Podcasts about diskusij

Tarptautinės Vilniaus konferencijos temoms skirta laida. Globali investavimo aplinka, karo kontekstas ir Lietuvos galimybės pritraukti investuotojų. Kaip verslo lyderiai ir inovatoriai mato geopolitinius iššūkius, kokia saugumo kaina?Pirmoji laidos valanda – tiesiogiai iš Vilniaus konferencijos Nacionaliniame dramos teatre. Dalyvauja: investavimo Rytų Europoje ekspertas James Oates „Investuok Lietuvoje“ vadovas Elijus Čivilis, „Investuotojų forumo“ vadovė Rūta Skyrienė, genų redagavimo kompanijos „CasZyme” vadovė Monika Paulė, įmonių konsultantas Elias van Herwaarden.Diskusiją tęsiame su klausytojais ir ekspertais. Dalyvauja: Lietuvos startuolių asociacijos „Unicorns Lithuania“ vadovė Gintarė Verbickaitė-Bačiulienė, Tarptautinio transporto ir logistikos aljanso vadovas Povilas Drižas, ISM Vadybos ir ekonomikos universiteto rektorius Dalius Misiūnas, Lietuvos laisvųjų ekonominių zonų asociacijos vadovas, Lietuvos inžinerijos ir technologijų pramonės asociacijos prezidiumo narys Giedrius Valuckas.Ved. Marius Jokūbaitis ir Darius Matas, vert. Jolanta Lukošienė, red. Giedrė Čiužaitė

Krustpunktā diskusija: Nodokļu izmaiņu plāns - ieceres un realitāte. Diskusijā piedalās Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.  

Krustpunktā diskusija: Nodokļu izmaiņu plāns - ieceres un realitāte. Diskusijā piedalās Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.  

Visu nedēļu nerimst diskusijas par to, vai priekšvēlēšanu debatēm jānotiek arī krievu valodā. Iepriekšējās vēlēšanās tādas notika, bet acīmredzot laiki mainās un diskusijas saasinās. Šobrīd Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to spriež un par to diskutējam arī Krustpunktā. Tāpat kā par citām norisēm – sarežģījumiem Rēzeknes domes atlaišanā un – izejot ārpus Latvijas robežām – Slovākijas prezidenta Roberta Fico sašaušanu. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs Juris Rozenvalds, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Visu nedēļu nerimst diskusijas par to, vai priekšvēlēšanu debatēm jānotiek arī krievu valodā. Iepriekšējās vēlēšanās tādas notika, bet acīmredzot laiki mainās un diskusijas saasinās. Šobrīd Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to spriež un par to diskutējam arī Krustpunktā. Tāpat kā par citām norisēm – sarežģījumiem Rēzeknes domes atlaišanā un – izejot ārpus Latvijas robežām – Slovākijas prezidenta Roberta Fico sašaušanu. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs Juris Rozenvalds, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Šajā epizodē pie manis ciemos Artūrs Mednis – digitālā mārketinga speciālists, "New Black" vadītājs, mans vīrs un divu bērnu tēvs. Viņa pieredze un zināšanas par MI, kopā ar vēlmi mācīties un iedziļināties, padara viņu par izcilu ekspertu šajā jomā. Artūrs ir pavadījis 18 mēnešus, testējot tūkstošiem rīku un atklājot neskaitāmus vērtīgus trikus. Noklausies līdz galam, lai uzzinātu 10% kodu semināram "AI+HR".Šajā sarunā mēs pētām mākslīgā intelekta (MI) fenomenu, kas ir viens no meklētākajiem vārdiem 2023. gadā. Iedziļinoties MI ietekmē uz produktivitāti, mēs redzam, ka Eiropa varētu piedzīvot produktivitātes pieaugumu, kas līdzinās 88 gadu attīstībai, radot nozīmīgas pārmaiņas mūsu dzīvē.Diskusijā ar Artūru mēs apskatām:MI attīstības tendences un to ietekmi uz organizāciju pasauli.Ko spēj CHAT GPT, kas jauns attīstībāMI lietojumu dažādās jomās un tā stratēģisko nozīmi biznesa attīstībā.Kāda ir MI ietekme uz HR procesiem, kādi ir riskiDarba tirgus tendences, ņemot vērā MI ietekmi, ieskaitot automatizācijas potenciālu un jauno lomu rašanos. Klausieties mūsu epizodi vietnē hrpodcast.lv un atstājs savu epastu hrnewsletter.lv. HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Karš un nedrošība arvien valda pasaule: turpinās karš Ukrainā, pirms dažiem mēnešiem sācies Izraēlas un Hamās karš, kopumā pasaulē šobrīd ir vairāk militāru konfliktu, nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. Diskusijās pieskarsimies arī jautājumam par Krieviju, vai un kādas izmaiņas notikušas šajā valstī gada laikā. Migrācija – arī šis ir arvien aktuāls jautājums, kas ietekmē gan politiku Eiropā, gan ASV. Aizvadīto gadu ārpolitikas un drošības jomā vērtē Rīgas Stradiņa Universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks. Asinslaiks Jau pagājušajā gadā, neilgi pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nāca klajā ar konstatāciju, ka vardarbīgu konfliktu skaits šobrīd pasaulē ir lielākais kopš Otrā pasaules kara. Aizejošais gads šo tendenci tikai pastiprinājis. Nav piepildījušās cerības uz kara beigām Ukrainā, kuras pagājušā gada nogalē tika saistītas ar Ukrainas bruņoto spēku iespējām gūt izšķirošos panākumus. Rietumu bruņojuma piegādes Ukrainai bija pārāk gausas un novēlotas, Krievijai izdevās izveidot nopietnas aizsardzības pozīcijas, kuras pārvarēt ukraiņiem nebija pa spēkam. No otras puses, arī Krievijas ieguvumi šī gada kaujās ir niecīgi, maksājot par tiem ar daudziem tūkstošiem savu karavīru dzīvību. Ukrainas puses nesen publiskotie dati vēsta, ka Krievijas bruņoto spēku zaudējumi nesen pārsnieguši 350 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 150 000 nogalināti. Nedaudz pieticīgāk šo nāves pļauju vērtē rietumvalstu eksperti, gan arī runājot par vairāk nekā 300 000 lieliem krievu puses zaudējumiem, bet, savukārt, lēšot, ka Ukrainas pusē kritušo varētu būt ap 70 000, ievainoto – vairāk nekā 100 000. Novembra pirmajā pusē publicētās Apvienoto Nāciju aplēses min vairāk nekā 10 000 nogalinātu Ukrainas civiliedzīvotāju. Vēl viena asinspirts nu jau trešo mēnesi risinās Tuvajos Austrumos. Kā zināms, teroristiskā grupējuma „Hamās” iebrukumā Izraēlas teritorijā tika zvēriski nogalināti vairāk nekā 1200 cilvēku, kam sekoja Izraēlas Aizsardzības spēku izvērstā militārā operācija Gazas sektorā. Gazas palestīniešu pašpārvaldes institūcijas šobrīd vēsta par vairāk nekā 20 000 operācijas laikā bojāgājušu iedzīvotāju, gan iekļaujot šai apjomā arī kritušos bruņotos kaujiniekus. Patieso civiliedzīvotāju upuru skaitu šobrīd noskaidrot nav iespējams, tomēr eksperti norāda, ka teritorijas blīvā apdzīvotība un karadarbības veids, plaši izmantojot nevadāmus lādiņus, liek domāt, ka šis skaitlis, visdrīzāk, tiešām mērāms diezgan daudzos tūkstošos. Bez pieminētajiem diviem lielākajiem konfliktiem pasaulē izraisījušies vai aktivizējušies vēl vairāki. Septembrī Azerbaidžānas bruņotie spēki uzsāka izšķirošo ofensīvu pret starptautiski neatzīto Arcahas republiku jeb Kalnu Karabahu, pārņemot to savā kontrolē. Rezultātā praktiski visi šis teritorijas armēņu iedzīvotāji – vairāk nekā 100 000 – dažās dienās pameta zemi, kur viņu senči dzīvojuši gadu tūkstošiem ilgi. Runājot par citiem planētas karstajiem punktiem, preses pārskati min pēdējā gada laikā arvien saasinājušos pilsoņu karu starp Mjanmas militāro huntu un dažādām bruņotām opozīcijas grupām, pieaugušo pretstāvi starp Ķīnu un Filipīnām strīdīgajos Dienvidķīnas jūras ūdeņos, Venecuēlas diktatūras nesen paustos tīkojumus pēc kaimiņvalsts Gajanas teritorijas, „apvērsumu epidēmiju” Subsahāras Āfrikā, kur pēdējais gads pievienojis sarakstam vēl divus – Nigērā un Gabonā. Tāpat iekšēji konflikti turpinās Etiopijā, Sudānā, Dienvidsudānā, Somālijā, Jemenā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Mali, Burkinafaso un citur; turpina gruzdēt Sīrijas pilsoņkarš, iekšēju konfliktu potenciālu komentētāji saskata Irānā un Pakistānā… Sarakstu var turpināt. Un trijjūgs turpina auļot… 14. decembrī Krievijas vadonis Putins pavadīja četras stundas tiešraidē, noturēdams tradicionālo gada notikumus rezumējošo preses konferenci. Pērngad, kad auditorijai kā Krievijā, tā ārpus tās vēl visai svaigā atmiņā bija krievu spēku atkāpšanās no Hersonas, šis ikgadējais notikums izpalika. Šogad Ukraina nevar lepoties ar līdzīgiem panākumiem, nesen Krievijas spēki pat aktivizējuši uzbrukumus vairākos frontes sektoros, palīdzības pakete Ukrainai iestrēgusi Savienoto Valstu Kongresā, un daži attiecīgas ievirzes komentētāji ceļ brēku par stratēģiskās iniciatīvas pāriešanu Kremļa rokās. Tad nu šoreiz nelielā auguma plikgalvis, acīmredzot, jutās drošs diezgan, lai sēstos kameru priekšā. Sociālajos tīkos visbiežāk apspēlētais motīvs bija viņa atbilde uz jautājumu par pamanāmo vistu olu cenu kāpumu Krievijā, par ko valdnieks tautai atvainojās, skaidrodams to ar valdības darba nepilnībām. Kas attiecas uz karadarbību Ukrainā, tad tika atkārtoti jau kara sākumā definētie uzstādījumi par kaimiņvalsts „denacifikāciju” un „demilitarizāciju”. Tam, acīmredzot, jāliecina, ka Kremļa līderis joprojām cer uz Krievijai pozitīvu kara iznākumu. Ja vien šo cerību lolotājs, protams, joprojām ir tas pats lemtspējīgais personāžs, kurš gadsimtu mijā ņēma Krievijas trijjūga grožus savās rokās. Pagājušā gada notikumi beidzot visai nepārprotami atklāja, ka dažas funkcijas Putina vietā izpilda dubultnieks vai dubultnieki, un tas, protams, aktivizējis versijas par to, ka īstais Putins jau ilgāku vai īsāku laiku vairs neesot starp dzīvajiem, valsti vadot kāda aizkulišu hunta, bet publikai tiekot piedāvāta vadoņa imitācija. Citi gan argumentē, ka Ķīnas prezidents Sjī Dziņpins, Apvienoto Arābu Emirātu prezidents šeihs Muhammeds bin Zaijids un Saūda Arābijas kroņprincis Muhammeds bin Salmāns šīgada valstsvizīšu laikā diezin vai būtu bijuši ar mieru spiest roku kaut kādam pseido-Vladimiram. Lai kā arī nebūtu, notikumu, kuru teju vienbalsīgi atzīst par draudošāko Putina režīmam visā tā pastāvēšanas laikā, šis režīms šogad izturēja. Runa ir par privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” īpašnieka Jevgeņija Prigožina sarīkoto dumpi aizejošā gada Vasaras saulgriežos, kas režīmam beidzās ar izbīli, Putinam, diezgan droši, maksāja ne mazumu nervu, bet pašam Prigožinam un dažiem viņa līdzgaitniekiem – dzīvību. Ļaužu straumes un politikas dambji Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajiem datiem 2022. gads Eiropas Savienībā ieceļojušo personu skaita ziņā ar nepilniem 3,8 miljoniem iebraucēju pietuvojies 2015. gada bēgļu krīzes rādītājiem, kas ir vien nedaudz lielāki. Toreiz ieceļotāju straumes galvenais iemesls bija pilsoņkara aktivizēšanās Sīrijā, pērngad – Krievijas agresija pret Ukrainu. Atšķirība ir tāda, ka ja 2015. gada apmēram puse no ieceļotājiem jeb vairāk nekā miljons un astoņsimt tūkstoši bija t.s. neregulārie migranti, t.i. ļaudis bez legāla ieceļošanas iemesla, tad pērngad, ciktāl Ukrainas bēgļi tika uzņemti savienības valstīs legāli, šādu neregulāro ieceļotāju bija mazāk nekā desmitā daļa – nedaudz virs 330 000. Tomēr abām situācijām ir daudz kopīga. Gan 2015. gadā, gan tagad bēgļu plūsmas iemesls ir asinspirts, kas sakurta ar krievu ieročiem – iepriekš Sīrijā, tagad Ukrainā. Un loģisks ir jautājums – vai šīs bēgļu plūsmas nav daļa no Kremļa kalkulācijām kā Eiropu destabilizējošs faktors? Var piebilst, ka „ķirsītis uz tortes” ir tie robežpārkāpēji, kuri iepriekšējos gados iekļuva pāri Polijas, Lietuvas un Latvijas robežai ar Lukašenko režīma gādību, bet nupat nesen līdzīgā veidā no Krievijas centās ietikt Somijā. Austrumu robežas šķērsojušo migrantu skaits gan ir pavisam neliels, ja salīdzina ar ļaužu plūsmām, kuras arvien aktīvāk virzās uz Eiropu, peldlīdzekļos šķērsojot Vidusjūras, Egejas jūras vai Atlantijas okeāna ūdeņus, attiecīgi nonākot Maltā, Lampedūzā, Grieķijas salās, Kiprā, Spānijas piekrastē vai Kanāriju salās, vai arī pārejot sauszemes robežas Balkānos. Pēdējos gados šīs plūsmas pakāpeniski aug, un līdz ar to pa Eiropas politisko skatuvi atkal sāk klīst nekontrolētās migrācijas rēgs, kura raisītās baismas vislabāk prot izmantot labējie populisti.  Tas pats attiecas uz Savienotajām Valstīm, kuru robežu ar Meksiku jau gadu desmitiem ilgi tiecas šķērsot labākas dzīves alcēji, pamatā Centrālamerikas valstu iedzimtie. Viņiem ceļā, kā zināms, sola stāties republikāņu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps. Uzsākot savu priekšvēlēšanu kampaņu, viņš jau deklarējis, ka izbeigšot to „invāziju”, kādu esot pieļāvusi prezidenta Baidena administrācija. Dižais Donalds sola, ja atkal tiks prezidentos, atsaukt amerikāņu karaspēku no ārvalstīm un dislocēt to uz Meksikas robežas. Sagatavoja Eduards Liniņš.      Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Vakar, 30. novembrī, pēc vairāku stundu debatēm Saeima ratificēja Stambulas konvenciju. Diskusijām vajadzēja septiņarpus gadus no brīža, kad toreizējais labklājības ministrs dokumentu Latvijas vārdā parakstīja, līdz Saeima to ratificēja. Tagad ir grūti pateikt, cik un kā konvencija tiks izmantota Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, bet tām drīzumā vajadzētu uzņemt apgriezienus, jo parādās jau pirmie partiju kandidātu vārdi. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs, neatkarīgs pētnieciskais žurnālists, uzņēmējs Dāvids Zalāns, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un žurnālists Raimonds Rudzāts.    

Vakar, 30. novembrī, pēc vairāku stundu debatēm Saeima ratificēja Stambulas konvenciju. Diskusijām vajadzēja septiņarpus gadus no brīža, kad toreizējais labklājības ministrs dokumentu Latvijas vārdā parakstīja, līdz Saeima to ratificēja. Tagad ir grūti pateikt, cik un kā konvencija tiks izmantota Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, bet tām drīzumā vajadzētu uzņemt apgriezienus, jo parādās jau pirmie partiju kandidātu vārdi. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs, neatkarīgs pētnieciskais žurnālists, uzņēmējs Dāvids Zalāns, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un žurnālists Raimonds Rudzāts.    

Kodėl mūsų senjorai pirmauja pagal savižudybes, o dirbantieji taip dažnai perdega? Ko turime imtis kaip visuomenė ir kiekvienas asmeniškai, kad jaustumėmės gerai? Šiuos klausimus konferencijoje „LRT RADIJAS klausia“ apie emocinę sveikatą nagrinėja diskusijos dalyviai: Giedrius Savickas, Jurgita Lazauskaitė-Zabielskė, Albinas Bagdonas, Vidmanta Žižienė, Ignas Rubikas.Diskusiją moderuoja Živilė Kropaitė.

Ką daryti, kad paaugliai nesigriebtų narkotikų ir kitų psichotropinių medžiagų? Kaip elgtis tėvams bei atrasti ryšį su vaiku? Kokio institucijų dėmesio dar reikia? Šiuos klausimus konferencijoje „LRT RADIJAS klausia“ nagrinėja diskusijos dalyviai: Tomas Dirgėla, Indrė Makaraitytė, Kristina Busilaitė, Monika Žūkaitė, Aušra Širvinskienė, Mindaugas Akelaitis.Diskusiją moderuoja Darius Matas.

Kokių sunkumų patiria šeimos ir ko dar reikia, kad jos sulauktų emocinės pagalbos? Šiuos klausimus konferencijoje „LRT RADIJAS klausia“ apie emocinę sveikatą nagrinėja diskusijos dalyviai: Valda Bičkutė, Vitalija Maksvytė, Karilė Levickaitė, Dominykas Šumskis, Jūratė Baltuškienė.Diskusiją moderuoja Lavija Šurnaitė.

Iespaidi un komentāri pēc diskusijām Dziesmusvētku konferencē "Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums". Vakar, 2. novembrī, norsinājās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izvērtēšanas konference “Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums”. Konferences dalībnieki diskutēja par izaicinājumiem un risinājumiem svētku sagatavošanā un norisē, par jaunām tendencēm Dziesmusvētku nozarēs un kopienas iesaisti, savstarpēju sadarbību starpsvētku periodā un Svētku norises laikā, par Svētku nākotnes scenārijiem, kā arī analizēja koprepertuāra nozaru pasākumu mākslinieciskos aspektus.  "Suitu sievām" vārdi nav kabatā jāmeklē ne par vienu tēmu, un ievadā skan viņu svaigākā apdziedāšanās, kas notika Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē. Dienas garumā tajā vētīja šo svētku veiksmes, neveiksmes, mācības un idejas nākotnei.

Nepatenkinti siūlomu Nekilnojamojo turto mokesčiu žmonės rinkosi prie Seimo. Prezidentūra projektą vadina nekokybišku. Tuo metu valdantieji siūlymą tikslina. Premjerė ragina opoziciją teikti savo siūlymus kaip tobulinti įstatymą.Kuo pavirs Nekilnojamojo turto mokestis, sudurstytas iš skirtingų siūlymų?Dalyvauja Seimo nariai Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vytautas Mitalas, Rasa Budbergytė, Algirdas ButkevičiusVed. Jurgita Čeponytė

Klaipėdos valstybinis muzikinis teatras ruošiasi įkurtuvėms ir pristato 37 sezoną. Kokią staigmeną ruošia uostamiesčio kūrėjai savo publikai?Virš 50 valandų, tiek į Klaipėdoje vykusį festivalį „Inkultūracija“ keliavo ukrainiečių žurnalistė Marička Paplauskaitė. Lietuviškų šaknų turinti publicistė festivalio diskusijoje kalbėjo apie literatūrinį reportažą ir vienintelį šio žanro žurnalą Ukrainoje – „Reporters“. Su vyriausia ukrainiečių žurnalo „Reporters“ redaktore kalbėjosi Vesta Vitkutė.„Ar išsaugosime Šeškinės ozą – ledyno pakraščio sostinės simbolį?“ – tokį klausimą kėlė Vilniuje surengtos konferencijos dalyviai. Diskusijų tikslas – pasvarstyti, kaip išsaugoti tiek jį, tiek nesuardytą jungtį tarp Šeškinės Ozo ir Cedrono aukštupio kraštovaizdžio draustinio. Diskusiją stebėjo Jonas Minialga.Ievos Buinevičiūtės pasakojimas apie eklektiškąją Gwen Stefani. Dainininkė savo mecosopranu valdo įvairiausio stiliaus ir žanro muziką - nuo pun roko iki lyrinių pop baladžių.Nuo grigališkojo choralo iki knygų leidybos, nuo vargonavimo iki darbo radijų studijose – tiek visko daug ir įvairaus patiria muzikologė Živilė Stonytė–Tamaševičienė, kuri visai neseniai vėl iš rinkta „Schola Gregoriana Vilnensis“ vadove. Ir šios pareigos tik papildo kitas. Kuo žavi muzikologo profesija Živilę? Apie profesinius atradimus, kasdienybės malonumą ir muziką - rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Gabija Narušytė

Raidījumā diskutējam, kā institūcijas pildīs spēkā esošā Imigrācijas likuma nosacījumus, kādas ir potenciālās problēmas un nepieciešamās izmaiņas likumā. Diskusijā piedalās Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Inguss Alliks un Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa.    

Homo cultus. Žmogus ir miestas

Kiek realios vertės kuria žaliosios iniciatyvos Lietuvoje ir visame pasaulyje? Investuojam, kuriam, planuojam. Žaliųjų iniciatyvų daugėja, bet rezultatai yra priešingi, nei norėtume. Kodėl? Ką galime pakeisti? Pokalbyje dalyvauja eurokomisaras Virginijus Sinkevičius tiesiogiai iš diskusijų festivalio „Būtent"!“.Kaip šiuolaikinėse šeimose keičiasi vyrų ir moterų vaidmenys, darbų pasidalinimas bei šeimos sprendimų priėmimas? Ar patirtys bei stereotipai, atėję iš sovietmečio, vis dar gajūs? Pokalbis su gydytoju psichiatru, psichoterapeutu profesoriumi Eugenijumi LaurinaičiuVertinant valstybės gebėjimą apsiginti mūsų dėmesys krypsta į turimus ginklus, kariuomenę, lėšas skiriamas krašto apsaugai. Pasiruošimas dienai X: piliečių galia ginant laisvę. Pokalbis tiesiogiai iš diskusijų festivalio „Būtent!“.Kaip keičiasi diskusijų kultūra Lietuvoje? Vienas iš diskusijų festivalio „Būtent!“ 2023 organizatorių Arnas Marcinkus.Ved. Živilė Kropaitė

Spaudos apžvalga.„Kai kas renkasi iššūkius keliančias programas, kai kas renkasi labiau prieinamą turinį, o kai kas mėgina dažniausią strategiją – suprantamais ir įspūdingais spektakliais privilioti naujus žiūrovus pažinti labiau eksperimentinį meną“, – žvelgdamas į scenos menų festivalių užkulisius Lietuvoje, komentare sako teatro režisierius Gildas Aleksa.Anykščiuose daugėja žydų bendruomenės atminimui skirtų ženklų. Čia ciklą iš žalvario ir bronzos kuria iš Anykščių kilęs Vilniaus dailės akademijos Telšių fakulteto profesorius, metalo skulptorius Romualdas Inčirauskas, jau dvidešimt metų užsiimantis žydų atminimo įamžinimu. Tokie ženklai jau įrengti Telšiuose, Paryžiuje, Niujorke.Šios savaitės „Klasikos koncertų salės“ programos apžvalga.Išrinktos 2024 metų Lietuvos mažosios kultūros sostinės. Paraiškas vertinusi komisija nusprendė šį vardą suteikti 5-iems Lietuvos miesteliams ir kaimams Molėtų, Telšių, Trakų ir Rokiškio rajonuose bei Kazlų Rūdos savivaldybėje. Kokius planus būsimos mažosios kultūros sostinės rengia, kaip sekasi dabartinėms?„Dialogai dažniausiai neatskleidžia kažkokių laimėtojų, jie nenustato galutinių principų, jie yra skirti būtent pažinti kažkokias ribas, suprasti kito požiūrį. Čia yra labai svarbus dalykas, kurį mes pametame diskusijose“, – žvelgdamas į vis atsinaujinančias aštrias diskusijas visuomenėje svarsto filosofas, Vilniaus universiteto rektoriaus patarėjas Paulius Gritėnas. Kaip vaisingai dalyvauti diskusijoje ir ką turėtume iš jos išsinešti?Krokuvoje veikia paroda „Lietuva. Du fotografijos amžiai“, pristatanti Lietuvos fotografiją. Parodoje atsiskleidžia Lietuvos, jos gyventojų, istorijos ir atminties paveikslai formuojantys šalies tapatybę. Ekpozicija apima lietuvių fotografų darbus iš įvairių laikotarpių – nuo XIX a. iki šių dienų.Komikas, rašytojas Domas Raibys leidžiasi į neįprastą kelionę – per daug neplanuodamas važiuos automobiliu anksčiau išbandytais tranzavimo keliais ir kiekvieną dieną įrašys po tinklalaidės epizodą.Ved. Urtė Karalaitė

Keturių milijonų rubrika. Persikelsime į Australiją - kodėl atsiranda vis daugiau šeimų, kurios keliasi gyventi į nuo Lietuvos tolimas šalis, tokias kaip Australija ar Naujoji Zelandija? Apie tai pakalbėsime su Melburne gyvenančiais Kerniumi ir Indre Ribikauskais.Kristina Radžvilaitė socialinio tinklo „Facebook“ paskyroje pasidalijo atveju, kai autobuso vairuotojas vaiko, su autizmo spektro sutrikimu, paklausė, ar jam viskas gerai su galva? Kaip visuomenė elgiasi su neurosutrikimų turinčiais žmonėmis, ar pakanka švietimo?Verslas stebi, kad trūksta Europos kalbas mokančių specialistų. O štai ekspertai priduria, kad trūksta ne tik šių kalbų specialistų, bet ir kalbančiųjų Rytų Azijos kalbomis.„Grįžtanti atmintis“. Teikiami VU atminties diplomai. Tarp nominantų kunigas Julius Sasnauskas, Meilė Lukšienė ir kiti. Kaip ieškoma žmonių, kaip atliekamas istorinis tyrimas, kur jie randami - pokalbis su Istorijos teorijos ir kultūros istorijos katedros profesore Jurgita Verbickiene.Specialistai pabrėžia, kad donorystės tvarka Lietuvoje nesikeičia jau kelis dešimtmečius. Tačiau viešojoje erdvėje pasirodė informacija, esą iki liepos 1 d. būtina pasirašyti specialų sutikimą, kitaip automatiškai tapsite donoru. Tai sutrikdė institucijų darbą, o medikai baiminasi, kad pritrūks organų donorų, nes buvo pakirstas pasitikėjimas.Ved. Urtė Korsakovaitė

Šį kartą „Homo cultus klubas“ svečiuojasi radijo balkone. Diskusijų temą padiktavo gyvenimas: „Paminklas kaip prakeiksmas? Viešoji erdvė ir atminties politika“. Paminklų statymas ir griovimas yra amžinesnis už pačius paminklus. Kiekviena nauja politinė valdžia rūpinasi savo herojų ir vertybių įamžinimu, o dažnai ir ankstesnės santvarkos ženklų sunaikinimu. Brandžiose demokratinėse valstybėse įamžinimo politika turi nusistovėjusius principus ir derina profesionalų požiūrį ir visuomenės dalyvavimą. Kokia situacija Lietuvoje? Kaip čia suprantama viešoji erdvė, jos įprasminimas, atvėrimas visuomenei ar užgrobimas, naujos viešojo meno formos ir vizuali tarša. Apie tai diskutuoja laidos „Žmogus ir miestas“ kūrėjai: miesto antropologė Jekaterina Lavrinec bei architektai Justinas Dūdėnas ir Matas Šiupšinskas, laidos „Mažosios Europos pokalbiai“ vedėjas publicistas Donatas Puslys ir laidos „Tarp praeities ir ateities“ autorius filosofas Simas Čelutka.Ved. Laima Kreivytė

Pieminekļus ceļ un pieminekļus veļ. Pieminekļiem var pieiet pavisam tuvu klāt un attālināties, cik vien pilsēta to ļauj. Par pieminekļiem var domāt kā mākslinieciskām un vides vērtībām; kā par varas simboliem un arī kā par „atmiņu konteineriem”. Jaundibinātā Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība savā pirmajā publiskajā diskusijā „Padomju okupācijas pieminekļi kā disonējošais mantojums” piedāvāja domāt arī par laikmetīgās mākslas iespējām pieminekļus pārinterpretēt un radīt jaunu kontekstu. Rozā tanks, piepūsts Ļeņins mini aļošas atlējums – tie ir tikai daži piemēri. Diskusijā Mākslas akadēmijā klāt bija Ingvilda Strautmane un Gints Grīvāns. Kultūras rondo subjektīva fragmentu izlase no divtik garās diskusijas, kura vairāk bija par domāšanas iespējām, ne par konkrētiem risinājumiem, tie jebkurā gadījumā paliks pilsētvides plānotāju un pašvaldības ziņā. Diskusijā piedalījās Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja latviešu tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, filozofs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Jānis Taurenis, vēsturnieks un mākslas zinātnieks, LMA docents Rihards Pētersons. Diskusiju vadīja mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

Februāra beigās, apritot gadam, kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, izskanēja atgādinājums, ka mēs, sabiedrība visā pasaulē, nedrīkstam nogurt no atbalsta ukraiņiem, mēs nedrīkstam pierast pie zvērībām, ko pastrādā Krievijas armija. Un vēl nereti tiek runāts par to, ka mums, latviešiem, ir vienkāršāk identificēties un neatslābt atbalsta sniegšanā ukraiņiem, jo esam tik tuvu, tas notiek mums blakus. Atšķirībā no citām vietām pasaulē, kur karš Ukrainā šķietami ir tik tālu un tāpēc neskar ikkatru un ikvienu. Demonstrācijas, mītiņi, politiskas diskusijas - tie daži ir atbalsta veidi, kā ukraiņiem palīdz diaspora. Šoreiz viens no jautājumiem raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts ir par to, cik būtiska loma situācijas izpratnē ir vēsturiskajam kontekstam. To pārrunājam, sazinoties ar aktīviem cilvēkiem Amerikā, Kanādā un Austrālijā.   Raidījuma viesi: Mārtiņš Andersons, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, Rita Andersone no Viduszviedrijas Latviešu apvienības, Reinis Dancis, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē viceprezidents, un Juris Ķeniņš, diriģents un komponists no Kanādas.  

Vasario 24-ąją sukaks metai nuo Rusijos Federacijos pradėto ir jokio pateisinimo neturinčio karo Ukrainoje pradžios. Apie tai kalba ir kalbės visi. Tie, kuriems skauda, kuriems liūdna, pikta, gailu. Jausmai, kuriuos apsakyti, deja, sunku. Alytaus miesto teatre tądien 18 val. bus rodomas monospektaklis pagal Pavlo Arie pjesę „Civilio dienoraštis“, režisierius – ukrainiečių kūrėjas Stas Zhyrkov. Po monospektaklio „Civilio dienoraštis“ KVIEČIAME Jus į diskusiją – pokalbiui apie tai, kaip viskas prasidėjo, kaip yra dabar, apie tai, kaip skirtingose srityse, skirtinguose frontuose (informacijos, humanitarinės pagalbos, kultūros ir kituose) dirbantys žmonės vienijosi ir vis dar vienijasi bendram tikslui. FM99 kalbėjome su Alytaus teatro direktore Inesa Pilvelyte.

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība parunāsim par biznesa vidi Latvijā un par finansējuma pieejamību. Pelēkās ekonomikas indekss, "doing business" indekss, uzņēmēju noskaņojuma indekss, patērētāju noskaņojuma indekss, nodokļu sistēmas pievilcības indekss – dažādu indeksu, kad runā par biznesu un ekonomiku, netrūkst. Jaunākais izziņotais ir augstskolas "Turība" veidotais Latvijas biznesa indekss. Kas pētījumā noskaidrots, atgādina Zane Drinķe, "Turības" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne. Tā kā indekss ir no mīnuss 100 līdz pluss 100, tad uzņēmēji darbam Latvijā devuši, vērtējot 10 baļļu sistēmā – četrnieku. Tas ir – ieskaitīts, bet var un vajag daudzreiz labāk! Tomēr jāatcerās, piecos gados, kopš šo indeksu "Turība" veido, tas ne reizi nav bijis ar plus zīmi. Diskusijā pēc indeksa prezentācijas ar ekspertiem un uzņēmējiem varēja saklausīt vienu lielu jautājumu, ar kuru sākās vai beidzās praktiski visas diskusijas. Un šis lielais jautājums ir – kādēļ Latvija uzņēmējdarbībai nav pievilcīgākā valsts, kaut vai mērojoties ar mūsu Baltijas kaimiņiem? Vērtē korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Arī Latvijas tirdznircības un rūpniecības kamerā lēš, ka kaimiņi mums pievilcības ziņā griež pogas ārā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta – to rāda arī viņu pasūtītais pētījums. Viena vienota iemesla, kādēļ kaimiņiem veicas labāk, īsti nav – un diemžēl tas nozīmē, ka nav arī viena, eleganta un vienkārša risinājuma. Viens no risināmajiem jautājumiem, lai enerģijas cenas negrauj konkurētspēju, tā atzina Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš. Protams, kaitē arī tas, ka esam mazi, bet neesam vēl aptvēruši, ka iespējams, jārīkojas ne tā kā ierasts un ka ne visi mazie uzņēmumi potenciāli izaugs par pasaules milžiem – savu viedokli neslēpa Rungainis Un par labu nenākot arī tas, ka esam rāmi un piesardzīgi. Gan kā iestādes, gan uzņēmumi, gan katrs no mums – tā uzskata "Turības" valdes priekšsēdētājs Imants Bergs Finansējuma pieejamība arī ir problēma. Augstskolas rektors Aldis Baumanis atzīst, ka pētījuma dati par to rāda divas tendences: nepieejams finansējums vairāk ir problēma mazajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem ar Latvijas kapitālu. Bet arī "Balticovo", ko īsti par mazu uzņēmumu nenosauksi, saskāries ar finansējuma pieejamību. Un "Balticovo" banku nevēlēšanās kreditēt vistām barības iegādi lika pārdomāt biznesa procesus, stāsta Toms Auškāps, "Balticovo" valdes loceklis.

Kultūros mėnraščio „Metai“ naujausio numerio apžvalga.Pasaulio kultūros apžvalgoje šįkart žvilgsnis į literatūros lauką – reikšmingiausius 2022-ųjų įvykius, apdovanojimus ir išryškėjusias naujas skaitymo tendencijas.Šiauliuose Venclauskių namuose prieš šventes atidaryta senovinių kalėdinių žaisliukų ir atvirukų paroda. Tarpukario eksponatai atspindi to meto madas ir net jų savininkų statusą visuomenėje.Diskusijų ir dėmesio dar prieš premjerą sulaukęs Sergėjaus Loznicos spektaklis „Erinijos“ jau pristatytas Jaunimo teatro scenoje. Ką apie jį mano teatro kritikai?Gruodžio 16 d. Kauno menininkų namuose pristatyta menininkus bei aklųjų ir silpnaregių bendruomenės narius įtraukusio projekto „Bendrakūryba“ baigiamųjų kūrinių paroda. Kaip vyko bendras darbas ir kokių rezultatų jis atnešė?Domanto Razausko muzikos naujienų apžvalga.Vakar minėjome Tarptautinę migrantų dieną. Ta proga apie greitą ir sklandų įsiliejimą į Lietuvos kultūros pasaulį kalbamės su kultūros vadybininke iš Ukrainos – Kateryna Alymova.Ved. Urtė Karalaitė

Izstāstīt vēsturi dizaina valodā piedāvā "Dizaina pastaiga 2022".  Rīt, 20.oktobrī, ikgadējais notikums, kas vienas dienas garumā dod iespēju ielūkoties dizaina aizkulisēs, šogad veltīts dizaina un vēstures attiecībām. Pasākuma norises vieta – Latvijas Okupācijas muzejs, kurā visas dienas garumā notiks astoņas dizaina pastaigas jaunatklātajā ekspozīcijā „Ceļš uz gaismu”. Pastaigas vadīs dizaina biroja "H2E" dizaineri, bet dienas noslēgumā būs diskusija. Dizaina pastaigā kopā ar dizaina studijas "H2E" vadošo dizaineri Ingūnu Eleri devās Laima Slava. Ja arī jūs vēlaties kopā ar dizaineriem doties pastaigā, jāreģistrējas un jādodas uz šī gada centrālo pieturpunktu – Latvijas Okupācijas muzeja jaunatklāto ekspozīciju. Dienas noslēgumā plānota diskusija  „Dizains un vēsture”, kuru vadīs dramaturgs Lauris Gundars. Diskusijā piedalīsies Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Kārlis Dambītis, publiciste Sarmīte Kolāte, režisors un dramaturgs Ivo Briedis, kā arī "H2E" dizainere Ingūna Elere.

Svētdien, 2. oktobrī, aizvadīta Jāņa Dombura vadīto diskusija ar 14. Saeimā iekļuvušo politisko partiju vai to apvienību pārstāvjiem. Diskusijā piedalās to politisko spēku pārstāvji, kuri saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, ir pārvarējuši 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.

Teātris un politika, teātris un skatītājs, teātris un ilgtspēja, teātris un vides maiņa - temati, par kuriem diskutēja teātru profesionāļi, iezīmējot jaunas vietas un tradīciju Ventspilī „Teātra festivālā nr. 1”. Divās dienās Ventspilī bija iespējams noskatīties četras ‘'Spēlmaņu naktī” un „Patriarha rudenī” godalgotas izrādes, kas iezīmē mūsdienu teātra vaibstus. Ventspils „Teātra festivālā nr. 1” piedāvāja DDT Klāva Košina izrādi „Konklāvs”; Rēzeknes teātra „Joriks'' izrādi „Mans kaimiņš ebrejs'', Ģertrūdes ielas teātra izrādi „Pazaudētās dziesmas” un Dailes teātra, Rūdolfa un Elīnas Gediņu kustību izrādi „Ļoti labas minūtes”. Teātra profesionāļiem tā bija iespēja ne tikai noskatīties kolēģu darbus, bet arī diskutēt par teātri un skatītāju, teātri un vidi, teātri un politiku. Domājot, ka noteikti jāseko „Teātra festivālam nr.2”, neliels ieskats divās dienās Ventspilī gan teātra namā „Jūras vārti”, gan pilsētvidē.

Stāsta dārznieks Aivars Lukevics, kuru interesē neparasti un unikāli dārzi pasaulē un kurš centies izzināt to rašanās iemeslus un vēstures līkločus. Vai zini, kas ir Alberts Kāns (1860-1940), viņa "Pasaules arhīvs" un dārzs, kas tēlaini izstāsta dzīvi un laikmetu? Alberts Kāns piedzima 1860. gadā Francijas pilsētā Elzasā. Bērnībā puika skarbā franču-prūšu kara laikā piedzīvoja dzimtā ciema un plašu novadu okupāciju un tūkstošiem francūžu došanos bēgļu gaitās. Zaudējis vecākus, Kāns devās uz Parīzi, kur viņam paveicās labi izskoloties tirgzinībās. Talantīgais jauneklis drīz nodibināja savu banku, ieguldīja līdzekļus Āfrikas dārgakmeņu raktuvēs un viņa turība pieauga. Atšķirībā no citiem baņķieriem, Kānam bija ideālistiskas un utopiskas vīzijas par to, kā viņš izmantos savu naudu. Pateicoties skaudrajai bērnības pieredzei un labajai izglītībai, Kāns apzinājās, ka modernā pasaule līdz ar industriālo revolūciju strauji mainās. Viņš vēlējās saglabāt atmiņu par pasauli, kāda tā tobrīd bija, tāpēc 1912. gadā uzsāka vērienīgu projektu, ko nosauca par "Planētas arhīvu". 20 gadus tika sūtīti profesionāli fotogrāfi uz vairāk nekā piecdesmit zemēm, lai fiksētu ikdienišķu sadzīvi. Attēli veidoja izsmeļošu vizuālu apskatu par mazajām pamatiedzīvotāju kultūrām, kuras pastāv uz Zemes pirms to neizbēgamās izzušanas. Kāns ticēja, ka mieru starp tautām var panākt tikai ar labāku izpratni par cilvēkiem no dažādām kultūrām. Diskusijām tika izveidota starptautiska biedrība "Apkārt pasaulei", kas regulāri tikās Alberta Kāna dārzā neformālās pusdienās - Einšteins, Tagore, Kiplings, Rodēns, Kirī un vēl citi. 1931. gadā biedrību veidoja jau 186 pasaules intelektuāļi, un tā rīkoja arī filmu un autohromu publiskos seansus. Kāns sirsnīgi veidoja savu dārzu, savienojot ainas no dažādām pasaules daļām: franču klasicisma rožu dārzu un angļu lauku ainavas, bet koši zilais miera cerību mežs vieno zilos Āfrikas ciedrus ar zilajām Amerikas eglēm. Mākslinieka krāsu paletes formā plešas saulstaros gleznieciski virmojošs impresionistu dīķis ar ūdensrožu ziediem starp tumšzaļajām lapām. Alberts Kāns bija viens no nedaudziem to laiku baņķieriem, kas ticēja Japānas izaugsmei. Pateicībā imperators sūtīja divus dārzniekus, un Kāna dārzā radās Eiropā pirmais japāņu veidotais dārzs. Ar tādu pašu rūpību Kāns dārzā uzbūra savu bērnības vietu atmiņu ainavu - Vogēzu mežu. Šī ir senākā vesela meža biotopa pārcelšana. No 400 kilometrus tālajiem kalniem tika vesti klinšu bluķi, milzīgas baltegles un dižskābarži, kuru uzmanīgā ieslidināšana apjomīgajās bedrēs skatāma senākajā lielo koku pārstādīšanas kinohronikā. Ieceres pārtrauca 1929. gada finanšu krīze un Kāna bankrots. Īpašumus izpārdeva. Arhīvu iegādājās pašvaldība, ļaujot dzīvot Kānam savā mājā līdz mūža galam. "Pasaules arhīvs" glabājas Parīzē un ir brīvi pieejams Alberta Kāna muzeja vietnē. To veido 72 000 fotoattēlu un 183 kilometru filmas ar seno sadzīvi. 20. gadsimta nogalē Japānas dārzu meistars Takano radīja laikmetīgu dārzu, atainojot Alberta Kāna dzīvi. No oļu piramīdas izplūst ūdens, parādot Kāna piedzimšanu. Strauta ūdeņi laužas pa akmeņainu ūdenszāļu gultni, attēlojot grūto bērnību. Tālāk strauts ietek plašos, mierīgos ūdeņos, ko ietver ziedoši rododendri, simbolizējot Kāna labklājības laikus. Taču tad ūdeņi sasniedz skarbus klintsbluķus, kuriem nu jālaužas cauri: tā ir finanšu krīze un bankrots. Vien sarkans arkveida tiltiņš ved krācēm pāri uz cerību netveramās pasaules ziedošo ķiršu nogāzi. Šaurā strautiņā ūdeņi turpina ceļu līdz dziļam konusam, kur, nemanāmi beidz savus ceļus. Japāņi teic, ka Alberta Kāna dārzs ir vislabāk koptais japāņu dārzs ārpus Japānas. Kāna muzeju un vērtīgo dārza piemēru es jums sirsnīgi novēlu apmeklēt gan estētiskas ieniršanas, gan intelektuālas pacelšanās nolūkā!

Jau gandrīz divus gadus bērnu un jauniešu sports Latvijā pakļauts dažādiem ierobežojumiem. Ar to saskaras gan interešu izglītība, gan profesionālā ievirze. Raidījuma "Piespēle" diskusijā vadītājs Mārtiņš Kļavenieks savu viedokli aicināja izteikt virknei sporta nozares profesionāļu. Diskusijā piedalās Izglītības un zinātnes (IZM) Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule, sporta ārste un "Sporta laboratorijas" vadītāja Sandra Rozenštoka, brīvās cīņas trenere Laura Skujiņa, Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, Latvijas Basketbola savienības (LBS) Treneru attīstības komisijas vadītājs un treneris Agris Galvanovskis, futbola skolas "Metta" dibinātājs un vadītājs Ģirts Mihelsons, kā arī "Play-off Arena" futbola halles vadītājs, futbola treneris Ilvars Koscinkevičs. 

Seksuālo minoritāšu tiesību aizsardzība ir būtiska prioritāte Eiropas Savienībā (ES). LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas) kopienas bloka dalībvalstīs piedzīvo milzīgas atšķirības gan tajā, kādas ir šo cilvēku likumiskās tiesības, gan tajā, kāda ir sabiedrības attieksme. Nesen Eiropas Parlaments (EP) pienēma rezolūciju, aicinot ES likvidēt pamattiesību īstenošanas šķēršļus ar kuriem saskaras LGBT kopienai piederošie iedzīvotāji. Vai Latvijā šādu EP rezolūciju kāds ņems vērā? “Eiropas Parlaments ir spēcīga balss Eiropā, bet mēs nedrīkstam kaut ko ar varu uzspiest Latvijai vai Polijai”, tā sarunā ar kolēģi Ilzi Naglu Strasbūrā saka EP deputāts no Luksemburgas Marks Angels. Vinš dzīvo valstī, kur premjers ir gejs un laimīgi precējies. Diskusijā piedalās arī EP deputāts no Polijas Roberts Bedrons –viņš nekad nav slēpis savu seksuālo orientāciju un katoliskajā Polijā bijis gan parlamenta deputāts, gan vēlāk arī pilsētas mērs! Roberts savulaik bijis Rīgā pirmajā Baltijas praidā, bet Marks – šovasar notikušajā. Un viņi ir vienisprātis, ka Latvijā pārmaiņas ir ļoti redzamas, toskait arī sabiedrības attieksmē pret LGBT.

Viss liecina par to, ka nākamo piecu gadu laikā ieviesīs virkni svina munīcijas aizliegumu. Kā tas izskatās un ko var darīt, šajā epizodē. 2.septembrī Saeimā 2.lasījumā skatīja grozījumus Medību likumā. Kādas pērsles izskanēja no Saeimas tribīnes? Redakcija saņēma komentāru Youtube par to, ka mednieki pie mājas esot uzbūvējuši torni un tur "vienmēr pālī" medījot. Tāpat 2.septembrī notika LAMTA un LMS diskusija ar Zemkopības ministriju par nodevu noteikumu projektu. Diskusijā pievienojās Latvijas Jauno mednieku kluba vadītāja Emīlija Mariševa, kas stāsta par savu jaunāko aizraušanos. Epizode sadarbībā ar SIA "Ieroči". Oskars demonstrē, kā piesaukt briežu bulli, izmantojot SIA Ieroči veikalos nopērkamo tauri: https://siaieroci.lv/lv/meklet/t-taure Epizode top Čill Easy burgeru terasē Ādažos, Atekas ielā 17a. Vairāk lasi žurnāla Medības pielikumā "Medību trofejas": https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1286 Lasi un abonē žurnālu Medības: https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/8 Par medībām lasi: https://www.medibam.lv/ Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Lietuvoje šiuo metu stipriai išaugusi įtampa dėl vertybinių klausimų, tokių kaip mažumų teisės, šeima, tradicinės vertybės, istorinė atmintis, atsisakymas skiepytis. Piliečiams negebant susikalbėti ir susitarti, neišvengiamai kyla klausimas: koks apskritai yra viešųjų diskusijų tikslas ir prasmė? Ar nėra naivu be perstojo kartoti, kad turime išgirsti ir įsiklausyti į kitokias nuomones? Kiek realu užmegzti tikrą pilietinį dialogą, ypač kai viena iš pusių stokoja geros valios ir pagarbos? Kaip kalbėtis su tais, kurie kalbėtis nenori? Ar žodžio laisvė apima bet kokių žodžių laisvę, net ir tų žodžių, už kurių slypi neapykanta, melas ir manipuliacijos? Jeigu viešosios diskusijos yra teigiamų pasekmių nekurianti veikla, kodėl mes jas taip aktyviai skatiname? Galbūt yra konstruktyvesnių politinio veikimo ir bendrabūvio formų, kurios galėtų pakeisti niekur nevedantį apsikeitimą nuomonėmis?Debatuose dalyvauja filosofai Algirdas Davidavičius ir Viktoras BachmetjevasVed. Simas Čelutka

“Būvnieku karteļa” lietā Konkurences padome (KP) konstatēja desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par šādu konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā. Diskusijā par šo notikumu un tā sekām piedalās: Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.  

“Būvnieku karteļa” lietā Konkurences padome (KP) konstatēja desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par šādu konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā. Diskusijā par šo notikumu un tā sekām piedalās: Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.  

Kas ir ģimene? Vai vajag noteikt striktāku definīciju Satversmē, lai neļautu homoseksuāliem cilvēkiem veidot savas ģimenes? Pirms sākt parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, par to diskutējam raidījumā. Diskusijā par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē piedalās "Latvijas vīru biedrības" valdes loceklis Dmitrijs Trofimovs, tiesībsargs Juris Jansons, biedrības “Centrs MARTA” vadītāja Iluta Lāce un Saeimas juridiskās komisijas deputātes Jūlija Stepaņenko un Inese Voika.

Kas ir ģimene? Vai vajag noteikt striktāku definīciju Satversmē, lai neļautu homoseksuāliem cilvēkiem veidot savas ģimenes? Pirms sākt parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, par to diskutējam raidījumā. Diskusijā par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē piedalās "Latvijas vīru biedrības" valdes loceklis Dmitrijs Trofimovs, tiesībsargs Juris Jansons, biedrības “Centrs MARTA” vadītāja Iluta Lāce un Saeimas juridiskās komisijas deputātes Jūlija Stepaņenko un Inese Voika.

Valstybės institucijos bei verslas ieško būdų, kaip dar paskatinti žmones skiepytis – organizuoja loterijas, dovanoja čekius, moka priedus. Kiek šios priemonės pasiteisina?Prezidentas pasirašė patikslintą šių metų valstybės biudžetą. Šiandien – pirmoji diena, kai Lietuva gyvena jau ne karantine. Pokalbis su prezidento vyriausiuoju patarėju Simonu Krėpšta.Nuo šiandien absoliučiai visos siuntos, iš trečiųjų šalių patenkančios į Europos Sąjungą, turės būti deklaruojamos ir joms turės būti taikomas pridėtinės vertės mokestis. Pokyčiams intensyviai ruošiasi ir Lietuvos institucijos, kurios sako, kad tam tikrų sutrikimų greičiausiai pasitaikys.Medikai perspėja, kad vasaros karščiai ypač pavojingi širdies ligomis sergantiems žmonėms, jų antplūdį pajuto ir ligoninės. Kardiologai teigia, kad sergančiųjų kraujagyslių ir širdies ligomis Lietuvoje nuolat daugėja, be to jaunėja ir pacientų amžius, kurie vangiai rūpinasi savo sveikata.Lietuvoje vis daugiau kalbama apie naują religinę bendruomenę, pasivadinusią Gaudijos vaišnavais. Diskusijų sukėlė tai, kad šie veikėjai kalba ne apie dvasinius klausimus, o apie politiką, kai kas net atrado sąsajų su Rusija, vadina bendruomenę grėsme valstybei. Kas tai per judėjimas ir kaip jį vertinti?Ved. Edvardas Kubilius

Sarunas tēma - Eiropas autokrosa čempionāts Bauskā! Diskusijā piedalījās Jānis Bergs, Jānis Boks, Ervins Grencis un Kristiāns Grencis

Vizma Belševica un mūsdienas. Un vārda brīvība, un valodas dziļums. Uzticība savai tekstu interpretācijai. Kultūras rondo stundā pakavējamies pie atziņām, kas izskanēja diskusijā “Vizma un mūsdienas”, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotajā Vizmas dienā, 27.maijā. Dzejniecei, rakstniecei, tulkotājai, atdzejotājai Vizmai Belševicai 30. maijā būtu 90. dzimšanas diena (1931-2005). Latvijas kultūras kanonā ierakstīti viņas krājumi “Gadu gredzeni” un Dzejniecei, rakstniecei, tulkotājai, atdzejotājai Vizmai Belševicai 30. maijā būtu 90. dzimšanas diena (1931-2005). Latvijas Kultūras kanonā ierakstīti viņas krājumi “Gadu gredzeni” un "Dzeltu laiks" un triloģija "Bille". Viņa ir dzejniece, kurai nācās tieši saskarties ar padomju režīmu un cenzūru.  Konferencē „Vizma Belševica un vārda brīvība” tiešsaistē sastapās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta uzrunātie pētnieki. Vairāk domājot par personiskām balsīm, ne zinātniskiem pētījumiem, izvērtās dzejnieku diskusija „Vizma Belševica un mūsdienas”. To vadīja Anna Auziņa, piedalījās Inese Zandere, Inga Gaile, Katrīna Rudzīte, Ingmāra Balode un Kārlis Vērdiņš. Šajā stundā – fragmenti no diskusijas. Un Vizmas Belševicas pašas balss no Latvijas Radio arhīva. Izrādās, arhīvu ierakstos tās ir ļoti maz. Ir stāsts par leģendāro Latvijas PSR Rakstnieku savienības kongresu 60. gados, ir kāda intervija 1991. gadā un ir viņas teiktais , kad iznāca „Bille”. Un katrā no šiem fragmentiem, iespējams, ir saklausāma atbilde, kāpēc viņa tik maz ir pati runājusi par saviem darbiem. Paldies par sadarbību raidījuma veidošanā Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras un mākslas institūtam un Jānim Ogam un Jānim Elsbergam. Kultūras rondo ierakstu sērijā visas nedēļas garumā arī skanēja Vizmas Belševicas dzejoļi, kurus izvēlējušies viņas spalvas brāļi.  

Dzejniece Vizma Belševica ir šīs nedēļas notikumu centrā - Kultūras rondo ierakstu sērijā skanēs viņas dzeja, bet  dzejniece Anna Auziņa iepazīstina ar gaidāmo zinātnisko un radošo konferenci „Vizma Belševica un vārda brīvība”. Par godu dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 27. maijā no plkst. 10 līdz 22.30 tiešsaistē* norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference „Vizma Belševica un vārda brīvība”. Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese. Zinātniskus referātus papildinās diskusija “Vizma un mūsdienas”, kā arī dzejas lasījumi un mūzika. Diskusijā piedalīsies Inga Gaile, Kārlis Vērdiņš, Inese Zandere, Ingmāra Balode un Katrīna Rudzīte, to vadīs Anna Auziņa. Lasījumos “Dzejniece” Inese Zandere, Inga Gaile, Ingmāra Balode, Ausma Perons, Katrīna Rudzīte un Marija Luīze Meļķe interpretēs katrai tuvākos Belševicas tekstus, muzicēs grupa „Zāle”. Vakara noslēgumā “Es aiziet nevaru” Vizmas Belševicas dzeju lasīs aktrises Baiba Broka un Guna Zariņa. Muzicēs Ilze Grunte.

Tā ir nolaidība, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir cilvēki, kuri neprot valsts valodu. Tā mūsu raidījumā pirms nedēļas sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents rosina Saeimā, līdzīgi kā notiek ārpolitikas debates, spriest arī par valsts valodas politiku. Valsts prezidents ir valdībai iesniedzis savu viedokli un priekšlikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanai. Par to diskutējam arī mēs raidījumā Krustpunktā. Diskusijā piedalās Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere, žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Valsts valodas centra valodas kontroles departamenta vadītāja Inese Bursevica un Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens.

Tā ir nolaidība, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir cilvēki, kuri neprot valsts valodu. Tā mūsu raidījumā pirms nedēļas sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents rosina Saeimā, līdzīgi kā notiek ārpolitikas debates, spriest arī par valsts valodas politiku. Valsts prezidents ir valdībai iesniedzis savu viedokli un priekšlikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanai. Par to diskutējam arī mēs raidījumā Krustpunktā. Diskusijā piedalās Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere, žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Valsts valodas centra valodas kontroles departamenta vadītāja Inese Bursevica un Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens.

Diskusijų sporto laida „O, Sportas!“. Vedėjai Ervinas Kvitkauskas, Edgaras Pulkovskis, Mindaugas Brazys.

Krustpunktā saruna par jauno pašvaldību likumprojektu, kas patlaban tiek skatīts Saeimā. Tam jāstājas spēkā pusgadu pēc jauno novadu domju ievēlēšanas un jāaizstāj līdzšinējais likums, kurš pieņemts vēl deviņdesmitajos gados. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību skaits būs krietni mazāks, turklāt vietējās varas vēlēšanās vairs nevarēs piedalīties vēlētāju apvienības, kas raisīja bažas, ka pašvaldību dzīvi nu kūrēs lielās partijas. Jaunā pašvaldību likuma izstrādātāji sola nodrošināt iedzīvotāju lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā pašvaldībās. Kā tas notiks un kādas pārmaiņas vēl sola jaunais likums, runājam raidījumā. Diskusijā piedalās biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Ilze Oša un domnīcas „Providus” pētniece Līga Stafecka.

Krustpunktā saruna par jauno pašvaldību likumprojektu, kas patlaban tiek skatīts Saeimā. Tam jāstājas spēkā pusgadu pēc jauno novadu domju ievēlēšanas un jāaizstāj līdzšinējais likums, kurš pieņemts vēl deviņdesmitajos gados. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību skaits būs krietni mazāks, turklāt vietējās varas vēlēšanās vairs nevarēs piedalīties vēlētāju apvienības, kas raisīja bažas, ka pašvaldību dzīvi nu kūrēs lielās partijas. Jaunā pašvaldību likuma izstrādātāji sola nodrošināt iedzīvotāju lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā pašvaldībās. Kā tas notiks un kādas pārmaiņas vēl sola jaunais likums, runājam raidījumā. Diskusijā piedalās biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Ilze Oša un domnīcas „Providus” pētniece Līga Stafecka.

Saruna par svarīgāko tematu šobrīd - autošosejas sezonu! Diskusijā piedalījās Andis Meilands, Uldis Timaks, Jānis Vanks, Matīss Mežaks un Aldis Putniņš

Pilsēta ir dzīvs, mūžam mainīgs organisms, kura dizains nav un nemaz nevar būt pabeigts. Tādēļ dažāda veida prototipi ir ļoti svarīgs mūsdienīgas pilsētvides dizaina procesa elements. Rīgā pēdējā gada laikā esam piedzīvojuši jau vairākus eksperimentus. Raidījumā “Kāpēc dizains” diskusija par prototipiem pilsētā un Čaka ielas eksperimentu. Diskusijā piedalās Justīne Panteļējeva un Oto Ozols. Justīne ir telpiskās plānošanas speciāliste, Rīgas domes deputāte, Pilsētas attīstības komitejas vadītājas vietniece un satiksmes un transporta lietu komitejas dalībniece. Savukārt Oto ir arhitekts un biedrības "Pilsēta Cilvēkiem" aktīvists.  

Vyriausybės iniciatyva buriama ekspertų grupė artimiausiu metu siūlys, kaip paskatinti žmones testuotis nuo koronaviruso. Kodėl svarbu testuotis?Gyventojai skundžiasi, kad vietomis miestuose yra likę purvino sniego, o kai kur – tiesiog smėlio ir druskų sankaupos. Kaip miestai tvarko sniego likučius?„Verslo laike“ – apie verslo konferencijų ir mokymų organizatorių realybę pandemijos metu.Ar Seimas ketina svarstyti dviejų komitetų pirmininkų – T.V. Raskevičiaus ir Ž. Pavilionio – galimybes toliau eiti pareigas, po gyventojų ir politikų išsakytos kritiko? Pokalbis su Seimo Pirmininke Viktorija Čmilyte-Nielsen.Kaip Lietuvai sekasi valdyti koronaviruso pandemiją ir kaip mes atrodome europiniame kontekste? Diskusija su Vyriausybės ir Pasaulio sveikatos organizacijos atstovais.Šiandien – pirmoji diena, kai Mokesčių inspekcija rekomenduoja deklaruoti pajamas už praėjusius metus. Tai bus galima padaryti tik nuotoliniu būdu. Ar inspekcijai pavyks susitvarkys su šiuo iššūkiu?Ved. Edvardas Kubilius