Podcasts about par latvijas

Starptautiskā situācija ir saspringta, diemžēl arī saistībā ar mūsu partneriem. ASV vēlme iegūt Grenlandi raisa bažas par NATO nākotni, pretrunīgas reakcijas ir arī attiecībā uz ASV operāciju Venecuēlā. Par Latvijas pozīciju šajos jautājumos Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži.  Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un "TVnet" vecākā ārzemju ziņu žurnāliste Annija Vīnkalna.  

Spriedze koalīcijas partiju starpā nerimst, un pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas būs jādomā, kā valdībai strādāt turpmāk. Par Latvijas politisko situāciju un arī starptautiskiem notikumiem Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Ir jāpieņem budžets, un tad valdības koalīcija raudzīs, vai un kā kopā strādāt tālāk. Šāds paziņojums izskanējis ne reizi vien. Tiesa, nemitīgi tiek atgādināts, ka valdības Latvijā krīt tad, kad iezīmējusies jauna koalīcija. Bet šobrīd, šķiet, nekā tāda nav. Lai kā ar to būtu, tomēr līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir vairāki mēneši, un valdība ar parlamenta vairākuma aizmuguri ir svarīga, īpaši jau pašreizējos sarežģītajos laikos.  Kā Valsts prezidents redz iekšpolitiskās situācijas attīstību un, protams, arī kā vērtē to, kas notiek starptautiskajā arēnā?

Spriedze koalīcijas partiju starpā nerimst, un pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas būs jādomā, kā valdībai strādāt turpmāk. Par Latvijas politisko situāciju un arī starptautiskiem notikumiem Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Ir jāpieņem budžets, un tad valdības koalīcija raudzīs, vai un kā kopā strādāt tālāk. Šāds paziņojums izskanējis ne reizi vien. Tiesa, nemitīgi tiek atgādināts, ka valdības Latvijā krīt tad, kad iezīmējusies jauna koalīcija. Bet šobrīd, šķiet, nekā tāda nav. Lai kā ar to būtu, tomēr līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir vairāki mēneši, un valdība ar parlamenta vairākuma aizmuguri ir svarīga, īpaši jau pašreizējos sarežģītajos laikos.  Kā Valsts prezidents redz iekšpolitiskās situācijas attīstību un, protams, arī kā vērtē to, kas notiek starptautiskajā arēnā?

Forums "Womex" – etniskā mūzika un tīklošanās iespējas ar pasauli. Par Latvijas pieredzi, piedaloties forumā un sadarbojoties ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar kaimiņiem Ziemeļos, pārrunājam Kultūras rondo.  Par gatavošanos un līdzdalību šī gada forumā "Womex", kas šogad norisinājās Somijā, Tamperē, stāsta etnomuzikoloģe Lauma Bērza, kura veidoja latviešu etniskās mūzikas izlasi, kas bija Latvijas vizītkarte forumā, etnomūzikas grupas „Oga” mūziķe Igeta Ozoliņa, etnomūziķe un dziedātāja Liene Skrebinska, kura studē Tallinas Mūzikas un teātra akadēmijā, un mūziķe Elī Ellere, kura forumā reprezentēja tradicionālās dziedāšanas grupu "Saucējas", kā arī dažādus citu etnomūzikas projektus.

Par Latvijas lielāko privāto mežu īpašnieku kļūs ar "IKEA" saistītais Nīderlandes investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums "Ingka Investments". Saeimas Budžeta un finanšu komisija mudina ministrijas rast papildu ietaupījumus. Ukrainas iedzīvotāji vērtē ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunu rezultātus. Rēzeknes tehnikumā gadiem sistemātiski pārskaitīta nauda nesaistītām personām. Salacgrīvā 20. oktobrī atvēra satiksmi pār jauno tiltu, kas uz Tallinas šosejas ir nozīmīgs infrastruktūras objekts. Saulkrastu novada Lojā aizvadītajā naktī izcēlies plašs ugunsgrēks bērnudārzā “Bitīte”.

"Lielākais izrāviens sākas nevis ar stratēģiju, bet ar godīgumu par to, kur mēs šobrīd esam."– Uldis Cērps, HR Podcast sarunāŠajā HR Podcast | CEO epizodē tiekos ar Uldi Cērpu – Finanšu nozares asociācijas valdes priekšēdētāju, ilggadēju starptautisko finanšu ekspertu, kurš pēc darba Apvienotajos Arābu Emirātos atgriezies Latvijā ar vēlmi pielikt savu roku valsts attīstībā. Mūsu saruna ir ne tikai par finanšu sektoru, bet arī par līderību, prasmēm, lēmumu pieņemšanu.

“Trieciens mazajām alus darītavām” – arī tā novērtē ziņu, ka “Valmiermuižu” nopērk lielāks ārvalstu kapitāls. Par Latvijas biznesa vidi, tradīcijām un žūpošanu. Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar uzņēmēju Aigaru Runģi.

Mūsdienās ir tik ļoti daudz kairinājumu un tik daudz iespējas “noslīdēt” dzīvei pa virsu. Bet ir tik ārkārtīgi svarīgi pārdomāt par savas dzīves lielajām tēmām, par lielajiem jautājumiem. Īpaši šajos laikos. Tā sarunā ar mūsu kolēģi Oditu Krenbergu saka teoloģijas doktors Juris Rubenis. Viņš pieļauj, ka kādam Latvijā ir dusmas par karu Ukrainā, jo tas liek domāt par būtiskiem jautājumiem, traucē komfortabli baudīt patērniecisku jeb seklu dzīvi. Kā neļauties bailēm un spēt izkristalizēt savas dzīves jēgu? Par Latvijas sabiedrību šodien, vēsturi, lielvaru līderiem un to, ko viņš pats darītu “X” stundā, plašāka saruna ar teoloģijas doktoru Juri Rubeni.

Daudzus gadus Gunta Līdaka ir aizstāvējusi privāto mediju intereses Latvijā, tagad Kultūras ministrijā (KM) ir uzņēmusies Mediju politikas nodaļas vadīšanu. Kāpēc tā un ko viņa grib izdarīt šajā amatā, Krustpunktā izvaicājam Guntu Līdaku. Žurnālistika, mediji un informatīvā telpa, kurā mēs dzīvojam, mainās tāpat kā mūsu paradumi uzzināt jaunākās ziņas. Sociālie mediji ir krietni pārmainījuši šos ieradumus. Ir uzradušies arī daudzi viltus ziņu kanāli, un jaunākā paaudze ierastos un klasiskos ziņu avotus gandrīz vispār vairs neizmanto. Arī karš Ukrainā ir daudz ko mainījis. Latvijas Radio no nākamā gada vairs neskanēs kanāls krievu valodā. Par Latvijas mediju vidi un mūsu informatīvo telpu saruna ar Guntu Līdaku. Viņa šobrīd ir Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja. Pirms šī amata arī ar raibu pieredzi žurnālistikā un mediju pasaulē. Trauksmainajos deviņdesmitajos Gunta bija žurnāliste "Panorāmā", vēlāk arī darbs komercmedijos, darbs arī ar saturu krievu valodā un darbs komercmediju lobismā. Viņa ir strādājusi arī Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, ir pieredzējusi visas Latvijas mediju pārmaiņas, un tagad viņas pārziņā ir Latvijas mediju politika. 

Daudzus gadus Gunta Līdaka ir aizstāvējusi privāto mediju intereses Latvijā, tagad Kultūras ministrijā (KM) ir uzņēmusies Mediju politikas nodaļas vadīšanu. Kāpēc tā un ko viņa grib izdarīt šajā amatā, Krustpunktā izvaicājam Guntu Līdaku. Žurnālistika, mediji un informatīvā telpa, kurā mēs dzīvojam, mainās tāpat kā mūsu paradumi uzzināt jaunākās ziņas. Sociālie mediji ir krietni pārmainījuši šos ieradumus. Ir uzradušies arī daudzi viltus ziņu kanāli, un jaunākā paaudze ierastos un klasiskos ziņu avotus gandrīz vispār vairs neizmanto. Arī karš Ukrainā ir daudz ko mainījis. Latvijas Radio no nākamā gada vairs neskanēs kanāls krievu valodā. Par Latvijas mediju vidi un mūsu informatīvo telpu saruna ar Guntu Līdaku. Viņa šobrīd ir Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja. Pirms šī amata arī ar raibu pieredzi žurnālistikā un mediju pasaulē. Trauksmainajos deviņdesmitajos Gunta bija žurnāliste "Panorāmā", vēlāk arī darbs komercmedijos, darbs arī ar saturu krievu valodā un darbs komercmediju lobismā. Viņa ir strādājusi arī Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, ir pieredzējusi visas Latvijas mediju pārmaiņas, un tagad viņas pārziņā ir Latvijas mediju politika. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu, tā atkal piedzīvo izaugsmi. Skaidrojam, kuras nozares un kam naudu aizņemas, kuras un kāpēc joprojām piesardzīgas. Ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos, bet sākam ar komentāriem par šī brīža ekonomikas aktualitātēm.    Par Latvijas ekonomikas problēmām runājot, ar neizsīkstošu regularitāti dzirdam par kapitāla pieejamības problēmām. Bankas nekreditē, alternatīvu naudas piesaistes veidu izaugsmei uzņēmumiem īsti nav un gan no nozares, gan politikas veidotāju puses skan paziņojumi, ka to visu vajadzētu mainīt, attīstīt, veicināt. Var, protams, diskutēt, cik būtiska ir politiskās runāšanas ietekme, bet šī gada pirmā puse rāda iepriecinošas tendences. Aizvien vairāk uzņēmumu sekmīgi piesaista naudu biržā ar obligācijām un aug arī kreditēšanas apjomi. Šī gada pirmajā ceturksnī mazo un vidējo uzņēmu segmentā izsniegto kredītu apjoms audzis par 25%. Iemesli ir vairāki, skaidro „Luminor” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurausks.

Latvijas hokeja izlase ar sāpīgu zaudējumu vakar, 20. maijā, noslēdza pasaules čempionātu. Latvijas komanda ar 1:6 piekāpās Austrijas izlasei. Līdz ar to otro čempionātu pēc kārtas Latvija neaizsniedza ceturtdaļfinālu. Spēle negatīvā nozīmē bija tik spilgta, ka to atcerēsies vēl ilgi, lai arī treneris Harijs Vitolinš pēc spēles sacīja, ka nevajadzētu tā darīt, jo turnīrā bija arī labas lietas. Par Latvijas izlases trīs labākajiem spēlētāji pasaules čempionātā atzīti Kristers Gudļevskis, Kristiāns Rubīns, Dans Ločmelis. Turnīru Latvija pabeidz 10. vietā un jau var domāt par rudeni, kad paredzeti divi pārbaudes turnīri pirms olimpiskajām spēlēm Itālijā.

Stāsta žurnālists un politiķis, savulaik – Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns 1990. gada Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas notika pēc mažoritārā principa. Katrā no 201 vēlēšanu apgabala kandidātam vēlētāju priekšā nācās izturēt sīvu konkurenci ar vairākiem sāncenšiem. Galvenās prasības Latvijas Tautas frontes atbalstītajam kandidātam bija konkurētspēja un drosme balsot par neatkarību, kā arī gatavība bez palīgiem, kādu tā laika deputātiem nebija, atjaunot tiesisku valsti pat ne no nulles, bet mīnuszīmes. Tautas frontes frakcija saliedēja izcilas, izglītotas, dažās jomās pat visizcilākās Latvijas personības un spilgtus oratorus. Viņiem nācās stāties pretī gadu desmitos koptai padomju demagoģijai, provokācijām un rupjībai. Katras komisijas vadītājs Augstākajā padomē bija lielisks savas jomas pārzinātājs. Izglītībā un kultūrā – vēlākais Kultūras akadēmijas dibinātājs, profesors Pēteris Laķis, ārlietās – Mavriks Vulfsons, pašvaldību reformā – Jānis Škapars un ne tikai viņi. Par Latvijas leģendu kļuva pirmā Augstākās padomes cilvēktiesību komisijas vadītāja, Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas izveidotāja Ita Kozakeviča... Apbrīnojama bija daudzu deputātu māka runāt bez iepriekš uzrakstītiem tekstiem, filigrāni argumentēt un pierādīt. Turēties pie taisnības un patiesības. Taču 4. maijā centrālo runu par tautas tiesībām uz atņemto valsti lūdzām teikt rakstniekam Albertam Belam. Nesen rakstnieka meita Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļai nodeva tēva Augstākās padomes laika arhīvu ar dokumentiem, likumu uzmetumiem, to labojumiem, tīrrakstiem un melnrakstiem. Starp tiem viena liela bieza klade, kurā Alberts fiksējis vai katru deputāta darba dienu. Tajā atradās arī četru mašīnraksta lapu garās 4. maija runas uzmetumi un sēdē nolasītais teksts ar pēdējā brīža labojumiem. "Ja še zālē sēž kāds, kas jau grib dalīt mūsu mantu," gluži vai dzirdu Alberta mazliet uztraukto, saspringto balsi, "tad ieteicu mazliet pagaidīt. Mēs vēl elpojam. Šī ir mūsu pēdējā iespēja izdzīvot, un mēs to izmantosim. Tāpēc mēs pieprasām neatkarību. Latvijai, Lietuvai Igaunijai… Ukrainai, visām valstīm, kur cilvēka dzīvība jāaizsargā, lai tā būtu svēta un neaizskarama." Kopumā 4.maija sēdes gaita ir stenografēta, daudz filmēta un fotografēta. Iespējams pārbaudīt katra deputāta balsošanas lapiņu ar apvilkto PAR. Zināmi balsojuma  boikotētāji no frakcijas "Līdztiesība". Tomēr dokumentētas ne visas dramatiskās epizodes Neatkarības deklarācijas ceļā uz pasludināšanu. To, ka par tās izgāšanu ne vien ar  frakcijas "Līdztiesība", bet arī ar vientiešu un bailuļu spēkiem Maskava gādāja, apliecina  kaut vai 4. maija rītā negaidīti uzradušies alternatīvie, maigi prokremliskie Augstākās padomes lēmuma projekti, kas, gods kam gods, visdrīzāk tika veiksmīgi noairēti sekretariāta papīrkurvī un līdz izskatīšanai nenonāca.  Toties 30. aprīlī Rīgas lidostā čekas vīri apcietināja, lai ar verdiktu – "uz mūžu – no PSRS uz Vāciju deportētu vienu no svarīgākajiem Deklarācijas autoriem un konsultantiem Egilu Levitu. Par laimi mums un viņam, kā arī pateicoties pareizas 4. maija Deklarācijas pareizai pieņemšanai, Padomju Savienības atlikušais mūžs izrādījās īss. Neatkarības atjaunošana nebija vienreizējs akts. PSRS Prezidenta 1990. gada 14. maija dekrēts, ar ko viņš Latvijas Neatkarības Deklarāciju pasludināja par antikonstitucionālu, vairs nespēja ietekmēt Latvijas Augstākās padomes nostāju vai pašu neatkarības atgūšanas procesu. Tas 1990. gada 4. maijā bija formāli pasludināts un nenovēršami turpinājās ar virkni citu soļu. Tas noslēdzās 1991. gada 21. augustā ar Konstitucionālā likuma pieņemšanu un Latvijas starptautisku atzīšanu. 4. maija Deklarācija Latvijā ārēji un tūlīt it kā neko nemainīja. PSRS varas struktūras saglabājās paralēli atjaunotās Latvijas radītajām un reformētajām. Padomju armija un karabāzes tepat. Stūra mājas čekisti savos posteņos. Vissavienības militārās rūpnīcas darbojas kā darbojušās. Noplūda gan ziņas, ka no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīviem kaut kur kaut kas tiekot pārvietots uz Maskavu, bet Zviedrijas izlūkdienests piefiksējis kodolgalviņu izvešanu. Viskardinālāk tomēr bija mainījusies latviešu kolektīvā apziņa. Tajā iemājoja kaut kas tāds, ko nav iespējams nošaut, arestēt, deportēt, iebiedēt. Pēc Deklarācijas pieņemšanas deputāti un cilvēki kopā ar tik laimīgām sejām kā nekad  agrāk, savstarpēju simpātiju skauti,  plūda uz Daugavmalu, uz neviena īpaši neorganizētu sadziedāšanos. Latvijas Nacionālās enciklopēdijas 4. maija šķirklī to labi ilustrē Ulda Brieža fotogrāfija ar koklētāju, kurš rokās tur notis augšupceļošai melodijai "E-si brīv-a, Lat-vi-ja!" Ziedi klājās Brīvības pieminekļa pakājē. Tomēr dziesmoto manifestāciju nācās beigt ātrāk, nekā pienāktos un gribētos. Krastmalai tuvojās padomju bruņutehnikas kolonna uz 9. maija militārās parādes mēģinājumu. Neviens nevarēja zināt, ka tā būs pēdējā okupācijas armijas "Uzvaras dienas" parāde Rīgā.  Tautas frontes vēlēšanu centra un administrācijas darbinieki ar daļu no deputātiem vēl atgriezās Tautas frontes mītnē Vecpilsētas ielā, lai viens otram pateiktos par darbu un simboliski pieliktu punktu komplicētajam Neatkarības deklarācijas ceļam uz  pasludināšanu. Tai pašā laikā, kā rakstījis viens no Tautas frontes muzeja un Valsts valodas centra 4. maija 35. gadadienai veltītā eseju konkursa "Mana balss brīvībai" dalībnieks, Rīgas 88. vidusskolas 10. klases audzēknis Renāts Derjugins, "Latvijas neatkarība nav  akmenī cirsta – tā ir kā koka laiva, kas mums pašiem jākopj un jāstūrē pasaules politiskajos viļņos".

Raidījumā Piespēle saruna par šosejas riteņbraukšanu, studijā viesojas viens no daudzsološākajiem jaunajiem Latvijas sportistiem Georgs Tjumins. Viņš nesen parakstīja līgumu ar vienu no spēcīgākajām Eiropas junioru komandām, ar cerību jau tuvākajos gados ievērojami veicināt savu izaugsmi un kļūt par profesionālu braucēju. Nedēļas topā: Latvijas hokeja izlase aizvadījusi divas pārbaudes spēles pret Somiju, pēc tām daudz savainoto; Par Latvijas čempioniem volejbolā pēc astoņu gadu pārtraukuma kļūst “Robežsardze/Rīga”, savukārt hokeja virslīgā triumfē “Mogo”/RSU; “VEF Rīga” kļūst par Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas čempioniem, “TTT Rīga” klusi triumfē Latvijas Sieviešu basketbola līgā; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Latvijas Radio intereses sāk pārbaudi par Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora Aleksandra Samoilova piedalīšanos komercreklāmās.

Latvijas izcilo personību piemiņas saglabāšana – par jaunām iespējām un veidiem pārrunājam Kultūras rondo studijā, atsaucoties uz diskusiju, kurā piedalījās akadēmiskās jomas un mantojuma institūciju pārstāvji. Sarunājas Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte, rakstniece un režisore Kristīne Želve un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors, mākslas kritiķis Kaspars Vanags. Ierakstos klausāmies diskusijas fragmentus. Kultūras ministrija 21. martā rīkoja diskusiju, kurā aicināja vērtēt iespējās par par Latvijas izcilo personību piemiņas saglabāšanas veidiem un to iespējām, tostarp Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritērijiem.

Par Latvijas dalību Eiropas animācijas profesionāļu filmu forumā "Cartoon Movie" Bordo, Francijā, un tur gūto pieredzi, iepazīstinot ar jaunākajiem Latvijas pilnmetrāžas animācijas projektiem, Kultūras Rondo iztaujājam nozares ekspertus – kinorežisoru Edmundu Jansonu, producentu Dominiku Jarmakoviču un LMT Viedtelevīzijas satura vadītāju Annu Rozenvaldi.

Par Latvijas cietumos noslepkavotajiem 1941.gada jūnijā. Folklorizeti mīti, un vēstures fakti.

Raidījumā Piespēle saruna par latviešu valodu sporta ziņās un sporta žurnālistikā ar Rīgas Stradiņa universitātes docenti, valodnieci Diti Liepu. Šajā raidījumā arī tradicionālā Gunāra Jākobsona rubrika, kur viesos kādreizējais publikas uzmundrinātājs hokeja spēļu laikā Armands Leja. Nedēļas topā: Vīru basketbola izlase novembra logu iesāk ar uzvaru pret Beļģiju; Par Latvijas labākajiem basketbolistiem atzīst Kristapu Porziņģi un Kitiju Laksu, Porziņģis viesojas Baltajā namā pie ASV prezidenta Džo Baidena; Virslīgas pārtpēlēs vietu nākamā gada turnīrā nodrošina “Grobiņa”; Latvijas futbola izlasei pārspēles par palikšanu Nāciju C līgā būs jāaizvada pret Gibraltāru.  

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu – lielo bubuli, kas tiek piesaukts katru reizi, runājot gan par Latvijas ekonomikas nedienām, gan par bankām piemērojamajiem nodokļiem. Vēl arī par e-rēķiniem, kas drīz būs obligāti: kas tie ir un ko mainīs uzņēmumiem.  Latvijas Bankas jaunāko prognožu paziņošana parasti ir arī publiska diskusija par to, kas notiek Latvijas ekonomikā. Un šoreiz gribam parunāt par piecām interesantām tendencēm, kas izskanēja šajā diskusijā. Un neviena no tām nav IKP vai inflācijas prognoze, bet visas liek padomāt par to, kas notiek naudas pasaulē. Manuprāt, pirmā lieta ir Latvijas patērētāju uzvedība. Reālie cilvēku ienākumi nav būtiski mainījušies, bet uzvedība kļuvusi piesardzīga, naudu netērējam, bet gan krājam. Var gadīties, ka tas liecina par pastāvīgu sabiedrības uzvedības maiņu, pieļauj Latvijas Bankas monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.   Un vēl par kādu lietu, kas kļuvusi par sava veida bubuli. E-rēķini. No 2025. gada tie obligāti, sadarbojoties ar budžeta iestādēm, bet, iespējams, no 2026. gada obligāti arī uzņēmumu starpā. Kas vispār ir ē-rēķins? Tas noteikti nav rēķins pdf dokumentā, ko bieži saņemam, bet gan īpašā formā strukturēts dokuments, kuru grāmatvedības programmas atpazīst un nolasa, man skaidro "Jumis Pro" vadītājs Viesturs Slaidiņš. 

Ģenerālis šodien uz interviju aicinājis jauniešu basketbola treneri un speļu komentētāju- Guntaru Jonānu. Kungi aprunās Latvijas jauniešu basketbolu, Latvijas izlasi, kā arī Latvijas-Igaunijas basketbola līgu.

Apaļu gadu pirms Eiropas 2025. gada basketbola čempionāta sākuma “Basketstudija 2+1” mainīja formulu – pie vadītāja Gunta Keisela viesojās divi viesi: Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss un EuroBasket2025 izpilddirektors Kristaps Janičenoks. Runājām par gatavošanos lielajam basketbola, sporta un sabiedriskās dzīves notikumam: •⁠  ⁠kas izdarīts divarpus gados kopš LBS piešķirtas tiesības rīkot EuroBasket2025; •⁠  ⁠FIBA prasībām un Latvijas iespējām; •⁠  ⁠olimpiskā kvalifikācijas turnīra mācībām; •⁠  ⁠kas paveikts un vēl jāpaveic, lai EuroBasket2025 kļūtu par svētkiem visai Latvijai; •⁠  ⁠kāpēc vides objekts uz AB dambja ir tāds, kāds tas ir un kad Rīgā redzēsim EuroBasket2025 maskotu; •⁠  ⁠biļešu tirdzniecības pirmo kārtu – stratēģiju, taktiku un rezultātiem; •⁠  ⁠lielajām un/vai mazajām cenām; •⁠  ⁠“Arēnas” teorētisko un faktisko ietilpību; •⁠  ⁠biļešu ieņēmumu nozīmi čempionāta budžetam; •⁠  ⁠potenciālajām partnervalstīm un citiem ārzemju viesiem; •⁠  ⁠biļešu tirdzniecības otro un trešo kārtu. 60 minūtes par gatavošanos EuroBasket2025!

Parīzes olimpiskās spēles ir gandrīz beigušās, vēl burtiski pēdējie daži medaļu komplekti šodien, 11. augustā, tiek sadalīti dažos sporta veidos, bet Latvijas delegācija ir noslēgusi savu dalību olimpiskajās spēlēs un varam rezumēt, kā mūsējiem ir gājis. Diemžēl šoreiz Latvijas sportisti neizcīnīja medaļas. Otrās olimpiskās spēles pēc neatkarības atgūšanas, kad nav izdevies izcīnīt medaļas. Arī pirms astoņiem gadiem Rio Latvijas delegācija palika bez medaļām, tomēr kopā skaitot, skatoties statistiski, vairāk bija rezultātu, finišu labāko desmitniekā. Šajās spēlēs arī tādu ir diezgan maz, līdz ar to statistiski varam teikt, ka laikam jau sportiski sliktākās spēles Latvijas delegācijai 21. gadsimtā. Tālākejošus secinājumus gan šajā raidījumā neizdarīsim - ko tas nozīmē, ko tas parāda? Bet varam jau aptuveni nojaust aptuveni, ko tas liecina. Bēdas varam vienīgi remdēt ar to, ka ar igauņiem, piemēram, nav medaļu, lietuviešiem gan četrus jau un tas ievērojami pārspēj gan mūsu, gan arī igauņu iespēto.  Bet šajā raidījumā vairāk lielajā intervijā paskatīsimies uz to, kā šīs olimpiskās spēles ir pagājušas Latvijas delegācijas sportistiem veselības ziņā. Kā viņus gatavoja, kā viņus pēc starta aprūpēja, ja tas bija īpaši nepieciešams, ja bija kādas traumas vai varbūt bija nepieciešama kāda speciāla atjaunošanās metode. Par to stāsta Latvijas olimpiskās vienības ārsts, arī Latvijas olimpiskās komandas ārsts Jānis Kaupe.  Bet pirms tam iknedēļas tops, kur neiztiksim bez olimpiskajām spēlēm.

Zelta palmas zari Kannu kinofestivālā sadalīti. Par Latvijas dalību šī gada festivālā saruna Kultūras rondo studijā. Ar iespaidiem no Kannu kinofestivāla studijā Nacionālā Kinocentra vadītāja Dita Rietuma, kinokritiķe Dārta Ceriņa  un „Mistrus Media” producents Gints Grūbe. Kannu kinofestivāla galveno godalgu – "Zelta palmas zaru" – sestdien, 25. maijā,  saņēma režisora Šona Beikera filma "Anora", kas ir skarbs, atklāts un vietumis smieklīgs stāsts par Ņujorkas erotisko dejotāju. Beikers ir viens no Amerikas neatkarīgā kino līderiem, un filmā galveno lomu tēlo 25 gadus vecā Maikija Madisone. Viņa atveido dejotāju, kas uziet bagātu klientu, taču saskaras ar viņa vecāku – krievu oligarhu – dusmām. Žūrijas priekšsēdētāja, filmas "Bārbija" režisore Grēta Gerviga slavēja "Anoru" kā "neticamu, cilvēcīgu un humānu filmu, kas iekaroja mūsu sirdis". Beikers veltīja filmu visiem seksa pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas eksperti ir kritiski noskaņoti par šādu žūrijas vērtējumu. "Un tad negaidītā veidā galveno palmas zaru iegūst filma, kur stāsta par krievu oligarhu bērniem un viņu apjukušo  dzīves stāstu Amerikā. Šajā kontekstā tu uzdod jautājumu - kas pasaulē notiek. Tā nav pasaule, kura vieš cerību," vērtē Gints Grūbe. "Ja nebūtu šis Zelta palmas zars kičīgai komēdijai par krievu oligarhu atvasēm un striptīzdejotājām vienskaitlī un daudzskaitlī, tad es būtu gluži apmierināta ar Kannu festivāla žūrijas gala lēmumu," norāda Dita Rietuma. Gints Grūbe arī atzīst Kannu tirgū ir daudz redzama "sastingusi krievu nauda". "Arī Kannu festivāla programmā to var manīt. Tās ir nepatīkamas hibrīdkara izpausmes, kuras Kannu festivālā kā lielā kultūras notikuma skatuvē redzam," norāda Gints Grūbe. "Tas izpaužas Kannu konkursa programmās. Arī Latvijā filmētā Serebreņņikova filma "Ļimonovs", kas stāsta par krievu odiozo dzejnieku, kurš atbalstīja Donbasa okupāciju. Filmā nav nekāda pretkara vēstījuma vai morāles, filma ir mesidžs savā ziņā, ziņa, kas tiek nodota, ka visi ir apjukuši un pasaule ir sarežģītāka. Tas raisa tādas skumjas pārdomas, arī to, ka šī filma ir filmēta Latvijā." "Otrs ir stāsts par to, ka krievu izplatītāji caur franču izplatītājiem iepērk Eiropas filmas," turpina Gints Grūbe. "Tas nav kā iepirkt rūdu un piegādāt Krievijai, tomēr, ja atceramies arī izklaides produkti, ar ko izklaidējam agresorvalsts iedzīvotājus šobrīd, arī tas ir eksports. Tie ir lielie jautājumi, par kuriem Eiropas kino politikas un politiskajiem veidotājiem šobrīd Eiroparlamenta vēlēšanu kontekstā būtu jānonāk dienas kārtībā tuvākajā laikā, lai mēs nepieļautu šāda veida procesu. To šis tirgus arvien vairāk iezīmē. Tas ir skumjš secinājums." Dita Rietuma uzskata, lai Eiropas filmas nevarētu izrādīt Krievijā un Krievijas izplatītāji šīs filmas nevarētu iepirkt, ir tam jābūt ietvertam sankciju sarakstos, jo kas nav aizliegts, tas ir atļaut. Runājot par Ginta Zilbaložas filmas "Straume" izrādīšanu festivālā programmā "Īpašais skatiens", Dita Rietuma atzīst, ka tas bijis emocionālākais festivāls. "Filma izraisīja milzīgas ovācijas, emocionālu saviļņojumu zālē. Visdrīzāk šī ir filma, kas varētu iezīmēt Latvijas kino tajā starptautiskajā apritē, kur mums nekad nav izdevies iezīmēties. Te es runāju par lielo, nopietno kino biznesu, par starptautisku izplatīšanu, ietverot ASV. Arī par mērķtiecīgu filmas turpmāku virzīšanu uz nopietnām starptautiskām balvām," atzīst Dita Rietuma.

Liela daļa diasporas latviešu kopā sanākšanu un godu notiek dienās, kad Latvijas valstij ir svarīgi vēsturiski datumi – vai tie būtu Baltā galdauta svētki maijā, novembra Patriotu mēnesis vai piemiņas dienas izkaisītas viscaur kalendārā – latviešu kultūra un tradīcijas iet vienā ritmā ar vēsturi. Taču kādas ir diasporas latviešu, īpaši jauniešu, zināšanas par Latvijas vēsturi un kāpēc vēstures zināšanas ir nepieciešamas, dzīvojot simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no Latvijas, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Inguna Role un Maskavas latviešu skolas vēstures skolotāja Ilze Renga.

Par Latvijas sportistiem un neitrāliem agresorvalstu pārstāvjiem Parīzes olimpiādē. Atklāti par politisku spiedienu un vēlmi LOK vadību nomainīt. Raidījumā #1pret1 saruna ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Jāni Buku.

Vairākās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji piedzīvo pamatīgu politisko spiedienu: kādēļ šāda tendence un ko tas nozīmē mediju brīvībai kopumā? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un LU Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv" redaktoriem Krišjānis Lācis. Sabiedrisko mediju darbība Latvijā tiek daudz apspriesta - gan tās redakcionālā neatkarība, gan atbildība sabiedrības priekšā, kā arī saražotais saturs. Vieniem šķiet, ka pārāk tie aizstāv valdošās partijas, citiem savukārt liekas, reiz valdība maksā, tad tai ir jākontrolē, kas tiek raidīts un radīts. Par Latvijas medijiem šoreiz īpaši nerunāsim, bet retorikā, kas izskan publiskajā telpā, regulāri arī tiek pieminēti citi Austrumeiropas valstu piemēri, meklējot līdzības un tendences, ar kurām saskaras mediji, īpaši sabiedriskie mediji vairākās valstīs ir pievērsuši uzmanību. Primāri jāpiemin Slovākija, Polija un arī Ungārija, kur šie procesi jau notikuši sen. Vairākās kādreizējās padomju ietekmes telpās medijiem neklājas viegli. Kas un kāpēc tur īsti notiek, un cik lielā mērā par šīm tendencēm vajag satraukties? 

Vairākās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji piedzīvo pamatīgu politisko spiedienu: kādēļ šāda tendence un ko tas nozīmē mediju brīvībai kopumā? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un LU Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv" redaktoriem Krišjānis Lācis. Sabiedrisko mediju darbība Latvijā tiek daudz apspriesta - gan tās redakcionālā neatkarība, gan atbildība sabiedrības priekšā, kā arī saražotais saturs. Vieniem šķiet, ka pārāk tie aizstāv valdošās partijas, citiem savukārt liekas, reiz valdība maksā, tad tai ir jākontrolē, kas tiek raidīts un radīts. Par Latvijas medijiem šoreiz īpaši nerunāsim, bet retorikā, kas izskan publiskajā telpā, regulāri arī tiek pieminēti citi Austrumeiropas valstu piemēri, meklējot līdzības un tendences, ar kurām saskaras mediji, īpaši sabiedriskie mediji vairākās valstīs ir pievērsuši uzmanību. Primāri jāpiemin Slovākija, Polija un arī Ungārija, kur šie procesi jau notikuši sen. Vairākās kādreizējās padomju ietekmes telpās medijiem neklājas viegli. Kas un kāpēc tur īsti notiek, un cik lielā mērā par šīm tendencēm vajag satraukties? 

Pēc labā sezonas starta uz interviju tika aicināts "Valmiera FC" galvenais treneris Jurģis Kalns, kurš sarunā ar Valdi Valteru dalijās pārdomās par Latvijas futbola izlases pirmajām spēlēm jaunā trenera vadībā, apsprieda gaidāmās LFF vēlēšanas, izteica prognozes par Virslīgu šosezon un Valmieras izredzēm, kā arī kopā ar Ģenerāli aizpildīja ČL bracket!

Šoreiz Valdis Valters uz interviju aicināja "FS Metta" dibinātāju un vadītāju Ģirtu Mihelsonu. Sarunas gaitā Mihelsons stāsta par sava futbola kluba izveides vēsturi un lielākajiem izaicinājumiem jauniešu futbolā, kā arī vērtē LFF darbību pēdējos gados un izsaka savas domas par izmaiņām Latvijas futbola izlasē.

Otavas konvencija, kas aizliedz nevadāmas kājnieku mīnas, pēdējās nedēļās ir viens no daudz apspriestajiem jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku vadība jau pateikusi argumentus, kādēļ šobrīd izstāšanās nebūtu lietderīga. Pievienošanās vai atteikšanās no šādām saistībām ir Saeimas jautājums, tādēļ kopā ar deputātiem diskutējam par to lietderību. Jāpiemin, ka arī portālā manabalss.lv tiek vākti vēlētāju paraksti par izstāšanos no Otavas konvencijas. Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) un Andrejs Vilks (Zaļo un zemnieku savienība).  

Otavas konvencija, kas aizliedz nevadāmas kājnieku mīnas, pēdējās nedēļās ir viens no daudz apspriestajiem jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku vadība jau pateikusi argumentus, kādēļ šobrīd izstāšanās nebūtu lietderīga. Pievienošanās vai atteikšanās no šādām saistībām ir Saeimas jautājums, tādēļ kopā ar deputātiem diskutējam par to lietderību. Jāpiemin, ka arī portālā manabalss.lv tiek vākti vēlētāju paraksti par izstāšanos no Otavas konvencijas. Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) un Andrejs Vilks (Zaļo un zemnieku savienība).  

Valdis Valters uz interviju aicinājis Latvijas basketbola izlases spēlētāju - Kristers Zoriks. Kristers intervijā atklāj sajūtas pēc Pasaules Kausa, domas par Olimpiādi un par apstākļiem ar kādiem saskarās spēlējot Turcijā.

Raidījumā "Piespēle" šoreiz pie mikrofoniem sēdās Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko, visu laiku labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē, viņš arī RFS kluba ģenerāldirektors - Māris Verpakovskis un medija Sportacentrs.com futbola žurnālists Edmunds Novickis. Saruna par Latvijas futbola izlasi, tās galveno treneri Daini Kazakeviču, vietējās virslīgas sezonu un telpu futbolu.

Par Latvijas dalību Tallinas kinofestivālā ”Melnās naktis” Kultūras rondo pārrunājam ar Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu, studijas „Mistrus Media” producentu, kino režisoru Gintu Grūbi un kultūras publicistu Žulijenu Nuhumu Kulibali. Ierakstā uzklausām producenti Alisi Ģelzi. Festivāla programmai dažādos konkursos un skatēs bija atlasītas 11 Latvijas filmas, industrijas pasākumu sadaļā prezentēja piecus dažādu formātu projektus, vairāki Latvijas jaunie talanti piedalās dažādās kinoprofesiju platformās un uz Tallinu devās arī liela Latvijas kinoprofesionāļu delegācija. Tallinas kinofestivāls ”Melnās naktis” norisināsjās no 3. līdz 19. novembrim. Tas ir Ziemeļeiropā vienīgais A klases festivāls. Tallinas kinofestivāls "Melnās naktis" / "Pimedate Ööde Filmifestival" šogad notika jau 27. reizi (kopš 1997. gada), 2014. gadā tas tika akreditēts kā viens no tikai 15 A klases kinofestivāliem un izaudzis par vienu no Ziemeļeiropā lielākajiem kinoindustrijas pasākumiem ar piecām konkursa programmām un vairākiem satelītfestivāliem.

Pirms noslēdzošajām Latvijas futbola izlases spēlēm šogad studijā viesojās treneris "Valmiera FC" Jurģis Kalns, kurš sarunā ar Artūru Barovski dalijās pārdomās par Latvijas futbola izlases rezultātiem un futbola attīstību, novērtēja "Valmiera FC" šīs sezonas sniegumu, kā arī pastāstīja par pārdoto spēlētāju gaitām ārzemēs

Stāsta juridisko zinātņu doktore un Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre Sarkanbaltsarkano krāsu izmantošanu, apzināti pasvītrojot to latvisko nozīmi, parasti saista ar 19.gadsimta septiņdesmito gadu sākumu. Šīs krāsas par savām jau 1870.gadā bija atzinuši latviešu studenti, kas pulcējās ap Ati Kronvaldu Tērbatā. Viņi šīs krāsas izmatoja tā sauktajos "Tērbatas latvju rakstniecības vakaros", lai pasvītrotu savu latvisko identitāti un stiprinātu nacionālo garu. 1873.gadā Rīgas Latviešu biedrība bija uzņēmusies rīkot Pirmos vispārējos latviešu dziesmu svētkus Rīgā un aktīvu atbalstu šī pasākuma organizēšanā piedāvāja esošie un topošie Tērbatas studenti, no kuriem lielāka daļa bija piedalījušies Tērbatas literārajos vakaros. Iespējams, ka tas bija viens no iemesliem, kādēļ par Dziesmu svētku karoga krāsām tika izvēlētas sarkanā un baltā. Tērbatas "vakarnieki" nodibināja studentu korporāciju "Fraternita Lettonia"”, taču par korporācijas krāsām tika atzītas nevis sākotnēji pieņemtās sarkanā un baltā, bet gan trikolors ar zaļu, zilu un zelta krāsu. Tā bija pirmā latviešu studentu organizācija, tādēļ uz Ameriku emigrējušie latvieši par savām nacionālajām krāsām izvēlējās tieši "Fraternita Lettonia" krāsas un sludināja tās par Latvijas karoga krāsām. Ņemot vērā Bostonas un Filadelfijas latviešu aktīvo līdzdalību dažādās demonstrācijās un mītiņos, zaļi-zili-zeltītais karogs tika ātri pamanīts un viegli atpazīts amerikāņu vidū kā Latvijas karogs. I Pasaules kara priekšvakarā sarkanbaltsarkanais karogs atguva savu nozīmi un kļuva par simbolu, kas stiprināja tautas nacionālo apziņu un kā vienojošu zīmi to sāka izmantot arī latviešu strēlnieku pulki, piem., Ziemassvētku kaujās 1916.gadā. Bez nacionālā karoga vairs nevarēja iztikt, tāpēc aktīvākajiem Latvijas idejas popularizētājiem bija jāpieņem svarīgs lēmums – vai nu pārņemt Atskaņu hronikā minēto sarkanbaltsarkano karogu vai arī radīt pilnīgi jaunu karogu. Rakstnieks un dzejnieks Linadrs Laicens ierosināja, ka Latvijas karogam jābūt oranždzeltenam ar zaļu, jo "tautai karogs savās krāsās izsaka vai nu tautas esošās vai kārotās īpašības, vai arī tautas vēsturisko piedzīvojumu un pārdzīvojumu tradīcijas. (..) Dzeltens – saule, zaļš – zeme; tātad - saule un daba. Un latvietim daba ir vistuvākā. Tātad arī simboliski šīs krāsas izteic latviešu krāsas. Pirmkārt: oranždzeltens ar zaļu dod lirisku krāsu saskaņu, kas adekvāta latviešu tautas dvēselei, kura arī ir liriska. Otrkārt: latviešu nacionālajos audumos šo divu krāsu variācijas ir ļoti bieži sastopamas, ja ne pilnīgi dominējošas. Treškārt: latvietis ļoti mīl sauli un zemi – zelta sauli un zaļu zemi; saule krāsā stilizējas ar oranždzeltenu, bet zemes lauki – ar zaļu". Savukārt tautā populārais atmodas dzejnieks Auseklis, aprakstot latviešu karogu, bija iedomājies vertikālu krāsu dalījumu – baltā krāsa būtu gar karoga kātu un sarkanā – gar ārējo malu. Gleznotājs Jāzeps Grosvalds 1915.gadā par latviešu nacionālo karogu piedāvāja atzīt balti-sarkani-baltu karogu – iespējams, tādēļ, lai latviešu karogu atšķirtu no Austrijas nacionālā karoga, kur sarkanbaltsarkanās krāsas bija vienādā platumā. Diemžēl balti-sarkani-balts karogs jau bija baltkrieviem. Tādēļ 1916.gadā Grosvalds no savas idejas atteicās un diskusijās atbalstīja vairākuma viedokli par sarkanbaltsarkanu Latvijas karogu. Viens no visaktīvākajiem Latvijas neatkarības idejas atbalstītājiem un sarkanbaltsarkanā karoga popularizētājiem bija pedagogs un žurnālists Jānis Lapiņš. Viņš bija pirmais, kas izstrādāja karoga krāsu dalījuma proporcijas un aktīvi aizstāvēja karoga spilgti sarkano toni. Vadoties no 13. gadsimta Atskaņu hronikā dotā karoga apraksta, Lapiņš pieļāva iespēju, ka uz sarkanā karoga varējušas būt nevis viena, bet vairākas baltas svītras: "Sarkans ar baltu svītrots varēja nozīmēt vai nu strīpas vienlīdzīgā atstatumā viscaur, kā matrača drēbei, vai arī 3-5 baltas strīpas pa karoga vidu, vienalga – gareniski vai šķērsu. Tas būtu ļoti oriģināls karogs, bet krievu valdība to kvalificētu kā sarkano karogu un patvaldības laikā viņu vispār nevarētu rādīt. (..) Bez tam, sarkans karogs ar daudzām mazām strīpām likās nepraktisks, jo viņā būtu pārāk daudz vīļu. Latviešu karogu nekādi nedrīkstēja samainīt ar sarkano karogu, jo cara laikā bija izslēgts, ka karogam varētu ņemt pāris šauras baltas strīpas. Tāpēc 1916. gada otrā pusē es nolēmu izgatavot karogu sarkans-balts-sarkans, kur baltais būtu pret sarkano zelta griezuma attiecībās, t.i. baltais pret sarkano laukumu būtu attiecībā apmēram 1:3. Estētikas likumi māca, ka lielumus zelta griezuma attiecībās atzīst par visskaistākajiem samēriem. Sarkans-balts-sarkans istabā man likās pārāk vienmuļš, tāpēc es kombinēju karoga vidū dzeltenu sauli. Tas bez šaubām bija daudz efektīvāk." Tādējādi mēs Jāni Lapiņu varam uzskatīt par latviešu  nacionālā karoga idejas autoru. Lapiņa vēlēšanās bija šo sarkanbaltsarkano karogu ar sauli vidū popularizēt karavīru vidū un pēc sarunām ar strēlniekiem 1917.gada martā, līdz gada beigām visi strēlnieku pulku nacionālie karogi jau bija rotāti ar saules attēlu, līdzīgi kā to bija skicējis Lapiņš. Atšķirība bija tikai tā, ka strēlnieku pulku karogos saule bija iekombinēta pašā karoga augšā un no tās bija redzama tikai puse. Saule bija latviešu strēlnieku krūšu nozīme, tāpēc viņi labprāt to lietoja arī nacionālajā karogā. Lapiņš skaidroja, ka šos karogus var lietot gan ar saules attēlu, gan bez tā, jo, lai karoga lietošana ātrāk izplatītos visā Latvijas teritorijā, tam vajadzēja būt maksimāli vienkāršam. Tomēr diskusijas par Latvijas nacionālā karoga krāsām un veidolu turpinājās. Pirmais Pagaidu valdības dokuments, kas noteica valsts karoga lietošanu Latvijas teritorijā, bija iekšlietu ministra Miķeļa Valtera 1919.gada 3.martā Liepājā parakstītais "Rīkojums par valsts karoga lietošanu". Šis rīkojums sastāvēja tikai no diviem teikumiem: "Uz Latvijas valsts un pašvaldību ēkām drīkst būt vienīgi valsts karogs. Sods pēc kara stāvokļa noteikumiem." Satversmes Sapulce tikai 1921. gada 15. jūnijā pieņēma "“Likumu par Latvijas Republikas karogu un ģerboni"”, oficiāli apstiprinot sarkanbaltsarkano karogu par Latvijas valsts karogu.

3. un 4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētie 23. Rīgas Grāmatu svētki, kuros tiksies lasītāji, autori, mākslinieki un izdevēji. Apmeklētājus priecēs daudzpusīga kultūras programma ar grāmatu atvēršanām, diskusijām un norisēm bērniem. Par Latvijas grāmatu izdevējiem un to, vai viņos ieklausās, par lasītprasmes nepieciešamību un tās veicināšanu, par Rīgas grāmatu svētku programmu un tradicionālo grāmatu maiņas punktu stāsta Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, "Jāņa Rozes apgāda" izpilddirektore Renāte Punka.

Sekojot līdz politiskajiem procesiem pasaulē un Latvijā pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, kas notiek aiz tās "redzamās skatuves". Nav runa tik daudz par kādiem nezināmiem spēlētājiem, kas īstenotu kādus slepenus nodomus un mēs tik redzam vien to leļļu teātri, kur aktierus rausta aiz aukliņām, kā to reizēm saka. Iespējams, ka atsevišķos procesos arī kaut kas tā notiek, bet šoreiz runa ir par tiem, kas veido un arī grauj mūsu acīs kādu konkrētu politiķu, politisku lēmumu, reputāciju, valstu reputāciju, jo priekšstatam par to, kas ir labi, kas slikti, nu kas ir patiesība, kas ir meli, ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs šobrīd to labi varam redzēt Izraēlas reģionā, kur pasaules sabiedrības noskaņojumam un simpātijām ir gandrīz vai tāda izšķiroša loma veselu tautu likteņos. Bet tā tas ir visur, arī Latvijā. Par Latvijas politiku domājot, reizēm pārņem patiess izbrīns, tāpēc uz sarunu aicinājām cilvēku, kas uz procesiem var palūkoties no profesionālā skatu punkta. Krustpunktā Lielā intervija ar komunikācijas zinātnes doktori, stratēģiskā biznesa konsultanti un uzņēmēju Olgu Procevsku.  

ATKĀRTOJUMS. Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Oktobra sākšanās nozīmē to, ka finiša taisnē ir sezonas dažādos Latvijas futbola turnīros. Par to un citām tēmām otrdienas vakarā runāja Jurijs un Kristians kopā ar skatītājiem

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” piektās - jubilejas sezonas trešo epizodi, kurā viesojas bijušais Latvijas izlases basketbolists, šobrīd Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. 0:00:00 – 0:03:20 – šodien raidījumā; 0:03:21 – 0:31:55 – par Latvijas izlasi, LBS darbu, sporta saimniecību; 0:33:55 – 1:26:56 – “Domina Shopping” tēmu rats.

Mežā sēnes dažādas - vāveres un piepes! Vāveres un piepes liksim mierā, bet kas būtu jāzina sēņotājiem par Latvijas mežos augošajām sēnēm, to uzzināsim sarunājoties ar Dabas muzeja mikoloģēm Diānu Meieri un Initu Dānielu, kā arī sazināmies ar "Mēness aptiekas" farmaceiti Jutu Namsoni. Šobrīd dažos Latvijas reģionos ir laba sēņu raža, bet nav liela sugu dažādība. Inita Dāniela norāda, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu grozos un par kuru visi jautā, ir dzīslkāta beka, ko uzskata par invazīvu sugu, kas var izspiest arī vietējās sugas. Cilvēki arvien grib pārbaudīt, ko tad ir salasījuši. Tagad saziņa biežāk notiek sociālajos tīklos, uz muzeju vairs tik bieži nenes. Var izmantot arī lietotnes, tā var palīdzēt, bet nevajadzētu ar lietotnes palīdzību izvēlēties, ko ēst, ko neēst. Mikologi ir uzticamāki par lietotnēm.  "Ja jums ir jautājums, vai šī sēne ir ēdama, tad šī sēne nav ēdama jums konkrēti," "tviterī" noskatītu teicienu min Inita Dāniela. "Ja nezini, viņa tev nav ēdama. Viņa tev būs ēdama, kad pazīsi visās situācijas, gan pārmirkušu, gan izžuvušu, gan mazu, gan lielu. Tad vairāk nebūs jautājumu, pazīsi un zināsi. Jautājums vai ir ēdama... Pamazām jāpieradina cilvēki vispār tā nejautāt. Kamēr nezini sugu, jautā, kas tā ir par sēni. (..) Salīdzini, iemācies un tad var jautā, bet tad vairs nebūs jājautā – ēdama vai neēdama." Farmaceite Juta Namsone atzīst, ka ikdienu aptiekā iegriežas kāds, kurš sūdzas, ka pēc sēņu ēšanas ir slikta dūša vai caureja. Reizēm gan sliktu dūšu var izraisīt arī pārēšanas, kā arī tas, ka sēnes ir ceptas sviestā, tām pievienots saldais krējums. Kuņģis brīnās par smago barību, varbūt nemaz pati sēne nav vainīga. Arī abas mikoloģes aicina izgaršot pašas sēnes, kuras nebūt nav treknas, bet vairāk diētisks produkts.  "Sēnēm ir dažāda garša un vislabāk var izbaudīt neko daudz nepievienot. Viegli apcept uz pannas un tad var kārtīgi izgaršot pašu sēni," papildina Diāna Meiere.

Raidījumā šoreiz par sporta karalieni vieglatlētiku. Studijā viesojas divkārtējā Eiropas čempione U-20 vecuma grupā 3000 un 5000 metru skrējienā Agate Caune. Viņu pamatoti dēvē par Latvijas un pasaules vieglatlētikas uzlēcošo zvaigzni. Nedēļas topā: Basketbola izlase Pasaules kausu aizvadīs bez Kristapa Porziņģa, turpinās nometne Taivānā; Latvijas futbola klubiem noslēdzas Eirokausu mači; Oskars Ķibermanis noslēdz bobslejista karjeru. Rubrikā “Vēstures stūrītis” šoreiz Reinis Grundspeņķis ielūkojās vēstures annālēs, kuri bijuši izcilākie garo distanču skrējēji pirmās brīvvalsts, kā arī padomju okupācijas gados.  

Ģenerālis uz interviju aicinājis Latvijas basketbola izlases treneri Jāni Gailīti. Sarunas laikā Gailītis stāsta par treniņprocesu un gatavošanos Pasaules Kausam, kā arī atklāj VEF mērķus nākamajā sezonā.

Latvijas futbola izlase aizvadījusi divas spēles Eiropas čempionāta kvalifikācijā, abās piedzīvojot neveiksmes. Kas par mūsējo sniegumu sakāms spēļu komentētājam Ilvaram Koscinkevičam?

Par 11. Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Trešajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguva 52 balsis, Uldis Pīlēns – 25. "Latvijas demokrātija ir augstā līmenī. Es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka. Esmu gatavs sadarbībai gan ar Saeimu, gan valdību," uzrunā pēc rezultātu paziņošanas sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.  

Par Latvijas hokeja izlases sasniegumiem pasaules čempionātā raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar valstsvienības galveno treneri Hariju Vītoliņu.

Pirms "Riga" FC un RFS mačiem UEFA Konferences līgas 3. kārtā Arkādijs Birjuks un Edmunds Novickis dalās sajūtās par pretiniekiem, izredzēm un mūsu klubu iespējām dueļos. Plus tiek ieskicētas intrigas Virslīgā.

Krustpunktā: Iniciatīva par Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu, gaida milzīgu gāzes tarifa lēcienu janvārī, turpinās sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām. Šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar Latvijas Televīzijas žurnālistu Iļju Kozinu, laikraksta "Brīvā Latvija" žurnālisti Salliju Benfeldi un portāla “Delfi” žurnālistu Raivi Spalvēnu.

Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)