Podcasts about diskusij

Pagājušā nedēļā Okupācijas muzejā notika diskusija par kaislībām, kas virmoja trimdas paaudžu starpā 70. gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieskicējam, kādi bija tie karstie temati agrāk, bet kādi jutīgie jautājumi ir šodienas diasporas dažādu paaudžu vidū. Raidījumā diskutē Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Selga Liepiņa, žurnālists un publicists Juris Kaža, Ginta Ose, kura jau 20 gadu dzīvo Milvokos, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir turienes latviešu luterāņu baznīcas valdē, darbojas arī biedrībā "Eņģeļa sirds", kas organizē ziedojumu vākšanu Amerikas latviešu vidū, lai atbalstītu talantīgus bērnus Latvijā, un Amerikas Latviešu apvienības informācijas nozares vadītāja un Oregonas latviešu biedrības priekšsēdētāja Ieva Dekstere. -- 20. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”. 1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem. Diskusijā plašāk pievērsās nevis par kultūras sakariem kā oficiālai PSRS/ LPSR politikai, bet gan tam, kādas bija to sekas trimdas sabiedrībā. Padomju vara šos sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā.

Kā Rīga pārtop par īstu laikmetīgās mākslas galvaspilsētu? Par to mākslas kritiķis Vilnis Vējš sarunājas ar Rīgas Mākslas nedēļas galveno kuratori Elīnu Drāki, mākslas centra "kim?" programmas direktori Zani Onckuli un fotomākslinieku Filipu Šmitu, kura izstāde skatāma bijušās fabrikas "Veldze" telpās. Diskusijā netrūkst arī intriģējošu jautājumu. Vai mūsdienu māksla kļūst atvērtāka un rotaļīgāka pēc ilgiem morāles un politikas gadiem? Kā orientēties notikumu bagātajā vasaras programmā un nepalaist garām spilgtākos mākslas brīžus? Klausieties un uzziniet, kāpēc šovasar Rīga kļūst par mākslas mednieku galamērķi! Vasarā būs krietni jāiespringst! Vēl pirms vasaras saulgriežiem Rīgas pilsētvidē vērojama rosība, kas liek domāt par Eiropas kultūras metropoļu pulsu: galerijas, pamestas fabrikas, biroju ēkas un pat kafejnīcas pārtop par laikmetīgās mākslas oāzēm. Šovasar īpašu uzmanību pelna trīs notikumi: Rīgas Mākslas nedēļa, festivāls "Ēdene" mākslas centrā "kim?" un Filipa Šmita fotoprojekts "Saules skūpsti" bijušās fabrikas "Veldze" telpās. Jūlija sākumā mākslas dzīve Rīgā turpināsies ar laikmetīgās mākslas gadatirgu "Hanzas peronā". "Pagājušogad bija negaidīti liela apmeklētība, un šogad piedalīsies vēl vairāk galeriju – arī no Čikāgas, Austrumeiropas, Amerikas un Āzijas," norāda Zane Onckule. Šis tirgus ne tikai nostiprina Rīgu kā reģionālu mākslas tirdzniecības centru, bet arī veido platformu jaunu sadarbību un diskusiju dzimšanai. "Gatavojāmies karstai, bet relaksētai vasarai, bet iznāk, ka mums būs krietni jāiespringst, lai visu redzētu un nepalaistu garām," ar smaidu rezumē raidījuma vadītājs Vilnis Vējš. "Šī vasara Rīgā piedāvā retu iespēju pieredzēt laikmetīgo mākslu visdažādākajās formās un vidēs – no rūpīgi kūrētām izstādēm līdz eksperimentālām performancēm, no intīmiem fotostāstiem līdz lieliem tirgus notikumiem. Atliek tikai atvērt acis, kartē iezīmēt maršrutus un ļauties pilsētas kultūras virpulim!" Pārraides producente – Inga Saksone.  

25. aprīlī Ventas krastā, Ventspils ielas galā iepretim Kuldīgas skatu tornim, notiks iniciatīvas “Lašu dziesma” pirmā aktivitāte – publiska diskusija “Nārsts nav bufete”, kas veltīta lašu nārsta laikam un upes ekosistēmas ilgtspējai. Pasākuma noslēgumā ugunskura koncertā uzstāsies “Trio Tresensus” – Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons) un Uģis Upenieks (perkusijas). Diskusijā varēs piedalīties vietējie iedzīvotāji, vides eksperti, mākslinieki un jebkurš interesents, lai veidotu atklātu sarunu par līdzsvaru starp tradīcijām, cilvēka interesēm un dabas aizsardzību, vienlaikus rosinot konkrētas iniciatīvas lašu saudzēšanai. Projekta organizators un biedrības “Sansusī” vadītājs Armands Siliņš-Bergmanis: “Ar iniciatīvu “Lašu dziesma” turpinām festivāla “Sansusī” pieredzi, apvienojot mūziku ar dabas vidi. Jo vairāk sarunājamies ar vides nozares speciālistiem, jo skaidrāk redzam, ka šie jautājumi ir kompleksi un globāli. Šobrīd, piemēram, sadarbojamies ar komponistu Matīsu Čudaru, radot jaunu skaņdarbu, kas būs veltīts Ūdens mātei.” Sarunā plašāk - par vides un dabas aizsargāšanu ikdienā, par Armanda ceļu sociāli aktīvā mākslā, par iekļaušanos dabā pēc dabas, ne cilvēka likumiem un no sarunām uz rīcību. “Iniciatīva “Lašu dziesma” Kuldīgā aizsāk jaunu kultūras un vides notikumu ciklu, kas apvieno sabiedrības dialogu, mākslinieciskas norises un praktiskas aktivitātes dabas saudzēšanai un norisināsies programmā “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”.  

Šajā podkāsta epizodē pievēršamies medicīnā un sabiedrībā vienlaikus aktuālai, bet nereti nepietiekami analizētai tēmai – bokserveida lūzumiem un to iespējamajai korelācijai ar dusmu kontroli, vardarbību un paškaitējuma mehānismiem. Sarunā piedalās ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds, plastikas un plaukstas ķirurgs Dr. Mārtiņš Tēcis, kā arī bērnu un pieaugušo psihiatrs, sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciālists Dr. Gunārs Trimda, veidojot starpdisciplināru skatījumu uz šo kompleksu problēmu.Šī ir noslēguma epizode īpašam raidījumu ciklam, kas tapis, balstoties ORTO Klīnikas rudens konferences tēmās. Lai gan konference aptvēra plašu traumatoloģisko jautājumu loku, šajā sarunā apzināti izvēlēts fokusēties uz sabiedrībā aktuālu un sensitīvu aspektu – vardarbību un paškaitējumu, aplūkojot to caur traumatoloģijas prizmu un sasaistot ar ārstu ikdienas praksē novēroto pacientu psiholoģisko stāvokli un rīcības motīviem.Diskusijā izgaismojam faktu, ka rokas traumas ir biežākais traumpunktu apmeklējuma iemesls, veidojot aptuveni 30–40 % no visiem lūzumiem, un ap 10 % no tiem ir tieši delnas kaulu un falangu lūzumi. Bokserveida lūzums visbiežāk rodas situācijā, kad cilvēks, savelkot roku dūrē, veic impulsīvu sitienu – tas būtiski atšķiras no profesionālu sportistu traumām un visizteiktāk novērojams vīriešiem emocionāla uzplūda brīžos. Raksturīgi, ka šādi lūzumi mēdz atkārtoties, atklājot dziļākus uzvedības un emocionālās regulācijas traucējumus.Epizodē analizējam arī klīniskajā praksē bieži sastopamu fenomenu – pacientu nevēlēšanos meklēt medicīnisko palīdzību un tendenci sniegt nepatiesu informāciju par traumas apstākļiem. Kāpēc šie pacienti gandrīz vienmēr melo? Kādas sekas novēlota ārstēšana atstāj uz plaukstas funkcionalitāti un dzīves kvalitāti? Un būtiskākais – vai agresīva rīcība, kas vērsta pret citu personu vai objektu, interpretējama kā vardarbība vai tomēr kā paškaitējuma forma?Saruna aktualizē arī medicīnas speciālistu – traumatologu, ģimenes ārstu un rehabilitologu – nozīmīgo lomu kā daļu no plašākas palīdzības ķēdes, kur iespējams īstenot preventīvas darbības un mazināt satraucošo statistiku. Tiek uzsvērta starpdisciplināras sadarbības nozīme un ārstu ieinteresētība ne tikai ārstēt sekas, bet arī ieraudzīt un risināt cēloņus.Šī epizode piedāvā padziļinātu skatījumu uz šķietami vienkāršu traumu, atklājot tās ciešo saistību ar cilvēka psiholoģiju, uzvedību un sabiedrības veselības izaicinājumiem.Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Šį ketvirtadienį Europos lyderiai aptars ekonomikos reformų ir žemyno konkurencingumo klausimus. Diskusijų centre – idėja, kad strateginiuose sektoriuose pirmenybė turėtų būti teikiama Europos įmonėms, o ne užsienio konkurentams. ES pramonės vadovas Stephane'as Sejourne sako, kad Europai atėjo laikas turėti savo „Pirk amerikietišką produkciją“ ir „Pagaminta Kinijoje“ versiją, siekiant apsaugoti savo įmones.Laidoje dalyvauja Lietuvos pramonininkų konfederacijos prezidentas Vidmantas Janulevičius, europarlamentaras Paulius Saudargas, Vilniaus universiteto Ekonomikos ir verslo administravimo fakulteto mokslininkė dr. Laura Galdikienė, Europos Komisijos atstovybės Lietuvoje vadovo pavaduotoja Eglė Striungytė.Ved. Agnė Skamarakaitė

Daugėja valstybių, kurios jau uždraudė arba netrukus ketina uždrausti nepilnamečiams naudotis socialiniais tinklais. Ar Lietuva irgi turėtų svarstyti galimybę uždrausti nepilnamečiams naudotis socialiniais tinklais?Aktualus klausimas. Tęsiantis lijundrai tarnybos ragina žmones likti namuose ir niekur neiti, nes lauke slidu ir pavojinga. Ar, esant reikalui, galite susitarti su darbdaviu ir dirbti nuotoliu?Dauguma jaunuolių vienoje darbovietėje neišdirba nė metų. Daugėja ir nesimokančio jaunimo.Vystant „Rail Baltica“ europinio geležinkelio ruožą tarp Vilniaus ir Kauno, per keletą metų valstybės reikmėms ketinama paimti apie 2,5 tūkst. žemės sklypų. Kaip valstybė tarsis su gyventojais, kad būtų galima nutiesti europinę vėžę?Olimpiečių cikle – biatlonininkė Natalija Kočergina. Veteranė beveik po dešimtmečio sugrįžta į olimpines žaidynes.Ved. Edvardas Kubilius

Penktieji NARA bendruomenių įsiklausymai, įrašyti spalio 27 d. Klaipėdos Imanuelio Kanto bibliotekoje. Kviestinis svečias – muzikantas Aironas Genutis iš Klaipėdos grupės „Amber Street“. Diskusiją moderuoja Karolis Vyšniauskas. Palaikykite NARA veiklą: https://nara.lt/lt/support 

Ketvirtieji NARA įsiklausymai įrašyti spalio 22-ąją Telšių Karolinos Praniauskaitės bibliotekoje. Diskusiją moderuoja Karolis Vyšniauskas ir Sigita Vegytė. Kviestinė viešnia – Telšių laikraščio „Telšių žinios“ redaktorė Vilima Meškauskienė. Palaikykite NARA darbą: https://nara.lt/lt/support

Alytus nuo seno yra pankiškas miestas – nuo susibūrimų dailės mokyklos kieme iki alternatyvios kultūros tradiciją kūrusio, bet šią vasarą užsidariusio klubo „Fenix“. Kiek laisvės likę mieste šiandien? Tokia buvo antrojo NARA įsiklausymo susitikimo centrinė tema. Kviečiame išgirsti diskusiją. Diskusiją veda NARA redaktoriai Indrė Kiršaitė ir Karolis Vyšniauskas Pilnas aprašas ir fotografijos: https://nara.lt/lt/articles-lt/nara-isiklausymai-alytus Palaikykite NARA žurnalistiką: https://nara.lt/lt/support   

Jaunākā “Šauj garām” podkāsta epizode! Beidzot esam noķēruši Oskaru Treilihu, kurš pēdējos mēnešos cīnījies ar nopietnām problēmām – ceram, ka tās nu jau ir pārvarētas!

Ukrainos lyderis ateinančią savaitę ketina surengti Europos lyderių posėdį dėl saugumo garantijų šaliai.Diskusijų festivalio „BŪTENT“ auditorija skatina argumentuotas diskusijas ir įsiklausymo kultūrą tarp visuomenės, politikos formuotojų, verslo, NVO.Planuojant remontą savo namuose ar butuose, privaloma žinoti, ar samdomi meistrai turi galiojantį skaidriai dirbančio asmens identifikavimo kodą.Kokias dovanas, artėjant mokslo metams, mokiniams ruošia kai kurios savivaldybės?Lietuvos krepšininkai iškovojo antrą pergalę Europos čempionate ir šiandien susitiks su pasaulio čempionais vokiečiais.Ved. Madona Lučkaitė

Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās ir aktivizējusi sarunas par drošības garantijām Ukrainai pēc kara beigām. Ir izveidota darba grupa, ASV valsts sekretāra vadībā, bet ko nozīmē drošības garantijas? Ko tas patērēs arī no Latvijas? Diskusijā piedalās bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.  

Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās ir aktivizējusi sarunas par drošības garantijām Ukrainai pēc kara beigām. Ir izveidota darba grupa, ASV valsts sekretāra vadībā, bet ko nozīmē drošības garantijas? Ko tas patērēs arī no Latvijas? Diskusijā piedalās bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.  

Krustpunktā diskusija par Darba likuma grozījumiem. Vai nav pienācis laiks svītrot no likuma normu, kas paredz darba devējam prasīt arodbiedrības atļauju atlaist no darba cilvēkus, kas ir arodbiedrības biedri? Diskusijā piedalās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadīāja Inga Vanaga, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis Jānis Lielpēteris un "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.  

Krustpunktā diskusija par Darba likuma grozījumiem. Vai nav pienācis laiks svītrot no likuma normu, kas paredz darba devējam prasīt arodbiedrības atļauju atlaist no darba cilvēkus, kas ir arodbiedrības biedri? Diskusijā piedalās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadīāja Inga Vanaga, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis Jānis Lielpēteris un "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.  

Partiju finansēšana no valsts budžeta tika ieviesta ar domu mazināt atkarību no sponsoriem, bet vienlaikus arī uzlabot to darba kvalitāti. Pēdējais pēc ekspertu domām, diemžēl nav sasniegts. Vai nav laiks mainīt partiju finansēšanas nosacījumus, par to diskutējam ar politiķiem Krustpunktā. Raidījuma viesi: "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Gandrīz visas ministrijas šogad strādā pie tēriņu samazināšanas, tādēļ likumsakarīgs jautājums ir arī par partiju finansējumu. No budžeta tās pērn saņēma kopumā 6,65 miljonus eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljoni eiro piešķirti "Jaunajai Vienotībai", nepilni 900 tūkstoši – Zaļo un zemnieku savienībai, pāri pa 790 tūkstošiem – "Apvienotajam sarakstam", 752 tūkstoši – Nacionālajai apvienībai. Ap pus miljonam arī "Stabilitātei", "Progresīvajiem" un "Latvija pirmajā vietā". Diskusijā pievēršamies diviem aspektiem – vai partijas solidāri piedalās taupīšanā un otrs – kā šis finansējums tiek izmantots un vai sasniedz visus mērķus – partiju neatkarību no sponsoriem un to darba kvalitātes uzlabošanu?

Partiju finansēšana no valsts budžeta tika ieviesta ar domu mazināt atkarību no sponsoriem, bet vienlaikus arī uzlabot to darba kvalitāti. Pēdējais pēc ekspertu domām, diemžēl nav sasniegts. Vai nav laiks mainīt partiju finansēšanas nosacījumus, par to diskutējam ar politiķiem Krustpunktā. Raidījuma viesi: "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Gandrīz visas ministrijas šogad strādā pie tēriņu samazināšanas, tādēļ likumsakarīgs jautājums ir arī par partiju finansējumu. No budžeta tās pērn saņēma kopumā 6,65 miljonus eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljoni eiro piešķirti "Jaunajai Vienotībai", nepilni 900 tūkstoši – Zaļo un zemnieku savienībai, pāri pa 790 tūkstošiem – "Apvienotajam sarakstam", 752 tūkstoši – Nacionālajai apvienībai. Ap pus miljonam arī "Stabilitātei", "Progresīvajiem" un "Latvija pirmajā vietā". Diskusijā pievēršamies diviem aspektiem – vai partijas solidāri piedalās taupīšanā un otrs – kā šis finansējums tiek izmantots un vai sasniedz visus mērķus – partiju neatkarību no sponsoriem un to darba kvalitātes uzlabošanu?

Kitų metų Sausio 13 dieną Lietuvos žiūrovai „Compensos“ koncertų salėje kviečiami apsilankyti Piotro Čaikovskio balete „Spragtukas“. Lietuva tą dieną minės 35-ąsias Laisvės gynėjų dienos metines. Sausio 13-oji ypatinga diena ir stačiatikiams – tai Rytų stačiatikių švenčiamų vadinamųjų Senųjų naujųjų metų išvakarės. LRT KLASIKAI pradėjus domėtis šia tema, „Compensa“ pasirodymų datą perkėlė į sausio 14-ąją.Nesutariama, kokią vietą kultūros kanone skirti Salomėjai Nėriai. Diskusijų laidoje „LRT aktualijų studija“ žurnalistė Liepa Želnienė apie tai diskutavo su istoriku Aurimu Švedu, menotyrininke Agne Narušyte, literatūrologe Viktorija Daujotyte, Kultūros ministru Šarūnu Biručiu ir buvusiu ministru Simonu Kairiu.Kokia kultūra yra svarbi Palangos kurortui ir kodėl Jono Šliūpo muziejuje nerandame Šliūpo istorijos? Su muziejaus direktore Nijole Laužikiene kalbėjosi kolegė Jolanta Kryževičienė.Ved. Odeta Vasiliauskaitė

Lietuva nesutinka su Europos Komisijos siūlymu senesnių nei 10 metų automobilių techninę apžiūrą atlikti kasmet. Kodėl?Aktualus klausimas. Prezidentas Gitanas Nausėda Seime šiandien skaitys metinį pranešimą. Kaip vertinate pirmuosius jo antrosios kadencijos metus?Liepos pradžioje vilniečiai turėtų sulaukti naujos viešojo transporto rūšies – elektrinių laivų.Teismas nutarė, kad valstybė pagrįstai neleido vienai bendrovei plynai kirsti kenkėjų užkrėsto jai priklausančio sklypo Šimonių girioje. Ar toks teismo sprendimas reiškia, kad nuo šiol saugomose teritorijose mažės plynų kirtimų, kai medžius apninka kenkėjai?Diskusijų šią savaitę sukėlė Seimo nario, buvusio krašto apsaugos ministro Lauryno Kasčiūno ir atlikėjo, visuomenininko Gabrieliaus Liaudansko pokalbis tinklalaidėje, kurioje buvo pasakyta, kad šauliai ir komendantūrų nariai per karą galėtų šauti į „nelojalius“ gyventojus. Ką šiuo klausimu sako įstatymai?Ved. Edvardas Kubilius

Po koalicijos tarybos dėl mokesčių pakeitimų politikai buvo nekalbūs ir neatskleidė apie ką konkrečiai diskutuojama. Po pirmadienio socialdemokratų valdybos politikai buvo įvardiję kiek konkretesnius siūlymus. Kalbėta, kad nekilnojamojo turto mokestį mokėtų daugiau žmonių, bet jis būtų nedidelis, taip pat svarstomi gyventojų pajamų,pelno mokesčių pakeitimai, kai kurių mokesčių lengvatų peržiūra.Laidoje dalyvauja Lietuvos pramonininkų konfederacijos ekonomistė-analitikė Eglė Stonkutė, Vilniaus universiteto Ekonomikos ir verslo administravimo fakulteto docentas Algirdas Bartkus, „Nemuno aušros“ Seimo frakcijos seniūno pavaduotojas Robert Puchovič, Seimo Liberalų sąjūdžio frakcijos narys Eugenijus Gentvilas, Socialdemokratų partijos valdybos narys Juozas Olekas.Ved. Agnė Skamarakaitė

NATO generalinis sekretorius siūlo atidėti Ukrainos derybas su Rusija iki tol, kol Vakarų partneriai galės Kyjivui suteikti pakankamai ginklų, kad šis galėtų sustiprinti pozicijas fronte. Sprendimą pradėti derybas turi priimti pati Ukraina. Pasak Marko Rutės, reikia daugiau karinės pagalbos ir mažiau diskusijų, kaip turėtų atrodyti taikos procesas.Aktualus klausimas - kiek jums rūpi mokyklų reitingai, ar jums svarbu, kokią vietą reitinge užima mokyklą, į kurią eina jūsų vaikai ar anūkai? Žurnalas „Reitingai” šiandien pristato šių metų geriausių mokyklų, universitetų, kolegijų bei profesinių mokyklų reitingą.Mokesčių inspekcijos akiratyje – elektroninė prekyba. Kas ką pardavęs kokius mokesčius turi mokėti?Į naujosios Vyriausybės programą įtraukti visi „Nemuno aušros“ siūlymai, tarp kurių – ir galimybė gyventojams bet kada sugrįžti prie visuomeninio tiekimo, sako koaliciją sudarančios politinės jėgos lyderis Remigijus Žemaitaitis. Kiek realus grįžimas prie visuomeninio tiekimo?„Ypatingas pasiūlymas būsimiems „Danės kranto“ gyventojams – įsigykite būstą Klaipėdoje ir dovanosime jums išsvajotą augintinį! Įsikurkite naujuose namuose su pūkuotu draugu“, – toks bendrovės „Kiltio“ pasiūlymas sukėlė daugybę diskusijų. Dabar šis pasiūlymas yra išimtas.Ved. Rūta Kupetytė

Tarptautinės Vilniaus konferencijos temoms skirta laida. Globali investavimo aplinka, karo kontekstas ir Lietuvos galimybės pritraukti investuotojų. Kaip verslo lyderiai ir inovatoriai mato geopolitinius iššūkius, kokia saugumo kaina?Pirmoji laidos valanda – tiesiogiai iš Vilniaus konferencijos Nacionaliniame dramos teatre. Dalyvauja: investavimo Rytų Europoje ekspertas James Oates „Investuok Lietuvoje“ vadovas Elijus Čivilis, „Investuotojų forumo“ vadovė Rūta Skyrienė, genų redagavimo kompanijos „CasZyme” vadovė Monika Paulė, įmonių konsultantas Elias van Herwaarden.Diskusiją tęsiame su klausytojais ir ekspertais. Dalyvauja: Lietuvos startuolių asociacijos „Unicorns Lithuania“ vadovė Gintarė Verbickaitė-Bačiulienė, Tarptautinio transporto ir logistikos aljanso vadovas Povilas Drižas, ISM Vadybos ir ekonomikos universiteto rektorius Dalius Misiūnas, Lietuvos laisvųjų ekonominių zonų asociacijos vadovas, Lietuvos inžinerijos ir technologijų pramonės asociacijos prezidiumo narys Giedrius Valuckas.Ved. Marius Jokūbaitis ir Darius Matas, vert. Jolanta Lukošienė, red. Giedrė Čiužaitė

Krustpunktā diskusija: Nodokļu izmaiņu plāns - ieceres un realitāte. Diskusijā piedalās Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.  

Krustpunktā diskusija: Nodokļu izmaiņu plāns - ieceres un realitāte. Diskusijā piedalās Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.  

Visu nedēļu nerimst diskusijas par to, vai priekšvēlēšanu debatēm jānotiek arī krievu valodā. Iepriekšējās vēlēšanās tādas notika, bet acīmredzot laiki mainās un diskusijas saasinās. Šobrīd Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to spriež un par to diskutējam arī Krustpunktā. Tāpat kā par citām norisēm – sarežģījumiem Rēzeknes domes atlaišanā un – izejot ārpus Latvijas robežām – Slovākijas prezidenta Roberta Fico sašaušanu. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs Juris Rozenvalds, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Visu nedēļu nerimst diskusijas par to, vai priekšvēlēšanu debatēm jānotiek arī krievu valodā. Iepriekšējās vēlēšanās tādas notika, bet acīmredzot laiki mainās un diskusijas saasinās. Šobrīd Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to spriež un par to diskutējam arī Krustpunktā. Tāpat kā par citām norisēm – sarežģījumiem Rēzeknes domes atlaišanā un – izejot ārpus Latvijas robežām – Slovākijas prezidenta Roberta Fico sašaušanu. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs Juris Rozenvalds, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Šajā epizodē pie manis ciemos Artūrs Mednis – digitālā mārketinga speciālists, "New Black" vadītājs, mans vīrs un divu bērnu tēvs. Viņa pieredze un zināšanas par MI, kopā ar vēlmi mācīties un iedziļināties, padara viņu par izcilu ekspertu šajā jomā. Artūrs ir pavadījis 18 mēnešus, testējot tūkstošiem rīku un atklājot neskaitāmus vērtīgus trikus. Noklausies līdz galam, lai uzzinātu 10% kodu semināram "AI+HR".Šajā sarunā mēs pētām mākslīgā intelekta (MI) fenomenu, kas ir viens no meklētākajiem vārdiem 2023. gadā. Iedziļinoties MI ietekmē uz produktivitāti, mēs redzam, ka Eiropa varētu piedzīvot produktivitātes pieaugumu, kas līdzinās 88 gadu attīstībai, radot nozīmīgas pārmaiņas mūsu dzīvē.Diskusijā ar Artūru mēs apskatām:MI attīstības tendences un to ietekmi uz organizāciju pasauli.Ko spēj CHAT GPT, kas jauns attīstībāMI lietojumu dažādās jomās un tā stratēģisko nozīmi biznesa attīstībā.Kāda ir MI ietekme uz HR procesiem, kādi ir riskiDarba tirgus tendences, ņemot vērā MI ietekmi, ieskaitot automatizācijas potenciālu un jauno lomu rašanos. Klausieties mūsu epizodi vietnē hrpodcast.lv un atstājs savu epastu hrnewsletter.lv. HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Karš un nedrošība arvien valda pasaule: turpinās karš Ukrainā, pirms dažiem mēnešiem sācies Izraēlas un Hamās karš, kopumā pasaulē šobrīd ir vairāk militāru konfliktu, nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. Diskusijās pieskarsimies arī jautājumam par Krieviju, vai un kādas izmaiņas notikušas šajā valstī gada laikā. Migrācija – arī šis ir arvien aktuāls jautājums, kas ietekmē gan politiku Eiropā, gan ASV. Aizvadīto gadu ārpolitikas un drošības jomā vērtē Rīgas Stradiņa Universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks. Asinslaiks Jau pagājušajā gadā, neilgi pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nāca klajā ar konstatāciju, ka vardarbīgu konfliktu skaits šobrīd pasaulē ir lielākais kopš Otrā pasaules kara. Aizejošais gads šo tendenci tikai pastiprinājis. Nav piepildījušās cerības uz kara beigām Ukrainā, kuras pagājušā gada nogalē tika saistītas ar Ukrainas bruņoto spēku iespējām gūt izšķirošos panākumus. Rietumu bruņojuma piegādes Ukrainai bija pārāk gausas un novēlotas, Krievijai izdevās izveidot nopietnas aizsardzības pozīcijas, kuras pārvarēt ukraiņiem nebija pa spēkam. No otras puses, arī Krievijas ieguvumi šī gada kaujās ir niecīgi, maksājot par tiem ar daudziem tūkstošiem savu karavīru dzīvību. Ukrainas puses nesen publiskotie dati vēsta, ka Krievijas bruņoto spēku zaudējumi nesen pārsnieguši 350 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 150 000 nogalināti. Nedaudz pieticīgāk šo nāves pļauju vērtē rietumvalstu eksperti, gan arī runājot par vairāk nekā 300 000 lieliem krievu puses zaudējumiem, bet, savukārt, lēšot, ka Ukrainas pusē kritušo varētu būt ap 70 000, ievainoto – vairāk nekā 100 000. Novembra pirmajā pusē publicētās Apvienoto Nāciju aplēses min vairāk nekā 10 000 nogalinātu Ukrainas civiliedzīvotāju. Vēl viena asinspirts nu jau trešo mēnesi risinās Tuvajos Austrumos. Kā zināms, teroristiskā grupējuma „Hamās” iebrukumā Izraēlas teritorijā tika zvēriski nogalināti vairāk nekā 1200 cilvēku, kam sekoja Izraēlas Aizsardzības spēku izvērstā militārā operācija Gazas sektorā. Gazas palestīniešu pašpārvaldes institūcijas šobrīd vēsta par vairāk nekā 20 000 operācijas laikā bojāgājušu iedzīvotāju, gan iekļaujot šai apjomā arī kritušos bruņotos kaujiniekus. Patieso civiliedzīvotāju upuru skaitu šobrīd noskaidrot nav iespējams, tomēr eksperti norāda, ka teritorijas blīvā apdzīvotība un karadarbības veids, plaši izmantojot nevadāmus lādiņus, liek domāt, ka šis skaitlis, visdrīzāk, tiešām mērāms diezgan daudzos tūkstošos. Bez pieminētajiem diviem lielākajiem konfliktiem pasaulē izraisījušies vai aktivizējušies vēl vairāki. Septembrī Azerbaidžānas bruņotie spēki uzsāka izšķirošo ofensīvu pret starptautiski neatzīto Arcahas republiku jeb Kalnu Karabahu, pārņemot to savā kontrolē. Rezultātā praktiski visi šis teritorijas armēņu iedzīvotāji – vairāk nekā 100 000 – dažās dienās pameta zemi, kur viņu senči dzīvojuši gadu tūkstošiem ilgi. Runājot par citiem planētas karstajiem punktiem, preses pārskati min pēdējā gada laikā arvien saasinājušos pilsoņu karu starp Mjanmas militāro huntu un dažādām bruņotām opozīcijas grupām, pieaugušo pretstāvi starp Ķīnu un Filipīnām strīdīgajos Dienvidķīnas jūras ūdeņos, Venecuēlas diktatūras nesen paustos tīkojumus pēc kaimiņvalsts Gajanas teritorijas, „apvērsumu epidēmiju” Subsahāras Āfrikā, kur pēdējais gads pievienojis sarakstam vēl divus – Nigērā un Gabonā. Tāpat iekšēji konflikti turpinās Etiopijā, Sudānā, Dienvidsudānā, Somālijā, Jemenā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Mali, Burkinafaso un citur; turpina gruzdēt Sīrijas pilsoņkarš, iekšēju konfliktu potenciālu komentētāji saskata Irānā un Pakistānā… Sarakstu var turpināt. Un trijjūgs turpina auļot… 14. decembrī Krievijas vadonis Putins pavadīja četras stundas tiešraidē, noturēdams tradicionālo gada notikumus rezumējošo preses konferenci. Pērngad, kad auditorijai kā Krievijā, tā ārpus tās vēl visai svaigā atmiņā bija krievu spēku atkāpšanās no Hersonas, šis ikgadējais notikums izpalika. Šogad Ukraina nevar lepoties ar līdzīgiem panākumiem, nesen Krievijas spēki pat aktivizējuši uzbrukumus vairākos frontes sektoros, palīdzības pakete Ukrainai iestrēgusi Savienoto Valstu Kongresā, un daži attiecīgas ievirzes komentētāji ceļ brēku par stratēģiskās iniciatīvas pāriešanu Kremļa rokās. Tad nu šoreiz nelielā auguma plikgalvis, acīmredzot, jutās drošs diezgan, lai sēstos kameru priekšā. Sociālajos tīkos visbiežāk apspēlētais motīvs bija viņa atbilde uz jautājumu par pamanāmo vistu olu cenu kāpumu Krievijā, par ko valdnieks tautai atvainojās, skaidrodams to ar valdības darba nepilnībām. Kas attiecas uz karadarbību Ukrainā, tad tika atkārtoti jau kara sākumā definētie uzstādījumi par kaimiņvalsts „denacifikāciju” un „demilitarizāciju”. Tam, acīmredzot, jāliecina, ka Kremļa līderis joprojām cer uz Krievijai pozitīvu kara iznākumu. Ja vien šo cerību lolotājs, protams, joprojām ir tas pats lemtspējīgais personāžs, kurš gadsimtu mijā ņēma Krievijas trijjūga grožus savās rokās. Pagājušā gada notikumi beidzot visai nepārprotami atklāja, ka dažas funkcijas Putina vietā izpilda dubultnieks vai dubultnieki, un tas, protams, aktivizējis versijas par to, ka īstais Putins jau ilgāku vai īsāku laiku vairs neesot starp dzīvajiem, valsti vadot kāda aizkulišu hunta, bet publikai tiekot piedāvāta vadoņa imitācija. Citi gan argumentē, ka Ķīnas prezidents Sjī Dziņpins, Apvienoto Arābu Emirātu prezidents šeihs Muhammeds bin Zaijids un Saūda Arābijas kroņprincis Muhammeds bin Salmāns šīgada valstsvizīšu laikā diezin vai būtu bijuši ar mieru spiest roku kaut kādam pseido-Vladimiram. Lai kā arī nebūtu, notikumu, kuru teju vienbalsīgi atzīst par draudošāko Putina režīmam visā tā pastāvēšanas laikā, šis režīms šogad izturēja. Runa ir par privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” īpašnieka Jevgeņija Prigožina sarīkoto dumpi aizejošā gada Vasaras saulgriežos, kas režīmam beidzās ar izbīli, Putinam, diezgan droši, maksāja ne mazumu nervu, bet pašam Prigožinam un dažiem viņa līdzgaitniekiem – dzīvību. Ļaužu straumes un politikas dambji Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajiem datiem 2022. gads Eiropas Savienībā ieceļojušo personu skaita ziņā ar nepilniem 3,8 miljoniem iebraucēju pietuvojies 2015. gada bēgļu krīzes rādītājiem, kas ir vien nedaudz lielāki. Toreiz ieceļotāju straumes galvenais iemesls bija pilsoņkara aktivizēšanās Sīrijā, pērngad – Krievijas agresija pret Ukrainu. Atšķirība ir tāda, ka ja 2015. gada apmēram puse no ieceļotājiem jeb vairāk nekā miljons un astoņsimt tūkstoši bija t.s. neregulārie migranti, t.i. ļaudis bez legāla ieceļošanas iemesla, tad pērngad, ciktāl Ukrainas bēgļi tika uzņemti savienības valstīs legāli, šādu neregulāro ieceļotāju bija mazāk nekā desmitā daļa – nedaudz virs 330 000. Tomēr abām situācijām ir daudz kopīga. Gan 2015. gadā, gan tagad bēgļu plūsmas iemesls ir asinspirts, kas sakurta ar krievu ieročiem – iepriekš Sīrijā, tagad Ukrainā. Un loģisks ir jautājums – vai šīs bēgļu plūsmas nav daļa no Kremļa kalkulācijām kā Eiropu destabilizējošs faktors? Var piebilst, ka „ķirsītis uz tortes” ir tie robežpārkāpēji, kuri iepriekšējos gados iekļuva pāri Polijas, Lietuvas un Latvijas robežai ar Lukašenko režīma gādību, bet nupat nesen līdzīgā veidā no Krievijas centās ietikt Somijā. Austrumu robežas šķērsojušo migrantu skaits gan ir pavisam neliels, ja salīdzina ar ļaužu plūsmām, kuras arvien aktīvāk virzās uz Eiropu, peldlīdzekļos šķērsojot Vidusjūras, Egejas jūras vai Atlantijas okeāna ūdeņus, attiecīgi nonākot Maltā, Lampedūzā, Grieķijas salās, Kiprā, Spānijas piekrastē vai Kanāriju salās, vai arī pārejot sauszemes robežas Balkānos. Pēdējos gados šīs plūsmas pakāpeniski aug, un līdz ar to pa Eiropas politisko skatuvi atkal sāk klīst nekontrolētās migrācijas rēgs, kura raisītās baismas vislabāk prot izmantot labējie populisti.  Tas pats attiecas uz Savienotajām Valstīm, kuru robežu ar Meksiku jau gadu desmitiem ilgi tiecas šķērsot labākas dzīves alcēji, pamatā Centrālamerikas valstu iedzimtie. Viņiem ceļā, kā zināms, sola stāties republikāņu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps. Uzsākot savu priekšvēlēšanu kampaņu, viņš jau deklarējis, ka izbeigšot to „invāziju”, kādu esot pieļāvusi prezidenta Baidena administrācija. Dižais Donalds sola, ja atkal tiks prezidentos, atsaukt amerikāņu karaspēku no ārvalstīm un dislocēt to uz Meksikas robežas. Sagatavoja Eduards Liniņš.      Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Vakar, 30. novembrī, pēc vairāku stundu debatēm Saeima ratificēja Stambulas konvenciju. Diskusijām vajadzēja septiņarpus gadus no brīža, kad toreizējais labklājības ministrs dokumentu Latvijas vārdā parakstīja, līdz Saeima to ratificēja. Tagad ir grūti pateikt, cik un kā konvencija tiks izmantota Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, bet tām drīzumā vajadzētu uzņemt apgriezienus, jo parādās jau pirmie partiju kandidātu vārdi. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs, neatkarīgs pētnieciskais žurnālists, uzņēmējs Dāvids Zalāns, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un žurnālists Raimonds Rudzāts.    

Vakar, 30. novembrī, pēc vairāku stundu debatēm Saeima ratificēja Stambulas konvenciju. Diskusijām vajadzēja septiņarpus gadus no brīža, kad toreizējais labklājības ministrs dokumentu Latvijas vārdā parakstīja, līdz Saeima to ratificēja. Tagad ir grūti pateikt, cik un kā konvencija tiks izmantota Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, bet tām drīzumā vajadzētu uzņemt apgriezienus, jo parādās jau pirmie partiju kandidātu vārdi. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs, neatkarīgs pētnieciskais žurnālists, uzņēmējs Dāvids Zalāns, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un žurnālists Raimonds Rudzāts.    

Ką daryti, kad paaugliai nesigriebtų narkotikų ir kitų psichotropinių medžiagų? Kaip elgtis tėvams bei atrasti ryšį su vaiku? Kokio institucijų dėmesio dar reikia? Šiuos klausimus konferencijoje „LRT RADIJAS klausia“ nagrinėja diskusijos dalyviai: Tomas Dirgėla, Indrė Makaraitytė, Kristina Busilaitė, Monika Žūkaitė, Aušra Širvinskienė, Mindaugas Akelaitis.Diskusiją moderuoja Darius Matas.

Kokių sunkumų patiria šeimos ir ko dar reikia, kad jos sulauktų emocinės pagalbos? Šiuos klausimus konferencijoje „LRT RADIJAS klausia“ apie emocinę sveikatą nagrinėja diskusijos dalyviai: Valda Bičkutė, Vitalija Maksvytė, Karilė Levickaitė, Dominykas Šumskis, Jūratė Baltuškienė.Diskusiją moderuoja Lavija Šurnaitė.

Kodėl mūsų senjorai pirmauja pagal savižudybes, o dirbantieji taip dažnai perdega? Ko turime imtis kaip visuomenė ir kiekvienas asmeniškai, kad jaustumėmės gerai? Šiuos klausimus konferencijoje „LRT RADIJAS klausia“ apie emocinę sveikatą nagrinėja diskusijos dalyviai: Giedrius Savickas, Jurgita Lazauskaitė-Zabielskė, Albinas Bagdonas, Vidmanta Žižienė, Ignas Rubikas.Diskusiją moderuoja Živilė Kropaitė.

Iespaidi un komentāri pēc diskusijām Dziesmusvētku konferencē "Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums". Vakar, 2. novembrī, norsinājās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izvērtēšanas konference “Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums”. Konferences dalībnieki diskutēja par izaicinājumiem un risinājumiem svētku sagatavošanā un norisē, par jaunām tendencēm Dziesmusvētku nozarēs un kopienas iesaisti, savstarpēju sadarbību starpsvētku periodā un Svētku norises laikā, par Svētku nākotnes scenārijiem, kā arī analizēja koprepertuāra nozaru pasākumu mākslinieciskos aspektus.  "Suitu sievām" vārdi nav kabatā jāmeklē ne par vienu tēmu, un ievadā skan viņu svaigākā apdziedāšanās, kas notika Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē. Dienas garumā tajā vētīja šo svētku veiksmes, neveiksmes, mācības un idejas nākotnei.

Nepatenkinti siūlomu Nekilnojamojo turto mokesčiu žmonės rinkosi prie Seimo. Prezidentūra projektą vadina nekokybišku. Tuo metu valdantieji siūlymą tikslina. Premjerė ragina opoziciją teikti savo siūlymus kaip tobulinti įstatymą.Kuo pavirs Nekilnojamojo turto mokestis, sudurstytas iš skirtingų siūlymų?Dalyvauja Seimo nariai Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vytautas Mitalas, Rasa Budbergytė, Algirdas ButkevičiusVed. Jurgita Čeponytė

Klaipėdos valstybinis muzikinis teatras ruošiasi įkurtuvėms ir pristato 37 sezoną. Kokią staigmeną ruošia uostamiesčio kūrėjai savo publikai?Virš 50 valandų, tiek į Klaipėdoje vykusį festivalį „Inkultūracija“ keliavo ukrainiečių žurnalistė Marička Paplauskaitė. Lietuviškų šaknų turinti publicistė festivalio diskusijoje kalbėjo apie literatūrinį reportažą ir vienintelį šio žanro žurnalą Ukrainoje – „Reporters“. Su vyriausia ukrainiečių žurnalo „Reporters“ redaktore kalbėjosi Vesta Vitkutė.„Ar išsaugosime Šeškinės ozą – ledyno pakraščio sostinės simbolį?“ – tokį klausimą kėlė Vilniuje surengtos konferencijos dalyviai. Diskusijų tikslas – pasvarstyti, kaip išsaugoti tiek jį, tiek nesuardytą jungtį tarp Šeškinės Ozo ir Cedrono aukštupio kraštovaizdžio draustinio. Diskusiją stebėjo Jonas Minialga.Ievos Buinevičiūtės pasakojimas apie eklektiškąją Gwen Stefani. Dainininkė savo mecosopranu valdo įvairiausio stiliaus ir žanro muziką - nuo pun roko iki lyrinių pop baladžių.Nuo grigališkojo choralo iki knygų leidybos, nuo vargonavimo iki darbo radijų studijose – tiek visko daug ir įvairaus patiria muzikologė Živilė Stonytė–Tamaševičienė, kuri visai neseniai vėl iš rinkta „Schola Gregoriana Vilnensis“ vadove. Ir šios pareigos tik papildo kitas. Kuo žavi muzikologo profesija Živilę? Apie profesinius atradimus, kasdienybės malonumą ir muziką - rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Gabija Narušytė

Raidījumā diskutējam, kā institūcijas pildīs spēkā esošā Imigrācijas likuma nosacījumus, kādas ir potenciālās problēmas un nepieciešamās izmaiņas likumā. Diskusijā piedalās Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Inguss Alliks un Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa.    

Homo cultus. Žmogus ir miestas

Kiek realios vertės kuria žaliosios iniciatyvos Lietuvoje ir visame pasaulyje? Investuojam, kuriam, planuojam. Žaliųjų iniciatyvų daugėja, bet rezultatai yra priešingi, nei norėtume. Kodėl? Ką galime pakeisti? Pokalbyje dalyvauja eurokomisaras Virginijus Sinkevičius tiesiogiai iš diskusijų festivalio „Būtent"!“.Kaip šiuolaikinėse šeimose keičiasi vyrų ir moterų vaidmenys, darbų pasidalinimas bei šeimos sprendimų priėmimas? Ar patirtys bei stereotipai, atėję iš sovietmečio, vis dar gajūs? Pokalbis su gydytoju psichiatru, psichoterapeutu profesoriumi Eugenijumi LaurinaičiuVertinant valstybės gebėjimą apsiginti mūsų dėmesys krypsta į turimus ginklus, kariuomenę, lėšas skiriamas krašto apsaugai. Pasiruošimas dienai X: piliečių galia ginant laisvę. Pokalbis tiesiogiai iš diskusijų festivalio „Būtent!“.Kaip keičiasi diskusijų kultūra Lietuvoje? Vienas iš diskusijų festivalio „Būtent!“ 2023 organizatorių Arnas Marcinkus.Ved. Živilė Kropaitė

Spaudos apžvalga.„Kai kas renkasi iššūkius keliančias programas, kai kas renkasi labiau prieinamą turinį, o kai kas mėgina dažniausią strategiją – suprantamais ir įspūdingais spektakliais privilioti naujus žiūrovus pažinti labiau eksperimentinį meną“, – žvelgdamas į scenos menų festivalių užkulisius Lietuvoje, komentare sako teatro režisierius Gildas Aleksa.Anykščiuose daugėja žydų bendruomenės atminimui skirtų ženklų. Čia ciklą iš žalvario ir bronzos kuria iš Anykščių kilęs Vilniaus dailės akademijos Telšių fakulteto profesorius, metalo skulptorius Romualdas Inčirauskas, jau dvidešimt metų užsiimantis žydų atminimo įamžinimu. Tokie ženklai jau įrengti Telšiuose, Paryžiuje, Niujorke.Šios savaitės „Klasikos koncertų salės“ programos apžvalga.Išrinktos 2024 metų Lietuvos mažosios kultūros sostinės. Paraiškas vertinusi komisija nusprendė šį vardą suteikti 5-iems Lietuvos miesteliams ir kaimams Molėtų, Telšių, Trakų ir Rokiškio rajonuose bei Kazlų Rūdos savivaldybėje. Kokius planus būsimos mažosios kultūros sostinės rengia, kaip sekasi dabartinėms?„Dialogai dažniausiai neatskleidžia kažkokių laimėtojų, jie nenustato galutinių principų, jie yra skirti būtent pažinti kažkokias ribas, suprasti kito požiūrį. Čia yra labai svarbus dalykas, kurį mes pametame diskusijose“, – žvelgdamas į vis atsinaujinančias aštrias diskusijas visuomenėje svarsto filosofas, Vilniaus universiteto rektoriaus patarėjas Paulius Gritėnas. Kaip vaisingai dalyvauti diskusijoje ir ką turėtume iš jos išsinešti?Krokuvoje veikia paroda „Lietuva. Du fotografijos amžiai“, pristatanti Lietuvos fotografiją. Parodoje atsiskleidžia Lietuvos, jos gyventojų, istorijos ir atminties paveikslai formuojantys šalies tapatybę. Ekpozicija apima lietuvių fotografų darbus iš įvairių laikotarpių – nuo XIX a. iki šių dienų.Komikas, rašytojas Domas Raibys leidžiasi į neįprastą kelionę – per daug neplanuodamas važiuos automobiliu anksčiau išbandytais tranzavimo keliais ir kiekvieną dieną įrašys po tinklalaidės epizodą.Ved. Urtė Karalaitė

Keturių milijonų rubrika. Persikelsime į Australiją - kodėl atsiranda vis daugiau šeimų, kurios keliasi gyventi į nuo Lietuvos tolimas šalis, tokias kaip Australija ar Naujoji Zelandija? Apie tai pakalbėsime su Melburne gyvenančiais Kerniumi ir Indre Ribikauskais.Kristina Radžvilaitė socialinio tinklo „Facebook“ paskyroje pasidalijo atveju, kai autobuso vairuotojas vaiko, su autizmo spektro sutrikimu, paklausė, ar jam viskas gerai su galva? Kaip visuomenė elgiasi su neurosutrikimų turinčiais žmonėmis, ar pakanka švietimo?Verslas stebi, kad trūksta Europos kalbas mokančių specialistų. O štai ekspertai priduria, kad trūksta ne tik šių kalbų specialistų, bet ir kalbančiųjų Rytų Azijos kalbomis.„Grįžtanti atmintis“. Teikiami VU atminties diplomai. Tarp nominantų kunigas Julius Sasnauskas, Meilė Lukšienė ir kiti. Kaip ieškoma žmonių, kaip atliekamas istorinis tyrimas, kur jie randami - pokalbis su Istorijos teorijos ir kultūros istorijos katedros profesore Jurgita Verbickiene.Specialistai pabrėžia, kad donorystės tvarka Lietuvoje nesikeičia jau kelis dešimtmečius. Tačiau viešojoje erdvėje pasirodė informacija, esą iki liepos 1 d. būtina pasirašyti specialų sutikimą, kitaip automatiškai tapsite donoru. Tai sutrikdė institucijų darbą, o medikai baiminasi, kad pritrūks organų donorų, nes buvo pakirstas pasitikėjimas.Ved. Urtė Korsakovaitė

Šį kartą „Homo cultus klubas“ svečiuojasi radijo balkone. Diskusijų temą padiktavo gyvenimas: „Paminklas kaip prakeiksmas? Viešoji erdvė ir atminties politika“. Paminklų statymas ir griovimas yra amžinesnis už pačius paminklus. Kiekviena nauja politinė valdžia rūpinasi savo herojų ir vertybių įamžinimu, o dažnai ir ankstesnės santvarkos ženklų sunaikinimu. Brandžiose demokratinėse valstybėse įamžinimo politika turi nusistovėjusius principus ir derina profesionalų požiūrį ir visuomenės dalyvavimą. Kokia situacija Lietuvoje? Kaip čia suprantama viešoji erdvė, jos įprasminimas, atvėrimas visuomenei ar užgrobimas, naujos viešojo meno formos ir vizuali tarša. Apie tai diskutuoja laidos „Žmogus ir miestas“ kūrėjai: miesto antropologė Jekaterina Lavrinec bei architektai Justinas Dūdėnas ir Matas Šiupšinskas, laidos „Mažosios Europos pokalbiai“ vedėjas publicistas Donatas Puslys ir laidos „Tarp praeities ir ateities“ autorius filosofas Simas Čelutka.Ved. Laima Kreivytė

Pieminekļus ceļ un pieminekļus veļ. Pieminekļiem var pieiet pavisam tuvu klāt un attālināties, cik vien pilsēta to ļauj. Par pieminekļiem var domāt kā mākslinieciskām un vides vērtībām; kā par varas simboliem un arī kā par „atmiņu konteineriem”. Jaundibinātā Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība savā pirmajā publiskajā diskusijā „Padomju okupācijas pieminekļi kā disonējošais mantojums” piedāvāja domāt arī par laikmetīgās mākslas iespējām pieminekļus pārinterpretēt un radīt jaunu kontekstu. Rozā tanks, piepūsts Ļeņins mini aļošas atlējums – tie ir tikai daži piemēri. Diskusijā Mākslas akadēmijā klāt bija Ingvilda Strautmane un Gints Grīvāns. Kultūras rondo subjektīva fragmentu izlase no divtik garās diskusijas, kura vairāk bija par domāšanas iespējām, ne par konkrētiem risinājumiem, tie jebkurā gadījumā paliks pilsētvides plānotāju un pašvaldības ziņā. Diskusijā piedalījās Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja latviešu tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, filozofs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Jānis Taurenis, vēsturnieks un mākslas zinātnieks, LMA docents Rihards Pētersons. Diskusiju vadīja mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

Februāra beigās, apritot gadam, kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, izskanēja atgādinājums, ka mēs, sabiedrība visā pasaulē, nedrīkstam nogurt no atbalsta ukraiņiem, mēs nedrīkstam pierast pie zvērībām, ko pastrādā Krievijas armija. Un vēl nereti tiek runāts par to, ka mums, latviešiem, ir vienkāršāk identificēties un neatslābt atbalsta sniegšanā ukraiņiem, jo esam tik tuvu, tas notiek mums blakus. Atšķirībā no citām vietām pasaulē, kur karš Ukrainā šķietami ir tik tālu un tāpēc neskar ikkatru un ikvienu. Demonstrācijas, mītiņi, politiskas diskusijas - tie daži ir atbalsta veidi, kā ukraiņiem palīdz diaspora. Šoreiz viens no jautājumiem raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts ir par to, cik būtiska loma situācijas izpratnē ir vēsturiskajam kontekstam. To pārrunājam, sazinoties ar aktīviem cilvēkiem Amerikā, Kanādā un Austrālijā.   Raidījuma viesi: Mārtiņš Andersons, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, Rita Andersone no Viduszviedrijas Latviešu apvienības, Reinis Dancis, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē viceprezidents, un Juris Ķeniņš, diriģents un komponists no Kanādas.  

Vasario 24-ąją sukaks metai nuo Rusijos Federacijos pradėto ir jokio pateisinimo neturinčio karo Ukrainoje pradžios. Apie tai kalba ir kalbės visi. Tie, kuriems skauda, kuriems liūdna, pikta, gailu. Jausmai, kuriuos apsakyti, deja, sunku. Alytaus miesto teatre tądien 18 val. bus rodomas monospektaklis pagal Pavlo Arie pjesę „Civilio dienoraštis“, režisierius – ukrainiečių kūrėjas Stas Zhyrkov. Po monospektaklio „Civilio dienoraštis“ KVIEČIAME Jus į diskusiją – pokalbiui apie tai, kaip viskas prasidėjo, kaip yra dabar, apie tai, kaip skirtingose srityse, skirtinguose frontuose (informacijos, humanitarinės pagalbos, kultūros ir kituose) dirbantys žmonės vienijosi ir vis dar vienijasi bendram tikslui. FM99 kalbėjome su Alytaus teatro direktore Inesa Pilvelyte.

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība parunāsim par biznesa vidi Latvijā un par finansējuma pieejamību. Pelēkās ekonomikas indekss, "doing business" indekss, uzņēmēju noskaņojuma indekss, patērētāju noskaņojuma indekss, nodokļu sistēmas pievilcības indekss – dažādu indeksu, kad runā par biznesu un ekonomiku, netrūkst. Jaunākais izziņotais ir augstskolas "Turība" veidotais Latvijas biznesa indekss. Kas pētījumā noskaidrots, atgādina Zane Drinķe, "Turības" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne. Tā kā indekss ir no mīnuss 100 līdz pluss 100, tad uzņēmēji darbam Latvijā devuši, vērtējot 10 baļļu sistēmā – četrnieku. Tas ir – ieskaitīts, bet var un vajag daudzreiz labāk! Tomēr jāatcerās, piecos gados, kopš šo indeksu "Turība" veido, tas ne reizi nav bijis ar plus zīmi. Diskusijā pēc indeksa prezentācijas ar ekspertiem un uzņēmējiem varēja saklausīt vienu lielu jautājumu, ar kuru sākās vai beidzās praktiski visas diskusijas. Un šis lielais jautājums ir – kādēļ Latvija uzņēmējdarbībai nav pievilcīgākā valsts, kaut vai mērojoties ar mūsu Baltijas kaimiņiem? Vērtē korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Arī Latvijas tirdznircības un rūpniecības kamerā lēš, ka kaimiņi mums pievilcības ziņā griež pogas ārā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta – to rāda arī viņu pasūtītais pētījums. Viena vienota iemesla, kādēļ kaimiņiem veicas labāk, īsti nav – un diemžēl tas nozīmē, ka nav arī viena, eleganta un vienkārša risinājuma. Viens no risināmajiem jautājumiem, lai enerģijas cenas negrauj konkurētspēju, tā atzina Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš. Protams, kaitē arī tas, ka esam mazi, bet neesam vēl aptvēruši, ka iespējams, jārīkojas ne tā kā ierasts un ka ne visi mazie uzņēmumi potenciāli izaugs par pasaules milžiem – savu viedokli neslēpa Rungainis Un par labu nenākot arī tas, ka esam rāmi un piesardzīgi. Gan kā iestādes, gan uzņēmumi, gan katrs no mums – tā uzskata "Turības" valdes priekšsēdētājs Imants Bergs Finansējuma pieejamība arī ir problēma. Augstskolas rektors Aldis Baumanis atzīst, ka pētījuma dati par to rāda divas tendences: nepieejams finansējums vairāk ir problēma mazajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem ar Latvijas kapitālu. Bet arī "Balticovo", ko īsti par mazu uzņēmumu nenosauksi, saskāries ar finansējuma pieejamību. Un "Balticovo" banku nevēlēšanās kreditēt vistām barības iegādi lika pārdomāt biznesa procesus, stāsta Toms Auškāps, "Balticovo" valdes loceklis.

Kultūros mėnraščio „Metai“ naujausio numerio apžvalga.Pasaulio kultūros apžvalgoje šįkart žvilgsnis į literatūros lauką – reikšmingiausius 2022-ųjų įvykius, apdovanojimus ir išryškėjusias naujas skaitymo tendencijas.Šiauliuose Venclauskių namuose prieš šventes atidaryta senovinių kalėdinių žaisliukų ir atvirukų paroda. Tarpukario eksponatai atspindi to meto madas ir net jų savininkų statusą visuomenėje.Diskusijų ir dėmesio dar prieš premjerą sulaukęs Sergėjaus Loznicos spektaklis „Erinijos“ jau pristatytas Jaunimo teatro scenoje. Ką apie jį mano teatro kritikai?Gruodžio 16 d. Kauno menininkų namuose pristatyta menininkus bei aklųjų ir silpnaregių bendruomenės narius įtraukusio projekto „Bendrakūryba“ baigiamųjų kūrinių paroda. Kaip vyko bendras darbas ir kokių rezultatų jis atnešė?Domanto Razausko muzikos naujienų apžvalga.Vakar minėjome Tarptautinę migrantų dieną. Ta proga apie greitą ir sklandų įsiliejimą į Lietuvos kultūros pasaulį kalbamės su kultūros vadybininke iš Ukrainos – Kateryna Alymova.Ved. Urtė Karalaitė

Izstāstīt vēsturi dizaina valodā piedāvā "Dizaina pastaiga 2022".  Rīt, 20.oktobrī, ikgadējais notikums, kas vienas dienas garumā dod iespēju ielūkoties dizaina aizkulisēs, šogad veltīts dizaina un vēstures attiecībām. Pasākuma norises vieta – Latvijas Okupācijas muzejs, kurā visas dienas garumā notiks astoņas dizaina pastaigas jaunatklātajā ekspozīcijā „Ceļš uz gaismu”. Pastaigas vadīs dizaina biroja "H2E" dizaineri, bet dienas noslēgumā būs diskusija. Dizaina pastaigā kopā ar dizaina studijas "H2E" vadošo dizaineri Ingūnu Eleri devās Laima Slava. Ja arī jūs vēlaties kopā ar dizaineriem doties pastaigā, jāreģistrējas un jādodas uz šī gada centrālo pieturpunktu – Latvijas Okupācijas muzeja jaunatklāto ekspozīciju. Dienas noslēgumā plānota diskusija  „Dizains un vēsture”, kuru vadīs dramaturgs Lauris Gundars. Diskusijā piedalīsies Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Kārlis Dambītis, publiciste Sarmīte Kolāte, režisors un dramaturgs Ivo Briedis, kā arī "H2E" dizainere Ingūna Elere.

Svētdien, 2. oktobrī, aizvadīta Jāņa Dombura vadīto diskusija ar 14. Saeimā iekļuvušo politisko partiju vai to apvienību pārstāvjiem. Diskusijā piedalās to politisko spēku pārstāvji, kuri saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, ir pārvarējuši 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.

Teātris un politika, teātris un skatītājs, teātris un ilgtspēja, teātris un vides maiņa - temati, par kuriem diskutēja teātru profesionāļi, iezīmējot jaunas vietas un tradīciju Ventspilī „Teātra festivālā nr. 1”. Divās dienās Ventspilī bija iespējams noskatīties četras ‘'Spēlmaņu naktī” un „Patriarha rudenī” godalgotas izrādes, kas iezīmē mūsdienu teātra vaibstus. Ventspils „Teātra festivālā nr. 1” piedāvāja DDT Klāva Košina izrādi „Konklāvs”; Rēzeknes teātra „Joriks'' izrādi „Mans kaimiņš ebrejs'', Ģertrūdes ielas teātra izrādi „Pazaudētās dziesmas” un Dailes teātra, Rūdolfa un Elīnas Gediņu kustību izrādi „Ļoti labas minūtes”. Teātra profesionāļiem tā bija iespēja ne tikai noskatīties kolēģu darbus, bet arī diskutēt par teātri un skatītāju, teātri un vidi, teātri un politiku. Domājot, ka noteikti jāseko „Teātra festivālam nr.2”, neliels ieskats divās dienās Ventspilī gan teātra namā „Jūras vārti”, gan pilsētvidē.