Podcasts about tuvojas

Par attiecību restartu vienojušās Eiropas Savienība un Lielbritānija. Polijas prezidenta vēlēšanās otrajā kārtā sacentīsies valdošās „Pilsoniskās koalīcijas” atbalstītais Rafals Tšaskovskis un opozīcijas partijas „Likums un taisnīgums” atbalstītais Karols Navrockis. Tuvojas mācību gada noslēgums - laiks, kad daudzi vecāki izjūt nerakstīto tradīciju spiedienu apdāvināt skolotājus. Bet vai to vispār drīkst darīt un ko par to domā paši skolotāji? Latviešu hokejists Uvis Balinskis un viņa pārstāvētā Floridas "Panthers" turpinās cīņu par otro Stenlija kausu pēc kārtas. Rīgā, Ķīpsalas peldvietā, 19. maijā norisinājies Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas organizētais peldsezonas atklāšanas pasākums.

Šajā sezonā Latvijā vēl nav bijis pirmais pavasarīgais negaiss, lai arī pēdējos gados tie ir bijuši gan marta beigās, gan aprīļa sākumā. Bet negaisu sezona nav aiz kalniem, tāpēc raidījumā stāsts par rīku, ko ikdienā jau vismaz 10-15 gadus izmanto daudzi cilvēki - tie ir zibens sensoru dati, kartes dažādās lietotnēs un interneta vietnēs, kur reālā laikā varam redzēt, kur ir bijusi zibens izlāde. Kā šādi rīki darbojas un uzticami ir šie dati?  Viens no veidiem, kā negaisa dienā uzzināt, vai zibeņošana tuvojas, ir skatīties zibens izlāžu kartes. Tās ir brīvi pieejamas dažādās lietotnēs un interneta vietnēs, un dati par katru zibens izlādi tur parādās burtiski dažas sekundes pēc tam, kad zibens ir uzplaiksnījis. Kā tiek noteikts, ka zibens ir bijis un kur tas ir bijis, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķis Raitis Sondors. Princips no vienas puses nav sarežģīts. Vecākas paaudzes cilvēki noteikti atminas, ka tad, kad radio raidīja AM viļņos, negaisa laikā, kad nozibeņo, radio radīja troksni, nošarkstēja vai uz mirkli apklusa.Šie zibens sensori darbojas līdzīgi, tie fiksē elektromaknētiskos viļņus, ko izstaro zibens, tālāk jau ir aprēķini un matemātika. Bet pirms runāt par vasarīgiem negaisiem un zibeņošanu, stāsts par aktualitāti, ko piedāvā laikapstākļi - tas ir aukstums, sals, sniegs un pat putenis, ko vairāki Latvijas reģioni piedzīvoja brīvdienās, un kā tas ietekmē dzīvo dabu. Bet jau Lieldienu nedēļā Latvijā atgriezīsies siltums un līdz ar to arī apstākļi, lai veidotos negaiss, būs arvien labāki.

Tuvojas 19. Arhitektūras biennāle Venēcijā, kurā Latvija piedalīsies ar izstādi „Aizsardzības ainava”. Aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas paviljona veidotāji, pētot tik aktuālo NATO ārējo robežu stiprināšanu un tās fizisko nospiedumu ainavā un emocionālo nospiedumu cilvēku dzīves pieredzēs, aicināja uz diskusiju pēcpusdienu. Ar savu pētniecības darbu iepazīstināja arī austriešu arhitekts Teo Doitingers, kurš jau ilgstoši iedziļinās robežu infrastruktūrā visā pasaulē.

27. novembrī plkst. 20.30 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā pirmizrādi piedzīvos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudijas "Figaro" iestudējums – Eižena d'Albēra muzikālā traģēdija vienā cēlienā "Kains". Par to plašāk stāsta JVLMA Operdziedāšanas klases vadītājs, Operstudijas "Figaro" mākslinieciskais vadītājs un JVLMA simfoniskā orķestra diriģēšanas docētājs Viesturs Gailis, kā arī titullomas atveidotājs Artis Muižnieks, kurus uz sarunu aicinājusi jaunā muzikoloģe, JVLMA 4. kursa studente Marta Liepiņa. Sarunā ar studijas viesiem – par to, ka operas partitūra Viestura Gaiļa redzeslokā bijusi vairāk nekā divas desmitgades, bet īstais iestudēšanas laiks pienācis vien tagad, par d`Albēra saistību ar Rīgu un to, ka līdz šim radošajai grupai nav izdevies atrast nevienu "Kaina" ierakstu... Visbeidzot – arī par muzikālās valodas paralēlēm ar Vāgneru un Humperdinku. Eižens d'Albērs (1864, Glāzgova - 1864, Rīga) operu "Kains" komponēja 1900. gadā. Tā pirmizrādīta tā paša gada 17. februārī Berlīnes Karaliskajā operā (šodien - saucas Berlīnes Valsts opera Unter der Linden). Operas librets veidots kā Vecās Derības 1. Mozus grāmatas 4. nodaļā aprakstītā Kaina grēka, nogalinot savu brāli Ābelu, mākslinieciska fantāzija, un šodien ir aktuāls no visiem aspektiem. Ja iepriekšējā Operstudijas "Figaro" iestudējumā – Žana Krasa operā "Polifēms" – caur sengrieķu mītu tika runāts par traģiskajām sekām, ko cilvēkam, viņa dzīvei un mīlestībai nodara kara šausmas, šajā operā tiek runāts par šodien visaktuālāko – ticību un neticību, mīlestību un nodevību, dzīvību un nāvi. Tiek runāts par to, cik viltīgi un gudri, ar glaimiem un sagrozītām patiesībām ļaunums iekļūst mūsos. Tikai nedaudz sašķiebjot mūsu domas, tas it kā pašiem ļauj nonākt pie atziņas, ka nonāvēt nozīmē atbrīvot, nonāvēt nozīmē darīt labu un dot mieru. Un tad cilvēks, noliedzis sevī Dievu, kļūst par nomaldījušos zvēru. Un brālis nogalina brāli… Te ir vieta gan asociācijām par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kur ļaunums savā starpā liek karot divām tik tuvām tautām, gan par globālām norisēm, kur redzam tik daudz naida un negāciju.  Bet opera ir arī par to, ka vara, kas vedina uz ļauno, lai kā tā gribētu sevi uzskatīt par pasaules valdnieci, stāv zemāk par to Avotu, kurš ir Lielais Taisnīgums, Lielā Gaisma, un ko saucam par Dievu. Un Dievs, sevī ietverot visu pasauli un tās esamību, beigās vienmēr uzvar.  

Līdz pašvaldību vēlēšanām atlikuši vien septiņi mēneši, partijas sākušas izvirzīt arī Rīgas mēra kandidātus. Kāda ir politiskā situācija, starp kuriem spēkiem būs lielākā spēkošanās? Skaidrs, ka nopietnākās cīņas gaidāmas par vietām Rīgas domē. Iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāji gāja ar mērķi gāzt ilggadējo "Saskaņas" un tās partneru varu, solīja pārmaiņas galvaspilsētā, bet tagad būs pašiem jāatskaitās, vai uz viņiem liktās cerības ir attaisnotas. Starp kuriem politiskajiem spēkiem gaidāma asākā sacensība un kas būs būtiskākie uzsvari priekšvēlēšanu retorikā? Par to Krustpunktā diskutējam ar politikas un sabiedrības pētniekiem. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu grupas vadītāja, pētniece, docētāja Lelde Metla-Rozentāle un politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.          

Līdz pašvaldību vēlēšanām atlikuši vien septiņi mēneši, partijas sākušas izvirzīt arī Rīgas mēra kandidātus. Kāda ir politiskā situācija, starp kuriem spēkiem būs lielākā spēkošanās? Skaidrs, ka nopietnākās cīņas gaidāmas par vietām Rīgas domē. Iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāji gāja ar mērķi gāzt ilggadējo "Saskaņas" un tās partneru varu, solīja pārmaiņas galvaspilsētā, bet tagad būs pašiem jāatskaitās, vai uz viņiem liktās cerības ir attaisnotas. Starp kuriem politiskajiem spēkiem gaidāma asākā sacensība un kas būs būtiskākie uzsvari priekšvēlēšanu retorikā? Par to Krustpunktā diskutējam ar politikas un sabiedrības pētniekiem. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu grupas vadītāja, pētniece, docētāja Lelde Metla-Rozentāle un politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.          

Specoperācijā aizturēti desmitiem migrantu un pārvadātāju, bloķēta satiksme Aizkraukles novadā. Jēkabpilī joprojām aktīvi notiek Daugavas aizsargdambja stiprināšanas darbi, lai pilsēta būtu pasargāta no plūdiem. Tuvojas ziema, darāmā vēl ir daudz, un jēkabpilieši sāk paust satraukumu. Valdība skatīšanai Saeimā virza daļu nākamā gada valsts budžeta lēmumu. Studenti norāda uz informācijas trūkumu par Valsts aizsardzības dienestu. Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatu.

2023. gads, 5. oktobris. Dienas vidus. Hroza, Harkivas apgabals, četrdesmit kilometru no frontes. Krāsmatas, drupas un cilvēku ķermeņi. Hrozā atgriežamies pēc gada. Dienas vidus un tā pati vieta, kur sadega kafejnīca. Strādnieki pabeidz cementēt laukumu. Tuvojas gadadiena. Akmens plāksnēs iekalti visi 59 vārdi, kāds visu laiku nes ziedus, svecītes.

Preses konferencē par Žaka Ofenbaha operas "Hofmaņa stāsti" jauniestudējumu, kas pirmizrādi piedzīvos 26. septembrī, piedalās Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš, franču diriģents Frederiks Šaslēns, režisors Aiks Karapetjans, itāļu tenors, titullomas izpildītājs Džordžo Berrudži un jaunā soliste Annija Kristiāna Ādamsone, kas dzied Olimpijas lomu. Sarunas raisās par uzveduma ieceri, Ofenbaha operas nepabeigto partitūru, kurai arvien top jaunas versijas, kā arī par solistu izjūtām.

Straujiem soļiem tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jau pēc mēneša Eiropa dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Tāda izvēles iespēja ir arī diasporai. Tiesa, pirms izvēlēties kandidātus, diasporai jāizdara vēl viena izvēle - balsot tieši par sarakstiem no Latvijas vai balsot par mītnes zemes politiķiem. Prognozes un realitāte - tā būs šīs reizes saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kurā runāsim arī par projektu “Ej vēlēt!” un atgādināsim, ka no 4. maija līdz 31. maijam tautiešiem ir iespēja balsot pa pastu.  Raidījuma viesi: Kristīne Saulīte, Centrālas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, Indulis Bērziņš, interneta medija "Latviesi.com" vadītājs, Jānis Skrebels, sabiedriski aktīvs diasporas jaunietis, kampaņas “Ej vēlēt!” viens no idejas autoriem, arī biedrības "Eiropas jaunieši" vicepriekšsēdētājs, un Ilze Radziņa, Adelaides (Austrālija) Latviešu biedrības priekšsēdētāja.  

Kā radies un laika gaitā mainījies feminisms? Kādēļ mūsdienās feminisms netiek uztverts viennozīmīgi un tā reizēm tiek skatīta pat kā agresīva kustība? Kādi ir feminisma mērķi mūsdienās? Tuvojas 8. marts un tādēļ šoreiz raidījumu veidojam par (citējot Sintiju) "gana karstu tēmu" - feminisms. Šoreiz nedaudz neierastākā formātā meklējam atbildi uz jautājumu "Kas ir feminisms?". Eksperta lomā Veronika Felcis, kura atbildes uz jautājumiem ierunājusi balss ziņās, savukārt studijā Sintijai pievienojusies Māra un Pēteris. Kopīgi domājam par to, kā feminisms saistīts ar sievišķības izpratni, kā feminisma idejas ietekmējušas rietumu kultūru un dzimumu lomas, kā arī kāda ir mūsu katra saskarsme ar šo tēmu ikdienā. Šoreiz Veronikas atbildes skan angļu valodā, bet pēc katras atbildes īsi sniedzam arī tulkojumu, tādēļ lai tas Tevi, klausītāj, neattur no patiesi vērtīga ieskata gūšanas šajā tēmā. Priecīgu 8. martu! :) Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Sintija, Katrīna, Elīza, Madara ...

Savulaik viņš ir bijis gan Lielbritānijas armijas komandieris, gan Latvijā vadījis Satversmes aizsardzības biroju, konsultējis valsts prezidentus. Tagad nodarbojas ar lobēšanu un interešu pārstāvniecību. Krustpunktā Lielā intervija ar Jāni Kažociņu. Ir vairāki iemesli, kāpēc kādā pirmdienā, kad Krustpunktā ir interviju dienas, esam gribējuši aicināt uz studiju Jāni Kažociņu. Gan atklātībā nonākušās eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas elektroniskās vēstules, gan spriedze, kas ir augusi līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tuvojas arī otrā gadadiena kopš pilnā mēroga karadarbības uzsākšanas, un šis karš, kā arī atzinis Ukrainas prezidents, ir iesprūdis.

Savulaik viņš ir bijis gan Lielbritānijas armijas komandieris, gan Latvijā vadījis Satversmes aizsardzības biroju, konsultējis valsts prezidentus. Tagad nodarbojas ar lobēšanu un interešu pārstāvniecību. Krustpunktā Lielā intervija ar Jāni Kažociņu. Ir vairāki iemesli, kāpēc kādā pirmdienā, kad Krustpunktā ir interviju dienas, esam gribējuši aicināt uz studiju Jāni Kažociņu. Gan atklātībā nonākušās eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas elektroniskās vēstules, gan spriedze, kas ir augusi līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tuvojas arī otrā gadadiena kopš pilnā mēroga karadarbības uzsākšanas, un šis karš, kā arī atzinis Ukrainas prezidents, ir iesprūdis.

Tuvojas drēgnais baļļu un korporatīvo pasākumu laiks; līdz ar to, Kreisais Tokens apskata dažādus gadžetus, ko novērtēs katrs galda spēļu tusiņu organizētājs. Maģiskie spēles laukumu pārveidotāji - Board Buttler. Metamo kauliņu aizvietotāji, lai ballē savus kauliņus var uzmest ar vienu pieskārienu - The Dice Device. Kā arī spēļu kastu magnetizētāji, lai ballētāju labierīcībās varat pakārt savas mīļākās spēles - Wallzap. Zvani 9090… vai pasūti linkos zem šī apraksta. Svaigs un Gards Toms lec apšaubāmas drošības sacīkšu mašīnā un spiež pedāli grīdā, lai noskaidrotu, cik ātrs un labs ir populārais Heat: Pedal to the Metal! Savukārt, Kristapam ir ikgadējais rudens raganu fetišs. Vārīsim dziru, dedzināsim un slīcināsim, lai kļūtu par raganu klana Septimu. Segmentā Negatīvie ņaupji Toms aprunā vienu iztrūkstošu žanru - tikai divu spēlētāju spēles, kas nav mehāniski konfrontējošas, bet būtu labas vidējas grūtības eiro. Vai zināt kādu labu piemēru? Dizainera darbagaldā Kristaps skatīsies TV un salīdzinās divus TV šovus, lai novērtētu, cik veiksmīgas ir tajos izvēlētās mehānikas. Runa ir par The Traitors un The Mole. Klāt arī sezonas Bezgalīgā dueļa noslēgums, kur likmes ir augstas - mēģināsim precīzi trāpīt top 500 spēlēs, kā arī noskaidrosim, kurš būs ceturtās sezonas uzvarētājs. Epizodi noslēdzam ar Kreisais TOP 5, kur meklējam apslēptos dārgumus spēlēs, kuras ir ārpus BGG pirmā tūkstoša jeb Aiz balles durvīm! Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens  Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/  Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874 Gadžetu KS linki: Board Butler - Flattens your game boards. by Phillip James — Kickstarter The Dice Device by DDCrew — Kickstarter WALLZAP | The Future of Board Game Display! by WALLZAP — Kickstarter

Raidījums Grāmatai pa pēdām ielūkojas Baznīcas dziesmu grāmatu revolūcijā 19. gadsimta sākumā. Kāpēc daļa mācītāju vēlējās izskaust tēlaini emocionālos dziesmu tekstus, kā zemnieki protestēja un kā šis racionālisma vilnis ietekmēja latviešu valodu un literatūru. Mārtiņa Lutera pazīstamākais korālis „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” 19.gadsimta sākumā baznīcēnu mutēs ir jau teju trīssimt gadus. Tik pierastas un pazīstamas ir šīs gadsimtu gaitā krātās un apgūtās Baznīcas dziesmas, ka no vāciskās Eiropas nākošais racionālisma vilnis ar mēģinājumiem reformēt dziesmu grāmatas saskaras ar milzīgu pretestību. Šodien dosimies pa pēdām racionālistu dziesmu grāmatām un to atstātajiem nospiedumiem latviešu valodā un literatūrā. Ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieku Tāli Pumpuriņu esam apsēdušies pie 1809.gadā izdotās racionālistu dziesmu grāmatas Vidzemei. Trīs gadus iepriekš līdzīga jauna grāmata izdota Kurzemē. Jau no satura rādītāja redzams, ka morāle te dominē pār reliģiju. Un tā ir fundamentāla pārmaiņa no dziesmu grāmatām, kas baznīcēniem bija pazīstamas kopš luterisma izplatības pirmsākumiem. Jaunās vēsmas, ko dedzīgi atbalstīja arī daļa mācītāju Latvijas teritorijā, jaunajās dziesmu grāmatās ienāca gan saturā, gan noformējumā. Trāpīgu piemēru, kā 17.gadsimta vācu izcelsmes latviešu dzejnieka un valodnieka Kristofa Fīrekera garīgo dzeju jaunajā racionālistu dziesmu grāmatas versijā pārveidojis Jaunais Stenders, min literatūrzinātniece Māra Grudule. 19.gadsimta sākums ir nozīmīgu pārmaiņu laiks Baltijā. Tuvojas dzimtbūšanas atcelšana, turpinās apgaismības laikmeta centieni izglītot vietējos zemniekus. Tēlainie teksti tiek ravēti ārā no dziesmu grāmatām, aizstājot tos ar tiešākiem un lietišķākiem. Bet jāņem vērā, ka dziesmu grāmatas tobrīd ir izplatītākā literatūra latviešu zemnieku vidū. Stāsta Māra Grudule, un viņu papildina arī muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa: Ne viens vien baznīcēns dziesmu grāmatu zina no galvas. Tāpēc gan Kurzemē, gan Vidzemē racionālistu centienus to modernizēt gluži vienkārši nepieņem. Zemnieki dievkalpojumos atsakās dziedāt jaunās dziesmas. Dziesmu grāmatās tradicionāli drukāja tikai tekstus, melodijas baznīcēniem bija jāzina pašiem vai jāvelk līdzi priekšdziedātājiem. Piemēram, pie Bormaņu Annas “Mātes dziesmas” 1809.gada racionālistu dziesmu grāmatā Vidzemei norādīts, ka tā dziedama “Dievs labi dar', ko darīdams” meldiņā. Protestantisko dziesmu grāmatu melodiju izpētei pirmā Latvijā pievērsusies muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa. Bet radošais gars nesnauž: jau 18.gadsimtā dziesmu skaits no grāmatas uz grāmatu strauji pieaug. Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš atsaucas uz ilggadēja Valmieras mācītāja un literāta Jāņa Neilanda pētījumu par dziesmu grāmatām 20.gadsimta sākumā. Viņš rakstījis: ja iepriekšējās, ortodoksālās, dziesmu grāmatas ar dažādiem labojumiem tika sastādītas apmēram divu gadsimtu laikā, tad racionālistu grāmatās 20 gados parādījušās ap tūkstoš jaunu dziesmu. Taču pretestība pret jaunajām dziesmu grāmatām bija tik liela, ka dažos gadu desmitos, līdzīgi kā Vācijā, mācītājiem nācās lielā mērā atgriezties pie vecā parauga izdevumiem. Un iebilda ne jau baznīcēni vien. Literatūrzinātniece Māra Grudule zina stāstīt, ka arī luterāņu mācītāju vidū racionālistiem nebija viennozīmīgs atbalsts. Bet caur šo dziesmu grāmatu revolūcijas mēģinājumu ne tikai latviešu valoda iegūst jaunu kvalitāti. Dziesmu grāmatas ļauj arī ieskatīties latviešu dzejas un muzikālās kompozīcijas vēsturē, saka pētnieces Māra Grudule un Ilze Šarkovska-Liepiņa. Noslēgumā – vēl kāds no šodienas skatpunkta visai uzjautrinošs piemērs, cik ietekmīgs un vienojošs var būt dziesmu grāmatu spēks. 18.gadsimtā dziesmu grāmatās ienāca tādas arī šodien visiem zināmas Ziemassvētku dziesmas kā “Klusa nakts, svēta nakts”  un “Ak, tu priecīga”.   Plašāk par projektu šeit:

No 10. līdz 18. novembrim Vecrīgā, Kaļķu ielā 24, ar jaundarbu koncertprogrammu un meistarklasēm norisināsies telpiskās skaņas festivāls "Komplementārās pretrunas". Tas vienuviet pulcēs Latvijas un ārvalstu komponistus un zinātniekus, lai ar 36 skaļruņu palīdzību speciāli izveidotā daudzkanālu skaņas kupolā ļautu klausītājiem gūt jaunu skaņas uztveres pieredzi. Aptuveni stundu gari telpiskās skaņas koncerti notiks īpaši izveidotā telpiskās skaņas kupolā vairākas reizes dienā. "Latvijā samērā maz pazīstamais koncertformāts klausītājam ļaus piedzīvot skaņas pieredzi, ko nav iespējams īstenot citiem līdzekļiem. Festivāla izglītības programmas ietvaros pasaulslavenais laikmetīgās mūzikas komponists Eduardo Miranda pasniegs meistarklasi mūzikas kompozīcijas studentiem un publisko lekciju festivāla atklāšanas vakarā. Tāpat sadarbībā ar "QLatvia" tiek veidots ievadkurss kvantu skaitļošanā," teikts festivāla aprakstā. "Ar šo projektu mēs vēlamies iepazīstināt Rīgas iedzīvotājus ar laikmetīgas telpiskās mūzikas pieredzi, piedāvājot komponistu speciāli radītu skaņdarbu koncertprogrammu par kvantu fizikas konceptiem. Liela daļa aizrautīgi strādājuši kopā ar zinātniekiem, pat laboratorijās, lai izprastu kvantu fizikas procesus un ietērptu skanējumā. Ar ikgadēju festivālu vēlamies iedzīvināt Latvijas mūzikas ainavā samērā maz pazīstamu koncertmūzikas formātu - telpiskas elektroakustiskas mūzikas atskaņojumus," stāsta festivāla mākslinieciskais vadītājs Voldemārs Johansons. Ar viņu, kā arī komponisti Annu Fišeri, kuras mūzika skanēs šajā festivālā, plašākā sarunā tiekamies "Klasikā". Runājam par skaļruņu kupoliem, to vēsturi un arī to, kādas iespējas tie paver komponistiem un koncerta apmeklētājiem. Anna un Voldemārs pastāsta par saviem akusmātiskajiem darbiem, kurus dzirdēsim festivālā, un Voldemārs arī iepazīstina klausītājus ar festivāla galveno viesi, komponistu, pētnieku un novatorisku skaņu mākslinieku Eduardo Mirandu. Pirms 100 gadiem ievērojamais dāņu fiziķis Nīlss Bors saņēma Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu atomu struktūras izpētē. Viņa revolucionārais darbs lika pamatus kvantu mehānikai un noteica enerģijas kvantizācijas koncepciju atomā, kā arī izvirzīja komplementaritātes ideju, kas paredz, ka daļiņas, atkarībā no veida, kā tās tiek novērotas, uzrāda gan viļņiem, gan daļiņām atbilstošu uzvedību. Svinot šos atklājumus, Vizionārās kultūras fonds sadarbībā ar Dānijas kultūras institūtu un Nīlsa Bora Institūtu, iedzīvināja projektu "Komplementārās pretrunas", kura ietvaros mūzikas autori Anna Fišere (LV), Jacob Kirkegaard (DK) un Tie Yann (CN) iedvesmojās no kvantu zinātnes idejām un, konsultējoties ar kvantu fizikas pētniekiem no Nīlsa Bora institūta Kopenhāgenā, radīja jaunus skaņas darbus. 2023. gadā šo programmu paplašina latviešu autoru jaundarbi (Voldemārs Johansons, Linda Leimane), izveidojot dabaszinātnēm veltītu koncertprogrammu. Festivāla īpašais viesis ir komponists un vairāku nozīmīgu grāmatu autors Eduardo Reks Miranda (Eduardo Reck Miranda). Miranda ir eksperts vairākās mūsdienu mūzikas pētniecības disciplīnās, starp viņa publikācijām ir: "Quantum Computer Music:  Foundations, Methods and Advanced Concepts", "Handbook of Artificial Intelligence for Music: Foundations, Advanced Approaches, and Developments for Creativity". Mirandas pašreizējie pētījumi ir vērsti uz kvantu skaņu un kompozīciju, kas ietver kvantu skaitļošanu. Šajā virzienā viņš sadarbojas ar vadošajiem pētniecības uzņēmumiem šajā jomā: "Quantinuum" un "IBM". Viņa kompozīciju "Qubism" šovasar pirmatskaņoja "Londonas sinfonietta". Plašu interviju ar Eduardo Reku Mirandu "Klasika" piedāvās svētdienas rītā.  Festivālā izskanēs Annas Fišeres (Latvija), Jakoba Kirkegārda (Dānija), Tie Jannas (Ķīna), Eduardo Mirandas (Lielbritānija), Voldemāra Johansona un Lindas Leimanes (Latvija) jaundarbi. Paralēli norisināsies meistarklases.

Tuvojas jaunais mācību gads, un daudzi no mums atminēsies, kā ar vieglu satraukumu pirms 1. septembra savulaik esam kārtojuši skolas somu un arī apģērbu, ar kuru doties uz svinīgo pasākumu. Bet, kad skolas gaitas jau būs sākušās, apģērba izvēli noteiks pašas mācību iestādes noteikumi - ko vilkt un kad vilkt. Vismaz tā varētu teikt mūsdienās. Vēsturiski gan skolas formai ir bijusi liela nozīme - panākt audzēkņu vienotību ar ārējā izskata starpniecību. No viduslaikiem piederīgiem mēteļiem līdz militāra stila apģērbam 20. gadsimtā un popkultūras elementiem - šādu skolas formu evolūciju plašāk aplūkosim raidījuma kopā ar modes vēsturnieci Edīti Paruti. 

No 25. līdz 30. jūlijam Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un klubā "Biedrība" jau trešo gadu pēc kārtas norisināsies Eiropā lielākais ceļojošais džeza festivāls "Voicingers on Tour", aicinot ikvienu džeza mūzikas, improvizācijas un kultūras dzīves baudītāju uz ikvakara koncertiem. Festivāls "Voicingers" ir Eiropas džeza mūzikas izpildītāju, improvizācijas mākslas lietpratēju un pedagogu veidots meistarklašu festivāls. Līdz šim starptautiskais meistarklašu festivāls organizēts tādās valstīs kā Anglijā, Slovākijā, Ungārijā, Ukrainā, Čehijā, Francijā, Dienvidkorejā, Ķīnā, Vjetnamā un jau trešo reizi arī Latvijā. Par festivāla galvenajiem notikumiem un koncertiem runājam ar festivāla koordinatori Latvijā - džeza dziedātāju Santu Šilleri. Šīs vasaras festivāla programmas klāsts būs dinamisks un dažādu džeza mākslinieku piepildīts. Koncerti piecu dienu garumā norisināsies klubā "Biedrība", kuros varēs dzirdēt starptautiskus džeza māksliniekus – pianistu no Azerbaidžānas Elchin Shirinov, džeza vokālistus Coco Zhao no Ķīnas un Grzegorz Karnas no Polijas, kā arī Dānijas džeza skatuves jauno talantu, saksofonistu Asger Uttrup Nissen. Kopā ar viņiem uzstāsies latviešu džeza pianists Toms Mikāls, bundzinieks Pēteris Žīle un kontrabasists Yuriy Natsvlishvili no Ukrainas. Festivāla ideja radās 2007. gadā Silēzijas reģiona Polijas pilsētā Žory. Gadu vēlāk, pasaulei atrodoties smagā ekonomiskā krīzē, festivāls sevi pieteica kā Starptautiskais džeza vokālistu konkurss. Šis šķietami nebūtiskais fakts iezīmēja festivāla garu kā organizatoriskā, tā mākslinieciskā ziņā.  Saskaroties ar daudziem izaicinājumiem, festivāls spēja saskatīt tos kā iedvesmas avotus, nevis šķēršļus un kļuvuši par pamatu visām festivāla aktivitātēm. Tieši pateicoties grūtībām, nevis par spīti tām, festivāls ir spējis augt un paplašināties.  Festivāla koncerti un meistarklases sasniegušas auditoriju 10 valstīs Eiropā un Āzijā. Festivāls kalpo mūzikai, tās cienītājiem un pašiem mūziķiem, audzinot viņos apziņu, ka izsalkums pēc dzīvas mijiedarbības var tikt apmierināts, cilvēkiem pulcējoties ap mūziku kā vienu no senākajiem kopības sajūtas rašanās veidiem. Tas ir nenovērtējams process, kas prasa rūpes. Profesionālajā ziņā  festivāla vīzija ir apvienot pieredzējušus un atzinību guvušus māksliniekus ar tiem, kuru radošais ceļš ir tikai sācies. Garīgajā ziņā Voicingers darbojas to cilvēku labā, kuri dzīvi uztver kā mākslas veidu, kuriem radoša pieeja visam, ko dara, ir neaizstājams nosacījums, lai justos apmierināti šajā noslēpumu pilnajā dzīves ceļā.

Par Valsts prezidenta vēlēšanām arvien vairāk runā valdības stabilitātes kontekstā, bet arī prezidenta amata kandidāti paši tiek apspriesti. Tomēr dzīve rit uz priekšu arī citās jomās. Kamēr Rīga dzīvo hokeja gaisotnē, internetā aktīvi tiek pirktas biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem. Aktualitātes vērtē Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

"Lakers" uzsāk maiņu sezonu, tiesnešiem vajag brilles, bet ko vajag citām līgas komandām? Par to šajā NBA podkāsta epizodē.

Kā norit gatavošanās Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem? Kas ņemts vērā, izvērtējot iepriekšējo pieredzi biļešu tirdzniecībā? Kuri jautājumi pašreiz ir vissteidzamāk risināmie un kas rada bažas pašos rīkotajos, Kultūras rondo studijā pārrunājam ar Dziesmu un deju svētku izpilddirektori Dainu Markovu un svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Mārtiņu Klišānu. Runājot par svētku biļešu tirdzniecību, Daina Markova atklāj, ka ir izsludināt biļešu iepirkums un gaida pieteikumus. "Ņemot vēra iepriekšējo gadu pieredzi un zinot, ka tik lielu pieplūdumu fiziski serveriem ir grūti izturēt, esam nolēmuši, ka biļešu tirdzniecība notiks pakāpeniski. Mēs netirgosim biļetes vienā brīdī, vienā stundā, vienā minūtē uz visiem pasākumiem, kā tas bija iepriekšējā reizē un arī radīja lielu pieplūdumu. Biļešu tirdzniecība notiks pakāpeniski vairāku dienu laikā, laižot tirdzniecībā svētku pasākumus. Kā tas būs precīzi, par to vēl informēsim. Skaidrs, ka uz lielajām noslēguma programmām pieprasījums būs liels un visi pie biļetēm netiks. (..) Svarīgi, ja ir liels pieplūdums konkrētajā biļešu iegādes brīdi, lai cilvēks ir informēts par to, kas notiek. Lai neveidojas situācija, kāda bija pirms iepriekšējiem svētkiem. Centīsimies to labāko," skaidro Daina Markova. Mārtiņš Klišāns atklāj, ka šogad būs arī atsevišķi koru dižkoncerts, ne tikai noslēguma koncertā piedalīsies kori. Dižkoncertam dots nosaukums "Tīrums", to papildinās vienīgo pūtēju orķestri.  "Tas būs kora mūzikas baudījums," atzīst Mārtiņš Klišāns. "Faktiski visām nozarēm svētku nedēļas laikā ir savi lielāki pasākumi, kas koriem līdz šim nebija. Domāju, ka tradīcija varētu labi iedzīvoties." Jā, tā ir lielāka slodze, vairāk mēģinājumu un plašāks repertuārs, jo repertuārs kora mūzikas koncertā un noslēguma koncertā ir stipri atšķirīgs. Dejotāji gatavo divus lielus uzvedumus. Svētku neatņemama tradīcija ir arī gājiens, un tas šogad iecerēts kā novadu dižošanās. Tas būs garš, iecerēts, ka sāksies pulksten 10 un ir jābeidz līdz dienas ziņām (pl. 18). Protams, būs arī koru kari. Bijušas lielas diskusijas veidojot nolikumu šī gada svētku koru kariem. "Tā būs nebeidzama diena, ļoti satraukta, interesanta un aizraujoša diena gan žūrijai, gan koristiem. Būs iespēja koriem izvēlēties repertuāri no 150 gadu krātuves visatbilstošāko, ar ko izcelties," atklāj Mārtiņš Klišāns. Runājot par svētku finansēm, Daina Markova neslēpj, ka līdzekļu šobrīd trūkst pilnīgi visās pozīcijās. Liels nepieciešamo līdzekļu pieaugums ir svētku dalībnieku ēdināšanas pozīcijā. Arī naktsmītņu izmaksas ir pieaugušas.

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.Gaidot maratonu, #5BREINUMI dodas uzzināt, kā cilvēki Latvijā palīdz Ukrainai cīņā pret ļauno.  Kopš kara sākuma darbojas vairākas organizācijas un entuziasti, kuri dažādos veidos sniedz palīdzību Ukrainai un tās cilvēkiem. Šajā raidījumā dzirdēsi rubriku no “Boršč - garšīgi pie ukrainietēm”, kur par savu ziedojumu pretī saņem pašu ukrainiešu gatavoto maltīti. Rubriku no ierakumu sveču darbnīcas, kuru regulāri Rēzeknē rīko “Latgolys atteisteibys centrs”. Ka arī rubriku no pašas robežas, kur pirmo palīdzību Ukrainas bēgļiem sniedz biedrības “Tavi Draugi” un “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgie. Raidījumu veido Līna Lontone, Baiba Baltace-Sukāne un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā! #DienaBezSprādzieniem #DodPieci #PalīdzēsimUkrainasBērniem  

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.Gaidot maratonu, #5BREINUMI dodas uzzināt, kā cilvēki Latvijā palīdz Ukrainai cīņā pret ļauno.  Kopš kara sākuma darbojas vairākas organizācijas un entuziasti, kuri dažādos veidos sniedz palīdzību Ukrainai un tās cilvēkiem. Šajā raidījumā dzirdēsi rubriku no “Boršč - garšīgi pie ukrainietēm”, kur par savu ziedojumu pretī saņem pašu ukrainiešu gatavoto maltīti. Rubriku no ierakumu sveču darbnīcas, kuru regulāri Rēzeknē rīko “Latgolys atteisteibys centrs”. Ka arī rubriku no pašas robežas, kur pirmo palīdzību Ukrainas bēgļiem sniedz biedrības “Tavi Draugi” un “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgie. Raidījumu veido Līna Lontone, Baiba Baltace-Sukāne un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā! #DienaBezSprādzieniem #DodPieci #PalīdzēsimUkrainasBērniem  

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.  Gaidot maratonu, ciemos uz #5BREINUMI studiju esam paaicinājuši Railiju Zagorsku, jaunieti no Kārsavas, kura jau kādu laiku veic brīvprātīgo darbu Grebņevas robežkontroles ukraiņu palīdzības punktā, sniedzot atbalstu bēgļiem. Kā arī Alinu Ggribenuku, jauno māmiņu, kura kopā ar meitu patvērumu no kara Ukrainā atradusi Rēzeknē.  Kā norisinās darbs palīdzības punktos uz robežas un kā ukraiņi iedzīvojas Latvijā, uzzini šajā raidījumā. Raidījumu vada Līna Lontone un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā!  

Tuvojas labdarības maratons “DOD PIECI”, kas šogad veltīts Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam.  Gaidot maratonu, ciemos uz #5BREINUMI studiju esam paaicinājuši Railiju Zagorsku, jaunieti no Kārsavas, kura jau kādu laiku veic brīvprātīgo darbu Grebņevas robežkontroles ukraiņu palīdzības punktā, sniedzot atbalstu bēgļiem. Kā arī Alinu Ggribenuku, jauno māmiņu, kura kopā ar meitu patvērumu no kara Ukrainā atradusi Rēzeknē.  Kā norisinās darbs palīdzības punktos uz robežas un kā ukraiņi iedzīvojas Latvijā, uzzini šajā raidījumā. Raidījumu vada Līna Lontone un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā!  

Tuvojas labdarības maratons "Dod pieci", tāpēc Krustpunktā Lielās intervijas viesis - komponists, džeza mūziķis un skaņu režisors Edgars Vilcāns no Kijivas. Kas viņu saista ar labdarības maratonu?  

Tuvojas labdarības maratons "Dod pieci", tāpēc Krustpunktā Lielās intervijas viesis - komponists, džeza mūziķis un skaņu režisors Edgars Vilcāns no Kijivas. Kas viņu saista ar labdarības maratonu?  

Novembrī, gada tumšākajā mēnesī, "Kultūrdevas" vadītājai Henrietai Verhoustinskai nebija ilgi jādomā, kādu viesi šai laikā piedāvāt 32. raidierakstā "Kultūrdeva". Podkāsta viešņa pati ir ļoti gaiša un krāsaina personība, un tādas ir arī viņas gleznas – kā krāsainu ziedu, putnu un eksotisku zvēru attēlu eksplozija. Tā ir gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa. Ar Henrietu abas sarunājās gan par to, no kurienes Kristīnes Luīzes galvā dzimst un dzīvo fantastiskā pasaule krāšņiem ziediem, ar ziliem un sarkaniem tīģeriem, krāsainām dzērvēm, citām fantastiskām būtnēm, pāviem, putniem visās varavīksnes krāsās, eksotiskiem un pašmāju augļiem, kuri visi izkārtojas ļoti īpašās kompozīcijās. Gleznotāja arī atklāja, kura bijusi īpaši notiekošajam Ukrainā veltītā glezna viņas un mammas – Ilzes Avotiņas nule notikušajā izstādē "Miera seja", un kā Ukrainas notikumi ietekmējuši viņas ikdienu, kurā milzu vietu ieņem meitiņa Lizelote. Kristīne Luīze arī pastāsta, vai tiešām dzīvespriecīgajai māksliniecei nav skumjo, melno brīžu un emocionālo "bedru". Sarunā tiek skarts menedžmenta un gleznu tirgošanas elements gleznotājas dzīvē un viņas iesaistīšanās dažādos piedzīvojumos – piemēram, multimediālās izstādes "Sapņu upe" sarīkošana, kurā atdzīvojušās, kustīgās milzu formāta Kristīnes Luīzes gleznas ieskāva skatītāju kā viļņi, vai komerciālās sadarbības, kurās viņas košos tēlus izmanto dažādu produktu mārketingā. Tuvojas gada beigas, kas nozīmē, ka dienasgaismu ierauga Kristīnes Luīzes Avotiņas kalendāri, un sarunā māksliniece atklāj, kā tiem tiek izvēlēti darbi no viņas gleznām. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem

Latvijas Nacionālā baleta simtgades mēnesi uzsākot, 5. novembrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums "Serenāde. Carmina Burana". Balets Serenāde būs Latvijas skatītāju pirmā iepazīšanās ar izcilā 20. gadsimta horeogrāfa Džodža Balančina daiļradi, savukārt Carmina Burana būs atkalsatikšanās ar mūsdienu horeogrāfu Edvardu Klugu. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, diriģents – Kaspars Ādamsons. 1. novembrī LNO Beletāžas zālē notika šim notikumam veltīta preses konference, kurā piedalījās Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, Džordža Balančina baleta “Serenāde” inscenētāja Vikija Psihojosa (Viki Psihoyos) un baleta Carmina Burana horeogrāfs Edvards Klugs (Edward Clug). “Jau sen biju vēlējies mūsu baleta repertuāru papildināt gan ar kādu no leģendārā Džordža Balančina horeogrāfijām, gan Karla Orfa oratoriju Carmina Burana. Šoreiz zvaigznes ir sakritušas veiksmīgi: esam uzdrīkstējušies iestudēt Serenādi, un Latvijas skatītājiem jau pazīstamais horeogrāfs Edvards Klugs ir iestudējis ļoti interesantu, laikmetīgu Carmina Burana versiju. Tā ir mūsu trupai ļoti piemērota, pašlaik aktuāla horeogrāfija,” saka Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. “Nākamgad baletam “Serenāde” apritēs 90 gadi. Šis balets ir unikāls ar to, ka tam nav noteikta stāsta, kā tas ierasts citās izrādēs. Mums patīk teikt, ka tās ir kustības, ko saklausāt mūzikā, un skaņas, ko redzat dejā,” par Džordža Balančina pasaulslaveno baletu “Serenāde” stāsta tā inscenētāja Vikija Psihojosa. Latvijas Nacionālajā baletā "Serenādi" dejso Jūlija Brauere, Sabīne Strokša, Jolanta Lubēja, Annija Kopštāle, Alise Prudāne-Spridzāne, Ieva Rācene, Filips Fedulovs, Raimonds Martinovs, Viktors Seiko, Dariuss Florians Katana un citi. Mariboras baleta mākslinieciskā vadītāja, starptautiski atzītā horeogrāfa Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895-1982) leģendārā oratorija Carmina Burana, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. “Ilgi pretojos idejai par “Carmina Burana” iestudēšanu baletā. Šis muzikālais darbs ir ļoti specifisks, konkrēts un pilnīgs. Tas atstāja ļoti maz vietas manai vīzijai. Taču man patīk izaicinājumi,” par laikmetīgā baleta “Carmina Burana” tapšanu stāsta tā horeogrāfs Edvards Klugs. Baletā Carmina Burana dejo Ieva Rācene, Alise Prudāne-Spridzāne, Jūlija Brauere, Elza Leimane, Sabīne Strokša, Jolanta Lubēja, Laine Paiķe, Antons Freimans, Filips Fedulovs, Germans Ševčenko, Aleksandrs Osadčijs, Fabio Sonconji, Kirils Baiduks, Dariuss Florians Katana, Finians Patriks Heptings, Viktors Seiko un citi. Grandiozajā Latvijas Nacionālā baleta iestudējumā piedalīsies arī Latvijas Nacionālās operas orķestris, koris un solisti Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva, Mihails Čuļpajevs un Rinalds Kandalincevs.  

Tuvojas ziema – kā tas ietekmēs situāciju Ukrainā? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis un LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.

Tik raibs kā dzeņa vēders - tādi ir bijuši pēdējie gadi visās dzīves jomās, vispirms Covid pandēmija, kas mainīja ikviena ikdienu iepriekš neparedzētā veidā, pēc tam karš kaimiņos, kas no jauna lika domāt par mūsu drošību. Tagad arī krīze enerģētikā un citas problēmas, kur šajā raižu pilnajā laikā atrodas vides jautājumi, vai tie ir piemirsti un nostumti malā, vai tomēr skaļi piesaka sevi un tos ilgi ignorēt nevārēs. Tuvojas vēlēšanas, un vides organizācijas turpina tradīciju iepazīt partiju programmas un politiķu nostājas vides aizsardzības jautājumos. Ko partiju programmas saka par vidi, vai dabas vērtības un vides aizsardzība vispār ir politiķu dienaskārtībā un kā pildīti solījumi iepriekšējā sasaukumā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Dabas fonda politikas koordinātore, projekta "Zaļais barometrs vadītāja Baiba Baltvilka, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Neaugsme – utopija vai nākotnes realitāte Idejai par neaugsmi sākums meklējams pagājušā gadsimta 70. gados, kad Rietumeiropas intelektuāļi, ekonomisti un vides  aktīvisti sāka apšaubīt ekonomikas izaugsmi kā nebeidzamu procesu. Pēdējās desmitgadēs šīs idejas ir attīstījušās un briedušas un neaugsmes pārstāvju provokatīvākais atzars pauž domu, ka, turpinot līdzšinējo ekonomisko kursu, mēs ātri vien iztērēsim atlikušos mūsu planētas resursus. Vairāk par jēdzienu  neaugsme un neaugsmes koncepciju un īstenošanu dzīvē skaidro Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs. Neaugsme pagaidām ir tikai teorija, praktiski tā nekur nav ieviesta un daudzi to uzskata par utopisku ideju. Mārtiņam Danusevičam ir iespaids, ka neaugsmes atbalstītajiem pašiem nav skaidras un vienotas programmas Bet mērenība visos sabiedrības slāņos, kā vienota ideja – tā arī ir utopija. Vēl kā argumentu praktiskai neaugsmes ieviešanai Mārtiņš Danusēvičs min visu pasaules valstu sadarbības nespēju: ja neaugsme tiktu realizēta dzīvē, pietiktu ar vienu valsti, kas pārkāptu šos jaunieviestos diezgan radikālos saimniekošanas noteikumus, un sistēma sabruktu. 

Septembra sākumā jau 26. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums skatītājiem piedāvās jaunākos patiesās dzīvēs balstītos stāstus par cilvēku dzīvēm Baltijas jūras reģionā, par dzīves mazajām un lielajām uzvarām, par ģimenes drāmām, par jaunību un novecošanos. Raidījumā uz sarunu par dokumentālo filmu aktualitātēm viesosies foruma projekta vadītāja Zane Balčus. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums šogad norisināsies no 5. līdz 11. septembrim, un tā filmas būs skatāmas kinoteātrī “K. Suns” Rīgā, Talsos, Rēzeknē, Jēkabpilī un Smiltenē. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums dibināts 1997. gadā, un kopš 2006. gada tā norises vieta ir Rīga, kur to rīko Nacionālais Kino centrs. Ik gadu forums pulcē kino profesionāļus no Baltijas jūras reģiona, Austrumeiropas un Kaukāza valstīm uz filmu projektu tirgu, savukārt skatītājiem piedāvā tematiski daudzveidīgu, godalgotu dokumentālo filmu programmu. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Jau šajā nedēļas nogalē, 1. un 2. jūlijā, Cēsīs iedegsies astotais Sarunu festivāls LAMPA ar 271 pasākumu uz 33 skatuvēm un 21 kopā skatīšanās vietu visā Latvijā. Festivāls šogad izgaismos sabiedrībai aktuālas tēmas par praktiskiem un filosofiskiem, individuāli un valstiski svarīgiem jautājumiem no gatavības krīzei un izvēlēm vēlēšanās līdz samuraju mācībām un kvīru jogai. Uz ikgadējo sarunu Radio NABA ēterā viesosies sarunu festivāla direktore Ieva Morica un programmas direktore Egita Prāma, lai kopīgā sarunā izzinātu šī gada festivāla karstākos pieturpunktus. Arī šogad neatņemama festivāla daļa būs Radio NABA un Latvijas Universitātes kopīgi veidotā sarunu programma. Šogad četras Zinātnes kafeinīcās būs iespējams dzirdēt Latvijas Univeristātes pētnieku un Radio NABA instruktoru sarunas par modernajām tehnoloģijām, par mierpilnu vēstures izziņu, par zinātnes zinātniskumu un vienmēr nemirstīgajiem pankiem, jeb subkultūru nozīmi mūsdienu kultūras telpā. Radio NABA jau no piektdienas pēcpusdienas būs dzirdami arī ziņu speciālizlaidumi un intervijas no festivāla norises vietas, bet Zinātnes kafeinīcas būs dzirdamas tiešraidē Radio NABA ēterā un skatāmas videotiešraidēs LSM un Facebook.com, gan baudāmas festivāla teritorijā uz vietas uz Latvijas Universitātes/Radio NABA skatuves. KŪL sarunas vada: Anete Enikova

Festivāls “Starptelpa” notiks no 15. līdz 19. jūnijam, tāpat kā iepriekšējos gados savā norisē ietverot gan meistarklases, gan akadēmisko dimensiju, gan ārzemju un vietējo mākslinieku performances. Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē festivāla “Starptelpa” norises vieta būs Latvijas Mākslas akadēmija. Festivālā piedalīsies ārvalstu mākslinieki no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas, Serbijas, Meksikas un Itālijas. Savukārt Latviju tajā pārstāvēs gan vietējie mākslinieki, piemēram, Anna Maskava, Arvis Kantiševs, Laura Šterna, gan Latvijas Mākslas akadēmijas performances mākslas studenti un Latvijas performances mākslas centra performances kursa absolventi. Studijā uz sarunu viesosies performanču māksliniece un festivāla pārstāve Laura Šterna.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) modes dizaina studentu darbi šogad tiks prezentēti 9. jūnijā atjaunotajā Āgenskalna tirgū – LMA Studentu modes skatē. Raidījumā būs iespējams dzirdēt sarunu ar LMA studentiem Paulu Vēveri, Nilu Alanceviču un LMA absolventi, dizaineri un pasniedzēju Laimu Jurču. LMA pasniedzēju komisija šogad izvērtēja 38 Modes dizaina apakšnozares bakalaura un maģistra programmas studentu darbus, modes skatē iekļaujot 21 studentu kolekciju. Modes skatē studentu darbos varēsim sajust īpaši personīgu attieksmi, kas atklāsies gan piedzīvotajos stāstos, gan fundamentālu dzīves vērtību apcerē. Jauno dizaineru kolekcijās mēs varēsim iegrimt gan deviņdesmito, gan arī millennium laika retrospekcijā, saņemot nostaļģijas, mīlestības un apmulsuma devu. Jauno talantu darbos mums būs iespēja ieskatīties modes pasaules nākotnē, kas sola mums ne tikai saistošu un stāstošu pieeju modes dizainam, bet arī spēju ieraudzīt un uzburt labākas un taisnīgākas pasaules ainu. Šī gada modes skates dalībnieki ir: Nils Alencevičs, Annija Bērziņa, Marija Jurkovska, Krišjānis Pērkons, Paula Vēvere, Džeina Lubāne, Dārta Sprukule, Artūrs Skurstenis, Loreta Asermane, Milēna Emīlija Seržante, Madara Indriksone, Zuzana Vrabelova, Sigrija Mintika, Laura Luīze Valtere, Elza Kolomenska, Anna Jurjāne, Milana Felicija Semjonova, Vitālijs Kondraščuks, Zaiga Brutāne, Elīna Grīnberga, Jūlija Volkinšteine. Mode skate norisināsies 9. jūnija vakarā atjaunotajā vēsturiskajā Āgenskalna tirgū.

Šogad festivāls “Rīgas Fotomēnesis” sāksies 23. maijā un tā tēma būs “dekadence”. Fotomēnesis piedāvās mākslas un mūzikas programmu, kas būs tieša, brutāla, neracionāla, izaicinoša, sarkastiska, iedvesmojoša, uzskatot, ka tieši šāda māksla var palīdzēt glābt cilvēci no iznīcības. 2022. gada Fotomēnesis iedvesmojas no dekadentiem no cita gadsimta, kas uzskatīja, ka mākslai nav jāapkalpo masu gaume, tā ir jāatbrīvo no pastāvošām konvencijām, racionālisma un loģikas, tai jābūt patiesai, radošai un jutekliskai. Festivāla programma aicina ne tikai ļauties impulsiem un baudai, bet arī pārdomām par mūsu vērtībām, morāles normām, mākslinieka lomu šajā laikmetā un Rietumu sabiedrības attīstības virzienu. Raidījumā būs ar festivāla veidotājiem Arni Balčus un Elīnu Semani. Raidījumu vada: Anete Enikova

Tuvojas vasaras atvaļinājumu laiks, ko daudzi izmantos, lai dotos kur tālāk, izmantojot arī lidostas „Rīga” pakalpojumus. Kā šobrīd strādā lidosta un ar kādiem ierobežojumiem jārēķinās tiem, kas vēlas ceļot, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Lidostas "Rīga" Komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova atzīst, ka lidosta palēnām atgriežas normālā darba režīmā, pieaug pasažieru skaits, tāpēc vēlams ierasties lidostā laicīgi. Viņa arī skaidro izmaiņas lidostas apkārtnē saistībā ar „Rail Baltica” būvdarbiem. "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Turonoka atgādina, kādiem medikamentiem vajadzētu ceļojuma aptieciņā. "Lidojot nevajadzētu aizmirst par piesardzības pasākumiem, kas ir medicīniskā maska vai FFP2 respirators, kas lidojumos pagaidām ir obligāti, kā arī antibakteriālās salvetes vai roku tīrīšanas līdzekļi uz spirta bāzes," norāda Ieva Turonoka. Viņa arī vērš uzmanību, ka novērst diskomforta sajūtas, kas var rasties lidojuma laikā. Piemēram, kāju pietūkumu var mazināt izstaipot kājas, vai nedaudz pastaigājoties, ja lidojums to ļauj. Var nedaudz pacelt kājas, ja vieta ļauj. Labi palīdz pieguļošas zeķes vai tieši ceļojumiem paredzētas kompresijas zeķes. Otrs populārākais diskomforta iemesls ir ausu aizkrišana.  "Nav lielas maģijas, kas var palīdzēt, lai nedaudz mazinātu šo diskomfortu, palīdz ūdens rīšanas reflekss, konfekšu sūkāšana vai košļājamās gumijas košļāšana. Šāda žokļu kustība palīdz izlīdzināt spiedienu ausu iekšienē un ārpusē," skaidro Ieva Turonoka. "Svarīgākais, ja ikdienā lietojam medikamentus, tos obligāti jāņem līdzi. Vislabāk oriģinālā iepakojumā un ar lietošanas uzlīmi Vērts paņemt nedaudz vairāk dienām, nekā atpūtas dienu skaits," turpina Ieva Turonoka. Pirmās palīdzības somiņa ir atkarīga no atpūtas mērķa. Galvenie principi: Paņemt līdzi to, kas palīdz pret galvassāpēm, drudža mazināšanai vai jebkādu citu sāpju mazināšanai. Tur noderēs preparāti, kuru sastāvā ir paraceptamols vai ibuprofēns.  Putekšņu laikā būtiski ir alerģiju mazinoši preparāti. Ceļojuma laikā mainās ikdienas paradumi ēšanā, uzturs, pārtika, vajadzētu paņemt līdzi gremošanas sistēmas līdzekļus. Nelielu iepakojumu zāles pret klepu un saaukstēšanos.  Dažāda izmēra pārsēji un plāksteri, kas der nelieliem pušumiem vai, ja grauž apavi. Saules aizsargkrēms, vismaz fp30. Jāatceras zāļu somiņu glabāt ēnainā vietā un, ja ceļo ar bērniem, jāatceras par drošību. "Cerams, ka nekas nebūs vajadzīgs. Bet, ja būs piemirsies mājās, tad vajadzēs. Tā parasti notiek," bilst Ieva Turonoka. Lidostas "Rīga" Aviodrošības apmācību vecākais instruktors Aleksandrs Stoļarčuks norāda, ka aktuāla lieta ir elektroniskās cigaretes pēdējā laikā.  "To uzskata par elektroierīci un šobrīd elektroierīču skaits rokas bagāžā ir ierobežots līdz 15 ierīcēm, kuras darbojas ar litija veida baterijām. Ierobežojums uz vienu pasažieri ir 15 elektroierīces, ja ņemat elektroniskās cigaretes, kas nereti ir 10 un 20, un pat vairāk, jārēķinās, ka tā ir elektroierīce un 15 ir tas skaitlis, ko nedrīkst pārsniegt," skaidro Aleksandrs Stoļarčuks. Otra sarežģīta lieta ir ierīču baterijas: baterijas, kuru jauda nepārsniedz 100 vatstundas, drīkst pārvadāt 20 viens pasažieris. "Baterijas parasti ir smagas un cilvēki mēdz tās nodot reģistrētā somā, lai nebūtu jānes. Šobrīd baterijas reģistrētā somā nav atļauts pārvadāt, jebkurai baterijai, kura ir atvienota no elektroierīces, ir jābūt līdzi rokas bagāžā. Ja jūs to bateriju ieliksiet lielajā somā, var gadīties, ka pie labas apstākļu sakritības soma tiks atvērta, jūs atradīs un bateriju atdos, taču var gadīties, ka jūs neatrod un bateriju vienkārši izņem no somas. Soma ceļo tālāk un galamērķi saņem somu jau bez baterijas," norāda Aleksandrs Stoļarčuks. Lidostā "Rīga" nav iespējas atgūt izņemtās mantas. Tās automātiski utilizē.

Aprīļa pēdējā raidījumā #5BREINUMI runā par kāzu sezonu. Šīs nedēļas viesi ir atraktīvais grupas KINGI muzikants, dziedātājs kā arī pasākumu vadītājs Oskars Lustiks un videogrāfs Ivars Utināns. Raidījumā runājam par viesu pieredzi veicot savus pienākumus kāzās kā arī par dažādiem kurioziem atgadījumiem tajās. Ja tu tuvākajā laikā plāno rīkot kāzas, tad klausies šo raidījumu, jo tajā dzirdēsi arī dažādus praktiskus ieteikumus no mūsu viesiem un raidījuma vadītājiem, kuriem ir pieredze dažādu amatu veikšanā kāzās. Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe. Breinojamīs kūpā!

Aprīļa pēdējā raidījumā #5BREINUMI runā par kāzu sezonu. Šīs nedēļas viesi ir atraktīvais grupas KINGI muzikants, dziedātājs kā arī pasākumu vadītājs Oskars Lustiks un videogrāfs Ivars Utināns. Raidījumā runājam par viesu pieredzi veicot savus pienākumus kāzās kā arī par dažādiem kurioziem atgadījumiem tajās. Ja tu tuvākajā laikā plāno rīkot kāzas, tad klausies šo raidījumu, jo tajā dzirdēsi arī dažādus praktiskus ieteikumus no mūsu viesiem un raidījuma vadītājiem, kuriem ir pieredze dažādu amatu veikšanā kāzās. Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe. Breinojamīs kūpā!

Apkures sezona palēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc, būtu īstais laiks, vismaz ieplānot dūmvadu apkopi, jo tas nav tikai labas vilkmes, bet arī mājokļa drošības jautājums. Par to, ko var paveikt pašu spēkiem un kur būs jāsauc palīgā profesionāļi, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš un Latvijas skursteņslaucītāju amata brālības biedrs Māris Bambis. "Kopējais ugunsgrēku skaits valstī samazinās, bet ar apkures ierīcēm [saistītais] procentuāli katru gadu pieaug. Pagājušā gadā 8% ugunsgrēku, norāda Dzintars Lagzdiņš. Kāpēc tā? Apkures ierīces nolietojas, savlaicīgi netiek tīrītas un apkoptas, netiek veikts  tehniskā stāvokļa novērtējums. Cilvēki nepievērš tam uzmanību.  Māris Bambis atzīst, ka skursteņslauķi Latvijā spēj nodrošināt tos klientus, kuri vēlas to darīt - sakopt skursteņus un apkures ierīces. "Trūkst kontroles mehānisma. To nevar izdarīt neviens raidījums, ne televīzija, ne sociālie tīkli, lai cilvēku pilnībā informētu par to bīstamību, kas rodas, ja viņš to neizdara. To nevar izdarīt piespiedu kārtā, ka ir ierakstīts nolikumā. Tas ir izlasāms un interpretējams, kā cilvēks vēlas," uzskata Māris Bambis. Māris Bambis ir pārliecināts, ka jābūt kontroles mehānismam, lai cilvēki gādātu par savu apkures iekārtu un līdz ar to arī pašu drošību. "Šajā skatījumā varētu būt ļoti labs regulējums, ka cilvēkiem pašiem šis  būtu jāaiznes, vai nu dokuments, vai apliecinājums, ka viņš to ir tīrījis. Gluži kā 1. datumā visi sēž un gaida, kad VID deklarēšanās sistēmā var iesniegt dokumentu par attaisnotiem izdevumiem, ja šādi sēdētu cilvēki un gaidītu, ka viņš var iesniegt aktu, ka viņš ir iztīrījis savu dūmvadu un sakopis apkures ierīces, būtu ideāla situācija valstī," uzskata Māris Bambis. Dzintars Lagzdiņš VUGD ieviesīs digitālo platformu, kur ar laiku būs jādeklarē viss saistībā ar ugunsdrošību, visa nepieciešamā dokumentācija un sistēma atgādinās, ka ir kaut kas jādara attiecīgā jomā, lai neaizmirstu.

Par Andra Kolberga romāna “Meklējiet sievieti” ekranizāciju režisors Armands Zvirbulis domājis ne reizi vien, un nu tas beidzot izdevies. Talkā viņam nācis arī aktieris Jurijs Djakonovs, ar kuru režisors iepriekš sadarbojies, topot seriālam “Sarkanais mežs”. Latvijas Televīzijas raidījumā “Kultūrdeva” abi komentē savstarpējās sastrādāšanās nianses, deviņdesmito gadu tematiku un kriminālžanra burvību. Studijas "Red Dot Media" daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" pirmās daļas uz lielā ekrāna pirmizrādīs jau 24. februārī, savukārt mazajos ekrānos tās būs skatāmas no 11. marta. 

Gatavojoties Pasaules diktātam latviešu valodā, kurš norisināsies sestdien, 27. novembrī, arī Kultūras rondo šonedēļ pastiprināti interesējamies par valodas pārmaiņām ciklā „Skārienjūtīgā valoda”. Tā pamattēma: Covid-19 pandēmijas ietekme uz mūsu saziņu, mediju un speciālistu izmantoto leksiku un tās jauninājumiem. Par pētījumiem saistībā ar valodu un Covid-19 pandēmiju stāsta filoloģijas zinātņu maģistre Evija Liparte. Piebilde: Evija gaida klausītāju ieteikumus un jaunvārdu pienesumus savā Facebook profilā.

Apmēram pirms desmit gadiem, kad tikai parādījās runas par piektās paaudzes tehnoloģiju standartu platjoslas mobilajiem tīkliem, speciālisti uzsvēra, ka parastajiem lietotājiem būs iespēja telefonā dažu sekunžu laikā lejuplādēt apjomīgu videfailu, respektīvi seriāla sēriju vai pat veselu filmu, bet tas nebūs šīs tehnoloģijas pamatuzdevums, jo galvenokārt tā kalpos kā jaunu IT produktu un jau labi zināmu tautsaimniecības nozaru iespēju  palielināšanai. Tā lēnā garā top pats 5G tīkls un tam līdz aug arī produkti. Vai tuvojas laiks, kad bez 5G neizaudzēsim pat kviešu graudu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.  "5G vairs nav mīts un nākotnes projekts, 5G daudzās valstīs ir realitāte. Arī Latvijā," atzīst  "5G Techritory" direktors Neils Kalniņš. "Šeit mums vajadzētu visiem lepoties, ka Latvija nav kaut kur astē, bet Latvija pasaules mērogā ir viena no pirmrindniecēm. Latvija ir ļoti nozīmīgus soļus izdarījusi saistībā ar kvantu skaitļošanu. Tas ir cieša sazobē ar 5G un mākslīgo intelektu. Latvijai ir ar ko lepoties." Daudz ir pavirzījies uz priekšu, pateicoties Latvijas zinātniekiem un konkrēti Andrim Ambainim (sarunu ar zinātnieku klausietes raidījumā Monopols). "Ja es būtu Ziemassvētku vecītis, es censtos un Latviju atvest 5-10 Ambaiņa kungus, lai mums tā visa lieta ietu uz priekšu ātrāk, jo tieši uz šādiem prātiem balstās 5G tehnoloģijas attīstība un pielietojums, tājā skaitā, lai panāktu, ka šīs tehnoloģijas no sirds kalpotu sabiedrības labumam, nevis kaut kam citam," norāda Neils Kalniņš. Neils Kalniņš informē arī par Eiropas 5G ekosistēmu forumu, kas notiks no 22. līdz 25. novembrim. Latvijas Valsts mežu Attīstības daļas vadītāja Ilga Anita Bērzkalna stāsta, kā uzņēmums jau izmanto 5G tehnoloģijas. Tās ir ļoti nozīmīgas kvalitatīvai mežu apsaimniekošanai. "Mums ir svarīgi zināt, kas atrodas mežā, kur ir kādi kukaiņi vai slimības, kur vējš vai uguns ir postījis mežu, cik lieli ir izauguši meži, kur nepieciešama kopšana, retināšana, lai mežs turpinātu augt ražīgi. Ļoti svarīgi no gaisa paskatīties," skaidro Ilga Anita Bērzkalna. "Satelītdati, ar lidmašīnu pārlidojot iegūti dati, infrasarkanie dati, arī ar dronu iegūti dati, visas šīs ir iespējas paskatīties uz mežu no augšas un ar to saistītais lielais datu apjoms ļauj veikt dažādus secinājumus. Datu apstrāde ir nozīmīga jaunām inovācijām." Tāpat roboti piedalās mazo stādiņu audzēšanā, māk atšķirt egli no nezāles un ravē stādījumus. SIA "Latvijas grauds" īpašnieks agronoms Elvis Lazdiņš atzīst, ka lauksaimniecībā 5G tehnoloģiju pielietojums pagaidām nav liels Latvijā, jo reti kur ir 3G pārklājums, bet kopumā pielietojums ir liels un plāni ir grandiozi. "Bet tā stipri tāla nākotnē, jo šobrīd no tā neizmantojam gandrīz neko," atzīst Elvis Lazdiņš. Viņš skaidro, ka 5G dod ātru datu pārraidi un ļauj pievienot sensorus, kas savstarpēji sarunājas. Mašīnas vāc ražas kartes, ir meteo stacijas, kur sensori iegūst datus, bet nav mijiedarbības.  "5G nākotnē lauksaimniecībā - droni autonomi apseko laukus, meteo stacija ziņo par temperatūras izmaiņām, mākslīgais intelekts saprot, ka pie šīm izmaiņām aktivizējas kaut kāda noteikta insektu suga vai slimību pazīmes parādās, tad droni apseko laukus un redz, kurās konkrētās vietās rodas slimības un kaitēkļu izplatība," skaidro Elvis Lazdiņš. "Globālais mērķis ir samazināt ietekmi uz vidi: apstrādājam precīzi platības, kur nepieciešams, tā samazinām pesticīdu un minerālmēslu lietojumu un palielinām ražību. " Vēl viens aspekts - samazināt darbaspēka resursus, jau tagad ārvalstīs ir mācību saimniecības, kur viss notiek robotizēti - kultūraugus audzē bez cilvēku iejaukšanās.  

Ja doma par ziemas peldēšanu reiz atnākusi, bet palikusi nepiepildīta, šis podkāsts dos impulsu un iedvesmu. Kā gatavoties? Ko vilkt? Ko nevilt? Kuru no draugu loka ņemt līdzi? Vai termosu vajag? Kuru vietu labāk nemērcēt? Kā sasildīties un kāds no tā visa labums? Par to visu podkāstā ar Kārli Vitkovski sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeitu, ziemas peldētāju. Zīmējums: Stephanie Hofmann 

Pat neskatoties uz ļoti pārliecinošiem datiem, ka vakcinācija pret Covid-19 paglābj cilvēkus no smagas slimības gaitas, vakcinācijas aptvere Latvijā ir ļoti maza. Kamēr vieni negrib vakcinēties, citi jau sāk revakcināciju. Raidījumā Kā labāk dzīvot par šībrīža situāciju ar vakcināciju un revakcināciju pret Covid-19 iztaujājam Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāju profesori Daci Zavadsku. Neskatoties uz to, ka aktualitāte ir saslimšana ar Covid-19, tuvojas arī gripas laiks Pagājušajā sezonā veiksmīgi izdevās no gripas izvairīties, visdrīzāk, diezgan strikto ierobežojumu dēļ. "Gripa visticamāk atnāks, diez vai mēs aiziesim uz pilnīgu "lokdaunu". Un kāda tā būs, to nezina neviens. Pēc analīzes, kā varētu būt, pēc tā, ko mēs zinām, Pasaules Veselības organizācija visu laiku to monitorē un daudz analizē, viņa varētu būt bišķiņ niknāka nekā bija līdz šim," norāda Dace Zavadska. "Viens ir tas, ka daudziem cilvēkiem no iepriekšējām sezonām vēl vairāk vājinājusies tā atmiņa par to, kas ir gripa, un sabiedrība kopumā būs uzņēmīgāka, gan arī šādi gripas vīrusu ilgi ierobežojot, viņš var tā pamainīties, ka var nākt kaut kāds tāds nopietnāks celms un pazust tie, kas bija līdz šim mums pierastie. Tāpēc šobrīd neviens nav tāds Austrumu gudrais vai trīs gudrie vai kristāla bumba, kas varētu pateikt, kāda viņa būs, bet viņa varētu būt nejauka," turpina Dace Zavadska. Turklāt ir iespēja saslimt gan ar Covid, gan gripu. Šie vīrusi viens otru neizslēdz. "Vakcinācija pret gripu ir aktuāla, bet nevajag steigties. Bieži vien tas arī ir tāds aplams aicinājums sākt tagad jau vakcinēties. Nevajag. Oktobris ir ātrākais, kad mēs sākam vakcinēties, jo gripas vakcīnas diemžēl ir sezonālas, mums nav izdevies izveidot universālu gripas vakcīnu. Tieši šī iemesla dēļ viņas uzbūve ir tāda, ka aizsardzību veido uz sešiem mēnešiem, ne ilgāk. Un senioriem vispār pat ne vairāk kā uz četriem mēnešiem. Sezona mums parasti sākas ne ātrāk kā decembrī un dažreiz pat ievelkas līdz maijam," skaidro Dace Zavadska. "Oktobra beigas, novembris ir tas īstais laiks, kad vakcinēties pret gripu. Bet ir bērni, kam ir vajadzīgas divas devas, tie, kas vispār pirmo reizi dzīvē uzsāka līdz 9 gadu vecumam, ja nav iepriekš slimojuši, viņiem divas devas nepieciešamas ar četru nedēļu intervālu."

Politiskā situācija Vācijā pirms rudenī gaidāmām Bundestāga vēlēšanām. Igaunija gatavojas valsts prezidenta vēlēšanām, kas notiks jau 30. augustā. Aktualitātes vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis un Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Sazināmies ar Vācijas vēsturnieku Detlefu Henningu un Igaunijas žurnālistu Madi Muust. Kādas iezīmējas nākamās Vācijas valdības krāsas? Tuvojoties 26. septembra Bundestāga vēlēšanām, aptauju dati uzrāda kārtējās pārbīdes Vācijas partiju pozīcijās. Pirms pāris dienām mediji izplatīja ziņu, ka, saskaņā ar sociālo pētījumu un statistikas analīzes uzņēmuma “Forsa” datiem, vācu sociāldemokrāti pirmoreiz kopš 2006. gada nonākuši reitingu līderpozīcijā ar 23%, atstumjot otrajā vietā ar 22% kristīgos demokrātus. Un ja sociāldemokrātiem šis ir sen nepiedzīvots panākums, tad ilggadējās kancleres Angelas Merkeles partijai, gluži otrādi, vājākais rezultāts kopš partiju reitingu regulāras fiksēšanas sākuma 1984. gadā. Pagājušās desmitgades pirmajā pusē partijas reitingi stabili turējās konkurentiem nesasniedzamā apmēram 40% augstumā, piedzīvojot zināmu lejupslīdi ap 2015. gadu, tomēr tikai 2019. gada jūlijā pirmo reizi kopš 2006. gada kristīgos demokrātus panāca kāda cita partija, proti, zaļie. Tomēr Vācijas valdības sekmīgā darbība pandēmijas situācijā atkal uzlaboja Kristīgi demokrātiskās savienības reitingus par apmēram desmit procentiem, līdz jauns kritums un, atkal jau, nonākšana otrajā vietā aiz zaļajiem notika šī gada maijā. Pēc tam gan situācija atkal stabilizējās līdz kritumam jūlija nogalē, ko saista pamatā ar partijas un jo sevišķi tās kanclera amata kandidāta, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes valdības vadītāja Armīna Lašeta rīcību katastrofālo plūdu laikā. Arī zaļajiem pēdējais mēnesis nav nācis par labu, un, attiecīgi, savas pozīcijas uzlabojuši sociāldemokrāti, kuru kanclera kandidāts, pašreizējais Vācijas finanšu ministrs un vicekanclers Olafs Šolcs šķiet šobrīd pārliecinošākais no iespējamajiem aizejošās kancleres amata pārņēmējiem. Partiju reitingu svārstības pēdējos gados liek apšaubīt iespēju, ka arī pēc nākamajām vēlēšanām Vācijā pie varas paliks pašreizējā un ilglaicīgā t.s. „Lielā koalīcija” – kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu savienība. Ļoti iespējams, ka līdzšinējiem varas partneriem nāksies piepulcināt kādu trešo spēku. Vai nu zaļos, veidojot t.s. koalīciju „Kenija” (pēc partiju tradicionālo krāsu atbilsmes Kenijas karogam), vai liberālos brīvos demokrātus t.s. meln-sarkan-dzeltenajā koalīcijā. Citas iespējamās kristīgo demokrātu koalīcijas ir t.s. melnzaļā – savienība ar zaļo partiju, vai t.s. Jamaika – kristīgo demokrātu, zaļo un brīvo demokrātu savienība. Kā iespējamās variācijas, atstājot kristīgos demokrātus opozīcijā, tiek minētas sarkan-sarkan-zaļā – sociāldemokrātu, zaļo un kreiso radikāļu “Die Linke” savienība – vai t.s. “Luksofora koalīcija” – sociāldemokrāti, zaļie un brīvie demokrāti. Un, protams, ar iespējamo nākotnes valdības krāsu tēmu nesaraujami saistīts jautājums par to, kurš pārņems valdības grožus no Angelas Merkeles stingrajām rokām. Kurš būs Igaunijas prezidents? 30. augustā “Riigikogu” – Igaunijas parlaments – balsos par valsts prezidentu nākamajiem pieciem gadiem. Pašreizējā prezidente Kersti Kaljulaida, kuras pirmais prezidentūras termiņš noslēdzas oktobrī, pretendē uz nākamo ciklu, taču viņas izredzes tiek vērtētas kā visai pieticīgas. Pirmā termiņa laikā prezidentei izveidojušās diezgan vēsas attiecības ar vairākām parlamenta partijām; ne vien ar radikāli labējo un populistisko Konservatīvo tautas partiju jeb EKRE, kuras līderu gājienus prezidente pamatoti kritizējusi, bet arī nacionālkonservatīvo Tēvzemes partiju un Centra partiju. Centristi, kuri šobrīd kopā ar Reformu partiju veido valdības koalīciju, jau nepārprotami paziņojuši, ka Kaljulaidas kandidatūru neatbalsta, un uzrunājuši citu kandidātu – Igaunijas Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu. Kaljulaidas stabilākie atbalstītāji varētu būt lielākā parlamenta frakcija Reformu partija, taču arī viņu pozīcija šai ziņā nav ļoti pārliecinoša, ciktāl atbalsts esošajai prezidentei varētu iebojāt attiecības ar partneriem valdības koalīcijā. Tā nu valdības koalīcijai nav sava prezidenta amata kandidāta, un kā Kaljulaida, tā Kariss startē kā neatkarīgie kandidāti. Vienīgais kandidāts, kurš pārstāv konkrētu partiju, ir EKRE izvirzītais agrākais “Riigikogu” priekšsēdētājs Henns Pellulāss. Tāpat kā neatkarīgie kandidāti vēlēšanām pieteikušies kādreizējais ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs Kaimars Karu, Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Somere [ar garo ō] un Igaunijas klavieru rūpnīcas direktors Indreks Lauls. Kā visai reāls augstā amata kandidāts tiek minēts agrākais aizsardzības ministrs, Tēvzemes partijas pārstāvis Jiri Luiks, taču viņš gatavojoties kļūt par Igaunijas vēstnieku NATO un līdz šim noraidījis iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās. Kandidātu pieteikšanās iespējama vēl līdz parītdienas beigām. Kā zināms, saskaņā ar Igaunijas konstitūciju, ja neviens no prezidenta amata kandidātiem pirmajā vēlēšanu kārtā neiegūst divas trešdaļas no deputātu balsīm, vēlēšanām tiek sasaukta elektoru kolēģija, kurā bez “Riigikogu” locekļiem ietilpst arī pašvaldību pārstāvji. Pēc visa spriežot, bez elektoru kolēģijas nevarēs iztikt arī šoreiz, uz šī arī tiek minēta kā ticamākā iespēja Kersti Kaljulaidai palikt Igaunijas valsts galvas amatā uz vēl vienu termiņu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Tuvojas rudens, pieaug bažas par pandēmijas plosīšanos, kā tam gatavojas ekonomika, ar ko jārēķinās biznesam šajā rudenī? Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Aiga Pelane un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.

Tuvojas rudens, pieaug bažas par pandēmijas plosīšanos, kā tam gatavojas ekonomika, ar ko jārēķinās biznesam šajā rudenī? Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Aiga Pelane un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.

Tuvojas mācību gads, kas daudziem šogad nozīmēs jaunu gaitu uzsākšanu augstskolā. Tāpēc šajā "Rītdiena īsumā" epizodē mēs tikāmies ar RTU Lietišķo datorsistēmu institūta direktoru Egonu Lavandeli, lai noskaidrotu: vai tiešām datorzinātne ir nākotnes profesija? Kāda ir šīs profesijas ikdiena, darba tirgus, mācību process un, protams, konkurence. Klausies visās populārākajās straumēšanas vietnēs!

Tuvojas mācību gads, kas daudziem šogad nozīmēs jaunu gaitu uzsākšanu augstskolā. Tāpēc šajā "Rītdiena īsumā" epizodē mēs tikāmies ar RTU Lietišķo datorsistēmu institūta direktoru Egonu Lavandeli, lai noskaidrotu: vai tiešām datorzinātne ir nākotnes profesija? Kāda ir šīs profesijas ikdiena, darba tirgus, mācību process un, protams, konkurence. Klausies visās populārākajās straumēšanas vietnēs!

Lai kāds ir bijis šis darba gads, atpūta ir nepieciešama. Tuvojas atvaļinājumu laiks un liekas, kas tur īpašs - rakstām pieteikumu, saņemam atvaļinājuma naudu un dodamies atpūtā. Bet viss nav tik vienkārši. Par 2021. gada atvaļinājuma piešķiršanas, noformēšanas un naudas aprēķināšanas īpatnībām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla “Bilance” galvenā redaktore Maija Grebenko skaidro, ka likumā ir definēts, ka katram ir tiesības uz atvaļinājumu, kas ir atpūtas laiks. Pārsvarā tās ir četras darba nedēļas, neskaitot svētku dienas. Latvijas brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs norāda, ka bez četru nedēļu ikgadēja apmaksātā atvaļinājuma likumā ir noteikti papildatvaļinājumi, ja darbiniekam ir vairāki bērni vai viņa darbs ir saistīts ar īpašu risku. Tāpat  ir "bezalgas atvaļinājums" jeb atvaļinājums bez darba samaksas samaksāšanas.  "Tas nav darba devēja uzspiests atvaļinājums, lai risinātu dažādus dīkstāves jautājumus, bet darbinieka paša iniciatīva, ja viņam nepieciešamas dažādu apsvērumu dēļ brīvas dienas,"norāda Kaspars Rācenājs. "Likumā definēts plašs klāsts ar atvaļinājumiem, bet labā ziņa ir tā, ka līgumos, gan darba koplīgumos ir iespēja paredzēt arī cita veida atvaļinājumus jeb papildus atvaļinājuma dienas, lai nodrošinātu lielāku atpūtu vai lielāku aizsardzību," turpina Kaspars Rācenājs. Piemēram, par labiem darba sasniegumiem ir tiesības uz papildus brīvām dienām vai par katriem pieciem nostrādātiem gadiem pienākas papildus atvaļinājuma dienas. "Var koplīgumos un līgumos uzlabot darbinieka stāvokli, kā vien pašiem sirds tīko," bilst Kaspars Rācenājs. Savu atvaļinājumu darbinieks sāk pelnīt darba attiecību uzsākšanas brīdī, arī pārbaudes laiku ir jāieskaita. "Pat, ja tevi atbrīvotu jau pēc trim dienām, par šīm trim dienām tu jau atvaļinājumu esi nopelnījis," norāda Kaspars Rācenājs.  Pirmajā darba uzsākšanas gadā darbiniekam ir tiesības prasīt atvaļinājumu, kad nostrādājis sešus mēnešus. Nākamajos gados tas tiek piešķirts atbilstoši likumā noteiktai kārtībai, pusēm vienojoties vai saskaņā ar grafikiem. Atvaļinājumu var arī saņemt avansā, bet tas ir līdzīgi kā ar kredītu, ka dzīvo un baudi to, ko vēl neesi nopelnījis, un izbeidzot darba attiecības var veidoties situācija, ja neesi atvaļinājumu nopelnījis, tad uz priekšu samaksāto atvaļinājuma naudu var ieturēt vai prasīt atpakaļ.

Tuvojas 3. maijs – dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas diena. Kultūrizglītības iniciatīva “Ziedoņa klase” aicina jauniešus piedalīties kultūrizglītojošā nodarbībā “Radošā rakstīšana”. Skolēnu ceļabiedrs nodarbībā būs fonda “Viegli” līdzdibinātāja, mūziķe Māra Upmane-Holšteine, kura dalīsies ar savu pieredzi, rakstot dziesmu tekstus un aicinās skolēnus radoši izpausties darbā ar Imanta Ziedoņa “Epifānijām”. Par iniciatīvu stāsta “Ziedoņa klases” vadītāja Elizabete Pavlovska un mūziķe Māra Upmane-Holšteine. Nodarbība “Radošā rakstīšana” iekļauta Latvijas simtgades programmā “Latvijas skolas soma”.

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, pirmoreiz atbilstoši jaunajai pilsētu un novadu kartei. Vienīgā pašvaldība, kur vēlēšanas šoreiz nenotiks, būs Rīga, jo tur pagājušā gada rudenī domi ievēlēja ārkārtas vēlēšanās. Arī mēs Krustpunktā pievērsīsimies vēlēšanu tematikai un katru nedēļu partiju diskusijās spriedīsim par svarīgākajiem jautājumiem, kas būs jārisina vietējai varai – gan par uzņēmējdarbību un infrastruktūru, izglītību un sociālajām problēmām, gan arī problemātiku, ar ko saskaras pilsētas. Šīs diskusijas gaidāmas katru trešdienu, bet par pašvaldību vēlēšanām runāsim arī šodien. Tāpat arī citām politiskajām aktualitātēm Latvijā. Krustpunktā lielā intervija šodien būs ar domnīcas „Providus” direktori un vadošo pētnieci, politoloģi Ivetu Kažoku.

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, pirmoreiz atbilstoši jaunajai pilsētu un novadu kartei. Vienīgā pašvaldība, kur vēlēšanas šoreiz nenotiks, būs Rīga, jo tur pagājušā gada rudenī domi ievēlēja ārkārtas vēlēšanās. Arī mēs Krustpunktā pievērsīsimies vēlēšanu tematikai un katru nedēļu partiju diskusijās spriedīsim par svarīgākajiem jautājumiem, kas būs jārisina vietējai varai – gan par uzņēmējdarbību un infrastruktūru, izglītību un sociālajām problēmām, gan arī problemātiku, ar ko saskaras pilsētas. Šīs diskusijas gaidāmas katru trešdienu, bet par pašvaldību vēlēšanām runāsim arī šodien. Tāpat arī citām politiskajām aktualitātēm Latvijā. Krustpunktā lielā intervija šodien būs ar domnīcas „Providus” direktori un vadošo pētnieci, politoloģi Ivetu Kažoku.

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, pirmoreiz atbilstoši jaunajai pilsētu un novadu kartei. Vienīgā pašvaldība, kur vēlēšanas šoreiz nenotiks, būs Rīga, jo tur pagājušā gada rudenī domi ievēlēja ārkārtas vēlēšanās. Arī mēs Krustpunktā pievērsīsimies vēlēšanu tematikai un katru nedēļu partiju diskusijās spriedīsim par svarīgākajiem jautājumiem, kas būs jārisina vietējai varai – gan par uzņēmējdarbību un infrastruktūru, izglītību un sociālajām problēmām, gan arī problemātiku, ar ko saskaras pilsētas. Šīs diskusijas gaidāmas katru trešdienu, bet par pašvaldību vēlēšanām runāsim arī šodien. Tāpat arī citām politiskajām aktualitātēm Latvijā. Krustpunktā lielā intervija šodien būs ar domnīcas „Providus” direktori un vadošo pētnieci, politoloģi Ivetu Kažoku.

Raidījumā Piespēle uzmanības centrā hokejs. Uzklausām vārtsargu Mareku Mitenu, kas Nacionālajā koledžu divīzijas finālspēlē atzīts par spožāko zvaigzni. Bet arbitrs Andris Ansons gatavojas debijai Pasaules čempionātā pieaugušajiem, savukārt Diāna Šmite iepazīstina ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lomu gaidāmajā Pasaules čempionātā hokejā.

Baltkrievijā atsākušās masu demonstrācijas. Armijas dienā Mjanmā drošības spēki nogalinājuši vairāk nekā 100 protestētājus. Nedienas ar Suecas kanālā iestrēgušo konteinerkuģi jeb trombs globālās ekonomikas artērijā. Aktualitātes pasaulē komentē politologs Andis Kudors un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Ierakstā uzklausām baltkrievu žurnālisti, kura šobrīd dzīvo Viļņā. Mjanma tuvojas pilsoņkara situācijai Pēc 31. martā notikušās Apvienoto Nāciju Drošības padomes slēgtās sēdes ANO īpašā sūtne Mjanmā Kristīne Šrānere Burgenere paziņoja, ka situācija šai valstī draud ar pilsoņu karu un asinspirti. Ģenerāļi, kuri sagrāba varu militārā apvērsumā 1. februārī, izrādījušies acīmredzami nespējīgi kontrolēt situāciju, un sagaidāma tikai tālāka vardarbības eskalācija. Viss liecina, ka šis ANO pārstāves vērtējums atbilst patiesībai. Nu jau ilgāk nekā mēnesi armija pret protestētājiem laiž darbā kaujas munīciju, un 27. martā, līdz šim asiņainākajā pretstāves dienā, tika nogalināts 141 cilvēks, kopējam nepārprotami apstiprināto upuru skaitam sasniedzot 536. Taču varas brutalitāte, kā šobrīd šķiet, tikai uzkurina opozīcijas apņēmību. Protestētāju vidū parādījušies bruņoti ļaudis, un otrdien trīs reģionālās nemiernieku grupas paziņojušas, ka pārtrauks līdzšinējo pamieru ar valdību un apvienos spēkus bruņotai cīņai, ja vara nepārstās slepkavot civiliedzīvotājus. Hunta uzsākusi akcijas pret separātiskajām minoritātēm, pirmoreiz divdesmit gadu laikā bombardējot nemiernieku dislokācijas rajonu Karenas provincē, kā rezultātā apmēram 3000 cilvēku bēguši pāri robežai uz Taizemi. Mjanmā pastāv vairāk nekā divdesmit bruņotas separātistu grupas, kuras jau gadu desmitiem cīnījušās par minoritāšu pašnoteikšanos vai autonomiju, taču nesenajā demokratizācijas periodā lielākoties piekritušas pamieram ar centrālo varu. Savukārt pēdējās vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušās un apvērsumā no varas padzītās partijas Nacionālā līga demokrātijai pārstāvji izplatījuši paziņojumu, ka veido pagrīdes valdību. Tikām iespēja īstenot kādas vienotas starptautiskas sankcijas pret pašreizējo Mjanmas huntu joprojām šķiet neīstenojama, ciktāl ģenerāļu režīmu noteikti atbalsta Drošības padomes pastāvīgās locekles Ķīna un Krievija, kā arī Indija un Vjetnama. Baltkrievija. Pretstāve turpinās 25. martā Minskas ielās atkal izgājuši tūkstoši protestētāju, tā izbeidzot pāris mēnešus ilgo ielu demonstrāciju pārtraukumu. 25. marts ir oficiālā režīma neatzīta atceres diena – datums, kad 1918. gadā tika pasludināta Baltkrievijas Tautas republikas nodibināšana, kas bija neveiksmīgs mēģinājums Pirmā pasaules kara izskaņā radīt nacionālu baltkrievu valsti. Uz protesta akcijām šai dienā baltkrievus aicināja arī trimdā esošā opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska. Tiek lēsts, ka protestos piedalījušies vairāki tūkstoši; vairāki simti tikuši aizturēti. Tāpat pirms nedēļas Baltkrievijas varas iestādes apcietinājušas vairākus Baltkrievijas Poļu savienības vadītājus, tai skaitā savienības priekšsēdētāju Anželiku Borisu, izvirzot apsūdzības naida kurināšanā. Joprojām ieslodzījumā esošais bijušais prezidenta amata kandidāts Viktars Babarika šonedēļ nācis klajā ar aicinājumu apvienoties partijā, kura pārstāvētu Baltkrievijas sabiedrības vairākumu un kalpotu kā līdzeklis pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīma nomaiņai. Kā paudis Babarika, viņš līdz šim uzskatījis partijas par mūsu gadsimtam neatbilstošu politisku parādību, taču baltkrievu tautas kustība pierādījusi, ka viņš kļūdījies. Savukārt Svetlana Tihanovska izvirzījusi iniciatīvu uzsākt sarunas ar starptautisku vidutāju piedalīšanos starp režīma pārstāvjiem un opozīciju, šai nolūkā organizējot tautas nobalsošanu tīmekļa platformās. Tiek ziņots, ka situāciju Baltkrievijā 30. marta videokonferences sarunās apsprieduši arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, gan ne tuvu ne kā galveno jautājumu. Trombs globālās ekonomikas artērijā 23. martā vairāk nekā 400 metrus garais konteineru kravas kuģis “Ever Given”, netiekot galā ar pēkšņu vēja brāzmu, ar abiem galiem iestrēga Suecas kanāla krastos, nosprostojot šo ūdensceļu. Kuģa atbrīvošanas operācija, izmantojot smilšu atsūknēšanas kuģi, ekskavatorus un velkoņus, prasīja sešas dienas, kuru laikā pie kanāla izejām Sarkanajā jūrā un Vidusjūrā izveidojās kuģu sastrēgumi, ap 350 peldlīdzekļu kopskaitā. Šī situācija vēlreiz akcentēja to, cik nozīmīgs starptautiskajai tirdzniecībai ir pirms vairāk nekā 150 gadiem izbūvētais Suecas kanāls. Pēc raidsabiedrības BBC ziņām, tranzīts cauri tam veido apmēram 12% no planētas tirdzniecības apgrozījuma, t.sk. apmēram 8% no sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm. Tiešie zaudējumi Ēģiptei neieņemto tranzīta nodevu veidā ir apmēram 15 miljoni dolāru dienā. Atsaucoties uz vācu apdrošināšanas kompāniju “Allianz”, BBC vēsta, ka kopējie zaudējumi pasaules tirdzniecībai varētu sasniegt 10 miljardus dolāru un samazināt globālo ekonomikas izaugsmi par divām līdz četrām procenta desmitdaļām. Suecas kanāla būvdarbi tika pabeigti 1869. gadā, un kopš tā laika kanāls ir kalpojis kā ļoti nozīmīga tranzītartērija, kas ļauj par trīsarpus tūkstošiem jūras jūdžu jeb vidēji astoņām dienām saīsināt jūras ceļu no Āzijas un Eiropu. Kopš uzcelšanas kanāls bijis arī ģeostratēģisku interešu degpunktā, tai skaitā izraisot t.s. Suecas krīzi 1956. gadā. Toreiz Lielbritānijas un Francijas mēģinājums ar militāru spēku paturēt kontroli pār kanālu, kuru Ēģiptes valdība nacionalizēja, izraisīja globāla konflikta briesmas, kad Padomju Savienības līderis Ņikita Hruščovs piedraudēja iesaistīties karā Ēģiptes pusē.   Sagatavoja Eduards Liniņš

Šonedēļ, sveicot visus Starptautiskajā Teātra dienā, Kultūras Rondo sarunājasar skatuves mākslas kopējiem Latvijas teātros. Un sākam ar koncertu “Īstā sālsmaize. Izlase” Nacionālajā teātrī. Stāsta Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs. Viņš atklāj, ka šajā koncertā pamatā ir asociatīvi stāsti par to, ko nozīmē atkal satikties pēc kāda laika. Mūzikas izvēle ir ļoti brīva, tā nav no izrādēm, tā ir mūzika, kas katru aktieri uzrunā saistībā ar tēmu vai šajā brīdī. Protams, koncertu varēs skatīties tikai digitālā vidē. Labā ziņa, tas būs pieejams no 27.marta līdz  31.augustam. "Tas būs citādi un ar kājām gaisā, bet vienīgais veids, kā varam iepriecināt kādu iepriecināt, ir digitālā vide," vērtē Gundars Grasbergs. Turklāt koncerts ir filmēts vizuāli krāšņi atšķirīgi no tā, kā tas būtu, ja koncerts notiktu uz skatuves. Grasbergs atklāj, ka skatuves platforma ir izvietota zem lielās lustras skatītāju zālē.   "Svarīgi ir ar šo koncertu Nacionālajam teātrim sajust, cik ilgi ir vēl vēlme no skatītāju puses pēc teātra, ja gadu nav izrādīts, vēl ilgāk," bilst Gundars Grasbergs. Īss ieskats, kā top filmkoncerts "Īstā sālsmaize. Izlase" Latvijas Nacionālajā teātrī  

Sportacentrs.com TV raidījums "Futbolbumbas" atgriežas. Arkādijs Birjuks, Jurijs Žigajevs un Edmunds Novickis rezumē Latvijas futbola Virslīgas starpsezonas posmu - licencēšana, transfēri un pārbaudes spēles. Kuram klubam izdevās uzņemt jaudu, bet kurš spers soli atpakaļ? Raidījumā piedāvājam intervijas ar ilggadējo FK "Auda" prezidentu Juri Gorkšu, FK "Liepāja" jaunpienācēju Krišu Kārkliņu un "Valmiera" uzbrucēju Raimondu Krolli.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti, bet vēl vairāk ir tādu, kam būtu vērts to iesniegt brīvprātīgi. Par to kad, kam un kur iespējams deklarāciju iesniegt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pirmās klientu apkalpošanas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Linda Lazdiņa. Obligāti gada ienākumu deklarācija jāiesniedz: ja pagājušā gadā vai iepriekš reģistrēta saimnieciskā darbība; ja gūti ienākumi ārvalstīs; ja gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kuru kopsumma pagājušā gadā pārsniedz 10 000 eiro, tie var būt dāvinājumi no radiniekiem, nekustamās un arī kustamās mantas pārdošana; arī ja ir vairāki mazi darījumi, kuru kopsumma veido 10000, katra summa jādeklarē atsevišķi; ja veikta nereģistrēta pieteikta saimnieciskā darbība: īpašumā iznomāšana – dzīvokļu vai automašīnu īre; ja veikta augoša meža vai kokmateriālu pārdošana; ja saņemti dāvinājumi no fiziskām personām, arī no pašiem tuvākajiem, un summa pārsniedz 10 000; ja gada laikā visi ienākumi pārsniedz 20 004 eiro, pēc šīs summas stājas spējā progresīvā ienākumu nodokļa likme; tiem, kam aizpildot deklarāciju, diferencētā minimālā ienākuma dēļ vai grāmatvežu kļūdas dēļ, vai kādu iemeslu dēļ,ir izveidojusies iedzīvotāju ienākumu nodokļu piemaksa. Ienākumu deklarāciju jāiesniedz laikā no no 1.marta līdz 1. jūnijam. Šogad ienākumu deklarāciju varēs iesniegt tikai neklātienē, vislabāk, izmantojot EDS sistēmu. VID konsultatīvais tālrunis 67120000.

Ir novembris, latviešiem tik drūmais veļu laiks, tāpēc šo epizodi mēs sākam ar pārdomām, kāpēc svarīgi spēles spēlēt kopā ar ģimeni. Toties sadaļu Svaigs un Gards Toms sāks ar ziņojumu no digitālās Esenes jeb Spiel Digital, kur apspriedīs Merkeli, Brain Games stendu, jaunās spēles un serveru veiktspēju. Savukārt Kristaps nodarbosies ar bērnišķīgām lietām un stāstīs par to, ka lai uzbūvētu labāko fortu sētā var nākties zaudēt kādu draugu jaunajā kavas meistarošanas spēlē Fort. Tuvojas ziema, tāpēc pie mums atgriežas segments - Plauktā vai Krāsnī, kura laikā Toms izšķirs Burgundijas trīsvienību (Castles of Burgundy boardgame, dice game, card game). Dizainera darbagaldā Kristaps dosies ceļojumā uz Austriju un stāstīs par jautriem piedzīvojumiem, kas viņu pavadīja, izstrādājot pirmo izlaušanās istabu. Turpinājumā, Bezgalīgais duelis, šīs sezonas fināls, kurā arī izšķirsies, kurš būs lielākais spēļu zinātājs. Vai Kristapam izdosies atspēlēt trūkstošos punktus? Tam sekos Uzmetiens, kur Kristaps pārrakstīs grieķu mitoloģiju un liks antīkajiem dieviem kaktā nokaunēties. Epizodi noslēgs Kreisais TOP 5, kur runāsim par spēlēm ar nopietnu un skarbu tematiku. Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874

Tuvojas valsts svētki. Šogad tie norisināsies bez militāro spēku parādes, salūta un citiem ierakstiem notikumiem, tāpēc Lāčplēša dienā Ģimenes studijā saruna par to, kā bērns kļūst par savas valsts patriotu un vai mūsdienu globālajā pasaulē bērni par tādiem jāaudzina. Literāte, žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa atzīst, ka tas ir atbildīgs jautājums, bet šķiet, recepte nav mainījusies - tā ir ģimene un skola. "Ģimene ir tā vieta, kur bērnam ierāda kādus rituālus un ceremonijas. (..) Spēkā ir tas, ka bērns kopē vecākus, ja viņš redz, ka vecākiem šie jautājumi interesē, ka vecāki par to runā, tas notiek pats no sevis," vērtē Rudīte Kalpiņa. "Skolā ir pretēji. No skolas sagaidām, ka izjūtas, ko ieliek ģimenē, šīs apjausmas tiek papildinātas ar zināšanām," Raunas vidusskolas direktors un vēstures un kulturoloģijas skolotājs Edgars Plētiens skaidro, ka vārds patriotisms nāk no grieķu valodas un nozīmē līdzdarboties. "Manā redzējumā skolai, ja gribam veicināt patriotismu, ir jādod iespēja jauniešiem līdzdarboties, vai tā būtu pašpārvalde, vai vienkārši mācību priekšmetu stunda. Ka skolēns var līdzdarboties, darīt līdzi, var kaut kādas lietas ietekmēt. Tur rodas šī piesaiste," norāda Edgars Plētiens. Rudīte Kalpiņa uzskata, ka mūsu izglītības sistēmā šobrīd izpaliek ideālu dimensija un skatījums lielākās līnijās. "Ir ļoti labi, ka valsts svētki ir iedzīvināti rituālos un ceremonijās, bet lielā mērā tas velk uz deklaritīvismu un dekoratīvismu," uzskata Rudīte Kalpiņa. Viņa min, ka šogad sabiedrība nav īpaši aicināta piespraust pie apģērba lentītes valsts karoga krāsās, tāpēc ielās var sastapt izteikti mazāk cilvēku, kas to izdarījuši. "Labi var redzēt, ka sabiedrībā daudzas lietas, kas saistītas ar pilsoņa attiecībām ar valsti vai Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem, nav dziļi iesakņojušās," norāda Rudīte Kalpiņa. Viņa vērtē, ka cilvēki, kuriem nav ģimenes pieredzes, ir daudz klišejiskāki, pompozāki. "Man ir bažas par to, kā jaunā paaudze, kas šobrīd veidojas un kuru audzina cilvēki, kas paši ir dzimuši vai skolojušies 90. gados, kā viņi izprot Latviju, latviskumu, vai tā ir tikai skaista estētika vai dziļāk," analizē Rudīte Kalpiņa. "Latviskuma slāņa ļoti pietrūkst, mēs vienkārši caur šādu prizmu vairs nedomājam, jo mūsu izpratnē latviskums ir visai plakans." Kas portālā lsm.lv sarupēts mazākiem un lielākiem patriotiem, stāsta LSM.lv bērniem un vecākiem domātā satura redaktore Ināra Antiņa. Viņa iepazīstina ar jauno izdrukājamo galda spēli visai ģimenei, kas aicina izzināt un iepazīt Latvijas vēstures notikumus.

Vairs tikai piecas dienas mūs šķir no 3. novembra, kad nepilniem 240000 balsstiesīgo amerikāņu būs iespēja izlemt, kurš nākamos četrus gadus vadīs ietekmīgāko pasaules demokrātiju - Tramps vai Baidens. 25. oktobrī izbeidzās termiņš ultimātam, kuru Baltkrievijas autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko bija izvirzījusi opozīcija tās līderes Svetlanas Tihanovskas personā. Lietuvas Seima vēlēšanas notika 11. un 25. oktobrī, ievēlot 71 deputātu vienmandāta apgabalos un 70 deputātus proporcionālā balsojumā par partiju sarakstiem. Vēlēšanas nesušas nozīmīgu uzvaru līdz šim opozīcijā bijušajai labēji centriskajai partijai Tēvzemes savienība Lietuvas kristīgie demokrāti Aktualitātes pasaulē analizē politologs, vēstures doktors Ojārs Skudra un Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece Aleksandra Palkova. Amerika izšķiras. Tramps vai Baidens? Vairs tikai piecas dienas mūs šķir no 3. novembra, kad nepilniem 240000 balsstiesīgo amerikāņu būs iespēja izlemt, kurš nākamos četrus gadus vadīs ietekmīgāko pasaules demokrātiju. Var gan lēst, ka faktiskais balsotāju skaits nākamotrdien būs krietni mazāks, ciktāl pēdējās desmitgadēs prezidenta vēlēšanās aktivitāte svārstījusies starp 50 un 57 procentiem. Vēlētāju aptaujas visā priekšvēlēšanu kampaņas periodā solījušas uzvaru demokrātu kandidātam Džo Baidenam, taču, kā teju neiztrūkstoši norāda visi, kas šos datus komentē, tas nebūt nenozīmējot garantētu uzvaru. Arī 2016. gada vēlēšanu priekšvakarā labāki rezultāti bija Hilarijai Klintonei, taču Baltajā namā galu galā nonāca Donalds Tramps. Patiesības labad gan jāsaka, ka aptauju rādītāji nebija tālu no vēlēšanu rezultātiem, – Klintone patiešām ieguva vēlētāju balsu vairākumu, taču zaudēja vēlēšanas īpatnējās sistēmas dēļ. Tiek uzsvērts, ka Baidena pārsvars pār Trampu aptaujās ir lielāks nekā savulaik Klintonei – demokrātu kandidāts, saskaņā ar aptaujām, šobrīd ir priekšā esošajam prezidentam par apmēram 8%, proti – ar 51 pret 43. Tomēr, kā zināms, rezultātu noteiks štatu elektoru balsu komplekts, un šai ziņā uzmanība pirmām kārtām pievērsta t.s. “battleground states” – „strīdus štatiem”. Vairums štatu visai nemainīgi balso vai nu par republikāņiem, vai demokrātiem, un ir tikai daži, kuros vēlētāju simpātijas no vēlēšanām uz vēlēšanām mēdz mainīties. Dažādi avoti gan piedāvā nedaudz atšķirīgu „strīdus štatu” sarakstu, taču ir vienisprātis, ka vairumā no tiem aptaujās labāks rezultāts ir Džo Baidenam. Ir ticami, ka viņš varētu uzvarēt tādos elektoru balsīm salīdzinoši bagātos štatos kā Pensilvānija un Mičigana, un arī Floridā – vienā no lielākajiem štatiem, kas 2016. gadā ar minimālu pārsvaru nobalsoja par Trampu. Kopš 1960. gada, kad pirmoreiz notika prezidenta kandidātu teledebates, šim priekšvēlēšanu šovam ir būtiska nozīmē priekšvēlēšanu cīņā. Debašu pirmo raudu 29. septembrī Donalds Tramps pārvērta balagānā, pastāvīgi pārtraukdams savu oponentu ar, lielākoties, personiski mērķētiem izsaucieniem un iebilzdams moderatoram. Tas lika otrā rauda organizētājiem 22. oktobrī apgādāt moderatori Sjūzenu Peidžu ar mikrofona atslēgšanas pogu. Taču arī pats Donalds Tramps, kura novērtējums aptaujās pēc pirmajām debatēm bija nepārprotami vājāks kā Baidenam, šoreiz bija daudz izturētāks un konstruktīvāks. Diskusija koncentrējās uz nozīmīgākajiem politiskās dienaskārtības jautājumiem: rasismu, imigrāciju, klimata pārmaiņām un, protams, koronavīrusa pandēmiju un Trampa un viņa administrācijas rīcību šai situācijā. Baltkrievija nenorimst 25. oktobrī izbeidzās termiņš ultimātam, kuru Baltkrievijas autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko bija izvirzījusi opozīcija tās līderes Svetlanas Tihanovskas personā. Neviena no opozīcijas prasībām – paziņojums par Lukašenko atkāpšanos, politieslodzīto atbrīvošana, spēka struktūru vardarbības pārtraukšana – nav izpildīti. Protesti, kas 25. oktobrī notika Minskā un citur Baltkrievijā, tiek vērtēti kā plašākie kopš neleģitīmajām prezidenta vēlēšanām augustā. Lēš, ka Minskas ielās pagājušajā svētdienā izgājuši ne mazāk kā 100000 cilvēku. Kā jau ierasts, policijas un armijas spēki daudzviet nosprostojuši ielas un uzbrukuši salīdzinoši mazākām protestētāju grupām, apmētājot ar apdullināšanas granātām, piekaujot un aizturot. Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka šai dienā Baltkrievijā aizturēti pavisam 523 cilvēki, no kuriem 352 paturēti apcietinājumā. Nākamajā dienā, 26. oktobrī, sākās opozīcijas izsludinātais vispārnacionālais streiks. Tā ģeogrāfijā tiek minēti lielie valsts uzņēmumi, tādi kā “Grodno Azot”, Minskas Riteņvilcēju rūpnīca, Minskas autorūpnīca, ledusskapju ražotājs Atlant u.c., tomēr streikojošo tajos ir daži desmiti, vietumis – vairāk par simtu. Diezgan masveidīgi streikos iesaistījušies augstskolu studenti, rīkojot protesta akcijas mācību iestādēs un izejot ielās. Atbalsta akcijas izvērsuši arī privātuzņēmumi, slēdzoties inventarizācijai, remontiem u.tml. Uzņēmu vadība draud streikojošajiem ar atlīdzības samazināšanu un atlaišanu; daži aktīvisti jau atbrīvoti no darba. Tāpat sākusies studentu atskaitīšana no augstskolām vai caurlaižu anulēšana, liedzot iekļuvi mācību iestādēs. Vakar viens no opozīcijas līderiem, bijušais ministrs un vēstnieks Pāvels Latuško, kurš šobrīd uzturas Polijā, nāca klajā ar paziņojumu par jaunas organizatoriskās struktūras – Tautas antikrīzes pārvaldes – nodibināšanu. Kā paudis Latuško, šī struktūra gatava nākt talkā Svetlanas Tihanovskas štābam un opozīcijas Koordinācijas padomei ar jaunu plānu krīzes strupceļa pārvarēšanai. Opozīcijas uzvara Lietuvas vēlēšanās Lietuvas Seima vēlēšanas notika 11. un 25. oktobrī, ievēlot 71 deputātu vienmandāta apgabalos un 70 deputātus proporcionālā balsojumā par partiju sarakstiem. Vēlēšanas nesušas nozīmīgu uzvaru līdz šim opozīcijā bijušajai labēji centriskajai partijai Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti. Partija palielinājusi savu mandātu skaitu par apmēram 40%, iegūstot Seimā 50 vietas, kas ir tās nozīmīgākais panākums kopš 1996. gada. Un apmēram tikpat zaudējusi līdz šim valdošās koalīcijas lielākā partija Lietuvas zemnieku un zaļo savienība, kurai jaunajā Seimā būs tikai 32 mandāti. Tāpat daļu mandātu zaudējušas arī divas partijas, kuras ilgāku vai īsāku laiku atradās koalīcijā ar lietuviešu zaļzemniekiem, balstot premjerministra Sauļus Skverneļa valdību. Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija zaudējusi 4 vietas no 17, un šis ir tās vēsturiski vājākais sniegums vēlēšanās, savukārt partija Lietuvas poļu vēlēšanu akcija zaudējusi 5 no 8 mandātiem. Šis ir vēlētāju nepārprotams vērtējums agrāko varas partiju darbībai, kam bija raksturīga šķelšanās mazāko koalīcijas partneru rindās un domstarpības par konkrētiem valsts pārvaldes un saimnieciskās darbības jautājumiem. Jau tūlīt pēc vēlēšanām tika publicēta deklarācija par jaunas koalīcijas valdības veidošanu, kurā līdz ar Tēvzemes savienību gatavas iesaistīties liberālās ievirzes partijas Liberālā kustība un Brīvības partija. Kā domājamā nākamā premjerministre nosaukta ekonomiste, kādreizējā finanšu ministre Ingrīda Šimonīte. Vakar ar savu redzējumu par jaunveidojamās valdības kvalitātēm nāca klajā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. „Valdībai jābūt ilgtspējīgai, ar stingru politisku atbalstu un spējīgai īstenot reālas, nevis papīra reformas. [..] Sabiedrības, nevis šauru interešu grupu aizstāvība, apņēmība tiekties pēc pārmaiņām izšķirošajās jomās, patiesas rūpes par cilvēkiem, kompetence, atbildīgums un godīgums [..],” teica prezidents. Sagatavoja Eduards Liniņš.

tas tuvojas.. "Eksperts" visās jomās ;) .. par jaunu ibf.lv raidījumu un tā vadītāju "Ekspertu" visās jomās "Eksperts" - Gintcha Ozolins, Limerika, Īrijas Republika

Tuvojas laiks, kad iesnas pamazām kļūs par ierastu mūsu ikdienas daļu. Un varbūt arī tāpēc mēdzam iesnas uztvert kā sīkumu, kam nepievēršam uzmanību. Ziemā gana bieži iesnas mūs ir pavadījušas kā darbā, tā skolā. Protams, šogad, ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī uz iesnām lūkosimies citādi. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, cik dažādas ir iesnas. Kā un kāpēc tās rodas? Kā ietekmē pārējo ķermeni?  Un visbeidzot, kas ir tie jautājumi, ko šobrīd saistībā ar iesnām pēta zinātnieki? Stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes docente un Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja Gunta Sumeraga. Iesnu stadijas jeb attīstību, Gunta Sumeraga stāsta, ka mikroskopā deguna gļotāda atgādina pūkainu paklāju, kuram ir daudz matiņu. Tajā ir skropstiņas, kuras kustas, un ir gļotu slānītis. "Kad vīruss ielaužas deguna gļotādā, notiek  invāzija, notiek karadarbības sākšanās. Ienaidnieks mūsu teritorijā!" skaidro Gunta Sumeraga. "Pirmais, kas apstājas, ir šī skropstiņu kustība. Tad ir sajūta, ka pēkšņi sāk līt caurspīdīgs, ūdeņains šķidrums un arī aiztūkst ciet deguns. Kā reakcija uz to, ka ir kāds svešais ielauzies, vīruss, notiek asinsvadu paplašināšanās deguna gļotādā. Jo pa asinsvadiem pienāk mūsu karapulki, atveras visi ceļi vaļā, bet sajūta degunā ir, ka viss ir ciet." "Kad asinsvadi ir paplašinājušies, caur tiem nokļūst imūnās šūnas audos, kas vajadzīgas karošanai, bet nokļūst arī šķidrums. Tad sākas daudz ūdeņainie izdalījumi. Pēc kāda laika, kad ir saprasts, kas tas ir par ienaidnieku, kā viņu uzvarēt, sāk veidoties specifiskās imūnās vielas, tiek dots fabrikām, kas ražo gļotas, pārstrukturizēties un ražot citādas gļotas," turpina Gunta Sumeraga. "Iesnu beigu stadijā ir viskozi izdalījumi, tie ir bagāti ar olbaltumvielām, kas ir mūsu antivielas. Tad jau atveseļošanās un atjaunošanās." Pie saaukstēšanās iesnām antibiotikas nebūtu pirmā izvēle, ko lietot, uzskata ārste. Viņa norāda, ka ar iesnām pie ārsta jādodas tad, kad pašas nepāriet, paliek sliktāk vai pievienojas komplikācijas. Tāpat speciāliste norāda, ka ar karstu tvaiku elpošanu nedrīkst ārstēties. Mitrums gļotādām saaukstēšanās gadījumā nāk par labu, bet karsts tvaiks var apdedzināt elpceļus, un tad tūska tikai pieaugs. Īpaši to nevajadzētu darīt bērniem.

No 8. līdz 10. oktobrim Rīgā un tiešsaistē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas norisināsies RIXC festivāls EKODATI, kurā māksla un zinātne sastopas, lai vairotu izpratni par ekoloģisko. RIXC Mākslas un zinātnes festivālā šogad notiks mākslinieciskas intervences un kritiskas diskusijas par ekoloģiju, datiem un mākslas katalizējošo lomu pasaulē, kurā par ikdienu ir kļuvusi saskarsme ar tādiem mūsdienu izaicinājumiem kā klimata izmaiņas, pandēmijas izraisītie pārrāvumi un ietekmes, un tiešsaistes tehnoloģiju neizbēgamā klātesamība. Radio NABA studijā viesojās festivāla pārstāves Agnese Baranova un Rasa Šmite. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Tuvojas 1.septembris un šogad tas pienāks ar pavisam citām sajūtām.Iespējams, kāds to nepavisam negaida, jo sapratis, ka attālinātā mācīšanās ir tieši tas, kas viņam vajadzīgs un atgriešanās skolā klātienē nāks ar papildu pārbaudījumiem, bet kāds tieši pretēji ir nocieties un ļoti vēlas atkal izbaudīt mācību procesu klātienē. Un skaidrs, ka šis noteikti būs pirmais mācību gads arī kādam, kurš vispār uzsāks mācības jaunā vietā un vidē, iespējams, tā būs pirmā mācību pieredze Latvijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām vecāku un skolotāju pieredzi, kā dažādās valstīs skolas palīdz emigrantu bērniem labāk iekļauties jaunajā izglītības sistēmā. Idejas, kā veiksmīgāk veidot atbalstošu un iekļaujošu vidi ikvienam skolēnam arī Latvijā. Studijā diskutē Ņujorkas latviešu skolas “Jonkeros” direktore, divu bērnu mamma, kuras bērni sāks mācības klātienē Latvijā Liene Vidze un projekta “PuMPuRS” vecākā eksperte Māra Liepniece. Attāli sarunā piedalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross un Vaivaru pamatskolas skolotāja Beāte Balandīna.  

Kultūras bistro viesojās kino kritiķe un publiciste Dārta Ceriņa. Saruna par: - Kā pandēmija ir skārusi pasaules un Latvijas kino industriju; - Vai online platformas izkonkurēs kinoteātrus; - Vai jaunā kultūrvieta "Točka" iedzīvosies esošajā laikmetīgās mākslas vidē Rīgā; - Tuvojas festivāls "Homo Novus". Teātris iziet uz ielām.  

Raidījumā Divas puslodes diskutējam par grūti nākušajiem lēmumiem par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un naudu Eiropas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid 19 izraisītās krīzes. Eiropas Savienības līderi cīnījās gandrīz 90 stundas, kamēr spēja vienoties par budžetu nākamajiem septiņiem gadiem un ekonomikas atlabšanas programmu, kopā aptuveni 1,8 triljonu eiro apmērā. Tikmēr Baltkrievijā tuvojas prezidenta vēlēšanas. Pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko 9.augusta vēlēšanās kandidēs uz sesto termiņu. Tā kā Lukašenko konkurenti ir arestēti vai nav pielaisti vēlēšanām, opozīcija apvienojusi spēkus un prezidenta amatam virza Svetlanu Tihanovsku – Baltkrievijā apcietinātā blogera Sergeja Tihanovska sievu. Viņas atbalstam Minskā svētdien,19.jūlijā, sapulcējās vairāki tūkstoši cilvēku. Raidījumā pievēršamies arī prezidenta vēlēšanām ASV, līdz kurām palikuši trīsarpus mēneši. Cīņa starp pašreizējo prezidentu Donaldu Trampu un viņa konkurentu demokrātu kandidātu Džo Baidenu kļūst arvien sīvāka. Bijušā ASV viceprezidenta pozīcijas kļuvušas spēcīgākas. Notikumus pasaulē kopā ar raidījuma vadītājiem studijā komentē Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Māris Andžāns. Runājot par ES budžetu, sazināmies ar biedrības „Eiropas Kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu un Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri. Analizējot notikumus Baltkrievijā, sazināmies ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci, RSU doktoranti Beāti Livdansku. „Čību revolūcija” Baltkrievijā Kārtējām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā jānotiek 9. augustā, un, saskaņā ar režīma plānu, tām jābūt vien kārtējam Vladimira Lukašenko varas leģitimācijas rituālam. Kopš uzvaras 1994. gadā, kad, pēc starptautisko cilvēktiesību organizāciju atzinuma, Baltkrievijā notika pēdējās brīvās vēlēšanas, Lukašenko nemainīgi ir varas virsotnē un šobrīd pretendē uz sesto piecgadu termiņu. Tomēr priekšvēlēšanu process nesis ilggadējajam vadonim vairākus nepatīkamus pārsteigumus, kas likuši runāt par iespējamu viņa varas beigu sākumu. Pirmkārt, te jāmin baņķieris, “Belgazprombank” valdes priekšsēdētājs kopš 2000. gada Viktors Babariko. Finansists un mecenāts paziņoja par savu kandidēšanu maija vidū, mēneša laikā savācot apmēram pusmiljonu atbalstītāju parakstu, kas ir absolūts opozīcijas kandidāta rekords Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu vēsturē. 11. jūnijā Baltkrievijas Valsts kontrole sāka izmeklēšanu pret “Belgazprombank” vadību, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un kukuļdošanu, tas viss – lielos apmēros. 18. jūnijā tika arestēts pats Babariko un viņa dēls un priekšvēlēšanu štāba vadītājs Eduards. Arestēti pavisam 20 bankas esošie un bijušie darbinieki, un ar izmeklēšanu nodarbojas Valsts drošības komiteja. Kā galvenā krimināllietas epizode tiek minēta vairāk nekā 430 miljonu dolāru aizpludināšana no “Belgazprombank” uz kādu no Latvijas bankām. Babariko arests izraisīja plašas demonstrācijas Minskā un citur. Otrs esošā prezidenta konkurents, kuru arī vara neitralizējusi ar kriminālvajāšanas līdzekļiem, ir populārais blogeris no Gomeļas Sergejs Tihanovskis. Viņš atrodas ieslodzījumā kopš 29. maija, kad tika aizturēts piketa laikā, un 1. jūlijā viņam tika piespriests 15 diennakšu arests par nepakļaušanos milicijas darbiniekiem. Pret Tihanovski ierosinātas vairākas krimināllietas, un jūnijā notikušajā kratīšanā viņa mātes vasarnīcā it kā atrasti 900 000 dolāru. Tieši Tihanovskis radījis opozīcijas kampaņas tēlu, kas nepatīkami aizskar prezidentu Lukašenko – ūsaino tarakānu, ar kuru beidzot jātiek galā, noklapējot ar čību. Pašreizējie protesti Baltkrievijā jau nodēvēti par „Čību revolūciju”. Kad kļuva skaidrs, ka arestētajam Tihanovskim nebūs iespējas balotēties, savu kandidatūru vēlēšanās pieteica viņa sieva Svetlana Tihanovska. Vēl vienu spēcīgu opozīcijas kandidātu, bijušo diplomātu Valēriju Cepkalo, vara „atsijāja” ar ierasti banālo paņēmienu – atzīstot par nederīgiem daļu no viņa savāktajiem parakstiem. Pēdējais pavērsiens šai sāgā ir paziņojums par vadošo opozīcijas kandidātu spēku apvienošanu Svetlanas Tihanovskas atbalstam. Par ikonisku jau kļuvusi fotogrāfija ar trīs dāmām, kuras uzdrīkstējušās stāties pretī Baltkrievijas diktatoram: prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, Valērija Cepkalo sievu Veroniku un Viktora Babariko priekšvēlēšanu štāba pārstāvi Mariju Koļesņikovu. ES līderi panāk vienošanos par ekonomikas atveseļošanās plānu Pēc teju 90 stundu ilgā ES līderu samita agrā otrdienas rītā Eiropadomes prezidents Šarls Mišels tvitterī paziņoja, ka ir panākta vairāk nekā 1,80 triljonus eiro vērta vienošanās. Pēc ilgām un smagām sarunām visu 27 valstu līderi atrada kompromisu, lai vienotos par ES atjaunošanas fonda izveidi un nākamo daudzgadu budžetu, iekļaujot arī strīdīgo jautājumu par likuma varas ievērošanas saistīšanu ar ES fondu līdzekļu izmaksāšanu. Šim punktam, protams, skaļi iebilda Polija un Ungārija, kuras uzskata, ka tā ir vēršanās pret abām valstīm, taču samita beigās abas puses pasludināja uzvaru. Šī vienošanās ir vēsturiska arī ar to, ka pirmo reizi ES valstis kopā plāno aizņemties tik lielu summu – 750 miljardus eiro, turklāt liela daļa fonda – vairāk nekā 312 miljardi – pie valstīm nonāks grantu, nevis aizdevumu veidā. Lai arī līderu vienošanās ir ļoti būtisks solis uz priekšu, arī priekšā vēl ir sarežģītas sarunas, īpaši par daudzgadu budžetu. No līdzšinējā sarunu procesa atstumti ir jutušies Eiropas Parlamenta deputāti, kuriem jādod gala vārds gan par to, kā naudu ieguldīsim, lai atgūtos no krīzes,gan par daudzgadu budžetu. Daudzi deputāti iebilst pret esošo fondu samazināšanu, vēlas skaidrākus noteikumus likuma varas ievērošanas un ES fondu izmaksas jautājumā, kā arī vēlas redzēt lielākus pašas savienības ieņēmumus, piemēram, digitālā nodokļa ieviešanu, kas attiecīgi varētu arī palīdzēt atmaksāt naudu, ko visi kopā plānojam aizņemties. Tramps pret Baidenu – maz iepriecinoša esošajam prezidentam Kā rāda jaunākie mediju veikto aptauju dati, esošais Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps arvien pamanāmāk atpaliek no sava sāncenša, Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena. Vidēji kopš marta Baidena pārsvars pieaudzis par 3 procentpunktiem, respektīvi, no 6 līdz 9%, taču atsevišķas aptaujas rāda pat 11% atbalsta deficītu esošajam prezidentam. Kā savā analītiskajā rakstā norāda raidsabiedrības NBC komentētājs Deivids Vasermans, Baidena pārsvars nozīmīgi audzis pirmām kārtām izglītotu baltādaino profesionāļu – tradicionālo Amerikas savrupmāju priekšpilsētu iedzīvotāju – vidē. Šī tendence pamanīta arī Trampa priekšvēlēšanu štābā, un kā prezidenta izteikumos, tā aģitācijas materiālos iezīmējies motīvs „Demokrāti sagraus jūsu priekšpilsētu”. Kādā klipā tēlota kundze gados, kuras mājās iebrūk laupītājs, taču policija uz kundzes zvaniem neatbild, jo, lūk, sliktie demokrāti ir apcirpuši likumsargu budžetu. Tomēr analītiķis pauž šaubas, vai šāda brutāla propaganda būs uzrunājoša samērā intelektuālajam un tolerantajam priekšpilsētu iedzīvotājam. Tāpat Tramps zaudējis savu pārsvaru gados vecāko vēlētāju vidū, kas nodrošināja daļu no viņa panākumiem iepriekšējās vēlēšanās. Kā samērā pārsteidzošs fakts tiek atzīmēts esošā prezidenta popularitātes pieaugums melnādaino un Latīņamerikas izcelsmes vēlētāju vidū, taču tas ir tikai relatīvs pieaugums, un abās grupās Demokrātu kandidātam joprojām ir būtisks pārsvars. Donalda Trampa „stiprā pils” joprojām ir baltādainie bez augstākās izglītības, pamatā – darba ņēmēji un mazie uzņēmēji, taču šīs grupas proporcionālā daļa vēlētāju kopskaitā rūk demogrāfisko un sociālo procesu rezultātā, un starpība ar iepriekšējām vēlēšanām šai ziņā varētu būt 7%. Intervijā, kuru Donalds Tramps svētdien sniedza telekanāla “Fox News” žurnālistam Kristiānam Volesam, viena no spilgtākajām epizodēm bija viņa apgalvojums, ka viņš pārspētu Džo Baidenu spriestspējas testā. Tas no jauna saasinājis debates par abu kandidātu vecuma ietekmi uz viņu spējām vadīt un pieņemt lēmumus. Kā zināms, Donalds Tramps šobrīd ir 74, savukārt Džo Baidens – 77 gadus vecs. Kā savā sižetā atzīmējis telekanāls CNN, kā vienā, tā otrā gadījumā nākamajās prezidenta vēlēšanās gaidāms rekords: Džo Baidens kļūtu par vecāko ievēlēto, savukārt Donalds Tramps – par vecāko uz otro termiņu pārvēlēto prezidentu Savienoto Valstu vēsturē. Informāciju sagatavoja Eduards Liniņš.

Tuvojas siltais laiks – kāpēc svarīgi lietot saules aizsargkrēmus? Vai sejai un ķermenim var lietot vienus un tos pašus kopšanas līdzekļus? Kādi ir lielākie riski, nelietojot aizsarglīdzekļus? Vai un kā atšķirt, kādus aizsarglīdzekļus lietot Latvijā un kādus - dodoties uz siltajām zemēm?

Mācības skolās šoruden plānots atsākt klātienē. Tā tiek plānots vien pagaidām, jo pagājušās nedēļas daudzie atklātie saslimšanas gadījumi ar Covid19 neļauj neko paredzēt pilnīgi droši. Tas nozīmē, ka vajadzētu sagatavoties arī iespējamām mācībām attālināti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sākusi gatavot izmaiņas likumā, kas attālināto mācīšanos noteic par vienu no mācību formām. Tomēr karstas diskusijas izraisījis ierosinājums noteikt, ka vecākiem ir pienākums nodrošināt bērnus ar viedierīcēm un interneta pieslēgumu. Kas skolēnus un pedagogus sagaida jaunajā mācību gadā, vai tiek gatavots plāns gadījumam, ja skolas nevarēs darboties normālā režīmā, Krustpunktā diskutē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un biedrības “Vecāki par labāku izglītību” pārstāvis Gundars Āboliņš.  

Andrejs Siliņš uz podkāstu šoreiz aicinājis Sportacentrs.com hokeja ekspertu Ulvi Broži un futbola apskatnieku Agri Suveizdu, bet skatu no malas piedāvā komiķis un liels sporta entuziasts Rūdolfs Kugrēns. Kungi apspriež Vācijas Bundeslīgas atsākšanos un spekulē par Latvijas futbola Virslīgas startu, Siliņš piedāvā ieskatu basketbola aktualitātēs, jo arī groza bumbu gatavojas atsākt spēlēt Vācijā un Izraēlā. Tuvojas jau trīs mēneši kopš Rīgas "Dinamo" nav galvenā trenera - Brožeks komentē, vai ir jāsāk uztraukties par rīdzinieku nākotni. Savukārt epizodes noslēgumā kungi dalās atziņās par redzēto šī brīža populārākajā pasaules dokumentālajā filmā par Čikāgas "Bulls" un Maiklu Džordanu - "The Last Dance". Podkāsta draugs: http://www.picasmeistars.lv/ Audio formātā podkāstu klausies: Spotify, Podbean, Apple Podcasts, PlayerFM, Google Podcasts, Stitcher, TuneIn, podkasti.lv, SoundCloud u.c. Video: https://ej.uz/AK84

"Lielie lasīšanas svētki" Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē jau šo sestdien! Tas jau tradicionāli ir kļuvis par lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija " noslēgumu. Pagājušajā gadā žūrijā un lasīšanas maratonā piedalījās 17 219 lasītāju 654 bibliotēkās. Plašāk stāsta Latvijas Nacionālāas bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.

20. februārī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atjaunojuma pirmizrādi piedzīvos Pētera Čaiikovska opera "Pīķa dāma", ko 2005. gadā iestudēja režisors Andrejs Žagars. Ar šodienas skatījumu uz Andreja Žagara režiju, ko atjaunotajā iestudējumā īstenos Juris Žagars, ar jauno solistu sastāvu un viņu pieredzi ar "Pīķa dāmu", uzzinām "Neatliekamajā sarunā", tiekoties ar operas jauniestudējuma režisoru Juri Žagaru, diriģentu Mārtiņu Ozoliņu, Lizas lomas atveidotājām Annu Bondarenko un Innu Kločko, Grāfienes lomas tēlotāju Ilonu Bageli, Poļinu - Zandu Švēdi un Vladislavu Suļimksi Tomska lomā.  

Sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras 2019" fināla balsojums ir noslēdzies, un jau 15. februārī tiks paziņoti laureāti. Ceremonijas norisi pulksten 21.25 tiešraidē piedāvās Latvijas Televīzija, Latvijas Radio 3 "Klasika" un sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Portālā LSM.lv no pulksten 20.30 būs skatāma arī tiešraide no ceremonijas sarkanā paklāja. Bet par to, cik karstas bijušas žūrijas diskusijas un kādas novitātes gaidāmas šī gada ceremonijā, intervijā "Klasikai" stāsta balvas "Kilograms kultūras" žūrijas vadītāja Ieva Rozentāle un žūrijas pārstāve Henrieta Verhoustinska, kuras pārziņā šogad ir arī ceremonijas scenārijs. Gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija pēc labākās sirdsapziņas cenšas atspoguļot, informēt un stāstīt par notikumiem kultūrā. Cik objektīvi un pilnīgi to iespējams izdarīt? "Man gribas būt optimistei un teikt, ka procentus astoņdesmit mēs aptveram," uzskata Henrieta Verhoustinska. "Jautājums, protams, ko mēs saucam par kultūras notikumiem. Pieļauju, ka visās Latvijas nomalēs notiek dzejas lasījumi, "underground" mūzikas koncerti un citi vienreizēji pasākumi – tos gan mēs reizēm pat apzināti necenšamies aptvert. Bet no tiem, kas izziņoti oficiālajās afišās, kādus astoņdesmit procentus patiesi aptveram, jo žūrijā esam daudzi. (..) Paldies Dievam, ka kultūras dzīve visos līmeņos un izpausmēs ir intensīva, vienkārši oficiālās lietas ir tās, ko vieglāk ieraugām. Lai gan īstenībā ir ļoti interesanti, jo arī alternatīvā kultūras dzīve, kas netiek izziņota ar relīzēm un neparādās mājaslapās vai kultūras afišās, arī ir uzmanības vērta. Tur jādomā, kā mēs par to varam uzzināt." Henrieta Verhoustinska uzsver, ka tieši tāpēc žūrijā iekļauti arī jauni cilvēki. "Piemēram, Justīne Savitska no Latvijas Radio, kura ik pa laikam piedāvā alternatīvākus kultūras notikumus nekā mēs, "vecie klasiķi", esam pieraduši. Taču tur bieži ir problēmas ar notikumu kategorizāciju," skaidro Verhoustinska. "Mums ir deviņas kategorijas, kuras jau tikušas papildinātas, piemēram, "Mantojums" nāca klāt mazliet vēlāk; tāpat mums ir jauna kategorija "Kultūrvieta". Un tad ir problēmas ar "plauktiņiem", jo balva kultūras notikumus saliek konkrētos plauktiņos, un aizvien biežāk parādās tādi kultūras notikumi, kuri tajos negrib iekļauties. Varētu būt, ka vienā brīdī vienkārši atsakāmies no kategorijām kā tādām, izvēloties tikai izceļamo notikumu skaitu." Šķiet, aizvadītajā gadā atmiņā vairāk palikuši strīdi par teātra kategoriju un literatūru. Par ko tas liecina? "Kāds gudrs cilvēks man teica, ka tieši gaume ir tas, par ko ir vērts strīdēties, un tas ir laikam arī tas, ko mēs darām šajās sapulcēs," pasmejas Verhoustinska. Savukārt kategorija, kas šajā gadā piepildīta mazāk, ir kategorija "Notikums". "Jā, vienā balsojumā no trim notikumu neizvirzījām vispār, tāpēc finālā mums ir divi notikumi, nevis trīs. Tas liecina par to, ka lielo un saviļņojošo notikumu, kādu netrūka pagājušajā jeb simtgades gadā, šogad bijis mazāk," atzīmē Henrieta Verhoustinska. Tieši Henrietas pārziņā šogad pirmo reizi ir arī apbalvošanas ceremonijas scenārija veidošana. "Līdz šim balvas norisē esmu piedalījusies dažādos veidolos – gan kā ceremonijas vadītāja un žūrijas locekle, gan kā viesu redaktore. Šoreiz esmu scenārija autore, un man gribējās, lai mazliet izkāpjam no mūsu kultūras burbuļa, kultūru ievietojot plašākā kontekstā – piemēram, kā kultūra reaģē uz mūsu vēstures sāpīgajiem punktiem vai pasaules globālajām problēmām. Piemēram, ceremonijas vadītāju vidū ir Toms Bricis, kurš nav no kultūras vides, bet ir laika apstākļu speciālists, meteorologs un laika ziņu redaktors Latvijas Televīzijā. Caur viņu mēs pieskarsimies tādām karsti diskutētām lietām arī kultūras cilvēku vidū kā klimata pārmaiņas." Ideja par laika un kultūru prognožu apvienojumu simpatizē arī Ievai Rozentālei: "Man ļoti patīk, ka procesā šoreiz iesaistās ne tikai tas mazais pulks, kas vērtē, domā un akumulē "Kilograma kultūras" ceremonijas ideju, bet plašāks televīzijas cilvēku loks – arī savos raidījumos ievelkam dažnedažādus kolēģus, kas sēž pie blakus galdiem. Toms Bricis ir vienkārši brīnišķīgs, interesants un aizraujošs laika ziņu vēstītājs, un kooperācija starp laiku un kultūru man šķiet ļoti dabīga! Šobrīd arī ikdienā daudz runājam par ekoloģiju, klimatu un laiku, brīnāmies par to, kas notiek ar mums, tāpēc abas šobrīd tik neprognozējamās jomas – laiks un kultūra – labi sasaucas tieši šajā gadā." Vairāk un plašāk šeit!

No 1. marta varēs iesniegt ienākumu deklarācijas  Valsts ieņēmumu dienestā par 2019. gadu. Kādos gadījumos jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, kā to aizpildīt, ko darīt, ja izveidojies parāds, un kā atgūt no valsts nodokļa pārmaksu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu metodikas daļas Otrās nodaļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase. Ināra Kopase norāda, ka visērtāk iesniegt ienākumu deklarāciju, izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS). Visi dati uzreiz “tiks ielasīti” deklarācijā, būs redzami maksājumi, kas veikti pensiju fondos, par apdrošināšanu, mācību maksa augstskolās. Arī ārstniecības iestādes ir sākušas jau iesniegt ziņas par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem 2019.gadā, ja ir izrakstīts e-rēķins un cilvēks ir devis atļauju to nosūtīt VID. Līdz ar to būs jāiesniedz tikai tie dokumenti, kas nav “ielasīti” elektroniski. Tie būs čeki par izglītību, bērnu interešu izglītību, arī čeki par medicīnas pakalpojumiem, ziedojumiem. Ja čeki jau gada laikā laicīgi apkopoti sadaļā attaisnotie izdevumi, būs tikai jāpievieno. Ja vēlas, ieņēmumu deklarācijas var iesniegt kādā no VID nodaļām klātienē, labāk nesteigties to uzreiz darīt 1.martā, būs jāstāv rindās. Arī EDS sistēmā nevajadzētu visiem uzreiz steigties pirmajā stundā pieslēgties. Līdz 16.jūnijam varēs iesniegt arī čekus par iepriekšējiem gadiem. Ja nauda par attaisnotajiem izdevumiem nav saņemta trīs mēnešu laikā, jāinteresējas VID.

25. janvārī uz Lielās ģildes skatuves satiksies Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā. Tas jau piecpadsmit gadus ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Par šī gada koncertprogrammu un jaundarbu "Plūsma!" Kultūras Rondo studijā saruna ar diriģentu Gunti Kuzmu un komponistu Rolandu Kronlaku. "Darbs ir diezgan neliels, ap astoņām minūtēm, un tam ir vairāki attīstības posmi, kuri sākas katrs ar tādu kamerīgāku skanējumu un pārraug orķestrālā skanējumā. Šie orķestrālie brīži ir tie, kad domāju par plūsmu, kas ir ne tāda varbūt izskaistināti regulāra, kā mēs to varētu iedomāties minimālismā. Viņa nav arī tāda trokšņaina un stihiski neparedzama, kā varam iedomāties aliatoriskā mūzikā. Tajā pašā laikā tur ir spēcīga, vienojoša sinerģija un daudzveidīga iekšējā dzīve, dažādi slāņi," iepazīstina Rolands Kronlaks. Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala, Latvijas Nacionālās operas orķestris un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē. Solisti Reinis Zariņš, klavieres, Vestards Šimkus, klavieres, un Aigars Raumanis, saksofons. Programmā Jāņa Mediņa simfoniskais tēlojums “Zilais kalns”, Artura Maskata Divpadsmitais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim, Platona Buravicka Koncerts saksofonam un kamerorķestrim, Rolands Kronlaks jaundarbs simfoniskajam orķestrim "Plūsma!" un Marģera Zariņa svīta klavierēm un orķestrim “Grieķu vāzes”.

16. janvārī LTV1 ēterā atgriezīsies dokumentāls ceļojumu seriāls “Literatūre – ceļojums ar rakstnieku”. Jaunajā sezonā, katru ceturtdienu līdz 5. martam, pie skatītājiem nonāks astoņi “Literatūres” ceļojumi, ko turpinās vadīt ekrāna pāris Marta Selecka un Gustavs Terzens. Par Vides filmu studijas pieredzi, strādājot TV platformā, veidojot kultūrvēsturiskus ciklus, un par jauno sezonu dokumentālo ceļojumu seriālā "Literatūre – ceļojums ar rakstnieku", Kultūras Rondo studijā tiekamies ar Martu Selecku, Uģi Olti un Gustavu Terzenu. Arī šosezon katrā no astoņām “Literatūre” sērijām Marta dosies ceļojumā kopā ar vienu latviešu mūsdienu rakstnieku, bet Gustavs – ar grāmatām. Katrs no astoņiem rakstniekiem ir izvēlejies sev tuvāko aizgājušo laiku latviešu autoru un dodas ceļojumā uz vietām, kur tie dzīvojuši vai par kurām rakstījuši. Savukārt Martas paralēlais ceļabiedrs Gustavs Terzens ceļo atsevišķi un meklē, kam palasīt priekšā. Divās sērijās literatūristi dosies ļoti tālos ceļojumos rietumu virzienā – turpat, kur pēc otrā pasaules kara trimdā devās rakstnieks Anšlavs Eglītis un dzejnieks Gunars Saliņš. Pirmo ASV rietumkrastā sagaidīja un kādu brīdi pat izmitināja dramaturga un gleznotāja Raimonda Staprāna ģimene. Tādēļ Staprāns būs Martas Seleckas pavadonis uz vietām, kas glabā atmiņas par trimdas latviešu pirmajām (un kaislīgajām) gaitām svešajā zemē. Arī Gunara Saliņa pasaulē – savulaik radoši dzirksteļojošajā Ņujorkas “Elles ķēķī” skatītājus ievedīs cilvēks, kurš Saliņu pazina uz “Tu” – dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Ja ir Rietumi – jābūt arī austrumiem, tādēļ Anna Rancāne dosies uz Martas dzimtas dzimto ciemu Latgalē, jo tur izcēlies arī Ontōns Rupaiņs – Latgales vēsturisko romānu smagsvarnieks. Tuvākā ceļojumā vedīs pārdaugavnieks Māris Bērziņš, kuru dzīve piespieda iepazīties ar pretrunās slīkstošo “Zvejnieka dēla” autoru Vili Lāci. Inga Ābele vedīs pa rožu krūmam uz katru no Aspazijas mājām, bet Ieva Melgalve brūvēs filmējamus notikumus pēc Marģera Zariņa receptēm. Vienā sērijā satiksies divi latviešu svētumi – Ernests Birznieks-Upītis un viņa kaimiņiene (tiesa, ar laika nobīdi) Māra Zālīte. Bet “Literatūres” komandas sen kārota ceļojuma vadību uzņemsies Pauls Bankovskis. Viņš lūkot ies, kur mīt Kārļa Skalbes Ziemeļmeita.

Tuvojas 30. novembris, kad pirms 78 gadiem Rumbulas mežā tika nogalināti 25 000 Latvijas ebreju. Kas padara holokaustu iespējamu un tas vai tas var būt sabiedrību vienojošs spēks kā Latvijā, tā arī Eiropā? Pavisam nesena ir tradīcija 30. novembra vakarā pulcēties pie Brīvības pieminekļa Rīgā, noliekot svecītes un pieminot tos mūsu līdzcilvēkus, kurus Otrā pasaules kara laikā nošāva Rumbulas mežos.  Šogad būs arī diskusija “'Vai šodien būtu iespējams holokausts?”, lai jaunā paaudze atcerētos mūsu vēstures notikumus un tos vairs nepieļautu. Tradīcija salīdzinoši nesena, tā norisinās tikai četrus gadus, bet jau liek uzdot jautājumus gan par vēstures notikumiem, gan dažādiem šobrīd vērojamiem procesiem sabiedrībā. Raidījumā Zināmais nezināmajā tos pārrunājam ar Žaņa Lipkes memoriāla direktori Lolitu Tomsoni un vēsturnieku, Latvijas Universitātes Filozofojas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Kasparu Zelli. Latviešu iznīcināšana Padomju Savienībā 20.gadsimta 30. gados Ik gadu decembra pirmajā svētdienā pieminam tos vairākus tūkstošus  latviešu, kuri dzīvoja Krievijas teritorijā un tika apcietināti, un iznīcināti laika posmā no 1937. līdz 1938. gadam. Par tām zvērībām kas, tolaik risinājās Padomju Savienībā un tur dzīvojošo latviešu iznīcināšanu pagājušā gadsimta 30. gadu beigās stāsta vēsturnieks un publicists Jānis Riekstiņš. „Vissavienības Komunistiskās boļševiku partijas Centrālā komiteja iesaka visiem apgabalu un novadu organizāciju sekretāriem ņemt uzskaitē visus dzimtenē atgriezušos kulakus un kriminālnoziedzniekus, lai visnaidīgākos no viņiem nekavējoties arestētu un nošautu, viņu lietas izskatot administratīvā kārtībā. Bet pārējos mazāk aktīvos, tomēr naidīgos elementus uzskatītu un izsūtītu uz Iekšlietu tautas komisariāta norādītajiem rajoniem.” Šāds lēmums tika nosūtīts Boļševiku partijas apgabalu un novadu komitejām 1937. gada 2. jūlijā. Un to var uzskatīt par sākumu teroram gan pret Krievijā dzīvojošajiem latviešiem, gan citu tur mītošo tautību cilvēkiem, bet aizmetņa tam ir meklējami jau krietni agrāk. No 1937. gada decembra līdz 1938. gada novembrim „latviešu operācijā” tika arestēti 25000 cilvēku, un no tiem vairāk nekā 16000 tika piespriests nāvessods, tā var lasīt vēsturnieka Jāņa Riekstiņa grāmatā „Represijas pret latviešiem PSRS 1937.-1938. gads”. „Mēdz teikt, ka nogalinātos nogalina divas reizes – ar lodi un ar aizmiršanu. Atsakoties atcerēties, arī mēs paši piedalāmies šajā noziegumā. Noklusēšana - tas arī ir noziegums,” tā vēsturnieks Jānis Riekstiņš raksta grāmatā „Boļševiku terora bāreņi”.  

Tuvojas gadskārtējā Latvijas teātru balvu pasniegšanas ceremonija „Spēlmaņu nakts”. 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, balvas tiks sadalītas 16 nominācijās. Šoreiz nominācijas apspriežam un aizvadīto teātra sezonu vērtējam kopā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciālistēm, cītīgām teātra apmeklētājām - Māru Lāci, Unu Sedlenieci un Ievu Kalnaču. Viena no atziņām būs par muzeja un teātra saskares punktiem, jo arī teātris nodarbojas ar muzejiem līdzīgām izpētes tēmām. Rīt „Spēlmaņu nakts” nominācijas apspriedīsim kopā ar Latvijas Universitātes profesori Vitu Zelči.  

Turpinot Baltijas valstu vairāk nekā gadsimtu ilgās kora dziedāšanas un kordiriģēšanas skolas tradīcijas, no 22. līdz 26. oktobrim Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Kordiriģēšanas katedra organizē Jāzepa Vītola 6. starptautisko kordiriģentu konkursu. Par konkurus Kultūras Rondo stāsta žūrijas pārstāvji - diriģenti Aira Birziņa un Ainārs Rubiķis. Konkursā piedalīsies 18 dalībnieki, kuri pārstāv 15 valstis. Konkursa mērķi ir popularizēt latviešu kordziedāšanas kultūru pasaulē, stiprināt Latvijas un Eiropas kordiriģēšanas tradīciju pēctecību, kā arī turpināt jau pagājušā gadsimta 70. gados aizsākto Baltijas valstu kordiriģentu konkursu norisi. Konkurss norisināsies trīs kārtās. Konkursa norisē ietvertas dažādas kordiriģenta profesijas šķautnes – diriģēšana pie klavierēm, darbs ar kori, koncertizpildījums, kas tiks vērtētas to visu summējot. Jauno kordiriģentu veikumu vērtēs starptautiska žūrija: Norvēģijas Mūzikas akadēmijas profesore un Oslo Katedrāles mūzikas direktore Vivianne Sīdnēse (Norvēģija), JVLMA rektors profesors Guntars Prānis, Tbilisi Valsts konservatorijas asociētā profesore, Gruzijas Kora biedrības prezidente Liāna Čonišvili (Gruzija) un Zviedrijas Radio kora kormeistars, "Jeune Chœur de Paris" galvenais diriģents un Parīzes Reģionālās konservatorijas pedagogs Marks Korovičs (Francija), kā arī konkursa mākslinieciskā vadītāja, JVLMA kordiriģēšanas profesore, Dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa. Žūrijas darbu vadīs kādreizējais šī konkursa laureāts, tagad pasaulē pazīstamais latviešu diriģents, Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs Ainārs Rubiķis.

Par vācbaltiešu baronesi, psihoanalītiķi Aleksandru fon Volfu, Stāmerienas pils saimnieci, un itāļu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu, mums zināmā romāna “Gepards” autoru, tapusi Vācijas, Latvijas un Itālijas kopražojuma dokumentālā filma „Geparda dzimšana”. Filmas pirmizrāde būs 19. oktobrī Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmā. Par Aleksandru Volfu un abu personību savstarpējām attiecībām Kultūras Rondo studijā saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozaru eksperti Astru Šmiti, bibliogrāfe Ilzi Lecinsku un filmas producentu Gintu Grūbi. Filma "Geparda dzimšana" ir ceļojums pa Tomazi un viņa vācbaltiešu izcelsmes sievas Aleksandras fon Volfas-Štomerzē (Alexandra von Wolff-Stomersee) dzīvi ‒ neparastu mīlas stāstu pāri visai Eiropai no Itālijas līdz Latvijai. Krievijas 1917. gada revolūcijas radītais haoss un vēlāk Otrais pasaules karš piespieda Aleksandru pamest vispirms Sanktpēterburgu, pēc tam arī dzimtas pili Latvijā, Stāmerienā. Filma "Geparda dzimšana" jau piedzīvojusi pasaules pirmizrādi Hamburgas starptautiskajā kinofestivālā, no 17. līdz 27. oktobrim tā tiks demonstrēta Romas festivālā, bet 19. oktobrī notiks filmas pirmizrāde Rīgas Starptautiskajā Filmu festivālā. Filmas režisors ir Luidži Falorni (Luigi Falorni). Filma veidota kā kopprodukcija starp Vācijas filmu studiju "KickFilm" (producents Jörg Bundschuh) un Latvijas studiju Mistrus Media (producenti Gints Grūbe, Elīna Gediņa-Ducena), filmas mūzikas autors ir komponists Kārlis Auzāns, filmā piedalās aktrises Karīna Tatarinova, Sarmīte Vucāne, komandā ir arī kostīmu māksliniece Berta Vīlipsone, grima māksliniece Vivita Jansone, operatori Aigars Sērmukšs un Rinalds Zelts. Filmēšana notika gan Itālijā, gan Latvijā.

Sarkans Tirgus, vai tuvojas Liels Cenu Kritums?? Otrdienas Kriptovakars

Ar Gustava Mālera „Augšāmcelšanās simfonijas” atskaņojumu 21.septembrī koncertsezonu atklās gan Liepājas simfoniskais orķestris, gan koncertzāle „Lielais dzintars”.  Jau nākamās nedēļas nogalē, no 27. līdz 29.septembrim, gaidāms mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”. Festivāla programma šogad pārsteigs ar desmit dažādu žanru notikumiem – koncertiem, dejas izrādi, mākslas izstādi, teātri, kino un operu. Festivāls norisnāsies piekto gadu. Tuvojoties mūsdienu mākslas festivālam, Kultūras Rondo studijā par festivāla piecu gadu tradīcijām un jauno sezonu koncertzālē “Lielais dzintars” pārrunājam ar koncertzāles māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču un mūzikas producentu ELVI.

Laukos un mežos šobrīd san dažādi kukaiņi, un dažbrīd šķiet, ka no odiem nav glābiņa. Taču vienlaikus arī zinātnieki pasaulē ceļ trauksmi - kukaiņu skaits pasaulē samazinās. Šī gada aprīlī Austrālijas zinātnieki publicēja apskatu par kukaiņu populācijas izmaiņām visā pasaulē, kur apkopoti vairāk nekā 70 pētījumu secinājumi. Viņu slēdziens - kukaiņi iznīkst astoņas reizes ātrāk nekā zīdītāji, putni un abinieki. Ja tā turpināsies, gadsimta laikā kukaiņi varētu izzust pilnībā. Savukārt šī gada sākumā mūs sasniedza ziņa, ka Puertoriko lietus mežos pēdējo 35 gadu laikā izzuduši 98 % uz zemes mītošo kukaiņu. Kāda ir situācija Latvijā, vai te varam novērot līdzīgas tendences un kā pētnieki iegūst dažādus datus [ar kukaiņu populāciju, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro entomologi Voldemārs Spuņģis un Uģis Piterāns.  Kādi pļavu ziedi pēdējos gados vairs Latvijā nav manīti Aizvien  retāk pļavās var ieraudzīt  tādus augus kā pļavas dedestiņu,  luciņsmilgu, ziepenīti, spulgnagleni, divmāju kaķpēdiņu. Šo sarakstu varētu vēl turpināt ar citiem pļavas floras pārstāvjiem, kuri,  samazinoties un iznīkstot  to mītnes vietām, arī izzūd no dabas. Par  to, kāds šobrīd ir pļavu stāvoklis mūsu zemē,  stāsta pļavu pētniece un eksperte Latvijas Universitātes asociētā profesore, ģeogrāfijas zinātņu doktore Solvita Rūsiņa. Dabiskās pļavas un ganības, kas turpina samazināties, ir ļoti nozīmīga dzīves vide augu sugām, kas  jau sen ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā  grāmatā, un sarežģīts ir jautājums ne tikai par pļavu  augu stāvokli šobrīd Latvijā, bet arī par ilgstošie un nopietniem pētījumiem un ekspertiem, kuri tos veic. Tieši šobrīd vēl tiek vākti dati pa pļavu augu stāvokli un rudens sākumā būs zināms konkrētāk, kā tieši jūtas augi 1,7% dabisko zālāju platību, kas klāj  Latvijas  teritoriju. Bet ir arī kāda laba ziņa par pļavu augu valstību – ir vietas, kur var redzēt dabisko augu sugu atgriešanos.  

Raidījumā Piespēle saruna ar Latvijas vīriešu volejbola izlases debitantu, Somijā uzaugušo Markusu Cielavu. Gaidot Eiropas rallija čempionātu, kas norisināsies nākamajā nedēļa Liepājā, uzklausām vienu no Latvijas jaunās paaudzes braucējiem – Mārtiņu Sesku. Vēl viesojamies leģendārā sportista Jāņa Lūša 80 gadu svinībās. Jānim Lūsim jubileja 19. maijā 80 gadu jubileju svinēja Mehiko (1968) olimpisko spēļu čempions, Tokijas (1964) olimpisko spēļu bronzas un Minhenes (1972) olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, četrkārtējais Eiropas čempions šķēpa mešanā Jānis Lūsis. Sveicot aizvadītā gadsimta izcilāko vieglatlētu, Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē notika pasākums, kurā bija arī atvēršanas svētki Arņa Terzena grāmatai ”Lūsis. Laikmeta iezīmētais” (”Jumava”). Sveikt Jāni Lūsi bija ieradušies arī viņa studiju biedri, draugi  un sporta vadības pārstāvji. Pats jubilārs uzsvēra, ka nozīmīgs dzīves posma aizvadīts, tagad jācenšas pēc iespējas ātrāk rehabilitēties pēc operācijas. Volejbola izlases debitants Markuss Cielava CEV Eiropas Zelta līgas apakšgrupas ietvaros, laika posmā no 26.maija līdz 16.jūnijam, Latvijas izlase mēros spēkus ar Slovākijas, Beļģijas un Turcijas izlasēm. Grupas uzvarētājs kvalificēsies "Final Four" turnīram, kas notiks 21. un 22.jūnijā Tallinā, Igaunijā. Latvijas volejbola izlase, turpinot gatavošanos Eiropas Zelta līgas spēlēm,  šonedēļ aizvadīja divas pārbaudes spēles ar  Baltkrieviju. Zelta līgas turnīru Latvijas izlase uzsāks tieši pēc nedēļas 26.maijā izbraukumā Turcijā, bet pirmo mājas spēli pret Slovākijas izlasi aizvadīs 29.maijā Rīgā, Daugavas sporta namā. Par savām gaitām volejbolā un pirmajiem iespaidiem Latvijas izlasē stāsta Markuss CIelava. Mārtiņš Sesks par rallija sezonu Pēc nedēļas Liepājā notiks Eiropas rallija čempionāts, kurā startēs viens no Latvijas jaunās paaudzes braucējiem, liepājnieks Mārtiņš Sesks. Viņš stāsta par savām gaitām šīs sezonas pasaules rallija čempionātā, savām mašīnām un par "Rally Liepāja".

Tuvojas pasaules hokeja čempionāts, tam cītīgi turpina gatavoties arī Latvijas izlase kanādiešu speca Boba Hārtlija vadībā. Andrejs Siliņš neko daudz no hokeja nesaprot, tāpēc sarunā par gaidāmo čempionātu ļauj izpausties Sportacentrs.com hokeja žurnālistam Ulvim Brožem, kurš pats arī dosies uz čempionātu, bet īpašā viesa statusā šoreiz - TV raidījumu un pasākumu vadītājs, liels hokeja mīļotājs Gustavs Terzens. Podkāsts video versijā: ej.uz/AK46Video

2018. gada labākie Latvijas tūrisma nozares darbinieki savas balvas jau saņēmuši, bet uz panākumu lauriem laika gulēt nav. Svarīgākās pērnā gada atziņas un kas jauns gaidāms tūrisma industrijā šogad, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Portāla „BalticTravelnews.com” direktors, balvas "Gada cilvēks tūrismā" dibinātājs, balvas žūrijas vadītājs Aivars Mackevičs un "Gada cilvēks tūrismā 2018" - restorānu grupas "Resto-Rātors" valdes loceklis Viktors Ravdive. Balvu pasniedz jau 16 gadus un Viktors Ravdive to saņēmis jau otro reizi. „Ceļš ir numur viens,” runājot par tūrisma attīstības iespējaām un piedāvājumu reģionos, atzīst Aivars Mackevičs. „Paši uzņēmēji attīstīsies, par viņiem nav jāuztraucas, nodrošiniet „asinsriti”, lai var divu stundu laikā nokļūt Latgalē vai Liepājā.”

Latvijas Universitātes pētnieki brīdina, ka aiz kalniem nav alerģiju sezona – laiks, kad gaisā sastopamas augstas augu putekšņu koncentrācijas. Drīzumā Latvijā būs novērojama putekšņu sezonas sākšanās. Vienam tās ir ar aci nesaskatāmas augu sēklas, citam – galvassāpes, iesnas, asarojošas acis un citas veselības likstas. Jau gadu ir pieejama Latvijas, Lietuvas, Somijas un Austrijas zinātnieku rādīta aplikācija PASYFO, kas ļauj ne tikai aizpildīt savu alerģiju dienasgrāmatu, bet arī veido lietotājam derīgu prognozi nākotnei. Ko liecina iegūtie dati par iepriekšējo gadu – cik alerģiski esam un kā pēta putekšņu izplatību Eiropā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeogrāfijas doktore, aerobioloģe, Latvijas Universitātes vadošā Olga Ritenberga. Par pētījumiem aerobioloģijā Olga Ritenberga stāstījusi arī iepriekš raidījumā Zināmais nezināmajā. Cilvēka uzņēmība pret alerģijām Iedzimtība un dzīvesveids ir faktori, kas  liecina par noslieci uz alerģijām. Kā atšķiras bērnu un pieaugušo alerģijas un kāpēc bijušo PSRS valstu iedzīvotāji ir mazāk, alerģiski salīdzinot ar Rietumvalstu pieaugušajiem? Jo sterilāk dzīvo, jo lielāks risks, ka tevi piemeklēs dažādas alerģijas, tā īsumā var definēt cilvēka neuzņēmību, vai šajā gadījumā – uzņēmību pret alerģiju. Ārsts alergologs Māris Bukovskis skaidro, kā tas nākas, ka šobrīd, salīdzinot ar Rietumu valstīm, Latvijā pieaugušie iedzīvotāji ir veselīgāki šajā jomā. Un iemesli, daktera vārdiem runājot, ir padomju gados zināmā mērā vērojamā atpalicība no rietumiem un tāpēc alerģizācijas process nenotika tādā apmērā, kā tas bija attīstītākajās valstīs. Lai noteiktu, vai ir alerģija uz to vai citu produktu, ir iespējams par maksu nodot analīzes un tās parāda veselu sarakstu alergēno vielu, kas apdraud mūsu organismu, bet Māris Bukovskis norāda – ne visi tā saucamie alerģiju testi jeb alergēnu paneļi ir vērā ņemami.  

Muzicēšana uz ielas ir labs treniņš, kas liek pārvarēt kautrīgumu, paver logu uz plašāku auditoriju un sniedz jaunu  pieredzi, esot aci pret aci ar savu klausītāju. Gaidot Ielu mūzikas dienu, kas Rīgā norisināsies 18. augustā, raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par ielu muzicēšanas tradīcijām Latvijā un par iespējām sevi pilnveidot muzicējot uz ielas. Ielu mūzikas diena notiks 18.augustā no plkst.12 līdz 21 dažādās Rīgas vietās - Zviedru vārtos, Smilšu ielā, Vaļņu ielā, Kaļķu ielā, Rīdzenes ielā un Bastejkalnā, piedāvājot ikvienam klausītājam pabūt katrā no tām, klausoties dažādu žanru mūziku. Līdz 7.augustam mājas lapā ielumuzika.lv aicināti pieteikties mūziķi, kas vēlas piedalīties Ielu mūzikas dienā

Šoreiz viss raidījums Piespēle atvēlēts ieskatam gaidāmajā Pasaules kausā futbolā, kas Krievijā sāksies jau nākamajā nedēļā. Latvijas Radio ārštata autors Māris Bergs debitē raidījuma vadītāja lomā un sarunājas gan ar Islandes žurnālistu par mazās valstiņas izlases pārsteidzošo ceļu uz Pasaules kausu, gan pašmāju futbola spēlētājiem un treneriem, kā arī gaidāmo spēļu komentētāju Anatoliju Kreipānu.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par Krievijas tuvākajiem kaimiņiem, kas ar vislielākajām bažām uzlūko Vladimira Putina varas izgājienus gan pret saviem kaimiņiem, gan citur pasaulē. Kādas alianses un garantijas esošajā ģeopolitiskajā situācijā meklē un veido jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko? Viesis studijā: Austrumeiropas politikas pētījumu centra priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Rubrikā "Viedokļi": Tuvojas ziema, un bēgļu krīze turpinās. Vācijā politiskajā līmenī sāk apstrīdēt Angelas Merkeles atvērtības politiku. Ir pat parādījušies ierosinājumi uzcelt žogu pie Vācijas dienvidu robežas. Daži šo žogu jau nodēvējuši par jaunu "Berlīnes mūri”. Vācija ir kļuvusi par galveno galamērķi migrantiem, kuri bēg no kara un nabadzības, lielā mērā pateicoties Vācijas kancleres Angelas Merkeles tā dēvētajai atvērtības politikai. Pateicoties tai – ne tikai bēgļi var rast patvērumu, tāpat tiek nodrošināta paātrināta patvēruma pieprasījumu izskatīšana bēgļiem no Sīrijas un Irākas, kā arī atvēlēti seši miljardi dolāru, lai viņus pabarotu un izguldītu. Sākotnēji vietējie iedzīvotāji Vācijā teju vai aplaudēja, kad pirmie vilcieni ar bēgļiem sāka ierasties, taču, tuvojoties ziemai un bēgļu skaitam pieaugot, pat tie, kuri iepriekš atbalstīja Merkeles politiku, ir sākuši uztraukties, vai Vācija ar pieaugošo krīzi vispār tiks galā. Jaunākā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairāk nekā puse vāciešu uzskata, ka Vācijā jau tagad ir pārāk daudz bēgļu un tikai katrs trešais cilvēks atbalsta Merkeles bēgļu politiku. Reaģējot uz savas popularitātes krišanos Merkele ir solījusi izskaust ekonomisko migrāciju – plānots izveidot tranzītcentrus, kuriem būtu tiesības nekavējoties deportēt jebkuru imigrantu, kurš būs nācis no valstīm, kuru politiskā situācija neapdraud viņu dzīvības. Pie viena galda ar “Eiropas pēdējo diktatoru” Baltkrievija ir viena no tām Austrumu partnerības valstīm, ar kuru Eiropas Savienībai (ES) ir bijušas visai sarežģītas attiecības un joprojām abu starpā ir vairāki grūti šķetināmi mezglpunkti. Tomēr pamazām situācija mainās. ES gan ir apņēmusies turpināt pret Baltkrieviju īstenot kritiskas iesaistīšanās politiku. Abu pušu nesenā abpusējā tuvināšanās ir pamudinājusi ES atvieglināt pret Baltkrieviju piemērotās sankcijas – aktīvu iesaldēšanu, ieceļošanas aizliegumus un tirdzniecības un finansiālos ierobežojumus. Pašlaik 201 fiziskajai personai un 18 juridiskajām personām no Baltkrievijas ir noteikti ES ierobežojošie pasākumi, kas būs spēkā līdz šā gada 31. oktobrim. Tomēr ES uzskata, ka sankciju pilnīga atcelšana nav pamatota, ņemot vērā slikto cilvēktiesību stāvokli un ar prezidenta vēlēšanām saistītās problēmas Baltkrievijā. Eiropas Politikas centra Ģeopolitikas un ārpolitikas analītiķe Briselē Amanda Pola vēl iepriekš skaidroja, ka izolācija un sankcijas pret Baltkrieviju nav devusi gaidītos rezultātus un ka ES nevar sodīt tikai Baltkrieviju, piemēram, par cilvēktiesību pārkāpšanu, jo citas Austrumu partnerības valstis nav rīkojušās labāk. A. Pola uzskata, ka attiecībā pret Baltkrieviju neder sankcijās bāzēta pieeja. Amanda Pola tāpat ka daudzi citi eksperti uzskata, ka “Kremļa cilvēks” – Vladimirs Putins ir vairāk nekā apmierināts ar saspīlētajām attiecībām starp ES un tās Austrumu kaimiņvalstīm, kuras, savukārt, pēc Maskavas uzskata – pieder pie tās ietekmes zonas. Politikas prognozēšanas un analīzes centra prezidents politologs no Baltkrievijas Pāvels Usovs intervijā Polijas radio pieļauj, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vēlētos būt vairāk iesaistīts “Eiropas klubiņā” un biežāk doties vizītēs, taču baidās “kaitināt Maskavu ar šādiem apmeklējumiem, jo viņš saprot, ka, ja radīsies konflikts ar Krieviju par politiskiem, ekonomiskiem vai ģeopolitiskiem aspektiem, ES nepalīdzēs Baltkrievijai nekādā veidā”. Lai arī piesardzīgus, tomēr Baltkrievija, sper soļus no savas puses pretim ES. To apliecināja jau vasarā notikušās oficiālās un neoficiālas vairāku pušu apspriedes pie kopīga galda. Piemēram, vasaras vidū par kaimiņpolitiku un paplašināšanos atbildīgais Eiropas komisārs Johannes Hāns Baltkrievijas galvaspilsētā ieradās kopā ar otru komisāri Karmenu Velu, kura savukārt atbildīga par vidi un zivsaimniecību. Pie viena galda Minskā sēdās arī citu Austrumu partnerības valstu pārstāvji, par vidi atbildīgie ministri – no Azerbaidžānas, Moldovas, Gruzijas un citām, kopā sešām valstīm. Baltkrievija izpelnījusies komplimentus no Eiropas Komisijas puses par kvalitatīvo sarunu pasākuma gaitu Minskā vasarā, tomēr vienlaikus Briseles un Minskas attiecības joprojām saglabājas sarežģītas, jo politisko nesaskaņu dēļ un neatbalstot veidu, kādā Aleksandrs Lukašenko atkārtoti ieņēma varas krēslu, Brisele jau teju desmit gadu ir iesaldējusi sadarbības līgumu ar Minsku, kā arī liegusi iebraukšanu teritorijā virknei Baltkrievijas politiķu, arī pašu “Eiropas pēdējo diktatoru” ieskaitot.