Podcasts about dainis ga

Studijā LU profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.

Studijā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.

ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktie tarifu kari pret Kanādu un Meksiku pagaidām iepauzēti, bet tāpat raisa jautājumus, kā šī politika ietekmēs ASV un pasaules ekonomiku un galu galā – kā skars mūs. Krustpunktā plašāka saruna par šiem jautājumiem ar SEB bankas ekonomistu Daini Gašpuiti.  

ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktie tarifu kari pret Kanādu un Meksiku pagaidām iepauzēti, bet tāpat raisa jautājumus, kā šī politika ietekmēs ASV un pasaules ekonomiku un galu galā – kā skars mūs. Krustpunktā plašāka saruna par šiem jautājumiem ar SEB bankas ekonomistu Daini Gašpuiti.  

Drīz būs jau tūkstoš dienu, kopš notiek karš Ukrainā un par spīti daudzajām sankciju kārtām, ko rietumvalstis piemērojušas Krievijai, agresoram arvien pietiek naudas, ko ieguldīt karā. Krievijas budžets joprojām pildās ar naftas un gāzes naudu, tās ekonomika darbojas karam un tai pat draudot pārkaršana. Vai sankcijas strādā un kam jānotiek enerģijas, īpaši naftas tirgū, lai agresoram pietrūkst naudas? Kādas ir prognozes, Krustpunktā analizē Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta vadītājs Gunārs Valdmanis, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.  

Drīz būs jau tūkstoš dienu, kopš notiek karš Ukrainā un par spīti daudzajām sankciju kārtām, ko rietumvalstis piemērojušas Krievijai, agresoram arvien pietiek naudas, ko ieguldīt karā. Krievijas budžets joprojām pildās ar naftas un gāzes naudu, tās ekonomika darbojas karam un tai pat draudot pārkaršana. Vai sankcijas strādā un kam jānotiek enerģijas, īpaši naftas tirgū, lai agresoram pietrūkst naudas? Kādas ir prognozes, Krustpunktā analizē Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta vadītājs Gunārs Valdmanis, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.  

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kādā stāvoklī ir ekonomika un ko varam sagaidīt no rudens un ziemas inflācijā, procentlikmēs, nekustamo īpašumu tirgū - procesos, kas visai tieši ietekmē kopējo un netieši katra labklājību. Kāds ir ekonomikas kopējais stāvoklis Latvijā un pasaulē? Kā ierasts, ir labas un ir sliktas ziņas. Tā pavisam vienkāršojot - nav tik slikti, kā varēja būt, bet nav arī īsti labi.  Pirmkārt, bažas, kas valdīja pērnā gada nogalē, ka tūlīt būs pamatīga recesija nav piepildījušās, ekonomikas izaugsme pavasarī un vasaras mēnešos ir nedaudz atguvusies, taču, tuvojoties rudenim, redzams, ka vairākas lielas ekonomikas pasaulē sāk atkal piebremzēt un tas, protams, ietekmēs arī mūs. Par to liecina arī jaunākais SEB bankas "Nordic Outlook" ekonomikas pārskats, galvenās pasaules ekonomikas tendences iezīmē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Rezonansi sabiedrībā izraisījuši ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumi medijos, pārmetot Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokātei neizdarību. Grīziņkalnā vienaudze piekāvusi 13 gadu vecu meiteni. Sagatavota jauna pieeja bērnu tiesību aizsardzības jomā. Gada inflācija maijā Latvijā samazinājusies līdz 12,1%. Komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. ES iekšlietu ministri mēģina vienoties par savu nostāju migrācijas reformas jautājumos.

Pirms gada šajā laikā gaisā valdīja pamatīga spriedze. Iepriekšējā vakarā Krievijas televīzijā bija parādīta Drošības padomes sēde, kurā valsts augstākās amatpersonas padevīgi klanījās Putinam, skaidrojot, kāpēc ir jāpalīdz Donbasa iedzīvotājiem atgūt neatkarību jeb iegūt neatkarību. Tajā brīdī faktiski daudzi saprata, ka karš būs. Rietumvalstu vadītāji vēl steidza pēdējo reizi zvanīt un Kremli, brīdinot, ka Krievijai tas pārāk dārgi maksās.  Ir pagājis gads un šī gada laikā ir veikti divi secinājumi: Krievijas armija, kas tik ļoti biedēja, izrādījās krietni vājāka, nekā bija gaidīts, bet ekonomika un finanses dzīvotspējīgākas, nekā daudzi gaidīja. Ukrainā nav beigusi pastāvēt, un Krievija arī nav sabrukusi. Tās spējas pārvarēt finanšu un ekonomiskās sankcijas izrādījās lielākas, nekā daudzi sākumā domāja. Kara gadadienas noskaņās Krustpunktā runājam par gada vilšanos, ja to tā varēt nodēvēt, kāpēc Rietumu sankciju ietekme bijusi vājāka, nekā daudziem sākumā šķita? Krustpunktā diskutē Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktore Katarina Plātere, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, advokātu biroja "Cobalt" zvērināts advokāts Edgars Pastars un Latvijas LTV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka izteikums par "bezbērnu nodokļa" ieviešanu izraisīja gan dusmīgas, gan atbalstošas reakcijas. Skaidrs ir viens, ka tas trāpīja sabiedrībai jūtīgā vietā. Arī Krustpunktā runājam par to, kas drīzāk pamudinās cilvēkus radīt bērnus – vai tā ir pātagas vai burkāna politika, varbūt rūpes par tautas un valsts ekonomikas nākotni. Studijā dažādu jomu pārstāvji, lai uz šo jautājumu paraudzītos no dažādiem skatupunktiem. Krustpunktā diskutē sabiedrisko attiecību speciālists, politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka izteikums par "bezbērnu nodokļa" ieviešanu izraisīja gan dusmīgas, gan atbalstošas reakcijas. Skaidrs ir viens, ka tas trāpīja sabiedrībai jūtīgā vietā. Arī Krustpunktā runājam par to, kas drīzāk pamudinās cilvēkus radīt bērnus – vai tā ir pātagas vai burkāna politika, varbūt rūpes par tautas un valsts ekonomikas nākotni. Studijā dažādu jomu pārstāvji, lai uz šo jautājumu paraudzītos no dažādiem skatupunktiem. Krustpunktā diskutē sabiedrisko attiecību speciālists, politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.  

Pagājušās nedēļas nogalē priecīgi droši vien saausījās Rīgas domes administrācijā strādājošie, kad izdzirdēja, ka domnieki grasās lemt par algas palielināšanu, lai palīdzētu savējiem pārvarēt enerģētikas un inflācijas radīto krīzi. Pēc tam parādījās ziņas, ka līdzīgi lems banku sektors, arī savējiem izmaksājot vienreizējus pabalstus, vai sniedzot kādu īpašu atbalstu šajā ziemā. Citviet strādājošie nopūtās droši vien un sprieda, ka steidzami jāmeklē kāds labvēlīgāks darba devējs. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka strauji augošās cenas būtiski papluinījušas un turpina pluinīt visu maciņus, un visiem ir jādomā, kā tikt galā ar tām strauji augošajām izmaksām. Ņemot vērā, ka nākamie mēneši izskatās tikai sliktāki, spriedze, protams, ir pamatīga. Lielais jautājums ir arī, kā tas ietekmēs darba tirgu? Bet aiz tā seko nākamais - vajag šo vētru atstāt tādā brīvajā kritienā, jo, kā zinām, kapitālisma apstākļos jau piedāvājuma pieprasījuma rāmjos tirgus kaut kādā mērā noturas. Vai valstij vajag iejaukties ar kādu regulācija? Droši vien te runa, pirmām kārtām, ir par valsts un pašvaldību sektoru. Mēs jau tagad vērojam, ka bagātākās iestādes, kas var atļauties, cenšas kaut kādā mērā palielināt atalgojumu, lai noturētu darbiniekus. Trūcīgākās, protams, nē. Spējīgākie dodas labākas samaksas meklējumos, jo citādi rēķinus nevar nomaksāt.  Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība), SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuits un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde. Sazināmies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi.  

Latvijas ekonomikā ir sākusies lejupslīde un, visticamāk, tā turpināsies arī nākamajos mēnešos. Kas Latviju un pasauli sagaida rudenī? Krustpunktā lielā intervija ar makroekonomikas ekspertu Daini Gašpuiti.

Latvijas ekonomikā ir sākusies lejupslīde un, visticamāk, tā turpināsies arī nākamajos mēnešos. Kas Latviju un pasauli sagaida rudenī? Krustpunktā lielā intervija ar makroekonomikas ekspertu Daini Gašpuiti.

Šonedēļ mūsu prātos un uz mēles tikai karš Ukrainā. Runāsim par sankcijām pret Krieviju, par to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, savus viedokļus izteiks uzņēmēji un eksperti. Raidierakstu vada: Kristaps Pētersons un Dainis Gašpuitis.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Krustpunktā speciālizlaidums. Pasaule, šķiet piedzīvo nepieredzētu vienotību nostājā pret agresorvalsti, īstenojot sankcijas, kādas iepriekš nav pieņemtas. bet visā lielajā ziņu plūsmā ir grūti aptvert, ko daudzie paziņojumi nozīmē. Kas turpmākajās dienās sagaida Krieviju, pret kuru gandrīz katru dienu tiek vērsti ierobežojumi. Ko nozīmē Rietumu piesauktās sankcijas, ar ko Krievijai un līdz ar to arī citiem pasaulē ir jārēķinās ekonomiski, vērtē SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs.  

Nedēļas saruna: Enerģijas cenas un inflācija. Studijā SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.Nedēļas temats: Atskats uz 2021. gadu uzņēmējdarbībāEkspresintervijās: BNI reģionālais direktors Marts Ešenvalds un Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses vadītājs Mārtiņš Vanags.Nedēļas uzņēmums: airBaltic - Studijā tās vadītājs Martins Gauss.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Raidījumā Pievienotā vērtība aplūkojam galvenos makroekonomikas rādītājus – ko tie stāsta par Latvijas ekonomiku, aizvadīto pandēmijas gadu un ko varam sagaidīt nākotnē. Kā ierasts, tuvāk iepazīstam arī kādu no Baltijas biržā kotētu uzņēmumu – šoreiz Klaipēdas naftu. Drīz būs pagājis gads kopš dzīvojam pandēmijas apstākļos, nenoliedzami tas ir bijis grūts, iemācījis mums paskatīties uz dzīvi mazliet savādāk un ietekmējis, izmainījis teju visus dzīves aspektus – tai skaitā ekonomiku. Tādā individuālā līmenī skaidrs, ka katram pieredze ir savādāka, kādam pamatīgas grūtības savilkt galus kopā un nopelnīt, citam šis laiks ienākumus vairojis un ļāvis pirmo reizi izveidot nopietnākus uzkrājumus bankas kontā. Ja skatāmies kopumā – tad par to, kā pērn ir gājis Latvijas ekonomikai, stāsta jaunākie iekšzemes kopprodukta dati. Galvenos makroekonomikas rādītājus vērtē "Luminor" grupas ekonomists Pēteris Strautiņš, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Krustpunktā runājam par valsts atbalstu uzņēmējiem, kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ nācies pārtraukt darbu vai kritušies ienākumi. Valdība ir lēmusi par atbalsta pasākumiem – tie ir dīkstāves pabalsti un subsīdijas algām, uz ko varēs pretendēt komersanti neatkarīgi no darbības veida. Vai atbalsta pasākumi ir pietiekami un savlaicīgi? Kas notiks, ja dīkstāve sāksies vēl plašākam uzņēmumu lokam un ievilksies ilgākā laika posmā, raidījumā diskutē Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors, nodokļu konsultāciju uzņēmuma „CBB Konsultāciju birojs” valdes pārstāve Lienīte Caune, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbībaskonkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms un "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Krustpunktā runājam par valsts atbalstu uzņēmējiem, kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ nācies pārtraukt darbu vai kritušies ienākumi. Valdība ir lēmusi par atbalsta pasākumiem – tie ir dīkstāves pabalsti un subsīdijas algām, uz ko varēs pretendēt komersanti neatkarīgi no darbības veida. Vai atbalsta pasākumi ir pietiekami un savlaicīgi? Kas notiks, ja dīkstāve sāksies vēl plašākam uzņēmumu lokam un ievilksies ilgākā laika posmā, raidījumā diskutē Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors, nodokļu konsultāciju uzņēmuma „CBB Konsultāciju birojs” valdes pārstāve Lienīte Caune, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbībaskonkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms un "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Raidījumā Pievienotā vērtība, gluži kā daļa cilvēku šajā laikā, vērojam un diagnosticējam veselības stāvokli un simptomus – protams, ne pašu, bet gan Latvijas ekonomikas. Ārkārtas stāvoklis martā un koronavīrusa pandēmijas sākums Latvijai nozīmēja strauju iekšzemes kopprodukta kritumu. Kā Latvijas ekonomika ir pārlaidusi šo laiku un vai tagad gaidāms jauns straujš kritums un no kādiem faktoriem atkarīga atveseļošanās? Uzklausām ekspertu viedokļus.  Martā trieciens ekonomikai bija straujš un bija skaidrs, ka gluži kā liela daļa pasaules arī Latvijā par izaugsmi šogad var aizmirst. Ekonomistu prognozēs pat vīdēja ļoti pesimistiski skaitļi - 10% IKP kritums, salīdzinot ar pērno gadu. Gada nogale jau ir tuvāk, un līdz ar to arī šī gada rezultātus prognozēt ir vienkāršāk. Tagad Latvijas bankas IKP krituma prognoze ir 5%, līdzīgi domā arī Latvijas lielāko komercbanku - “Swedbank”, “Citadele”, “Nordea” un SEB bankas analītiķi. Ja pavasarī kritums bija straujš, tad tagad, pat ieviešot ļoti stingrus ierobežojumus, kaitējums ekonomikai vairs nebūs tik izteikts un tam ir vairāki izskaidrojumi, pirmkārt, uzņēmumi jau ir pielāgojušies, zina ko gaidīt un kā turpināt darbu, otrkārt, arī pārrobežu tirdzniecība ar visu Covid-19 ierobežošanu ir atgriezusies, treškārt, nozarēm – tūrisms, ēdināšana, izklaide, kuras cietušas visvairāk – savā ziņā pat nav kur vairs daudz zemāk krist, saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Esam bieži dzirdējuši, ka ierobežojumi nāk par sliktu ekonomikai un ka valdībām jāatrod tāds zelta vidusceļš starp ekonomikas nenobeigšanu un Covid-19 izplatības ierobežošanu. Tā ir loģikas kļūda un viltus dilemma - saka visi aptaujātie eksperti, jo tagad pieredze rāda, neatkarīgi no ierobežojumiem – vai tas ir Zviedrijas, Izraēlas vai Čehijas modelis – ne tik daudz paši ierobežojumi beidz nost ekonomiku, cik Covid-19 izplatība ir pie vainas. Jo nekontrolējamāka situācija, jo dārgāk tā izmaksā ekonomikai, norāda “Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Jā – bet Zviedrija, bet Zviedrija – sauc iekšējā balss un soctīklos lasītais. Pie mums ir vairākas “zviedru bankas” – un vienas no tām, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis saka – viņu ekonomikai neklājas daudz labāk. Lai gan ekonomikas kritumam pandēmijas apstākļos ir vairāk sakara ar Covid-19 izplatības intensitāti un mazāk ar valdības lēmumiem vai tās uzliktiem vai neuzliktiem ierobežojumiem, tomēr valdību spēja ātri rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus ir izšķirīgi svarīga, ja ne tieši tagad, tad ilgtermiņā un jau domājot par atkopšanos – saka “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Vēl turpinām iepazīt biržā kotētos Latvijas uzņēmumus – šodien par “SAF Tehnika”. Būs arī padomi no pieredzējuša vērtspapīru tirdzniecības eksperta par to, kā novērtēt uzņēmumu pēc publiski pieejamās informācijas, kā to izvērtēt, kā saprast, vai ieguldījumus varētu būt labs, slikts un cik tas riskants.  

Šodien Krustpunktā runājam par ekonomiku. Cik daudz Latvijā ienāk lielās investīcijas? Nav dzirdētas ziņas, ka lielie uzņēmēji ieguldītu naudu, lai veidotu jaunas ražotnes. Nav arī tā, ka investīciju nav vispār, taču tās lielākoties ir vai nu nekustamos īpašumos, vai tirdzniecībā. Kaimiņiem klājoties labāk. Ko mēs darām nepareizi, un vai ir iespējams šo attieksmi mainīt? Varbūt nemaz tādas investīcijas nevajag – nav jau vairs, kas varētu strādāt. Sarunā piedalās: Larvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovkis, SEB ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds un Ārvalstu investoru padomes darba grupu vadītājs Andris Lazdiņš. Telefonintervijā - LIAA Investīciju piesaistes nodaļas projektu vadītājs Aigars Štokenbergs.

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā izskanējis atbalsts minimālās algas celšanai līdz 500 eiro no nākamā gada. Pret šādu soli ir premjers Kariņš, jo negribot, lai nodokļu sistēma nākamgad "tiktu raustīta". Tikmēr vairākas koalīcijas partijas pirms vēlēšanām solīja, ka vismaz 500 eiro minimālā alga tiks noteikta. Kam un kāds ir labums no minimālās algas celšanas un kādi ir pretargumenti šādam plānam, par to diskusija Krustpunktā. Sarunā piedalās: LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins, Saeimas Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas pārstāvis Ints Dālderis un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Tautu pašnoteikšanās tiesības Starptautiskajā politikā tautu pašnoteikšanās tiesību princips aktualizējās Pirmā pasaule kara noslēgumā. Amerikas Savienoto Valstu prezidents Vudro Vilsons, 1918. gada 8. janvārī uzrunādams ASV kongresmeņus, nāca klajā ar saviem „14 punktiem” – scenāriju pēc iespējas līdzsvarotai un taisnīgai kara izbeigšanai. Viens no principiem, kas iedīglī ietverts Vilsona „Punktos”, bet turpmākajā miera procesā un Tautu Savienības veidošanā guva arvien plašāku attīstību, ir nāciju pašnoteikšanās tiesību respektēšana. Tā iedzīvināšana nesaraujami saistīta ar trīs lielo Eiropas austrumdaļas impēriju – Krievijas, Austroungārijas un Osmaņu impērijas – sabrukumu un jaunu nacionālu valstu veidošanās procesu šais teritorijās. Eiropā laiks pēc Pirmā pasaules kara bija nāciju pašnoteikšanās tiesību „zelta laikmets”, kad iedzīvotāju etniskā piederība bija noteicošais pamats valstu tapšanai un robežu novilkšanai. Savukārt pēc Otrā pasaules kara šis process turpinājās ar Eiropas valstu kādreizējo koloniālo valdījumu suverenizāciju. Tajā pat laikā notika arī pretēja rakstura procesi, kas pamatā saistījās ar 20. gs. totalitāro režīmu – boļševistiskās Padomju Savienības, nacistiskās Vācijas, fašistiskās Itālijas – impēriju atjaunošanas projektiem, brutāli ignorējot nāciju pašnoteikšanās tiesības vai ar tām manipulējot. Starptautiskās politikas prakse pagājušajos simt gados ir pierādījusi, ka nāciju pašnoteikšanās tiesību princips ir fundamentāli svarīgs, ciktāl nacionālā piederība lielāko tiesu ir neatņemama indivīda identitātes daļa. Tomēr šai gadsimtā arī atklājies, cik sarežģīta mēdz būt šī procesa īstenošana starptautiskās politikas praksē. Sarunā piedalās: APPC izpilddirektors Andis Kudors, LĀI pētniece Elizabete Vizgunova un publicists Otto Ozols. ASV muitas tarifi Marta sākumā Baltais nams paziņoja par plāniem piemērot ievedmuitu tēraudam un alumīnijam. Toreiz prezidents Tramps uzsvēra, ka daudzus gadus no ārvalstīm tiek ievestas un pārdotas preces par dempinga cenu. Tas graujot vietējo uzņēmumu konkurētspēju un samazina darba vietu skaitu. Līdz šim panāktas principālas vienošanās ar Argentīnu, Austrāliju un Brazīliju, bet ar Dienvidkoreju tāda jau provizoriski noslēgta. Proti, Dienvidkoreja tiks atbrīvota no tarifiem uz nenoteiktu laiku apmaiņām pret tērauda eksporta samazināšanu uz ASV par aptuveni 30%. Savukārt, vēl mēnesi Eiropas Savienībai, Meksikai un Kanādai nepiemēros paaugstinātos tarifus...Eiropas Komisija norādījusi, ka šāds solis (un vispār šie tarifi) nav atbalstāmi, jo palielina neskaidrību tirgū. Situāciju komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Finansējums Krievijas bruņotajiem spēkiem Pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes 1998.gadā, Krievija ir samazinājusi finansējumu bruņotajiem spēkiem. Kopš Putina nākšanas pie varas, militārie izdevumi Krievijā pakāpeniski pieauga un pagājušajā gadā tie bija 4.3% no IKP,  bet Kremļa plāns paredz tos piecu gadu laikā samazināt līdz 3% atzīmei. Optimistiskākajā scenārijā to varētu sasniegt iesaldējot militārajai jomai paredzēto summu un samazinājumu panākt ar ekonomisko izaugsmi. Taču izaugsmi Krievijai tuvākajos gados sola gausu un IKP diez vai pieaugs vairāk nekā par 2% gadā. Daudz reālāka ir iespēja, ka to panāks ar drastisku budžeta samazinājumu.To vērtē Krievijas Latviešu Kongresa (KLK) priekšsēde Lauma Vlasova.    

Grieķija pagājušā nedēļā nenokārtoja savas parādsaistības ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un neatmaksāja 1,6 miljardu eiro parādu, kļūstot par pirmo attīstīto valsti, kas nepilda savas parādsaistības pret SVF. Tikmēr Grieķijas galvaspilsētā Atēnās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku bija izgājuši demonstrācijā, paužot atbalstu starptautisko kreditoru priekšlikumiem. Demonstranti, vicinot ES un Grieķijas karogus, pagājušā otrdienā bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas. Savukārt vakar, 5. jūlijā grieķi devās balsot referendumā, sakot “jā” vai “nē” starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanā. Raidījumā Septiņas dienas Eiropā Grieķijas referenduma rezultātus analizē Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Rubrikā Viedokļi. Eiropas Savienība ir nolēmusi palīdzēt Itālijas imigrācijas krīzes jaunākajai māsai - Ungārijai. Pēdējā laikā arī šī valsts ir saņēmusi skaļu kritiku par savu ieceri noraidīt tūkstošiem imigrantu prasības pēc palīdzības; vairākas ES dalībvalstis ir paudušas, ka tas ir nepieņemami. Lai palīdzētu valstij tikt galā ar lielo imigrantu skaitu, kas ierodas no Serbijas, Eiropas Komisija ir solījusi uz Ungāriju nosūtīt finansiālo palīdzību un ekspertu komandu. Lielākā daļa imigrantu Ungārijā ierodas no Kosovas, taču daudzi nāk arī no tālās Sīrijas, Afganistānas un Irākas. Šogad vien caur Serbiju Ungārijā nelegāli jau ir ieradušies vairāk nekā 65 tūkstoši cilvēku. ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls diskusijā ar Ungārijas amatpersonām Budapeštā sacīja: “Nebūs melots, ja teiksim, ka Ungārija šobrīd izjūt lielu spiedienu. Līdz šim mēs runājām par Itāliju un Grieķiju, taču tagad mēs esam pievienojuši arī Ungāriju”. Aizvadītajā mēnesī saasinājās arī attiecības starp Austriju un Ungāriju. Budapešta nolēma pārtraukt savu dalību tā dēvētajā Dublinas sistēmā, kas nosaka, ka primāri atbildīga par migrantu lūgumu pēc patvēruma ir tā valsts, kurā pirmajā imigrants ierodas. Tā kā Ungārija ir ES robežvalsts, saskaņā ar šo sistēmu uz tās pleciem arī gulstas vislielākā atbildības nasta. Visplašākā kritika izskanēja no Austrijas, kur nonāk lielākā daļa patvēruma meklētāju no Ungārijas. Dienu vēlāk gan Ungārija centās mīkstināt savu nostāju, skaidrojot, ka tā neatkāpjas no savām starptautiskajām saistībām, vien lūdz atlikt šo normu uz laiku.