Podcasts about apinis

Turpinām runāt par vēja enerģiju, tās sniegtajām priekšrocībām un izaicinājumiem. Pēc klausītāju lūguma raidījumā skaidrojam, kā darbojas vēja turbīnas, kāpēc tās sasniedz pat vairāku simtu metru augstumu un kā tās saražo elektrību? Skaidrojam arī, cik tālu Latvija ir tikusi vēja enerģijas izmantošanas ziņā. Stāsta vēja turbīnu tehniķis Dainars Zolmans un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Maksis Rūdolfs Apinis. Raidījumā arī Zinātnes ziņas. Centieni atjaunot mamutus ar ģenētiski modificētu peļu palīdzību. Vēsts, kas priekšplānā izvirzījusies ne vienā vien zinātnes jaunumiem veltītā vietnē, ir par iespēju atjaunot ziloņu senču jeb mamutu eksistenci. Ļoti iespējams, to izdzirdot, daudzi varētu saraukt pieri, bet amerikāņu uzņēmums “Colossal Biosciences” pilnā nopietnībā ir izvirzījis sasniegt šādu mērķi līdz 2028. gadam.  Dānijā atklātais neparastais koka aplis ir aptuveni tikpat vecs kā Stounhendža. Kamēr amerikāņi mēģina panākt seno mamutu atdzimšanu, Dānijā atrastas kādas citas senas liecības. Arheologi Dānijas ziemeļos ir atklājuši liela koka apļa paliekas, kas ir tūkstošiem gadu senas un kurām ir paralēles ar Anglijas Stounhendžu. Šī brīvdabas struktūra, iespējams, bijusi daļa no lielākas "rituāla ainavas", ko izmantojuši vēlā neolīta jeb jaunā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta cilvēki. Kā mājas strazdi lidojumā spēj radīt skaistas formas? Zinātnieki guvuši labāku sapratni. Bet “Nacionālās ģeogrāfijas” raksts ieved lasītājus putnu pasaulē.

Dzirnavas, Holandes siers un klompes jeb koka kurpes – šīs ir lietas, kuras nāk prātā, kad domājam par Nīderlandi. Tomēr šī nelielā valstiņa Eiropas vidienē ir kļuvusi par iecienītu galamērķi topošajiem ārvalstu studentiem. Tur studē arī pusotrs tūkstotis latviešu jauniešu, un šis skaitlis katru gadu turpina augt. Ziemas brīvlaikā, kad daudzi studenti viesojas mājās, izmantojam iespēju, un esam uzaicinājuši ciemos trīs studentus no Nīderlandes. Kā tas ir – pārcelties uz svešu valsti un uzsākt dzīvi no nulles? Vai izdodas uzturēt saikni ar Latviju un vai vispār ir vēlme un iespējas to darīt? Sarunājas Justīne Kozlovska, maģistra grāda studente Groningenas universitātē, pabeigusi bakalaura studijas Roterdamā, Laura Eva Furmanova, ceturtā kursa bakalaura studente Utrehtā, un Kārlis Apinis, Groningenas universitātes absolvents. Justīne apgūst žurnālistiku, Laura Eva radošo uzņēmējdarbību, Kārlis studēja starptautiskās attiecības.

Haralds Apinis ir ne tikai aizrautīgs copmanis, bet ikdienā nodarbojas ar dizaina veidošanu, veidojot vairāku makšķerēšanas sportistu komandu stilu. Tādēļ saruna par ētiku, makšķernieka tēlu, izskatu, par attieksmi pret copi un zivju resursiem. Haralds tagad uzrauga arī Esma Fishing  @esmafishingtv  mārketinga lietas.

Stāsta Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa Vai zini, kur atrodas vienīgais Vecpuišu parks Latvijā, un kā tas ticis pie sava nosaukuma? Johans Georgs Apinis, kura vārdā Valmierā nosaukta arī iela, dzimis 1859. gada 4. jūnijā Rencēnu pagasta Ambas pusmuižā, Burtnieku draudzē. Mācījies Valmieras apriņķa skolā un Bērzaines pie Cēsīm (Birkenruh) ģimnāzijā. No 1879.g. līdz 1884.g. studējis Tērbatas (mūsdienās Tartu) universitātē medicīnu. Pēc zināšanu papildināšanas ārzemēs 1886.gadā atgriezies Valmierā, kur strādā par apriņķa un vēlāk par ārstu savā privātpraksē. No 1892. gada Georgs Apinis bija pilsētas domnieks, bet no 1906. gada līdz 1910. gadam - Valmieras pilsētas galva, turklāt pirmais latviešu tautības galva, kurš ievēlēts šādā amatā. Visus personiskos finanšu līdzekļus un savu enerģiju viņš ziedo Valmieras pilsētas slimnīcas (uzcelta 1914. gadā), meiteņu ģimnāzijas (uzcelta 1908. gadā) un citu ēku celtniecībai un uzturēšanai. 1907. gadā pēc viņa ierosinājuma Valmierā tiek nodibināta Latviešu skolu biedrība. Bet lielāko sabiedrības atzinību ieguva ar iniciatīvu, kuru realizēja kopā vēl ar septiņiem domubiedriem - par jauna un moderna publiskā parka izveidi Valmierā! Šķiet, mūsdienās nebūs neviena valmierieša, kurš kaut reizi dzīvē nebūtu pabijis tajā. Parka nosaukums laika gaitā mainījies: tas bijis Pilsētas parks, Vecpuišu parks, Komjauniešu parks, Vidusparks un no 1989. gada vasaras – atkal tik pierastais un labskanīgais Vecpuišu parks! "Valmieras Latviešu skolu biedrībai 1909. gadā, apritot 50 gadu šūpuļsvētkiem, Dr. med. G. Apinis dāvina namu ar skaistu dārzu apmēram 3500 zelta rubļu vērtībā, īpaši bērnu dārza ierīkošanai, ar to pierādīdams, ka viņam arī vismazākais pilsētas iedzīvotājs stāv tuvu," lasāms tā laika presē. Georgs Apinis bez tiešajiem darba pienākumiem darbojās arī Valmieras Latviešu biedrībā, Valmieras sporta biedrībā, pretalkohola biedrībā un citās organizācijās. Kā atzinība par izcilu darbu pilsētas galvas statusā un novērtējot viņa nopelnus Valmieras labā jaunā Latvijas valdība viņam piedāvāja kļūt par sūtni Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču šim nodomam nebija lemts piepildīties, jo 1920. gada 19. maijā Rīgā viņš pēkšņi mira ar sirdstrieku. Klātesot vairākiem simtiem valmieriešu, viņu svinīgi apglabāja Valmieras pilsētas (Centra) kapos. Lai gan G. Apinis mūžu nodzīvoja neprecējies, viņš palīdzēja izaudzināt māsas dēlu Georgu Dinstmani, kurš 1940. gadā, godinot audžutēva piemiņu, pieņēma viņa uzvārdu, kļūstot par Georgu Apini.

Šodienas raidījumā Andris uz aci spēj noteikt krūšu izmēru un Valdis grib saprast kuri ir vislielākie ''jākļi''. Šodienas raidījumā: - Raivis Ansons paraksta līgumu ar ''Penguins''; - Kitija Laksa MVP un Itālijas čempione; - NHL un NBA izslēgšanas spēles; - Kas notiek ar FC Riga; - Čempionu līgas fināls; - ''Chelsea'' tiks pārdota amerikāņiem; - Savickis spiests pamest tenisa savienību; - Apinis grib likvidēt LOK; - Kontucky Derby; - #TautasNagla

Durant cet épisode, je discute avec Amélie de charge de travail, de bien-être, et de sommeil au hockey et au volleyball. À propos de Amélie Deshaies-Apinis: Amélie est diplômée d'une maîtrise en sciences de l'activité physique qui s'est penché sur le lien entre la passion, les stratégies de coping et le burnout chez les étudiants-athlètes. Elle a soumis son doctorat sur le sommeil et la performance en Décembre 2021. Auparavant, Amélie a été une entraîneuse de gymnastique pendant 14 ans en plus de compléter un baccalauréat en psychologie à l'Université de Montréal. Elle a également travailler au centre d'études avancées en médecine du sommeil et au laboratoire de chronobiologie du CÉAMS. Pour rejoindre Amélie: amelie.deshaies-.apinis@umontreal.ca Pour suivre Coach Frank sur Twitter: https://twitter.com/coachfrankphd

Sporta raidījumā Piespēle šoreiz rezumējam Latvijas pārstāvju izcilo startu Tokijas paraolimpiskajās spēlēs, kur medaļas izcīnīja trīs no septiņiem pašmāju sportistiem. Diāna Dadzīte un Rihards Snikus katrs ieguva pa divām godalgām, bet diska metējam Aigaram Apinim šoreiz bronza. Tiesa, Apinis izdzīvoja unikālu emociju karuseli: viņš sākotnēji palika ceturtais, bet nedaudz vēlāk Aigaru apsteigušais indietis tika diskvalificēts un latvietis ieguva bronzu. Raidījuma otrajā daļā saruna ar Latvijas kamaniņu sporta izlases treneri un menedžeri Kristapu Mauriņu par sportistu gatavību olimpiskajai sezonai.

Tikai retais Latvijā nebūs dzirdējis par Pēteri Apini. Viņa viedoklim un atklāmēm var piekrist vai nepiekrist, bet reti kurš paliek vienaldzīgs. Arī šajā DIENA PĒC | VESELĪBA sērijā Apiņa kungs izteiks ne mazums interesantu tēžu gan par Latvijas veselības aprūpes sistēmu, gan par uzticēšanos ārstiem, gan par to, ka dzīvot līdz 120 gadiem būtu pavisam normāli, un ceļš uz to būtu jāsāk jau skolā. Support the show (http://www.dienapec.lv)

"Most people want to make a difference but don't know how. Be Rich makes it simple." - Bryan Apinis Be Rich is a yearly "go do" initiative of North Point Ministries in metro Atlanta that is now having a tremendous impact on non-profit organizations and people around the world.  Learn more about what it truly means to "Be Rich", how it all began and what happens when we unite to give, serve and love.    To donate, volunteer or learn more about Be Rich:  https://berich.org For more about North Point Community Church and North Point Ministries:  https://northpoint.org To learn more about your host of the Relevate Podcast:  https://rena-olsen.com

"Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot Rīgā?" atbildēja Zaļo un Zemnieku savienības saraksta deleģētie kandidāti: Saeimas deputāts Viktors Valainis, žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis un Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Kopumā no Zaļo un zemnieku savienības saraksta kandidē 63 kandidāti. Saraksta numurs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir 8. 14.08.2020. epizode.

Riņķis riņķi riņķī griež, kā šo Intas Aizkalnietes un pārējās šī gada skanīgākās mīklas min radošās apvienības "Vītola Burvis" mākslinieki Velga Vītola un Gaits Burvis, klausieties klausieties raidījumā Greizie rati. Skanīgākās mīklas uzdod: Ītans Plets, Ojārs Apinis, Zane Brūvere Kvēpa, Dzintra Krievāne, Gunars Gūža, Madara Kraukle, Jānis Salenieks, Ivars Mailītis, Raivis Apsītis, Laima Lakoviča-Lakovica, Nauris Bertmanis, Ieva Vaivode, Maija Būdeniece, Juris Strazdiņš un Sofija Barengo.

Šīs dienas tēmas: - LOK vēršas pie VP par tenisa turnīru; - Elvis Merzļikins starp labākajiem debitantiem; - NHL sezona varētu turpināties Ziemeļdakotā; - Lielas transfēru cenu kritums futbolā; - FC ''Barcelona'' vadības krīze; - Čikāgas ''Bulls'' jaunais VP basketbola operācijās ir lietuvietis; - Apinis un Ērglis aicina atjaunot sporta skolu darbību; - Šakīls Onīls piedāvāja 10k par kautiņu ar Kobi; - Seksīgā sadaļa; - #TautasNagla

“Mums ir divas robežas, kas ir jānosargā. Pirmā ir lielās slimnīcas, kur ārstējas hroniski slimie ar citām slimībām, īpaši onkoloģiskām. Gaiļezera slimnīcai mums ir vajadzīgs uzvilkt sarkanu svītru riņķī, kur vīrusi nelaist iekšā. Tas pats attiecas uz Stradiņu slimnīcu,” raidījumā Kā labāk dzīvot norāda Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis. “Otra sarkanā līnija – visi pansionāti un sociālās aprūpes nami, kur pārsvarā ir veci cilvēki, mazkustīgi cilvēki, cilvēki, kuriem nepietiek izventilēt plaušas.” Tāpat viņš aicina sargāt savus mediķus. Apinis atzīst, ka šajā situācija lepojas ar Latvijas valdību, kas rīkojas precīzi, cienījami un pietiekami stingri. “Ir divas iespējas, vai nu vīruss pārstaigā visu zemeslodi, vai arī mēs apturam dažādām metodēm, kur šī metode, kā rīkojas Eiropas valdības, ir labākā,” komentē Apinis. Apinis norāda, ka nezinām, kas notiks, ja vīruss izplatīsies Āfrikā. “Neesmu pārliecināts, ja vīruss izplatās Marokas tirgū, vai tas ir apturams. Noslēgt Eiropas robežu uz visiem laikiem, tam es lāga neticu. Ir daudz nezināmo,” atzīst Apinis. Apinis vērtē, ka šobrīd laikam visvairāk par vīrusu zina ķīnieši. “Šorīt labā ziņa ir tā, ka kopumā Eiropā saslimšanas gadījumu skaits ir mazinājies. Eiropas pīķis, ir tāda sajūta, ka ir pāri,” uzskata. “Skaitlis kopumā ir ļoti optimistisks pēdējās divas dienas.” Apinis uzskata, ka labus rezultātus vīrusa izplatības ierobežošanā ir devusi Eiropas valdību rīcība savstarpēju kontaktu ierobežošanā. "Arī skaļa runāšana un dziedāšana rauj to vīrusu laukā. Lai arī visiem saka, ka tagad ir īstais brīdis dziedāt un tā ventilēt plaušas. Dziedāt skaļi un pareizi, izmantojot diafragmu, ir labi, bet pie atvērta loga vai tā kā itāļu to dara – katrs uz sava balkona. Bet nedziediet viens otram virsū," bilst Apinis. Apinis iesaka: sarunas laikā sēdēt citam no cita 1.5 metru attālumā; pārvietoties ar kājām un pēc iespējas mazāk izmantot sabiedrisko transportu; nevajag ar vienu cilvēku komunicēt ilgāk par 15 minūtēm; neklepot virsū un nekliegt uz sarunu biedru; nedziedāt otram virsū.

Koronavīruss "Covid-19", saukts arī par Uhaņas vīrusu jau sasniedzis Eiropu, un visticamāk, tas ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijā tiks konstatēts pirmais ar šo vīrusu saslimušais. Ko bez roku mazgāšanas un citu elementāru higiēnas prasību ievērošanas mēs vēl varam darīt, lai “Covid-19” neizplatītos tālāk, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece profesore Vaira Īrisa Kalniņa, Latvijas Universitātes bioloģijas profesors, vīrusu pētnieks Kaspars Tārs un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, ētikas komisijas priekšsēdētājs, žurnālu „World Medical Journal " un „Latvijas Ārsts” galvenais redaktors Pēteris Apinis. “21.gadsimtā šis ir septītais koronavīruss, un ir bīstams. Parādījies 2019.gada beigās, visticamāk no sikspārņiem un izplatījies vēl ar kādu dzīvnieku starpniecības gaļas tirgos Ķīnā,” skaidro Kaspars Tārs. Laimīgā kārtā šis nav tik bīstams kā iepriekšējie, bet ir ļoti lipīgs. “Jādomā par cilvēku uzvedību. Daudz ir atkarīgs no mums pašiem. Nedrīkst cilvēks nedomāt, es šķaudīšu, klepošu. Ne par to, kā pret mani izturas, bet kā es izturos pret apkārtējiem. Nedrīkst šķaudīt un klepot atgāzusies. Ir šalles, apkakles, iebāz degunu apkaklē un nošķautdes tur. Mehāniski aizsargāt izplatīšanos no sevis. Ir jādomā, no tā daudz ir atkarīgs.” analizē Vaira Īrisa Kalniņa. “Lai pēc iespējas atliktu pirmā gadījuma parādīšanos Latvijā, jāatbalsta mūsu epidemiologi.” uzskata Kalniņa. “Vajag ieklausīties viņu rekomendācijas par kontaktformām, par uzvedību, ka esam atbildīgi katrs arī par otra cilvēka veselību.” Pēteris Apinis vērtē, ka tikai epidemiologu veiktie pasākumi naļaus apturēt vīrusa izplatību pasaulē. Kalniņa norāda, ka ir daudz nezināmā un vairākas lietas šī vīrusa sakarā ir neskaidras, lai cik intensīvi strādātu ārsti, infektologi un epidemiologi. Daudz ir diskusiju par vakcīnu. “Ir neiespējami, ka būtu vakcīna pret jaunu vīrusa formu divu mēnešu laikā,” atzīst Kalniņa un norāda, ka reāli vakcīna pret šo vīrusu varētu parādīties ne ātrāk kā pēc gada. Tārs piebilst, ka arī gads ir ļoti optimistiska iecere. Vīruss izplatās ar savstarpējiem kontaktiem starp cilvēkiem. Par paciņām, ko cilvēki pasūtījuši no Ķīnas, nevajadzētu satraukties. Speciālisti atzīst, ka visticamāk vīruss nonāks arī līdz Latvijai. To, ka šis vīruss varētu izplatīties arī Latvijā, intervijā atzīst arī profesors Uga Dumpis.  

Pasaulē nepastāv 100% droša pārtika, bet, uz to var teikties, šī atziņa izskanēja ārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR desmitgadei veltītajā zinātniskajā simpozijā. Droša un ilgtspējīga pārtika – kā saprast šos jēdzienus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR vadītājs Aivars Bērziņš, Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis un dakteris Pēteris Apinis.

Par pesticīdu lietošanas ietekmi uz apkārtējo vidi raidījumā esam runājuši daudz. Laiks uzklausīt ārstu viedokļus par to, kādu iespaidu pesticīdi atstāj uz cilvēka veselību. Viedokli izsaka Veselības aprūpes vadības ārsts Pēteris Apinis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, endokrinologs Valdis Pīrāgs un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone. "Tas, ko kaisām šodien, būs aizliegts pēc kādiem gadiem, nav ne mazāko šaubu, ka viņi visi ir kaitīgi, visi ir hormonu sistēmas traucētājvielas. Mēs kaisām virsū vielas, kuras ir indes, kuras ir domātas, lai kaut ko nonāvētu,” skarbi situāciju raksturo Pēteris Apinis. “(..) Lielu kaitējumu nodarām visai dzīvajai dabai, sākot no auga, bitīte, mazā putniņa.” Apinis min kukaiņu samazinājumu un norāda, ka tas, kas notiek kukaiņu pasaulē, atstās iespaidu arī uz cilvēku. “Ja liekas, ka šodien drīkstam kaut ko kaisīt, ir ņirgāšanās par nākamo paaudzi,” vērtē Apinis. Inese Mārtiņsone nepiekrīt, ka visi pesticīdi endokrīnās sistēmas jaucēji. “Pesticīdi ietver augu aizsardzības līdzekļus, arī līdzekļos žurku apkarošanai ir pesticīdi, tur ir dažādu grupu vielas. Rozēm arī reizēm smidzinām vara vitriolu, kas ir pesticīds, bet ne nav endokrīnās sistēmas jaucējviela,” skaidro Mārtiņsone Valdis Pīrāgs atgādina, ka mēs dzīvojam mainīgā vidē. Viņš ir gandarīts, ka ir tādi trauksmes cēlāji kā Apiņa kungs. Tad ir tādi tehniski cilvēki, kas meklē, kā izmērīt, kā izveidot pētījumus, monitorēšanas sistēmas. “Jāpalielina cilvēku izpratne par to, ka dzīvojam vidē, ko strauji mainām ne tikai ekoloģiski. Mēs visu laiku sintezējam jaunas vielas un masīvi izmantojam, ne tikai pesticīdus, bet arī plastmasas un citus materiālus. Dzīvojam vidē, kas mijiedarbojas, organisms pie tām nav pieradis. Pie dabiskām kaitīgām vielām organisms ir pieradis lēnām,” skaidro Pīrāgs. “Hormonu vielas lēni izmaina regulāciju organismā,” norāda Pīrāgs. Pīrāgs skaidro, ka izmaiņas, ko rada hormoniem līdzīgās vielas, nav tik straujas, bet tās ir konstatējamas fertilitātes samazinājumā vīriešiem, neauglības pieaugumā sievietēm, kā arī pieaug audzēju risks. Šīs ir lēnas izmaiņas, kur grūti atrast pirmcēloni. Mainīgā vide, jaunās vielas mijiedarbojas ar cilvēka organismu, dabisko regulācijas sistēmu.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.

Ingmar Apinis from The Antidote Podcast joins us to find joy within the noise of Melt-Banana, drink cocktails from a camera at a Rüfüs Du Sol show and plug ourselves into Robbie Williams's rather grubby energy grid.

Biedrība „Ekodizaina kompetences centrs” veikusi neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielu esamību Latvijā audzētos ābolos, burkānos un kartupeļos. Rezultāti liek aizdomāties, tos apspriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par pētījumu diskutē vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska, žurnāla "Latvijas Ārsts" redaktors Pēteris Apinis, Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis. Biedrība “Ekodizaina kompetences centrs“ savam pētījumam izvēlējusies šos trīs augļus un dārzeņus, izvērtējot, kas jau darīts citās valstīs, veicot līdzvērtīgus pētījumus, kā arī ņemot vērā, kurus augļus un dārzeņus cilvēki vairāk lieto. Pētījumam paraugi pirkti Latvijas lielveikalos un nosūtīti uz akreditētu laboratoriju Lietuvā. “Normas nevienā gadījumā netika pārkāptas, bet, cik droši varam ticēt tām normām,” norāda Jana Simanovska. Bieži arī parādās pesticīdi, par kuriem trūkst informācija, lai novērtētu. Augļos un dārzeņos atrastās pesticīdu atliekvielas ir kaitīgas ne tikai cilvēkiem, bet arī putniem. Tāpat Simanovska atzīst, ka bieži tiek norādīts, ka vajag lētāku pārtiku, lai cilvēki ar mazāku rocību to var atļauties. Tajā pašā laikā viņa bilst, ka ēdāji ir mazāka problēma, cilvēki, kas dzīvo blakus saimniecībām, kuras izmanto pesticīdus lauksaimniecībā, viņu veselība ir daudz lielāka problēma. Simanovska atzīst, ka svarīgi nodot informāciju, ka ir riski, pat, ja likuma pieļautajās normās. Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande skaidro, ka Latvijā audzētos augļos un dārzeņos var atrasties pesticīdu atliekvielas, īpaši ja šie līdzekļi lietoti sezonas otrajā pusē. Piemēram, vēli novācamiem āboliem fungicīdu smidzinājums ir pieļaujams vēl augustā. “Protams, zemnieki, ievērojot visu marķējumu, lietošanas devas un reižu skaitu, šīs atliekas, pat ja būs, būs pieļaujamās robežās,” norāda Anitra Lestlande. Augļu un dārzeņu audzētāji lielākoties ir integrētie audzētāji, kas reģistrējušies VAAD un tos pārbauda dienesta inspektors. Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis norāda, ka pētījumā iegūtie rezultāti nav unikāli, ir gandrīz 40% pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes datu bāzes ir tādu produktu, kur tiek konstatētas pesticīdu atliekvielas virs kvantitatīvās noteikšanas robežas. Pētījuma dati rāda, ka konstatētās atliekvielas ir robežas starp kvantitatīvās noteikšanas robežu un maksimāli pieļaujamo normu. “Rezultāti rāda, ka lauksaimniecības nozares ir ievērojusi visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, bioloģiskajiem ražotājiem tās ir vienas, konvencionālajiem – citas. Katrs ražotājs ir godprātīgi izpildījis sev izvirzītās prasības un produkti ir nekaitīgi, atzīst Valdovskis.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu..