Pievienotā vērtība

Lūkojamies uz Baltijas uzņēmumu no Latvijas, kurš savā nozarē kontrolē ceturto daļu tirgus, un lai gan procentu ziņā tam aizņemties naudu bankās attīstībai būtu lētāk, tomēr izdevīgāk ir bijis iet obligāciju ceļu. Pavasaris un vasaras sākums Baltijā ir bijis ļoti aktīvs obligāciju tirgū un lielākoties uzņēmumi ir spējuši šādā veidā piesaistīt kapitālu savai izaugsmei. Vēl 16. un 17. jūnijā investori var parakstīties vadošās redzes aprūpes grupas Baltijā „OC VISION” obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoniem eiro ar fiksētu gada procentu likmi 6% un dzēšanas termiņu četri gadi. Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro, un piedāvājumā aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori Baltijā. Obligācijas tiks nodrošinātas ar nekustamā īpašuma ķīlām un ķīlām uz „OC VISION” un meitas uzņēmumu aktīviem Latvijā un Lietuvā. Uzņēmums ir gana liels un stabils, lai varētu naudu piesaistīt un aizņemties dažādos veidos - kāpēc šoreiz izvēlētas obligācijas skaidro uzņēmuma valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins.  

Raidījumā Pievienotā vērtība par darba tirgu un ko no tā gaidīt šajā vasarā, arī par to, kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos. Runājot darbaspēka un ekonomikas nākotnes tēmu, kam jau pieskārāmies ziņu sadaļā, līdz ar ekonomikas sabremzēšanos Latvijā mazinās aktivitāte darba tirgū. Tajā pašā laikā saglabājas zems bezdarba līmenis, aug algas, bet uzņēmēji joprojām saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus. Uzņēmēji izeju rod trešo valstu darba spēka piesaistīšanā. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu, tā atkal piedzīvo izaugsmi. Skaidrojam, kuras nozares un kam naudu aizņemas, kuras un kāpēc joprojām piesardzīgas. Ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos, bet sākam ar komentāriem par šī brīža ekonomikas aktualitātēm.    Par Latvijas ekonomikas problēmām runājot, ar neizsīkstošu regularitāti dzirdam par kapitāla pieejamības problēmām. Bankas nekreditē, alternatīvu naudas piesaistes veidu izaugsmei uzņēmumiem īsti nav un gan no nozares, gan politikas veidotāju puses skan paziņojumi, ka to visu vajadzētu mainīt, attīstīt, veicināt. Var, protams, diskutēt, cik būtiska ir politiskās runāšanas ietekme, bet šī gada pirmā puse rāda iepriecinošas tendences. Aizvien vairāk uzņēmumu sekmīgi piesaista naudu biržā ar obligācijām un aug arī kreditēšanas apjomi. Šī gada pirmajā ceturksnī mazo un vidējo uzņēmu segmentā izsniegto kredītu apjoms audzis par 25%. Iemesli ir vairāki, skaidro „Luminor” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurausks.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kas notiek nekustama īpašuma tirgū un kādas tendences var saskatīt. Protams, izvērtējam savus portfeļus un mazs ieskats tajā, ko kapitāla tirgū plāno „Rīgas ūdens”.  Latvijā nekustamā īpašuma tirgu ietekmē ne vien procentu likmes un iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī ģeopolitiskā situācija. No vienas puses – hipotekārais kredīts kļūst par mehānismu, kas motivē ilgtermiņā būt ekonomiski aktīvam, tomēr no otras puses raugoties, daudzi joprojām izvēlas īrēt – brīvības, elastības un mobilitātes dēļ. Vai šis ir īstais brīdis iegādāties īpašumu? Un ko ņemt vērā, izvēloties savu mājokli? Pirkt vai īrēt mājokli – ko ņemt vērā? Eksperti norāda: lēmumu ietekmē gan finansiālās iespējas, gan attieksme pret īpašumu. Kādam svarīgi ir iegādāties savu mājokli, savukārt citam īre sniedz brīvības sajūtu – iespēju mainīt dzīvesvietu vai pat valsti, pielāgojoties dzīves ritmam. Ja hipotekāro kredītu saņemt nevar, tad īre kļūst par loģisku un pieejamu alternatīvu. Abos gadījumos – neatkarīgi no tā, vai cilvēks izvēlas mājokli pirkt vai īrēt – svarīgi ir nesteigties, rūpīgi izvērtēt īpašuma cenu un atrašanās vietu, analizēt komunālos maksājumus gan ziemā, gan vasarā, kā arī noskaidrot informāciju par kaimiņiem, jo viņi var būt gan mierīgas un patīkamas ikdienas pamats, gan tās lielākais traucēklis.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par jaunākajām e-komercijas tendencēm, runājam ar šīs nozares spēlētāju, starpnieku – paciņu piegādes uzņēmumu „Venipak”. Ir labas un arī ne pārāk labas ziņas. Un līdzīgi ir ar Eiropas Savienības piekļūstamības regulu un tās ietekmi uz digitālo biznesa vidi. Skaidrojam, kā tai sagatavoties un vai Latvijas uzņēmumi tai ir gatavi.  Pandēmija un tās ierobežošanas lēmumi izmainīja pasauli. Varam, protams, vienmēr diskutēt par pareiziem un nepareiziem lēmumiem, zaudējumiem un ieguvumiem, bet fakts paliek fakts – digitālā pasaule un jo īpaši e-komercija piedzīvoja milzīgu izaugsmi un attīstības lēcienu, kurš nav norimis joprojām Izaugsme turpinās, lai gan ne tik strauji. Piegādes pakalpojumu uzņēmuma „Venipak” vadītāja Sanita Bērziņa stāsta, ka ir pamainījušās tendences, piemēram, ja iepriekš dominēja kurjera pakalpojumi ar piegādi līdz mājai, tad tagad cilvēki labāk izvēlas piegādes uz pakomātiem vai citas iespējas saņemt sūtījumu ārpus savas mājas sev ērtā laikā un vietā. Ir arī kāda jauna tendence, par kuru vajadzētu satraukties vietējiem un arī Eiropas e-komercijas uzņēmumiem.  Pirmo reizi ārvalstu sīkpaku, ko saņemam, ir vairāk nekā vietējo, kas parāda globalizācijas tendences un to, ka e-komercijā konkurencē valstu robežas praktiski neeksistē. Šeit ļoti izteikti darbojas maģiskais trijstūris – lēti, ātri, kvalitatīvi, kur skaidrs, ka visu trīs dabūt ir neiespējami un kāds ir jāupurē. Latvijas iedzīvotājs visbiežāk izvēlas kā prioritāro cenu un ir gatavs upurēt par to ātri.   Skaidrs, ka vietējā tirgū, lai konkurētu ar globāliem un agresīviem e-komercijas uzņēmumiem, šai nozarei jau ir savi izaicinājumi. Tam visam klāt jau drīz, jūnija beigās, nāks klāt Eiropas Savienības piekļūstamības regula, kura nosaka, ka mājaslapām, mobilajām lietotnēm un e-komercijas platformām jābūt pieejamām cilvēkiem ar invaliditāti, bet ne tikai - tā skar arī virkni citu jomu uzņēmumus. Skaidro lietotāju pieredzes un piekļūstamības eksperts, aģentūras „Cube” līdzdibinātājs Mārcis Miķelsons-Germa.  

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par to, cik maksā elektroenerģija un kā cenu svārstības maina gan patērētāju, gan ražotāju uzvedību. Protams, arī ieskatāmies, kas notiek mūsu portfeļos, bet pirms tam pavisam neobjektīvi lūkojamies uz naudas pasaulē notiekošo.  Vienu stundu elektrība maksā centu vai pat ir ar negatīvu cenu, bet pēc īsa brīža – cena ir tāda, ka bail pat uz elektrības slēdžiem skatīties. Tie patērētāji, kuri izmanto biržai piesaistītos elektrības tarifus, pēdējā laikā arvien biežāk redz krasas cenas svārstības dienas laikā. Cena tiešām ir kļuvusi svārstīgāka, piekrīt nozare.  Kāpēc šādas svārstības vispār rodas? Lielā mērā tādēļ, ka mēs nekontrolējam ražošanas jaudas – saule spīd tad, kad tā spīd un vējš pūš tad, kad tas pūš, nevis tad, kad mums vajadzīgs lielākais enerģijas apjoms. Un tad strādā vienkāršs pieprasījuma -piedāvājuma likums: daudz ražo un maz tērē – cena lejā. Un otrādāk. Reizēm protams šādas svārstības rada stresu un nenoteiktību, bet no otras puses - arī paver iespējas visiem tirgus dalībniekiem. Baterijas, lai uzkrātu enerģiju tad, kad tā lēta, ir karsts jautājums. Tiesa, arī baterijas nav maģiskais risinājums visām problēmām.

Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, vai iepirkšanās internetā sasniegusi savus griestus un kā mainās mūsu naudas tērēšanas paradumi digitālajā pasaulē. Kā arī par to, ka negadījums reti kad ir vienkārši negadījums, ja tas notiek darba vidē. Iepirkšanās internetā, kas strauji pieauga pandēmijas laikā, šobrīd šķiet sasniegusi stabilu līmeni – reizi mēnesī to dara apmēram 70 % iedzīvotāju – tā e-komercijas pētījumā secina interneta pētījumu uzņēmums „Gemius”. Bet tas nenozīmē, ka mūsu iepirkšanās paradumi nemainās. Dati rāda – pamazām savu iepirkšanos pārceļam no datoriem uz telefoniem, stāsta Elizabete Kreica no „Gemius”. Atšķirīgas ir arī lietas, ko mēs iegādājamies no Latvijas tirgotājiem un ko – pasūtām no ārzemju internetveikaliem.  Interesanti, ka dati rāda – mazliet mazinājies cilvēku satraukums, ka viņus iepērkoties internetā apkrāps un mazāk arī ir to, kuri atzīst, ka internetā neiepērkas, jo neuzticas maksājuma veidiem.  -- Raidījumā vēl par kādu tendenci darba drošībā, par ko iepriekš nebijām aizdomājušies. Par to, cik daudziem nelaimes gadījumiem darbā pie iemesliem parādās tas, ka cietušie paši vainīgi. Šī doma izskanēja arodbiedrību rīkotajā konferencē par darba aizsardzību. Nedroša rīcība ir bijis iemesls vairāk nekā pusei smago negadījumu, skaidro Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā domāt par naudas ieguldīšanu ilgākā termiņā, un par to, kā varētu noderēt iespēja, pensionējoties neizņemt visu uzkrāto 2. pensiju līmeni. Tas, kas notiek naudas un ekonomikas globālajā arēnā, ir ne tikai iespēja pašausmināties, papriecāties vai indīgi komentēt. Tas tieši ietekmē lielāko daļu no mums. Pavisam tieši – mūsu pensiju uzkrājumus. Tie svārstās līdzi tirgiem, un Latvijā parasti jebkuram pasaules tirgu kritumam ir kāda netīkama blakusparādība – daļa cilvēku noķer panikas bacili un metas mainīt pensiju fondus uz konservatīvākiem vai, ja var, pārtrauc iemaksas. Šoreiz gan pensiju pārvaldītāji saka – var just, ka augusi klientu finanšu pratība, atzīst Jānis Rozenfelds, "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs.  Vēl par labu varētu nākt tas, ka mums jau ir pieredze – esam redzējuši kritumus un arī atgūšanos pēc tiem, uzskata Anželika Dobrovoļska, "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja. Jo arī Sedbank ievērojuši – klienti, lai gan satraucas par notiekošo, straujus lēmumus nesteidz pieņemt.

Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par uzņēmumu, kurš ar visai ambicioziem mērķiem jau vairākas reizes naudu piesaista, biržā izlaižot obligācijas. Tas ir tehnikas nomas uzņēmums „Storent”.  Ja akciju tirgus Baltijā un jo īpaši Latvijā klibo, tad obligāciju tirgus ir karsts. Un birža ir kļuvusi par vietu, kur naudu attīstībai meklē aizvien vairāk uzņēmumu. Raidījumā par vienu no tādiem – tehnikas nomas uzņēmumu „Storent”, kurš obligāciju tirgū ir biežs viesis un ar pieredzi.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, vai ilgstspēja ir izgājusi no modes un fokusa. Protams, analizējam, kā Baltijas biržas vēji ietekmējuši mūsu portfeļus.  Ar patiesu interesi sekojam līdzi reakcijām par to, ko darīt ar nosprausto „zaļo kursu”. No vienas puses, ir skaidrs, ka zemeslode ir viena un to neapdomīgi iztērēt šodien nav prātīgākais, ko darīt. No otras – ja ASV, atsaucoties uz prezidentu Trampu, plāno tik urbt un neņemt vērā vides jautājumus, vai nav laiks diskusijai par „zaļā kursa” maiņu? Par to arī pirms pāris dienām diskutēja konferencē „Ilgbūtība”. Uzklausām viedokļus.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, vai ilgtspēja ir izgājusi no modes un fokusa. Protams, analizējam, kā Baltijas biržas vēji ietekmējuši mūsu portfeļus.  Ar patiesu interesi sekojam līdzi reakcijām par to, ko darīt ar nosprausto „zaļo kursu”. No vienas puses, ir skaidrs, ka zemeslode ir viena un to neapdomīgi iztērēt šodien nav prātīgākais, ko darīt. No otras – ja ASV, atsaucoties uz prezidentu Trampu, plāno tik urbt un neņemt vērā vides jautājumus, vai nav laiks diskusijai par „zaļā kursa” maiņu? Par to arī pirms pāris dienām diskutēja konferencē „Ilgbūtība”. Uzklausām viedokļus.

Raidījuma Pievienotā vērtība galvenā tēma - kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Kāda ir to situācija Latvijā un kādi ir izaicinājumi. Šķiet, ir beidzot parādījusies politiska griba šo sektoru Latvijā attīstīt kā spēcīgu alternatīvu nebanku kreditētājiem un arī bankām, kuras negribīgi finansē reģionus.  Raidījuma temats daudzos līmeņos sasaucas ziņu sadaļā izskanējušo par vēlmi attīstīt un atvieglot, bet ar augstu risku tajā visā radīt pārāk lielu un dārgu birokrātiju. Runa ir par Kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām.  Nesen Latvijas Banka rīkoja ekspertu diskusiju par krājaizdevu sabiedrību attīstības potenciālu. Stāsta Olga Kazačkova, "Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības" valdes priekšsēdētāja. Stabili mazā sektora kapitāls šobrīd ir ap 30 miljoniem eiro, no kuriem trīs ceturtdaļas naudas ir arodbiedrību dibinātu krājaizdevu sabiedrību rīcībā, bet pārējos 7 miljoni apsaimnieko 19 reģionālās krājaizdevu sabiedrības. Savā ziņā, tāda kā šo sabiedrību meka Latvijā ir Cēsu novads, kur vēl nesen bija astoņas, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Krājaizdevu sabiedrības šobrīd var kreditēt tikai savus biedrus un stipri ierobežoti juridiskās personas, Latvijas Banka, lai attīstītu šo sektoru, piedāvā šo ierobežojumu mazināt un atļaut kredītu izsniegšanu juridiskām personām. Tas gan nāktu komplektā ar prasību paaugstināšanu un Centrālās krājaizdevu sabiedrības izveidi. Latvijas Banka piedāvā divus scenārijus, skaidro Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja Nora Dambure. Pēc būtības atļautu kreditēt arī juridiskas personas, bet, pieaugot iespējām, neizbēgami pieaug prasības un krājaizdevu sabiedrības centralizējas, saiet zem viena jumta un veido ko līdzīgu bankai. Tā gan nav pārāk jauna ideja – pirms gadiem desmit Finanšu ministrija līdzīgas idejas visai ātri noraidīja, sakot, ka nav nepieciešami finanšu sektorā drastiski un jautri pagriezieni. Tagad, desmit gadus vēlāk, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa saka, politika ir mainījusies.

Jo digitālāka kļūst mūsu dzīve, jo digitālāki ir arī atkritumi. Un arī riski, kas ar tiem saistīti. Raidījumā Pievienotā vērtībā saruna par to, kā, piemēram,  nolietotais klēpjdators, kuru kā jau apzinīgi cilvēki nododam elektroierīču atkritumos, var „atgriezties” un mūs vai uzņēmumu vajāt kā ļauns zombijs.  Nav noslēpums, ka ar vienkāršu izdzēšanu dati nekur nepazūd. Stāsta uzņēmuma „Hansab” Drošības un aizsardzības risinājumu grupas vadītājs Jānis Rutkovskis. Ja liekas, ka kas tad tur, kuru interesē mūsu vecās e-pastu sarakstes, pāris gadus veci dokumenti un īsziņas no vecā telefona, tā ir vieglprātīga attieksme – tam piekrīt Datu valsts inspekcijā. DVI vadītājas pienākumu izpildītāja Lāsma Dilba atgādina – ļaundari saliek kopā datus no dažādiem avotiem un izmanto saviem mērķiem.  

Aizvien biežāk kā risinājums mūsdienu pasaules problēmām parādās termins “Labestības ekonomika”, un šajās dienās Rīgā viesojas viens no aktīvākajiem šī koncepta sludinātājiem zinātniskajās aprindās – Kalifornijas Bērklijas universitātes doktors Solomons Darvins. „Cilvēki kā būtnes pēdējo simt gadu laikā ir radījuši vairāk lietu nekā visa Dieva radītā pārējā pasaules biomasa kopā. Salīdzinot ar kokiem, salīdzinot ar dzīvniekiem, mēs kā cilvēki esam radījuši vairāk. Tā ir problēma. Kāpēc, kas to visu veicina, baro? Alkatība! Mēs gribam vairāk un vairāk, un vairāk. Kāpēc?” Šādi Kalifornijas Bērklijas universitātes doktors Solomons Darvins sāk savu uzstāšanos Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā 7. starptautiskajā ekonomikas forumā. Viņš rāda, kā visus pasaules cilvēkus viena pie otra varētu satilpināt vienas Losandželosas teritorijā. Pasniegti šādā kontekstā, šī nelielā saujiņa cilvēku burtiski aizvien lielākos un lielākos tempos iznīcina visu planētu un ne tikai to. Mēs strauji piesārņojam arī Kosmosu ar satelītu, raķešu atliekām un plānojam agri vai vēlu sabojāt arī Marsu. Doktors Solomons Darvins piedāvā apstāties un no alkatības, varas vadīta kapitālisma, kas neizbēgami ved iznīcībā, mainīties – atgriezties pie pamatvērtībām, pie tā, kādu šo pasauli ir radījis Dievs, nevis krist cilvēku radītās pasaules slazdā. Runājot par risinājumiem, zinātnieks vairāk atgādina reliģiozu sludinātāju, piesaucot Ēdenes dārzu kā piemēru. Profesors aicina starptautiskās korporācijas tā vietā, lai mērītu savu veiksmi tikai naudas bilancē, pievērst uzmanību planētas Zeme bilancei, kura prestatā korporāciju bilancēm iet tikai lejup. Vai tas nav pārāk optimistiski, pat utopiski domāt, ka labestība un kopējais labums spēj izkonkurēt pasauli uz priekšu virzošo alkatību, kapitālismu? Jā, tas prasa ļoti lielas izmaiņas, un tām jāsākas no izglītības sistēmas, uzskata Darvins. „Mēs, Indijā, saviem bērniem sakām – ej uz medicīnas skolu, ej uz inženieru skolu, tu nopelnīsi daudz naudas!. Tas ir iekodēts mūsu kultūrā dēļ izdzīvošanas instinkta. No tā, ka izdzīvo stiprākais. Mums ir jāpanāk, ka izdzīvo draudzīgākais. Kas padarīja Ameriku lielisku? Tās pamati. Visas Ivy līgas skolas, bez izņēmumiem, netika radītas kā inženieru vai mediķu skolas, ar mērķi nopelnīt naudu, bet gan garīgās skolas, lai radītu izglītotus cilvēkus, kuri var kalpot cilvēcei. Tagad Amerikā vairs nav nevienas garīgās skolas, ir tikai medicīnas, informācijas tehnoloģiju, inženieru skolas ar mērķi pašām nopelnīt naudu un radīt cilvēkus, kuri kalpos kādam citam cilvēkam nevis cilvēcei.” Jārada instrumenti, sistēmas, inovācijas, kārtība, kurā cilvēks tiek atalgots par to, ka dara labu pasaulei, sistēma kurā katra cilvēka individuāla darbība ir kontekstā ar planētas zeme bilanci, saka profesors. Un to, ka tas strādā, uzskatāmi parādījusi pandēmija. Vaicājam viņam, vai, piemēram, Eiropas zaļais kurss, atjaunojamā enerģija, vēja un saules ģeneratori, elektroauto, CO2 kvotas jau nav soļi pareizajā virzienā? Darvins purina galvu un saka: „Nē, to dzinulis ir tas pats vecais – alkatība”. 

Raidījumā Pievienotā vērtība lūkojam, kas notiek, biržas emitentiem tiekoties ar akcionāriem. Pie viena arī interesējamies, kā klājas dažiem no Baltijas biržas uzņēmumiem. Nesen raidījumā runājām par Latvijas uzņēmumiem, kas ir biržā. Runājām par to, ka investoriem, kuri tikai sāk ieguldīt, ne vienmēr ir viegli saprast, kas notiek ar uzņēmumu un arī viņu ieguldīto naudu. Viens no veidiem ir uzņēmumu ziņojumi akcionāriem. Šobrīd tie pamatā notiek attālināti un investoriem ir gan iespēja pieslēgties un skatīties tiešraidē, gan arī noskatīties pēc tam.

Raidījuma Pievienotā vērtība centrā strauji augoša uzņēmuma dibinātāja pieredzes stāsts par to, kā ir konkurēt augstas konkurences tirgū jeb tā dēvētajā sarkanajā okeānā, par to, kā pārvarēt augšanas grūtības un piesaistīt investoru interesi.  Veiksmīgs „Baltijas sendvičs sarkanajā okeānā” – apmēram tā tēlaini tiek raksturots uzņēmums „Salesforge”, kurš 12 mēnešu laikā teju no nulles ir izaudzis līdz biznesam ar trīs miljonu eiro ikgadējiem regulāriem ieņēmumiem. Saruna ar uzņēmuma līdzdibinātāju Frenku Sondoru, kurš skaidro, ka „Salesforge” ir vairāki mākslīgā intelekta rīki jeb aģenti, kuri palīdz uzņēmuma pārdošanas komandām gan atrast potenciālo klientus gan tos automātiski uzrunāt. 

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība atklāsmes par valsts un pašvaldību uzņēmumu ceļu uz publisko akciju piedāvājumu un mazliet arī par problēmām, ko Baltijas biržā redz eksperti. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par jaunuzņēmumiem un to, ka ir īstais laiks realizēt ambiciozas, riskantas un trakas idejas. Turpmākajos gados, šķiet, piesaistīt naudu labu ideju sākšanai būs vieglāk nekā agrāk.  Aizvadītā nedēļā nāca ar ziņu, ka Latvijas jaunuzņēmums “Trace.Space” ir piesaistījis 4 miljonus dolāru, kas ir pirmā zināmā investīcija Latvijas jaunuzņēmumos šogad un, kas ne mazāk svarīgi, pirmā investīcija Latvijā no Eiropas vadošā agrīno investīciju fonda “Cherry Ventures”. Sagaidāms, ka šī nebūt nebūs pēdējā investīcija un par tādām dzirdēsim daudz biežāk.

Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam, kurp dodas Eiropas ekonomika un arī par vecuma diskrimināciju darba tirgū. Veidojas paradokss - visās valstīs trūkst darba roku, bet tajā pašā laikā cītīgi noraidām būtisku darba meklētāju daļu. No visiem darba meklētājiem 40 % ir vairāk nekā 50 gadu. Un tieši par diskrimināciju vecuma dēļ darba meklejumos dzirdam bieži. Darba meklētāji sūdzas: no vienas puses darbinieku trūkstot, nav kas strādā, no otras - vecāki cilvēki netiekot pat izskatīti kā potenciālie kandidāti. To apstiprina arī personāla atlases kompānijas "Alma Career Latvia" aptaujas dati.  Aivis Brodiņš, “Alma Career Latvia” vadītājs, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā vebinārā par izvairīšanos no diskriminācijas skaidroja, ka par diskrimināciju vecuma dēļ sūdzas ne tikai vecāki darbinieki, bet arī jaunieši un jaunie darbinieki. Bet kādēļ tā? Nozares pārstāvji saka: protams, reizēm ir klaja un atklāta diskriminācija, bet bieži vien tā ir neapzināta rīcība. Sākot jau ar to, kā rakstam darba piedāvājumu. Un tad - kur ievietojam darba sludinājumu? Sociālajos tīklos varam atdot darba sludinājumu algoritmu varā, un tie mūsu aicinājumu var rādīt tikai kādai konkrētai vecuma grupai. Un arī atlases procesā - ko izvēlamies virzīt tālāk, ko jautājam intervijās un kā izturamies pret dažādiem kandidātiem? Kādas iespējas piedāvājam? Un kā pieņemam lēmumu, kuru tad aicināt pievienoties kolektīvam?

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par drīz gaidāmajām fundamentālajām pārmaiņām elektrības tirgū – pārslēgšanos no Krievijas kontrolētā tīkla, lai pievienotos Eiropas kopējam tīklam.  Mazāk kā divas nedēļas atlikušas līdz vēsturiskam brīdim, kad Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas kontrolētā BRELL elektroenerģijas tīkla un pieslēgsies Eiropas vienotajam elektroenerģijas tīklam. Pirmkārt un nepārprotami, tas ir drošības un neatkarības jautājums, kam klāt nāk arī Eiropas vienotais elektrības tirgus, skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Darbs pie šīm pārmaiņām uzsākts jau pirms gadiem piecpadsmit, bet lielākoties ekonomisku iemeslu, dārgo izmaksu un tehnoloģiju dēļ atlikts un atlikts, konkrētu lēmumu pieņemot tikai 2019. gadā. Galu galā, Krievijas iebrukuma Ukrainā motivēti un skubināti – Eiropas vienotajam elektrotīklam pieslēgsimies gadu ātrāk nekā plānots – 2025. gada februāra sākumā. Kopējās projekta izmaksas ieguldījumos Baltijas valstīs un Polijā tuvojas diviem miljardiem eiro, no kurām lielāko daļu sedz Eiropas Savienības fondu finansējums un tikai neliela – aptuveni 15% - daļa izmaksu gulstas uz Baltijas valstu sadales tīkliem, attiecīgi šīs, gan projekta īstenošanas, gan arī vēlāk uzturēšanas izmaksas, vienā vai otrā veidā nonāks patērētāju rēķinos. Aizvadītajā nedēļā Latvijā tikās visu trīs valstu par enerģētikas jomu atbildīgie ministri. Aprēķini liecina, ka Latvijas uzņēmumiem pārmaiņu dēļ rēķini varētu pieaugt par aptuveni 2%, privātpersonām ap 1%, šogad tarifu nav plānots mainīt, tāds spēkā stāsies 2026. gadā, skaidro Rolands Irklis.     Ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un tajā, kā aizvadītā nedēļa ietekmējusi mūsu personīgos ieguldījumu portfeļus.

Raidījumā Pievienotā vērtība par biznesa sākšanu, savas vietas un nišas atrašanu un arī par to, cik dažādi var būt mērķi dažādiem uzņēmējiem.  Āgenskalna tirgū vienkopus bija pulcējušies ražotāji, kuru specializācija ir tieši produkti no augu valsts. Taču mēs vairāk interesējamies par uzņēmējdarbību kopumā – ko, kam, kāpēc ražo, kā vedās un kurp plānots doties nākotnē. Stāsta Marita Āboltiņa, kosmētikas zīmola „Marusha” attīstītāja, uzņēmēji Emīls un Mareks, kuri ražo kombuču, ziedūdēnu ražotāja Vita Ozerinska, čili piparu audzētāja Loreta Birzule, sēņu audzētājas Ance Eikena no uzņēmuma „Nora Spora”, uzņēmuma „Ummly”, kas ražo topinambūru sīrupu un arī konfektes bez cukura, vadītāja Inese Balode un uzņēmuma „Nata” vadītājs Ivars Rutkovskis.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz vairāk uzmanības pievēršam ūdeņraža nozarei, par kuru joprojām daudz aizspriedumu, vienlaikus tajā ir arī daudz potenciāla, bet valstiskā un politiskā līmenī pašai nozarei sajūta, ka viņi neeksistē un ir, ja ne aizmirsti, tad bieži ignorēti un nesaprasti. Līdz ar visiem ekonomikas un enerģētikas sektora zaļināšanas, atjaunīgās enerģijas un bezizmešu ekonomikas plāniem un iniciatīvām pasaulē un Eiropā šķiet loģiski, ka šajā industrijā un tehnoloģijās arī vajadzētu notikt straujai attīstībai, bet Latvijā par to dzird runājam reti. Lai saprastu, kur mēs esam un ko varam, darām vai nevaram šajā jomā, saruna ar jau 2005.gadā dibinātās Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes locekli Aivaru Starikovu, kurš uzskaita, cik šobrīd ar ūdeņradi darbināmu iekārtu un tehnoloģijas tiek attīstītas un izmēģinātas Latvijā.

Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, kā tas ir – veidot uzņēmumu medicīnas jomā. Vēl ir izmaiņas mūsu biržas sacensības noteikumos. Par jaunuzņēmumiem un idejām, kurām ir potenciāls kļūt par biznesu visas pasaules mērogā, raidījumā runājam daudz. Bet mazāk runājam par uzņēmumiem, kuri strādā specifiskā nozarē un saskaras ar visai unikāliem izaicinājumiem. Viena no sarežģītākajām jomām ir medicīna un veselība. Tur uzņēmumiem ne tikai jārada savs īpašais produkts un jārisina visas uzņēmuma augšanas problēmas, bet arī jārēķinās ar milzu kaudzi papildu sarežģījumiem. Kādi tie ir? Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktore un „EIT Health” centra vadītāja Līga Žūka sāk ar ieguvumiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par nozari, kura vienlaikus ir gan fascinējoša, gan biedējoša – par robotiem. Mākslīgā intelekta potenciāls paver jaunus apvāršņus, iespējas un riskus arī šajā jomā. Par jau sasniegto un to, kādu redz cilvēku nākotni kopā ar robotiem, stāsta industriālo metināšanas robotu „Path Robotics” un humanoīdu jeb cilvēkveidīgu robotu ražotāja „1X” dibinātāji.  Nesen aizvadīta reģiona lielākā jauno tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konference Helsinkos „Slush”, kur lielākoties runa bija par mākslīgo intelektu un tā nākotnes iespējām. Galvenais secinājums – mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kura mainīs mūsu dzīvi, ekonomiku, gluži kā lauksaimniecība, tvaika lokomotīves, elektrība, rūpniecība, datori, mobilie telefoni. Visi uzņēmumi, kuri sevi uzskata par inovatīviem, lūko savos procesos, pakalpojumos, produktos kādā veidā ievietot mākslīgo intelektu, bet reti kura pielietojums sniedzas tālāk par primitīvu sarunāšanos ar dokumentiem, video vai mūzikas radīšanu. Vairāk ir tāda meklēšana un spēlēšanās. Daudzi uzskata, īstā vērtība mākslīgajam intelektam parādīsies brīdī, kad ar tā palīdzību tiks atrisinātas būtiskas problēmas, kuras bez tā cilvēkam nebūtu risināmas. Kādas tieši? To rādīs laiks un inovatori. Runājot par inovatoriem, saruna ar ar diviem, kuri darbojas robotu ražošanā un mākslīgais intelekts tiem pavēris jaunas iespējas dot robotiem smadzenes un spēju „domāt”. Norvēģijas un ASV uzņēmums „1X” strādā pie humanoīdu jeb cilvēkveidīgu robota izveides, kuri palīdz tikt galā ar mājsaimniecības darbiem. Par nākotni kopā ar šādiem robotiem stāsta uzņēmuma dibinātājs Bernts Borničs. Cilvēkam līdzīgu robotu izveidei uzņēmums „1X” ir piesaistījis vairāk nekā 150 miljonus eiro investoru naudas un tā pirmie roboti NEO varētu nonākt pārdošanā jau tuvākā gada laikā. Līdzīgi par nākotni, kurā grūtos un prasmju ietilpīgos darbus dara mašīnas, domā arī metināšanas robotu veidotāju uzņēmuma „Path Robotics” līdzdibinātājs un vadītājs Andrjū Lonsberijs. Viņa tehnoloģija piesaistījusi vairāk nekā 300 miljonus eiro investoru naudas. „Path Robotics” veido iekārtas, kuras spēj, redzēt, domāt, just, pielāgoties katram metināšanas darbam un pašas mācās darot, līdz ar to kļūst aizvien labākas. Viņš gan ir skeptisks par cilvēkam līdzīgiem robotiem, tā, viņaprāt, ir lieka un nevajadzīga greznība.

Kā no idejas par to, ka no šī dīvainā dārzeņa varbūt varam uztaisīt kaut ko interesantu, izaugt līdz ražotnei, investīciju plāniem un eksporta tirgu iekarošanas stratēģijām? Uzņēmums „Kale Latvia Organic” ražo čipsus no lapu kāpostiem. Ceļu sākuši ar tirdziņiem, auguši kovida laikā, sevi popularizējuši daudzās starptautiskās izstādēs, nu uzcēluši ražotni un finansējumu piesaista arī tehnoloģiju platformās un pūļa finansēšanas vietnēs. Saruna ar Edgaru Kravali no „Kale Latvia Organic”.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par to, kā izaugt uzņēmumam no idejas un dzīvokļa virtuves līdz ražotnei un nopietniem plāniem eksporta tirgos. Un kā piesaistīt līdzekļus Latvijas uzņēmumiem salīdzinoši mazāk populārā veidā – pūļa finansējumā.  Saruna ar Edgaru Kravali no „Kale Latvia Organic”. Protams, arī par notiekošo Baltijas biržā, kur tikko noslēdzies izņēmuma „Kalve” sākotnējais akciju piedāvājums. Kā no idejas par to, ka no šī dīvainā dārzeņa varbūt varam uztaisīt kaut ko interesantu, izaugt līdz ražotnei, investīciju plāniem un eksporta tirgu iekarošanas stratēģijām? Uzņēmums „Kale Latvia Organic” ražo čipsus no lapu kāpostiem. Ceļu sākuši ar tirdziņiem, auguši kovida laikā, sevi popularizējuši daudzās starptautiskās izstādēs, nu uzcēluši ražotni un finansējumu piesaista arī tehnoloģiju platformās un pūļa finansēšanas vietnēs. Saruna ar Edgaru Kravali no „Kale Latvia Organic”.

Raidījumā Pievienotā vērtība par Eiropas Savienības (ES) mēroga problēmu un spēju vai nespēju to risināt. Par Eiropas vienoto tirgu, kur brīva preču un pakalpojumu plūsma pāri robežām ir fundamentāla pamatvērtība, tomēr realitātē pastāv virkne ierobežojumu, kuri liedz uzņēmumiem Eiropas Savienībā darboties kā vienā vienotā tirgū. Gaisā virmo un Eiropas Parlamenta gaiteņos tiek lobēta ideja par īpašu “28. režīmu” - kurš ļautu ar vienādiem noteikumiem juridiski izveidot pārrobežu Eiropas Savienības līmeņa uzņēmumus, kas darbotos paralēli visu 27 dalībvalstu nacionālajiem likumiem. Aizvadītajā nedēļā ir apstiprināts jaunais Eiropas Komisijas sastāvs, kas nākamos piecus gadus noteiks Eiropas Savienības attīstības virzienu. Eiropas komisijas tapšanas laiks ir ideāls brīdis, lai pārvērtētu esošo situāciju, problēmas un piedāvātu jaunus risinājumus. Plaši ir izskanējis Mario Dragi plāns Eiropas ekonomikas konkurētspējas veicināšanai, lai apturētu “lēnās agonijas” risku, ko varam piedzīvot investīciju trūkuma inovācijās un kontinenta finanšu tirgus nepilnību dēļ. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runās jau izskanējis piedāvājums izveidot 28. režīmu – legālu uzņēmējdarbības reģistrēšanas formu un statusu inovāciju un ātri augošu uzņēmumu darbībai Eiropā. Tā nav gluži viņas ideja, to aktīvi lobē un jaunās komisijas dienaskārtībā virza EU Inc petīcijas autori. "Pavisam vienkārši, mēs gribam izveidot standartizētu juridiskās personas statusu visiem jaunuzņēmumiem Eiropā. Ātri izskaidrojot kāpēc – paskatoties datos, Eiropā mazāk nekā 18% agrīnā kapitāla investoru darbojas visā Eiropā. No otras puses, ja tu esi uzņēmuma dibinātājs, kurš neveiksmīgi cīnās piesaistīt pirmās investīcijas, tu neesi tāds vienīgais. Realitātē lielākā daļa investoru investē tikai savā valstī un, ja vien tavā valstī lokāli nav daudz investoru, tu vienkārši esi bezizejā. Savā ziņā, mums nav Eiropas ekosistēmas, mēs nekonkurējam globāli kā Eiropa, mēs konkurējam kā atsevišķas nacionālas vienības. Un pirmais vieglākais risinājums, kā šo mainīt, ir ieviest vienu standarta juridiskās personas statusu un ietvaru, ko uzņēmumu dibinātāji var izmantot, investori un juristi pārzina un visi var radīt standarta procesus un dokumentus ap to." Tā petīcijas ideju, ko šajās dienās arī oficiāli iesniedz jaunajai Eiropas Komisijai, skaidro viens no tās līdzautoriem Andreas Klingers - iespēju kapitāla investors un vairāku uzņēmumu līdzdibinātājs. Zem petīcijas parakstījušies vairāk nekā 13 tūkstoši uzņēmēju, investoru un jaunuzņēmumu, tostarp tādu uzņēmumu kā „Stripe”, „Wise”, „Wolt” un „Bolt” dibinātāji. 27 atšķirīgi un dažādi valstu nacionālie regulējumi, tiesiskie ietvari bremzē ne tikai investīcijas, bet arī uzņēmumu izaugsmi. Tas ir neapstrīdams fakts, ka šobrīd Eiropā izaugt inovatīvam pasaules mēroga uzņēmumam ir apgrūtinoši un daudz vieglāk ir sākt ASV.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par diviem uzņēmumiem, kas ar obligāciju emisiju cer piesaistīt tieši individuālos investorus, ne tikai lielos fondus. Tie ir lietotu auto tirgotājs „Longo” un lauksaimniecības kooperatīvs „Latraps”. Pie viena interesējamies arī par šo uzņēmumu attīstības plāniem. Šī gada nogale Latvijas kapitāla tirgū ar daudzām interesantām norisēm, piemēram, vēl turpinās parakstīšanās uz „Kalve coffe” akcijām sākotnējā piedāvājumā. Uzņēmums plāno publiskajā tirgū piedāvāt ap 20 % uzņēmuma akciju. Redzēsim, kā viņiem veiksies un cik liela būs investoru interese. Katrā ziņā, ja nevarat saprast – jā vai nē, ir pieejami arī informatīvie vebināri, kur var uzzināt dažādas detaļas, piemēram, ka vismaz pirmos divus gadus visa uzņēmuma peļņa tiks ieguldīta izaugsmē un par dividenžu politiku „Kalve” domās tikai pēc tam.  Obligāciju pusē ir arī divi piedāvājumi, kuriem abiem ir interesanta kopīga iezīme – tie, šķiet,  veidoti, domājot par investoriem – privātpersonām, kuriem nav desmiti vai simti tūkstoši brīvu līdzekļu, ko ieguldīt. Lietotu auto tirgotājs „Longo” obligāciju nominālvērtību noteicis 100 eiro, bet lauksaimniecības kooperatīvs „Latraps” – 1000 eiro.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par darba tirgu – gan vakancēm, gan to, kas vēl bez algas ir svarīgs cilvēkiem.  Ja runājam par darba tirgu, tad liela mēroga tendences Latvijā nav mainījušās, bet dažas interesantas vēsmas ir iezīmējušās. Nemainīgā tendence – kura rokās tomēr ir lielāki trumpji.

Biznesa vidē ir sākusies konferenču sezona. Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsti par to, kā tām sagatavoties, kā tās izmantot, lai realizētu uzņēmuma mērķus un uz kādiem grābekļiem neuzkāpt, lai velti neizniekotu laiku.  Dažādas biznesa, nozaru konferences, izstādes, arī daļēji valstu organizētas ārvalstu biznesa vizītes ir vesela ekonomikas nozare. Platformas, kur tapt pamanītam, atrast jaunus partnerus, klientus, investorus. Rudens un ziemas sezona, var teikt, ir konferenču pļaujas laiks, spēj tik saprast, no kuras varētu būt kāda jēga un no kuras ne. Ir, protams, arī tādas, kurās nav šaubu, ja vien ir iespēja – ir jābūt. Piemēram, jaunuzņēmumiem tāda ir ziemeļvalstu lielākā konference Helsinkos „SLUSH”. Uz to šogad Rīgas investīciju un attīstības aģentūra ved veselu Latvijas jaunuzņēmumu delegāciju, kāpēc – stāsta  Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par konkurētspēju un to, kā koruptīva atmosfēra grauj uzņēmējdarbības vidi. Un mazliet arī par to, kādēļ reizēm visu nosacījumu ievērošana liek bezpalīdzīgās dusmās nopūsties.  Konkurētspēja ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā - kā būt pirmajiem, labākajiem, efektīvākajiem, tiem, kurus visi apskauž un vēlas līdzināties? Uzņēmumu līmenī šo problēmu katrs uzņēmējs risina pats, bet ko darīt valsts vai reģiona līmenī - par to plaša diskusija bija Valsts prezidenta rīkotajā Valsts konkurētspējas forumā. Raidījumā izceļam Larsa Frelunda, Eiropas Inovāciju padomes valdes locekļa, ievaduzrunu. Tā labi parāda Latvijas un Eiropas konkurētspējas problēmu. "Kad runa ir par risinājumiem… mums neiet tik labi. Par to mums vienoties neizdodas, bet mēs varam ilgi un daudz runāt par problēmu." Bet kā ar risinājumiem? Frelunds akcentē, ka vispirms mums pašiem jāsaprot, kurp ejam - it īpaši šobrīd, kad ekonomiku arvien grūtāk atdalīt no drošības.  "Ir divi veidi, kā konkurēt un sacensties. Viens ir lai uzvarētu un otrs - lai nezaudētu. Eiropa ir izcila sacenšoties, lai nezaudētu. Eiropai un, iespējams, arī Latvijai, joprojām ir jāatrod veids, kā sacensties, lai uzvarētu. Bet - sacensties, lai uzvarētu var tikai tad, ja zin, kā uzvara izskatās. Pamēģiniet uzvarēt šahā, nezinot, kas ir šahs un mats. Zināmā mērā jautājums, ko uzdodu ir - kā šodien izskatās uzvara?" Bet darāmo darbu sarakstā Eiropas Inovāciju padomes valdes loceklis piedāvā trīs uzdevumus. Pirmais - atgūt spēju patiešām riskēt.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu – sistēmu, kur klienti pamatoti izvēlas lētāko cenu un cieš kvalitāte.  Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana jeb OCTA vieno trīs puses – autovadītāju, apdrošinātāju un auto servisu, un visi šajā trīsvienībā vēlas būt lielākie ieguvēji. Klienti raugās pēc zemākās cenas, bet biznesa pusē apdrošinātāji un auto servisi – kā nopelnīt.  Biedrība "Auto asociācija" pētījumā secinājusi, ka zemākās cenas spiediens sekmē pelēkā tirgu plaukšanu auto servisu pusē, līdz ar to valsts makam garām paslīd nodokļu nauda. Vēl viens negatīvs „cenu kauju” faktors – krītas servisu sniegtā pakalpojumu kvalitāte un zaudētājs galu galā ir auto īpašnieks.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu – lielo bubuli, kas tiek piesaukts katru reizi, runājot gan par Latvijas ekonomikas nedienām, gan par bankām piemērojamajiem nodokļiem. Vēl arī par e-rēķiniem, kas drīz būs obligāti: kas tie ir un ko mainīs uzņēmumiem.  Latvijas Bankas jaunāko prognožu paziņošana parasti ir arī publiska diskusija par to, kas notiek Latvijas ekonomikā. Un šoreiz gribam parunāt par piecām interesantām tendencēm, kas izskanēja šajā diskusijā. Un neviena no tām nav IKP vai inflācijas prognoze, bet visas liek padomāt par to, kas notiek naudas pasaulē. Manuprāt, pirmā lieta ir Latvijas patērētāju uzvedība. Reālie cilvēku ienākumi nav būtiski mainījušies, bet uzvedība kļuvusi piesardzīga, naudu netērējam, bet gan krājam. Var gadīties, ka tas liecina par pastāvīgu sabiedrības uzvedības maiņu, pieļauj Latvijas Bankas monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.   Un vēl par kādu lietu, kas kļuvusi par sava veida bubuli. E-rēķini. No 2025. gada tie obligāti, sadarbojoties ar budžeta iestādēm, bet, iespējams, no 2026. gada obligāti arī uzņēmumu starpā. Kas vispār ir ē-rēķins? Tas noteikti nav rēķins pdf dokumentā, ko bieži saņemam, bet gan īpašā formā strukturēts dokuments, kuru grāmatvedības programmas atpazīst un nolasa, man skaidro "Jumis Pro" vadītājs Viesturs Slaidiņš. 

Raidījumā Pievienotā vērtība par pasaules finanšu tirgiem, kā tie ietekmē mūs un kāda varētu būt esošo un potenciālo uzņēmumu sākotnējo publisko akciju piedāvājumu ietekme uz Baltijas biržu. Un ar aprunāsimies vienu uzņēmumu, kurš pošas uz biržu - kafijas grauzdētāju “Kalve”. Ieskatīsimies arī savos ieguldījumu portfeļos, aizvadītās nedēļas norisēs Baltijas biržā un kā ierasts – sākam ar īsu apskatu par to, kas aktuāls ekonomikā.  -- Pasaules nozīmīgākās ekonomikas cita pēc citas sāk mazināt naudas procentlikmes, Eiropa, ASV, Ķīna, un finanšu tirgos vērojams optimisms. Cik tas pamatoti un ilgtspējīgi? Vērtē „Luminor” Finanšu tirgus departamenta vadītājs Gints Belēvičs. Viņš saka, Eiropas galvenā problēma šai laikā ir konkurētspēja. -- Vēl par kādu uzņēmumu, kurš pošas uz biržu un līdz šim ir bijis veiksmes stāsts. Tas ir kafijas grauzdēšanas uzņēmums “Kalve”. Pirmais uzņēmums Latvijā, kurš ir ieguvis  starptautisku ilgtspējas zelta standartu komūnas “B Corp” sertifikātu, kas apliecina, ka uzņēmums ir ilgtspējīgs un rada labumu visām iesaistītajām pusēm – darbiniekiem, piegādātājiem, klientiem, videi. Tiekšanās un ceļš pēc konkrētā sertifikāta bija grūts, taču ne pašmērķis, jo jau uzņēmumu veidojot, kā galvenā vērtība tika izvirzīta – radīt labumu un pozitīvu ietekmi visiem, skaidro uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Zēmanis, un tie nav tikai CO2 izmeši kā daudzos oficiālos dokumentos.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par attālināto darbu, kurš mums lielākoties negaidīti uzkrita uz galvas pandēmijas laikā, bet šķiet, ir uz palikšanu. Runājam arī par  elektroauto – bet kravas elektroauto. Kas kavē to attīstību un vai drīz varam gaidīt, ka preces mums piegādās elektrisks transports? Politiķi runā, bet cilvēki dara un izdzīvo politiķu sarunāto. Arī elektroauto jomā. Un ja pasažieru elektroauto uz ielas vairs nav nekāds retums, tad ar dažādiem kravas auto situācija ir bēdīgāka. To skaits ir mērāms vien dažos simtos. Bet ja runājam par jaudīgiem un lieliem kravu pārvadātājiem, tad nopērkot pāris auto, var dubultot visu Latvijas lielo elektrisko kravas vilcēju autoparku. Kāpēc tā, ko darīt un vai vajag darīt? Par to diskutēja šā gada industrijas un tehnikas izstādē „BILTIM tehnika”. Viens no reālo darītāju secinājumiem – elektroauto loģistikā ir vieta, tikai jārēķinās ar dažādām sīkākām vai lielākām neērtībām, norāda Edgars Kohs no uzņēmuma „Transport Partners”. Būtisks faktors, kravas pārvadājot ar elektroauto, ir arī uzlādes tīkls, lai mašīna ar precēm nepaliktu stāvam ceļa malā, jo baterija ir tukša, kas ir risks īpaši ziemā. Un kravas auto vajag jaudīgas un ātras uzlādes stacijas. Šobrīd Latvijā tās ir ne pārāk daudz un, ja uz tām paskatās kartē, tad tā ir čupiņa Rīgā un tās ciešā tuvumā. Pamazām kravas auto piemērotas uzlādes stacijas top, bet, vismaz Anrijs Tukulis, „Virši A” Ilgtspējas projektu vadītājs teic, process būtu ātrāks, ja būtu droša pārliecība par to, ka ir klienti, kam tas nepieciešams.   Pēc „Europund” datiem, ap 20 % Eiropas darbinieku vismaz daļu no darba veic no mājām, Latvijā gan mazāk – ap 10 %. Un to palīdz izdarīt tehnoloģijas. Šobrīd darba ņēmēju aptaujās Eiropas līmenī visvairāk darbinieku gribētu hibrīda modeli – daļa darba attālināti, daļa – klātienē. Otrā populārākā izvēle - attālināts darbs, bet pēdējā vietā – klasisks darbs no biroja. Labāk salāgot darbu ar privāto dzīvi, autonomija, nav jātērē laiks ceļam uz un no darba – ieguvumi darba ņēmējiem ir skaidri. Arī darba devējiem – apmierinātāki darbinieki, mazākas biroja izmaksas. Un – arī iespēja piesaistīt talantus no citām situācijā nepieejamām vietām.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par pelnīšanu un par darbinieku motivēšanu ar personāla opcijām jeb iespēju kļūt par uzņēmuma īpašnieku, akcionāru. Latvijā ir viens no pievilcīgākajiem regulējumiem šajā jomā. Kā tas strādā, kāds no tā labums darbiniekiem un kāds uzņēmumam? Ir daudz un dažādi veidi, kā motivēt darbiniekus – bonusi, piemaksas, pasākumi, dāvanas, ceļojumi un tā tālāk. Viens no tādiem veidiem ir arī iespēja tikt pie uzņēmuma akcijām jeb kļūt par tā īpašnieku. Personāla akciju plāni kļūst arvien populārāki uzņēmumos visā pasaulē, arī Baltijas valstīs. Jau vairāk nekā trešajai daļai Eiropas lielo uzņēmumu ir noteikta kārtība, kā darbinieki var tikt pie iespējas iegādāties uzņēmuma daļas. Galvenokārt to izmanto kā darbinieku motivēšanas instrumentu, skaidro „Sorainen” vadošais speciālists un zvērināts advokāts Māris Liguts.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par bioekonomiku un arī par iespējām jaunuzņēmumiem – jau tuvākajā laikā darbu sāks iespējkapitāla investīciju fonds, kas uzņēmumu attīstībā plāno ieguldīt ap 60 miljoniem eiro.  Līdzās kreditēšanas attīstīšanai, eksporta veicināšanai, nodokļu sakārtošanai un pelēkās ekonomikas apkarošanai, Latvijas ekonomikas veselīgas izaugsmes vajadzību sarakstā bieži tiek piesaukti jaunuzņēmumi. Bieži runā, ka mums derētu vēl kāds jaunuzņēmums – vienradzis, tāds, kas izaugtu līdz miljarda dolāru novērtējumam. Bet veiksmīgi jaunuzņēmumi nerodas tukšā vietā. Labā ideja ir jaauklē, jāattīsta, jāpielāgo tirgum, jāpārdod, jāsakārto ražošana. Un tas prasa naudu.  Tieši tādēļ šoreiz Pievienotajā vērtībā par labām ziņām – Latvijas jaunuzņēmumiem  jau tuvākajos mēnešos būs pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas. No tām gandrīz 56 miljoni ir „Altum” finansējums. Kādēļ tik daudz naudas ieguldīt valstij, nevis privātajiem investoriem? Ģeopolitika, saka „Altum” valdes locekle Ieva Jansone-Buka. Šī būs jau otrā reize, kad valsts veido šādu programmu. Un Latvija nav nekāds izņēmums valstij ar savu naudu piedaloties ieguldīšanā uzņēmumos. Šobrīd jau ir atlasīti trīs investīciju fondi – tie ir „BADideas.fund”, „VNTRS Consulting” un „“Buildit VC”, kuriem uzticēts gan piesaistīt papildu privāto investoru naudu, gan atrast un ieguldīt jaunuzņēmumos. Jansone-Buka atzīst – „Altum” iepriecinājis tas, ka konkurence starp dažādiem fondiem bijusi liela, pieteikušies 11 pretendenti. Nav pārsteigums, jo „Altum” noteikumi veidoti tā, lai privātajiem investoriem un fondu pārvaldniekam šī programma būtu interesanta.

Raidījumā Pievienotā vērtība par jomu, kur gribam būt vieni no reģiona līderiem, par jomu, kurā šobrīd pasaulē plūst trešdaļa no visām investīcijām. Respektīvi par atjaunīgo enerģiju un Latvijas ambīcijām ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Cik daudzi no ir dzirdējuši jēdzienu Ūdeņraža ieleja? Tas palēnām sāk kļūt par tādu kā modes vārdu un valstis cita pēc citas domā un pieņem stratēģijas, kā par tādām kļūt un meklē arī savstarpējas sadarbības iespējas. Mērķis viens – izveidot perspektīvā ūdeņraža tehnoloģiju un ražošanas infrastruktūru, piegādes ķēdes, lai risinātu vienlaikus ilgtspējas un arī enerģētikas problēmas. Aizvadītajā nedēļā Rīgā notika šai reģionā pirmā ūdeņraža ielejām veltītā konference. Tās viens no rīkotājiem – Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns, saka, tā bija iespēja parādīt savu potenciālu un arī to, kas jau ir izdarīts. Līdz šim atjaunīgās enerģijas, zaļā kursa un arī enerģētiskās neatkarības kontekstā daudz vairāk ir runāts un darīts, lai veicinātu enerģijas ieguvi no saules un vēja. Bet tas nav bez blaknēm: kad vējš pūš un saule spīd, tad tiek saražots par daudz, bet kad nē, tad trūkst. Attiecīgi arī elektrības cena lēkā kā aritmijas slimniekam. Atjaunīgās enerģijas uzglabāšana ir galvenā problēma un daudzi kā risinājumu redz ūdeņradi, kurš tiek ražots brīžos, kad elektrības ir par daudz. Izstrādājot nacionālo nulles emisiju tehnoloģiju stratēģiju, ūdeņraža tehnoloģijām būs būtiska loma tajā, sola ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Procesā ir Latvijas un Igaunijas projekts ELWIND, kura galvenais mērķis ir attīstīt jūras vēja parkus Baltijas jūrā, tie savukārt var būt labs pamats ūdeņraža tehnoloģiju un arī ostu infrastruktūras attīstībai, skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde. Ūdeņraža un arī citas enerģētikas tehnoloģijas ir dārgas un nepieciešamas lielas investīcijas, lai tās realizētu. Šobrīd gan ir ideāls brīdis, lai ambicioziem projektiem piesaistītu naudu, skaidro Štrovalde. Lai gan tagad par ūdeņradi daudz runā, ūdeņraža nozare nav jauna un tā jau ir eksistējusi desmitiem gadu, vienkārši tagad tā ir ieguvusi pavisam citu aktualitāti un uzmanību, skaidro Eiropas ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs, uzsverot, ka asociācijā ir vairāk nekā 600 industriālo biedru.  

Raidījumā Pievienotā vērtība raugām, ko ekonomikas un naudas lietās varam gaidīt no rudens un ziemas. Ļoti daudzas lietas droši paredzēt nevar un kopējā ziņa – esam gatavi tam, ka notikt var neparedzētas lietas. Mums priekšā interesants rudens – kaut vai daudzsolīto nodokļu izmaiņu dēļ. Ko beigās par nodokļiem izlems un galvenais, kad izlems – to redzēsim turpmākajos mēnešos. Bet Latvijas un Baltijas ekonomikai kopumā šis nav pārāk labs laiks. Latvijā iekšējais patēriņš klibo, algas aug tikai sabiedriskajā sektorā, ekonomika slābana. Arī eksportam nenāk par labu tas, ka valstīm, uz kurām dodas Latvijas preces, neklājas pārāk labi. Kā jaunākajā ekonomikas apskatā saka Līga Zorgenfreija, „Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā, jāsatraucas arī par to, ka globālajā eksportā sarukusi Latvijas un Baltijas daļa. Pat ja iemesli, vismaz mums, ir loģiski. 

Raidījumā Pievienotā vērtība galvenā uzmanība pievērsta procentlikmēm, to kāpums apstājies jau labu laiku un noticis pirmais samazinājums. Kāds ieguvums no tā Latvijas ekonomikai un vai šo pagrieziena punktu spēsim izmantot izaugsmei? Un, protams, ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos. Pēdējās nedēļās, pat ja ekonomikas ziņām īpaši līdzi nesekojat, noteikti ir dzirdēts par Eiropas Centrālās bankas galveno procentlikmju samazinājumu par 0,25 procentpunktiem. Pirmkārt, šis lēmums ļauj mazliet atviegloti uzelpot kredītņēmējiem, kā arī atgriež optimismu, ka ekonomikai grūtākais laiks varētu būt aiz muguras un turpmāk tikai augšup - izaugsmes virzienā. Bet vai tā tiešām ir gaisma tuneļa galā? Uz šo jautājumu atbilde aizvadītajā nedēļā tika meklēta Latvijas Bankas ekspertu diskusijā.

Raidījumā Pievienotā vērtība par nekustamo īpašumu - esam pārdzīvojuši procentlikmju kāpuma izbīli un šķiet, situācija pamazām sāk izkustēties no sastinguma punkta. Un arī par mākslīgo intelektu. Mājokļu piedāvājums palielinājies un pircēju interese ir liela, darījumos tas rezultējas reti, turklāt cenu korekcija tirgū notiek kūtri - tā par Rīgas mājokļu tirgu saka "Latio" savā tirgus apskatā. Un lai gan šobrīd, pēc "Latio" datiem, tikai pusē darījumu piesaista hipotēku, bankas jūt līdzīgu tendenci - ja ne reāli darījumi, tad interese augot.Stāsta Artis Zeiļa, bankas "Citadele" sadarbības partneru darījumu vadītājs. Pieaugusi arī iedzīvotāju ticība stabilai nākotnei. Bet vēl lielākoties tomēr notiek skatīšanās, nevis pirkšana, piekrīt arī "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis. Bet ko šāda situācija, kādu raksturo banku pārstāvji, ka tie, kas interesējas par hipotēkām, lielākoties tās varētu atļauties, tomēr izvēlas vēl nepirkt, nozīmē nākotnei? Vai tas nozīmē, ka veidojas sava veida uzkrātā interese, kura, pircējiem noticot, ka ir īstais brīdis, tad arī ienāks tirgū un pirks? "Citadelē" saka - visticamāk, jā, bet cik liela, grūti pateikt.

Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsts par to, kā ir veidot un attīstīt uzņēmumu kara apstākļos. Tiekamies ar ukraiņu jaunuzņēmuma „Knopka” dibinātāju Ivanu Osadči. Un ielūkojamies norisēs Baltijas biržā, savos ieguldījumu portfeļos. Esam daudz runājuši par to kā Krievijas zvērīgais un nepamatotais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis Latvijas un pasaules ekonomiku, kādi zaudējumi no tā ir arī Latvijas ekonomikai, kas, protams, nav pat tuvu salīdzināms ar situāciju un apstākļiem Ukrainā. Ko nozīmē vadīt, veidot, saglabāt un attīstīt uzņēmumu laikā, kad tavai valstij ik dienu uzbrūk un notiek reāla karadarbība? Par to saruna ar ukraiņu jaunuzņēmuma dibinātāju un vadītāju Ivanu Osadči (Osadchyy). Ivans ir uzņēmuma „Knopka” dibinātājs. Knopka rada un turpina attīstīt slimnīcām paredzētu apziņošanas sistēmu, kura ļauj automātiski un ātri organizēt slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu, monitorēt pacientu veselības stāvokli – galvenais mērķis, lai pacienti saņemtu palīdzību mazāk kā piecu minūšu laikā. „Knopkas” sistēma darbojas noslogotākajās Ukrainas slimnīcās un nesen ieviesta arī pirmajā publiskajā Polijas slimnīcā, un rit vairākas sarunas ar Ziemeļvalstu slimnīcām. Ivans Osadči nesen viesojās arī Latvijā un tikās ar vairāku slimnīcu pārstāvjiem, lai izpētītu un saprastu, vai iespējama kāda sadarbība. Zaporižjas Svētā Nikolasa slimnīcas vadītāja teiktais, ka „Knopka” izglābj vairāk cilvēku nekā defibrilatori rotā katru Ivana prezentāciju potenciālajiem klientiem un investoriem.