Podcasts about gaid

Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs ir vienīgā vieta pasaulē, kas veltīta latviešu diasporas mākslai un šogad te darbu uzsākusi jauna direktore. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts viesojas Cēsīs. Sarunā skaidrojam, kādas jaunas vēsmas gaidāmas mākslas centrā, kas meklē, atrod un glabā trimdas mākslinieku un ārzemēs dzīvojošās jaunās paaudzes mākslas vērtības. Sarunā piedalās Pasaules latviešu mākslas centra dibinātāja un emeritētā kuratore Lelde Kalmīte, muzeja direktore Zīle Liepiņa, izstāžu kurators Kārlis Kanderovskis, ilggadēja Cēsu izstāžu nama vadītāja, tagad brīvprātīgā darbiniece mākslas centrā Nata Livonska un Pasaules latviešu mākslas centra līdzdibinātājs Dainis Mjartāns.

Latvijas metāla jaunās relīzes - 2026. gada 1. ceturksnis un 2025. gada 2.-4. ceturkšņi (iekavētie) - METĀLKĀSTS LV #196Šajā epizodē sākam 2026. gada ceturkšņu ciklu, atskatoties uz jaunākajām Latvijas smagās mūzikas relīzēm un nokārtojam savus parādus, iekļaujot nokavētos 2025. gada ceturkšņus (2.-4. ceturkšņus - relīzes no aprīļa līdz decembrim).Kā jau ierasts, atskatoties uz aizgājušo ceturksni, apspriežam un uzskaitām visas LV smagās mūzikas relīzes, kuras tika izdotas aizgājušajā ceturksnī (janvārī, februārī, martā). Šoreiz būs arī neliels bunkura hroniku piesitiens, jo sērijā ietveram tādas tēmas, kā aizgājušie un gaidāmie koncerti, Silvestra dzejas vakars, kolekcijas papildinājumi, u.c. tēmas. Izsakām savus viedokļus gan nopietni, gan caur jokiem!Kas no jaunizdotā Lavijas metāla tev visvairāk ir palicis atmiņā?Kādas relīzes pieminētajos ceturkšņos esam palaiduši garām?Ja vēlies lai tavu jaunizdoto metālmūziku nepalaižam garām un pieminam nākamajā ceturkšņa sērijā, droši dod mums ziņu!Saites uz pieminētajām relīzēm atrodamas google sheets saitē.2025. gada 2.-4. ceturkšņu relīzes:https://docs.google.com/spreadsheets/...2026. gada 1. ceturkšņa relīzes:https://docs.google.com/spreadsheets/...0:00 - Ievads2:52 - Dödsrit koncerta atskats7:49 - Epizodes mērķis un attaisnojumi13:55 - Folk metāls (25.g. iekavētie ceturkšņi)17:37 - Black metāls (25.g. iekavētie ceturkšņi)25:07 - Dark/Ambient/Dungeon (25.g. iekavētie ceturkšņi)28:53 - Ekstrēmais Post metāls (25.g. iekavētie ceturkšņi)36:24 - Thrash un Heavy metāls (25.g. iekavētie ceturkšņi)38:22 - Death metāls (25.g. iekavētie ceturkšņi)41:38 - Gaidāmais koncerts Rēzeknē 1/243:49 - Doom metāls (25.g. iekavētie ceturkšņi)46:56 - Metalcore/Deathcore/HC (25.g. iekavētie ceturkšņi)50:05 - Nu/Groove metāls (25.g. iekavētie ceturkšņi)51:58 - Punk/Random (25.g. iekavētie ceturkšņi)53:04 - Prog/Epic metāls (25.g. iekavētie ceturkšņi)53:36 - Gore/Grind/Miglinieks (25.g. iekavētie ceturkšņi)56:23 - Rock/Grunge (25.g. iekavētie ceturkšņi)58:18 - Aizgājušo koncertu atskats1:18:19 - Silvestra dzejas vakars1:21:40 - Mizantropium vakance1:22:37 - Ievadpauze 2026.g. 1. ceturksnim1:24:32 - Black metāls (26.g. 1. ceturksnis)1:33:23 - Dark/Ambient/Acoustic (26.g. 1. ceturksnis) 1/21:35:47 - Gaidāmais koncerts Rēzeknē 2/21:37:06 - Dark/Ambient/Acoustic (26.g. 1. ceturksnis) 2/21:40:25 - Doom metāls (26.g. 1. ceturksnis)1:43:45 - Post metāls (26.g. 1. ceturksnis)1:45:08 - Metalcore/Modernais metāls (26.g. 1. ceturksnis)1:50:07 - Nu metāls (26.g. 1. ceturksnis)1:54:30 - Hardcore (26.g. 1. ceturksnis)1:56:05 - Thrash metāls (26.g. 1. ceturksnis)1:57:00 - Gore/Grind/Random (26.g. 1. ceturksnis)1:59:43 - Heavy/Power/Epic metāls (26.g. 1. ceturksnis)2:01:22 - Rock/Grunge/Post (26.g. 1. ceturksnis)2:03:35 - Ceturkšņa atskata noslēdzošie vārdi (Silvestra atvadas)2:05:12 - 2026.g. gaidāmie koncerti un festivāli2:25:28 - MLV plāni un noslēguma vārdi2:30:04 - Ocularis Infernum "Strife and Ascendance" atskaņojumsSEKO Metālkāstam: / metalkastslv Tagad esam arī Instagramā: / metalkastslv Būsim priecīgi par tavu atbalstu un iesaistīšanos mūsu atbalstītāju grupā:https://ko-fi.com/metalkastslvMetālkāsts LV ir podkāsts latviešu valodā smagās mūzikas cienītājiem. Pasākumu un albumu apskati, sarunas/intervijas, vietējās metālmūzikas jaunumi, un citas smagās sarunas m/

Straujā tempā ir tapusi jauna valdības koalīcija un sadalītas arī atbildības jomas. Līdz vēlēšanām ir ļoti maz laika, tieši tāpēc ministra darbam būs pievērsta liela uzmanība. Kā Ko varam gaidīt no jaunās valdības, par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis un viceprezidente Inga Zemdega-Grāpe, un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Straujā tempā ir tapusi jauna valdības koalīcija un sadalītas arī atbildības jomas. Līdz vēlēšanām ir ļoti maz laika, tieši tāpēc ministra darbam būs pievērsta liela uzmanība. Kā Ko varam gaidīt no jaunās valdības, par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis un viceprezidente Inga Zemdega-Grāpe, un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Pasaules čempionāts hokejā vakar, 15. maijā, sākās ar četrās spēlēm. Ar uzvaru to atklāja arī mājinieki šveicieši.  Šveice ar 3:1 bija pārāka pār ASV. Bet šodien svarīgākais – vakara spēlē (21.10) laukumā dosies Latvijas izlase. Jāspēlē ar šveiciešiem. Vēl vakar citās spēlēs Kanāda ar 5:3 uzveica zviedrus, Somija Cīrihē ar 3:1 pārspēja Vāciju, Čehija ar 4:1 uzveica Dāniju. Latvijas izlase vakar aizvadīja savu otro treniņu Cīrihē, šoreiz gan ne galvenajā arēnā, bet treniņhallē. Ledus kvalitāte gan bija ļoti slikta, uz tā krājās ūdens, tāpēc treniņš nebija produktīvs. Latvijas izlases vadība vakar turnīram bija pieteikuši tikai 17 no 25 spēlētājiem, viņu vidū bija divi no trim vārtsargiem – Kristers Gudļevskis un Mareks Mitens. Šorīt pieteikumā izmaiņu nav. Latviešiem jārēķinās ar smagu speli, jo šveicieši šim čempionātam nopietni gatavojušies, pulcējot teju labāko pieejamo sastāvu. Abas izlases pēdējos gados regulāri tikušās pārbaudes spēlēs, šveiciešiem viesojoties Rīgā un mūsējiem dodoties uz turnīriem Šveicē, bet pasaules čempionātos spēlēts retāk – pēdējā tikšanās 2023. gada turnīrā Rīgā, kad Latvija uzvarēja papildlaikā 4:3 un tā spēle mūsējos ieveda ceturtdaļfinālā. Vē šodien Slovākija spēkosies ar Norvēģiju, Ungārija – ar Somiju un Itālija – ar Kanadu.

Valsts prezidents sācis politiskās konsultācijas ar Saeimas frakcijām. Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts nosauc premjera amata kandidātus Saeimas vēlēšanām. Vairāki lieli starptautiskie izdevumi vēsta, ka ASV kara ministrs Pīts Hegsets pēdējā brīdī atcēlis sen plānoto 4000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu mācībās uz Poliju. Šveicē sākas pasaules čempionāts hokejā. Gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi Rīgas maratona laikā.

Kultūras rondo raugām iepazīt un domās jau izstaigāt kādu taku lielpilsētas vidū, uz kuras mēs visi varam satikties latviešu folklorā – tā varētu teikt par ģimeņu folkloras festivālu “Taka”, kas šo svētdien, 10. maijā, aicinās lielus un mazus rīdziniekus un viesus iepazīt un piedzīvot folkloru tai šķietami pavisam netipiskā vietā – VEF kvartālā. Par festivālu un par folkloras nozīmi mūsdienu cilvēka dzīvē runājam ar festivāla idejas autori, etnomuzikoloģi, “Garatakas” vadītāju un ļoti aktīvu mūziķi Asnati Rancāni, studijas “Garataka” dalībnieci Karīnu Banderi un kultūras un sociālo antropoloģi Māru Neikenu.  

Gaidāmā teoloģiskā konference 8. un 9. maijā. Svētceļojums uz Skaistkalni. Pāvests Francisks. Gaudete et exsultate (40-49). Doktrīna bez noslēpuma. Prāta robežas. Mūsdienu pelegiānisms. Griba bez pazemības.

Šoreiz raidījumā par šaušanas sportu. Studijā viena no Latvijas labākajām šāvējām Agate Rašmane, kura stāsta par šogad plānotajiem startiem un, protams, lielo mērķi – Losandželosas vasaras olimpiskajām spēlēm pēc diviem gadiem.

Gaidāmā teoloģiskā konference 8.-9. maijā. Pāvesta Franciska "Christus vivit"noslēgums.

Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un LU profesore, LATO valdes priekšsēdētājas vietniece Žaneta Ozoliņa.

Pavasara pirmais mēnesis tūliņ būs aizvadīts un kaut kur pie apvāršņa jau manāma vasara, jo Valsts Meža dienests ziņo, ka no rītdienas, 1. aprīļa, mežos sākas ugunsnedrošais periods. Ūdens pavasara saulē un vējā no mežmalām un pļavām žūst ātri. Skaidrs, ka reālais ūdens daudzums un mitrums apkārtējā vidē vēl ir gana liels, taču Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veiktais sausuma-mitruma monitorings, kurā tiek vērtēts, cik daudz nokrišņu bijis pēdējo trīs mēnešu laikā, rāda, ka nokrišņu ir bijis krietni mazāk, nekā tam vajadzētu būt, turklāt iztvaikošana ir lielāka, nekā parasti pavasara sākumā. Šobrīd no visām meteoroloģiskajām stacijām tikai Piedruja Krāslavas novadā, kas ir galējie Latvijas dienvidaustrumi, uzrāda mimtrumu normālā līmenī, pārējā Latvijā tas ir ļoti zems. Tas gan nenozīmē, ka viss jau tagad būtu tik izkaltis, ka var aizsvilties no vienas dzirksteles. Tas nozīmē, ja arī turpmākie mēneši būs ar normālu nokrišņu daudzumu, mitruma deficīts vienalga būs. Tiesa, šis Valsts Meža dienesta noteiktais ugunsnedrošais periods pats par sevi nenosaka tikpat kā nekādus aizliegumus, kas nebūtu spēkā arī tagad. Ierobežojumi var tikt ieviesti, ja arī turpmākais pavasaris un vasara izvēršas sauss. Tad tiek mērīta atsevišķi ugunsbīstamība mežos, ja tā sasniedz ekstrēmu līmeni, var liegt saimniecisko darbību un citas aktivitātes mežos, kas potenciāli var izraisīt ugunsgrēkus. Pagaidām vēl viss ir mierīgi. Gaidām pavasarīgu lietu, pēc kura parasti sākas arī straujāka sazaļošana, jo arī šīs nedēļas saruna ir saistīta ar zaļu zālīti. Toms devās pie aitkopes Annas Ginteres, kuru droši vien daudzi klausītāji atpazīst kā regulāru kosmosa un astronomijas tematu komentētāju, taču viņai ir arī Latvijas melngalvas aitu ganāmpulks, kas ikdienā prasa rūpes. Saruna izvērtās gan par to, kā aitas palīdz uzturēt un atjaunot dabiskās pļavas, gan to, ka klimata pārmaiņas aitkopībai Latvijā varētu nākt pat par labu, vienīgi bažas ir par jaunām slimībām. Nupat arī aitām sadzimuši arī jēri, bet Toms viesojās pirms tam, lai gan gaidīja, ka redzēs daudz mazu jēriņu, jo citās aitu saimniecībās jēru laiks sākas jau ziemas beigās. Annas savām aitām tomēr mēģina jēru laiku saplānot mazliet vēlāk.  Tāda mērena vasara un ne karstums, kas arī nepatīk aitām, Anna Gintere vērtē, jautāta, kādi ir labākie laika apstākļi aitkopjiem. Labi būtu, ja būtu labi mitrs pavasaris, lai sasūcās mitrums zemē; ļoti foršs jūnijs, lai var paspēt novākt sienu. Lietu vajag ik pa brīdim, lai labāk zāle ataugtu.

Pasaulē kļūst arvien nemierīgāki un arī grūtāk prognozēt, kas varētu notikt tālāk. Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps cer, ka citas pasaules valstis nāks viņam palīgā karā ar Irānu, vispirms jau lai atvērtu drošajam tranzītam tirdzniecības ceļu cauri Hormuza šaurumu. Tomēr Eiropa nav gatava vēl vienam karam, tāpēc Trampam nācās piekāpties teikt, ka amerikāņi tiks galā paši. Vēl viena valsts citā reģionā, kas ir nonākusi pamatīgā krīzē, ir Kuba. Ziņas, kas pienāk no sociālistiskās salas, liek jautāt, vai daudzus gadu desmitus tur valdošajam režīmam nav pienākusi "x" stunda? Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks.  Kuba – nākamais Trampa eksperiments? Pagājušajā piektdienā, 13. martā, Kubas prezidents Migels Diass-Kanels publiski atzina, ka viņa valdība ir iesaistījusies sarunās ar Savienoto Valstu administrāciju. Tādējādi konkrētākas aprises ieguva pieņēmumi, ka Kuba, viens no pēdējiem totalitārā komunisma sistēmas reliktiem mūsdienu pasaulē, varētu kļūt par mērķi nākamajai Donalda Trampa aizrobežu kontroles palielināšanas operācijai. Katrā ziņā valsts sekretārs Marko Rubio, kubiešu emigrantu atvase, visai nepārprotami licis manīt, ka Vašingtonas mērķis ir režīma maiņa Havanā. Kā zināms, šis režīms tur pastāv kopš 1959. gada, kad kreisā „26. jūlija kustība” ar Fidelu Kastro priekšgalā gāza līdz tam valdījušo diktatūru un padarīja Kubu par sociālistiski orientētu Padomju Savienības satelītu Rietumu puslodē. 2019. gadā režīms gan piedzīvoja zināmu liberalizāciju, kad konstitūcijas reforma atgrieza politiskajā sistēmā vairākas demokrātijām raksturīgas institūcijas un normas, legalizēja privāto kapitālu un ārvalstu investīcijas, tiesiskajā sistēmā atjaunoja nevainīguma prezumpcijas un prettiesiskas ieslodzīšanas aizlieguma principus. Tomēr Kubas Komunistiskās partijas vadošā loma un komunisma celtniecība kā valsts pastāvēšanas mērķis konstitūcijā palika, un pašreizējais prezidents Diass-Kanels ir tipisks padomju stila autoritārs līderis, kurš kopš 2021. gada ieņem arī partijas pirmā sekretāra amatu. Ciešākais režīma sabiedrotais reģionā līdz nesenam laikam bija Venecuēla, un zīmīgi, ka 3. janvāra operācijas laikā Karakasā gāja bojā trīsdesmit divi kubiešu militāristi un specdienestu darbinieki. ASV embargo tirdzniecībai ar Kubu ir spēkā kopš 1960. gada, un ir ilglaicīgākais šādu sankciju precedents mūsdienu vēsturē. Kopš šī gada janvāra Vašingtona īsteno pret Kubu naftas blokādi, un tas draud ar pilnīgu energosistēmas paralīzi salā, kura nu jau pāris gadus piedzīvo visai smagus elektroenerģijas padeves pārtraukumus. Valsts transporta un veselības aprūpes sistēmas esot uz sabrukuma sliekšņa. Kā galvenais Havanas režīma pārstāvis sarunās ar Savienotajām Valstīm tiek minēts Rauls Rodrigess Kastro. Viņa vectēvs Rauls Kastro kļuva par Kubas kompartijas pirmo sekretāru 2011. gadā, kad šo amatu pameta viņa vecākais brālis un ilggadējais režīma vadonis Fidels. 2021. gadā vectēvs Rauls, tobrīd deviņdesmitgadīgs, nodeva varas grožus Diasam-Kanelam, tomēr mazdēla Raula Rodrigesa loma sarunās apliecina, ka Kastro dzimta, lai gan tās pārstāvji vairs neieņem kādu no nozīmīgākajiem valsts posteņiem, ir joprojām ietekmīga. Kubas diplomātiskās misijas vadītāja ASV, Lianisa Torresa Rivera, uzsvērusi, ka Kubas politiskā sistēma un sociālistiskais modelis neesot apspriežami jautājumi. Pagaidām Havanas vara piesolījusi kā labas gribas žestu atbrīvot piecdesmit vienu politieslodzīto. Kopš 2021. gada, kad Kubā izcēlās plaši pret režīmu vērsti protesti, režīma cietumos tiek turēti apmēram 1200 politieslodzītie. Hormuza „Šaurā Bezizeja” Vakar, 17. martā, no Teherānas pienākušās ziņas vēlreiz apliecina sabiedroto gaisa spēku un izlūkošanas efektivitāti – gaisa triecienā nogalināts Irānas drošības padomes vadītājs Ali Laridžāni, pēdējos mēnešos nereti minēts kā patiesais režīma līderis. Tāds pats liktenis piemeklējis bēdīgi slavenās paramilitārās organizācijas „Bāsidž” komandieri Golamrezā Soleimāni. Lai nu kurš, bet šie vīri darīja visu, lai viņu atrašanās vieta nebūtu viegli konstatējama. Kas attiecas uz Modžtabu Hāmenejī, kurš pirms desmit dienām ieņēma Irānas garīgā līdera posteni nogalinātā tēva vietā, tad viņš publiskajā telpā joprojām nav manīts, un arvien ticamāka šķiet versija, ka jaunais rahbars tiešām nogādāts Maskavā, ciktāl arī smagi cietis uzlidojumā. Vērienīgai atriebei par savu komandieru nāvi Irānai acīmredzot trūkst jaudas, tomēr tās raķešu triecieni vakar laupījuši dzīvības diviem izraēliešiem un vienam Abū Dabī iedzīvotājam. Pēdējās nedēļas laikā globālās uzmanības degpunktā arvien vairāk izvirzījies Hormuza šaurums, kas paliek bloķēts lielākajai daļai kuģu satiksmes. Deficīts globālajā naftas tirgū tiek raksturots kā dramatiskākais kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu naftas krīzes un apjomos plašākais jebkad pieredzētais. „Brent” marķējuma jēlnaftas cena joprojām svārstās ap 100 dolāriem par barelu, un tiek lēsts, ka tikai Starptautiskās enerģētikas aģentūras dalībvalstu lēmums iepludināt tirgū četrsimt miljonu barelu no savām stratēģiskajām rezervēm liedz tai kāpt vēl augstāk. Saūda Arābija un Apvienotie Arābu emirāti daļēji kompensē tranzītu caur Hormuzu, izmantojot naftas vadus uz ostām Sarkanās jūras un Arābijas jūras piekrastē, taču to maksimālā kapacitāte ir ekvivalenta apmēram ceturtajai daļai no ierastās plūsmas cauri šaurumam. Irāna gan paziņojusi, ka cauri Hormuzam ļauts kuģot Ķīnas, Indijas, Pakistānas un arī NATO dalībvalsts Turcijas kuģiem, un tiek ziņots, ka daži šo valstu kuģi patiešām šķērsojot šaurumu pa īpašu maršrutu gar Irānas krastiem. Sākot ar 15. martu Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sociālo tīklu publikācijās un intervijās sāka paust prasību, lai Hormuza šauruma problēmas militārā risinājumā iesaistās arī citas valstis, bet 16. martā paziņoja, ka, ja nesagaidīs pretimnākšanu, tas būšot, citējot, „ļoti slikti NATO nākotnei”. Gaidītā militārā entuziasma vilnis no partneru puses tomēr izpalika. Kā viņu viedokļa kvintesenci pasaules prese visbiežāk citē Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa pirmdien teikto: „Tas nav mūsu karš, mēs to nesākām.” Ar dažādām diplomātiskās stilistikas niansēm no praktiski visām Eiropas galvaspilsētām izskan, ka ja kāds vēlas partneru iesaistīšanos tik nopietnā pasākumā kā karš, viņam būtu jāpapūlas informēt šos partnerus par saviem plāniem un kara mērķiem. Galu galā vakar pievakarē, uzņemot Baltajā namā Īrijas premjerministru Maiklu Mārtinu, mājastēvs paziņoja, ka Amerikai nekādu palīdzību nevajagot, tiesa, palīgos nenācēji esot nepateicīgi. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Tirgi parasti reaģē uz satricinājumiem energoresursu ieguves reģionos, un tā tas notika brīdī, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai. Bet, kad Irāna ne tikai draudēja, bet patiešām ir bloķēja piegādes ceļus, situācija kļuva pavisam satraucoša. Degvielas uzpildes stacijās reakcija bija tūlītēja, bet kas notiks, ja karadarbība Tuvajos Austrumos ieilgs par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa solītajam? Vai jāgatavojas kārtējai krīzei? Un vai tā būtu energokrīze vai cenu krīze? Par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomikas zinātņu doktors Jānis Priede, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes enerģijas tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš.  

Tirgi parasti reaģē uz satricinājumiem energoresursu ieguves reģionos, un tā tas notika brīdī, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai. Bet, kad Irāna ne tikai draudēja, bet patiešām ir bloķēja piegādes ceļus, situācija kļuva pavisam satraucoša. Degvielas uzpildes stacijās reakcija bija tūlītēja, bet kas notiks, ja karadarbība Tuvajos Austrumos ieilgs par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa solītajam? Vai jāgatavojas kārtējai krīzei? Un vai tā būtu energokrīze vai cenu krīze? Par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomikas zinātņu doktors Jānis Priede, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes enerģijas tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš.  

Vakar, 13. februārī, bija karsta diena Olimpiskajās spēlēs. Tik karsta, ka pat slēpošanas 10 kilometru intervāla startā bija vīri, kas trasē devās īsās biksēs un kreklos. Un Raimo Vīgantam šajā slēpojumā 46. vieta. Šodien slēpošanas trasē dosies mūsu dāmu četrotne un šoreiz tā būs stafete. Divas brīvajā stilā, divas klasiskajā solī. Tāpat šodien sprints biatlonā dāmām, kur startēs arī mūsu sportistes. Vakar vakarā varēja arī sekot līdzi Denisa Vasiļjeva slidojumam daiļslidošanas sacensībās izvēles jeb garajā programmā. Mūsu sportistam šīs ir jau trešās olimpiskās spēles un šoreiz sacensības viņš noslēdza 18. vietā. Šodien, protams uzmanības centrā hokejs, spēle ar Vāciju. Ļoti spēcīgs pretinieks mūsu komandai. Par hokeju sarunājamies arī ar skeletonistu Tomasu Dukuru. Viņam hokejs nav svešs gan paša veikumā, gan arī viņa dēls Darels Dukurs spēlē hokeju un cerams, kādudien atkal vilks Latvijas izlases kreklu. Protams, runājam arī par skeletonu un mūsu sportistu sniegumu vakar trasē un nevaram nerunāt arī par ukraiņu sportista Vladislava Heraškeviča lietu. Viņš tika diskvalificēts vēl pirms starta, vakar vakarā arī Sporta arbitrāžas tiesa noraidīja viņa pārsūdzību olimpiskās komitejas lēmumam. Te arī Dukuru ģimenei ir savs stāsts, jo Dukuri ir palīdzējuši Vladislavam viņa karjerā un arī Latvijas bobslejistiem un skeletonistiem ir pieredze cīnoties ar sistēmu par nozagtām zelta medaļām Soču spēlēs, turklāt pieredze gan panākot, gan nepanākot taisnību.

Pirmā medaļa sievietēm individuālajās disciplīnās kamaniņu braukšanā Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas. Tā var teikt par Elīnu Ievu Botu pēc sudraba medaļas izcīnīšanas Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēles. Vērīgākei, protams, atgādinās par Veras Zozuļas zeltu un Ingrīdas Amantovas bronzu padomju laikā. Jā, arī ar šīs medaļas ir daļa no mūsu vēstures. Bet vakar, 10. februārī, šajā vēstures grāmatā ierakstīta jauna lappuse. Mārtiņš Kļavenieks uzklausīja sportisti pēc sacensībām. Protams, turpinām priecāties, bet jau šodien startēs starts kamaniņu braucējiem vīriešu un sieviešu divniekiem. Piedalīsies trīs Latvijas ekipāžas – divi vīru divnieki Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, kā arī Eduards Ševics-Mikeļševics un Lūkass Krasts un viena dāmu ekipāža Marta Robežniece un Kitija Bogdanova. Bet daudzu sirdis vakar sāka pukstēt straujāk vēlu vakarā, kad daiļslidošanas īsajā programmā uz ledus izgāja Deniss Vasiļjevs un Fedirs Kuļišs. Denisam Vasiļjevam 17. vieta, Fedirs Kuļišs tālāk netika. Uzklausām Denisu pēc starta. Viedokli izsaka Alma Lepina- Lāce, slidošanas studijas „Alma” vadītāja, desmitkārtēja Latvijas čempione.

Šodien, 9. februārī, olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistiem notikumu ar sportisko intrigu mazāk. Startēs tikai kamaniņu braucējas Kendija Aparjode un Elīna Ieva Bota. Mēs uzklausām kamaniņu braucēju Gintu Bērziņu, kurš izcīnīja 10. vietu kopvērtējumā. Viņa komentārā pēc sacensībām Latvijas TV izskanēja milzu pārliecība par nākotni. Bet kā dzīvo, ko ēd un kā trenējas mūsu kamaniņu sportisti Kortīnā? Šīs aizkulises kolēģim Mārtiņam Kļaveniekam pavēra kamanu izlases treneris Daniels Fogelis.  Ar katru dienu aizvien straujāk sāk pukstēt arī hokeja līdzjutēju sirdis, jo tuvojas mūsu izlases pirmais mačs pret ASV valstsvienību. Tas ceturtdien, 12. februārī, bet šovakar mūsu izlasei paredzēts treniņš kopā ar Šveices izlasi. Kas tas būs - pārbaudes spēle, treniņspēle, sadraudzības vakars vai vēl kas cits? To skaidro Latvijas Radio korespondents Milānā Māris Bergs.

Rit otrā diena ziemas olimpisko spēļu diena Itālijā, kurā arī Latvijas sportisti ir trasēs. Biatlonisti stafetē izcīnījuši 12. vietu. Distanču slēpotājs Raimo Vīgants skiatlonā palika 51. vietā. Gaidām kamaniņu braucēju startu. Sniega trasē Antholcā aizvadīta pirmā disciplīna biatlonā – 4x6km jauktā stafete komandām. Šī disciplīna OS ir jau kopš 2014. gada, bet Latvija tajā piedalījās pirmoreiz.  Startēja Andrejs Rastorgujevs, Renārs Birkentāls, Baiba Bendika un Estere Volfa. Latvija 21 komandas konkurencē finišēja 12. vietā. Tesero distanču slēpošanas trasē šodien skiatlona sacensībās kungiem starp 75 dalībniekiem bija arī latvietis Raimo Vīgants. Viņam šīs ir otrās spēles pēc dalības Pekinā pirms četriem gadiem, kur viņš šajā disciplīnā palika 51. vietā. Arī šoreiz Raimo izcīnīja 51. vietu. Sportists pats pēc finiša nebija īpašā sajūsmā, bet nebija arī pārāk sarūgtināts. Kā zināms, viņam labāk veicas sprinta distancē. Savukārt Kortīnā šovakar gaidāmi divi izšķirošie braucieni kamaniņās vīriešiem. Pēc pirmajiem diviem braucieniem Kristers Aparjods ieņem 4. vietu, no labāko trijnieka atpaliekot aptuveni divas desmitdaļas no sekundes, bet Gints Bērziņš noslēdz desmitnieku. Lai vērtētu mūsu sportistu sniegumu un izredzes, sazināmies ar Latvijas kamaniņu sporta federācijas ģenerālsekretāru Kristapu Mauriņu, kurš pats arī 2014. gadā bija olimpisko spēļu dalībnieks.  Vēlam veiksmi sportistiem, sacensībām līdzi varēs sekot Latvijas TV jau no plkst. 18.

Oficiālā atklāšanas ceremonija vēl tikai šovakar, bet ziemas olimpiskās spēles Itālijā jau ir sākušās. Trešdien un ceturtdien kalnu slēpotāji, kērlinga meistari, snovbordisti un hokejistes sāka savus startus. Pulksten 21:00 sāksies spēļu atklāšanas ceremonija. Tiešraidē to, protams, raidīs arī Latvijas TV. Gaidot atklāšanas ceremoniju, uzklausām, ko no tās cer sagaidīt mūsu delegācija. Stāsta Harijs Vitoliņš, Latvijas hokeja izlases galvenais treneris un karognesējs 2002. gadā, kā arī olimpisko spēļu debitants, hokejists Kristiāns Rubīns. Sazināmies arī ar Jāni Ķipuru, kurš bija karognesējs 1992. gadā Albervilā, Francijā. Kopā atmināmies to laiku un iezīmējam arī to, kas gaidāms šajās spēlēs. Spēļu atkāšanas ceremonija notiks leģendārajā San Siro stadionā Milānā, kur ikdienā spēlē futbolu, un tas ir viens no leģendārākajiem futbola stadioniem pasaulē. Lai gan nekas vēl nav oficiāli paziņots, gaidāms, ka atklāšanas ceremonija savā ziņā būs arī veltījums stadiona vēsture. Stadionā ir vietas aptuveni 80 tūkstošiem līdzjutēju, un tas tika atvērts tieši pirms 100 gadiem. 2025. gada rudenī Milānas pilsēta nobalsoja par stadiona nojaukšanu, un tā vietā pēc kāda laika sliesies jauns stadions. Kā to nosaka Olimpiskā harta, pasākuma programmā būs mākslinieciskie priekšnesumi, kas atspoguļos rīkotājvalsts, tātad Itālijas, un rīkotājpilsētu – Milānas un Kortīnas – kultūru, būs sportistu parāde un olimpiskās uguns iedegšana. Spēles oficiāli atklās Itālijas prezidents Serdžo Matarella. Šīs būs pirmās ziemas olimpiskās spēles, kuru atklāšanas ceremonija notiks Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentes Kērsijas Koventrijas prezidentūras laikā.  Atklāšanas ceremonijas scenārijs, kā allaž, tiek turēts noslēpumā, bet naskākie mediju izlūki pasaulē ir snieguši savus minējumus. Pastāv uzskats, ka mūzika būs ceremonijas centrālais elements, lai gan līdz šim ir apstiprināti tikai daži mākslinieki. Ceremonijas koncepcija paredzot izcelt vairākas sacensību norises vietas. 25. ziemas olimpiskajās spēlēs kopumā plāno startēt 2871 sportists un sportiste no 92 valstīm, bet Latviju pārstāvēs 68 sportisti. Šī ir lielākā delegācija, ar kādu Latvija jebkad piedalījusies ziemas spēlēs. Mums būs atlēti biatlonā, bobslejā, kamaniņās, skeletonā, daiļslidošanā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, šorttrekā un, protams, arī hokejā - mūsu vīru hokeja valstsvienība 7. reizi piedalīsies olimpiskajās spēlēs, ja ieskaitām arī vienu reizi pirms padomju okupācijas laika.  Tieši hokeja izlases kapteinis, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Kaspars Daugaviņš būs viens no mūsu karognesējiem atklāšanas ceremonijā. Viņš to darīs līdzās mūsu kalnu slēpotājai Dženiferai Ģērmanei.  Hokejisti visbiežāk nesuši mūsu karogu - sākot ar Leonīdu Jāni Vedēju 1936. gadā Bavārijā, bet pēc neatkarības atgūšanas to darījuši vīri, kuri tagad jau ir izlases treneru štābā - Harijs Vītoliņš, Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš un Lauris Dārziņš. Gandrīz tikpat bieži arī bobslejisti bijuši mūsu karognesēji. Mūsu sportistiem pirmie starti rītdien, 7. februārī. Rīta pusē Elvis Opmanis aizvadīs nobraucienu kalnu slēpošanā, vēlāk skiatlonā sacensības sāks mūsu slēpotājas Patrīcija Eiduka, Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja un Samanta Krampe, bet vakarpusē pirmie divi braucieni mūsu kamaniņiekiem Kristeram Aparjodam un Gintam Bērziņam.  Precīzāka informācija par starta laikiem meklējama portālā lsm.lv un pašas sacensības varat skatīties kanālā LTV7.

Četri latviešu drukātie kultūras mediji – literatūras žurnāls "Strāva", filosofijas žurnāls "Tvērums", avangarda žurnāls "Avīzes Nosaukums" un mākslas un literatūras grāmatžurnāls "Asalwaysunknown" – rīko pirmo "Vientulības festivālu". Kultūras pasākumu sēriju dienas garumā bez maksas varēs apmeklēt Valentīndienā, 14. februārī, K. K. fon Stricka villā, informē pasākuma rīkotāji. Kultūras rondo saruna ar festivāla rīkotājiem. Stāsta literatūras žurnāla "Strāva" redaktors Ivars Šteinbergs, avangarda žurnāla "Avīzes Nosaukums" galvenais redaktors Valters Liberts un mākslas un literatūras grāmatžurnāla ”AAU” radošā direktore Katrīna Juhna. Pasākumā būs iespēja iegādāties latviešu kultūrā šobrīd jaunus un jau zināmus literatūrai, mākslai un domāšanai veltītus drukātos izdevumus un to preces, kā arī piedalīties dažādās aktivitātēs. Gaidāmi literatūras lasījumi, jaunu žurnālu numuru atklāšanas svinības, performances, "Vientulības kafejnīca", dzejas diskotēka, apdrukas darbnīca, psihoperformance "Sesija ar izdevējiem. Netīrā veļa", kā arī koncerti. Pilna "Vientulības festivāla" programma tiks pakāpeniski publicēta rīkotāju sociālajos tīklos. Notiks pirmais ‘'Vientulības festivāls””, kurā par kultūras satura vietu mediju vidē un kā tā nokļūst līdz lasītājam -  studijā  būs

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par zināšanām un, kā tās pelna vai nepelna naudu. Kā arī par to, kādas mūsu dzīvi ietekmējošas izmaiņas gaidāmas šogad. Par mazliet paredzamākām izmaiņām runājot. Tās sākušās jau 2025. gadā, bet šogad līdz kaut kādam rezultātam būtu jānonāk vairākām nopietnām diskusijām, kas ietekmēs to, kā strādās uzņēmēji un kā dzīvosim arī tie, kas naudu tērē un pelna algotā darbā. Diskusijas par Darba likumu pērn šķiet vairāk dzīvoja pa strupceļiem, darba devējiem un ņēmējiem nespējot nonākt pie kompromisa, bet agri vai vēlu risinājums būs jāatrod. Tur diskusija par virsstundu samaksu un citiem jautājumiem. Bet kā seminārā par izmaiņām norāda „PwC Legal” vadošā partnere Latvijā Anete Puče-Dimitrovska, ir viens interesants jauninājums. Noteikti arī jau pavisam drīz redzēsim to, kā Latvijā ieviesīs direktīvu par vienlīdzīgu darba samaksu un tas darba devējiem varētu mainīt spēles noteikumus.

#132 – no 2025. gada esam atvadījušies (vismaz formāli, lai gan balvu sezona tikai tagad uzkarst), laiks ar spožu un cerību pilnu skatu lūkoties tajā, ko mums kino jomā grasās piedāvāt 2026. gads! Tāpēc sanācām kopā, lai padalītos ar filmām, kas īpaši fascinē mūs – dažnedažādu iemeslu dēļ.Protams, tās nebūt nav vienīgās – sarunai kā labs pamats kalpo mūsu ikgadējais megaraksts, kurā šogad salikām veselas 111 filmas, kuras ceram ieraudzīt šogad! Šajā raidījumā:2026. gada gaidītākās filmas (00:02:11);Iespējams spoileris "Wuthering Heights" (01:42:54);Iespējamais spoileris beidzas (01:43:51);Bonusfilmas, ko vēl gribam pieminēt (01:58:45)Piedalās: Sergejs Timoņins, Līva Spandega, Toms CielēnsMontāža: Toms Cielēns

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par tendencēm, kuras gaidīt nākamgad gan kopumā Latvijas un pasaules ekonomikā, un arī par to, ar ko nākamgad nodarbosies lauksaimnieki.  Latvijas Bankas jaunākās prognozes akcentē eksportu, Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti, kā arī kreditēšanu. Uzklausām bankas pārstāvjus. Bet runājot par lauksaimniecību, jāsaka, ka nozarei kopumā daudz kas varētu būt labāk, lai arī ir veiksmīgas saimniecības, ir iedvesmojoši uzņēmēji.

Sludinātājs: Toms Grenevics / Sērija: Neapturamais evaņģēlijs gaidīšanā / Rakstvieta: Dažādas rakstvietas

Sludinātājs: Christopher Robinson / Sērija: Neapturamais evaņģēlijs gaidīšanā / Rakstvieta: Dažādas rakstvietas

Sludinātājs: Raimonds Logins / Sērija: Neapturamais evaņģēlijs gaidīšanā / Rakstvieta: Lk 2:25-38

Stāsta muzikologs, Mākslas zinātņu doktors, Latvijas Radio bijušais ģenerāldirektors (1992‒1995) Arnolds Klotiņš; pārraides producente – Rūta Paula Jaunībā, kad strādāju Latvijas Televīzijas skaņu režisoru grupā, priekšniecība mūsu grupai piešķīra braucienu pieredzes apmaiņai ar Igaunijas Televīzijas toņmeistariem. Aizbraucām. Iegājām telpā pie viņu magnetofoniem un domājām, ka nu kāds stāstīs par to, ar kādu mūziku tiek noformēta ekrānā darba varonība vai darbaļaužu mītiņi, vai tamlīdzīgi. Bet nē, igauņu skaņu režisori neteica neko, tikai ar viltīgu smīnu tūlīt uzlika uz magnetofona kādu ierakstu, un tad pilnā skaļumā gāja vaļā tā sauktās buržuāziskās Igaunijas valsts himna. Faktiski tas bija simfonisks Somijas valsts himnas ieskaņojums, ko Igaunijas Televīzija droši vien lietoja ārzemju raidījumiem uz Somiju. Bet lieta jau tā, ka melodijas abām – Igaunijas un Somijas – nacionālajām himnām ir vienādas, kopīgas. To jau nu arī mēs zinājām, bet tik un tā prieks par šo skanisko apsveikumu bija abpusējs. Tur bija arī kāds cienījama vecuma skaņu režisors, kurš vairāk klusēja, bet, ja ierunājās, tad par savu pieredzi un pieredzes apmaiņu pateica īsi: "Vajag dzīvot no rājiena uz rājienu!", bet to viņš teica tipiski igauniskajā krievu valodas izrunā: "Nato šiķ ot vīkovora k vīkovoru!", tāpēc izrunas dēļ šī pamācība ignorēt priekšniecības rājienus bija jo amizantāka. Gados, kad mani uzņēma Komponistu savienībā, kontakti starp Latvijas un Igaunijas muzikologiem veidojās visai cieši, jo ik gadu pārmaiņus Baltijas zemju galvaspilsētās notika kopīgas konferences. Reiz, kad Benjamiņu mājas trešajā stāvā sagaidīju Igaunijas delegāciju, kāda igauņu dāma, acīmredzot zinādama, ka esmu ievēlēts arī Komponistu savienības valdē, spieda roku un, cieši acīs skatīdamās, teica vienu vienīgu teikumu: "Tikai nekļūstiet par konstitucionālu balodīti!" Ar to viņa brīdināja, lai, aizraujoties ar darbošanos komponistu savienībā, netopu pakalpīgs. Jo tādi “konstitucionāli balodīši”, kam svarīgākais šķita priekšniecības gribas iztapīga pildīšana, jau bija sastopami gan Igaunijā, gan Latvijā, bet Latvijā sevišķi. Pārsteidzošu pieredzi guvu, kad mani uzaicināja piedalīties kādā igauņu muzikologu ekskursijā. Tas bija viņu gadskārtējais gājiens uz mūzikas klasiķa Marta Sāra dzimtajām mājām vientuļā uzkalnā plaša sūnu purva vidū jeb tā saucamajā purva salā. Gājiena maršruts bija tīši izraudzīts bez ceļa – ar golfa zeķēs autām kājām tieši pāri sūnu purvam, apavus atstājot malā. Kāju iegrime purva sūnās nebija dziļāka par ceļgaliem. Mūsu pulciņš sasniedza vientuļas lauku mājas tālu purva salā, kur neviena sveša acs vai auss nevarēja traucēt. Tad gāja vaļā patriotisku dziesmu dziedāšana. To vidū bija arī Igaunijas nacionālās valsts himna, ko varēju līdzi vokalizēt, jo melodija man bija pazīstama no 1930. gadu Latvijas Dziesmu svētku repertuāra burtnīcām, tur Igaunijas un Lietuvas himnas bija kopkora programmā. Protams, sarunas un anekdotes bija tālu no sovjetiskās etiķetes... Pēc gājiena nākamajā dienā, staigādams pa saules piekarsēto Tallinu, iegriezos padzerties kādā tā saucamajā ieskrietuvē, – bija visur tajos laikos tādi pamazi veikaliņi, kur varēja dabūt augļūdeni un pa bulciņai. Mani pārņēma gluži vai šoks, kad aiz letes kā pārdevēju ieraudzīju vienu no dāmām, ar kuru kopā biju bridis purvu un dziedājis politiskas dziesmas. Es taču biju bijis tādās domās, ka šādos brīvsoļa gājienos piedalās tikai zināmi profesionāli mūziķi! Kad savu izbrīnu uzticēju pianistam un sabiedriskajam darbiniekam Vardo Rumessenam, saņēmu atbildi: "Jā, mums ir pašiem sava tautas universitāte, kurā var piedalīties ikviens uzticams patriots, kam rūp Igaunija, neatkarīgi no profesijas vai nodarbošanās." Te jāatgādina, ka tas bija laiks, kad oficiālas tautas universitātes, īstenībā lekciju klubi, kas veicināja sovjetisko režīmu, tika dibinātas pa malu malām, bet tajās, kā visur, valdīja cenzūra. Taču redz`, igauņi it kā sekoja likumīgajai modei, bet darīja to citādi.

Sludinātājs: Elijs Miķelsons / Sērija: Neapturamais evaņģēlijs gaidīšanā / Rakstvieta: Dažādas rakstvietas

Studijā “Spēlmaņu nakts” žūrijas priekšsēdētāja, teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska un Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis

"Etnovēstīs" atskatāmies uz Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupas semināru ciklu "Latviešu folkloristika trimdā" otro semināru ""Labieša" dievi", tiekamies ar muzikālās apvienības "Straume" pārstāvi Nikolasu Mūrnieku par gaidāmo koncertu "Straume. Mūzika. Mājas…", kā arī uzzinām par gaidāmajiem novembra notikumiem. * Pagājušajā ceturtdienā Latviešu folkloras krātuves pētnieki kopā ar muzeju "Latvieši pasaulē" turpināja semināru ciklu "Latviešu folkloristika trimdā", un 13. novembrī notika šī cikla otrais seminārs, kas bija veltīts tēmai ""Labieša" dievi". Klausītājiem bija iespēja uzzināt vairāk par "Labieti" – nozīmīgāko dievturu kustības žurnālu, kura pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 30. gadu Latvijā. Par aktuālo Latviešu folkloras krātuvē stāsta projekta vadītāja Rita Zara un pētnieks Dr. philol. Gatis Ozoliņš. * 19. novembrī Rīgā, Spīķeru koncertzālē, notiks koncerts "Straume. Mūzika. Mājas". Mūzikas grupa "Straume" aicina klausītājus uz latviskuma piesātinātu vakaru, kur senie tautasdziesmu teksti satiekas ar jaunu oriģinālmūziku un jaunu muzikālu interpretāciju. Plašāk par gaidāmo stāsta grupas mūziķis, sitaminstrumentālists Nikolass Mūrnieks.

Šajā epizodē atgriežamies mūsu neformāta sarunās - Bunkuru hronikas! Klačojam par apmeklētajiem un gaidāmajiem koncertiem, atribūtiku/merču, ārzemju jaunajām metāla relīzēm, metālistu dilemmām un pat iegrimstam kulinārajās izvirtībās!Dalāmies ar lielākiem un mazākiem metālmūzikas notikumiem, kas notikuši mūsu ikdienā, un iesmejam viens par otru.Kādas ir tavas līdz šim gada iecienītākās metālmūzikas relīzes?Un kāds būtu tavs lēmums minētajās dilemmās?Maldrithar:https://www.instagram.com/maldrithar/https://open.spotify.com/artist/1akPAp06ukMKwjYGlSp52m?si=24bG7CZ0QX-KXwn_aEl7SwGrāmata par Igaunijam Black metālu 90tajos:ej.uz/f6of0:00 - Ievads, sarunas par visu un neko14:08 - Apmeklētie koncerti un pasākumi 40:32 - Atminēšanas segments un kritušie45:39 - Kulinārās izvirtības54:33 - Atminēšanas segments un ārzemju jaunās relīzes1:08:54 - Shoutouts / Pieminēšana1:16:07 - Metālgalvu dilemmas1:32:12 - Gaidāmie koncerti1:38:40 - Noslēdzošie vārdi un MLV plāni1:42:00 - Maldrithar "Rediavire" atskaņojumsMetālkāsts LV ir podkāsts latviešu valodā smagās mūzikas cienītājiem. Pasākumu un albumu apskati, sarunas/intervijas, vietējās metālmūzikas jaunumi, un citas smagās sarunas m/

Sludinātājs: Markus Rožkalns / Sērija: Neapturamais Evaņģēlijs / Rakstvieta: Apd 1:12-26

Šī ir bijusi ļoti ražīga un blīva vasara Latvijas kino. Saruna studijā ar Nacionālā Kinocentra vadītāju Ditu Rietumu par paveikto, gaidāmo un aktuālo ne tikai uz ekrāniem, bet arī filmēšanas laukumos.  

Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis.

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs. Pasaules aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors Artis Pabriks. Kurš kuru iztestēs? Pagājušo piektdien, 8. augustā, kad izbeidzās prezidenta Trampa izsludinātais termiņš, kurā Krievijai bija jāpārtrauc karadarbība, Vladimirs Putins saņēma ilgi kārotu balvu – uzaicinājumu uz galotņu tikšanos ar Savienoto Valstu prezidentu, pie tam vēl amerikāņu teritorijā. Protams, Ankoridža nav Vašingtona, bet vēl pagājušogad ap šādu laiku tāds divu valstu līderu samits būtu neiedomājams. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite optimistiski izsakās, ka Tramps šo piektdien, 15.augustā, dosies uz Aļasku, lai klātienē beidzot īsti un neatgriezeniski testētu Putina patieso gatavību mieram, jo tikai viņš – Tramps – to spējot. Tikām skeptiķi jautā, ko gan jaunu ASV prezidents cer atklāt agresorvalsts līdera pozīcijā, kas līdzšinējos mēnešos iezīmējusies vairāk vai mazāk kompakta, proti, Putins vēlas teritoriāli un suverenitātes ziņā apcirptu Ukrainu un ērtu tramplīnu turpmākai agresijai. Pagājušās nedēļas otrā puse pagāja intensīvā komunikācijā starp Vašingtonu un Eiropas valstu vadītājiem, iezīmējot aprises tam, ko pirms nedēļas Kremlī izrunājis Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Viena konkrēta detaļa ir Ukrainas spēku atvilkšana no krievu vēl neieņemtās Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas kā priekšnoteikums uguns pārtraukšanai. Šādu iespēju kā nepieņemamu un no Ukrainas viedokļa antikonstitucionālu jau noraidījis prezidents Volodimirs Zelenskis. Donalds Tramps pagājušajās dienās vairakkārt izteicies par kādu „teritoriju apmaiņu” starp pusēm, lai gan nav skaidrs, kas pret ko varētu tikt mainīts. Iespējams, kā „apmaiņa” varētu tikt traktēta Kremļa atteikšanās no vēl neiekarotajām Hersonas un Zaporižjes apgabalu daļām, kuras tā jau paguvusi pasludināt par savu teritoriju. Eiropas līderi dažādos formātos uzteikuši Vašingtonas centienus miera labā, taču atgādinājuši vispārzināmo – nekāda vienošanās par Ukrainu nav slēdzama bez Ukrainas un starptautiski atzītas valstu robežas nav maināmas ar militāras agresijas līdzekļiem. Pēdējā deklarācija šai sakarā bija Eiropadomes 12. augusta paziņojums, zem kura, kas zīmīgi, trūkst Ungārijas premjerministra Viktora Orbana paraksta. Eiropas galvaspilsētās acīmredzami nav pārliecības, ka piektdien Ankoridžā nenotiks kāda būtiska piekāpšanās agresorvalstij, piemēram, Baltā nama saimnieka pausta gatavība atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu. Tā vien šķiet, ka Donalds Tramps uz Aļasku dodas nevis testēt, bet gan lai tiktu testēts. Aizkaukāza mezgls atraisīts? Smaidi un rokasspiedieni – tādu saulainu ainu pasaules mediju fotogrāfi fiksēja 8. augustā Baltajā namā, kur tika parakstīta Armēnijas, Azerbaidžānas un Savienoto Valstu trīspusējā deklarācija par mierīgu noregulējumu teju četras desmitgades konfliktējušo Aizkaukāza valstu starpā. Kā zināms, faktisko konflikta iznākumu noteica Azerbaidžānas militārais pārākums, kas ļāva tai 2023. gada septembrī pārņemt savā kontrolē Kalnu Karabahas jeb Arcakhas reģionu. Šo vēsturisko armēņu zemi padomju vara iekļāva toreizējā Azerbaidžānas PSR kā autonomu republiku, tātad no starptautiski atzīto robežu viedokļa tā ir Azerbaidžānas daļa, tomēr 90. gadu pirmajā pusē notikušā Pirmā Kalnu Karabahas kara rezultātā tā palika faktiskā Armēnijas kontrolē. Kalnu Karabahas atkarošana izraisīja praktiski visu armēņu tautības iedzīvotāju, apmēram simts tūkstošu, bēgšanu uz Armēnijas pamatteritoriju. Sekoja sarunu process, kas, lielā mērā pateicoties Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana gatavībai uz kompromisu, šī gada martā noslēdzās ar vienošanos par starptautiski atzīto robežu atjaunošanu un savstarpējo pretenziju noregulēšanu abu valstu starpā. Pagājušajā piektdienā Vašingtonā tika likvidēts vēl viens nozīmīgs domstarpību avots – jautājums par t.s. Zangezuras koridoru, plānotu transporta savienojumu cauri Armēnijas teritorijai starp Azerbaidžānu un tās rietumu eksklāvu Nahčivanas Autonomo republiku. Iepriekš Azerbaidžānas līderis Ilhams Alijevs draudējis izlauzt ceļu uz eksklāvu ar militāru spēku, bet nu šāda iespēja acīmredzot ir novērsta. Koridora sakarā būtiska loma paredzēta Savienotajām Valstīm, kas ieguvušas ekskluzīvas tiesības uz 99 gadiem tā attīstīšanai. Parakstīšanas ceremonijas laikā Azerbaidžānas prezidents Alijevs nāca klajā ar priekšlikumu nodēvēt koridoru par „Trampa Starptautiskā miera un labklājības trasi”. Pret koridora attīstīšanu jau krasi iebildusi Irāna, kuras robežas tiešā tuvumā tas atrodas, nodēvējot to par potenciālu Rietumu agresijas instrumentu un solot bloķēt. Atturīgi pozitīvi Armēnijas un Azerbaidžānas vienošanos raksturojusi Krievija, par spīti tam, ka vienošanās apliecina nepārprotamu Maskavas ietekmes sarukumu reģionā. Kā norāda analītiķi, aiz Kremļa ārēji rāmās retorikas varētu slēpties pretdarbības plāni, kas, visdrīzāk, būs saistīti ar mēģinājumiem balstīt premjerministram Pašinjanam naidīgus spēkus Armēnijas iekšienē. Tiešā prezidenta pārvalde Vašingtonā 3. augustā Vašingtonā notika nenozīmīgs krimināls starpgadījums: apmēram desmit pusaudži uzbruka diviem vīriešiem nolūkā nolaupīt viņu automašīnu un nodarīja viņiem miesas bojājumus. Uzbrucēji, cik noprotams, nebija bruņoti un aizmuka, tiklīdz tuvumā parādījās policija. Viens no uzbrukumā cietušajiem izrādījās agrākais Valdības efektivitātes departamenta darbinieks, un tas, acīmredzot, ir rosinājis prezidentu Trampu bezprecedenta rīcībai – Vašingtonas policijas pārņemšanai tiešā federālās valdības kontrolē un papildināšanā ar Nacionālās gvardes un Federālā izmeklēšanas biroja spēkiem. Kā zināms, Savienoto Valstu galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne veido īpašu administratīvu vienību – Kolumbijas apgabalu. 1973. gadā pieņemtais Likums par Kolumbijas apgabala pašpārvaldi nosaka, ka prezidentam ir tiesības īpaši kritiskā situācijā uz divām diennaktīm ar vienpersonisku lēmumu pārņemt apgabala policiju savā kontrolē, ar iespēju pagarināt šo situāciju vēl uz mēnesi saziņā ar atbildīgo Kongresa komiteju vadību un locekļiem. Ilgāk par mēnesi tas iespējams tikai tad, ja Kongress pieņem attiecīgu likumu. 11. augustā notikušajā preses konferencē Baltā nama saimnieks paziņoja: „Mūsu galvaspilsētu ir pārņēmušas vardarbīgas bandas un asinskāri noziedznieki, klejojoši mežonīgu jauniešu pūļi, narkotiku apreibināti maniaki un bezpajumtnieki.” Viņš turpināja: „Es paziņoju par vēsturisku rīcību, lai glābtu mūsu valsts galvaspilsētu no noziedzības, asinsizliešanas, haosa un netīrības, un vēl kā ļaunāka.” Protams, kā ikvienā lielā pilsētā, arī Vašingtonā pastāv noziedzības problēmas, taču, spriežot pēc statistikas, situācijai pēdējos gados bijusi tendence uzlaboties. Tomēr statistika nav prezidenta Trampa iemīļota joma, kamēr efektīga varas mehānismu darbināšana – ir. Tagad nu Vašingtonas policija domā, kā iekļaut savā sistēmā federālos aģentus, kuriem lielākoties nav nedz pieredzes, nedz iemaņu kārtībnieku ikdienas funkciju veikšanā. Katrā ziņā ne vien prezidenta retorika, bet arī viss pasākums šķiet pārspīlēts un jau atkal liek runāt par autoritārisma tendenci un tieksmi uz pārmērīgu varas līdzekļu lietošanu. Aizvadītajos Donalda Trampa varas mēnešos šādu precedentu ir jau vesela sērija, sākot ar regulārā karaspēka nosūtīšanu uz Meksikas robežu, beidzot ar neseno kriminālizmeklēšanas uzsākšanu pret prezidenta Obamas administrācijas darbiniekiem, kuri it kā esot fabricējuši pierādījumus par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tiek arī bilsts, ka patiesais visas pašreizējās spilgtās rosības iemesls ir vēlēšanās novērst elektorāta uzmanību no solītās bet nenotikušās Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošanas, un FIB aģenti no Vašingtonas ielām pēc pāris nedēļām klusi izkūpēšot, līdzīgi kā pirms laiciņa jūras kājnieki no Losandželosas parkiem un bulvāriem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Mobile attribution is getting better than ever before. And that's in spite of it becoming more and more complex.There's so many measurement methodologies. Advanced SAN. AEM. Advanced AEM. Unified Measurement. SKAN. AAK. Privacy Sandbox. GAID. IDFA. Probabilistic. Modeled.You name it, there's MORE of everything.But in spite of all that, mobile attribution is getting better. Way better. And maybe, it's actually BECAUSE of all that. And the great news: it's also getting EASIER.Makes sense? Insane?Impossible?Check out this convo in Growth Masterminds between John Koetsier and Singular CTO Eran Friedman

Thanks for listening! Sponsor Grace and Glory https://graceandglorycreative.com/password coupon code fruitful15 HB2827 https://www.ilga.gov/legislation/BillStatus.asp?DocNum=2827&GAID=18&DocTypeID=HB&SessionID=114&GA=104

Illinois House Bill 2827 proposes new regulations for homeschooling and private religious schools, raising concerns among faith-based educators. The Rev. Heath Curtis, President of the LCMS Southern Illinois District, joins Andy and guest cohost Jordan Harms to discuss what this bill would require of homeschool families and Lutheran schools. Pastor Curtis shares his concerns about the bill's potential impact and what Illinois residents can do in response. Resources:  Read HB2827 here: https://www.ilga.gov/legislation/BillStatus.asp?DocNum=2827&GAID=18&DocTypeID=HB&SessionID=114&GA=104 Contact your Illinois representative: https://oneclickpolitics.global.ssl.fastly.net/messages/edit?promo_id=23523 As you grab your morning coffee (and pastry, let's be honest), join hosts Andy Bates and Sarah Gulseth as they bring you stories of the intersection of Lutheran life and a secular world. Catch real-life stories of mercy work of the LCMS and partners, updates from missionaries across the ocean, and practical talk about how to live boldly Lutheran. Have a topic you'd like to hear about on The Coffee Hour? Contact us at: listener@kfuo.org.

Week of 3/3/25--Education topics discussed in this episode include:· Illinois HB2827, The Homeschool Act· President Trump's Education Policieshttps://www.ilga.gov/legislation/104/HB/PDF/10400HB2827.pdfhttps://www.ilga.gov/legislation/BillStatus.asp?DocNum=2827&DocTypeID=HB&GA=104&GAID=18&SessionID=114&utm_source=chatgpt.comhttps://hslda.org/post/illinois-house-bill-2827-expanded-government-oversight-severe-penalties?utm_source=chatgpt.comhttps://mahometdaily.com/illinois-lawmakers-introduce-homeschool-act-to-establish-notification-and-oversight-requirements-for-home-education/?utm_source=chatgpt.com

This week, Drewby and Yergy head back to Kansas City, Missouri, to discuss the case of Za'Riah Thomas, and adorable baby born to mother Mariah Thomas on December 14th, 2023. Sadly, Za'Riah would never see her first birthday because her mother "accidentally" put the little girl in the oven and turned it on... Support Our Patreon: https://www.patreon.com/themiserymachine PayPal: https://www.paypal.me/themiserymachine Join Our Facebook Group: https://t.co/DeSZIIMgXs?amp=1 Instagram: miserymachinepodcast Twitter: misery_podcast Discord: https://discord.gg/kCCzjZM #themiserymachine #podcast #truecrime Source Material: https://www.theguardian.com/us-news/2024/feb/10/baby-missouri-dies-nap-oven https://www.theglobeandmail.com/life/the-hot-button/baby-in-an-oven-one-grandparents-idea-of-a-practical-joke/article5173656/ https://www.kansascity.com/news/local/article296816954.html https://www.kansascity.com/news/local/crime/article286227830.html https://archive.is/oyT3l https://www.kansascity.com/news/local/crime/article285331992.html https://www.kansascity.com/news/local/article285694316.html https://www.jacksoncountyprosecutor.com/CivicAlerts.aspx?AID=1497 https://www.jacksoncountyprosecutor.com/DocumentCenter/View/2351/MariahThomas_Redacted https://www.kmbc.com/article/kansas-city-woman-accused-placing-infant-oven-faces-additional-charge/63140624 https://www.kcgoldengate.com/obituaries/zariah-thomas https://cdn.filestackcontent.com/CXqlvOezSueVFyepFmS0 https://soundcloud.com/tubaob/you-are-my-sunshine-instrumental https://www.cherished-prints.com/2015/01/30/the-fallen-limb/?srsltid=AfmBOoqb0Rem2FhOZvShMTWrPA6sWfuTNOVNmWnWtSueBg1s0s6t4m7F https://www.kshb.com/news/crime/jury-trial-for-mariah-thomas-mother-charged-in-infants-death-set-for-january-2025 https://abc7.com/infant-dies-in-oven-kansas-city-missouri-mariah-thomas/14412195/ https://www.kmbc.com/article/judge-reduces-bond-mom-charged-infants-death/46870270 https://www.kctv5.com/2024/02/09/kansas-city-police-investigate-death-child/ https://www.kctv5.com/2024/02/10/kcpd-1-month-old-infant-allegedly-died-after-being-put-into-oven-instead-crib/ https://people.com/mom-who-accidentally-put-infant-in-oven-charged-with-manslaughter-8759426 https://www.jacksongov.org/Government/Elected-Officials/Jackson-County-Prosecutor https://fox4kc.com/news/woman-charged-for-allegedly-putting-baby-in-oven-killing-the-infant-prosecutor/ https://www.aol.com/lifestyle/mom-claims-she-accidentally-put-050923077.html https://www.thedailybeast.com/friend-says-mariah-thomas-mom-who-baked-baby-zariah-to-death-had-mental-illness/ https://archive.is/SzkDJ https://www.dailymail.co.uk/news/article-13070183/Missouri-mom-baby-killed-oven-accidentally-crib.html https://www.findlaw.com/state/missouri-law/missouri-child-abuse-laws.html#::text=Class%20C%20felony%20%2D%20up%20to,years%20to%20life%20in%20prison. https://www.facebook.com/profile.php?id=100090689867173 https://www.facebook.com/share/p/12EyKB8LV7C/ https://www.facebook.com/share/p/185ZU3cU2d/ https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/24152-postpartum-psychosis https://people.com/parents/doctors-moving-postpartum-appointment-3-weeks-not-6/ https://www.acog.org/clinical/clinical-guidance/committee-opinion/articles/2018/05/optimizing-postpartum-care?utm_source=redirect&utm_medium=web&utm_campaign=otn https://podcasts.apple.com/us/podcast/newborn-dead-after-mom-mistakenly-bakes-baby-in-oven/id1193068130?i=1000645214263 https://lawandcrime.com/crime/i-accidentally-put-her-in-the-oven-mom-placed-infant-daughter-in-scorching-kitchen-appliance-instead-of-crib-cops-say/ https://theshaderoom.com/mariah-thomas-manslaughter-baby-oven/ https://www.huffpost.com/entry/kansas-city-missouri-mother-baby-oven_n_65ca3fe4e4b067c6b73dc441 https://wegotthiscovered.com/true-crime/what-happened-to-the-woman-who-mistakenly-put-her-baby-in-an-oven-instead-of-a-crib/ https://www.16thcircuit.org/division-26-judge-r-travis-willingham-1 https://www.courts.mo.gov/cnet/cases/newHeader.do?inputVO.caseNumber=2416-CR00777-01&inputVO.courtId=CT16 https://www.16thcircuit.org/division-9-judge-joel-p-fahnestock- https://abc3340.com/news/nation-world/mother-children-in-over-killed-murder-life-in-prison-kids-sons-son-mom-toddler-baby-heat-burn-death-jail-arrest-police-atlanta-williams-dead-head-into-kitchen-911-heat https://www.fox5atlanta.com/news/atlanta-mom-accused-murdering-sons-oven-convicted-all-counts-sentenced-life https://www.linkedin.com/in/jennifer-l-robinson-a9024954/ https://nuscimagazine.com/opinion-how-the-united-states-wrongfully-criminalizes-postpartum-psychosis/ https://ilga.gov/legislation/publicacts/fulltext.asp?name=100-0574&GA=100&SessionId=91&DocTypeId=HB&DocNum=1764&GAID=14&Session= https://www.youtube.com/watch?v=uwwbVkMgupo

Drīz būs jau tūkstoš dienu, kopš notiek karš Ukrainā un par spīti daudzajām sankciju kārtām, ko rietumvalstis piemērojušas Krievijai, agresoram arvien pietiek naudas, ko ieguldīt karā. Krievijas budžets joprojām pildās ar naftas un gāzes naudu, tās ekonomika darbojas karam un tai pat draudot pārkaršana. Vai sankcijas strādā un kam jānotiek enerģijas, īpaši naftas tirgū, lai agresoram pietrūkst naudas? Kādas ir prognozes, Krustpunktā analizē Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta vadītājs Gunārs Valdmanis, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.  

1-Giornata Mondiale dell'alimentazione. A Gaza la fame continua ad essere usata come arma di guerra. Bloccato l'ingresso dell'83% degli aiuti. La denuncia dell'ong OXFAM. 2-Ucraina. Il presidente Zelensky presenta in parlamento il suo piano per la vittoria ma avverte che il successo dipenderà dal sostegno dei paesi occidentali. 3-Polonia. Premier e governi passano, resta l'odio per i migranti. Il premier Donald Tusk sospende il diritto all'asilo. Insorgono le ong che lo avevano sostenuto alle elezioni. 4-Stati Uniti. I mille volti di Donald Trump. In campagna elettorale balla per 40 minuti, sbandiera la minaccia della guerra civile e si fa serio quando parla di Economia 5-Francia. L'ascesa della DZ Mafia, il cartello della droga originario dei quartieri nord di Marsiglia. La storia di Esteri 6-Progetti sostenibili. Il legno al posto dell'asfalto, una biblioteca al posto di un parcheggio. Il punto sulla La rigenerazione urbana a Helsinki 7-Romanzo a Fumetti: Otto colori della Guerra il graphic novel di Gaid.

The World Health Organization calls for menstrual health to be recognized, framed, and addressed as a health and human rights issue, and that all menstruators should be able “to live, study, and work in an environment in which menstruation is seen as positive and healthy and not something to be ashamed of and to be able to participate in work and social activities fully.”    And FLOW echoes that call.     Program Notes:   Episode Links: Occupational Safety and Health Act of 1970: https://www.osha.gov/laws-regs/oshact/completeoshact ADA, 1990: https://www.dol.gov/general/topic/disability/ada#:~:text=The%20Americans%20with%20Disabilities%20Act,local%20government'%20programs%20and%20services. Menstrual Equity Act for All 2021: https://www.congress.gov/bill/117th-congress/house-bill/3614#:~:text=%2F28%2F2021 HB 155: https://www.ilga.gov/legislation/BillStatus.asp?DocNum=155&GAID=16&DocTypeID=HB&SessionID=110&GA=102 BSI 2023: https://www.bsigroup.com/en-GB/insights-and-media/insights/brochures/bs-30416-menstruation-menstrual-health-and-menopause-in-the-workplace/ Pregnant Workers Fairness Act - June 2023 - not in effect until June 18 2024: https://www.eeoc.gov/wysk/what-you-should-know-about-pregnant-workers-fairness-act WHO Report: https://www.who.int/news/item/22-06-2022-who-statement-on-menstrual-health-and-rights Effect of War: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/17400856/ Menstrual Justice defined: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10259305/#:~:text=Johnson%20defines%20menstrual%20justice%20in,%2C%20simply%20because%20they%20menstruate%E2%80%9D.   How's Your Flow? We wanna know (Calendly link): https://calendly.com/flowtalk/flow-talk-period-pain-stories   HOST: Jessica RIchmond Website: jrich.online IG, @jessicalaurenrichmond  Twitter @geniuspills  Tik Tok @jrichsocal   HOST: Sarah Watson Website: sarahwatsonlpc.com Podcast: Behind The Bedroom Door Facebook: @sarahwatsonlpcsextherapy IG @swsxtherapy Twitter @swsextherapy   Presenting Sponsor: #Takeda, visit bleedingdisorders.com to learn more.   Connect with BloodStream Media: Find all of our bleeding disorders podcasts on  BloodStreamMedia.com BloodStream on Facebook  BloodStream on Twitter    Check out Believe Limited's Other Work: BloodFeed: bloodfeed.com Bombardier Blood: bombardierblood.com Hemophilia: The Musical: breakingthroughhemophilia.com My Beautiful Stutter: mybeautifulstutter.com/ Stop The Bleeding!: stbhemo.com Teen Impact Awards: teenimpactawards.com The Science Fair: thesciencefair.org  

Protected Audiences has grown a lot since it was FLEDGE, and even this year. As such, it's going to be useful for much more than just retargeting, according to 2 experts. In this episode of Growth Mastermind, host John Koetsier explores the intricacies of Google's Privacy Sandbox with a particular focus on the Protected Audiences API. He's joined by experts Omri Gal, Head of Privacy Sandbox at Singular, and Lucky Harpley, a Product Manager at Remerge. The discussion covers the evolving landscape of retargeting and attribution on Android. They delve into the technical workings, the impact on marketers, and insights from recent testing. The conversation also highlights the challenges and preparation steps for the transition from GAID to Privacy Sandbox, emphasizing the importance of understanding and adapting to new industry standards. Finally, they highlight the key difference between attribution and optimization via GAID right now versus Privacy Sandbox on Android in the future. 00:00 Introduction to Privacy Sandbox and Its Evolution 04:10 Deep Dive into Protected Audiences API 11:32 The Future of Targeting and Retargeting in Privacy Sandbox 19:16 Testing and Implementing Privacy Sandbox Solutions 27:22 Preparing Marketers for the Privacy Sandbox Transition 31:10 Closing Thoughts and Next Steps

ASV Senāts ar 79 balsīm par un 19 pret atbalstījis ilgi gaidīto likumprojektu par 95 miljardu dolāru palīdzību ASV sabiedrotajiem to cīņā pret antidemokrātiskiem spēkiem. Pēc Horvātijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām nākamā valdība varētu tapt Andreja Plenkoviča vadībā. Bet Gruzijā valdošā partija „Gruzijas sapnis” atgriezusies pie ieceres pieņemt likumu par ārzemju ietekmes caurskatāmību. Tas izraisīja niknas debates un plašus protestus Tbilisi ielās. Šīs ārpolitikas aktualitātes pārrunājam ar Austrumeiropas politikas pētījuma centra direktoru Māri Cepurīti un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekli, pētnieku Mārci Balodi. Izolacionisma ledus lauzts Savienoto Valstu Senāts ar 79 balsīm par un 19 pret atbalstīja likumprojektu par 95 miljardu dolāru palīdzību ASV sabiedrotajiem to cīņā pret antidemokrātiskiem spēkiem. No šīs summas astoņi miljardi paredzēti atbalstam Taivānai un citiem sabiedrotajiem Austrumāzijas un Klusā okeāna reģionā, 26 miljardi – atbalstam Izraēlai un humānajai palīdzībai Gazas sektora iedzīvotājiem, bet gandrīz divas trešdaļas, t. i., nepilns 61 miljards – atbalstam Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. No šīs Ukrainas atbalsta paketes 23 miljoni tiks tērēti amerikāņu bruņoto spēku arsenālu papildināšanai, ļaujot, attiecīgi, to līdzšinējās rezerves nodot Ukrainas rīcībā, 14 miljardi – tiešiem modernas militārās tehnikas iepirkumiem Ukrainas vajadzībām, 11 miljardi – amerikāņu militārajai darbībai reģionā, kas ir pamatā ukraiņu militārpersonu sagatavošana un sadarbība ar Ukrainu izlūkošanas jomā, 8 miljardi – finansiāls atbalsts Ukrainas civilo struktūru funkcionēšanai. Prezidents Baidens solījis parakstīt pieņemto likumprojektu jau visdrīzākajā laikā, un Pentagons jau darījis zināmu domājamo pirmā, vienu miljardu vērtā palīdzības sūtījuma saturu, kurā būs pretgaisa aizsardzības sistēmu un artilērijas munīcija, kājnieku kaujas mašīnas Bradley, un pirmoreiz arī armijas taktisko raķešu sistēmu jeb ATACMS raķetes ar 300 kilometru darbības rādiusu. Kā zināms, nule apstiprināto likumprojektu prezidents Baidens iesniedza Kongresam jau pagājušā gada rudenī, taču tur tas iesprūda, jo Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, republikānis Maiks Džonsons nevirzīja to balsošanai. Galvenais iemesls bija spiediens no Republikāņu partijas konservatīvā spārna, kurā pulcējušies fanātiskākie eksprezidenta Trampa atbalstītāji. Viņu barvede, kongresmene Mārdžorija Teilore Grīna draudēja rosināt priekšsēdētāja Džonsona atcelšanu, tiklīdz viņš virzītu balsošanai palīdzības likumprojektu. Republikāņu Senāta frakcijas vadītājs Mičs Makonels preses konferencē pēc vakardienas balsojuma nosauca, viņaprāt, galvenos situācijas vaininiekus. Pirmais esot agrākais Fox News raidījumu vadītājs Takers Karlsons, kurš aizsācis Ukrainas demonizāciju un izplatījis šo redzējumu ierindas republikāņu vidū. Otrs – eksprezidents un prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps, kuram neesot skaidra viedokļa par atbalstu Ukrainai, bet kurš pretojies kompromisam arī tad, kad demokrāti bijuši gatavi iemainīt republikāņu atbalstu pret nozīmīgu piekāpšanos imigrācijas noteikumu ziņā. Zīmīgs ir fakts, ka Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džonsons virzīja palīdzība paketi balsojumam pēc tam, kad bija ticies ar Trampu, un pēdējais viņam publiski paudis savu atbalstu. Mičs Makonels cerīgi izteicās, ka izolacionisma tendence Republikāņu partijā esot pārvarēta, un partija atgriežoties pie savas reiganiskās tradīcijas – pretoties antidemokrātiskajiem spēkiem visā pasaulē. Cik pamata šādam optimismam – rādīs, domājams, jau diezgan tuvs laiks. Horvātu politikas vecmeistari cīkstas par varas virsotni Horvātijas Demokrātiskā savienība ir konservatīvs, labēji centrisks spēks, kas lielā mērā dominējis valsts politikā kopš 1990. gadā, kad, sabrūkot toreizējai Dienvidslāvijas Sociālistiskajai Federatīvajai republikai, Horvātija ieguva neatkarību. Partijas dibinātājs ir pirmais Horvātijas prezidents Fraņo Tudžmans, tā veidojusi un vadījusi valdības ar nelieliem pārtraukumiem visas šīs pagājušās desmitgades. Pašreizējais premjerministrs Andrejs Plenkovičs šai ziņā ir rekordists, atrodoties amatā kopš 2016. gada oktobra. Arī pirms nedēļas notikušajās Horvātijas parlamenta – Sabora – ārkārtas vēlēšanās Demokrātiskā savienība ieguva lielāko vietu skaitu: 61 no 151. Tas nozīmē, ka, visticamāk, arī nākamā valdība varētu tapt Plenkoviča vadībā un, tāpat kā iepriekš, tas būtu mazākuma kabinets ar vairāku sīkpartiju un atsevišķu neatkarīgo deputātu atbalstu. Līdz šim Demokrātiskās savienības koalīcijas partneris bija Neatkarīgā demokrātiskā serbu partija, kurai bija viens ministra portfelis no astoņpadsmit. Saskaņā ar Horvātijas vēlēšanu sistēmu etniskajām minoritātēm ir atsevišķs pārreģionāls vēlēšanu apgabals, no kura Saborā ievēlēti astoņi deputāti, t. sk. trīs – no pieminētās serbu partijas. Tā kā šajās vēlēšanās Demokrātiskā savienība vairākas deputātu vietas zaudējusi, pielasīt nepieciešamo sīkpartiju atbalstu nāksies grūtāk, tāpēc tiek izteikti pieņēmumi, ka Plenkoviča partija varētu lūkoties pēc kāda lielāka koalīcijas partnera vai atbalstītāja. Par tādu nevar kļūt otra lielākā parlamenta frakcija, kas ar nosaukumu „Patiesības upes” grupējas ap Demokrātiskās savienības ilggadējo konkurenti – Sociāldemokrātisko partiju. Šo partiju pārstāv pašreizējais Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs, kurš mēnesi pirms vēlēšanām negaidīti paziņoja, ka piedalīšoties tajās kā saraksta lokomotīve un premjera kandidāts. To viņam tomēr liedza konstitucionālā tiesa, lemjot, ka tādā gadījumā viņam jāatkāpjas no prezidenta amata. Aizejot no priekšvēlēšanu kampaņas avanscēnas, Milanovičs aicināja balsot par jebko, tikai ne par Demokrātisko savienību. Trešo lielāko frakciju ar 14 mandātiem ir ieguvusi labējā nacionālistiskā Tēvzemes kustība, kuras atbalstu Plenkovičs varētu iegūt tikai tad, ja atteiktos no sadarbības ar serbu minoritātes partiju. Tāpat nacionālisti deklarējuši kategorisku noliegumu sadarbībai kreisi zaļo partiju „Možemo!” – tulkojumā „Varam!”, kurai ir piektā lielākā frakcija ar desmit vietām. Ceturtais lielākas spēks ar vienpadsmit mandātiem ir konservatīvo un mēreni eiroskeptisko spēku – partijas „Tilts” un Suverenistu partijas apvienība. Kā kreisi-zaļie, tā konservatīvie aicinājuši visus apvienoties, lai pārtrauktu Demokrātiskās savienības valdīšanu. Novērotāji ir vienisprātis, ka premjeram Plenkovičam nāksies krietni papūlēties, lai tiktu pie sava pēc skaita trešā kabineta. Kas vieniem sapnis, citiem – murgs 17. aprīlī Gruzijas valdošā partija „Gruzijas sapnis” pēc apmēram gadu ilgas pauzes atgriezusies pie ieceres pieņemt Likumu par ārzemju ietekmes caurskatāmību, kas tautā jau ieguvis apzīmējumu „Krievijas likums”. Likumprojekts savās nostādnēs nepatīkami atgādina bēdīgi slaveno Krievijas likumu par t. s. „ārvalstu aģentiem”. Tas ir viens no Putina režīma represīvās likumdošanas stūrakmeņiem, pirmoreiz pieņemts 2012. gadā, reaģējot uz masu protestiem pēc 2011. gada Krievijas prezidenta vēlēšanām. Kopš tā laika likuma normas kļuvušas krietni skarbākas; pēdējoreiz februārī, aizliedzot par aģentiem pasludinātajiem jebkā reklamēt savu darbību. Kremļa variantam ļoti līdzīgi likumi pēc tam tika pieņemti Kirgīzijā un arī Ungārijā; tāpat tādi parādījušies Ķīnā, Indijā, Kambodžā, Ugandā un Etiopijā. Gruzijas valdošā spēka mēģinājumi ieviest līdzīgas normas savā valstī daudzuprāt ir nepārprotams apliecinājums vēlmei ievilkt valsti Krievijas politiskās ietekmes telpā, attiecīgi atraujot to no Eiropas Savienības telpas. Ar attiecīgu kopīgu brīdinošu paziņojumu jau nākuši klajā Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels un kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji. Tā kā apmēram četras piektdaļas gruzīnu redz savas valsts nākotnes perspektīvas tieši vienotās Eiropas kontekstā, nenākas brīnīties, ka likumprojekta virzība pagājušonedēļ izraisīja niknas debates un pat dūru vicināšanu Parlamentā un plašus protestus Tbilisi ielās. 83 valdošās frakcijas deputāti nobalsoja par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, atlikušie 55 opozicionāri balsojumu boikotēja. 17. aprīlī protestētāju skaits sasniedza 20 000, mazāka mēroga demonstrācijas, piemēram, Tbilisi universitātes studentu gājieni uz Parlamentu, turpinās joprojām. Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka uzliks veto likumprojektam, ja tas tiks pieņemts galīgajā lasījumā, taču „Gruzijas sapnim” ir pietiekami liels vairākums Parlamentā, lai prezidentes veto pārbalsotu.   Sagatavoja Eduards Liniņš.

Dažas bagātākās pašvaldības jau daudzu gadus iemaksā īpašā fondā miljonus, kurus pēc tam pārdala par labu trūcīgākām vietvarām. Taču tas, kā pašvaldības šo naudu izmanto un cik taisnīgs beigās ir rezultāts, rada daudz jautājumu. Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Uģis Mitrevics, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Valdība un pašvaldības šobrīd aktīvi apspriež izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, kas, vienkārši izsakoties, nosaka, cik lielā mērā bagātajām pašvaldībām ir jādalās ar tām, kurām ir mazāki pašu ienākumi. Neapmierinātību ar esošo sistēmu pēdējos gados ir pauduši arī galvaspilsētas pārstāvji, jo Rīgai kā vienai no lielākajiem iemaksātājiem izlīdzināšanas fondā nepietiek naudas, lai sakārtotu pašai savu infrastruktūru, kamēr citas pašvaldības – naudas saņēmēji – var atļauties ko vairāk. Tagad notiek darbs pie sistēmas maiņas

When Things need to get done, it's people like Ellen Daehnick who do them. Daehnick recently retired from her high-powered career to become a full-time “Unpaid Gender Crank”, focusing on legislation. She describes her first time testifying to the Colorado state legislature against CO House Bill 1071, which welcomes felons to change their legal names as long as they claim a trans identity. More of this remarkable hearing, described as “bananas” by audio editor Lisa Jones, can be found here. We discuss how to prepare for effective testimony, why female politicians support policies that harm women, selective empathy, toxic femininity, class, chiggers, and appeals to emotion vs facts. “Deadnaming,” “misgendering” and “mentioning the criminal record of an individual” may be verboten in the Colorado Statehouse, but the real genocide is the friends we made along the way.  Ellen Daehnick on twitter: https://twitter.com/edaehnick Daehnick's email: genderwatchco@gmail.com Audio Recap of CO HB 24-1071 "The Felon Name-Change Bill" by Lisa Jones: https://www.thatlisajones.com/new-kinda-colorado-crazy/ Colorado House Bill 24-1071: https://leg.colorado.gov/bills/hb24-1071 Christina Goeke kicked out of Colorado Statehouse: https://twitter.com/goeke_christina/status/1752490704020881694 Tiara/Duane Kelley: https://www.thepublica.com/transgender-drag-queen-who-inspired-bill-to-make-name-changes-easier-for-trans-felons-in-colorado-has-lengthy-criminal-record/ DIAG: Democrats for an Informed Approach to Gender: https://www.di-ag.org/ Corinna's talk “Political Organizing in America” at Genspect Denver 2023: https://youtu.be/5VpOhM7PXco?si=gTOu9FtmarVgKLLF Nina's Quilt Suite: https://www.airbnb.com/h/quiltsuite Illinois HB 4876: https://www.ilga.gov/legislation/BillStatus.asp?DocNum=4876&GAID=17&DocTypeID=HB&LegId=152735&SessionID=112&GA=103 --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/heterodorx/support

Lietuvių liaudies pasaką „Dvaras ant gaidžio kojos“ seka aktorė Elvyra Žebertavičiūtė.

Kelly and JJ tackle the  harsh realities of gun violence, health inequity, and trauma surgery with our extraordinary guest, Dr. Brian Williams. Dr. Williams offers a unique perspective on these gripping matters, drawn from his personal experiences as a trauma surgeon in safety net hospitals. Together we discuss what led to Dr. William's writing his book " The Bodies Keep Coming: Dispatches from a Black Trauma Surgeon on Racism, Violence, and How We Heal" following experiencing the aftermath of a mass shooting, the profound role of racism and public health in the fight against gun violence, and how storytelling breathes life into these multifaceted issues.Further reading: After A Mass Shooting Shook Dallas, Dr. Brian Williams Took a Stand (D Magazine)Trauma Surgeon Who Treated Dallas Cops: 'This Killing, It Has to Stop' (NBC)Gun Violence is a Racial Justice Issue (Brady) Healing a toxic brew of hate, racism, and gun violence in America (AAMC)https://ads.chtbl.com/imp_track/a17dee1a-6b04-4ea6-9df7-f66cca0f469a;ord=%%CACHEBUSTER%%;request_ts=%%TIMESTAMP%%;user_agent=%%USERAGENT%%;ip_address=%%IP%%;idfa=%%IDFA%%;gaid=%%GAID%%;cookie=%%COOKIE%%;publisher=%%PUB_NAME%%;publisher_id=%%PUB_ID%%;station=%%STATION_NAME%%;station_id=%%STATION_ID%%;creative_id=%%CREATIVE_ID%%;buyer_id=%%BUYER_ID%%;episode_id=%%c.episode-id-raw%%;podcast_id=%%c.series-title%%Support the showFor more information on Brady, follow us on social media @Bradybuzz or visit our website at bradyunited.org.Full transcripts and bibliographies of this episode are available at bradyunited.org/podcast.National Suicide Prevention Lifeline: 1-800-273-8255.In a crisis? Text HOME to 741741 to connect with a Crisis Counselor 24/7. Music provided by: David “Drumcrazie” CurbySpecial thanks to Hogan Lovells for their long-standing legal support℗&©2019 Red, Blue, and Brady