POPULARITY
durée : 00:15:18 - Disques de légende du mercredi 21 mai 2025 - En 2019 paraissait chez chez Deutsche Grammophon un disque consacré aux Symphonies n°2 & 21 de Weinberg, par le City of Birmingham symphony orchestra et la Kremerata Baltica sous la baguette de Mirga Grazinité-Tyla
durée : 00:15:18 - Disques de légende du mercredi 21 mai 2025 - En 2019 paraissait chez chez Deutsche Grammophon un disque consacré aux Symphonies n°2 & 21 de Weinberg, par le City of Birmingham symphony orchestra et la Kremerata Baltica sous la baguette de Mirga Grazinité-Tyla
On this week's episode of Inside the Music, Derek takes a look at the compositions and transcriptions of composer-performers Ferruccio Busoni, Pablo Casals, and Astor Piazzolla. This episode features live CRC performance by pianists Frederic Chiu, Arnaldo Cohen, and Dubravka Tomsic; Budapest Strings; and the Kremerata Baltica. Bach‐Busoni: Chorale‐Prelude, Wachet auf, ruft uns die stimme, BWV 140Frederic Chiu [11/13/2002 performance]Bach‐Busoni: Chaconne from Partita No. 2 in D Minor, BWV 1004Arnaldo Cohen [1/21/2001 performance]Bach‐Busoni: Prelude and Fugue in D Major, BWV 532Dubravka Tomsic [3/24/2000 performance]Casals: Song of the BirdsBudapest Strings [11/13/2002 performance]Piazzolla: OblivionKremerata Baltica [4/28/2002 performance]Dive deeper into this episode's repertoire by heading to our YouTube channel for a discussion with some of our audience members about the program.Follow us to stay up to date on the latest from Capital Region Classical including concerts, events, and new episodes of Inside the Music:WebsiteFacebookInstagramYouTube© Capital Region Classical
Tradičně na festivalu vystoupí špičky českého i světového interpretačního umění. Nově se festival zaměří nejen na balet a tanec, ale také na mezinárodní projekty. Už letos přivítá Drážďanskou filharmonii a komorní orchestr Kremerata Baltica. Posílí i vokální linka festivalu. Operní inscenace přivezou Národní divadla z Prahy, Brna a Ostravy. V programu nechybí komorní koncerty, jazzový večer ani speciální představení pro děti.Všechny díly podcastu Mozaika můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.
Tradičně na festivalu vystoupí špičky českého i světového interpretačního umění. Nově se festival zaměří nejen na balet a tanec, ale také na mezinárodní projekty. Už letos přivítá Drážďanskou filharmonii a komorní orchestr Kremerata Baltica. Posílí i vokální linka festivalu. Operní inscenace přivezou Národní divadla z Prahy, Brna a Ostravy. V programu nechybí komorní koncerty, jazzový večer ani speciální představení pro děti.
Metai baigiasi, laikas skaičiuoti geriausius. Nuo šiol „Kitame laike“ iki pat Kūčių – geriausieji 2024-ųjų leidiniai. Visų pirma akademinės, tada džiazo, o paskiausiai – pasaulio muzikos. Pirmoje laidoje – klasikos derlius:Pygmalion, Raphaël Pichon – Mozart: Requiem (Harmonia Mundi);Žibuoklė Martinaitytė: ALETHEIA – Choral Works; Latvian Radio Choir, Sigvards Klava (Ondine);Takács Quartet – Ngwenyama: Flow (Hyperion);Bertrand Chamayou – Cage² (Erato);Kremerata Baltica, Gidon Kremer, Vida Miknevičiūtė, Magdalena Ceple, Andrei Pushkarev – Songs of Fate (ECM New Series);Fume – Mass (Sūru Records);Yunchan Lim – Chopin: Études, Opp. 10 & 25 (Decca);Miró Quartet – Home (Pentatone);Vinsent Planjer – Warm To the Touch (Kepera Records);Gabriela Ortiz: Revolución diamantina – Los Angeles Philharmonic Orchestra, Los Angeles Master Chorale, Gustavo Dudamel (Platoon);Anna Gourari, Orchestra Dell Svizzera Italiana, Markus Poschner – Paul Hindemith / Alfred Schnittke (ECM);Echo Vocal Ensemble, Sarah Latto – Innocence: Echo Vocal Ensemble (Resonus Classics);Reto Bieri, Patricia Kopatchinskaja, Polina Leschenko – Take 3 (Alpha);Anima Eterna, Pablo Heras-Casado – Bruckner: Symphony No. 4 (Harmonia Mundi).Ved. Domantas Razauskas
„Kremerata Baltica“ pristato: Giedriaus Kuprevičiaus, Ramintos Šerkšnytės, Jēkabo Jančevskio ir Mieczysławo Weinbergo „Likimo dainos“, arba žydų istorija Baltijos regione. Taip pat tarp naujausių leidinių: pianistas, vadinamas Brazilijos Jarrettu, Édouardo Lalo orkestriniai kūriniai pagal Estijos nacionalinį simfoninį orkestrą, keistas džiazas iš Austrijos ir dar daugiau!Ved. Domantas Razauskas
В начале следующего года ждем выход в издательстве Inspiria романа китайского писателя Мо Яня, лауреата Нобелевской премии по литературе: «Смерть пахнет сандалом» (檀香刑, также известен под названием «Казнь сандалового дерева»). Выход на русском этого произведения — результат усилий четырех китаистов.Перевод — в исполнении покойного Игоря Егорова, известного специалиста по произведениям Мо Яня. Преждевременная кончина переводчика в 2022 году стала большой потерей для всей российской китаистики.Алина Перлова и Алексей Родионов сделали все, чтобы рукопись Егорова нашла свое издательство, а Кирилл Батыгин выступил литературным редактором и дополнительным переводчиком произведения.Вместе с Алиной, Алексеем и Кириллом мы поговорили о романе, Мо Яне, Игоре Егорове, китайской литературе, переводах и планах на будущее. Музыка: Arvo Pärt: Tabula Rasa, II. Silentium, Gidon Kremer, Kremerata Baltica, ℗ 2000 Nonesuch RecordsLaowaicast выходит каждый вторник:Мы есть на всех основных платформах, в Apple Podcasts, Google Podcasts, на Яндекс.Музыке и Spotify.Для вопросов и пожеланий: we@laowaicast.ruПоддержите проект: Patreon (в долларах), Boosty (в рублях), 爱赞助 (в юанях)
Stāsta muzikoloģe, mākslas doktore Ingrīda Zemzare Vai zini, ka mūzikas lielajām klasiskajām formām visbiežāk sākumā ir kāda priekšspēle? Uvertīra operai, kurā var parādīties jau tālākās varoņu tēmas, ievads simfonijai vai koncertam un tā tālāk… 2022. gadā orķestrim Kremerata Baltica svinējām 25 gadu jubileju. Un arī šiem vētrainajiem gadiem bija ne mazāk vētraina uvertīra! Ir 1993. gads. Latvija ir atkal neatkarīga valsts un grasās svinēt savu 75. gadskārtu. Esmu pieņēmusi Latvijas Republikas vēstnieka Jāņa Petera aicinājumu kļūt par kultūras atašeju vēstniecībā Maskavā, un nu mēs abi sēžam un gudrojam. "Lūdzu, kaut ko lielu!" saka dzejnieks. Jā, mums ir jāpārsteidz Maskava. Viegli pateikt. Nolemjam, ka mēģināsim. Labi, ka man toreiz nebija vēl ne jausmas par starptautisko mūzikas menedžmentu un Peteram jau nu ne tik. Bet tik daudz es sapratu, ka oficiālā ceļā mēs neko nepanāksim – laika palicis vien pāris mēnešu. Nolemju izmantot veco labo draugu būšanu – jā, jā, tik nosodāmu un necaurspīdīgu – un dodos satikt kādreizējo baletskolas skolotāju Juri Kaprāli, lai nodibinātu kontaktus ar Mihailu Barišņikovu un komponistu Georgu Pelēci: lai uzrunātu Gidonu Krēmeru, kurš bijis Georga klasesbiedrs un draugs. Gidons Krēmers Rīgā nebija koncertējis gadus divdesmit. Noskaidrojas, ka pašlaik viņš ir koncerttūrē Japānā. Nebija ne kārtīga interneta, ne mobilo sakaru, bet – ak, laime! – Ārlietu ministrijas preses centrā bija jaudīgs fakss. Tā nu mēs ar Pelēcīti [Georgu Pelēci] ap vieniem naktī ierodamies Ministrijā un es lūdzu savai vēstulītei Gidonam Krēmeram pierakstīt klāt draudzīgas rindiņas no klasesbiedra. Vēstulītē aicinām viņu pārstāvēt savu valsti neatkarības 75. gadadienas svinībās Maskavā. Izrēķinājām, ka fakss viesnīcā sasniegs viņu tieši pirms brokastīm. Neticami, bet saņēmām atsaucīgu atbildi. Tālāk man bija jāsazinās ar viņa tā laika menedžeri Paulsena kungu Vīnē. Aizlidoju uz Vīni un atradu dzirdīgas ausis. Norunājām visu un, kad devos prom, Paulsena kungs palūdza nerakstīt līgumā vārdu "honorārs". Lai tā būtu kabatas nauda, sarunāts? Lidoju atpakaļ un nezināju, kā es to pateikšu Peteram. Viņš bija atvēlējis šīs prezentācijas aktam milzu līdzekļus – kādus 3000 dolāru, un tagad gribu to nosaukt par "kabatas naudu"! Jo tālāk, jo trakāk. Ko iesākšu ar vijolnieku, kaut arī vislabāko pasaulē, bez orķestra? Nolemju likt uz jaunību. Piedāvāju uzaicināt Normunda Šnē vadītos "Rīgas kamermūziķus". Brīnišķīgus jaunus cilvēkus, pilnus entuziasma un enerģijas. Pa pastu nosūtīju Gidonam Krēmeram mazu kasetīti (CD tolaik vēl nebija!) ar ierakstu, un viņš piekrita. Tikai pateica, ka nepieciešams vēl viens koncerts pirms tam. "Prekoncerts", kā to saucam vēl arvien. To izdevās uztaisīt Pēterburgā. Vistrakāk bija ar Maskavas konservatorijas Lielo zāli, kas bija aizņemta gadu uz priekšu. Sapucējos un gāju pie zāles priekšnieka. Izstāstīju savu bēdu – ka 18. novembris parasti ir 18. novembrī un mums to zāli vajag. Laikam tas izklausījās tik komiski, ka viņš atrullēja uz rakstāmgalda lielu vatmaņpapīra loksni, kas bija sagrafēta mēnesim vai ceturksnim, paņēma lielu dzēšgumiju un manā acu priekš sparīgi izdzēsa no grafika kādu austriešu orķestri. Es gandrīz zaudēju valodu, jo respekts pret ārzemniekiem vēl arvien bija ļoti augsts. Tikai ne Maskavā… Koncerti notika, Jānis Peters runāja, Gidons Krēmers ar "Rīgas kamermūziķiem" spēlēja, un beigās visiem par brīnumu viņš uz "Bis!" saucieniem nostājās publikas priekšā un skaidrā latviešu valodā nosauca skaņdarbu, ko spēlēs solo: "Pēteris Plakidis. "Sienāža dejas"." Tajās "Sienāža dejās" bija tik daudz mīlestības: uz savu bērnību, uz savu valodu, par ko viņš raksta savā autobiogrāfijā "Bērnības lauskas", ka kļuva skaidrs: būs turpinājums. Pamazām sākās sagatavošanās darbi, un 1998. gadā pēc konkursiem un mēģinājumiem 9. februārī notika pirmais Kremerata Baltica koncerts. Likme uz jaunatni atmaksājas!
Stāsta muzikoloģe, mākslas doktore Ingrīda Zemzare Pēdējā desmitgadē mēs tik bieži ar to saskaramies apkārtējā kultūrtelpā, ka sākam pie tā pierast un pat atbalstīt – jo baisais karš Eiropas viducī ir izsaucis tik daudz neapslāpējamu emociju! Pirms gada uz ekrāniem iznāca filma ar lielisko Keitu Blanšetu diriģentes Taras lomā. Viņa mēģināja ar kādu studentu runāt par Bēthovenu, bet BLM kustības pārņemtais tumšādainais jauneklis teica, ka nespēlēšot baltā vīrieša un vergu tirgotāja valsts mūziku. Tas šķita pagalam ironiski. Bet tagad? Uz laiku svītrojot visu krievisko no repertuāra var sajusties kā cēls atriebējs vai kā barbars, vai kā musulmanis, kurš iznīcina savu priekšteču mākslas darbus, nokaļot grezno sienas ciļņu putniem un zvēriem galvas – tāpēc, ka pēc priekšrakstiem, lūk, nedrīkst attēlot dzīvo dabu. Vai atceraties stāstu par Mogulu valdnieku Džahanu, kurš savai sievai uzbūvēja pasaules skaistāko mauzoleju – Tadžmahalu? Tas bija viņa paša dēls Aurangzebs, kurš pēc Džahana atteikšanās no troņa ieslodzīja tēvu fortā un nocirta galvas visiem pāviem un citām atveidotajām radībām uz sienām. Mīļotās sievas mauzolejs Tadžmahals bija pēdējais, ko viņš redzēja pa savas pils torņa logu. Skaists stāsts, vai ne? Bet kad tas pats notiek mūsdienās, man kļūst baisi. Nemaz nerunāsim te par nacistiskās Vācijas grāmatu dedzināšanu un komunistiskās Krievijas totālo kultūras cenzūru, kuras sekas nācās piedzīvot gandrīz visiem – visekstrēmākajā veidā latviešu inteliģences franču grupai, kuru 1950./1951. gadā izsūtīja uz Sibīriju, un dzejniekam Knutam Skujeniekam, kurš lēģeros pavadīja septiņus gadus jau sešdesmitajos, un daudziem citiem. Tās bija – un viena vēl ir! – totalitāras valstis. Bet demokrātiskajā sabiedrībā? Vai tur arī ir vieta sava veida atcelšanas kultūrai? Lūk, ko varam izlasīt komponista Jāņa Mediņa atmiņās par saviem trimdas gadiem Zviedrijā. Laikā, kad PSRS vardarbīgi apspieda ungāru brīvības centienus, mūždien neitrālajā Zviedrijā Stokholmas orķestris atcēla padomju vijolnieka Igora Oistraha koncertu. Patiesības labad jāpiezīmē, ka koncerts tomēr notika, bet tikai zālē bez klausītājiem. Igors Oistrahs spēlēja Stokholmas orķestra mūziķiem vieniem pašiem. Pretēja atcelšana notika lielā meistara Dāvida Oistraha koncertā: zviedri bija viņam paklājuši koši sarkanu deķīti. Oistrahs mēģinājumā pamīņājies, pārbaudījis, vai grīda nečīkst, un sarkanais simbols ticis atcelts. Pazudis. Cancel. Kā jau Jānim Mediņam pierasts, viss stāsts skatīts caur humora prizmu. Taču pašam viņam nācās piedzīvot rūgtum rūgtus brīžus tieši no saviem tautiešiem. Pēc Latvijas apmeklējuma 1965. gadā, kur viņš autorkoncertā vadīja Latvijas Radio simfonisko orķestri, pats pavadīja pēdējās piecas solo dziesmas – ar pirmskara Latvijas Radiofona bijušās kolēģes dzejnieces Mirdzas Ķempes vārdiem, kur viņu uzņēma ar milzīgu sajūsmu, pēc tam 75 gadus veco komponistu Zviedrijas trimdas sabiedrība vairs neesot laidusi iekšā baznīcā. Kaut ko līdzīgu piedzīvoja arī lieliskā dzejniece Velta Toma, no kuras pēc Latvijas apciemojuma novērsās Toronto latviešu sabiedrība. Un tagad par mums pašiem. Šogad aprit 70 gadi vijolniekam, ansambļa Hortus Musicus dibinātājam Andresam Mustonenam. Vēl nesen viņš ar savu ansambli viesojās Lielajā ģildē. Un jūlijā Kremerata Baltica ir apsolījusi ar šo leģendāro ansambli kopā nospēlēt trīs koncertus Igaunijā. Un te pēkšņi kā zibens spēriens no skaidrām debesīm: mūsu mīļais Mustiks – klauns tāds! – īsi pirms Lieldienām pa kluso aizdevies koncertēt ar Vadimu Repinu Novosibirskā, Krievijas Federācijā. Pirmais no Lieldienu Mesas viņa vadībā atteicās Igaunijas koris. Tālāk viņu atcēla no vadītāja amata Hortus Musicus. Kremeratas mūziķi arī teica – nu nevajag sadarboties ar tādu! Jā, māksla un kultūra ir pelnījušas plīvot virs sadzīves. Bet karš – tā nav sadzīve. Un es sapratu, ka mēs atturamies spēlēt tagad arī sava drauga Leonīda Desjatņikova Krievu sezonas un brīnišķīgo Alfrēda Šnitkes Klavierkoncertu. Jo nav šobrīd spēka nedz jūsmot par krievu ārēm, lai cik sāpīgi skaistas tās arī nebūtu Leonīda mūzikā, nedz izdzīvot Šnitkes klavierkoncerta krieviskās dvēseles sadursmi ar viņa vācisko "es". Ne tagad. Ne šogad. Labi? Man sarunas beigās gribas atgriezties pie demokrātiskās, pareizās Zviedrijas. Marisa Vētras grāmata par pēckara gadiem Stokholmā Karaļa viesis ir pilna humora, pateicības glābējiem zviedriem, un tad – pēkšņa nelabuma, dusmu un izmisuma lēkme: labie neitrālie zviedri izdod krieviem latviešu leģionārus. Pirms tam pārbaudot, vai dzīves apstākļi uz gūstekņu kuģa būšot pietiekami labi. Nu, nespēlēsim mēs to skaisto pasaku par Krievzemes skaistumu tagad. Piedod, mīļais draugs Ļoņa. Piedod, Andres…
Radio Spin #6 "Spring Is Here" 13.04.2023 1. J.S. Bach - Aria z Wariacji Golbergowskich - Glen Gould nagranie z 1955 roku. 2. A. Vivaldi - Wiosna cz. 2, Fabio Biondi, Europa Galante. 3. Max Richter - Vivaldi Recomposed, Wiosna cz.2 i 3. 4. I. Strawiński - Święto Wiosny, Introduction, Zubin Mehta, New York Philharmonic. 5. Ella Fizgerald - Spring Is Here. 6. L.van Beethoven - Sonata wiosenna na skrzypce i fortepian F-dur, cz.2 Izhak Perlmann, Vladimir Ashkenazy. 7. A. Piazzolla - Primavera portena, Gidon Kremer, Kremerata Baltica. 9. G. Mahler, I Symfonia D- dur, Titan, cz.1, Bernard Haiting, Royal Concertgebouw Orchestra Amsterdam. 8. H. Zimmer, A. Lukas, J. Everingham - Frozen Planet II, Arrival for Spring. 9. Sting - Seven Days Audycja Chillout Classic” to program radiowy, który zabiera słuchaczy w nostalgiczny, relaksacyjny nastrój, przypominając o klasycznych utworach chilloutowych. W każdym odcinku programu, słuchacze odkrywają piękne, uspokajające utwory muzyki elektronicznej, które zapewniają ukojenie dla umysłu i duszy. Od subtelnych, delikatnych dźwięków pianina po hipnotyczne, ambientowe aranżacje, ta audycja to idealna propozycja dla miłośników muzyki chilloutowej. Prezentowane utwory to nie tylko klasyczne nagrania, ale także nowe interpretacje znanych hitów, co sprawia, że program jest świetnym sposobem na poszerzenie horyzontów muzycznych. Zapomnij o stresie i pozwól sobie na chwilę relaksu z „Audycją Chillout Classic Prowadzi Tomasz Diakun
In this episode, we discuss recordings of “The Splendour of Florence with a Burgundian Resonance” by Gothic Voices / Andrew Lawrence-King, “From Afar” by Víkingur Ólafsson, “Ppp - Plakidis, Petersons, Pelecis” by Gidon Kremer, Kremerata Baltica & Kremerata Lettonica, “Pangea” by The Adrián Royo Trío, “Beams” by Dan Costa, and “Personal Preference” by Something Blue. The Adult Music Podcast is featured in: Feedspot's Best 60 Jazz Podcasts Episode 98 Deezer Playlist “The Splendour of Florence with a Burgundian Resonance” (Linn) Gothic Voices /Andrew Lawrence-King https://open.spotify.com/album/1kgSyodcAKXlpFz0ODfXex https://music.apple.com/jp/album/the-splendour-of-florence-with-a-burgundian-resonance/1644670830?l=en “From Afar” (Deutsche Grammophon) Víkingur Ólafsson https://open.spotify.com/album/0WBYzTL6L84FgYGfc3W2Ll https://music.apple.com/jp/album/from-afar/1633075835?l=en “Ppp - Plakidis, Petersons, Pelecis” (SKANI) Gidon Kremer, Kremerata Baltica, Kremerata Lettonica https://open.spotify.com/album/57nlZwg68dc10FvCqobNue https://music.apple.com/jp/album/ppp/1620857998?l=en “Pangea” (Errabal Jazz) Adrián Royo Trío https://open.spotify.com/album/2p1Ep2fgWCcQqSQKqXGSjW https://music.apple.com/jp/album/pangea/1662843190?l=en “Beams” (Symphonic Distribution) Dan Costa https://open.spotify.com/album/7yMTysgyxg2TnOq46PLhOG https://music.apple.com/jp/album/beams/1662008013?l=en “Personal Preference” (Posi-Tone Records) Something Blue https://open.spotify.com/album/2pSYhL2KkFAbKidhvLwQRf https://music.apple.com/jp/album/personal-preference/1658423425?l=en Be sure to check out these other podcasts: "SOMETHING came from Baltimore" Jazz, blues, and R&B interviews from Tom Gouker. Famous Interviews and Neon Jazz Features a wide range of artists, musicians, writers, creatives and business folks from around the globe. "Same Difference: 2 Jazz Fans, 1 Jazz Standard" Johnny Valenzuela and Tony Habra look at several versions of the same Jazz standard each week, play snippets from each version, discuss the history of the original and the different versions.
De Korzeniowski a Shigeru Umebayashi, de Rodrigo Leão a Alberto Iglesias, de Philip Aaberg a Rachel Portman y Raphaela Gromes músicas creadas para contarmos historias. Revolving Door + Charms Abel Korzeniowski W.E. - BSO Yumeji's Theme (From In the Mood for Love) Shigeru Umebayashi, Gidon Kremer, Kremerata Baltica New Seasons - Glass, Pärt, Kancheli, Umebayashi Yumeji’s Theme (From In the Mood for Love) Angèle Dubeau, La Pietà Silence On Joue - Take 2 Motorcycle Location (Floating Landscape)+The Rainy Streets of Kyoto + Daisy Main Theme + Dreamland Main Theme Shigeru Umebayashi Best Kept Secrets (Part 2) Cinema+ Deep Blue Rodrigo Leão Cinema Hable con ella Alberto Iglesias Hable con ella (BSO) Tessa's Death Alberto Iglesias The Constant Gardener (BSO) The Story Of Naomi Uemura + Diva - Sentimental Walk Philip Aaberg Cinema Frozen Lake Rachel Portman, Raphaela Gromes Frozen Lake (from The Human Stain, Arr. for Piano & Cello) Escuchar audio
1994 im russischen Jekaterinburg geboren, erhielt sie bereits mit vier Jahren Cello-Unterricht, zwei Jahre später konnte sie als Solistin debütieren. Inzwischen hat Anastasia Kobekina mit vielen renommierten Orchestern zusammengespielt: Kremerata Baltica, Wiener Symphoniker, Warschauer Sinfonieorchester oder dem Mariinsky Theater Orchester. Zurzeit ist sie auf großer Konzertreise, spielte in Bukarest, Cannes, Amsterdam oder Hamburg. Gerade kommt sie zurück aus Ulrichshusen und am Montag, 12.12.2022, ist sie in Osnabrück zu Gast, spielt zusammen mit dem Osnabrücker Symphonieorchester das eigenwillige Konzert für Violoncello und Blasorchester von Friedrich Gulda.
durée : 00:57:45 - Gidon Kremer, l'expression et l'inventivité - par : Aurélie Moreau - « Je suis un musicien qui garde l'esprit d'aventure et le goût des découvertes, soucieux de ne jamais me répéter ». Gidon Kremer le prouve en tant que violoniste soliste et avec l'orchestre de chambre Kremerata Baltica qu'il a fondé en 1997.
Ketvirtadieniai „Kitame laike“ skirti muzikinių leidybinių naujienų apžvalgai. Šįkart jos susijusios su „Kremerata Baltica“, su Čekijos filharmoniniu orkestru, su Johanno Sebastiano Bacho ir Arvo Pärto duetu, su Norvegijos lakštingalomis ir nacionaliniais parkais, su 84 metų veterano Charleso Lloydo saksofonu ir net su pasakišku Ellos Fitzgerald balsu, prisikėlusiu privačiose kolekcijose atrastuose įrašuose.Ved. Domantas Razauskas
Kad pandēmija apstādināja laiku un neiespējami kļuva gan koncerti, gan mēģinājumi, mūziķiem bija jāturpina dzīvot. Rīgā dzimušais vijolnieks Gidons Krēmers, kurš tikko nosvinēja savus 75 gadus, bet viņa radītais kamerorķestris "Kremerata Baltica" - 25 gadus, šo laiku ierakstīja vārdos. Pats viņš tās nosauca par "Kovidlaika lauskām", bet grāmatas apveidu tās ieguva kā Gidona Krēmera "(ne)spārnotas domas". Gidons Krēmers visu mūžu vēlējies dalīties ar skaņām un vārdiem, bet aktīvas koncertēšanas laikā rakstīt praktiski neizdodoties. Krēmers visbiežāk domā angliski un krieviski, tāpēc tā arī pierakstījis šīs "lauskas", bet viņš joprojām labi runā arī latviešu valodā, par ko varēja pārliecināties grāmatas atvēršanā. Radio mazajā lasītavā Gidona Krēmera "(ne)spārnotās domas" lasa abi tulkotāji - Eduards Liniņš un Gundars Āboliņš, bet Gidons Krēmers piebilst: "Vien spēlējot es jūtos kā mājās." Grāmata izdota izdevniecībā "Aminori". Raidījumu atbalsta:
Franz Shuberti Keelpillikvarteti esitab Kremerata Baltica Gidon Kremeri juhatusel.
„Kino pavasario“ Europos debiutų konkurso apdovanojimuose geriausio aktoriaus apdovanojimą gavo aktorius Giedrius Kiela už Lauryno Bareišos filme „Piligrimai“ sukurtą Pauliaus vaidmenį. Kokių iššūkių teko patirti vaidmenį ruošiant? Pokalbis su Giedriumi Kiela.Šiandien kultūros komplekse Sodas 2123 naują programą „Taming the Air“ pristato pūtikų duetas – saksofonininkas Arminas Bižys ir tūbininkas Simonas Kaupinis. Bendradarbiaudami su trimis kompozitoriais, garso menininkais Dominyku Digimu, Arturu Bumšteinu ir Simonu Nekrošiumi jie bandys „prisijaukinti orą“. Ištrauka iš pokalbio laidoje „Garso ekpedicija“.Kasdien laidoje susipažįstame su vis kitu „Metų knygos rinkimuose“ dalyvaujančiu kūriniu. Šiandien apie knygą „Lietuvos valdovai pasakoja vaikams“ pasakoja jos autorius istorikas Zigmas Vitkus ir iliustratorė Inga Dagilė. Tai gyvai parašyta, šmaikščiai iliustruota ir istoriškai tiksli knyga vaikams (ir suaugusiems!) apie Lietuvos valdovus. Su knygos autoriais bendravo Giedrė Čiužaitė.Ievos Buinevičiūtės pasakojimas apie Manto Kvedaravičiaus filmą „Mariupolis“, iš garsų, muzikos, kalbų ir jo paties minčių.Austrijoje, Vienoje gyvenanti smuikininkė Ieva Pranskutė įkvepia tiek savo muzikalumu, tiek asmenybės šviesumu. Nuo mažens save laikiusi pasaulio piliete, muzikalioje šeimoje užaugusi menininkė jau yra koncertavusi daugelyje prestižinių koncertų salių, dirbusi kartu su „Kremerata Baltica“, tačiau jos planuose – ir daugiau kūrybinių viršukalnių. Pokalbis su Ieva Pranskute – rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Rasa Murauskaitė
Graži sukaktis: Eduardas Gabnys - akordeonininkas, LMTA prof. švenčia garbų jubiliejų. Per 70 metų - ir koncertai solo Lietuvoje bei užsienyje, ir profesionaliai scenai paruoštas ne vienas akordeono proefesionalas, ir vadovavimas pagrindinei Lietuvos aukštajai muzikos mokyklai ir kita svarbi veikla. Kaip savo kūrybinį kelią mato akordeono maestro šiandien ir kuo gyvena dabar?Šiaulių regione po kelerių metų pertraukos surengtas 8-asis tarptautinis fortepijonų duetų festivalis. Jame muzikuoja garsūs Lietuvos ir kelių užsienio šalių pianistai. Pasak festivalio rengėjų, vienas svarbiausių uždavinių yra atnešti profesionaliąją muziką į regionus. Daugiau apie festivalį su jo meno vadovu Rimantu Vingru ir pianistais Sonata ir Roku Zubovais Šiauliuose kalbasi Tomas Mizgirdas.Informacija apie karą Ukrainoje mus pasiekia ne tik per žiniasklaidos priemones, bet ir per socialinius tinklus, o kalbėti ne apie karą vis dar kartais atrodo beprasmiška. Tačiau kiek apie šį karą kalbama kitose, tolėliau esančiose šalyse ar net žemynuose? Pokalbis su Prancūzijoje gimusiu ir augusiu Karoliu Rožanskiu, kuris mokytojauja Pietų Amerikoje, Prancūzijos Gvianoje.Klasikinės muzikos naujienų apžvalgoje – Verbjė festivalio ir Deutsche Grammophon kolaboracija, Olgos Neuwirth pelnytas Ernsto von Siemenso muzikos prizas, nemokamos operų transliacijų platformos „OperaVision“ plėtra ir Rusijos karo prieš Ukrainą tolesnės pasekmės klasikinės muzikos laukui.Kažkada vaikystėje tėčio patarimas lėmė, kad smuikas yra tai, ką nori su savimi nuolat turėti gyvenimo kelyje Rasa Vosyliūtė. Studijos Lietuvoje ir užsienyje, solo koncertai, programos su seserimi Egle, gastrolės su orkestru „Kremerata Baltica“ ir koncertmeisterės pareigos Lietuvos nacionaliniame simfoniniame orkestre dabar. Koks tas kelias, kokios mintys skaudžioj šiandienoj niekad optimizmo nestokojančiai muzikei, brandaus jubiliejaus išvakarėse? Apie tai ir itin svarbias akimirkas kasdienybėje su Rasa Vosyliūte kalbamės rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Gabija Narušytė ir Ieva Buinevičiūtė
Vienam iškiliausių mūsų laikų muzikų, smuikininkui, festivalių įkūrėjui, „Kremerata Baltica“ vadovui Gidonui Kremeriui – 75. G. Kremeris visada buvo laisvas muzikas, labai drąsiai ir vienareikšmiškai stovėjęs laisvo ir demokratinio pasaulio pusėje, smerkęs Putino režimą, atradęs ir išgarsinęs ne vieną kompozitorių, atlikęs ir Valentyno Silvestrovo muzikos. Šio Kijeve gimusio ukrainiečio kūrėjo kompozicijas „Kitame laike“ palydi Domanto Razausko mintys apie menininkus, muzikos šio bjauraus karo akivaizdoje.Ved. Domantas Razauskas
Par projektu “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”, kas paredz kultūras bākas izveidi Rīgā un nama patrona Vācijas prezidenta Šteinmeiera apmeklējumu Rīgas Vāgnera namā, Kultūras rondo saruna ar Rīgas Riharda Vāgnera biedrības priekšsēdētāju Māri Gaili. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Valsts prezidents Egils Levits kā Rīgas Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni 16. februārī apmeklēja Rīgas Vāgnera namu. Šteinmeiers uzsvēris, ka ar projektu "Riharda Vāgnera nams" Rīgā pasaules līmeņa kultūrvietai tiek dota jauna elpa. Viņa ieskatā, tā dzīvi liecina par vāciešu un latviešu bagātīgo vēsturi Eiropā. Māris Gailis norāda, ka šī bija simboliska vizīte, jo Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers piekrita būt nama patrons 2021. gada maijā, bet ir arī jāredz, kam tad piekritis kļūt par patronu. "Visdrīzāk nenožēlo, ka piekritis," stāsta Māris Gailis Māris Gailis arī sarunā ieskicē Vāgnera nama šodienu un nākotni. Namā mēģina „KREMERata Baltica”, kas tur būs pastāvīgie rezidenti arī pēc remota. Laiku pa laikam Vāgnera namā ierodas arī kādi filmētāji, kas ienes arī naudu, jo nama uzturēšana prasa līdzekļus. Ir jau arī konkrēts plāns par nama atjaunošanu un atvēršanu. Māris Gailis kā atjaunotā Vāgnera nama atvēršanas laiku min 2026. gadu. Tur būtu atjaunotais Pirmais vācu teātris, Muses zālē būtu kamermūzikas zāle. Būs arī Vāgnera muzejs. Māris Gailis atklāj, ka šī gada septembrī ir paredzēta zinātniska konference un koncerts, atzīmējot Pirmā vācu teātra 240. gadadienu. Visticamāk, no 2023. gada vasaras 2,5-3 gadus nams būs slēgts remontam. Cerams, ka 2026. gadā Kultūras rondo varēs raidīt no Vāgnera nama, stāstot par atklāšanu un paveiktajiem darbiem.
In this conversation, we take a deep-dive into the compositional process, the experience of rehearsals and the inner dimensions of cross-cultural perspectives on a deeply fascinating musical life. Working at a world-class level, Šerkšnytė shares her personal views on accessing a meaningful intention that spans a broad range of emotions from meditation to dramatic expression. Her main artistic inspiration is the universal rules of harmony in nature with its metaphorical comparison to the archetypical states of the human mind. Working with distinguished orchestras and conductors, she searches for the coexistence of archetypes from both Western and Eastern cultures and the fusion of major and minor resulting in a special one-of-a-kind beauty. Tracklist: Podcast intro: Bronius Kutavičius Anno cum tettigonia from Lithuanian Music in Context II. Landscapes of Minimalism (Music Information Centre Lithuania, 2011), Silesian String Quartet: Marek Moś (violin), Arkadiusz Kubica (violin), Łukasz Syrnicki (viola), Piotr Janosik (cello). Compositions by Raminta Šerkšnytė: Fires from the album Zoom In 10: New Music from Lithuania (Music Information Centre Lithuania, 2010), Lithuanian National Symphony Orchestra, conductor - Mirga Gražinytė-Tyla; De profundis from the album Mirga Gražinytė-Tyla. Going for the Impossible - A Portrait (Deutsche Grammophon, 2019), Kremerata Baltica, conductor - Mirga Gražinytė-Tyla; Iceberg Symphony from the album Vortex (Music Information Centre Lithuania, 2007), Lithuanian National Symphony Orchestra, conductor - Robertas Šervenikas; Songs of Sunset and Dawn from the album Mirga Gražinytė-Tyla. Going for the Impossible - A Portrait (Deutsche Grammophon, 2019), Lina Dambrauskaitė (soprano), Justina Gringytė (mezzo-soprano), Tomas Pavilionis (tenor), Nerijus Masevičius (bass-baritone), Vilnius Municipal Choir Jauna Muzika, Lithuanian National Symphony Orchestra, conductor - Giedrė Šlekytė; Fantasia from the publication Fantasia (Music Information Centre, 2015), Raminta Šerkšnytė (piano); Sheep from Fairy-Tale of the Little Prince (2007), St Christopher Chamber Orchestra, conductor - Donatas Katkus, St Catherine's Church, 2007.
Komponists Marģeris Zariņš dzīvo kā trijās dimensijās reizē – pagātnē, tagadnē un nākotnē, stāstot par nesen izdoto Zariņa pirmo autoralbumu "Kremerata Baltica. Marģeris Zariņš", atzīmē diriģents Andris Veismanis. LTV raidījumā "Kultūrdeva" diriģents komentē mecosoprāna Ievas Paršas mijiedarbību ar komponista mūziku: "Sapfo dzeja, kas ir mūzikā, ko Marģeris Zariņš uzrakstījis, Ievai ļoti piestāv, tāpēc ka viņa pati tieši tā dzīvo. Viņa dzīvo kopā ar literatūru, tautas mākslu, daudz ko dara ar latviešu darbiem, rokdarbiem un arī komponē."
Läti iseseisvuspäeval kuulame kuulsaima lätlase Peteris Vasksi orkestrimuusikat läti interpreetide Gidon Kremeri ja Kremerata Baltica esituses.
Gidon Kremer ja Kremerata Baltica mängivad Wolfgang Amadeus Mozartile pühendatud muusikat vaheldumisi Mozarti tuntud teostega.
Lucas Debargue, who shot to fame during the 2015 International Tchaikovsky Competition where he took fourth prize, but totally stole the audience's hearts, and shortly after was signed by Sony Classical. 'Żal' is Debargue's sixth album for the label and, joined by the violinist Gidon Kremer and his Kremerata Baltica, he explores the music of the Polish composer and pianist Miłosz Magin (1929-99) who, like Chopin, settled in Paris. James Jolly caught up with Debargue by video call to talk about the album and to learn what Żal is, and to hear how Debargue and Gidon Kremer collaborated n this new album.
1997. gadā vijolnieks Gidons Krēmers sev 50 gadu jubilejā nolemj uzdāvināt īpašu dāvanu – orķestri “Kremerata Baltica”. Turklāt šo dāvanu viņš sev pasniedz Austrijas pilsētas Lokenhausas Kamermūzikas festivālā, kuru pats pirms aptuveni 15 gadiem ir dibinājis.
Tarptautinė muzikos leidykla „Ondine“ išleido kompozitoriaus Eduardo Balsio kūrinių albumą. Apie jį pasakoja pianistė Indrė Baikštytė.Kontrabosininkas Danielis Rubinas, grojęs ne viename orkestre, o su „Kremerata Balticaׅ“ apkeliavęs visą pasaul, jau daugiau nei trejus metus dirba ir gyvena Japonijoje. Su muziku kalbasi Gabija Narušytė.FIPRESCI apdovanojimu už geriausią Baltijos jūros regione kuriančio režisieriaus filmą buvo įvertintas Europos debiutų konkurse dalyvavęs Tomo Smulkio filmas „Žmonės, kuriuos pažįstam“. Ištrauka iš kolegės Austėjos Kuskienės pokalbio su režisieriumi laidoje „Pilno metro“.Austėja KusPaulinos Nalivaikaitės pasaulio muzikos naujienų apžvalga.Spalvingos mados podiumo idėjos, kūryba teatro ir kino scenoms – kostiumų dailininkės, dizainerės, „Mados infekcijos“ idėjos autorės Sandros Straukaitės gyvenimas. O kokiomis spalvomis pulsuoja kūrėjos kasdienybė? Pokalbis su S. Straukaite – rubrikoje „Be kaukių“.
Abrimos Músicas Posibles con una de las composiciones de Hildegarda von Bingen. Compositora, escritora, filósofa, científica, naturalista, médica, abadesa, mística, doctora de la Iglesia y santa. Y como los senderos del destino son inescrutables, abandonamos parámetros como el tiempo y el espacio junto al cuarteto Kronos con María Arnal; Sarband; Bob James; Harold Budd; Keith Jarrett; Sufjan Stevens o Gidon Kremer y Kremerata Baltica. Escuchar audio
Der Geiger Gidon Kremer, sein Kammerorchester Kremerata Baltica und der Cellist Mario Brunello haben das Beethoven-Jahr abgeschlossen mit einer Einspielung der beiden späten Streichquartette op. 131 und 135. Der Clou dieses Albums sind aber zwei zeitgenössische Stücke, die das Beethoven-Programm flankieren und erweitern.
Detsembrikuu esimese poole kontserdid on teie ees, sealhulgas orkester Kremerata Baltica ning Gidon Kremer isiklikult, kel Kontsert juba sel laupäeval. Saatekülalisteks on Tallinn Accordion Trio liikmed: Momir Novaković, Henri Zibo, Mikk Langeproon. Saadet juhib Lauri Aav.
Detsembrikuu esimese poole kontserdid on teie ees, sealhulgas orkester Kremerata Baltica ning Gidon Kremer isiklikult, kel Kontsert juba sel laupäeval. Saatekülalisteks on Tallinn Accordion Trio liikmed: Momir Novaković, Henri Zibo, Mikk Langeproon. Saadet juhib Lauri Aav.
Detsembrikuu esimese poole kontserdid on teie ees, sealhulgas orkester Kremerata Baltica ning Gidon Kremer isiklikult, kel Kontsert juba sel laupäeval. Saatekülalisteks on Tallinn Accordion Trio liikmed: Momir Novaković, Henri Zibo, Mikk Langeproon. Saadet juhib Lauri Aav.
durée : 00:58:46 - Kremerata et nouveautés Beethoven - par : Aurélie Moreau - réalisé par : Louise Loubrieu
Rīgā ir Vāgnera iela. Tur atrodas arī nams, kurā no 1837. līdz 1839. gadam strādāja Rihards Vāgners. Šonedēļ Rīgas Vāgnera biedrībai nodots Vāgnera nams Rīgā, lai īstenotu projektu „Gesamtkunstwerk 21”. Simboliskā Vāgnera nama atslēga ir pasniegta Rīgas Vāgnera biedrības priekšsēdētājam Mārim Gailim. Rekonstruēt Rīgas pilsētas teātra ēku Riharda Vāgnera ielā 4, atjaunojot tajā teātra zāli – tāds ir Rīgas Riharda Vāgnera biedrības viens no mērķiem. "Pirmkārt, tas ietver atjaunot Rīgas teātri, kāds tas bija, līdz to likvidēja 19. gadsimta beigās, kad uzcēla un atklāja jauno teātri, ko tagad pazīstam kā Operas namu,"ar Vāgnera nama atdzimšanas plāniem raidījumā Kultūras Rondo iepazīstina Vāgnera biedrības priekšsēdētājs Māris Gailis. Tiktu atjaunota arī Muses zāle, ko šodien vairāk zinām kā Vāgnera kamermūzikas zāli. "Un pat par sevi saprotams, muzejs. Riharda Vāgnera muzejs un tas, kas pie muzeja vēl piedien, neliels veikaliņš ar suvenīriem. Protams, pie teātra piedienas arī neliela kafejnīca," turpina Māris Gailis. "Ceturtā stāvā telpas iznomātu radošām vajadzībām." Kopumā domāts visu namu atvēlēt radošām vajadzībām. Māris Gailis min, ka kamerorķestris "KREMERata Baltica" ir ar mieru atgriezties šajā namā. Tur norisināsi "Meistarklases - jauno mūziķu un pieredzējušo metru kopdarbs, lai radītu Gesamtkunstwerk - visu mākslu simbioze, lai radītu kaut ko jaunu un interesantu, 21. gadsimtam piemērotu," skaidro Māris Gailis. Lai šīs ieceres kļūtu par realitāti, vispirms nepieciešami kapitālieguldījumi mājas rekonstrukcijai. Māris Gails norāda, ka tie būtu jāsaņem kā dotācija, jo uzbūvēt par kredītlīdzekļiem šo namu nav iespējams. To arī nevar ieķīlāt, lai aizņemtos, un atgūt aizlienētus līdzekļus ar kultūras iestādi nav iespējams, atzīst Māris Gailis, skaidrojot, ka pēc tam darbs turpinātos pašfinansēšanās apstākļos. Ir jau parēķināts, ka tas ir iespējams. Tāpat ir aprēķināts, ka mājas rekonstrukcijai nepieciešami 35 miljoni eiro. Tie ir lieli līdzekļi, kas tiks vākti pa daļā. Pirmais līdzekļu pieprasījums ir iesniegts Vācijas valdībai. Ja projektu akceptēs, jau decembrī būs zināms, vai Vācijas valdība ir atbalstījusi. Tie būtu 30% no vajadzīgā jeb 11 miljoni. Ja atbalsts būs, tas dos iespēju nākamā gadā uzsākt projektēšanu un 2022. gadā to pabeigt, ka arī uzsākt pamatu nostiprināšanu un pagraba fiksēšanas.
Er is geen componist zoveel ‘onderzocht’ als Bach. Iedere noot, iedere letter, die hij aan het papier toevertrouwde, is beschreven in duizenden boeken, artikelen en proefschriften. En toch; wie was hij? Iedereen heeft zijn ‘eigen’ Bach. Silvestrov componeerde een intiem en droomachtig eerbetoon aan Bach, en soms schemeren de noten van J.S. er doorheen. Valentin Silvestrov Dedication to J.S.B. Kremerata Baltica olv Gidon Kremer Nonesuch 7559-76934-5 6’03’’
In this episode, international soloist Stefan Jackiw talks to us about his journey overcoming a serious injury. He tells us how he got injured, the steps he took to heal, the mental impact it had on him, and how he stays injury free. He also elaborates on: What his musicology studies brought to his playing What collaborating with other musicians mean to him Establishing strong fundamentals on the instrument How he maximizes his practice time His injury story: How it happened Facing the stigma attached to being an injured musician The mental impact it had on him and the new mindsets he developed as a result The reflection he did, the changes he implemented and how he overcame it How he modified his setup and technique as a result How he remains injury free The very important concept of surrendering in practicing How our level of stress and the amount of pressure we tolerate affects our playing How to plan practice Don't forget to visit the Mind Over Finger Resources' page to check out amazing books recommended by my podcast guests, as well as my favorite websites, cds, the podcasts I like to listen to, and the practice and podcasting tools I use every day! Find it here: www.mindoverfinger.com/resources! And join the Mind Over Finger Book Club in the Tribe! We meet HERE, and we're currently discussing The Inner Game of Golf by Tim Gallwey! Don't forget to sign up for my newsletter to get your free guide to a super productive practice using the metronome! This guide is the perfect entry point to help you bring more mindfulness and efficiency into your practice and it's filled with tips and tricks on how to use that wonderful tool to take your practicing and your playing to new heights! TURN THE METRONOME ON AND START PRACTICING BETTER AND LEARNING FASTER RIGHT NOW! GET YOUR FREE METRONOME GUIDE TODAY AT www.mindoverfinger.com!!!! MORE ABOUT STEFAN JACKIW: Website: https://stefanjackiw.com/ YouTube: https://www.youtube.com/results?search_query=stefan+jackiw Instagram: https://www.instagram.com/stefanjackiwviolin/ Facebook: https://www.facebook.com/StefanJackiw/ Stefan Jackiw is one of America's foremost violinists, captivating audiences with playing that combines poetry and purity with an impeccable technique. Hailed for playing of "uncommon musical substance" that is “striking for its intelligence and sensitivity” (Boston Globe), Jackiw has appeared as soloist with the Boston, Chicago, Cleveland, New York, Philadelphia, and San Francisco symphony orchestras, among others. This season, he will re-unite with Juraj Valcuha to make his debut with the Konzerthaus Orchestra Berlin performing Korngold's Violin Concerto. He also returns performing Stravinsky to the Bournemouth Symphony with Kirill Karabits, the Helsinki Philharmonic with Hans Graf, and the RTÉ National Symphony in Dublin with Leonard Slatkin. Other highlights include performances with the San Diego Symphony and Rafael Payare, the Indianapolis and Baltimore Symphonies with David Danzmayr, and the Omaha Symphony. In recital, Stefan continues touring the complete Ives Sonatas with Jeremy Denk, with whom he has recorded the sonatas for future release on Nonesuch Records. He also appears on tour with harpsichordist Mahan Esfahani, exploring works for violin and harpsichord and featuring a new commission by Lester St. Louis, and continues to perform alongside pianist Conrad Tao and cellist Jay Campbell as part of the Junction Trio, with stops this season in Massachusetts, Washington D.C., Ohio, California, Texas, New Mexico, Florida, and more. Highlights of recent seasons include his debut with the Cleveland Orchestra and Juraj Valcuha, with whom he also re-united for performances in Dallas, Detroit, and Luxembourg; performances of Prokofiev's Second Violin Concerto at Carnegie Hall with Mikhail Pletnev, as part of a multi-city tour with the Russian National Orchestra; as well as performances with the St. Louis Symphony under Nicholas McGegan, the Minnesota Orchestra under Ilyich Rivas, the Rotterdam Philharmonic under Yannick Nézet-Séguin, the Indianapolis Symphony under Krzysztof Urbanski, and the Pittsburgh Symphony under Valčuha. Other highlights in Europe included his performances with the Netherlands Radio Symphony and Ludovic Morlot at the Concertgebouw. In Asia, Stefan has appeared with the Tokyo Symphony at Suntory Hall under the direction of Krzysztof Urbanski, and the Seoul Philharmonic under Venzago. He has also toured Korea, playing chamber music with Gidon Kremer and Kremerata Baltica. In Australia, Stefan toured with the Australian Chamber Orchestra play-directing Mendelssohn. He also gave the world premiere of American composer David Fulmer's Violin Concerto No 2 “Jubilant Arcs”, written for him and commissioned by the Heidelberg Festival with the Deutsche Kammerphilharmonie under Matthias Pintscher. Recital highlights have included his performances of the complete Ives violin Sonatas with Jeremy Denk at Tanglewood and Boston's Jordan Hall, and performance of the complete Brahms violin sonatas, which he has recorded for Sony. He also recently recorded the Beethoven Triple with Inon Barnatan, Alisa Weilerstein, Alan Gilbert and Academy St. Martin in the Fields. Jackiw has performed in numerous important festivals and concert series, including the Aspen Music Festival, Ravinia Festival, Caramoor International Music Festival, Schleswig-Holstein Music Festival, New York's Mostly Mozart Festival, the Philharmonie de Paris, Amsterdam's Concertgebouw, the Celebrity Series of Boston, and the Washington Performing Arts Society. As a chamber musician, he has collaborated with such artists as Jeremy Denk, Steven Isserlis, Yo-Yo Ma, and Gil Shaham, and forms a trio with Jay Campbell and Conrad Tao. At the opening night of Carnegie Hall's Zankel Hall in New York, Jackiw was the only young artist invited to perform, playing alongside such artists as Emanuel Ax, Renée Fleming, Evgeny Kissin, and James Levine. Born to physicist parents of Korean and German descent, Stefan Jackiw began playing the violin at the age of four. His teachers have included Zinaida Gilels, Michèle Auclair, and Donald Weilerstein. He holds a Bachelor of Arts from Harvard University, as well as an Artist Diploma from the New England Conservatory, and is the recipient of a prestigious Avery Fisher Career Grant. He lives in New York City. If you enjoyed the show, please leave a review on iTunes! I truly appreciate your support! Visit www.mindoverfinger.com for information about past and future podcasts, and for more resources on mindful practice. Join the Mind Over Finger Tribe here! https://www.facebook.com/groups/mindoverfingertribe/ THANK YOU: Most sincere thank you to composer Jim Stephenson who graciously provided the show's musical theme! Concerto #1 for Trumpet and Chamber Orchestra – Movement 2: Allegro con Brio, performed by Jeffrey Work, trumpet, and the Lake Forest Symphony, conducted by Jim Stephenson. Also a HUGE thank you to my fantastic producer, Bella Kelly! MIND OVER FINGER: www.mindoverfinger.com https://www.facebook.com/mindoverfinger/ https://www.instagram.com/mindoverfinger/
Šodien, 7. janvārī, preses konferencē paziņoti "Lielās mūzikas balvas 2019" nominanti septiņās kategorijās. Par mūža ieguldījumu godinās komponistus Maiju Einfeldi un Paulu Dambi. "Lielās mūzikas balvas 2019" pasniegšanas ceremonija notiks 25. februārī pulksten 19.00 Latvijas Nacionālajā operā. Tiešraidē ceremoniju piedāvās Latvijas Radio 3 "Klasika" un sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, bet vēlāk to varēs vērot arī Latvijas Televīzijā. "Neatliekamajā sarunā" - Marutas Rubezes reportāža no preses konferences! Gada uzvedums Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vensāns Busārs (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB)) Leonarda Bernsteina mūzikls “Vestsaidas stāsts” Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls) Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere (rīkotājs – LNOB) Gada jaunais mākslinieks Pianists Edgars Cīrulis Dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine Saksofonists Aigars Raumanis Gada koncerts Koncerts “Dialogs ar Mocartu” 18. janvārī Lielajā ģildē – soliste Irina Zaharenkova, Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Olari Eltss (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”) Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts 27. jūlijā Ventspils koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”) Klavieru kvarteta “Quadra” koncerts “Ķeniņš un Quadra” 30. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā (rīkotājs – Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”) Balva par izcilu interpretāciju Dziedātājs Raimonds Bramanis – Tota loma Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā Diriģents Ainārs Rubiķis – Artura Onegēra Trešās simfonijas (“Liturģiskās”) atskaņojums 15. martā Lielajā ģildē (kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri) Pianists Vestards Šimkus un diriģents Atvars Lakstīgala – Sergeja Rahmaņinova Trešā klavierkoncerta atskaņojums 4. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” (kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri) Balva par izcilu sniegumu gada garumā Čelliste Gunta Ābele Dziedātājs Rinalds Kandalincevs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Balva par izcilu darbu ansamblī Čellists Ivars Bezprozvanovs Ērģelnieks Aigars Reinis Pianists Mārtiņš Zilberts Gada jaundarbs Andris Dzenītis – “Leaves leaving Leipzig” vijolei un stīginstrumentu orķestrim, pirmatskaņojums 7. septembrī Dzintaru koncertzālē – Gidons Krēmers, “Kremerata Baltica” un diriģents Fuads Ibrahimovs Santa Ratniece – “Pļavas”, pirmatskaņojums 18. novembrī VEF Kultūras pilī - orķestris “Rīga” un diriģents Valdis Butāns Gundega Šmite – “Rītausmas dieve Ēosa”, pirmatskaņojums 20. septembrī Lielajā ģildē – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga LMB 2019 nominantus paziņoja klātesošie žūrijas locekļi: žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, komponists, JVLMA asociētais profesors Andris Vecumnieks; diriģents, mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits; muzikoloģe Ināra Jakubone; muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja Ieva Rozenbaha; muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle; muzikoloģe, izdevniecības “Musica Baltica” direktore – Solvita Sējāne; muzikologs, žurnālists, publicists Armands Znotiņš.
Kuo ypatingas altas? Apie sodrų šio instrumento tembrą ir plačias galimybes penktadienį papasakos altininkė, orkestro Kremerata Baltica altų grupės koncertmeisterė Kristina Anusevičiūtė. Antrą laidos valandą – pučiamųjų muzika.Ved. Gerūta Griniūtė.
„Pakeliui su klasika“ pradėsime keliais kūriniais iš skirtingų autorių ciklų, pavadinimu „Metų laikai“. Vėliau klausysimės 1954-aisiais sukurtų žiemiškų pjesių iš ciklo „Žiemos eskizai“. Rubrikoje „Retro“ pasitiks XX a. italų populiariosios muzikos atlikėjas Claudio Villa, už Italijos ribų išgarsėjęs jau tik po mirties, pasirodžius filmui „Big Night“ (1996) su jo atliekamomis melodijomis. Laidos pabaigoje – įrašai iš 2014-aisiais Cėsyje įvykusio koncerto, kuriame pasirodė Marta Argerich ir Gidonas Kremeris su kolektyvu „Kremerata Baltica“. Ved. ieva Buinevičiūtė.
„Pakeliui su klasika“ pradėsime keliais kūriniais iš skirtingų autorių ciklų, pavadinimu „Metų laikai“. Vėliau klausysimės 1954-aisiais sukurtų žiemiškų pjesių iš ciklo „Žiemos eskizai“. Rubrikoje „Retro“ pasitiks XX a. italų populiariosios muzikos atlikėjas Claudio Villa, už Italijos ribų išgarsėjęs jau tik po mirties, pasirodžius filmui „Big Night“ (1996) su jo atliekamomis melodijomis. Laidos pabaigoje – įrašai iš 2014-aisiais Cėsyje įvykusio koncerto, kuriame pasirodė Marta Argerich ir Gidonas Kremeris su kolektyvu „Kremerata Baltica“. Ved. ieva Buinevičiūtė.
Birmingemo simfoninio orkestro vadovei Mirgai Gražinytei-Tylai viešą laišką parašė smuikininkas, orkestro „Kremerata Baltica“ įkūrėjas Gidonas Kremeris. Laidoje apie tai plačiau podraug su abiejų herojų įrašais, o likusi laido dalis skirta rapsodijoms – populiariam su liaudies melodijomis susijusiam žanrui, kuriame melodingumas ir virtuoziškumas veja vienas kitą. Ved. Jūratė Katinaitė.
Som 17-åring inbjöds hon till New York för en solokonsert och stannade kvar. Lera Auerbach, från radioaktiva, ryska staden Chelyabinsk, är nu en av de främsta tonsättarna och spelas världen över. Tillfälligheternas spel är en programserie i fem avsnitt. I första programmet möter vi tonsättaren, konsertpianisten, författaren, skulptören och bildkonstnären Lera Auerbach. Ett underbarn vars första opera framfördes inför publik när hon var 8 år. Jag möter denna renässanskvinna, som har kallats ett universalgeni, i Köpenhamn. Hon bjuder in mig till en liten våning i det nybyggda området i Nordhamnen. Högt upp, stora fönster och i det största rummet tronar en flygel. -Jag hyr lägenheten enbart p g a flygeln, säger hon. Ja, det var tillfälligheternas spel som gjorde att Lera Auerbach redan som 17-åring fick möjlighet att lämna den radioaktiva staden Chelyabinsk, resa till New York och utvecklas till den internationellt välrenommerade konstnär hon är idag. Hon anlände ensam till New York, utan att kunna språket, utan att känna någon. Hon skulle stanna i två veckor. Året var 1991 och sex veckor innan Sovjetunionens fall. - Jag hade inga pengar och kunde inte språket. Men mina föräldrar var modiga och sa att detta är ett beslut som kommer att förändra ditt liv för alltid. Vad du än beslutar så är det rätt beslut! Lera Auerbach tog senare examen i piano och även i komposition vid Julliard School of Music i New York. Och som pianist även vid Hochschule für Musik i Hannover. Hennes favorit-tonsättare som pianist är Mozart, Liszt, Sjostakovitj och Mussorgsky. Efter en konsert med New Yorkfilharmonikerna skrev New York Times: Lera Auerbach är förbluffande! Hennes mångsidighet är nästan otrolig. Hon är en passionerad pianist med massor av temperament, en naturlig tonsättare och artist, snabb att absorbera och tillgodogöra sig allt omkring sig. Washington Post beskrev Lera Auerbach som "ett pianistiskt kraftverk och hennes framförande som en fin balans mellan sensitivitet och virtuositet. Leras Auerbachs verklista innefattar ca 150 kompositioner. Hon har tonsatt två operor: Gogol om den ryska författaren Nikolaj Gogol, som hon även skrev librettot till. Det var första gången en stor opera, tonsatt av en kvinna, sattes upp i Wien. Hon har även komponerat 20 orkesterverk, bl a tre symfonier, konserter, solostycken, 3 rekviem, körmusik, sånger, 8 stråkkvartetter, 24 preludier för violin och piano, 24 preludier för cello och piano, 24 preludier för altfiol och piano, ja, hur mycket kammarmusik som helst. Hennes senaste balettmusik Tatiana är baserad på Alexander Pushkins versroman Eugen Onegin. Lera Auerbach har även publicerat fem egna volymer med poesi och prosa och skrivit dramatik. 1996 utnämndes hon till Årets Poet av Det internaionella Pushkin-sällskapet. - Pushkin är Rysslands Shakespeare och litteraturens Mozart. Han har en lätt, flytande och mästerlig hand. Med sitt virtuosa och samtidigt lekfullt, enkla språk bär Puskjins fram själens mest intima skrymslen. Det är genialt och var utan motstycke i Ryssland innan honom, förklarar Lera Auerbach! Lera Auerbachs Symfoni nr 3 har också titeln The Infant Minstrel and His Peculiar Menagerie Barnsångaren och hans särskilda djurpark. Det är en nästan 38 minuter lång symfonisk fantasi för violin, kör och orkester. Beställd inför Proms och uruppfördes i Royal Albert Hall, London. Det var Lera Auerbachs egen skulptur Månryttaren som inspirerade henne till musiken och texten till The Infant Minstrel and His Peculiar Menagerie, Symfoni nr 3. Det brukar annars vara tvärtom. En av Lera Auerbachs senaste bronsskulpturer har titeln Hör mig. Den liknar en helt avmagrad hund som skriker ut sitt lidande. - Med skulpturen sätter jag fokus på det faktum att det fortfarande läcker radioaktivitet från kärnkraftsverket Majak som kontaminerar bl a den tremiljonersstad där jag föddes, Chelyabinsk i Uralbergen, på gränsen till Sibirien. - Många tror att Chernobyl är den radioaktivt mest förorenade staden på jorden, men efter många kärnkraftsolyckor i området är det Chelyabinsk som är mest kontaminerad. Detta tystas fortfarande ner, berättar Lera Auerbach. Denna enormt produktiva och kreativa kvinna har även tonsatt Dialoger om Stabat Mater, en slags kommentar till Pergolesis vackra svit från 1736. Violinisten Gidon Kremer spelar den tillsammans med sin ensemble Kremerata Baltica. 2012 var Lera Auerbach Composer in Residence hos den legendariska orkestern Dresden Staatskapelle, grundad 1548, där bl a Hans-Werner Henze, Wolfgang Riem, Sofia Gubajdolina och Arvo Pärt innehaft samma position. Bland kända chefdirigenter vid orkestern finns bl a Carl-Maria von Weber, Richard Wagner, Richard Strauss och Herbert Blomstedt. Det centrala verk som Dresden Staatskapelle beställde av Lera Auerbach är ett Rekviem och har titeln Ode to Peace Ode till Fred. Lera Auerbach är i Köpenhamn som Composer in Residence för Rudersdals sommarkonserter. Konstnärlig ledare där är violinisten Christine Pryn, som också medverkar i programmet. Men det är inte första gången Lera Auerbach är i Köpenhamn. 2005, då det nya operahuset på Holmen invigdes och Danmark firade 200-årsminnet av H C Andersens födelse, uruppfördes hennes helsftonsbaletten Den lilla sjöjungfrun av den legendariske koreografen John Neumeier från Balettzentrum Hamburg. Baletten har senare spelats i 300 föreställningar över hela världen. Själv delar hon in livet i före och efter Den lilla sjöjungfrun, det största och svåraste verk hon komponerat. - Författaren H C Andersen var en outsider i det danska och Den lilla sjöjungfrun trivdes inte med tillvaron under vattnet utan ville bli mänsklig. På ett personligt plan identifierar jag mig med dessa båda, förklarar Lera Auerbach. - Varje gång jag försöker anpassa mig till en viss identitet: ryss eller amerikan, konsertpianist eller tonsättare, så blir jag deprimerad. Och mitt skapande blir inte alls bättre av det, säger Lera Auerbach. Därför har hon bestämt sig för att strunta i vad folk tänker och tror och göra det hon själv känner för. Musiklista: Lonely Suite Lera Auerbach Vadim Gluzman, Violin Robert Schumann Kinderzenen Lera Auerbach, piano Sonata No.7 Prokofiev Lera Auerbach, piano Pictures At An Exhibition Mussorsgsky Lera Auerbach, piano Sonat För Violin & Piano Op 63 Lera Auerbach Vadim Gluzman, violin Angela Yoffe, piano The Infant Minstrel And His Peculiar Menagerie (Symphony No 3) Lera Auerbach Vadim Gluzman, Violin Edward Gardner, Dirigent Stabat Mater Pergolesi The Academy Of Ancient Music Christopher Hogwood Emma Kirkby James Bowman Sogno Di Stabat Mater Lera Auerbach Gidon Kremer, Ula Ulijona, Andrej Pusjkarjov, Kremerata Baltica Requiem Ode To Peace Lera Auerbach Dresden Staatskapelle Par.ti.ta: III. Andantino scherzando Lera Auerbach Vadim Gluzman, violin Eterniday Hommage A W. A. Mozart. FuR Große Trommel, Celesta Und Streichorches Lera Auerbach Renska Filharmonin Daniel Raiskin, Dirigent
Som 17-åring inbjöds hon till New York för en solokonsert och stannade kvar. Lera Auerbach, från radioaktiva, ryska staden Chelyabinsk, är nu en av de främsta tonsättarna och spelas världen över. Tillfälligheternas spel är en programserie i fem avsnitt av Birgitta Tollan. I första programmet möter vi tonsättaren, konsertpianisten, författaren, skulptören och bildkonstnären Lera Auerbach. Ett underbarn vars första opera framfördes inför publik när hon var 8 år. Jag möter denna renässanskvinna, som har kallats ett universalgeni, i Köpenhamn. Hon bjuder in mig till en liten våning i det nybyggda området i Nordhamnen. Högt upp, stora fönster och i det största rummet tronar en flygel. -Jag hyr lägenheten enbart p g a flygeln, säger hon. Ja, det var tillfälligheternas spel som gjorde att Lera Auerbach redan som 17-åring fick möjlighet att lämna den radioaktiva staden Chelyabinsk, resa till New York och utvecklas till den internationellt välrenommerade konstnär hon är idag. Hon anlände ensam till New York, utan att kunna språket, utan att känna någon. Hon skulle stanna i två veckor. Året var 1991 och sex veckor innan Sovjetunionens fall. - Jag hade inga pengar och kunde inte språket. Men mina föräldrar var modiga och sa att detta är ett beslut som kommer att förändra ditt liv för alltid. Vad du än beslutar så är det rätt beslut! Lera Auerbach tog senare examen i piano och även i komposition vid Julliard School of Music i New York. Och som pianist även vid Hochschule für Musik i Hannover. Hennes favorit-tonsättare som pianist är Mozart, Liszt, Sjostakovitj och Mussorgsky. Efter en konsert med New Yorkfilharmonikerna skrev New York Times: Lera Auerbach är förbluffande! Hennes mångsidighet är nästan otrolig. Hon är en passionerad pianist med massor av temperament, en naturlig tonsättare och artist, snabb att absorbera och tillgodogöra sig allt omkring sig. Washington Post beskrev Lera Auerbach som "ett pianistiskt kraftverk och hennes framförande som en fin balans mellan sensitivitet och virtuositet. Leras Auerbachs verklista innefattar ca 150 kompositioner. Hon har tonsatt två operor: Gogol om den ryska författaren Nikolaj Gogol, som hon även skrev librettot till. Det var första gången en stor opera, tonsatt av en kvinna, sattes upp i Wien. Hon har även komponerat 20 orkesterverk, bl a tre symfonier, konserter, solostycken, 3 rekviem, körmusik, sånger, 8 stråkkvartetter, 24 preludier för violin och piano, 24 preludier för cello och piano, 24 preludier för altfiol och piano, ja, hur mycket kammarmusik som helst. Hennes senaste balettmusik Tatiana är baserad på Alexander Pushkins versroman Eugen Onegin. Lera Auerbach har även publicerat fem egna volymer med poesi och prosa och skrivit dramatik. 1996 utnämndes hon till Årets Poet av Det internaionella Pushkin-sällskapet. - Pushkin är Rysslands Shakespeare och litteraturens Mozart. Han har en lätt, flytande och mästerlig hand. Med sitt virtuosa och samtidigt lekfullt, enkla språk bär Puskjins fram själens mest intima skrymslen. Det är genialt och var utan motstycke i Ryssland innan honom, förklarar Lera Auerbach! Lera Auerbachs Symfoni nr 3 har också titeln The Infant Minstrel and His Peculiar Menagerie Barnsångaren och hans särskilda djurpark. Det är en nästan 38 minuter lång symfonisk fantasi för violin, kör och orkester. Beställd inför Proms och uruppfördes i Royal Albert Hall, London. Det var Lera Auerbachs egen skulptur Månryttaren som inspirerade henne till musiken och texten till The Infant Minstrel and His Peculiar Menagerie, Symfoni nr 3. Det brukar annars vara tvärtom. En av Lera Auerbachs senaste bronsskulpturer har titeln Hör mig. Den liknar en helt avmagrad hund som skriker ut sitt lidande. - Med skulpturen sätter jag fokus på det faktum att det fortfarande läcker radioaktivitet från kärnkraftsverket Majak som kontaminerar bl a den tremiljonersstad där jag föddes, Chelyabinsk i Uralbergen, på gränsen till Sibirien. - Många tror att Chernobyl är den radioaktivt mest förorenade staden på jorden, men efter många kärnkraftsolyckor i området är det Chelyabinsk som är mest kontaminerad. Detta tystas fortfarande ner, berättar Lera Auerbach. Denna enormt produktiva och kreativa kvinna har även tonsatt Dialoger om Stabat Mater, en slags kommentar till Pergolesis vackra svit från 1736. Violinisten Gidon Kremer spelar den tillsammans med sin ensemble Kremerata Baltica. 2012 var hon Composer in Residence hos den legendariska orkestern Dresden Staatskapelle, grundad 1548, där bl a Hans-Werner Henze, Wolfgang Riem, Sofia Gubajdolina och Arvo Pärt innehaft samma position. Bland kända chefdirigenter vid orkestern finns bl a Carl-Maria von Weber, Richard Wagner, Richard Strauss och Herbert Blomstedt. Det centrala verk som Dresden Staatskapelle beställde av Lera Auerbach är ett Rekviem och har titeln Ode to Peace Ode till Fred. Lera Auerbach är i Köpenhamn som Composer in Residence för Rudersdals sommarkonserter. Konstnärlig ledare där är violinisten Christine Pryn, som också medverkar i programmet. Men det är inte första gången Lera Auerbach är i Köpenhamn. 2005, då det nya operahuset på Holmen invigdes och Danmark firade 200-årsminnet av H C Andersens födelse, uruppfördes hennes helsftonsbaletten Den lilla sjöjungfrun av den legendariske koreografen John Neumeier från Balettzentrum Hamburg. Baletten har senare spelats i 300 föreställningar över hela världen. Själv delar hon in livet i före och efter Den lilla sjöjungfrun, det största och svåraste verk hon komponerat. - Författaren H C Andersen var en outsider i det danska och Den lilla sjöjungfrun trivdes inte med tillvaron under vattnet utan ville bli mänsklig. På ett personligt plan identifierar jag mig med dessa båda, förklarar Lera Auerbach. - Varje gång jag försöker anpassa mig till en viss identitet: ryss eller amerikan, konsertpianist eller tonsättare, så blir jag deprimerad. Och mitt skapande blir inte alls bättre av det, säger Lera Auerbach. Därför har hon bestämt sig för att strunta i vad folk tänker och tror och göra det hon själv känner för.
„Pakeliui su klasika“ pradėjome savaitgalio aidu – sukaktuvininko Gidono Kremerio ir jo orkestro „Kremerata Baltica“ griežiama Astoro Piacolos kompozicija „Pavasaris Buenos Airėse“.Naujienų pulse: Trys prestižiniai tarptautiniai orkestrai dėl „Brexit“ padarinių Juntinės karalystės imigracinei politikai ketina palikti šalį;Nors karas Sirijoje nerimsta, tačiau muzikinis gyvenimas pradeda atgyti;Įžymus olandų dirigentas, 87-erių maestro Bernardas Haitinkas apdovanotas Olandijos Liūto ordinu – seniausiu ir prestižiškiausiu šalies apdovanojimu.Ir liūdna žinia – vasario 18 d. šį pasaulį paliko prancūzų džiazo pianistas Maurice Vander.Su rubrika „Retro“ klausysimės per pirmąjį pasaulinį karą dešinės rankos netekusio pianisto Paulio Witgensteino skambinimo kairiąja ranka, o po to „Meduolis melomanui“ atiteks knygos apie Paulį Witgensteiną vertėjai, germanistei Kristinai Sprindžiūnaitei. Klausysimės muzikos iš jos sudaryto rafinuoto melomanės grojaraščio.
„Pakeliui su klasika“ pradėjome savaitgalio aidu – sukaktuvininko Gidono Kremerio ir jo orkestro „Kremerata Baltica“ griežiama Astoro Piacolos kompozicija „Pavasaris Buenos Airėse“.Naujienų pulse: Trys prestižiniai tarptautiniai orkestrai dėl „Brexit“ padarinių Juntinės karalystės imigracinei politikai ketina palikti šalį;Nors karas Sirijoje nerimsta, tačiau muzikinis gyvenimas pradeda atgyti;Įžymus olandų dirigentas, 87-erių maestro Bernardas Haitinkas apdovanotas Olandijos Liūto ordinu – seniausiu ir prestižiškiausiu šalies apdovanojimu.Ir liūdna žinia – vasario 18 d. šį pasaulį paliko prancūzų džiazo pianistas Maurice Vander.Su rubrika „Retro“ klausysimės per pirmąjį pasaulinį karą dešinės rankos netekusio pianisto Paulio Witgensteino skambinimo kairiąja ranka, o po to „Meduolis melomanui“ atiteks knygos apie Paulį Witgensteiną vertėjai, germanistei Kristinai Sprindžiūnaitei. Klausysimės muzikos iš jos sudaryto rafinuoto melomanės grojaraščio.
Apie muzikos poveikį žmogui kalbama nuo neatmenamų laikų. Dar senovės Egipte ar Graikijos Imperijose žyniai muzikos garsais gydydavo ligonius. O šiuolaikiniai moksliniai tyrimai mums nuolat įrodo, kad muzika gali būti ne tik malonus laisvalaikio užsiėmimas, bet ir psichologinės bei dvasinės pagalbos šaltinis. Garsai turi ypatingą įtaką fizinei ir dvasinei sveikatai, nusiteikimui, o muzikos ritmo sukeliamos vibracijos valdo mūsų emocijas, protą, mintis, netgi keičia nuotaiką. Apie muzikos įtaką žmogaus organizmui, apie muzikos klausymosi ypatumus išgirsite smuikininkės, tarptautinių konkursų laureatės, orkestrų “Kremerata Baltica”, “Orchestra Ensemble Kanazawa” muzikantės, emocinio intelekto lavinimo instruktorės Agnės Doveikaitės paskaitoje.
Apie muzikos poveikį žmogui kalbama nuo neatmenamų laikų. Dar senovės Egipte ar Graikijos Imperijose žyniai muzikos garsais gydydavo ligonius. O šiuolaikiniai moksliniai tyrimai mums nuolat įrodo, kad muzika gali būti ne tik malonus laisvalaikio užsiėmimas, bet ir psichologinės bei dvasinės pagalbos šaltinis. Garsai turi ypatingą įtaką fizinei ir dvasinei sveikatai, nusiteikimui, o muzikos ritmo sukeliamos vibracijos valdo mūsų emocijas, protą, mintis, netgi keičia nuotaiką. Apie muzikos įtaką žmogaus organizmui, apie muzikos klausymosi ypatumus išgirsite smuikininkės, tarptautinių konkursų laureatės, orkestrų “Kremerata Baltica”, “Orchestra Ensemble Kanazawa” muzikantės, emocinio intelekto lavinimo instruktorės Agnės Doveikaitės paskaitoje.
1."Crapa Pelada" (Kramer-Giacobetti). Quartetto Cetra. 2."Biking by the sea" de/from "From my window N.1" (Joao Guilherme Ripper). Luis Carlos Justi, oboe. Fany Solter, piano. Aloysio Fagerlande, fagote/bassoon. 3. Canto da tradição Karaja/ Brazilian indian chant 4."Preludio a uma breve canção" (Andre Ribeiro). Antonio Eduardo, piano. 5."Happy Birthday Variation - Czardas". Gidon Kremer & Kremerata Baltica. Gostou? Clique em LIKE e também em FOLLOW. Ou se inscreva pelo iTunes para receber atualizações////// Fancy my sets? So please click LIKE and also FOLLOW. You can also subscribe with iTunes. www.facebook.com/heloisafischer helofischer@vivamusica.com.br
Rugpjūčio 16-osios laidoje viešės Turino RAI nacionalinio orkestro altų grupės koncertmeisterė, ilgametė orkestro „Kremerata Baltica“ narė Ūla Ulijona Žebriūnaitė. Antroje laidos dalyje skambės latvių džiazo ir popmuzikos patriarcho Raimondo Paulo aranžuoti Bacho preliudai ir fugos.
1 - Canto Yanomami/ Yanomami indian chant. 2 - "Symphonie phantastique - Un bal" (Berlioz). Les Musiciens du Louvre. Members of Mahler Chamber Orchestra. Marc Minkowski, regente/conductor. 3 - Canto do curió Ana Dias/ Brazilian birdcall. 4 - "Let´s get it on" (Marvin Gaye). Marvin Gaye. 5 - "Fuga y mistério" (Piazzolla). Gidon Kremer, Violino/violin. Andrei Pushkarev, vibrafone/vibraphone. Kremerata Baltica.