Podcasts about vanags

Sarunā ar Latvijas Radio bigbenda māksliniecisko vadītāju Kārli Vanagu - par aizvadīto sezonu, kas bijusi notikumiem bagāta, šajā nedēļas nogalē gaidāmajiem koncertiem kopā ar britu džeza dziedātāju Entoniju Strongu, dalību Latvijas Radio 2 30 gadu jubilejas koncertā "Radio cauri laikiem" un iecerēm jaunajai sezonai. “Entonijs Strongs ar savu perfekti izkopto džeza vokālu, apbrīnojamo klavierspēli un izsmalcinātajiem aranžējumiem ir to tradīciju turpinātājs, ko aizsāka tādi mūziķi kā Frenks Sinatra, Dīns Martins, Semijs Deiviss Juniors un Nats Kings Kouls. Entonijs Strongs ir viens no retajiem šo tradīciju turpinātājiem, kas cenšas atrast jaunas krāsas un oriģinālu pieeju šim tradicionālajam svinga skanējumam un džeza orķestra burvībai,” par Entoniju Strongu stāsta Kārlis Vanags. Kopā gaidāmas trīs uzstāšanās - 5. jūnijā Spīķeru koncertzālē,Radio SWH džeza klubā, 6. jūnijā Šauļu džeza festivālā un 7. jūnijā Rīgas festivāla atklāšanā Dzintaru koncertzālē. Latvijas Radio 2 jubilejas koncertā 8. jūnijā Dzintaru koncertzālē skanēs melodijas no "Bellacord" laikiem, "Mikrofona aptaujas" zelta fonda un "Muzikālās bankas" hiti, kuriem jaunus aranžējumus bigbenda sastāvam veidojuši Kārlis Vanags un Māris Jēkabsons. Solisti būs Ance Krauze, Aija Andrejeva, Zigfrīds Muktupāvels, Daumants Kalniņš u. c.  

Saruna par LELB arhibīskapa J.Vanaga dzīves gājumu; un mūzikas nozīmi dzīves garumā, bērnībā, jaunībā, Baznīcā !

Turpinot jubilejas ciklu “Academia Petrina 250”, 16. maijā Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklās izstādi “Academia Petrina – Latvijas augstākās izglītības šūpulis”. Izstāde piedāvā ieskatu četrās nozīmīgās sadaļās: būvniecības vēsture, grāmatas, observatorija un gaisa balons, arī jubilejas suvenīri. Atklāšanas dienā ar priekšlasījumu uzstāsies Latvijas un Stokholmas universitātes profesors Pēteris Vanags. Izstāde “Academia Petrina – Latvijas augstākās izglītības šūpulis” Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā būs skatāma līdz 21.decembrim.

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis 4. maijā vakarā ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Sveicu visus šajā svētku dienā, nu jau jāteic, ka svētku vakarā, un sveicienus sūtām arī bīskapam Andrim Kravalim. Tieši šajā dienā pirms sešiem gadiem Rīgas Domā tika konsekrēts par bīskapu. Lūk, tāda mums ekumēniskā sadraudzība, par ko arī prieks. Un arī šorīt mūsu valsts svētki sākās ar ekumēnisko dievkalpojumu Rīgas Domā, ko radioklausītāji varēja dzirdēt arī tiešraidē. Un gluži tāpat kā 18. novembrī, arī 4. maijā cilvēki gaida, ko sacīs Vanags, ko sacīs pārējie konfesiju vadītāji, un vēlēsies saprast vai atšifrēt no sacītā mūsu šī brīža realitātes raksturojumu no garīga skatu punkta. Tātad – kādā teritorijā mēs atrodamies, kas ir tās aktualitātes? Par to arī sarunājamies. Taču vispirms - kāds jums pašam ir bijis 4. maijs 1990. gadā, kad neatkarība mūsu valstī tika atjaunota ar šo tiešām leģendāro balsojumu?

"Mums ir "fronte tēva pagalmā" un liels karš pie mūsu robežām. Tādā brīdī kopīgs princips un pamats ir sevišķi nepieciešams," tā savā pēdējā uzrunā valsts svētkos arhibīskapa statusā teica šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis Jānis Vanags.

Kopienas "Effata" veidotājs, Olaines cietuma kapelāns.

Cietuma kapelāna dzīvesstāsts | Dzīvesstāsti | RML S10E07 | Ainārs Vanags | Iveta Munce | 17.03.2025

Jaxxon Podcast Presented by Jaxxon Jewelry.Shop the best Men's chains

7. februāris ir saksofonista un pedagoga Renāra Lāča dzimšanas diena, un jau pirms vairākiem gadiem viņš iesācis to svinēt ar Saksofonmūzikas svētkiem. Tādi būs arī šogad, kad sestdien, 8. februārī, koncertzāli "Latvija" pieskandinās virkne saksofonistu, kas uzstāsies kopā ar Ventspils bigbendu. "Klasikā" par notikumu stāsta Gints Pabērzs un Renārs Lācis. "Pēdējā laikā biju neredzamāks, varbūt mazāk pamanāms, bet šad tad ar draugiem tāpat esmu uzspēlējis – mūzika nav galīgi nolikta malā. Bet tā sajūta auga, auga, ka vajadzētu atgriezties vairāk pie spēlēšanas, un pašreiz esmu uz tā ceļa," teic Gints Pabērzs. "Nu jau kādus 13 gadus nodarbojos ar saksofonu remontu, līdz ar to arī ikdienā satieku lielāko daļu saksofonistu, ar kuriem esmu kopā audzis un spēlējis. Līdz ar to saksofonu šī brīža dzīvi zinu – kādas kuram problēmas. Šādā sastāvā, kā būsim uz skatuves Ventspilī, mums nesanāk tik bieži tikties, bet, protams, viena liela daļa saksofonistu strādā kopā bigbendā, kur es arī šad tad piedalos, tā ka – tā vai šā – kaut kādā veidā mums sanāk satikties. Bet šādā koncertā – tā tas bieži nenotiek!" Renārs Lācis, taujāts, kādu mūziku plānots spēlēt Saksofonmūzikas svētkos, stāsta: "Ideja ir tāda, ka kādreiz mēs sākām vairāk vai mazāk spēlēt populāru bigbendu mūziku, bet tad sapratām, ka mums ir daudz cilvēku, kas mūziku raksta un studē nu jau ārzemēs. Un tā mūzika ir skaista un kvalitatīva, tā ka pārgājām vairāk uz oriģinālmūziku. Ventspils saksofonmūzikas svētku ideja ir – vairāk oriģinalitātes, mūzikas, ko raksta paši dalībnieki, studenti un viesi. Faktiski mums visa programma sastāvēs no oriģinālmūzikas."  * Ventspils bigbends Viens no spilgtākajiem Latvijas džeza kolektīviem — Ventspils bigbends, kuru vada saksofonists Renārs Lācis, — piedāvā koncertus, kuros klasiskā bigbenda skanējums satiekas ar svaigām un radošām aranžijām. Bigbends regulāri uzstājas un piedalās projektos, demonstrējot gan džeza tradīciju pārzināšanu, gan spēju tās pielāgot mūsdienu auditorijai. Saksofonistu zvaigžņu plejāde Koncertā uz skatuves kāps arī Gints Pabērzs, Kārlis Vanags, Dāvis Jurka, Toms Rudzinskis, Kristers Lauriņš un Jānis Puķītis — katrs no viņiem ir savas jomas meistars ar bagātu pieredzi gan Latvijas, gan starptautiskajā džeza mūzikas ainā. Viņu dažādās muzikālās pieejas pierādīs, cik daudzveidīgs un neizsmeļams var būt saksofona skanējums. Grupa “Lupa” Džeza grupa “Lupa” izceļas ar eksperimentālo pieeju, savienojot džeza improvizācijas ar popa un elektroniskās mūzikas elementiem. Mūziķi apliecina ne vien kompozīcijas un ierakstu meistarību, bet arī inovatīvu pieeju pēcapstrādei, radot dinamisku un piedzīvojumiem bagātu muzikālu ceļojumu. Paula Saija Talantīgā dziedātāja Paula Saija ir izcila interpretācijas meistare, kas savā daiļradē apvieno džeza tradīcijas ar moderniem mūzikas žanriem. Saksofonmūzikas svētki Ventspilī solās būt enerģisks un daudzveidīgs muzikāls piedzīvojums, kur saksofona skaņas skanēs gan tradicionālās, gan mūsdienīgās interpretācijās. Skanēs arī jauna oriģinālmūzika, kuru raksturo melodisms, skaista harmoniskā un interesanta ritmiskā valoda.  

Ar savu dzeju viņš ir atzinies mīlestībā gan sievai un bērniem, gan savai Latvijai. Bez viņa dzejas rindām nav iedomājami ne Dziesmu un deju svētki, ne latviešu estrāde. Savukārt viņa diplomāta spējas ļāva noslēgt līgumu par padomju savienības karaspēka izvešanu no neatkarīgās Latvijas. Izcilajam dzejniekam Jānim Peteram aizejot mūžībā, viņu piemin Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags, solists un Petera dziesmu izpildītājs Viktors Lapčenoks un Atmodas laika līdzgaitnieks Romualds Ražuks.

Become a member of The Metabolic Initiative to access exclusive ad-free episodes, watch 100s of videos on metabolic health, and earn CMEs here.In this powerful and unfiltered episode of The Metabolic Link, we're sharing a full presentation by Chad Vanags, a former SaaS executive and entrepreneur who has turned his stage 4 lung cancer diagnosis into a mission to reshape the way we think about healing. Recorded live at Metabolic Health Summit in January of 2024, Chad shares his journey of becoming metabolically, physically, and mentally elite in the fight against cancer.Through his deeply personal story, Chad provides a rare and essential patient perspective, shedding light on the gaps in traditional cancer care—from nutrition and communication to the importance of mindset and metabolic health. His insights challenge clinicians, researchers, and patients alike to rethink the medical status quo, spark innovation, and inspire transformative conversations.This episode is more than just a story of resilience—it's a call to action to integrate patient voices into the heart of healthcare and foster a collaborative approach to healing.Listen to this episode or watch on YouTube to explore Chad's journey, the lessons he's learned, and his hope for the future of patient-centered care.Special thanks to the sponsors of this episode:Fatty15: Get 15% off their 90-day subscription Starter Kit with the code METABOLICLINK at fatty15.com/METABOLICLINKMUD/WTR: Start your new morning ritual & get up to 43% off your MUDWTR with code METABOLICLINK at mudwtr.com/METABOLICLINKIn every episode of The Metabolic Link, we'll uncover the very latest research on metabolic health and therapy. If you like this episode, please share it, subscribe, follow, and leave us a comment or review on whichever platform you use to tune in!You can find us on all your major podcast players here and full episodes are also up on our Metabolic Health Summit YouTube channel!Find us on social: Instagram Facebook YouTube LinkedIn Please keep in mind: The Metabolic Link does not provide medical or health advice, but rather general information that does not serve as a substitute for a licensed healthcare professional. Never delay in seeking medical advice from an appropriately licensed medical provider for any health condition that you may have.

No pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas 1525.gadā līdz grāmatas nozīmei latviskās identitātes saglabāšanai trimdā - esam pietuvojušies latviešu grāmatas piecsimtgadei. Raidījumu ciklu noslēdzam ar svarīgiem secinājumiem, citējam zīmīgus tekstus un aizlāpam arī dažus „caurumus”, kam raidījumos esam paslīdējuši garām. Trijos gados esam mērojuši garu un interesantu ceļu grāmatniecības, valodas un literatūras vēsturē līdz pat izdevējdarbībai, bibliotēku un kultūras vērtību krātuvēm trimdā pēc Otrā pasaules kara. Raidījuma viesi pārstāv trīs nozares – grāmatniecību, literatūrzinātni un valodniecību. Sarunājas ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, grāmatniecības vēsturniece, Latvijas Universitātes bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa, literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule un arī valodnieks, Latvijas Universitātes un Stokholmas universitātes profesors Pēteris Vanags.   Plašāk par projektu šeit:

Vairāk nekā 30 gadus viņš vada Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu, 18. novembrī Rīgas Domā sprediķī viņš apkopoja, kā pats teica, svarīgāko, ko vēl pateikt, jo nākamgad viņa vietā būs jau cits. Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Evaņģeliski luterāniskās baznīcas vadītāju Jāni Vanagu.  

Vairāk nekā 30 gadus viņš vada Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu, 18. novembrī Rīgas Domā sprediķī viņš apkopoja, kā pats teica, svarīgāko, ko vēl pateikt, jo nākamgad viņa vietā būs jau cits. Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Evaņģeliski luterāniskās baznīcas vadītāju Jāni Vanagu.  

Par džeza leģendas, bigbendu vadītāja, komponista un pianista Djūka Elingtona muzikālo devumu un tā aranžējumiem Kultūras rondo saruna ar Latvijas Radio bigbenda vadītāju saksofonistu Kārli Vanagu un vadošo solistu Jāni Strazdiņu.  Sarunā ieskandinām 22. novembrī pulksten 19 Spīķeru koncertzālē gaidāmi Latvijas Radio bigbenda, Latvijas Radio kora un dziedātāja Jāņa Strazdiņa veidoto Amerikas džeza vakaru.

Svinot Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas katedras jubileju un, protams, domājot gan par Dziesmu svētku nākotni, gan kordiriģentu atalgojumu Latvijā, par Latvijas kora mākslu un diriģēšanas skolu Kultūras rondo pārrunājam ar diriģentiem Airu Birziņu, Jāni Baltiņu un Mārtiņu Klišānu. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Kordiriģēšanas katedra 5. oktobrī svinēs savu 80 gadu jubileju – plkst. 18.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs kormūzikas koncerts, kurā piedalīsies JVLMA jauktais koris un absolventi, kā arī bijušie un esošie katedras pedagogi. Koncerta pirmajā daļā dziedās JVLMA jauktais koris un diriģenti būs bijušie un esošie studentu kora vadītāji – Jānis Grigalis, Juris Kļaviņš, Romāns Vanags, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Jānis Ozols, Valdis Tomsons un Kaspars Ādamsons. Koncerta otrajā daļā kopā ar JVLMA jaukto kori aicināti dziedāt absolventi. Šajā daļā diriģēs pašreizējie un bijušie katedras pedagogi – Leons Amoliņš, Jevgeņijs Augustinovičs, Jānis Baltiņš, Ivars Bērziņš, Aira Birziņa, Viesturs Gailis, Māra Marnauza, Mārtiņš Ozoliņš un Andris Veismanis. Programmā skanēs latviešu komponistu kormūzika – Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Pēteris Barisons, Jānis Kalniņš, Jānis Zālītis, Jēkabs Mediņš, Imants Ramiņš, Juris Karlsons, Roberts Liede, Rihards Dubra, Andris Vecumnieks, Juris Vaivods, Renāte Stivriņa un Andris Dzenītis. -- Aira Birziņa ir kora diriģēšanas profesore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, diriģente Rīgas Doma meiteņu korī “Tiara”, VEF Kultūras pils sieviešu korī “Dzintars” un Ogres kultūras centra sieviešu korī “Rasa”. Viņa ir bijusi vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, ir Ogres apriņķa un Rīgas sieviešu koru grupas virsdiriģente, Latvijas koru nozares padomes eksperte. Mārtiņš Klišāns ir Cēsu rajona koru virsdiriģents, Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Jānis Baltiņš ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents un kopš 2017. gada – kora diriģēšanas katedras vadītājs.  

Raidījumā Grāmatai pa pēdām ceļojam pa vairākiem gadsimtiem un vietām, jo stāstām par veco un jauno druku - jēdzieniem, kurus nereti vispārīgi attiecinām uz gotiskajiem burtiem senāk un mūsdienās lietoto antīkvu. Bet viss, protams, nav tik vienkārši - ne jēdzienos, ne arī paņēmienos, kā veco druku atšifrēt mūsdienās. Šoreiz stāsta 1. sērija. Vai atminaties, kad pirmo reizi turējāt rokās grāmatu vecajā drukā un mēģinājāt izlasīt, kas tur rakstīts? Raidījumu cikla Grāmatai pa pēdām stāstos par grāmatniecības vēsturi esam nogājuši garu ceļu un šobrīd jau kādu laiku sasnieguši 20. gadsimtu. Bet visu šo laika posmu, runājot par grāmatām un autoriem, ar mums kopā ir bijis kāds plašāk neapspriests ceļa pavadonis, kas savā ziņā pat kļuvis pašsaprotams, ja reiz runājam par agrākiem gadsimtiem. Šoreiz piedāvājam satikties ar mūsu uzticamo ceļabiedru, proti, pašu drukas veidu, kādā grāmatas ir iespiestas. Vecā druka un jaunā druka - tie ir jēdzieni, kurus lietojam, lai paši savā prātā ieviestu skaidrību, ka runājam par seniem izdevumiem ar, piemēram, gotiskajiem burtiem, un to rakstības veidu, kādu lietojam mūsdienās. Viss gan neaprobežas tikai ar šiem jēdzieniem, stāsts ir visai plašs un tajā iesaistās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības vadītājs Pauls Daija, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās pētniecības pakalpojuma vadītāja Anda Baklāne un Latvijas Universitātes profesors Pēteris Vanags. Video epizodē “Latviešu seno burtveidolu digitalizācija” Pauls Daija norādījis, ka vecās un jaunās drukas kultūras vēsture nav uzrakstīta, un šķiet, ka ikvienam, kam patīk skaidrība jēdzienos un lietu kārtība tā būtu patiesi interesanta lasāmviela. Plašāk par projektu šeit:

Uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora amatu kandidē JVLMA rektores pienākumu izpildītāja profesore, flautiste Ilona Meija un JVLMA Kora diriģēšanas katedras profesors Romāns Vanags. Rektora vēlēšanas notiks rīt, 19. jūnijā, bet vakar abi kandidāti piedalījās publiskās debatēs, kurās varēja iepazīties ar abu kandidātu prioritātēm akadēmijas nākotnei. Šīs ir ārpus kārtas vēlēšanas, jo pēc pavasarī gaismā nākušās informācijas par atsevišķu pasniedzēju nepiedienīgu uzvedību pret studentiem no amata atkāpās līdzšinējais rektors Guntars Prānis. Notikumi, kas pavasarī nāca gaismā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" starpniecību, ir iedevuši tādu kā kamertoni šīm debatēm. Lai gan, protams, ka akadēmijas dienaskārtībā ir vēl daudz citu būtisku jautājumu.  Kultūras rondo gan sekoja debatēm, gan uzklausīja vairākus akadēmijas pārstāvjus. Pirms pievēršamies pašām vakardienas debatēm, par šībrīža situāciju un visiem pēdējā laika notikumiem akadēmijā likās interesanti dzirdēt komponista Krista Auznieka viedokli. Jautāju, kā, viņaprāt, akadēmijā notikušais ir mainījis akcentus kandidātu retorikā un izpratnē.  Krists Auznieks: Es noteikti redzu, ka uzsvars ir cits. Protams, ja šādas debates notiktu neitrālā gaismā, es domāju, ka tādi termini kā studentu drošība nebūtu tie, par kuriem tiktu vispār runāts. Es domāju, ka tas ir labi, ka šāda saruna notiek. Dažreiz ir sajūta, ka es ceļoju laikā. Rietumeiropā šādas diskusijas gandrīz vienmēr arī notiek, vienkārši mazliet novēloti šeit. Man patīk redzēt, ka šajās debatēs patiešām ir runa par studentiem. Ar abu rektora amata kandidātu - Ilonas Meijas un Romāna Vanaga - stratēģijām, gan dzīves gājumu var iepazīties internetā. Savukārt Latvijas Radio 3 "Klasika" skanēja intervija ar abiem kamdidātiem.

Šodien Dzintaru koncertzālē Jūrmalā notika preses konference, kurā klātesošie Latvijas mediju pārstāvji tika informēti par koncertzāles vasaras sezonas notikumiem. Preses konferencē piedalījās Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS), Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis, Jūrmalas festivāla goda mākslinieks Aleksandrs Antoņenko, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs Aivars Leimanis, vijolniece Kristīne Balanas, Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags, dziedātāji Etīna Emīlija Saulīte un Intars Busulis, kā arī citi mākslinieki, kuri uzstāsies Dzintaru koncertzāles rīkotajos vasaras koncertos. Preses konferencē piedalījās arī "Art Forte" valdes locekle Jūlija Ločmele un "Art Management Group" producents Sandis Mohovikovs. Reportāžu no preses konferences piedāvā Rūta Paula.

Raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz stāsts par latviešu valodas attīstību 19. gadsimta vidū un otrajā pusē. Kas bija salīdzināmi vēsturiskā metode valodniecībā un kāds bija vācbaltiešu mācītāja Augusta Bīlenšteina devums šajā laikā? Raidījumā arī par divām Krišjāņa Valdemāra redakcijā tapušām vārdnīcām ar valodnieciski plašu piedāvājumu. 19. gadsimts ir laiks, kad par patstāvīgu zinātnes nozari veidojas valodniecība, šajā jomā strādā vairākas spilgtas personības, un sava loma ir arī vācbaltiešu mācītājiem. Vienu no viņiem - luterāņu mācītāju Augustu Bīlenšteinu - un viņa ieguldījumu latviešu gramatikā iepazīsim tuvāk. Vienlaikus 19. gadsimta otrā puse ir jaunlatviešu laiks, un, protams, arī viņiem ir loma latviešu valodas kopšanā, tostarp Krišjānim Valdemāram un viņa redakcijā tapušām vārdnīcām. Par gramatiku un par leksikogrāfiju šoreiz stāsts. Iepazīstina Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistiskas un baltistiskas nodaļas profesori Andra Kalnača un Pēteris Vanags.   Plašāk par tematu šeit:

In September of 2022, at 39 years old, Chad Vanags was diagnosed with stage 4 terminal lung cancer. Chad is a surfer, runner, and all-around athlete. In the year and a half since his diagnosis, Chad has been living his wildest most authentic life as he faces his own mortality. Cancer isn't the message, but it's been the vehicle that's pushed him to become what he calls physically and mentally elite. Connect with Chad: WebsiteInstagram Teaquilafarm InstagramCheck out: Book your next REI Co-op AdventureREI Re/Supply

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

This week's episode of The Metabolic Link features an illuminating conversation between our host Dr. Dom D'Agostino and Chad Vanags, a successful entrepreneur who is navigating a stage 4 cancer diagnosis with courage and purpose.After being diagnosed with stage 4 lung cancer in 2022 at just 39 years old, Chad has been documenting his journey to becoming “metabolically, physically, and mentally elite” to continue pursuing his life's vision.In this wide-ranging discussion, we cover:

28. novembrī plkst. 19.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē izskanēs JVLMA Kora diriģēšanas katedras kora mūzikas koncerts "Vītols un mēs".  Tā pirmajā daļā skanēs komponista, JVLMA dibinātāja Jāzepa Vītola a cappella kora dziesmas, savukārt otrajā daļā izskanēs skaņdarbi korim, kuru autori ir Raimonds Pauls, Maija Einfelde, Mārtiņš Brauns, Arturs Maskats, Ilona Rupaine, Ēriks Ešenvalds, Jānis Ķirsis un Jēkabs Jančevskis.  Koncertu vadīs muzikoloģe un mūsu "Klasikas" kolēģe Ilze Medne.  Visus skaņdarbus atskaņos JVLMA jauktais koris (mākslinieciskais vadītājs – Valdis Tomsons), solisti būs Ieva Zvejniece (soprāns), Paula Pērkone (alts), Kristaps Solovjovs (tenors), Aleksandra Špicberga (alts), Artūrs Švarcbahs (bass), piedalīsies arī sitaminstrumentālisti Reinis Tomiņš, Arnis Stepiņš un Jēkabs Bernāts. Pie diriģenta pults stāsies Andris Veismanis, Valdis Tomsons, Māris Sirmais, Kaspars Ādamsons, Romāns Vanags, Aira Birziņa, Mārtiņš Klišāns, kā arī Jānis Baltiņš, ar kuru plašākā sarunā tiekamies "Klasikas" studijā, lai runātu par labi zināmo un arī pārsteidzošo Vītola kormūzikā, par šī brīža situāciju kora diriģēšanas katedrā un to, cik svarīgi līdzās profesionālo iemaņu attīstībai studentus izveidot par iedvesmot spējīgām personībām. "Vadīt kori – tas nav darbs, tas ir dzīvesveids," sarunas gaitā uzsver Jānis Baltiņš.    

Pateicoties globalizācijai, latviešu valodā ienāk arvien jauni un jauni aizguvumi, kuriem izsekot līdzi ar grūtībām spēj pat valodnieki. Bet varbūt jaunam terminam nav jāizmanto aizguvums no angļu valodas, bet gan jāatrod kāds labs, bet aizmirsts vārds, kas joprojām glabājas latviešu valodas pūra lādē? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Radio profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags un filoloģijas zinātņu doktore, literatūrzinātniece, rakstniece, folkloriste Janīna Kursīte-Pakule. Meklējam risinājumu problēmai, kas saistīta ar milzīgo aizguvumu skaitu, kuri ienāk latviešu valodā šobrīd pārsvarā no angļu valodas. Andrejs Veisbergs atzīst, ka biežāk varam lietot latviešu vārdus. "Kaut vai dziesmu svētku sakarā mēs bieži dzirdam organizācija, organizatorisks, utt. Kāpēc mēs nevaram teikt - rīkot dziesmu svētku, nevis organizēt. Rīkotāji. Daudz īsāks vārds, daudz latviskāks, daudz labāks," uzskata Andrejs Veisbergs. Janīna Kursīte uzskata, ka jādomā par nopietnāku atbalstu latviešu valodas pētījumiem un reizē arī par valodas iedzīvināšanu skolās un augstskolās. "Ja projekti ir jāraksta angliski, jāatskaitās angliski, man tas drusciņ sāk atgādināt vienus citus laikus ar vienu citu valodu. Ir jābūt arī pašapziņai. Protams, jāraksta arī angliski, ir jāraksta franciski, lai tas, ko mēs pētām, tas, kas ir mūsu bagātība, mēs varam dot pasaulei, bet arī pašiem ir jābūt taisnai mugurai. Tikai tā valoda var attīstīties, ja visās jomās, visos līmeņos runājam latviski un domājam arī latviski," atzīst Janīna Kursīte. Viņa arī vērtē, ka skolās un augstskolās jābūt brīvpieejai zinātniskai literatūrai. Protams, tas saistīts ar finansējumu, jo autortiesības jāievēro. "Daugavpils universitātes zinātniskie raksti, vai Latvijas Universitātes. Ne viss no jaunākā ir pieejams. Tāpēc paņem internetā angliski, franciski retāk. Ir jādomā arī par palīdzību. Ne uzbāzties ar savu zinātnisko literatūru, bet būt brīvai pieejai," norāda Janīna Kursīte.  

 XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki sākas šodien, 30. jūnijā, ar Dziesmu un deju svētku karogu cildināšanu, Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanu un Garīgās mūzikas koncertu vakarā. Vai viss paveikts, lai svētki noritētu raiti, vaicājam rīkotājiem. Studijā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova, horeogrāfe, deju svētku virsvadītāja, Siguldas, Saulkrastu, Ādažu, Ropažu novadu deju kolektīvu virsvadītāja Gunta Skuja un noslēguma koncerta “Kopā Augšup” mākslinieciskās darba grupas vadītājs, virsdiriģents Romāns Vanags. Skatoties uz programmu, liekas neticami, ka visu var izplānot līdz pēdējai sekundei.  "No mākslinieciskās puses ir piestrādāts, lai viss būtu maksimāli sakārtots un prognozēts, cik vien iespējams. Protams, dziesmu svētki ir emocijas un dziesmas, ko gribas atkārtot, un lietas, ko gribas vēl pašiem dalībniekiem ieviest šajā svētku nedēļā. No organizācijas un mākslinieciskā viedokļa ir izplānots," atzīst Daina Markova. "Improvizācija izpaužas spējā ātri reaģēt kaut kādos neparedzētos momentos." Lai arī zināms, ka Dziesmu svētku noslēguma koncerts parasti rit daudzas stundas, vienmēr ir pārmetumi, ka ir par garu. "Noslēguma koncerts būs garš, saturīgi piepildīts ar dažādiem notikumiem un beigsies 12 naktī, kad sāksies sadziedāšanās daļa. Tā ir gan man, gan Reiņa Suhanova, gan visas mūsu grupas un visu mūsu dalībnieku kopīga atbildība," norāda Romāns Vanags. "Tur ir daudz elementi šoreiz iestrādāti, kas koncertu nemaz tā spontāni neļauj pagarināt. Man liekas, būs ļoti interesanti vērot dziesmu pieteikumus, tie būs šoreiz absolūti oriģināli."  "Arī dejotājiem viss izplānots līdz minūtei un ir svarīgi iekļauties paredzētajā laikā, īpaši darba procesā," atzīst Gunta Skuja. Dziesmu svētki pirmo reizi notiks pārbūvētajā Mežaparka estrādē jeb "Sidraba birzī". "Beidzot šī celtne ir nomainīta ar "Sidraba birzi". Iepriekšējai celtnei bija nosaukums estrāde. Tagad tiešām aicinu dēvēt šo mūsu svētvietu par "Sidraba birzi" un attiekties no šī, man liekas, padomju pielikuma - svētku norises vieta," iesaka Romāns Vanags. "Dziedātāju vietas ir paplašinātas, akustiski ir daudz uzlabojumu, kas arī zināmā mērā ir izaicinājums. (..) Mēs arī kaut kādā veidā būsim spiesti improvizēt, bet tas, ka mums ir izcila vieta, kur turpmāk, vismaz nākamos simts gadus, būs svētku vieta, skaidrs. Domāju, ka ar šiem svētkiem Dziesmu svētkos sākas jauns etaps, pateicoties Austrim Mailītim, Jurim Pogam un "Sidraba birzij"." "Mēs tikai sapņojam par savu ideālo vietu, un kamēr nav citas, tas ir un paliek stadions," piebilst Gunta Skuja.

Cilvēkjaudas komandā dodamies vasaras pauzē un piedzīvojumos, lai paceļam savu jaudu. Tāpēc šoreiz epizode par piedzīvojumiem, jo tie "atjauno skābekļa padevi". Piedzīvojumi palīdz ienest svaigumu dzīvē, projektos un attiecībās. Piedzīvojumos uztankojam ikdienā notērēto jaudu vai iegūstam jaunu, kad jaudas līdzšinējais līmenis vairs neder tālākiem plāniem. Piedzīvojumu spektrs, iespējas un slodze ir ļoti dažādi. Katrs var atrast sev piemēroto Šī saruna ir ar Valdi Vanagu, kurš ir cilvēks piedzīvojums. Viņš gan pats dodas piedzīvojumos, gan piedzīvojumu terapijas ietvaros ved tajos citus.Šī ir mūsu trešā, bet ne pēdējā saruna, jo piedzīvojumu stāstu un pieredzes Valdim ir daudz. Gatavojoties uz šo interviju, aprunājos ar Valda sievu Edīti un viņa kolēģi Juri, kuri ir informēti par tādiem Valda piedzīvojumiem, par kuriem viņam pašam varētu neienākt prātā pastāstīt. Te dzirdēsi par braucieniem ar kajaku, Altaja upēm, kanjoningu, nepāliešu glābējiem Norvēģijā un vēl visu ko.Valdi vari atrast Sense of Team un vari arī viņam pievienoties arī kādā no drīzajiem piedzīvojumu pārgājieniem Nepālā.Pirmā saruna ar Valdi bija par komandu jaudu. Otrā - par pārgājieniem Nepālas Himalajos.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:22 Būt izglītotam par upi, par straumi. Katamarānu, kajaku un kanoe laivu atšķirības.12:09 Dzīvības un nāves robeža. Altajs.22:33 Krāčainu upju izbraukšanas nianses un noslēpumi.38:11 Piedzīvojumu patiesā un dziļākā jēga.43:31 Ar ko ir jāsāk cilvēkam, kurš vēlas iemācīties kajakot.49:31 “Kurkulis pa upi” – kas ir riverboard jeb riverspeed.52:25 Pārsteigumi Norvēģijas piedzīvojumā.56:19 “Katram savs Everests.”1:01:51 Kā izvēlēties uzticamu piedzīvojumu organizatoru.1:08:55 Piedzīvojumu terapeitiskais aspekts. Kā nenodarīt sev pāri.1:23:52 “Tagad vai nekad” slazds.1:26:08 Cibiņa sindroms.

25. maija vakarā VEF Kultūras pilī grupas "Remix" instrumentālā mūzika ieskanēsies jaunās skaņās – to Latvijas Radio bigbendam aranžējis pianists Viktors Ritovs. Par gaidāmo koncertu stāsta ģitārists, grupas "Remix" mūziķis Aivars Hermanis un Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā piedalīsies komponists, taustiņinstrumentālists Uldis Marhilēvičs, ģitārists un komponists Aivars Hermanis un Latvijas Radio bigbends. Koncertprogramma būs atskats uz grupas instrumentālo mūziku no 1980.gados izdotajām skaņuplatēm "Uz veselību!", "Naktsmājas" un "Vēstules".  

Stāsta Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa  1920. gada jūlijs. Valmierā izveidota jauna mācību iestāde – Valmieras Valsts vidusskola, apvienojot Valmieras reālskolu un Valmieras sieviešu ģimnāziju. Mūsu stāsta varonis, vidzemnieks Jānis Jansons, kuram tolaik vien 30 (dzimis netālu no Valmieras, 1890.  gada 26. februārī Vaidavas pagasta Druļos) kļūs par Valmieras Valsts vidusskolas direktoru. Ne vienmēr dzīves lutināts, tieši pretēji, - viņam nācies pārvarēt daudz grūtību, lai sasniegtu savu mērķi. Līdzīgi kā citiem studentiem iesaukšanas vecumā, arī viņam bija jāpamet iesāktās studijas Tērbatas universitātes Fizikas un matemātikas nodaļā. Krievijas armijas virspavēlniecība jaunekli nosūta uz Odesas karaskolu, kuru viņš pabeidza 1916. gada decembrī. Pēc kara skolas Jansonu nosūtīja uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kurā viņš nodienēja līdz 1918. gada janvārim. Jānis Jansons nelokāmi ticēja Latvijas neatkarības idejai un 1919. gada 7. janvārī brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā. Brīvības cīņu laikā piedalījās kaujās Kurzemes pusē un Rīgas atbrīvošanā. 1919. gada 22. martā pie Kalnciema Bataru mājām negaidītā sadursmē ar lieliniekiem Jānis Jansons pa atklātu lauku uzbruka ienaidniekam, iegūstot kā trofeju ienaidnieka ložmetēju. Kaujas laikā tiek smagi ievainots, bet kaujas lauku neatstāj un turpina cīņu.  1919. gada 22. decembrī Jansonu no armijas atvaļināja. Par varonību kaujas laukā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni. Pēc Brīvības cīņām, Jānis Jansons atgriezās dzimtajā pusē un sāka darbu Valmieras reālskolā kā matemātikas skolotājs. Būdams vidusskolas direktors – viņš turpina mācīt matemātiku. Skolā pēc viņa iniciatīvas 1921. gada 1. martā nodibināta jauniešu organizāciju "Latvijas Vanagi", kuras galvenais uzdevums kļūt par paraugu jauniešu militārajai, fiziskajai un garīgajai izaugsmei un motivēt šos jauniešus stāties vēlāk jau aizsargos. Diemžēl organizācijas darbību valsts finansiāli neatbalstīja un tas izvērtās par Jāņa Jansona nesavtīgu personīgo ieguldījumu. Lielākais palīgs bija skolas militārās apmācības skolotājs Kārlis Ābele. 1922. gada 4. oktobrī J. Jansons nodibināja arī Vanagu korpusu un līdz 1934. gadam viņā pilda Pirmā Valmieras vanagu pulka komandiera pienākumus. Organizācija izdeva ilustrēto mēnešrakstu „Vanags”. Patriotiskās audzināšanas un nacionālisma gars skolā valdīja visu laiku, kamēr J. Jansons bija skolas direktors. Latvijas valdība Jansonu apbalvoja ar V un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Vanagu Nopelnu zīmes augstāko pakāpi. 1925. gada augustā Valmieras vidusskolai piešķīra Valsts ģimnāzijas nosaukumu. Neskatoties uz faktu, ka Jānis Jansons ar izcilību pildīja direktora pienākumus un jauno vanadzēnu skaits ik gadus pieauga, 1927. gadā viņu atbrīvo no ieņemamā amata. Viņš Valmieras ģimnāzijā turpināja strādāt par matemātikas skolotāju. Dzīve atkal apmet kūleni 1933. gadā, jo viņu ieceļ par Pļaviņu ģimnāzijas direktoru. Tur viņš nostrādās vien trīs gadus, jo 1936. gadā norīkots pildīt direktora pienākumus Cēsu ģimnāzijā. Otrā pasaules kara laikā Jānis Jansons palika Latvijā, vācu okupācijas iestādes viņu apcietināja un ievietoja Salaspils koncentrācijas nometnē. Apsūdzības pamatojums – pāraudzināšanas nolūkos.... Līdz pēdējam elpas vilcienam paliekot uzticīgs Latvijai un brīvības idejām, viņš mira svešumā – tālu no dzimtenes – 1945. gadā Štuthofas koncentrācijas nometnē. Piemiņas plāksne Jānim Jansonam uzstādīta dzimtas kapos Rubenē. "Stāvēt stipri par Latviju!”- devīze „Latvijas Vanagu” karogā. Tā savu mūžu nodzīvoja arī skolotājs un Latvijas patriots Jānis Jansons. Pieminēsim!  

Turpinām iepazīt Gotharda Frīdriha Stendera paveikto, šoreiz par viņa nozīmīgākajiem darbiem valodniecībā – par latviešu gramatiku un vārdnīcu.  Skaidrojam, kādus jauninājumus ieviesis, kādu izloksni uzskatījis par tīrāko un labāko, kā veidojis īpašvārdu leksikonu. Ja pirms nedēļas Stenderu iepazinām kā latviešu laicīgās daiļliteratūras pamatlicēju – šoreiz par viņa nozīmīgākajiem darbiem valodniecībā – par "Latviešu gramatiku" un "Leksikonu"(Stendera  sastādīto vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcu). Raidījuma eksperti: latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags, kurš paņēmis līdzi arī vairākus nozīmīgus izdevumus; filoloģijas zinātņu doktore, literatūrvēsturniece Zigrīda Frīde, kura Stendera gramatiku tulkojusi latviski un paņēmusi līdzi gan Stendera 1783.gada Jelgavā izdoto „Lettische Grammatik”, gan pašas tulkoto izdevumu; Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe, kura īpaši pievērsusies Stendera sastādītās vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcas „Lattisches Lexikon” pielikumam – īpašvārdu leksikonam, kurā ir gan vietvārdi, personvārdi, gan augu un dzīvnieku nosaukumi. Vairāk par projektu:

Nebūtu melots, sakot, ka pasaule sastāv no ūdeņraža. Tas ir pirmais elements ķīmisko elementu tabulā un tas ir izplatītākais elements. Tāpēc nav pārsteigums, ka pētnieki jau labu laiku lauza galvas, kā šo elementu izmantot savā labā, ražojot enerģiju. Izplatītākais elements visumā solās būt arī nākotnes degviela un apkures elements. Taču līdz tam vēl daudz izaicinājumu, viens no tiem - kā iegūt ūdeņradi videi draudzīgā, bet arī efektīvā veidā. Te ir idejas arī pašmāju pētniekiem. Kāda šobrīd izskatās ūdeņraža nākotne enerģētikā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Andris Šutka, RTU vadošais pētnieks Mārtiņš Vanags un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieks Pēteris Ļesničenoks. Dažas idejas, kā elektrību varētu radīt arī cilvēka organisms Dejošana, riteņbraukšana un svīšana - šie ir tikai daži no enerģijas avotiem, kas potenciāli varētu radīt elektrību. Vai tiešām cilvēks ar kinētisko enerģiju, ko rada, varētu uzlādēt telefonu un cik ilgi būtu jāminas ar velosipēdu, lai to izdarītu. Saule, vējš vai ūdens spēks ir pirmais, kas nāk prātā, domājot par  enerģijas radīšanas avotiem, bet skatot uz alternatīviem enerģijas veidiem, zinām, ka dažādas elektroierīces var darbināt ar ūdeņradi, var lietā likt kodolenerģiju vai liellopu mēslus un arī cilvēks kā būtne ar vidējo temperatūru 36,6 grādi var dot gan siltumu vismaz līdzās sēdošam tikpat siltam ķermenim, gan arī kustoties var darbināt kādu vienu nelielu elektroelementu. „Cilvēks darbojas kā 60 vatu kvēlspuldze,” skaidro Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters, runājot par mums kā siltuma devējiem.  Kā cilvēka ķermeņa siltums vai kustības var radīt sadzīvē lietojamu enerģiju un kādas ierīces  nākotnē varētu darbināt ar cilvēka jaudu, stāsta Valdis Zuters.   Jau pirms pāris desmitgadēm ne reizi vien dažādos  publiskos pasākumos izklaides nolūkos ir redzēti velosipēdi, kur, pedāļus minot, cilvēks vai nu iedarbina kādu mūzikas ierīci, vai nelielu  ekrānu. Tātad ja velosipēdu savieno ar ģeneratoru, tad ar pedāļu mīšanas radīto elektrību ir iespējas piegādāt strāvu kādai ierīcei. Nesen Spānijā bāzēts naftas un gāzes uzņēmums "CEPSA" savā interneta vietnē publicēja rakstu par dažādiem alternatīvās enerģijas veidiem un, runājot par cilvēka radīto enerģiju, tika minēts piemērs par dažiem naktsklubiem Eiropā, kur deju grīda ir izveidota tā, ka tā spēj savākt enerģiju no dejotājiem, lai kluba zālē nodrošinātu apgaismojumu un mūzikas atskaņošanu. Kamēr zinātnieki domā, kā labāk likt lieta cilvēka enerģiju, lai darbinātu elektroierīces, tikām, atsaucoties uz minēto "CEPSA" rakstu, Zviedrijā jau vilcienu vagonos ar cilvēka siltumu tiek darbināta ventilācijas sistēma. Zviedrija transporta uzņēmums ir izstrādājis sistēmu ķermeņa siltuma izmantošanai, lai samazinātu enerģijas izmaksas, izmantojot siltummaiņus vilcienu ventilācijas sistēmās. Ventilācijas sistēmas pārvērš ķermeņa siltumu karstā ūdenī. Savukārt tas tiek izmantots, lai apsildītu  pasažieru vagonus.

Man ik pa laikam vajag aprunāties ar kādu treneri, jo tas palīdz uzturēt un pat pacelt manu un vīra motivāciju sportot. Turklāt - darīt to veselīgāk un jaudīgāk. Aprunāties ar treneri Kārli Vanagu man ieteica citi treneri. Tā ir sava veida kvalitātes zīme cilvēka reputācijai. Visvairāk mani uzrunāja Kārļa attieksme par treniņiem, ka tajos iegūstam lielāku kustību brīvību. Lai nu kas, bet brīvība man ļoti garšo.Kārlis ir vispārējās fiziskās sagatavošanas treneris, lektors un veselīga, sabalansēta dzīvesveida popularizētājs. ‌Viņam ir maģistra grāds sporta zinātnē. Viņš ir pirmais Baltijā sertificētais: FRC (Functional Range Conditioning) un AnimalFlow speciālists, ir sertificēts FMS (Functional Movement Screening) un TRX speciālists. Viņam patīk izmantot netradicionālu treniņu inventāru, piemēram, svarbumbas, veserus (mace), vāles (clubbell), treniņu virves, bulgāru somas.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:34 Trenera ceļš no nesportiska stundu bastotāja līdz pieprasītam un atzītam trenerim11:21 Kas pamudināja izvērtēt savas attiecības ar alkoholu16:06 Ar ko atšķiras mobilitāte no lokanības, un kādēļ Latvijā šos terminus nereti jauc17:13 “Cilvēki ātri padodas, līdzko saskaras ar kādām grūtībām”19:07 Kas palīdz noturēt motivāciju sportot ilgstoši, nevis kampaņveidīgi20:20 Kā apgūt savu ķermeni24:53 Kā saorganizēt treniņus tā, lai ar minimālu laiku sasniegtu sev vēlamo rezultātu32:54 Kādas ir lielākās kļūdas, ko pieļauj cilvēki, kas nodarbojas ar skriešanu37:53 Kāpēc ir jāstrādā tieši ar ķermeņa vājajiem punktiem48:43 Kam cilvēkam ikdienā ir vajadzīga laba mobilitāte un efektīva kustību strereotipu izpilde57:46 Kādēļ sevis saudzēšana pēc traumām nav labākais veids kā atveseļoties1:07:26 Kā darbojas mūsu pēdas un kāpēc pareizo apavu izvēle ir tik svarīga1:13:39 Ar kādām grūtībām saskaras cilvēki līdzsvara un koordinācijas jautājumā, kā šīs spējas uzlabot

In this episode, Dane talks with Martin Vanags (https://www.linkedin.com/in/martinkvanags/). According to Martin, climate change is the single biggest challenge we face as humans... however it can also be the single greatest opportunity for economic developers to reframe their attraction, retention and workforce strategies for a positive outcome. What will it take to change the narrative and reframe the question for ED professionals so that can have successful outcomes? Like this show? Please leave us a review here (https://econdevshow.com/rate-this-podcast/) — even one sentence helps! Special Guest: Martin Vanags.

This is perhaps the most meaningful episode that I have ever published. As entrepreneurs and human beings, we all take things for granted and often lose sight of what’s important. Today, I have my friend Chad Vanags on the show, a very successful ecommerce entrepreneur. He recently got diagnosed with stage 4 lung cancer and he has a limited amount of time to live. In this episode, we talk about regrets, gratitude, and the important things in life. What You’ll Learn Why Chad believes he got sick How Chad’s perspective changed after the diagnosis Chad’s biggest regrets Other Resources And […] The post 439: Entrepreneur With Stage 4 Cancer Discusses His Biggest Regrets In Life With Chad Vanags appeared first on MyWifeQuitHerJob.com.

Ikviens no mums ir piedzīvojis lielākas vai mazākas krīzes, kas skar mūs personiski vai valstiskā līmenī. No katras šādas ārkārtas situācijas var kaut ko mācīties, lai nākamajā reizē mēs būtu gatavi rīkoties daudz gudrāk. Piemēram, sagatavot rīcības plānu. Vai sevi var sagatavot krīzei? Vai krīzes menedžments ir kas tāds, ko var iemācīties? Atbildes uz šiem jautājumiem noskaidro sarunā ar DIENA PĒC I MEDIJI autoru Kristapu Pētersonu un krīzes vadības ekspertu Jāni Vanagu. Support the show

"Izprotiet pašreizējo laiku, ka jums pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi." /Rom. 13:11/ Šajā dienā veltīsim savas lūgšanas par tiem cilvēkiem Latvijā, kuri vardarbības un karu dēļ ir bijuši spiesti atstāt savu mājas.

  Šodien atzīmējam Latvijas 104.-to dibināšanas gadadienu Mēs esam viena zeme, viena valsts un viena nācija, bet cik dažādi izprotam nesenos un šī brīža notikumus - uzrunājot sabiedrību atzīst arhibīskaps Jānis Vanags

Mūsdienīgs birojs, mūsdienīga biroju infrastruktūra ar pakalpojumiem, ekonomikas attīstība un pakalpojumu eksports ir pamats veiksmīgai infrastruktūras attīstībai. Kas ir bremzējis Rīgas infrastruktūras attīstību? Kā nopozicionēt Rīgu kā atvērtu un starptautisku pilsētu?  Uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju atbild Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājs. Support the show

A couple of years ago I started following a social media account Salted Spirit because I was so drawn to the beautiful images of this cool waterwoman podcasting and serving tea at the beach from my ultimate dream recording studio - a vintage Westfalia named Salted Carmela.   This beautiful salted spirit is Stacie Vanags and she was creating something way deeper and more comprehensive than just beautiful images. Her mission was to make her way around Southern California, hosting Salted Spirit podcasts, workshops and cultivating COMMUNITY for waterwomen. 

Her workshops focus on techniques and strategies for work/life balance, pursing passions, mindfulness and resilience. Turns out Stacie has a background in mental health and the abbreviated version of her full time job is to help large companies develop innovative plans that prioritize the mental health of their employees. So …everything this generous salted spirit is offering through social media, workshops, newsletters and websites is completely from her heart - pure organic passion projects. Amazing and selfless huh?!!!  Well It gets even better and more fun and she is sharing even more as she takes the world along with her and her husband in an unvarnished evolution to design a happier, healthier and more sustainable life. Stacie invites the world to join them in this pursuit via the creation of Teaquila Farm
. Teaquila Farm documents their journey building an urban farm in Ventura, California as they lean into sustainable urban farming practices, gardening, composting, planting for biodiversity, raising backyard chickens, and more! More indeed… In doing this she is really really expanding her community. A community of folks that are creating foundations together rolling their sleeves up getting their hands in the dirt, getting grounded, creating healthy nourishing gardens, creating growth root to rise growth and hope for the future. I love my garden so much - it grounds me and nurtures me and feeds me. Through Teaquila Farm it has been super fun to connect with others that have so many seeds of wisdom and tools to share. When we connect, even if it's virtually, we create community gardens and right now we need grounding and a lot of community! I love this snippet from Teaquila Farms latest newsletter: "You take a bunch of selfies with a strawberry and immediately forget about all the time, money and energy you invested to get a single strawberry, and it's aaaaaall worth it. Life is sweet, you've officially started urban farm life. These small victories in the garden keep us encouraged, but nature also keeps us humble. Nature reminds us we cannot control the outcome or speed things up to meet our human timeline. There is a basket of lessons just waiting to be dished up to us over time if our hearts are open to listening. Audrey Hepburn said to plant a garden is to believe in tomorrow." Thanks Stacie and Teaquila Farm for the hope, light and heaps of fun! Planting New Thoughts, Weeding Out the Old - GoodTherapy www.teaquilafarm.com IG @teaquilafarm @salted_spirit @mindandsoil www.mindandsoil.com Music: Mahana by Abe Lagrimas, Jr.

Nedēļas saruna: Enerģijas cenas un inflācija. Studijā SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.Nedēļas temats: Atskats uz 2021. gadu uzņēmējdarbībāEkspresintervijās: BNI reģionālais direktors Marts Ešenvalds un Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses vadītājs Mārtiņš Vanags.Nedēļas uzņēmums: airBaltic - Studijā tās vadītājs Martins Gauss.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Find Your Superpower- we all have one! In today's episode, I talk with Lauren Vanags Davis, founder of LDavis Creative, who is an incredible personal branding and social media marketing expert that has a passion for helping individuals and brands tell their story in a real and authentic way. In the first ever interview of The Free Time Podcast, Lauren talks about how she has always found her passion by being intentional about noticing what people would always ask her advice on. She opens up about how every 'wow' moment she has ever had in her life and her business has reminded her of the feelings of a grade school crush! Now, that's a feeling we can all relate to! You're definitely gonna want to give this one a listen if you want to be more intentional with your free time to discover your true purpose and potential! Follow Lauren on Instagram @ldaviscreative Also, don't forget to book a free 15 min Zoom Call with me at https://calendly.com/karlsona32 (https://calendly.com/karlsona32)