Podcasts about blauf

Kā vācu mācīto vīru vērtības un darbība ietekmēja Vidzemes latviešu dzīvi 18. gadsimtā? Vācu mācītāja, Hernhūtes brāļu draudžu kustības atbalstītāja Frīdriha Bernharda Blaufūsa “Dzīvesgājums”, ko izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, ir viena no atbildēm uz šo jautājumu. Blaufūsa piētiskais dzīvesveids mainījis arī Palsmanes, Ērģemes un Kārķu zemnieku dzīvi, latviešu valodā sarakstītie darbi veicinājuši valodas attīstību, hernhūtiešu iedvesmotais egalitārisms veicinājis latviešu pašvēstures uzklausīšanu un pierakstīšanu. Šis ir aizraujošs stāsts par 18. gadsimta vācu mācītāju Frīdrihu Bernhardu Blaufūsu, kurš dodas uz sev nezināmo Vidzemi tobrīd – cariskajā Krievijā, lai kalpotu Valmiermuižā. Vēlāk kļūst par mācītāju Ērģemē, Kārķos, arī Rīgā, pašā svētā Jēkaba baznīcā. Pieslejas Hernhūtes  brāļu draudžu kustības tikumiem, par ko mūža otrā pusē bargi sodīts. Pazemīgā pieticībā draudzējas ar zemākas kārtas Rīgas amatniekiem, tostarp turīgākajiem latviešiem. Tiek uzskatīts, ka pēc latvieša, pārtikušā mastu koku tirgotāja Jāņa Šteinhauera lūguma 1753. gadā Frīdrihs Bernhards Blaufūss latviešu valodā uzraksta sacerējumu “Vidzemes stāsti. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti”, kura mērķis ir izstāstīt Latvijas teritorijas vēsturi no latviešu skatu punkta, nostiprinot latviešu tiesības uz šo zemi. 2015. gadā “Vidzemes stāstu” rokraksta faksimils kopā ar tā atšifrējumu mūsdienu rakstībā tika izdots grāmatā un aktualizēts no jauna. Tagad Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevusi Frīdriha Bernharda Blaufūsa pašbiogrāfiju “Dzīvesgājums”. Manuskripta tulkotāja no vācu valodas ir Latvijas Nacionālās biblitotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica. Un “Dzīvesgājuma” rokrakstam ir savs atrašanas stāsts. Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdevums “Dzīvesgājums” ir pat ļoti iespaidīgs izdevums. Pie šī teksta kā redaktors strādājis Arturs Hansons. “Es, Frīdrihs Bernhards Blaufūss, esmu nācis pasaulē 1697. gada 11. novembrī Frauenbreitungenē, Meiningenes hercogiem piederošā tirgus pilsētā pie Verras upes Hennebergas grāfistē. Mans tēvs Ādams Verners bija kluss, kārtīgs un reliģiozs vīrs, kalpoja turpat par kantoru,” iesākas Blaufūsa “Dzīvesgājums”. Frīdriha Bernharda Blaufūsa ”Dzīvesgājums” netiek izplatīts grāmatnīcu tīklā, taču to var nopirkt Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā vai internetā.

Par pirmo latviešu vēstures stāstnieku Frīdrihu Bernhardu Blaufūsu un viņa latviešu valodā sarakstīto Vidzemes vēstures apcerējumu, arī par to, ko pētniekiem vēl izdevies atrast par Blaufūsu Brāļu draudzes arhīvā Hernhūtē stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām. Šoreiz par pirmo latviešu valodā sarakstīto vēstures grāmatu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753”. Vēstures apcerējuma autors vācu tautības latviešu literāts, mācītājs Frīdrihs Bernhards Blaufūss. Kā atzīst vēstures doktors Jānis Šiliņš, tā ir ne tikai pirmā latviešu valodā sarakstītā latviešu vēsture, ne tikai pirmā laicīgā grāmata latviešu valodā, bet arī pirmā novadu vēsture, Vidzemes vēsture. Par Blaufūsu uzzināsim aizvien vairāk, jo Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica Brāļu draudzes arhīvā Hernhūtē atradusi paprāvu burtnīcu, kurā mācītājs aprakstījis savu dzīvi, un Blaufūsa teksts kā unikāla 18.gadsimta vidū Vidzemē dzīvojoša mācīta vīra autobiogrāfija tiek gatavota izdošanai. Savukārt Blaufūsa vēstures apcerējums kopā  ar mūsdienu pētnieku komentāriem grāmatā „Vidzemes stāsti” jau izdots. Nedrīkstam arī noklusēt, ka pētnieku vidū valda dažādi uzskati, kas īsti ir Vidzemes stāstu autors. Dodamies aizraujošā izpētes ceļojumā! Senie teksti un izdevumi ne vienmēr nonāk ērtā un viegli lasāmā veidā pie mūsdienu lasītāja.  Ar Blaufūsa Vidzemes stāstiem ikviens latviešu valodas pratējs var iepazīties, jo 2015.gadā Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība izdeva Blaufūsa  darbu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” ar komentāriem. Vēsturnieks  Jānis Šiliņš pārstāv Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrību un vispirms  iezīmē savu sastapšanos ar Frīdriha Bernharda Blaufūsa apcerējumu. Frīdrihs Bernhards Blaufūss nāk no Tīringenes  dienvidu daļas, kur skatam paveras skaista  ainava ar kalniem, dzimis Frauenbreitungā  kantora ģimenē,  viņa tēvs ir skolotājs, māca arī dziedāšanu. Frīdrihs nonāk latīņu skolā, seko gadi Gotas ģimnāzijā, tad teoloģijas studijas Halles universitātē. 1726.gadā ieradies Vidzemē un bijis viens no mājmācītājiem Magdalēnai Elizabetei fon Hallartei piederošajā Valmiermuižā. LNB vadošā pētniece  Beata Paškevica Blaufūsa vārdu minēja jau raidījumā par hernhūtisma aizsākumiem Vidzemē. Nupat pētniece atgriezusies no Hernhūtes, kur strādājusi arhīvā un atradusi paprāvu burtnīcu, kurā mācītājs aprakstījis savu dzīvi. Blaufūsa autobiogrāfija ir iztulkota un ar zinātniskiem  komentāriem divās valodās tiek gatavota izdošanai. Beata Paškevica uzsver, ka Blaufūsa autobiogrāfijā, kā jebkura mācītāja autobiogrāfijā tajā laikā daudz runāts par garīgo dzīvi. Turpinot par Blaufūsa sarakstīto vēstures apcerējumu, Jānis Šiliņš apliecina, ka Blaufūsa aprakstītajā Vidzemes vēsturē hernhūtiešu tēma ir, pirmām kārtām, tādēļ, ka Blaufūss pats ir cieši saistīts ar hernhūtiešiem, viņam ir ļoti labas attiecības ar Jānis Šteinhaueru, kurš ir Rīgas un Doles latviešu  hernhūtiešu līderis. „Šis darbs nekad nav parādījies iespiestā formā un ir izplatīts tikai rokrakstā, kā laba tiesa brāļu draudzes literatūras šai laikā. Jādomā ir bijuši vairāki noraksti,” par Blaufūsa „Vidzemes vēsturi” spriež kultūrvēsturnieks Jānis Krēsliņš (juniors), kurš arī iedziļinājies Blaufūsa personībā. Ar Beatu Paškevicu aplūkojam norakstu, kas veikts ļoti glītā rokrakstā. Viens noraksts, ap kuru vijas leģendas, un pētnieku versijas, vai Blaufūss ir pirmās latviešu valodā sarakstītās vēstures autors? Šo jautājumu skārām raidījumā par Jākobu Langi, un sarunā ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli  pieskārāmies arī Vidzemes stāstu autorībai. Pagaidām paliekam pie populārās versijas, ka „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” ir Blaufūsa sarakstīti.  Vai katrs vidzemnieks izlasīs Blaufūsa 18.gadsimta vidū rakstīto vēstures apcerējumu, neņemos spriest, taču grāmatas eksemplārs „Vidzemes stāsti”, ko pasūtīju Rīgas Centrālajā bibliotēkā un kurā Blaufūsa teksts ar komentāriem, ir daudz lasīts. Tāpat iepriecina ziņa, ka vēstures apcerei drīzumā pievienosies Frīdriha Bernharda Blaufūsa autobiogrāfija, kurā uzzināsim vēl daudz ko aizraujošu par Vidzemes stāstu autoru.  Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit:

Welche Zukunft hat das „Erfurter Blau“ auf der Krämerbrücke? Der Weiterbestand dieses Zentrums handwerklicher Tradition des Blaufärbens ist offensichtlich gefährdet. Welche Perspektiven gibt es ? Wie kann die Bürgerstiftung „Drucksache:Blau“ helfen? Wie können Stadt und Bürger unterstützen? Im Gespräch mit der Restauratorin Rosanna Minelli wollen wir die Situation der Manufaktur und deren mögliche Perspektiven aufzeigen. www.erfurterblau.de/initiative

Nach nur einer Woche reden wir über die Grünfärbung von Hamburg, die Blaufärbung des Ostens und die Unfähigkeit und Unwilligkeit der etablierten Parteien, Antworten auf die Probleme der jüngeren Generation zu finden. Wir beschnacken, welche Politikerinnen schon weg sind, welche vielleicht noch gehen und ob die Partei Fluch oder Segen ist. Wir betrachten die amerikanische Definition von Freiheit, ballern kräftig in Niendorf, diskutieren, wie man die Verchromung entfernt, und freuen uns über unerwartete Lokalerfolge im Fußball.

In dieser Radioreise nimmmt Sie Alexander Tausccher mit auf die Walz. Wir treffen zwei junge Handwerker, die ihr Alltagsleben an den Nagel gehängt haben und mit Rucksack und Kluft von Bayern aus durchs Land ziehen. Auf der Walz sein, das heißt: Der Weg ist das Ziel! Unser Ziel ist Franken. Wir besuchen zwei Orte, in denen Handwerker eine lange Tradition haben, wir laufen durch Feuchtwangen und Dinkelsbühl. Freuen Sie sich auf die Handwerkerstuben, auf Blaufärber, Töpfer und Zinngießer. Erleben Sie die Tradition der Zünfte in Mittelfranken. In Dinkelsbühl sind Sie dabei, wenn die berühmte Kinderzeche gefeiret wird. Was ist das Schwedenlager? Und warum ziehen hier junge Männer martialisch mit Schwertern durch die malerische Altstadt? Sie erfahren es auf unserer Tour. Viel Spaß auf dieser Walzreise!

In dieser Radioreise nimmmt Sie Alexander Tausccher mit auf die Walz. Wir treffen zwei junge Handwerker, die ihr Alltagsleben an den Nagel gehängt haben und mit Rucksack und Kluft von Bayern aus durchs Land ziehen. Auf der Walz sein, das heißt: Der Weg ist das Ziel! Unser Ziel ist Franken. Wir besuchen zwei Orte, in denen Handwerker eine lange Tradition haben, wir laufen durch Feuchtwangen und Dinkelsbühl. Freuen Sie sich auf die Handwerkerstuben, auf Blaufärber, Töpfer und Zinngießer. Erleben Sie die Tradition der Zünfte in Mittelfranken. In Dinkelsbühl sind Sie dabei, wenn die berühmte Kinderzeche gefeiret wird. Was ist das Schwedenlager? Und warum ziehen hier junge Männer martialisch mit Schwertern durch die malerische Altstadt? Sie erfahren es auf unserer Tour. Viel Spaß auf dieser Walzreise!

Fritz Schuster erklärt Euch in diesem Podcast, wie man den Klassiker Forelle blau zubereitet. Wenn ihr nach den Tips des Profikochs im Podcast vorgeht, könnt ihr das zu Hause auch einfach selbst zubereiten. Ihr fragt Euch woher das "blau" kommt? Blaukochen ist Zubereitungsart für ganze Süßwasserfische, die zu einem bestimmten optischen Ergebnis führt. Gewünscht ist die namengebende Blaufärbung, diese ist auf die Schleimschicht der Fischhaut zurückzuführen, die beim Garen eine Art blassblaue Farbe annimmt.

Besonders Zytostatika-vielfachresistente Tumorzellen stellen bei der Chemotherapie ein großes Problem dar. Mit der Entwicklung der Gentherapie ergibt sich eine neue erfolgversprechende Perspektive für die Bekämpfung von malignen Tumorerkrankungen. Sehr viel versprechend ist die Entdeckung von E1A-deletierten Adenoviren, die in vielfachresistenten Tumorzellen, welche häufig den humanen Transkriptionsfaktor YB-1 im Kern enthalten, eine E1A-unabhängige adenovirale Replikation und virale Tumorzelllyse durchführen können. In der vorliegenden Arbeit sollte durch den Einsatz einer in der Gentherapie erst neuen Technologie - der Magnetofektion - eine gezielte lokoregionäre Applikation dieser onkolytischen adenoviralen Vektoren in die vielfachresisten Tumorzellen erreicht werden. Bei der Magnetofektion werden die adenoviralen Vektoren durch elektrostatische Wechselwirkungen an nanokristalline Eisenoxidpartikel gebunden und mit Hilfe eines externen magnetischen Feldes in den Zielzellen angereichert. Die Studien wurden in der Zellkultur an vielfachresistenten und nicht resistenten Tumorzellen durchgeführt. Zur Feststellung der zielgerichteten adenoviralen Infektion wurde das Reportergen LacZ eingesetzt; mit Hilfe der x-Gal Färbung konnte durch Blaufärbung der infizierten Zellen nachgewiesen werden, dass im Einflussgebiet des Magnetfeldes eine effiziente Infektion stattgefunden hat, sowohl in CAR-positiven wie auch in CAR-negativen vielfachresisten Tumorzellen. Um den Grad der adenoviralen Replikation abschätzen zu können, wurden Southern-Blot-Analysen durchgeführt. Dabei zeigte sich, dass E1A-deletierte adenovirale Vektoren in den vielfachresistenten Tumorzellen eine sehr effiziente E1A-unabhängige Replikation durchführen können. Weiterhin konnte der Nachweis der adenoviralen Replikation und der darauf folgenden Tumorzelllyse anhand des Virus-assoziierten cytopathogenen Effektes in den vielfachresistenten Tumorzellen mit der Kristallviolettfärbung erbracht werden. Die adenovirale Replikation und Partikelzahlbildung in vielfachresistenten Tumorzellen konnte anhand eines Plaque-Assay bestimmt werden. Dazu wurden E1A-deletierte Adenoviren nach Infektion von resistenten und nicht resistenten Tumorzellen getrennt aus dem Einflussbereich und außerhalb des Einflussbereiches des Magnetfeldes isoliert. Es zeigte sich, dass die adenovirale Replikation/Partikelbildung im Wirkungsbereich des Magneten deutlich erhöht war. Die Ergebnisse dieser Arbeit zeigen, dass durch die Magnetofektion eine zielgerichtete adenovirale Infektion und eine Erhöhung der Transfereffizienz im Wirkungsbereich des Magnetfeldes erreicht werden kann. Somit können E1A-deletierte Adenoviren im Einflussgebiet des Magneten vielfachresistente Tumorzellen, die YB-1 im Kern enthalten sehr effizient infizieren und eine gezielte Tumorzelllyse durchführen.