Podcasts about psiholo

Na to, da je danes 1. april, dan norcev oz. norčavosti, smo vas že spomnili. Nismo pa omenili dejstva, da v Združenih državah Amerike danes obeležujejo še en neformalni praznik – dan »boomerjev«. Gre za dan, ki je posvečen baby boom generaciji in njenim dosežkom. Kdo pravzaprav sploh je "boomer"? In kaj v resnici pomeni fraza »ok, boomer«? O tem v današnjem Torkovem kvizu s psihologinjo in psihoterapevtko Katjo Križaj s Svetovalnega centra za otroke in mladostnike Istre in Psihološkega raziskovalnega inštituta.

Dr Aleksandar Pantović, neurolog i naucni saradnik radi na klinici za neurologiju na VMA, na instagramu vodi profil tvoj neurolog, link se nalazi u opisu. _______________________________________________________________________________________________

Šoreiz raidījuma Piespēle lielā tēma ir plašāka par pašu sportu, sacenšanos, rezultātu salīdzināšanu. Studijā viesojas Latvijas Olimpiskās vienības sporta psiholoģe Lāsma Lapiņa, ar kuru pārrunājam pašmāju sportistu psiholoģiskās iezīmes, arī ikdienas darba rutīnu vienībā un psiholoģiskās veselības nozīmi ikviena cilvēka dzīvē. Nedēļas notikumu topā: RFS futbolisti ar zaudējumu pret Kijivas “Dinamo” noslēdz UEFA Eiropas līgas debijas sezonu, izcīnīta viena uzvara un pieci punkti; Brīnumi nenotiek un Latvijas Futbola federācijas Apelāciju komisija atstāj spēkā lēmumu par “Valmieras” nepielaišanu šīs sezonas virslīgas dalībnieku pulkam; Biatloniste Baiba Bendika izcīna zelta un bronzas medaļu Eiropas čempionātā; Galvenais treneris Luka Banki nosaucis paplašināto Latvijas vīru basketbola izlases kandidātu sarakstu februāra spēlēm, sarakstā arī daži diskusijas raisoši uzvārdi.

V 36. epizodi podcasta Umetnost Lenarjenja gostimo Saro Volčič, izkušeno novinarko, ki že več kot 30 let pokriva črno kroniko. Sara je nedavno izdala svoj knjižni prvenec z naslovom Leglo zla, ki podrobno opisuje njeno raziskovanje in poročanje najbolj grozljivih in zahrbtnih zločinov v naši državi, vključno s serijskimi morilci, hkrati pa razkriva tudi veliko svoje zgodbe. To je zgodba matere samohranilke, žrtve nasilja, iskalke optimizma in poguma. Ko poslušaš Saro dobiš občutek, da ni nič na tem svetu nemogoče. Predvsem pa, da se za dobre stvari splača boriti.

Po ponedeljkovi tragediji v Premogovniku Velenje so popoldne po težavnem in nevarnem reševanju našli truplo še tretjega rudarja. Odkopavanje glinenega materiala, ki je zasul jamo, se sicer nadaljuje. Direktor premogovnika Marko Mavec pa je napovedal pomoč za družine ponesrečenih. Psihološko pomoč bodo omogočili tudi preostalim rudarjem. Drugi poudarki: - Vlada potrdila predloge treh zdravstvenih zakonov. - Izraelska vojska drugi dan nadaljuje silovito operacijo na Zahodnem bregu. - Slovenski rokometaši na svetovnem prvenstvu premagali Argentince s 34:23.

Včerajšnji ponedeljek - tretji ponedeljek v januarju - velja za najotožnejši dan v letu. Formulo za izračun najdepresivnejšega dne je predlagal psiholog Cliff Arnall. Na Prvem pa danes, v torek 21. januarja, temu ob bok in v uteho ponujamo objem. V Torkovem kvizu ob svetovnem dnevu objemov. Sogovornica: psihologinja in psihoterapevtka Katja Križaj s Svetovalnega centra za otroke in mladostnike Istre in Psihološkega raziskovalnega inštituta.

LBS prezidents Raimonds Vējonis un psihologs Jānis Grants sarunā par jauniešu psiholoģiju.

Raimonds Feldmanis – aizrautīgs profesionālis un iedvesmojoša personība. Intervijā apspriežam viņa karjeras ceļu, sasniegumus un personīgās atziņas, kas palīdzējušas viņam veidot panākumiem bagātu dzīvi.

Šī saruna noderēs, ja tev nav sveša sajūta, kad darbā, rados vai mācību vietā tevi apceļ, ar tevi nerēķinās vai noniecina slēptā vai atklātā veidā. Varbūt tu saskaries ar situāciju, kad vadītājs vai kolēģi, runājot ar vai par tevi, paceļ balsi, lieto nepatīkamus apzīmējumus vai attieksmi, ignorē tavas idejas vai vajadzības. Varbūt tu redzi, ka tā rīkojas ar kādu citu kolēģi vai tev svarīgu cilvēku? Ko darīt, ja tā notiek. Kā novilkt robežas. Kā pasargāt sevi un citus, kas iesaistīti šajā situācijā. Līga Bērziņa no uzvediba.lv izglīto kolektīvus emocionālās vardarbības jautājumos – darba vietā un mācību iestādēs. Līga ne tikai trenē cilvēkus, kā atpazīt, ko darīt un kā sevi un citus pasargāt no emocionālās vardarbības, bet arī ir radījusi ļoti iedarbīgas spēles, ar kuru palīdzību gan lieli, gan mazi iemācās, kā nepieļaut pret sevi un citiem vērstu bīstamu rīcību.Es ļoti ceru uz tavu palīdzību, lai Līgas Bērziņas stāstītais par varmācīgu uzvedību aizsniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku un kolektīvu. Līga palīdz ieraudzīt, kādu uzvedību mums nav izdevīgi pieļaut ne savā, ne citu rīcībā gan tad, kad uzvedamies kā varmāka, gan esot upura lomā, gan arī tad, kad esam šādas uzvedības liecinieki. Saku tev paldies, ja šo sarunu iesaki noskatīties citiem cilvēkiem!Līgas ieteiktos materiālus un grāmatas atradīsi sarunas lapā.PAR ŠO EPIZODI ĪPAŠS PALDIES dalībniekiem programmā „Jaudīga Partnerība“. To Laura un Mišels radīja, lai cilvēkiem ir vēl foršākas attiecības un ar partneri izdodas būt spēcīgākai komandai, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.Ja tas tev ir aktuāli, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:02 Privilēģija palīdzēt4:44 Kas ir un kas nav vardarbība darba vietā, kā to identificēt10:37 Cik svarīgi ir mācēt pateikt NĒ, un kā to iemācīt bērniem12:45 Kas jāzina par favorītismu uzņēmumā18:27 Kā izpaužas lēmuma gatavība un kāpēc to bieži interpretē nepareizi25:26 Sociālās izolācijas bīstamība29:41 Ko darīt, ja vecāki vai vecvecāki kādu no bērniem uzskata par īpašāku un mīļāku35:01 ”Darba vietā notiek tās lietas, ko pieļauj viss kolektīvs”41:09 Kādas ir personības robežas, kā tās noteikt un kā nosargāt47:25 Karpmana trijstūris un tā likumi, kā tie izpaužas darba dzīvē52:06 Cik spēcīga sajūta ir vainas apziņa, un kā ar to manipulē56:15 Kā iemācīties sarežģītās situācijās paļauties uz sevi1:02:04 Kur var uzzināt, kā ir jāuzvedas darba kolektīvā, lai nekļūtu par kāda upuri vai pats nesastrādātu muļķības negribot1:06:39 Psiholoģiskie kontrakti darba vidē, kā tos ieviest1:10:45 Kā izskatās autoritātes graušana jeb vertikālā vardarbība1:16:31 “Ja Tu jūties vientuļš, apstājies un aprunājies ar sevi”1:17:46 Nerakstītie likumi vardarbīgos darba kolektīvos, kad nākas staigāt kā pa mīnu lauku1:27:33 Ko tu varī darīt lietas labā kā darbinieks, kā vadītājs un kā pāridarītājs1:31:07 Jaunā spēle “Neatliec sapņus, dzīvi, darbus” – kam tā ir adresēta un kam tā visvairāk noderēs

Zlostavljanje na radnom mjestu je ozbiljan problem koji može imati dugoročne negativne posljedice po mentalno i fizičko zdravlje zaposlenih. U ovom videu, objašnjavam koje su različite vrste zlostavljanja na poslu, kako ih prepoznati i što učiniti ako se nađete u takvoj situaciji. 1. Verbalno zlostavljanje - uvrede, ponižavanja i prijetnje koje mogu uzrokovati emocionalnu štetu.2. Psihološko zlostavljanje - manipulacije, izolacija ili konstantno omalovažavanje.3. Fizičko zlostavljanje - bilo kakav oblik fizičkog nasilja ili prijetnje fizičkim nasiljem.4. Seksualno zlostavljanje - neprimjereni komentari ili postupci na seksualnoj osnovi.5. Zlostavljanje kroz mobing - sustavno isključivanje, širenje glasina i opstruiranje rada.U videu ćemo također razmotriti kako prepoznati znakove zlostavljanja, kako se nositi s takvim situacijama i koje korake možete poduzeti kako biste se zaštitili.Ne zaboravite lajkati, komentirati i pretplatiti se za više korisnih informacija!#ZlostavljanjeNaRadnomMjestu #Mobing #PsihološkoZlostavljanje #RadnoOkruženje #MentalnoZdravlje #komunikacija #podrška #ravnopravnost

Stāsta muzikologs Armands Šuriņš Mūsdienās par pašsaprotamu ir kļuvis apaļo gadskārtu kults, kas visbiežāk izceļ nozīmīgu personību dzimšanas jubilejas. Taču šoreiz pieskarsimies nevis cilvēku, bet dažu skaņdarbu apaļajām gadskārtām, kas rosina dziļākas pārdomas par radošo mākslinieku darba procesu. Par iedvesmas nozīmi un apstākļu sakritībām, par autobiogrāfisku faktu ietekmi uz mūziku un kompozīcijas dramaturģijas īpatnībām. Faktiski – par radošo psiholoģiju. Šogad jubilāra godā nonāk trīs Gustava Mālera (1860–1911) simfonijas: Otrā pabeigta pirms 130 gadiem (1894), Ceturtā intensīvi rakstīta pirms 125 gadiem (1899), bet Sestā šogad varētu atskatīties uz 120.gadskārtu (1904). Tātad caurmērā ik pēc divarpus gadiem Mālers laidis klajā pa jaunai simfonijai.   Te salīdzinājumam muzikologa Ludviga Kārkliņa vērojums par izcilāko latviešu simfoniķi Jāni Ivanovu (1906–1983), kurš ražīgākajā darbības periodā uz katru simfoniju esot patērējis vidēji vienu gadu un desmit mēnešus. Savukārt neparasti produktīvais soms Leifs Segerstams (1944–2024) mūsu gadsimta pirmajā desmitgadē ik gadus priecēja klausītājus ar caurmērā 20 jaunām simfonijām, tiesa gan, visnotaļ neklasiskā, parasti aleatorā veidolā. Gustava Mālera Otrā, "Augšāmcelšanās simfonija", ir visilgāk tapusī no komponista darbiem – tā rakstīta veselus sešus gadus, paralēli risinot citus radošos projektus. Tā ir arī pirmā no viņa simfonijām, kurā iesaistās dziedātāju balsis – gluži kā L.van Bēthovena Devītajā, un vēlāk Mālers izmanto šādu efektu itin bieži. Tomēr ceļš līdz optimistiskā, himniski cildenā darba pilnestībai pašam autoram ir bijis garš, līkločains un pat ilgstošas, teju mokošas neskaidrības pilns. Simfonijas ideja par dvēseles nemirstības meklējumiem cieši izriet no Mālera personiskās pieredzes. Uzaudzis daudzbērnu ģimenē kā viens no vecākajiem, viņš sāpīgi pārdzīvoja vairāku brāļu un māsu nāvi bērnībā, vēlāk abu vecāku aiziešanu mūžībā viena gada laikā un jaunākā brāļa Oto, talantīga mūziķa, pašnāvību. Māleraprāt, dzimtās ebreju reliģijas sniegtie pēcnāves dzīves solījumi šķita paskopi, salīdzinājumā ar kristietību, kam jauneklis pārliecināti pievērsās Otrās simfonijas tapšanas laikā. Sākotnēji, drīz pēc Pirmās simfonijas pabeigšanas, Mālers bija radījis jaunu skici – viendaļīgu simfonisku poēmu, ko pats raksturojis kā "Pirmās simfonijas varoņa bēres". Tikai pēc laika šī mūzika kļūst par jaunās, Otrās, simfonijas pirmo daļu, un grandiozā cikla turpmākajā būvē iekļaujas vairāku Mālera dziesmu melodijas. Tomēr fināla vainagojums ilgstoši izpaliek kādas autora īpatnības dēļ – sacerot vērienīgus, filozofiskā vispārinājuma pilnus (un pat pārpilnus) darbus, īpaši to noslēgumdaļas, Māleram vitāli nepieciešams vārdisks satura konkretizējums, teksts, dzeja. Turklāt ne tādēļ, lai to visu vārdu pa vārdam akurāti iekļautu partitūrā izdziedāšanai, bet tikai savas iedvesmas verbālai rosināšanai. Ja šāda teksta nav, tad – radošais strupceļš... Atrisinošais impulss nāk negaidīti. Vecākā kolēģa, diriģenta un pianista Hansa Gvido fon Bīlova (1830–1894) bēru ceremonijā Mālers dzird kādu muzikāli mazpārliecinošu korāli, toties tā teksts viņu aizkustina teju satriecoši. Atradums, 18.gs.vācu dzejnieka Frīdriha Klopštoka (1724–1803) oda "Augšāmcelšanās" (1758) kļūst par atrisinošo vārdu Otrās simfonijas finālā, kur Mālers veikli papildina seno dzeju ar savām panteistiski ievirzītām vārsmām. Pilnīgi pretēja situācija teksta ziņā ir Gustava Mālera Ceturtajai simfonijai. Tās fināls, dziesma "Debesu dzīve" ar vācu tautas dzeju no slavenā krājuma "Zēna brīnumrags" (1808), sacerēta jau pirms pārējo simfonijas daļu tapšanas. Taču interesanti, ka šī dzidrā, tautiska naivisma manierē veidotā dziesma par nabadzīgu ļaužu bērna nonākšanu Paradīzes svētlaimē, sākotnēji bijusi iecerēta kā fināls iepriekšējai, Trešajai simfonijai, ļoti apjomīgam daudzdaļu ciklam, kas filozofiskā augšupejošā hierarhijā atspoguļo dažādas apziņas un dzīvotgribas formas – no primitīvākajām, raupji instinktīvām līdz sarežģītākajām, tīri garīgām. Trešās simfonijas sacerēšanas laikā tās strauji pieaugošo izmēru dēļ Māļers pieņēma lēmumu pabeigt ciklu ar vienu no vidējiem minētās hierarhijas līmeņiem, atstājot "Debesu dzīvi" par pamatu jaunai, nākamajai simfonijai. Gluži kā dārznieks, kurš kādam stādam nogriež galotnīti un veiksmīgi uzpotē to uz cita stumbra. Līdz ar to šīs simfonijas –Trešā un Ceturtā – satura ziņā faktiski veido diptihu, tēlainībā vienotu domu. Diemžēl abu opusu atskaņošanas praksē šāds diptiha modelis praktiski nav izplatīts, atstājot interesantu ideju novārtā. Vērienīgās Trešās un skercozi smalkās, paša Mālera par humoresku dēvētās Ceturtās simfonijas samērojums atsauc atmiņā vēl kādu komponista izteikumu, ko caurvij viņām raksturīgā pašironija: "Kad es rakstu katru kārtējo simfoniju, man sanāk dīvaini izplūdusi pārmērīga garuma kompozīcija. Bet, kad vienreiz gribu radīt maziņu simfonietu, tad sanāk normāla apjoma simfonija." Gustava Mālera Sestā simfonija attiecināma jau uz citu, vidējo daiļrades periodu, kad skaņradis ieguvis noturīgu slavu kā Vīnes Galma operas galvenais diriģents. Šī laikposma mūzikā viņš ir pārvarējis agrāko teksta nepieciešamību un sacer tīri instrumentālas simfonijas, kuru vēstījuma tonis šķiet salīdzinoši subjektīvāks. Sestās simfonijas traģiskais saturs kopumā sabalsojas ar vēlākajiem, mūža nogales darbiem, ilustratīvi tēlains ir Alpu govjuzvanu lietojums, interesantām beletristiskām leģendām apvīti spēcīgie āmura sitieni finālā, taču šoreiz uzmanību saista divu vidējo daļu secība četrdaļu cikla iekšienē. 18. gadsimtā tapušie klasiskās simfonijas uzbūves likumi paredz, ka otrajai ir jābūt lēnajai daļai, bet trešajai – kustīgai un motoriskai, menuetam vai vēlāk skerco. Tomēr virknē izcilu 19. gadsimta darbu, sākot jau ar Bēthovena Devīto simfoniju un turpinot ar romantiķiem, abas vidējās daļas pārliecinoši izskan pretējā sakārtojumā – vispirms skerco, tad lēnā daļa. Mālers, jau komponējot Sesto simfoniju, ir svārstījies attiecībā uz vidējo daļu secību, un šīs šaubas viņu nav atstājušas līdz mūža galam. Sestās simfonijas skerco – ekspansīvi dinamisks, ļauni smīnīgs, tuvs cikla malējo daļu tumšajai spriedzei. Lēnā daļa – kā gaiša ideālistiska atelpa vai dvēseliski spēcinoša atmiņu epizode starp dzīves cīņu teju neuzveicamajām gūzmām. Liktenis bija lēmis autoram diriģēt Sesto simfoniju trīs reizes, ieskaitot pirmatskaņojumu, kā arī iepazīt dažu kolēģu interpretācijas, un, šķiet, pēc katra atskaņojuma mūziķa apziņā uzplaiksnīja vēlme pārkārtot vidusdaļas pretēji tikko dzirdētajam. Liecības par to rodamas komponista atraitnes Almas Māleres (1879–1964) atmiņās un citos avotos. Rezultātā Sestā kļūst par vienīgo Mālera simfoniju ar mūžīgi mobilu formveidi – cik gan zīmīgi tas sasaucas ar mūsdienu postmodernajā mūzikā izplatītajām aleatorajām formām!

Saša Bojić i Aida Bikić razgovaraju o negativnom uticaju ekrana na školsku decu. Psihološkinja iz Danske sa velikim iskustvom u radu sa decom i mladima smatra da u školstvu nije rešen pristup dece sadržajima na internetu. Ima li nekoliko korisnih saveta za roditelje? Inače, u našim životima reč „digitalizacija“ je sveprisutna, ali mnogi sa njom pogrešno poistovećuju internet ili pohranjivanje tekstova na nekakve servere. Šta je zapravo digitalizacija? E to nam objašnjava Maja Marić. Von Sasa Bojic.

Latvijā autoavārijās bojā gājušo skaits ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Eiropā vidēji gadā avārijās mirst 46 cilvēki, Latvija gada griezumā šo skaitli ir krietni pārsniegusi – kopš pērnā gada jūnija beigām esam zaudējuši 69 cilvēkus no miljona. Tradicionāli tajā tiek vainota ceļu infrastruktūra, bet cik liels nopelns ir autovadītāju kultūrai – par to saruna Krustpunktā Latvijas Universitātes profesoru, doktora studiju programmas „Psiholoģija” direktoru Ivaru Austeru, kurš jau ilgākā laika posmā pēta satiksmes kultūru Latvijā.  

Latvijā autoavārijās bojā gājušo skaits ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Eiropā vidēji gadā avārijās mirst 46 cilvēki, Latvija gada griezumā šo skaitli ir krietni pārsniegusi – kopš pērnā gada jūnija beigām esam zaudējuši 69 cilvēkus no miljona. Tradicionāli tajā tiek vainota ceļu infrastruktūra, bet cik liels nopelns ir autovadītāju kultūrai – par to saruna Krustpunktā Latvijas Universitātes profesoru, doktora studiju programmas „Psiholoģija” direktoru Ivaru Austeru, kurš jau ilgākā laika posmā pēta satiksmes kultūru Latvijā.  

Šta je drugo stanje i kako se zaista manifestuje? Kakvi problemi mogu da se očekuju kada je u pitanju psihičko stanje trudnice? Koliko je važna podrška porodice? Kakvi strahovi muče buduće roditelje? Šta je to traumatični porođaj?Porođajna trauma i akušersko nasilje su i nove i stigmatizovane teme i o njima se i dalje malo zna i razgovara, iako se, evo, trudimo da, makar u podkastu, to činimo sve češće. Psihološke tegobe tokom trudnoće i posle porođaja su česte, ali su jako česti i primeri akušerskog nasilja posle kojih žena ostane prepuštena sama sebi, bez odgovarajuće psihološke pomoći i podrške.Ali, znamo li šta sve spada u akušersko nasilje?Danas pričamo i o postporođajnod depresiji, strahovima trudnica i ali i postporođajnim traumama majki, kao i podršci ženama sa psihičkim problemima bilo da se javljaju prvi put tokom trudnoće ili je problem koji već imaju.Roberto i njegova gošća i koleginica, psihijatar Maja Milosavljević, koja radi u Perinatalnom kabinetu Instituta za mentalno zdravlje, danas razgovaraju o ovim izuzetno aktuelnim i važnim temama.

Pred vama je nova epizoda podcasta Snaga Uma o slabosti uma na polju kontrole impulsa, koja se vezuje za kockanje i klađenje. Psihološkinja i psihoterapeutkinja Marija Petrović govorila je o složenosti problema sa kockanjem, koji je, kako objašnjava, kompleksniji od klasičnih bolesti zavisnosti, o adekvatnim reakcijama u prepoznavanju problema i pružanju podrške u okviru porodice, o učenju o odgovornosti, prevenciji, ali i o izlasku iz začaranog kruga kocke, sa posebnim osvrtom na načine na koje deca, nekad već u ranim tinejdžerskim godinama, lako upadnu u zamku klađenja koja može da promeni tok celog života.

Kaspars Zariņš  aicina iepazīties ar gleznotājām Annu Pommeri un Katrīnu Biksoni, lai uzzinātu, cik taisns vai līkločiem bagāts bijis katrai ceļš uz mākslas pasauli. Kāds ir viņu radošais ceļš, process un  paradumi, kur abas  rod motivāciju un kā sevi uzlādē? Kādēļ Anna mīl caurspīdīgas akvareļkrāsas, bet Katrīnai patīk bieza eļļas krāsa? Raidījumā atklājas, ka abas gleznotājas bērnībā apguvušas vijoļspēli, un viena no viņām turpina mācīties dziedāt…. Katrīna Biksone: Latvijas Mākslas Akadēmija (2023- šobrīd), maģistra programma POST Latvijas Mākslas Akadēmija (2019-2023), bakalaura grāds Glezniecībā Leipcigas Vizuālās Mākslas akadēmija, Vācija (2022) Romas Mākslas akadēmija, Itālija (2021) Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (2015-2019) Izstādēs piedalās kopš 2017. gada. Darbi izstādīti personālizstādē un grupu izstādēs Rīgā un citās Latvijas pilsētās, Vācijā un Lietuvā. Jaunākie darbi skatāmi galerijā „ Asni”, pirmā personālizstāde „ Paukotāja istaba” galerijā LOOK! ( 25.05- 17.06.2023)   Anna Pommere: Latvijas Mākslas akadēmija, Profesionālā Doktorantūra (2021-2024) Latvijas Mākslas akadēmija, Vizuālās mākslas nodaļa, Glezniecības apakšnozare, Maģistra grāds (2016-2018) Latvijas Mākslas akadēmija, Vizuālās mākslas nodaļa, Glezniecības apakšnozare, Bakalaura grāds ( 2012-2016) Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas Augstskola, Datorgrafikas fakultāte, Bakalaura grāds (2003-2007) Latvijas Universitāte, Filozofijas fakultāte, Maģistra grāds (2000-2002) Latvijas Universitāte, Filozofijas fakultāte , Bakalaura grāds (1996-2000) Izstādēs piedalās kopš 2012. gada Darbi izstādīti personālizstādēs un grupu izstādēs Rīgā un citās Latvijas pilsētās, Igaunijā, Ķīnā, Vācijā, Austrijā Jaunākās personālizstādes: "Sudraba līkne"  galerijā „Māksla XO”, Rīgā ( 07.03- 06.04.2024) "Griķu medus" Žaņa Lipkes memoriālā, Rīgā (21.09-21.11.2023) „ Atmiņu artefakti” Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā (5.04-30.06.2023)

Inese Pučeka veido podkāstu "Retinātā gaisā", kur notiek sarunas ar pašmāju alpīnistiem un klinšu kāpējiem, lai neatstātu "gājienus uz virsotnēm tikai to cilvēku atmiņās, kas kopā saluši vienā teltī". Ineses mērķis ar podkāsta stāstiem ir iedvesmot ikvienu, kuru vilina šauras kalnu taciņas, kilometru augstas granīta klinšu sienas, saplaisājuši ledāji un sniegotas virsotnes.Darba ikdienā Inese ir TV izpildproducente, bet savu brīvo laiku viņa pavada piedzīvojumos - garos pārgājienos, klinšu kāpšanā un kalnos. Viņas stāsti izraisa vēlmi atļauties sev vēl kādu piedzīvojumu un varēt vairāk.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:15 Uzkāpt iepriekš nekāptā virsotnē Kirgizstānā4:36 Māksla katru grūtību pārvērst piedzīvojumā13:20 “Uzskriet” Kazbegā18:04 Trīs iemesli, kāpēc radās podkāsts ar kalnu un klinšu kāpējiem “Retinātā gaisā”24:07 Kāda ir klinšu kāpējas ikdienas treniņu rutīna27:48 “Vispār man patīk varēt lietas”30:02 Vai vienkāršam ikdienas skrējējam ir vajadzīgs skriešanas treneris34:50 Psiholoģiskie un fiziskie izaicinājumi, kāpjot 7000 metru augstā virsotnē39:31 Būt gatavam pieņemt neparedzētas situācijas izmaiņas46:08 Fiziskie un pašsajūtas izaicinājumi, atrodoties augstkalnos51:57 Trilleris galvā un sarunāšanās ar klintīm56:23 “Vienmēr pirmā pieredze tev daudz ko iemāca”1:00:03 Piedzīvojumi, vienai ejot Karaļa kalnu taku Zviedrijā1:07:13 Doties dabā iepazīt īsto sevi1:11:59 Kādus pārgājienu apavus izvēlas piedzīvojumu meklētāja Inese Pučeka1:13:47 Cik izmaksā brauciens uz augstkalniem1:17:18 Pirmā pieredze ar kāpšanu pa ledus sienu1:20:48 Kādus ieteikumus no klinšu kāpšanas profesionāļiem Inese ņēma vērā, dodoties 7000 metru augstajā virsotnē1:27:41 Trīs epizodes no podkāsta “Retinātā gaisā”, kuras Inese iesaka noklausīties ikvienam1:34:51 Komandas un biedra pleca nozīme, esot augstu kalnos1:45:00 Kas atrodas alpīnistu somās, un kā tiek sadalīts nesamais1:46:50 Ieteikumi un novērojumi no pieredzes, kas var noderēt citiem kalnos kāpējiem1:55:05 “Tu pats izdomā lietas, no kā tu baidies”

Kādreiz tās bija ar parfīmu iesmaržinātas vēstules. Tagad - sirsniņas pie Instagram storija un ziņas, kas aprobežojas ar “ko dari?”. Aci pret aci runāsim par attiecībām. Kā svaipošanas un klikšķu laikmetā ir mainījies, kā attiecības veidojam un uzturam? Kādi izaicinājumi pavada tos, kas savu otru pusīti meklē virtuāli? Un kā mēs jūtamies par mūsu saiknēm tiešsaistē un bezsaistē? Sarunā piedalās: - satura veidotāja Renāte, kas TikTokā dalās ar randiņu pieredzes stāstiem un seksuālo izglītošanu; - Līva Spurava, Psiholoģijas centra “AUGT” dibinātāja, geštaltterapeite, kas specializējas attiecību jautājumā. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Pred vama je nova epizoda podcasta Snaga uma, koju smo posvetili neophodnom razgovoru sa psihološkinjom i psihoanalitičarkom Vesnom Brzev-Ćurčić. o seksualnim traumama stečenim u ranom detinjstvu, o životu uz potisnuta sećanja, o osvešćavanju traume, zaceljenju, ali i podršci koja može mnogo da znači. Kako se dogodi da deca ne kažu roditeljima da im se desilo nešto što im nije bilo prijatno? Koje slabosti dece zloupotrebljavaju predatori? Kako možemo nesvesno da pogrešimo u razgovoru sa žrtvama nasilja iz svog okruženja? Najzad, šta nas čini osobom od poverenja u životu i okruženju nekoga ko živi sa traumom? Nekad mogu proći i decenije dok neko ne oseti da je trenutak da progovori o preživljenoj traumi. Kako razumevanje okruženja neizmerno može da pomogne na tom putu oslobađanja, epizoda koju smo pripremili nije namenjena samo onima koji su preživeli nešto o čemu ćute, već svima koji žele da budu vredni poverenja onih koji su nekad bili jako povređeni.

"Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz pats sevi un ik dienas lai ņem savu krustu un seko man!” Lk 9:23 Mūsdienās diezgan bieži var pamanīt cilvēkus, kas ir nomocīti ar stresu, nemitīgu steigu, bet vēl vairāk – cieš no sevis nepieņemšanas, nomāktības, nespējas tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem. Atnākot uz baznīcu, viņi bieži vien uztver tās mācību kā papildus prasību, papildus nastu, kuru tie vairs nav spējīgi nest un tiem "nolaižas rokas". Tieši šie cilvēki ir šodienas Evaņģēlija komentāra adresāti. Psiholoģija daudz runā par sevis pieņemšanu, mīlestību uz sevi pašu. Vai tas būtu pretrunā ar Jēzus Vārdiem "lai aizliedz pats sevi? Patiesībā šodienas fragmentā vairāk runa ir par pieņemšanu nevis par atteikšanos. Domāju, ka mūsdienu garīgumā būtu dziedinoši runāt par savas ikdienas realitātes pieņemšanu un tās savienošanu ar Jēzus Krustu. Ko tas nozīmē, praktizēt realitātes pieņemšanas garīgumu? Tas nozīmē, ka ikdienā nav jāmeklē nekādu īpašu mērdēšanas veidu, lai līdzinātos Krustā sistajam Jēzum. Labāk savu enerģiju virzīt tajās sāpīgajās vietās, kas Tevi ikdienā nomāc: slimībās, neveiksmēs, attiecībās, kas sāpina, pazemojumos, vientulībā, cīņā ar atkarībām, vienu vārdu sakot, tajā visā, kas veido grēka ievainotu mūsu ikdienas realitāti. Un tad var izrādīties, ka visgrūtākais garīgajā dzīvē ir pieņemt un pacelt līdz Jēzus Krusta augstumiem tieši šis " sāpīgās vietas". Cik daudz "atteikšanās no sevis paša" prasa pieņemt, ka ir lietas dzīvē, kas sāp katru dienu un kas netiek dziedinātas! Tieši šajā vietā Jēzus aicina mūs ieiet tajā, kas ir visdārgākais Viņa Sirdij – Krustā, kas Viņu savienoja ar mums un mūs savieno ar Viņu. Jēzus jau ir iegājis visas pasaules sāpīgajās vietās un mēs nekad neesam tur vieni paši. Atliek vien pieņemt ikdienas krustu un vienot to ar Jēzus Krustu. Tik maz un tik daudz… Kas ir šis sāpīgās vietas, mans ikdienas krusts, kuru man joprojām ir grūti pieņemt? Pieņemt un paņemt savās rokās, lai atdotu Jēzum? Mans Jēzu, tieši tā ir mana satikšanās vieta ar Tevi, mīlestības mierinājums, kas plūst no mūsu vienotības! Tevī mana nasta kļūst viegla. Pārdomas sagatavoja m. Sofija Irēna Ošmjanska Dr. theol. un nolasīja m. Marija Stefana Pavlovska.

Lahko bi ostal zapisan zgolj v kolesarskih analih, a je Miran v zadnjem desetletju ustvaril neverjetno tekaško kariero. Ne samo slovenski, Miran je svetovni fenomen! Govorila sva o tem, kako se je v svojih 40-ih prebil med najboljše gorske tekače, kako trenira, zakaj vse treninge zapisuje v zvezek in katero svetovno prvenstvo si je najbolj zapomnil. Pa o konkurentih, reprezentanci, letih, zmagah, profesionalizmu in trailih je tekla beseda. Za piko na i mi zaupa, kaj je še njegova velika tekaška želja. Tole si poslušajte!

Kada ukrstite podatke i psihologiju dobijate mnogo moćan alat koji u današnje vreme borbe za svakog korisnika može da odluči da li ćete opstati na tržištu ili ne. U razgovoru sa dr Vanjom Ljevar, Chief Data Scientistom u specijalizovanoj agenciji Kubik, pričali smo o spoju psihologije i podataka, šta to sve treba da imate od osobina kako biste se bavili ovom disciplinom, te šta to predstavljaju naši digitalni otisci i koji je pravi način da ih koristimo. Uživajte u razgovoru na temu koja će u budućnosti samo dobijati na popularnosti! Vanja Ljevar, Chief Data Scientist @ Kubik Intelligence - https://www.linkedin.com/in/vanja-ljevar/ Teme u epizodi: - Uvod i predstavljanje - Šta je potrebno da imate od osobina da bi se bavili data science-om? - Od Banja Luke do Londona - Kakvi sve podaci postoje - Personalizacija - Zašto je danas psihologija važna? - Digitalni otisci - Psihološko profilisanje u praksi - Primer za kraj: uvođenje u šablon ponašanja Prijavite se na naš YouTube kanal: https://bit.ly/3uWtLES Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu - https://www.digitalk.rs Pratite DigiTalk.rs na društvenim mrežama: Facebook: https://www.facebook.com/Digitalk.rs Instagram: https://www.instagram.com/digitalk.rs/ Linkedin: https://www.linkedin.com/company/digitalkrs Veliku zahvalnost dugujemo kompanijama koje su prepoznale kvalitet onoga što radimo i odlučile da nas podrže i daju nam vetar u leđa: 1. Pokrovitelj podkasta: - MTS - https://www.mts.rs/ Unapredite svoje poslovanje uz pametna mts biznis rešenja - https://mts.rs/Poslovni 2. Partneri podkasta: - Raiffeisen banka - https://www.raiffeisenbank.rs/ Usluge Raiffeisen banke za stanovništvo koje preporučujemo: https://bit.ly/3SjBivS Usluge za mala i srednja preduzeća Raiffeisen banke koje preporučujemo: https://bit.ly/3HkQ0MQ - Kompanija NIS - https://www.nis.rs/ - Ananas - https://ananas.rs/ - kompanija Idea - https://online.idea.rs/ 3. Prijatelj podkasta: - BiVits ACTIVA Brain Level Up Booster - https://bivits.com/proizvod/brain-level-up/ Kada želiš da živiš i radiš na višem nivou, uzmi BiVits Brain Level Up za više energije i bolju koncentraciju tokom dana! - Izdavačka kuća Finesa - https://www.finesa.edu.rs/ U ovoj epizodi podelićemo dve knjige "Uticaj | Psihologija ubeđivanja" izdavačke kuće Finesa onima koji budu najbrži i najkreativniji sa komentarima, a možete nam slobodno pisati i na info@digitalk.rs i direktno nam uputiti komentar, sugestiju ili primedbu. Takođe, svi oni koji na Finesinom websajtu poruče knjige i unesu promo kod digitalk dobiće 10% popusta na već snižene cene izdanja na sajtu: https://www.finesa.edu.rs/

Alcheimera slimība vēl joprojām nav līdz galam izpētīta, tomēr tā ir daudzu cilvēku problēma visā pasaulē. Kas zināms par Alcheimera slimības profilaksi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesojas neirologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Neiroloģijas un Neiroķirurģijas katedra asistents Jānis Mednieks un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un Psiholoģijas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško.     

Kako u jedan dan sve da stane? Obaveze i imperativi koji se postavljaju pred današnje roditelje dovode do pregorevanja, a osim snage, energije i volje, oduzimaju slobodno vreme, koje bi mame i tate trebalo da provode sa svojom decom. Hoćemo da budemo savršeni na svim poljima, da deci damo dobar model ponašanja i odnosa prema životu i preprekama koje pred nas postavlja, ali i da ih ne zanemarujemo, da za njih uvek imamo vremena, što je uglavnom nemoguće, objašnjava Milena Buđevac, poznata psihološkinja i dečja psihoterapeutkinja u novoj epizodi našeg podkasta. Uz Plazma Šejk (Plazma Shake) Bambijeve Plazmastičarnice, od Milene smo čuli brojne dragocene savete kako da ispravimo greške koje nesvesno, svakodnevno, kao roditelji pravimo. Naša sagovornica, koja ima dugogodišnje iskustvo u radu sa porodicama, odnosima između roditelja i dece, otkriva da je najmlađima najteže, ako su mame i tate narciosidni i pred njih postavljaju visoka očekivanja, a takođe objašnjava kako prezaštićenost može dete dovesti do terapije. Ona ukazuje na najčešće greške savremenih roditelja i savetuje kako ih ispraviti i ne ponavljati. Objašnjava zašto je ponekad bolje viknuti na dete, a ne ignorisati ga i kako svađa može biti zdrava. Otkriva i zašto ne smemo da prezaštitimo dete, a i šta znači biti „loš“ roditelj i koje rečenice nikada ne bismo smeli da izgovorimo pred decom. Razgovor sa Milenom je svojevrsna seansa, pa čak i tokom snimanja emisije, a njene preporuke treba svi da čujemo. U osvrtu na roditeljske greške, ističe da ne postoji nepogrešivost u odgajanju dece, a da kod nje na terapiju dolaze upravo oni koji su među najboljima, baš zato što su svoje pogrešne poteze osvestili i žele da rade na njima. U novoj Mamazjaniji otkrićete da niste jedini koji nailaze na zidove u borbi sa vremenom i perfektinm roditeljstvom, ali i da je surova pravila, ponekad, pametnije zaobići.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Doktorica medicinske antropologije že dve desetletji spremlja in preučuje uporabo komplementarne medicine v Sloveniji. Raziskuje tradicionalne zdravilne prakse pri nas in po svetu, kjer veljajo za dobrodošle dopolnilne metode. Ena izmed njih je tudi aromaterapija, s katero se intenzivno ukvarja. Vonj je povezan z našim limbičnim sistemom, ki vpliva na naše razpoloženje, spomine, hrepenenja, želje. Sprehod po dišečem rožnem vrtu ni samo vizualno doživetje, tudi vonj dišečih vrtnic blagodejno vpliva na nas. Eterična olja, v katerih so zbrane dragocene esence rastlin, nam lahko pomagajo k boljšemu počutju. Psihološki učinek aromaterapije zmanjšuje stres, napetost ali potrtost. Nedavno je potekal kongres o prihodnosti integrativne in komplementarne medicine, na katerem je imel otvoritveni nagovor generalni direktor Svetovne zdravstvene organizacije, dr. Sungchol Kim, direktor za tradicionalno, komplementarno in integrativno medicino pri WHO, pa je na njem aktivno sodeloval. Različne prakse z roko v roki so pot k razumevanju celostnega zdravja, o katerem tudi naša gostja predava na mednarodnih konferencah, simpozijih in univerzah. Doktorico medicinske antropologije Katerino Vidner Ferkov je na nočni obisk povabila Nada Vodušek.

Življenje ni skrbno načrtovani projekt, v katerem lahko o vsem odločamo sami. Tovrstna zmotna sporočila in površne obljube zavajajo in nas ne opremijo za soočanje, ko pride do krize. Julija Pelc, psihologinja, psihoterapevtka in družinska terapevtka, je spregovorila o psihološki prvi pomoči.

V osnovi je namen psihološke pomoči s strani usposobljenih zaupnikov predvsem varovanje pred poklicnim izgorevanjem in zmanjševanje stresa med pripadniki interventnih služb. Psihološka pomoč, ki jo nudijo zaupniki, ponuja možnosti za hitrejše okrevanje po travmatskih dogodkih s pomočjo razvijanja zaupanja in sodelovanja v skupini ter z izmenjavo izkušenj. V oddaji Med štirimi stenami je o tovrstni pomoči spregovoril strokovno usposobljen zaupnik, sicer reševalec in vodja izmene na Reševalni postaji v Ljubljani, Boštjan Plahutnik.

Postaja prepoznavno ime novega vala slovenske ženske atletike in tekov na dolge proge. Liza Šajn, ki med prehodom v člansko konkurenco suvereno zmaguje na vseh državnih prvenstvih ima visoko postavljene cilje. Vleče jo na dolge razdalje in najin pogovor se je razpletal o njenem poznem vstopu v atletiko, ameriški izkušnji, soočanju s poškodbo, treninških porotokolih in neverjetnih dosežkih zadnje sezone. Brez sponzorjev se ozira v prihodnost, na največja tekmovanja in onkraj državnih rekordov!

Nova epizoda podcasta Snaga uma donosi razgovor sa psihološkinjom Anom Perović o svemu što nismo znali o posttraumatskom stresnom poremećaju, kao i posttraumatskom rastu. Vreme odmora je i vreme da zastanemo, ali i da oslušnemo sebe, da se osvrnemo na ono što nas "žulja" čak i kad spolja deluje da je sve u redu. O posttraumatskom sindromu se na Balkanu najčešće govori samo kada je reč o najtežim oblicima, posledicama akutnih i teških trauma, poput ratnih trauma, saobraćajnih nesreća, preživljanih napada ili prirodnih katastrofa. "Činjenica je da i te kako možemo prolaziti kroz posttraumatski proces nakon kolektivnih trauma, poput masovnih pucnjava, ekonomske krize, ratnog stanja u društvu... Takođe, stanja duge neizvesnosti i stresa, poput mobinga i loših partnerskih ili porodičnih odnosa takođe mogu uzrokovati jedan vid podsttraumatskog stresnog poremećaja, koji se neće istazivati tako jasno, ali će i te kako uticati na kvalitet našeg života, zbog čega je važno da sve te elemente svojih emocija osvestimo, kao što je važno da kao društvo radimo na prepoznavanju i prevazilaženju kolektivnih trauma", objasnila je psihološkinja Ana Perović.

V epizodi 106 je bil moj gost Denis Vučak, glasbenik, plesalec in član skupine GAME OVER. V epizodi se dotakneva naslednjih tematik: Kdo je Denis Vučak? Začetek skupine GAME OVER Prvi videospot in slava Boyband na Balkanu Realnost uspeha in biti zvezdnik v Sloveniji Psihološki problemi in zdravje Izkušnje s puncami Solo kariera in „rock 'n' roll lifestyle“ New GAME OVER Umetna inteligenca in glasbena industrija danes Vprašanje prejšnje gostje ============================= Prijavi se na newsletter in vsak petek prejmi 5 linkov, ki jih ustvarjalci podkastov Dialog in RE:MOAT izberemo tisti teden (knjige, dokumentarci, članki, podkast epizode …). =============================

V epizodi #105 je bila moja gostja Aleksandra Kocmut Vrhovnik, slovenska pesnica in pisateljica. Znana tudi kot Loti Palmer. Poleg svojega literarnega ustvarjanja je tudi terapevtska svetovalka, s poudarkom na odnosih z osebami z narcistično motnjo in sorodnimi patologijami, ter empatoterapevtka. V epizodi se dotakneva naslednjih tematik: Zgodovina narcisoidne osebnostne motnje Kdo je soodvisnik? Mejna osebnostna motnja Resna depresija in sezonska depresija Psihološki vplivi, vzroki in vzorci Kje narcisi sebi škodijo? Zdravljenje s psihadeličnimi substancami Zdravljenje narcizma Kdo je Loti Palmer? Vloga žrtve Kaj razumeš pod besedo ljubezen? Vprašanje prejšnjega gosta ============================= Prijavi se na newsletter in vsak petek prejmi 5 linkov, ki jih ustvarjalci podkastov Dialog in RE:MOAT izberemo tisti teden (knjige, dokumentarci, članki, podkast epizode …). =============================

Prehod iz študentskega obdobja na trg dela pomeni zaključevanje določenega življenjskega obdobja in vstop v novo obdobje. Prehod je lahko stresen, spremlja ga stiska z občutki zmedenosti in pomanjkanja nadzora nad novimi okoliščinami. Kakšne so strategije za premagovanje strahov pred negotovo prihodnostjo, kako si lahko pomaga vsak sam? Gostja v studiu Prvega je psihologinja Nina Piberčnik, magistrica psihologije, z opravljenim strokovnim izpitom iz zdravstvene dejavnosti. Končuje Praktikum II iz vedenjsko-kognitivne psihoterapije ter je ustanoviteljica in strokovni vodja Inštituta Avisensa.

Nedaudz iedziļināsimies cilvēka attīstības psiholoģiskajos procesos un tajā, kas noved līdz neveselīgai attīstībai, kas var beigties vardarbīgā rīcībā. Bet arī par to, ka var un vajag rīkoties lai dziedinātu un parūpētos par sevi un citiem. Kā psiholoģija definē vardarbību? Kas ir seksuālā vardarbība, kā to atpazīt mazgadīgajos? Kā rīkoties, kad novērojam neveselīgas seksualitātes izpausmes? Kā var veicināt veselīgu seksualitātes izaugsmi? Kas būtu veselīga seksualitāte? Kādēļ seksualitāte ir tik ļoti jūtīga un dažubrīd ievainota realitāte? Kā var notikt dziedināšana? Par veselīgu un neveselīgu reliģiozitāti, kas tas ir un kā tas izpaužas un ietekmē cilvēka attīstību, seksualitāti un attiecības ar līdzcilvēkiem?

Nedaudz iedziļināsimies cilvēka attīstības psiholoģiskajos procesos un tajā, kas noved līdz neveselīgai attīstībai, kas var beigties vardarbīgā rīcībā. Bet arī par to, ka var un vajag rīkoties lai dziedinātu un parūpētos par sevi un citiem. Kā psiholoģija definē vardarbību? Kas ir seksuālā vardarbība, kā to atpazīt mazgadīgajos? Kā rīkoties, kad novērojam neveselīgas seksualitātes izpausmes? Kā var veicināt veselīgu seksualitātes izaugsmi? Kas būtu veselīga seksualitāte? Kādēļ seksualitāte ir tik ļoti jūtīga un dažubrīd ievainota realitāte? Kā var notikt dziedināšana? Par veselīgu un neveselīgu reliģiozitāti, kas tas ir un kā tas izpaužas un ietekmē cilvēka attīstību, seksualitāti un attiecības ar līdzcilvēkiem?

Kako pomagati osebi v duševni stiski, dokler ni na voljo strokovne pomoči? Kako prepoznamo, da se nekdo sooča z depresijo? Kako pristopimo k nekomu, ki čezmerno pije alkohol? Kakšno pomoč lahko ponujamo ob paničnem napadu? Kaj pomeni psihološka prva pomoč? Gostja v studiu Prvega je doc. dr. Saška Roškar, univ.dipl. psihologinja, z Nacionalnega inštituta za javno zdravje. Psihološka prva pomoč je laična pomoč, ki temelji na strokovnih smernicah. 

Jedan posve drugačiji razgovor na temu Agile-a, Scrum-a, psihološke bezbednosti, organizacione kulture, remote rada i psihoterapiji… Nekako je sve ove pojmove možda teško spojiti u jednu temu, ali nam je u tome pomogao Bogdan Doroslovac iz kompanije ZUhlke Engineering u jednom razgovoru koji je imao sasvim drugačiji ugao gledanja u odnosu na većine naših epizoda. Bogdan je momak sa bogatim i veoma širokim backgroundom, neko ko ima želju neprestano da uči i da se razvija u više pravaca, pa je u ovom razgovoru koji se može posmatrati kao razgovor o IT industriji uneo neka svoja vrlo zanimljiva i jedinstvena razmišljanja o pojmovima koje obično posmatramo vrlo tehnički. Bogdan Doroslovac, Principal Agile Consultant @ Zuhlke Engineering https://www.linkedin.com/in/bogdandoroslovac/ Teme u epizodi: - Uvod i predstavljanje - Bogdanov background - Psihološka bezbednost i zašto pričamo o tome - Agile i Scrum u kontekstu timova i psihološke bezbednosti - Koliko je poverenje bitno u kontekstu Agile i Scrum-a - Aristotel projekat - Coaching - Kako se gradi timska kultura - Remote rad - Agile i Scrum kao prilika za ljude koji nisu u IT-u - Psihoterapija - Poruka za kraj Prijavite se na naš YouTube kanal: https://bit.ly/3uWtLES Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu - https://www.digitalk.rs Pratite DigiTalk.rs na društvenim mrežama: Facebook: https://www.facebook.com/Digitalk.rs Instagram: https://www.instagram.com/digitalk.rs/ Linkedin: https://www.linkedin.com/company/digitalkrs Veliku zahvalnost dugujemo kompanijama koje su prepoznale kvalitet onoga što radimo i odlučile da nas podrže i daju nam vetar u leđa: 1. Pokrovitelj podkasta: MTS - https://mts.rs/ 2. Partneri podkasta: - OTP banka - https://www.otpbanka.rs/ Nova mBanking aplikacija OTP banke: Google play - https://play.google.com/store/apps/details?id=eu.newfrontier.iBanking.mobile.SOG.Retail&hl=en App store - https://apps.apple.com/app/soge-m-bank/id803935073?ls=1 - kompanija Mastercard - https://www.mastercard.rs/sr-rs.html - Ananas - https://ananas.rs/ - kompanija Idea - https://online.idea.rs/ U Ideinoj online prodavnici unesite promo kod digitalk500 i očekuje vas 500 dinara popusta prilikom vaše online kupovine! 3. Prijatelj podkasta: - Izdavačka kuća Finesa - https://www.finesa.edu.rs/ U ovoj epizodi podelićemo dve knjige ‘'Scrum Masterclass'' izdavačke kuće Finesa onima koji budu najbrži i najkreativniji sa komentarima, a možete nam slobodno pisati i na info@digitalk.rs i direktno nam uputiti komentar, sugestiju ili primedbu. Takođe, svi oni koji na Finesinom websajtu poruče knjige i unesu promo kod digitalk dobiće 10% popusta na već snižene cene izdanja na sajtu: https://www.finesa.edu.rs/

Na praznik dela bomo govorili o tem, kakšno je spodbudno delovno okolje, kako vplivajo odnosi in počutje na delovnem mestu na delovno storilnost in zakaj potrebujemo počitek. O tem bo govorila dr. Eva Boštjančič, psihologinja, redna profesorica za psihologijo dela in organizacije na Oddelku za psihologijo na Filozofski fakulteti Univerze v Ljubljani. Ali podpira pobude za 4-dnevni delovni teden, ki tudi v slovenskem prostoru utira pot? In še – v Evropi je kar 41 % zaposlenih dosegljivih tudi zunaj delovnega časa. Ali ta visoki odstotek velja tudi za Slovenijo? Na praznik dela o delu v psiholoških dimenzijah.

Psihološkinja Mirjana Martić Pantić iz Specijalne bolnice za bolesti zavisnosti u Drajzerovoj gošća je nove epizode podcasta "Život na srpskom". Kad su bolesti zavisnosti u Srbiji u pitanju, Mirjana Martić Pantić kao najjaktuelniji problem izdvaja alkoholizam - između ostalog zato što ga ljudi često nisu ni svesni dok ne postane prekasno za lečenje. Objašnjava šta je (a šta nije) "normalna" konzumacija alkohola i daje profil alkoholičara kroz primere iz iskustva koji će mnoge naterati da se zamisle. Kako nam "život na srpskom" danas na svakom ćošku daje podršku i za razne druge zavisnosti, s Mirjanom Martić Pantić razgovaramo i o elektronskim cigaretama koje mame devojčice i dečake, trendu da se u svakom kraju otvaraju kockarnice i apoteke, a otkriva nam i šokantan slučaj zavisnosti od zlostavljača koji je i nju zatekao. Autorka podcasta "Život na srpskom" je Ana Kalaba.

Tikpat būtiski kā atklājumi par dzīvo dabu un lietu kārtību, ir pētījumi par mums pašiem - mūsu domām, emocijām, uzvedību un uztveri. Cilvēka prāts un uzvedība ir gana sarežģīta, kur nu vēl prognozējama, tāpēc ikviens liels pētījums šajā jomā ir solis dziļākai izpratnei par mums pašiem. Neirozinātnieki teic, novērojuši, ka smadzeņu šūnās formējas atmiņas, bet psiholoģijas zinātnē arvien aktuāli pētījumi par pandēmijas radīto ietekmi. Kādi vēl interesanti atklājumi par mūsu prāta uzvedību emocijām nākuši klajā pagājušajā gadā, raidījumā vērtē Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers. Gada arheoloģiskais piemineklis - Svētupes lībiešu upurala Apkopojot pagājušā gada notikumus senvēsturē un, konkrēti, arheologu atklājumus un pētījumus, arheologs un vēsturnieks, Latvijas arheologu biedrības pārstāvis un Latvijas Universitātes pētnieks Mārcis Kalniņš teic, ka Latvijā gads bijis mierīgs, jo uzsākti vairāki lieli projekti – par akmens laikmeta tehnoloģijām, dzelzs laikmeta apbedīšanas tradīcijām un par pilskalniem Baltinavas apkārtnē un Daugavas ūdensceļā. Rezultāti par pētījumiem minētajās jomās būs gaidāmi šogad, bet pirms ķeramies klāt šī gada arheoloģijas piemineklim Latvijā, neliels ieskats dažos pērnā gada atklājumos pasaules kontekstā – skenēts faraons, kājas amputācija, basku veiksmes amulets un baltu saistība ar Ukrainu. Šī gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā atrodas Limbažu novadā un tā ir Svētupes lībiešu upurala. Objekts izvēlēts, jo tieši pirms 50 gadiem tika veikta Svētupes upuralas arheoloģiskā izpēte arheologa Jura Urtāna vadībā  un arī  tādēļ, ka 2023. gads ticis izvēlēts par Lībiešu mantojuma gadu. Būtiski atzīmēt, ka Latvijā t.s. upuralas līdz šim konstatētas vienīgi lībiešu apdzīvotajās teritorijās – Svētupes, Salacas, Gaujas un Īģes upes krastos – un tās ir unikāla liecība par seno sakralitāti lībiešu kultūrtelpā.  Arheoloģiskajos atradumos ir uziets bagātīgs materiāls – monētas, bronzas gredzeni un saktiņas, apģērba aizdares āķīši, pogas un zvārgulīši, dzelzs naglas, baltmāla pīpju fragmenti, kaula adata, bišu vaska gabaliņi, kā arī liecības par pārtikas ziedojumiem – zaķu, aitu, mencas un vistu kauli, un olu čaumalas. Vairāk par šīm upuralām stāsta Mārcis Kalniņš. Tradicionāli Latvijas Arheologu biedrība mudina apmeklēt gada arheoloģijas pieminekli klātienē. Taču, lai samazinātu Svētupes upuralas un tās sienās iegravēto petroglifu bojājumus, šogad izņēmuma kārtā  biedrības  pārstāvji aicina gada arheoloģijas pieminekli – Svētupes lībiešu upuralu – “izstaigāt” attālināti, tas ir virtuāli ar 3D modeļa starpniecību, kas rodams arheologu biedrības mājas lapā pie raksta par lībiešu upuralām.

Ivars Austers ir profesors sociālajā psiholoģijā un doktora studiju programmas "Psiholoģija" direktors Latvijas Universitātē. Viņa pētījumi ietver tēmas par sociālo identitāti, vērtībām un autovadītāju uzvedību. Ivars ir arī radio NABA raidījuma “Zinātnes vārdā” vadītājs. Tajā klausītājus iepazīstina ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem.Profesoram jautāju par agresiju sociālajā telpā un tās iemesliem, par lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē cilvēku kopumu, un dzīves kvalitātes celšanas iespējām, izmantojot sociālās psiholoģijas zināšanas. Profesors stāstīja arī par kopīgas realitātes nozīmi sabiedriskos procesos, par atmiņu un aicināja domāt prasmīgāk.Sociālo mediju telpā viņu var sameklēt Twitter platformā.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:01 “Katram no mums ir vismaz kāds pusducis svarīgas identitātes”10:54 Ar ko nodarbojas sociālā psiholoģija un ko tā pēta20:03 Kādā veidā sociālie psihologi var palīdzēt valstisku un sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā26:37 Ar kādiem paņēmieniem varētu panākt to, ka cilvēki daudz atbildīgāk vada auto32:05 Agresija sociālajā telpā – kādi tam ir iemesli43:13 “Mūsu atmiņa nav objektīvs mērinstruments”50:03 Vai profesoram ikdienas dzīvē palīdz zināšanas par cilvēku savstarpējo mijiedarbību53:13 Kā sociālās psiholoģijas profesors skaidro šī brīža etniskās nesaskaņas valstī, un kādi tur būtu risinājumi59:19 Skats uz etnisko identitāti no citas puses1:09:25 Kas mums būtu jāņem vērā par balsošanu vēlēšanās un savas politiskās gribas izteikšanu1:18:49 Ko indivīdam dod līdzdarbība un mijiedarbība sabiedriskos procesos 1:21:48 “Lai kāds process labi ritētu, ir jābūt kopīgai realitātei” – profesors par pašreizējo izglītības sistēmu1:27:49 Profesora aicinājums domāt gudrāk1:33:51 Pie kādiem interesantiem pētījumiem un projektiem sociālajā psiholoģijā šobrīd strādā profesors un viņa kolēģi

Covid pandēmija ir atstājusi paliekošu ietekmi uz sabiedrības fizisko veselību - ilgstoša rehabilitācija, hronisko slimību saasinājumu ārstēšana un ielaistas kaites, arī kavētas pārbaudes un arī nāves gadījumi bija tas, ko diemžēl radīja šis vīruss. Jauns pētījums ASV par pieaugušajiem norāda, ka Covid pandēmijas laikā mainījusies cilvēku personība un uzvedība. Esam kļuvuši neirotiskāki, noslēgtāki un sliktām spējam iekļauties sabiedrībā. Kāpēc tā un vai arī citi lieli pārdzīvojumi var ietekmēt pieauguša cilvēka personību? Ko par to saka pētījumi, skaidro psiholoģijas doktore Ieva Stokenberga, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore. Attieksmi pret notiekošo pasaulē ietekmē arī bērnības pieredze Darbā  riebīgs priekšnieks vai neapmierināti klienti, vai, ja esi uzņēmējs, milzīgi nodokļi. Mājās – vai nu salsti, vai maksā par apkuri neadekvāti augstu cenu. Laiks pārlieku apmācies vai kaitinoši saulains, valdība – kārtējo reizi nejēgu bars… Tā šo sarakstu varētu turpināt, sūdzoties par bērniem, dzīvesbiedriem, pārdevējiem veikalā, pasažieriem sabiedriskā transportā – tik pazīstamas un ikdienišķas frāzes, ko paši esam lietojuši un no citiem dzirdējuši. Kādi ir iemesli tieksmei vainot visu un visus, skaidro Latvijas Universitātes profesore un vadošā pētniece izglītības psiholoģijā Baiba Martinsone. Runājot par audzināšanas ietekmi bērnībā, Baiba Martinsone min, ka šo greizo attieksmi rada gan vecāku pāraprūpe, izdarot un izlemjot visu bērna vietā, vai visu atļaujošs audzināšanas stils, kad bērnam nav nekādu ierobežojumu, vai arī ļoti autoritatīva vecāku nostāja. Jebkurā no minētajiem gadījumiem vecāku attieksme un audzināšanas pieeja neveicina bērnā pašregulācijas attīstību, kas vēlāk mazajam cilvēkam pieaugot rada tieksmi vainot apkārtējos savās neveiksmēs.

Pieauguša cilvēka, tātad – arī tavas, manas un apkārtējo cilvēku, attiecības ietekmē tas, kādu piesaistes (attachment) veidu esam ieguvuši bērnībā. To varam izjust gan darba kolektīva attiecībās, gan mijiedarbībā ar ģimenes locekļiem un savu mīļoto cilvēku. Apdraudējuma situācijās un stresa apstākļos, kad komunicējam ar citiem, mūsu piesaistes veids, par kuru pat varam neko nezināt, ietekmēs to, kā rīkojamies ar otru cilvēku un kā cits cilvēks rīkojas ar mums.Uz sarunu aicināju Diānu Zandi – zinātņu doktori klīniskajā psiholoģijā, psiholoģi, kognitīvi biheiviorālo terapeiti. Sarunā Diānai jautāju skaidrojumus, lai saprastu gan cilvēka paša, gan viņa apkārtējo tādu rīcību, kas reizēm ir grūti saprotama, reizēm apgrūtinoša, reizēm mulsinoša. Par piesaistes tēmu ir vērtīgi zināt gan dažādu kolektīvu vadītājiem, gan jebkuram pieaugušajam, kam svarīgas labas attiecības ar citiem.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:8:15 Vai drošā piesaiste ir saistīta ar laimes izjūtu9:45 Ko psiholoģijā saprot ar jēdzienu – piesaiste12:12 Kā piesaiste ietekmē partnerattiecības22:16 Kāpēc uzņēmuma vadītājs brīžiem jūtas, it kā vadītu bērnudārzu 24:47 Kā darbinieka piesaistes veids izpaužas dažādās darba situācijās31:30  Kādi ir piesaistes veidi, un kā tie ietekmē mūsu uzvedību ikdienišķās situācijās43:14 Pēc kādas uzvedības darba kolektīvā var atklāt, kuram darbiniekam ir izvairīgā piesaiste un kā viņam palīdzēt51:38 Kā izvairīgā piesaiste izpaužas ģimenes attiecībās, kur tā ir traucējoša un ko darīt1:01:24 Vai ir pareizi atbildību par savu laimes un veiksmes sajūtu ielikt otra rokās1:07:15 Kā darba vietā atpazīt cilvēku ar trauksmaino piesaisti un nesajaukt ar bioloģiski jutīgu cilvēku1:21:18 Diānas Zandes unikālā pieeja darbā ar saviem klientiem1:31:19 Vai greizsirdība ir saistīta ar piesaisti1:40:55 Kādēļ nedrīkst pārmest saviem vecākiem par mūsu audzināšanu

Karstais laiks ir bīstams ne tikai augstās gaisa temperatūras dēļ, diemžēl arī tāpēc, ka atvēsināšanos cilvēki mēdz padarīt par gana ekstremālu pasākumu, kas var beigties ar smagām traumām un pat cilvēka nāvi. Nebūt nevajag lēkt no tramplīna vai tilta margām, bieži vien pietiek ar labi zināmu ezera laipu, lai viss noietu greizi, ļoti greizi. Raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par traumām, kas tiek gūtas, lecot ūdenī, un par rehabilitācijas iespējām pēc tām. Pieredzē dalās Juris Kalniņš, vīrietis ratiņkrēslā, kurš guvis traumu, lecot dīķī. Kā sniegt pirmo palīdzību šādam neapdomīgam lēcējam, skaidro traumatologs ortopēds Agris Mertens. Par rehabilitācijas iespējā stāsta nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” valdes priekšsēdētāja, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, ģimenes ārste Anda Nulle. Slimību profilakses un kontroles centrs uzsācis kampaņu par drošu atpūtu pie ūdens "Pārgalvības cena. Nelec!". Kampaņas mērķis ir skaidrot drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, kā arī aicināt aizdomāties par sekām, kādas var rasties pārgalvīgas rīcības rezultātā, lecot uz galvas ūdenī. Jura Kalniņa liktenīgais lēciens bija pirms 12 gadiem Līgo vakarā. "Tikko nosvinēju savu 12. dzimšanas dienu," saka Juris Kalniņš, piebilstot, ka tas ir melnais humors. Viņš cer, ka ar laiku arī piecelsies no ratiņkrēsla, arī pateicoties medicīnas attīstībai. "Bija Līgo vakars, svinējām, pirts, piemājas dīķis, visu vakaru lēkāju. Es taču esmu super pārliecināts, lecu visu jaunību, bērnību. Normāla lieta, jālec uz galvas. Lēkāju, jau zāle bija slapja. Liktenīgā reizē paslīdēja kāja, lēciens sanāca tuvāk, nekā vajadzēja. Tad arī notika tas - nokrakšķēja kaut kas, zem ūdens sapratu, ka kaut kas nav labi. Nezinu kādā mistiskā veidā aizkūlos līdz krastam, pamanīja apkārtējie, tie pavilka vairāk ārā no ūdens, tad arī viss, atslēdzos. Nākamais, ko atceros, reanimācija," atminas Juris Kalniņš. "Īstā apjauta, kas noticis, tas nenāca reanimācijā, tas pēc tam sākās tālāk rehabilitācijā, kad saproti, es te gulēšu ilgu laiku. Tad lēnām sāc saprast, kas noticis. Viena liktenīga reize, pāris sekundes, neatgriezenisks process notiek." Agris Mertens bilst, jo siltāka vasara, jo traumu ir vairāk. "Liels noteicošais faktors ir ūdens daudzums upēs un ezeros. Karstajās vasarās ūdens daudzums krietni samazinās un tur, kur varēja droši lekt, vairs to nevar. Tā ir lielākā problēma - pat droši pārbaudītas vietas, kur to esi darījis gadiem, iespējams var būt ļauna un var beigties bēdīgi. Lekšana nav ieteicama  nevienā laikā posmā, jo gada laikā var būt parādījies peldvietā kāds zemūdens objekts. Kāds netīšām lielāku bluķi iemetis, vai tas ir kaut kur iesprūdis. Uz tā var uzsisties un dabūt smagas traumas," skaidro Agris Mertens. "Jo ūdens dziļums ir mazāks, jo lielāka traumas iespējamība. Tā arī tās rodas - truls trieciens pret upes vai ezera gultni." Kāda ir pareizā rīcība šādā situācija, skaidro Agris Mertens. Viņš atzīst, ka bieži pēc šāda lēciena, ja apkārtējie nepamana, cilvēks var arī noslīkt, jo rodas īslaicīgs samaņas zudums vai samazinās rokās spēks. Cilvēku, kurš guvis traumu ir jādabū krastā, problēmas var būt upē, kur cilvēku var sākt nest straume. Tāpat jāizvērtē savi spēki, lai nebūtu tā, ka ejot palīgā, situāciju vēl pasliktina.  Ja cietušajam ir spēks rokās, var padot koku vai dvieli, lai aizķer, un var izvilkt ārā; Ja cietušais ir zaudējis samaņu un vēl atrodas ar seju ūdenī, pirmām kārtām, viņu vajag apgriezt otrādi, lai varētu elpot. To vislabāk darīt divatā, lai pieturētu ķermeni un galvu, tā mazinot neiroloģisko bojājumu. Nevajag tālu nest krastā un noguldīt uz līdzenas vietas.  Nepieciešams izsaukt neatliekamo palīdzību, bet jārēķinās ar attālumu līdz notikuma vietai un laiku, kamēr mediķi ierodas, tāpēc pārējiem jārīkojas koordināti, vienam norādot, ka tas izsauks ātro palīdzību un arī paziņos par to pārējiem, vai vispār var sazvanīt. Ārsts atzīst, ka palīdzēt nācies tikai vīriešiem, nevienu sievieti lēcēju nav operējis, vīrieši ir katru gadu. Tāpat viņš atgādina, ka bīstami var būt arī lēcieni uz kājām ūdenstilpnē. Pēc sarunās ar tiem, kas guvuši līdzīgas traumas, Juris atzīst, ka visi bijuši pieredzējuši lēcēji, pieredzējuši peldētāji. "Lielā pārliecība, ka es visu māku, ir nosacījums, ka kaut kas notiks," norāda Juris Kalniņš. Viens lēciens maina visu dzīvi un arī ar operāciju viss nebeidzas. Uzlabojumi ir minimāli. Psiholoģiskais kritiens ir 3-4 mēnesī, kad cilvēks saprot, ka uzlabojumi notiek minimāli, ārstu prognozes nav tādas, kā vēlētos, tad notiek sevis pārvērtēšana. Tad liela nozīme ir ģimenes atbalstam. "Nācās mainīt ne tikai darbu, bet visa dzīve apgriezās otrādi. Pirms traumas strādāju celtniecībā, ratiņkrēslā tas nav iespējams, laika gaitā iemācījos ar datoru apieties, pārceļos uz ofisu," stāsta Juris Kalniņš. "Bet profesijas mainīšana nav sarežģītākā lieta. Sāksim ar to, ka iemācāmies paši paēst. Tas jau ir sasniegums. Iemācamies sevi apkopt, elementāras higiēnas lietas - noskūt bārdu, nomazgāt seju. Pēc tam nākamais ir gultā pašam pagriezties, ka tevi kāds negroza. Uzvilkt zeķes. Ticiet man, tas sākumā var aizņemt līdz pat stundai, abas zeķes uzģērbt un noģērbt. Nākamais grūtais ir bikses uzvilkt. Kas tur, uzvelc un ej, bet kad rokas ir vājas un guli gultā, atkal aiziet stunda.   Soli pa soli vispirms jāiemācās pamatlietas, tad var sākt par profesijas maiņu domāt. Kad spēj ratiņkrēslā pastāvīgi pārvietoties, sevi apkopt, tad valsts piedāvā izglītības iespējas, apgūt profesiju."  Ārsta minēto samierināšanās periodu, ka tagad dzīve būs citāda, Juris pārvarējis, sākot nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, sportu. Sākumā cilājis hanteles, braucis ar ratiem, iesaistījies ratiņbasketbolā, vieglatlētikā. Ar speciāliem ratiem nobraucis septiņus maratonus.  "Sportošana nodarbina prātu, nav laika visādām muļķībām. Otrs – rehabilitācija," atzīst Juris Kalniņš. "Neskatoties uz karsto laiku, šobrīd "Vaivaros" nav šogad ielekušo. Un es ļoti ceru, ka nebūs. Diemžēl pieredze rāda, ka katru gadu, pēdējos gados gan samazinās šis skaitlis, bet vidēji līdz desmit jauniem cilvēkiem muļķīgas pārgalvības dēļ turpina pie mums rehabilitāciju pēc ķirurģijas, lai spētu dzīvot tālāk dzīvi riteņkrēslā," norāda Anda Nulle. "Statistika ir nepielūdzama, katru gadu ir cilvēki, kas tomēr ir lekuši uz galvas ūdenī, neraugies uz to, ka ir tik daudz kampaņu, runu un sarunu. Diemžēl tas turpinās." "Tam tā nevajadzētu būt un ļoti ceru, ka tā nebūs, jo varam skatīties uz Skandināvijas pieredzi, kur faktiski tādi gadījumi ir retums, varbūt viens vasarā. Runājot ar savu kolēģi Dānijā, kāpēc pie mums ir tik daudz šo gadījumu, viņš teica, jā, pie mums arī bija divi gadījumi Kopenhāgenā - viens bija viesstrādnieki no Latvijas, otrs bija viesstrādnieks no Polijas," turpina Anda Nulle. "Jautājums, kā jūs panākat? Profilakses kampaņa nav tikai tajā brīdī, kad ir karsts, profilakses kampaņa  ir cauru gadu, skolā par to runā, par to runā bērnudārzā, jo patiesībā ir jārunā ar vecākiem, kas rāda piemēru. Ir vienkārši jāieaudzina no bērna kājas tas, ka pārgalvīga rīcība ir stulbums, nevis drosme. Un jāiemāca, ka faktiski jebkurš, ja mēs redzam, ka kāds rīkojas neprātīgi vai vienkārši neapdomīgi, ka tas ir jāpatur. Es domāju, ka šis ir varbūt sabiedrības izglītošanas un audzināšanas darbs, jo tādām traumām nav jābūt. Bet, protams, ir vēl viena lieta. Nupat lasīju plašu Kanādas pētījumu un mūsu dati ir tieši tādi paši. Lielākā daļa - 50% gadījumu - ir alkohola vai narkotiku reibumā. Un jocīgi, ka ir arī tā, ka 30% no šiem pacientiem ir apzinājušies risku, bet vienalga darījušas. Tātad cilvēka daba ir, ka gribas riskēt.

Profesionālais sports nav tikai nebeidzamu treniņu gadi, tā ir arī skrupuloza cilvēka fizisko spēju testēšana, ne tikai laukumā, bet arī laboratorijā. Sporta zinātne ir straujiem soļiem gājusi uz priekšu un šobrīd var noteikt ne tikai sportistu spēju izturēt konkrētu slodzi uz skrejceliņa, bet arī analizēt bioķīmiskus procesus, kas notiek sportista ķermenī ikdienā. Kādus parametrus pārbauda sportistiem, kādas analīzes veic, izvērtējot cilvēka fiziskās spējas, un ko vērtīgu sniedz slodzes testi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro sporta ārste-rezidente Laila Ušačka. Sportiskās aktvitātes aizkavē dažādu slimību attīstību To, ka sports palīdz aizkavēt dažādu slimību rašanos, zinām jau sen. Fiziskās aktivitātes stiprina sirdi, uzlabo gremošanas funkcijas un sniedz daudz citu labumu. Bet kā sports palīdz smadzeņu darbībai un vai tas varētu aizkavēt demences rašanos? Sportošanas un prāta spēju saistību pētnieki analizē arī tepat Latvijā. Fiziskās aktivitātes neatstāj novārtā nevienu no cilvēka orgānu sistēmām, katrai tiek kāds labums, un sports iet roku rokā arī ar uzlabojumiem smadzenēs. Sportošanas un smadzeņu attiecības gan ir visai smalkas, tās nevar raksturot vispārīgi, bet ir fakti, kas zināmi gana pārliecinoši. Konkrēto jautājumu Rīgas Stradiņa universitātē aplūko jau vairākus gadus. Psiholoģe, pētniece Militārās medicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī asistente Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā Kristīne Šneidere skaidro šādi – viena no hipotēzēm ir tāda, ka fiziskās aktivitātes rezultātā mums pastiprināti sāk izdalīties neirotrofisks faktors vai vienkārši proteīns. Nervu šķiedrām tas palīdz veidot mielīna apvalku, un proteīna lomu tālāk raksturo Kristīne Šneidere. Sarunā iesaistās asociētais profesors neiroloģijā, Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs un 2019. gada demences aprūpes vadlīniju līdzautors Ainārs Stepens. Tā kā sports var sekmēt kognitīvās jeb prāta funkcijas, jautāju, vai būtu izšķirami kādi konkrēti sporta veidi, par kuriem varam teikt – jā, tie mazina risku iegūt nopietnus smadzeņu darbības traucējumus jeb demenci.

O tome kako se sprovode psihološka istraživanja i u koje svrhe, šta je moralno, a šta ne, kako donosimo odluke, da li su testovi ličnosti na internetu tačni i zašto ih radimo, gde je tu horoskop i zašto ljudi često veruju u teorije zavere, razgovarali smo sa našom stručnjakinjom, doktorantkinjom na Filozofskom fakultetu, Irenom Pavlović. Irena je i LinkedIn influenser, možete da je pratite i na toj mreži   Podržite nas na Patreonu: https://www.patreon.com/ozbiljnistrucnjaciJednokratne donacije: paypal.me/ozbiljnistrucnjaci Zapratite nas na Instagramu: https://www.instagram.com/ozbiljni.strucnjaciI na Facebooku: https://www.facebook.com/ozbiljni.strucnjaci Ozbiljni stručnjaci: Dušan Nikolić Soda i Nikola Zdravković Zdravko

Hemofarm fondacija realizovala je u okviru projekta „Na kafi sa psihologom“ tribinu na temu „Praznična euforija vs. praznična depresija“. U razgovoru su učestvovali prof. dr Tijana Mirović, psihološkinja Psihološkog savetovališta Mozaik, Dario Hajrić, sociolog, Jelena Đurović, filmska kritičarka i urednica portala Agitpop i Marija Bergam, glumica. Razgovor je moderirao Dragan Ilić, psiholog i novinar. Više o projektu: Kako bi ukazala na važnost mentalnog zdravlja i ohrabrila javnost da potraži pomoć stručnjaka, Hemofarm fondacija pokrenula je projekat “Na kafi sa psihologom”. Projekat ima za cilj da utiče na svest šire javnosti da se o mentalnom zdravlju mora brinuti jednako kao o fizičkom kao i da tegobe u vezi sa mentalnim zdravljem nisu lična slabost, već zdravstveni problem za koji postoji adekvatno rešenje ako se na vreme potraži stručna pomoć. Projekat “Na kafi sa psihologom” osmišljen je kao serija besplatnih sesija sa psiholozima, gde će svi zainteresovani moći više da saznaju o različitim psihološkim problemima i simptomima koji ih prate, kako i kome se obratiti za stručnu pomoć kao i da razgovaraju otvoreno sa stručnim licima, psiholozima i psihijatrima, predstavnicima relevantnih institucija ali i javnim ličnostima koje su se i same tokom života susrele sa nekim od problema. Projekat “Na kafi sa psihologom” se realizuje uz podršku Instituta za psihologiju Filozofskog fakulteta u Beogradu i u partnesrtvu sa Udruženjem građana Dorćol Platz.