byus Trasuns, to tys nabyus jis.” „Tūs, kurī var puorskaiteit latgalīšu literaturu i saprast ir moz. Vēļ mozuok taidu, kurī var dūt tev koč kaidu kritisku atsauksmi.” ***** Guntas Ločmeles stuostā klausitēs par bīdreibys „Asmu Latgalīts” Latgolys goda bolvu, kas itūgod Preiļūs tiks padūta jau pīktū reizi. *****  

Hello, srácok! Covery elég beteg volt a felvétel alatt, ezért nézzétek el neki ezt a flegma orrhangot. Taipo megszerezte élete leggagyibb Bravoját és Alex buzdítására GeekDosolunk is! Az adásban lejátszott videó: https://www.youtube.com/watch?v=l-g8IEzJeAI Jó szórakozást!

Cik lela ir pasaulī leluokuo Latgolys pūdu kolekceja i deļ kuo ir vārts atsagrīzt dzymtajā pusī i audzynuot bārnus latgaliskā lauku vidē? Rubrikā “Vuordineica” rakstnīks i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i muzikis Arņs Slobožanins atkluoj vuorda “vērtive” nūzeimi. Šūreiz raidejumā gastejam pi Anetes i Gata Urkom, kas pyrma nailga laika atsagrīzuš iz dzeivi dzymtajā vītā -  Viļānu nuvoda Dekšuorēs, audzynoj treis bārnus, bet naseņ Varakļuonūs uzsuokuš ari sovu biznesu - atkluojuši kopeineicu-gruomotneicu. Taipoš dūdamēs iz Latgolys Kulturviesturis muzeju, kab apsavārtu kruojumu, kur globojās vīna nu leluokajom pasaulī Latgolys keramikys kolekcejom. “Andreja Paulāna pūdi, Ontona Šmulāna daudzveideigī velneņi, dekorativys seikplastikys figureņis, Pētera Kises ugunsputni, Jura Krompāna, Ādama Kuopusteņa dorbi ar uzrokstim iz krūzem ....” kolekceju izruoda golvanuo kruojuma globuotuoja Ināra Krancāne. “Keramikys kolekceja aptver nu 18.-21.gs dorbus. Senuokais saimnīceibā lītuotais trauks, kas atsarūn muzeja kolekcejā ir Silajuoņu pogosta Rībeņu sādžys pūdnīka Andreja Skābes darynuotuo pīna krūze.” Vaira nakai 130 autoru 2800 zaļi, dzaltoni, bryuni, zili i sorkoni acs žylbynūši i pūdnīka meistareibu aplīcynūši glazātuos keramikys dorbi mejās ar malnim i palākim svāpātim, raibim, rudzu īraugā ryudeitim i pavysam boltim pūdim, rokstainim škeivim, vāzem i majestatiskim svečturim, voi amizantim velneņim. Tys vyss muzeja kruojumā ir vysaiduokuos ekspedīcejuos dabuots, nūpierkts ci duovynuots.   Rubrikā “Vuordineica” rakstnīks i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i muzikis Arņs Slobožanins atkluoj vuorda “vērtive” nūzeimi.  

Raidejumā gastej Latvejis Nacionaluo teātra aktieru saime - Inga Misāne-Grasberga un Gundars Grasbergs, kab pastuosteitu, kai vīnam ar ūtru sazaspielēt ni vīn sātā, bet arī uz teātra vērtives, kai Gundars pījiems Ingas izteiktū latgaliskū byuteibu i ar kaidom sajiutom aizvadeiti Dzīšmu i Deju svātki, kur jī kūpā daudzuos tyukstužas cylvāku uzrunuoja Nūslāguma koncertā "Zvaigžņu ceļā". Nacionalais teātris niu jau vairuokus godus ar vīsizruodem gastej ari pošā Krīvejis pīrūbežā, Viļakas nūvoda mozajā Upītes cīmā, kas nav tuoļi nu Ingas dzymtuos Mērdzenes. Napaseņ, kod kuortejū reizi Upītes Tautas noma zals beja ļaužu pylns, kab nūzavārtu Nacionaluo teātra izrādi ART, tī gastieja arī Ēriks Zeps. Raidejumā jis sazarunoj ar Nacionaluo teātra aktīrim, kas atkluoj, kaidu jī redz Upītes teātra skateituoju. Taipoš raidejumā Gunta Ločmele atsaver iz vīņ pyrma nedeļis izskanejušū vacuokū latgalīšu muzykys i aiļu festivalu “Upītes Uobeļduorzs”.