Podcasts about laik

Laik by možná řekl: díra do skály, ale dnešní host Ponte Reports Jan Burda vás přesvědčí, že štola Jezeří je evropský unikát. Nejen že zachránila zámek Jezeří, ale teď poskytne vědcům další prostor pro zkoumání geologických pochodů v místech, kde končí těžba uhlí a začíná proměna krajiny. A možná už brzy se do ní budete moci podívat i vy.

Artėjant LRT RADIJO 100-ajam gimtadieniui, dabartiniai radijo žurnalistai kalbina tuos radijo žmones, kurie jiems tapo autoritetais. Agnės Skamarakaitės pašnekovė laidoje „10-12“– garso režisierė Sonata Jadevičienė, daranti stebuklus su garsu ir jau daugiau nei 25 metus kurianti radijo teatrą. O radijuje ji dirba 35-erius metus.

Stāsta muzeja “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore Lolita Tomsone. Pārraides producente: Inga Saksone. Par Žani Lipki mēs bieži domājam Ķīpsalas kontekstā, bet viņa glābšanas stāsts nav piesaistīts vienai vietai, tas drīzāk ir vesels palīgu tīkls, kas izkliedēts pa Rīgu – ar pagrabiem, darbnīcām, tukšiem dzīvokļiem un cilvēkiem, kuri katrs savā brīdī piekrīt palīdzēt, reizēm labi apzinoties, ka šis lēmums var maksāt dzīvību. Viena no šādām vietām atradās pie Ziedoņdārza, Čaka ielas apkārtnē – vietā, kur vācu zenītartilēristi bija iekārtojuši savas pozīcijas un kur nepārtrauktā šaušana lika trīcēt sienām un plīst logiem. Tieši šajā apkaimē, pamestās darbnīcās, kādu laiku slēpās arī pianists Semjons jeb Sīmanis Ostrovskis, dzimis 1896. gadā, Latvijas Mūziķu biedrības biedrs, kura sievu un trīs bērnus nogalināja Rumbulā. Par šo vietu ir saglabājusies Kārļa Jankoviča liecība, kur viņš raksta: “Namā Nr. 103 dzīvoja Slovins, Ostrovskis, Dolgicere (māte), viena francūziete, Levius un vēl viens liela auguma vīrs…” Šis uzskaitījums ir lakonisks, bet tāda ir situācija – cilvēki, kas savākti no dažādām vietām, salikti vienā telpā un uzticēti viens otra klātbūtnei. Ostrovska ceļš līdz šai slēptuvei bija sarežģīts un pilns nejaušību. Pēc izbēgšanas no Mežaparka koncentrācijas nometnes “Kaizervalde”, kur viņš pēc geto bija nonācis un strādāja Balastdambja darbnīcās par palīgstrādnieku metināšanā, viņš vairākas dienas slēpās, mainot vietas – Vīlandes ielas pagrabos, tukšos dzīvokļos, pat katlumājā, paļaujoties uz svešinieku labvēlību, līdz sastapa pirmskara paziņu Andreju Babstu. Andrejs pats bija ebrejs, kuram bija izdevies varas iestādes pārliecināt, ka viņš ir pareizticīgs krievs. Taču viņš draugam neatteica palīdzību vēl dažas dienas atrast drošu patvērumu. Andrejs draugam sarunā vēl vienu palīgu – sētnieku Aleksandru Oboļeviču. Taču šie risinājumi ir īslaicīgi, un katra nakts var pārvērsties par pēdējo – ar klauvējieniem pie durvīm, ar pārmeklēšanām, ar sajūtu, ka nākamajā brīdī viss sabruks. Ostrovskis vēlāk atcerējās, ka vienā brīdī jau bija atvēris logu, lai lēktu no trešā stāva, ja viņu nāks apcietināt. Tikšanās ar Lipki šajā kontekstā nav tikai veiksme, tā ir robežsituācija, kurā viens cilvēks ar savu mieru un pārliecību pēkšņi maina notikumu gaitu. Lipke aizveda Ostrovski uz darbnīcu pie Ziedoņdārza, Čaka ielā, kur aiz parastām durvīm bija paslēpta telpa ar cilvēkiem, kuri bija paglābti no geto vai izvesti no nometnēm. Šī vieta ir pagaidu risinājums, un visi to apzinās – jo tuvumā atrodas vācu karavīri, un jebkura kļūda var visu iznīcināt. Kad kļūst zināms, ka apkārtnē notiek pārmeklēšanas, Lipke pieņem lēmumu visus pārvietot. Viņš to pasaka savā raksturīgajā manierē – ar ironiju, kas mazina spriedzi, bet neslēpj nopietnību: ja līdz vakaram viņus neatradīs, būs vien jāiet tālāk.Un tieši šeit atkal parādās būtiskais šajā stāstā – ne drosme vien un spēja ātri rīkoties, vajadzīga vēl arī veiksme. Naktī Lipke izved cilvēkus pa ielu garām vācu karavīriem, pats tērpies jūrnieka drēbēs, lai neizraisītu aizdomas, un šis gājiens, kas varētu beigties ar katastrofu, izrādās veiksmīgs. Jaunā slēptuve atradās Marijas ielas 104. nama pagalmā, zem garāžas, un tās ieeja bija paslēpta aiz finiera plāksnes, kas bija nokrāsota kā ķieģeļu siena – tik precīzi, ka no malas tā neatšķīrās no īsta mūra. Tikai zinot, kur skatīties, varētu saprast, ka aiz šīs “sienas” slēpjas tukšums un iespēja izdzīvot. Aiz šīs sienas atradās pagrabs, kur jau dzīvoja daži cilvēki, kopā apmēram divpadsmit. Slēptuvē bija ierīkotas trīsstāvīgas guļamlāvas, tika uzglabāta pārtika, pat ieroči un radio aparāts, kas ļāva sekot līdzi tam, kas notiek ārpusē. Ūdeni un ēdienu viņiem piegādāja Marija Lindenberga. Šī vieta kļuva par patvērumu līdz pat kara beigām, un tieši tur Ostrovskis sagaidīja brīdi, kad 1944. gada 13. oktobrī vācu armija atkāpās un pilsētā ienāca padomju karavīri. Taču arī šeit viss varēja notikt citādi. Viena pārmeklēšana, viens ziņojums, kāds nepareizs solis – un šis stāsts beigtos pavisam citādi. Tāpēc, runājot par Lipki, ir svarīgi saprast, ka viņa darbība balstījās ne tikai drosmē un izdomā, bet arī tajā, ko paši izglābtie vēlāk sauca par neticamu veiksmi. Bet ar veikmi nepietiek, tai vajadzīgi līdzjūtīgi cilvēki, tādi kā Andrejs Babsts, sētnieks Aleksandrs Oboļevičs, kas slēpa arī Valentīnu Freimani, izdarīgā Marija Lindenberga, ar visiem tiem, kuri piekrita iesaistīties šajā klusajā, bet bīstamajā glābšanas darbā. Tas bija palīgu tīkls, kurā svarīgs bija ikkatrs posms. Bez šīs kopīgās rīcības nekas no tā nebūtu iespējams. Tāpēc Ziedoņdārza darbnīca nav tikai viena slēptuve. Tā ir viena epizode lielākā stāstā par to, kā pilsētā, kas šķiet pilnībā vācu okupācijas spēku kontrolēta un pārraudzīta, tomēr ir iespējams atrast vietu, kur paslēpties – ja vien ir cilvēki, kuri ir gatavi riskēt, un ja veiksme kaut uz brīdi nostājas viņu pusē.

Per dvi paras Lietuvoje įvyko antra avarija geležinkelyje, kai nuo bėgių nuriedėjo po kelis traukinių vagonus.Baltarusijoje kilę miško ir žolės gaisrai pasiekė Lietuvos pasienio rajonus.Kokie poslinkiai matomi Irano ir Vašingtono derybose?Kodėl neveikia pernai rudenį priimtos pluoštinių kanapių įstatymo pataisos?Kuo ypatingas bus birželį vyksiantis pasaulio futbolo čempionatas?Ved. Madona Lučkaitė

Stāsta Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieks Roberts Kits. Producente Liene Jakovļeva. Valsts aizsardzība ir gan valsts institūciju, gan iedzīvotāju kopīga atbildība. To paredz visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kurus Latvija ievieš kopš 2019. gada. Būtiska loma šajā sistēmā ir sabiedrības noturībai – gatavībai pielāgoties iekšējiem un ārējiem satricinājumiem, spējai funkcionēt krīzes situācijās un pārvarēt tās. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidē Baltijas valstis ir mācījušās no Ziemeļvalstīm, kuras lepojas ar plašu pieredzi totālās aizsardzības īstenošanā jau kopš Aukstā kara laika. Ziemeļvalstu totālās aizsardzības sistēmas raksturo vispārēja karaklausība, kas veido pamatu bruņoto spēku personālsastāva rezervei, plaši materiālie krājumi, kas ļauj sabiedrībām funkcionēt piegādes ķēžu satricinājumu gadījumos, kā arī cieši integrētas militārās un civilās aizsardzības komponentes. Īpaši izceļams ir Somijas piemērs. Helsinku civilās aizsardzības patvertņu ietilpība pārsniedz pilsētas iedzīvotāju skaitu, un civilās aizsardzības plāni paredz, ka apdraudējuma gadījumā daļa valsts iedzīvotāju varētu tikt evakuēta uz Helsinkiem, kur tiem būtu pieejamas pazemes patvertnes. Tāpat Somija lepojas ar vienu no lielākajām bruņoto spēku personālsastāva rezervēm Eiropā. Neraugoties uz salīdzinoši nelielo valsts iedzīvotāju skaitu – aptuveni 5,6 miljoni –, bruņoto spēku rezervi veido gandrīz miljons cilvēku ar skaidri noteiktām lomām kara laika struktūrā. Lielā mērā tas ir pateicoties mērķtiecīgam obligātajam militārajam dienestam. Ja, piemēram, Zviedrija laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam iedzīvotājus neiesauca, tad Somija šo sistēmu saglabāja bez pārtraukumiem. Kā skaidrot Somijas veiksmes stāstu? Paši somi nereti runā par sisu. Vārda etimoloģiskā nozīme ir saistāma ar iekšķīgumu, iekšējiem orgāniem, tomēr biežāk ar to saprot psiholoģisku raksturiezīmi. Terminu labprāt izmanto arī Somijas politiķi. Piemēram, prezidents Aleksanders Stubs (Alexander Stubb) pagājušā gada novembrī aicināja Eiropas valstis bruņoties ar sisu, lai stātos pretī Krievijas hibrīduzbrukumiem un informatīvajai kara darbībai, un, protams, turpinātu atbalstīt Ukrainu. Neraugoties uz plašo termina lietojumu, vispārpieņemtas sisu definīcijas nav. Tāpēc Alto Universitātes pētniece Emīlija Lahti (Emilia Lahti) 1208 Somijas iedzīvotājiem uzdeva jautājumu, ko viņiem nozīmē sisu. Analizējot respondentu atbildes, pētniece izvirzīja trīs galvenos tematiskos blokus. Pirmkārt, sisu ir sevišķi izteikta neatlaidība – nepadošanās un mērķu sasniegšana par spīti šķietami nepārvaramiem šķēršļiem. Otrkārt, tas ir domāšanas veids, kas vērsts uz drosmīgu, apņēmīgu un aktīvu rīcību. Tā ir arī uzticēšanās sev, ka izdosies paveikt iecerēto, pat ja pastāv acīmredzami ierobežojumi. Treškārt, somi ar sisu saprot iekšējo latentā spēka rezervju izmantošanu brīžos, kad enerģija šķietami jau ir izsmelta. Visbiežāk, tas tiek saistīts tieši ar ķermenisku spēku turpināt virzīties uz mērķa sasniegšanu. Līdzīgi kā sportisti, kas pirms finiša spurta iegūst otro elpu. Tas nozīmē, ka sisu ietver gan psiholoģiskas kvalitātes, gan fiziskas enerģijas rezerves cilvēka iekšienē.[1] Sisu nav tikai mūsdienu fenomens.Piemēram, "New York Times" 1940. gadā raksta: “Somiem ir viens mīļākais vārds. Viņi teiks, ka tas ir visbrīnišķīgākais no visiem vārdiem. Šis vārds ir sisu.”[2] Plašāku atpazīstamību sisu ieguva Ziemas kara laikā 1939.–1940. gadā, pateicoties Somijas varonīgajai pretestībai ievērojami daudzskaitlīgākajam Padomju karaspēkam. Tieši šajā laikā ar degmaisījumu piepildītas pudeles jeb Molotova kokteiļi ieguva savu nosaukumu. Tā bija ironiska atbilde PSRS Ārlietu ministra Vjačeslava Molotova paziņojumam, ka Somiju bombardējošās Padomju lidmašīnas patiesībā piegādā humānās palīdzības kravas. Nodēvējot PSRS aviācijas bumbas par “Molotova maizes groziem”, somi laipni papildināja ēdienreizi ar dzērienu – “Molotova kokteili”[3]. Somijas iedzīvotāju drosme un neatlaidība Ziemas karā ir sisu izpausme, taču šīs kvalitātes attīstījušās krietni senākā vēsturē. Kā savā grāmatā “Baltija – Eiropas nākotne” uzsver Olivers Mūdijs (Oliver Moody), Somijas nacionālais kults sisu ir veidojies, gadu simtiem cīnoties ar skarbajiem Ziemeļu klimatiskajiem apstākļiem, badu un slimībām.  Piemēram, 17. gadsimtā, kad ilgstoša sala dēļ Baltijas jūra bija aizsalusi un graudu piegādes nebija iespējamas, somi pārvarēja grūtības, cepot maizi no maltiem zivju kauliem, bērza tāss un ķērpjiem. [4] Lai arī cik ekstrēmi būtu apstākļi, padoties nav sisu garā. Sisu koncepts noderēs arī Latvijas iedzīvotājiem. Laikā, kad pasaule kļūst arvien dinamiskāka un nereti – draudīgāka, drosme, mērķtiecība un neatlaidība ir būtiskas personības iezīmes. Arī domājot par sabiedrības noturību un visaptverošu aizsardzību kā iedzīvotāju un valsts institūciju kopīgu atbildību, sisu nāks talkā. Tas var nebūt viegli, bet citādi nevar. [1] Lahti, E. E. (2019). Embodied fortitude: An introduction to the Finnish construct of sisu. International Journal of Wellbeing, 9(1). [2] Strode, H., (1940). Sisu: A Word That Explains Finland [3] Stout, J. (2022). The history of the Molotov cocktail, an iconic weapon of underdogs.  [4] Moody, O. (2025). Baltic: The Future of Europe. John Murray.

Biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Universitāte un Rīgas enerģētikas aģentūra pētījusi gaisa kvalitāti Rīgā. Pētījums "Elpo, Rīga!" noslēdzies un iegūtie rezultāti liecina, ka Rīgā gaiss caurmēra ir labs, tomēr intensīvas satiksmes laikā krietni pasliktinās. Kādi citi novērojumi atklāti par Rīgas gaisa kvalitāti un iedzīvotāju paradumiem? Ko rāda pēdējā gada laikā veiktais Rīgas gaisa monitorings, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj biedrības"Zaļā brīvība" pārstāvji - Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un Santa Krastiņa. Vienlaikus pētījums atklāj, ka, lai gan jaunieši šobrīd pārsvarā izmanto sabiedrisko transportu, ilgtermiņā vairāk nekā puse viņu sevi redz kā automobiļa lietotājus. Pētījumā, kas no 2025. gada septembra līdz 2026. gada martam īstenots ar amatierzinātnes pieeju, apvienoti vairāk nekā 696 tūkstoši sensoru mērījumu, 117 skolēnu iesaiste datu vākšanā, 1208 iedzīvotāju aptauja un vecāku fokusgrupu dati. 

Stāsta dziedātāja un JVLMA Profesionālās doktorantūras programmas studente Evija Hilmane; pārraides producente – Zane Prēdele Viens no svētku organizatoriem bija Jānis Reinholds – savulaik pazīstams komponists, vijolnieks, skolotājs un diriģents. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā esošais muzikologa Oļģerta Grāvīša arhīvs glabā daudzveidīgus avotus: vēstules, laikabiedru un kolēģu atmiņu pierakstus, kā arī svarīgus arhīva dokumentus. Šie materiāli ļauj no jauna ieraudzīt Jāni Reinholdu kā vienu no interesantākajām un mazāk novērtētajām personībām Latvijas mūzikas vēsturē. Diemžēl, lielākā daļa Reinholda kompozīciju gāja bojā Otrā pasaules kara laikā, taču joprojām atpazīstami ir tādi darbi kā “Mosties, mosties, reiz svabadais gars” un citi, kas bijuši un vēl aizvien ir koru repertuārā. Reinholda mūžs ildzis 56 gadus. Savas dzīves laikā viņš strādājis par diriģentu vairāk nekā piecpadsmit dažādos koru kolektīvos. Tai skaitā arī Atturībnieku biedrības korī, kura darbība organiski sasaucās ar viņa personīgo pārliecību, jo viņš visu mūžu bija nelokāms alkohola un smēķēšanas pretinieks. Interesanti, ka tieši šajā korī savas vokālās gaitas sācis arī dziedātājs Jānis Ādolfs Kaktiņš – vēlāk viens no izcilākajiem Latvijas Nacionālās operas baritoniem starpkaru periodā. Reinholds strādājis vairākās skolās par mūzikas skolotāju un piedalījies dziesmu svētku organizēšanā un vadīšanā, tomēr viena no interesantākajām viņa dzīvesgājuma lappusēm saistās ar Pirmā pasaules kara laiku un pēckara gadiem. Līdzīgi daudziem citiem latviešiem, arī Reinholds sākotnēji ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Sanktpēterburgu, kur viņa meitas Lauma un Ilga uzturējās visus kara gadus. [1] Tieši Sanktpēterburgā jeb tolaik Petrogradā Reinholdu beidzot sasniedz pavēste par iesaukumu strēlniekos un jau 1916. gadā viņš atgriežas dzimtenē, lai kļūtu par 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka kapelmeistaru. Dalība strēlniekos gan netraucēja darbīgajam Reinholdam koncertēt un gan 1916. gada nogalē, gan 1917. gada sākumā viņš sniedza vairākus koncertus kā vijolnieks, kapelmeistars ar strēlnieku pulku orķestri, kā arī atskaņojot savas kompozīcijas kopā ar dažādiem koriem. 1917. gadā Reinholds kopā ar latviešu strēlniekiem atkāpjas sākotnēji uz Valmieru un pēc tam uz Maskavu, kur 1918. gada sākumā tiek iecelts par apvienoto latviešu strēlnieku pulku orķestra vadītāju (līdz tam šo amatu pildīja Pāvuls Jurjāns). Arī šajā laikā Reinholds pastāvīgi domā par kultūras dzīvi, tādēļ kopā ar strēlnieku orķestriem sniedz koncertus dažādās Krievijas vietās, par ko tiek saņemta kritiķu atzinība. Taču lielākais viņa panākums neapšaubāmi ir 1918. gada 24. jūnijā (jeb 6. jūlijā pēc t. s. “jaunā stila” jeb Gregora kalendāra) Maskavā Sokoļņikos organizētie Jāņu pasākumi, kas oficiāli izskanējuši kā Latviešu strēlnieku II dziesmu svētki. Neskatoties uz neapšaubāmo mūziķa un arī organizatora talantu, kas parādās visā mūža garumā, Jānis Reinholds pēc rakstura, kā laikabiedri un kolēģi liecina arhīvā izlasāmajās atmiņu vēstulēs, bijis ļoti kautrīgs un atturīgs cilvēks, kurš nekad nav izcēlis savus panākumus. Tādēļ, kaut arī vēstures avotos tieši viņš ir minēts kā svētku organizators, pats Reinholds kautrīgi sevi piemin tikai kā apvienotā orķestra kapelmeistaru, ļaujot citiem saņemt slavu, kas pienāktos viņam. Ideja par Jāņu svinēšanu latviešu strēlniekiem, protams, nebija sveša. Taču 1918. gada Jāņi varēja iegūt simbolisku nozīmi kā ārpus dzimtenes esošo latviešu strēlnieku, to ģimeņu un bēgļu apvienotāji, kas padarīja šo Reinholda organizatorisko darbu vēl būtiskāku. Tie bija pirmie Jāņi pēc Rīgas atstāšanas, kas sekoja Vācijas Impērijas karaspēka uzbrukumam 1917. gada vasarā un smagajām kaujām pie Mazās Juglas, kurās dalību ņēma arī strēlnieku pulki. 1918. gada jūnijā, dažas nedēļas pirms svētku norises, parādījās pirmās afišas, kurās redzam iecerēto svētku programmu – jauktos strēlnieku un sieviešu korus vadīs Kārlis Jurģītis – vēlāk arī Ludzas kultūras svētku virsdiriģents 1926.gadā. Bija paredzēts, ka strēlnieku svētkos kā solisti piedalīsies arī vairāki ievērojami latviešu dziedātāji. Līdzās jau pieminētajam Ādolfam Kaktiņam te atzīmējams, piemēram, Pauls Sakss, kas pazīstams kā viens no Pāvula Jurjāna dibinātās Latviešu operas tenoriem un pirmajiem Latvijas Konservatorijas mācībspēkiem. Savukārt Amanda Liberte-Rebāne bija viena no spilgtākajām latviešu operdziedātājām, dziedājusi Maskavas un Sanktpēterburgas operās, Latvijas Nacionālajā operā, kā arī pēc Otrā pasaules kara uzstājusies Rietumvalstīs. Diemžēl šie latviešu strēlnieku dziesmu svētki vēsturē "pazuduši" pavisam prozaiska iemesla dēļ. 1918. gada 24. jūnijā 15:00 (vienlaikus ar dziesmu svētkiem) sākās t. s. kreiso eseru dumpis, kura apspiešanā naktī no 24. uz 25. jūniju tiek piesaistīti latviešu strēlnieki kā kaujasspējīgākā vienība Jukuma Vācieša vadībā. Atsevišķos avotos pat izteikts pieņēmums, ka tieši fakts, ka latviešu strēlnieki bija aizņemti ar Jāņu svinēšanu, tātad nebija pieejami citu funkciju izpildē, bija viens no iemesliem, kādēļ dumpim tika izvēlēts tieši šis datums. Tomēr ar latviešu strēlnieku palīdzību eseru sacelšanos izdevās apspiest jau līdz nākamās dienas pusdienlaikam.            Līdzās Jāņa Reinholda gaitām kā entuziastiskam un talantīgam kordiriģentam pieminēšanas vērtas ir arī citas viņa darbības jomas – vijoļspēle un komponēšana. Vijoļspēli Reinholds sāka apgūt vēlu, tikai 20 gadu vecumā, kad virtuozu spožumu vairs nebija iespējams sasniegt. Neraugoties uz to, atsauksmes par viņa sniegumu ir cildinošas. Lai gan daudzi Jāņa Reinholda kompozīciju manuskripti vācu okupācijas laikā gājuši bojā, līdz mūsdienām saglabājušās kora dziesmas, tostarp tautasdziesmu apdares korim, klavierminiatūras, kā arī solodziesmas, kurām viņa daiļradē bijusi nozīmīga vieta. Tā, piemēram, 1909. gadā Reinholds sarīko savu kompozīciju vakaru, par ko vēlāk Emīls Dārziņš raksta, ka Reinholds, kā jau gandrīz katrs jauns mūziķis, iesāk ar dziesmām, raksturojot, ka tajās mīt sirsnība, nopietnība un drūmums.[2] Dažus gadus vēlāk – 1911. gadā Jānis Reinholds sarīko vēl otro kompozīciju vakaru, un šoreiz savas domas izsaka Jānis Zālītis, uzsverot komponista sapņaino dabu un intuitīvo rakstības stilu. Reinholda biogrāfijas lappusēs vēl ievērību pelna fakts, ka Jānis Reinholds kopā ar domubiedriem – Ernestu Vīgneru, Ādamu Ori un Jāni Mediņu – dibināja Latvju komponistu biedrību 1923. gadā,  divus mēnešus pirms Latvijas Skaņražu kopas izveides. To var uzskatīt par pašu senāko mūsdienu Latvijas Komponistu savienības priekšteci. Jāņa Reinholda dzīvesgājums un veikums apliecina, ka viņš ir personība, kuru vērts ne vien pieminēt, bet arī no jauna iepazīt. Un arī strēlnieku dziesmu svētki, kuros viņš devis savu ieguldījumu, noteikti ir pelnījuši plašāku izpēti mūsu dziesmu svētku tradīcijas kontekstā. Līdz šim tie palikuši vēstures ēnā, muzikologa Oļģerta Grāvīša vārdiem runājot, kā nepelnīti aizmirsta Jāņa Reinholda biogrāfijas un Latvijas kultūras vēstures lappuse. [1] Dzimtenes Vēstnesis, Nr.269, 23.11.1916 [2] Mūzikas Nenedēļa, Nr.17, 01.05.1924.

Amerikos prezidentas Donaldas Trumpas žada greitą karo Irane pabaigą. Pasak Trumpo, Jungtinės Valstijos paliks Iraną galbūt per dvi-tris savaites. Bet gilėja NATO krizė.Valstybės sekretorius Markas Rubijas sako, kad po karo su Iranu Amerika turės peržiūrėti santykius su NATO.Pokalbyje - ambasadorius, Lietuvos pramonininkų konfederacijos atstovas Briuselyje Eitvydas Bajarūnas.

Par Svētā Patrika dienu, kuru atzīmē visā pasaulē; par īru mūzikas klātbūtni svētkos un sevis atklāšanu, dzīvojot dažādās zemēs, Kultūras rondo pārrunājam ar īru mūziķi Padiju Lolesu (Paddy Lawless) no Dublinas, kurš studijā ļauj ieskanēties arī savai vijolei. Laikā, kad aiz loga mostas pirmais zaļums, arī Kultūras rondo ienesīsim mazliet zaļās krāsas. Koši zaļā ir ne vien pavasara, bet arī īru nacionālo svētku jeb Svētā Patrika dienas krāsa. Svētā Patrika diena, kas tika atzīmēta 17.martā, ir pasaulē visplašāk svinētie kādas valsts svētki. Savulaik tie aizceļoja līdzi īriem ne tajos vieglākajos laikos, kad no Īrijas emigrēja simtiem tūkstošu. Bet, pateicoties viņiem, īru kultūra un tradicionālā mūzika šodien kļuvusi par nesajaucamu atpazīstamības zīmi visā pasaulē. Raidījumā iepazīstinām ar vienu no īru tautas mūzikas vēstniekiem Latvijā. Viņa vārds ir Padijs Loless, Latvijā viņš dzīvo gadu, ir lielisks stāstnieks un sarunā labprāt dalās ne vien stāstos par īru tautas mūzikas tradīcijām un iedzīvošanos citās kultūrās, bet tepat, radio studijā, spēlē vijoli un ritmā piesitīs ar kāju. Ar Padiju tikāmies tūlīt pēc īru lielākajiem svētkiem – Svētā Patrika dienas.

Ne paslaptis, kad kiekvienas mados kūrėjas svajoja savo kolekciją pristatyti mados sostinėje Paryžiuje. Kęstas Rimdžius šią svajonę išpildė ir Paryžiaus mados savaitės metu parodė antrąją savo autorinę kolekciją. Su dizaineriu susitikome tiek Vilniuje, kai vėlų vakarą jis dėliojo paskutinius štrichus, tiek ir Paryžiuje, kai užkulisių jaudulys pasiekė aukščiausią tašką.Ved. Deimantė Bulbenkaitė

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Dvi mokslininkės pradeda iniciatyvą, kurios tikslas yra padėti žmonėms išsimiegoti. Išsamiau – programėlės „mybe“ kūrėja, ekonomikos mokslų daktarė Eglė Karmazienė.

Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa Ēkas pamatakmens tika likts 1903. gada 25. martā, bet "zem jumta" nams bija jau 1. novembrī. Mūsdienu Nacionālā teātra ēku uzmūrēja vēl ātrāk – vien piecos mēnešos. Pamatīgo Rīgas Hipotēku biedrības namu, kurā mūsdienās atrodas Ārlietu ministrija, uzmūrēja vēl ātrāk – nieka trīs mēnešos. 1912. gada 22. septembra pēcpusdienā tika likts pamatakmens, 15. oktobrī pabeidza partera stāvu; līdz mēneša beigām pirmo stāvu; pēc divām nedēļām otro stāvu; 30. novembrī trešo stāvu; 14. decembrī ceturto stāvu, bet 22. decembrī svinēja spāru svētkus. Kā bija iespējama tik ātra celtniecība? Tolaik būvniecība taču faktiski bija roku darbs – nebija ne kravas automašīnu, ne augstu ceļamkrānu. Taču būvniecības tempi bija fantastiski. To nodrošināja ārkārtīgi augsta darba organizācija. Katrā lielajā būvē strādāja desmitiem, bieži vien pat simtiem strādnieku. Viņu darbs bija precīzi jākoordinē. Mūrnieku komandas vadīja tā sauktie "desmitnieki" – pieredzējušākie mācekļi vai zeļļi, kuri paši kādreiz cerēja kļūt par meistariem. Turklāt pieredzes viņiem bija ļoti daudz. 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums bija straujākais būvniecības laiks Rīgas pastāvēšanas vēsturē. Katru gadu Rīgā tika apstiprināti aptuveni tūkstotis vai pat vairāk jaunu būvprojektu. Tas bija piecreiz vairāk nekā mūsdienās. Turklāt daudzi no šiem projektiem paredzēja lielu un sarežģītu ēku, vai pat ēku kompleksu būvniecību. Būvniecības drudža laikā daudzstāvu dzīvojamie nami Rīgas centrā auga kā sēnes pēc lietus. Pēdējā gadā pirms kara uzbūvēja vairāk nekā divsimt mūra dzīvojamos namus, no tiem gandrīz 70 bija ar sešiem stāviem. Rīgā tika celti ne tikai daudzstāvu dzīvojamie nami, bet arī dažādi infrastruktūras objekti, skolas, baznīcas un rūpnīcu kompleksi ar desmitiem vai pat simtiem atsevišķu celtņu. Būvniecības sezona bija īsa, jo mūrēšana ziemas mēnešos bija aizliegta. Savukārt darba dienas un nedēļas bija garas – tolaik nepastāvēja ne astoņu stundu darba diena, ne piecu dienu darba nedēļa. Jāmūrē bija ātri un kvalitatīvi, jo rindā gaidīja nākamie objekti. Būvuzņēmējiem darba bija pilnas rokas, bieži vien viņi bija spiesti pat atteikties no dalības būvniecības konkursos, jo saistību bija pārāk daudz. Piemēram, mūrniekmeistara Krišjāņa Ķergalvja uzņēmums 1902. gadā vienlaikus būvēja divus daudzstāvu dzīvojamos namus, Mārtiņa draudzes pastorātu Pārdaugavā, Valmieras skolotāju semināru, Slokas evanģēliski luterisko baznīcu, Rīgas pasta un telegrāfa kantori, lielo "Union" saldētavu Andrejsalā, gāzes torni Rīgas otrajā gāzes fabrikā, Rīgas pilsoņu literāri praktiskās savienības namu Vecrīgā, Aleksandra amatniecības skolu Latgales priekšpilsētā, Rīgas Biržas komitejas komercskolu un Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāli.

Rebeka Una. „Pijus ir Nikolas. Visų laikų istorija“. Skaito aktorė Gabija Jaraminaitė.

Rebeka Una. „Pijus ir Nikolas. Visų laikų istorija“. Skaito aktorė Gabija Jaraminaitė.

Laik si toho vůbec nevšimne, pro astrofyziky je to však událost. Slunce přepnulo své magnetické póly – severní a jižní se prohodily v pravidelném cyklu sluneční aktivity.Všechny díly podcastu Planetárium můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Rebeka Una. „Pijus ir Nikolas. Visų laikų istorija“. Skaito aktorė Gabija Jaraminaitė.

Rebeka Una. „Pijus ir Nikolas. Visų laikų istorija“. Skaito aktorė Gabija Jaraminaitė.

Pirkums jau sen vairs nav tikai darījums - tas ir klikšķis, impulss, mazs dopamīna sprādziens. Laikā, kad pasaule deg, mēs vienalga nopērkam vēl vienu trauku komplektu, jo bija 70% atlaide. Un jautājums nav tikai “vai varu atļauties?”, bet gan “kāpēc es to vispār gribu?”. Par jaunākajām patēriņa tendencēm raidījuma vadītāja Nansija Garkalne sarunājas ar e-komercijas stratēģi Līvu Bleideli un mākslinieci Terēzi Strādnieci. #SIF_MAF2025

Kurtlar Sofrasında Kadınlar'ın bu bölümünde Göksel Göksu'nun konuğu Nur Betül Aras. Nur Betül Aras, Nakşibendi tarikatına bağlı muhafazakâr bir ailede başlayan hayatından laik feminist kimliğe uzanan dönüşümünü anlatıyor. 28 Şubat başörtüsü yasağı, aile ve cemaat baskısı, AKP dönemi toplumsal dönüşümü, kadınların kamusal alana çıkışı ve ekonomik özgürlük üzerine çarpıcı değerlendirmeler sunuyor. Muhafazakâr mahalle ile laik dünya arasında sıkışan kadınların hikâyesini anlatan bu bölüm, Türkiye'nin son 30 yılındaki toplumsal değişimi anlamak isteyenler için önemli bir tanıklık sunuyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Februāris gandrīz beidzies. Pēc aukstās un garās ziemas tuvojas pavasaris, kas mūsu platuma grādos ir palu laiks. Tas ir arī brīdis, kad ziņās biežāk parādās hidrologi, viņu prognozes un komentāri. Toms Bricis ir gatavs pastāstīt vairāk par viņu darbu. Gada lielāko daļu mēs no hidrologiem neko daudz nedzirdam. Pavasarī vai dažu iepriekšējo gadu siltajās ziemās, kad upes iziet no krastiem, tieši upju tuvumā dzīvojošie īpaši ieklausās, kas sakāms hidrologiem. Sarunā vairāk par darba aizkulisēm, kā notiek datu vākšana un plūdu prognozēšana. Bet vispirms atgādinājums par citiem gadiem, kad pēc bargas ziemas Latvijā upes sagādājušas problēmas. Tuvojoties paliem un iespējamiem pavasara plūdiem, hidrologiem priekšā smagākais darba cēliens gadā. Var teikt, ka gatavošanās tam norit visu ziemu, jo kopš uz upēm parādījās ledus, izbraukuma grupa apbraukā upes Latvijā, veic mērījumus, dati tiek likti modelī, kas veic aprēķinus par tālāko attīstību. Par hidrologu darbu stāsta Mārcis Tīrums un Līga Klints.    -- Pēdējā lielā plūdu epizode Latvijā bija 2023. gada janvārī Jēkabpilī, bet tos nevar īsti nosaukt par pavasara plūdiem. Hidrologi šādos gadījumos tos sauc par ziemas paliem vai ziemas plūdiem. Pēdējā reize, kad ziema bija pietiekami auksta, lai veidotos bieza ledus kārta, kas uzlūstot rada ledus sastrēgumus un ceļ ūdenslīmeni, bija 2021. gadā. Toreiz Gaujas lejtecē pie Carnikavas vairākas dienas ūdenslīmenis turējās bīstami augsts, draudot appludināt mājas. Tika pieņemts lēmums ledu spridzināt. Toreiz man bija neparasta pieredze, jo ar Latvijas Televīzijas ziņu dienesta kolēģiem nolēmām tiešraidē rādīt spridzināšanu un pirms tās bija paredzēts, ka es upes malā 10-15 minūtes komentēju apstākļus. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kaut kas negāja pēc plāna un spridzināšanu vairakkārt atlika. Beigās es aptuveni stundu tiešraidē komentēju upes hidroloģiskos apstākļus, līdz vienā brīdī ledus sakustējās pats no sevis. Upe pati būtu problēmu atrisinājusi, bet tā kā ledū jau bija salikti desmitiem spridzekļu, lai tos neienestu Rīgas līcī, nācās uzspridzināt.

Part 1 TAMERA KING (Boston) - If You Really Want To SHANDELLE f/Isha! (Somerville/Lawrence MA) - Confess SNOWSA (New Haven, CT) - Freak Like Me KASIE O. (Boston) - Over You UGOBOY f/Sudxn & Devaura (Boston) - Wickedest Whine! SUPER SMASH BROZ f/TyFontaine, Laik & Tim Lyre (Boston) - Honest MALIK ELIJAH (Boston) - Attraction To Healing FANTA VIBEZ (Worcesster) - Codi NEEMZ (Boston) - Yappin ZAKIYYAH f/Tim Hall (Boston) - Reintroduce Myself SNOWSA (New Haven, CT) - Paradise ———— Part 2 HAVIER DAVION & ALX (Boston) - Actress LATRELL JAMES (Boston) - Dayum! MALIA THE MODEL (Boston) - Owe Me SHANDELLE (Somerville MA) - Treat U Right JORD4NEVERDIED f/Vintage Lee (Boston) - Feel How I Feel FELIX! f/Bayney Bones & Ashlee (Boston) - Honest JO SAZA (Boston) - War & Peace SLAINE f/Statik Selektah (Boston) -It's All Good NAY SPEAKS (Boston) - Back It Up ELLIS! f/Matt Corman & Maadrhino (Chicapee Ma/Boston) - ETC. JZAC (Derry NH) - Sticky Note MASS OF MAN f/Bingx (Boston) - Bipolar @tameraking_ @dellyciosaa @ishafromthe978 @snowprah @therealkasieo @theugoboy @sudxnofficial @devaura.fm @supersmashbroz @tyfontaine1800 @timlyre @malikelijahh @fanta.vibez @neemz__ @zakiyyah_official @tv_hall @havierdavion @latrelljames @malia_themodel @jord4neverdied @_vintagelee @felixvanburen @iamjosaza @slaine @statikselekt @nay_speaks @ellisexclamation @mattcorman @maadrhino @jzacmusic @massofman @bingxmusic206

00:00 – kada verktų komentatoriai 10:03 – Tautvydo ir Viliaus santykiai 13:05 – N.Hayeso-Daviso sprendimas 19:35 – tiksintis laikas „Žalgiriui“ 31:02 – sudėtinga „Ryto“ situacija 48:15 – K.Jakučionio žaidimas 53:30 – A.Beručkos įkvėptas „Neptūnas“ 1:03:14 – „Lietkabelis“ laimėjo Londone 1:13:08 – D.Motiejūno pasakymai

Šiuolaikinėje mokykloje fizinis ugdymas tampa vis svarbesne ugdymo dalimi. Judėjimo stoka, augantis ekranų laikas ir mažėjantis vaikų fizinis aktyvumas kelia iššūkių ne tik mokytojams, bet ir visai visuomenei.

Haftalık programında Fatma İnce ve Mert Büyükkarabacak geçtiğimiz haftanın politik gelişmelerini değerlendiriyor:→ Laik Türkler Colani'yi neden seviyor?→ Çin'de askeri kademede değişikler → İran'da savaş kapıda mı?→ Suriye'de anlaşmayı nasıl okumalı?→ İBB için seçim olur mu?→ Açlık sınırı 31 bin tl, asgari ücret 28 bin!→ Migros ve BİM'de direniş→ Enflasyonun sorumlusu berberler mi?

Globālie notikumi šonedēļ saplūduši ar vietējiem. Laikā, kad Eiropa ir satraukumā par ASV prezidenta Donalda Trampa Grenlandes tīkojumiem, mūsu parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa parakstījusi vēstuli, kurā Trampam lūdz piešķirt Nobela Miera prēmiju. Pārējās Latvijas augstākās amatpersonas gan norāda, ka tas ir Mieriņas personiskais lēmums un Saeimas priekšsēdētāja ar to nepauž parlamenta viedokli. Bet skaidrs ir viens, ka šis Mieriņas solis šonedēļ ir viens no apspriestākajiem tematiem, vienlaikus vērojot, kas notiek pasaules ekonomikas forumā Davosā. Nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Ligoninių priimamųjų eilėse laukia ne tik pacientai, bet ir dalį jų atvežę greitosios medicinos pagalbos darbuotojai. Jie sako, kad kartais yra priversti laukti po kelias valandas. Kol laukia, kad jų atvežtus pacientus perimtų ligoninės personalas, paramedikai negali vykti į kitus iškvietimus. Nors problema egzistuoja visoje Lietuvoje, opiausia ji – Kaune.

Vai tiesa, ka intelektu pārmantojam no mātes, un galu galā - vai to vispār saņemam "mantojumā" ģenētiski vai tomēr intelekts ir dāvana un prasmes, ko iegūstam un uztrenējam zdzīves laikā? Cik pamatots uzskats, ka gudriem vecākiem dzimst gudri bērni un vai gēnu rediģēšana paver iespēju nākotnē radīt cilvēkus-ģēnijus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro bioloģijas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Edvīns Miklaševičs un Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere.   Zinātnieki aptaukošanos skaidro nevis ar gribasspēka trūkumu, bet bioloģiju Pētījumi liecina, ka svara zaudēšana nav saistīta ar gribasspēku vien, tai ir arī bioloģisks pamatojums - mūsu vielmaiņa, hormonālā darbība un citi faktori. Tā skaidrots nesenā publikācijā “Nacionālās ģeogrāfijas” tīmekļa vietnē. Lai palīdzētu cilvēkam koriģēt svaru, talkā var nākt dažādi speciālisti, un viens no risinājumiem var būt uztura speciālists, tāpēc saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes docētāju, sertificētu uztura speciālisti veselības centrā “Vivendi” un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Evu Šmiti. Pieminētajā rakstā sniegti dati par ASV iedzīvotājiem, proti, 80-95 procenti cilvēku, kuri zaudē svaru, atgūst to 3-5 gadu laikā, un arī Eva Šmite savā personīgajā pieredzē Latvijā novērojusi, ka cilvēki pie uztura speciālista vēršas atkārtoti, jo kaut kādu iemeslu dēļ svars ir atkal nācis klāt. Tātad - vai zaudēt svaru ir grūti?

Pirmoje dalyje – sudiev gitaristui Ralphui Towneriui, sujungusiam džiazą, klasikinę muziką ir įvairias pasaulio tradicijas į itin asmenišką muzikinę kalbą. Antroje dalyje – 21 geriausias pasaulio pianistas, arba „BBC Music Magazine“ tik ką paskelbtas geriausiųjų sąrašas, sudarytas apklausus 100-ą koncertuojančių pianistų.Ved. Domantas Razauskas

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Mājās Ziemassvētku rosība, pilsētā – garas rindas pie veikalu kasēm un sastrēgumu pirmssvētku drudzī. Tā vien šķiet, ka gada skrejošākais laiks cilvēkiem ir ap Ziemassvētkiem. Taču, kā šīs gada tumšās naktis aizvada dzīvnieki Latvijas dabā? Kuri zvēri guļ, kuri snauž un kuri ir nomodā? Kā savas dienas gaitas plāno tie, kuriem ziemā nav lāča miegs? Sarunājas Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un zoologs Vilnis Skuja.

Jo īsāka diena, jo grūtāk no rīta piecelties, visa diena var paiet žāvājoties, bet vakarā ir vēlme ātri doties gulēt. Vai tas ir normāli? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente Marta Celmiņa un miega eksperte, ārste psihiatre, medicīnas zinātņu doktore Natālija Bērziņa. Ierakstā uzklausām Anniju. Viņai miega traucējumi radās stresa un pārslodzes dēļ darbā un viņa vērtē, ka arī daudziem kolēģiem bijušajā darba vietā bija izdegšanas simptomi. Annijai miega problēmas risināšana prasīja divus gadus.

Host: Pavel Studený, pyrotechnik Policie ČR. Dotazy posílejte na adresu: dvojka@rozhlas.cz. Moderuje Tereza Stýblová.

Host: Pavel Studený, pyrotechnik Policie ČR. Dotazy posílejte na adresu: dvojka@rozhlas.cz. Moderuje Tereza Stýblová.Všechny díly podcastu Káva o čtvrté můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

視聴者の皆さんが一番苦手とする英語、それはズバリ「日常英語」ではないでしょうか？ビジネス英語やプレゼン英語は型が決まっていますが、日常会話は使う単語は中学レベルなのに、テンポが速く、音が変化し、意味がつかみにくい…。実はここが一番の難関です。今回は、これからの季節にぴったりな映画『ホーム・アローン』の名シーンを使って、中学英語レベルのシンプルな会話を「ネイティブの音」で話すための発音トレーニングを行います。喉奥発声まずは英語の発声練習で軽くWarm upしましょう！英語の発音に重要なのは「喉の響き」と「息の流れ」です。英語は「喉奥」から声を出すことで、英語らしい太い響きが得られ、特に母音が豊かに響く様になり、言葉が相手に伝わりやすくなる。1.欠伸をして喉奥を広げる2.ソフトパレットに息を当てる3.喉をリラックスさせて声を出す① hah~hah~hah~high(x3) | It's higher than I thought.② mah~mah~mah mom(x3) | Your mom looks so sweet.③ ha~ha~ha~hand(x3) | Add a handful of pepper.                                                            ④ ma~ma~ma~man(x3) | His dad is a handsome man.⑤ sah~sah~sah~salt(x3) | Sprinkle some salt on it.　息の流れを止めずに発音することで、意味ごとのかたまりで発音できる様になる。また発音に息が絡むことで子音の輪郭がはっきりし伝わりやすくなる。またリズムは「長短」を繰り返す感じで、意味の強い言葉が長く発音される様にしましょう。① Sah sa  (x3) “silent” (×3) | You should keep silent.② Fa fa (x3) “family” (×3) | That's one of our biggest family events.③ Thah tha (x3) “thoughtful” (×3) | What a thoughtful decision you made.④ Ta ta (x3) “Tangle” (x3) | Let's take a look at the tangle.⑤ Ka ka (x3) “casted” (x3) | Casting games for tuna is very popular.ゆっくりから徐々にテンポを上げていきます。必ず一息で繋げて発音できる様にしましょうMerry Christmas./Me ri Kris mus/「メリークリスマス」May I sit down?/Meai Si(t) Daun?/「座ってもいい？」That's my granddaughter up there,/thats mai Grand Dah der up Their/「あそこにいるのが私の孫だよ」the little red-haired girl. /thuh Li do Re(d) Heir(d) Gerl/「小さい赤毛の女の子さ」She's about your age. /Shee za Bau chur Eij/「君と同じくらいだね」Do you know her?/Dyoo Nou (h)er?/「彼女のこと知ってる？」You live next to me, don't you?/yu liv Neks(t) mi Doun chu/「君、私の隣に住んでるだろ？」You can say hello when you see me. /Yoo kan Sei he Lou wen-yu See mee/「私に会ったら、挨拶してくれていいんだよ。」You don't have to be afraid./Yoo doun Hav tu Bi a Freid/「怖がらなくて大丈夫だ。」There's a lot of things going around about me, /Theirz-a Lah duv Things Gou-ing-a Raund-a Bau(t) mee/「色々と噂になってるけど」but none of it's true. Okay?/bu(t) Nun-uv-its Troo, o Kei?/「全部嘘だ」You been a good boy this year?/yu Been-a Goo(d) Boi this Yeer/「今年は良い子にしてた？」I think so./ai Think sou/「たぶん」Swear to it?/Sweir-tu It/「誓えるかい？」No./Nou/「いいや」Yeah, I had a feeling./Yea, Ai had-a Feel-ing/「そんな気がしてたよ。」Well, this is the place to be if you're feeling bad about yourself./wel This iz tha Pleis tu bi,if-yur Feel-ing Bad-a Baut yur Self/「自分のこと嫌になってるなら、 ここに来るのが一番だよ。」It is?/i  diz?/「そうなの？」I think so./ai Think sou/「そうだよ」Are you feeling bad about yourself?/Ar yoo Feel-ing Bad-a Baut-yur Self?/「自分のこと、嫌になってるの？」No./Nou/「いいや」I'm in kind of a pain lately./Aim-in Kain-uv-a Pein Lei(t) li/「最近ちょっとつらいんだ」I said some things I shouldn't have. /ai Sed sum Things-ai Shoodn Hav/「言っちゃいけないことを言ってしまってね。」I really haven't been too good this year. /ai Reeh li havn Been too Good this Yeer/「今年は正直、あまり良い子じゃなかった。」I'm kind of upset about it…/um Kain-uv up Set-a Baut-it/「そのことで、ちょっと気が滅入ってて…」Because I really like my family. /bi Kahz ai Reeh li Laik mai Fam li/「家族のことは大好きなんだ」Even though sometimes I say I don't. /Ee vun Thou Sum Taims-ai Sei-ai Doun(t)/「ときどき嫌いって言っちゃうけど」Sometimes I even think I don't. /Sum Tains-ai Ee vun Think-ai Doun(t)/「ときどきいなくなればいいなんて思っちゃうこともあるけど」Do you get that?/Doo-yu Ge(t) Tha(t)?/「分かる？」I think so./ai Think sou/「分かるよ」では、セリフを完全に真似てみましょう。・同じトーン、リズムで発音・意味を想像しながら発音・文字離れ出来るまで反復・言葉に詰まらなくなるまで反復ブレスフローとリズムホームアローンで発音練習コピーイング

Pirmā un pagaidām vienīgā iestaigātā taciņa kosmosa dzīlēs šobrīd ir Mēness. Plāni atgriezties uz mūsu pavadoņa, veidot cilvēku apmetnes, iegūt derīgos izrakteņus un daudz ko citu ir vareni, taču kā ar iekļaušanos termiņos un daudzo sarežģīto sagatavošanas darbu izpildi? Vai varam cerēt tuvākajos gados vēlreiz uzkāpt uz Mēness? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālisti un astronomijas entuziasti Raitis Misa un Ints Ķešāns. "Šis datums [kad doties misijā uz Mēnesi] ir pārbīdīts jau daudzas reizes. Ilgu laiku tas bija 2019. gads, tad bija 2024. gads. Šobrīd ir 2027. gads. Grūti pateikt," skaidro Ints Kešāns. "Es domāju "Artemis 2" misija, kas plānota pēc diviem mēnešiem, kas aplidos Mēnesi, nevis nolaidīsies. Es domāju, ka tas ir ļoti reāli. Viņi ir tam gatavi. Bet nolaišanās uz Mēness 2027. gadā. Tur ļoti daudz iesaistīto. Galvenais, tur ir citi partneri un, pirmkārt, "Space X" ar savu nolaižamo aparātu, kas ir diezgan sarežģīts koncepts. It kā viss iet pēc plāna, bet es teiktu, ka diezgan ambiciozi domāt, ka tas būs 2027. gads." "Ja to neizdarīs Rietumu apvienība, ķīnieši 2030. gadā noteikti to izdarīs. Jo viņiem viss notiek pēc plāna. Cik es zinu, nav nekādu paredzamu šķēršļu. Viņi ļoti metodiski, lēnām, bet tajā pašā laikā pēc plāna visu dara. Viss līdz šim ir izdevies un viņi nekādas milzīgas izmaiņas savā grafikā nav veikuši," papildina Raitis Misa. Iemesli misijas laika pārcelšanai ir dažādi. "Ilgu laiku kā galvenais iemesls tika minēti jaunie Mēness skafandri, kurus nevar un nevar dabūt gatavus, jo ļoti sarežģītas iekārtas, ļoti dārgas iekārtas," norāda Ints Ķešāns. Doma par atgriešanos uz Mēness ir aktuāla jau kopš 2000. gada, laika gaitā vairākas lietas mainījušās, lielākās izmaiņas - tagad vairāk piesaistīti privātie partneri.  "Pirmām kārtām "Space X", kas būvē nolaišanās sistēmu, bet ir apmēram 10 citi, kas taisa arī nolaižamos aparātus visdažādākos, kas piegādās uz Mēnesi dažādas kravas. Tas ne visiem iet gludi, tāpēc daudz kas iekavējas. Tas ir arī ārkārtīgi dārgi, budžeti aug un naudas visam nepietiek. Tie nav 60. gadi, kad NASAi bija neierobežots budžets, ka tik mēs būtu pirmie," turpina Ints Ķešāns. Bet kāpēc tieši tagad cilvēkam jāatgriežas uz Mēness? Pirmkārt, tie ir pētījumi fundamentālajā zinātnē, kur darba pietiks vairākām paaudzēm.  "Otrs - tik milzīga programma pati par sevi ir progress. Lai realizētu tāda izmēra lietas, būs tūkstošiem atklājumu, būs jaunas tehnoloģijas, jauni materiāli, jaunas metodes, jauna juridiskā bāze varbūt. Tas pats par sevi ir kaut kas, kas dzen cilvēci uz priekšu," atzīst Ints Ķešāns. Vēl viņš min, ka "Artemis" programmas ietvaros top jaunas metodoloģijas, kuras pēc tam varēs lietot dažādas nozares gan kosmosā, gan uz zemes. Tas varētu būt arī svarīgākais visā programmā. Tāpat tiks pilnveidota vai izstrādāta juridiskā bāze.  Vai varēsim izaudzēt pārtiku arī citviet Visumā? Bet, ja reiz par kosmosu runājam, tad visnotaļ svarīgs jautājums ir - vai Visumā hipotētiski mēs varētu audzēt pārtiku? Ja reiz cilvēce veidos apmetnes uz tālākiem Visuma objektiem, tas noteikti būtu svarīgs faktors, lai varētu šīs cilvēku kolonijas nodrošināt ar pārtikas resursiem ārpus Zemes. Par iespējām audzēt pārtiku kosmosā stāsta astrofiziķis, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš un Dārzkopības institūta vadošo pētnieci Līga Lepse. Skaidrs ir tas, ka pēc dažiem miljardiem gadu, pat ja tā prātā šobrīd šķiet kā neaptverama nākotne, uz Zemes dzīve vairs nebūs iespējama. Vienlaikus cilvēks jau pakāpeniski sācis iekarot kosmosu, un tas, cik tālu iesim, ir tikai laika jautājums. Kā iespējamās vietas nākotnes cilvēces mājvietai varētu būt ne vien Marss, bet arī Jupitera pavadoņi un pat tālais Plutons. Zvaigzne Saule savā evolūcijā izpletīsies un kļūs par sarkano milzi, kas, tā teikt, apēdīs sev tuvākās planētas - Merkuru, Venēru un arī Zemi, tāpēc mums, meklējumos pēc jaunas mājvietas un iespējas audzēt tur pārtiku, būs jālūkojas ārējā kosmosa virzienā. Tā skaidro Kārlis Bērziņš. Pagaidām vēl varam teikt, ka uz Zemes patiešām ir īpaši fizikālie apstākļi, kas ļauj mums šeit audzēt pārtiku. Par tiem stāsta Līga Lepse. Pētniece norāda, ka pašlaik būtiskais jautājums uz Zemes ir aizvien straujāk pieaugošās izmaiņas klimatā. Ar to saskaras arī augu selekcionāri, īpaši attiecībā uz ilggadīgu augu - koku, krūmu - selekcijas procesu. Jaunajām šķirnēm ir jātiek līdzi klimata pārmaiņām. Viņa arī vērtē situāciju uz citām planētām.

Karolis Tiškevičius ir Kazimieras Labanauskas apžvelgė dešimtojo ir vienuoliktojo Eurolygos turo fantasy skaičius, pasirodymus ir rekomendacijas. Žaisti „BasketNews Fantasy“, kurį pristato CBet, galite čia: https://fantasy.basketnews.com/ Temos: Pradedam nuo Rolando Kazlo dainos (0:00); Žmonių pasirodymas komentarų skiltyje (1:12); Mūsų praeitos savaitės rekomendacijos (5:15); Jūsų praeitos savaitės rekomendacijos (7:02); Kazio komandos pasirodymas 10-ajame ture (15:50); Karolio komandos pasirodymas 10-ajame ture (17:27); Karolio komandos pasirodymas 11-ajame ture (20:35); Kazio komandos pasirodymas 11-ajame ture (22:12); Keitimai Karolio komandoje (25:34); Keitimai Kazio komandoje (28:26); Karolio ir Kazio savaitės rekomendacijos (33:04); Įdomioji statistika (38:21); Tautos balsas ir Kazio skundas Nedui (43:47); „CBet Lietuvos Fantasy Krepšinio Lygos“ (LFKL) apžvalga (44:51).

Pokalbis su Augustu Černiausku, šokių ir muzikos festivalio „Infinitumball” organizatoriumi. Kas yra Balfolk šokiai? Apie visa tai jau netrukus.Po pusės vienuoliktos žinių praktiniai patarimai, kaip pradėti investuoti. Pokabis su Moterys investuoja platformos autore Laura Šeškiene.Antrą laidos valandą apie beprasidedantį krepšinio sezoną. Prasidėjo Lietuvos krepšinio lyga, ateinančią savaitę startuoja Eurolyga. Aptarsime beprasidedančius sezonus su ekspertais.Ved. Urtė Korsakovaitė

Kas nutinka, kai labai ilgą laiką vartojame itin stiprius nuskausminamuosius ir kaip keičiasi gyvenimo kokybė jų atsisakius. Atsakymo į šį klausimą ieškojo visai neseniai disertaciją „Detoksikacijos įtaka gyvenimo kokybei lėtinį skausmą patiriantiems pacientams, ilgą laiką vartojantiems receptinius opioidus” apsigynusi Gabiją Laubner Sakalauskienė, kurią, matyt, ne vienas klausytojas pažįsta kaip Vilniaus universitetinės ligoninės Toksikologijos centro gydytoją.Laidos viešnia – kino kūrėja Giedrė Žickytė. Kalbėsimės apie jos naują filmą „Irena“ – neeilinę asmenybę, teatrologę Ireną Veisaitę, kuri, išgyvenusi holokaustą ir totalitarinių režimų žiaurumą, vietoje keršto rinkosi atleidimą, dialogą ir meilę. Režisierė sako, kad šis filmas gali tapti koordinačių sistema – kaip išgyventi šį neramų laiką.Kaip atpažinti, kad Jumis domisi priešiškos žvalgybos tarnybos? Valstybės saugumo departamentas sako, kad tai gali būti sudėtinga. Vis dėlto yra tam tikri požymiai, kurie turėtų sužadinti budrumą ir sukelti įtarimų, kad galbūt susidūrėte su priešiškos valstybės žvalgyba. Kokie šie požymiai ir kaip dažnai Lietuvos gyventojus bandoma verbuoti?

Giedrė Kaukaitė. „Mano Eldoradas / apie aną ir šį laiką“. Išleido Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla.„Kai 2013-yliktaisiais iškeliavo mano Žebriūnas, visus metus sodinau ant kapo gėles, kaip močiutė kadaise buvo išmokiusi, o kai atsirado kryžius ir akmenų danga, tarsi kažkas atkirto mane nuo to ryšio. Atsigavau panirusi į prisiminimus – į prabėgusius metus. Gavau dovanų naują kūrybinį azartą, ne menkesnį už sceną ir pedagoginį darbą. Dainavimas scenoje buvo mano profesija, o rašymas – dovana. Esu tokia laiminga, kad net neįsivaizduojate – tarsi namie lauktų ne tik atgiję mylimi artimieji, bet ir įstabiausia sutiktų asmenybių draugija“, – savo knygoje „Mano Eldoradas“ rašo garsi dainininkė, pedagogė, profesorė Giedrė Kaukaitė. Knygos ištraukas skaito aktorė Asta Preidytė.

Giedrė Kaukaitė. „Mano Eldoradas / apie aną ir šį laiką“. Išleido Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla.„Kai 2013-yliktaisiais iškeliavo mano Žebriūnas, visus metus sodinau ant kapo gėles, kaip močiutė kadaise buvo išmokiusi, o kai atsirado kryžius ir akmenų danga, tarsi kažkas atkirto mane nuo to ryšio. Atsigavau panirusi į prisiminimus – į prabėgusius metus. Gavau dovanų naują kūrybinį azartą, ne menkesnį už sceną ir pedagoginį darbą. Dainavimas scenoje buvo mano profesija, o rašymas – dovana. Esu tokia laiminga, kad net neįsivaizduojate – tarsi namie lauktų ne tik atgiję mylimi artimieji, bet ir įstabiausia sutiktų asmenybių draugija“, – savo knygoje „Mano Eldoradas“ rašo garsi dainininkė, pedagogė, profesorė Giedrė Kaukaitė. Knygos ištraukas skaito aktorė Asta Preidytė.

Giedrė Kaukaitė. „Mano Eldoradas / apie aną ir šį laiką“. Išleido Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla.„Kai 2013-yliktaisiais iškeliavo mano Žebriūnas, visus metus sodinau ant kapo gėles, kaip močiutė kadaise buvo išmokiusi, o kai atsirado kryžius ir akmenų danga, tarsi kažkas atkirto mane nuo to ryšio. Atsigavau panirusi į prisiminimus – į prabėgusius metus. Gavau dovanų naują kūrybinį azartą, ne menkesnį už sceną ir pedagoginį darbą. Dainavimas scenoje buvo mano profesija, o rašymas – dovana. Esu tokia laiminga, kad net neįsivaizduojate – tarsi namie lauktų ne tik atgiję mylimi artimieji, bet ir įstabiausia sutiktų asmenybių draugija“, – savo knygoje „Mano Eldoradas“ rašo garsi dainininkė, pedagogė, profesorė Giedrė Kaukaitė. Knygos ištraukas skaito aktorius Vytautas Rumšas.

Giedrė Kaukaitė. „Mano Eldoradas / apie aną ir šį laiką“. Išleido Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla.„Kai 2013-yliktaisiais iškeliavo mano Žebriūnas, visus metus sodinau ant kapo gėles, kaip močiutė kadaise buvo išmokiusi, o kai atsirado kryžius ir akmenų danga, tarsi kažkas atkirto mane nuo to ryšio. Atsigavau panirusi į prisiminimus – į prabėgusius metus. Gavau dovanų naują kūrybinį azartą, ne menkesnį už sceną ir pedagoginį darbą. Dainavimas scenoje buvo mano profesija, o rašymas – dovana. Esu tokia laiminga, kad net neįsivaizduojate – tarsi namie lauktų ne tik atgiję mylimi artimieji, bet ir įstabiausia sutiktų asmenybių draugija“, – savo knygoje „Mano Eldoradas“ rašo garsi dainininkė, pedagogė, profesorė Giedrė Kaukaitė. Knygos ištraukas skaito aktorius Vytautas Rumšas.

Į LRT GIRDI kreipėsi šakietis, kuris, nors ir sėkmingai išlaikė C kategorijos vairavimo egzaminą, negauna teisės vairuoti šios kategorijos transporto priemonių. Regitra aiškina, kad egzamino rezultatas laikomas negaliojančiu, nes per metus vyras nesikreipė dėl pažymėjimo pagaminimo.Irano prezidentas Masudas Pezeškianas šiomis dienomis vyko į kiek neįprastus šios šalies vadovui užsienio vizitus - aplankė Armėniją ir Baltarusiją.Aktualus klausimas: socialiniuose tinkluose daugėja puslapių, kurie apsimeta prekiaujantys žinomais prekių ženklais ir siūlo vartotojams neįprastai dideles nuolaidas. Ekspertai įspėja, kad jie kelia nemenką grėsmę.Vilniaus policijos pareigūnas kreipėsi į LRT girdi, teigdamas, kad policijos biurai iki šiol neturi priedangų. Policijos departamentas teigia, kad jau yra parengęs įsakymą priedangoms įrengti, tai patvirtina ir vidaus reikalų ministerija.Seime prasideda dvi dienas truksianti neeilinė Seimo sesija, per kurią parlamentas turės patvirtinti Ingos Ruginienės kandidatūrą į ministro pirmininko postą.Ved. Liuda Kudinova

Radijo spektaklis pagal Andri Magnason knygą „Apie laiką ir vandenį“. Režisierė Uršulė Bartoševičiūtė, garso režisierė Eglė Jarmolavičiūtė, kompozitorius Martynas Baranauskas. Vaidina aktoriai Indrė Patkauskaitė, Šarūnas Zenkevičius, Kęstutis Cicėnas, Lukas Malinauskas, Kristina Morta Paškevičiūtė, Eglė Gabrėnaitė ir Goda Skyriūtė. 2024 m. Iliustracijos autorė Ugnė Glinskytė.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) interesējas, pēc kādiem principiem strādā žurnālisti priekšvēlēšanu laikā. Satversmes tiesa spriedusi, ka Rēzeknes dome atlaista tiesiski. ASV prezidents Donalds Tramps ir sazvanījies ar Vladimiru Putinu. Krustpunktā aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka, TV3 raidījuma "Nekā personīga"žurnālists Juris Jurāns, ziņu aģentūras LETA redaktore Anastasija Teterenko-Supe un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.