Podcasts about hortus musicus

Kuidas jätkab uuel hooajal Eesti Kontserdi koosseisust välja arvatud ansambel Hortus Musicus?

Stāsta muzikoloģe, mākslas doktore Ingrīda Zemzare Pēdējā desmitgadē mēs tik bieži ar to saskaramies apkārtējā kultūrtelpā, ka sākam pie tā pierast un pat atbalstīt – jo baisais karš Eiropas viducī ir izsaucis tik daudz neapslāpējamu emociju! Pirms gada uz ekrāniem iznāca filma ar lielisko Keitu Blanšetu diriģentes Taras lomā. Viņa mēģināja ar kādu studentu runāt par Bēthovenu, bet BLM kustības pārņemtais tumšādainais jauneklis teica, ka nespēlēšot baltā vīrieša un vergu tirgotāja valsts mūziku. Tas šķita pagalam ironiski. Bet tagad? Uz laiku svītrojot visu krievisko no repertuāra var sajusties kā cēls atriebējs vai kā barbars, vai kā musulmanis, kurš iznīcina savu priekšteču mākslas darbus, nokaļot grezno sienas ciļņu putniem un zvēriem galvas – tāpēc, ka pēc priekšrakstiem, lūk, nedrīkst attēlot dzīvo dabu. Vai atceraties stāstu par Mogulu valdnieku Džahanu, kurš savai sievai uzbūvēja pasaules skaistāko mauzoleju – Tadžmahalu? Tas bija viņa paša dēls Aurangzebs, kurš pēc Džahana atteikšanās no troņa ieslodzīja tēvu fortā un nocirta galvas visiem pāviem un citām atveidotajām radībām uz sienām. Mīļotās sievas mauzolejs Tadžmahals bija pēdējais, ko viņš redzēja pa savas pils torņa logu. Skaists stāsts, vai ne? Bet kad tas pats notiek mūsdienās, man kļūst baisi. Nemaz nerunāsim te par nacistiskās Vācijas grāmatu dedzināšanu un komunistiskās Krievijas totālo kultūras cenzūru, kuras sekas nācās piedzīvot gandrīz visiem – visekstrēmākajā veidā latviešu inteliģences franču grupai, kuru 1950./1951. gadā izsūtīja uz Sibīriju, un dzejniekam Knutam Skujeniekam, kurš lēģeros pavadīja septiņus gadus jau sešdesmitajos, un daudziem citiem. Tās bija – un viena vēl ir! – totalitāras valstis. Bet demokrātiskajā sabiedrībā? Vai tur arī ir vieta sava veida atcelšanas kultūrai? Lūk, ko varam izlasīt komponista Jāņa Mediņa atmiņās par saviem trimdas gadiem Zviedrijā. Laikā, kad PSRS vardarbīgi apspieda ungāru brīvības centienus, mūždien neitrālajā Zviedrijā Stokholmas orķestris atcēla padomju vijolnieka Igora Oistraha koncertu. Patiesības labad jāpiezīmē, ka koncerts tomēr notika, bet tikai zālē bez klausītājiem. Igors Oistrahs spēlēja Stokholmas orķestra mūziķiem vieniem pašiem. Pretēja atcelšana notika lielā meistara Dāvida Oistraha koncertā: zviedri bija viņam paklājuši koši sarkanu deķīti. Oistrahs mēģinājumā pamīņājies, pārbaudījis, vai grīda nečīkst, un sarkanais simbols ticis atcelts. Pazudis. Cancel. Kā jau Jānim Mediņam pierasts, viss stāsts skatīts caur humora prizmu. Taču pašam viņam nācās piedzīvot rūgtum rūgtus brīžus tieši no saviem tautiešiem. Pēc Latvijas apmeklējuma 1965. gadā, kur viņš autorkoncertā vadīja Latvijas Radio simfonisko orķestri, pats pavadīja pēdējās piecas solo dziesmas – ar pirmskara Latvijas Radiofona bijušās kolēģes dzejnieces Mirdzas Ķempes vārdiem, kur viņu uzņēma ar milzīgu sajūsmu, pēc tam 75 gadus veco komponistu Zviedrijas trimdas sabiedrība vairs neesot laidusi iekšā baznīcā. Kaut ko līdzīgu piedzīvoja arī lieliskā dzejniece Velta Toma, no kuras pēc Latvijas apciemojuma novērsās Toronto latviešu sabiedrība. Un tagad par mums pašiem. Šogad aprit 70 gadi vijolniekam, ansambļa Hortus Musicus dibinātājam Andresam Mustonenam. Vēl nesen viņš ar savu ansambli viesojās Lielajā ģildē. Un jūlijā Kremerata Baltica ir apsolījusi ar šo leģendāro ansambli kopā nospēlēt trīs koncertus Igaunijā. Un te pēkšņi kā zibens spēriens no skaidrām debesīm: mūsu mīļais Mustiks – klauns tāds! – īsi pirms Lieldienām pa kluso aizdevies koncertēt ar Vadimu Repinu Novosibirskā, Krievijas Federācijā. Pirmais no Lieldienu Mesas viņa vadībā atteicās Igaunijas koris. Tālāk viņu atcēla no vadītāja amata Hortus Musicus. Kremeratas mūziķi arī teica – nu nevajag sadarboties ar tādu! Jā, māksla un kultūra ir pelnījušas plīvot virs sadzīves. Bet karš – tā nav sadzīve. Un es sapratu, ka mēs atturamies spēlēt tagad arī sava drauga Leonīda Desjatņikova Krievu sezonas un brīnišķīgo Alfrēda Šnitkes Klavierkoncertu. Jo nav šobrīd spēka nedz jūsmot par krievu ārēm, lai cik sāpīgi skaistas tās arī nebūtu Leonīda mūzikā, nedz izdzīvot Šnitkes klavierkoncerta krieviskās dvēseles sadursmi ar viņa vācisko "es". Ne tagad. Ne šogad. Labi? Man sarunas beigās gribas atgriezties pie demokrātiskās, pareizās Zviedrijas. Marisa Vētras grāmata par pēckara gadiem Stokholmā Karaļa viesis ir pilna humora, pateicības glābējiem zviedriem, un tad – pēkšņa nelabuma, dusmu un izmisuma lēkme: labie neitrālie zviedri izdod krieviem latviešu leģionārus. Pirms tam pārbaudot, vai dzīves apstākļi uz gūstekņu kuģa būšot pietiekami labi. Nu, nespēlēsim mēs to skaisto pasaku par Krievzemes skaistumu tagad. Piedod, mīļais draugs Ļoņa. Piedod, Andres…

Eesti klassikaplaat.

Hortus Musicuse ja The Bad Orchestra albumil (Antes 1995) kõlab Peeter Vähi teos "2000 aastat pärast Kristuse sündi".

Ansambel Hortus Musicus esitab Georg Philipp Telemanni kvartette.

Ansambli Hortus Musicus 1990ndatel ilmunud CD-plaadil kõlab gregooriuse laul ja keskaja renesanssmuusika.

Hortus Musicuse album on pühendatud gregooriuse laulule.

Vanamuusika ansambli Hortus Musicus firma Melodija märgi all ilmunud duubelkogumiku keskmes on Itaalia 14. sajandi trecento muusika. Trecento on termin, mida kasutatakse 14. sajandi Itaalia renessansi kultuuriloo kirjeldamisel.

Hortus Musicuse Eesti heliloojate sarja viiendal plaadil kõlavad Erkki-Sven Tüüri ja Galina Grigorjeva heliteosed

Hortus Musicuse albumikollektsiooni üks pärle - Musica Sveciaie album 1989. aastast.

Plaat on pühendatud 15. ja 16. sajandi vahetusel tegutsenud Hispaania heliloojale Juan del Encina´le ja Hispaania kuldsele ajastule.

Kõlab muusika duubelalbumilt, mille esimene pool on koostatud instrumentaalmuusikast ja teine lauludest. Hortus Musicuse kunstiline juht on Andres Mustonen.

Melodija 1987. aasta vinüülplaadil esineb ansambel Hortus Musicus.

1986.

Vaasa kuningate õukonnamuusikat esitab tänavu 50. sünnipäeva tähistav ansambel Hortus Musicus.

Hortuse Musicuse 2020. aastal salvestatud heliplaadil "Messe de... Carmina Burana" kõlavad vaheldumisi missa osad ja ilmalikud laulud. Kokku saavad sakraalne ja ilmalik, kauge minevik ja kaasaeg, sünnib omamoodi uus kompositsioon.

Muusikat Johann Valentin Mederi (1649-1719) Matteuse passioonist esitavad Hortus Musicus ja Tallinna Motettkoor, dirigent on Andres Mustonen.

Varajase muusika ansambel Hortus Musicus mängib muusikat 16.-17. sajandi Prantsusmaalt. Vinüülplaat on ilmunud 1984. aastal firmalt Melodija.

Hortus Musicuse duubelplaadil aastast 1977. kõlab gregooriuse laul, varane polüfoonia ja 12. sajandi muusikadraama "Taanieli mäng"

Hortus Musicuse albumikollektsiooni üks pärle - Musica Sveciaie album 1989. aastast.

17.

Ansambel Hortus Musicus põimib albumil erinevaid vanamuusika- ja rahvamuusikatraditsioone ühiseks lõimeks.

Alanud kuul tähistame Klassikaraadio saadetes "Album" ansambli Hortus Musicus tegutsemise poolsajandit. Ansambel andis juubeli puhul välja valikplaadi "Pool sajandit" salvestustega aastatest 1974-2020.

Ansambli sünniloost ja arengust räägib Ene Üleoja.

Ansambel Hortus Musicus esitab 1983. aastal firmalt Melodija ilmunud plaadil prantsuse 16. sajandi ilmalikku muusikat. Ansambli kunstiline juht on Andres Mustonen.

Täna toimub Niguliste kiriku Antoniuse kabelis kontsert "Vive le roy / Elagu kuningas", kus esinevad solistid Jaanika Kuusik (sopran) ja Iris Oja (metsosopran), ansambel Hortus Musicus dirigent Andres Mustoneni juhatusel.

Kontserdid toimuvad! Ja veel millised! Alates homsest annab Eesti erinevais paigus 4 kontserti unikaalse kõlaga Vene Sarveorkester. Hortus Musicus teeb kummarduse Josquin des Prez'le. Saatekülaliseks on Jaapani-Saksa juurtega pianist Alice Sara Ott, kes annab soolokontserdi Tallinnas 13. novembril. Saadet juhib Lauri Aav.

Kontserdid toimuvad! Ja veel millised! Alates homsest annab Eesti erinevais paigus 4 kontserti unikaalse kõlaga Vene Sarveorkester. Hortus Musicus teeb kummarduse Josquin des Prez'le. Saatekülaliseks on Jaapani-Saksa juurtega pianist Alice Sara Ott, kes annab soolokontserdi Tallinnas 13. novembril. Saadet juhib Lauri Aav.

Stuudios on Andres Mustonen, kelle kunstilisel juhtimisel algab homme vanamuusikaansambli Hortus Musicus 50.

"Muusika on minu jaoks elu," tõdeb dirigent ja vanamuusikaansambli Hortus Musicus juht Andres Mustonen. Kõlab kummaliselt, aga viiul päästis teda ka Nõukogude armeest, sest vabastuse kirjutanud arst teadis sama pilli õppiva tütre järgi, et "selliste" mõtted ongi mujal. Muusikast räägime omajagu, sest ka järgmised põlved on näppupidi sees - poeg Mattias ansamblis Regatt ja pojapoeg Frederik ehk boipepperoni ansamblis Pitsa.

Alle spalle della Versilia, sospesa fra Lunigiana e Lucchesia, vi è una terra aspra e severa, lontana dalle nobili signorie, seppur geograficamente vicine, di Pisa, Firenze o Siena. Le Colline Apuane sono la via di accesso alla risorsa che il mondo invidia all’Italia, il marmo, giacimento antico ma di sfruttamento intensivo recente, pietra compatta, dura e impenetrabile celebrata per la sua bellezza.Di questa ricchezza la gente del posto ne ha beneficiato ben poco: per secoli ha visto i marmi, soprattutto bianchi e neri, prendere la via di nobili dimore. Delle ville romane nell’antichità, dei Duomi toscani nel Rinascimento, di lontani continenti nell’era moderna del lusso. Sul territorio di tutto quel ben di Dio rimaneva poco assai. Le tracce più vistose erano: nella mente la visione delle cave, voragini sempre più invasive scavate nei monti, nei muscoli la fatica bestiale dello strappare alla terra quei macigni, nel fisico le ferite – quando non le menomazioni – causate dalle pietre.Il tribolato vivere nelle Colline Apuane viene qui rievocato da Giovanni Pellegrini con un’arguzia e una ironia marcata tipicamente toscane. E’ la testimonianza di un’ epoca ormai conclusa ma protrattasi uguale a sé stessa per secoli e dunque ormai patrimonio culturale del paese.Musiche – Si ringraziano i seguenti autori ed interpreti: 1) Antonio Vivaldi Concerto per fagotto in Mi minore [RV 484] – The Fryderyk Chopin University of Music Concert Hall – Fagotto: Klaudia Abramczuk – 2) Tadeusz Łanda – 3) Gruppo popolare e solisti dell’ Oltrepo pavese – “I canti dei partigiani” – 4) Kevin MacLeod (incompetech.com) “Investigations” – Licensed under Creative Commons: By Attribution 3.0 License – 5) Hortus Musicus – Kyrie – Album Gregorian ChantSeconda Puntata

Alle spalle della Versilia, sospesa fra Lunigiana e Lucchesia, vi è una terra aspra e severa, lontana dalle nobili signorie, seppur geograficamente vicine, di Pisa, Firenze o Siena. Le Colline Apuane sono la via di accesso alla risorsa che il mondo invidia all’Italia, il marmo, giacimento antico ma di sfruttamento intensivo recente, pietra compatta, dura e impenetrabile celebrata per la sua bellezza. Di questa ricchezza la gente del posto ne ha beneficiato ben poco: per secoli ha visto i marmi, soprattutto bianchi e neri, prendere la via di nobili dimore. Delle ville romane nell’antichità, dei Duomi toscani nel Rinascimento, di lontani continenti nell’era moderna del lusso. Sul territorio di tutto quel ben di Dio rimaneva poco assai. Le tracce più vistose erano: nella mente la visione delle cave, voragini sempre più invasive scavate nei monti, nei muscoli la fatica bestiale dello strappare alla terra quei macigni, nel fisico le ferite – quando non le menomazioni – causate dalle pietre. Il tribolato vivere nelle Colline Apuane viene qui rievocato da Giovanni Pellegrini con un’arguzia e una ironia marcata tipicamente toscane. E’ la testimonianza di un’ epoca ormai conclusa ma protrattasi uguale a sé stessa per secoli e dunque ormai patrimonio culturale del paese. Musiche – Si ringraziano i seguenti autori ed interpreti: 1) Antonio Vivaldi Concerto per fagotto in Mi minore [RV 484] – The Fryderyk Chopin University of Music Concert Hall – Fagotto: Klaudia Abramczuk – 2) Tadeusz Łanda – 3) Gruppo popolare e solisti dell’ Oltrepo pavese – “I canti dei partigiani” – 4) Kevin MacLeod (incompetech.com) “Investigations” – Licensed under Creative Commons: By Attribution 3.0 License – 5) Hortus Musicus – Kyrie – Album Gregorian Chant Seconda Puntata

Homme teeb Klassikaraadio ülekande Mustpeade maja Valgest saalist, kus annavad kontserdi "Armuvalitsus" ansambel Hortus Musicus ja solistid.

Homme teeb Klassikaraadio ülekande Mustpeade maja Valgest saalist, kus annavad kontserdi "Armuvalitsus" ansambel Hortus Musicus ja solistid.

Albumil kõlavad ansambli Hortus Musicus esituses laulud Carmina Burana käsikirjast ja Tournai missa (Hortus Musicus, ERP 2020).

Albumil kõlavad ansambli Hortus Musicus esituses laulud Carmina Burana käsikirjast ja Tournai missa (Hortus Musicus, ERP 2020).

Hij werd geboren in Deventer en ontwikkelde zich tot een van de grote organisten en componisten in de Barok, een voorbeeld voor Bach: Johann Adam Reinken. Johann Adam Reinken Partita nr.1, “Hortus Musicus” dl.I ‘Sonata Adagio. Allegro’ Stylus Phantasticus Accent ACC24217 5’23’’ Johann Sebastian Bach Sonata, BWV.965, dl.I & II & III ‘’Adagio & Fuga & Adagio - Presto” Benjamin Alard, claviorganum Harmonia Mundi HMM902453.56 7’29’’

Hortus Musicus annab täna õhtul kontserdi Claudio Monteverdi seitsmenda madrigaliraamatuga, mille ilmumisest möödub tänavu 400 aastat.

Hortus Musicus annab täna õhtul kontserdi Claudio Monteverdi seitsmenda madrigaliraamatuga, mille ilmumisest möödub tänavu 400 aastat.

Varajase muusika ansambel Hortus Musicus mängib muusikat XVI-XVII sajandi Prantsusmaalt. Plaat on ilmunud 1984. aastal firmalt Melodija.

Varajase muusika ansambel Hortus Musicus mängib muusikat XVI-XVII sajandi Prantsusmaalt. Plaat on ilmunud 1984. aastal firmalt Melodija.

Vanamuusika ansambli Hortus Musicus duubelplaat on ilmunud 1978. aastal plaadifirmalt Melodija ning selle keskmes on Itaalia 14. sajandi (trecento) muusika.

Vanamuusika ansambli Hortus Musicus duubelplaat on ilmunud 1978. aastal plaadifirmalt Melodija ning selle keskmes on Itaalia 14. sajandi (trecento) muusika.

Vanamuusika ansambli Hortus Musicus duubelplaat on ilmunud 1978. aastal plaadifirmalt Melodija ning selle keskmes on Itaalia 14. sajandi (trecento) muusika.

Vanamuusika ansambli Hortus Musicus duubelplaat on ilmunud 1978. aastal plaadifirmalt Melodija ning selle keskmes on Itaalia 14. sajandi (trecento) muusika.

Hortus Musicus - Itaalia vararenessanss (trecento) (Melodija, 1978)

Hortus Musicus - Itaalia vararenessanss (trecento) (Melodija, 1978)