Podcasts about nedr

Nedräkningen är inne på sitt sista dygn. När detta avsnitt släpps är det bara timmar till den fria träningen i Australien och starten av Formel 1-säsongen 2025. Som vi har längtat! Häng med oss i veckans sprint för det senaste inför premiären i Melbourne – och hör vem vi tror tar hem årets världsmästerskap. Instagram: @racevecka. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Brīvu un saulainu gaisotni Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kamermūzikas ciklā ceturtdienas, 6. februāra, vakarā koncertā mūzikas namā "Daile" radīs orķestra mežragu grupas mūziķu kvartets un viņu draugi mūzikā, atskaņojot leģendārā amerikāņu komponista Kvinsija Džounsa, Latvijā dzīvojošā brazīļa Rodrigo Manfrinati un citu komponistu darbus, kā arī piedāvājot klausītājiem Ernesta Mediņa jaundarba pirmatskaņojumu.  "Pa ceļam ar Klasiku" tiekamies ar Ernestu Mediņu un Rodrigo Manfrinati. "Kādu laiku es pat guļu sambas ritmos," smejas Ernests Mediņš. "Šī programma bija uz maniem pleciem, mana atbildība. Katru noti pārklausījos desmit reižu, vai tiešām tā rakstīta tā, kā mežrags to var izpildīt – visi augstumi, kad ir laiks ieelpot, kad tam nebūs laika. Šis aranžēšanas darbs mežragiem un ritma grupai bija tiešām interesants.”  „Vai ziemas laikā tas ienes tādu kā siltumu?” jautā Anete. „Es domāju, ka viennozīmīgi. Otrajā daļā visu laiku ir karsti (smejas), bet pirmā daļa ir tāda pa pusei akadēmiska, vairāk džeza kluba atmosfēras. Aranžijas ir gan aktīvas, gan liriskas, jo Brazīlijā samba ir ne tikai ātras dejas, bet ir arī karstasinīgas, lēnas un skumjas ar cigāru rokās un tamlīdzīgi.” Bet kā šajā sambas mūzikā iederas četri mežragi? „Man šķiet, ka tas ir tiešām unikāli,” saka Ernests Mediņš. „Piekritīšu Čaikovskim, ka mežragi ir tāds zelta vidusceļš, samtains instruments, un tam var iedot arī kārtīgu fortissimo, tajā pašā laikā diapazons ir ļoti liels un plašs. Aranžēšana tiek plānota arī no cilvēciskā viedokļa – mežragi nevar visu laiku spēlēt skaļi un augstu. Ir aranžijas, kuras ir veltītas tieši zemā reģistra skanējumam, tā ka par visu ir padomāts!” Kā šai programmai pievienojās Latvijā dzīvojošais Rodrigo Manfrinati? „Kādu brīdi jau pazīstu [mežradznieku] Māri Evelonu, esam draugi, un pēc kāda koncerta Māris piedāvāja izveidot kopā šādu programmu ar orķestra mežragu grupas mūziķiem un brazīļu sitaminstrumentālistu. Protams, piekritu! Tā ir liela privilēģija – uzstāties šādā programmā un apvienot divas lietas – klasiski skolotus mūziķus un brazīļu mūziķus, latviešu un brazīļu mūziķus. Un tā tas viss šobrīd ir nonācis līdz programmai "Mežragi sambas ritmos".” Lai arī latvieši varbūt esot kautrīgāki un viņiem vajadzīgs ilgāks laiks, bet arī viņi šajos sambas ritmos atveras: „Tā ir tā ritma burvība, ka tas spēj atvērt jebkuru cilvēku," teic Rodrigo Manfrinati.

Ja vēlaties redzēt pilnīgi nevadāmu un pārbijušos suni, izšaujiet viņa tuvumā pirotehniku. Bet ne tikai sprāgstošas raķetes apdraud mīļdzīvniekus. Kādi ir visbiežāk sastopamie negadījumi un kā no tiem izvairīties, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un vetārste, vadošā ķirurģe klīnikā "24/7" Jekaterina Plaksina. "Īsti pieradināt pie salūta trokšņa dzīvnieku ir ļoti grūti. Jāpatur prātā, ja parādās kāda no trauksmes pazīmēm, vai braucot mašīnā, vai uz skaņam, vai vēl kaut ko, nevajag neko gaidīt, jo šīm uzvedības problēmām ir tieksme tikai apaugt kā sniega bumbai ar sniegu, nevis pāriet pašām par sevi. Ja ir trauksme uz petardēm, tad varētu parādīties arī atšķiršanas trauksme, kad saimnieks iet prom," norāda Lita Konopore. Risinājumi ir gan medikamentu lietošana, gan darbs ar zoopsihologiem, bet tas prasa investīcijas laika un finanšu ziņā. Tāpēc labāk izsargāties un ievērot metodes, kā dzīvnieku pieskatīt. "Dzīvnieks pats tajā [salūta] laikā meklē patvērumu. Nedrīkst vilkt laukā no tām vietām. Kāds meklē saimnieka tuvumu, tāpēc saimniekam nedalīti jāvelta dzīvniekam laiks, jāsēž ar viņu vannas istabā blakus, jāmīļo, jāmierina. Vislabāk ir savlaicīgi sagatavoties un izrunāt ar veterinārārstu medikamentu lietošanu, kā konkrētam sunim darbosies konkrēts medikaments," turpina Lita Konopore. Var censties pieradināt suni pie salūta. Var ierakstīt salūtu un laika gaitā to atskaņot, sākot no ļoti klusinātas skaņas, pakāpeniski to pieaudzējot, spēlējoties ar dzīvnieku. Labāk darīt uzvedības speciālista klātbūtnē.  Vēl tieši gada nogales svētkiem arī dzīvniekiem ir raksturīga pārēšanās un tad ir klasiskais pēcsvētku sindroms – vemšana, caureja, aizcietējumi. Pašiem doties, piemēram, uz Jaungada svinībām un mīļdzīvnieku atstāt mājās nav ieteicams. Ir jāziedojas viņam. "Dzīvnieks - tā ir atbildība," atgādina Lita Konopore. "Tāpēc viens no galvenajiem jautājumiem, pirms ņemt dzīvnieku, ir, kā tu plāno ar viņu dzīvot. Kā tu plāno braukt atvaļinājumos? Vai tu esi gatavs atteikties no saviem atvaļinājumiem, ņemot lielu dzīvnieku? Vai tev ir pietiekama finansiāla rocība vajadzības gadījumā samaksāt visus veterināros izdevumus? Vai tev ir pietiekami liela rocība samaksāt par viesnīcu vai ņemt līdzi uz savu viesnīcu, zinot, ka dažbrīd maksa par suni viesnīcā ir tikpat dārga kā par cilvēku? Dzīvnieks ierobežo. Tāpēc veterinārārsti vispirms cenšas potenciālos dzīvnieku ņēmējus atrunāt no šī soļa." Ņemot dzīvnieku, nevar tikai domāt, ka būs jāiegādājas tikai pārtika. Jārēķinās, ka būs nepieciešami veterinārsta pakalpojumi, un tie ar katru gadu kļūst arvien dārgāki. Tāpēc arvien populārāka ir apdrošināšana dzīvniekiem. 

CELÝ ROZHOVOR V DÉLCE 56 MIN. JEN NA HTTPS://HEROHERO.CO/CESTMIR Téměř polovina Čechů si myslí, že dnešní režim je horší než ten před rokem 1989. Zakladatel neziskové organizace Post Bellum Mikuláš Kroupa přičítá takové přesvědčení nostalgii. Všechny ukazatele totiž jednoznačně potvrzují, že někdejší politická doktrína nenabízela nikomu lepší příležitosti ani život než současnost. Faktem zůstává, že se lidé mohli cítit osvobození od některých starostí nebo na ně mohlo doléhat méně zodpovědnosti, protože se jen vezli a nechali o sobě rozhodovat soudruhy, na které si občas zanadávali u táboráku. V porovnání s tím je svoboda náročná, vyžaduje vzít svůj život do vlastních rukou, a to pravděpodobně není pro každého. I to je legitimní, nelze přitom ale tolerovat zločiny proti demokracii. Člověk, který vědomě šíří lži a dezinformace, by měl být podle Kroupy předvolán k zodpovědnosti, což se neděje. Před námi jsou navíc těžké zkoušky, ve kterých bude potřeba hodnoty a směřování svobodného západního světa obhájit. Pevně přitom věří, že když přijde na lámání chleba, vezmou současné a budoucí generace zbraně do rukou a budou se bránit. Už proto, co ve 20. století samy zažily. Nebo proto, že branná povinnost velí za zemi bojovat. Nedržet se svým národem a odmítat za něj nasadit život, tomu se dřív říkalo velezrada. A z řad těch, kteří to v minulosti dělali, se rekrutovali kolaboranti. Co má na mysli, když říká, že nás čekají Mnichovy? Jaká je hlavní příčina vnitrospolečenského rozkolu? Na čem se neshodne s ministerstvem obrany? Co se komunistům daří? Nebo jak se konečně vyrovnat s minulostí, když vláda selhává? I tom jsme s Mikulášem Kroupou mluvili.

Ve studiu jsme měly Markétu ze Šimrání, takže jsme se jako sex podcasterky měly o čem bavit. Nedržely jsme se jen jednoho tématu a řešily jsme, co nás zajímalo. Ptaly jsme se, jak markéta nabaluje lidi na sex parties, jestli se seznamuje na Amatérech, i jak funguje v otevřeném manželství.  Celé epizody včetně videa a bonusové části najdeš na www.herohero.co/vyhonitdabla  Podcastové aplikace nám nic neplatí. Moc vám děkujeme za odběry, díky nim můžeme fungovat.

Nedräkningen mot avgörandet i presidentvalet i USA den 5 november har börjat på allvar. Och med på resan finns tack och lov Filip & Fredrik! Imorgon blir det så klart den vanliga podden. Nästa avsnitt av "Filip & Fredriks valpodd" kommer på fredag.

Saruna grimmētavā. Kultūras rondo notvēra aktieri Andri Keišu uzreiz pēc izrādes "Lai Dievs stāv tev klāt, tu nabaga cietēj!" ģenerālmēģinājuma Jaunajā Rīgas teātrī, kas tapusi pēc Martina Makdonas lugas "Bendes" motīviem. Galvenais jautājums – par ko drīkst un nedrīkst vispār smieties? "Nedrīkst jokot..., tas mani personīgi skar, par mentāliem cilvēkiem. Tas man liekas vienīgais. Man bija "Linda vista" teksts par bērniem: kas tie tādi alerģiski, autiski žurkulēni". Es izņēmu vārdu autiski ārā, jo zinu, kas tā ir par nelaimi cilvēkiem, nekad par to nejokošu. Šinī lugā ir: nosauc uzvārdu, es saku - ā, tas pajoliņš. Mans tēls ir tik neiejūtīgs. Tas pajoliņš ir dokumentāls cilvēks ar mentālām problēmām. Tas man ir vienīgais. Domāju, jokot drīkst par visu," analizē Andris Keišs. "Vēl gan, kas ir tavs mērķis," papildina Andris Keišs. "Ir visādi mērkaķi, kas grib izsmiet un kādus politiskus zemtekstus iepīt. Tad es nezinu, labāk vajag paklusēt. Jokot drīkst, ja esi brīvs, godīgs, laimīgs cilvēks, kurš sasmīdināt, nevis kaut ko panākt ar to. Man personīgi satīra ne pārāk patīk." Izrāde veidota pēc Mārtina Makdonas lugas “Bendes”. Melnajai komēdijai Lielbritānijas dramaturgs Mārtins Makdona par pamatu ņēmis reālus vēsturiskus notikumus un personas no tālā 1965. gada, kad Anglijā oficiāli tika atcelts nāvessods (ar pakāršanu) un pēdējie Viņa Majestātes bendes jeb nāvessodu izpildītāji pēkšņi palika bez darba. Pirmo reizi luga uzvesta 2015. gadā Londonas Royal Court Theatre. “Bendes” ir saņēmušas Lorensa Olivjē balvu Lielbritānijā un Ņujorkas kritiķu balvu kā labākā jaunā luga. Izrādes režisors Alvis Hermanis. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Lauris Johansons. Lomās: Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs, Ivars Krasts vai Ričards Murāns, Jānis Skutelis, Ritvars Logins, Toms Harjo, Dāvids Pētersons, Evelīna Priede.

I dagens avsnitt bjuder Daniel Nilsson och Michael Holmberg på härligt FM-snack. Duon går igenom sina saves, svarar på lyssnarfrågor och mycket mer. God lyssning! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Nedräkning till Stockholm Halvmara! Nervositet, förberedelser och sista-minuten tips! Vi pratar om allt från loppstrategier, hur vi hanterar våra tävlingsnerver, våra förväntningar och som vanligt blir det en hel del pepp och skratt. Vi har även med oss Sanna från Marathongruppen som berättar om deras nya kampanj 50/50 som ska inspirera och uppmuntra fler tjejer att ta sig an längre distanser och visa att en jämställd löparkultur är möjlig. Låt oss tillsammans sikta på att Ramboll Stockholm Halvmarathon 2025 blir det första svenska halvmaratonet med en jämställd startfålla på 50/50! Häng med!!

Vi snackar om Carl Déman och Lucas Simonsson som infann sig i rätten igår för att nå en förlikning om den omtalade Guldskatten, och hör vad de tänker om den eventuella femte parten i fallet som inte var del av förhandlingarna. Ina snackar om att fransk polis går en kamp mot klockan innan de måste släppa eller åtala Telegram-grundaren Pavel Durov. Vad är det man vill ha av honom egentligen? Sen tar vi en titt på den virala gurksalladens fortsatta framfart i världen, och håller även upp en spegel mot oss själva, varför pratar vi ens om det här? Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Nedräkningen för Hannas flytt är officiell, på måndag händer det! Michelle fortsätter fundera på hur och vart hon skulle kunna flytta. Hon drömmer också mardrömmar där Andrew träffar någon annan! Men främst svarar vi på frågan när blev vi senast starstruck?Om ni vill melja oss med frågor, dilemman, tips på ämnen eller bara för att säga hej så kan ni nå oss på AlmostAmerikan@gmail.comFölj oss behind the mic på instagram @almostamerikanMusik gjord av: Fannie hertzberg & Joseph WilcoxOm du gillar avsnittet glöm inte att lämna 5 stjärnor ❤️ Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Succéprogrammet Äntligen Elitloppet är tillbaka med en nytt avsnitt. Nedräkningen fortsätter och denna gång har vi Solvallas sportchef Anders Malmrot som gäst – dessutom har vi stort fokus på Frankrike och hästarna som reser därifrån till Sverige för att vara med i storloppet. Anders Malmrot berättar om hur arbetet varit under våren men också hur schemat för när de sista biljetterna delas ut. Efter att detta program spelats in bjöds även Matthieu Abrivards Gaspar de Brion in till Elitloppet. Vi vill också passa på att redan nu påminna om nästa avsnitt av Äntligen Elitloppet som är redan på söndag. Då startar vår direktsändning 19.00 och då har vi fullt fokus på lottningen och elitloppshelgens startlistor. Programledare: Peter Henriksson. Medverkande: Anders Malmrot och Fredric Lindman. Redaktör: Mattias Holmgren.

ÖSK tog med blotta förskräckelsen en poäng uppe i Jämtland, och går tack vare den pinnen in i derbyveckan med en ganska positiv känsla. I Degerfors däremot, är det mental kris inför matchen på Behrn arena. Frågor finns i båda lägren: Blir Samuel Kroon en joker för ÖSK? Och kan Nasiru Moro petas ur den rödvita startelvan?

Snart är det dags för Eurovision Song Contest i Malmö! För Sverige tävlar som bekant Marcus & Martinus. Vad har dom gjort sedan dom vann Mello? Anders har träffat dom både i Spanien och i Stockholm och fått en uppdatering. Dessutom tog han ett snack med deras PR Manager Niklas Torsell från skivbolaget för att reda ut hur man jobbar från det hållet... kanske får ni också veta vad som blir nytt i Malmö jämfört med Meldofestivalen... Anders har också lite andra hemlisar med sig som han snappat upp under veckorna inför! Vad händer i Malmö under veckan och vad har VI för roll i det hela? Välkommen till det första Eurovision-avsnittet för 2024!

Vznik Československé republiky provázelo mnoho jednání, nejdřív v zahraničí. Zásadní roli sehráli naši krajané – hlavně ale T. G. Masaryk. „Spousta lidí narukovala do americké a kanadské armády. Bylo to víc Čechů než Slováků, kteří bojovali proti centrálním mocnostem. Taky sbírali peníze na různých akcích, se kterými pak disponoval TGM. Měli plné právo rozhodovat o budoucnosti soužití obou národů, což poprvé prohlásili v Clevelandu,“ říká historik a právník Petr Pithart.

Vznik Československé republiky provázelo mnoho jednání, nejdřív v zahraničí. Zásadní roli sehráli naši krajané – hlavně ale T. G. Masaryk. „Spousta lidí narukovala do americké a kanadské armády. Bylo to víc Čechů než Slováků, kteří bojovali proti centrálním mocnostem. Taky sbírali peníze na různých akcích, se kterými pak disponoval TGM. Měli plné právo rozhodovat o budoucnosti soužití obou národů, což poprvé prohlásili v Clevelandu,“ říká historik a právník Petr Pithart.Všechny díly podcastu Jak to bylo doopravdy můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Nedräkningen mot Vasaloppet är i full gång och vi tar tempen på hälsoläget. Hur mår vi egentligen med 10 dagar kvar? Dessutom får vi en sportlovsrapport med både löpning på Manhattan och skidåkning i alper o fjäll och vi bjuder också på dom där - kanske helt avgörande - sista minuten tipsen som mycket väl kan fullända DIN Vasaloppsuppladdning.  Tack till våra partners Odlo & Längdskidspecialisten Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

„Nedrážděme přírodu bosou nohou. Příroda nám to spočítá, a jestliže nám to spočítá příroda, nebude úniku, nezachrání se ani elita, ani digitální otroci. Právě proto je příroda laskavá, jako laskavá máma v tom, že vás varuje, dá vám nějaký pohlavek, po zadečku, ale ještě vám dává možnost,“ říká profesor Peter Staněk v rozhovoru pro pořad Kupředu do minulosti. 4. díl, 28.01.2024, www.RadioUniversum.cz

Jau deviņpadsmito reizi uz tikšanos ar reti redzētiem kino darbiem un interesantiem stāstiem par tiem aicina kinolektorijs „Tas, ko tu nedrīksti nezināt”. Sešas trešdienas kinoteātrī „Splendid Palace” skatītājus gaidīs lektori, kas caur ļoti atšķirīgām filmām stāstīs par vienojošu tēmu – cilvēka attiecībām ar slavu. Viens no kinolektorija „Tas, ko tu nedrīksti nezināt” pievilkšanas spēkiem nenoliedzami ir tā nosaukums: kurš gan kino skatītājs, kura intereses sniedzas ārpus komerckino lauka, grib palikt tumsā par to, ko nedrīkst nezināt? Un, ja vēl gaismu iedegt piedāvā pieredzējuši kino profesionāļi ar saviem stāstiem? Tā 2008.gadā Rīgas Kinomuzejā sākās lekciju cikls, kas nu jau daudzas sezonas interesentus pulcē kinoteātrī „Splendid Palace”. Trešo reizi to veido Kinomuzeja kuratore Dace Čaure, kura par šīs sezonas lektorija tēmu izvēlējusies cilvēka attiecības ar slavu. Šim kinolektorijam izvēlētās sešas filmas pārstāv ne tikai Holivudu, bet ļoti dažādu kino ģeogrāfiju, laikmetu un žanrus. Tie nav paši klasiskākie kino darbi, kas pirmie nāktu prātā, domājot par cilvēka un skatuves attiecībām. Un šāda izvēle ir apzināta, lai paplašinātu kino skatītāju pieredzi. Ar šādu domu no latviešu kino klasikas iekļauta nevis, piemēram, filma „Teātris”, bet gan Oļģerta Dunkera 1971.gada filma „Tauriņdeja”, ko izrādīs 24.janvārī. Lektore būs kino kritiķe un „Splendid Palace” mākslinieciskā vadītāja Daira Āboliņa. Bet vēl pirms Dunkera „Tauriņdejas” kinolektorija pirmajā seansā rītvakar, 10. Janvārī, varēs redzēt vienu no vēlīnajām Čārlija Čaplina skaņu kino posma filmām – 1952.gada filmu „Rampas ugunis”, stāsta Dace Čaure. Čaplina filmu „Rampas ugunis” ievadīs kino kritiķes un Nacionālā kino centra direktores Ditas Rietumas lekcija. Bet februārī kinolektoriju papildinās franču kino klasiķes Anjēzes Vardas 1962.gada filma „Kleo no 5 līdz 7” ar kino kritiķes un kuratores Dārtas Ceriņas ievadu un Toda Heinsa 1998.gada veltījums britu glemrokam „Spožā zelta dzīsla”, kuras prototipi ir pazīstami mūziķi.  Lomās redzami tobrīd pavisam jaunie aktieri Džonatans Rīss Maierss, Jūens Makgregors, Kristians Beils un citi. Par šo filmu kinolektorijā „Tas, ko tu nedrīksti nezināt” stāstīs festivāla „2ANNAS” radošā direktore Laima Graždanoviča Savukārt martā kinolektorija ietvaros būs skatāma Latvijā nekad uz lielā ekrāna nerādīta japāņu režisora Satoši Kona animācijas šausmu filma pieaugušajiem „Perfekti zils” ar kuratora un publicista Žulijena Nuhuma Kulibali ievadvārdiem un lektorija noslēgumā – dokumentālā filma „Meklējot mūziķa likteni”, par kuru stāstīs Rīgā dzīvojošais britu mūziķis, mākslinieks un rakstnieks Ričards Tomsons. Kinolektorijam „Tas, ko tu nedrīksti nezināt” šī būs jau 19.sezona, piedāvājot paplašināt kino redzesloku un caur vienojošu sezonas tēmu ieraudzīt, cik atšķirīgi kino puzles gabaliņi var veidot vienu kopīgu kino stāstu.

Äntligen är det dags att börja räkna ner på allvar! Eurovision Song Contest 2023 är i startgroparna och så också vi. Anders håller föreläsning om odds och varför dom är viktiga, vi går igenom dom förändringar som gjorts i röstningen och pratar om dom pre-partys vi varit på i Madrid och London. Dessutom stämmer vi av med låtskrivaren Jimmy Jansson som får reda ut ett märkligt ljud vi hittat i Tattoo och med Lotta Furebäck som är vår Head of Delegation om ifall allt är på banan inför avresan om 10 dagar. Häng med!

Vēl tā īsti neesam panākuši, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir apguvuši elementārās digitālās prasmes, kas jau rada problēmas daļai sabiedrības pilnvērtīgi iesaistīties aktuālajos ekonomiskajos un politiskajos procesos, kad klāt jauna robežšķirtne - mākslīgais intelekts. Vai mākslīgais intelekts jau šobrīd dod priekšrocības tā lietotājiem attiecībā pret nelietotājiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava un "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs. "Viennozīmīgi liela daļa uzņēmumu uz šo skatās un arī izmanto dažādus mākslīgā intelekta risinājumus. ChatGPT un līdzīgu risinājumu parādīšanās tirgū pēdējā gada laikā interesi ir vairojusi, un arī pielietojumi ir dažādi. Globāli tendence ir ļoti mērķtiecīgi skatīties, kā to var izmantot gan uzņēmuma iekšējo procesu pilnveidošanai, gan arī jaunu produktu radīšanā sadarbībā ar klientiem," vērtē Nauris Kļava. "Kas rīkosies ātrāk, būs ieguvēji, un būs zināmas priekšrocības," piekrīt Nauris Kļava. "Izplatība paredzama tik strauja un pieejamība, kas pavērusies, ir ļoti plaša, līdz ar to viennozīmīgi apgalvot, ka kāds, kurš neizmanto šodien, ir neglābjami palicis iepakaļ, nevar.  Lielās korporācijas ar milzīgiem finanšu resursiem uz to jau strādā gadiem, ir zināmas priekšrocības. Bet pieejamība atvērtā koda risinājumiem, gan maksas risinājumiem kļūst tik liela, ka izmantošana kļūst arvien plašāka un būs arī plašam uzņēmumu lokam arī Latvijā. ChatGPT lieliski komunicē arī latviešu valodā. Priekšrocības, kas ir lielajiem uzņēmumiem angliski runājošās valstīs vai valstīs ar lielu iedzīvotāju skaitu, zināmā mērā izzudīs, jo risinājumi ir universāli. Valodas barjera strauji mazinās." Andrejs Vasiļjevs brīdina, ja mākslīgam intelektam paprasīs faktoloģisku informāciju, ir ļoti būtiski pārbaudīt katru faktu, ko pateicis mākslīgais intelekts, jo modeļi mēdz būt pārcentīgi un "bieži vien šīs halucinācijas ir ļoti ticamas". "Ja paprasīsies faktoloģisku informāciju, viņš var iedot tik detalizētu un it kā ticamu aprakstu, bet tas noteikti ir jāpārbauda. To es ieteiktu visiem lietotājiem, kas nevis vienkārši eseju brīvā formā palūdz uzrakstīt, bet kaut kādu konkrētu informāciju arī mācību darbos," norāda Andrejs Vasiļjevs. "Ir ļoti būtiski pārbaudīt katru faktu, ko pateicis mākslīgais intelekts. Jūs būsiet pārsteigti, ka ir kāds it kā pārliecinoši pateikts fakts, kuram neatradīsiet nekādu apstiprinājumu, kas bieži būs maldīgs." Andrejs Vasiļjevs skaidro, ka šobrīd pie tā strādā, lai mākslīgā intelekta sniegtā informāciju būtu arvien precīzāka. "Cerams, ka drīzā laikā tas tiks atrisināts, bet mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Tas ir tas cilvēka faktors, kas joprojām ir būtisks," bilst Andrejs Vasiļjevs. Viņš skaidro, ka tagad mēģina apvienot lielos valodas modeļus ar informācijas meklēšanas un izguves sistēmām, pavisam citu tehnoloģiju.  "ChatGPT varat redzēt, ka teksts veidojas, vārdu pa vārdam virpina šo tekstu. Tas ir statistisks modelis," bilst Andrejs Vasiļjevs. "(..) Šobrīd strādā pie tā, ka šie modeļi dod paredzamas atbildes un mums nav jābrīnās, kāpēc šādu atbildi iedeva un ka šī atbilde ir uzticama. Pašreiz šī problēma nav atrisināta." "Nedrīkst izmantot akli. Tas var būt lielisks padomdevējs, lielisks ideju ieroesmes avots, bet rezultāts ir jāpārbauda," vēlreiz atgādina Andrejs Vasiļjevs. "Varat būt daudz efektīvāks - iegūt sagatavi, jēlmateriālu, bāzi, jaunas ierosmes, bet viss jāpārbauda, jāizlaiž caur cilvēka intelektu. Mākslīgais intelekts vislabāko rezultātu dod apvienojumā ar cilvēka intelektu." Andrejs Vasiļjevs piekrīt, ka "vajag izveidot lielo valodas modeli latviešu valodai, kurš apkopo visu, kas ir zināms un pierakstīts, un digitāli pieejams par latviešu valodu, ne tikai publiskajās interneta krātuvēs, bet arī Nacionālās bibliotēkas digitālajās krātuvēs, arhīvos un citur, lai mākslīgais intelekts vislabāk zinātu latviešu valodu un visu par Latvijas vēsturi, kultūru, ekonomiku un būtu mums ļoti noderīgs rīks Latvijas un latviešu vajadzībām".

Vilki staigā gar mājā, noplēš suņus. Par šo tēmu runājam ar mednieku no Pierīgas Kasparu Šuikovski. Par to pašu tēmu runājam arī ar mednieku no Liepājas puses - Raimo Jansonu. Tad atgriežamies pie tēmas par Valsts meža dienesta inspektoriem, un neliela saruna ar Valsts meža dienesta vadītāju Arvīdu Ozolu - par to, kas svarīgāks - prevencija vai sods. Savukārt Jānis Lākuts no GPSPRO.lv veikala stāsta par veikala jaunumiem! Epizode sadarbībā ar GPSPRO.lv  @gpsprovideo  Jaunmoku 26, Rīga (pie Komforta) blakus t/c Spice https://www.gpspro.lv/home/lv/ Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

1) Vnímat otevřené dveře 2) Vstoupit navzdory okolnostem 3) Pochybnost je součástí dosažení cíle 4) Modlitba nitra 5) Nedržet si jistoty Těchto pět bodů popsal Petr Húšť jako ty, které si vydefinoval v rámci "Boží školy na Ukrajině". Co všechno objevuje při svém působení v zemi zkoušené válkou? Popisuje v rozhovoru s Milanem Michalkem.

Současná válka mezi teroristickou organizací Hamás a Izraelem je pro západní veřejnost méně pochopitelná, a tak na ulicích vyjadřují podporu jedné i druhé straně. Analytik a výzkumný pracovník Ústavu mezinárodních vztahů Jan Daniel v Osobnosti Plus vysvětluje: „Asi bych rozlišoval, jestli je západní veřejné mínění nakloněno pro Hamás jako takový, nebo jestli se staví proti obětem ze strany palestinských civilistů.“

Současná válka mezi teroristickou organizací Hamás a Izraelem je pro západní veřejnost méně pochopitelná, a tak na ulicích vyjadřují podporu jedné i druhé straně. Analytik a výzkumný pracovník Ústavu mezinárodních vztahů Jan Daniel v Osobnosti Plus vysvětluje: „Asi bych rozlišoval, jestli je západní veřejné mínění nakloněno pro Hamás jako takový, nebo jestli se staví proti obětem ze strany palestinských civilistů.“Všechny díly podcastu Osobnost Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Hana Dvořáková obdržela z rukou prezidenta republiky vyznamenání za zásluhy o stát v oblasti vědy. Co jí přinesla spolupráce s Antonínem Holým při výzkumu antivirových látek? Jaké cíle má její Nadace Experientia? A proč se veřejná debata o české vědě pořád točí kolem financování? Vědkyně a filantropky se ptal Tomáš Pancíř.Všechny díly podcastu Dvacet minut Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Latvijā ievērojama sabiedrības daļa joprojām dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados un kurām nepieciešami nopietni renovācijas darbi. Bet tam nepieciešama liela nauda. Kur to dabūt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns, Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis valdes" priekšsēdētāja Dace Vārna. Sazināmies ar "Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju Ievu Vērzemnieci un Liepājas domes izpilddirektora vietnieku nekustamā īpašuma jautājumos Mārtiņu Tīdenu. Dace Vārna atzīst, ka padomju laikā celtās mājas laika zobs nav saudzējis un viens no jautājumiem ir, kā spēj dzīvokļu īpašnieki vienoties par mājas atjaunošanas jautājumiem. Viņa vērtē, ka, saprotot, ka ģeopolitiskā situācija ir smaga, gan energo resursu cenas ir augstas, arī motivācijai atjaunot ēkas vajadzētu būt augstākai. 2023. gada sākuma veikta aptauja rāda, ka jautājumā par to, kādam jābūt atbalstam, lai renovācija un siltināšana vispār notiktu 59% atbild, ka to nav iespējams vispār veikt, jo cilvēkiemjau ir citas kredītsaistības. Vaicāti par līdzfinansējuma apjomu, kāds būtu nepieciešams, lai saņemtos ēkasa atjaunošanas darbiem, gandrīz 23 % norādīja, ka līdzfinansējumam jābūt vismaz 70%, lai spētu uzņemties saistības. Savukārt 21% norādīja, ka līdzfinansējumam no ES vai valsts jābūt vismaz 90%.  "Finansējuma jautājums nav vienkāršs," norāda Dace Vārna un vērtē, ka Eiropā jādara viss iespējamais, lai dzīvojamo fondu atjaunotu. Savukārt Ieva Vērzzemniece norāda, ka ēkas renovācija prasa no mājas iedzīvotājiem ieguldījumu gan cilvēkresursu, gan laika ziņā. "Sagatavot māju, uzsākt projekta sagatavošanu, piesaistīt banku, meklēt būvnieku, tas prasa no mājas diezgan lielu ieguldījumu gan cilvēkresursu, gan laika ziņā," skaidro Ieva Vērzzemniece. Vispirms jāveic energo audits, jāsagatavo tehniskā dokumentācija, projekts jāsagatavo, kas ir laikietilpīgs process. "Altum" atbalsta programmai kvalificējas trīs un vairāk dzīvokļu māja. Svarīga laba maksāšanas disciplīna, lai saņemtu atbalstu. Nedrīkst būt kavēti vairāk kā 10% komunālo maksājumu. "Parasti, ja mājas iedzīvotāji izvēlas renovācija, tā ir gan jumta, gan pamatu un fasādes siltināšana," atzīst Ieva Vērzzemniece. "Ja pieņem lēmumu par mājas renovācijas projekta sagatavošanu, dara visu, jo renovācijas projekta īstenošana ir laikietilpīgs process un kādu laiku tas sagādā arī zināmas problēmas iedzīvotājiem." Deviņstāvu mājā izmaksas ir mazākas nekā trīs vai piecu dzīvokļu mājā, bet lielā mājā ir vairāk iedzīvotāju un vispirms ir aktīvi jāstrādā ar iedzīvotājiem, lai panāktu pozitīvu lēmumu vispār darbu veikšanai. 

Nedräkningen har börjat inför EU-valet 2024 och podden är på plats i Bryssel. Ett handlingskraftigt Europa är avgörande i kristider, men frågan är om sammanhållningen i parlamentet är i upplösning. Det är mindre än 300 dagar kvar till Europaparlamentsvalet och på plats i Bryssel märks det tydligt. Partigrupperna börjar redan nu positionera sig och en ny nivå av polarisering har synts i parlamentet de gångna månaderna, konstaterar Susanne Palme i Europapodden. Den största partigruppen, konservativa EPP, har gått emot förslag inom den gröna given och där syns nu en splittring mellan de konservativa på ena sidan och socialdemokraterna på den andra. Samtidigt viker stödet för de gröna. Håller den partiöverskridande sammanhållningen, som traditionellt sett varit stark i parlamentet, på att falla isär?Flera tunga profiler lämnar parlamentetFlera tongivande EU-profiler lämnar Europaparlamentet i och med nästa års val och kanske går vi mot en mandatperiod där parlamentet snarare kommer att agera bromskloss än blåslampa. Europapodden ringar in personerna att hålla koll på framåt och frågorna som garanterat kommer att komma upp i valrörelsen. Medverkande: Susanne Palme, EU-kommentator. Andreas Liljeheden, Brysselkorrespondent. Teresa Küchler, Brysselkorrespondent för SvD.Programledare: Caroline SalzingerProducent: Therese Rosenvinge

Nedräkningen har börjat för Hot in the shade serien som har premiär den 11 augusti, vi lämnar över podden i tre veckor till våra gäster, de väljer själv temat i sitt avsnitt. Välkommen till presentationen av årets Hot in the shade deltagare. Som vanligt blir det samtal om annat Kiss relaterat, välkommen. Detta har vi pratat om: Kiss

Gäst: Niklas Olsson Nedräkningen har börjat för Niklas emot sin tvåhundrade spelning med Kiss, detta kommer ske den 13 juli 2023 i Dalhalla. Han värmde upp med turnépremiären i Birmingham, en spelning som inte gick enligt planerna för Kiss. Som tur så är de rutinerade rockrävar, så de har bara blivit bättre med varje spelning. Välkommen till ett trevligt samtal med Niklas inför Dalhalla spelningen. Detta har vi pratat om: Kiss

Tiekamies Dabas aizsardzības pārvaldē ar Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi. Runājam par liegumiem, medību iespējām aizsargājamās teritorijās, par to, kādēļ mums vajadzīgi lāči, kādēļ aizliedza lūšu medības un kas būs tālāk. Oskars mums pieslēdzas attālināti. Paraksties par medību nākotni: https://signforhunting.com/ Militārā kafija - Daļa no ienākumiem tiek ziedota Latvijas Armijas Veterāniem. https://www.mil-coffee.eu/https://tacsale.eu/brand/mil-coffee Uzrādot mednieka apliecību saņemsi Militaryshop.lv (Brīvības 132, Rīga) 10% atlaidi! Epizodi veido: Linda Dombrovska, Indulis Burka, Oskars Treilihs Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

„Trys mėnesiai intensyvaus gyvenimo universiteto. Nedrįsčiau spėti, kokį mokslo laipsnį po jų galėčiau prirašyti prie savojo vardo, nes gyvenimo mokslo pakopų skaičius, man regis, yra begalinis. Vakar namo parsivežiau didžiausią šio mokslo įvertinimą – sveiką ir besišypsantį vaiką“, – taip kovo pradžioje savo „Facebook“ paskyroje rašė dviejų dukrų mama Jurgita Juozaitytė-Markevičienė.Laidoje, skirtoje Motinos dienai, ji atvirai dalijasi savo išgyvenimus, kai su trylikamete dukra, dėl visai, pasak Jurgitos, nereikšmingos traumos atvyko į gydymo įstaigos priėmimo skyrių ir išgirdo medikų įtarimus apie galimą onkologinę ligą. Po to sekė ilgos nežinios valandos, gydymas. „Onkologija skamba taip, kad nebegali kvėpuoti“, – sako Santaros klinikose Komunikacijos tarnybos vadove dirbanti Jurgita. Ji kiekvieną dieną sukasi tarp medikų, puikiai žino gydymo įstaigos darbą iš vidaus ir kiekvieną dieną susiduria su daugybės žmonių – tiek medikų, tiek pacientų išgyvenimais, kas, ko gero, asmeniškai susidūrus su dukters liga, ne tik kad nepagelbėjo, tačiau dar ir apsunkino situaciją.Ved. Žydrė Gedrimaitė

Äntligen är det dags att börja räkna ner på allvar! Eurovision Song Contest 2023 är i startgroparna och så också vi. Anders håller föreläsning om odds och varför dom är viktiga, vi går igenom dom förändringar som gjorts i röstningen och pratar om dom pre-partys vi varit på i Madrid och London. Dessutom stämmer vi av med låtskrivaren Jimmy Jansson som får reda ut ett märkligt ljud vi hittat i Tattoo och med Lotta Furebäck som är vår Head of Delegation om ifall allt är på banan inför avresan om 10 dagar. Häng med!

"Oza zemes burvis" – leģendāra filma, ar kuru sākas kinolektorijs "Tas, ko tu nedrīksti nezinātXVIII: vienā taktī" kinoteātrī Splendid Palace. Par kinolektorija saturu raidījuma izskaņā kinokritiķes Dārtas Ceriņas un kultūras publicista Žulijena Kulibali komentārs.      LKA Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri "Splendid Palace" aicina skatītājus uz jau 18. kinolektorija "Tas, ko tu nedrīksti nezināt" sezonu, kas šīgada pavasarī uz lielā ekrāna skatītājiem piedāvā iepazīties ar ikoniskiem, hrestomātiskiem un nozīmīgiem kino klasikas darbiem no visas pasaules. Šogad, svinot Rīgas vecākā kinoteātra "Splendid Palace" simtgadi, kinolektorijs zem saukļa "Vienā taktī" uzmanību pievērsīs mūzikla žanram, sezonu sākot ar vienu no pretrunīgākajiem un skatītākajiem mūzikliem kino vēsturē – 29. martā programmu sāks režisora Viktora Fleminga "Oza zemes burvis" (1939) ar Džūdiju Gārlendu galvenajā lomā. Pirms seansa skatītājus filmas pasaulē ievadīs mūziklu aktrise Annija Putniņa. Lektorija laikā skatītājiem tiek piedāvāta sešu filmu izlase – pēc "Oza zemes burvja", 19. aprīlī, kinolektorijā tiks izrādīts Aditjas Čopras mūzikls "Līgava tiek drosminiekam" (1995) – viens no visu laiku veiksmīgākajiem Bolivudas muzikālajiem mīlas stāstiem, kura skaņu celiņš pat kļuvis par vienu no pagājušā gadsimta 90. gadu klausītākajiem albumiem Indijā. 3. maijā programmu turpinās Latvijas "zelta fonda" klasika – tūrismu popularizējošā Aloiza Brenča filma "Lielais dzintars" (1972), kas seko jaunatnes estrādes ansambļa likstām pilnajam ceļam uz dziesmu konkursu, paralēli izceļot dažādas Rīgas un Pierīgas apskates vietas. 17. maijā uz kinoteātra "Splendid Palace" ekrāna gaidāms filmas "Zelta astoņdesmitie" (1986) seanss – filmas režisore Šantala Akermane ir viena no nozīmīgākajām pagājušā Eiropas kino veidotājām, kas šo uz lielveikala fona plaukstošo pieaugšanas stāstu veidojusi mūsdienām raksturīgā toņkārtā, izdarot stilistiskas atkāpes no žanra iezīmēm. Pavasara izskaņā, 31. maijā, skatītāji tiek aicināti noskatīties Viljama Vailera romantiski komisko mūziklu "Smieklīgais skuķis" (1968), kurā redzama aktrises un mūziķes Barbaras Streisandes pirmā kino loma. Šī gada kinolektorija noslēgumā atkal gaidāms pārsteigums – kulta filma "Rokija Horora šausmu šovs" (1975), kas tiek uzskatīta par darbu, kas visilgāk noturējies pasaules kinoteātru repertuāros, bez pārtraukuma priecējot skatītājus jau 47 gadus.

Stāsta diriģents un čellists Imants Resnis Droši vien daudzi būs dzirdējuši par Bēthovena Nemirstīgo mīļoto, kurai rakstīta kaislīga vēstule un kuru viņa nekad nav saņēmusi. Šī vēstule kopā ar testamentu tika atrasta pēc komponista nāves. Līdz pat šai dienai nav nekādu tiešu dokumentālu pierādījumu par to, kas bijusi šī persona, un tas raisījis neskaitāmus minējumus un spekulācijas. Tomēr ir viens diezgan drošs pieturas punkts, kas var ievērojami sašaurināt minējumu loku: izpētīts, ka vēstule rakstīta 1812. gada jūlijā. Ir droši zināms, ka Bēthovens šajā laikā dažas dienas uzturējies Prāgā, kur viņam bijis liels emocionāls pārdzīvojums ar kādu dāmu. Tai skaitā arī intīms. Jautājums - kas bijusi šī dāma. Labi zināms, ka Bēthovens ir diezgan bieži iemīlējies, gan kā pats kādā vēstulē atzinis - augstākais uz septiņiem mēnešiem …  Tiek nosauktas vairākas kandidātes un it kā katrai no viņām par labu runā kādi nozīmīgi pierādījumi. Arī muzikāli.  Tā, piemēram, Jūlija jeb Džuljeta Gvičardi, ar kuru kādu brīdi viņš nopietni aizrāvies un pat lolojis precību plānus. Jūlijai veltīta tā saucamā Mēnesnīcas sonāte. Te gan jāsaka, ka sonātes veltījums ir vairāk nejaušs, jo sākotnēji dāvāto kādu nelielu Rondo (visticamāk solmažorā, opus 51) steidzīgi ievajadzējies kādam labdarim tālākdāvināšanai, un solītais veltījums automātiski pārcēlās uz nākamo skaņdarbu. Drīz vien Jūlija apprecējās ar kādu grāfu un aizbrauca uz Neapoli. Tomēr veltījums palika. Un pētnieku aizdomas arī, lai gan viņi nekad vairs netikās. Citkārt sievietes meklējumos (pareizāk gan laikam būtu teikt – sievas meklējumos) Bēthovens palūdzis palīdzību draugam un ar mazliet ironiju piebildis: "Liec aiz auss, skaistai viņai jābūt, jo neglītu es nevaru mīlēt – citādi man jāmīl pašam sevi!" Draugs lūgumu ņēmis jo nopietni un ievedis Bēthovenu savas saderinātās mājā, kur Bēthovens ar skubu iemīlējās viņas māsā Terēzā, kas gan tobrīd bijusi uz pusi jaunāka par viņu. Terēzai tobrīd bija astoņpadsmit. Nepretenciozais, tomēr ārkārtīgi populārais darbiņš "Elīzai" veltīts Terēzai. Viņas vārds veltījumā neskaidrā rokraksta dēļ ticis izlasīts kļūdaini, tālab vēlāk pārtapis par Elīzu. Saņēmis no iecerētās kārtējo "groziņu", Bēthovens daudz nebēdāja un vēstulē ar vārdiem "Aizmirstiet trako!" viņai atvainojās. Vēl viena pētītāju izvirzītā Nemirstīgās mīļotās kandidāte ir Antonija Brentano. Antonijai Bēthovens veltījis dziesmu "Mīļotajai" ("An die Geliebte"). Tomēr viņas kandidatūra būtu jāizslēdz kaut vai tādēļ, ka Bēthovens bija tuvs draugs arī viņas vīram, kurš viņu nereti arī atbalstīja. Nedrīkst  aizmirst arī to, ka viens no Bēthovena morāles uzstādījumiem bija – ar precētām sievietēm  tikai draudzīgās attiecībās! Par to viņš rakstījis arī kādas audzēknes greizsirdīgajam vīram. Būtu izslēdzama arī viņas māsa Betīna Brentāno, kas iegājusi vēsturē ne tikai ar pazīšanos ar Bēthovenu, ar kuru kādu laiciņu viņa staigājusi, sadevusies rokās, bet arī ar saraksti ar Gēti. Tiesa, ne viena vien viņas sarakstes epizode vēlāk izrādījusies tikai viņas fantāzijas augļi. Te nu mēs nonākam pie Jozefīnes fon Brunsvikas, ar kuru Bēthovens tika iepazīstināts 1799. gadā un kurā nekavējoties iemīlējās. Tomēr Jozefīnes māte meklēja savai meitai atbilstošu partiju un tādu drīz vien arī bija atradusi 27 gadus vecākā grāfa Deima personā. Bēthovenam nekas cits neatlika kā uzrakstīt "Mīlas dziesmiņu" ("Liebeslied"): lai neizraisītu skandālu, viņš to veltīja gan Jozefīnei, gan viņas māsai. Pēc pieciem gadiem Jozefīne kļuva atraitne. Atkal uzdzirkstīja jūtas un Bēthovens savā prātā būvēja sapņu pilis. Lai gan viss liecina par to, ka jūtām bijusi arī atbilde, jo 1805. gadā viņi pavadījuši kopīgu vasaru lauku īpašumā, par ko Bēthovens atstājis muzikālu liecību ar dziesmu "Cerībām" ("An die Hoffnung"), turpinājuma tam nav bijis. Viņa mīļotā acīmredzot nevarēja viņā ieraudzīt savu bērnu audžutēvu. Pēc laiciņa abu ceļi atkal šķīrās un Jozefīne aizceļoja uz Šveici, lai sameklētu saviem dēliem skolotāju. Tādu viņa arī atrada tolaik slavenā Šveices pedagoga Pestaloci asistenta personā. Tas bija šarmantais un izglītotais barons fon Štakelbergs, kurš nāca no Igaunijā mītošas ievērojamas vācbaltiešu dzimtas. Saglabājusies Jozefīnes korespondence, pēc kuras var spriest, ka viņa bijusi jutekliska un erotiska sieviete, kura nekad nav  saņēmusi pilnvērtīgu miesisku mīlestību, tālab nav jābrīnās, ka viņai izveidojušās attiecības Štakelbergu. Tas rezultējās ar ārlaulības bērnu, kas gan tika notušēts ar vēlāko laulību. Arī šī laulība nenesa Jozefīnei laimi un jau pēc dažiem gadiem viņa bija vīru padzinusi. Lai arī nav nekādu dokumentālu pierādījumu, ka Jozefīne 1812. gada jūlija sākumā vienlaicīgi ar Bēthovenu atradusies Prāgā, ir neskaitāmi netiešie pierādījumi, ka tas tā varēja būt. Savā ziņā viens no pierādījumiem ir nākošā gada aprīlī dzimusī meita, kura dabūja Štakelberga uzvārdu. Meitas vārds "Minona" pēc dažu pētnieku domām ir apgriezts "Anonim", tomēr iespējamāks šķiet pieņēmums, ka tas ir ņemts no Gētes "Vertera", kas varēja kalpot kā zināms kods Bēthovenam. Minonai bija vien astoņi gadi, kad viņas māte 42 gadu vecumā devās mūžībā. Minona palika kopā ar savu formālo tēvu – baronu Štakelbergu un daļu sava mūža nodzīvoja Igaunijas pilsētā Tartu, visu mūžu saglabājot baltiešu akcentu savā vācu valodā. Minona mira 1897. gadā 84 gadu vecumā, neatstājot pēcnācējus.

Sensationen Häcken, majestätiskt hyllade i Svt:s årskrönika, Sportstudion analyserar det fylliga tv-materialet från programmet. Nedräkningen till Idrottsgalan är igång, på måndag är det dags och med oss direkt på telefon finns programledaren Måns Zelmerlöw. Det är jackpot på Big 9 och Maskinen analyserar och pekar ut miljondraget på kupongen. Dessutom: Hotell Romantik, Ring så spelar vi, Frida Karlssons kollaps, kärnkraftsvågen och så minns vi tillbaka på oförglömliga ögonblick tillsammans med sysselsättningen padel.

Par pirmo latviešu vēstures stāstnieku Frīdrihu Bernhardu Blaufūsu un viņa latviešu valodā sarakstīto Vidzemes vēstures apcerējumu, arī par to, ko pētniekiem vēl izdevies atrast par Blaufūsu Brāļu draudzes arhīvā Hernhūtē stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām. Šoreiz par pirmo latviešu valodā sarakstīto vēstures grāmatu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753”. Vēstures apcerējuma autors vācu tautības latviešu literāts, mācītājs Frīdrihs Bernhards Blaufūss. Kā atzīst vēstures doktors Jānis Šiliņš, tā ir ne tikai pirmā latviešu valodā sarakstītā latviešu vēsture, ne tikai pirmā laicīgā grāmata latviešu valodā, bet arī pirmā novadu vēsture, Vidzemes vēsture. Par Blaufūsu uzzināsim aizvien vairāk, jo Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica Brāļu draudzes arhīvā Hernhūtē atradusi paprāvu burtnīcu, kurā mācītājs aprakstījis savu dzīvi, un Blaufūsa teksts kā unikāla 18.gadsimta vidū Vidzemē dzīvojoša mācīta vīra autobiogrāfija tiek gatavota izdošanai. Savukārt Blaufūsa vēstures apcerējums kopā  ar mūsdienu pētnieku komentāriem grāmatā „Vidzemes stāsti” jau izdots. Nedrīkstam arī noklusēt, ka pētnieku vidū valda dažādi uzskati, kas īsti ir Vidzemes stāstu autors. Dodamies aizraujošā izpētes ceļojumā! Senie teksti un izdevumi ne vienmēr nonāk ērtā un viegli lasāmā veidā pie mūsdienu lasītāja.  Ar Blaufūsa Vidzemes stāstiem ikviens latviešu valodas pratējs var iepazīties, jo 2015.gadā Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība izdeva Blaufūsa  darbu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” ar komentāriem. Vēsturnieks  Jānis Šiliņš pārstāv Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrību un vispirms  iezīmē savu sastapšanos ar Frīdriha Bernharda Blaufūsa apcerējumu. Frīdrihs Bernhards Blaufūss nāk no Tīringenes  dienvidu daļas, kur skatam paveras skaista  ainava ar kalniem, dzimis Frauenbreitungā  kantora ģimenē,  viņa tēvs ir skolotājs, māca arī dziedāšanu. Frīdrihs nonāk latīņu skolā, seko gadi Gotas ģimnāzijā, tad teoloģijas studijas Halles universitātē. 1726.gadā ieradies Vidzemē un bijis viens no mājmācītājiem Magdalēnai Elizabetei fon Hallartei piederošajā Valmiermuižā. LNB vadošā pētniece  Beata Paškevica Blaufūsa vārdu minēja jau raidījumā par hernhūtisma aizsākumiem Vidzemē. Nupat pētniece atgriezusies no Hernhūtes, kur strādājusi arhīvā un atradusi paprāvu burtnīcu, kurā mācītājs aprakstījis savu dzīvi. Blaufūsa autobiogrāfija ir iztulkota un ar zinātniskiem  komentāriem divās valodās tiek gatavota izdošanai. Beata Paškevica uzsver, ka Blaufūsa autobiogrāfijā, kā jebkura mācītāja autobiogrāfijā tajā laikā daudz runāts par garīgo dzīvi. Turpinot par Blaufūsa sarakstīto vēstures apcerējumu, Jānis Šiliņš apliecina, ka Blaufūsa aprakstītajā Vidzemes vēsturē hernhūtiešu tēma ir, pirmām kārtām, tādēļ, ka Blaufūss pats ir cieši saistīts ar hernhūtiešiem, viņam ir ļoti labas attiecības ar Jānis Šteinhaueru, kurš ir Rīgas un Doles latviešu  hernhūtiešu līderis. „Šis darbs nekad nav parādījies iespiestā formā un ir izplatīts tikai rokrakstā, kā laba tiesa brāļu draudzes literatūras šai laikā. Jādomā ir bijuši vairāki noraksti,” par Blaufūsa „Vidzemes vēsturi” spriež kultūrvēsturnieks Jānis Krēsliņš (juniors), kurš arī iedziļinājies Blaufūsa personībā. Ar Beatu Paškevicu aplūkojam norakstu, kas veikts ļoti glītā rokrakstā. Viens noraksts, ap kuru vijas leģendas, un pētnieku versijas, vai Blaufūss ir pirmās latviešu valodā sarakstītās vēstures autors? Šo jautājumu skārām raidījumā par Jākobu Langi, un sarunā ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli  pieskārāmies arī Vidzemes stāstu autorībai. Pagaidām paliekam pie populārās versijas, ka „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” ir Blaufūsa sarakstīti.  Vai katrs vidzemnieks izlasīs Blaufūsa 18.gadsimta vidū rakstīto vēstures apcerējumu, neņemos spriest, taču grāmatas eksemplārs „Vidzemes stāsti”, ko pasūtīju Rīgas Centrālajā bibliotēkā un kurā Blaufūsa teksts ar komentāriem, ir daudz lasīts. Tāpat iepriecina ziņa, ka vēstures apcerei drīzumā pievienosies Frīdriha Bernharda Blaufūsa autobiogrāfija, kurā uzzināsim vēl daudz ko aizraujošu par Vidzemes stāstu autoru.  Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit:

Velitel ukrajinské armády generál Valerij Zalužnyj stejně jako další ukrajinští představitelé předpokládají, že Rusko nyní přeskupuje síly, aby možná už v lednu zahájilo velkou ofenzivu, jejímž cílem může být i Kyjev. „Zcela určitě nejde o plané varování, ale na druhé straně je to třeba brát jako součást informační války,“ upozorňuje plukovník generálního štábu v záloze Zdeněk Petráš z Univerzity obrany.

Velitel ukrajinské armády generál Valerij Zalužnyj stejně jako další ukrajinští představitelé předpokládají, že Rusko nyní přeskupuje síly, aby možná už v lednu zahájilo velkou ofenzivu, jejímž cílem může být i Kyjev. „Zcela určitě nejde o plané varování, ale na druhé straně je to třeba brát jako součást informační války,“ upozorňuje plukovník generálního štábu v záloze Zdeněk Petráš z Univerzity obrany.Všechny díly podcastu Interview Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Linnea Rönnqvist pratar om Elon Musks omröstning på Twitter – om huruvida han själv ska avgå som VD. Fanny Wijk pratar om den extrema blixthalkan som gjorde att ortopeder vädjade om att vi skulle hålla oss inne igår. Och så får vi besök av dem omtalade kommunpoeten Jimmy Alm som berättar om ett år med Sveriges kanske ovanligaste jobb. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

“Nedrīkst vilkt garumā” - tā mūsu raidījuma viesis, kamēr sarunas par koalīcijas veidošanu ir iestrēgušas. Kā to risināt? Šonedēļ raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Apvienotā saraksta līderis Uldis Pīlēns.

Iz 43, 1 - 7: Teraz však takto vraví Hospodin, tvoj Stvoriteľ, ó, Jákob, tvoj Tvorca, ó, Izrael: Neboj sa, lebo som ťa vykúpil, povolal som ťa tvojím menom; môj si ty! 2 Keď pôjdeš cez vodu, budem s tebou, a keď cez rieky, nezaplavia ťa; keď budeš kráčať cez oheň, nezhoríš, ani plameň ťa nespáli, 3 lebo ja, Hospodin, som tvoj Boh, Svätý Izraela, tvoj Spasiteľ. Ako výkupné dal som za teba Egypt, Kúš a Sebu miesto teba, 4 pretože si bol drahý v mojich očiach, vzácny si bol a miloval som ťa. Aj ľudí dám za teba i národy za tvoj život. 5 Neboj sa, lebo ja som s tebou! Privediem od východu tvoje potomstvo a zhromaždím ťa od západu. 6 Severu poviem: Vydaj! a juhu: Nedrž v zajatí! Zďaleka priveď mojich synov, od konca zeme moje dcéry, 7 každého, kto sa volá mojím menom, koho som stvoril na svoju slávu, koho som sformoval a učinil.

Kādi ir aktuālākie dārza darbi augusta sākumā? To raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktorei, bioloģijas zinātņu doktorei Vijai Rožukalnei un dārzkopei, kokaudzētavas "Dzērves" saimniecei Marutai Kaminskai. Arī šovasar, kā katru gadu, dārzam par labu nenāk krasās laikapstākļu maiņas, kad vienu brīdi ir karsts, otru brīdi auksts. Arī tad, kad līst lietus, jāskatās, lai zem koku lapām zeme nebūtu sausa un vajadzības gadījumā tā jāpalaista, norāda Vija Rožukalne, lai mūs varētu priecēt, piemēram, skaisti ziedošas hortenzijas: "Atcerēsimies, ka hortenzijas latīniskais nosaukums "hydrangea" ir saistīts ar ūdeni, tātad hortenzija ir liela dzērāja." "Un ne tikai dzērāja, bet arī liela ēdāja," smejoties piebilst Maruta Kaminska. "Galvenais ir vajadzības gadījumā augsnei pievienot skābo kūdru, sajaucot to pusi uz pusi ar esošo melnzemi." No galvenajiem augusta sākuma dārza darbiem Kaminska min, ka šobrīd apgriežot zemenēm lapas. Šogad zemeņu raža bijusi laba, tomēr lapas sākušas kļūt plankumainas. Dārznieces iesaka zemeņu lapas griezt uzreiz, kad zemenes beigušas ražot, un neatlikt šo darbiņu uz augusta beigām, lai stādiem paspētu iznākt arī jaunās, veselīgās lapiņas un stīgas. Ja vajadzīgi stādi, jāpagaida, lai jaunie dzinumi apsakņojas. Arī Rožukalne iesaka neatstāt zemenes bez apkopšanas. "Nedrīkst domāt, ka visas zemenes ir apēstas un tagad var par viņām aizmirst. Ja vēlas zemenes ēst arī nākamgad, vajag apgriezt lapas, turpināt mēslošanu, kopt, rušināt un atbrīvot no nezālēm." Visu šo raidījumu caurvij atbildes uz klausītāju jautājumiem - ko augustā vēl var paspēt iestādīt, vai dzeltenīgas lapas gurķu stādiem ir problēma, kā iznīdēt zemes lapsenītes humānā veidā un citiem.

Daugavpils Jēzus Sirds draudzes vikārs Dmitrijs Artjomovs ir dzimis Rīgā, studējis vēsturi Daugavpils Universitātē un teoloģiju Ļubļinas Katoļu Universitātē, Varšavas Teoloģijas Akadēmijā un Saleziāņu Pontifikālajā Universitātē Romā. Šobrīd studē teoloģiju doktoranturā Varšavā. "Teoloģija manā skatījumā, protams es vienkāršoju, tā ir filozofija, kurai jautājums par Dievu ir atrisināts, pateicoties ticības pieredzei.” Dmitrijs ir vēl viens spilgts piemērs tam, cik multinacionāla vieta ir Latgale. Viņa tēvs nācis no Ukrainas, Hersonas apgabala, vectēvs bijis no Krievijas, vecmamma no Latgales. Jautāts, kas pēc tautības pats jūtās, Dmitrijs nevar atbildēt, vien noteikdams „ar šo jautājumu jau nesājos 40 gadus”. Viņš labprāt izmantotu eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas savulaik piedāvāto jēdzienu – latvijietis. „Manā skatījumā, mums ir jāmeklē nevis to, kas mūs šķeļ, bet jāuzdod jautājums Latvijā – kāda ir mūsu kopīgā vērtība, kāda ir kopīgā platforma, uz kuras esam spējīgi veidot to saliedētību," Dmitrijs Artjomovs. „Pret Putinu es neattiecos ar simpātijām, gribu uzreiz pateikt, bet es nevaru pateikt, ka man kā kristietim ir atļauts ienīst viņu. Cilvēkam, uz kur lido bumba, kura pilsēta tiek bombardēta, es varu saprast, ka viņš jūt šo naidu. Pēc tam, kad viss beigsies, kad viņš atgūs savu dzīvi, atbūvēs savu pilsētu, varbūt viņš skatīsies savādāk. Bet es varu teikt pēdiņās - es dodu viņam tiesības šīs jūtas just. Bet es kas dzīvoju šeit Latvijā, kuram nekas nedraud, es kā inteliģents cilvēks, kā kristietis, es nevaru atļaut sev noslīdēt, degradēt līdz tam, ka manas dusmas veidos manu pasaules redzējumu,” tā Dmitrijs, runājot par naidu un ar to saistītajām emocijām šobrīd cilvēkos. „Sākot no pandēmijas sākuma es katru reizi katros svētkos teicu, ka šogad šie svētki ir īpaši, un cik man gribētos, lai šie svētki nebūtu īpaši. Un mēs redzam, šogad tie svētki tomēr būs īpaši, ar īpašu noskaņu un emocijām, labām vai sliktām. Bet es uzskatu, ka it īpaši šajos svētkos un vispār visu savu dzīvi mums nedrīkst ļaut sevī uzvarēt zvēram, zvēram sevī sevi pašu uzvarēt!”          

Jau 17.reizi notiek kinolektorijs „Tas, ko Tu nedrīksti nezināt”. Šoreiz pazīstami vārdi, kas saistīti ar Latviju – Teuvo Tulio, Signe Baumane un Roza fon Praunheims, kā arī jauatklājami, jo skatītāji varēs iepazīt  filmas, ko ārzemēs veidojuši Latvijā dzimuši vai latviešu izcelsmes kino darbinieki. Par kinolektoriju stāsta Rīgas kino muzeja Kinomuzeja vadītāja Agnese Logina un muzeja kuratore Dace Čaure. No 6. aprīļa līdz 15. jūnijam jau 17. reizi norisināsies LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra "Splendid Palace" rīkotais kinolektorijs "Tas, ko tu nedrīksti nezināt", kas šoreiz skatītājus aicinās iepazīties ar filmām, ko ārzemēs veidojuši Latvijā dzimuši vai latviešu izcelsmes kino darbinieki. Sešos seansos tiks izrādītas dažādu periodu un žanru filmas, kas dos iespēju runāt gan par Latvijas, gan par kino vēsturi. 2022. gada kinolektorija programmā ir darbi, ko veidojuši latviešu izcelsmes vai Latvijā dzimuši kino režisori, scenāristi un producenti, kuru darbība pamatā saistīta ar ārvalstīm. Viņu dzīvesstāsti un darbi atšķir vairākas, iespējams, nezināmas Latvijas vēstures lapaspuses. Programmas veidošanā ir saglabāts līdzsvars starp autoriem, kas kino skatītājiem Rīgā jau varētu būt zināmi, un tiem, kas daudziem būs jaunatklājums. Pirms katra seansa ar filmu iepazīstinās kāda pazīstama lektora ievadvārdi. Kinolektorija jauno sezonu trešdien, 6. aprīlī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Splendid Palace atklās Johannesa (jeb Jāņa) Gūtera mēmā filma "Klusuma tornis" (1925), kas tapusi Veimāras republikā. Gūters savu profesionālo dzīvi iesācis Latvijā, taču ir labāk pazīstams Vācijā, kur ieskaitīts Vācijas kino pamatlicēju kārtā. "Klusuma tornis" ir mēmā melodrāma par sievieti, kuru tēvs tur ieslēgtu augstā tornī. Viņa izglābj tuvumā avarējušu dēkaini, un šis notikums izmaina viņu abu dzīves. Šī ir pagaidām vienīgā Gūtera režisētā filma, kas ir restaurēta. Filmu ievadīs kino teorētiķa un režisora Dāvja Sīmaņa lekcija.

Moderated by Dr. Luvelle Brown, superintendent of Ithaca City School District, these 45-minute segments focus on how school leaders are cultivating equity and excellence in education. This month the discussion focuses on Women Power & Voice for Women's History Month.Speakers:Dr. Minerva Garcia-SanchezSuperintendentDeKalb Community Unit School District 428, ILDr. Tawana GroverSuperintendentGrand Island, NEDr. A. Katrise Lee-PereraSuperintendentLancaster Independent School District, TXDeidra Parrish WilliamsLeader, Global Corporate CitizenshipTrane TechnologiesModerators:Dr. Christina KishimotoFounder and CEOVoice4Equity, HIDr. Luvelle BrownSuperintendentIthaca City School District, NYRegister for an upcoming Equity Talks session, here!

Nu drar det igång! Vi pratar fackeltändning, politik, covidläget och medaljhopp med Radiosportens Bengt Skött. Dessutom om det nya året och den påkostade årliga nyårsgalan samt om vaktgäss längs gränsen mot Vietnam.Producent: Kajsa BoglindProgramledare: Helene BennoTekniker: Tim Kellerman

Pietiks gulēt, jo februārī logu palodzēm vajadzētu būt noklātām ar podiņiem, kur sasēti augi ar garu veģetācijas periodu, kas vēlāk pārceļos uz siltumnīcām un dārza dobēm. Bet ko tieši šobrīd vajadzētu sēt, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Dārznieces atzīst, ka jāsāk pārcilāt sēklu paciņas un plānot dārza darbus. Kaut ko lēnām var sākt sēt. Var sēt puķes, ka garš veģetācijas periods – neļķes, leduspuķes, petūnijas. Var sēt pētersīļus, kressalātus. Vēl gan kādu nedēļu var pagaidīt, jo saules ir maz. Ar paprikas sēšanu var vēl nesteigties, it sevišķi, ja nav apkurināma siltumnīca. Sēkliņām vajadzīgs siltums un nedrīkst tās iekaltēt. Bet, ja ir par mitru, sēkliņas var sākt pūt. Augsne ir jāsalaista vispirms sēšanas, pēc tam tikai viegli rasina. Sēkliņām vajagsmalko kūdru un noteikti svaigu. Nedrīkst izmantot to, kas puķupodā palikusi pāri no kāda telpauga. Paralēli sēšanas darbiem ir arī jāuzpasē augļu dārzs no meža zvēriem. Tāpat jāskatās, vai nav jānopurina košumkrūmi no smagā sniega. Savukārt sniegu ir derīgi samest siltumnīcā, ja tas vēl nav izdarīts.

Fejkad valinformation, lögnaktig propaganda och Vänsterpartiets succéartade valspurt. Nedräkningen till valdagen fortsätter i Åsiktskorridoren

Nedräkningen till valet har börjat och därför är det dags för Daniel Swedin, Anders LIndberg, Jonna Sima och Ulrica Schenström att lägga semester till handlingarna och koncentrera sig på verkligheten igen.