Podcasts about laik

Laikā, kad pasaule īpaši ilgojas pēc miera, Radio Marija Latvija piedāvā lūgšanu par mieru katru ceturtdienu plkst. 20:00. Lūdzam par mieru pasaulē, mūsu zemē, kā arī par patiesu siržu atgriešanos.

Latvijā 1. un 2. augustā pirmo reizi norisinājās pasaules taku skriešanas seriāla UTMB World Series posms "Gauja Trail by UTMB", kurā piedalījās pašmāju un ārvalstu ultraizturības skrējēji. Vienlaikus 50 K (53 km) un 100 K (91 km) distanču skrējēji kļuvuši par pasaulē unikāla zinātniskā pētījuma dalībniekiem. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kolēģiem pirmo reizi Baltijā analizēs ultraizturības skrējēju metabolomu, lai noskaidrotu, kas molekulārā līmenī notiek cilvēka organismā ekstrēmas fiziskās slodzes un atjaunošanās laikā. Šis pētījums būs unikāls pasaules mērogā tāpēc, ka tajā pirmo reizi tik plaši tiks pārstāvētas arī sievietes, kā arī tiks meklēta atbilde uz jautājumu, kāpēc pēc ultrasacensībām sportistiem mainās glikozes līmeņa regulācija asinīs. Pētījuma detalizēti secinājumi gan būs zināmi tikai pēc laika, bet par sportistu un viņu metaboloma pētniecības lielo nozīmi Zināmais nezināmajā saruna ar Daci Reihmani, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, Sporta un uztura izpētes laboratorijas vadītāju.

Mākslas muzeja "Arsenāls" pārbūves un atjaunošanas darbu gaitā Torņa ielā 1, Rīgā, iegūts bagātīgs arheoloģiskais materiāls, kas ļauj izdarīt secinājumus par kvartāla vēsturi, paplašinot zināmo informāciju par Rīgu kā vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības un amatniecības centru. Nozīmīgākais izpētes rezultāts ir nevis atsevišķi atradumi, bet informācija par visu arheoloģisko kompleksu un "Arsenāla" apkārtnes attīstību, vēsturisko reljefu un apbūvi no viduslaikiem līdz 19. gadsimtam. Kādas vērtīgas liecības par senās Rīgas iedzīvotāju dzīvi izdevies atklāt, ko tās mums pavēsta un kādus maldīgus līdzšinējos priekšstatus ļauj mainīt, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēstures doktors, arheologs Artūrs Tomsons. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijā “Straumējot laiku” stāsts par biedrībām un kustībām Latvijā modernizācijas periodā Modernizācijas laikmetā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā par ierastu parādību kļuva ne tikai transports, urbanizācija un rūpnīcu uzplaukums, bet arī cilvēku veidotas pašorganizētas biedrības un kustības.  Pilsētas krustojumā, kurā it kā satikušies un skaļus saukļus skandē piecu dažādu politisko, sociālo un kultūras ideju virzītāji, stāvu arī es kopā ar savu sarunas biedru - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru Tomu Ķikutu. Un domās, airējot cauri gadsimtiem un muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” zālēm, esam nonākuši līdz 6. sadaļai “Kustības spēks”. 19. gadsimts pēc zemnieku brīvlaišanas pirmo reizi sniedza izvēles brīvību, ļaujot cilvēkam pašam saprast, kas tad man ir tie svarīgie jautājumi. Strādnieku un sieviešu kustības pamatā bija cīņa par savām tiesībām, par dzīves uzlabošanu, tostarp juridiskos jautājumos. Praktiskās, kooperatīvās biedrības, arodbiedrības - tām drīzāk bija ekonomiskie motīvi, proti, kā nopelnīt vairāk un kā virzīt tehnisko progresu. Protams, tām visām bija arī vienojoši faktori.

Jau rīt Jūrmalas koncertzālē "Dzintari" gaidāms notikums, kuru daudzi opermūzikas cienītāji sauc par vienu no nozīmīgākajiem pēdējo gadu laikā Latvijā. Uz vienas skatuves satiksies pasaulslavenais soprāns Kristīne Opolais, amerikāņu tenors Maikls Fabiano un pirmoreiz Latvijā uzstāsies leģendārais Plasido Domingo. Ko nozīmē muzicēt kopā ar vienu no operas vēstures ikonām? Un vai uzstāšanās dzimtenē joprojām rada īpašas emocijas? Par gaidāmo koncertu un sajūtu uz lielākajām pasaules skatuvēm ar Kristīni Opolais un Maiklu Fabiano sarunājās LTV raidījumu vadītājs Gusts Kikusts. *** Kristīne Opolais jau sen ierindojas pasaules opermākslas spilgtāko personību vidū. Viņa ir dziedājusi uz prestižākajām pasaules skatuvēm Ņujorkā, Vīnē, Berlīnē, Londonā, Milānā, Bavārijā un daudzviet citur. Maikls Fabiano ir viens no savas paaudzes spožākajiem operdziedātājiem. Viņš uzstājas pasaules vadošajos operteātros un kritiķi viņu uzskata par vienu no pārliecinošākajiem dramatiskajiem tenoriem mūsdienās. Plasido Domingo – pasaules mūzikas leģenda, deviņu “Grammy” balvu laureāts un viens no opermākslas simboliem 20. un 21. gadsimtā – Latvijā uzstāsies pirmoreiz.

30. un 31. jūlijā Rīgā notiks laikmetīgās dejas festivāls “Horos”, kas pirmo gadu no Aizputes pārcēlies uz Rīgu un piedāvās vietējo un starptautisko mākslinieku izrādes. Šogad tēma nopietna – kā rast iekšēju mieru ģeopolitiskas nestabilitātes apstākļos. Kultūras rondo tikšanās ar laikmetīgās skatuves māksliniekiem Krišjāni Santu un Ievu Gaurilčikaiti-Santu. Laikmetīgās dejas festivāls “Horos”, kura nosaukums aizgūts no grieķu vārdiem "χορός" un "χώρος" – deja un telpa, notiks "Hanzas peronā", un tā vadmotīvs būs “Starp cilvēkiem. Kas paliek”. Festivāls pievērsīsies mūsdienu cilvēka starpstāvokļiem ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos, aicinot uzkrāto spriedzi piedzīvot un atpazīt caur ķermeni, kustību, ritmu un deju. 29. jūlijā festivālu ievadīs trīs latviešu un zviedru dejas mākslinieku meistarklases, kurās piedalīties aicināti dejas profesionāļi un interesenti. Tās notiks kultūras telpā "Hanzas perons". Detalizētu festivāla programmu var iepazīt internetā.

Prancūzijos pietvakariuose toliau siaučiant gaisrams, situacija pasiekė kritinį pavojaus lygį. Ugnis sparčiai artėja link Bordo - gaisrai šiuo metu yra už maždaug 15-os kilometrų nuo beveik milijoną gyventojų turinčio miesto. Gelbėtojai sako, kad pastangas gesinti ugnį sunkina alinantis karštis.Kauno apygardos teismas atmetė Skvernelio advokato skundą: politikui teks toliau dėvėti apykoję.Institucijos tarėsi kaip užkardyti nepilnamečių smurtą.Per šeštadienio vakarą įvykusį išpuolį Berlyne žuvo viena moteris, o 29 žmonės buvo sužeisti. Išpuolis buvo įvykdytas automobiliu, o vėliau – aštriu ginklu, manoma, mačete. Įtariamasis, kurį policija nušovė, buvo 21 metų Vokietijoje gimęs islamistas ir „IS“ šalininkas. Ekspertai dabar svarsto, kad likus mažai laiko iki lemiamų rugsėjo mėnesio žemės parlamento rinkimų, dešinieji ekstremistai bandys pasinaudoti šiuo išpuoliu politiniais tikslais.Ar verta būstą pirkti dabar, ar palaukti? Dalis ekspertų mano, kad kainų šuolis jau pasiekė viršūnę ir rinka atvės, tačiau kiti atkreipia dėmesį į augančias statybų sąnaudas, kurios gali išlaikyti kainų augimą.Ved. Darius Matas

Mēs aizceļojam, bet mājas un iedzīve paliek uz vietas. Kā parūpēties par to, lai garnadžiem neizdotos sabojāt jūsu plānoto atvaļinājumu un mājas būtu drošībā prombūtnes laikā? Raidījumā Kā labā dzīvot sarunājas Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Līga Trukšāne, SIA "Mustang apsardze" pārstāvis Edgars Matvejevs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins.

Pārnejā godā pyrma pošvaļdeibu vieliešonu LTV raidejuma „Izvēlies nākotni!” debašu laikā Rēzeknis kandidatu saroksta puorstuovs iz vaicuojumu par latgalīšu volūdu suoce atbiļdēt latgaliski, raidejuma vadeituojs Guntis Bojārs palyudze: „Runājiet ar mani latviski!”. Izskanējušuo fraze sabīdreibā aizviņ ir aktuala. Kaida ir latgalīšu volūdys vīta publiskajā telpā, eipaši niu, pyrma Saeimys vieliešonu? Diskusejā 10. julī Ciesīs, sarunu festivalā „Lampa”, iz Regionu skotivis dasadaleja žurnalists Guntis Bojārs, Sabīdriskūs elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmis (SEPLP) prīšksādātuoja Sanita Upleja-Jegermane, Vaļsts volūdys centra direktore Inese Muhka i volūdneica i RTU Rēzeknis akademejis profesore Sanita Martena, analizejūt naviņ konkretū situaceju, bet ari plotuokus vaicuojumus par volūdys lītuojumu pyrma vieliešonu debatēs. Diskuseju organizēja LSM Latgolys redakceja kūpā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv.   “Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Vai Purvciema paneļu mājas nobrukušais balkons ir simptoms vispārējam padomju laika ēku stāvoklim vai atsevišķs negadījums? Kāds vispār ir šo māju stāvoklis? Par to diskusija Krustpunktā, kurā piedalās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") sarunāts, Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis un Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.  

Vai Purvciema paneļu mājas nobrukušais balkons ir simptoms vispārējam padomju laika ēku stāvoklim vai atsevišķs negadījums? Kāds vispār ir šo māju stāvoklis? Par to diskusija Krustpunktā, kurā piedalās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") sarunāts, Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis un Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.  

Europoje tęsiasi karščio banga, mušami temperatūrų rekordai.Vakar Vokietijoje užfiksuota šalies istorijoje aukščiausia temperatūra. Pasaulio sveikatos organizacijos duomenimis, nuo birželio 21-os dienos žemyne užregistruota daugiau kaip 1 300 mirčių, susijusių su alinančiu karščiu. Itin karšta diena šiandien bus ir Lietuvoje.Kandidatas į premjerus Mindaugas Sinkevičius žada per artimiausias dvi dienas su ministrais aptarti tolesnį jų darbą Vyriausybėje.Po sėkmingų Ukrainos atakų Vladimiras Putinas pripažino, kad šalyje auga kuro trūkumas, o degalinėse yra eilių.Atversta „Snoro“ byla: į teismą atvesdintas 15-iolika metu ieškotas Vladimiras Antonovas, kaltinamas pinigų pasisavinimu ir iššvaistymu.Skaičiuojama, kad nesiimant jokių priemonių, iki 2031 metų šalies mokyklose gali trūkti 6 tūkstančių mokytojų.Ved. Darius Matas

Dar metų pradžioje kelininkai įspėjo, kad dėl vasarą gausiai tvarkomų pagrindinių kelių vairuotojai turėtų atidžiau planuoti savo laiką. Šiemet planuojama sutvarkyti beveik 200 km automagistralinių ir magistralinių kelių. Ar tvarkomi pagrindiniai šalies keliai kaip nors koreguoja Jūsų kelionių planus?Išsamiau – „Via Lietuva“ vadovas Martynas Gedaminskas.

Latvijā noslēdzies līdz šim apjomīgākais pētījums par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās, atklājot: gandrīz katrs trešais respondents atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar mobingu darba vidē. Vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto atrodas paaugstināta psiholoģiskās labbūtības riska zonā. Par mobingu darba vietā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā saruna ar zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti Mariju Ābeltiņu un klīnisko psihologu Edmundu Vanagu. Klausāmies arī ierakstu par to, ka uzņēmums „Sunstar Group" palīdz risināt darba aizsardzības un veselības uzlabošanas jautājumus dažādos uzņēmumos. Uzņēmuma pārstāve Simona Balte vērtē, ka mobings darba vietā ir aktuāla problēma, bet par to pašos uzņēmumos joprojām runā pārāk maz.  Lai pievērstu uzmanību šai sabiedrībā joprojām maz apspriestajai problēmai, tiek uzsākta arī informatīva kampaņa "Neredzamās rētas", kuras mērķis ir veicināt izpratni par mobingu darba vietās, tā sekām un iespējamiem risinājumiem.   

Súhrn diania v kresťanskom svete od redaktora Pavla Hudáka. V aktuálnom súhrne sa dozviete: -prečo Vatikán nedovolil kázať laikom v Nemecku, -prečo sme sa venovali prípadom sexuálneho zneužívania -a aká škoda zostala po útoku dronom na ukrajinský kláštor.

Studijā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Latvijas Banka jaunākajās Latvijas un eirozonas ekonomikas prognozēs secina, ka ekonomikas izaugsme eirozonā un Latvijā būs lēnāka, bet inflācija – nedaudz augstāka nekā iepriekš gaidīts. Pagarinās samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai līdz gada beigām. Vetārstu un lauksaimnieku organizācijas aicina apturēt grozījumus ar kuriem iecerēts noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne. Laikā no 3. līdz 6. klasei Latvijas skolēnu vidējais zināšanu līmenis strauji krītas rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā, bet uzlabojas tekstpratībā.

"Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks" ir jauna izstāde Paula Stradiņa Medicīnas muzejā. Kultūras rondo par ētiskajiem jautājumiem, kurus izvirza izstāde, pārrunājam ar tās kuratoriem Igoru Gubenko un Kasparu Vanagu. Laikā, kad militārie konflikti pasaulē, toskait Krievijas karš Ukrainā, pierāda, ka centieni pasludināt kādu tautu par mazvērtīgāku kā attaisnojums savai agresijai diemžēl nav tikai pagātnes tumsonība, bet arī baisa šodienas realitāte, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tapusi izstāde, kas citstarp jautā: kas notiek, kad ambīcijas zinātniski noteikt un politiski kontrolēt, kāda dzīvība ir vēlama, zaudē cilvēcību? Un kādi ir upuri cilvēku idejām par šķietami labāku nākotni? Izstāde "Nepieskaitāmie" tapusi lielā kopdarbā: trīs kuratori – Māra Traumane, Igors Gubenko un Kaspars Vanags, galvenā pētniece Anna Žabicka un vēl plaša radošā komanda. Šī izstāde aptver ļoti daudz pagātnes liecību un aicina uz tām raudzīties šodienas kontekstā. Zinātnes centieni mūs padarīt arvien veselīgākus, ilgmūžīgākus un spējīgākus ir reizē vilinoši un riskanti. Sevis pašu labad daudzi gatavi riskēt uz nebēdu. Bet kas notiek, kad it kā „labākas nākotnes” vārdā cilvēks sāk lemt par to, vai un kādiem būs tiesības būt vai nebūt citiem? No izturīgāku ābeļu un pienīgāku govju selekcionēšanas līdz cilvēku piespiedu sterilizācijai – tik plašā amplitūdā par šo ideju runā izstāde "Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks". 

Teatra skotive krizis apstuokļūs palīk par telpu cylvāku reiceibys paruodeišonai, dialogam i puormaiņom. Kaida ir teatra lūma myusu dīnuos, i kai teatri ītekmej globalī satrycynuojumi – kari, politiskuo nastabilitate, klimata puormainis i sabīdreibys polarizaceja. 4. junī Daugovpilī, „Teatra festivalā Nr.5”, nūtyka diskuseja „Krize teatrī i pasaulī”, kurā sprīde, kai muokslinīki reagej iz aktualajim nūtykumim, kaidys temys dominej teatru repertuarā, i kai teatris paleidz sabīdreibai lobuok izprast pasaulī nūteikūšū. Diskusejā dasadaleja kinu i teatra kuratore i kritike, Dailis teatra muokslinīcyskuos dalis vadeituoja Dārta Ceriņa, portala „Delfi” nacionalūs ziņu žurnalists Raivis Spalvēns, režisors, Latvejis Leļu teatra direktors Mārtiņš Eihe i socialantropologs, RSU asociātais profesors Klāvs Sedlenieks. Diskuseju vadeja teatra kritike i žurnaliste Henrieta Verhoustinska. Vysu diskuseju verīs ite. Diskuseju reikuoja „Teatra festivala Nr.5” komanda: Daugovpiļs teatris, Dirty Deal Teatro, Gertrudis īlys teatris sadarbeibā ar Latvejis Leļu teatri. „Teatra festivalā Nr.5” Daugovpilī jau trešū godu piec kuortys sasapuļcēja vairuoki profesionalī teatri, pīduovojūt kai izruodis, tai sarunys ar skateituojim i profesionaļu diskusejis par nūzarē aktualom temom. Festivala sauklis „Latgola ir tyvai” atguodynoj, ka Latgola ir sasnādzama vīta Latvejis i Eiropys kontekstā.   Pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Laik by možná řekl: díra do skály, ale dnešní host Ponte Reports Jan Burda vás přesvědčí, že štola Jezeří je evropský unikát. Nejen že zachránila zámek Jezeří, ale teď poskytne vědcům další prostor pro zkoumání geologických pochodů v místech, kde končí těžba uhlí a začíná proměna krajiny. A možná už brzy se do ní budete moci podívat i vy.

Artėjant LRT RADIJO 100-ajam gimtadieniui, dabartiniai radijo žurnalistai kalbina tuos radijo žmones, kurie jiems tapo autoritetais. Agnės Skamarakaitės pašnekovė laidoje „10-12“– garso režisierė Sonata Jadevičienė, daranti stebuklus su garsu ir jau daugiau nei 25 metus kurianti radijo teatrą. O radijuje ji dirba 35-erius metus.

Stāsta muzeja “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore Lolita Tomsone. Pārraides producente: Inga Saksone. Par Žani Lipki mēs bieži domājam Ķīpsalas kontekstā, bet viņa glābšanas stāsts nav piesaistīts vienai vietai, tas drīzāk ir vesels palīgu tīkls, kas izkliedēts pa Rīgu – ar pagrabiem, darbnīcām, tukšiem dzīvokļiem un cilvēkiem, kuri katrs savā brīdī piekrīt palīdzēt, reizēm labi apzinoties, ka šis lēmums var maksāt dzīvību. Viena no šādām vietām atradās pie Ziedoņdārza, Čaka ielas apkārtnē – vietā, kur vācu zenītartilēristi bija iekārtojuši savas pozīcijas un kur nepārtrauktā šaušana lika trīcēt sienām un plīst logiem. Tieši šajā apkaimē, pamestās darbnīcās, kādu laiku slēpās arī pianists Semjons jeb Sīmanis Ostrovskis, dzimis 1896. gadā, Latvijas Mūziķu biedrības biedrs, kura sievu un trīs bērnus nogalināja Rumbulā. Par šo vietu ir saglabājusies Kārļa Jankoviča liecība, kur viņš raksta: “Namā Nr. 103 dzīvoja Slovins, Ostrovskis, Dolgicere (māte), viena francūziete, Levius un vēl viens liela auguma vīrs…” Šis uzskaitījums ir lakonisks, bet tāda ir situācija – cilvēki, kas savākti no dažādām vietām, salikti vienā telpā un uzticēti viens otra klātbūtnei. Ostrovska ceļš līdz šai slēptuvei bija sarežģīts un pilns nejaušību. Pēc izbēgšanas no Mežaparka koncentrācijas nometnes “Kaizervalde”, kur viņš pēc geto bija nonācis un strādāja Balastdambja darbnīcās par palīgstrādnieku metināšanā, viņš vairākas dienas slēpās, mainot vietas – Vīlandes ielas pagrabos, tukšos dzīvokļos, pat katlumājā, paļaujoties uz svešinieku labvēlību, līdz sastapa pirmskara paziņu Andreju Babstu. Andrejs pats bija ebrejs, kuram bija izdevies varas iestādes pārliecināt, ka viņš ir pareizticīgs krievs. Taču viņš draugam neatteica palīdzību vēl dažas dienas atrast drošu patvērumu. Andrejs draugam sarunā vēl vienu palīgu – sētnieku Aleksandru Oboļeviču. Taču šie risinājumi ir īslaicīgi, un katra nakts var pārvērsties par pēdējo – ar klauvējieniem pie durvīm, ar pārmeklēšanām, ar sajūtu, ka nākamajā brīdī viss sabruks. Ostrovskis vēlāk atcerējās, ka vienā brīdī jau bija atvēris logu, lai lēktu no trešā stāva, ja viņu nāks apcietināt. Tikšanās ar Lipki šajā kontekstā nav tikai veiksme, tā ir robežsituācija, kurā viens cilvēks ar savu mieru un pārliecību pēkšņi maina notikumu gaitu. Lipke aizveda Ostrovski uz darbnīcu pie Ziedoņdārza, Čaka ielā, kur aiz parastām durvīm bija paslēpta telpa ar cilvēkiem, kuri bija paglābti no geto vai izvesti no nometnēm. Šī vieta ir pagaidu risinājums, un visi to apzinās – jo tuvumā atrodas vācu karavīri, un jebkura kļūda var visu iznīcināt. Kad kļūst zināms, ka apkārtnē notiek pārmeklēšanas, Lipke pieņem lēmumu visus pārvietot. Viņš to pasaka savā raksturīgajā manierē – ar ironiju, kas mazina spriedzi, bet neslēpj nopietnību: ja līdz vakaram viņus neatradīs, būs vien jāiet tālāk.Un tieši šeit atkal parādās būtiskais šajā stāstā – ne drosme vien un spēja ātri rīkoties, vajadzīga vēl arī veiksme. Naktī Lipke izved cilvēkus pa ielu garām vācu karavīriem, pats tērpies jūrnieka drēbēs, lai neizraisītu aizdomas, un šis gājiens, kas varētu beigties ar katastrofu, izrādās veiksmīgs. Jaunā slēptuve atradās Marijas ielas 104. nama pagalmā, zem garāžas, un tās ieeja bija paslēpta aiz finiera plāksnes, kas bija nokrāsota kā ķieģeļu siena – tik precīzi, ka no malas tā neatšķīrās no īsta mūra. Tikai zinot, kur skatīties, varētu saprast, ka aiz šīs “sienas” slēpjas tukšums un iespēja izdzīvot. Aiz šīs sienas atradās pagrabs, kur jau dzīvoja daži cilvēki, kopā apmēram divpadsmit. Slēptuvē bija ierīkotas trīsstāvīgas guļamlāvas, tika uzglabāta pārtika, pat ieroči un radio aparāts, kas ļāva sekot līdzi tam, kas notiek ārpusē. Ūdeni un ēdienu viņiem piegādāja Marija Lindenberga. Šī vieta kļuva par patvērumu līdz pat kara beigām, un tieši tur Ostrovskis sagaidīja brīdi, kad 1944. gada 13. oktobrī vācu armija atkāpās un pilsētā ienāca padomju karavīri. Taču arī šeit viss varēja notikt citādi. Viena pārmeklēšana, viens ziņojums, kāds nepareizs solis – un šis stāsts beigtos pavisam citādi. Tāpēc, runājot par Lipki, ir svarīgi saprast, ka viņa darbība balstījās ne tikai drosmē un izdomā, bet arī tajā, ko paši izglābtie vēlāk sauca par neticamu veiksmi. Bet ar veikmi nepietiek, tai vajadzīgi līdzjūtīgi cilvēki, tādi kā Andrejs Babsts, sētnieks Aleksandrs Oboļevičs, kas slēpa arī Valentīnu Freimani, izdarīgā Marija Lindenberga, ar visiem tiem, kuri piekrita iesaistīties šajā klusajā, bet bīstamajā glābšanas darbā. Tas bija palīgu tīkls, kurā svarīgs bija ikkatrs posms. Bez šīs kopīgās rīcības nekas no tā nebūtu iespējams. Tāpēc Ziedoņdārza darbnīca nav tikai viena slēptuve. Tā ir viena epizode lielākā stāstā par to, kā pilsētā, kas šķiet pilnībā vācu okupācijas spēku kontrolēta un pārraudzīta, tomēr ir iespējams atrast vietu, kur paslēpties – ja vien ir cilvēki, kuri ir gatavi riskēt, un ja veiksme kaut uz brīdi nostājas viņu pusē.

Per dvi paras Lietuvoje įvyko antra avarija geležinkelyje, kai nuo bėgių nuriedėjo po kelis traukinių vagonus.Baltarusijoje kilę miško ir žolės gaisrai pasiekė Lietuvos pasienio rajonus.Kokie poslinkiai matomi Irano ir Vašingtono derybose?Kodėl neveikia pernai rudenį priimtos pluoštinių kanapių įstatymo pataisos?Kuo ypatingas bus birželį vyksiantis pasaulio futbolo čempionatas?Ved. Madona Lučkaitė

Stāsta Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieks Roberts Kits. Producente Liene Jakovļeva. Valsts aizsardzība ir gan valsts institūciju, gan iedzīvotāju kopīga atbildība. To paredz visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kurus Latvija ievieš kopš 2019. gada. Būtiska loma šajā sistēmā ir sabiedrības noturībai – gatavībai pielāgoties iekšējiem un ārējiem satricinājumiem, spējai funkcionēt krīzes situācijās un pārvarēt tās. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidē Baltijas valstis ir mācījušās no Ziemeļvalstīm, kuras lepojas ar plašu pieredzi totālās aizsardzības īstenošanā jau kopš Aukstā kara laika. Ziemeļvalstu totālās aizsardzības sistēmas raksturo vispārēja karaklausība, kas veido pamatu bruņoto spēku personālsastāva rezervei, plaši materiālie krājumi, kas ļauj sabiedrībām funkcionēt piegādes ķēžu satricinājumu gadījumos, kā arī cieši integrētas militārās un civilās aizsardzības komponentes. Īpaši izceļams ir Somijas piemērs. Helsinku civilās aizsardzības patvertņu ietilpība pārsniedz pilsētas iedzīvotāju skaitu, un civilās aizsardzības plāni paredz, ka apdraudējuma gadījumā daļa valsts iedzīvotāju varētu tikt evakuēta uz Helsinkiem, kur tiem būtu pieejamas pazemes patvertnes. Tāpat Somija lepojas ar vienu no lielākajām bruņoto spēku personālsastāva rezervēm Eiropā. Neraugoties uz salīdzinoši nelielo valsts iedzīvotāju skaitu – aptuveni 5,6 miljoni –, bruņoto spēku rezervi veido gandrīz miljons cilvēku ar skaidri noteiktām lomām kara laika struktūrā. Lielā mērā tas ir pateicoties mērķtiecīgam obligātajam militārajam dienestam. Ja, piemēram, Zviedrija laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam iedzīvotājus neiesauca, tad Somija šo sistēmu saglabāja bez pārtraukumiem. Kā skaidrot Somijas veiksmes stāstu? Paši somi nereti runā par sisu. Vārda etimoloģiskā nozīme ir saistāma ar iekšķīgumu, iekšējiem orgāniem, tomēr biežāk ar to saprot psiholoģisku raksturiezīmi. Terminu labprāt izmanto arī Somijas politiķi. Piemēram, prezidents Aleksanders Stubs (Alexander Stubb) pagājušā gada novembrī aicināja Eiropas valstis bruņoties ar sisu, lai stātos pretī Krievijas hibrīduzbrukumiem un informatīvajai kara darbībai, un, protams, turpinātu atbalstīt Ukrainu. Neraugoties uz plašo termina lietojumu, vispārpieņemtas sisu definīcijas nav. Tāpēc Alto Universitātes pētniece Emīlija Lahti (Emilia Lahti) 1208 Somijas iedzīvotājiem uzdeva jautājumu, ko viņiem nozīmē sisu. Analizējot respondentu atbildes, pētniece izvirzīja trīs galvenos tematiskos blokus. Pirmkārt, sisu ir sevišķi izteikta neatlaidība – nepadošanās un mērķu sasniegšana par spīti šķietami nepārvaramiem šķēršļiem. Otrkārt, tas ir domāšanas veids, kas vērsts uz drosmīgu, apņēmīgu un aktīvu rīcību. Tā ir arī uzticēšanās sev, ka izdosies paveikt iecerēto, pat ja pastāv acīmredzami ierobežojumi. Treškārt, somi ar sisu saprot iekšējo latentā spēka rezervju izmantošanu brīžos, kad enerģija šķietami jau ir izsmelta. Visbiežāk, tas tiek saistīts tieši ar ķermenisku spēku turpināt virzīties uz mērķa sasniegšanu. Līdzīgi kā sportisti, kas pirms finiša spurta iegūst otro elpu. Tas nozīmē, ka sisu ietver gan psiholoģiskas kvalitātes, gan fiziskas enerģijas rezerves cilvēka iekšienē.[1] Sisu nav tikai mūsdienu fenomens.Piemēram, "New York Times" 1940. gadā raksta: “Somiem ir viens mīļākais vārds. Viņi teiks, ka tas ir visbrīnišķīgākais no visiem vārdiem. Šis vārds ir sisu.”[2] Plašāku atpazīstamību sisu ieguva Ziemas kara laikā 1939.–1940. gadā, pateicoties Somijas varonīgajai pretestībai ievērojami daudzskaitlīgākajam Padomju karaspēkam. Tieši šajā laikā ar degmaisījumu piepildītas pudeles jeb Molotova kokteiļi ieguva savu nosaukumu. Tā bija ironiska atbilde PSRS Ārlietu ministra Vjačeslava Molotova paziņojumam, ka Somiju bombardējošās Padomju lidmašīnas patiesībā piegādā humānās palīdzības kravas. Nodēvējot PSRS aviācijas bumbas par “Molotova maizes groziem”, somi laipni papildināja ēdienreizi ar dzērienu – “Molotova kokteili”[3]. Somijas iedzīvotāju drosme un neatlaidība Ziemas karā ir sisu izpausme, taču šīs kvalitātes attīstījušās krietni senākā vēsturē. Kā savā grāmatā “Baltija – Eiropas nākotne” uzsver Olivers Mūdijs (Oliver Moody), Somijas nacionālais kults sisu ir veidojies, gadu simtiem cīnoties ar skarbajiem Ziemeļu klimatiskajiem apstākļiem, badu un slimībām.  Piemēram, 17. gadsimtā, kad ilgstoša sala dēļ Baltijas jūra bija aizsalusi un graudu piegādes nebija iespējamas, somi pārvarēja grūtības, cepot maizi no maltiem zivju kauliem, bērza tāss un ķērpjiem. [4] Lai arī cik ekstrēmi būtu apstākļi, padoties nav sisu garā. Sisu koncepts noderēs arī Latvijas iedzīvotājiem. Laikā, kad pasaule kļūst arvien dinamiskāka un nereti – draudīgāka, drosme, mērķtiecība un neatlaidība ir būtiskas personības iezīmes. Arī domājot par sabiedrības noturību un visaptverošu aizsardzību kā iedzīvotāju un valsts institūciju kopīgu atbildību, sisu nāks talkā. Tas var nebūt viegli, bet citādi nevar. [1] Lahti, E. E. (2019). Embodied fortitude: An introduction to the Finnish construct of sisu. International Journal of Wellbeing, 9(1). [2] Strode, H., (1940). Sisu: A Word That Explains Finland [3] Stout, J. (2022). The history of the Molotov cocktail, an iconic weapon of underdogs.  [4] Moody, O. (2025). Baltic: The Future of Europe. John Murray.

Biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Universitāte un Rīgas enerģētikas aģentūra pētījusi gaisa kvalitāti Rīgā. Pētījums "Elpo, Rīga!" noslēdzies un iegūtie rezultāti liecina, ka Rīgā gaiss caurmēra ir labs, tomēr intensīvas satiksmes laikā krietni pasliktinās. Kādi citi novērojumi atklāti par Rīgas gaisa kvalitāti un iedzīvotāju paradumiem? Ko rāda pēdējā gada laikā veiktais Rīgas gaisa monitorings, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj biedrības"Zaļā brīvība" pārstāvji - Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un Santa Krastiņa. Vienlaikus pētījums atklāj, ka, lai gan jaunieši šobrīd pārsvarā izmanto sabiedrisko transportu, ilgtermiņā vairāk nekā puse viņu sevi redz kā automobiļa lietotājus. Pētījumā, kas no 2025. gada septembra līdz 2026. gada martam īstenots ar amatierzinātnes pieeju, apvienoti vairāk nekā 696 tūkstoši sensoru mērījumu, 117 skolēnu iesaiste datu vākšanā, 1208 iedzīvotāju aptauja un vecāku fokusgrupu dati. 

Dvi mokslininkės pradeda iniciatyvą, kurios tikslas yra padėti žmonėms išsimiegoti. Išsamiau – programėlės „mybe“ kūrėja, ekonomikos mokslų daktarė Eglė Karmazienė.

Rebeka Una. „Pijus ir Nikolas. Visų laikų istorija“. Skaito aktorė Gabija Jaraminaitė.

Rebeka Una. „Pijus ir Nikolas. Visų laikų istorija“. Skaito aktorė Gabija Jaraminaitė.

Laik si toho vůbec nevšimne, pro astrofyziky je to však událost. Slunce přepnulo své magnetické póly – severní a jižní se prohodily v pravidelném cyklu sluneční aktivity.Všechny díly podcastu Planetárium můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Rebeka Una. „Pijus ir Nikolas. Visų laikų istorija“. Skaito aktorė Gabija Jaraminaitė.

Rebeka Una. „Pijus ir Nikolas. Visų laikų istorija“. Skaito aktorė Gabija Jaraminaitė.

Pirkums jau sen vairs nav tikai darījums - tas ir klikšķis, impulss, mazs dopamīna sprādziens. Laikā, kad pasaule deg, mēs vienalga nopērkam vēl vienu trauku komplektu, jo bija 70% atlaide. Un jautājums nav tikai “vai varu atļauties?”, bet gan “kāpēc es to vispār gribu?”. Par jaunākajām patēriņa tendencēm raidījuma vadītāja Nansija Garkalne sarunājas ar e-komercijas stratēģi Līvu Bleideli un mākslinieci Terēzi Strādnieci. #SIF_MAF2025

Kurtlar Sofrasında Kadınlar'ın bu bölümünde Göksel Göksu'nun konuğu Nur Betül Aras. Nur Betül Aras, Nakşibendi tarikatına bağlı muhafazakâr bir ailede başlayan hayatından laik feminist kimliğe uzanan dönüşümünü anlatıyor. 28 Şubat başörtüsü yasağı, aile ve cemaat baskısı, AKP dönemi toplumsal dönüşümü, kadınların kamusal alana çıkışı ve ekonomik özgürlük üzerine çarpıcı değerlendirmeler sunuyor. Muhafazakâr mahalle ile laik dünya arasında sıkışan kadınların hikâyesini anlatan bu bölüm, Türkiye'nin son 30 yılındaki toplumsal değişimi anlamak isteyenler için önemli bir tanıklık sunuyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Februāris gandrīz beidzies. Pēc aukstās un garās ziemas tuvojas pavasaris, kas mūsu platuma grādos ir palu laiks. Tas ir arī brīdis, kad ziņās biežāk parādās hidrologi, viņu prognozes un komentāri. Toms Bricis ir gatavs pastāstīt vairāk par viņu darbu. Gada lielāko daļu mēs no hidrologiem neko daudz nedzirdam. Pavasarī vai dažu iepriekšējo gadu siltajās ziemās, kad upes iziet no krastiem, tieši upju tuvumā dzīvojošie īpaši ieklausās, kas sakāms hidrologiem. Sarunā vairāk par darba aizkulisēm, kā notiek datu vākšana un plūdu prognozēšana. Bet vispirms atgādinājums par citiem gadiem, kad pēc bargas ziemas Latvijā upes sagādājušas problēmas. Tuvojoties paliem un iespējamiem pavasara plūdiem, hidrologiem priekšā smagākais darba cēliens gadā. Var teikt, ka gatavošanās tam norit visu ziemu, jo kopš uz upēm parādījās ledus, izbraukuma grupa apbraukā upes Latvijā, veic mērījumus, dati tiek likti modelī, kas veic aprēķinus par tālāko attīstību. Par hidrologu darbu stāsta Mārcis Tīrums un Līga Klints.    -- Pēdējā lielā plūdu epizode Latvijā bija 2023. gada janvārī Jēkabpilī, bet tos nevar īsti nosaukt par pavasara plūdiem. Hidrologi šādos gadījumos tos sauc par ziemas paliem vai ziemas plūdiem. Pēdējā reize, kad ziema bija pietiekami auksta, lai veidotos bieza ledus kārta, kas uzlūstot rada ledus sastrēgumus un ceļ ūdenslīmeni, bija 2021. gadā. Toreiz Gaujas lejtecē pie Carnikavas vairākas dienas ūdenslīmenis turējās bīstami augsts, draudot appludināt mājas. Tika pieņemts lēmums ledu spridzināt. Toreiz man bija neparasta pieredze, jo ar Latvijas Televīzijas ziņu dienesta kolēģiem nolēmām tiešraidē rādīt spridzināšanu un pirms tās bija paredzēts, ka es upes malā 10-15 minūtes komentēju apstākļus. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kaut kas negāja pēc plāna un spridzināšanu vairakkārt atlika. Beigās es aptuveni stundu tiešraidē komentēju upes hidroloģiskos apstākļus, līdz vienā brīdī ledus sakustējās pats no sevis. Upe pati būtu problēmu atrisinājusi, bet tā kā ledū jau bija salikti desmitiem spridzekļu, lai tos neienestu Rīgas līcī, nācās uzspridzināt.

Part 1 TAMERA KING (Boston) - If You Really Want To SHANDELLE f/Isha! (Somerville/Lawrence MA) - Confess SNOWSA (New Haven, CT) - Freak Like Me KASIE O. (Boston) - Over You UGOBOY f/Sudxn & Devaura (Boston) - Wickedest Whine! SUPER SMASH BROZ f/TyFontaine, Laik & Tim Lyre (Boston) - Honest MALIK ELIJAH (Boston) - Attraction To Healing FANTA VIBEZ (Worcesster) - Codi NEEMZ (Boston) - Yappin ZAKIYYAH f/Tim Hall (Boston) - Reintroduce Myself SNOWSA (New Haven, CT) - Paradise ———— Part 2 HAVIER DAVION & ALX (Boston) - Actress LATRELL JAMES (Boston) - Dayum! MALIA THE MODEL (Boston) - Owe Me SHANDELLE (Somerville MA) - Treat U Right JORD4NEVERDIED f/Vintage Lee (Boston) - Feel How I Feel FELIX! f/Bayney Bones & Ashlee (Boston) - Honest JO SAZA (Boston) - War & Peace SLAINE f/Statik Selektah (Boston) -It's All Good NAY SPEAKS (Boston) - Back It Up ELLIS! f/Matt Corman & Maadrhino (Chicapee Ma/Boston) - ETC. JZAC (Derry NH) - Sticky Note MASS OF MAN f/Bingx (Boston) - Bipolar @tameraking_ @dellyciosaa @ishafromthe978 @snowprah @therealkasieo @theugoboy @sudxnofficial @devaura.fm @supersmashbroz @tyfontaine1800 @timlyre @malikelijahh @fanta.vibez @neemz__ @zakiyyah_official @tv_hall @havierdavion @latrelljames @malia_themodel @jord4neverdied @_vintagelee @felixvanburen @iamjosaza @slaine @statikselekt @nay_speaks @ellisexclamation @mattcorman @maadrhino @jzacmusic @massofman @bingxmusic206

00:00 – kada verktų komentatoriai 10:03 – Tautvydo ir Viliaus santykiai 13:05 – N.Hayeso-Daviso sprendimas 19:35 – tiksintis laikas „Žalgiriui“ 31:02 – sudėtinga „Ryto“ situacija 48:15 – K.Jakučionio žaidimas 53:30 – A.Beručkos įkvėptas „Neptūnas“ 1:03:14 – „Lietkabelis“ laimėjo Londone 1:13:08 – D.Motiejūno pasakymai

Vai tiesa, ka intelektu pārmantojam no mātes, un galu galā - vai to vispār saņemam "mantojumā" ģenētiski vai tomēr intelekts ir dāvana un prasmes, ko iegūstam un uztrenējam zdzīves laikā? Cik pamatots uzskats, ka gudriem vecākiem dzimst gudri bērni un vai gēnu rediģēšana paver iespēju nākotnē radīt cilvēkus-ģēnijus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro bioloģijas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Edvīns Miklaševičs un Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere.   Zinātnieki aptaukošanos skaidro nevis ar gribasspēka trūkumu, bet bioloģiju Pētījumi liecina, ka svara zaudēšana nav saistīta ar gribasspēku vien, tai ir arī bioloģisks pamatojums - mūsu vielmaiņa, hormonālā darbība un citi faktori. Tā skaidrots nesenā publikācijā “Nacionālās ģeogrāfijas” tīmekļa vietnē. Lai palīdzētu cilvēkam koriģēt svaru, talkā var nākt dažādi speciālisti, un viens no risinājumiem var būt uztura speciālists, tāpēc saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes docētāju, sertificētu uztura speciālisti veselības centrā “Vivendi” un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Evu Šmiti. Pieminētajā rakstā sniegti dati par ASV iedzīvotājiem, proti, 80-95 procenti cilvēku, kuri zaudē svaru, atgūst to 3-5 gadu laikā, un arī Eva Šmite savā personīgajā pieredzē Latvijā novērojusi, ka cilvēki pie uztura speciālista vēršas atkārtoti, jo kaut kādu iemeslu dēļ svars ir atkal nācis klāt. Tātad - vai zaudēt svaru ir grūti?

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Jono Aisčio atsiminimų ir apybraižų knyga „Apie laiką ir žmones“. Išleido leidykla „Terra“.Šioje knygoje autorius pasakoja apie savo jaunystę ir apie savo kūrybą, apie laiką ir žmones - Binkį, Miškinį, Tumą, Savickį, Giras ir daug kitų. Knygos ištraukas skaito aktorius Valerijus Jevsejevas.

Mājās Ziemassvētku rosība, pilsētā – garas rindas pie veikalu kasēm un sastrēgumu pirmssvētku drudzī. Tā vien šķiet, ka gada skrejošākais laiks cilvēkiem ir ap Ziemassvētkiem. Taču, kā šīs gada tumšās naktis aizvada dzīvnieki Latvijas dabā? Kuri zvēri guļ, kuri snauž un kuri ir nomodā? Kā savas dienas gaitas plāno tie, kuriem ziemā nav lāča miegs? Sarunājas Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un zoologs Vilnis Skuja.

Jo īsāka diena, jo grūtāk no rīta piecelties, visa diena var paiet žāvājoties, bet vakarā ir vēlme ātri doties gulēt. Vai tas ir normāli? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente Marta Celmiņa un miega eksperte, ārste psihiatre, medicīnas zinātņu doktore Natālija Bērziņa. Ierakstā uzklausām Anniju. Viņai miega traucējumi radās stresa un pārslodzes dēļ darbā un viņa vērtē, ka arī daudziem kolēģiem bijušajā darba vietā bija izdegšanas simptomi. Annijai miega problēmas risināšana prasīja divus gadus.

Host: Pavel Studený, pyrotechnik Policie ČR. Dotazy posílejte na adresu: dvojka@rozhlas.cz. Moderuje Tereza Stýblová.

Host: Pavel Studený, pyrotechnik Policie ČR. Dotazy posílejte na adresu: dvojka@rozhlas.cz. Moderuje Tereza Stýblová.Všechny díly podcastu Káva o čtvrté můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

視聴者の皆さんが一番苦手とする英語、それはズバリ「日常英語」ではないでしょうか？ビジネス英語やプレゼン英語は型が決まっていますが、日常会話は使う単語は中学レベルなのに、テンポが速く、音が変化し、意味がつかみにくい…。実はここが一番の難関です。今回は、これからの季節にぴったりな映画『ホーム・アローン』の名シーンを使って、中学英語レベルのシンプルな会話を「ネイティブの音」で話すための発音トレーニングを行います。喉奥発声まずは英語の発声練習で軽くWarm upしましょう！英語の発音に重要なのは「喉の響き」と「息の流れ」です。英語は「喉奥」から声を出すことで、英語らしい太い響きが得られ、特に母音が豊かに響く様になり、言葉が相手に伝わりやすくなる。1.欠伸をして喉奥を広げる2.ソフトパレットに息を当てる3.喉をリラックスさせて声を出す① hah~hah~hah~high(x3) | It's higher than I thought.② mah~mah~mah mom(x3) | Your mom looks so sweet.③ ha~ha~ha~hand(x3) | Add a handful of pepper.                                                            ④ ma~ma~ma~man(x3) | His dad is a handsome man.⑤ sah~sah~sah~salt(x3) | Sprinkle some salt on it.　息の流れを止めずに発音することで、意味ごとのかたまりで発音できる様になる。また発音に息が絡むことで子音の輪郭がはっきりし伝わりやすくなる。またリズムは「長短」を繰り返す感じで、意味の強い言葉が長く発音される様にしましょう。① Sah sa  (x3) “silent” (×3) | You should keep silent.② Fa fa (x3) “family” (×3) | That's one of our biggest family events.③ Thah tha (x3) “thoughtful” (×3) | What a thoughtful decision you made.④ Ta ta (x3) “Tangle” (x3) | Let's take a look at the tangle.⑤ Ka ka (x3) “casted” (x3) | Casting games for tuna is very popular.ゆっくりから徐々にテンポを上げていきます。必ず一息で繋げて発音できる様にしましょうMerry Christmas./Me ri Kris mus/「メリークリスマス」May I sit down?/Meai Si(t) Daun?/「座ってもいい？」That's my granddaughter up there,/thats mai Grand Dah der up Their/「あそこにいるのが私の孫だよ」the little red-haired girl. /thuh Li do Re(d) Heir(d) Gerl/「小さい赤毛の女の子さ」She's about your age. /Shee za Bau chur Eij/「君と同じくらいだね」Do you know her?/Dyoo Nou (h)er?/「彼女のこと知ってる？」You live next to me, don't you?/yu liv Neks(t) mi Doun chu/「君、私の隣に住んでるだろ？」You can say hello when you see me. /Yoo kan Sei he Lou wen-yu See mee/「私に会ったら、挨拶してくれていいんだよ。」You don't have to be afraid./Yoo doun Hav tu Bi a Freid/「怖がらなくて大丈夫だ。」There's a lot of things going around about me, /Theirz-a Lah duv Things Gou-ing-a Raund-a Bau(t) mee/「色々と噂になってるけど」but none of it's true. Okay?/bu(t) Nun-uv-its Troo, o Kei?/「全部嘘だ」You been a good boy this year?/yu Been-a Goo(d) Boi this Yeer/「今年は良い子にしてた？」I think so./ai Think sou/「たぶん」Swear to it?/Sweir-tu It/「誓えるかい？」No./Nou/「いいや」Yeah, I had a feeling./Yea, Ai had-a Feel-ing/「そんな気がしてたよ。」Well, this is the place to be if you're feeling bad about yourself./wel This iz tha Pleis tu bi,if-yur Feel-ing Bad-a Baut yur Self/「自分のこと嫌になってるなら、 ここに来るのが一番だよ。」It is?/i  diz?/「そうなの？」I think so./ai Think sou/「そうだよ」Are you feeling bad about yourself?/Ar yoo Feel-ing Bad-a Baut-yur Self?/「自分のこと、嫌になってるの？」No./Nou/「いいや」I'm in kind of a pain lately./Aim-in Kain-uv-a Pein Lei(t) li/「最近ちょっとつらいんだ」I said some things I shouldn't have. /ai Sed sum Things-ai Shoodn Hav/「言っちゃいけないことを言ってしまってね。」I really haven't been too good this year. /ai Reeh li havn Been too Good this Yeer/「今年は正直、あまり良い子じゃなかった。」I'm kind of upset about it…/um Kain-uv up Set-a Baut-it/「そのことで、ちょっと気が滅入ってて…」Because I really like my family. /bi Kahz ai Reeh li Laik mai Fam li/「家族のことは大好きなんだ」Even though sometimes I say I don't. /Ee vun Thou Sum Taims-ai Sei-ai Doun(t)/「ときどき嫌いって言っちゃうけど」Sometimes I even think I don't. /Sum Tains-ai Ee vun Think-ai Doun(t)/「ときどきいなくなればいいなんて思っちゃうこともあるけど」Do you get that?/Doo-yu Ge(t) Tha(t)?/「分かる？」I think so./ai Think sou/「分かるよ」では、セリフを完全に真似てみましょう。・同じトーン、リズムで発音・意味を想像しながら発音・文字離れ出来るまで反復・言葉に詰まらなくなるまで反復ブレスフローとリズムホームアローンで発音練習コピーイング

Pirmā un pagaidām vienīgā iestaigātā taciņa kosmosa dzīlēs šobrīd ir Mēness. Plāni atgriezties uz mūsu pavadoņa, veidot cilvēku apmetnes, iegūt derīgos izrakteņus un daudz ko citu ir vareni, taču kā ar iekļaušanos termiņos un daudzo sarežģīto sagatavošanas darbu izpildi? Vai varam cerēt tuvākajos gados vēlreiz uzkāpt uz Mēness? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālisti un astronomijas entuziasti Raitis Misa un Ints Ķešāns. "Šis datums [kad doties misijā uz Mēnesi] ir pārbīdīts jau daudzas reizes. Ilgu laiku tas bija 2019. gads, tad bija 2024. gads. Šobrīd ir 2027. gads. Grūti pateikt," skaidro Ints Kešāns. "Es domāju "Artemis 2" misija, kas plānota pēc diviem mēnešiem, kas aplidos Mēnesi, nevis nolaidīsies. Es domāju, ka tas ir ļoti reāli. Viņi ir tam gatavi. Bet nolaišanās uz Mēness 2027. gadā. Tur ļoti daudz iesaistīto. Galvenais, tur ir citi partneri un, pirmkārt, "Space X" ar savu nolaižamo aparātu, kas ir diezgan sarežģīts koncepts. It kā viss iet pēc plāna, bet es teiktu, ka diezgan ambiciozi domāt, ka tas būs 2027. gads." "Ja to neizdarīs Rietumu apvienība, ķīnieši 2030. gadā noteikti to izdarīs. Jo viņiem viss notiek pēc plāna. Cik es zinu, nav nekādu paredzamu šķēršļu. Viņi ļoti metodiski, lēnām, bet tajā pašā laikā pēc plāna visu dara. Viss līdz šim ir izdevies un viņi nekādas milzīgas izmaiņas savā grafikā nav veikuši," papildina Raitis Misa. Iemesli misijas laika pārcelšanai ir dažādi. "Ilgu laiku kā galvenais iemesls tika minēti jaunie Mēness skafandri, kurus nevar un nevar dabūt gatavus, jo ļoti sarežģītas iekārtas, ļoti dārgas iekārtas," norāda Ints Ķešāns. Doma par atgriešanos uz Mēness ir aktuāla jau kopš 2000. gada, laika gaitā vairākas lietas mainījušās, lielākās izmaiņas - tagad vairāk piesaistīti privātie partneri.  "Pirmām kārtām "Space X", kas būvē nolaišanās sistēmu, bet ir apmēram 10 citi, kas taisa arī nolaižamos aparātus visdažādākos, kas piegādās uz Mēnesi dažādas kravas. Tas ne visiem iet gludi, tāpēc daudz kas iekavējas. Tas ir arī ārkārtīgi dārgi, budžeti aug un naudas visam nepietiek. Tie nav 60. gadi, kad NASAi bija neierobežots budžets, ka tik mēs būtu pirmie," turpina Ints Ķešāns. Bet kāpēc tieši tagad cilvēkam jāatgriežas uz Mēness? Pirmkārt, tie ir pētījumi fundamentālajā zinātnē, kur darba pietiks vairākām paaudzēm.  "Otrs - tik milzīga programma pati par sevi ir progress. Lai realizētu tāda izmēra lietas, būs tūkstošiem atklājumu, būs jaunas tehnoloģijas, jauni materiāli, jaunas metodes, jauna juridiskā bāze varbūt. Tas pats par sevi ir kaut kas, kas dzen cilvēci uz priekšu," atzīst Ints Ķešāns. Vēl viņš min, ka "Artemis" programmas ietvaros top jaunas metodoloģijas, kuras pēc tam varēs lietot dažādas nozares gan kosmosā, gan uz zemes. Tas varētu būt arī svarīgākais visā programmā. Tāpat tiks pilnveidota vai izstrādāta juridiskā bāze.  Vai varēsim izaudzēt pārtiku arī citviet Visumā? Bet, ja reiz par kosmosu runājam, tad visnotaļ svarīgs jautājums ir - vai Visumā hipotētiski mēs varētu audzēt pārtiku? Ja reiz cilvēce veidos apmetnes uz tālākiem Visuma objektiem, tas noteikti būtu svarīgs faktors, lai varētu šīs cilvēku kolonijas nodrošināt ar pārtikas resursiem ārpus Zemes. Par iespējām audzēt pārtiku kosmosā stāsta astrofiziķis, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš un Dārzkopības institūta vadošo pētnieci Līga Lepse. Skaidrs ir tas, ka pēc dažiem miljardiem gadu, pat ja tā prātā šobrīd šķiet kā neaptverama nākotne, uz Zemes dzīve vairs nebūs iespējama. Vienlaikus cilvēks jau pakāpeniski sācis iekarot kosmosu, un tas, cik tālu iesim, ir tikai laika jautājums. Kā iespējamās vietas nākotnes cilvēces mājvietai varētu būt ne vien Marss, bet arī Jupitera pavadoņi un pat tālais Plutons. Zvaigzne Saule savā evolūcijā izpletīsies un kļūs par sarkano milzi, kas, tā teikt, apēdīs sev tuvākās planētas - Merkuru, Venēru un arī Zemi, tāpēc mums, meklējumos pēc jaunas mājvietas un iespējas audzēt tur pārtiku, būs jālūkojas ārējā kosmosa virzienā. Tā skaidro Kārlis Bērziņš. Pagaidām vēl varam teikt, ka uz Zemes patiešām ir īpaši fizikālie apstākļi, kas ļauj mums šeit audzēt pārtiku. Par tiem stāsta Līga Lepse. Pētniece norāda, ka pašlaik būtiskais jautājums uz Zemes ir aizvien straujāk pieaugošās izmaiņas klimatā. Ar to saskaras arī augu selekcionāri, īpaši attiecībā uz ilggadīgu augu - koku, krūmu - selekcijas procesu. Jaunajām šķirnēm ir jātiek līdzi klimata pārmaiņām. Viņa arī vērtē situāciju uz citām planētām.

Karolis Tiškevičius ir Kazimieras Labanauskas apžvelgė dešimtojo ir vienuoliktojo Eurolygos turo fantasy skaičius, pasirodymus ir rekomendacijas. Žaisti „BasketNews Fantasy“, kurį pristato CBet, galite čia: https://fantasy.basketnews.com/ Temos: Pradedam nuo Rolando Kazlo dainos (0:00); Žmonių pasirodymas komentarų skiltyje (1:12); Mūsų praeitos savaitės rekomendacijos (5:15); Jūsų praeitos savaitės rekomendacijos (7:02); Kazio komandos pasirodymas 10-ajame ture (15:50); Karolio komandos pasirodymas 10-ajame ture (17:27); Karolio komandos pasirodymas 11-ajame ture (20:35); Kazio komandos pasirodymas 11-ajame ture (22:12); Keitimai Karolio komandoje (25:34); Keitimai Kazio komandoje (28:26); Karolio ir Kazio savaitės rekomendacijos (33:04); Įdomioji statistika (38:21); Tautos balsas ir Kazio skundas Nedui (43:47); „CBet Lietuvos Fantasy Krepšinio Lygos“ (LFKL) apžvalga (44:51).

Pokalbis su Augustu Černiausku, šokių ir muzikos festivalio „Infinitumball” organizatoriumi. Kas yra Balfolk šokiai? Apie visa tai jau netrukus.Po pusės vienuoliktos žinių praktiniai patarimai, kaip pradėti investuoti. Pokabis su Moterys investuoja platformos autore Laura Šeškiene.Antrą laidos valandą apie beprasidedantį krepšinio sezoną. Prasidėjo Lietuvos krepšinio lyga, ateinančią savaitę startuoja Eurolyga. Aptarsime beprasidedančius sezonus su ekspertais.Ved. Urtė Korsakovaitė

Radijo spektaklis pagal Andri Magnason knygą „Apie laiką ir vandenį“. Režisierė Uršulė Bartoševičiūtė, garso režisierė Eglė Jarmolavičiūtė, kompozitorius Martynas Baranauskas. Vaidina aktoriai Indrė Patkauskaitė, Šarūnas Zenkevičius, Kęstutis Cicėnas, Lukas Malinauskas, Kristina Morta Paškevičiūtė, Eglė Gabrėnaitė ir Goda Skyriūtė. 2024 m. Iliustracijos autorė Ugnė Glinskytė.