Podcasts about dod pieci

2024. gadā labdarības maratons "Dod pieci!" aicināja palīdzēt tiem, kurus no dzīvības šķir nauda, jeb cilvēkiem, kas nonākuši finansiālā bezizejā, jo viņus skārušas kritiskas un akūtas veselības problēmas, nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Bieži šādos gadījumos cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa. Toreiz Veselības ministrijai tika iesniegtas konkrētas prasības. Atbildīgās iestādes solīja pārmaiņas. Kas ir izdarīts? Krustpunktā analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere un Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktores vietniece Zinta Rugāja.  

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratona "Dod pieci!" vēstnesi Elīnu Baltskaru.  

Arvien tuvāk nāk laiks, kad Sabiedriskā medija labdarības maratons "Dod pieci!" Doma laukumā stikla studijā aicinās palīdzēt bērniem ar kustību traucējumiem. Monopolā aprunājamies ar rehabilitācijas centra "Poga" vadītāju Ilzi Ošāni. Rīgā, Doma laukumā, pamazām iekārtojas Ziemassvētku tirdziņš, un nu jau arī tradicionāli blakus tirdziņam savas aprises ieguvusi Sabiedriskā medija labdarības maratona "Dod pieci!" šī gada stiklus. Gada izskaņa vienmēr saistās ar došanu un palīdzēšanu, bet ir cilvēki un organizācijas, kuri negaida, bet meklē iespējas palīdzēt visa gada garumā. Viena no atpazīstamākajām un lielākajām labdarības organizācijām Latvijā ir "Ziedot.lv", kas spējusi kļūt par tiltu starp tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, un sabiedrību.  Šī gada labdarības maratona "Dod pieci!" uzmanības lokā būs sabiedrības mazkustīgums, bet līdzekļi tiks vākti bērniem un jauniešiem ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem. Šādiem bērniem un jauniešiem jau 10 gadus ir iespēja vērsties arī rehabilitācijas centrā "Poga", kas kā bezpeļņas fonds ik dienu cenšas gādāt par iespēju bērniem stiprināt savu varēšanu un apgūt jaunas iemaņas, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnvērtīgāku iekļaušanos sabiedrībā.  Ilze Ošāne ir rehabilitācijas centra "Poga" vadītāja un "Ziedot.lv" komunikācijas vadītāja. Sarunājamies par to, kā Latvijas sabiedrība mainās un vai ziedošana var atrisināt to, ko nespējam paveikt ikdienas darbu kārtībā.  Ir kādas vērtības, kuras, strādājot gan "Ziedod.lv", gan "Pogā" un redzot Latviju tomēr plašākā tvērumā, kas mums kā sabiedrībai vēl ir jāmācās? Ilze Ošāne: Mani pašu ikdienā strādājot pavada zemapziņā sajūta, ka es gribu pret citiem attiekties tā, kā es gribētu, lai pret mani attiecas. Tas varbūt arī liek katru darbību izvēlēties, ko tu gribi veikt.  Tāpat attiecībā par kolēģiem "Ziedot.lv", kur esam tikai dāmas, atļaujamies gan humoru, gan viena otru kritizēt, zinot, cik katra spēj turēt. Ar "Pogas" kolēģiem, kas ir jau lielāks kolektīvs, kur ir abu dzimumu un tomēr tie ir ārsti, speciālisti, tur tā distance mazdrusciņ ir lielāka. Bet ikdienas darbs kopā ar kolēģiem ir tāds, ka mēs cenšamies būt kā viena liela ģimene.  Un cik bieži tomēr gribas nomest visu: mūsdienās datoru aizver ciet un pateikt - es šito vairs negribu? Ilze Ošāne: Tādi mirkļi uznāk. Tas pēdējos gados sasaucas ar veselību. Tajā mirklī nodomāju, ka visa ir par daudz, veselība uzliek uz pauzes, tu saaukstējies vai saslimsti. Tas arī iedod to pauzi, lai atjaunotos, un tad jau var atkal. Vai kādreiz ir izdevies Latvijas sabiedrības ziedošanas spēju un apjomus salīdzināt ar citām valstīm? Vai to vispār var izdarīt?  Ilze Ošāne: Noteikti. Pret iekšzemes kopproduktu mēs esam mērījuši gan Ukrainas ziedojumus, un mēs ilgus gadus bijām pirmajā vietā iepretim Polijai, Vācijai un Rietumeiropas valstīm. Ja skatāmies no "Ziedot.lv" puses, kas ir ikgadējais gada pārskats, es teiktu, ka mēs esam ārkārtīgi dāsni un dodoša sabiedrība, kura nāk palīgā līdzcilvēkiem, kuri grūtībās nonākuši. Vai ziedošanai ir sezonāls raksturs? Ilze Ošāne: Pēdējā laikā mēs no "Ziedot.lv" puses tik ļoti to neizjūtam, jo ziedo visu cauru gadu un atsaucās līdzcilvēki tām problēmām, kas ir aktuālas sabiedrībā. Ja kāds onkoloģijas pacients lūdz palīdzību dzīvību glābjošām zālēm pavasarī, tad līdzcilvēki ziedo, nevis gaida gada nogali. Bet gada nogale ir īpašāka varbūt uzņēmumiem, kuri pārskata savas peļņu un tad izvēlās daļu no tās ziedot labdarībai. Es teiktu tā, ka visu gadu ziedo un gada beigās pienāk papildus ziedojumi klāt. Vai tu tici, ka kādreiz varētu būt tāda situācija, ka paliek pāri? Ilze Ošāne: "Ziedot.lv" vadītājai Rūtai Dimantai ir teiciens: ja būs visas problēmas atrisinātas, tad labdarības organizācijām būs pašlikvidācija. Tas ir mērķis, uz ko iet, lai vairs nebūtu jāpalīdz un mēs būtu atrisinājuši problēmas. Šobrīd mēs vēl neesam tādā stadijā, bet varam uz kaut ko tiekties. Kas ir tava Ziemassvētku sajūta? Pēdējos gadus, kopš esi saistīta ar "Ziedot.lv", tas nav tikai pasēdēt mājās pie eglītes. Ilze Ošāne: Droši vien, ka decembris ar savu labestību, ko mēs ikdienā redzam un dzirdam no telefona zvaniem un e-pastiem, kur cilvēki un uzņēmumi interesējās par ziedošanas iespējām, tas rada tādu ļoti izteiktu Ziemassvētku sajūtu.  Pirms kādiem diviem gadiem no vienas skolas vedu Ziemassvētku dāvanas. Mašīnā biju salikusi Ziemassvētku dāvanas tik daudz, ceru, ka ceļu policija neklausīsies, ka es knapi spoguļus redzēju. Tad man bija sajūta, ka tā laikam jūtas Ziemassvētku vecīši vai tie īstie, kuri spēj to to prieku radīt. Tās nebija manis radītas dāvanas, bet man sajūta kā  kurjeram bija ļoti izteikta. Tik forši! Labo darbu dīleris varētu būt apzīmējums tavai pozīcijai šādā situācijā. Bet ko tu pati gribētu saņemt Ziemassvētkos? Ilze Ošāne: Ja mēs no tādām vērtībām skatāmies, tad es šobrīd uztraucos par drošības sajūtu. Es negribētu, ka manas dzīve dzīves laikā un manu bērnu dzīves laikā ienāktu karš un tā nedrošības sajūta. Es teiktu, ka droši vien, drošība ir tā, ko man gribētos. Raidījumā skan: Mesa – „Laika pēdas” Shchedryk – „Carol of the Bells” Ralfs Eilands, Lauris Reiniks – „Dod pieci! 2025” himna    

Vairāk nekā miljons eiro ir saziedoti labdarības maratonā "Dod pieci!", cilvēkiem atsaucoties palīdzēt tiem, kurus valsts nespēj vai negrib atbalstīt. Šī bijusi ļoti cilvēcisku, gan arī skumju ziņu nedēļa - kādam zāles nepalīdz, kās pats izvēlējies aiziet no dzīve. Tikmēr svētku noskaņās citi metas postīt ar ar čipšiem rotātu eglīti, atklājot to, cik dažādi esam. Bet skaļākā ziņa šajā nedēļā laikam ir Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atsaukšana, valdošai koalīcijai šādi mēģinot sargāt valdības stabilitāti.  Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Vairāk nekā miljons eiro ir saziedoti labdarības maratonā "Dod pieci!", cilvēkiem atsaucoties palīdzēt tiem, kurus valsts nespēj vai negrib atbalstīt. Šī bijusi ļoti cilvēcisku, gan arī skumju ziņu nedēļa - kādam zāles nepalīdz, kās pats izvēlējies aiziet no dzīve. Tikmēr svētku noskaņās citi metas postīt ar ar čipšiem rotātu eglīti, atklājot to, cik dažādi esam. Bet skaļākā ziņa šajā nedēļā laikam ir Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atsaukšana, valdošai koalīcijai šādi mēģinot sargāt valdības stabilitāti.  Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Labdarības maratona "Dod pieci!" laikā Krustpunktā izvaicājām veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa.  

Labdarības maratona "Dod pieci!" laikā Krustpunktā izvaicājām veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa.  

Gaidot labdarības maratonu „Dod pieci!”, lūkojamies uz iepriekšēju gadu projektiem, kā tie attīstījušies tālāk. Paliatīvā aprūpe Latvijā, tas ir sarunas temats raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Hospis.lv" pārstāve Žanete Jansone, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Jana Simanovska. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru. Ir pagājuši pieci gadi, kopš Latvijas Radio ļoti daudz runājam par paliatīvās aprūpes nu, tolaik gandrīz nepieejamību Latvijā. Tas bija ļoti emocionāls laiks. Mēs jau neviens nezinām, kad un kā mēs katrs aizejam no šīs pasaules. Toreiz dzirdējām daudz skaudru stāstu, kā dažādās ģimenēs mēģina atvieglināt savu tuvinieku aiziešanas sāpes. Un toreiz arī visi apņēmās aktīvi strādāt, lai Latvijā ieviestu sistēmu, kas ļautu cieņpilni ikvienam noslēgt šīs dzīves gaitas. Mēs, protams, nezinājām, ka pie durvīm jau klauvē pandēmija. Tad sākās karš Eiropā, tik daudz negaidītā, kam ir nācies un arī nākas pielāgoties. Bet laika ritējums jau tāpēc neapstājas un vajadzības rūpēties tāpat. Ko esam spējuši izdarīt šajos piecos gados, ko tomēr - nē? Kādas ir tālākās iespējas? Atgriežamies pie temata par paliatīvo aprūpi Latvijā.

Gaidot labdarības maratonu „Dod pieci!”, lūkojamies uz iepriekšēju gadu projektiem, kā tie attīstījušies tālāk. Paliatīvā aprūpe Latvijā, tas ir sarunas temats raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Hospis.lv" pārstāve Žanete Jansone, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Jana Simanovska. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru. Ir pagājuši pieci gadi, kopš Latvijas Radio ļoti daudz runājam par paliatīvās aprūpes nu, tolaik gandrīz nepieejamību Latvijā. Tas bija ļoti emocionāls laiks. Mēs jau neviens nezinām, kad un kā mēs katrs aizejam no šīs pasaules. Toreiz dzirdējām daudz skaudru stāstu, kā dažādās ģimenēs mēģina atvieglināt savu tuvinieku aiziešanas sāpes. Un toreiz arī visi apņēmās aktīvi strādāt, lai Latvijā ieviestu sistēmu, kas ļautu cieņpilni ikvienam noslēgt šīs dzīves gaitas. Mēs, protams, nezinājām, ka pie durvīm jau klauvē pandēmija. Tad sākās karš Eiropā, tik daudz negaidītā, kam ir nācies un arī nākas pielāgoties. Bet laika ritējums jau tāpēc neapstājas un vajadzības rūpēties tāpat. Ko esam spējuši izdarīt šajos piecos gados, ko tomēr - nē? Kādas ir tālākās iespējas? Atgriežamies pie temata par paliatīvo aprūpi Latvijā.

Ir klāt oktobris, un Latvijas sabiedriskie mediju sāk labdarības maratonu „Dod pieci!”, bet pirms jaunā sākuma gribam atskatīties, kā noslēdzies iepriekšējais posms. Labdarības maratons pērn bija veltīts bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas aprūpes, un saziedotā nauda tika nodota bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību šādiem bērniem. Bet naudas vākšana ir tikai viens fokuss, tas, ko mēs noteikti gribējām izdarīt, bija vērst uzmanību iemesliem, kādēļ tik daudzi bērni un jaunieši nonāk līdz tik dziļām problēmām. Kas šajā laikā ir paveikts un kāda ir situācija, ja runājam par pusaudžiem, kas ir nomākuši riska zonā? Krustpunktā analizē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks, biedrības „Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks un Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.  

Ir klāt oktobris, un Latvijas sabiedriskie mediju sāk labdarības maratonu „Dod pieci!”, bet pirms jaunā sākuma gribam atskatīties, kā noslēdzies iepriekšējais posms. Labdarības maratons pērn bija veltīts bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas aprūpes, un saziedotā nauda tika nodota bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību šādiem bērniem. Bet naudas vākšana ir tikai viens fokuss, tas, ko mēs noteikti gribējām izdarīt, bija vērst uzmanību iemesliem, kādēļ tik daudzi bērni un jaunieši nonāk līdz tik dziļām problēmām. Kas šajā laikā ir paveikts un kāda ir situācija, ja runājam par pusaudžiem, kas ir nomākuši riska zonā? Krustpunktā analizē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks, biedrības „Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks un Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.  

"Dod Pieci!" labdarības akcija šogad pievēršas Ukrainas karam un bērnu likteņiem tajā. Karš Ukrainā visos tā aspektos ir šausmīgs un prātam neaptverams, taču kā ikvienā karā visbezpalīdzīgākie un trauslākie ir bērni. Bēgļi, bāreņi, izvestie, pazudušie un mirušie - šis gads ir atstājis traģisku zīmi visā Eiropas vēsturē un šo sāpi uz saviem pleciem vissmagāk nes bērni. Raidījumā Zināmais nezināmajā palūkojamies 20. gadsimta vēsturē un skaidrojam, kādi bija Latvijas bērnu likteņi Otrā pasaules kara laikā. Kur starp kaujām, varas maiņām, deportācijām un genocīda šajā karā palika bērni, skaidro vēsturnieks Jānis Riekstiņš. Atmiņas par dzīvi bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara "Tā braukāšana pa nometnēm vecākiem bija šausmīgi grūta, bet kā bērniem mums nekādu bēdu nebija. Tagad visi runā par emocionālām traumām, teiksim, kad nogalina vienu cilvēku, tas ir šausmīgi, bet kad visi kopā vienā vietā, kā saka, tu esi vienā laivā, tad kaut kā tu izdzīvo bez lielām traumām," tā skan viens toreizējo latviešu bēgļu bērnu atmiņu stāstiem, kas apkopots muzeja "Latvieši pasaulē" krājumā. Cik ļoti tolaik bērni apjauta palikšanu bez dzimtenes un kā uztvēra dzīvi nometnēs? Vai bērna acīm viss šķiet vieglāks, krāsaināks, vai arī bērni spēj ieraudzīt labo arī visdrūmākajās  situācijās, to jautāju pati sev, gatavojot šo sižetu par latviešu bērnu atmiņām Vācijas bēgļu nometnēs Otrā pasaules kara beigās. Nepietiekama pārtika, trūcīgi dzīves apstākļi, taču mēs bijām latviešu vidū, mēs mācījāmies latviešu skolā, mēs  iesaistījāmies skautu vai gaidu kustībā, mums apkārt bija draugi – tie ir pieturas punkti  bēgļu bērnu atmiņu stāstos, kurus pirms 15 gadiem sāka apkopot muzeja un pētniecības  centra “Latvieši pasaulē” vadītāja Marianna Auliciema. Rita Sīle nometnē nonāca 6 gadu vecumā: "Vācieši mūs sūtīja no vienas nometnes uz otru, un tās bija tās šausmīgās barakas, kur vējš pūta cauri sienām, un tie netīrie deķi un tā. Un es zinu, ka karš beidzās, un es prasīju mammai – tagad mēs brauksim mājās? Viņa saka – nē. Un es  bērns nodomāju – ok, nebrauksim, labi, tad es iešu spēlēties. Ja es būtu bijusi vecāka, es būtu vairāk prasījusi. Es tikai zināju, ka karš mūs izdzina. Kad karš beidzās, tad mēs braucam atpakaļ – tā ir tā bērna domāšana. Tā braukāšana bija vecākiem šausmīgi grūti, tagad es to saprotu. Bet kā bērniem – mums nekāda bēda nebija. Tagad visi runā par emocionālām  traumām, teiksim, kad nogalina vienu cilvēku – tas ir šausmīgi. Bet, kad visi kopā tā kā vienā vietā, kā saka, tu esi vienā laivā, tad kaut kā tu izdzīvo bez lielām traumām." Tā skan viena no daudzajām toreizējo bērnu atmiņām, ko ir apkopojuši  muzeja "Latvieši pasaulē" darbinieki. To, ka kara šausmas bērni uztvēra citādāk kā pieaugušie, arī apliecina bijušais un ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības vadītājs, literatūrzinātnieks, dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Valters Nollendorfs, kurš bēgļu nometnē nokļuva 14 gadu vecumā. Dzīve barakās, trūcīga un vienveidīga pārtika, bet pāri visam – te bija latviešu skoliņa, te es apzinājos savu latvietību, ieguvu savu pirmo latvisko  izglītību, saka Aija Ebdena, ilggadīga Latviešu centra Vācijā pārstāve.

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.Gaidot maratonu, #5BREINUMI dodas uzzināt, kā cilvēki Latvijā palīdz Ukrainai cīņā pret ļauno.  Kopš kara sākuma darbojas vairākas organizācijas un entuziasti, kuri dažādos veidos sniedz palīdzību Ukrainai un tās cilvēkiem. Šajā raidījumā dzirdēsi rubriku no “Boršč - garšīgi pie ukrainietēm”, kur par savu ziedojumu pretī saņem pašu ukrainiešu gatavoto maltīti. Rubriku no ierakumu sveču darbnīcas, kuru regulāri Rēzeknē rīko “Latgolys atteisteibys centrs”. Ka arī rubriku no pašas robežas, kur pirmo palīdzību Ukrainas bēgļiem sniedz biedrības “Tavi Draugi” un “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgie. Raidījumu veido Līna Lontone, Baiba Baltace-Sukāne un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā! #DienaBezSprādzieniem #DodPieci #PalīdzēsimUkrainasBērniem  

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.Gaidot maratonu, #5BREINUMI dodas uzzināt, kā cilvēki Latvijā palīdz Ukrainai cīņā pret ļauno.  Kopš kara sākuma darbojas vairākas organizācijas un entuziasti, kuri dažādos veidos sniedz palīdzību Ukrainai un tās cilvēkiem. Šajā raidījumā dzirdēsi rubriku no “Boršč - garšīgi pie ukrainietēm”, kur par savu ziedojumu pretī saņem pašu ukrainiešu gatavoto maltīti. Rubriku no ierakumu sveču darbnīcas, kuru regulāri Rēzeknē rīko “Latgolys atteisteibys centrs”. Ka arī rubriku no pašas robežas, kur pirmo palīdzību Ukrainas bēgļiem sniedz biedrības “Tavi Draugi” un “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgie. Raidījumu veido Līna Lontone, Baiba Baltace-Sukāne un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā! #DienaBezSprādzieniem #DodPieci #PalīdzēsimUkrainasBērniem  

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.Gaidot maratonu, #5BREINUMI dodas uzzināt, kā cilvēki Latvijā palīdz Ukrainai cīņā pret ļauno.  Kopš kara sākuma darbojas vairākas organizācijas un entuziasti, kuri dažādos veidos sniedz palīdzību Ukrainai un tās cilvēkiem. Šajā raidījumā dzirdēsi rubriku no “Boršč - garšīgi pie ukrainietēm”, kur par savu ziedojumu pretī saņem pašu ukrainiešu gatavoto maltīti. Rubriku no ierakumu sveču darbnīcas, kuru regulāri Rēzeknē rīko “Latgolys atteisteibys centrs”. Ka arī rubriku no pašas robežas, kur pirmo palīdzību Ukrainas bēgļiem sniedz biedrības “Tavi Draugi” un “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgie. Raidījumu veido Līna Lontone, Baiba Baltace-Sukāne un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā! #DienaBezSprādzieniem #DodPieci #PalīdzēsimUkrainasBērniem  

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.  Gaidot maratonu, ciemos uz #5BREINUMI studiju esam paaicinājuši Railiju Zagorsku, jaunieti no Kārsavas, kura jau kādu laiku veic brīvprātīgo darbu Grebņevas robežkontroles ukraiņu palīdzības punktā, sniedzot atbalstu bēgļiem. Kā arī Alinu Ggribenuku, jauno māmiņu, kura kopā ar meitu patvērumu no kara Ukrainā atradusi Rēzeknē.  Kā norisinās darbs palīdzības punktos uz robežas un kā ukraiņi iedzīvojas Latvijā, uzzini šajā raidījumā. Raidījumu vada Līna Lontone un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā!  

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.  Gaidot maratonu, ciemos uz #5BREINUMI studiju esam paaicinājuši Railiju Zagorsku, jaunieti no Kārsavas, kura jau kādu laiku veic brīvprātīgo darbu Grebņevas robežkontroles ukraiņu palīdzības punktā, sniedzot atbalstu bēgļiem. Kā arī Alinu Ggribenuku, jauno māmiņu, kura kopā ar meitu patvērumu no kara Ukrainā atradusi Rēzeknē.  Kā norisinās darbs palīdzības punktos uz robežas un kā ukraiņi iedzīvojas Latvijā, uzzini šajā raidījumā. Raidījumu vada Līna Lontone un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā!  

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.  Gaidot maratonu, ciemos uz #5BREINUMI studiju esam paaicinājuši Railiju Zagorsku, jaunieti no Kārsavas, kura jau kādu laiku veic brīvprātīgo darbu Grebņevas robežkontroles ukraiņu palīdzības punktā, sniedzot atbalstu bēgļiem. Kā arī Alinu Ggribenuku, jauno māmiņu, kura kopā ar meitu patvērumu no kara Ukrainā atradusi Rēzeknē.  Kā norisinās darbs palīdzības punktos uz robežas un kā ukraiņi iedzīvojas Latvijā, uzzini šajā raidījumā. Raidījumu vada Līna Lontone un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā!  

Tuvojas labdarības maratons "Dod pieci", tāpēc Krustpunktā Lielās intervijas viesis - komponists, džeza mūziķis un skaņu režisors Edgars Vilcāns no Kijivas. Kas viņu saista ar labdarības maratonu?  

Tuvojas labdarības maratons "Dod pieci", tāpēc Krustpunktā Lielās intervijas viesis - komponists, džeza mūziķis un skaņu režisors Edgars Vilcāns no Kijivas. Kas viņu saista ar labdarības maratonu?  

Noslēgusies labdarības akcija „Dod pieci!”, kurā saziedoti 470 078 eiro palīdzības sniegšanai un vides šķēršļu noņemšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Kolēģi no LR5 neslēpj gandarījumu par cilvēku atsaucību. Līdzekļus izlietos, lai pielāgotu vidi atbilstoši ikviena vajadzībām, jo ikvienam, ja vien nav kādas nepārvaramas problēmas, ir jāspēj izkļūt no savām mājām, jāspēj to darīt pastāvīgi un droši. Viena lieta, protams, ir ziedojumi, labā griba, bet vēl svarīgāk ir to padarīt par neapstrīdamu sistēmu, proti, citādi Latvijā nemaz nedrīkst būt - cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt tikpat pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem kā ikviens no mums. „Dod pieci!” rīkotāji sagatavojuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, iekļaujot 20 priekšlikumus un aicinot līdz nākamā gada 1.martam uz tiem rast atbildes. Kam ir jāmainās pēc šīs akcijas, kas ir jādara valsts, pašvaldību institūcijām, lai situāciju mainītu un turpinātu uzlabot, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Radio žurnāliste, "Dod pieci!" vēstnese Justīne Savitska, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietniece-viceprezidente Brigita Lazda un biedrības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.  

Noslēgusies labdarības akcija „Dod pieci!”, kurā saziedoti 470 078 eiro palīdzības sniegšanai un vides šķēršļu noņemšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Kolēģi no LR5 neslēpj gandarījumu par cilvēku atsaucību. Līdzekļus izlietos, lai pielāgotu vidi atbilstoši ikviena vajadzībām, jo ikvienam, ja vien nav kādas nepārvaramas problēmas, ir jāspēj izkļūt no savām mājām, jāspēj to darīt pastāvīgi un droši. Viena lieta, protams, ir ziedojumi, labā griba, bet vēl svarīgāk ir to padarīt par neapstrīdamu sistēmu, proti, citādi Latvijā nemaz nedrīkst būt - cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt tikpat pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem kā ikviens no mums. „Dod pieci!” rīkotāji sagatavojuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, iekļaujot 20 priekšlikumus un aicinot līdz nākamā gada 1.martam uz tiem rast atbildes. Kam ir jāmainās pēc šīs akcijas, kas ir jādara valsts, pašvaldību institūcijām, lai situāciju mainītu un turpinātu uzlabot, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Radio žurnāliste, "Dod pieci!" vēstnese Justīne Savitska, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietniece-viceprezidente Brigita Lazda un biedrības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.  

Raidījums Krustpunktā šodien skan no "Dodo pieci!" stikla studijas, jo mūsu saruna saistīta ar labdarības maratona šī gada tematiku – vides pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Maratona laikā savāktie līdzekļi tiks nodoti cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, lai tos izmantotu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošanai vai citiem risinājumiem. Savukārt raidījumā runājam par valsts politiku un atbalstu šajā jomā un par to iztaujājam labklājības ministru Gati Eglīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode.

Raidījums Krustpunktā šodien skan no "Dodo pieci!" stikla studijas, jo mūsu saruna saistīta ar labdarības maratona šī gada tematiku – vides pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Maratona laikā savāktie līdzekļi tiks nodoti cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, lai tos izmantotu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošanai vai citiem risinājumiem. Savukārt raidījumā runājam par valsts politiku un atbalstu šajā jomā un par to iztaujājam labklājības ministru Gati Eglīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode.

Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka zinātnes finansējums novirzīts jēgpilniem pētījumiem Iespējams, ka Kossovičam kukuli devis Rīgas namu apsaimniekotāja vadītājs Sabiedrisko mediju apvienošanas procesā vēl daudz jautājumu Krievija samaksās augstu cenu, ja uzbruks Ukrainai, Eiropas Savienība vērsīs jaunas sankcijas pret Krieviju Sākas labdarības maratons Dod Pieci

* KNAB par iespējamo 2 miljonu kukuļa piedāvāšanu rosina apsūdzēt uzņēmēju Trubko * Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka zinātnes finansējums novirzīts jēgpilniem pētījumiem * Krievija atklāj, kādas drošības garantijas prasa no rietumiem; eksperti tās sauc par absurdām * Sācies sabiedrisko mediju labdarības maratons „Dod Pieci

Ir noslēdzies labdarības maratons "Dod pieci". Cilvēki ir bijuši ļoti atsaucīgi, saziedoti 402 065 eiro, arī vairāki cilvēki ir pieteikušies, kam nepieciešama palīdzība. Krustpunktā diskutējam par to, kā saziedotā nauda tiks izmantota, kā to kontrolēs un kam būtu jāmainās, lai sistemātiski risinātu vardarbības problēmu. Diskutē "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga, Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce.

Ir noslēdzies labdarības maratons "Dod pieci". Cilvēki ir bijuši ļoti atsaucīgi, saziedoti 402 065 eiro, arī vairāki cilvēki ir pieteikušies, kam nepieciešama palīdzība. Krustpunktā diskutējam par to, kā saziedotā nauda tiks izmantota, kā to kontrolēs un kam būtu jāmainās, lai sistemātiski risinātu vardarbības problēmu. Diskutē "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga, Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce.

Sākas dziesmu reģistrācija par ziedojumiem un Rūta Dimanta atbild uz šo jautājumu!

Sākas dziesmu reģistrācija par ziedojumiem un Rūta Dimanta atbild uz šo jautājumu!

Un spēlējam mērģlus un sasaucamies...

Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” šogad pievērsīsies vardarbībai ģimenē – sarežģītam un daudzslāņainam tematam, runājot gan par emocionālo, fizisko, finansiālo un cita veida vardarbību ģimenes locekļu starpā, gan par sekām un rīcības scenārijiem, lai dotu iespēju sākt dzīvi no jauna.  Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ. "Šī gada "Dod pieci!" tēma ir palīdzība vardarbības upuriem šeit un tagad, tūlīt, tajā brīdi, kad vardarbība atklājas, kad ir lēmums pieņemts, ka es vairs to negribu vai nevaru. Tajā brīdī upuris ir viszemākajā posmā, un tad ir nepieciešams tūlītējs praktisks atbalsts," raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. "Tieši tāpēc mēs "Dod pieci!" ziedojumus gribam novirzīt sākuma fāzei, lai vardarbības upuris, piemēram, sieviete ar bērniem varētu ātri nomainīt dzīvesvietu. Protams, Valsts policija un tiesa var nolikt netuvošanos, aizliegumu, bet tas ne vienmēr palīdz. Ir jāizraujas arī no tās vides. Īslaicīgu mājokli nodrošināt, transportu, lai aizbrauktu tur. Domāju, ka nevienam nav speciāls maciņš, noglabāta aploksne izdevumiem vardarbības gadījumā. Parasti tu esi zemākajā punktā un tev nav lieku līdzekļu, lai apmaksātu transportu, aizvestu savas drēbes uz jaunu dzīves vietu. Medicīniskā palīdzība, ēdiens. Tāda ātra, īslaicīga intervence. (..) Pirmā brīdī nav neviena, kas var ātri pieņemt lēmumu un iedot praktisku palīdzību. Tieši tāpēc mēs gribam "Dod pieci!" maratona laikā, pieci eiro par katru dziesmu, savākt palīdzības fondam vai izlaušanās maciņam, no kura varētu upuriem piešķirt līdzekļus praktiskai palīdzībai." "Ja runa ir par vardarbību, tad bieži spēkā ir teiciens "slīcēja glābšana paša slīcēja rokās". Bieži ir situācija, ka cilvēks ir cietis vardarbībā, tiesībsargājošās institūcijas var pieņemt lēmumus piešķirt pagaidu tiesisko aizsardzību vai aizvest varmāku, bet jāņem vērā, ka ar vienu iejaukšanos nepietiek, tas ir garš ceļš, kā atbrīvoties no vardarbībās, bieži šajā ceļā cilvēkam nav līdzgaitnieku," atzīst biedrības "Skalbes" atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem vadītājs Raivo Vilcāns. "Jāņem vērā, ka ģimenes vardarbībā cietušajam uzgāžas liels blāķis virsū. Cilvēks ir pieņēmis lēmumu pārtraukt vardarbību, viņš ir cietis fiziski, emocionāli. Viņš jau tajā mirklī, kad vēlas uzsākt šo procesu, ir psiholoģiski vājākā stāvoklī. Papildus tam ir jautājumi - kur es dzīvošu, kā ēdīšu, kas notiks ar bērniem. Bieži šis lielais apjukums un problēmas, kas uzgāžas, ir par pamatu tam, ka pārtrauc ceļu, lai pārtrauktu vardarbību pret sevi, turpina Raivo Vilcāns. Domājot par to, kas varētu palīdzēt, Raivo Vilcāns  norāda, ka svarīgi stabilizēt psiholoģisko stāvokli, bieži atbalsta tālrunis pirmais, kur cilvēks uzdrošinās piezvanīt un pastāstīt, ka cieš no vardarbības. Viņš arī norāda, ka vardarbībai ir ļoti augsta manipulatīvā daļa. Bieži vien par varmāku nevar pateikt, ka viņš varētu uzvesties un rīkoties vardarbīgi pret tuviniekiem. "Arī mēs kā sabiedrība varam būt atbalstoši, ja pie mums nonāk informācija par vardarbību, atbalstīt to cilvēku, virzīt uz resursiem. Protams, ir jautājums par citiem resursiem - krīžu centri, draudzenes. Mums ir atbalsta pakalpojumu liela fragmentācija, attiecīgi dažkārt situācijas, kur pārklājas divu iestāžu kompetence, pa vidu paliek cilvēks, kurš nevar vērsties ne pie viena, ne otra. Tādēļ svarīgi mekēt atbalstu un viens no veidiem ir atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem," atzīst Raivo Vilcāks. Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem ir 116006. Tas ir bezmaksas, strādā katru dienu no plkst. 12 - 22. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica vardarbības tēmu padziļināti pēta kopš pagājušā gada. Re:Baltica žurnāliste Ilze Vēbere atzīst, ka vardarbība ģimenē ir izplatīta problēma, par kuru maz runā. "Tie, kuri saņemas runāt, ne reti saņem nosodījumu no sabiedrības, upuri tiek vainoti, parādās teksti - viena pagale nedeg, droši vien pati izprovocēji, nav ko precēties, kāpēc neej prom. Mūsu sērijas mērķis ir par to stāstīt. Pirmkārt, atpazīt vardarbību, parādīt, ar ko sākt, kur meklēt palīdzību, un parādīt, ka šis nav tabu temats, par to ir jārunā, jāizgaismo gan kļūdas sistēmā un sabiedrības uztverē," stāsta Ilze Vēbere "Pamatproblēma, ka upurim, kurš ir saņēmies pārtraukt vardarbīgās attiecības, ir pašam jāzina, kur vērsties, ko darīt, kādus iesniegumus rakstīt. Nav institūcijas vai cilvēka, kas aiz rokas izved caur visām iestādēm un pasaka tev jādara šis un tas, jāraksta tās. Jābūt lielam gribasspēkam to izdarīt, lai saņemtu palīdzību," vērtē Ilze Vēbere. Labdarības maratons “Dod Pieci!” notiks no 17. līdz 23. decembrim. To rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu lsm.lv. Pirmo reizi projekta satura partneris būs Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas vardarbības tēmu padziļināti pēta kopš pagājušā gada.  

Un spēlējam mērģlus un sasaucamies...

2019. gada agrā pavasarī raidījums Krustpunktā sāka pētīt paliatīvo aprūpi. Projektā "Izmisuma zonā" tika izvirzīti vairāki mērķi, kas ir jāsasniedz – pieejama informācija, vairāk paliatīvās aprūpes nodaļu, normāla aprūpe mājās, vairāk ārstu, grozījumi likumos, finansējums. Labdarības maratona “Dod Pieci!” pēdējā dienā ir skaidrs, ka pat Veselības ministrijas solīto bukletu slimnīcās vēl nav. Tomēr, kā skaidro projekta aizsācēja Evija Unāma, svarīgi, ka sabiedrība ir iesaistījusies. Tas ļauj cerēt, ka izdosies.

Raidījums Krustpunktā šodien skan no neierastas vietas. Studija būs Doma laukumā, taču ārpus radio mājas. Krustpunktā būs ciemos pie akcijas DOD PIECI rīkotājiem. Šogad akcija ir veltīta projektam „Izmisuma zonā”- paliatīvajai aprūpei, par kuru esam daudz runājuši visa gada garumā un noteikti turpināsim runāt. Gads ir pagājis, un ir svarīgi saprast, kas ir noticis šī gada laikā, kāda ir pašreizējā situācija un ko varam izdarīt nākamajā gadā. Diskusijā runāsim par to, kāda ir valsts politika un atbalsts šai jomai. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju būs veselības ministre Ilze Viņķele, ministres  padomniece pacientu pieredzes un rezidentūras jautājumos Anna Žabicka, Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, bet pacientu vārdā par praktisko pieredzi lūgti dalīties Zane Skrastiņa un Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības komunikācijas speciāliste Linda Zarovska.

Tuvojoties labdarības maratonam "DOD PIECI", aktualizējam sarunas par cieņpilnu aiziešanu, tas nozīmē to, ka akcijas laikā mēs runāsim par to, ka nāve ir neizbēgama mūsu pašu un mūsu tuvinieku dzīves sastāvdaļa. Kā pieņemt un saprast to, ka nāve ir mūsu dzīves cikla daļa? Disutējām kopā ar mūziķi Māru Upmani- Holšteinu, pusaudžu resursu centra psihologu Emīlu Ūdri un medicīnas studentu Reini Lillais. Raidījumā: Kas ir nāve? Viesu personīgie pieredzes stāsti. Pirmā sastapšanās ar tuvinieku aziešanu. Kā pusaudzis reaģē uz sastapšanos ar nāvi, komentē pusaudžu psihologs. Bailes. Sarunas par "DOD PIECI".  5 lietas, ko cilvēki nožēlo pirms nāves. Kā dzīvot šodienai? Klausies un veido savu viedokli par tematu! Bezmaksas psihologa konsultācijas un atbalsts pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam: https://pusaudzim.lv Paldies Izglītības un Zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmai #jaunatneslietas ! Raidījuma producente: Monika Martinso Raidījuma vadītāja: Karmena Stepanova Raidījuma montāža: Artis Eglītis Raidījuma radošā komanda: Emīls Trauliņš, Elza Osmane Paldies Rīgas Stradiņa Universitātes studentēm Annai Feldmanei, Elzai Smilškalnei, Katrīnai Laugai, Katrīna Ozoliņai, Montai Kaivai Konovalovai, Samantai Krēsliņai.

Tuvojoties labdarības maratonam "DOD PIECI", aktualizējam sarunas par cieņpilnu aiziešanu, tas nozīmē to, ka akcijas laikā mēs runāsim par to, ka nāve ir neizbēgama mūsu pašu un mūsu tuvinieku dzīves sastāvdaļa. Kā pieņemt un saprast to, ka nāve ir mūsu dzīves cikla daļa? Disutējām kopā ar mūziķi Māru Upmani- Holšteinu, pusaudžu resursu centra psihologu Emīlu Ūdri un medicīnas studentu Reini Lillais. Raidījumā: Kas ir nāve? Viesu personīgie pieredzes stāsti. Pirmā sastapšanās ar tuvinieku aziešanu. Kā pusaudzis reaģē uz sastapšanos ar nāvi, komentē pusaudžu psihologs. Bailes. Sarunas par "DOD PIECI".  5 lietas, ko cilvēki nožēlo pirms nāves. Kā dzīvot šodienai? Klausies un veido savu viedokli par tematu! Bezmaksas psihologa konsultācijas un atbalsts pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam: https://pusaudzim.lv Paldies Izglītības un Zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmai #jaunatneslietas ! Raidījuma producente: Monika Martinso Raidījuma vadītāja: Karmena Stepanova Raidījuma montāža: Artis Eglītis Raidījuma radošā komanda: Emīls Trauliņš, Elza Osmane Paldies Rīgas Stradiņa Universitātes studentēm Annai Feldmanei, Elzai Smilškalnei, Katrīnai Laugai, Katrīna Ozoliņai, Montai Kaivai Konovalovai, Samantai Krēsliņai.

Šonedēļ sākas labdarības maratons "Dod Pieci!", līdz Ziemassvētkiem vācot ziedojumus specializētai pārtikai paliatīvajā aprūpē esošajiem pacientiem. Bet tas nav vienīgais iemesls, kāpēc mēs studijā pirms svētkiem aicinājām DJ Tomu Grēviņu. Viņa bagāža no dažādām mediju skatuvēm ir varen plaša. Mēs pārrunāsim dažādas radio nianses un Toms neliegs pāris padomus, kas karjerā palīdzējuši arī pašam. Gaidot Ziemassvētkus un aicinot visus mūsu klausītājus/skatītājus šajā laikā būt devīgiem pret tiem, kuriem nav paveicies, novēlam interesantu un netraucētu epizodes klausīšanos! :) Uzraksti mums savas pārdomas: pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Pateicoties psiholoģes-psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei pavasarī sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnu namā - bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnu namā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību. Un ar ierakstiem par to, kas notiek Jelgavas bērnunamā, pavasarī sākās sabiedrisko mediju pētniecības cikls „Sistēmas bērni”. Tā laikā panāktas vērienīgas pārmaiņas un šai tēmai veltīts arī šī gada labdarības maratons „Dod Pieci”. Andrija Jelgavas bērnu namā atgriezusies kā psihoterapeite. Intervijas dienā tikšanās notiek viņas pamata darba vietā Babītē.