Podcasts about par latvijas

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu, tā atkal piedzīvo izaugsmi. Skaidrojam, kuras nozares un kam naudu aizņemas, kuras un kāpēc joprojām piesardzīgas. Ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos, bet sākam ar komentāriem par šī brīža ekonomikas aktualitātēm.    Par Latvijas ekonomikas problēmām runājot, ar neizsīkstošu regularitāti dzirdam par kapitāla pieejamības problēmām. Bankas nekreditē, alternatīvu naudas piesaistes veidu izaugsmei uzņēmumiem īsti nav un gan no nozares, gan politikas veidotāju puses skan paziņojumi, ka to visu vajadzētu mainīt, attīstīt, veicināt. Var, protams, diskutēt, cik būtiska ir politiskās runāšanas ietekme, bet šī gada pirmā puse rāda iepriecinošas tendences. Aizvien vairāk uzņēmumu sekmīgi piesaista naudu biržā ar obligācijām un aug arī kreditēšanas apjomi. Šī gada pirmajā ceturksnī mazo un vidējo uzņēmu segmentā izsniegto kredītu apjoms audzis par 25%. Iemesli ir vairāki, skaidro „Luminor” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurausks.

Latvijas hokeja izlase ar sāpīgu zaudējumu vakar, 20. maijā, noslēdza pasaules čempionātu. Latvijas komanda ar 1:6 piekāpās Austrijas izlasei. Līdz ar to otro čempionātu pēc kārtas Latvija neaizsniedza ceturtdaļfinālu. Spēle negatīvā nozīmē bija tik spilgta, ka to atcerēsies vēl ilgi, lai arī treneris Harijs Vitolinš pēc spēles sacīja, ka nevajadzētu tā darīt, jo turnīrā bija arī labas lietas. Par Latvijas izlases trīs labākajiem spēlētāji pasaules čempionātā atzīti Kristers Gudļevskis, Kristiāns Rubīns, Dans Ločmelis. Turnīru Latvija pabeidz 10. vietā un jau var domāt par rudeni, kad paredzeti divi pārbaudes turnīri pirms olimpiskajām spēlēm Itālijā.

Stāsta žurnālists un politiķis, savulaik – Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns 1990. gada Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas notika pēc mažoritārā principa. Katrā no 201 vēlēšanu apgabala kandidātam vēlētāju priekšā nācās izturēt sīvu konkurenci ar vairākiem sāncenšiem. Galvenās prasības Latvijas Tautas frontes atbalstītajam kandidātam bija konkurētspēja un drosme balsot par neatkarību, kā arī gatavība bez palīgiem, kādu tā laika deputātiem nebija, atjaunot tiesisku valsti pat ne no nulles, bet mīnuszīmes. Tautas frontes frakcija saliedēja izcilas, izglītotas, dažās jomās pat visizcilākās Latvijas personības un spilgtus oratorus. Viņiem nācās stāties pretī gadu desmitos koptai padomju demagoģijai, provokācijām un rupjībai. Katras komisijas vadītājs Augstākajā padomē bija lielisks savas jomas pārzinātājs. Izglītībā un kultūrā – vēlākais Kultūras akadēmijas dibinātājs, profesors Pēteris Laķis, ārlietās – Mavriks Vulfsons, pašvaldību reformā – Jānis Škapars un ne tikai viņi. Par Latvijas leģendu kļuva pirmā Augstākās padomes cilvēktiesību komisijas vadītāja, Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas izveidotāja Ita Kozakeviča... Apbrīnojama bija daudzu deputātu māka runāt bez iepriekš uzrakstītiem tekstiem, filigrāni argumentēt un pierādīt. Turēties pie taisnības un patiesības. Taču 4. maijā centrālo runu par tautas tiesībām uz atņemto valsti lūdzām teikt rakstniekam Albertam Belam. Nesen rakstnieka meita Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļai nodeva tēva Augstākās padomes laika arhīvu ar dokumentiem, likumu uzmetumiem, to labojumiem, tīrrakstiem un melnrakstiem. Starp tiem viena liela bieza klade, kurā Alberts fiksējis vai katru deputāta darba dienu. Tajā atradās arī četru mašīnraksta lapu garās 4. maija runas uzmetumi un sēdē nolasītais teksts ar pēdējā brīža labojumiem. "Ja še zālē sēž kāds, kas jau grib dalīt mūsu mantu," gluži vai dzirdu Alberta mazliet uztraukto, saspringto balsi, "tad ieteicu mazliet pagaidīt. Mēs vēl elpojam. Šī ir mūsu pēdējā iespēja izdzīvot, un mēs to izmantosim. Tāpēc mēs pieprasām neatkarību. Latvijai, Lietuvai Igaunijai… Ukrainai, visām valstīm, kur cilvēka dzīvība jāaizsargā, lai tā būtu svēta un neaizskarama." Kopumā 4.maija sēdes gaita ir stenografēta, daudz filmēta un fotografēta. Iespējams pārbaudīt katra deputāta balsošanas lapiņu ar apvilkto PAR. Zināmi balsojuma  boikotētāji no frakcijas "Līdztiesība". Tomēr dokumentētas ne visas dramatiskās epizodes Neatkarības deklarācijas ceļā uz pasludināšanu. To, ka par tās izgāšanu ne vien ar  frakcijas "Līdztiesība", bet arī ar vientiešu un bailuļu spēkiem Maskava gādāja, apliecina  kaut vai 4. maija rītā negaidīti uzradušies alternatīvie, maigi prokremliskie Augstākās padomes lēmuma projekti, kas, gods kam gods, visdrīzāk tika veiksmīgi noairēti sekretariāta papīrkurvī un līdz izskatīšanai nenonāca.  Toties 30. aprīlī Rīgas lidostā čekas vīri apcietināja, lai ar verdiktu – "uz mūžu – no PSRS uz Vāciju deportētu vienu no svarīgākajiem Deklarācijas autoriem un konsultantiem Egilu Levitu. Par laimi mums un viņam, kā arī pateicoties pareizas 4. maija Deklarācijas pareizai pieņemšanai, Padomju Savienības atlikušais mūžs izrādījās īss. Neatkarības atjaunošana nebija vienreizējs akts. PSRS Prezidenta 1990. gada 14. maija dekrēts, ar ko viņš Latvijas Neatkarības Deklarāciju pasludināja par antikonstitucionālu, vairs nespēja ietekmēt Latvijas Augstākās padomes nostāju vai pašu neatkarības atgūšanas procesu. Tas 1990. gada 4. maijā bija formāli pasludināts un nenovēršami turpinājās ar virkni citu soļu. Tas noslēdzās 1991. gada 21. augustā ar Konstitucionālā likuma pieņemšanu un Latvijas starptautisku atzīšanu. 4. maija Deklarācija Latvijā ārēji un tūlīt it kā neko nemainīja. PSRS varas struktūras saglabājās paralēli atjaunotās Latvijas radītajām un reformētajām. Padomju armija un karabāzes tepat. Stūra mājas čekisti savos posteņos. Vissavienības militārās rūpnīcas darbojas kā darbojušās. Noplūda gan ziņas, ka no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīviem kaut kur kaut kas tiekot pārvietots uz Maskavu, bet Zviedrijas izlūkdienests piefiksējis kodolgalviņu izvešanu. Viskardinālāk tomēr bija mainījusies latviešu kolektīvā apziņa. Tajā iemājoja kaut kas tāds, ko nav iespējams nošaut, arestēt, deportēt, iebiedēt. Pēc Deklarācijas pieņemšanas deputāti un cilvēki kopā ar tik laimīgām sejām kā nekad  agrāk, savstarpēju simpātiju skauti,  plūda uz Daugavmalu, uz neviena īpaši neorganizētu sadziedāšanos. Latvijas Nacionālās enciklopēdijas 4. maija šķirklī to labi ilustrē Ulda Brieža fotogrāfija ar koklētāju, kurš rokās tur notis augšupceļošai melodijai "E-si brīv-a, Lat-vi-ja!" Ziedi klājās Brīvības pieminekļa pakājē. Tomēr dziesmoto manifestāciju nācās beigt ātrāk, nekā pienāktos un gribētos. Krastmalai tuvojās padomju bruņutehnikas kolonna uz 9. maija militārās parādes mēģinājumu. Neviens nevarēja zināt, ka tā būs pēdējā okupācijas armijas "Uzvaras dienas" parāde Rīgā.  Tautas frontes vēlēšanu centra un administrācijas darbinieki ar daļu no deputātiem vēl atgriezās Tautas frontes mītnē Vecpilsētas ielā, lai viens otram pateiktos par darbu un simboliski pieliktu punktu komplicētajam Neatkarības deklarācijas ceļam uz  pasludināšanu. Tai pašā laikā, kā rakstījis viens no Tautas frontes muzeja un Valsts valodas centra 4. maija 35. gadadienai veltītā eseju konkursa "Mana balss brīvībai" dalībnieks, Rīgas 88. vidusskolas 10. klases audzēknis Renāts Derjugins, "Latvijas neatkarība nav  akmenī cirsta – tā ir kā koka laiva, kas mums pašiem jākopj un jāstūrē pasaules politiskajos viļņos".

Raidījumā Piespēle saruna par šosejas riteņbraukšanu, studijā viesojas viens no daudzsološākajiem jaunajiem Latvijas sportistiem Georgs Tjumins. Viņš nesen parakstīja līgumu ar vienu no spēcīgākajām Eiropas junioru komandām, ar cerību jau tuvākajos gados ievērojami veicināt savu izaugsmi un kļūt par profesionālu braucēju. Nedēļas topā: Latvijas hokeja izlase aizvadījusi divas pārbaudes spēles pret Somiju, pēc tām daudz savainoto; Par Latvijas čempioniem volejbolā pēc astoņu gadu pārtraukuma kļūst “Robežsardze/Rīga”, savukārt hokeja virslīgā triumfē “Mogo”/RSU; “VEF Rīga” kļūst par Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas čempioniem, “TTT Rīga” klusi triumfē Latvijas Sieviešu basketbola līgā; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Latvijas Radio intereses sāk pārbaudi par Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora Aleksandra Samoilova piedalīšanos komercreklāmās.

Latvijas izcilo personību piemiņas saglabāšana – par jaunām iespējām un veidiem pārrunājam Kultūras rondo studijā, atsaucoties uz diskusiju, kurā piedalījās akadēmiskās jomas un mantojuma institūciju pārstāvji. Sarunājas Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte, rakstniece un režisore Kristīne Želve un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors, mākslas kritiķis Kaspars Vanags. Ierakstos klausāmies diskusijas fragmentus. Kultūras ministrija 21. martā rīkoja diskusiju, kurā aicināja vērtēt iespējās par par Latvijas izcilo personību piemiņas saglabāšanas veidiem un to iespējām, tostarp Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritērijiem.

Par Latvijas dalību Eiropas animācijas profesionāļu filmu forumā "Cartoon Movie" Bordo, Francijā, un tur gūto pieredzi, iepazīstinot ar jaunākajiem Latvijas pilnmetrāžas animācijas projektiem, Kultūras Rondo iztaujājam nozares ekspertus – kinorežisoru Edmundu Jansonu, producentu Dominiku Jarmakoviču un LMT Viedtelevīzijas satura vadītāju Annu Rozenvaldi.

Par Latvijas cietumos noslepkavotajiem 1941.gada jūnijā. Folklorizeti mīti, un vēstures fakti.

Raidījumā Piespēle saruna par latviešu valodu sporta ziņās un sporta žurnālistikā ar Rīgas Stradiņa universitātes docenti, valodnieci Diti Liepu. Šajā raidījumā arī tradicionālā Gunāra Jākobsona rubrika, kur viesos kādreizējais publikas uzmundrinātājs hokeja spēļu laikā Armands Leja. Nedēļas topā: Vīru basketbola izlase novembra logu iesāk ar uzvaru pret Beļģiju; Par Latvijas labākajiem basketbolistiem atzīst Kristapu Porziņģi un Kitiju Laksu, Porziņģis viesojas Baltajā namā pie ASV prezidenta Džo Baidena; Virslīgas pārtpēlēs vietu nākamā gada turnīrā nodrošina “Grobiņa”; Latvijas futbola izlasei pārspēles par palikšanu Nāciju C līgā būs jāaizvada pret Gibraltāru.  

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu – lielo bubuli, kas tiek piesaukts katru reizi, runājot gan par Latvijas ekonomikas nedienām, gan par bankām piemērojamajiem nodokļiem. Vēl arī par e-rēķiniem, kas drīz būs obligāti: kas tie ir un ko mainīs uzņēmumiem.  Latvijas Bankas jaunāko prognožu paziņošana parasti ir arī publiska diskusija par to, kas notiek Latvijas ekonomikā. Un šoreiz gribam parunāt par piecām interesantām tendencēm, kas izskanēja šajā diskusijā. Un neviena no tām nav IKP vai inflācijas prognoze, bet visas liek padomāt par to, kas notiek naudas pasaulē. Manuprāt, pirmā lieta ir Latvijas patērētāju uzvedība. Reālie cilvēku ienākumi nav būtiski mainījušies, bet uzvedība kļuvusi piesardzīga, naudu netērējam, bet gan krājam. Var gadīties, ka tas liecina par pastāvīgu sabiedrības uzvedības maiņu, pieļauj Latvijas Bankas monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.   Un vēl par kādu lietu, kas kļuvusi par sava veida bubuli. E-rēķini. No 2025. gada tie obligāti, sadarbojoties ar budžeta iestādēm, bet, iespējams, no 2026. gada obligāti arī uzņēmumu starpā. Kas vispār ir ē-rēķins? Tas noteikti nav rēķins pdf dokumentā, ko bieži saņemam, bet gan īpašā formā strukturēts dokuments, kuru grāmatvedības programmas atpazīst un nolasa, man skaidro "Jumis Pro" vadītājs Viesturs Slaidiņš. 

Ģenerālis šodien uz interviju aicinājis jauniešu basketbola treneri un speļu komentētāju- Guntaru Jonānu. Kungi aprunās Latvijas jauniešu basketbolu, Latvijas izlasi, kā arī Latvijas-Igaunijas basketbola līgu.

Apaļu gadu pirms Eiropas 2025. gada basketbola čempionāta sākuma “Basketstudija 2+1” mainīja formulu – pie vadītāja Gunta Keisela viesojās divi viesi: Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss un EuroBasket2025 izpilddirektors Kristaps Janičenoks. Runājām par gatavošanos lielajam basketbola, sporta un sabiedriskās dzīves notikumam: •⁠  ⁠kas izdarīts divarpus gados kopš LBS piešķirtas tiesības rīkot EuroBasket2025; •⁠  ⁠FIBA prasībām un Latvijas iespējām; •⁠  ⁠olimpiskā kvalifikācijas turnīra mācībām; •⁠  ⁠kas paveikts un vēl jāpaveic, lai EuroBasket2025 kļūtu par svētkiem visai Latvijai; •⁠  ⁠kāpēc vides objekts uz AB dambja ir tāds, kāds tas ir un kad Rīgā redzēsim EuroBasket2025 maskotu; •⁠  ⁠biļešu tirdzniecības pirmo kārtu – stratēģiju, taktiku un rezultātiem; •⁠  ⁠lielajām un/vai mazajām cenām; •⁠  ⁠“Arēnas” teorētisko un faktisko ietilpību; •⁠  ⁠biļešu ieņēmumu nozīmi čempionāta budžetam; •⁠  ⁠potenciālajām partnervalstīm un citiem ārzemju viesiem; •⁠  ⁠biļešu tirdzniecības otro un trešo kārtu. 60 minūtes par gatavošanos EuroBasket2025!

Parīzes olimpiskās spēles ir gandrīz beigušās, vēl burtiski pēdējie daži medaļu komplekti šodien, 11. augustā, tiek sadalīti dažos sporta veidos, bet Latvijas delegācija ir noslēgusi savu dalību olimpiskajās spēlēs un varam rezumēt, kā mūsējiem ir gājis. Diemžēl šoreiz Latvijas sportisti neizcīnīja medaļas. Otrās olimpiskās spēles pēc neatkarības atgūšanas, kad nav izdevies izcīnīt medaļas. Arī pirms astoņiem gadiem Rio Latvijas delegācija palika bez medaļām, tomēr kopā skaitot, skatoties statistiski, vairāk bija rezultātu, finišu labāko desmitniekā. Šajās spēlēs arī tādu ir diezgan maz, līdz ar to statistiski varam teikt, ka laikam jau sportiski sliktākās spēles Latvijas delegācijai 21. gadsimtā. Tālākejošus secinājumus gan šajā raidījumā neizdarīsim - ko tas nozīmē, ko tas parāda? Bet varam jau aptuveni nojaust aptuveni, ko tas liecina. Bēdas varam vienīgi remdēt ar to, ka ar igauņiem, piemēram, nav medaļu, lietuviešiem gan četrus jau un tas ievērojami pārspēj gan mūsu, gan arī igauņu iespēto.  Bet šajā raidījumā vairāk lielajā intervijā paskatīsimies uz to, kā šīs olimpiskās spēles ir pagājušas Latvijas delegācijas sportistiem veselības ziņā. Kā viņus gatavoja, kā viņus pēc starta aprūpēja, ja tas bija īpaši nepieciešams, ja bija kādas traumas vai varbūt bija nepieciešama kāda speciāla atjaunošanās metode. Par to stāsta Latvijas olimpiskās vienības ārsts, arī Latvijas olimpiskās komandas ārsts Jānis Kaupe.  Bet pirms tam iknedēļas tops, kur neiztiksim bez olimpiskajām spēlēm.

Zelta palmas zari Kannu kinofestivālā sadalīti. Par Latvijas dalību šī gada festivālā saruna Kultūras rondo studijā. Ar iespaidiem no Kannu kinofestivāla studijā Nacionālā Kinocentra vadītāja Dita Rietuma, kinokritiķe Dārta Ceriņa  un „Mistrus Media” producents Gints Grūbe. Kannu kinofestivāla galveno godalgu – "Zelta palmas zaru" – sestdien, 25. maijā,  saņēma režisora Šona Beikera filma "Anora", kas ir skarbs, atklāts un vietumis smieklīgs stāsts par Ņujorkas erotisko dejotāju. Beikers ir viens no Amerikas neatkarīgā kino līderiem, un filmā galveno lomu tēlo 25 gadus vecā Maikija Madisone. Viņa atveido dejotāju, kas uziet bagātu klientu, taču saskaras ar viņa vecāku – krievu oligarhu – dusmām. Žūrijas priekšsēdētāja, filmas "Bārbija" režisore Grēta Gerviga slavēja "Anoru" kā "neticamu, cilvēcīgu un humānu filmu, kas iekaroja mūsu sirdis". Beikers veltīja filmu visiem seksa pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas eksperti ir kritiski noskaņoti par šādu žūrijas vērtējumu. "Un tad negaidītā veidā galveno palmas zaru iegūst filma, kur stāsta par krievu oligarhu bērniem un viņu apjukušo  dzīves stāstu Amerikā. Šajā kontekstā tu uzdod jautājumu - kas pasaulē notiek. Tā nav pasaule, kura vieš cerību," vērtē Gints Grūbe. "Ja nebūtu šis Zelta palmas zars kičīgai komēdijai par krievu oligarhu atvasēm un striptīzdejotājām vienskaitlī un daudzskaitlī, tad es būtu gluži apmierināta ar Kannu festivāla žūrijas gala lēmumu," norāda Dita Rietuma. Gints Grūbe arī atzīst Kannu tirgū ir daudz redzama "sastingusi krievu nauda". "Arī Kannu festivāla programmā to var manīt. Tās ir nepatīkamas hibrīdkara izpausmes, kuras Kannu festivālā kā lielā kultūras notikuma skatuvē redzam," norāda Gints Grūbe. "Tas izpaužas Kannu konkursa programmās. Arī Latvijā filmētā Serebreņņikova filma "Ļimonovs", kas stāsta par krievu odiozo dzejnieku, kurš atbalstīja Donbasa okupāciju. Filmā nav nekāda pretkara vēstījuma vai morāles, filma ir mesidžs savā ziņā, ziņa, kas tiek nodota, ka visi ir apjukuši un pasaule ir sarežģītāka. Tas raisa tādas skumjas pārdomas, arī to, ka šī filma ir filmēta Latvijā." "Otrs ir stāsts par to, ka krievu izplatītāji caur franču izplatītājiem iepērk Eiropas filmas," turpina Gints Grūbe. "Tas nav kā iepirkt rūdu un piegādāt Krievijai, tomēr, ja atceramies arī izklaides produkti, ar ko izklaidējam agresorvalsts iedzīvotājus šobrīd, arī tas ir eksports. Tie ir lielie jautājumi, par kuriem Eiropas kino politikas un politiskajiem veidotājiem šobrīd Eiroparlamenta vēlēšanu kontekstā būtu jānonāk dienas kārtībā tuvākajā laikā, lai mēs nepieļautu šāda veida procesu. To šis tirgus arvien vairāk iezīmē. Tas ir skumjš secinājums." Dita Rietuma uzskata, lai Eiropas filmas nevarētu izrādīt Krievijā un Krievijas izplatītāji šīs filmas nevarētu iepirkt, ir tam jābūt ietvertam sankciju sarakstos, jo kas nav aizliegts, tas ir atļaut. Runājot par Ginta Zilbaložas filmas "Straume" izrādīšanu festivālā programmā "Īpašais skatiens", Dita Rietuma atzīst, ka tas bijis emocionālākais festivāls. "Filma izraisīja milzīgas ovācijas, emocionālu saviļņojumu zālē. Visdrīzāk šī ir filma, kas varētu iezīmēt Latvijas kino tajā starptautiskajā apritē, kur mums nekad nav izdevies iezīmēties. Te es runāju par lielo, nopietno kino biznesu, par starptautisku izplatīšanu, ietverot ASV. Arī par mērķtiecīgu filmas turpmāku virzīšanu uz nopietnām starptautiskām balvām," atzīst Dita Rietuma.

Liela daļa diasporas latviešu kopā sanākšanu un godu notiek dienās, kad Latvijas valstij ir svarīgi vēsturiski datumi – vai tie būtu Baltā galdauta svētki maijā, novembra Patriotu mēnesis vai piemiņas dienas izkaisītas viscaur kalendārā – latviešu kultūra un tradīcijas iet vienā ritmā ar vēsturi. Taču kādas ir diasporas latviešu, īpaši jauniešu, zināšanas par Latvijas vēsturi un kāpēc vēstures zināšanas ir nepieciešamas, dzīvojot simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no Latvijas, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Inguna Role un Maskavas latviešu skolas vēstures skolotāja Ilze Renga.

Par Latvijas sportistiem un neitrāliem agresorvalstu pārstāvjiem Parīzes olimpiādē. Atklāti par politisku spiedienu un vēlmi LOK vadību nomainīt. Raidījumā #1pret1 saruna ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Jāni Buku.

Vairākās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji piedzīvo pamatīgu politisko spiedienu: kādēļ šāda tendence un ko tas nozīmē mediju brīvībai kopumā? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un LU Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv" redaktoriem Krišjānis Lācis. Sabiedrisko mediju darbība Latvijā tiek daudz apspriesta - gan tās redakcionālā neatkarība, gan atbildība sabiedrības priekšā, kā arī saražotais saturs. Vieniem šķiet, ka pārāk tie aizstāv valdošās partijas, citiem savukārt liekas, reiz valdība maksā, tad tai ir jākontrolē, kas tiek raidīts un radīts. Par Latvijas medijiem šoreiz īpaši nerunāsim, bet retorikā, kas izskan publiskajā telpā, regulāri arī tiek pieminēti citi Austrumeiropas valstu piemēri, meklējot līdzības un tendences, ar kurām saskaras mediji, īpaši sabiedriskie mediji vairākās valstīs ir pievērsuši uzmanību. Primāri jāpiemin Slovākija, Polija un arī Ungārija, kur šie procesi jau notikuši sen. Vairākās kādreizējās padomju ietekmes telpās medijiem neklājas viegli. Kas un kāpēc tur īsti notiek, un cik lielā mērā par šīm tendencēm vajag satraukties? 

Vairākās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji piedzīvo pamatīgu politisko spiedienu: kādēļ šāda tendence un ko tas nozīmē mediju brīvībai kopumā? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un LU Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv" redaktoriem Krišjānis Lācis. Sabiedrisko mediju darbība Latvijā tiek daudz apspriesta - gan tās redakcionālā neatkarība, gan atbildība sabiedrības priekšā, kā arī saražotais saturs. Vieniem šķiet, ka pārāk tie aizstāv valdošās partijas, citiem savukārt liekas, reiz valdība maksā, tad tai ir jākontrolē, kas tiek raidīts un radīts. Par Latvijas medijiem šoreiz īpaši nerunāsim, bet retorikā, kas izskan publiskajā telpā, regulāri arī tiek pieminēti citi Austrumeiropas valstu piemēri, meklējot līdzības un tendences, ar kurām saskaras mediji, īpaši sabiedriskie mediji vairākās valstīs ir pievērsuši uzmanību. Primāri jāpiemin Slovākija, Polija un arī Ungārija, kur šie procesi jau notikuši sen. Vairākās kādreizējās padomju ietekmes telpās medijiem neklājas viegli. Kas un kāpēc tur īsti notiek, un cik lielā mērā par šīm tendencēm vajag satraukties? 

Pēc labā sezonas starta uz interviju tika aicināts "Valmiera FC" galvenais treneris Jurģis Kalns, kurš sarunā ar Valdi Valteru dalijās pārdomās par Latvijas futbola izlases pirmajām spēlēm jaunā trenera vadībā, apsprieda gaidāmās LFF vēlēšanas, izteica prognozes par Virslīgu šosezon un Valmieras izredzēm, kā arī kopā ar Ģenerāli aizpildīja ČL bracket!

Šoreiz Valdis Valters uz interviju aicināja "FS Metta" dibinātāju un vadītāju Ģirtu Mihelsonu. Sarunas gaitā Mihelsons stāsta par sava futbola kluba izveides vēsturi un lielākajiem izaicinājumiem jauniešu futbolā, kā arī vērtē LFF darbību pēdējos gados un izsaka savas domas par izmaiņām Latvijas futbola izlasē.

Otavas konvencija, kas aizliedz nevadāmas kājnieku mīnas, pēdējās nedēļās ir viens no daudz apspriestajiem jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku vadība jau pateikusi argumentus, kādēļ šobrīd izstāšanās nebūtu lietderīga. Pievienošanās vai atteikšanās no šādām saistībām ir Saeimas jautājums, tādēļ kopā ar deputātiem diskutējam par to lietderību. Jāpiemin, ka arī portālā manabalss.lv tiek vākti vēlētāju paraksti par izstāšanos no Otavas konvencijas. Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) un Andrejs Vilks (Zaļo un zemnieku savienība).  

Otavas konvencija, kas aizliedz nevadāmas kājnieku mīnas, pēdējās nedēļās ir viens no daudz apspriestajiem jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku vadība jau pateikusi argumentus, kādēļ šobrīd izstāšanās nebūtu lietderīga. Pievienošanās vai atteikšanās no šādām saistībām ir Saeimas jautājums, tādēļ kopā ar deputātiem diskutējam par to lietderību. Jāpiemin, ka arī portālā manabalss.lv tiek vākti vēlētāju paraksti par izstāšanos no Otavas konvencijas. Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) un Andrejs Vilks (Zaļo un zemnieku savienība).  

Valdis Valters uz interviju aicinājis Latvijas basketbola izlases spēlētāju - Kristers Zoriks. Kristers intervijā atklāj sajūtas pēc Pasaules Kausa, domas par Olimpiādi un par apstākļiem ar kādiem saskarās spēlējot Turcijā.

Raidījumā "Piespēle" šoreiz pie mikrofoniem sēdās Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko, visu laiku labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē, viņš arī RFS kluba ģenerāldirektors - Māris Verpakovskis un medija Sportacentrs.com futbola žurnālists Edmunds Novickis. Saruna par Latvijas futbola izlasi, tās galveno treneri Daini Kazakeviču, vietējās virslīgas sezonu un telpu futbolu.

Par Latvijas dalību Tallinas kinofestivālā ”Melnās naktis” Kultūras rondo pārrunājam ar Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu, studijas „Mistrus Media” producentu, kino režisoru Gintu Grūbi un kultūras publicistu Žulijenu Nuhumu Kulibali. Ierakstā uzklausām producenti Alisi Ģelzi. Festivāla programmai dažādos konkursos un skatēs bija atlasītas 11 Latvijas filmas, industrijas pasākumu sadaļā prezentēja piecus dažādu formātu projektus, vairāki Latvijas jaunie talanti piedalās dažādās kinoprofesiju platformās un uz Tallinu devās arī liela Latvijas kinoprofesionāļu delegācija. Tallinas kinofestivāls ”Melnās naktis” norisināsjās no 3. līdz 19. novembrim. Tas ir Ziemeļeiropā vienīgais A klases festivāls. Tallinas kinofestivāls "Melnās naktis" / "Pimedate Ööde Filmifestival" šogad notika jau 27. reizi (kopš 1997. gada), 2014. gadā tas tika akreditēts kā viens no tikai 15 A klases kinofestivāliem un izaudzis par vienu no Ziemeļeiropā lielākajiem kinoindustrijas pasākumiem ar piecām konkursa programmām un vairākiem satelītfestivāliem.

Pirms noslēdzošajām Latvijas futbola izlases spēlēm šogad studijā viesojās treneris "Valmiera FC" Jurģis Kalns, kurš sarunā ar Artūru Barovski dalijās pārdomās par Latvijas futbola izlases rezultātiem un futbola attīstību, novērtēja "Valmiera FC" šīs sezonas sniegumu, kā arī pastāstīja par pārdoto spēlētāju gaitām ārzemēs

Stāsta juridisko zinātņu doktore un Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre Sarkanbaltsarkano krāsu izmantošanu, apzināti pasvītrojot to latvisko nozīmi, parasti saista ar 19.gadsimta septiņdesmito gadu sākumu. Šīs krāsas par savām jau 1870.gadā bija atzinuši latviešu studenti, kas pulcējās ap Ati Kronvaldu Tērbatā. Viņi šīs krāsas izmatoja tā sauktajos "Tērbatas latvju rakstniecības vakaros", lai pasvītrotu savu latvisko identitāti un stiprinātu nacionālo garu. 1873.gadā Rīgas Latviešu biedrība bija uzņēmusies rīkot Pirmos vispārējos latviešu dziesmu svētkus Rīgā un aktīvu atbalstu šī pasākuma organizēšanā piedāvāja esošie un topošie Tērbatas studenti, no kuriem lielāka daļa bija piedalījušies Tērbatas literārajos vakaros. Iespējams, ka tas bija viens no iemesliem, kādēļ par Dziesmu svētku karoga krāsām tika izvēlētas sarkanā un baltā. Tērbatas "vakarnieki" nodibināja studentu korporāciju "Fraternita Lettonia"”, taču par korporācijas krāsām tika atzītas nevis sākotnēji pieņemtās sarkanā un baltā, bet gan trikolors ar zaļu, zilu un zelta krāsu. Tā bija pirmā latviešu studentu organizācija, tādēļ uz Ameriku emigrējušie latvieši par savām nacionālajām krāsām izvēlējās tieši "Fraternita Lettonia" krāsas un sludināja tās par Latvijas karoga krāsām. Ņemot vērā Bostonas un Filadelfijas latviešu aktīvo līdzdalību dažādās demonstrācijās un mītiņos, zaļi-zili-zeltītais karogs tika ātri pamanīts un viegli atpazīts amerikāņu vidū kā Latvijas karogs. I Pasaules kara priekšvakarā sarkanbaltsarkanais karogs atguva savu nozīmi un kļuva par simbolu, kas stiprināja tautas nacionālo apziņu un kā vienojošu zīmi to sāka izmantot arī latviešu strēlnieku pulki, piem., Ziemassvētku kaujās 1916.gadā. Bez nacionālā karoga vairs nevarēja iztikt, tāpēc aktīvākajiem Latvijas idejas popularizētājiem bija jāpieņem svarīgs lēmums – vai nu pārņemt Atskaņu hronikā minēto sarkanbaltsarkano karogu vai arī radīt pilnīgi jaunu karogu. Rakstnieks un dzejnieks Linadrs Laicens ierosināja, ka Latvijas karogam jābūt oranždzeltenam ar zaļu, jo "tautai karogs savās krāsās izsaka vai nu tautas esošās vai kārotās īpašības, vai arī tautas vēsturisko piedzīvojumu un pārdzīvojumu tradīcijas. (..) Dzeltens – saule, zaļš – zeme; tātad - saule un daba. Un latvietim daba ir vistuvākā. Tātad arī simboliski šīs krāsas izteic latviešu krāsas. Pirmkārt: oranždzeltens ar zaļu dod lirisku krāsu saskaņu, kas adekvāta latviešu tautas dvēselei, kura arī ir liriska. Otrkārt: latviešu nacionālajos audumos šo divu krāsu variācijas ir ļoti bieži sastopamas, ja ne pilnīgi dominējošas. Treškārt: latvietis ļoti mīl sauli un zemi – zelta sauli un zaļu zemi; saule krāsā stilizējas ar oranždzeltenu, bet zemes lauki – ar zaļu". Savukārt tautā populārais atmodas dzejnieks Auseklis, aprakstot latviešu karogu, bija iedomājies vertikālu krāsu dalījumu – baltā krāsa būtu gar karoga kātu un sarkanā – gar ārējo malu. Gleznotājs Jāzeps Grosvalds 1915.gadā par latviešu nacionālo karogu piedāvāja atzīt balti-sarkani-baltu karogu – iespējams, tādēļ, lai latviešu karogu atšķirtu no Austrijas nacionālā karoga, kur sarkanbaltsarkanās krāsas bija vienādā platumā. Diemžēl balti-sarkani-balts karogs jau bija baltkrieviem. Tādēļ 1916.gadā Grosvalds no savas idejas atteicās un diskusijās atbalstīja vairākuma viedokli par sarkanbaltsarkanu Latvijas karogu. Viens no visaktīvākajiem Latvijas neatkarības idejas atbalstītājiem un sarkanbaltsarkanā karoga popularizētājiem bija pedagogs un žurnālists Jānis Lapiņš. Viņš bija pirmais, kas izstrādāja karoga krāsu dalījuma proporcijas un aktīvi aizstāvēja karoga spilgti sarkano toni. Vadoties no 13. gadsimta Atskaņu hronikā dotā karoga apraksta, Lapiņš pieļāva iespēju, ka uz sarkanā karoga varējušas būt nevis viena, bet vairākas baltas svītras: "Sarkans ar baltu svītrots varēja nozīmēt vai nu strīpas vienlīdzīgā atstatumā viscaur, kā matrača drēbei, vai arī 3-5 baltas strīpas pa karoga vidu, vienalga – gareniski vai šķērsu. Tas būtu ļoti oriģināls karogs, bet krievu valdība to kvalificētu kā sarkano karogu un patvaldības laikā viņu vispār nevarētu rādīt. (..) Bez tam, sarkans karogs ar daudzām mazām strīpām likās nepraktisks, jo viņā būtu pārāk daudz vīļu. Latviešu karogu nekādi nedrīkstēja samainīt ar sarkano karogu, jo cara laikā bija izslēgts, ka karogam varētu ņemt pāris šauras baltas strīpas. Tāpēc 1916. gada otrā pusē es nolēmu izgatavot karogu sarkans-balts-sarkans, kur baltais būtu pret sarkano zelta griezuma attiecībās, t.i. baltais pret sarkano laukumu būtu attiecībā apmēram 1:3. Estētikas likumi māca, ka lielumus zelta griezuma attiecībās atzīst par visskaistākajiem samēriem. Sarkans-balts-sarkans istabā man likās pārāk vienmuļš, tāpēc es kombinēju karoga vidū dzeltenu sauli. Tas bez šaubām bija daudz efektīvāk." Tādējādi mēs Jāni Lapiņu varam uzskatīt par latviešu  nacionālā karoga idejas autoru. Lapiņa vēlēšanās bija šo sarkanbaltsarkano karogu ar sauli vidū popularizēt karavīru vidū un pēc sarunām ar strēlniekiem 1917.gada martā, līdz gada beigām visi strēlnieku pulku nacionālie karogi jau bija rotāti ar saules attēlu, līdzīgi kā to bija skicējis Lapiņš. Atšķirība bija tikai tā, ka strēlnieku pulku karogos saule bija iekombinēta pašā karoga augšā un no tās bija redzama tikai puse. Saule bija latviešu strēlnieku krūšu nozīme, tāpēc viņi labprāt to lietoja arī nacionālajā karogā. Lapiņš skaidroja, ka šos karogus var lietot gan ar saules attēlu, gan bez tā, jo, lai karoga lietošana ātrāk izplatītos visā Latvijas teritorijā, tam vajadzēja būt maksimāli vienkāršam. Tomēr diskusijas par Latvijas nacionālā karoga krāsām un veidolu turpinājās. Pirmais Pagaidu valdības dokuments, kas noteica valsts karoga lietošanu Latvijas teritorijā, bija iekšlietu ministra Miķeļa Valtera 1919.gada 3.martā Liepājā parakstītais "Rīkojums par valsts karoga lietošanu". Šis rīkojums sastāvēja tikai no diviem teikumiem: "Uz Latvijas valsts un pašvaldību ēkām drīkst būt vienīgi valsts karogs. Sods pēc kara stāvokļa noteikumiem." Satversmes Sapulce tikai 1921. gada 15. jūnijā pieņēma "“Likumu par Latvijas Republikas karogu un ģerboni"”, oficiāli apstiprinot sarkanbaltsarkano karogu par Latvijas valsts karogu.

3. un 4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētie 23. Rīgas Grāmatu svētki, kuros tiksies lasītāji, autori, mākslinieki un izdevēji. Apmeklētājus priecēs daudzpusīga kultūras programma ar grāmatu atvēršanām, diskusijām un norisēm bērniem. Par Latvijas grāmatu izdevējiem un to, vai viņos ieklausās, par lasītprasmes nepieciešamību un tās veicināšanu, par Rīgas grāmatu svētku programmu un tradicionālo grāmatu maiņas punktu stāsta Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, "Jāņa Rozes apgāda" izpilddirektore Renāte Punka.

Sekojot līdz politiskajiem procesiem pasaulē un Latvijā pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, kas notiek aiz tās "redzamās skatuves". Nav runa tik daudz par kādiem nezināmiem spēlētājiem, kas īstenotu kādus slepenus nodomus un mēs tik redzam vien to leļļu teātri, kur aktierus rausta aiz aukliņām, kā to reizēm saka. Iespējams, ka atsevišķos procesos arī kaut kas tā notiek, bet šoreiz runa ir par tiem, kas veido un arī grauj mūsu acīs kādu konkrētu politiķu, politisku lēmumu, reputāciju, valstu reputāciju, jo priekšstatam par to, kas ir labi, kas slikti, nu kas ir patiesība, kas ir meli, ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs šobrīd to labi varam redzēt Izraēlas reģionā, kur pasaules sabiedrības noskaņojumam un simpātijām ir gandrīz vai tāda izšķiroša loma veselu tautu likteņos. Bet tā tas ir visur, arī Latvijā. Par Latvijas politiku domājot, reizēm pārņem patiess izbrīns, tāpēc uz sarunu aicinājām cilvēku, kas uz procesiem var palūkoties no profesionālā skatu punkta. Krustpunktā Lielā intervija ar komunikācijas zinātnes doktori, stratēģiskā biznesa konsultanti un uzņēmēju Olgu Procevsku.  

ATKĀRTOJUMS. Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Oktobra sākšanās nozīmē to, ka finiša taisnē ir sezonas dažādos Latvijas futbola turnīros. Par to un citām tēmām otrdienas vakarā runāja Jurijs un Kristians kopā ar skatītājiem

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” piektās - jubilejas sezonas trešo epizodi, kurā viesojas bijušais Latvijas izlases basketbolists, šobrīd Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. 0:00:00 – 0:03:20 – šodien raidījumā; 0:03:21 – 0:31:55 – par Latvijas izlasi, LBS darbu, sporta saimniecību; 0:33:55 – 1:26:56 – “Domina Shopping” tēmu rats.

Mežā sēnes dažādas - vāveres un piepes! Vāveres un piepes liksim mierā, bet kas būtu jāzina sēņotājiem par Latvijas mežos augošajām sēnēm, to uzzināsim sarunājoties ar Dabas muzeja mikoloģēm Diānu Meieri un Initu Dānielu, kā arī sazināmies ar "Mēness aptiekas" farmaceiti Jutu Namsoni. Šobrīd dažos Latvijas reģionos ir laba sēņu raža, bet nav liela sugu dažādība. Inita Dāniela norāda, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu grozos un par kuru visi jautā, ir dzīslkāta beka, ko uzskata par invazīvu sugu, kas var izspiest arī vietējās sugas. Cilvēki arvien grib pārbaudīt, ko tad ir salasījuši. Tagad saziņa biežāk notiek sociālajos tīklos, uz muzeju vairs tik bieži nenes. Var izmantot arī lietotnes, tā var palīdzēt, bet nevajadzētu ar lietotnes palīdzību izvēlēties, ko ēst, ko neēst. Mikologi ir uzticamāki par lietotnēm.  "Ja jums ir jautājums, vai šī sēne ir ēdama, tad šī sēne nav ēdama jums konkrēti," "tviterī" noskatītu teicienu min Inita Dāniela. "Ja nezini, viņa tev nav ēdama. Viņa tev būs ēdama, kad pazīsi visās situācijas, gan pārmirkušu, gan izžuvušu, gan mazu, gan lielu. Tad vairāk nebūs jautājumu, pazīsi un zināsi. Jautājums vai ir ēdama... Pamazām jāpieradina cilvēki vispār tā nejautāt. Kamēr nezini sugu, jautā, kas tā ir par sēni. (..) Salīdzini, iemācies un tad var jautā, bet tad vairs nebūs jājautā – ēdama vai neēdama." Farmaceite Juta Namsone atzīst, ka ikdienu aptiekā iegriežas kāds, kurš sūdzas, ka pēc sēņu ēšanas ir slikta dūša vai caureja. Reizēm gan sliktu dūšu var izraisīt arī pārēšanas, kā arī tas, ka sēnes ir ceptas sviestā, tām pievienots saldais krējums. Kuņģis brīnās par smago barību, varbūt nemaz pati sēne nav vainīga. Arī abas mikoloģes aicina izgaršot pašas sēnes, kuras nebūt nav treknas, bet vairāk diētisks produkts.  "Sēnēm ir dažāda garša un vislabāk var izbaudīt neko daudz nepievienot. Viegli apcept uz pannas un tad var kārtīgi izgaršot pašu sēni," papildina Diāna Meiere.

Raidījumā šoreiz par sporta karalieni vieglatlētiku. Studijā viesojas divkārtējā Eiropas čempione U-20 vecuma grupā 3000 un 5000 metru skrējienā Agate Caune. Viņu pamatoti dēvē par Latvijas un pasaules vieglatlētikas uzlēcošo zvaigzni. Nedēļas topā: Basketbola izlase Pasaules kausu aizvadīs bez Kristapa Porziņģa, turpinās nometne Taivānā; Latvijas futbola klubiem noslēdzas Eirokausu mači; Oskars Ķibermanis noslēdz bobslejista karjeru. Rubrikā “Vēstures stūrītis” šoreiz Reinis Grundspeņķis ielūkojās vēstures annālēs, kuri bijuši izcilākie garo distanču skrējēji pirmās brīvvalsts, kā arī padomju okupācijas gados.  

Ģenerālis uz interviju aicinājis Latvijas basketbola izlases treneri Jāni Gailīti. Sarunas laikā Gailītis stāsta par treniņprocesu un gatavošanos Pasaules Kausam, kā arī atklāj VEF mērķus nākamajā sezonā.

Latvijas futbola izlase aizvadījusi divas spēles Eiropas čempionāta kvalifikācijā, abās piedzīvojot neveiksmes. Kas par mūsējo sniegumu sakāms spēļu komentētājam Ilvaram Koscinkevičam?

Par 11. Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Trešajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguva 52 balsis, Uldis Pīlēns – 25. "Latvijas demokrātija ir augstā līmenī. Es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka. Esmu gatavs sadarbībai gan ar Saeimu, gan valdību," uzrunā pēc rezultātu paziņošanas sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.  

Par Latvijas hokeja izlases sasniegumiem pasaules čempionātā raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar valstsvienības galveno treneri Hariju Vītoliņu.

Esmu piedevusi viņiem kā cilvēkiem, bet gribu viņus aizmirst, lai nav jānosoda – tā par saviem pāridarītājiem saka Lidija Lasmane-Doroņina, kas trīs reizes piedzīvojusi padomju lēģeru šausmas. Par Gulagā satiktajiem krievu inteliģentiem, par krievu okupantu kirzas zābaku smaku un par vecmammas paparžu matraci saruna ar Lidiju Lasmani Doroņinu Laikmeta krustpunktā. Ir 25. marts – viena no drūmākajām Latvijas vēstures kalendāra lappusēm. Īstenojot operāciju "Priboj", jeb no krievu valodas tulkojot, "Krasta banga", dažu dienu laikā padomju okupācijas vara salauza tūkstošiem likteņu. Saskaņā ar PSRS iekšlietu ministra Kruglova 1949. gada 5. februāra pavēli par izsūtīto Latvijas iedzīvotāju nometinājuma vietām jau savlaicīgi tika izraudzīti Amūras, Omskas un Tomskas apgabali. Lopu vagonos iesēdināja vairāk nekā 40000 cilvēku, viņu vidu 11000 bija bērni.  Par 25. marta operācijas "Krasta banga" rezultātiem Latvijā vēsta bezkaislīgs ziņojums Krievijas Federācijas valsts arhīvā: "Pirmais ešelons nr. 97329 ar izsūtītajiem no Rīgas nosūtīts 25. martā pulksten 15.47." Šajā dienā Laikmeta krustpunktā saruna ar cilvēku, kurš Sibīriju, ļaunumu un lopu vagonus redzējis savām acīm. Bet viņa ir arī teikusi: "Es nekad neesmu gribējusi padoties ļaunumam un kalpot viņa priekšā." Par Latvijas mīlestību, par ticību Dievam okupācijas vara viņu centās pārmācīt ar 14 gariem gadiem ieslodzījumā, tiesājot pat trīs reizes. Ticība un mīlestība ir Lidijas Lasmanes-Doroņinas stiprais pamats tūlīt jau 98 gadu garumā. Zinot, kam esat gājusi cauri, kas ir jūsu spēks? Lidija Lasmane-Doroņina: Kas lai izmēra spēku? Es ticu Dievam, ticu, ka nekas bez viņa ziņas nenotiek. Viss, ko es stāstu ir tas, ko viņš man ļāvis piedzīvot. Cilvēki taču nav tikai slikti vien. Tie paši čekisti ir arī labi. Labu darīt nevienam nekad nekur nav aizliegts, jo vairāk centies darīt labu, jo arī vairāk pats saņem laba. Jo tu esi kopā ar to labo. No bērnības cilvēks saprot, kas ir labais un ļaunais, kas nāk no labā un kad uzbrūk ļaunais, to katrs bērns saprot. Kad un kur viņš pazaudē to? Ļaunais arī ir ļoti spēcīgs un viņš pārvelk mūs arī savā pusē bieži vien. Tumšā ir bijis daudz dzīvē, bet bijis arī daudz gaišu mirkļu, vispirms jau bērnībā. Lidija Lasmane-Doroņina: Gaišākā jau ir pati bērnība līdz karam, pirmie skolas gadi, tā bezrūpība un tāda liela mīlestība visapkārt. Saule debesīs, siltas mājas, mīļi vecāki un vecvecāki. Visi cilvēki bija jauki, mīļi. labi. Tu jūties kā tāds kaķēns, lolots, barots un sargāts. Nekas jaukāks jau laikam par tādām bērnības atmiņām nevar būt. Man bija gaiša bērnība, mani visi mīlēja, vecāki, vecvecāki, mūsu visi kalpotāji, viši ļaudis, kas mājās bija. Arī kaimiņi. Visi gājām viens pie otra kartupeļu talkās, siena pļaujā, ražas novākšanā. (..) Darbs jau toreiz nelikās kā smaga nelaime, neviens nedomāja piketēt laukos, jo nebūtu ko ēst pašiem un lopus barot. Tā tas vienkārši ir, ka cilvēks bez darba nevar dzīvot, un tas bija tik dabīgi, ka neviens par to nedomāja. No smaguma kāds kādreiz pavaidēja, bet atpūtās un gāja atkal. Un tādu darbu es neesmu redzējusi, ka kāds būtu palicis laukā, tāds netiktu pieļauts. Ikdienu izmainīja krievu okupantu ienākšana Latvijā 1940. gada jūnijā. Lidija Lasmane-Doroņina: Pirmo reizi krievu karavīru ieraudzīju Liepājā, jo tad es sāku mācīties ģimnāzijā. Toreiz mums viņi bija "augšā puļķītis, apakšā muļķītis", jo viņi staigāja tādās budjonovkās, cepurēs ar puļķīti. Tas bija šausmīgi. Liepājā mācoties, dzīvoju pie ģimnāzijas draudzenes Latvijas armijas virsnieka kapteiņa Tumševica ģimenē. Viņa meita ir mana vecuma cilvēks un dzīvo Kanādā, mēs vēl sazināmies, cik nu varam. Mums bija apsolīta kadetu balle pēc 16 gadu vecuma, man bija 15, kad ienāca krievi… Balle nenotika. Ienāca "augšā puļķītis, apakšā muļķītis" un balle nenotika. Man bija vecāks brālis, mācījās Kazdangas lauksaimniecības vidusskolā, bet viņu izslēdza, jo lielam okupācijas kungam bija goda vārti jāceļ skolēniem, bet mans brālis ar draugiem bija pakāruši beigtu vārnu tajos goda vārtos. Tā mēs toreiz pretojāmies, kā pratām, tāda bija tā laika Latvijas jaunatne, mani vienaudži. Manu brāli izslēdza, viņš pārgāja uz Aizputi un vidusskolu pabeidza tur. Daloties atmiņās par Sibīrijā pieredzēto Lidija Lasmane atzīst:  Ir tādi mirkļi – es vēl kādreiz pamostos no sapņa no  tiem laikiem – vai tas ir sapnis vai tas ir tā mirkļa jauns pārdzīvojums tanī brīdī, kad es pamostos, pat ir grūti saprast. Bet tālu no manis tas nav, tas vēl ir ar mani kopā vēl kaut kur, to jūt šad un tad. Kaut gan man tagad ir labi un siltā mājā, un mēs esam brīvi. Es domāju to pašu varētu izjust vecs karotājs, izgājis visu cauri šausmām. Klausoties fragmentu, jūs teicāt, ka pa vidu visām briesmām bija arī blaktis. Lidija Lasmane-Doroņina: Krievija bez blaktīm nemaz nav iedomājama. Ar tām cīnās cilvēki. Tās pārnes pat tīrīgi cilvēki normālās mājās, vēl šad un tad pacīnās ar blaktīm. (..) Tas ir kaut kas šausmīgs, kas piemīt – es negribētu teikt tai tautai, bet tai zemei, jo tautas tur ir tik dažādas, bet... Jā, tā tas ir. Vāciešiem vismaz blaktis nebija. Pirmie krievi, kurus mēs šeit redzējām, nebija tie krievi, kurus es satiku Gulagā. Tur bija daudz brīnišķīgu cilvēku. Bija daži tādi, kuriem skatījos virsū un domāju, vai tad tas ir krievs, vai tā ir krieviete? Sevī brīnījos, kamēr iepazinos. Ir taču arī citādāki krievi, nav jau tikai šie Putina krievi vien. Ir jau patiešām arī tādi kā Puškins, nu lai būtu viņa iela Latvijā, man nekas nav pretī. Viņi taču ir normāli cilvēki. Mums pašiem vajag uzvesties tā, lai tā normālība nāk virspusē, nevis visu laiku mīdīt un nievāt to nesmuko. To vajag bīdīt kaut kur tālāk prom un vērst to labo virspusē, lai mēs sajūtam, ka mēs visi esam vienādi cilvēki Dieva priekšā. Ja negribam, lai Dievs ir, tad labā priekšā. Seko vēl divas tiesas, kur padomju vara jūs soda par jūsu uzskatiem. Skatoties tiesas procesus, var pamanīt, ka vairumā gadījumu apsūdzētāji, prokurori, tiesneši, liecinieki ir ar latviešu uzvārdiem. Vai tā bija? Lidija Lasmane-Doroņina: Tā jau ir. Tā tiešām ir. Tādi mēs esam sava labuma dēļ. Paši pirmie mani apcietinātāji bija krievi, pirmais izmeklētājs bija ukrainis. Toreiz gan mana apcietinājuma laikā arī visas kārtības čekā mainījās. Otrā apcietinājuma laikā [1972. gads] bija pilnīgi mainījusies čeka, tas jau bija pilnīgi izmanījies, vairs nebija cementa grīda, virsū bija koka grīda. Pirmajā apcietinājumā mēs gulējām uz cementa, un paldies tam čekistam, kas, mani apcietinot, teica, lai es paņemu segu līdzi. Citādi būtu bijis tikai mans mētelītis. 1972. gadā apcietināta viena teikuma dēļ: "Ja tagad atceras okeāns un appludina pusi cilvēces, kur jūs paliksiet ar savu šķiru cīņu?" Kādēļ šī viena teikuma dēļ pakaļ atnāca čekisti? Lidija Lasmane-Doroņina: Šo teikumu man vienkārši inkriminēja kā noziedzīgu izteicienu. Tas bija no Solžeņicina, no "samizdata". Mēs visi lasījām, jo prese viņu nedrukāja, bet no rokas rokā tas gāja. (..) Es, piemēram, līksmoju, ka Krievijā vēl nav mirusi tā normālā doma, vēl kāds cilvēks ir, kas domā, kas kaut raksta, kas kaut ko saprot. Vai Latvijai atgūstot brīvību, savus vajātājus satikāt gluži nejauši? Lidija Lasmane-Doroņina: Domāju, viņi vēl tagad vēl nav miruši. Es viņus satiku, bet es viņus svītroju ārā ne no atmiņas, lai es viņus nepazītu. Es gribu viņus aizmirst, lai man viņi nav jānosoda. Atzīt viņus, kamēr viņi paši nav lūguši piedošanu manai Latvijai, es nevaru. Kamēr viņi paši bojā dzīvi sev un savai dzimtenei, es esmu viņiem piedevusi, tāpēc ka viņi ir cilvēki. Mēs visi zinām, ka savu māti ir jāciena. Un tā zeme, kuru Dievs mums ir paredzējis, mūsu zeme ir tik skaista, kādu reti kurai tautai viņš ir devis, (..) ka mēs varam nīst māti, tad mēs varam nīst to zemi, kurā mēs esam.  Tā brīvība, kuru viņš mums devis, tā bija Dieva dāvana, kuru viņš mums atdeva pēc apcietinājuma. Mēs viņu vienkārši saņēmām  kā dāvanu. Ne jau tajās barikādēs mēs viņu izcīnījām. Mēs varējām vispār nebūt. Tik maza tauta. Bet mums nav kauna strīdēties, balsojot par mūsu brīvību vai nebrīvību. Nav kauna sadalīties tik šausmīgi daudzās partijās. (..) Lielā Amerika var iztikt ar divām, bet mums vajag trīsdesmit. Man kauns par to.

Pēc karjeras beigām visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušais hokejists Rodrigo Laviņš ir kļuvis par treneri un pasniedzēju LSPA. Atskatāmies uz notiekošo Latvijas hokejā, Dinamo Rīga devumu Latvijas hokejam, dēla panākumiem , kā arī pieskārāmies profesionāla sportista otrajai medaļas pusei-spiediens, kritika un bezmiegs.

Ar kādām pārdomām pēc dalības pasaules mūzikas forumā "WOMEX" Latvijā atgriezušies etniskās mūzikas jomas pārstāvji. Kas mainījies etniskas mūzikas tirgū, pārrunājam Kultūras rondo studijā. No 19. līdz 23. oktobrim Portugāles galvaspilsētā Lisabonā noritēja lielākais pasaules mūzikas forums" WOMEX", kurā Latvijas Mūzikas informācijas centrs (LMIC) jau 17. reizi organizēja stendu Latvijas etniskās mūzikas jomas pārstāvjiem. Īpaši šim pasākumam arī šogad sadarbībā ar nacionālo ierakstu kompāniju "SKANi" izdota etniskās mūzikas izlase “Native Music 17. Traditional / Folk / World-music Latvia”. Par Latvijas līdzdalību šajā mūzikas forumā stāsta Latvijas Mūzikas informācijas centra projektu vadītāja Vineta Romāne, kultūras menedžmenta centra "Lauska" vadītāja Daina Zalāne, "bišu karaliene" Katrīna Dimanta un studijas "Lauska" pārstāvis Kaspars Bārbals.

Elvis Stuglis ir unikāls spēlētājs Latvijas futbolā- 6 uzvarēti čempiontituli pēc kārtas. Pie tam šogad aktuāla ir arī cīņa par septīto titulu. Sarunas laikā atskatāmies uz pēdējām izlases spēlēm, vēlo izsaukumu uz izlasi, RFS Eirokausu spēlēm un komandām, kuras karjeras garumā pārstāvēja Elvis.

Pirms "Riga" FC un RFS mačiem UEFA Konferences līgas 3. kārtā Arkādijs Birjuks un Edmunds Novickis dalās sajūtās par pretiniekiem, izredzēm un mūsu klubu iespējām dueļos. Plus tiek ieskicētas intrigas Virslīgā.

Krustpunktā: Iniciatīva par Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu, gaida milzīgu gāzes tarifa lēcienu janvārī, turpinās sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām. Šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar Latvijas Televīzijas žurnālistu Iļju Kozinu, laikraksta "Brīvā Latvija" žurnālisti Salliju Benfeldi un portāla “Delfi” žurnālistu Raivi Spalvēnu.

Krustpunktā: Iniciatīva par Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu, gaida milzīgu gāzes tarifa lēcienu janvārī, turpinās sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām. Šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar Latvijas Televīzijas žurnālistu Iļju Kozinu, laikraksta "Brīvā Latvija" žurnālisti Salliju Benfeldi un portāla “Delfi” žurnālistu Raivi Spalvēnu.

Šoreiz uz sarunu aicināts LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. Ģenerālis ar Kasparu runāja par attiecībām starp ULEB un FIBU, pārbaudes spēlēm pret principālajiem pretiniekiem Lietuvas izlasi. Par izlases sastāvu ar Bertānu, Šmitu un iespējamo Porziņģa spēlēšanu augusta beigās. Kāda attīstība ir vērojama LJBL un ko var gaidīt no nākamās Igaunija-Latvijas basketbola līg

Francijas kūrortpilsētā Kannās 17. maijā atklās ikgadējo starptautisko kinofestivālu. Pasākums notiks līdz 28. maijam un pulcēs daudzas slavenības un kinoindustrijas pārstāvjus, tai skaitā no Latvijas. Lietuviešu dokumentālā kino režisora Mants Kvedaravičs pirms mēneša tika nogalināts Ukrainas austrumos, kur uzņēma filmu "Mariupole 2" - dokumentālie ieraksti savu pirmizrādi piedzīvos 75. Kannu kinofestivālā. Par Latvijas dalību festivālā sazināsimies ar Nacionālā kino centra direktori Ditu Rietumu.  

Pie mums šoreiz “Optibet” Hokeja līgas (OHL) čempionu komandas “Zemgale”/LLU galvenais treneris Artis Ābols. Uzdosim jautājumus gan par Latvijas Izlasi un ko no tās sagaidīt. Par Latvijas hokeja scēnu un tā tālāko attīstību un par to, kā Artim gāja Šveicē! Skaties tagad!

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par ukraiņu bēgļiem un darbu. Kas jāzina tiem, kuri grib un var šiem cilvēkiem piedāvāt darbu? Uzklausām arī vērtējumu par saņemto palīdzību no bēgļiem, kuri jau ir iekārtojušies darbā pie mums Latvijā.  Un, protams, daļu laika veltām arī norisēm Baltijas biržā un tā kārtīgāk ar investora acīm pētām vienu konkrētu uzņēmumu. Vairāk nekā 12 tūkstoši ukraiņu, bēgot no kara, Latvijā jau ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas ar tiesībām uz darbu. Apmēram desmitā daļa no tiem runājuši ar Nodarbinātības valsts aģentūru par darba atrašanas iespējām. Pārsvarā, jeb 87% ir ukraiņu sievietes, vairāk nekā pusei ir augstākā izglītība un no darba meklētājiem visi ir pratuši vismaz vienu svešvalodu – attiecīgi krievu vai angļu. 80% meklē darbu Rīgā – tāda ir oficiālā statistika. Lai palīdzētu, Ukrainas iedzīvotāju atbalstam pieņemts arī speciāls likums, kas, īsi sakot, domāts, lai mazinātu birokrātiju un Ukrainas iedzīvotājiem ļautu saņemt visus tos pakalpojumus un iespējas, kuri pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam – sākot ar veselības aprūpi, bankas kontu, pabalstiem un tā tālāk. Bet, kā ar visiem labiem nodomiem – svarīgas ir detaļas. Vai labās ieceres patiešām strādā? Pasākumā uzņēmējiem “Kas jāzina, pieņemot darbā Ukrainas iedzīvotājus” jaunos likumus uzslavē zvērināta advokāta palīgs no „BDO Law” Jānis Ciguzis. Viņš piebilst, ka nodarbināt var ne tikai Ukrainas pilsoņus, bet jebkuru, kurš bēg no kara Ukrainā, ja vien tam tur ir bijušas tiesības dzīvot un strādāt. Lai gan dokumentu – vīzas un atļauju saņemšana notiek paātrināti, tomēr, tas aizņem laiku un, ja vēl pirms pāris nedēļām tas bija būtisks šķērslis darba līguma slēgšanai, kļūda ir saprasta un likums izlabots.  Lai padarītu visu raitāku arī uzņēmēju pusē, tiem vairs nav vakances jāreģistrē Nodarbinātības valsts aģentūrā un drīkst pieņemt darbā arī cilvēkus bez valsts valodas zināšanām. Oficiāli šobrīd ir vairāk nekā 7000 vakanču no Latvijas uzņēmumiem, kuri norādījuši, ka gatavi nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus. Visvairāk vakanču ir informācijas tehnoloģiju jomā, tam seko ražošana, būvniecība un pakalpojumu nozares. Par Latvijas uzņēmēju piedāvājumu stāsta personāla vadības konsultāciju uzņēmuma "ERDA" partnere Pārsla Baško, kura savu laiku šobrīd velta speciālam vakanču portālam ukraiņiem Latvijā. Ja raugās no to, kādu darbu ukraiņu cilvēki meklē, aina ir cita.  Baško ir arī ieteikumi uzņēmējiem, pie sludinājumiem norādīt ne tikai e-pastu, bet arī kādas citas saziņas iespējas, rēķināties ar to, ka vairums vēlas daļējas slodzes darbu, kā arī lūdz pēc iespējas precīzāk aprakstīt veicamo darbu.    Darbu Latvijā uzņēmumā „BDO Latvia” jau ir atradusi Svetlana Garjugina, viņa Latvijā ieradusies ar diviem maziem bērniem un mammu. Viņa ir juriste un Latvijas iestādēm velta atzinīgus vārdus par to, ka viss noticis ātri, raiti, daudz kur attieksme ļoti cilvēcīga, palīdzot saprast kas un kā pie mums notiek, ja nav varēts jautājumu atrisināt uzreiz, vēlāk atzvanīts paskaidrots, bērnudārzs jau nākamajā dienā bijis gatavs bērnus uzņemt. Sakārtoti izglītības dokumenti, kurus bēgot no valsts nav izdevies paņemt līdzi un šķērslis nav izrādījies arī tas, ka mammas pasei jau pāris gadus beidzies derīguma termiņš. Viņa saprot, ka gan ukraiņi gan latvieši šajā situācijā mācās darot. Visproblemātiskākais bijis atvērt kontu bankā.

Sķēliens šoreiz viesojas Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš. Runājām par treneru kursiem, bērnu hokeja ideoloģiju, iespējām trenēties Latvijā un ārzemēs. Tāpat aktualizējām Vītoliņa personīgos plānus trenera arodā un runājām par Latvijas valstsvienību.

Šķiet, ka šonedēļ Piespēlē iespējams tikai viens vienīgs temats, par kuru runā ne tikai par sportu runājošie un rakstošie mediji - par Eiropas čempionāta basketbolā finālturnīru, kas 2025. gadā notiks Latvijā. Par šo tematu runāsim gan mūsu nedēļas topā, kur tas, protams, ir centrālais notikums, bet arī lielajā intervijā, jo studijas viesis būs Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. Aizvadītās nedēļas spilgtāko notikumu topā: Latvija iegūst tiesības rīkot Eiropas čempionātu basketbolā 2025. gadā - gan viena grupa, gan arī izslēgšanas spēles; Kristaps Porziņģis aizvada sezonas rezultatīvāko spēli Nacionālājā basketbola asociācijā (35 punkti pret Orlando “Magic”), Dāvim Bertānam mainīgas sekmes (vienā spēlē 14 punkti, nākamajā trīs); Noskaidroti finālisti Latvijas čempionātā hokejā - otro gadu pēc kārtas par zeltu cīnīsies “Olimp”/”Venta 2002” un “Zemgale”/LLU; Par Latvijas čempioniem volejbolā kļūst Jēkabpils “Lūši”; Tīna Graudiņa/ Anastasija Kravčenoka iegūst sudrabu “Pro Tour” pirmajā “Elite 16” turnīrā, medaļas gan nedeva, bet viens mazs kauss ir; Pagājušajā nedēļā plaši diskutējām par peldēšanu - šonedēļ bija Latvijas Peldēšanas federācijas biedru kopsapulce, kura gan pagāja bez kādiem interesantiem izlēcieniem. Raidījuma noslēgumā mūsu tradicionālā rubrika “Kas lācītim vēderā?” Tajā Reinis Grundspeņķis devās uz Latvijas-Igaunijas basketbola līgas spēli starp “VEF Rīga” un “Tartu Universitāti”, ar tiesneša Oskara Luča starpniecību ļaujot ieklusīties soģa darba aizkulisēs basketbola spēles laikā.

Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Valdis Valters uz interviju aicinājis Latvijas izlases treneri- Jāni Gailīti.

Valdis Valters uz interviju aicinājis Latvijas basketbola izlases vadošo spēlētāju - Rihardu Lomažu. Sarunā tika runāts par divām svarīgā uzvarām pret Beļģijas izlasi, lomu Turcijas pārstāvētajā klubā, potenciālo nākamo klubu un nākotnes plāniem basketbolā.

Viesos Latvijas nacionālas izlases un FK "Oleksandria" spēlētājs Kaspars Dubra. Par Ukrainu un tās čempionātu, "Skonto", "Ventspils", BATE un Kazahstānas laikiem. Par Latvijas izlasi un to, kāpēc netika pie līguma par pusotru miljonu trīs gados

Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis sarunā akcentē iespējami pilnīgas kultūrtelpas apzināšanos Eiropas kontekstā. Viņš ir sastādītājs „Latvijas kultūras vēsturei”, kurai gaidāms izdevums arī vācu valodā. Baltijas vāciešu skatījumā svarīga ir „Dagmāras Kopštālas dienasgrāmata”, kas jau piedzīvojusi vācu izdevumu, un top arī tulkojums kādai interesantai grāmatai no vācu valodas. Savukārt šovasar Ojārs Spārītis veidojis dokumentālu ciklu televīzijā par sakrālo mantojumu.

Mūsu cilvēks NATO. Tā varam teikt par Latvijas diplomāti Baibu Braži, kura kopš 2020. gada maija ir šīs pasaulē spēcīgākās militārās alianses ģenerālsekretāra vietniece. Tas nav amats tāpēc, ka katrai dalībvalsij kāds “vienkārši pienākas” – nav būtiski, ka esi no Latvijas, galvenais ir tava profesionalitāte. Tāpat arī šis amats nenozīmē kādus īpašus labumus Latvijai. Baiba Braže ir viena no latviešiem, kuri pēdējos gados nokļuvuši augstos amatos starptautiskās institūcijās un pierādījuši savu spēku. Par Latvijas spēku Eiropā un ietekmi NATO, viņu Briselē iztaujāja kolēģe Ilze Nagla.

1933. gadā Emīlijas Benjamiņas izdotā avīze "Jaunākās Ziņas" vairākos turpinājumos sāka publicēt jaunā rakstnieka Viļa Lāča romānu "Zvejnieka dēls". Tā bija pirmā reize latviešu literatūrā, kad kāds pievērsās latvietim tik tuvajai un pazīstamajai zvejnieku videi, tāpēc nebija pārsteigums, ka šis darbs ātri vien iekaroja lasītāju sirdis un padarīja Lāci par slavenību.

"Klasikā" tiekamies ar vienu no pasaulē vispieprasītākajiem tenoriem - operdziedātāju Aleksandru Antoņenko, kurš "Klasikas" studijā ieradies tieši no lidostas, jo nedēļas nogalē viņš pirmo reizi Odesā piedalījies koncertā "Ukraina pasaulei". Sarunā - arī par pievēršanos kamermūzikai, draugu pamudinājumam beidzot rakstīt pavārgrāmatu un, protams, par piektdien gaidāmo koncertu Liepājas "Lielajā dzintarā", kur daudzveidīgā un krāšņā opermūzikas programmā dziedonis tiksies ar labiem draugiem mūzikā - Gintaru Rinkeviču un Liepājas Simfonisko orķestri. Monumentālajā populāras opermūzikas programmā Aleksandrs Antoņenko iemiesosies Antiņa lomā Žilinska operas "Zelta zirgs" slavenajā ārijā, pārtaps par vētru plosīto Otello un azarta apsēsto Hermani, viņš būs arī staltais mistiķis Loengrīns, greizsirdīgais ceļojošā teātra vadonis Kanio un trakā mīlā iededzies Čileas "Arlietes" Federiko, bet visām šīm kaislībām galā būs Lehāra brīnumdaiļā dziesma Dein ist mein ganzes Herz no operetes "Smaidu zeme". *** Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Kur ir labāks borščs – Ukrainā vai Latvijā? Aleksandrs Antoņenko: Pie manis mājās! Jūs tikko esat izkāpis no lidmašīnas – kādi bija jūsu mērķi, dodoties uz Ukrainu? Vai tikai tā nebija pirmā piedalīšanās kādā skaistā koncertā? Tā ir. 24. augusts ir Ukrainas neatkarības gadadiena, šoreiz tā bija trīsdesmitā. Saņēmu uzaicinājumu no Odesas operteātra un tā bija pirmā reize, kad Ukraina mani uzaicināja. Piedalījos koncertā, kas veltīts Ukrainas Neatkarības dienai – tur satiku ļoti daudz savu draugu, kuri kopā ar mani dzied visā pasaulē – Vitāliju Billī, Annu Bondarenko, Aleksandru Cimbaļuku, Oksanu Volkovu. Bet diriģents bija Andrejs Jurkevičs, kurš viesojās pie mums Rīgā, kad debitēju Radamesa lomā operā "Aīda". Tagad neesmu izgulējies, lidmašīna bija četros no rīta. Tikko esmu ielidojis... ... un mēs vēl tiekamies visai agrā pirmdienas rītā... Taču mūsu klausītāji ir ļoti saprotoši. Ja vēl neatvadāmies no Ukrainas – esat dzimis šeit, Latvijā, tomēr saistība ar Ukrainu jūsu gadījumā izpaužas ne tikai boršča sakarā, vai ne? Protams, svarīgs ne jau tikai borščs... Ar skumjām skatījos uz to, kas tur notiek. Neskatoties uz to, ka jūtu savu piederību ukraiņu tautai, būdams Ukrainā, sapratu, ka esmu kārtīgs latvietis. Es tur, Ukrainā, daudz ko darītu citādāk. Piemēram, teiktu cilvēkiem, lai viņi aiz sevis savāc drazas, lai jūras krastā neatstāj netīrumus. Pie mums tas nenotiek, Latvijā ir cita kultūra, šeit cilvēki daudz labāk saprot, ka apkārtējā vide jātur tīra. Pilsēta tur netiek laistīta, kā tas tiek darīts pie mums – mauriņi izdeguši dzelteni, putekšņi lido apkārt – domāju, man ir visas tiesības pateikt: lai cik ukraiņi nekliegtu, ka Ukraina ir Eiropa, pagaidām tā diemžēl nav. Bet publika? Protams, Odesas operteātris ir slavens visā pasaulē – tas ir teātris ar fantastisku akustiku, ļoti labu orķestri un izciliem diriģentiem. Tas, kas sākotnēji tika piedāvāts, bija trīsdesmit numuri divās daļās. Teicu, ka to neviens cilvēks nevar izturēt... Rezultātā bija divdesmit viens numurs divās daļās. Jūs piedalījāties arī pie programmas veidošanas, gluži tāpat kā Jūrmalas festivālā? Jā, ieteicu kaut ko izņemt, kaut ko ielikt un tamlīdzīgi. Šobrīd no Odesas mani gaida jau citi piedāvājumi – viņi grib, lai piedalos "Aīdas" iestudējumā un dziedu Radamesu. Tur ir ļoti interesanta akustika, viena no labākajām. Varbūt varu to salīdzināt ar Drēzdenes "Semperoper". Bet ne jau tikai odesieši vēlas jūs redzēt, vai ne? Jā, bija cilvēki no Kijevas, arī Ļvovas operteātra direktors, kurš iedeva vizītkarti un teica, ka gribot mani redzēt. Tomēr iepriekšējais gads bija uz lielas pauzes. Jums nācās atteikties no ļoti daudziem skaistiem plāniem un sapņiem, bet pamazām tas viss ir atkal atgriezies. Šobrīd, kā saprotu, jums pat nākas izvēlēties, kam teikt – jā. Piemēram, Grieķijā par jums jau cīnās. Grieķijā ir divas kompānijas, kuras cīnās par mani par to, kur dziedāšu. Pats vē; nezinu – dzīvosim, redzēsim. Izskatās, ka tomēr uzvarēs Grieķijas Nacionālā opera Atēnās, kur dziedāšu "Otello" jauniestudējumā. Ja paskatāmies vēl mazliet uz priekšu – jums vēl ir plāni ārpus Latvijas? Jūnijā debitēju Loengrīna lomā Maskavā, Jevgeņija Koluba jeb "Novaja opera" teātrī. Ar vienu orķestra mēģinājumu iziet "Loengrīnā" – vēl tagad smiekli nāk. Atbraucu 22. maijā, bet 10. jūnijā jau vajadzēja dziedāt "Loengrīnu", tas bija diezgan saspringti. Bet Vāgners jums bija liels sapnis, uz kuru gājāt? Tas nebija sapnis... Reiz jau Ēriku dziedāju "Klīstošajā holandietī", bet pēc tam aizbraucu no Latvijas – sāku savu starptautisko karjeru un visi teātri gribēja, lai dziedu itāļu repertuāru, kā šobrīd arī notiek. Kas attiecas uz plāniem, tas pats Maskavas teātris gaida mani uz divām "Karmenām", kuras paredzētas decembrī. Nākamajā sezonā atkal būs "Loengrīns" Maskavā. 27. augustā man ir solokoncerts Liepājas festivālā, kas būs Liepājas festivāla noslēguma koncerts, bet 25. septembrī Mazajā Mežotnes pilī mēs ar Reini Zariņu piedāvāsim publikai Georgija Sviridova vokālo kamermūziku. Par Latvijas koncertiem mēs vēl parunāsim, bet gribas arī uzzināt, vai lielā piespiedu apstāšanās nenes līdzi arī zināmu labumu, jo jūsu repertuārā nu ir Mālera "Dziesma par zemi"... Tā mierīgi, bez stresa un bez steigas varējāt tam veltīt savu laiku. Jā, vēl tagad varu. Pagājis jau vairāk nekā pusotrs gads, kopš tas viss ir sācies manā dzīvē. Priecājos un lepojos ar sevi, ka šis laiks man nesis zināmu izaicinājumu, kuru esmu pārvarējis. Esmu lieliskā vokālajā formā – pats brīnos, nespēju noticēt, ka tā ir. Bet ko tas no jums prasījis? Lielu atdevi un arī ļoti stipru koncentrēšanos. Arī es esmu dzīvs cilvēks, un, kad viss sabruka, kad nebija neviena iestudējuma, kad biju pazaudējis piecas "Turandotas" Florencē, septiņus "Otello" Cīrihē, pazaudējis arī "Otello" iestudējumu Atēnās, par kuru viņi tagad atkal runā... Diezgan sāpīgi bija tas viss. Kad skatos, kā man iet, man liekas, šis bijis periods, kad beidzot esmu pārstājis pārkliegt orķestri un pievērsies kamermūzikai – kad ar Reini Zariņu uztaisījām Rihardu Štrausu un ar Lailu Holbergu – Čaikovska programmu, tas bija interesants gājiens pa citu taciņu – kā apbraukt "korķi". Bija, ko darīt, kur virzīties. Un es priecājos par to, ka man šis laiks ir pagājis gandrīz nesāpīgi. Bija bail, protams. Bet nu – kaut kā saņēmos, eju uz priekšu un redzu, ka vēl varu daudz ko paveikt. Vai visas taciņas veda mūzikas virzienā? Varbūt bija kāds sānceliņš, pa kuru iet jūs pirms tam pat neiedomājāties? Jums nav pēkšņi kāds vaļasprieks nācis klāt? Mans vaļasprieks vienmēr un visur bijusi ēdienu gatavošana. Cilvēki tagad ļoti ieinteresējušies par to, lai uzrakstu pavārgrāmatu "Operas ēdienkarte", kas adresēta koloratūrsoprāniem, soprāniem, mecosoprāniem, tenoriem, baritoniem un basiem – arī ar stāstiem no dzīves un interesantiem notikumiem. Ja šobrīd jums lūgtu vienu labu tenora recepti – kas tur varētu būt? Tad nu gan uzdevāt man jautājumu... (smejas) Tenoriem ļoti patīk šampanietis – domāju, tās būtu kādas vakariņas pēc izrādes, un noteikti kaut kas ar šampanieti. Bet drīkst? Drīkst, drīkst! Drīkst visu, tikai ne par daudz. (smejas) Vairāk un plašāk - ierakstā.

Pētnieku uzmanības lokā nonākusi mazzināma oga - spradzene. Kas šīs ir par ogām, kur tās aug un kas tajās vērtīgs? Stāsta Latvijas Universitātes doktorants, "Mikrotīkls" stipendiāts Linards Kļaviņš. Olu čaumalu izmantošana mākslīgo kaulu sintēzē Ideja, ka olu čaumalas var kalpot kā kalcija avots, lai sintezētu mākslīgos kaulus, pētniekiem Latvijā prātā nākusi pasen. Jau 2012. gadā Kristīne Šalma-Ancāne savā doktora disertācijā aprakstījusi dabas izejmateriālu, proti, vistu olu, strausu olu un gliemežvāku izmantošanu kalcija izejvielas ieguvē. Savukārt pēcdoktorants Kristaps Rubenis, kura darbs aizrit pētniecības atbalsta projektā ar nosaukumu “Augstās saķepināšanas procesa izmantošana biokeramikas un biokompozītu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai”, izstrādājis metodi blīvu un porainu materiālu ieguvei. Tā nu idejas apvienotas kopā, un šobrīd Latvijas zinātnieki iesaistījušies trīs gadus ilgā starptautiskā projektā, kurā kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Norvēģijas un Islandes tuvāk tiks pētīts olu čaumalu potenciāls mākslīgo kaulu ieguvē. Tie nepieciešami kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Arī starptautiskā līmenī ideja par olu čaumalu vērtību ir pazīstama. Par Latvijas ieguldījumu idejas tālākā attīstībā un praktiskiem soļiem stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore, vadošā pētniece Vispārīgās ķīmijas tehnoloģiju institūtā un profesore Dagnija Loča un pēcdoktorants Kristaps Rubenis.

Otrajā "FaceOff" podkāsta pasaules čempionāta hokejā speciālizlaidumā visa uzmanība pievērsta Latvijas izlasei! Kādas ir mūsu iespējas izcīnīt medaļas? Kurš no spēlētājiem gūs visvairāk vārtus, kurš būs rezultatīvākais, kurš stāvēs vārtos, vai izdosies pārvarēt ceturtdaļfinālu? Par to visu šajā epizodē!

Pasaules tulkošana Raidījuma vadītājs: Jānis Ūdris Rakstnieks Jānis Ūdris, septiņu grāmatu autors, raidījumā izgaismo mūsu vēstures aizmirstos vai noklusētos notikumus, vienlaikus pievēršoties aktuālākajām mūsdienu problēmām. Rakstnieka pārliecībā, asākās šodienas problēmas sakņojas pagātnes kļūdās un joprojām neizvērtētajā un (arī tādēļ) nepārvarētajā padomju okupācijas laika mantojumā. Laiks, kad vaļsirdīgās sarunās ar Latvijas izcilākajām personībām izkristalizējam būtību – rūpēs par mūsu zemes uzplaukumu Rakstnieka pārrunu stunda “Pasaules tulkošana”Par Latvijas izaugsmi trīsdesmit atgūtās neatkarības gados un šodienas aktualitātēm. Rakstnieka saruna ar Latvijas diplomātijas veterānu, vēstnieku Albertu Sarkani.

Pasaules tulkošana Raidījuma vadītājs: Jānis Ūdris Rakstnieks Jānis Ūdris, septiņu grāmatu autors, raidījumā izgaismo mūsu vēstures aizmirstos vai noklusētos notikumus, vienlaikus pievēršoties aktuālākajām mūsdienu problēmām. Rakstnieka pārliecībā, asākās šodienas problēmas sakņojas pagātnes kļūdās un joprojām neizvērtētajā un (arī tādēļ) nepārvarētajā padomju okupācijas laika mantojumā. Laiks, kad vaļsirdīgās sarunās ar Latvijas izcilākajām personībām izkristalizējam būtību – rūpēs par mūsu zemes uzplaukumu Rakstnieka pārrunu stunda “Pasaules tulkošana”Par Latvijas izaugsmi trīsdesmit atgūtās neatkarības gados un šodienas aktualitātēm. Rakstnieka saruna ar Latvijas diplomātijas veterānu, vēstnieku Albertu Sarkani.

Raidījumā Pievienotā vērtība aplūkojam galvenos makroekonomikas rādītājus – ko tie stāsta par Latvijas ekonomiku, aizvadīto pandēmijas gadu un ko varam sagaidīt nākotnē. Kā ierasts, tuvāk iepazīstam arī kādu no Baltijas biržā kotētu uzņēmumu – šoreiz Klaipēdas naftu. Drīz būs pagājis gads kopš dzīvojam pandēmijas apstākļos, nenoliedzami tas ir bijis grūts, iemācījis mums paskatīties uz dzīvi mazliet savādāk un ietekmējis, izmainījis teju visus dzīves aspektus – tai skaitā ekonomiku. Tādā individuālā līmenī skaidrs, ka katram pieredze ir savādāka, kādam pamatīgas grūtības savilkt galus kopā un nopelnīt, citam šis laiks ienākumus vairojis un ļāvis pirmo reizi izveidot nopietnākus uzkrājumus bankas kontā. Ja skatāmies kopumā – tad par to, kā pērn ir gājis Latvijas ekonomikai, stāsta jaunākie iekšzemes kopprodukta dati. Galvenos makroekonomikas rādītājus vērtē "Luminor" grupas ekonomists Pēteris Strautiņš, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Lai nepieļautu, ka Latvija tiek iekļauta tā dēvētajā finanšu sektora pelēkajā sarakstā, kas nozīmētu apgrūtinātu banku darbu, traucētu biznesam un atbaidītu investorus, Latvijai panākumi netīrās naudas apkarošanā bija jāpierāda divām organizācijām: Eiropas Padomes ekspertu komisijai “Moneyval”, kas vērtē pieņemtos likumus, un Finanšu darījumu darba grupai jeb FATF, kas vērtē likumu ieviešanu dzīvē. Toms Platacis bija viens no tiem cilvēkiem, kurš nemitīgi turēja roku uz pulsa un gādāja, lai abi ziņojumi būtu konstruktīvi un saprotami un lai tie nestu darba augļus.

Pāris dienas pirms 18. novembra, kas šogad daudzviet būs bez ierastajiem svētku pasākumiem, runājam par to, vai par patriotismu balsojam arī ar saviem maciņiem. Ieskatāmies arī vienā no Rīgas biržas senākajiem uzņēmumiem, kura produktus kādā brīdī, visticamāk, esam lietojuši visi.  Ar maciņiem balsojam par Latvijas preci Laikā starp Lāčplēša dienu un 18. novembri ir īstais laiks runāt par patriotismu. Bet nevis par lentītēm pie apģērba, stāšanos Zemessardzē vai himnas dziedāšanu, bet par Latvijā ražotā pirkšanu. Vai ar maciņiem balsojam par Latvijas preci? To šomēnes centās noskaidrot arī “Maxima” mazumtirdzniecības komplekss. Pirmais secinājums - šogad esam kļuvuši lielāki savā valstī ražotu preču pirkšanas patrioti, saka sociologs Arnis Kaktiņš no SKDS.  Un pārsteidzošā kārtā savējo - uz vietas ražoto preci cilvēki izvēlas nevis tādēļ, ka cerētu, ka tie ir garšīgāki vai veselīgāki. Nē – galvenais iemesls, kā min Jeļena Popjonoka, “Maxima” biznesa analītikas departamenta vadītāja, ir vēlme palīdzēt savējiem. Aktualitātes biržā Nedēļas laikā kopējais Baltijas biržas indekss audzis par 3,26%. Lielākais apgozījums bijis ar Šauļu bankas akcijām - tās pirktas un pārdotas par 2,7 miljoniem eiro, otrajā vietā arī Lietuvas kompānija - Ignitis grupa, kuras akcijas tirgotas 1,5 miljonu eiro vērtībā. Trešā vieta - Igaunijas kompānijai Tallink Grupp - viņu akcijas tirgotas par 1,4 miljoniem eiro.  Un par "Olainfarm" - vienu no pirmajiem Nasdaq Rīga dalībniekiem, kas biržā atrodas kopš uzņēmuma privatizācijas 90.gadu beigās, šonedēļ arī stāstām plašāk. Lindas Zalānes ierakstā par to, kā "Olainfarm" biržā veicas patlaban un kādi ir koncerna nākotnes attīstības plāni.

Digitālajā krātuvē redzidzirdilatviju.lv publiskai un bezmaksas apskatei atvērta visa Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā uzkrāto un Eiropas projekta laikā digitalizēto kinohroniku kolekcija. Par Latvijas kinohroniku kolekciju kā vēstures liecībām un filmu estētiku Kultūras Rondo studijā saruna ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktori Daci Bušanti un kino žurnālisti Kristīni Matīsu. "Sākām ar kinohronikām, publicējām 5000 ierakstus par dažādām Latvijas filmām. Apmēram 500 video. Četru gadu laikā digitālā krātuve ir augusi, klāt nākušas fotogrāfijas un skaņu ieraksti. Sākumā bija tikai filmas. Arī saturs ir audzis: par filmām ir vairāk nekā 9000 ierakstu, ap 1000 video pieejami," skaidro Dace Bušante. Digitālajā krātuvē redzidzirdilatviju.lv darbojas jau kopš 2016.gada. Pirms tam iepazīties ar visu informāciju un skatīties materiālus varēja tikai uz vietas arhīvā. Skaņas ierakstu ir salīdzinoši maz, jo tas ir pats jaunākais modulis krātuvē un šobrīd publicē to, ko neskar autortiesības. Lielākoties tās ir runas, dokumentāli skaņu ieraksti, radio raidījumi. Vēl digitālajā krātuvē ir piejamas ap 44 000 fotogrāfiju, lai gan arhīvā ir 1.5 miljoni fotogrāfiju. Digitalizēta ir tikai neliela daļa. "Prioritārais ir filmas, jo tas ir kas īpašs, kas ir mums un nav citiem. Tāpēc vairāk gribam parādīt video," atzīst Dace Bušante. Arhīva vadītāja atzīst, ka līdz ar iespēju iepazīt kinofotofonodokumentu arhīvā uzkrāto digitāli augusi arī interese par arhīva materiāliem. Kristīne Matīsa atzīst, ka viņai kā Nacionālā kino centra pārstāvei ir liels prieks, ka uz priekšu virzās digitalizācija, restaurācija. "Ejam uz priekšu milzu soļiem pieejamības veicināšanā, digitalizācijā, jo īpaši restaurācijā, jo liela daļa materiālu ir arī veco laiku kvalitātē," vērtē Kristīne Matīsa. Kopumā Kinofotofonodokumentu arhīva kino arhīvā ir vairāk nekā 90000 vienību, respektīvi filmu bundžu, kurā materiāli glabājas. Šobrīd ap 10% digitalizēti. "Digitalizēt vajadzētu ap 40000 bundžām. Ja esam paspējuši uztaisīt 37000 minūšu, kas ir līdz 4000 bundžu, saprotam, ka esam tikai 10 no visa izdarījuši," vērtē Dace Bušante.    

Par Latvijas amatieru un junioru čempionātiem, GasGas ienākšana Latvijā tika apspriesta kopā ar Kristeru Serģi, kā arī atskats uz MXGP of Lombardia posmu

1949. gada 5. novembrī Latvijas Radio sāk raidīt no savas jaunās mājvietas - 17. Jūnija laukuma 8 (tagad Doma laukums). Radio vajadzībām ir pārbūvēta bijusī Kredītbanka. Lūkojam, kas šajā vietā bija pagājuša gadsimta sākumā un kā noritēja bankas un vēlāk Radio būvdarbi. Jurģi uz jauno mājvietu notiek pakāpeniski, jau no 1946. gada sākas redakciju un tehniskā dienesta pārvietošana no Skolas ielas ēkas uz topošo radionamu Vecrīgā – diktori, redakciju un tehniskie darbinieki nepārtraukti ceļo no vienas istabas uz otru no stāva uz stāvu. 1948. gada 5. novembrī svinīgi atzīmē 1. Koncertstudijas būvdarbu pabeigšanu un tieši pēc gada uz bijušo bankas ēku, kas tagad pārbūvēta un pielāgota radio vajadzībām, pārceļas viss kolektīvs. Grāmatā „Latvijas Radio – 75” ilggadīgs radio inženieris un radio tehniskas daļas maiņas priekšnieks Ilmārs Ūlands raksta, ka “celtniecības darbos bija norīkoti vācu armijas karagūstekņi. Radio ēkas pusstāvā celtnieki vairāku mēnešu garumā kala durvju ailes vienā no bijušās bankas seifiem. Šim seifam bija dubultas dzelzsbetona sienas ar aptuveni 80 centimetru platu eju starp tām, kuru vajadzības gadījumā drošības nolūkos varēja piepildīt ar ūdeni. Šāda sistēma radio namam, protams, nebija vajadzīga. Gūstekņi būvēja arī studijas pirmajā stāvā un tehniskās telpas otrajā.” Toties tā laika presē, atbilstoši padomju varai ideoloģiskā patosa mērcē jaunā radionama atklāšana tiek pasniegta šādi: 4. novembrī Radiokomitejas darbinieki svinēja lielus svētkus – atklāja jauno Radio namu, ko pēc plāna vajadzēja nodot ekspluatācijā tikai 1950. gadā. Tā ir velte Oktobra revolūcijas svētkos mūsu republikas darbaļaudīm. Vēl nekad Latvijā nebija speciāla Radio nama – 1940. gadā Radiokomitejai bija četras mazas radio studijas, tagad to vietā ir īpašs nams, kurā pēc vismodernākajām prasībām iekārtotas septiņas studijas. Studiju sienas izveidotas kolonveidīgi. Viss te speciāli akustiski apstrādāts – sienas, griesti, lai iegūtu vajadzīgo atbalss ilgumu. Sienas izveidotas no ozola finiera, aiz tā gumija un stikla vate, gaisa kārta, sīporekss un 2 mūra ķieģeļu kārtas, kas aizsargā studijas no ārējiem trokšņiem; pat durvis te tiek hermētiski noslēgtas, un tās sedz speciāla gumijas kārta. Literāri-dramatiskajam blokam tagad ir divas studijas un vēl speciāla trokšņu telpa, kur trokšņu meistari prot radīt gan lietus līšanas troksni, gan pērkona dārdus, gan ratu rīboņu, gan šāvienus. Mazākas ir studijas, kas domātas lasīšanai un kur parasti strādā diktori. Caur režijas telpas logu redzam vienu šādu studiju. Tur patlaban atrodas diktore – komjauniete Biruta Cīrule, kas šeit jau strādā piekto gadu. Interesanta ir mechanisko raidījumu telpa, kur uz patafonam līdzīgiem, bet tikai lielākiem apļiem griežas magnetofona lentes, uz kurām uzrakstītas attiecīgās skaņas – gan dziesmas, gan runas. Magnetofona lente sevišķi interesanta tādēļ, ka uz tās uzrakstītās skaņas var izdzēst un uzrakstīt no jauna, pārlabot atsevišķas vietas. Tā agrākajā Kredītbankā, kur kādreiz buržuji skaitīja naudu, tagad strādā mūsu Padomju Latvijas Radiokomiteja. Padomju Jaunatne 1949. g. 6. novembris. Kopā ar Latvijas Radio bijušo valdes locekli tehniskā nodrošinājuma jautājumos Uldi Lavrinoviču stāvam Doma laukumā un veramies un kādreizējo Latvijas kredītbankas namu. Uldis turpina norādīt uz lielākām un mazākām detaļām ēkas fasādē, kas liecina, ka laika posmā pirms un pēc Otrā pasaules kara ēkas rotājumi tā arī nav pabeigti. Pirms gadiem 5-6 strādājot Latvijas Radio, Uldis Lavrinovičs ir izpētījis senus dokumentus, kas liecina, ka tagadējā Doma laukuma 8 ēkas vietā kādreiz bijuši vairāki nami ar adresi Šķūņu iela 23-31. Liecības par pārbūvēm Skatot, kā no 1946.- 49 gadā ritēja bankas pārbūves darbi radio vajadzībām lasām radioraidījumu galvenā inženiera Visvalža Grūbes atmiņas: “Bijušās bankas ēkas rekonstrukcijas darbu kopējās izmaksa ir plānota 7 miljonu 704 tūkstošu rubļu apmērā, no tiem aptuveni pieci miljoni rubļu- radio tehnisko iekārtu un inventāra izgatavošanai un montāžai. Sākas Radio nama izbūves un profesionālās studiju iekārtas izgatavošanas darbi. Izvēle krita uz senām darba tradīcijām apveltītās Rīgas rūpnīcas „Radiotehnika” instruktoru augsto kvalifikāciju. Radiopārraides Trakta projekta koncepcijā tika izmantoti pazīstami Vācijas raidorganizāciju sasniegumi līdz 1940. gadam Princips bija vienkāršs: Tā laika akustikas normām atbilstoša laba studija, kvalitatīvi mikrofoni, lineārs skaņas signāla pastiprināšanas kanāls, raidītājs un labs radio uztvērējs. Rūpnīca „Radiotehnika” izgatavoja 90 procentus no visa tehnoloģiskās aparatūras apjoma. Īpašu ievērību pelna apstāklis, ka šī iekārta ir izgatavota pēc individuāla projekta. Nepilnu triju gadu laikā tas bija uzskatāms par nozīmīgu Latvijas Radio rūpniecības sasniegumu laikā, kad visapkārt bija jaušams kara postošo seku radītais izejmateriālu un darbaspēka deficīts.” Spilgta pagājušā gadsimta 50 gadu atmosfēra radionamā ir iegrāmatota rakstnieces Māras Svīres romānā- „Audums kāzu kleitai”, jo literātes pirmās darba gaitas ir bijušas Latvijas Radio un viņas stāsts ir par mīlestību valdošās varas un ideoloģijas fonā pagājušā gadsimta 50. gados. Galvenie varoņi Vizma un Kārlis ir reālas personas un Vizmas prototips dzīvē strādāja radio, gluži tāpat kā savulaik romāna autore. Koncertstudija Līdz pat šai dienai viena no labākajām ierakstu studijām Baltijā ir mūsu radioēkas 1. jeb koncertstudija – šajā telpā bankas laikos atradās kases operāciju zāle. Sienas šajā studijā ir apdarinātas ar puslokā izliektām kolonām, kuras savulaik izbūvēja speciālisti no Sanktpēterburgas, par to stāsta Latvijas Radio skaņu inženieris Augustīns Delle. Pagrabi Kā jau lielam un senam namam pieklājas, arī radiomājai Doma laukumā 8 ir plaši pagrabi, tie atrodas aptuveni 6 metrus zem Doma laukuma līmeņa, kur savulaik bija ierīkotas kurtuves. Par to turpina stāstīt Latvijas Radio bijušais valdes loceklis tehniskā nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs. Vienā no pagraba telpām – bijušā seifa vieta tagad aprīkota ar modernu klimata kontroli iekārtota skaņu ierakstu glabātuve. Senās skaņas tiek digitalizētas un tām otrā dzīve turpinās virtuālajā vidē- datorā, bet skaņu nesējmateriāli – plates, kompaktdiski, magnetofona lentas še dus mierā un klusumā, jeb kā saka ir Latvijas Radio fonotēkas vadītāja Guna Rāga – vēsture te atpūšas. Bet skaņu ierakstu dārgumu krātuvē arī glabājas viens no pirmajiem ierakstiem, kas 1949. gadā tika veikts mūsu namā jaunajā radio skaņu ierakstu studijā – Dailes teātra aktieris Artūrs Filipsons toreiz lasīja Raiņa dzeju.

Par Latvijas amatieru motokrosa čempionāta posmu Aizputē, Latvijas čempionāta 3. posmu Aizputē, Itālijas MXGP posmu, kā arī telefonsaruna ar Ronaldu Strazdu

Par Latvijas amatieru čempionāta motokrosā posmu Madonā, nedēļas nogalē gaidāmo "Vaidavas kausu" un citiem tematiem! 

Ilgajās sarunās par Eiropas Savienības (ES) nākamo daudzgadu budžetu un ekonomikas atjaunošanas fondu panāktais rezultāts ir pat labāks, nekā cerēts. Šoreiz Latvijas premjers aktīvi iesaistījies sarunās, risinot citu valstu pretrunas, un panāktais rezultāts pierāda, ka “dots devējam atdodas”, LTV atzina premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Pianists Vestards Šimkus atskaņo Baumaņa Kārļa sacerēto dziesmu "Dievs, svētī Latviju!". Pēc 1872. gada oriģināla. Kora dziesma ar klavieru pavadījumu. Tā skan nedaudz savādāk, nekā esam pieraduši dzirdēt valsts himnu. Tā ir raitāka un, šķiet, spirgtāka! Vestards Šimkus skaidro: "Šīs dziesmas tonalitāte ir Do mažors, kas ir krietni augstāka. Es teiktu, arī intensīvāka, dedzīgāka tonalitāte par tām tonalitātēm, kādās mēs šo dziesmu, himnu dziedam mūsdienās. Proti – par Fa mažoru, La mažoru. Paklausieties, cik augsts ir salīdzinājumā ar šo." Vestards Šimkus izceļ dziesmas sarežģīto vēsturi: "Tā bijusi koriģēta. Cenzēta. Aizliegta. Un tik daudz ko nozīmējusi cauri ļoti vētrainajiem 20. gadsimta sākumā gadiem. Tas viss ir veidojis šo dziesmu par kaut ko līdzīgu īstai leģendai."

Vēsturnieki Gatis Krūmiņš un Jānis Šiliņš ir sarakstījuši grāmatu "Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji" par Latvijas Tautas padomes un Augstākās Padomes deputātiem. Viņi pētījuši biogrāfijas un iemūžinājuši atmiņas. Ko jaunu varam uzzināt par neseno vēsturi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Grāmatai ir pievienoti plaši digitālie pielikumi, tostarp intervijas ar 33 bijušajiem Augstākās Padomes deputātiem un Neatkarības deklarācijas koncepcijas autoru, pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu. Grāmatu izdevusi izdevniecība "Latvijas Mediji". Mafijas darbība 90.gadu sākumā Latvijā 90. gadu sākums iezīmējās ne tikai ar jaunas valsts veidošanos pēc PSRS sabrukuma, bet arī paliks atmiņā ar organizētas noziedzības uzplūdiem. Izspiešana vieglas peļņas nolūkos sākās jau pagājuša gadsimta 80. gadu beigās, kad izveidojās sīkais bizness – kooperatīvu darbība. Tālāk jau termini rekets un „jumts” bija ierasti kriminālziņās. Kuri tolaik bija populārākie mafijas grupējumi un kā tie darbojās, stāsta laikraksta „Rīgas Viļņi” žurnālists, toreizējais laikraksta "Rīgas Balss" kriminālnodaļas vadītājs Kārlis Seržants. Ivans Haritonovs, Boriss Raigorodskis, Sergejs Sniedziņš jeb Sņegs, Ralfs Krūmiņš, Jānis Kaļva ar iesauku Klops, Genadijs Dubrovenko un vēl vesela rinda pašmāju kriminālo autoritāšu, kuru vārdi pagājušā gadsimta nogalē tika daudzināti saistībā ar naudas izspiešanu jeb reketu un skaļiem noziegumiem. Bet sākums šādas mafijas darbībai ir meklējams 80. gadu beigas, sākoties kooperatīvu darbībai.  

Pavasaris basketbolā ir īpašs laiks - tiek izcīnīts Latvijas čempiontituls. Šis gads ir citādāks, jo čempioni nosaukti bez izslēgšanas turnīra un līdz ar to - arī bez gandarījuma klubiem, spēlētājiem un īpaši līdzjutējiem. Tāpēc Andrejs Siliņš savā podkāstā šoreiz viesos aicināja Ģirtu Kalniņu, kurš bija viens no atbildīgajiem "ASK Rīga" vienīgā Latvijas čempiontitula izcīnīšanā 2007. gadā. Kā tika komplektēts sastāvs? Kāda bija Kērtisa Miledža alga? Kāda izvērtās pirmā saruna ar biedējošo Torraju Bragsu? Kāpēc ASK neizdzīvoja? Podkāsta draugs: www.picasmeistars.lv/ Pasūtot picu, izmanto kodu un saņem 22% atlaidi! Audio formātā podkāstu klausies: Spotify, Podbean, Apple Podcasts, PlayerFM, Google Podcasts, Stitcher, TuneIn, podkasti.lv, SoundCloud u.c.

Andrejs Siliņš sarunājas ar Latvijas basketbola valstsvienības aizsargu Aigaru Šķēli, kurš sezonu pavadīja Tallinas "Kalev/Cramo" komandā. Pērnsezon Aigars spēlēja Francijā, kur sākotnēji bija līderis, bet sezonas otrajā pusē vairs nebija vajadzīgs. Aigars atzīst, ka ar Latvijas izlasi zaudētais mačs Bulgārijā ir smagākā spēle, kādā viņš piedalījies.

Kopumā attieksme ir visai egocentriska, jebkurā gadījumā tas, cik es personiski kādu apdraudu, ir mazāks, nekā tas, cik šī cita grupa mani apdraud. Tas bija redzams, sākot pat ar ģimeni: es apdraudu savu ģimeni mazāk, nekā man ģimene apdraud mani, ar pētījumu “Covid-19. Skats no ielas” raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes vadošais pētnieks un maģistrantūras programmas "Sociālā antropoloģija" vadītājs Klāvs Sedlenieks. Pētnieku uzmanības loka šajā laika ir ne tikai pētījumi, kas saistīti ar pašu Covid-19 izcelsmi vai slimības norises gaitu, bet cilvēku attieksmi pret to. Tam cik nopietni vai nenopietni uztveram aicinājumus distancēties, ir cieša saistība ar to, kādi ir mūsu uzskati un pārliecība par to, kā un vai mēs varam saslimt. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju domā, ka viņiem pašiem ir samērā neliela varbūtība saslimt ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 un slimotāji būs citi. Par to liecina nesen veiktais pētījums “Covid-19. Skats no ielas”. "Mums kā cilvēkiem piemīt tendence uzskatīt, ka mēs spējam vairāk ietekmēt neietekmējamas lietas. Mēs pārspīlējam pakāpi, kādā spējam kaut ko ietekmēt," analizējot pētījuma rezultātus, skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors un Psiholoģijas nodaļas vadītājs Ivars Austers. "Ja ir jāatbild uz jautājumu, kāda ir varbūtība pašam saslimt, un uz jautājumu, kāda varbūtība citiem saslimt, lielas izlases gadījumā abiem rezultātiem vajadzētu sakrist. Visam vajadzētu rezultēties pie vidējā līmeņa, bet tā nav," norāda Austers. "Absolūtos skaitļos rēķinot, viens cilvēks saka, ka viņa varbūtība saslimt gandrīz 5 punkti desmit punktu skalā. Ja prasa par citiem, tas ir atšķirīgi. Tas ir virs 6 punktiem. Var šķist niecīgi, bet atšķirības ir statistiski nozīmīgas." Sedlenieks min, ka pētījumā arī jautāts cilvēkiem, cik lielā mērā viņiem šķiet, ka ir pašiem jāievēro piesardzības pasākumi, saskaroties ar dažādām cilvēku grupā. No otras  puses, cik lielā mērā viņiem šķiet, ka viņi paši šīs grupas apdraud. "Tas, ko novērojām, un tas ir pētījumā svarīgākais, ir pieņēmums, ja kāds cits cilvēks man ir tuvāks sociālā un fiziskā veidā, jo man no viņa mazāk ir jābaidās," atklāj Sedelenieks. "Respektīvi no tuviniekiem man īpaši nav jāpiesargājas, no radiniekiem mazliet vairāk, no darba biedriem vēl vairāk un tālāk draugi, paziņas, kaimiņi, nepazīstami cilvēki. Bet uzskats ir, 95% saka, ka jāievēro milzīga piesardzība, saskaroties ar ārzemniekiem un cilvēkiem, kas atgriezušies no ārzemēm." Cilvēkiem ir iespaids, ka nesaslims esot saskarsmē ar pazīstamiem cilvēkiem. Taču Sedlenieks norāda, ka tā ir maldīga kontroles iespēja un pieņēmums, ja mūsu draugi piesargājās, ja mūsu draugi ievēro nosacījumus, no viņiem droši vien nevaram iegūt šo slimību. "Pierastās lietas ir mazāk biedējošas. Tā ir pozitīvā puse. Negatīvā - mēs pārspīlēsim to, cik lielā mērā šie ļaudis var mūs apdraudēt," atzīst Austers. Sedlenieks skaidro, ka veikts divpakāpju pētījums, aptaujājot iedzīvotājus intervijās, un, balstoties uz intervijās dzirdēto, izveidoja reprezentatīvu kvantitatīvo aptauju, lai saprastu, cik izplatītās ir lietas, kuras novērotas. Savukārt Austers norāda, ka aptaujā demogrāfiskām kategorijām ir relatīvi maza nozīme, kā cilvēki domā par to, kas notiek gan viņu dzīvē, gan kopumā attiecībā uz Covid-19 pandēmiju. Tas nenozīmē, ka viedokļi ir viendabīgi, bet tās nav klasiskās demogrāfiskās kategorijas, lai sīkāk aprakstītu atšķirības atbildēs, un tas ir svarīgs rādītājs. Latvijas Universitātē varēs apgūt epidemioloģiju Kas ir epidemiologs? Nē, tas nav tikai speciālists par tādām slimībām, kā šībrīža aktualitāte – Covid-19, bet gan zinātnieks, kurš pēta dažādu komponentu iespaidu uz cilvēka veselību. Kāds ir epidemiologu pētījumu lauks un šī gada rudenī apgūt studenti Latvijas Universitātē, stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore un jaunveidotās maģistra studiju programmas “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” direktore Liliāna Civjāne. Pirms trīs gadiem tika sākts darbs pie jaunas mācību programmas un šī gada septembrī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē tiks uzņemti studenti šajā jaunajā nozarē, proti, “Epidemioloģijā un medicīniskajā statistikā”. „Laikā, kad pasaule dzīvo pandēmijas ēnā, varam maldīgi iedomāties, ka tik bieži piesauktais epidemiologs ir tikai cilvēks, kurš pēta epidēmiju un skatās saslimstību un mirstību. Patiesībā epidemioloģija ir daudzpusīga zinātne, kurā tiek veikti medicīnas pētījumi, lai iegūtu šos mērāmos rezultātus. Pētniecības epidemiologi veic dažādus pētījumus ne tikai par slimībām, bet par visiem faktoriem, kuri varētu būt saistīti ar cilvēka veselību, piemēram, par apkārtējas vides ietekmi, dzīves kvalitāti,” teikts presei izplatītajā materiālā par šo studiju programmu. Kā izpaužas epidemiologa pētniecības lauks, stāsta Liliāna Civjāne.  

Raidījumā par aktualitātēm Kīnā, kur krietna darba pieredze Igoram Migliniekam. Dzirdēsim arī Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas profesori  Agitu Ābeli, kas atkārtoti  ievēlēta Latvijas augstskolu sporta savienības prezidentes amatā. 1988. gadā PSRS izlases sastāvā Igors Miglinieks kļuva par Olimpisko čempionu un pirmo latvieti, kam izdevās kārt kaklā zelta medaļu visaugstākā līmeņa forumā. Saruna Piespēlē arī par  ķīnas medicīnu, adatu terapiju un tās lomu sportistu atjaunošanas procesā, kādēļ Āzijā tā arī neizdodas sasniegt groza bumbā gaidīto progresu, un protams neizbēgsim arī no Kovit 19 temata. Latvijas basketbola speciālists strādā Ķīnas čempionvienības Guandanas “Southern Tigers” treneru korpusā , komanda bāzējas Donguanā, Deviņu miljonu pilsētā. Agita Ābele nesen atkal ievēlēta Latvijas augstskolu sporta savienības prezidentes amatā, ar LSPA profesori saruna ne tikai par studentiem,bet arī par viņas iemīļoto sporta veidu daiļslidošanu.

Šonedēļ visa uzmanība pievērsta Latvijas basketbola valstsvienībai, kas sāks "EuroBasket 2021" kvalifikāciju, piektdien Arēnā Rīga tiekoties ar Bosniju un Hercegovinu, bet pirmdien viesos samērojot spēkus ar Bulgāriju. Andrejs Siliņš kopā ar savainojumu ārstējošo Latvijas izlases basketbolistu Žani Peineru un basket.lv redaktoru Gunti Keiselu aplūko mūsu komandas sastāvu, kuri spēlētāji un kāpēc šoreiz nevarēs palīdzēt, kā arī analizē gaidāmos pretiniekus. Skaties video versijā: https://ej.uz/AK74

Sporta raidījumā Piespēle šoreiz ieklausīsimies Latvijas Vieglatlētikas savienības aizvadītā gada labāko sveikšanas pasākumā. Par Latvijas 2019.gada labākajiem vieglatlētiem atzina Lauru Ikaunieci un Rolandu Štrobinderu. Tiksimies ar cilvēku, kurš savulaik divus mēnešus palīdzēja šonedēļ traģiski bojāgājušajam basketbolistam Kobem Braientam atgūt veselību - saruna ar kādreizējo soļotāju, tagad fizioterapeitu Aigaru Fadejevu. Vēl arī ieklausīsimies tajā, ko savā jaunajā amatā jau pirmajā darba nedēļā paveicis Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis.

Krustpunktā kopā ar žurnālistiem apspriedīsim svarīgākos nedēļas notikumus. Šonedēļ uzzinājām, ka Eiropas Padomes komiteja "Moneyval" uzlabojusi Latvijas novērtējumu, tomēr uzraudzības statuss mūsu valstij ir atstāts. Tikmēr parakstu vākšana par parka ierīkošanu bijušā velotreka „Marss” teritorijā Rīgā, iespējams, būs bezjēdzīga, jo šajā vietā paredzēts celt Valsts drošības dienesta ēku, turklāt lēmums par to pieņemts jau 2017.gadā, bet neviens sabiedrības aktīvistiem to nav varējis pasacīt, jo tas bija valsts noslēpums. Ir arī citi jaunumi, tādi kā eksprezidenta Raimonda Vējoņa ievēlēšana Latvijas Basketbola savienības prezidentu. Šos un citus notikumus apspriežam kopā ar portāla "NRA.lv" galveno redaktori Ilzi Veģi, žurnāla „Sestdiena” galveno redaktori Laumu Spridzāni, TV24 žurnālistu Kārli Streipu un raidījuma „Krustpunktā” vadītājiem Aidi Tomsonu un Māru Jansoni.

Latvija ir ne tikai hokeja, bet arī vārtsargu lielvalsts. Hokeja apskatnieks Lotārs Zariņš vērtē, kuri ir pieci labākie Latvijas hokeja vārtsargi. Kādas ir tavas domas?

Pēc mēneša pilnvaru termiņš amatā beigsies ilgadējam Latvijas bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Saeimas partijas sākušas meklēt un iztaujāt iespējamos nākamos centrālās bankas vadītājus, viņu vidū arī Latvijas bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Par Latvijas bankas nākotni, eirozonu, nākamā gada budžetu un ekonomiskajām prognozēm sarunā ar Mārtiņu Kazāku.  

F1LV Podkāsts Saruna ar Raimondu Strokšu un Andri Baumani par Latvijas RX.

Rīgas “Dinamo” drīz sāks cīņas KHL. Pēdējais solis ir dalība tradicionālajā Latvijas Dzelzceļa kausā. Jau pirmās divas spēles aiz muguras. Hokeja eksperts Lotārs Zariņš atskatās uz vakardienas mačiem, apskata rīdzinieku pretiniekus šajā turnīrā un jaunumus saistībā ar jauno sezonu.

Latvijā joprojām pastāv dažādi aplami priekšstati par sieviešu lomu gan ģimenē, gan publiskajā jomā. Tāpēc ceturtdienas raidījumā par Latvijas sieviešu nodarbinātību, iespējām biznesā, tehnoloģijās un zinātnē, saruna ar uzņēmējām, kuras dalās ar saviem sasniegumiem un kritieniem. Sarunā piedalās uzņēmēja Katrīna Ošleja, Anna Andersone - viena no kustības "Riga TechGirls" līdzradītājām, Felicita Zatlere-Kotāne - robotikas skolas "Robo Hub" dibinātāja, un LIAA Inovācijas atbalsta nodaļas vecākā projektu vadītāja Dace Dumbere-Bregže.

Šoreiz eksperts Lotārs Zariņš uzaicināja uz sarunu Rīgas “Dinamo” un Latvijas izlases uzbrucēju Oskaru Batņu. Vīri uzspēlēja NHL19 un apsprieda sekojošus tematus: – Kā pagāja līgošana? – Atpūta starpsezonā; – Sajūtas pēc Pasaules čempionāta; – Kurām pasaules zvaigznēm izdevās palīst zem ādas? – Hārtlija specifiskās trenēšanas metodes; – Kā uzkurināt sevi un citus pirms spēles? – Par iespēju spēlēt NCAA.

Krustpunktā speciālizlaidums - Valsts prezidenta vēlēšanas. Studijā situāciju komentē Aidis Tomsons, Eduards Liniņš un Baiba Strautmane. Saeimā notikumiem līdzi seko Māra Jansone un Ieva Zeiza. Turpinās balsu skaitīšana. Kurš būs Latvijas Valsts prezidents? LR Ziņu dienesta korespondente Madara Fridrihsone stāsta, ka deputāti jau ir savās vietā un kuru katru brīdi var nākt balsu skaitītāji, lai paziņotu rezultātus. Studijā pievienojas Latvijas Valsts eksprezidents Valdis Zatlers, kurš uzteic šodienas atklāto balsojumu. Uzskata, ka konkurence vienmēr ir vajadzīga. Balsu skaitīšanas komisija paziņo, ka izsniegti 95 biļeteni. Par Egilu Levitu balsojuši 61 deputāts, pret - 32. Par Juri jansonu - 8, pret - 85. Par Didzi Šmitu - 24, pret 69. Egils Levits: Es būšu visas Latvijas tautas prezidents. Gan to, kas dzīvo Latvijā, gan citur pasaulē. Es būšu gan nabadzīgo, gan pārtikušo prezidents. Māra Jansone sarunājas ar Valsts prezidenta kandidātu Didzi Šmitu, kurš būtu gribējis lielāku laiku debatēm. Viņš izsaka gandarījumu par Egila Levita ievēlēšanu un domā, ka jāpiedalās cīņā arī tad, ja zini, ka vari zaudēt. Māra Jansone sarunājas ar Valsts prezidenta kandidātu Juri Jansonu, kurš tic, ka deputāti balsojuši atbilstoši savai sirdsapziņai. Tas, ka partiju apvienība "Saskaņa" nebalsoja par viņu, atvieglos turpmākos gadus tiesībsarga amatā. Turpmāk neviens nejautās par sakariem ar partiju apvienību "Saskaņa". Tā ir katra izšķiršanās, vai balsot par. Pats piedalījies, jo cerība ir vienmēr. Gandarīts, ka piedalījās demokrātiskā procesā. Atzīmē, ka bija demokrātiskas un cienījamas debates. Sabiedrībai ir jāzina, jāredz un jāizdara savi secinājumi. Saeimā notikušo komentē laikraksta "Neatkarīgā rīta Avīze" galvenā redaktore Anita Daukšte un Aivars Ozoliņš no žurnāla "IR".      

Tuvojas pasaules hokeja čempionāts, tam cītīgi turpina gatavoties arī Latvijas izlase kanādiešu speca Boba Hārtlija vadībā. Andrejs Siliņš neko daudz no hokeja nesaprot, tāpēc sarunā par gaidāmo čempionātu ļauj izpausties Sportacentrs.com hokeja žurnālistam Ulvim Brožem, kurš pats arī dosies uz čempionātu, bet īpašā viesa statusā šoreiz - TV raidījumu un pasākumu vadītājs, liels hokeja mīļotājs Gustavs Terzens. Podkāsts video versijā: ej.uz/AK46Video

Zinātne ir viena no mobilākajām profesijām un, neskatoties uz savu atrašanās vietu, zinātnieks ir zinātnieks tikai tad, ja viņa interešu lokā ir kolēģu darbs arī ārpus savas darbības teritorijas. Latvijas Universitātē tapis pētījums par Latvijas un diasporas zinātnieku tīklošanās iespējām. Pētījumā skaidrots, vai ārpus Latvijas dzīvojošie latviešu izcelsmes zinātnieki labprāt vēlētos sadarboties ar kolēģiem Latvijā un kas ir galvenie šķēršļi šādai sadarbībai. Veiksmīga karjera zinātnē nereti nav iedomājama bez sadarbības partneriem ārpus mītnes zemes, tāpēc šāds pētījums ļauj saprast, kā no tā iegūtu zinātnieki abās pusēs. Cik naski esam uz šādu kontaktēšanos un kādus ieguvumus tas sniegtu Latvijas sabiedrībai, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta pētījuma autore - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece un LU „Diasporas un migrācijas pētījumu centra” vadošā pētniece Baiba Bela. Latvijas zinātnes diaspora ir ieinteresēta sadarbībā ar zinātniekiem Latvijā - tā secināts pētījumā "Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas". 67% aptaujas dalībnieku pauduši lielu interesi sadarboties ar Latvijas zinātniekiem, savukārt 25% norāda, ka interese sadarboties būs atkarīga no konkrētiem apstākļiem. Ar pētījumu var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra mājaslapā. Latvijas zinātnieku izaicinājumi pēdējās desmitgadēs Pēdējo trīsdesmit gadu laikā aizvien vairāk ir dzirdēts par mūsu zinātnieku drosmīgiem soļiem medicīnā, inovācijām inženierzinātņu laukā un jaunumiem kvantu skaitļošanas pētniecībā. Kādas ir perspektīvākās zinātnes nozares, kurās pētnieki jau šobrīd darbojas, un kur saredzams potenciāls nākotnē? Par Latvijas mediķu, inženieru un kvantu fiziķu sasniegumiem un izaicinājumiem stāsta Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna, Latvijas Universitātes asociēto profesors Vjačeslavs Kaščejevs un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs Jānis Gardovskis. Sižetu sagatavoja Mariona Baltkalne.

Šie klipi ir ņemti no manas sarunas Svarīgo detaļu podkāstā ar uztura speciālisti Kseniju Andrijanovu. Tēmas, ko apspriedām pilnajā sērijā ir: * Glutēns. * Latvijas krievu dzīve Latvijā. * Mūsdienu skaistuma ideālu iedekme uz jauniešu veselību. * Vai uztura zinātnē ir vienprātība par to, kas ir pareizs uzturs. * Kādēļ klausīties zinātniekos ir vērtīgāk, kā pašpasludinātos ekspertos. * Kādēļ uztura zinātnē ir grūti nonākt pie skaidrām atbildēm. * Kādēļ vegāniem un veģetāriešiem ir slikts publiskais tēls. * Kā Ksenija reaģē, kad savus lasītājus satiek dzīvē. * Un, kā vienmēr, daudz, daudz, daudz ko citu. Baudi un dalies! Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv - atstāj tur savu e-pastu un saņem ziņu par katru jauno sēriju. Pilnā sērija no kuras ņemts šie klipi: http://svarigasdetalas.lv/2019/01/06/svarigas-detalas-32-ksenija-andrijanova-bez-glutena-par-uzturu-un-krievu-dzivi-latvija/ Podkāsta Facebook lapa: facebook.com/SvarigasDetalas/ Podkāsta Patreon lapa: https://www.patreon.com/SvarigasDetalas Es Twitterī: @JurisBaltacs

“10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti” ir stāsts par to, kā 20. gadsimta gaitā izveidojušās kulinārās tradīcijas un izpratne par ēdienu radījušas mūsdienu Latvijas virtuvi. Par pašmāju virtuves saknēm un jaunajiem dzinumiem, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par projektu stāsta Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas docente, mākslas zinātņu doktore Astra Spalvēna, pavārs Mārtiņš Sirmais un uzņēmuma “Forevers” pārstāve Ilona Bukša. Stāsts rosina pieskarties tradīcijām un sajūtām, ko rada pazīstama garša, smarža, atmiņas un pieredze. Šis stāsts aicina atklāt vēl nezināmas šķautnes par Latvijas virtuves tradīcijām. Stāsts ir balstīts Astras Spalvēnas pētījumā par to, kā veidojusies Latvijas virtuve. Sarežģītākais projektam bija izvēlēties no katras desmitgades vienu izcilāko ēdienu, kas arī nonācis līdz mūsdienām, vērtē Ilona Bukša. Astra Spalvēna atklāj, ka izvēlējās konkrētus ēdienus no katras desmitgades, lai izstāstītu stāstu. Šo simts gadu laikā Latvijas virtuvē ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Konkrētie ēdieni ir pieturas punkti, lai runātu par pārmaiņām. Svarīgi, ka tie ēdieni ir zināmi joprojām. Jauni ēdieni rodas, kad parādās kas jauns, jauni produkti pieejami, sākam citādi domāt. Tad vieni ēdieni parādās, citi pazūd. Pēc pavārgrāmatām, pēc tā, ko būtu gribējuši ēst vai ko mēs varējām ēst, var spriest par izmaiņām sabiedrībā un kultūrā, var rakstīt mūsu sabiedrības un kultūras vēsturi. Pavārgrāmatas parāda, kā mainās domāšana.

Pirms 30 gadiem, 1988. gada 11. novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Mazāk zināms ir stāsts par Karoga grupu – cilvēkiem, kas stāvēja aiz šī notikuma. Šim raidījumam būtu jāsākas ar dokumentālām skaņām no 1988. gada 11. novembra pēcpusdienas Rīgas pils Svētā gara tornī, kad tajā pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem tika uzvilkts brīvās Latvijas karogs. Korespondentu esot bijis daudz. Taču līdz šodienai saglabājušies un atrodami vien īsi melnbalti kadri kinohronikā „Padomju Latvija”. Daugavmala ir cilvēku pilna, tornī Ēvalds Valters un Alberts Bels velk mastā karogu. Fonā skan Latvijas himna. Atmiņas par pirmā karoga uzvilkšanas aizkulisēm cenšamies restaurēt raidījumā Īstenības izteiksme.

9. novembrī sāksies pasaules čempionāts šahā. Šķietami tik rāma un mierīga spēle. Divi spēlētāji, viens galds un viens šaha dēlītis. Klusums, miers, nekustīgas pozas stundām ilgi un tomēr – tik daudz uzvaras prieka, sašutuma par zaudējumu, spriedzes, intrigas un kaislību virmo ap šo spēli, jo īpaši mačos, kuros sacenšas izcili prāti un spilgtas personības. Šahs ir spraiga spēle, kas aizrāvusi miljoniem cilvēku pasaulē, daži no tiem ir attīstījuši savus talantus un spējas, lai pierādītu sevi pasaules līmeņa mačos. Maču vēsture ir ne mazāk aizraujoša kā spēle, tāpēc raidījuma iepazīstam leģendārākos šaha meistarus un mačus. Stāsta šaha entuztiasts un zinātājs Andris Tihomirovs. Mihails Tāls visticamāk ir zināmākais šaha lielmeistars, kurš nācis no Latvijas, taču laiki mainās un šodien slavenāko šaha spēlētāju vidū ir sākumskolas skolēns Miķelis Vingris, kurš aizvadītajā gadā pasaules čempionātā ieguva bronzas medaļu, kā arī šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola, kura no šaha brīvajā laikā ir finanšu ministre. Viņa stāsta par sieviešu šaha turnīriem un čempionātu atmosfēru. "Psiholoģiskā noturība un domāšanas process ir tas, kas aizrauj un ievelk šaha pasaulē," saka Dana Reziniece-Ozola. Par Latvijas čempioni šahā viņa kļuva 15 gadu vecumā, 1998. gadā U-18 vecuma grupā viņa izcīnīja Eiropas čempiones titulu un otro vietu pasaules čempionātā. 2001. gadā kļuvusi par lielmeistari, un pārstāvējusi Latvijas izlasi astoņās Pasaules šaha olimpiādēs.

Armands Jaunzems ar savu saturu ir viens no Latvijas Youtube scēnas augšēja gala pārstāvjiem; Anna - viņa draudzene. Kopā viņi ieradušies "Saunā", lai parunātu par jūtūberu dzīvi Latvijā, vegānismu, izklaides industriju, latviešu valodu un pelēkumu, Renāru Zeltiņu un pat Dziesmu svētkiem. Kļūsti par podkāsta patronu: https://ej.uz/sauna-patreon Seko Armanda kanālam: https://ej.uz/armandsjaunzems Seko podkāstam arī: Facebook / Youtube Music by hadrien / CC BY-NC

Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv === Mārtiņš Hiršs: "Noteikti ir vērts sekot līdzi, ir vērts piedalīties, ir vērts aktīvi piedalīties un būt apzinīgam demokrātiskas valsts pilsonim." === Mārtiņš Hiršs ir politologs ar politikas zinātnes grādu no Ņujorkas universitātes. Bet, kas ir vēl svarīgāk, viņš ir Svarīgo detaļu podkāsta pats pirmais viesis un arī pirmais viesis, kurš podkāstā ir atgriezies uz otro sarunu! Šajā sērijā runājam par: * Politiķu pieeju auditorijas segmentēšanai un uzrunāšanai caur priekšvēlēšanu kampaņām. * Kā mediji veido mūsu pasaules uzskatu, kurš bieži ir atrauts no realitātes. * Politisko ideju un vēsmu izmaiņām gadu gaitā. * Iesaistīšanos politiskajos procesos arī starp vēlēšanām. * Manu pieredzi meditācijas retrītā un ieguvumiem no meditācijas. Un vēl daudz ko, daudz ko citu. Ja šobrīd podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, ej uz sarunas 55. minūti un 36. sekundi, kur Mārtiņš pastāsta kā ietekmēt politiskos procesus arī starp vēlēšanām. Baudi un dalies! Sērijas saturs: 00:00 - Ievads. 03:27 - Kur Mārtiņš uzauga. 03:58 - Kā politiķi pieiet auditorijas izvēlei savām priekšvēlēšanu kampaņām. 07:30 - Kā cilvēki kļūst par spin doctor jeb priekšvēlēšanu kampaņu stratēģi. 10:52 - Kādēļ gudri mārketinga speciālisti nekopē citu stratēģijas, kas labi darbojās citās valstīs vai citā laikā. 15:32 - Par mērķauditorijas grupēšanu un politisko solījumu pielāgošanu tām. 20:38 - Kā Tramps sevi pozicionēja, neatkarīgi no realitātes. 22:44 - Kā mediju pasniegtās naratīvas veido mūsu pasaules uzskatu. 27:16 - Par ASV maigās varas milzīgo spēku. 29:14 - Kas ir stāsti un naratīvas, ko mediji ievieš Latvijas sabiedrībā. 31:41 - Kā Latvijā gadu gaitā ir mainījušās partiju politiskās idejas. 34:25 - Par Latvijas lielāko viltus ziņu stāstu. 36:33 - Kādu naratīvu sekmīgi rada Krievija. 37:59 - Kāda ir manifestu loma politikā pat, ja par to pārkāpšanu juridisku seku nav. 43:59 - Cik liela ir plusiņu vai svītrojumu loma Latvijas vēlēšanās. 48:06 - Mārtiņa viedoklis par neiešanu uz vēlēšanām. 53:27 - Kādēļ šobrīd Latvijā cilvēki uz vēlēšanām iet retāk kā deviņdesmitajos gados. 55:36 - Kā ietekmēt politiskos procesus arī starp vēlēšanām. 59:39 - Kādēļ Latvijas iedzīvotājiem ir zema aktivitāte politiskās kustībās. 01:05:01 - Mārtiņa viedoklis par obligāti eksāmenu, kas cilvēkus kvalificētu balsošanai. 01:10:36 - Kā mainījās mans viedoklis par automatizācijas lomu darba tirgū. 01:13:28 - Par neizbēgamo faktu, ka kādam vienmēr ies labāk kā kādam citam. 01:16:53 - Kādēļ pastāv dažādi politiskie uzskati un kā izprast citu cilvēku politiskos uzskatus. 01:20:33 - Par manu pieredzi septiņu dienu meditācijas retrītā. 01:23:16 - Ko darīt, ja meditējot sāk nākt miegs. 01:25:35 - Kāds bija dienas režīms manā retrītā. 01:31:01 - Kādēļ meditējot nevajag pārlieku jūsmot par jaunām pieredzēm un sasniegumiem meditācijā. 01:32:58 - Ko jūtos ieguvis no retrīta. 01:35:06 - Kādēļ meditēšana labi iet kopā ar kritisko domāšanu. 01:37:33 - Kad nav ieteicams iet uz retrītu. 01:39:45 - Kāda ir emociju loma priekšvēlēšanu kampaņās un kā saglabāt vēsu prātu cauri tām. 01:41:43 - Mārtiņa uzskats par, ko citi viņam nepiekrīt. Es twitterī: @JurisBaltacs

Esejas par valstiskuma vēsturi. Politisko ideju vēsturnieks Ivars Ījabs piedāvā pētījumu par latviešu politiskās domās vēsturi „Starp provinci un impēriju - Latvijas autonomijas idejas attīstība līdz Pirmajam pasaules karam". Kāda veidā latvieši sevi sākuši apzināties kā politisku kopienu, kā politisku vienību, kurai varētu būt un ir kaut kāda loma Eiropas un pasaules vēsturē? Latvieši kā nācija ir veidojušies kā nācija vēlīnajos viduslaikos un agrīnajos jaunlaikos, bet laiks, kad latvieši sevi sāk apzināties kā tautu ar politiskām tiesībām un politisku statuss, ir apmēram 19. gadsimta vidū.

Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane par Latvijas migrācijas politikas problēmām.

podraide Tauta - Helmuts Meškonis

Sarunas ciemiņš: Latvijas Nacionālās Aizsardzības Akadēmijas Drošības un Stratēģiskās Pētniecības Centra pētnieks Mārtiņš Hiršs (Latvija). Mārtiņš viennozīmīgi ir viens no Latvijas politikas ekspertiem, ir absolvējis Ņujorkas Universitātes starptautisko attiecību maģistratūras programmu, pašlaik strādā pie sava doktora grāda iegūšanas politikas zinātnē, tiek regulāri intervēts Latvijas un pasaules medijos un piekrita padalīties ar to kā nokļuvis šajā politikas arēnas stūrī un ar savu personīgo viedokli par to, kādas ir Latvijas pozīcijas pasaulē ar uzsvaru par attiecībām ar ASV un Krieviju. // Piezīme jaunajiem klausītājiem: podkāsta Tauta sarunās tiek veicināts izklāstīt savu personīgo viedokli, kurš var dažkārt nesakrist ar jūsu viedokli, kā arī man personīgi interesē katra ciemiņa dzīves stāsts un atklājumi. // Mārtiņš Hiršs twitterī: https://twitter.com/mhirss Patīkamu klausīšanos, Helmuts Meškonis podraide Tauta