Podcasts about Skan

In dieser Radioreise nimmt Sie Alexander Tauscher mit auf eine Reise entlang von Schwedens Südküste durch die Provinz Skåne, die bei uns auch als Schonen bekannt ist. Freuen Sie sich einerseits auf die verträumte, liebliche Landschaft zwischen der Meerenge am Öresund und der weiten Ostsee sowie auf besondere Geschichten und lebendige Zeitgeschichte. Wir starten unseren Urlaub in einem der beliebtesten Ferienorte der Region, in Skanör med Falsterbo. Zwei Locals, Catharina und Göran Nyberg, zeigen uns die interessantesten Seiten dieser zusammengewachsenen Gemeinden. Natürlich bewundern wir auch die kleinen, bunten Fischerhütten und die ebneso bunten, romantischen Strandhäuschen. Abba, Roxette und viele Topmodels begegnen und im Falsterbo Photo Art Museum, durch das uns Britt Marie führt. Schwedens südlichste Stadt Trelleborg stellt uns Veronica Larsson von der Touristinfo vor. Vor den Toren dieser Stadt besuchen wir eine Pizzeria in einem Gewächsaus. Dieses Öko-Vorzeigeprojekt erklärt uns Claes Stenmarks. Die kulinarische Seite beleuchten wir außerdem auf dem Hof Ängavallen im Gespräch mit dem Gründer dieses Biohofes Rolf Axel Nordström und mit Kristina Drewema in Schwedens ältester Apfelpflantage Kiviks Musteri. Eine romantische Liebesgeschichte am Rande des schrecklichen Zweiten Weltkrieges erzählt uns Niclas Östergren in seinem Museum Uniform Collection. Im Ystad Studios Visitor Center laufen wir auf den Spuren von  und seiner wohl bekanntesten Figur, Kommissar Kurt Wallander. In Dag Hammarskjöld's Backåkra erinnern wir an den bedeutendsten schwedischen Diplomaten, der zweite Generalsekretär der Vereinten Nationen nach dem Zweiten Weltkrieg. Unvergesslich bleibt die Etappe am südlichsten Punkt Schwedens, eine Nacht am Leuchtturm. Mick Daly, der Betreiber von Smygehuk Hostel & Lighthouse erzählt uns, warum er seine Heimat Australien verließ und hier in Schweden mehr als glücklich ist. Viel Spaß im Skandinavien-Urlaub!

Vasaras sākums nozīmē rosīgu laiku putnu bērnistabā. Māju pagalmos var sastapt pirmos mājas strazdu mazuļus, kurus vecāki steidz barot. Taču ir kāds putns Latvijā, kas ir slinks mazuļu aprūpētājs un labprātāk šīs rūpes uzgrūž kādam citam. Par dzeguzi stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. "Dzeguzes kūkošana ir skaļa, skanīga, tīra, skaista skaņa un, iespējams, tāpēc arī dzeguze ir kultūrā svarīgākajām putnu balsīm. No senām tautasdziesmām un ticējumiem līdz Imanta Kalniņa un Māra Čaklā "Dzeguzes balsij". Vienīgais, par ticējumiem runājot, es neieteiktu, it īpaši jauniem cilvēkiem, mēģināt pēc dzeguzes balss prognozēt atlikušo gadu skaitu, jo nu nekas daudz vairāk par 10 parasti nesanāks" par dzeguzi stāsta Viesturs Ķerus.  Kūkotāji ir dzeguzes tēviņi, bet gan tēviņam, gan arī mātītei ir arī dažādi citi saucieni. "Dzeguzes kūkošana ir vispazīstamākā balss, un ar to tēviņš, kā jau visbiežāk putniem ar dziesmām ir, aizsargā teritoriju un piesaista mātītes," turpina Viesturs Ķerus. "Bet, kā mēs zinām, dzeguzes nav piesaistītas ligzdai. Arī viņu pāra attiecības patiesībā nav pāra attiecības. Tēviņš sargā savu teritoriju, un, ja kāda mātīte atnāk, viņš ar to pārojas bet pāri neveidojas. Galu galā par mazuļiem nerūpējas ne tēviņš, ne mātīte. Kāda gan būtu lietderība no šāda pāra?" Zinām, ka dzeguzes dēj olas citu putnu ligzdās, bet ne gluži jebkura cita putna ligzdā. Katrai dzeguzes mātītei ir ģenētiski noteikts, kādas olas viņa dēs. Viņai ir jādēj tāda putna ligzdā, kur puslīdz atbildīs tas olu izskats.  "Kā viņa to nosaka, kurš būs īstais putns, tas man nav īsti skaidrs," atzīst Viesturs Ķerus. "Bet par to, kā atrod ligzdu, ir vismaz versijas. Ir kaut kādi novērošanas posteņi, kur dzegužu mātītes skatās, kas apkārtnē notiek. Un ir pētījumi, kur tuvāk tiem novērošanas posteņiem ligzdās ir biežāk dzegužu olas, tālāk - mazāk. Un arī uztraukuma saucieni palīdz viņām ligzdas atrast, jo mēdz uztraukties putni pie savām likstām, redzot apdraudējumu." Tālāk stāsts ir visnotaļ nežēlīgs. Kad dzeguze ir atradusi ligzdu, viņai ir svarīgi, lai viņas ola šķiltos apmēram tajā laikā, kad būtu normāli tam putnam, kura ligzda izraudzīta, jāšķiļas. Tas nozīmē, ja izraudzītajā ligzdā ir jau mazuļi vai olu attīstība ir tālāk nekā dzeguzei, viņa mazuļus vai olas izsviež ārā, lai tas putns dabūtu dēt pa jaunu. Bet, ja ir pareizā attīstības stadija, tad dzeguze var piedēt savu olu.  "Mazulis, kad izšķiļas, vēl ir pliks un akls, izstumj ārā īstās olas vai mazuļus, ja viņi jau ir uz to brīdi izšķīlušies, un paliek viens pats audžuvecākiem aprūpēšanai. Tad viņš liek lietā visas iežēlināšanas metodes, kas no putnu mazuļiem ir pieejamas, jo putnu mazuļi ar saviem saucieniem, ar savu čīkstēšanu prasa vecākiem barību. Un dzegužu mazuļu saucieni izklausās iespaidīgi, tā ka brīžiem pat vairāki mazuļi čīkstētu pēc barības," stāsta Viesturs Ķerus.  

4. jūnija vakarā koncertzāles ";Ave Sol" velvēs skanēs ne tikai izcila laikmetīgā kora mūzika, bet arī personīgs radošās izziņas apliecinājums – koncertcikla "Kora laboratorija" jaunākajā programmā pie kamerkora "Ave Sol" diriģenta pults stāsies jaunā diriģente un komponiste Anastasija Kildiša. Šis koncerts, simboliski nosaukts "Lūgšana, kas skan", iezīmē nozīmīgu brīdi pašas mākslinieces radošajā un pētnieciskajā ceļā – viņa ne vien vada kolektīvu, bet pirmo reizi publiski atskaņos arī pašas sacerētu jaundarbu. Diriģents kā starpnieks un pētnieks Anastasija Kildiša, kura šobrīd beidz profesionālās doktorantūras studijas, atzīst, ka diriģenta darbs ir nemitīgu pārmaiņu un iekšējas attīstības ceļš: "Diriģents mainās katru minūti. Nevar būt tā, ka esi viens vienā dienā, cits otrā – visu laiku kaut kas notiek." Šī atklātība un vēlme mācīties no katra sastapta kolektīva vai kolēģa ir viens no iemesliem, kāpēc viņas sadarbība ar "Ave Sol" kļuvusi par īpašu draudzības un cieņas caurvītu māksliniecisko platformu. Diriģente uzsver arī koncertprogrammas veidošanas izaicinājumus: "Koncertprogrammas sastādīšana ir viena no sarežģītākajām diriģenta profesijas disciplīnām." Šoreiz programma tapusi kā daļa no doktorantūras projekta, taču tās idejiskie pamati likti jau sen – kā sapnis, kas caur mūziku ļauj savienot laikmetīgo ar arhaisko. Bizantija kā atslēga jauniem atklājumiem Programmas kodols ir Bizantijas muzikālā tradīcija – to Anastasija atklājusi, pateicoties Andreja Selicka darbiem un iegrimstot kristīgās pasaules muzikālajos arhetipos. "Lai atklātu ko jaunu, jāatgriežas pie kaut kā ļoti arhaiska, pie kaut kā senatnīga," viņa uzsver, atgādinot, ka Bizantijas mūzika bijusi iedvesmas avots arī gregoriskajiem korāļiem un vēlākai Eiropas kormūzikai. Šī interese kļuvusi par pamatu arī jaunradītajam skaņdarbam "Svētā saruna" – Anastasijas pirmajam nopietnajam kompozīcijas mēģinājumam. Piecu daļu ciklā, kas balstīts pareizticīgo Dievmātes pasludināšanas kanonā latviešu un grieķu valodā, dzirdamas autentiskas Bizantijas melodijas, kas izskan mūsdienīgā skatījumā. "Es mēģināju iekāpt komponista biksēs un sapratu, ka tas nemaz nav tik viegli," atzīst Anastasija, raksturojot radošo procesu kā smagu, bet dziļi pašizziņas pilnu laiku. Mūzikas vienojošais spēks Diriģentes daiļradē garīgā mūzika nav tikai skaņu māksla, bet arī vienotības un kopā būšanas pieredze: "Nosaukums runā pats par sevi – lūgšana, kas skan, un, ja tā skan, tad tā lūgšana vieno." Šī vienotības izjūta, kas īpaši aktuāla šodienas sašķeltajā pasaulē, caurstrāvo gan izvēlēto repertuāru, gan pašu koncertu kā rituālu, kurā klausītājs kļūst par procesa dalībnieku. Starp citiem skaņdarbiem koncertā izskanēs arī britu un poļu komponistu darbi, kā arī Anastasijas īpaši izceltais Andreja Selicka opuss, kura dziļums un garīgums diriģentei ir īpaši tuvs. "Tiešām visi komponisti, kas skanēs, ir vienkārši pērles," viņa ar aizrautību dalās, uzsverot radošā dialoga nozīmi starp komponistu, diriģentu un izpildītājiem. Tradīcijas dzīvība un pēctecība Anastasijas Kildišas ceļš spilgti iezīmē mūsdienu latviešu kordiriģēšanas un kormūzikas attīstību, kur tradīcijas pētniecība un radošums iet roku rokā. Kā pati atzīst: "Diriģents ir pētnieks. Mums jākļūst par staigājošām enciklopēdijām." Izziņas alkas viņa nodod arī saviem audzēkņiem Cēsu un Jūrmalas mūzikas vidusskolās, kur kora literatūras un diriģēšanas studijas kļūst par radošas domāšanas un muzikālās inteliģences kalvi. Koncerts "Lūgšana, kas skan" kļūst par zīmi – brīdi, kurā seno Bizantijas tradīciju gaisma satiek laikmetīgo latviešu kormūzikas meklējumus, apliecinot, ka patiesi nozīmīga māksla dzimst dialogā starp pagātni, tagadni un personīgo pieredzi. Tā ir lūgšana, kas ar skaņas spēku vieno, stiprina un atver ceļu jaunām muzikālām atklāsmēm.

Fotografiet på kvinnan som slår en nynazist i huvudet har hyllats världen över och har bland annat utnämnts till århundradets bild.Men vad är sanningen bakom bilden och det som hände den dagen? Hur gick det till när fotografen fångade den berömda händelsen? Vad tyckte egentligen kvinnan med handväskan om fotot och om hennes egen handling? Och hur har debatten fortsatt genom åren?Wikipedia säger sitt om kvinnan med handväskan. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

My Trance Music #016 by Skan Der B (@Dt Transmission Radio) Show: My Trance Music Artist: Skan Der B Air Date: 16 May 2026 Genre: Trance Voici une version plus courte et efficace : Skan Der B delivers uplifting and melodic trance with powerful drops and emotional vibes. My Trance Music is all about pure Trance energy. Tracklist: 1. Daniel Wanrooy, Virtual Vault - The Right Time 2. Lost Witness - Set Me Free 3. Talla 2XLC x YORK x Hiver & Hammer - Fusion 4. Ahmed Helmy, Doppenberg, HEL:BRG - Revelation 5. Ralphie B & Frank Waanders pres. Collide1 - Orange Theme 6. Alessandra Roncone - Echoes of Light 7. HALIENE, Ilan Bluestone - Eclipsed By You 8. KINETICA - Sky Wave 9. Craig Connelly - Cosmic Neighbourhood 10. ReOrder - Behind The Curtain 11. Andrew Rayel, Diandra Faye, EXTASIA - My Ocean 12. Alex M.O.R.P.H., Cheryl Barnes - Embrace Me 13. Lange ft. Emma Hewitt - Live Forever (Asteroid Remix) Originally broadcast on Data Transmission Radio. Listen live and explore the archive: https://radio.datatransmission.co

Trenējamies mīkstā "ŗ" izrunā, jo albumu ar nosaukumu “Jūŗa” ir izdevusi tradicionālās mūzikas grupa “Banga”, kas kopā muzicē jau desmit gadus un turpina meklēt veidus, kā tradicionālās mūzikas skanējumu padarīt mūsdienīgāku. Tradicionālās mūzikas grupa “Banga”, kurā līdzdarbojas gados jauni dziedātāji, sanāk kopā jau kopš 2016. gada. Apdarinot jau šūpulī dzirdētās dziesmas un meklējot veidus, kā tās padarīt mūsdienīgākas, kolektīvs ierakstījis albumus “Talka”, “Šai svešā pusītē”, veidojis Latvijas ebreju koncertprogrammu “Džingale” un piedalījies ārkārtīgi daudzos citos projektos. Sagaidot 10. jubileju kolektīvs ierakstījis jaunu albumu “Jūŗa”. Nosaukuma specifiskā izruna likumsakarīgi saistāma ar tradīciju saglabāšanu, kas šim kolektīvam ir nozīmīga. Kāpēc tieši ūdeņu tēma caurvij jauno ierakstu izlasi?

Fríðrikur Bláhamar livdi sítt fria, frælsa lív við konu, børnum og egnum virki. Hann hevur altíð verið aktivur gongumaður og runnið fleiri hálv og heilmarathon. Men brádliga varð hann sjukur í lungunum. Hann hevði fingið lungnafibrosu. Í dag er hann skrivaður á lista um møguliga at fáa nýggj lungu. Men Fríðrikur vil berjast ímóti sjúkuni, so hann aftur vinnur sær heilsubót.

Pět lidí, jedno oprýskané auto a společný cíl – ukončit svůj život. Lze do takového tématu vůbec dostat humor? O tom jsme si povídali s herci Sophií Šporclovou a Jiřím Mádlem. V novém díle uslyšíte detaily ze zákulisí natáčení filmu Lajf i to, jak se herci vyrovnávali s těžkými osudy svých postav. Moderují Jana Peroutková a Kateřina Pantovič.  

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece stāsta par skanīgo dziedātāju – melno mežastrazdu. "Ja tautā dzirdēts, ka lakstīgala ir putns ar īpaši skaistu dziesmu, tad, manuprāt, agrā pavasarī tas ir melnais mežastrazds," uzskata Ance Priedniece. "Melnā mežastrazda dziesma ir tāda melodiska un maiga." "Pirmā melno mežastrazdu dziesma varētu izskanēt februāra beigās vai marta sākumā, bet siltākos gados kā pagājušogad, pat janvārī," turpina Ance Priedniece. "Man tā ir pavasara vēsma, kas sagādā milzīgu prieku. Atmiņā ir palikuši vairāki gadījumi, kad es esmu ieguvusi lielu prieku no melnā mežastrazda dziesmas. Piemēram, sēžot Vecāķu stacijā, kad uz vadiem ir apsēdies melnais mežastrazds un dziedājis. Vai arī ejot mierīgā vakara pastaigā kādā parkā koku galā sēdējis un dziedājis."

Den rosa brevlådan svämmar över med stilfrågor till podden! I veckans avsnitt pratar vi IT-väskan, bröllopskoder och strumpor - nytt avsnitt ute nu! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Lielās Piektdienas koncertā 3. aprīlī Rīgas Doma mūzikas direktors un katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis piedāvā programmu, kuras centrā būs izvērstais Pētera Vaska Cantus ad pacem, Johana Sebastiāna Baha korāļprelūdijas, Fantāzija un fūga solminorā BWV 542, Imanta Zemzara darbs “Mežezers” un Aivara Kalēja dramatiskais Krustaceļa vēstījums “Via dolorosa”. Sarunā ar Aigaru Reini - par šī gada jubilāriem - Vaskam, Zemzarim un Kalējam - veltīto koncertciklu Rīgas Domā, par ceļu pie viņu mūzikas, Rīgas Doma ērģeļu simtgadi un reiz veiktajām pārbūvēm, par 3. aprīļa koncerta programmā iekļautajiem vēstījumiem un kompozīciju rašanās vēsturi un vēsturisko fonu.  Aigars Reinis: Aprīlis ir bagātīgs mēnesis latviešu mūzikā, jo trīs tiešām izcili komponisti ir dzimuši tieši aprīlī, un ik pēc pieciem gadiem mēs svinam viņu jubilejas. Tie ir Pēteris Vasks, kura mūzika jau skan visur pasaulē saistībā ar jubileju, Imants Zemzaris un Aivars Kalējs. Domājot par šīm jubilejām, likās, ka negribas kādu vienu atsevišķi izcelt, vajadzētu apvienot, tāpēc radās doma izveidot veselu jubileju festivālu ar septiņiem koncertim. Divi jau ir notikuši, vēl pieci priekšā. Kurā brīdī latviešu meistariem piepulcējās Johans Sebastiāns Bahs? Vai tā ir tā pārbaudītā vērtība, ka ar Baha mūziku var līdzsvarot jebkuru komponistu un viņš ir lielisks sasaistes materiāls? Es domāju, šie trīs komponisti nav necik mazākā mērā ievērojami kā Bahs. Mūzika ir tikpat dziļa, un gribētos novēlēt arī viņiem skanēt mūžīgi. Bet jāsaka, tepat drīz ir arī Baha dzimšanas diena. Tradicionāli mums tas ir Baha mēnesis, šobrīd ir arī ciešanu laiks, Baha mūzikā to droši vien var izstāstīt vislabāk. Ko paši jubilāri teica par to, ka viņu mūzika izskanēs ne tikai vienā koncertā, bet veselā koncertu ciklā? Reakcijas bija atšķirīgas vai tomēr bija kas vienojošs? Varbūt tā nespēju izvērtēt, katram atšķirīgi, sevišķi Pēterim Vaskam, kursm vienā citā jubilejas koncertā teicu, ka tā būs. Viņam šobrīd mūzikas dzīve ir ļoti pārsātināta - vienu dienu ir vienā valstī, otru dienu otrā, tad dodas uz Liepāju, tad atkal atpakaļ. Viņam šobrīd ļoti intensīvi jāklausās sava mūzika. Bet domāju, ka tā ir lielākā velte komponistiem, ka viņu mūzika skan. Varbūt jubilejas gads, bet tā ir reize atkal akcentēt šo komponistu devumu. Mēs izspēlējam visu šo komponistu ērģeļmūzikā sarakstīto, jo gan Pēterim Vaskam, gan Imantam Zemzarim šie skaņdarbi skaitās seši. Aivaram Kalējam, protams, ir stipri vairāk, pašam ērģelniekam esot. Es domāju, reta izdevība, ka viss šis klāsts izskan šī pusotra mēneša laikā. Bahs, protams, ir katra topoša ērģelnieka ēdienkartē, bet kurā brīdī parādās Zemzara, Vaska un Kalēja mūzika? Pedagoģijā, protams, Bahs ir tā maizīte, ar ko sāk, un pamats. Ne tikai tāpēc - tā mūzika tiešām ir vērtīga un ārkārtīgi dziļa, bet droši vien arī didaktiska un izglītojoša ar fūgas mākslu koordinācijai ērģelniekam. Tā ir tāda ikdienas maizīte. Ne tikai, ka publika interesējas un Bahu vienkārši zina. (..) Kādreiz mēs aizmaldāmies citos laukos, spēlējam mūsdienu mūziku vai ko, bet vienmēr ir prieks atgriezties pie Johana Sebastiāna Baha. Šie latviešu opusi noteikti tiek cilāti arī jau studiju laikā, bet varbūt ne visi sarežģītības un domas sarežģītības dēļ, kā lai šo mūziku iznes. Bet jaunie studenti mācās un caur šo mūziku iepazīst latviešu dvēseli un latviešu komponistu rakstības stilu un emocijas, kas droši vien atšķiras no citu zemju komponistiem.  

Stāsta literatūrzinātniece Māra Grudule. Producente Maruta Rubeze. 1857. gadā “Latviešu Avīzēs” (Nr. 43, 24.10.1857) publicēta “Pilsētnieku dziesma”, kurā tās autors ne bez autobiogrāfisku motīvu klātbūtnes atzīst: “Laukos dzimis es, / Laukos tēvs un māte man, / Laukos audzēts es, / Tur man mīļā tēva mājā / Bērnu dienās labi gāja: / Nu es pilsētnieks. (..) Bet man – ja nav galva gudra, / Ja neteku tā kā skudra – / Jāēd maiz` un sāls.” Trīs gadus vēlāk laikraksta “Mājas Viesis” divos numuros viņš slavē Rīgu jau 400 rindās. Sākumdaļā izvadījis cauri Vecpilsētai – biržai, ģildei, Melngalvju namam, rātei, Pilsētas teātrim, bāreņu namam, brāļu draudzes saiešanai, baznīcām un pilsētas vārtiem, viņš iepazīstina arī ar Rīgas apkaimēm un Jūrmalu. Dzejojuma autors ir Mārcis Reinbergs (1826–1861), agri no tuberkulozes miris latvju literāts. Piedzimis trūcīgiem vecākiem Valmieras pusē, agri zaudējis tēvu, izpirkts no rekrūšiem, lai naudu atpelnītu, 1844. gadā Reinbergs ierodas Rīgā. Ko īsti viņš pilsētā ir darījis, nav zināms. Iespējams, viņš piederējis Tilo fabrikas latviešu inteliģences lokam. Apveltīts ar dzejnieka dotībām, kopš 1856. gada viņš publicējas latviešu presē. Pārsvarā tie ir viegli ritoši, atskaņoti, reliģiski un sadzīviski, fabuliski un arī didaktiski panti par dažādām tēmām. Rīgas apdziedājumā Reinbergs gan ir palicis pilnīgā Ernesta Dinsberga ēnā, kas viņa dzejojumu “Rīga” pieaudzē vairāk nekā trīskārt – līdz 1300 rindām. Un dzejojums līdz ar to iegūst nopietnāku, izglītojošu un arī pamācošu raksturu. Tas nāk klajā 1865. gadā ar nosaukumu “Rīga jeb Ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi” un piedzīvo daudzus atkārtotus izdevumus. Jaunākais no tiem ar Rīgas domes atbalstu šokolādes tāfelītes formā un bagātīgi ilustrēts, ir publicēts vēl 2017. gadā. Padomju laikā ziņģi popularizēja arī lieliskais komiķis Edgars Liepiņš, tās fragmentus iekļaujot programmā “Rīga toreiz – Rīga šodien”. Un tā tika saglabāta arī skaņu platēs (1981). Bet atgriezīsimies pie Mārča Reinberga dzejojuma “Rīga”. Pirmvariantā pilsēta, tās nomales un arī Dubulti ir līksmes un prieka avots. Pilsēta dūc, klaudz un skan no orķestru taurēm, putnu dziesmām, dancotāju kājām un pudeļu un aluskausu šķindoņas. Daži fragmenti nobeigumā ieskatam: [..] Ar te pamazs krodziņš Brasa, / Kur dūc vijoles un basa,  Tanī bramaņi, kam maki, / Ieņem sūro, lec kā traki. (..) Nu starp iekš un ārpilsētu / Vērmaņdārzs ar latu sētu – / Rītos te, tikko iet laukā, / Skan jau skaņa jauku jaukā. Tāpat vakaros un arī / Svētās dienās dzirdēt vari,  Kā rūc ragi, taures, bungas, / Kad šām sānus bada rungas. Augšas malā liels traktieris, / Kurā dažs daudz ēdis, dzēris; Lustūzī ar resnie papas / Liek iz pudelēm raut tapas' Bet ap muzikantu kori, / Tā kā bitītes ap dori, Prastākie iet, svilpo, lēkā, / Un kad spēlē, “bravo” brēkā (..). Nu nāk Ķengarags, kur arī / Vas`ras lustes baudīt vari. Katlakalnā tāpat dzīvo / Lustēdamies un dzer sīvo. Torņakalnā, Altenavā (..) Tad še viesošanās jauka!  Lēģerī stāv kroņa vīri, / Un kad virsnieki tiem vēlē, / Tad ar kara koklēm spēlē. (..) Balt`jā muižā, spilves malā; / Gutiņciemā ar`, tai galā:  Pilsētnieki, glītā vīzē, / Līksmojās kā paradīzē! (..) Bet ar vēl - ne gluži blaku / Gutiņciemam, klaus` ko saku Grāves muižas divos krogos, / Kuriem gan kāds caurums logos, Bet kas tak stāv ceļu malās / Lai ir ļaudis iekšā dalās; Tanīs svētdien – tas nav reti – / Tikko pulkstens apsit četri Muz`kanti kā vistas laktā / Sēd ar taurēm kroga kaktā. Un jau gaida, kad tie nācīs, / Kas pastellēt polkas sācīs.  Tā tad ar, līdz nodzer tēju / Un kad Dievs dod ceļa vēju, Kroga papam viesi riešās , / Kas pēc modes riņķī griežās.  Un nu, kas jo prātīgs rādās, / Taurētājiem priekšā stādās, Pavēl uzraut ekuseju; / Ņem tad Grieču vai ar Līzi, Kas tur sēd uz glītu vīzi / Un tad laiž, cik vien pajaudā, –  / Pēc tam savu mīļo glauda. (..) Bet ar Ķīp' un Zaķu salās / Kam visapkārt Daugav` dalās,  Ļaudīm neklājas vis slikti; / Zvejnieki tur danco dikti; Katris savu mīļo dīda / Un sper kājas, lai rīb grīda. (..) Redz` nu, draugs, voi tie nav prieki , / Ko tā bauda pilsētnieki?

SESLİ DERGİ

Yine çok konuştuk, çenemiz düştü. Ama takıntılı ilişki, ısrarlı takip ve cinayeti de anlattık. İyi dinlemeler. Suça karışmayın

Kultūras rondo jaunajā rubrikā "Vienā laivā" Andas Buševicas pārdomas, ko iedvesmojusi nesen iznākusī Arno Jundzes "Kārļa grāmata" un izrāde "Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi". Skan arī fragmenti no izrādes, kas tika ierakstīts tieši "Kalāčos". Izrāde "Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi" mūzikas nama "Daile" repertuārā vairs nav. Taču tās atskaņas var uzmeklēt Latvijas Radioteātra arhīvā, Vilis Daudziņš lasa un komentē abu brāļu dzeju ciklā "Mana dzejas diena". Iestudējums tapis 2021. gadā, un fragmenti no tā izskanēja arī tikko dzirdētajā ierakstā.  

Latvijas Radio 1 sāk skanēt Olimpiskā studija. Dienā, kad gaidāma spēļu atklāšanas ceremonija sazināmies ar kolēģiem Itālijā - Māri Bergu Milānā un Mārtiņu Kļavenieku Kortīnā. Viņi iepazīstina ar laika apstākļiem spēļu norises vieta, kur tie ir ziemīgi, kur - ne tik. Kā arī stāsta par olimpiskajiem ciematiem un atklāj, kuri sportisti nepiedalīsies atklāšanas parādē. Uzklausām kamaniņbraucējus Kristera Aparjoda un Ginta Bērziņa viedokli. Viņiem jāstartē jau sestdien, 7. februārī. Uzklausām arī olimpiskās komandas fizioterapeitu Oskaru Urbanoviču, viņš stāsta gan par sportistu veselību, gan dzīvošanas apstākļiem. Pirms 20 gadiem Itālijā olimpisko spēļu noslēgumā ceremonijā pasauli pārsteidza "Aerodium" ar savu lidojumu. Laiku pirms 20 atminas "Aerodium" vadītājs Ivars Beitāns.  

Stāsta komunikācijas eksperts, kādreizējais Latvijas Radio kolēģis un raidījumu veidotājs Ivars Svilāns; pārraides producente — Inta Pīrāga Vai zini, ka arī klusums skan? Turklāt tas nav tikai poētisks salīdzinājums. Audio pasaulē eksistē tāda lieta kā bezatbalss jeb absolūtā klusuma telpas. Ja mēs ieietu šādā telpā, varētu sagaidīt, ka dzirdēsim… neko. Bet tā nav. 20. gs. piecdesmitajos gados komponists Džons Keidžs apmeklēja "klusuma telpu" Hārvardas Universitātē. Šī telpa pilnībā absorbē skaņu — bez atbalss, bez ārējām skaņām, bez reverberācijas. Sienas ir izklātas ar akustisko putu paneļiem. Grīda ir piekārta. Ir izdarīts viss, lai katru skaņu noslāpētu. Keidžs gaidīja perfektu klusumu. Tā vietā viņš dzirdēja divas skaņas. Viena bija augsta. Viena bija zema. Kad viņš jautāja inženierim, kas tās ir, atbilde viņu pārsteidza. Augstā skaņa bija viņa nervu sistēma. Zemā skaņa bija viņa asinis, kas cirkulēja. Absolūtā klusumā ķermenis kļūst dzirdams. Izrādās, ka klusums nav skaņas neesamība — tā ir ārējās skaņas neesamība. Mūsdienu bezatbalss kameras var izmērīt fona troksni pat mīnus 20 decibeliem — zem cilvēka dzirdes sliekšņa. Bet pat tur klusums nekad nav patiesi kluss. Jūsu ausis zum un zvana. Locītavas stiepjas un krakšķ. Elpošana pēkšņi kļūst dzirdama. Un smadzenes, kurām trūkst stimulācijas, sāk pastiprināt iekšējo troksni. Šī pieredze dziļi ietekmēja Keidža slavenāko darbu: 4′33″ — skaņdarbu, kurā izpildītāji nespēlē neko. Par "mūziku" kļūst klepus, čaukstēšana, elpošana un mainīgās skaņas no auditorijas un pašas telpas. Keidžs neteica, ka klusums ir tukšs. Viņš teica, ka tāds absolūts klusums neeksistē. Ikdienā mēs uztveram klusumu kā pauzi — pārtraukumu starp nozīmīgām skaņām. Bet akustiski tā ir telpa, kas piepildīta ar detaļām, kuras mēs parasti ignorējam. Mūsu smadzenes vienkārši ļoti labi prot to noskaņot. Tāpēc nākamreiz, kad domājat, ka sēžat klusumā, atcerieties: nav tā, ka jūs neko nedzirdat. Jūs dzirdat to, kas paliek pāri, kad pasaule pārstāj runāt jums apkārt.

Gummi Tóta, Kári Árna og púðurskot Palinha.

Stilfrågor får ärliga svar! Emilia jublar över ett FYND i garderoben, en spännande mäklar-dresscode och en lyssnare är på jakt efter hjälp… Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Stāsta komunikācijas eksperts, kādreizējais Latvijas Radio raidījumu veidotājs Ivars Svilāns. Producente: Inta Pīrāga. Tas varbūt būtu pārspīlējums, ka radio iznīcināja klasiskās mūzikas skanējumu, bet tas pilnīgi noteikti izmainīja to uz visiem laikiem. Kad radio parādījās 20. gadsimta sākumā, tas solīja kaut ko brīnumainu: mūziku, pārraidītu pa gaisu. Nekādu koncertzāļu, nekādu biļešu, nekādas frakas vai vakarkleitas, kas jāvelk uz koncertu, tikai skaņa. Bet klasiskajiem mūziķiem radio bija katastrofa. Agrīnie apraides mikrofoni bija primitīvas, nežēlīgas ierīces. Tiem bija šaurs frekvenču diapazons un gandrīz nekādas tolerances pret galējībām skaļumā. Orķestri nevarēja spēlēt tā, kā bija pieraduši un mācījušies visu mūžu. Ja stīgas spēlēja pārāk klusi, tās pazuda. Ja pūšamie instrumenti spēlēja pārāk skaļi, viss tika izkropļots. Dominēja vidējā frekvenču josla, kurā mīt runa. Rezultātā orķestra krāsas sabruka un daudzmaz labi skanēja tikai runātā valoda. Balanss – orķestra mūzikas sirds – sabruka. Izpildītāji spiedās ap vienu mikrofonu, gandrīz viens otram uz galvas. Diriģenti atteicās no tradicionālajiem orķestra izkārtojumiem par labu tehniskai dzirdamībai. Jo agrīnajos radio viss orķestris tika pārraidīts, izmantojot vienu mikrofonu, bez nekādas skaņas apstrādes. Turklāt, katram instrumentam “skaņu katastrofa” piezagās dažādos veidos: Kontrabass – vājš, neskaidrs. Arfa – gandrīz nedzirdama. Mežragi – neparedzami un ar pēkšņiem kropļojumiem. Sitaminstrumenti – bīstami skaļi. Daži instrumenti vienkārši pazuda no pārraidēm. Citi skanēja neglītā, nedabiskā veidā. Mainījās temps. Dinamika saplacinājās. Artikulācija tika pārspīlēta. Mūziķi vairs nespēlēja zālei. Viņi spēlēja mašīnai. Līdzsvaru vairs nevarēja atrisināt akustiski. Koncertzālē līdzsvaru panāk ar attālumu, virzienu un telpas akustiku. Agrīnajā radio līdzsvaru noteica centimetri līdz mikrofonam: vijole, kas atradās 10 cm tuvāk, varēja pārspēt visu pūšaminstrumentu grupu. Diriģenti kļuva par pusmūziķiem, pusinženieriem. Studijas burtiski uz grīdas iezīmēja "bīstamās zonas" dažādiem instrumentiem. Tas bija svarīgi, jo dažreiz tas pat bija tehnoloģiski bīstami – pilns orķestra crescendo, kas ir pilnīgi normāli zālē, varētu pārslogot raidītājus un pat uz brīdi atslēgt stacijas ēteru. Tāpēc orķestriem bija jāmaina veids, kā atskaņot mūziku: jāizvairās no ekstremālas dinamikas, jāspēlē vienmērīgāk, jāsamazina dramatiski kontrasti. Tas saplacināja klasiskās mūzikas emocionālo uzbūvi un būtību. Stresā bija daudzi: vieni uztraucās, ka radio padarīs “dzīvos” koncertus nevajadzīgus. Citi baidījās, ka mūzika kļūs tikai par fona troksni. Diriģenti konfliktēja ar skaņu inženieriem, kuri pieskaņoja skanējumu tehnikas iespējām. Kādā BBC Simfoniskā orķestra mēģinājumā 30.gados, vairākas reizes inženieru pārtraukts, diriģents Adrians Boults ironiski vaicāja: “Mēs taisām mūziku vai mēs taisām radio?”. Un atbilde toreiz bija – radio. Arī, piemēram, BBC iekšējā instrukcija tolaik ieteica skaņu inženieriem likt pirmajā vietā signāla skaidrību, nevis muzikālo balansu. Tomēr, reaģējot uz jauno realitāti, orķestri pielāgojās. Inženieri pilnveidoja mikrofonus. Studijas uzlaboja akustiku. Parādījās jaunas metodes: mikrofoni tika novietoti tuvāk, tika izmantots nevis viens, bet vairāki mikrofoni, skaņu inženieri sāka rūpīgāk strādāt pie miksēšanas tehnikām un iemaņām. Pamazām radio iemācījās… klausīties. Un klasiskā mūzika iemācījās izdzīvot… bez telpas. Tas, kas gandrīz iznīcināja, galu galā to pārveidoja – ietekmējot spēlēšanas praksi, ierakstu estētiku un pat to, kā komponisti domā par skaņu. Parādījās jauns jēdziens – radio raidīšanai domāta mūzika. Ironiski, radio nevis samazināja, bet paplašināja klausītāju loku, ļāva izveidot jaunus orķestrus, uzlaboja izpildījuma kvalitāti. Mūsdienās, klausoties orķestri radiostacijas ēterā, tas šķiet dabiski. Bet šis dabiskums ir grūti iegūts. Tas radās gadu desmitiem ilgā kompromisā starp mākslu un tehnoloģijām – starp to, kā mūzika vēlas skanēt, un to, kā mašīnas ļauj tai skanēt. Radio ne tikai pārraidīja klasisko mūziku. Tas mainīja to uz visiem laikiem.

The sharpest operators in predictive modeling, signal engineering, and post-ATT user acquisition unpack what actually breaks when campaigns scale. This is a dive deep into ROAS curves, attribution loss, modeling vs reality, SKAN-era signal decay, and why UA performance often collapses right when it looks like you've cracked growth. A must-read or listen for founders, growth leaders, and UA teams.links: www.kohort.io/Chapters:02:45 Understanding the ROAS Iceberg: Paid vs. Organic05:55 Incrementality Testing and Blended ROAS09:48 Gross vs. Net ROAS: The Misalignment Dilemma12:49 CPI and LTV Elasticity: Teaching Teams to Adapt16:42 The New UA Meta: Signals and User Behavior19:29Collaboration Between UA and Product Teams22:31 Evolving Strategies in LiveOps and Personalization26:05 The Evolution of Live Operations in Gaming31:05 the Single Source of Truth35:40Key Metrics for User Acquisition Success42:00Pacing Rules for Effective User Acquisition45:53The Future of Predictive ROAS and Automation

Arkadaşlaarrr bu bölüm sürpriz bir konuğum var. Karşınızda canım ablam Sena Güleç! Bu bölümde gerçek kardeşlik nasıl olur sadece anlatmadık, mikrofon başında uygulamalı olarak yaşadık adeta. Kıskançlık, rekabet, sevgi, hepsi burda. Ayrıca bolca çocukluk, ergenlik ve gençlik anımızı anlattık. O zaman buyrun sohbete! Tüm bölümler ve daha fazlası için ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠podbeemedia.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠'u ziyaret et! ----- Podbee Sunar ------ Bu podcast reklam içermektedir.

Sveriges herrlandslag i fotboll besegrar Italien och kvalar in till VM i Ryssland 2018. Miraklet i Milano refereras av Christian Olsson, som säger hej till ryska björnar och den transsibiriska järnvägen. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Ett avsnitt av Alexander Lundholm, 2025.Medverkande: Christian Olsson, Radiosporten. Richard Henriksson, f.d. expert Radiosporten.Arkiv: SR

Kādam instrumentam ir trīs kājas? Šo Maestro Raimonda Paula un citas 2025.gada otrā pusgada skanīgākās mīklas min māsas Tapiņas no Rucavas: Māra, Dace un Inga. Skanīgākas 2025.gada otrā pusgada mīklas uzdod Ainārs un Baiba Pankjāni, Kārlis Freimanis, Miķelis Sīpols, Māra Stare, Evers Bušs, Andris Rutkovskis, Karlīna Grandāne, Roberts Andrejevs, Teodors Tauriņš, Mārtiņš Križevics, Jasmīna Zeltiņa un Maestro Raimonds Pauls.

Það hefur komið á óvart hversu hratt aðferðafræðin hjá skipulögðum brotahópum í löndum eins og Svíþjóð, að nota börn og ungmenni til að fremja glæpi, hefur náð til Íslands. Það sem gerist á öðrum Norðurlöndum er að gerast hér, segir Katrín Sif Oddgeirsdóttir, sérfræðingur hjá ríkislögreglustjóra. Freyr Gígja Gunnarsson ræðir við hana. Af fáu hafa Íslendingar meiri áhyggjur en íslenskri tungu. Sama hvert litið er, ógnirnar eru alstaðar, hnignunarmerkin líka og spurningin er ekki hvort, heldur hvenær dánarvottorðið verði gefið út. Í gær, á degi íslenskrar tungu, hlaut Dröfn Vilhjálmsdóttir, safnstjóri skólasafns Seljaskóla verðlaun Jónasar Hallgrímssonar. Hún segir ekkert vanta upp a lestraráhuga barna og ungmenna - hins vegar vanti meira lesefni. Ævar Örn Jósepsson ræðir við Dröfn. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Mark Eldred

Retroaktif kıskançlıktan yani sevdiğin insanın geçmişteki ilişkilerini kıskanma probleminden ve çözüm önerilerinden bahsettim.

Toto je ukážka Premium obsahuCelý rozhovor a informácie o Premium nájdeš tu

Direktrapport från Florida Malins tjejresa med bl a Pernilla Wahlgren och Sofia Wistam för Wahlgrens Värld. Jessica pudlar och ber om ursäkt för sin okunskap från tidigare avsnitt. Malin har ett hett skvaller från kändisvärlden, och varför har Jessica bajs i handväskan? Sen var det det där med krokodilerna. Lyssna - det blir kul. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

En liten flicka hittas mördad i en kylväska på Manhattan, New York. Under 22 år vet ingen vem hon är men envist polisarbete kommer både att identifiera henne och hennes mördare.Skrivet och researchat av Sofie Karlsson. Klippning av Johannes Rae.Om du gillar Mördarpodden kan du vara med och sponsra den på Patreon. https://www.patreon.com/user?u=10466265 Som tack får du tillgång till förhandlyssning och alla avsnitt från Richard Chase del 1 och framåt utan reklam. Vill du höra ett specifikt fall i podden? Önska dina fall i det här formuläret: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfDlQxf9SgZyeGS-qFPaB4BP-L59lQhs7BbZACfwk7xSs-AFw/viewform?fbclid=IwAR0astYAY_SJLcst89FwKaPIeHHV9zlfAxEz6Cmrh37bbMwvMHGc8z5cwg4Det här är en podcast av Dan Hörning och Josefine Molén.Instagram: @mordarpoddenE-post: zimwaypodcast@gmail.comFölj Josefine Molén här:https://www.instagram.com/j.molenFölj Dan Hörning här:X: @danhorningInstagram: https://www.instagram.com/dan_horning/?hl=enYoutube: https://www.youtube.com/channel/UCV2Qb7SmL9mejE5RCv1chwgErik SegerstedtSpotify:https://open.spotify.com/artist/63q3l3pKBpvqEjUM5Vf1TG?si=fYtdOwIvTn6noQJW6ffPwwInstagram: https://instagram.com/e Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Brun mocka-kärlek! Väskdrömmar! Emilias NYA drömväska? Du frågar, Ebba & Emilia svarar - stilfrågor och modeproblem, varje måndag! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Spojené státy a EU uzavřely rámcovou dohodu, která zavádí 15% clo na dovoz evropského zboží. Přestože nejde o původně hrozících 30 %, o úspěchu se mluví jen těžko. Na jaké podmínky Evropa kývla a co to může přinést tuzemským firmám? Ekonomka Ilona Švihlíková rozebírá i návrh unijního rozpočtu na léta 2028–2034 a pravomoci členských států při nakládání s evropskými penězi.Všechny díly podcastu Jak to vidí... můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Spojené státy a EU uzavřely rámcovou dohodu, která zavádí 15% clo na dovoz evropského zboží. Přestože nejde o původně hrozících 30 %, o úspěchu se mluví jen těžko. Na jaké podmínky Evropa kývla a co to může přinést tuzemským firmám? Ekonomka Ilona Švihlíková rozebírá i návrh unijního rozpočtu na léta 2028–2034 a pravomoci členských států při nakládání s evropskými penězi.

Four years after Apple's ATT shook the mobile gaming world, measurement remains complicated—but not impossible. Airbridge CEO Roi Nam joins us for an unfiltered technical discussion on what's actually working in iOS UA today.We explore SKAN 4.0, the power of CAPI, Web-to-App strategies, and why some studios see 54% LTV lifts while others struggle. From boosting ATT consent rates to understanding the UA-monetization convergence, this episode delivers the practical insights mobile gaming professionals need to compete in 2025.Warning: This gets technical. If you're looking for surface-level tips, this isn't it. But if you want the real strategies driving growth at top studios, you're in the right place.

Vivi har lärt sig en massa under sin semester, bland annat att hon behöver vissa hjälpmedel i vardagen. Vi djupdyker i otroheten på Coldplay-konserten i Boston och så får vi veta varför Carin inte äter ostbågar.Med: Vivi Wallin & Carin da Silvaviviochcarin.seProduktionsbolag: Polpo Play ABwww.polpoplay.comVill du göra reklam i en Polpo-podd?Maila hello@polpoplay.com Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Slovensko zažilo vlnu extrémnych horúčav, najteplejšie bolo na Záhorí, kde dosiahla teplota až 38 stupňov. Robert Fico bol na žatve, Huliak sa musí ospravedlniť ochranárovi Mariánovi Hletkovi, Šimkovičovú vypískal takmer celý amfiteáter vo Východnej a pokračujú ďalšie stíhania inšpekcie voči policajtom okolo Jána Čurillu.Sobotným Dobrým ránom vás sprevádzajú Zuzana Kovačič Hanzelová a Jakub Filo.Otázky do nasledujúcej epizódy Dobrého rána sobota nám zasielajte na e-mail dobrerano@sme.sk, ideálne vo forme hlasovej správy. Do predmetu napíšte Otázka do sobotného Dobrého rána.Zdroje zvukov: NBC News, Denník N, SME, STVR, Startitup, Markíza–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠

Daniel Lupu is the Senior Marketing Manager at Skyscanner, a search engine for deals on flights, hotels, and car rentals serving 110 million users monthly. In this episode, Daniel shares lessons and results from the tests he's run. He discusses his team's approach to navigating SKAN, the creative strategies they've implemented, and his observations of the relationship between paid and organic search ads on Apple.  Questions Daniel answered in this episode:What is Skyscanner, and what do you do for them?How did your background shape your growth at Skyscanner?What prompted your move into the app marketing space?Can you walk us through your app growth strategy?How do you evaluate success in UA campaigns? What are you optimizing for?What are some tips for getting the best flight?What's been your approach to navigating SKAN and ATT on iOS? Have you made any creative or strategic shifts to improve performance there?How do paid and organic search on Apple Search Ads influence each other?How do you manage budget allocation and campaign planning for peak travel times?What recommendations do you have for visiting London?Timestamp:0:54 Intro to Skyscanner and Daniel's role1:27 Daniel's background4:41 Driving user acquisition in the travel industry8:05 How to find flight deals9:35 Data points beyond SKAN12:23 Insights from their ASA test on paid and organic13:55 Creative testing17:16 Adjusting for seasonality18:20 Lessons learned and solid advice20:50 What to do in LondonQuotes:(18:20-18:41) “I have learned not to make assumptions based on previous learnings. Just because something worked in a certain manner at some point in the past, it doesn't mean that we'll see similar behavior from that particular audience or from that particular campaign the next time we run it.”(19:00-19:30) “Don't try to have the perfect measurement framework. If you think about it, tracking was different back in the day; now it has a lot of challenges, and I don't think that's going to improve anytime soon. So if you want to scale, you have to have some solid, valid assumptions and go ahead without having full visibility of your performance.”  Mentioned in this episode:Daniel Lupu's LinkedInSkyscanner's app

Šią savaitę „LRT ieško sprendimų“ komanda domisi taupymo iniciatyvomis. Problemos, kurias reikia išspręsti taupant maistui, yra rimtos. Tai ir medžiagų trūkumas, monotonija. O kartais ir laiko gaminimui nėra daug. Kaip planuoti išlaidas maistui, dabartiniais laikais moko ir tinklaraštininkai. Yra sakančiųjų, kad maistingą ir dar nenusibodusį patiekalą galima pasigaminti ir už porą eurų arba tik iš penkių nebrangių produktų. Svarbiausia – fantazija ir rinkimasis universalių produktų, iš kurių galima pasigaminti įvairiausių patiekalų variantų, bei pasidomėjimas apie tai, kokių medžiagų turi perkami produktai. Daugiau – Ievos Radzevičiūtės reportaže.

Mobile attribution is getting better than ever before. And that's in spite of it becoming more and more complex.There's so many measurement methodologies. Advanced SAN. AEM. Advanced AEM. Unified Measurement. SKAN. AAK. Privacy Sandbox. GAID. IDFA. Probabilistic. Modeled.You name it, there's MORE of everything.But in spite of all that, mobile attribution is getting better. Way better. And maybe, it's actually BECAUSE of all that. And the great news: it's also getting EASIER.Makes sense? Insane?Impossible?Check out this convo in Growth Masterminds between John Koetsier and Singular CTO Eran Friedman

Stilsäkert snack med Ebba & Emilia! Loafers, jobbväskor & rätt skärp till rätt look - Accessoarerna som sätter pricken över i:et på din outfit. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Vilma får ett nödrop från den flygande resväskan. Hon måste rädda sin vän! Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 7 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Hängmatta – Heaŋgámáhtta Varm – Liekkas Geting – Vievssis Regnkappa – Arvejáhkka Hink- Skállu Fara – Várra (áitta) Om serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniMedverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Pojken Nico är i knipa. Han har spillt målarfärg på sin familjs viktiga matta, och behöver Vilmas hjälp. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 6 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Blåbärssoppa – Sarretmálli Matta – Máhtta Familj – Bearaš Fläck – Dielku Tält – Tealta Minne – Muitu Om serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm den romska familjemattanMattan i det här avsnittet är gammal, över 100 år, och har varit i Nicos romska familj i generationer. Mattan har mycket historia, och har varit med om en hel del. Mitt på mattan är det en bild på en familj som åker i en hästvagn mellan två byar. Romer har historiskt sett varit verksamma inom handel av bland annat mattor, grytor samt knivar. Under den kalla årstiden var mattor viktiga för att hålla värmen när romerna reste runt i världen. Romer är en av Sveriges fem nationella minoriteter och romani är ett nationellt minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Ett gäng fåglar äter upp Saras bär. Kan Vilma laga Golem-statyn som ska skydda bärbuskarna? Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 5 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Tuschpenna – Tuššapeanna Koltrast – Čáhppesrásttásat Vinbärsbuske - Jieretmuorjerissit Staty – Bázzi Skriva – Čállit Jaga bort – Baldit eretOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm GolemI det här avsnittet måste Vilma laga en Golem, en varelse ur den judiska folktron. En Golem är en människoliknande figur som någon har skapat av jord och lera, och väckt till liv med hjälp av magi. Syftet är ofta att Golem ska hjälpa till med något, eller skydda något. Man väcker en Golem till liv med hjälp av kraftfulla ord, till exempel på språket jiddisch. Jiddisch är ett av Sveriges fem nationella minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilma får ett nytt uppdrag! Vindmannen långt upp i norr behöver hjälp med en storm. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 4 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Spela kort – Spellat goarttaidBråttom – HoahppuStorm – StorbmaVindmannen – BieggolmmáiFjäll – Várri (duottar = kalfjäll)Spade – GoaivuOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm VindmannenI det här avsnittet hjälper Vilma vindmannen, en vädergud från den samiska kulturen. Vindmannen är ett naturväsen som styr över vädret i fjällen – över vinden och regnet och snön. Vindmannen befaller vindarna och ordnar storm. Han skyfflar in och ut vindar ur en håla långt uppe i fjällen. Med sin spade skyfflar han sedan undan vindarna när stormen är över. På samiska kallas Vindmannen för Biegg´olmmai. Samiska är ett av Sveriges fem nationella minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilma och resväskan flyger till Tornedalen. Där träffar de på en vild och hungrig vattenorm. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 3 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Moster – MuoŧŧáSkotta snö – Hoigat muohttagaHemlis, hemlighet – ČiegusvuohtaSjö – JávriKallt – GalmmasVattenorm – ČáhccegearpmašHungrig – NealggisOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm VattenormenI det här avsnittet träffar Vilma på en vattenorm, som är ett mytologiskt väsen från den tornedalska kulturen. Den är stor och bor nere i vattnet i till exempel en sjö eller en älv. Vattenormen kan göra så att man inte vågar fiska vid vattnet där den håller till. Vattenormen kallas Vesikäärme på meänkieli. Meänkieli är ett av Sveriges fem nationella minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilmas resväska kan flyga! På sitt första äventyr får Vilma hjälpa en ilsken bastutomte. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 2 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Papperslapp – BáberbihttáFlyga – GiridtStuga – BartaBastutomte – SávdnjenigáArg – SuhttanMantel – MantelOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm BastutomtenI det här avsnittet träffar Vilma på en bastutomte, som är en är en mytisk varelse i finsk folktro. Bastutomten bor i bastun och har koll på att allt går rätt till där. Den finska bastutomten beskrivs ofta som en liten, gammal man med långt skägg. Han är bastuns beskyddare och ser till att alla som använder bastun respekterar den och håller den ren. Ibland lämnar man små gåvor till bastutomten, som mjölk eller bröd, för att visa sin uppskattning. Att bada bastu är en viktig del av livet även för många sverigefinnar, som är en nationell minoritet i Sverige.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Du frågar, vi svarar! Säker stil svarar, med Emilia de Poret och Ebba Kleberg von Sydow - varje måndag! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Vilma hittar en gammal resväska på moster Anjas vind. Väskan ger Vilma ett hemligt uppdrag! Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 1 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Resväska – mátkekoaffarGömställe – čiehkádanbáikiSmyga – NjáhkatPlättar – bánnogáhkutUppdrag – Bargu (bargogohččun)Äventyr – FearánOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniMedverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Ebba & Emilia svarar på era frågor om garderoben, stilen och livet! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Víðu fata tískan, Amorim og Óskar Hrafn og Gunni Birgis. by Steve Dagskrá