Pievienotā vērtība

Valsts parāds Latvijā ir teju puse no iekšzemes kopprodukta. Lūkojam saprast, vai tā ir problēma un cik tālu ir kritiskais slieksnis, pēc kura iestājas “viss slikti”. No „dzīvot uz parāda nav labi”, līdz „bez aizņemšanās izaugsme ir lēna”. No „bankām jāierobežo kreditēšana un jābūt atbildīgākām”, līdz „bankām jāveicina kreditēšana un jāuzņemas vairāk riska”. No „naudas nav un nebūs”, līdz „naudas ir tik daudz kā nekad”. Apmēram tā īsumā un ar krietnu devas ironijas var raksturot Latvijas ekonomisko un valsts parāda stāstu. Neapstrīdams fakts ir – pēdējo 20 gadu laikā valsts parāds ir trīskāršojies no aptuveni 15% līdz 48% no iekšzemes kopprodukta.

Šī ir tāda ziema, kāda nav bijusi vairākus gadus, gan temperatūras, gan ilguma dēļ. Daudziem tas nozīmē nepatīkami augstus rēķinus jau janvārī, un februāris, visticamāk, neatpaliks. Arī elektrības cena biržā šajās nedēļās ir salīdzinoši augsta. Un tieši šīs svārstības ir tās, kas zināmā mērā kavē attīstīt enerģijas ražošanas projektus. 

Raidījumā Pievienotā vērtība šajā reizē par bankām, uzņēmumiem un kreditēšanu. Skaidrojam, vai šajā ziņā ir kādas pozitīvas izmaiņas Latvijā, vai arī naudas pieejamība izaugsmei joprojām ir problēma. Nav nedz slikti, nedz labi un dzīvojam fiziski un ekonomiski nemierīgos laikos, tā  tikšanos ar Valmieras puses uzņēmējiem iesāk Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.  Notiek tektoniskas pārmaiņas ģeopolitiski un šobrīd tā īsti sagatavoties, paredzēt, kur tieši kas un kā trāpīs un kur sāpēs, nav iespējams. Vienīgais saprātīgais risinājums ir domāt, kā veselīgi augt. Un viens no ekonomikas izaugsmes riteņiem, kurš Latvijā vismaz vēl nesen buksēja, bija kreditēšana. Tā auga lēnāk nekā ekonomika.  Tagad savu artavu kopējai ekonomikas izaugsmei un kredītu pieejamībā ir radījusi arī pārkreditēšanas iespēju iniciatīva. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm 17% no banku kredītportfeļa jeb 11000 hipotekāro kredītu ir likmes samazinājums vidēji par 0,5 procenpunktiem, un jauniem kredītiem pievienotās likmes virs diviem procentiem praktiski vairs neeksistē. Gadā kredītņēmēji kopā ir ietaupījuši teju 4 miljonus eiro. Nākamie soļi, lūkojoties uzņēmēju virzienā no Latvijas Bbankas puses, ir raudzīties, ko var darīt ar komisijas un pirmstermiņa kredīta atmaksas maksām, kas joprojām ierobežo banku konkurenci un pākreditāciju. Vēl viens pēc Kažāka domām satraucošs rādītājs ir kredītu nodrošinājums un garantijas, ko prasa bankas.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par tendencēm Baltijas biržā un mazliet arī par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt tie zvanītāji pa telefonu, kuri mēģina mums pārdot visus iespējamos labumus. Raidījumā daudz runājam par ieguldīšanu un Latvijas kapitāla tirgu. Tur gan tā „deja” brīžiem ir divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ. Vai pat reizēm šķiet, ka divi soļi uz priekšu un trīs atpakaļ. Valsts un pašvaldību uzņēmumi uz publisku kapitāla tirgu dodas gliemeža ātrumā, arī privātie uzņēmumi ir visai piesardzīgi. Bet nav tā, ka nekas nenotiek. Pērngad otrreizējā akciju tirgū, tas ir cilvēkiem pārdodot akcijas vai obligācijas, ir labi signāli, saka Kristiāna Janvare, „Signet Bankas Investment Banking” pārvaldes vadītāja. Uzņēmumu piesardzību „Signet” skaidro ar to, ka tirgus gaida labus piemērus.  Viena no tendencēm – daudzas obligācijas tiek veidotas pieejamākas mazajiem investoriem, kaut vai tā pati obligāciju vērtība ir 1000 vai pat 100 eiro, nevis desmit vai simts tūkstoši un šī tendence turpināsies, uzskata Janvare.  Un jaunie privātie investori visbiežāk pirmo obligāciju pirkumu veic sākotnējās emsiijas laikā, nevis pēc tam, otrreizējā tirgū, pārpērkot obligācijas.  -- Zvanītāji, kuri mēģina pārdot visu iespējamo. Zvana saņēmējam brīžiem nav ne mazākās nojautas, kā viņa numuru uzzinājuši un kā atbrīvoties no šiem apnicīgajiem zvanītājiem. Diemžēl tā joprojām ir realitāte. DVI juriskonsulte Sabīne Simsone, skaidrojot iestādes izdotās vadlīnijas, uzsver ka informācijai ir jābūt.  Protams, arī uzņēmumiem ir nepieciešams šāds veids, kā pārdot savu preci vai pakalpojumu. To drīkst darīt, bet nedrīkst izlikties par nezinīšiem un zvanīt cilvēkiem, kas nav piekrituši šādus zvanus saņemt.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par Eiropu un tās globālo konkurētspēju – par „28. režīmu”, kā to sauc Briselē. Tā ieviešanu kā steidzamu un prioritāru Davosas ekonomikas forumā izziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Skaidrojam, kas tas pa režīmu un kāda no tā jēga? Pasaules ekonomikas forumā Davosā šogad notika daudz interesantu notikumu, galvenokārt, protams, saistīti ar Trampa izgājieniem. Bet, ja pieturamies strikti pie ekonomikas un biznesa pasaules, tad viens no būtiskākajiem, ko gan aizēnoja viss iepriekš minētais, bija Eiropas komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojums par „28. režīma” ieviešanu, jeb EU-INC. Savā uzrunā Leiena brīdināja, ka “Eiropai ir jāpaātrina savi centieni neatkarības virzienā (..) un šobrīd par to jau ir izveidojusies reāla vienprātība”. Vienprātība pamatlīmenī, jeb mērķos, ko īsti ar EU-INC ir vēlme panākt, būtībā – apstādināt inovāciju un investīciju izaugsmes atpalicību no citiem pasaulē. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par zināšanām un, kā tās pelna vai nepelna naudu. Kā arī par to, kādas mūsu dzīvi ietekmējošas izmaiņas gaidāmas šogad. Par mazliet paredzamākām izmaiņām runājot. Tās sākušās jau 2025. gadā, bet šogad līdz kaut kādam rezultātam būtu jānonāk vairākām nopietnām diskusijām, kas ietekmēs to, kā strādās uzņēmēji un kā dzīvosim arī tie, kas naudu tērē un pelna algotā darbā. Diskusijas par Darba likumu pērn šķiet vairāk dzīvoja pa strupceļiem, darba devējiem un ņēmējiem nespējot nonākt pie kompromisa, bet agri vai vēlu risinājums būs jāatrod. Tur diskusija par virsstundu samaksu un citiem jautājumiem. Bet kā seminārā par izmaiņām norāda „PwC Legal” vadošā partnere Latvijā Anete Puče-Dimitrovska, ir viens interesants jauninājums. Noteikti arī jau pavisam drīz redzēsim to, kā Latvijā ieviesīs direktīvu par vienlīdzīgu darba samaksu un tas darba devējiem varētu mainīt spēles noteikumus.

Raidīums Pievienotā vērtība aizrit kapitāla tirgus un Baltijas biržas zīmē. Atskats, kāds bijis 2025. gads Baltijas un Rīgas biržā un kas būtu jādara, lai nākamie būtu vēl veiksmīgāki. Aizvadītais gads Baltijas kapitāla tirgū jeb biržā ir pagājis obligāciju zīmē, vairāk nekā 60 jaunas obligāciju emisijas, turklāt lielākoties veiksmīgas. Uzņēmumi biržā no investoriem piesaistījuši vairāk nekā divus miljardus eiro, kas ir pusotru reizi vairāk nekā vēl gadu iepriekš, jeb trīs reizes vairāk nekā aizpagājušajā gadā. Par aizvadīto gadu biržā un nākotnes perspektīvām saruna ar Latvijā vienīgās regulētās biržas - "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāju Lieni Dubavu. 

Raidījumā Pievienotā vērtība kā jau pieklājas gada sākumā runājam par nākotnes plāniem un prognozēm un arī par to, kā nodrošināties pret krāpniekiem. 1. janvāris protams ir tikai un vienīgi datums, bet tik un tā gadu mija parasti ir laiks, kad plānojam un skatāmies nākotnē. Sandra Dieziņa jautāja nejauši satiktiem cilvēkiem - kāds, viņuprāt, būs šis gads, par ko domājam, runājot par naudu, un cik optimistiski raugāmies nākotnē? Pasaules mērogā 2026. gads solās būt sarežģīts un mainīgs. Eiropas līmenī vērtējot - reģions ir krustcelēs. Tāds ir konsultantu "EY", iepriekš "Erns and Young" secinājums 2026. gada ģeostratēģiskajā prognozē.  "Eiropa šobrīd ir sarežģītā situācijā un tas nemainīsies 2026. gadā. Galvenais iemesls - pasaule, kurā Eiropas modelis, kā es to sauktu, tas ir modelis, kas balstās ar multilaterālismu, tirdzniecību un likumu varu un tā tālāk un līdz šim ir bijis veiksmīgs, mainās tik pamatīgi un tik ātri, ka Eiropai ir grūti mainīties līdzi." Skaidro Famke Krumbmullere no "EY." Bet kas reāli Eiropai būs jādara šajās krustcelēs un kas noteiks, cik veiksmīgs būs rezultāts?   

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, par ko gadumijā aizdomājas katrs ceturtais strādājošais, kā liecina aptauju dati. Tās ir pārmaiņas dzīvē, ko varētu sniegt kāda jauna nodarbošanās vai darba vietas maiņa. Gan jau teju katram ir kāda mazāka vai lielāka apņemšanās. Tā kā lielu daļu mūsu dzīves aizņem darbs, tad noteikti daļai, kā rāda "Norstat" un personālatlases uzņēmuma "Nextra Latvia" pētījums, ceturtajai daļai ir apņemšanās līdz ar jauno gadu mainīt darba vietu, vismaz cilvēki izskata un apdomā tādu iespēju, stāsta "Nextra" vadītāja Evija Šalte.  

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par tendencēm, kuras gaidīt nākamgad gan kopumā Latvijas un pasaules ekonomikā, un arī par to, ar ko nākamgad nodarbosies lauksaimnieki.  Latvijas Bankas jaunākās prognozes akcentē eksportu, Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti, kā arī kreditēšanu. Uzklausām bankas pārstāvjus. Bet runājot par lauksaimniecību, jāsaka, ka nozarei kopumā daudz kas varētu būt labāk, lai arī ir veiksmīgas saimniecības, ir iedvesmojoši uzņēmēji.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, kā valsts pārvalde digitalizējas, cik tas maksā un cik lielā mērā tas palīdz mazināt birokrātiju un valsts pārvaldē nodarbināto skaitu? Vai arī efekts ir tieši pretējs? Latvijā valsts pakalpojumu digitalizācijas, e-pakalpojumu jomā objektīvi varam teikt, ka esam priekšā ļoti daudziem, kaut vai salīdzinoties ar Eiropas lielāko ekonomiku Vāciju vai Eiropas dienvidu valstīm, kur papīru nēsāšana starp iestādēm joprojām ir realitāte. Pie mums vairāk nekā 90% valsts un pašvaldību pakalpojumu, ko iespējams digitalizēt, ir pieejami elektroniski. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas rīkotā diskusijā vērtē tās prezidente Signe Bāliņa. Tik tālu viss labi, turklāt iedzīvotāji arī aktīvi šos pakalpojumus lieto. Bet tajā pašā laikā nesarūk valsts pārvaldē strādājošo skaits. Tas nav tāpēc, ka digitālie risinājumi būtu, piemēram, slikti, ar tiem lielākoties viss ir kārtībā. Protams, vienmēr var labāk, ērtāk, vienotāk un lietas optimizēt, saka Jānis Endziņš, kurš pirms pāris nedēļām kļuva par Valsts kancelejas Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju.

Raidījumā Pievienotā vērtība vairāk par to, kā sapelnīto un sakrāto ātri nepazaudēt. Kā neiekrist krāpnieku nagos, jo īpaši uzņēmumiem. Aizvadīta ir melnā piektdiena, kurai gatavojoties, šķiet, vairāk varēja pamanīt ne tik daudz kādus īpašus izdevīgus piedāvājumus, cik brīdinājumus neiekrist uz viltus atlaidēm un krāpniekiem.  Ļoti pateicīgs laiks ne tikai melnā piektdiena ir krāpniekiem, jo mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ir plaši pavērušas durvis visdažādākajām krāpnieku shēmām un teju ik dienu dzirdam par kārtām summām, kas ar viltu izkrāptas Latvijas iedzīvotājiem.  Telefonkrāpnieki vien ik nedēļu izkrāpj ap 300 tūkstošiem eiro. Šogad gada pirmajos astoņos mēnešos kopā Latvijas banku klientiem tika izkrāpti vairāk nekā 13 miljoni eiro. Un jā, tās nav tikai privātpersonas, kuras iekrīt krāpnieku nagos - daļa ir uzņēmumi. Statistikā publiski to neviens atsevišķi neizdala. "Luminor" bankas uzņēmumu aptauja liecina, ka ar mēģinājumu izkrāpt naudu šogad saskāries katrs ceturtais uzņēmums Baltijā, stāsta bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par barjeru jaukšanu – gan par to, ka reāla vai iedomāta barjera starp kredītu devējiem un uzņēmumiem kavē ekonomikas attīstību, arī par to, kā kāds uzņēmums plāno no tehnoloģiju pasaules ienākt arī finanšu pasaulē.  Atgriežamies pie tradicionālāka finansējuma piesaistes veida – kredītiem. Par to, ka ne viss ir kārtībā ar kredītiem Latvijā, esam runājuši daudz – gan par procentlikmēm, gan par banku stingrību, gan uzņēmumu piesardzību. Par to arī pēdējā laikā praktiski ik gadu Latvijas Banka runā savā tautsaimniecības konferencē. Raidījumā neliels ieskats zemūdens straumēs ap kreditēšanu. Pirmais – lai gan procentlikmes ir kritušās un bankas dažādos veidos mudina kreditēt, uzņēmumu aizņemšanās Latvijā joprojām ir vārga. procentlikmes ir kritušās un bankas dažādos veidos mudina kreditēt, uzņēmumu aizņemšanās Latvijā joprojām ir vārga.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par sankciju ievērošanu un par kādu biznesu, kurš šķiet pēdējā laikā uzņēmis apgriezienus – pašapkalpošanās veļas mazgātuvēm.  Jau vairāk nekā trīs gadus dzīvojam kara ēnā. Un Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai nozīmē arī visai striktu sankciju režīmu dažādās jomās. Kā mainās sankciju ievērošana, par daudzu stundu garumā tika runāts konferencē “Sargājot robežas”. Ļoti interesanta bija sarunas daļa par to, vai sankcijas tiešām ietekmē Krieviju? Visi esam dzirdējuši Kremļa propagandas vēstījumus, ka sankcijas viņiem bijušas nebijušas. Tā gluži nav. Protams, ne tik ātri un veiksmīgi, kā mums gribētos un kā cerējām sākumā, sankcijas tomēr ietekmē Krieviju. Jau tas, ka Krievija nepublisko lielāko daļu datu, parāda, ka tur ir problēmas, uzskata Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists. Jā, pēc datiem Krievijas iekšzemes IKP pieaug, bet izaugsme ar laiku ir palēninājusies, joprojām tā ir virs nulles. Arī inflācija, ko Krievijā neizdodas apturēt ar augstām procentlikmēm, rāda, ka valdība tikai piemet pagales inflācijas ugunskuram. Bet galvenais aspekts, ja runājam par Krievijas ekonomiku, ir naftas un gāzes eksports. -- Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji attīstās pašapkalpošanās veļas mazgāšanas bizness. Iedzīvotāji šo pakalpojumu izmanto aizvien vairāk un interesanti, ka to dara arī seniori.  Pašlaik šajā tirgū ir divi lielākie spēlētāji, kuri šajā biznesā ieguldījuši miljonus. Viens no viņiem – „Laundromat” jau izvērsis šo biznesu ne tikai abās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, bet jau raugās citu valstu virzienā. Sandra Dieziņa skaidro, ko tas dod iedzīvotājiem un kāda ir šī biznesa perspektīva?

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par naudas piesaisti uzņēmumam – tā izaugsmei, attīstībai un citām vajadzībām. Uzklausām divu atšķirīgu pieeju stāstus. Kā turpināt augt ? Šis temats par praktiski ir jebkura uzņēmuma viens no pamata izaicinājumiem. Jo īpaši aktuāli tas ir straujas augšanas fāzē esošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Nesen pie kafijas pasaules „Michelin” ekvivalenta atzinības tikušā uzņēmuma “Rocket Bean” valdes priekšsēdētājs Vilmārs Vjakse neslēpj, ka attīstībai vienmēr naudas ir par maz. Uzņēmums šobrīd veic vērienīgas investīcijas jaunas ražotnes izveidē, ieguldot tajā vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Daļa pašu naudas, daļa – „Altum” digitalizācijas projektā piesaistītā. Protams, tikt galā ar valsts atbalsta programmu birokrātiju uzņēmumam nav viegli, bet no tā nevajag baidīties, vajag pareizos cilvēkus. Ražotne, kura savu darbību visticamāk sāks nākamā gada pirmajā pusē, ir tikai pirmais solis plašākos attīstības plānos un iespējās kāpināt saražotās produkcijas daudzumu. Viens no uzņēmuma mērķiem – tikt līdz klasiskās mazumtirdzniecības veikalu plauktiem, kur ar specializētās kafijas produkcijas segmentu vien tas īsti nav iespējams.  Šobrīd uzņēmums rēķina, ka lielveikalu plauktos tā produkcija varētu parādīties nākamā gada vidū, jo, lai nokļūtu līdz to plauktiem, arī ir gana daudz birokrātijas un ne būt ne triviāls uzdevums. Uzņēmums savu izaugsmes plānu finansēšanai vērtējis arī citas investīciju piesaistes iespējas, piemēram, obligācijas. Bet, kas neder vienam, citā uzņēmumā ir piemērotākais risinājums. Pēdējā laika obligāciju piedāvājumu gūzmā jaunākais piedāvājums nāk no Latvijas uzņēmuma vides pakalpojumu jomā – „CleanR Grupas”. Latvijas Banka ir apstiprinājusi tā obligāciju pamatprospektu un potenciālie interesenti šobrīd var pieteikties obligāciju iegādei. „CleanR Grupas” finanšu direktors Gatis Buls iepazīstina ar obligāciju emisijas pamata parametriem. Iepriekš, pirms gadiem trim, uzņēmuma obligācijas varēja iegādāties slēgts loks investoru, kas savā ziņā loģiski novedis pie publiska piedāvājuma tagad.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz runājam par kosmosu un, kādēļ šajā joma bizness Eiropā nevedās tik labi, ka gribētos.  Kosmosa industrija – tā ir iespēja arī uzņēmumiem, tajā skaitā arī uzņēmējiem no Latvijas. To dzirdam laiku pa laikam, un arī Latvija ir kļuvusi par Eiropas kosmosa aģentūras biedru, paverot durvis arī Latvijas uzņēmumiem. Bet kas notiek šajā biznesa nozarē? Dānijā šā gada kosmosa konferencē krietna daļa no laika bija veltīta tieši kosmosa un uzņēmējdarbības mijiedarbībai. Galu galā – vairs jau nevienu pat nepārsteidz, ka kosmosā dodas astronauti, kuri par to maksā, uzsver Andreass Mogensens, Eiropas Kosmosa aģentūras astronauts no Dānijas. Eiropā un tajā skaitā arī Baltijā netrūkst uzņēmumu – lielu un mazu, pieredzējušu un jaunu, kuri būtu gatavi strādāt ar kosmosa tehnoloģijām un arī darboties duālā lietojuma, tas ir gan kosmosā, gan uz Zemes  lietojamu tehnoloģiju jomā. Tomēr ar to tik labi neveicas. Eiropas kosmosa aģentūras komercializācijas departamenta vadītājs Luka del Monte atzīst – galvenais kavēklis ir tas, ka uzņēmumi nekādi netiek pie paredzamiem pasūtījumiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz ne tikai par naudu, bet to, kā uzņēmējdarbību savienot ar labumu visai sabiedrībai - par sociālo uzņēmējdarbību. Kāds ir tās stāvoklis Latvijā un aktuālie izaicinājumi? Klasiski jebkura uzņēmuma pamatmērķis ir strādāt ar peļņu un klasiski tas nozīmē atrisināt kādu problēmu – piedāvāt savu produktu, preci vai pakalpojumu, par kuru attiecīgi klienti ir gatavi maksāt. Bet ne vienmēr viss ir tik vienkārši,ir arī uzņēmumi, kuru darbības pamatmērķis ir cits, piemēram, palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti sociālās izstumtības riska grupām, nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti vai tos, kuriem grūtāk iekļauties darba tirgū, un tā risināt sabiedrībai būtiskas problēmas. Latvijā jau gadus septiņus šādiem uzņēmumiem ir iespējams iegūt Sociālā uzņēmuma statusu. Šobrīd tādu ir 277.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par mācīšanos un kādēļ reizēm darba devēji nav sajūsmā, ja darbinieki mācās.  Lai saglabātu spēju augt profesionāli, pelnīt vairāk un darīt to, kas sagādā gandarījumu, ir nepārtraukti jāmācās. Šobrīd mums ar to ne visai veicas, vismaz tā liecina OECD dati.  Dati liecina, ka tikai 34% pēdējo 12 nedēļu laikā ir mācījušies mūžizglītībā kaut ko, bet mērķis ir, ka 60 % pastāvīgi kaut ko mācās, saka Anna Andersone „Riga Tech Girls” vadītāja diskusijā par pieaugušo izglītību Latvijā. Protams, var diskutēt, kas ir mācīšanās un vai šie dati uzskaita visus veidus, kā cilvēki paaugstina savu kvalifikāciju. Bet ja runājam par tādu fundamentālu prasmju atjaunošanu, piemēram, apgūstot jaunu profesiju, tas nemaz nav viegli, novērojusi Elīna Purmale-Baumane, Valsts izglītības attīstības aģentūras pieaugušo izglītības departamenta vadītāja.  Neskatoties uz to, daudzi izvēlas mācīties arī pēc tam, kad jau karjerā šis tas ir sasniegts. Liela grupa no tiem, kas saņemas, ir darbinieki apmēram 40 gadu vecumu, novērojuši Rīgas tehniskajā universitātē. Ideālā pasaulē darba devēji veicina darbinieku mācīšanos, palīdz kļūt kvalificētākiem. Diemžēl ne vienmēr tā ir realitāte. Darba devēji izvēlas nemudināt savus darbiniekus mācīties, jo viņiem šķiet, ka tad var zaudēt darbinieku, kurš būs paguvis jaunas prasmes.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz runājam par fundamentālām pamatlietām, kuras nebūt nav triviālas. Par valsts spēju digitalizēties, izmantot jaunākās tehnoloģijas un vienlaikus sargāt savus un pilsoņu datus, nodrošināt valsts pakalpojumu nepārtrauktību. Izklausās sarežģīti un tā arī ir, jo pēc būtības viss nosauktais ir pretrunā viens otram. Aizvadītajā nedēļā Latvijā notika "Baltic Cloud Forum" (tiešā tulkojumā "Baltijas mākoņu forums"). Tas nebija saistīts ar meteoroloģisko prognožu un tehnoloģiju novitātēm - tajā galvenokārt pulcējās ar Informācijas tehnoloģijām saistīti cilvēki, lai spriestu par to, kādas iespējas un izaicinājumus valsts un publiskajam sektoram rada mākoņdatošanas pakalpojumi. Pat nerunājot par mākoņpakalpojumu sniegtajām ērtībām, iespējām optimizēt izmaksas un veicināt ekonomikas izaugsmi, kam normālā pasaulē vajadzētu būt galvenajam dzinulim, šobrīd Baltijas valstis šai jomā uz priekšu dzen pavisam cita motivācija, neslēpj Igaunijas Tieslietu un digitalizācijas ministrijas Digitālās infrastruktūras un kiberdrošības sekretārs Tonu Grūnbergs. Tie ir drošības jautājumi. Un Igaunijas pārstāvis min, ka trešā daļa valsts pakalpojumu bāzēti mākonī.  Objektīvi vērtējot, mēs šajā ziņā atpaliekam no Igaunijas, to apliecina arī Valsts kontroles nesen publicētā revīzija par mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešanu Latvijas valsts pārvaldē. Tā nav mērķtiecīga, lai gan jau 2013.gadā priekšrocības apzinātas, reāls aktīvs darbs pie valsts datu apstrādes mākoņa uzsākts vien pērn, joprojām nav skaidri noteikts, vai un kā tieši valsts iestādes var izmantot publiskos, komerciālos mākoņpakalpojumus. Izmaiņas likumos to drīz skaidri definēs, tostarp, ja ievērotas tehniskās un kiberdrošības prasības, atļaus lietot arī komerciālos globālos mākoņus sola Viedās administrācijas un reģionālās attīstības Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par eksportu, kuru kā maģisko risinājumu daudzām ekonomikas problēmām piemin regulāri.  Pašu mājās ir labi, bet vietas, kur augt, ir tik, cik ir. Tas attiecas arī uz uzņēmējiem, kuriem eksports ir viena no iespējām, kā izaugt lielākiem par savu vietējo tirgu. Bet pagaidām, vismaz, ja skatās uz datiem, diez ko diži Latvijas uzņēmējiem kopumā ar to došanos uz ārvalstu tirgiem neklājas.  Ar eksporta datiem iepazīstina Katrīna Zariņa, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle. No visiem Latvijas uzņēmumiem, eksportējot tikai trīs procenti un, ja mēs skatītos uz uzņēmumu sarakstu, kuru eksporta vērtība ir virs 5 miljoniem eiro, tad sarakstā būtu tikai pāris simti uzņēmumu. Bet ko darīt un kādēļ tā? Vispirms jārēķinās, ka ar atvērtām rokām un sarkano paklāju nevienā eksporta tirgū uzņēmumu nesagaidīs, saka uzņēmēji. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par mākslīgo intelektu, cik ātri to apgūst un ievieš Latvijas biznesa pasaule, kā mainās darba tirgus prasības un darbaspēka prasmes un kuru profesiju pārstāvjiem vērts satraukties par to, ka agri vai vēlu darbu veiks mākslīgais intelekts.  „Jautājums nav, vai mākslīgais intelekts mainīs darba tirgu, bet cik ātri tas notiks un kā cilvēki spēs pielāgoties,” tā uz jautājumu, vai un kā mākslīgais intelekts maina darba tirgu atbild Evija Šalte, personāla atlases uzņēmuma „Nextra” dibinātāja un vadītāja. Jau tagad ir skaidrs, ka tā ir nozīmīga tehnoloģija, kura būtiski paaugstina un turpinās paaugstināt produktivitāti, un profesijas gan izzudīs, gan tiks radītas jaunas.  Pēc „Eurostat” datiem un citiem pētījumiem mēs neesam tie naskākie jauno tehnoloģiju apguvēji. „Eurostat” saka, ka pērn tikai 8% Latvijas uzņēmumu jēgpilni izmantoja mākslīgo intelektu savā biznesā, kas ir tuvu Eiropas lejasgalam – Polijai un Rumānijai, kur attiecīgi mākslīgo intelektu izmanto seši un trīs procenti uzņēmumu. Līderos ir Skandināvijas valstis – Dānija un Zviedrija, tur teju katrs trešais uzņēmums ar mākslīgo intelektu ir uz tu. Tipiskākais pielietojums ir satura radīšana uzņēmumu mārketingā, tas jau šobrīd rada izaicinājumu šīs nozares profesionāļiem, atklāj sabiedrisko attiecību speciāliste un Latvijas universitātes pasniedzēja Marija Vorkule.  

Raidījumā Pievienota vērtība daudz interesantu atziņu un detaļu par darba tirgu, gan par to,  kas notiek tagad, gan – ko varam sagaidīt tuvākā vai tālākā nākotnē.  Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" nesen paziņoja taisnīgākos atalgojuma maksātājus Latvijā. Raidījumā vairāk runājam par dažām interesantām tendencēm, kuras vērts pamanīt, neatkarīgi no tā, vai algu saņemat vai maksājiet saviem darbiniekiem. „Figure Baltic Advisory” pētījums rāda, ka šajā gadā algas pieaugušas par vidēji 6,2 %, bet, vai visiem pieaugums bijis vienāds? Plašāk stāsta uzņēmuma partnere Anta Praņēviča. Viņa arī atklāj, ka ar algu jāvilina darbinieki zemākā līmeņa amatos. Bet kam tad algas ir pašas zemākās? Pētījumā iezīmējas konkrēts darbinieka profils – tā ir sieviete apmēram 55 gadu vecumā, kurā strādā kādā uzņēmumā reģionā un tajā ir nostrādājusi jau vismaz 10 gadus. Salīdzinoši liels stāžs, bet zema alga. Ārvalstu, it īpaši uz ASV fokusēti karjeras konsultanti bieži vien saka, ka viens no labākajiem veidiem, kā palielināt atalgojumu ir mainīt darba vietas, jo par lielāku algu vieglāk vienoties, runājot ar jaunu darba devēju, nevis pierunāt esošo algu palielināt. Pētījums gan zināmā mērā šo uzstādījumu apgāž, stāsta Anta Praņēviča.

Raidījumā Pievienotā vērtība galvenais uzsvars uz vienmēr aktuālu tematu – finanšu pratību. Runājam par praktiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem ieguldījumu pasaulē, kā iegūt zināšanas par ieguldījumiem un to, kā pārvarēt un strādāt ar savām bailēm.  Protams, ieskatīsimies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos. Vairāk nekā trešdaļai Latvijas sabiedrības nav vai ir nepietiekamas zināšanas par tādiem ieguldījumu instrumentiem, kā akcijas, obligācijas, fondi, liecina SEB bankas aptauja. Par spīti tam, ka informācijas par to ir gana daudz. Iedzīvotāju finanšu pratību paaugstināt cenšas gan bankas, gan dažādi mediji, gan valsts iestādes, gan skolas. Izaugsme ir, bet savā ziņā jāsaprot, ka šajā jomā kā sabiedrība ieguldījumu kultūru veidojam praktiski no nulles punkta, skaidro SEB bankas uzkrājumu un ieguldījumu eksperts Oļegs Andrejevs. Lai vairotu zināšanas un dotu iespēju tās drošā veidā un vidē savienot ar praksi, SEB banka kopā ar Investoru klubu ir radījusi investīciju spēli, kurā jebkurš var mācīties un pārbaudīt savas investēšanas prasmes, neriskējot ar reālu naudu, turklāt iegūt arī vērtīgas balvas, stāsta uzņēmēja un Investoru kluba mārketinga vadītāja Inta Buša. Gan spēles dalībnieku aktivitāte, gan bankas dati rāda, ka jaunieši un jaunākas paaudzes cilvēki ir aktīvāki investori, iespējams, bailes mazākas un netraucē vēsturiskā pieredze, spriež Oļegs Andrejevs.

Šodien ne tikai pie mācību galdiem atgriežas skolēni, bet arī raidījums Pievienotā vērtība atsāk jauno sezonu.  Lai gan pasaule ir neprognozējama un pēdējos gados jebkura nākotnes pareģošana bija liels risks, nedrīkst atteikties no plānošanas un domāšanas par to, kas notiks pēc vairākiem gadiem. Jau pēc dažiem gadiem sāksies jauns Eiropas Savienības plānošanas periods ar jaunām iespējām izmantot Eiropas naudu svarīgu lietu sasniegšanai un ekonomikas stutēšānai.  Tiesa, vēl ar esošo jātiek galā, jo tikai šobrīd reāli Eiropas naudas ieguldīšana daudzos projektos ir sākusies un laiku pa laikam izskan bažas, ka visu pieejamo naudu tā arī neizmantosim.   Esam mazliet iekavējušies, un nozīmē. ka īpaši jāsaņemas, lai nākamreiz būtu labāk. Jo Eiropas līdzekļi ir būtiski Latvijas izaugsmei un mūsu iekšzemes kopprodukts bez tiem būtu zemāks. 

Lūkojamies uz Baltijas uzņēmumu no Latvijas, kurš savā nozarē kontrolē ceturto daļu tirgus, un lai gan procentu ziņā tam aizņemties naudu bankās attīstībai būtu lētāk, tomēr izdevīgāk ir bijis iet obligāciju ceļu. Pavasaris un vasaras sākums Baltijā ir bijis ļoti aktīvs obligāciju tirgū un lielākoties uzņēmumi ir spējuši šādā veidā piesaistīt kapitālu savai izaugsmei. Vēl 16. un 17. jūnijā investori var parakstīties vadošās redzes aprūpes grupas Baltijā „OC VISION” obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoniem eiro ar fiksētu gada procentu likmi 6% un dzēšanas termiņu četri gadi. Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro, un piedāvājumā aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori Baltijā. Obligācijas tiks nodrošinātas ar nekustamā īpašuma ķīlām un ķīlām uz „OC VISION” un meitas uzņēmumu aktīviem Latvijā un Lietuvā. Uzņēmums ir gana liels un stabils, lai varētu naudu piesaistīt un aizņemties dažādos veidos - kāpēc šoreiz izvēlētas obligācijas skaidro uzņēmuma valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins.  

Raidījumā Pievienotā vērtība par darba tirgu un ko no tā gaidīt šajā vasarā, arī par to, kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos. Runājot darbaspēka un ekonomikas nākotnes tēmu, kam jau pieskārāmies ziņu sadaļā, līdz ar ekonomikas sabremzēšanos Latvijā mazinās aktivitāte darba tirgū. Tajā pašā laikā saglabājas zems bezdarba līmenis, aug algas, bet uzņēmēji joprojām saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus. Uzņēmēji izeju rod trešo valstu darba spēka piesaistīšanā. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu, tā atkal piedzīvo izaugsmi. Skaidrojam, kuras nozares un kam naudu aizņemas, kuras un kāpēc joprojām piesardzīgas. Ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos, bet sākam ar komentāriem par šī brīža ekonomikas aktualitātēm.    Par Latvijas ekonomikas problēmām runājot, ar neizsīkstošu regularitāti dzirdam par kapitāla pieejamības problēmām. Bankas nekreditē, alternatīvu naudas piesaistes veidu izaugsmei uzņēmumiem īsti nav un gan no nozares, gan politikas veidotāju puses skan paziņojumi, ka to visu vajadzētu mainīt, attīstīt, veicināt. Var, protams, diskutēt, cik būtiska ir politiskās runāšanas ietekme, bet šī gada pirmā puse rāda iepriecinošas tendences. Aizvien vairāk uzņēmumu sekmīgi piesaista naudu biržā ar obligācijām un aug arī kreditēšanas apjomi. Šī gada pirmajā ceturksnī mazo un vidējo uzņēmu segmentā izsniegto kredītu apjoms audzis par 25%. Iemesli ir vairāki, skaidro „Luminor” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurausks.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kas notiek nekustama īpašuma tirgū un kādas tendences var saskatīt. Protams, izvērtējam savus portfeļus un mazs ieskats tajā, ko kapitāla tirgū plāno „Rīgas ūdens”.  Latvijā nekustamā īpašuma tirgu ietekmē ne vien procentu likmes un iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī ģeopolitiskā situācija. No vienas puses – hipotekārais kredīts kļūst par mehānismu, kas motivē ilgtermiņā būt ekonomiski aktīvam, tomēr no otras puses raugoties, daudzi joprojām izvēlas īrēt – brīvības, elastības un mobilitātes dēļ. Vai šis ir īstais brīdis iegādāties īpašumu? Un ko ņemt vērā, izvēloties savu mājokli? Pirkt vai īrēt mājokli – ko ņemt vērā? Eksperti norāda: lēmumu ietekmē gan finansiālās iespējas, gan attieksme pret īpašumu. Kādam svarīgi ir iegādāties savu mājokli, savukārt citam īre sniedz brīvības sajūtu – iespēju mainīt dzīvesvietu vai pat valsti, pielāgojoties dzīves ritmam. Ja hipotekāro kredītu saņemt nevar, tad īre kļūst par loģisku un pieejamu alternatīvu. Abos gadījumos – neatkarīgi no tā, vai cilvēks izvēlas mājokli pirkt vai īrēt – svarīgi ir nesteigties, rūpīgi izvērtēt īpašuma cenu un atrašanās vietu, analizēt komunālos maksājumus gan ziemā, gan vasarā, kā arī noskaidrot informāciju par kaimiņiem, jo viņi var būt gan mierīgas un patīkamas ikdienas pamats, gan tās lielākais traucēklis.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par jaunākajām e-komercijas tendencēm, runājam ar šīs nozares spēlētāju, starpnieku – paciņu piegādes uzņēmumu „Venipak”. Ir labas un arī ne pārāk labas ziņas. Un līdzīgi ir ar Eiropas Savienības piekļūstamības regulu un tās ietekmi uz digitālo biznesa vidi. Skaidrojam, kā tai sagatavoties un vai Latvijas uzņēmumi tai ir gatavi.  Pandēmija un tās ierobežošanas lēmumi izmainīja pasauli. Varam, protams, vienmēr diskutēt par pareiziem un nepareiziem lēmumiem, zaudējumiem un ieguvumiem, bet fakts paliek fakts – digitālā pasaule un jo īpaši e-komercija piedzīvoja milzīgu izaugsmi un attīstības lēcienu, kurš nav norimis joprojām Izaugsme turpinās, lai gan ne tik strauji. Piegādes pakalpojumu uzņēmuma „Venipak” vadītāja Sanita Bērziņa stāsta, ka ir pamainījušās tendences, piemēram, ja iepriekš dominēja kurjera pakalpojumi ar piegādi līdz mājai, tad tagad cilvēki labāk izvēlas piegādes uz pakomātiem vai citas iespējas saņemt sūtījumu ārpus savas mājas sev ērtā laikā un vietā. Ir arī kāda jauna tendence, par kuru vajadzētu satraukties vietējiem un arī Eiropas e-komercijas uzņēmumiem.  Pirmo reizi ārvalstu sīkpaku, ko saņemam, ir vairāk nekā vietējo, kas parāda globalizācijas tendences un to, ka e-komercijā konkurencē valstu robežas praktiski neeksistē. Šeit ļoti izteikti darbojas maģiskais trijstūris – lēti, ātri, kvalitatīvi, kur skaidrs, ka visu trīs dabūt ir neiespējami un kāds ir jāupurē. Latvijas iedzīvotājs visbiežāk izvēlas kā prioritāro cenu un ir gatavs upurēt par to ātri.   Skaidrs, ka vietējā tirgū, lai konkurētu ar globāliem un agresīviem e-komercijas uzņēmumiem, šai nozarei jau ir savi izaicinājumi. Tam visam klāt jau drīz, jūnija beigās, nāks klāt Eiropas Savienības piekļūstamības regula, kura nosaka, ka mājaslapām, mobilajām lietotnēm un e-komercijas platformām jābūt pieejamām cilvēkiem ar invaliditāti, bet ne tikai - tā skar arī virkni citu jomu uzņēmumus. Skaidro lietotāju pieredzes un piekļūstamības eksperts, aģentūras „Cube” līdzdibinātājs Mārcis Miķelsons-Germa.  

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par to, cik maksā elektroenerģija un kā cenu svārstības maina gan patērētāju, gan ražotāju uzvedību. Protams, arī ieskatāmies, kas notiek mūsu portfeļos, bet pirms tam pavisam neobjektīvi lūkojamies uz naudas pasaulē notiekošo.  Vienu stundu elektrība maksā centu vai pat ir ar negatīvu cenu, bet pēc īsa brīža – cena ir tāda, ka bail pat uz elektrības slēdžiem skatīties. Tie patērētāji, kuri izmanto biržai piesaistītos elektrības tarifus, pēdējā laikā arvien biežāk redz krasas cenas svārstības dienas laikā. Cena tiešām ir kļuvusi svārstīgāka, piekrīt nozare.  Kāpēc šādas svārstības vispār rodas? Lielā mērā tādēļ, ka mēs nekontrolējam ražošanas jaudas – saule spīd tad, kad tā spīd un vējš pūš tad, kad tas pūš, nevis tad, kad mums vajadzīgs lielākais enerģijas apjoms. Un tad strādā vienkāršs pieprasījuma -piedāvājuma likums: daudz ražo un maz tērē – cena lejā. Un otrādāk. Reizēm protams šādas svārstības rada stresu un nenoteiktību, bet no otras puses - arī paver iespējas visiem tirgus dalībniekiem. Baterijas, lai uzkrātu enerģiju tad, kad tā lēta, ir karsts jautājums. Tiesa, arī baterijas nav maģiskais risinājums visām problēmām.

Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, vai iepirkšanās internetā sasniegusi savus griestus un kā mainās mūsu naudas tērēšanas paradumi digitālajā pasaulē. Kā arī par to, ka negadījums reti kad ir vienkārši negadījums, ja tas notiek darba vidē. Iepirkšanās internetā, kas strauji pieauga pandēmijas laikā, šobrīd šķiet sasniegusi stabilu līmeni – reizi mēnesī to dara apmēram 70 % iedzīvotāju – tā e-komercijas pētījumā secina interneta pētījumu uzņēmums „Gemius”. Bet tas nenozīmē, ka mūsu iepirkšanās paradumi nemainās. Dati rāda – pamazām savu iepirkšanos pārceļam no datoriem uz telefoniem, stāsta Elizabete Kreica no „Gemius”. Atšķirīgas ir arī lietas, ko mēs iegādājamies no Latvijas tirgotājiem un ko – pasūtām no ārzemju internetveikaliem.  Interesanti, ka dati rāda – mazliet mazinājies cilvēku satraukums, ka viņus iepērkoties internetā apkrāps un mazāk arī ir to, kuri atzīst, ka internetā neiepērkas, jo neuzticas maksājuma veidiem.  -- Raidījumā vēl par kādu tendenci darba drošībā, par ko iepriekš nebijām aizdomājušies. Par to, cik daudziem nelaimes gadījumiem darbā pie iemesliem parādās tas, ka cietušie paši vainīgi. Šī doma izskanēja arodbiedrību rīkotajā konferencē par darba aizsardzību. Nedroša rīcība ir bijis iemesls vairāk nekā pusei smago negadījumu, skaidro Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā domāt par naudas ieguldīšanu ilgākā termiņā, un par to, kā varētu noderēt iespēja, pensionējoties neizņemt visu uzkrāto 2. pensiju līmeni. Tas, kas notiek naudas un ekonomikas globālajā arēnā, ir ne tikai iespēja pašausmināties, papriecāties vai indīgi komentēt. Tas tieši ietekmē lielāko daļu no mums. Pavisam tieši – mūsu pensiju uzkrājumus. Tie svārstās līdzi tirgiem, un Latvijā parasti jebkuram pasaules tirgu kritumam ir kāda netīkama blakusparādība – daļa cilvēku noķer panikas bacili un metas mainīt pensiju fondus uz konservatīvākiem vai, ja var, pārtrauc iemaksas. Šoreiz gan pensiju pārvaldītāji saka – var just, ka augusi klientu finanšu pratība, atzīst Jānis Rozenfelds, "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs.  Vēl par labu varētu nākt tas, ka mums jau ir pieredze – esam redzējuši kritumus un arī atgūšanos pēc tiem, uzskata Anželika Dobrovoļska, "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja. Jo arī Sedbank ievērojuši – klienti, lai gan satraucas par notiekošo, straujus lēmumus nesteidz pieņemt.

Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par uzņēmumu, kurš ar visai ambicioziem mērķiem jau vairākas reizes naudu piesaista, biržā izlaižot obligācijas. Tas ir tehnikas nomas uzņēmums „Storent”.  Ja akciju tirgus Baltijā un jo īpaši Latvijā klibo, tad obligāciju tirgus ir karsts. Un birža ir kļuvusi par vietu, kur naudu attīstībai meklē aizvien vairāk uzņēmumu. Raidījumā par vienu no tādiem – tehnikas nomas uzņēmumu „Storent”, kurš obligāciju tirgū ir biežs viesis un ar pieredzi.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, vai ilgstspēja ir izgājusi no modes un fokusa. Protams, analizējam, kā Baltijas biržas vēji ietekmējuši mūsu portfeļus.  Ar patiesu interesi sekojam līdzi reakcijām par to, ko darīt ar nosprausto „zaļo kursu”. No vienas puses, ir skaidrs, ka zemeslode ir viena un to neapdomīgi iztērēt šodien nav prātīgākais, ko darīt. No otras – ja ASV, atsaucoties uz prezidentu Trampu, plāno tik urbt un neņemt vērā vides jautājumus, vai nav laiks diskusijai par „zaļā kursa” maiņu? Par to arī pirms pāris dienām diskutēja konferencē „Ilgbūtība”. Uzklausām viedokļus.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, vai ilgtspēja ir izgājusi no modes un fokusa. Protams, analizējam, kā Baltijas biržas vēji ietekmējuši mūsu portfeļus.  Ar patiesu interesi sekojam līdzi reakcijām par to, ko darīt ar nosprausto „zaļo kursu”. No vienas puses, ir skaidrs, ka zemeslode ir viena un to neapdomīgi iztērēt šodien nav prātīgākais, ko darīt. No otras – ja ASV, atsaucoties uz prezidentu Trampu, plāno tik urbt un neņemt vērā vides jautājumus, vai nav laiks diskusijai par „zaļā kursa” maiņu? Par to arī pirms pāris dienām diskutēja konferencē „Ilgbūtība”. Uzklausām viedokļus.

Raidījuma Pievienotā vērtība galvenā tēma - kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Kāda ir to situācija Latvijā un kādi ir izaicinājumi. Šķiet, ir beidzot parādījusies politiska griba šo sektoru Latvijā attīstīt kā spēcīgu alternatīvu nebanku kreditētājiem un arī bankām, kuras negribīgi finansē reģionus.  Raidījuma temats daudzos līmeņos sasaucas ziņu sadaļā izskanējušo par vēlmi attīstīt un atvieglot, bet ar augstu risku tajā visā radīt pārāk lielu un dārgu birokrātiju. Runa ir par Kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām.  Nesen Latvijas Banka rīkoja ekspertu diskusiju par krājaizdevu sabiedrību attīstības potenciālu. Stāsta Olga Kazačkova, "Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības" valdes priekšsēdētāja. Stabili mazā sektora kapitāls šobrīd ir ap 30 miljoniem eiro, no kuriem trīs ceturtdaļas naudas ir arodbiedrību dibinātu krājaizdevu sabiedrību rīcībā, bet pārējos 7 miljoni apsaimnieko 19 reģionālās krājaizdevu sabiedrības. Savā ziņā, tāda kā šo sabiedrību meka Latvijā ir Cēsu novads, kur vēl nesen bija astoņas, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Krājaizdevu sabiedrības šobrīd var kreditēt tikai savus biedrus un stipri ierobežoti juridiskās personas, Latvijas Banka, lai attīstītu šo sektoru, piedāvā šo ierobežojumu mazināt un atļaut kredītu izsniegšanu juridiskām personām. Tas gan nāktu komplektā ar prasību paaugstināšanu un Centrālās krājaizdevu sabiedrības izveidi. Latvijas Banka piedāvā divus scenārijus, skaidro Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja Nora Dambure. Pēc būtības atļautu kreditēt arī juridiskas personas, bet, pieaugot iespējām, neizbēgami pieaug prasības un krājaizdevu sabiedrības centralizējas, saiet zem viena jumta un veido ko līdzīgu bankai. Tā gan nav pārāk jauna ideja – pirms gadiem desmit Finanšu ministrija līdzīgas idejas visai ātri noraidīja, sakot, ka nav nepieciešami finanšu sektorā drastiski un jautri pagriezieni. Tagad, desmit gadus vēlāk, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa saka, politika ir mainījusies.

Jo digitālāka kļūst mūsu dzīve, jo digitālāki ir arī atkritumi. Un arī riski, kas ar tiem saistīti. Raidījumā Pievienotā vērtībā saruna par to, kā, piemēram,  nolietotais klēpjdators, kuru kā jau apzinīgi cilvēki nododam elektroierīču atkritumos, var „atgriezties” un mūs vai uzņēmumu vajāt kā ļauns zombijs.  Nav noslēpums, ka ar vienkāršu izdzēšanu dati nekur nepazūd. Stāsta uzņēmuma „Hansab” Drošības un aizsardzības risinājumu grupas vadītājs Jānis Rutkovskis. Ja liekas, ka kas tad tur, kuru interesē mūsu vecās e-pastu sarakstes, pāris gadus veci dokumenti un īsziņas no vecā telefona, tā ir vieglprātīga attieksme – tam piekrīt Datu valsts inspekcijā. DVI vadītājas pienākumu izpildītāja Lāsma Dilba atgādina – ļaundari saliek kopā datus no dažādiem avotiem un izmanto saviem mērķiem.  

Aizvien biežāk kā risinājums mūsdienu pasaules problēmām parādās termins “Labestības ekonomika”, un šajās dienās Rīgā viesojas viens no aktīvākajiem šī koncepta sludinātājiem zinātniskajās aprindās – Kalifornijas Bērklijas universitātes doktors Solomons Darvins. „Cilvēki kā būtnes pēdējo simt gadu laikā ir radījuši vairāk lietu nekā visa Dieva radītā pārējā pasaules biomasa kopā. Salīdzinot ar kokiem, salīdzinot ar dzīvniekiem, mēs kā cilvēki esam radījuši vairāk. Tā ir problēma. Kāpēc, kas to visu veicina, baro? Alkatība! Mēs gribam vairāk un vairāk, un vairāk. Kāpēc?” Šādi Kalifornijas Bērklijas universitātes doktors Solomons Darvins sāk savu uzstāšanos Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā 7. starptautiskajā ekonomikas forumā. Viņš rāda, kā visus pasaules cilvēkus viena pie otra varētu satilpināt vienas Losandželosas teritorijā. Pasniegti šādā kontekstā, šī nelielā saujiņa cilvēku burtiski aizvien lielākos un lielākos tempos iznīcina visu planētu un ne tikai to. Mēs strauji piesārņojam arī Kosmosu ar satelītu, raķešu atliekām un plānojam agri vai vēlu sabojāt arī Marsu. Doktors Solomons Darvins piedāvā apstāties un no alkatības, varas vadīta kapitālisma, kas neizbēgami ved iznīcībā, mainīties – atgriezties pie pamatvērtībām, pie tā, kādu šo pasauli ir radījis Dievs, nevis krist cilvēku radītās pasaules slazdā. Runājot par risinājumiem, zinātnieks vairāk atgādina reliģiozu sludinātāju, piesaucot Ēdenes dārzu kā piemēru. Profesors aicina starptautiskās korporācijas tā vietā, lai mērītu savu veiksmi tikai naudas bilancē, pievērst uzmanību planētas Zeme bilancei, kura prestatā korporāciju bilancēm iet tikai lejup. Vai tas nav pārāk optimistiski, pat utopiski domāt, ka labestība un kopējais labums spēj izkonkurēt pasauli uz priekšu virzošo alkatību, kapitālismu? Jā, tas prasa ļoti lielas izmaiņas, un tām jāsākas no izglītības sistēmas, uzskata Darvins. „Mēs, Indijā, saviem bērniem sakām – ej uz medicīnas skolu, ej uz inženieru skolu, tu nopelnīsi daudz naudas!. Tas ir iekodēts mūsu kultūrā dēļ izdzīvošanas instinkta. No tā, ka izdzīvo stiprākais. Mums ir jāpanāk, ka izdzīvo draudzīgākais. Kas padarīja Ameriku lielisku? Tās pamati. Visas Ivy līgas skolas, bez izņēmumiem, netika radītas kā inženieru vai mediķu skolas, ar mērķi nopelnīt naudu, bet gan garīgās skolas, lai radītu izglītotus cilvēkus, kuri var kalpot cilvēcei. Tagad Amerikā vairs nav nevienas garīgās skolas, ir tikai medicīnas, informācijas tehnoloģiju, inženieru skolas ar mērķi pašām nopelnīt naudu un radīt cilvēkus, kuri kalpos kādam citam cilvēkam nevis cilvēcei.” Jārada instrumenti, sistēmas, inovācijas, kārtība, kurā cilvēks tiek atalgots par to, ka dara labu pasaulei, sistēma kurā katra cilvēka individuāla darbība ir kontekstā ar planētas zeme bilanci, saka profesors. Un to, ka tas strādā, uzskatāmi parādījusi pandēmija. Vaicājam viņam, vai, piemēram, Eiropas zaļais kurss, atjaunojamā enerģija, vēja un saules ģeneratori, elektroauto, CO2 kvotas jau nav soļi pareizajā virzienā? Darvins purina galvu un saka: „Nē, to dzinulis ir tas pats vecais – alkatība”. 

Raidījumā Pievienotā vērtība lūkojam, kas notiek, biržas emitentiem tiekoties ar akcionāriem. Pie viena arī interesējamies, kā klājas dažiem no Baltijas biržas uzņēmumiem. Nesen raidījumā runājām par Latvijas uzņēmumiem, kas ir biržā. Runājām par to, ka investoriem, kuri tikai sāk ieguldīt, ne vienmēr ir viegli saprast, kas notiek ar uzņēmumu un arī viņu ieguldīto naudu. Viens no veidiem ir uzņēmumu ziņojumi akcionāriem. Šobrīd tie pamatā notiek attālināti un investoriem ir gan iespēja pieslēgties un skatīties tiešraidē, gan arī noskatīties pēc tam.

Raidījuma Pievienotā vērtība centrā strauji augoša uzņēmuma dibinātāja pieredzes stāsts par to, kā ir konkurēt augstas konkurences tirgū jeb tā dēvētajā sarkanajā okeānā, par to, kā pārvarēt augšanas grūtības un piesaistīt investoru interesi.  Veiksmīgs „Baltijas sendvičs sarkanajā okeānā” – apmēram tā tēlaini tiek raksturots uzņēmums „Salesforge”, kurš 12 mēnešu laikā teju no nulles ir izaudzis līdz biznesam ar trīs miljonu eiro ikgadējiem regulāriem ieņēmumiem. Saruna ar uzņēmuma līdzdibinātāju Frenku Sondoru, kurš skaidro, ka „Salesforge” ir vairāki mākslīgā intelekta rīki jeb aģenti, kuri palīdz uzņēmuma pārdošanas komandām gan atrast potenciālo klientus gan tos automātiski uzrunāt. 

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība atklāsmes par valsts un pašvaldību uzņēmumu ceļu uz publisko akciju piedāvājumu un mazliet arī par problēmām, ko Baltijas biržā redz eksperti. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par jaunuzņēmumiem un to, ka ir īstais laiks realizēt ambiciozas, riskantas un trakas idejas. Turpmākajos gados, šķiet, piesaistīt naudu labu ideju sākšanai būs vieglāk nekā agrāk.  Aizvadītā nedēļā nāca ar ziņu, ka Latvijas jaunuzņēmums “Trace.Space” ir piesaistījis 4 miljonus dolāru, kas ir pirmā zināmā investīcija Latvijas jaunuzņēmumos šogad un, kas ne mazāk svarīgi, pirmā investīcija Latvijā no Eiropas vadošā agrīno investīciju fonda “Cherry Ventures”. Sagaidāms, ka šī nebūt nebūs pēdējā investīcija un par tādām dzirdēsim daudz biežāk.