Capital of Austria
POPULARITY
Categories
Luis Herrero habla cine con Inocencio Arias, José Luis Garci y Luis Alberto de Cuenca. El programa comienza con una referencia musical y la intervención de varios tertulianos que debaten sobre viajes espaciales y temporales, comparando la ciencia ficción con la realidad tecnológica actual. Se menciona la influencia de la serie Star Trek y cómo conceptos como la teletransportación podrían ser la solución a los problemas de distancia y tiempo. La conversación deriva hacia el cine y la cultura, recordando películas y series relevantes, y se hace una pausa para escuchar música. Posteriormente, se aborda el tema de los museos y la experiencia de visitar uno en Viena. Se destaca la música de Schubert y la conexión con la historia y el arte. El debate continúa con reflexiones sobre la película Tiburón, su impacto cultural y cómo ha influenciado la percepción pública sobre los escualos. Se comparan las sensaciones que provoca la película con el miedo real y se discute sobre el peligro que representan los tiburones. Finalmente, se retoman las cuestiones tecnológicas y de cine, comentando la posibilidad de taxis voladores y la evolución del transporte. Se cierra el programa con una reflexión sobre la música y cómo esta puede evocar recuerdos y emociones, vinculándola con las experiencias personales de los participantes.
Viena no visspožākajām mūslaiku operzvaigznēm Elīna Garanča pašlaik ir Latvijā un svētdienas vakarā, 29. jūnijā, Dzintaru koncertzālē dziedās tradicionālā koncertā “Elīna Garanča un draugi”. Bet jūlijā Elīnas solokoncerti “Veltījums” Latvijas koncertzālēs būs mīlestības pilnas atmiņas par mammu – dziedātāju un pedagoģi Anitu Garanču.
Avui escoltarem: "Idomeneo, re di Creta", KV366 (selecci
Empezaremos comentando la actualidad. La primera noticia del programa será, por supuesto, el tema que está acaparando la atención de todos los medios de comunicación: los acontecimientos en Irán. Pero nuestra discusión tendrá el siguiente enfoque: tras el bombardeo de las instalaciones nucleares, ¿ha llegado el momento de pasar a la diplomacia? También hablaremos del papel que juega otro actor clave en el conflicto: Rusia. Después, comentaremos el histórico acuerdo alcanzado entre Reino Unido y España sobre Gibraltar. En la noticia de ciencia, discutiremos en detalle un informe sobre la reconversión de viejas minas de carbón en parques solares. Y, para acabar, le daremos la enhorabuena a la ciudad de Copenhague por haber sido nombrada la ciudad más habitable de la Tierra. El resto del episodio de hoy lo dedicaremos a la lengua y la cultura españolas. La primera conversación incluirá ejemplos del tema de gramática de la semana, The Direct Object - Part I. Con estos ejemplos conoceremos los problemas de una especie exótica invasora, el mosquito tigre. Llegó a España desde Asia a través de unos neumáticos viejos, extendiéndose rápidamente por toda la costa mediterránea y desplazando el mosquito autóctono. Y, en nuestra última conversación, aprenderemos a usar una nueva expresión española, ahogarse en un vaso de agua. Y lo haremos a través de una canción flamenca: La Zarzamora. Pasión y drama se unen para desvelar la historia de desamor de esta mujer de bellos ojos. Tras los ataques sobre las instalaciones nucleares iraníes, EE. UU. debe pasar a la diplomacia España y Reino Unido llegan a un acuerdo sobre Gibraltar Un informe destaca el brillante futuro de convertir viejas minas de carbón en parques solares Copenhague sustituye a Viena como la ciudad más habitable de la Tierra Especies exóticas invasoras en España La magia del flamenco
Avui escoltarem: "Vesperae Solennes de Confessore", KV339 (selecci
Spaudos apžvalgoje – kultūros ir meno mėnraštis „Kultūros barai“.Šiaulių dailės galerijoje atidaryta kasmetinė krašto dailininkų paroda.Užsienio kultūrinės spaudos apžvalga.„Nėra nieko, ko negalima nupinti makramè technika“, – sako kūrybinės studijos „Pinupinu“ įkūrėja Indrė Čistiakovà. Atsitiktinai atradusi ir išmokusi tokio pynimo būdo, tauragiškė savo žiniomis nusprendė dalytis su kitais, todėl Tauragėje įkūrė savo studiją.Rytoj prasideda Lietuvos kultūros kongreso šimtmečio suvažiavimas. Viena iš pagrindinių kongreso temų – Lietuvos kultūros kanonas. Ką jis reiškia? Kam jo reikia? Ar įmanoma susitarti, kas patenka į bendrą mūsų kultūros pamatą, o kas lieka už jo ribų?Nacionalinėje dailės galerijoje birželį atidaryta vieno reikšmingiausių XX a. antrosios pusės Lietuvos menininkų Rimtauto Vincento Gibavičiaus „grafystės“ – paroda.Šiluvoje atidaroma paroda – „Nematytas Nekrošius“. Kodėl „nematytas“ Nekrošius pasirodo būtent Šiluvoje?Ved. Justė Luščinskytė
Klajā nācis žurnāla «Teātra Vēstnesis» vasaras numurs, par kura saturu stāsta teātra zinātniece, «Teātra Vēstneša» redaktore Edīte Tišheizere. Uz žurnāla vāka - Mārtiņš Kalita, kurš atveido Mārtiņu Elmāra Seņkova iestudējumā «Baltijas teļš». Šī Liepājas teātra izrāde ir viens no iestudējumiem par padomju laiku, ko rubrikā «Process» vērtē Valda Čakare. Numura tēma «Starp mazo un lielo zāli» pēta telpas mēroga nozīmi teātra mākslinieku darbā. Jaunajā žurnāla numurā portretēts režisors Mārtiņš Eihe, publicētas intervijas ar Jāni Kroni un Māru Ķimeli, kā arī Ingas Siliņas saruna ar Kristīni Krūzi. Rubrikā «Jaunie teātrī» Edīte Tišheizere publisko savas piezīmes uz programmiņu un citu lapiņu malām, reflektējot par Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa diplomandu pirmajiem soļiem uz skatuves. Atsaucoties uz ziņu, ka šobrīd Dailes teātris atrodas viesizrādēs Holandē, Inta Pīrāga vaicā arī par teātra kritiķu kultūrceļojumiem pasaulē. Runāts tiek par Latvijas brīvdabas izrādēm un publiku. Uzzinām, no kā atkarīgs žurnāla tēmu loks, interviju un portretu klāsts, kāda ir ārzemju teātra kritiķu un mūsu studentu iesaiste rakstu veidošanā. Edīte Tišheizere: Ja žurnāls iznāk četras reizes gadā, mums ir tiešām liels darbs periods, tāpēc cenšamies rakstīt nevis recenziju kā recenziju - tās jau ir bijušas “Kultūras Dienā” un “Latvijas Avīzē”, bet tēmu skatīt kompleksi kompleksi vai rakstīt par problēmām, jo dienas prese nekad nerakstīs par teātri kā par problēmu. Mēs vai “Kroders”, kas kaut kādā ziņā ir mūsu brālis, varam rakstīt par problēmām, un tas, domāju, ir mūsu spēks un mūsu uzdevums. Inta Pīrāga: Studenti ir kaut kā jāiesilda teātra pasaulē? Vai jāgādā, lai rakstošajiem žurnālistiem būtu pēctecība? Signija Joce jau krietnu laiku raksta, un raksta labi “Kroderā”. Mēs viņu zināmā mērā pārvilinājām. Ar citiem jaunajiem mēs vienkārši strādājam, sēžam blakus un ķidājam teikumu pēc teikuma. Es ļoti vēlētos, lai jaunie vairāk uzturētos tieši teātrī, otrā pusē. Viena lieta ir skatīties kā skatītājam, bet otra lieta ir jebkādā veidā iesaistīties teātra darbībā un redzēt, kā tas top. Un varbūt mazināt zināmu viszinību un kategorismu. Kas teātra kritiķim ir laba vasara un kāda ir labākā atpūta, kā uzkrāt spēkus nākamajai sezonai? Labākā atpūta ir dzīvot bez teātra kādu brīdi (smejas).
Veja o vídeo em expresso.pt/podcasts/45-graus Luís M. A. Bettencourt é físico, professor na Universidade de Chicago, e um dos investigadores mais reputados a nível mundial na ciência dos sistemas complexos, sobretudo aplicados ao estudo das cidades. Licenciou-se em Engenharia Física pelo Técnico, em Lisboa, obteve o doutoramento em Física Teórica no Imperial College London e acabou por se dedicar à investigação na Biologia evolutiva e na chamada “ciência urbana” É actualmente professor na Universidade de Chicago, de Ecologia e Evolução, onde é também membro associado do Departamento de Sociologia e Professor Externo no Santa Fe Institute. A nível de investigação, destacou-se sobretudo por desenvolver teoria quantitativa e preditiva da dinâmica urbana, ao identificar leis de escala que ligam a dimensão da população de uma cidade à sua infraestrutura, inovação, riqueza e criminalidade, juntamente com autores como Goffrey West (autor de um livro de 2017 “Scale” precisamente sobre estes temas). _______________ Bilhetes para o 45 Graus ao vivo _______________ Índice: (0:00) Início (5:00) O que são Sistemas Complexos; percurso do convidado (24:12) Porque há cada vez mais pessoas a viver em cidades? (27:37) Paralelos entre Biologia e Urbanismo | Lei de Zipf (35:10) Esta Ciência ajuda-nos a compreender a evolução das cidades e dos países? (50:49) Leis de “scaling” nas cidades (58:04) Leis de velocidade de crescimento das cidades (1:00:31) Pode esta Ciência ajudar-nos a resolver problemas colectivos? | Habitação: o caso de Viena. O caso de Singapura | Livro sobre emergência da democracia em Atenas (1:12:57) História: o que explica que alguns países melhorem e outros piorem? (1:29:03) Internet e redes sociais: Why the Internet Must Become More Like a City (1:34:53) De que precisamos para criar uma Silicon Valley na Europa? | O caso de Israel.See omnystudio.com/listener for privacy information.
Como parte da série especial em comemoração ao Dia da Arte, este episódio do Podcast Filosófico recebe o músico e voluntário da Nova Acrópole em Porto Alegre, Márcio Cecconello. Violinista da Orquestra Sinfônica de Porto Alegre, Márcio compartilha sua vivência profissional no universo das orquestras e as conexões filosóficas que emergem dessa experiência artística coletiva. Guiados pelos apresentadores Marcelo Silveira e Pedro Guimarães, o episódio propõe uma reflexão profunda sobre o lema “A Busca da Unidade para além das Diferenças”, destacando a orquestra como metáfora viva dessa harmonia na diversidade. Márcio comenta sobre os desafios técnicos, humanos e simbólicos que envolvem a convivência entre músicos de diferentes culturas, formações e estilos, ressaltando o papel do maestro, do spalla e da própria intenção artística como elementos de convergência. A conversa também aborda a relação entre filosofia e música, e como a prática filosófica, vivida na Nova Acrópole, oferece sentido e direção ao ideal artístico, possibilitando um fazer musical mais consciente, profundo e transformador. Participantes: Márcio Cecconello, Marcelo Silveira e Pedro Guimarães Trilha Sonora: Le Jardin Féerique, de Maurice Ravel Sobre o convidado: Márcio Cecconello é mestre em Performance Musical pela UFMG e bacharel pela UFRGS. Estudou em Viena e na Universidade do Tennessee, além de ter participado de masterclasses com renomados professores internacionais. Atuou em importantes turnês com orquestras juvenis internacionais e foi vencedor do Concurso Jovens Solistas Sesi/Fundarte. Como violinista e professor, tem vasta experiência em música de câmara, música barroca e atuação em grandes orquestras brasileiras. Atualmente, é músico da OSPA e diretor artístico da Sphaera Mundi Orquestra, em Porto Alegre.
Após mais de sete horas de trabalho, agentes da Agência Nacional de Busca e Resgate da Indonésia conseguiram içar o corpo da brasileira Juliana Marins do Monte Rinjani, nesta quarta-feira, e o levaram a uma base. A jovem de 26 anos foi encontrada morta ontem, depois de cair de uma trilha do segundo maior vulcão na Indonésia, no último fim de semana. Desde o desaparecimento dela, têm se intensificado os questionamentos sobre o papel do Itamaraty e do governo federal nas buscas em casos desse tipo. O embaixador do Brasil na Indonésia, George Monteiro Prata, chegou a pedir desculpas à irmã de Juliana Marins pelo fato de ter repassado informações inverídicas de autoridades indonésias sobre o salvamento da turista. Em entrevista à Rádio Eldorado, professor de Direito Flávio de Leão Bastos Pereira, da Universidade Presbiteriana Mackenzie, disse que o Itamaraty tem a competência e o dever de dar assistência aos brasileiros no exterior com base na Constituição Federal e na Convenção de Viena. Ele ressaltou, no entanto, que há limites que dependem da autorização de estados soberanos. Acompanhe as orientações do especialista.See omnystudio.com/listener for privacy information.
Avui escoltarem: Serenata en re major per a instruments de vent, KV320, "Posthorn"; Simfonia n
Pradedami istoriniai Nemuno tyrimai, kurių imasi naujai įkurtas labdaros ir paramos fondas „Nemunas 2.0“. Prie iniciatyvos jungiasi mokslininkai, aplinkosaugos aktyvistai, žinomi visuomenės veikėjai. Viena jų – plaukikė Rūta Meilutytė. Pokalbis su R. Meilutyte ir mokslininku, ichtiologu, fondo „Nemunas 2.0“ valdybos nariu Kęstučiu Skrupskeliu.Prasidėjo Tytuvėnų vasaros festivalis. Pirmasis koncertas surengtas Kelmės Švenčiausiosios Mergelės Marijos ėmimo į dangų bažnyčioje. Lietuvos valstybinis simfoninis orkestras atliko garsiausių Europos kompozitorių kūrinius. Pasakoja festivalio atidarymo repeticiją stebėjęs ir vėliau koncerto su audringais klausytojų aplodismentais klausęs kolega Tomas Mizgirdas.Socialdemokratams registravus siūlymą naikinti vadinamąją Desovietizacijos komisiją, pastarosios nariai nusprendė savo noru atsistatydinti iš pareigų. Pokalbis su minėtosios komisijos nariu Mindaugu Nefu ir Seimo kultūros komiteto pirmininku Kęstučiu Vilkausku.Kaune pradėtas tarpukario modernizmo architektūros integruoto valdymo plano atnaujinimas. Šio proceso tikslas – suderinti paveldo apsaugą su miesto plėtra, miestiečių poreikiais ir gyvenimo kokybe. Apie plano atnaujinimo poreikį ir tai, kas jame galėtų atsirasti, Kotryna Lingienė kalbasi su viena jo rengėjų urbaniste Živile Šimkute, architekte Asta Prikockiene ir UNESCO saugomoje teritorijoje gyvenančia Gabriele Gudaityte.Rubrikoje „Be kaukių“ vieši sinoptikė Ineta Daunoravičiūtė.Ved. Gerūta Griniūtė
Avui escoltarem: Missa brevis n
Al tratar solamente de constituir unas reglas de juego político, una verdadera Constitución política que separe el poder, no puede en su esencia ser demagógica. Fuentes del audio: Radio libertad constituyente: http://www.ivoox.com/rlc-2018-01-26-piensa-veras-audios-mp3_rf_23386869_1.html Música: 2º mov. Largo de la sinfonía nº88 de Joseph Haydn (Rohrau 1732-Viena 1809). --------- - Vía iVoox: haz clic en APOYAR (botón de color azul). - Vía Paypal: https://www.paypal.com/donate?hosted_button_id=Y4WYL3BBYVVY4 - Vía Patreon: https://www.patreon.com/MCRC_es ------------ mcrc.es diariorc.com yonovoto.info
Avui sentirem: Sonata per a viol
Enio Augusto e Marcos Buosi trazem as notícias do mundo da corrida com os comentários, informações, opiniões e análises mais pertinentes, peculiares e inesperadas no Redação PFC. Escute, informe-se e divirta-se.SEJA MEMBRO DO CANAL!!!
Marina Lemos tem uma trajetória poética e corajosa. Desde pequena, ela já via a moda como forma de expressão e tinha uma sensibilidade muito única para enxergar arte nas coisas, influência direta dos avôs: um lojista e outro artista. Ela é formada em Design de Moda, e desde então, passou por diferentes áreas da indústria - como marketing e comunicação, compras, vendas, trabalhando com grandes marcas como Colcci, Cavalera, Dafiti, Riachuelo e até na SPFW. A Marina é uma verdadeira mochiler, já morou em São Paulo, Barcelona, Viena, Lisboa e hoje está na Holanda. Mas a experiência de ser imigrante trouxe não só novas paisagens, como também desafios profissionais e pessoais, e a força de transformar tudo isso em novos caminhos, como a consultoria de estilo com foco em sustentabilidade.convidada: https://www.instagram.com/ultramarina____/ https://www.linkedin.com/in/marinacrolemos/ Consultoria do Moda na Mochila: https://www.modanamochila.com/consultoria newsletter: https://modanamochila.substack.com/about Ig: https://www.instagram.com/modanamochila/
O episódio #603 do Cinem(ação) nos leva direto ao coração da música, da inveja e da genialidade. Rafael Arinelli recebe Pedro Amaro e Diego Quaglia para discutir Amadeus, o clássico de Milos Forman que, mais de 40 anos depois de seu lançamento, continua a nos impressionar.Vencedor de 8 Oscars, Amadeus é muito mais do que uma cinebiografia sobre Mozart. Baseado na peça de Peter Shaffer, o filme mergulha em uma Viena do século XVIII povoada por intrigas, ressentimentos e partituras perfeitas. No centro da narrativa, temos o conflito entre o respeitado Antônio Salieri (vivido por F. Murray Abraham, em performance premiada) e o irreverente Wolfgang Amadeus Mozart (Tom Hulce), numa rivalidade tão fictícia quanto profundamente simbólica.Mas o que faz esse filme atravessar gerações? O episódio explora como Forman subverte as convenções da cinebiografia para colocar no centro da trama temas universais: o peso da mediocridade, a solidão dos gênios e a arte como expressão divina. Tudo isso com uma direção sutil, figurinos luxuosos, uma fotografia barroca e, claro, trilha sonora de tirar o fôlego.Ao longo do papo, refletimos também sobre as liberdades criativas do filme, a construção humanizada dos personagens e como a ficção é usada como espelho da verdade - mesmo que não seja factual. Afinal, é possível odiar alguém por ser tão brilhante quanto você nunca será?Então dá o play e vem com a gente nesse papo profundo e apaixonado por uma das maiores obras do cinema. Porque entender Amadeus é, de certa forma, entender o próprio ato de criar.• 03m21: Pauta Principal• 1h07m27: Plano Detalhe• 1h19m06: EncerramentoOuça nosso Podcast também no:• Spotify: https://cinemacao.short.gy/spotify• Apple Podcast: https://cinemacao.short.gy/apple• Android: https://cinemacao.short.gy/android• Deezer: https://cinemacao.short.gy/deezer• Amazon Music: https://cinemacao.short.gy/amazonAgradecimentos aos padrinhos: • Bruna Mercer• Charles Calisto Souza• Daniel Barbosa da Silva Feijó• Diego Alves Lima• Eloi Xavier• Flavia Sanches• Gabriela Pastori Marino• Guilherme S. Arinelli• Katia Barga• Thiago Custodio Coquelet• William SaitoFale Conosco:• Email: contato@cinemacao.com• Facebook: https://bit.ly/facebookcinemacao• BlueSky: https://bit.ly/bskycinemacao• Instagram: https://bit.ly/instagramcinemacao• Tiktok: https://bit.ly/tiktokcinemacaoApoie o Cinem(ação)!Apoie o Cinem(ação) e faça parte de um seleto clube de ouvintes privilegiados, desfrutando de inúmeros benefícios! Com uma assinatura a partir de apenas R$5,00, você terá acesso a vantagens incríveis. E o melhor de tudo: após 1 ano de contribuição, recebe um presente exclusivo como agradecimento! Não perca mais tempo, acesse agora a página de Contribuição, escolha o plano que mais se adequa ao seu estilo e torne-se um apoiador especial do nosso canal! Junte-se a nós para uma experiência cinematográfica única!Plano Detalhe:• (Diego): Filme: Prédio Vazio• (Diego): Filme: As Pontes de Madison• (Diego): Série: O Ensaio• (Pedro): Filme: "Amadeus" winning Best Picture• (Pedro): Série: O Estúdio• (Rafa): Newsletter: Rafael SbaraiEdição: ISSOaí
Raidījumā pievēršamies mūsdienām, vēsturei un grābekļiem, kurus, cenzdamies apiet, tomēr saminam. Drīz būs aizvadīts pusgads kopš Donalds Tramps sācijs savu otro prezidentūru ASV. Pa šo laiku Amerikas tēls, starptautiskās attiecības, ekonomika un sadzīve sagriezusies teju kājām gaisā. Aizvien biežāk mediju komentāru slejās redzam ASV salīdzinājumus ar nacistiskās Vācijas situāciju pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Vai tie ir nekorekti pārspīlējumi, vai tomēr noskaņa liek vilkt paralēles ar to, kādā pasaulē dzīvojām pirms nepilniem simts gadiem Eiropā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps. Kaspars Zellis: Ja man jāraugās uz ASV un jāvelk paralēles ar nacistisko Vāciju, es teiktu, ka redzu gan kopīgas iezīmes, gan arī atšķirības. Sākšu ar atšķirībām. Galvenā atšķirība ir tā, ka atšķirībā no Hitlera, kam bija ļoti izteikta ideoloģiska partija, ideoloģiska programma, kur bija viss salikts pa plauktiņiem, Amerikā mēs šādu ideoloģiju neredzam. Tur ir ļoti patmīlīgs, ļoti egocentrisks un kaprīzs cilvēks, kura iedomām, kura vēlmēm tiek pakļauta visa globālā sistēma. Otra lieta, kas varētu būt atšķirīgi, ir tas, ka ASV kontekstā mēs īsti arī neredzam milzīgu sabiedrības atbalstu, ja neraugāmies uz vēlēšanām. Ja raugāmies uz kopīgajām iezīmēm, kas visvairāk izsauc pārdomas, ir Trampa retorika. Un šī Trampa retorika, kas ir balstīta gan uz manipulācijām, gan uz meliem, gan uz ienaidnieku, iekšējo un ārējo, meklēšanu, ļoti spēcīgi atgādina Hitlera Vāciju. Tāpat šis jau hrestomātiskais sauklis: "Padarīsim Ameriku atkal diženu!" Tas ir savdabīgs eskeipisms, kas raksturīgs visām autoritārajām kustībām, kuras saredz kaut kādu skaisto pagātni, kad valsts bija dižena. Te mēs varam vilkt paralēles arī ar Putina Krieviju, kas redz to diženumu Padomju Savienībā vai vēl kaut kur citur. Vai kādā citā valstī, kur ir autoritārie līderi, viņi pagātni iztēlojās kā tādu zelta laikmetu, kuru varētu atkal radīt. Tiek izmantoti vēstures naratīvi, tiek izmantota pagātne, lai radītu šo "jauno realitāti". Pauls Raudseps: Runājot par līdzīgiem procesiem, kādi notika Itālijā pagājušā gadsimta 20. gados, Vācijā - 30.gados, protams, tas, kas ir kopīgs visām šīm kustībām, ir apgalvojums, ka mēs esam tikuši pazemoti, kāds ārējais ienaidnieks mums uzbrūk, ir padarījis mūs vājus un mums ir atkal jāatgūst šis diženums. To teica gan Musolīni, gan Hitlers, to tagad teica Tramps. Es nepārspīlētu Hitlera un Musolīni ideoloģisko bāzi. Ja skatās, ko viņi rakstīja savas karjeras sākumā un ko beigās, tur daudz pa vidu mainījās. Galvenais dzinulis bija mazāk ideoloģisks, kā emocionāls, tiekšanās pēc varas. Šī arī ir lieta, kas ir kopīga visām šīm kustībām. Protams, arī jaunāko tehnoloģiju izmantošana, lai manipulētu ar cilvēku prātiem. Hitlers ļoti efektīvi izmantoja savulaik radio. Tramps ļoti efektīvi izmanto sociālos medijus. Jautājums - vai Tramps ir fašists? Piemēram, Kamala Harisa pagājušā gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā teica - jā, Tramps ir fašists. Par to jau bija diezgan plašas diskusijas Amerikā jau pirms tam, arī tad, kad viņš pirmo reizi kandidēja un bija prezidents. Ļoti daudzi dažādi eksperti un vēsturnieki, un politologi ir iesaistījuši šajā diskusijā. Latvijā labi zīnāmais Timotijs Snaiders saka: jā, Tramps ir fašists. Tā saka Timotijs Snaiders, kas, es domāju, ir ļoti iecienīts vēsturnieks Latvijā. Citi arī ir pievienojušies šim viedoklim, citi atkal saka, ka tomēr ir atšķirības. Es teiktu, ka šobrīd, vērtējot fašisma pazīmes, Tramps ir tādā kā fašisma priekškambarī, jo ļoti daudzas lietas ir līdzīgas. Viena lieta, lai gan viņš par to ir runājis, bet vai tiešām tās runas pāries darbos, tas ir liels jautājums. Gan Hitleram, gan Musolīni bija būtiska vardarbība, militārā ekspansija kā nācijas varēšanas un vīrišķības un atdzimšanas pierādījums. Hitleram tas bija ļoti izteikti, bet Musolini to arī darīja Ziemeļāfrikā un Albānijā. Tramps pirmās prezidentūras laikā par militāru ekspansiju nerunāja, mēs zinām tagad, ka viņš ir sācis teikt, ka Kanāda būtu jāpievieno, Panama, tad Grenlande. Vai tas tiešām rezultēsies kādā rīcībā, tas ir liels jautājums. Bet sevišķas nozīmes piešķiršana vardarbībai kā nācijas atdzimšanas apliecinājums, es domāju, tas ir viens ļoti svarīgs fašisma elements, kāpēc mēs atšķiram, fašismu no vienkārša autoritārisma. Ulmaņa [Kārļa] režīms bija autoritārs, tas nebija fašistisks, jo, par spīti tam, ka mēs dzirdam to vārdu no dažādiem kaimiņu valsts kara propagandistiem un arī dažkārt uz vietas, tas nebija fašistiski, jo nebija militarizācija un iedoma, ka iekarosim kaut kādas kaimiņzemes, lai parādītu savu varēšanu, bet īstam fašismam tas ir ļoti raksturīgi. Tas arī tiek izdalīts kā atsevišķa kategorija, jo tā varam mēģināt saprast, kāda varētu būt rīcība nākotnē. Šobrīd, protams, ceram, ka Tramps tā nedarīs, bet zināmas pazīmes ir. Līdz šim, es domāju, tas, ka slieksnis nav pārkāpts. Zinātnes ziņas Kā runāt ar vakcīnu skeptiķi: pētījums atklāj, kas darbojas. Aizvien aktuālāks jautājums ir, kā runāt ar vakcīnu skeptiķiem, un tieši tam vietnē “Nature” sniegtas dažas pētnieku rekomendācijas. Labākais laiks, lai redzētu Piena Ceļu, strauji tuvojas! Vietnē “Live Science” atklāts, ka strauji tuvojas tas brīdis, lai Piena Ceļu labi saskatītu. Ko dinozaurs ēda pirms 100 miljoniem gadu - liecības saglabātas fosilizētā laika kapsulā. Joprojām mūsdienās varam atklāt daudz interesantu faktu par dinozauriem un arī atrast liecības. Austrālijā ir atrasta aizvēsturiska laika kapsula no dinozaura gremošanas trakta. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde apstiprinājusi laboratorijā audzēta laša izmantošanu uzturā. Attīstoties tehnoloģijām, pamazām pieejamāka kļūst laboratorijā audzēta pārtika. Nupat ASV Pārtikas un zāļu pārvalde pirmo reizi devusi zaļo gaismu laboratorijā audzētas zivs, precīzāk, laša produkta, lietošanai uzturā.
Šiandien – LRT gimtadienis! Prieš 99-erius metus pirmoji radijo lietuviška transliacija prasidėjo Kaune! Kaip pasikeitė „Radijo balso“ darbas radijuje? Nuo diktoriaus iki universalaus žurnalisto – pokalbis su LRT žurnalistais Alvyda Bajarūnaite ir Mariumi Jokūbaičiu.Radijo eteryje kasdien girdime ne tik informaciją, bet ir muziką. Kaip šie du elementai dera tarpusavyje? Pokalbis su LRT OPUS laidų vedėja Inga Ramoškaite ir ilgamete Lietuvos radijo muzikos redakcijos vyriausiąja redaktore Birute Paškevičiene.Kuo prasmingi akademinės muzikos koncertai radijo bangomis? Pokalbis apie Europos transliuotojų sąjungos (EBU) siekius ir patirtis su EBU žinovu Julijumi Grickevičiumi ir muzikologe, ilgamete koncertų ir operų transliuotoja Jūrate Katinaite.„Klausykite, drebėkite ir džiaukitės, kad tai nutiko ne jums!“ – žymus Lietuvos kriminologas Aleksandras Dobryninas prisimena vienos iš 1990-ųjų radijo laidų anonsą. Svečiuose – Lietuvos šiuolaikinės kriminologijos „tėvas“, VU Filosofijos fakulteto kriminologijos prof. A. Dobryninas.Kaip keičiasi radijas, kokios technologijos atveria naujas galimybes ir kaip radijas išlieka aktualus bei mylimas milijonų klausytojų? Pokalbis su LRT RADIJO departamento vadovu Giedriumi Masalskiu.Viena iš paslaptingiausių ir unikaliausių radijo formų yra Radijo teatras. Žvelgiame giliau į šią kūrybinę virtuvę su LRT KLASIKOS Radijo teatro projektų koordinatore Rasa Kregždaite ir ilgamete garso režisiere Sonata Barčyte-Jadevičiene.Ved. Gabija Narušytė ir Justė Luščinskytė
Informativo de primera hora de la mañana, en el programa El Remate de La Diez Capital Radio. Alcaraz obra el milagro ante Sinner y revalida su corona de rey de Roland Garros en una final histórica y Portugal destrona a España en la Nations League tras una fatídica tanda de penaltis. Hoy se cumplen 1.200 días del cruel ataque e invasión de Rusia a Ucrania. 3 años y 93 días. Hoy es lunes 9 de junio de 2025. Día Internacional de los Archivos. El 9 de junio se conmemora el Día Internacional de los Archivos, con el objeto de promover su importancia vinculada a la investigación y el resguardo de la memoria histórica y cultural de una organización o entidad. Asimismo, se pretende promover el acceso de la información pública, fomentando la transparencia. Como antecedente principal, se destaca que durante el Congreso Internacional de Archivos celebrado en Viena en el año 2004, más de dos mil asistentes solicitaron a la Organización de las Naciones Unidas (ONU) la creación de un Día Internacional. La elección de esta fecha obedece a que el día 9 de junio del año 1948 la UNESCO estableció la creación del Consejo Internacional de Archivos, con la finalidad de defender la protección y conservación del patrimonio documental. 1862.- El Senado de Estados Unidos vota la abolición de la esclavitud en todos los territorios de la Unión. 1905.- Atentado frustrado contra Alfonso XIII a la salida de la Opera de París. 1934. Primera aparición del Pato Donald, personaje de dibujos animados creado por Disney, en el cortometraje "La Gallinita Sabia". 1960.- El Gobierno de Moscú declara oficialmente que defenderá Cuba si la isla es atacada por Estados Unidos. 1973.- El almirante Luis Carrero Blanco es nombrado presidente del Gobierno español. 1976: se aprueba la ley que autoriza la existencia de partidos políticos. Años más tarde, el 9 de junio de 1983, Margaret Thatcher gana su segundo mandato como primer ministra del Reino Unido. Una victoria aplastante en las elecciones generales del Reino Unido cuando los votantes británicos acudieron a las urnas, queriendo desterrar el socialismo de extrema izquierda para siempre. 1995.- Rusia y Ucrania llegan a un acuerdo sobre la flota del Mar Negro, que pone fin al conflicto surgido tras la desintegración de la URSS. Santos Ricardo, Efrén, Feliciano, Primo y Julián. Miles de personas marchan en Roma para pedir el fin de la guerra entre Israel y Hamás en Gaza. El aspirante presidencial Miguel Uribe Turbay, herido grave tras un atentado que sacude a Colombia. Más de 3.200 militares participan en Tenerife en el Día de las Fuerzas Armadas en un desfile presidido por los reyes. Feijóo reclama a Sánchez que se "rinda" ante la democracia y convoque elecciones en la manifestación de Madrid. Padres, madres y educadores piden la desescalada digital en todos los ciclos escolares y regular la edad de acceso al móvil. Entra en vigor la prohibición de las llamadas comerciales desde números móviles. Contratos millonarios para una red de acogida deficiente. Las entidades sociales que gestionan los centros de menores reciben 11,7 millones al mes y el 69,8% lo concentran tres organizaciones. De ese importe, el 69,8 % se concentra en solo tres entidades: la Asociación Quorum Social 77, que gestiona 62,3 millones al año; la Asociación Coliseo, con 29,3 millones; y la Fundación Samu, con 13,6 millones. En el Archipiélago están operativos actualmente 85 centros, con un total de 5.600 plazas. De ellas, 4.133 están gestionadas por catorce entidades sociales y fueron habilitadas de forma extraordinaria para responder a la emergencia humanitaria. A estas se suman otras 400 plazas del sistema ordinario de protección y 787 bajo la gestión directa de los cabildos insulares. El 60% de la oferta de casas turísticas de las plataformas en Canarias carece de licencia. Un estudio indica que a mayor capacidad de la administración para detectar a los incumplidores menor es la proporción de anuncios sin autorización. Las Hermanas Hospitalarias dejan Tenerife tras construir un legado de un valor incalculable. La entidad atiende a 515 niños, niñas y adultos con discapacidad intelectual, alteración de conducta, trastorno autista y daño cerebral adquirido gracias a sus 314 profesionales. Detectados tres seísmos en Canarias, uno de ellos a 2 kilómetros de profundidad en el Teide. En los últimos tres días se han contabilizado hasta 12 seísmos en Tenerife, todos excepto uno en las inmediaciones del volcán. Llega por sus propios medios un cayuco con 63 personas a La Restinga. Según el relato de los propios migrantes, estos habrían realizado una travesía de 5 días y habrían partido desde Nuadibú, en Mauritania. Lady Gaga, Bradley Cooper - Shallow. Ha Nacido Una Estrella. La canción trata sobre dejarse llevar y no mirar atrás. Habla de no quedarse en la “superficie” y de vivir todo.
Bienvenidos a La Diez Capital Radio! Están a punto de comenzar un nuevo episodio de nuestro Programa de Actualidad, donde la información, la formación y el entretenimiento se encuentran para ofrecerles lo mejor de las noticias y temas relevantes. Este programa, dirigido y presentado por Miguel Ángel González Suárez, es su ventana directa a los acontecimientos más importantes, así como a las historias que capturan la esencia de nuestro tiempo. A través de un enfoque dinámico y cercano, Miguel Ángel conecta con ustedes para proporcionar una experiencia informativa y envolvente. Desde análisis profundos hasta entrevistas exclusivas, cada emisión está diseñada para mantenerles al tanto, ofrecerles nuevos conocimientos y, por supuesto, entretenerles. Para más detalles sobre el programa, visiten nuestra web en www.ladiez.es. - Informativo de primera hora de la mañana, en el programa El Remate de La Diez Capital Radio. Alcaraz obra el milagro ante Sinner y revalida su corona de rey de Roland Garros en una final histórica y Portugal destrona a España en la Nations League tras una fatídica tanda de penaltis. Hoy se cumplen 1.200 días del cruel ataque e invasión de Rusia a Ucrania. 3 años y 93 días. Hoy es lunes 9 de junio de 2025. Día Internacional de los Archivos. El 9 de junio se conmemora el Día Internacional de los Archivos, con el objeto de promover su importancia vinculada a la investigación y el resguardo de la memoria histórica y cultural de una organización o entidad. Asimismo, se pretende promover el acceso de la información pública, fomentando la transparencia. Como antecedente principal, se destaca que durante el Congreso Internacional de Archivos celebrado en Viena en el año 2004, más de dos mil asistentes solicitaron a la Organización de las Naciones Unidas (ONU) la creación de un Día Internacional. La elección de esta fecha obedece a que el día 9 de junio del año 1948 la UNESCO estableció la creación del Consejo Internacional de Archivos, con la finalidad de defender la protección y conservación del patrimonio documental. 1862.- El Senado de Estados Unidos vota la abolición de la esclavitud en todos los territorios de la Unión. 1905.- Atentado frustrado contra Alfonso XIII a la salida de la Opera de París. 1934. Primera aparición del Pato Donald, personaje de dibujos animados creado por Disney, en el cortometraje "La Gallinita Sabia". 1960.- El Gobierno de Moscú declara oficialmente que defenderá Cuba si la isla es atacada por Estados Unidos. 1973.- El almirante Luis Carrero Blanco es nombrado presidente del Gobierno español. 1976: se aprueba la ley que autoriza la existencia de partidos políticos. Años más tarde, el 9 de junio de 1983, Margaret Thatcher gana su segundo mandato como primer ministra del Reino Unido. Una victoria aplastante en las elecciones generales del Reino Unido cuando los votantes británicos acudieron a las urnas, queriendo desterrar el socialismo de extrema izquierda para siempre. 1995.- Rusia y Ucrania llegan a un acuerdo sobre la flota del Mar Negro, que pone fin al conflicto surgido tras la desintegración de la URSS. Santos Ricardo, Efrén, Feliciano, Primo y Julián. Miles de personas marchan en Roma para pedir el fin de la guerra entre Israel y Hamás en Gaza. El aspirante presidencial Miguel Uribe Turbay, herido grave tras un atentado que sacude a Colombia. Más de 3.200 militares participan en Tenerife en el Día de las Fuerzas Armadas en un desfile presidido por los reyes. Feijóo reclama a Sánchez que se "rinda" ante la democracia y convoque elecciones en la manifestación de Madrid. Padres, madres y educadores piden la desescalada digital en todos los ciclos escolares y regular la edad de acceso al móvil. Entra en vigor la prohibición de las llamadas comerciales desde números móviles. Contratos millonarios para una red de acogida deficiente. Las entidades sociales que gestionan los centros de menores reciben 11,7 millones al mes y el 69,8% lo concentran tres organizaciones. De ese importe, el 69,8 % se concentra en solo tres entidades: la Asociación Quorum Social 77, que gestiona 62,3 millones al año; la Asociación Coliseo, con 29,3 millones; y la Fundación Samu, con 13,6 millones. En el Archipiélago están operativos actualmente 85 centros, con un total de 5.600 plazas. De ellas, 4.133 están gestionadas por catorce entidades sociales y fueron habilitadas de forma extraordinaria para responder a la emergencia humanitaria. A estas se suman otras 400 plazas del sistema ordinario de protección y 787 bajo la gestión directa de los cabildos insulares. El 60% de la oferta de casas turísticas de las plataformas en Canarias carece de licencia. Un estudio indica que a mayor capacidad de la administración para detectar a los incumplidores menor es la proporción de anuncios sin autorización. Las Hermanas Hospitalarias dejan Tenerife tras construir un legado de un valor incalculable. La entidad atiende a 515 niños, niñas y adultos con discapacidad intelectual, alteración de conducta, trastorno autista y daño cerebral adquirido gracias a sus 314 profesionales. Detectados tres seísmos en Canarias, uno de ellos a 2 kilómetros de profundidad en el Teide. En los últimos tres días se han contabilizado hasta 12 seísmos en Tenerife, todos excepto uno en las inmediaciones del volcán. Llega por sus propios medios un cayuco con 63 personas a La Restinga. Según el relato de los propios migrantes, estos habrían realizado una travesía de 5 días y habrían partido desde Nuadibú, en Mauritania. Lady Gaga, Bradley Cooper - Shallow. Ha Nacido Una Estrella. La canción trata sobre dejarse llevar y no mirar atrás. Habla de no quedarse en la “superficie” y de vivir todo. - Sección de actualidad con mucho sentido de Humor inteligente en el programa El Remate de La Diez Capital radio con el periodista socarrón y palmero, José Juan Pérez Capote, El Nº 1. - Entrevista al doctor Miguel García Báez médico pediatra, homeópata y naturópata donde exploramos los nuevos caminos de la medicina ya presentes en este tiempo tan complejo y de cambios de paradigma en que vivimos. - Programa de actualidad presentado y dirigido por: Juan Antonio Inurria Rivero Colaboradores: Rita Medina-Páez, Gabriel Suárez y Andrés Chaves. -Tertulia de actualidad informativa con Rosi Rivero y Antonio Aldana. Alcaraz obra el milagro ante Sinner y revalida su corona de rey de Roland Garros en una final histórica y Portugal destrona a España en la Nations League tras una fatídica tanda de penaltis.Más de 3.200 militares participan en Tenerife en el Día de las Fuerzas Armadas en un desfile presidido por los reyes. Feijóo reclama a Sánchez que se "rinda" ante la democracia y convoque elecciones en la manifestación de Madrid. Contratos millonarios para una red de acogida deficiente. Las entidades sociales que gestionan los centros de menores reciben 11,7 millones al mes y el 69,8% lo concentran tres organizaciones. De ese importe, el 69,8 % se concentra en solo tres entidades: la Asociación Quorum Social 77, que gestiona 62,3 millones al año; la Asociación Coliseo, con 29,3 millones; y la Fundación Samu, con 13,6 millones. En el Archipiélago están operativos actualmente 85 centros, con un total de 5.600 plazas. De ellas, 4.133 están gestionadas por catorce entidades sociales y fueron habilitadas de forma extraordinaria para responder a la emergencia humanitaria. A estas se suman otras 400 plazas del sistema ordinario de protección y 787 bajo la gestión directa de los cabildos insulares. El 60% de la oferta de casas turísticas de las plataformas en Canarias carece de licencia. Un estudio indica que a mayor capacidad de la administración para detectar a los incumplidores menor es la proporción de anuncios sin autorización. Las Hermanas Hospitalarias dejan Tenerife tras construir un legado de un valor incalculable. La entidad atiende a 515 niños, niñas y adultos con discapacidad intelectual, alteración de conducta, trastorno autista y daño cerebral adquirido gracias a sus 314 profesionales
Acompañanos en el seguimiento del Congreso Europeo de Nefrologia 2025, desde Viena, en el cual ademas de ser un lugar propicio de fortalecer lazos y crear nuevos, sin duda es un evento que permite la actualziacion continua, en este capitulo contamos con nuestro amigo Dr Borjas de España quien habla sobre hipofiltracion renal un concepto cada vez mas vigente, asi como la participacion de nuestro experto nacional y latinoamericano de Glomerulopatias Dr Juan Manuel Mejia Vilet quien nos habla de avances en Podocitopatias asi como cada vez nos acercamos al dia CERO (cero Biopsias, solo Dx inmunologicos al menos en Sx Nefroticos) asi como capsula completa de la representacion mexicana en los trabajos orales, con Carolina, Fernanda, Gerardo, Salvador Lopez Gil, y mi apreciado amigo Jonhatan Chavez, esperamos las disfruten, Saludos Jud 0811-0107
Pagal naują tvarką gydytojai psichiatrai privalės duomenis apie dalies pacientų sveikatos būklę ir diagnozę kelti į e.sveikatos posistemę. Tai galios ir privačiai dirbantiesiems medikams, neturintiems sutarties su Ligonių kasa. Viena vertus, tai leis užtikrinti, kad žmonės, pvz, negalintys gauti leidimo ginklui, negalėtų apeiti sistemos. Kita vertus, yra nerimo, kad neturėdami galimybės gydytis anonimiškai žmonės apskritai neis pas psichiatrus.Laidoje dalyvauja Sveikatos apsaugos ministrės patarėja Neringa Grigutytė, Ąžuolyno klinikos direktorius, psichiatras-psichoterapeutas Raimundas Alekna, Respublikinio priklausomybės ligų centro direktorės patarėjas Emilis Subata, Lietuvos psichiatrų asociacijos valdybos narė, Lietuvos kalėjimų tarnybos vyriausioji gydytoja Nijolė Goštautaitė Midttun.Ved. Agnė Skamarakaitė
Ukraina veiksmīgi īsteno operāciju "Zirnekļa tīkls". Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis. Latvija debitē ANO Drošības padomē. Aktualitātes analizē atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. Sazināmies ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku vēsturnieku Valdi Kuzminu un politologu Kārli Daukštu. Trumpji Zelenska piedurknē Ne viens vien pasaules medijs 2. jūnijā savos virsrakstos piesauca kāršu spēles motīvus. Tehnoloģiski novatoriska un organizatoriski filigrāna Ukrainas Drošības dienesta operācija pret Krievijas stratēģiskās bumbvedēju aviācijas bāzēm dziļi agresorvalsts teritorijā tiek uztverta kā nepārprotams mājiens prezidentam Trampam, kuram tīk klāstīt, ka Ukrainai „neesot kāršu” pašreizējā spēlē, respektīvi, nav izredžu pretoties Krievijas agresijai. Ilgstoši un pamatīgi gatavotajā diversijas akcijā neko nenojauzdami kravas mašīnu šoferi nogādāja Krievijas aviācijas bāzu tuvumā konteinerus, kuros it kā atradās moduļu mājas. Kad vajadzīgās lokācijas bija sasniegtas, no konteineriem izlidoja desmitiem lidrobotu un devās uz mērķi. Pavisam triecienus saņēma četri objekti, no kuriem salīdzinoši tuvākie atrodas pie Rjazaņas un Ivanovas, attiecīgi nepilnu astoņsimt un apmēram tūkstoš kilometru attālumā no Kijivas, attālākais pie Murmanskas, apmēram divtūkstoš kilometru attālumā, bet vistālāko – Sibīrijā, Irkutskas apgabalā – no Ukrainas galvaspilsētas šķir apmēram 4300 kilometri. Uzbrukuma mērķis bija stratēģiskie bumbvedēji un radioizlūkošanas lidmašīnas, kas, cita starpā, ietilpst Krievijas kodolspēku sastāvā, bet tiek izmantotas arī raķešu triecieniem pa Ukrainas pilsētām. Sākotnēji figurēja visai atšķirīgi dati par nodarītajiem zaudējumiem, līdz vakar Ukrainas Drošības dienests paziņoja, ka pavisam esot trāpīts 41 lidaparātam un trīspadsmit no tiem padarīti nelietojami. Tas ir jūtams zaudējums, sevišķi ja ievēro, ka tādus lidaparātus kā Tu-95 un Tu-22M3 jau ceturtdaļgadsimtu vairs neražo, un izskan viedokļi, ka attiecīgo zaudējumu kompensēšanai varētu būt vajadzīgi gadi vai pat desmitgades. Tāpat šī operācija liek Krievijai domāt par savas stratēģiskās aviācijas izkliedētāku dislocēšanu, kas mazinās tās izmantošanas efektivitāti. Pasaule vēl aizgūtnēm turpināja apspriest svētdienas operāciju, kurai Ukrainas Drošības dienests devis nosaukumu „Zirnekļa tīkls”, kad agrā otrdienas rītā jaudīga zemūdens eksplozija satricināja Krievijas uzcelto tiltu pāri Kerčas šaurumam, plašāk pazīstamu kā Krimas tilts. Zemūdens eksplozija notikusi tuvu gruntij un pamatīgi bojājusi vienu no tilta balstiem. Pēc tam tilts uz laiku ticis slēgts, tad atkal atvērts, tad vēlreiz slēgts, un šobrīd nav īsti skaidrs, vai un kādā režīmā tas funkcionē. Latvija debitē ANO Drošības padomē 3. jūnijā Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja ievēlēja piecas jaunas ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles ar mandāta termiņu 2026. un 2027. gadā. Viena no jaunievēlētajām loceklēm ir Latvija, pārējās – Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā republika un Libērija. Vēl piecas nepastāvīgās locekles, kas Drošības padomē ieņem vietas kopš šī gada sākuma ir Dānija, Grieķija, Pakistāna, Panama un Somālija. Kā vēsta statistika, pavisam balsojušas 188 dalībvalstis, pret balsojušo nav bijis, taču zināms skaits balsotāju attūrējušies. Visvairāk tādu bijis balsojumā par mūsu valsti – veseli desmit, kamēr, piemēram, Bahreinas gadījumā šādu pārliecības trūkumu paudušas vien divas delegācijas. Latvija ir arī vienīgā no ievēlētajām padomes loceklēm, kas šo prestižo pienākumu uzņemsies pirmoreiz. Drošības padomes kompetencē ietilpst jebkura drošības jautājuma izvērtēšana un attiecīgu lēmumu pieņemšana, aicinot ANO dalībvalstis vērst pret drošības apdraudētāju ekonomiskās vai diplomātiskās sankcijas, tāpat Drošības padome var lemt par militāru vai citu nepieciešamu līdzekļu lietošanu. Pagātnē ar šādu mandātu starptautiskās koalīcijas iesaistījās Korejas karā 1950. gadā, veica Kuveitas atbrīvošanu no Irākas okupācijas 1991. gadā un intervenci Lībijā 2011. gadā. Drošības padome ir tā institūcija, kas izvirza Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra kandidatūru un iesaka jaunu dalībvalstu uzņemšanu organizācijā. Kā zināms, bez desmit pārvēlamajām Drošības padomes loceklēm tajā ir arī piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām – Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna. Līdz nesenam laikam trīs Rietumu demokrātijas – ASV, Lielbritānija un Francija – tika apzīmētas kā „P3”. Tās tradicionāli ieņēma līdzīgu pozīciju visos būtiskākajos globālās politikas jautājumos. Taču kopš Baltajā namā saimnieko Donalds Tramps, šī ierastā kārtība jau vairākkārt tikusi izjaukta. Tāpēc katras uz tradicionālajām Rietumu vērtībām orientētas valsts klātbūtne Drošības padomē šobrīd iegūst papildu nozīmi. Par purna tiesu Nepilni 370 000 no apmēram 21 miljona jeb mazāk nekā divi procenti – tāds balsu apjoms izšķīra Polijas prezidenta vēlēšanu rezultātu. Pēc vēlēšanu pirmās kārtas 18. maijā sacīksti turpināja divi: valdošās labēji centriskās Pilsoniskās platformas kandidāts, Varšavas mērs Rafals Tšaskovkis un lielākās opozīcijas partijas, nacionālkonservatīvās „Likums un Taisnīgums” un tās sabiedroto atbalstītais neatkarīgais kandidāts Karols Navrockis. Negaidīti labi rezultāti pirmajā kārtā bija vēl diviem izteikti labējiem kandidātiem: Brīvības un neatkarības konfederācijas pārstāvis Slavomirs Mencens ieguva gandrīz 15% un monarhistiskās Polijas kroņa konfederācijas pārstāvis Gžegošs Brauns – vairāk nekā 6% balsu. Brauns aicināja savu elektorātu balsot par Navrocki, savukārt Mencens sarīkoja publisku pasākumu, kurā aicināja abus otrās kārtas kandidātus parakstīties zem viņa ierosinātās programmas astoņiem punktiem. Navrockis parakstīja, Tšaskovskis – nē. Vairāki centriski un kreisi kandidāti, tādi kā Šimons Holovņa no Polijas Tautas partijas vai Magdalena Bjejata no koalīcijas „Kreisie”, savukārt aicināja balsot par Tšaskovski, kaut arī kreisajiem ir pretenzijas pret Pilsoniskās platformas labējo sociālo politiku. Rezultātā ar gluži nelielu pārsvaru uzvaru svētdien, 1. jūnijā, svinēja Karols Navrockis. Vēlēšanu rezultātu kartes rāda Polijai jau ierasto ainu, kad par konservatīvo politiku balso vēsturiskās poļu zemes valsts centrā un dienvidaustrumos, savukārt par liberālāku pieeju – pēc Otrā pasaules kara pievienotās teritorijas rietumos un ziemeļos, kā arī Varšava un citas lielās pilsētas, izņemot Krakovu. Tā nu Polijā turpināsies līdzšinējā situācija, kad centriskai un proeiropeiskai valdības koalīcijai jāsadzīvo ar radikāli konservatīvu prezidentu. Navrockis tiek dēvēts par „Polijas Farāžu”, ciktāl ir kategoriski pret ciešāku Eiropas Savienības integrāciju, tai skaitā pret eiro ieviešanu Polijā, un arī skeptisks par savienības tālāku paplašināšanos, tai skaitā Ukrainas uzņemšanu. Tomēr jaunievēlētā prezidenta uzskati noteikti nav prokremliski, ciktāl Krievijas agresijas atturēšanu viņš uzskata par Polijas drošības politikas stūrakmeni, aicinot stiprināt NATO, sadarbību ar Savienotajām Valstīm un reģionālo sadarbību ar t.s. Bukarestes devītnieku – Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju un Baltijas valstīm; tāpat ar Somiju un Zviedriju. Polijas prezidenta pilnvaras nav sevišķi plašas, taču pašreizējā situācijā konservatīvam prezidentam faktiski ir likumdošanas veto iespējas. Prezidenta veto Sejms var atcelt ar 60% balsu, bet centriski liberālajiem spēkiem šāda pārsvara likumdevējā nav. Sagatavoja Eduards Liniņš.
Mākslīgais intelekts rada pavisam citu sajūtu brīdī, kad tas iegūst cilvēkam līdzīgu izskatu. Humanoīdie roboti ir ne tikai līdzīgi mums, bet arī aprīkoti ar mākslīgo intelektu, radot cilvēkam līdzīgu šķietami domājošu mašīnu. Vai tie aizstās cilvēku fabrikā un vai šāds robots varēs sastādīt mums kompāniju pie vakariņu galda? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko un Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns. Vai jums pašiem būtu interesanti izdzīvot tādu situāciju, kad mēs ēdam vakariņas vai kā citādi sēžam pie galda ar robotu, kas ir tiešām ļoti, ļoti līdzīgs cilvēkam? Agris Ņikitenko: Šobrīd man ir grūti iedomāties šādu sarunu, mēs esam vēl tālu līdz tam. Bet kopumā nākotnē es pieļauju, ka tas ir iespējams. Modris Greitāns: Vienu sarunu es varētu iedomāties, ka šķiroties viņam teiktu: Nu, tu samaksāsi? Un viņš man saka - jā! Bet citādāk, protams, līdzīgi jau laikam, kā Agris domā, ka tas ir tālu un cik svarīgi ir, ka viņš izskatās humanoīdveidīgs. Katrā gadījumā, ja man būtu izvēle, es noteikti pirmkārt vakariņotu cilvēkiem un tad varētu padomāt, vai vienatnē vai ar robotu. Iespējams, ka varbūt, ja pārāk ilgi vienatnē jāvakariņo, tad kādreiz būtu interesanti ar robotu. Cik šobrīd pasaulē esam tālu tikuši ar cilvēkveido robotu izstrādi. Vai šobrīd ir daudz tādu, ar kuriem jau varētu mēģināt vest kādu sarunu vai mēģināt saprast, vai mums pretī ir īsts cilvēks vai robots, vai tomēr tie atsevišķi gadījumi joprojām, kas izceļas robotikas pasaulē? Agris Ņikitenko: Saruna pati par sevi starp cilvēkiem notiek vairākos līmeņos, vairākās šķautnēs. Viena ir, protams, vizuālā šķautne, tas ir emociju atspoguļojums sejā, mīmika, žesti, ķermeņa kustības, ķermeņa valoda. Tas ir viens aspekts. Otrs aspekts ir sarunas saturs, kas ir verbāli pateikts, dialogs. Un trešais ir āriene, kas robotu manifestē kā fizisku iekārtu. Sarunā, lai tā būtu patīkama, rosinoša, savstarpēja interesanti, visām šīm trim komponentēm ir jābūt atbilstoši cilvēku uztveres preferencēm un priekšrocībām. Ja tā nav, saruna būs apgrūtināta vai nenotiks. Un tas attiecas arī uz cilvēkiem. Ja kāda no šīm komponentēm starp diviem sarunu biedriem nedarbojas īsti, visticamāk, tā saruna vai nu būs īsa, vai nebūs saistoša kādai no pusēm. Katrā no šīm lietām, es gribētu teikt, progress ir atšķirīgs. Ja mēs runājam par robotu fizisko manifestāciju, mūsdienās galvenā ķibele ir sensoru blīvums uz nosacītu kvadrāta vienību. Līdz ar to bez pietiekamas sensoru informācijas, kas ir cilvēkam raksturīga, arī robots nespēj būt tik plastisks, varbūt mīmika nespēj būt tik saistoša un mums viegli uztverama, lai atpazītu kā savējo. Līdz ar to veidojas distance. Ja runa ir par saturisko daļu, mēs varam katrs iedomāties ChatGPT, un kaut kādā līmenī dialogs tur ir iespējams šobrīd. Līdz ar to es gribētu teikt, ka progress kā tāds ir diezgan būtisks. Teikt, vai tā ir pilnvērtīga saruna, kā tas ir starp diviem cilvēkiem, tas ir atkarīgs, par ko runā, no cilvēku izglītības līmeņa, zināšanu apjoma, ar ko dialogā operējam, fona zināšanas, konteksts un viss pārējais. Līdz ar to par visu kopumā es gribētu teikt, ka mums ir diezgan tālu līdz tam. Agris Ņikitenko skaidro, ka tehniskā puse fizikālu ierobežojumu dēļ, tas ir enerģijas blīvums uz masas vienību, tas ir sensoru blīvums uz masas vienību, tas ir tranzistoru blīvums uz kaut kādu masas vienību, kas apstrādā šo sensoru informāciju, šobrīd nav tik liels, kā tas ir cilvēkam, līdz ar to ir būtiski ierobežojumi. Modris Greitāns: Nākamais, pie kā mēs institūtā arī strādājām, ir robotam iedod kognitīvo uztveres sistēmu, ka viņš skatās uz apkārtējo pasauli, redz tos objektus un saprot tos objektus līdzīgi kā cilvēks. Tad saruna var veidoties ne tik abstrakti, bet jau konkrētāk par to, ko mēs abi redzam, kā mēs to abi uztveram, kā mēs to abi saprotam. Tad protams, ir, sauksim, domāšana, lēmumu pieņemšana, vai secinājumu izdarīšana no tā, ko mēs redzam, kur, protams, cilvēks ir ar savām smadzenēm pārāks nekā robots. Attīstās arī otra lieta, kas ir saistīta ar pašu robota formu, jo ir cilvēki, kam ir svarīgāka forma, lai skaisti izskatās, mazāk, ko viņš saka. Progress ir abās lietās. Jau iepriekš ir runāts, ka robotam ir grūti saprast teikto - aizej uz veikalu un nopērc kaut ko ēdamu. Modris Greitāns: Mmums ir interesanti, ko viņš izdarīs? Ko viņš atnesīs, kad mēs viņam pateiksim - kaut ko ēdamu? Šobrīd jau lielie valodas modeļi kaut ko atbildēs. Kaut ko viņš atnesīs. Tāpēc vēl viens virziens, kas mums ir iezīmēts tuvākā nākotnē, gribētos atrast gan finansējumu, gan resursus, lai varētu strādāt un padarīt šo sarunu interaktīvāku. Tas nozīmē, ja viņam pasaka - aizej, atnes kaut ko ēdamu un viņš nesaprot īsti, tad viņš nevis aiziet un izdara, ko nu ir saģenerējis savās robota smadzenēs, bet pajautā. Un tad viņam vari pateikt, piemēram, maizi un pienu. Viņš tā pamazām mācītos. Viņa kā mazam bērnam ir jāapgūst tās zināšanas. Agris Ņikitenko piebilst, ka šobrīd roboti "nezina, ko viņi nezina", tāpēc viņi nespēj noteikt, vai rezultāts, kā viņi rīkojas, ir pareizs konkrētajā kontekstā. Vai robotiem un mākslīgajam intelektam ir tiesības? Vai mākslīgajam intelektam ir kādas tiesības un vai tas to apzinās? Uz kādām likumā noteiktajām normām var pretendēt roboti, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore un zvērināta advokāte Karina Palkova. "Pagaidām manā redzeslokā nav bijusi sistēma, kas pateiktu, ka man ir tiesības uz to un to. neizslēdzu, ka tas kaut kur notiek un mākslīgais intelekts jau ir ieprogrammēts, jo tas mācās no datiem," runājot par robotu tiesībām, teic Karina Palkova. Varbūt pirmajā mirklī šķiet nedaudz absurds jautājums – kādas gan var būt tiesības mašīnai, vai datu sistēmai un kā vispār tas izskatītos, ja, piemēram, mākslīgais intelekts sāktu paģērēt no cilvēkiem autortiesības par sakomponētu dziesmu, radītu gleznu vai sacerētu dzejoli? Tomēr par šo jautājumu jau vismaz Eiropā tika runāts pirms nepilniem desmit gadiem, kad Eiropas Parlamentā tika ierosināts MI piešķirt elektroniskas personas statusu. Bet ar mīļāko bērnības dienu grāmatu iepazīstina kvantu fiziķis Vjašeslavs Kaščejevs. Viņš izvēlējies 1962. gadā izdotu grāmatu par zemi un visumu. To kā dāvanu no sava tēva savulaik ir saņēmusi Vjačeslava Kaščejeva mamma. Grāmata jaun bijusi mājās, pirms vēl viņš piedzimis,tāpēc natceras, kad sācis šķirstīt un lasīt. "Tā stāsta par fiziku, kosmosu tādā veidā, kas ļoti atraisa iztēli. Maziņš šķirstīju grāmatu un ilgi pētījis ilustrācijas," atklāj Vjačeslavs Kaščejevs.
Vakar Vilniuje pasirašytas saugesnio naktinio gyvenimo memorandumas. Kas sutarta šiuo memorandumu ir kokiomis priemonėmis ar rekomendacijomis bus užtikrinamas saugesnis naktinis gyvenimas?Kaune vietų, kuriose galima eksponuoti kūrybą, vis dar nepakanka. Viena jauniausių galerijų mieste „Muitinė“ siekia padėti dailės akademijos studentams, absolventams ir dėstytojams prisistatyti visuomenei.Šiandien, birželio 4-ąją, švenčiame 180-tąjį Žemaitės gimtadienį. Žemaitės įspaudas ryškus ne tik literatūroje, pėdsakų galima aptikti net ir atrankoje į „Euroviziją“.Šiandien pristatytas plačiausias iki šiol tyrimas apie menininkų padėtį Lietuvoje. Ką rodo tyrimo rezultatai?Rubrikoje „Be kaukių“ svečiuojasi tapytojas Andrius Makarevičius.Ved. Donatas Šukelis
Viena žinomiausių Lietuvos atlikėjų Jessica Shy yra žinoma ne tik dėl įspūdingų koncertų ar rekordus mušančių dainų perklausų, bet ir dėl ypatingo santykio su lietuviška mada. Jos sceninius bei raudonojo kilimo įvaizdžius dažnai ruošia talentingiausi jaunosios kartos dizaineriai, sugalvoti su stilistės Viltės Kinderevičiūtės pagalba, o kiekvienai detalei ištobulinti reikia daugybės primatavimų, praktinių žinių ir suvokimo, kokia yra sceninės aprangos specifika – arba kaip muziką atkleisti drabužiu.Ved. Deimantė Bulbenkaitė
Susipažįstame su spaudos publikacijomis kultūros tema.„Kiekviena nauja santvarka prasideda nuo skulptūrų naikinimo“. Rašytojos Dalios Staponkutės kultūros komentaras.Pianistė Eglė Andrejevaitė išleidžia tarptautinį albumą, kuriame Frederiko Šopeno „Maljorkos preliudai“ ir šiuolaikinių Ispanijos kompozitorių interpretacijos.Klasikos koncertų salės naujienas pristato Gabija Narušytė.Po Antano Sutkaus parodos atidarymo Salake – pokalbis su fotografu Artūru Morozovu apie kultūrą regionuose.Unikalių specialybių menininkus ruošiantis VDA Telšių fakultetas diplomantų paroda baigia metus ir jau žvelgia į ateitį. Pokalbis su Telšių fakulteto dekanu prof. Ramūnu Baniu ir Metalo meno ir juvelyrikos programos vadove doc. Neringa Poškute-Jukumiene.Apie ką kalbės iš tolimiausių pasaulio kampelių susirinkę kūrėjai, kodėl svarbu net ir gyvenant svetur rašyti gimtąja kalba kalbėsime su Floridoje gyvenančia žurnaliste ir rašytoja Vilma Kava ir viena iš organizatorių LLTI direktoriaus pavaduotoja dr. Žydrone KolevinskieneVed. Jolanta Kryževičienė
„Ką daryti ir kur kreiptis, jeigu prie mano namo ėmė kirsti mišką? Kur sužinoti, kad tai teisėti kirtimai? Kodėl kertama prie pat gyvenviečių? Kodėl išduodami leidimai tokiems kirtimams?“ – šiuos klausimus kasmet iškelia skirtingų vietovių gyventojai, kuriems teko susidurti su kirtimais savo gyvenamojoje aplinkoje. 2021 metais Aplinkos ministerija buvo inicijavusi Nacionalinį susitarimą dėl miškų, kurio tikslas buvo „susitarti dėl ilgalaikės subalansuotos miškų politikos krypties“. Viena iš susitarimo krypčių buvo skirta miškų sektoriaus atvirumui ir visuomenės išsamesniam informavimui bei įtraukimui į spendimų, susijusių su miškų tvarkymu, priežiūra, planavimu, priėmimą. Sektoriaus atvirumą turėjo užtikrinti aiškiai nustatytos visuomenės dalyvavimo procedūros rengiant miškų planavimo ir projektavimo dokumentus bei programas. Tačiau praėjus keleriems metams po miškų susitarimo, gyventojams lygiai taip pat tenka ieškoti pagalbos ieškant informacijos apie jų gyvenamąją aplinką tiesiogiai liečiančius pokyčius.Kokį kelią teko nueiti bendruomenėms, siekiantiems apsaugoti mišką prie savo namų – ir dalyvauti jį tvarkant? Kaip užtikrinti, kad informacija apie miškus būtų iš tiesų prieinama ir suprantama gyventojams? Kurioje stadijoje gyventojai turėtų būti įtraukiami į sprendimus dėl savo gyvenamosios aplinkos? Ar valstybinių įstaigų ir jų rengiamų dokumentų kontrolė turi būti piliečių funkcija – kurią jie atlieka laisvalaikiu? Kokie pokyčiai turi įvykti miškų tvarkymo modelyje, kad gamtos ištekliai būtų naudojami iš tiesų „su saiku“ – kaip tai numato LR Konstitucija? Kada Nacionalinio miškų susitarimo nuostatos bus perkeltos į teisės aktus?Laidos viešnios – Vokės bendruomenės atstovė Jurgita Rotomskienė ir Aplinkosaugos koalicijos pirmininkė Lina Paškevičiūtė. Abi viešnios yra subalansuotos miškų politikos (gamtiniu, socialiniu ir ūkiniu požiūriais) siekiančio organizacijų ir žmonių sambūrio „Girių spiečiaus“ iniciatyvinės grupės narės.Laidą veda miesto antropologė Jekaterina Lavrinec.
Susipažįstame su spaudos publikacijomis kultūros tema.Pasaulio kultūros naujienos.Viena jauniausių galerijų Kaune „Muitinė“ siekia padėti dailės akademijos studentams, absolventams ir dėstytojams prisistatyti visuomenei.Valstybinio Kernavės kultūrinio rezervato direkcija pristato naują leidinį vaikams – edukacinę knygelę, skirtą kūrybiškai pažinčiai su viduramžių Kernavės apranga, amatais ir gyvensena.„Stasys Museum“ Panevėžyje jau veikia metus. Kokio populiarumo per metus sulaukė muziejus ir kaip jo veiklą vertina pats Stasys Eidrigevičius?JAV kuriantis lietuvis dailininkas Kęstutis Zapkus Nacionaliniam M. K. Čiurlionio dailės muziejui padovanojo savo paveikslą „Turangalilos kvartetas“.Šią savaitę Gargždai pradeda švęsti savo 772 gimtadienį. Vienas svarbiausių jo akcentų – atnaujinto Gargždų kultūros centro atidarymas.Domanto Razausko muzikinės naujienos.Ved. Marius Eidukonis
Esta es una de los relatos que hace tiempo queríamos contarles: la Historia del Café. Comenzamos por explicarles el origen de la planta y la naturaleza que lo caracteriza. Hablamos de la leyenda del origen del pastor Kaldi y de la constitución de la cultura cafetera en Etiopía. Luego contamos la importancia de las “casas de café” en el mundo islamico y la difusión del café por fuera de Etiopía. En este capítulo también les contaremos sobre la llegada del café a Europa, las cafeterías cómo lugar de encuentro, la importancia del café en Italia, Viena, Francia y la Inglaterra del siglo XVII. Notas del episodio Este episodio fue traído a ustedes gracias al Podcast ¿Por qué gastamos de NU COLOMBIA y a Juan Valdez Café ¿Por qué ahora gastamos tanto en café? juanvaldezcafe Muchas de las historias de este capítulo las encuentran en el libro “Where the wild coffee grows” de Jeff Koehler Más información del café también se encuentra en la obra de Mark Pendergrast “Uncommon Grounds: The History of Coffee and How It Transformed Our World” La cultura del café en su cuna: Etiopía La leyenda del pastor Kaldi y el café El café en el mundo árabe La llegada del café a Europa ¡Síguenos en nuestras Redes Sociales! Facebook: / dianauribe.fm Instagram: / dianauribef. . Twitter: https://twitter.com/dianauribe.fm?lan... Pagina web: https://www.dianauribe.fm TikTok: https://www.tiktok.com/@dianauribe.fm... LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/diana-uri..
Celebramos hoy, último día del mes de mayo, la fiesta de la Visitación de María a su prima Isabel. El Consortium Vocale Oslo nos ofrecerá diversas piezas marianas alternando con improvisaciones al órgano basadas en esas mismas piezas. Y anticiparemos la solemnidad de la Ascensión escuchando a la Schola de la Capilla Real de Viena.Escuchar audio
Hoy en El Tlacuache …. Kalimba celebra 20 años de trayectoria musical con el relanzamiento de su álbum ‘K20'… “Deja Vu” nos invitan mañana jueves en el Lunario de la CDMX… Miércoles “De Estreno” con Armando Reyna … Mumra de la Radio... Cuéntanos qué es todo lo que no acectas en tu vida … confiésate con el Padre Gabriel y el Padre Mauricio … pero empezamos con Chismecito Tlacuachero
Hoy en El Tlacuache …. Kalimba celebra 20 años de trayectoria musical con el relanzamiento de su álbum ‘K20'… “Deja Vu” nos invitan mañana jueves en el Lunario de la CDMX… Miércoles “De Estreno” con Armando Reyna … Mumra de la Radio... Cuéntanos qué es todo lo que no acectas en tu vida … confiésate con el Padre Gabriel y el Padre Mauricio … pero empezamos con Chismecito Tlacuachero
Dar Voz a esQrever: Pluralidade, Diversidade e Inclusão LGBTI
O DUCENTÉSIMO TRIGÉSIMO QUARTO EPISÓDIO do Podcast Dar Voz A esQrever
Šīs dienas raidījums paies, meklējot krustpunktus zinātnei, kino un arī mistikai. Maģisko laternu izgudrošana sākotnēji kalpoja gan šausminošu izklaižu vārdā, gan zinātniskiem nolūkiem. Vienlaikus maģisko laternu performances jeb fantasmagorijas kā spirituāli seansi 18. gadsimtā bija viens no kino pirmsākumiem, un tieši fantasmagorijas bijusi atsauce eksperimentālā kino festivālam "Process", kas nupat noslēdzies Rīgā. Kādi bija kino attīstības ceļi, kā tieši fantasmagorijas veidoja kino un kā zinātnes, īpaši fizikas un optikas paņēmieni palīdzēja radīt kino un pat maģiju? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters un kinopētniece, kino kritiķe, portāla "Kinoraksti.lv" līdzredaktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Elīna Reitere. Pirms sarunas neliels ieraksts, kurā par eksperimentālā kino būtību un tā saistību ar fantasmagoriju šoviem stāsta festivāla "Process" direktore, kuratore Ieva Balode. "Man liekas, ka ir svarīgi apzināties, runājot par maģiskajām laternām un kino pirmsākumiem, ka nevar skatīties uz kino rašanos tādā teleoloģiskā skatījumā, ka bija kaut kāds punkts, kad nekā nebija, un tad notika attīstība, kur katrs nākošais izgudrojums bija attīstības pakāpe, uz kura pakāpās nākošais, un tā attīstījās visu laikus uz kaut ko labāku un pilnīgāku," norāda Elīna Reitere. "Maģiskās laternas un kino izgudrošana ir jāskata visā 19. gadsimta kultūras un sociālās ainavas attīstības kontekstā, kad bija intensīvs dažādu tehnikas izgudrojumu laikmets. Man tas liekas ārkārtīgi aizraujošs laikposms. Dažādu paņēmienu, dažādu prakšu bija ārkārtīgi daudz, arī dažādi aparātu tika izgudroti, lai varētu labāk tās bildes iekustināt." "Būtiski arī šajā gadījumā norādīt, ka bija daudz un dažādas 19. gadsimtā performatīvās prakses, kā demonstrēt dažādus... Man negribētos šajā sakarā lietot vārdu brīnums, jo ir ļoti svarīga atšķirība, ka viena tēma bija māņticība, otra - iluzionisms. Ir ļoti svarīgi, kāda bija skatītāju attieksme pret šiem dažādajiem fenomeniem," turpina Elīna Reitere. "Iluzionisma un arī kino rašanās gadījumā bija ļoti svarīgi tas, ka skatītājs zina, viņš ļoti labi apzinās, ka viņu māna. Viņš to zina, un tāpēc viņš ar milzu cieņu un apbrīnu, un sajūsmas skatās uz to, kā viņu māna un ko viņi piedāvā. Savukārt māņticība un spiritisma seansi balstās pilnīgi pretējā principā. Tie balstās tajā, ka skatītājs tic tam. Viņš tic, ka tur patiešām tie gari no blakus istabas kliedz, tas viss ir pa īstam. Iluzionisti šajā ziņā ir godīgi. Viņi neatklāj, kā viņi dara. (..) Iluzionisma gadījumā ir būtiski saprast, jā, mēs zinām, ka tu mūs māni." Runājot par spirotuālismu, Elīna Reitere atzīst, ka viena tehnoloģija tika izmantota dažādiem mērķiem, jo katrs šovmenis gribēja, lai viņa performance būtu vislabākā, un tad viņš ņēma to tehniku, kas bija viņa rīcībā konkrētajā brīdī. Maģiskās laternas izmantoja gan zinātnē, stāstot par jaunākajiem zinātnes atklājumiem, gan arī spiritismā, lai pastiprinātu efektu, ka tur patiešām kāds ir un kaut kādi gari staigā, kaut ko var redzēt un kaut kas kustas. "Palasīju par vienu no ievērojamākajiem spiritisma seansu organizētājiem Eiropā, tādu Johanu Georgu Šefleru, kurš dzīvojis un savus seansus organizējis tieši Leipcigā, kur es dzīvoju. Un viņa spiritisma seansiem bija ļoti būtisks nosacījums. Viena lieta, ka tur drīkstēja piedalīties tikai vīrieši, bet tas saistīts ar to, ka viņš bija brīvmūrnieks. Bet nosacījums bija tāds, ka cilvēki nedrīkst 24 stundas pirms seansa ēst. Un tad, kad viņi tika ieaicināti šajā kafejnīcā, kas piederēja Šefleram, šīs kafejnīcas biljarda zālē, kur notika šie spiritisma seansi, tad viņiem vispirms bija jāizdzer glāze karsta groka. Es domāju, ka efekts pēc tam bija lielisks," stāsta Elīna Reitere. Turpinot par kino pirmsākumiem, viņa skaidro: "Vispirms ir jāatspēko absolūti iesīkstējušais mīts par to, ka tad, kad brāļi Lumjēri 1895. gada 28. decembrī pirmo reizi Parīzē kafejnīcā demonstrēja filmu "Vilciena pienākšana Sjotas stacijā", ka skatītāji, redzot to, ka viņiem tūlīt virsū brauks vilciens, metās ārā no zāles, krēslus laužot. Tas ir absolūts mīts, kas radies vēlāk, man šķiet, 20. -30. gados, kad jau bija mainījusies uztvere un priekšstats par agrīno kino. Viņiem likās, ka tā tas būtu varējis būt, bet tā tas nebija. Pēdējo 40 gadu laikā ir ļoti aktīvi pētīts agrīnā kino periods, pateicoties tam, ka ir pieejami daudzi arhīvi. Un ir skaidrs tieši tas uzstādījums, kā skatījās toreiz tie pirmo seansu skatītāji šīs filmas. Pirmais svarīgais nosacījums - visi šie seansi pirmsākumos sākās ar stopkadru. Arī šis bija pats pirmais kino seanss sākās ar stopkadru, kā mēs to mūsdienās teiktu. Bija nekustīgs kadrs. Skatītājs vispirms redzēja nekustīgu kadru un tad viņš tika iekustināts. Tātad viņiem tika parādīts, ka šis brīnums, ka kustīgu kadru var jau iekustināt. Viņi ļoti labi apzinājās to, ka tas bija nekustīgs pirms tam. Viņi ļoti labi apzinājās, ka tas ir triks, ņemot vērā šo milzīgo iluzionisma un dažādu iluzoro prakšu popularitāti 19. gadsimtā. (..) Viņi savā ziņā bija pieraduši šādu ārkārtīgi bagātu vizuālo piedāvājumu ieraudzīt uz skatuves, vai šajā gadījumā - uz ekrāna." Cik māņticīgi ir Latvijas iedzīvotāji? Citplanētieši, ceriņu pieclapītes - par ticību šādiem faktoriem, kas mums teorētiski var nest laimi vai kaitēt, daudzi pasmietos. Bet kā mēs vispār definējam māņticību un kad tā sākas? Un vai tiešām ticēšana tam, ko nevar izskaidrot ar zinātnes formulām, būtu muļķības? Par to saruna ar ar pētījumu centra SKDS vadītāju Arni Kaktiņu. Ievadot tīmekļa meklētājā tādus vārdu salikumus kā “māņticība Latvijas sabiedrībā”, “māņticības mērījumi Latvijā” un vēl citus, uzrādās dažādos gados veiktas aptaujas un pētījumi par to, cik daudz ticam māņiem un tieši kādiem. Sākot no melna kaķa pārskriešanas pāri ceļam līdz 5G tehnoloģijas ietekmei uz mūsu veselību. Taču skaidri pateikt, kas vispār ir māņticība un kurā brīdī tā sākas, nav nemaz tik vienkārši. Sarunā ar Arni Kaktiņu, un pārliecināmies, ka māņticības pamatā ir tas, kā definējam lietas. Bet vispirms par to, cik daudz šādi pētījumi par māņticību Latvijā ir īstenoti?
TEMPORADA 31 DE LA LUZ DEL MISTERIO Vive el Misterio... Pasa, ponte cómodo y disfruta... FROM LONDON: Una experiencia única de comunicación de La Luz del Misterio esta seamana se viste de luto. Nos ha dejado nuestro querido amigo y compañero Ángel Crespo, se marchó el pasado viernes, día 16 de mayo a las 6 de la mañana, desde la ciudad de Cáceres, en España. Haremos un viaje muy especial de La Luz del Misterio, despidiéndole y dándole el último adios. Tantos momentos de radio vividos en esta emisión mágica donde nos llevaba de viaje a las Líneas de Nazca, Lago Titicaca, Turquía, Viena, así cientos de lugares de este planeta con su inconfundible voz, haciéndonos soñar y disfrutar el misterio. Este último viaje de Ángel Crespo será un deleite para los que amamos el misterio, momentos, lugares y voces inéditas nos llavaran hacia los grandes misterios. En primer lugar conoceremos más datos sobre la creación de unas lentillas que permiten ver con los ojos cerrados. Un equipo de investigadores chinos ha desarrollado unas lentes para percibir radiación infrarroja, invisible para el ojo humano, sin necesidad de alimentación externa. Luegos hablaremos de los Archivos olvidados de la CIA que reportan dos bases extraterrestres en la Tierra. Los documentos fueron parte del proyecto Stargate, implementado entre 1972 y 1995. Una de esas ideas fue emplear personas que decían tener poderes psíquicos que les permitían recolectar información sobre objetos o personas distantes, algo que denominaron "visión remota". Más tarde realizamos un apasionante viaje recorriendo los grandes misterios del planeta de la mano de Ángel Crespo, investigador y explorador que ha dado la vuelta al mundo buscando el conocimiento de la humanidad en los restos de las distintas civilizaciones que han poblado la tierra: egipcios, mayas, incas, aztecas... Tratando de obtener respuesta sobre los grandes conocimientos en medicina, arquitectura, astronomía y botánica que cosecharon todas estas civilizaciones y que hemos olvidado. Desconocemos la procedencia de todos estos conocimientos y como de la noche a la mañana, civilizaciones con grandes poblaciones humanas como maya e incas desaparecieron sin dejar rastro. Ha sido un viaje apasionante para los amantes del MISTERIO. Un viaje apasionante hacia la historia de ser humano que puedes conocer a través de La Luz del Misterio en London Radio World y sus plataformas. ——————————————————— Síguenos a través de: edenex.es ZTR Radio.online London Radio World En Ivoox Itunes Spotify Amazon YouTube Si deseas apoyarnos: https://www.ivoox.com/ajx-apoyar_i1_support_29070_1.html Más información: laluzdelmisterioradio.blogspot.com laluzdelmisterio@gmail.com
Valencia Basket sigue en pleno proceso de análisis, tratando de tomar la decisión correcta respecto a la competición europea que jugará la próxima temporada. La Cadena SER viene siguiendo el asunto desde hace meses y avisando de la problemática. Para jugar Euroliga hay que acatar normas leoninas. Un canon de dos millones anuales (dinero que los clubes propietarios utilizan para pagar a jugadores con los que ganar a equipos no propietarios como Valencia Basket) y además renunciar al reparto de beneficios. El asunto contiene la paradoja de muchos temas en La Fonteta: se va a construir un pabellón de 300 millones pero en el club dudan a la hora de pagar 6 en tres temporadas. Dicho esto, como cada uno hacer lo que quiere con su dinero, sería lógico que Valencia optara por la BCL. Una competición peor, pero que no exige el pago de ese canon tan alto. Ahora bien, si la elección es finalmente la BCL, hay que reconsiderar el precio de los abonos. No puede pagarse a precio de Filarmónica de Viena una verbena de la Orquesta Expresiones.
Margarita fue la última hija que le sobrevivió a la emperatriz María, hermana de Felipe II, de su matrimonio con el emperador Maximiliano de Austria. En 1582 llega a España con su madre para instalarse en las Descalzas Reales, donde entra en religión.A pesar de su condición religiosa, sor Margarita de la Cruz tuvo un papel activo en la vida cortesana de la Corte de su sobrino Felipe III y mantuvo un estrecho contacto con éste y con su esposa, la reina Margarita. Fue la primera clarisa Habsburgo del siglo XVII en las Descalzas. Después la seguirían Ana Dorotea de Austria-que coincidió con ella-; sor Mariana de la Cruz y la hija natural de don Juan José de Austria, también llamada sor Margarita de la Cruz.Hoy hablamos de ella y de esa Corte de Felipe III y Margarita de Austria-Estiria.
Colaborá con Santas ListasLa trilogía Before/Antes de... cumple 30 años, y Ema, Nico y Pablo se van a recorrer Viena, París y las costas de Grecia con Céline (Julie Delpy) y Jesse (Ethan Hawke) para repasar una de las historias de amor más icónicas y reales del cine, sus mejores momentos, y cómo pegan según va pasando el tiempo.Nuestro LetterboxdRedes y contacto:@santaslistas en Instagram@santaslistas en Twittersantaslistaspodcast@gmail.com
Stambulā notikušas Ukrainas un Krievijas sarunas. Tirānā norisinās Eiropas politiskās kopienas sanāksme. Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministri pārrunā gan padomes darbības nākotni, gan arī Baltijas jūras drošību, kā arī Krievijas tā dēvētās ēnu flotes draudus zemūdens kritiskai infrastruktūrai. Viena no iespējām, kā rast papildu naudu valsts budžetā, lai varētu finansēt pieaugošos aizsardzības tēriņus, būtu valsts lielo kapitālsabiedrību daļu kotēšana biržā. Veicot importa kontroles, aprīlī Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāta augu veselībai bīstamā slimība – tumšā gredzenpuve. Jau rīt un parīt Rīgas ielas piepildīs tūkstošiem skrējēju, jo galvaspilsētā notiks 35. Rīgas maratons. Latvijas hokeja izlase treniņā gatavojas mačam pret Somiju.
Drīzumā klajā nāk grāmata, kas veltīta vienam no slavenākajiem rīdziniekiem vēsture - Mihailam Tālam - šaha ģēnijam un ekscentriskai personībai. Iepazīstam šahu caur Mihaila Tāla biogrāfiju. Sarunā ar grāmatas autoru - šahistu un vēsturnieku Andri Tihomirovu skaidrojam, kāpēc Tāls kļuva par tik nozīmīgu personu šahā un ne tikai. Andris Tihomirovs atklāj, ka pirms četriem pieciem gadiem kolēģi uzrunājuši viņu šaha turnīros un rosinājuši uzrakstīt grāmatu par Mihailu Tālu. Piekritis, jo cerējis, ka uzrakstīs divās nedēļās vai divos mēnešos, bet darbs paņēmis četrus gadus. „Viena no galvenajām problēmām, ar kuru saskāros – Tāls nebija rakstītājs, bet runātājs. Viņš pats gandrīz neko nerakstīja. Ja ir viņa teksti vai domas, to pierakstījis kāds cits. Nav dienasgrāmatu, vēstuļu. Tas rada vienu no problēmām ar avotiem, bet bija citi materiāli,” atzīst Andris Tihomirovs. Sazināmies arī ar mūsu kolēģi - žurnālistu Gunāru Jākobsonu -, kurš saticis Mihailu Tālu dzīvē un arī intervējis. „Viņš bija veikls runātājs,” piekrīt Gunārs Jākobsons. „Viņš bija arī pianists veikls, galda tenisa spēlētājs, neraugoties uz fiziskām nepilnībām. Ir arī vairākas reizes bijis radiofonā. Cik krāsains bija viņa spēles stils, tik krāsaina bija arī viņa runa. Liela personība Latvijas sportā un sabiedrībā, ne velti viņu dēvēja par „Rīgas burvi”, „Šaha Paganīni"." Pirms tam iepazīstam, kā žurnālisti apgūst sporta komentētāja prasmes un sporta žargonu. Šahs un mats, rokāde - šie ir daži termini, kurus pazīstam no šaha pasaules, bet sportā ir lērums jēdzienu, kas apzīmē dažādus spēles vai sacensību momentus. Kā sporta komentētāji apgūst sporta žargonu, spēj zibenīgi komentēt tiešraidē notiekošo un iegaumēt daudzo sportistu vārdus un uzvārdus? Veselīgs temps, veikli izrunāti ārvalstu sportistu vārdi un komandu nosaukumi, dinamika - šie ir tipiski raksturlielumi sporta ziņu lasīšanas un sporta sacensību komentēšanas laikā. Bet, lai kļūtu par sporta žurnālistikas profesionāli, ir jāmēro visai garš ceļš, kur nebūt ne visu iespējams apgūt akadēmiskā ceļā augstskolā. Latvijas Radio sporta ziņu izlaidumos klausītāji regulāri satiekas ar sporta žurnālistiem Māri Bergu, Lotāru Zariņu un Mārtiņu Kļavenieku. Kamēr Mārtiņš veic darba pienākumus Pasaules hokeja čempionātā Zviedrijā, tikmēr saruna ar Māri un Lotāru. Savas sporta žurnālistikas prasmes viņi kaldinājuši, tulkojot un veidojot rakstus tīmekļa žurnālos, lasot citu cilvēku komentārus, ejot praksē radio, un abi ir vienisprātis, ka arī pašu cieša saistība ar sportu ir ļoti palīdzējusi. Lotāram tuvs allaž ir bijis hokejs un peldēšana, Mārim - hokejs un teniss, un tas tad arī ļāvis apgūt nepieciešamo sporta terminoloģiju. Bet ar sev tuvu grāmatu iepazīstina Latvijas Universitātes profesors, uztveres pētnieks Jurģis Šķilters. Viņš izvēlējies nīderlandiešu skaitļošanas lingvista un semantikas speciālista Kīsa van Demtera grāmatu "Ne gluži: neskaidrības slavinājums" (Kees van Deemter "Not exactly"). "Mana mīļā grāmata, par kuru es šodien gribētu īsumā pastāstīt, ir kolēģa un mana skolotāja savā ziņā, domubiedra Kīsa van Demtera, loģiķa, matemātiķa, datorzinātnieka, grūti viņu vienkārši ieklasificēt, populārzinātniskā grāmata "Ne gluži", kur viņš apraksta zinātnes vēsturi no tādas perspektīvas, ka zinātne vienmēr ir mēģinājusi veidot precīzus mērījumus, bet tā precizitāte mērījumā vienmēr aizmūk. Jo precīzāki mērinstrumenti, jo mums ir vairāk skaitļu aiz komata. Tā precizitāte ir savā ziņā ilūzija, mēs varam relatīvi noteikt lietu precizitāti," stāsta Jurģis Šķilters.
Per pastarąsias savaites Lietuvoje kilo net penki gaisrai atliekų perdirbimu užsiimančiose įmonėse. Viena iš versijų, kodėl kilo gaisrai – diversijos, dėl to prokurorai jau buria tyrėjų komandą. Kita versija – galimai tarp atlieikų įsimaičiusios ličio baterijos.Toliau brangstant kavai, kainos stipriai šoktelėjo ir Lietuvoje. Ar kavą geriate toliau?Pasienyje gyvenantys Lenkijos lietuviai sako esantys pasirengę priimti pabėgėlius iš mūsų šalies. Jei kiltų karas, vieninteliu sausumos keliu į Vakarų Europą taptų Suvalkų koridorius – jau trečius metus vadinamas pavojingiausia Europos vieta.Iš antrosios pensijų kaupimo pakopos maksimaliai galėtų pasitraukti iki 20 proc. kaupiančiųjų – tokios socialinės apsaugos ir darbo ministerijos prognozės, jei bus pritarta antrosios pensijų pakopos pertvarkai. Šiandien ji teikiama Seimui Ja siūloma atsisakyti automatinio įtraukimo, leisti vieną kartą išsiimti 25 proc. sukauptų lėšų. Visas lėšas iki pensijos išsiimti būtų leidžiama sunkios ligos ar negalios atveju. Siūlymų yra ir gerokai daugiau. Jei jie bus priimti, kokios prognozės, kiek gyventojų išsiims savo sukauptus pinigus.Šiandien įvyks pirmasis „Eurovizijos“ pusfinalis. Jame pasirodys 15 šalių. Lietuvos atstovai pasirodys antrajame pusfinalyje ketvirtadienį.Ved. Rūta Kupetytė.
Daniela a terminat arhitectura la Viena, în Austria iar apoi s-a intors in România motivată să deschidă un business in industria de home&deco, cu atentie sporită către zona de dormit. Așa a luat naștere business-ul LUISS, unde co-fondator este si soțul ei, Razvan, împreună identificând nevoia în piaţa hotelieră locală după ce au tot călătorit prin străinătate. Astăzi Luiss este un cunoscut producător de mobilă din Târgu-Ocna, care a lucrat cu hoteluri de patru şi cinci stele, cel mai recent proiect fiind hotelul Swissotel din Poiana Braşov. Businessul care produce, în special, paturi la Târgu-Ocna are însă un portofoliu mai vast de produse adresate atât sectorului HoReCa, cât şi clienţilor finali. Câteva dintre hotelurile în care se regăsesc deja produsele LUISS: JW Marriott Bucharest Grand Hotel, The Dome Hotel Baia Mare, Cabana Vanatorilor Predeal, Sheraton Bucharest Hotel, Hotel OPERA Mamaia, Crowne Plaza Bucharest, LUISS a fost prezent și în proiectul Casa Buhnici, fiind a 8-a casă pasivă din lume. Produsele LUISS le găsiți pe site-ul: www.luiss.ro
Libro "Las últimas ofensivas de la Wehrmacht, Frente Oriental 1945". Si lo compras en Salamina te llevas mapas de regalo y con el código "historiasbelicas" un 5% de descuento! https://edicionessalamina.com/p/las-ultimas-ofensivas-de-la-wehrmacht-sergio-martinez-1 Canal de Telegram para No perderte Nada! https://t.me/segundaguerramundialtelegram Canal de Whatsapp https://whatsapp.com/channel/0029VaSmnrC0QeatgWe2Lm27 ¿Cómo fue la trampa que los soviéticos tendieron a los alemanes en Hungría? ¿Por qué se parece tanto a Kursk? ¿Qué divisiones alemanas estuvieron a punto de quedar cercadas junto al lago Balatón? ¿Tuvieron los alemanes alguna opción de defender Viena? ¿Cómo fue el final de las divisiones de élite de las Waffen SS? A continuación, lo analizamos!
(00:00:00) INTRO (00:05:35) el menú (00:08:25) si esto sale del funeral de Francisco lo van a tener que canonizar (00:15:36) qué dicen las casas de apuestas sobre el nuevo Papa (00:29:05) revisa tus espermatozoides puede haber un Schumacher ahí (00:38:09) si así hablan los cercanos a Petro no quiero saber los lejanos (00:45:10) ANUNCIOS LO QUE TE ESTÁS PERDIENDO POR NO ENTRAR A www.patreon.com/profesorbriceno (00:45:52) SALUDOS PATREON (00:47:34) CORRESPONDENCIA (00:53:19) Irán la guerra de quién es la culpa de todo (00:59:07) Trump recula, insinúa que recula, estamos en manos de quién (01:10:34) la noticia no es la escasez de Pistacho (01:14:59) Carne Vs. Chatgpt quien consume más agua (01:24:15) ahora hagamos maíz Vs paneles solares (01:29:55) Holanda no va a Roma porque estaba de cumpleaños (01:32:13) nos quedamos sin luciérnagas? (01:36:17) Viena la ciudad con más estudiantes musulmanes que otra cosa (01:40:46) a quién le importa un jarrón (01:43:14) sentimientos encontrados ante esta renuncia (01:47:56) y si le enseñamos a las IA lo que no le enseñamos a nuestros estudiantes (01:53:42) piratas que sí están manipulando la bolsa en Japón (01:56:43) tecnología que pone a México en jaque (01:59:42) una locurita enviada por Renny Ottolina Pero los malos son los musulmanes (02:02:19) a ver si a esta hora llegamos a saber quién apagó la luz en europa (02:05:24) frenan ley de mordaza (02:07:08) EXTRA - Y SI NUESTRO CEREBRO ES DE DERECHA? Si esto sale del funeral de Francisco lo van a tener que canonizar https://www.euronews.com/2025/04/26/trump-zelenskyy-meet-at-popes-funeral Qué dicen las casas de apuestas sobre el nuevo Papa https://www.reviewjournal.com/sports/betting/who-will-succeed-pope-francis-betting-odds-favor-another-historic-pick-3363137/ El menu Revisa tus espermatozoides puede haber un Schumacher ahí https://www.swissinfo.ch/spa/los-angeles-celebra-la-primera-%22carrera-de-espermatozoides%22-del-mundo/89223705#:~:text=Este%20estudiante%20de%20la%20Universidad,un%20espermatozoide%2C%20m%C3%A1s%20sano%20es. https://www.tiktok.com/@dailymail/video/7497766204791065898 Si así hablan los cercanos a Petro no quiero saber los lejanos https://elpais.com/america-colombia/2025-04-27/impuntual-dogmatico-y-alejado-de-la-realidad-las-criticas-a-petro-de-quienes-han-salido-de-su-gobierno.html https://www.tiktok.com/@elespectador/video/7497058921232780549r=1&t=ZS-8vq0i8IZTVA https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-04-22/petro-impulsa-referendo-en-colombia-tras-rechazo-a-reforma-laboral Irán la guerra de quién es la culpa de todo https://www.bbc.com/news/articles/c0782l4yx78o Holanda no va a Roma porque estaba de cumpleaños https://www.lecturas.com/actualidad/casas-reales/maxima-holanda-da-cara-tras-no-acudir-funeral-papa-francisco-creo-que-es-bueno-que-este-aqui-hoy_174084 Ahora resulta que Trump es estratega https://www.theguardian.com/us-news/2025/apr/27/trump-tariffs-china-negotiations La noticia no es la escasez de Pistacho https://nypost.com/2025/04/25/business/costco-dubai-chocolate-sparks-potential-pistachio-shortage/#:~:text=Ghirardelli%20recently%20announced%20its%20limited,the%20Financial%20Times%20last%20week. Carne Vs. Chatgpt quien consume más agua https://www.youtube.com/watch?v=ASgqd4RqKZA Ahora hagamos maiz Vs paneles solares https://www.anthropocenemagazine.org/2025/04/new-study-compares-growing-corn-for-energy-to-solar-production-its-no-contest/ Trump recula, insinúa que recula, estamos en manos de quién https://www.bbc.com/news/articles/c4g45zp77y5o Nos quedamos sin luciérnagas? MARIA SANCHEZ https://www.instagram.com/p/DIsLpGwpknQ/ Vienna la ciudad con más estudiantes musulmanes que otra cosa https://www.indiatoday.in/world/story/viennas-school-crisis-ethnic-austrians-now-minority-as-muslim-pupils-grow-to-412-glbs-2711282-2025-04-18 Sentimientos encontrados ante esta renuncia https://www.instagram.com/reel/DI-G0QRRJx7/ A quién le importa un jarron https://www.milenio.com/virales/derriba-visitante-obra-arte-museo-marco-monterrey-video Y si le enseñamos a las IA lo que no le enseñamos a nuestros estudiantes https://opentools.ai/news/claude-the-moral-ai-how-anthropic-is-teaching-values-to-machines Piratas que si están manipulando la bolsa en Japón https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-04-24/piratas-informaticos-manipulan-el-mercado-de-acciones-de-japon-y-roban-millones Una locurita enviada por Renny Ottolina Pero los malos son los musulmanes https://www.instagram.com/reel/DImbpukMXVN/ A ver si a esta hora llegamos a saber quién apagó la luz en europa https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage https://tribunademexico.com/frenan-ley-mordaza-mexico-presion-grupos-sociales/ EN EL EXTRA Y SI NUESTRO CEREBRO ES DE DERECHA? https://www.scientificamerican.com/article/conservative-and-liberal-brains-might-have-some-real-differences/ PUEDES PEDIR QUE TE REGALEN HASTA UN AÑO DE SUSCRIPCIÓN AL PATREON A ESA PERSONA QUE TIENE TARJETA O REGALARSELO A ESA PERSONA SIN TARJETA PERO CON BUEN GUSTO ⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁 https://www.patreon.com/profesorbriceno/gift ⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁 🔹 EPISODIO COMPLETO Y PARTICIPACION EN VIVO EN 💻https://www.patreon.com/profesorbriceno 🔸 Las Grabaciones pueden verse en vivo en TWITCH 🖥️https://www.twitch.tv/profesorbriceno SUSCRÍBETE AL PODCAST POR AUDIO EN CUALQUIER PLATAFORMA ⬇️ AQUÍ LAS ENCUENTRAS TODAS: ➡️➡️➡️ https://pod.link/676871115 los más populares 🎧 SPOTIFY ⬇️ https://open.spotify.com/show/3rFE3ZP8OXMLUEN448Ne5i?si=1cec891caf6c4e03 🎧 APPLE PODCASTS ⬇️ https://podcasts.apple.com/es/podcast/que-se-vayan-todos/id676871115 🎧 GOOGLE PODCASTS ⬇️ https://www.ivoox.com/en/podcast-que-se-vayan-todos_sq_f11549_1.html 🎧 FEED PARA CUALQUIER APP DE PODCASTS ⬇️ https://www.ivoox.com/en/podcast-que-se-vayan-todos_sq_f11549_1.html Si te gustó, activa la campanita 🔔 🎭 FECHAS DE PRESENTACIONES ⬇ ️ http://www.profesorbriceno.com/tour Redes sociales: ✏️Web https://www.profesorbriceno.com ✏️Instagram https://www.instagram.com/profesorbriceno/ ✏️Twitter https://www.twitter.com/profesorbriceno ✏️Facebook https://www.facebook.com/profesorbricenoOficial/ SOLO PARA SUSCRIPTORES, CONTENIDO HUMORÍSTICO NO APTO PARA MENORES NI ESPÍRITUS SENSIBLES, PROHIBIDA SU REPRODUCCIÓN. #podcast #aburrido #profesorbriceño #trump #papa
Iki gegužės 2 d. gyventojai turi galimybę ne tik deklaruoti pajamas, bet ir skirti paramą. Kam gyventojai skiria savo 1,2 proc. pajamų mokesčio ir ar jiems paprasta tai padaryti?Viešoji įstaiga „Siena“, siekianti užtikrinti migrantų, pabėgėlių ir prieglobsčio siekėjų teises pagal tarptautinius įsipareigojimus, išplatino pranešimą, kad žmogaus teisių organizacija „Amnesty International“ kviečia užsieniečius, kurie buvo sulaikyti Lietuvoje 2021–2022 m., prisijungti prie grupės skundo teismui.Parlamentarams siūlant įvesti nemokamą maitinimą visiems pradinukams, Vyriausybė tą numato padaryti 2028 metais. Prieš metus įstatymas buvo pateiktas Seimui, tuomet siūlytą nemokamą maitinimą visiems pradinukams suteikti nuo tų metų liepos 1 d. Anot išvadą parengusių Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos atstovų, šiuo metu valstybė neturi finansinių išteklių įgyvendinti tokį projektą.Siekdama didesnio kelių eismo saugumo ir geresnės oro kokybės visoje Europos Sąjungoje, Komisija siūlo iš esmės peržiūrėti Bendrijos kelių eismo saugumo ir transporto priemonių registracijos taisykles. Viena jų – įdiegti skaitmeninius transporto priemonių registracijos ir periodinės techninės apžiūros pažymėjimus ir įpareigoti vairuojančius 10 metų ar senesnius automobilius techninę apžiūrą atlikti kasmet.Ved. Darius Matas.