Podcasts about luminor

We have the great privilege of interviewing editor of Luminor, Word on Fire's literary imprint. Author of As Earth Without Water and Fragile Objects, she serves as writer in residence at the University of St. Thomas-Houston, senior affiliate fellow of Penn's Program for Research on Religion in Urban Civil Society, and editor emeritus of Dappled Things, a journal of ideas, art, and Catholic faith. She talks about Flannery O'Connor and her talk at the University of Iowa's Newman Center in regards to her centenary! Iowa Catholic Radio Network Shows: - Be Not Afraid with Fr. PJ McManus - Catholic Women Now with Chris Magruder and Julie Nelson - Making It Personal with Bishop William Joensen - Man Up! with Joe Stopulus - The Catholic Morning Show with Dr. Bo Bonner - The Daily Gospel Reflection with Fr. Nick Smith - The Uncommon Good with Bo Bonner and Dr. Bud Marr - Faith and Family Finance with Gregory Waddle

Haley interviews Katy Carl, the Editor of Word on Fire Luminor, a new literary imprint. Katy is also the author of multiple books including As Earth Without Water, the editor emeritus of Dappled Things magazine, and writer in residence at the University of St. Thomas--Houston. This episode discusses the part that literature plays in helping our children navigate the waters of life and what attitude we should have toward helping them to swim. It also explores communication, the joy and value of encountering books that we love again and again, and the kind of humility we should bring to the table as readers and as parents. You can find more about Word on Fire Luminor, the new imprint led by Katy Carl at www.wordonfire.org/luminor including information about entering the short story contest. Learn more about the children's literature available from Word on Fire Votive. Stay up-to-date with the latest episodes of the The Votive Podcast biweekly on WordonFire.org or wherever you listen to podcasts. Do you enjoy this podcast? Become a Word on Fire IGNITE member to support the production of the Votive Podcast and other initiatives from Word on Fire. Our ministry depends on the support of listeners like you! Become a part of this mission and join IGNITE today to become a Word on Fire insider and receive some special donor gifts for your generosity.

On this episode of Lost in Frenchlation, Manon Kerjean and ARBL Murray talk to the crew at the Luminor Cinema, one of the oldest movie houses in Paris, about what it's like to run an art-house theater. From the Paris projectionist shortage to the regulations for film distribution, the story of the Luminor touches all facets of film culture in Paris and, more broadly, France.  Andy Sellitto is the cinema manager, and Anna Dichio coordinates events as well as heads the awareness campaign to Save The Luminor. They reveal for us what it's like to run this place, in one of the most famous neighborhoods in the world (The Marais), while fighting for the attention of cinema-goers and dodging building owners who want to shut it all down. 

Veiksmīga investīciju piesaiste bieži tiek minēta kā viens no ekonomikas attīstības stūrakmeņiem. Kā Latvijā ar to sokas un ar kādām grūtībām saskaras investori? Krustpunktā diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Jānis Pamalnieks, bankas "Luminor" galvenais ekonomists Latvijā Pēteris Strautiņš un AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Tā negadās bieži, ka par vienu un to pašu tematu var izlasīt tik pretējus viedokļus un rakstus. Ja interneta meklētājā ieraksta vārdus „ārvalstu investīciju piesaiste”, kas ir šī raidījuma temats, tad Ekonomikas ministrijas un arī LIAA mājaslapā ir teikts, ka Latvijā pieaug investīciju apjoms, mēs esam atvērti dažādiem biznesiem, mēs daudz strādājam, priekšā laba perspektīva. Tad ir Ārvalstu investoru padome, kas šogad jau pavasarī novērtēja Latvijas pievilcību investīcijām ar viszemāko jebkad sniegto vērtējumu. Vairāku uzņēmēju intervijās parādās ļoti daudz skepses. Gandrīz vai jābrīnās, vai tas ir teikts par vienu un to pašu valsti. Jautājumam par investīciju piesaisti Latvijā mudināja pievērsties arī kāda saruna ar citas valsts parlamentārieti, kurš jautāja, kāpēc Latvija negrib, lai viņu valsts investīcijas ienāk. Viņa jautājumā, protams, bija savs zemteksts. Bet kāda tad ir reālā situācija, ja mēs runājam par naudas un biznesa interesi par Latviju? 

Veiksmīga investīciju piesaiste bieži tiek minēta kā viens no ekonomikas attīstības stūrakmeņiem. Kā Latvijā ar to sokas un ar kādām grūtībām saskaras investori? Krustpunktā diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Jānis Pamalnieks, bankas "Luminor" galvenais ekonomists Latvijā Pēteris Strautiņš un AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Tā negadās bieži, ka par vienu un to pašu tematu var izlasīt tik pretējus viedokļus un rakstus. Ja interneta meklētājā ieraksta vārdus „ārvalstu investīciju piesaiste”, kas ir šī raidījuma temats, tad Ekonomikas ministrijas un arī LIAA mājaslapā ir teikts, ka Latvijā pieaug investīciju apjoms, mēs esam atvērti dažādiem biznesiem, mēs daudz strādājam, priekšā laba perspektīva. Tad ir Ārvalstu investoru padome, kas šogad jau pavasarī novērtēja Latvijas pievilcību investīcijām ar viszemāko jebkad sniegto vērtējumu. Vairāku uzņēmēju intervijās parādās ļoti daudz skepses. Gandrīz vai jābrīnās, vai tas ir teikts par vienu un to pašu valsti. Jautājumam par investīciju piesaisti Latvijā mudināja pievērsties arī kāda saruna ar citas valsts parlamentārieti, kurš jautāja, kāpēc Latvija negrib, lai viņu valsts investīcijas ienāk. Viņa jautājumā, protams, bija savs zemteksts. Bet kāda tad ir reālā situācija, ja mēs runājam par naudas un biznesa interesi par Latviju? 

Caur sirdi uz maciņu - tā var teikt par krāpniekiem, kuri savus upurus atrod iepazīšanās portālos. Ar jums vēlas iepazīties miljardu mantinieks, ASV armijas ģenerālis un pat Nigērijas princis, tikai viņiem visiem nez kāpēc ir nepieciešama neliela finansiālā palīdzība. Un tas ir tikai interneta krāpnieku izdomātā stāsta sākums, lai pilnībā iztukšotu jūsu bankas kontu. Kā neiekrist romantisko krāpnieku ķetnās un kāpēc cilvēki uztic savus līdzekļus kādam, ar ko tikko ir iepazinušies? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Finanšu nozares asociācijas stratēgiskās komunikācijas vadītājs Kaspars Zālītis, "Swedbank Latvija" pārstāvis Jānis Krops, Finanšu nozares asociācijas un "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. "Neuzzinām par romantiskās krāpšanas stāstiem bieži, jo cilvēkiem ir liela kauna sajūta. Ja vēl uzķeries uz kādas bankas vai policijas, bet šeit ir dziļi emocionāla saikne, aiziet un pateikt, ka esmu uzķēries, ir smagāk," atzīst Kaspars Zālītis. Vairāk romantiskās krāpšanas upuri ir sievietes. Bieži vien krāpnieki saka, ka ir ja ne bagāti, tad turīgi cilvēki. Reizēm romantiskās krāpšanas upuri ir arī seniori un viņus pasargāt un no neapdomīgas rīcības apturēt cenšas bērni. "Cilvēks tiek apvārdots tik tālu... Ar mani kaut kas ir noticis, esmu nonācis slimnīcā. Saruna jau ir ilgstoša un ir uzticība. Īpaši, ja cilvēki ilgstoši jūtas vientuļi, viņiem gribas ar kādu parunāt un uzticība veidojas ātrāk," norāda Kaspars Zālītis. Artūrs Utināns piebilst, ka viena no leģendām ir - es gribētu atbraukt pie tevis, esmu turīgs, bet šobrīd manai firmai ir finanšu problēmas, prasa biļetēm naudu. Dažreiz vienkārši saka, ka firmai ir parādi, vai nevarētu palīdzēt izkļūt no nepatikšanā.  "Ja cilvēks ir ļoti iededzies par partneri, tad pārskaita naudu ne tikai lidmašīnas biļetei," bilst Artūrs Utināns. Tomēr romantiskās krāpšanas gadījumi nav tik izplatīti kā investīciju un telefona krāpšana. Arī izkrāptās summas ir lielākas. "Pat ja tas cilvēks būtu īsts, vai man viņam uzreiz ir jāpērk aviobiļete. Ja ir tik slikti, ka nevar atlidot, varbūt var paciesties. Kad sākas it kā jūtas, pacietība mēdz pazust," vērtē Jānis Krops. "Ja kāds nopērk biļeti Marijai Celmai, ir augsta ticamība, ka arī Marija atbrauks. Bet krāpšanā saraksties ar ģenerāli Bērziņu, bet maksājumus veic viņa biznesa partnerim, radiem, vēl kādam, jo viņam ir grūtības ar kontu, naudu pa tiešo nevar saņemt. Tas uzreiz liecina, ka cilvēks neeksistē, jo kuram mūsdienās nav bankas konta? Vai tas, ka dienē armijā vai strādā naftas ieguves stacijā, liedz būt konta īpašniekam? Nē!," skaidro Marija Celma. "Ja neskaiti uz viņa kontu, vai nepērc biļeti uz viņa vārdu, bet veic kā maksājumu kādam citam, uzreiz skaidrs, ka tā ir krāpšana." Romantiskajā krāpšanā naudas pārskaitījumu lūdz veikt kādam citam - biznesa partnerim, radiniekam. "Romantiskā krāpšana ir īpaša ar ro, ka klienti atklāti stāsta, kas notiek, kāpēc skaita naudu. Ja lūdzam iesniegt darījumu pamatojošus dokumentus, visbiežāk arī tos saņemam. Bet sniegtie skaidrojumi un dokumenti ir pilnīgi atrauti no reālās dzīves. It kā ir lapiņa, kurā ir reģistrēts sūtījums vai saka, ka gaida atsūtīs pastā paku ar zelta stieņiem, bet Turcijas muita ir apturējusi un jāmaksā Turcijas muitai, lai sūtītu tālāk. Krāpšana, kad nonāk redzes lokā, ir acīmredzama un to ir viegli pazīt komunikācijā. Tā kā paralēli notiek komunikācija ar krāpnieku, visi bankas argumenti tiek noliegti. Jautājums, kam cilvēks vairāk uzticēsies, personai, ko uzskata par savu vīru, lai gan nekad dzīvē nekad nav tikušies, vai kaut kādam bankas darbiniekam," analizē Marija Celmiņa. Vēl romantiskai krāpšanai raksturīga ir iežēlināšana - tu esi mana līgava, kā vari nepalīdzēt!

Kā nenokļūt telefonkrāpnieku lamatās un kam jāpievērš uzmanība, lai maciņa saturs vai bankas konts ir drošībā un arī sirds mierīga, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Finanšu nozares asociācijas eksperts Kaspars Zālītis, "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Valsts policjas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs. Kaspars Zālītis norāda, ka telefonkrāpnieku upuru skaits ir pieaudzis, bankas iegulda lielus resursus, lai novērstu šos gadījumus.  "Tuvojamies tam, ka esam novērsuši gandrīz pusi gadījumu. Krāpnieki izmanto arvien jaunas metodes, telefonkrāpniecību skaits ir būtiski pieaudzis. Šoreiz upuri ir ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi. Tāpēc izkrāptā summa ir būtiski lielāka, nekā bija pagājušajā gadā," stāsta Kaspars Zālītis. " Summas ir ārkārtīgi iespaidīgas, mēs brīnāmies, ka cilvēki tik labprātīgi šo naudu dod. Tas nav piespiedu kārtā, cilvēki paši pieņem lēmumu nospiest attiecīgos kodus, vai pat izņemt naudu no bankomāta, atdot taksistam vai ielikt pakomātā. Vai pat paņemt patēriņa kredītu no bankas, izņemt skaidro naudu un iedot cilvēkam, kas ir blakus bankas filiālei. Tās ir šausmīgas situācijas. Summas diemžēl pieaug. Pēdējos divos mēnešos vērojama piesardzīgi pozitīva tendence – šie gadījumi sarūk." Krāpnieki bieži uzrunā seniorus. Lai mudinātu cilvēkus, it īpaši seniorus, būt uzmanīgākiem un pasargāt sevi no telefonkrāpniekiem, šomēnes norisinās kampaņa "Izklausās aizdomīgi? – Met nost!".  "Redzam, ja šis krāpnieks tiek līdz senioram, iespējamība tikt apkrāptam ir 70 -80 %," atzīst Kaspars Zālītis. Tāpēc kampaņas ietvaros īpaši runā ar senioriem un skaidro aizdomīgus gadījumus. "Ir gadījumi, kas daudziem šķitīs kuriozi, ka klients cenšas pārliecināt bankas pārstāvi, ka tas ir mans mīļotais, kurš dzīvo, piemēram, Bangladešā, mūžam neesmu viņu redzējis, bet gribu viņa palīdzēt… Bankas darbinieks ir bezspēcīgs šajā gadījumā," turpina Kaspars Zālītis. Raidījuma viesi atgādina, ka bankas pārstāvji nezvanīs un neprasīs saviem klientiem piekļuves datus. Policijas darbinieki nesūtīs savas apliecības "whatsapp", Valsts ieņēmumu dienests nesūtīs interesantus e-pastus ar kvadrātkodiem, „Latvijas pasts” nesūtīs nekādas saites, kuras mudinās atvērt. Tāpēc kampaņas ietvaros mudina cilvēkus, ja zvans šķiet aizdomīgs, nolikt klausuli un atzvanīt. Krāpnieki spēj būt agresīvi un iebiedēt. Dati liecina, ka izkrāpt visbiežāk naudu izdevies no cilvēkiem vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Marija Celma atzīst, ka tieši vecākās paaudzes cilvēki ir vairāk atvērti sarunai. Cilvēks saņem zvanu, krāpnieki izdomā dažādus stāstus, lai grūtāk atpazīst krāpšanu, bet doma vienmēr ir saistīta ar to, ka no konta pazūd nauda, kāds jūsu vārdā mēģina paņemt naudu, vai arī mums ir aizdomas, ka jūsu iekārtā ir vīruss. "Tas noved pie tā, ka kaut kas notiek ar banku, vai nu bankas aplikācija ir kompromitēta, kāds varētu nozagt naudu, jāveic aktīvas darbības, lai to apturētu. Tās aktīvās darbības ir, vai nu nauda jāpārskaita kādam drošā glabāšanā, drošā kontā jānoliek. Vai arī saka, ka pie vainas ir negodprātīgs bankas darbinieks, tas arī ir iemesls, kāpēc jūs mēģina apkrāpt, tāpēc nevienam neko nedrīkst teikt, mēs ar jums strādāsim, jūs palīdzēsiet atklāt negodprātīgo darbinieku," stāsta Marija Celma. Cilvēks domā, ka palīdz policijai un ir gatavs izmaksāt visus savus uzkrājumus. Šādos gadījumos cilvēki melo, viņi ir iebiedēti, pat ir bijuši gadījumi, kad ierodas bankā jau ar krāpnieku iedotu sagatavotu tekstu. Oļegs Filatovs norāda, ka līdz šim vairāk zvani bijuši krievu valodā, kopš pagājušā gada rudens krāpnieki sāka izmantot arī latviešu valodu un krāpniecisko gadījumu skaits ir pieaudzis.

Šajā podkāsta epizodē dzirdēsi diskusijas ierakstu no sarunu festivāla "LAMPA" diskusijas -  "Vai moderna darba vide nozīmē lojālu darbinieku?" Sarunu vadīju es - Ilze Medne, Integrālais koučs un HR Podcast vadītāja, sarunā piedalījās -  Edgars Pīlips, Luminor grupas darbinieku pieredzes un atalgojuma daļas vadītājs Pārsla Baško, Printful Grupas globālā personāla direktore Mārtiņš Panke, SEB Global Services biznesa pakalpojumu centru Rīgā un Viļņā komunikācijas vadītājs.   Vai mūsdienu darba vietas spēj nodrošināt darbinieku laimi un apmierinātību? Noklausies!Runājām par tādiem jautājumiem  kā:Pētījumi rāda, ka 39% darbinieki uzskata, ka par labbūtību ir jārūpējas darba devējam, tātad tās rūpes pamatā tiek sagaidītas no organizācijas, no vadītāja - nāciet un parūpējaties par mani. Kas ir tas, ko visbiežāk sagaida no darba devēja?20% no pasaules (aptaujātajiem) darbiniekiem izjūt vientulību, strādājot attālināti, būtībā esot vienatnē, kas parādās arī darbinieku iesaistes rādītājos, kas Eiropā ir vieni no zemākajiem, tikai 13% (Gallup) jūtas iesaistīti un viņiem patīk savs darbs. Kā jums šķiet, ko esam izdarījuši nepareizi?Kas ir moderna darba vide un kā tā ietekmē lojalitātes rādītājus, kā to nomērīt?Kā modernizācija un tehnoloģijas maina darba vidi, un vai šīs pārmaiņas veicina vai, tieši pretēji, mazina darbinieku lojalitāti.Diskutējam par darba vides mērķi, darba kultūras nozīmi, lojalitātes un autonomijas līdzsvaru, kā arī par stresa un labbūtības jautājumiem mūsdienu darba vidē.Saruna notiek kopā ar Nodarbinārības valsts aģentūru (NVA). Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Tue, 02 Jul 2024 10:35:00 +0000 https://jungeanleger.podigee.io/1586-wiener-borse-party-684-msci-schaut-nicht-auf-wien-telekom-austria-wienerberger-ca-immo-peter-bosek-luminor 0d56b661c83be61041cf7525261f648a Die Wiener Börse Party ist ein Podcastprojekt für Audio-CD.at von Christian Drastil Comm.. Unter dem Motto „Market & Me“ berichtet Christian Drastil über das Tagesgeschehen an der Wiener Börse. Inhalte der Folge #684: - ATX etwas schwächer - MSCI-Rätsel bzgl. Telekom Austria - Wienerberger und CA Immo fallen in ATX-Beobachtungsliste auf - Peter Bosek Luminor - EAM-Fonds stocken bei Austro-Titeln auf - Research zu Valneva, UBM - Thomas Gangl und Andreas Böcskör Liberty Steel - hoffentlich heute Torhymne - weiter gehts im Podcast Links: - Börsenradio Live-Blick 2/7: DAX im Frühgeschäft minus 100 Punkte, Siemens Energy und Rheinmetall mit Good News stärker. Hören: https://open.spotify.com/episode/13CQmWWgaWmDJPFf9XFiq5 - Playlist 30x30 Finanzwissen pur für Österreich auf Spotify: https://open.spotify.com/playlist/3MfSMoCXAJMdQGwjpjgmLm - Stockpicking Österreich: https://www.wikifolio.com/de/at/w/wfdrastil1? ATX aktuell: https://www.wienerborse.at/indizes/aktuelle-indexwerte/preise-mitglieder/??ISIN=AT0000999982&ID_NOTATION=92866&cHash=49b7ab71e783b5ef2864ad3c8a5cdbc1 Die 2024er-Folgen vom Wiener Börse Plausch (Co-verantwortlich Script: Christine Petzwinkler) sind präsentiert von Wienerberger, CEO Heimo Scheuch hat sich ebenfalls unter die Podcaster gemischt: https://open.spotify.com/show/5D4Gz8bpAYNAI6tg7H695E  . Der Theme-Song wurde seinerzeit spontan von der Rosinger Group supportet: Sound & Lyrics unter http://www.audio-cd.at/page/podcast/2734 . Mehr Wiener Börse Pläusche: https://www.audio-cd.at/wienerboerseplausch  . Risikohinweis: Die hier veröffentlichten Gedanken sind weder als Empfehlung noch als ein Angebot oder eine Aufforderung zum An- oder Verkauf von Finanzinstrumenten zu verstehen und sollen auch nicht so verstanden werden. Sie stellen lediglich die persönliche Meinung der Podcastmacher dar. Der Handel mit Finanzprodukten unterliegt einem Risiko. Sie können Ihr eingesetztes Kapital verlieren. Und: Bewertungen bei Apple (oder auch Spotify) machen mir Freude: https://podcasts.apple.com/at/podcast/audio-cd-at-indie-podcasts-wiener-boerse-sport-musik-und-mehr/id1484919130 . 1586 full no

Le 17 mars 2024, dans le quartier du Marais à Paris, le salon du cinéma le Luminor a fait salle comble pour la table ronde organisée par Les Monteurs Associés ayant pour titre “Comment devient-on monteur ?” Telle une petite souris, je vous ai enregistré les propos échangés à l'occasion du festival “Les monteurs s'affichent”.Une table ronde préparée par Mickaël Phelippeau, modérée par Giulia Rodino avec la participation de Clémence Samson, Saskia Berthod, Clémence Lucas, Alexandre Lutz et d'un public attentif.Bienvenue dans Play Pause Cut, le podcast qui vous emmène en salle de montage.  Je m'appelle Yasmina Jaafri et je vous fais découvrir mon métier à travers le témoignage de celles et ceux qui le font.Bonne écoute ! _______________________________insta: @playpausecut_podcast Montage et Mixage : Yasmina Jaafri @sminaeditGraphisme et Musique : Malika Jaafri @mlka_court_______________________________Liens et références citées dans l'épisode:Le site des monteurs associés : https://monteursassocies.com/Instagram : @monteurs_associesLa formation d'Anita Perez : https://atelier-de-montage.com/Le cinéma Luminor est menacé de fermeture, plus d'informations : https://www.luminor-hoteldeville.com/luminor-menace/La pétition pour aider le Luminor: https://chng.it/CF4KXPXVFn Retrouvez d'autres contenus sur Patreon Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Pinigų gynybai, be kita ko, Vyriausybė siūlo surinkti didinant degalų, tabako ir alkoholio akcizus. Dėl tabako ir alkoholio didelių prieštarautojų tarp politikų nėra. O štai dėl degalų akcizų – abejonės. Nes esą už viską sumokės vartotojai. Bet vartotojai visada už viską sumoka. Tai gerai ar blogai didinti akcizus? Žmonėms galiausiai bus daugiau naudos ar žalos?Argumentus už ir prieš akcizų kėlimą išsako Briuselio laisvojo universiteto doktorantė Karolina Mickutė ir „Luminor“ banko vyriausiasis ekonomistas Žygimantas Mauricas.Ved. Irma Janauskaitė

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Luminor bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu.  

  This episode, WRP's ARBL Murray speaks with host Manon Kerjean about founding Lost in Frenchlation, her Parisian background, and her love for French cinema.   About Lost in Frenchlation Lost in Frenchlation brings the world of French cinema to the international community in Paris by screening the latest films with English subtitles. The initiative addresses the lack of English-subtitled screenings in the city, allowing expatriates, international students, and tourists to experience French culture through cinema. The weekly screenings take place in iconic venues such as cinema L'Arlequin, Club de l'Étoile near Champs-Elysées, Luminor in the Marais district, and L'Entrepôt—an expansive cultural space with art-house screening rooms, a stage area, restaurant, garden, cocktail bar, and art gallery.

Rendez-vous au Luminor, cinéma indépendant dans le quartier du marais à Paris. Du 13 au 18 mars 2024 aura lieu ici même le festival “Les monteurs s'affichent”, organisé par Les Monteurs Associés. Une dizaine de films montés par les membres de l'association y seront projetés, des tables rondes organisées et des discussions passionnées et passionnantes sont à prévoir dans le salon dans lequel j'enregistre cet épisode. Pour l'occasion, je rencontre Pauline Casalis et Michaël Phelippeau qui font partie de l'organisation de cet événement.On a parlé de l'origine du festival et de sa préparation, de la programmation et des actions des Monteurs Associés mais aussi d'Erhan Örs, monteur kurde qui fut emprisonné en Turquie et de la situation du Luminor, menacé de fermeture. Bienvenue dans Play Pause Cut, le podcast qui vous emmène en salle de montage.  Je m'appelle Yasmina Jaafri et je vous fais découvrir mon métier à travers le témoignage de celles et ceux qui le font.Bonne écoute ! _______________________________insta: @playpausecut_podcast Montage et Mixage : Yasmina Jaafri @sminaeditGraphisme et Musique : Malika Jaafri @mlka_court_______________________________Le Festival "Les monteurs s'affichent" se tiendra du 13 au 18 mars 2024 au cinéma Luminor à Paris.Liens et références citées dans l'épisode:Le site du festival : https://festival.monteursassocies.com/La bande-annonce: https://vimeo.com/912431259Le site des monteurs associés : https://monteursassocies.com/Instagram : @monteurs_associesKUDA (Kurgucular Dayanışması), l'association des monteur.euses de Turquie: https://kurguculardayanismasi.com/Le monteur Erhan Örs a été emprisonné en Turquie entre juin 2002 et janvier 2023. Il est aujourd'hui libre et acquitté depuis le 9 février 2024 dans le procès qui lui était intenté en Turquie pour avoir monté un documentaire produit par une ONG de défense des droits humains. Plus d'infos: https://www.instagram.com/p/C3H_uppIQ73/?utm_source=ig_web_copy_link&igsh=MzRlODBiNWFlZA%3D%3DTEMPO, Fédération internationale des associations de monteurs: https://www.tempo-filmeditors.com/La table ronde avec TEMPO en 2022 “International co-production, editing in all its states”: https://www.youtube.com/watch?app=desktop&v=E9598TreKzw&embeds_referring_euri=https://www.editors.org.il/&feature=emb_imp_woytLe cinéma Luminor est menacé de fermeture, plus d'informations : https://www.luminor-hoteldeville.com/luminor-menace/La pétition pour aider le Luminor:  https://chng.it/CF4KXPXVFn Retrouvez d'autres contenus sur Patreon Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

La Matinale de ce jour est animée par Tiphaine !  Dans une première interview, Constance Mousseaux et José-Louis Gibault accueillent (à distance) Rémy Bethmont, professeur d'histoire et civilisation britanniques. Ensemble, iels reviennent sur la bénédiction des couples homosexuels accordée par l'Eglise catholique, bien après l'accord de l'Eglise anglicane. Ensuite, dans l'interview Zoom, José-Louis reçoit Jean-Claude Samouiller, président d'Amnesty International, pour l'Amnesty Film International qui a lieu du 2 au 4 février 2024, au cinéma Luminor ! Une heure d'émission agrémentée de deux chroniques, signées Théo Potier et Gauthier ! Animation : Tiphaine / Interview : Constance Mousseaux et José-Louis Gibault / Zoom : José-Louis Gibault / Chroniques : Théo Potier et Gauthier / Réalisation : Joey / Coordination : Héloïse Robert

Nobeli 2023. aasta majanduspreemia anti Claudia Goldinile ja seda uurimuse eest, mis paljastab naiste kahjuks toimiva palgalõhe põhjused. See, valdavat Ühendriikide andmete pealt tehtud uuring, pole aga üldsegi vaid lombitagust elu puudutav: need nähtused on siiski üleilmsed. Saates on külas majandusteadlased Tairi Rõõm, kes on Eesti panga majandusuuringute osakonna juhataja ja Lenno Uusküla, kes on Luminor-panga peaökonomist. Saates räägimegi lahti selle tülika kala «palgalõhe» olemuse nagu Goldin seda tegi. Kui lihtsalt on palgalõhe välditav? Kas piisab vaid otsusest see kaotada? Mis seos on palgalõhel inimkonna jaoks olulise leiutise – adraga? Kas võrdsema ühiskonna jaoks oleks koostööd õpetava kooliharidusel oma koht? Igatahes üks oluline asi, mis vähendab palgalõhet on teadmine palgatasemete kohta ühiskonnas. Teadmatus palgatasemete kohta panevatki naisi leppima vähemaga. Eestis saab seda teadmastust ravida statistikameti abil külastades nende loodud palgarakendust: [https://palgad.stat.ee/](https://palgad.stat.ee/). Head informeeritumat kandideerimist uutesse ametitesse! Saatejuht Marek Strandberg.

Briuselyje baigėsi pirmoji Europos Vadovų Tarybos diena. Iki vėlumos posėdžiavę lyderiai aptarė paramą Ukrainai bei Izraelio karą su Hamas.Lietuvoje mažėja už prekes ir paslaugas atsiskaitančiųjų grynaisiais – tokių šalyje tik 15 procentų, rodo banko „Luminor” užsakymu atlikta Lietuvos gyventojų apklausa. Vis dėlto gyventojai pripažįsta, kad ne visuomet gali atsiskaityti banko kortele. Dažniausiai to nepavyksta padaryti turguose, mugėse, festivaliuose bei pas grožio paslaugų tiekėjus. Klausimas klausytojams – ar jums visada pavyksta atsiskaityti banko kortele, ar vis tik be grynųjų neišsiverčiate?„Verslo laike” - ar dėl besikeičiančio klimato ateityje dalis daržovių ir vaisių dings nuo prekystalių?Šiuo metu Lietuvoje maždaug 200 tūkstančių žmonių turi skolų. Iš jų didelė darlis dirba nelegaliai, nes iš legalaus atlyginimo išskaičiuojama didelė pinigų suma padengti skoloms. Vyriausybė siūlo skatinti įsiskolinusius žmones dirbti legaliai, suteikti jiems skolų atostogas. Tokiam vyriausybės siūymui dar turės pritarti Seimas.„Naujienų žemėlapis“. Ekvadoro prezidentu praėjusią savaitę išrinktas 35-erių Danielis Noboa. Tauta tikisi, kad jauniausias šalies istorijoje prezidentas užtikrins ne tik ekonomikos stabilumą ir darbo vietų skaičiaus augimą, bet ir saugumą gaujų smurto židiniu tampančioje šalyje.Ved. Rūta Kupetytė

ATKĀRTOJUMS. Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Lietuvoje pagaliau atlėgo alinantys karščiai, o besibaigianti vasara buvo išskirtinė savo rekordais.Mažeikius jau pasiekė rekordinis ir daugiausia turistų dėmesio regione pritraukęs krovinys. "Orlen Lietuva" modernizavimo etapas, kuriame dalyvauja keli tūkstančiai atvykstančių darbuotojų, prasideda.Lietuvos Teisingumo ministrė Ewelina Dobrowolska susitinka su Estijos teisingumo ministru Kalle Laanetu. Praėjusią savaitę Estijos teisingumo ministerija pasiūlė neleisti Rusijos piliečiams balsuoti savivaldos rinkimuose. Kokios reakcijos Estijoje į šį siūlymą?Lietuvoje pagaliau atlėgo alinantys karščiai, o besibaigianti vasara buvo išskirtinė savo rekordais.Maždaug trečdalis Lietuvos gyventojų nežino ar nėra tikri, kur pasitikrinti, kiek jau yra sukaupę pensijos. Tokius duomenis rodo „Luminor“ užsakymu atlikta apklausa.Ved. Rūta Kupetytė

Krustpunktā diskusija: kāds ir valsts ilgtermiņa plāns lauku reģionu attīstībā? Studijā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pēteris Vilks un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.  

Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uz sarunu aicinājis uzreiz divus ekspertus - Ilzi Zoltneri, Luminor bankas korporatīvā departamenta vadītāju un Guntaru Krolu, EY Baltijas stratēģijas un darījumu konsultāciju partneri, lai diskutētu par ilgtspēju uzņēmuma darbības kontekstā. Kas ir tas, ko bankas ņem vērā, piešķirot aizdevumu uzņēmumam? Kas ir svarīgi potenciālajiem investoriem, kādi uzņēmumi piesaista viņu uzmanību? Kādi ir ieguvumi un iespējamie zaudējumi, pievēršot vai nepievēršot uzmanību ilgtspējas procesiem uzņēmumā? Par to – šajā epizodē.

Ja valdībā budžeta projekts tapa bez lielām, vismaz publiskām domstarpībām, paredzams, ka Saeimā tā apspriešana būs krietni skaļāka – no opozīcijas izskan aicinājumi mazināt dažādus nodokļus, netaupīt krīzes apstākļos un dot vairāk līdzekļu veselības un izglītības nozarēm, kas visai skaļi izrāda neapmierinātību ar plānoto valsts naudas sadalījumu. Vai vajadzēja un vai varēja citādi, kur šajā budžetā iekodēts solītais ekonomikas izrāviens, un kāpēc aizvadītajā mēnesī Latvija piedzīvojusi augstāko inflāciju eirozonā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku un bankas “Luminor” galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Pēc raidījuma Krustpunktā, kad runājam par konfliktu Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, sociālajos tīklos klejo fragments no raidījuma, kurā runā slimnīcas padomes vadītāja. Daudzi kritizē viņas teikto, jautājot, kāda jēga no padomes, kuru vada šī kundze. Atklājās, ka Tīna Kukka ir ne tikai slimnīcas padomes priekšsēdētāja, viņai ir pilna laika darbs bankā "Luminor", viņa ir iesaistījusies topošās bankas "Indexo" izveidē, viņa ir arī akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" padomes locekle. Var jau būt, ka ir vēl kāds darbs, kurš nav pamanīts. Tas viss ļaudīm licis jautāt, kā gan viņa visu var paspēt un par ko viņai maksā? Tabulā, kas klejo internetā, redzams, ka Tīnai Kukkai izdodas mēnesī nopelnīt ap 20000 eiro. Nebūt viņa tāda nav vienīgā. Daudzu Latvijas uzņēmumu padomes locekļi strādā vairākās padomēs un valdēs, jebkurā gadījumā pelnot piecciparu skaitli mēnesī. Kā izvēl uzņēmumu padomas, ko tās dara, par ko cilvēkiem maksā, strādājot arī dažādās un droši vien atbildīgās darba vietās? Par to diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks un Valsts kontrolieris Rolands Irklis.        

Karš Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums pārsteidza nesagatavotus, pārsteidza nesagatavotus. Šo apkures sezonu darīja grūtu ne tikai gāzes cenu pieaugums, dārgāka ir arī elektroenerģija un resurss, ko parasti esam uzskatījuši par sev pieejamu un lētu, – koksnes kurināmais. Tomēr drīz jau šo ziemu būsim pārcietuši un arī gāzes cenas ir pazeminājušās. Dažādu iemeslu dēļ, no kuriem viens tiek minēts – diezgan siltā ziema un arī Ķīnas līdzšinējā ekonomiskās aktivitātes mazināšanās Covid dēļ. Kas tālāk gaidāms energoresursu tirgū un kādus mājasdarbus esam paveikuši gaidot nākamo ziemu? Krustpunktā diskutē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.  

Raidījumā Diplomātisko pusdienas šoreiz dodamies uz vienu no Karību jūras salu valsti pie Ziemeļamerikas krastiem - uz Bahamu salām jeb oficiāli Bahamu Sadraudzību. Daudziem droši vien uzreiz sāks galvā skanēt slavenā vācu grupas “Boney M” dziesma “I'm Born Again/Bahama Mama”, kurai gan ir reliģiska jēga un tā pat tiek izmantota Japānā budistu ceremonijās. Citiem noteikti prātā nāk uzreiz slavenais alkoholiskais kokteilis ar tādu pašu nosaukumu. Vē daudzi klausītāji Bahamu salas atpazīst pēc filmām, kas tur tapušas. Noteikti lielākā dala ir redzējusi "Karību jūras pirātus" un virkni Bonda filmu, kurās Bahamu ainavas ir figurējušas. Holivudas interese par Bahamu salām nepārsteidz. Bet fakts, ka Bahamu salas un viss to 700 salu lielais arhipelāgs nekad nav bijis ASV teritorija, lai arī atrodas ļoti tuvu Floridai, nedaudz pat pārsteidz. Sevišķi ņemot vērā, ka Bahamu salu iedzīvotāji apdzīvo tikai apmēram 30 no valstij piederošajām salām. Te gan ir politiski un ekonomiski skaidrojumi, ka nepilnus 400 tūkstošu iedzīvotāju nelielā valsts ir bijusi izdevīga gan Lielbritānijai, gan arī pašai ASV kā neatkarīgs veidojums. Bet par vienkāršākām lietām starterī runājot – Bahamu nosaukums ir cēlies no spāņu valodas termina “baja mar”. Tas tulkojumā nozīmē "sekla jūra". Kā redzams jebkurā satelītattēlā, ūdens ap Bahamu salām patiešām ir sekls – visam reģionam ir apburoša tirkīza krāsa, kas rodas no baltajām kalcija karbonāta smiltīm seklās jūras dibenā. Stāstot par Bahamām, var sākt ar bēdīgi slaveno Kristoforu Kolumbu, jo viņš, visticamākais, bija pirmais eiropietis, kurš ieraudzīja salas un sastapa tur dzīvojošos pamatiedzīvotājus – taino. Bahamu salās arī bija pirmā vieta, kur viņš izkāpa krastā sava pirmā ceļojuma laikā. Viņš gan atnesa postu un nelaimi, kā mēs jau stāstījām arī raidījumā par Kolumbiju. Proti, laika posmā no 1513. gada Bahamu salas lielākoties bija pamestas, jo gandrīz visi vietējie bahamieši tika piespiedu kārtā aizvesti verdzībā vai nomira slimību dēļ, kuras salās ievazāja eiropieši. 1647. gadā tās tika pa jaunam kolonizētas, bet šoreiz ne no spāņu, bet angļu puses. Tieši no Apvienotās karalistes arī Bahamas kļuva neatkarīgas 1973. gadā. Un ar šo saistās vairāki interesanti stāsti – pirmkārt, Bahamu valstij vajadzēja būt lielākai un aptvert visu arhipelāgu. Bet pēc 1973.gada apmēram trīs procenti arhipelāga palika Lielbritānijas īpašumā. Vēl šobrīd pastāv politiskās kustības, kuras aizstāv ideju, lai Tērksas un Kaikosas salas, kas pieder britiem, tiktu pievienotas Bahamu salām. Ja dažas salas Bahamu salu iedzīvotāji zaudēja, tad tas, ko tie saglabāja no britu koloniālā perioda, ir monarhs. Un monarhs ir neviens cits, kā karalis Čārlzs III Vinzors. Respektīvi, Bahamu salas ir viena no 15 Nāciju Sadraudzības valstīm, kur viņš vēl nomināli ir valsts galva. Politiskie lēmumi, protams, Bahamu salu politikā tiek pieņemti parlamentārās demokrātijas ietvaros un valdības vadītājs ir premjerministrs. Runājot par šīs salu valsts ekonomiku, jānorāda, ka Bahamu salām ir trešai augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju Ziemeļamerikā un pēc pirktspējas paritātes, tas ir tieši tāds pats ka Latvijai – apmēram 32 tūkstoši eiro. Apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība kopā veido mazāk nekā 7 % no IKP, neskatoties uz valdības stimuliem, kas vērsti uz šo nozaru attīstību. Dažās salās dominē naturālā saimniecība – mazas fermas un neliela apjoma zvejniecība. Bet tā ir ūdenspile jūrā, jo gandrīz visi valsts pārtikas produkti tiek importēti. Galvenokārt no ASV. Lielākā nozare valstī ir tūrisms, kas veido 60% no valsts ienākumiem un pusi no visa darbaspēka nodarbinātības. Finanšu pakalpojumi ir otra svarīgākā Bahamu ekonomikas nozare, kas veido aptuveni 15% no IKP, kam seko arī darījumi ar investīcijām. Bahamu reputāciju nesen iedragāja arī amerikāņu uzņēmēja un bijušā miljardiera Sema Bankmana-Frīda darbības. Viņam piederošai un no Bahamām operējošā kriptovalūtu kompānijai „FTX Trading Ltd.” ir izvirzītas apsūdzības krāpniecībā. 12. decembrī Bankmanu-Frīdu pēc ASV lūgumu arestēja Bahamu policija un daudziem, ieskaitot viņa advokātu, par pārsteigumu, viņš neiebilda tikt izdots ASV, kur viņu par kopā apmēram 1,7 miljardu eiro izkrāpšanu no investoriem sagaidot 115 gadu cietumsods, ja viņu notiesās. Puisis gan ir jauns – viņam ir tikai 30 gadi. Pieņemot, ka visus 115 gadus viņam nepiespriedīs, viņš vēl varētu arī tikt izlaists. Viņš noteikti apelēs pie saviem labdarības projektiem, finansiālā atbalsta cīņai ar Covid, kā arī vegāniskā dzīvesveida, gan mentālajām problēmām, gan arī politiskajiem ziedojumiem demokrātu kampaņai vēlēšanās, lai sods tiktu samazināts. Starp citu, Bankmans-Frīds esot bijis otrais lielākais donors ASV demokrātu partijai uzreiz aiz Džordža Sorosa. Viņa bagātība vienubrīd sasniedza 25 miljardus eiro, un viņš ir iegājis vēsturē, kā cilvēks, kas ir proporcionāli vienas dienas laikā zaudējis visvairāk no saviem uzkrājumiem – respektīvi, 95 procentus no savas vērtības. Rezultātā „FTX” nedienas tiek pielīdzinātas gan „Enron” bēdīgi slavenajam bankrotam, gan arī Bērnija Medofa noziedzīgajai finanšu piramīdai. Bankmans-Frīds kļuva slavens ne tikai ar to, ka mēģināja radīt savu kriptovalūtu, bet pat veselu kriptovalūtu spekulāciju tirgu vai pat kriptovalūtu centrālo banku. Kas ir kriptovalūtas un kāds ir to spožums un posts, skaidro "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

François Yon gère depuis 2014 le cinéma Luminor, dans le centre de Paris. Ce cinéma centenaire est entré en lutte parce qu'il risque de disparaître : depuis 2020, le bail signé avec la holding immobilière Sofra, propriétaire des murs, est terminé. Près de 16.000 personnes ont pour le moment signé une pétition pour sauver ce haut lieu de la culture indépendante. Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Külas Luminor - küsime, kas kodu ostmiseks on hetkel õige aeg? Räägime kinnisvarast, emotsioonidest ja rahast. Külas Luminor pank ja Arco Vara frantsiis. - Et kinnisvaraturg toimiks, on vaja emotsiooni ja laenu. - Kodu ostmiseks on õige aeg?  - Puust ja punaseks - mis juhtub, kui euribor on 4%? - Pakkumiste arv on tõusutrendis - mil määral see mõjutab likviidsust? - Kodu omamine, kas meil on võimalus osta oma kodu või on mõistlikum üürikodu? - Mida soovitavad Alo ja Katre täna osta?   Teemade üle arutavad Luminor Group partnersuhete projektijuht Katre Kuusik, Arco Vara Kinnisvarabüroo OÜ tegevjuht Elari Tamm ja Arco Vara Pluss partner Alo Ergma.  

In this Silicon Valley Tech & AI episode presented by GSD Venture Studios Gary Fowler interviews Martin Rajasalu. Martin Rajasalu, Co-Founder and CEO, Moticheck Martin has been working for 20+ years in the life insurance, and retirement asset management area. He studied business administration and banking at Estonian Business School which was and is the most business-orientated and modern university in the country. In his professional life, he did a short stint in the public sector and non-life insurance before he became a development manager in SEB Life Estonia after which he had a 10 year career in Nordea, the largest Scandinavian banking group. He was the CSO and COO in his management board member roles for the Estonian pension fund management company and in the pan-Baltic team, and worked closely with Nordic colleagues. The highlights were acquiring a competitor's retirement funds in 2014 and having a significant role in the merger of Nordea and DNB Baltic units to Luminor, a unicorn shortly acquired by Blackstone. He decided to quit banking and find a good use to my leadership know-how and entrepreneurial passion at the beginning of 2020, just before the covid crisis. His current startup Moticheck was founded in January 2021

Eiropas centrālā banka uz aizvien nerimstošo inflāciju un eiro vērtības svārstībām reaģējusi ar lielāko procentlikmju paaugstinājumu vēsturē. Iedzīvotājiem tas nozīmēs lielākus ikmēneša kredītmaksājumus, un tātad vēl smagāku kopējo finanšu situāciju, ko jau tā daudziem padarījuši nepanesamu gāzes, elektrības un citu pakalpojumu rēķini. Līdzīga situācija, protams, daudzviet Eiropā, un jaunā Lielbritānijas premjere Liza Trasa lēmusi uz ilgāku laiku iesaldēt elektroenerģijas cenas. Kā rīkoties Latvijas valdībai, lai palīdzētu pārziemot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, un kad beidzot dzirdēsim kādas labas ziņas? To raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām ekonomistiem - Dainim Gašpuitim no SEB bankas un Pēterim Strautiņam no "Luminor".

Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Žmogaus teisių stebėjimo instituto vadovas Dainius Pūras teigia, kad sienas reikia saugoti, tačiau negalima taikyti kolektyvinio apgręžimo į Baltarusiją, kuri yra nesaugi. Pasak jo, hibridiniu karu prisidengiama, nes galimam migrantų priėmimu pasiruošta nebuvo. Seimo Nacionalinio saugumo ir gynybos komiteto pirmininkas Laurynas Kasčiūnas pabrėžia, kad Lietuva nėra gavusi ES nurodymo priimti „visą Afriką”, o apgręžimo politiką, nors ir laikinai, Briuselis leidžia. „Luminor” banko ekonomistas Žygimantas Mauricas Europos Sąjungai, kuri neturi aiškios migracijos politikos, siūlo įsivesti „mėlynosios” kortos loteriją, o nelegalių ekonominių migrantų nepriimti.Ved. Audrius Lelkaitis

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojās Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste un "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Runājām par nabadzības risku, inflāciju, kā arī augošajām elektroenerģijas cenām un citiem jautājumiem.

Nav noslēpums, ka vieglākais veids, kā mazināt personālos kiberdraudu riskus, ir uzlabojot vai mainot cilvēku digitālās drošības paradumus, piemēram, biežāk mainot paroles datoram un viedtālrunim. Par to, kādi vēl ne pārāk sarežģīti drošības risinājumi palīdzēs padarīt mūsu virtuālo dzīvi drošāku, atgādinām raidījumā. Kā neuzķerties uz virtuālā lielceļa laupītājiem atgādina „Tet IT” drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis, „Samsung” tirdzniecības vadītājs Baltijā Māris Ķikāns, CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un „Luminor” vecākais krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits. Lielākā daļa cilvēku izmanto paroles savu viedierīču aizsardzībai, bet nemaina tās. Speciālisti iesaka viedierīču aizsardzībai labāk izmantot biometriskos datus (pirkstu nospiedumu), tas ir drošāk, nekā ievadot PIN kods vai burtu kombināciju. "Parole noteikti jāliek, jo tas ir arī visvienkāršākais drošības autentifikācijas veids," atzīst Māris Ķikāns. "Mēs arī veicām kopā ar pētījumu aģentūra "Norstat" pētījumu oktobrī par iedzīvotāju paroļu maiņu, un var teikt, ka lielākā daļa izmanto šīs paroles, bet kas ir tas satraucošais, varbūt, ka šīs paroles arī netiek mainītas viedierīcēs. Vienreiz es uzstādu šo paroli un gada laikā to nenomainu. Pilnīgi noteikti paroli ir ieteicams mainīt. Arī no autentifikācijas veida, vai tas ir pirksta nospiedums vai parole, es ieteiktu izmantot šos biometriskos datus, kas ir pirksta nospiedums, jo šo paroli tomēr nevar noskatīt. Ja mēs atveram mobilā telefona ekrānu ar pirksta nospiedumu, tas ir drošāk, nekā ievadot PIN kodu vai burtu kombināciju." „Tradicionāli iesakām izmantot paroļu pārvaldības programmas, kas ļauj glabāt paroļu datu bāzes aizsargātas ar vienu garu paroli. Mūsdienās ieteiktu nepaļauties tikai uz parolēm,” norāda Gints Mālkalnietis. „Ja runājam par televizoru, uztaisiet savu kontu, ieliekat paroli un droši glabājam paroļu glabāšanas programmās, bet visās vietās, kur iespējams, teiktu – pārejam uz divfaktoru autentifikāciju. Labākā gadījumā tās ir atsevišķas iekārtas, kas ģenerē šos kodus, otros faktorus. Tie var būt kodu kalkulatori. Piemēram, google autentifikators, arī iphone ir savs. Ir dažādi „dzelziski” rīki. Tā ir reāla lieta, kam jābūt jūsu rīcībā, ko pieliekat pie sava tālruņa vai ieliekat fiziski datorā, kas veic autentifikācijas kodu ģenerēšanu jau konkrētajām savienojumam. Mehānisms ir gana sarežģīts, jāsaprot, ka ar vienu paroli šobrīd nevarētu teikt, ka tas ir pietiekams aizsardzības līmenis visiem e-pastiem un citiem kontiem.”

Алексей Макарус, глава Отдела профилактики финансовых преступлений банка Luminor

Swatch Bioceramic, Panerai Luminor Marina ESteel, cool watch news covering sustainability and recycling within the manufacturing of new watches. Wrist watch check in the video, Pagani Design Black bay/Pelagos homage watch https://s.click.aliexpress.com/e/_9ylZ0W Full reviews of the Pagani Design Tudor homage watch https://youtu.be/0YqcCpzGhps Swatch watches on Amazon https://amzn.to/3oTZ69g Michael Cool Watch Reviews, watch news episode. DISCLAIMER: Amazon Associate, I earn a small commission from qualifying purchases which helps support this channel. Thank you for using my links provided. DISCLAIMER: AliExpress affiliate links, I earn a small commission from qualifying purchases which helps support this channel. Thank you for using my links, it costs you nothing extra by using my affiliate links.

【本集節目是由《鏡好聽》與《鏡週刊》共同製作播出的《鏡錶誌》】 主持人：王偲宸／來賓：《Time Square時間觀念》總編輯郭峻彰圖片來源：ROLEX官網 「手錶多久需要洗油保養一次？」這是錶圈的大哉問。除了以3到5年為週期判斷外，《Time Square時間觀念》總編輯郭峻彰也分享，若有耗損，時間反而會走得更快，也是能夠判斷是否需要洗油保養的撇步。同時，這個年限也能作為定期檢查手錶的週期。因為有時不一定是日常運轉，而是在使用過程中，因水氣或震動所造成的耗損。 本集重點：1:14手錶多久需要洗油保養一次？2:15 如何判斷是否需要洗油保養？4:06 石英錶需要洗油保養嗎？7:50 功能越複雜的機芯，越需要頻繁的維修跟保養？11:29 若將手錶送去給非官方的維修單位，後續再送回原廠是否會影響保固權益？ 延伸閱讀：【年度回顧】年度影片前十大揭曉！鏡錶誌2020年最受歡迎的十支影片https://www.mirrormedia.mg/story/20210101-carandwatch-youtubevideos-top10/ 【鐘錶與奇蹟2020】深海閃夜光！沛納海推出三款Luminor系列70週年紀念錶https://www.mirrormedia.mg/story/20200425-watch-panerai-ww2020-luminormarina44/ 製作人：陳怡君／錄音師：劉寶苓 想聽愛聽就在鏡好聽，訂閱《鏡好聽》並下載 APP 收聽，只給你最好的聲音。| 立即訂閱《鏡好聽》：https://www.mirrorvoice.com.tw/mirrorvoice-plus| 免費下載《鏡好聽》App: https://mirrormediafb.pros.is/LY67K| 追蹤《鏡好聽》Facebook：https://www.facebook.com/mirrorvoice2019| 追蹤《鏡好聽》instagram：https://www.instagram.com/mirror_voice/| 合作、節目建議歡迎來信 voiceservice@mirrormedia.mg

Raidījumā Pievienotā vērtība aplūkojam galvenos makroekonomikas rādītājus – ko tie stāsta par Latvijas ekonomiku, aizvadīto pandēmijas gadu un ko varam sagaidīt nākotnē. Kā ierasts, tuvāk iepazīstam arī kādu no Baltijas biržā kotētu uzņēmumu – šoreiz Klaipēdas naftu. Drīz būs pagājis gads kopš dzīvojam pandēmijas apstākļos, nenoliedzami tas ir bijis grūts, iemācījis mums paskatīties uz dzīvi mazliet savādāk un ietekmējis, izmainījis teju visus dzīves aspektus – tai skaitā ekonomiku. Tādā individuālā līmenī skaidrs, ka katram pieredze ir savādāka, kādam pamatīgas grūtības savilkt galus kopā un nopelnīt, citam šis laiks ienākumus vairojis un ļāvis pirmo reizi izveidot nopietnākus uzkrājumus bankas kontā. Ja skatāmies kopumā – tad par to, kā pērn ir gājis Latvijas ekonomikai, stāsta jaunākie iekšzemes kopprodukta dati. Galvenos makroekonomikas rādītājus vērtē "Luminor" grupas ekonomists Pēteris Strautiņš, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Prokrastinācija, pičošana, fīdbeks, performēt… šie ir tikai daži no anglicismiem, kurus izmantojam ikdienā. Kāpēc to lietojam? Vai tos var izteikt arī latviešu valodā? Uzzini jaunākajā raidierakstā ar cilvēkvadības speciālisti Ilzi Medni, ar kuru runājam arī par lasīšanu un tās svarīgumu, darba vides valodu, skaidru un saprotamu saziņu, kā arī daudz ko citu. Ilze Medne ir “HR podkāsta” jeb cilvēkvadības raidieraksta vadītāja, karjeras stratēģe un “Luminor” līderības jomas vadītāja Baltijā. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Grāmatas: Albērs Kamī. Mēris. Liegra, 2020. 256 lpp. Bils Plotkins. Dvēseles mākslas. Dabas un cilvēka psihes noslēpumi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2019. 415 lpp. Bils Plotkins. Mežonīgais prāts. Nepieradinātās cilvēka psihes rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC, 2020. 304 lpp. Noderīgas saites: https://www.delfi.lv/podkasti/hr-podkasts/ – Ilzes Mednes “HR podkāsts” https://www.nonviolentcommunication.com/ – informācija par nevardarbīgu saziņu https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:01] Raidieraksts kā iespēja iepazīt cilvēkus: Ilzes HR podkāsts. [02:22] Vai raidieraksta vadītāja darbs ir misija? [06:21] Ko Ilzei nozīmē latviešu valoda? [09:14] Ko Ilze lasa ikdienā? [12:19] Anglicismu un saīsinājumu izmantošana ikdienā. [20:55] Anglicismi darba vidē: skaidra saziņa un mērķis tikt saprastiem. [33:13] Buzzword bingo. [34:29] Ko nozīmē vārds “agile”? [37:10] Kāpēc cilvēki lieto anglicismus? [44:39] Kādēļ valoda traucē paust to, ko vēlamies: vārdu krājums un lasīšana. [48:40] HR, KPI un citu saīsinājumu atbilsme latviešu valodā. [52:09] Kā paskaidrot darba vidē izmantotos vārdus un izvairīties no pārpratumiem. [53:43] Vārda “koučings” un “koučs” latviskā atbilsme. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Kamis, 10/12/2020 - diskusi dinpar

Raidījumā Pievienotā vērtība, gluži kā daļa cilvēku šajā laikā, vērojam un diagnosticējam veselības stāvokli un simptomus – protams, ne pašu, bet gan Latvijas ekonomikas. Ārkārtas stāvoklis martā un koronavīrusa pandēmijas sākums Latvijai nozīmēja strauju iekšzemes kopprodukta kritumu. Kā Latvijas ekonomika ir pārlaidusi šo laiku un vai tagad gaidāms jauns straujš kritums un no kādiem faktoriem atkarīga atveseļošanās? Uzklausām ekspertu viedokļus.  Martā trieciens ekonomikai bija straujš un bija skaidrs, ka gluži kā liela daļa pasaules arī Latvijā par izaugsmi šogad var aizmirst. Ekonomistu prognozēs pat vīdēja ļoti pesimistiski skaitļi - 10% IKP kritums, salīdzinot ar pērno gadu. Gada nogale jau ir tuvāk, un līdz ar to arī šī gada rezultātus prognozēt ir vienkāršāk. Tagad Latvijas bankas IKP krituma prognoze ir 5%, līdzīgi domā arī Latvijas lielāko komercbanku - “Swedbank”, “Citadele”, “Nordea” un SEB bankas analītiķi. Ja pavasarī kritums bija straujš, tad tagad, pat ieviešot ļoti stingrus ierobežojumus, kaitējums ekonomikai vairs nebūs tik izteikts un tam ir vairāki izskaidrojumi, pirmkārt, uzņēmumi jau ir pielāgojušies, zina ko gaidīt un kā turpināt darbu, otrkārt, arī pārrobežu tirdzniecība ar visu Covid-19 ierobežošanu ir atgriezusies, treškārt, nozarēm – tūrisms, ēdināšana, izklaide, kuras cietušas visvairāk – savā ziņā pat nav kur vairs daudz zemāk krist, saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Esam bieži dzirdējuši, ka ierobežojumi nāk par sliktu ekonomikai un ka valdībām jāatrod tāds zelta vidusceļš starp ekonomikas nenobeigšanu un Covid-19 izplatības ierobežošanu. Tā ir loģikas kļūda un viltus dilemma - saka visi aptaujātie eksperti, jo tagad pieredze rāda, neatkarīgi no ierobežojumiem – vai tas ir Zviedrijas, Izraēlas vai Čehijas modelis – ne tik daudz paši ierobežojumi beidz nost ekonomiku, cik Covid-19 izplatība ir pie vainas. Jo nekontrolējamāka situācija, jo dārgāk tā izmaksā ekonomikai, norāda “Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Jā – bet Zviedrija, bet Zviedrija – sauc iekšējā balss un soctīklos lasītais. Pie mums ir vairākas “zviedru bankas” – un vienas no tām, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis saka – viņu ekonomikai neklājas daudz labāk. Lai gan ekonomikas kritumam pandēmijas apstākļos ir vairāk sakara ar Covid-19 izplatības intensitāti un mazāk ar valdības lēmumiem vai tās uzliktiem vai neuzliktiem ierobežojumiem, tomēr valdību spēja ātri rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus ir izšķirīgi svarīga, ja ne tieši tagad, tad ilgtermiņā un jau domājot par atkopšanos – saka “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Vēl turpinām iepazīt biržā kotētos Latvijas uzņēmumus – šodien par “SAF Tehnika”. Būs arī padomi no pieredzējuša vērtspapīru tirdzniecības eksperta par to, kā novērtēt uzņēmumu pēc publiski pieejamās informācijas, kā to izvērtēt, kā saprast, vai ieguldījumus varētu būt labs, slikts un cik tas riskants.  

Our latest episode is a conversation between Brian Duffy, CEO of the Watches Of Switzerland Group, and Jean-Marc Pontroué, CEO of Panerai. They discuss how the brand has adapted in 2020 and highlight the fact that it is the year of the Luminor, a collection of timepieces by Panerai celebrating their 70th anniversary. 

Darbdaviams vėl primenama, jog jie privalo užtikrinti, kad darbo vietos netaptų viruso židiniais . Tai rekomendacija ar prievolė, kokios darbuotojų ir darbdavių teisės bei pareigos vėl didėjant užsikrėtimų skaičiui? Taip pat pokalbis apie tai, jog dėl pandemijos bankams pradėjus daugiau paslaugų teikti nuotoliniu būdu, padaugėjo ir telefoninių sukčių.Dalyvauja: advokatė Rūta Didikė, „Luminor“ banko ekspertas Linas Sadeckas, Lietuvos bankų asociacijos Finansinių nusikaltimų prevencijos komiteto pirmininkas Audrius Šapola.Ved. Artūras Matusas

Ja tirgū kāds negodprātīgs tirgotājs, blēdoties ar svariem, jums izkrāps pārdesmit centus vai sliktākajā gadījumā dažus eiro, tad internetā, trāpoties krāpnieku nagos, mēs varam pazaudēt visus savus iekrājumus bankā. Par drošu iepirkšanos internetā un izplatītākajiem krāpšanas gadījumiem virtuālajā pasaulē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Tā kā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas aktīvi izmanto iespēju iepirkties internetā un norēķināties ar maksājumu karti, Finanšu nozares asociācija šobrīd īsteno kampaņu #viedpircējs, lai izglītotu pircējus par drošību. Kampaņas eksperts, bankas "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs Viktors Saulītis aicina visus rīkoties digitāli, bet biežāk padomāt par to, kur iepērkas un kā iepirkšanās paradumus veidot drošus. Noteikti jāizvērtē katrs interneta veikals, būtiski saprast, kurā vietā savas kartes datus izmanto. Tirdzniecības vietās bezkontaktu norēķini ir daudz drošāki nekā maksājums, ievadot PIN kodu. Karšu datus nevajag vadīt ikvienā aplikācijā, bet izvērtēt, vai esam gatavi uzticēt savus datus vai naudas līdzekļus konkrētam tirgotājam. CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns atgādina, ka interneta veikalā svarīgi pievērst uzmanību komentāriem un atsaucēm, kaut arī tos var viltot. Savukārt lietotņu veikalos pārbaudīt lietotnes publicētāja informāciju. Ja pakalpojumu sniedzējs ir atklāts, ir pieejams e-pasts, tālruņa numuri, kur iespējams sazināties. Tas arī var būt viens no indikatoriem, ka tirgotājs ir patiess. Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs, SEB bankas Informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs norāda, ka lietotņu viltošana nav izplatīta prakse, bet mājaslapu viltot ir ļoti vienkārši. Ja par kādu lietotni ir bažas, nevajag izmantot kontaktus, kas izmantoti taja norādīti. Speciālisti aicina iegaumēt īstās mājas lapas domēna vārdu, kā to raksta precīzi, jo tas ir viens no rādītājiem, kas nodod viltojumu. Svarīgi noskaidrot vietni, kurai esat pieslēdzies, nevis ņemt vērā tikai lapas izskatu. Runājot par pēdējā laika krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar "Swedbank", speciālisti atgādina, ka bankas pārstāvji paši nekad nezvanīs un neprasīs autentifikācijas datus, ja klients zvana uz banku, tad tikai banka prasa autentifikācijas datus, lai pārliecinātos, kas zvana. Ja cilvēkam šķiet, ka bankas vārdā zvana krāpnieki, noteikti uzreiz ir jāaslēdz zvans un vajdazētu sazināties ar banku pašam. Barbora.lv valdes locekle un vadītāja Sanita Bērziņa un „Rimi Latvia” Klientu risinājumu IT daļas vadītājs Pēteris Pižovs stāsta, vai saskārušies ar krāpniekiem laikā, kad cilvēki aktīvi iepērkas internetā.   Steidzamība piederas pie stāsta    

Šodien galvenais uzsvars raidījumā uz jaunu vērtību radīšanu. Mums visiem šis laiks liek daudz ko darīt savādāk nekā ierasts. Mainās veidi, kā strādājam, kā atpūšamies, kā iepērkamies, kā izmantojam pakalpojumus. Un līdz ar to arī uzņēmumiem jādomā jauni produkti, pakalpojumi un arī veidi, kā tos pārdot. Šodien par abiem šiem aspektiem - gan pārdošanu, kur strauji pieaug digitālo prasmju loma un spēja pārdot attālināti, gan par to, kā jaunradītos produktus jeb inovācijas uzņēmumiem nosargāt savā īpašumā. Ja sociologi prasītu interneta veikaliem, ko tie domā par nākotni, pieļaujams, tiem skats uz dzīvi būtu daudz optimistiskāks. Populārākajiem interneta veikaliem pēdējo mēnešu laikā apgrozījums strauji audzis. Servisi, kuri nodrošina pārtikas piegādi mājās, pat īsti nespēj tikt galā ar pieprasījumu. Iepirkšanās internetā šobrīd piedzīvo savu uzvaras gājienu un tam spiesti piemēroties arī uzņēmēji. Digitālā mārketinga cilvēkiem tuvākajā laikā bezdarbs nedraud – šobrīd darba sludinājumos šī prasme ir viena no pieprasītākajām.  Savu prieku par to neslēpj arī digitālā mārketinga aģentūras vadītājs “Infinitum Agency” vadītājs Andis Stafeckis.  Mums ir paveicies, ka digitālai dzīvei mēs kā valsts esam diezgan labi sagatavoti. Mums ir viens no labākajiem, ātrākajiem un arī pieejamākajiem internetiem pasaulē un arī e-pakalpojumu jomā esam priekšā daudziem. 80% iedzīvotāju izmanto internetbanku, prot arī internetā samaksāt. Tātad, kā jau eksperts minēja – iespējas, infrastruktūra ir, bet, ja palūkojamies no cita skatu punkta – cik tad aktīvi internetā ir mūsu uzņēmēji, tur paveras bēdīgāka aina. Iespēju pārdot savas preces internetā izmanto tikai nepilni 14% uzņēmēju. Kā šonedēļ bankas "Luminor" vebinārā par e-komerciju sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa tas ir satraucoši maz. Viņu veiktās uzņēmēju aptaujas liecina, ka lai gan vairums atzīst, ka, moderni sakot, digitālā transformācija ir svarīga, viņi tomēr no tās baidās un uzskata par dārgu prieku.  Arī Eiropas komisija nesen savā ziņojumā iebakstīja Latvijai tieši šajā lauciņā – sakot, jums viss ir, lai jūs būtu digitāli veiksminieki, bet īsti to neizmantojat. Iespējams, pietrūkst zināšanu, kā to darīt. Bāliņa iesaka visiem, kas domā par sava uzņēmuma e-komercijas attīstību, ielūkoties gudralatvija.lv, kur var atrast gan padomus, gan biežākās kļūdas ko uzņēmēji pieļauj, kā arī novērtēt savas digitālās prasmes un gatavību e-komercijai testā. Lai pirmie soļi e-komercijā būtu veiksmīgi - ir svarīgi morāli nobriest un apzināties paveicamā darba apjomu, tā savukārt saka Gatis Veikšins uzņēmuma “Born digital” vadītājs, viņi nodarbojas ar e-veikalu izveidi saviem klientiem. Bieži uzņēmēji domā, ka ar e-veikala izveidi arī viss ir galā, bet tā ir tipiskāka kļūda, jo e-veikals ir tikai instruments. Protams, ne katram vajag skaistu un spīdīgu e-veikalu, savu web lapu, lai darbotos e-komercijas lauciņā, tikpat labi var pietikt ar kādu no sociālajiem tīkliem vai pat sludinājumu portālu. Viss atkarīgs no tā, ko uzņēmējs grib sasniegt un cik daudz ir gatavs ieguldīt – ja mērķis ir iekarot visu pasauli un konkurēt ar Amazon un Google, tad ar pārsimts eiro budžetu nepietiks. Ir daudz un dažādu rīku, kuri piedāvā e-komercijas iespējas uzņēmējiem un vienmēr vilinošākās ir tās, kuras ir bez maksas. Te gan lieti der atgādinājums par bezmaksas sieru peļu slazdā, ko var, protams, izmantot gudri, bet nezinot kā pareizi to sieru paņemt – var sanākt sāpīga pieredze. Ne mazāk svarīgi ir padomāt par to, kā prece vai pakalpojums tiks klientam piegādāts un kā par to norēķināsies. Kā atzīst speciālisti – aizvien sliktāk darbojas vecais labais rēķina nosūtīšanas veids. Jo posmā starp pasūtījumu internetā, rēķina nosūtīšanu klientam uz e-pastu un tad, gaidot, kad klients to apmaksās, pazūd visai daudz darījumu. Līdz ar to strauji arī Latvijā ir pieaudzis pieprasījums pēc tā teikt – pērc un samaksā uzreiz vienuviet risinājumiem. Ja agrāk tas uzņēmējam prasītu teju visu banku apciemošanu, kontu atvēršanu tajās, lai šādu iespēju klientam sarūpētu, tad tagad jau teju ikviena banka piedāvā savus universālus risinājumus, ko ir vērts papētīt. Arī sociālie tīkli sāk saprast, ka šajā laikā un arī turpmāk tie būs interesanti e-komercijai, ne tikai, lai tajā reklamētu sevi un komunicētu ar klientiem, bet arī lai pārdotu. Tā Facebook šonedēļ paziņoja, ka sāk piedāvāt Facebook veikalu izveidi - pagaidām gan tas ir tikai ASV, bet es nešaubos, ka agri vai vēlu tas atnāks arī pie mums un parādīsies arī citos sociālajos tīklos vienā vai otrā formā.  

Entrevistamos a Jorge Suarez, director de las boutiques de Panerai en Madrid. Nos presenta la colección, Luminor Due, cada detalle, su calibre, su reserva de marcha, su protector de corona, como ajustarlo. Su evolución, su variedad de correas, así como la sencillez para cambiarlas. Sus principales características, técnicas y estéticos. Si te interesan los relojes, no te pierdas nuestros directos en instagram, cada semana. Gracias por escucharnos, mucha salud y ánimo a todos.

Šodien raidījumā par darbiem un nedarbiem. Kamēr valsts organizētie dīkstāves pabalsti cenšas apjaust Latvijas ekonomikas realitāti, piemēroties tai, lai pēc iespējas vairāk cilvēku, uzņēmumu spētu ieķerties atbalsta tīklā, bezdarbnieku rindas strauji aug. Kā jaunajos apstākļos atrast darbu un kādus darbiniekus vispār šobrīd darba tirgū vajag? Raidījuma izskaņā mūsu “mazais nedarbs” - apkopojam jaunākās iekšzemes kopprodukta prognozes, turpinot iesākto Latvijas vadošo banku ekonomistu, šobrīd arī nedaudz pareģu un nākotnes zīlētāju, neklātienes prognožu sāncensību. Darba tirgus tendences Noteikumi un tendences darba tirgū krīzes dēļ mainās ļoti strauji. Aprīlī bezdarbnieku skaits audzis par aptuveni desmit tūkstošiem cilvēku. Šobrīd jau darba devēji ir tie, kas ir noteicēji, izvirza prasības un kritērijus. Arī atlases veids un temps ir pavisam cits. Savukārt darba meklētājam par potenciālajām vakancēm informācija jāmeklē daudz un dažādos kanālos – sākot no jau ierastajiem karjeras portāliem un atlases kompānijām, līdz sociālajiem tīkliem un paziņu un draugu aptaujāšanai. Par to, kādas pēdas krīze iespiedusi darba tirgū, skaidro mūsu kolēģe Linda Zalāne. Par ekonomikas atveseļošanās tempu šobrīd vēl ir pāragri runāt, jo visupirms ir jāsaprot, cik dziļa un strauja ir krīze. Jau iepriekš esam stāstījuši, ka šobrīd ekonomistu, banku un valsts iestāžu prognozes ir ļoti plašā amplitūdā. Tas ir pamatoti, jo situācija ir jauna, joprojām nav īsti skaidrības, cik ilgi pasaulei būs jāsadzīvo ar vīrusa pandēmiju un kuri tad būtu tie labākie varianti, zelta vidusceļi gan cilvēku, gan ekonomikas veselībai. Prognozes nākotnei Var to saukt par tādu kā mazu nedarbu, bet esam apņēmušies katra mēneša pēdējā raidījumā apkopot šobrīd aktuālās iekšzemes kopprodukta prognozes šim gadam no valsts iestādēm un Latvijas lielākajām bankām. Tad gada beigās saprast, kurš no ekonomistiem savās prognozēs ir izrādījies precīzākais.  Finanšu ministrija prognozē, ka iekšzemes kopprodukta kritums šogad būs 7% apmērā, kas ir par pusprocentu pesimistiskāk nekā aktuālā Latvijas Bankas prognoze. Ja valsts iestādes ne vienmēr var atļauties prognozes mainīt, tad komercbankām gan to nekas netraucē darīt. Aprīļa beigās Latvijas banku ekonomistu prognozes, salīdzinot ar martu, gan ievērojami nav mainītas. Un tās IKP kritumu prognozē no 8 līdz pat 11%. Teju visi uzsver, ka nenoteiktība ir liela un scenārija ir divi – pozitīvais un negatīvais. Ieskatam Citadeles, SEB, Luminor un Swedbankas bankas vadošo ekspertu prognozes.

Mērām ekonomikas temperatūru, jo ir skaidrs, ka ar ekonomikas veselību nav diez ko labi un kādu laiku arī nebūs. Ne tik abstraktos vārdos sakot - apkopojam banku analītiķu viedokļus un prognozes par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šim gadam, un pie kādiem nosacījumiem prognozes varētu mainīties. Viens ir skaidrs, par pieaugumu gan neviens vairs nerunā un prognozes zīmē sarkanā krāsā - ar mīnuszīmi.  Padziļinātāk arī pētām, kas notiek ar pensiju fondiem, kur aktīvākajiem plāniem ir pamatīgi mīnusi, no krituma nav paglābušies arī konservatīvie plāni. Nevienam nepatīk zaudēt uzkrāto naudu - interesējamies - vai ir kādas iespējas zaudējumus mazināt? Kā arī to, ko pavisam noteikti šajā laikā nevajadzētu darīt ar savu pensijas kapitālu.  Ir skaidrs, ka pasaules ekonomika ir slima ar vīrusu, daudzi eksperti tagad skatās, domā, mēģina saprast cik daudz laika prasīs atveseļošanās, cik pēc tam rehabilitācija. Savā ziņā prognožu izteikšana tagad ir kā stāvēt pie uguns pārņemtas mājas, skatīties, kā strādā ugunsdzēsēji un izteikt prognozi par to, cik daudz no tas sadegs, cik daudzus mediķi izglābs un cik ilgā laikā tiks vietā uzslieta jauna būve. Situācija Latvijā un pasaulē šobrīd mainās strauji, tāpēc sarīkojām tādas nelielas sacensības  Latvijas vadošo banku analītiķiem, katra mēneša beigās apkopojot viņu prognozes par šī gada iekšzemes kopprodukta izmaiņām - un tad gada beigās palūkojoties, kurš ir bijis tas precīzākais.  Gadu sākot, ekonomikas izaugsme tika lēsta 2,6% apmērā ar plus zīmi. Latvijas Bankas prognoze tagad būtiski mainīta un IKP kritums prognozēts par 6,5%. Turpinājumā "Swedbank", "Luminor", "Citadeles" un SEB bankas vadošo ekspertu prognozes. Visām prognozēm kopīgais, tās paredz tādu kā vēlamo scenāriju - to, ka līdz Jāņiem - vismaz Latvijā vīruss ir ierobežots un dzīve var sākt atgriezties ierastajā ritmā, ja tā nenotiek, aina jau zīmējas vēl drūmākās krāsās.  Īsi kopsavelkot - šobrīd visoptimistiskākā prognoze ir "Swedbank" - 5,8%, tā pa vidu SEB banka un "Citadele" ar 7- 7,5% kritumu, bet vispesimistiskāk noskaņots ir "Luminor" eksperts ar -10%. 

Laidoje „Eglės sanatorijos" vadovas Artūras Salda, „Verslo žinių“ ir „Luminor“ banko rengiamuose Metų CEO apdovanojimuose išrinktas Jaunuoju metų CEO.

Finanšu eksperti iesaka, ka neskatoties ne uz ko, mums ir jāveido naudas uzkrājumi. Pagaidām tas izdodas nedaudz vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju. Bet, ko darīt ar iekrāto? Turēt reālā vai virtuālā „zeķē” vai tomēr investēt, lai nauda strādātu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "Swedbank" apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls, Finanšu nozares asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska, sociālantropologs Andris Saulītis un Latvijas Bankas eksperts Helmūts Ancāns. Kristaps Kopštāls atklāj, ka “Swedbank” veiktais pētījums rāda, ka cilvēki uzkrāj un situācija uzlabojas, tomēr tikai 17% cilvēku Latvijā ir “drošības spilvens” jeb naudas līdzekļi neparedzētiem gadījumiem trīs mēnešalgu apmērā. Tāpat palielinās to cilvēku skaits, kas vispār veic uzkrājumus, cilvēkiem arvien vairāk pieaug iespējas atlikt naudu lielākiem pirkumiem, ceļojumiem, “drošības spilvenam”, bērnu nākotnei vai citām vajadzībām. Viņš arī norāda, ka šādu “drošības spilvenu” izveidot viena mēneša laikā, šis process var aizņemt pat vairākus gadus. Kristīne Lomanovska norāda, ka pētījumi ir dažādi un arī dzīvības apdrošināšana arī paliek populārāka. Tāpat viņa bilst, ka statistiski trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir nopietni krājēji, kas nozīmē, ka regulāri atliek kādu summu. Būtiski sabalansēt abas puses - “drošības spilvenu” un ilgtermiņa uzkrājumus. Bet tas ir atkarīgs no cilvēku rocības Čaklākie krājēji ir vidēju ienākumu saņēmēji (ap 1000 eiro mēnesī). Andris Saulītis vērtē, ka cilvēkam nav iespējas uzkrāt un summa 25-50 eiro mēnesī, ko cilvēki visbiežāk atliek, nav pietiekams uzkrājums. Latvijā krāj daudz mazāk nekā Eiropā. Viņš norāda, ka “Swedbank” aptaujā cilvēki min, ka uzkrāj veselībai. Saulītis uzskata, ka tie nav uzkrājumi, bet gan norāde uz to, ka tie vajadzības spiesti uzkrājumi, jo nepieciešami dārgi medicīnas pakalpojumi. Viņš arī min “Luminor” veikto pētījumu, kurš atklāj, ka no trim Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk to cilvēku, kuri nevar atļauties uzkrāt pensijai. Kur labāk naudu ieguldīt, lai tā pelnītu, katram ir jāpēta informācija internetā vai arī jāvaicā padoms savā bankā.    

Räägime augusti esimeses saates kahest pikemast teemast. Esiteks on puhkenud makseteenuste ja -võimaluste buum. Võrdleme Eesti suuremate pankade äppe, kuidas nendega saab viipemakseid teha ja isegi Garmini ning FitBiti kellaga suvalises supermarketis maksta. Räägime ka sellest, miks me igapäevaselt kasutame Revoluti, N26 ja sellist äppi nagu Curve. Teine pikem teema on telefon autos: Android Auto uuendused, mis on Car Play eelised ja kas on parem, et autos on üldse ainult tahvelarvuti. Saate teemad: Eestis käib massiivne õngitsuskirjade laine Samsung toob välja oma uue telefoni Pangad ja rahaäpid: Swedbank, SEB, LHV ja Luminor, Garmin Pay ja Fitbit Pay, Revolut, N26, Curve kas Android Auto ja Car Play on autos kasulikud või ei Saatejuht Hans Lõugas, külas Tarmo Tähepõld ja Meelis Väljamäe.

Valsts zemes dienests ir sagatavojis jaunu kadastrālo vērtēšanas metodiku. Tieši kādas būtu jaunās īpašumu kadastrālās vērtības, vēl nezinām, bet vairākkārt izskanējis, ka tas, visticamāk, pieaugs. Līdz ar to pieaugtu arī nekustamā īpašuma nodokļa slogs. Tāpēc Tieslietu ministrija rosina noteikt neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodoklim, lai pēc jauno kadastrālo vērtību apstiprināšanas nodokļa slogs par vienīgo mājokli nekļūtu pārāk smags. Šo ierosinājumu vērtējam diskusijā raidījumā Krustpunktā. Raidījumā viesi: Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis.

Les matinales, émission présentée par Sandrine Sebbane. Festival des Cultures Juives - émission spéciale « Héritage musical et culinaire » 1/ « Fête de la Musique » avec par tél. Sofia Falkovitch, en direct de Berlin, parlera de son concert « Notes en bouche ! » le 21 juin en mairie du 4e, Par tél. Joseph Hirsch, chargé de projet au Musée d’art et d’histoire du Judaïsme, présentera le concert de la chanteuse israélienne MAGI le 21 juin au MAHJ. 2/ Spécial « Grandmas Project, les recettes de nos grands-mères en héritage » Avec Jonas Parienté, initiateur du Grandmas Project le 19 juin au Luminor et Laure Protat, réalisatrice du film « Couscous boulettes » qui sera projeté en avant-première le 19 juin au Luminor dans le cadre de Grandmas Project Grandmas Project, les recettes de nos grands-mères en héritage Un mot du créateur En 2005 j’ai commencé à filmer mes deux grands-mères : « Mémé », née en 1916 à Varsovie, et « Nano », née en 1933 au Caire. Toutes deux ont immigré à Paris dans les années 50, où je suis né trente ans après. Le film que je voulais faire devait questionner ce double héritage. Et tout naturellement, la majorité de ce que je filmais se déroulait dans la cuisine. Je ne me sens jamais aussi Polonais ou Égyptien que quand je plante mes dents dans du hareng mariné (souvent accompagné d’une vodka, je vous le concède) ou dans un boreka au fromage (devinez qui fait les meilleurs du monde). J’ai abandonné ce projet en partant vivre à l’étranger et parce que ma grand-mère Mémé nous a quitté. Jusqu’à début 2013 où, une nuit d’insomnie, je me suis rendu compte que cette histoire que je voulais raconter – mêlant recettes de cuisine, petits bouts d’histoire et grande Histoire – pouvait être écrite à plusieurs mains. Et que ça n’en serait que plus pertinent, plus fort. Grandmas Project est une proposition que je fais pour partager et célébrer collectivement ce que nos grands-mères nous ont transmis à travers la cuisine, ce que j’appelle « le plus délicieux patrimoine de l’humanité ». le concept Le cœur de Grandmas Project est une collection de films diffusés gratuitement sur internet, réalisés par des cinéastes du monde entier, suivant une simple règle de trois : 1. filmer sa propre grand-mère 2. en train de préparer une recette 3. dans un film de 8 minutes Intéressé(e) ? C’est ici. Vous n’êtes pas réalisateur ? Aucun problème. Nous invitions tout le monde à nous envoyer des contributions simples (photo et texte) ici. Nous organisons également des événements mêlant cuisine, films et musique où les grands-mères des invités sont nos VIPs. Pour plus d’infos retrouvez nous sur notre page Facebook. Dans un futur proche nous prévoyons aussi de lancer une application mobile et un livre de recettes et récits. Si vous avez d’autres idées pour nous, n’hésitez pas à nous écrire. l’équipe Créateur & Producteur – Jonas Parienté (Chaï Chaï Films). Diffusion & Partenariats – Sarah Sadki (Chaï Chaï Films). Design – Rachel Cazadamont & Lola Guisado (H5). Web design – Neuvième Page. Avocate – Maïa Kantor Assistants de production – Jules Redlich, Stéphanie Ribal. Si vous voulez rejoindre notre équipe ou filer un coup de main aux réalisateurs participants (notamment en postproduction) nous recherchons également des traducteurs et traductrices, n’hésitez pas à nous écrire aussi !

Kas yra „gerovės valstybė“ – tik burtažodis ar įgyvendinama svajonė?Laidoje dalyvauja: Socialinės gerovės instituto vadovė dr. Laimutė Žalimienė ir banko „Luminor“ ekonomistas Žygimantas Mauricas. Ved. Mindaugas Auša.

Kokie yra ekonomikos modeliai? Kas yra neoliberalizmas ekonomikoje? Visa tai padės išsiaiškinti banko „Luminor“ vyriausiasis ekonomistas Žygimantas Mauricas . Ved. Jurgita Čeponytė ir Mindaugas Aušra.

Prezidentė perspėjo, kad artėjančioje Seimo pavasario sesijoje tvyros įtampa dėl būsimų prezidento ir Europos Parlamento rinkimų. Alytuje duris atvėrė Senelių namai – asociacijos „Pasitinkant senatvę” globos skyrius. Pradėjo veikti atnaujintas naujienų portalas LRT.lt. Per didžiausią Šiaurės šalių regiono banką „Nordea“, Lietuvoje, Latvijoje ir Estijoje kartu su Norvegijos grupe DNB valdantį banką „Luminor“, per 12 metų buvo pervesta apie 700 mln. eurų galbūt nešvarių pinigų. Remiantis naujausia Eurobarometro ataskaita, žmonės Europos Sąjungoje labiausiai pasitiki radiju ir televizija.

Jau pavisam drīz daļai Latvija iedzīvotāju, kas lieto internetbanku un autentifikācijai izmanto koda kartes, samaksāt dzīvokļa rēķinu var rasties problēmas. Komercbankas sāk atteikties no internetbankas kodu kartēm, to vietā piedāvājot autentificēties ar mobilās lietotnes palīdzību. Bet ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir viedtālruņi. Kā rīkoties? Par to, kā turpmāk veiksim norēķinus un apliecināsim savu identitāti virtuālajā vidē, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro “Swedbank” klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, SEB bankas digitālās attīstības vadītājs Iļja Nogičevs, "Luminor" bankas Privātpersonu apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis, bankas "Citadele" biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš. No septembra visām bankām Latvijā ir vai nu jāatsakās no kodu karšu izmantošanas, vai jāievieš papildus drošības prasības. Dažādas bankas izvēlas atšķirīgus risinājumus. “Swedbank” jau ir norādījusi, ka no septembra nevarēs izmantot kodu kartes, arī SEB bankā nevarēs izmantot kodu kartes. Banka “Citadele” saglabās jau ieviesto drošības risinājumu, kad varēs izmantot kodu karti, bet cilvēks īsziņā saņems vēl papildus drošības (autorizācijas) kodu, kas satur unikālas katra darījuma detaļas, kuru jāievada vai nu internetbankā vai mobilajā lietotnē. “Luminor” arī ieviesuši smart ID un plāno koncentrēties uz digitāliem risinājumiem, piedāvājot arī kodu karšu lietotājiem no septembra pāriet uz smart ID kā vienīgo autentifikācijas veidu. Pagaidām “Luminor” saglabās arī dubulto drošības sistēmu, izmantojot kodu karti un drošības kodu īsziņā. Visas bankās paralēli smart ID eksistēs arī kodu kalkulatori.

Tyrimas patvirtino tai, kas piktina dažną Lietuvos pilietį – už kai kurias prekes mokame brangiau, ir net gerokai brangiau, nei kai kurių kitų Europos Sąjungos valstybių gyventojai. Kaip matyti iš atlikto tyrimo, maisto produktų kainos sparčiai vejasi ES vidurkį: nė už vieną žinomo gamintojo maisto prekę mūsų šalies piliečiai nemoka mažiausios kainos, o kai kuriais atvejais lenkiame ES vidutinę kainą. Apie tai – LRT TELEVIZIJOS laidoje „Dienos tema“ – ūkio ministras Virginijus Sinkevičius ir „Luminor“ banko vyriausiasis ekonomistas Žygimantas Mauricas.

Lietuva netenka pusės milijardo eurų Europos Sąjungos (ES) paramos dėl to, kad joje švietimo darbuotojai uždirba per mažai, o kainos už komunalines paslaugas irgi yra per žemos. Jos beveik trečdaliu mažesnės negu kaimyninėje Latvijoje, kurioje parama dėl to nemažėtų. Kodėl taip yra ir kiek dėl to kaltas nepertvarkytas viešasis sektorius, LRT laidoje „Dienos tema“ aiškinosi Valstybės kontrolieriaus pavaduotoja Živilė Simonaitytė ir banko „Luminor“ vyriausioji analitikė Indrė Genytė-Pikčienė.

Seimas priėmė daug aistrų keliantį kitų metų biudžetą. Valdančiųjų ir opozicijos tarpusavio kaltinimai pasiekė net specialiąsias tarnybas. O ką apie naują biudžetą galvoja specialistai? LRT RADIJUI antradienį kalbėjęs Vilniaus universiteto ekonomistas Justas Mundeikis sako turįs tris žinutes dėl biudžeto. Pirma, biudžetas paremtais planais ištraukti daug pinigų iš šešėlio, nors nėra jokių garantijų, kad tai pavyks padaryti. Antra, mokesčių reforma, kuri leis truputį padidinti žmonių pajamas, turi savo kainą: dėl jos viešasis sektorius bus nepakankamai finansuojamas. Trečia, po reformos išliks žemas mokesčių perskirstymo ir bendrojo vidaus produkto santykis, o tai – vienas iš socialinės nelygybės veiksnių. „Dienos temoje“ Vilniaus universiteto ekonomistas J. Mundeikis ir banko „Luminor“ banko ekonomistė Indrė Genytė-Pikčienė.

Kam naudingiausias kitų metų biudžetas?Kitų metų šalies biudžeto projektas Seime pristatytas per šešias minutes. Kas į jį telpa?Valdantieji sako, kad naujuoju biudžetu siekiama pagerinti gyvenimą sunkiausiai besiverčiantiems. Žadamos dešimtys papildomų milijonų mokytojams, medikams ir kultūros darbuotojams. Tuo metu kritikai atkerta jame tematantys besipučiančias išlaidas, didesnę skolą ir nepakankamą dėmesį atsargoms juodai dienai.Apie siūlomą biudžetą diskutuos finansų ministras Vilius Šapoka, Seimo Biudžeto ir finansų komiteto narė Rasa Budbergytė, banko „Luminor“ vyriausia analitikė Indrė Genytė-Pikčienė ir VU ekonomistas Justas Mundeikis.Ved. Jurgita Čeponytė.

Kam naudingiausias kitų metų biudžetas?Kitų metų šalies biudžeto projektas Seime pristatytas per šešias minutes. Kas į jį telpa?Valdantieji sako, kad naujuoju biudžetu siekiama pagerinti gyvenimą sunkiausiai besiverčiantiems. Žadamos dešimtys papildomų milijonų mokytojams, medikams ir kultūros darbuotojams. Tuo metu kritikai atkerta jame tematantys besipučiančias išlaidas, didesnę skolą ir nepakankamą dėmesį atsargoms juodai dienai.Apie siūlomą biudžetą diskutuos finansų ministras Vilius Šapoka, Seimo Biudžeto ir finansų komiteto narė Rasa Budbergytė, banko „Luminor“ vyriausia analitikė Indrė Genytė-Pikčienė ir VU ekonomistas Justas Mundeikis.Ved. Jurgita Čeponytė.

Andrius Načajus, „Luminor Lietuva“ valdybos pirmininkas. A. Načajus daugiau nei 15 metų dirba bankininkystės ir finansų srityje. Turi daug patirties verslo, kapitalo rinkų, finansinių produktų pardavimo ir asmeninės bankininkystės srityse. Prieš tapdamas „Luminor” vadovu Lietuvoje yra dirbęs DNB banko Lietuvoje investicinės bankininkystės, rinkų, verslo bankininkystės padalinių vadovu. Laidos vedėjo S. Jovaišo paklaustas, kokį didžiausiausią vadybinį iššūkį, jungiant du bankus, išskirtų, A. Načajus teigė, kad iššūkių buvo tikrai daug ir jie dar nesibaigė. „Jie – įvairūs. O didžiausias iššūkis man asmeniškai – psichologinis. Prieš susijungimą teko galvoti būdus, kaip vienus darbuotojus išlaikyti, o su kitais, kurių funkcijos dubliuojasi, atsisveiknti jų nenuskriaudžiant. Tačiau atsitiko taip, jog daugelis gerų specialistų nusprendė patys išeiti. Netikėtai susidūrėme ne su tuo, kad reikia kažką atleisti, o kad netenkam daug gerų žmonių, su kuriais nenorim atsisveikinti“, – buvo atviras A. Načajus. Laidos svečias sako, jog negali įvardinti vieno dalyko, kurį šiandien darytų kitaip. „Turbūt, net neturiu to vieno dalyko. Tačiau galiu atsakyti iš kito kampo, kaip aš į tai žiūrėjau. Būdavo, kad imdavo virpėti rankos ir atsirasdavo noras imti ir viską pačiam padaryti. Bet dažnai susilaikydavau ir sau pasakydavau, kad mano darbas nėra sutvarkyti vieną ar kitą dalyką, išlaikyti vieną ar kitą darbuotoją. Mano darbas – užtikrinti, kad mašina veiktų. Ir tam, kad ji veiktų gerai, turi fokusuotis į pačios mašinos sutvarkymą. O tai gali reikšti lėtesnį įsivažiavimą. Tačiau, mano nuomone, tai vienintelis būdas ilgalaikei sėkmei. Mano darbas padaryti, kad ta mašina puikiai važiuotų, kad visos grandys veiktų, o jei kur kyla gaisras ar problema, mano tikslas nėra jį užgesinti, man labiau įdomu, o kodėl jis kilo ir ką sistemoje galime padaryti kitaip, kad ateityje vėl neužsiliepsnotų.

Seimas po svarstymo pritarė demografijos, migracijos ir integracijos politikos strategijai iki 2030 m.Lenkų ministras ragina Lietuvą išspręsti klausimus dėl asmenvardžių ir vietovardžių rašymo.JAV bendrovė „Blackstone“ perka kontrolinį „Luminor“ akcijų paketą. Interviu su Antonu Shekhovtsovu, knygos „Rusija ir Vakarų kraštutinė dešinė: Tango Noir“ autoriumi. „Valstybė – tai Tu“: Lietuvos nacionalinio simfoninio orkestro meno vadovas ir vyr. dirigentas Modestas Pitrėnas.Ved. Agnė Skamarakaitė.

Šiandien Seime premjeras Saulius Skvernelis pateikė 2017-ųjų metų Vyriausybės veiklos ataskaitą. Komentuoja Seimo narys, TS LKD frakcijos seniūnas Gabrielius Landsbergis, banko „Luminor“ vyr. ekonomistas Žygimantas Mauricas.

Šiandien Seime premjeras Saulius Skvernelis pateikė 2017-ųjų metų Vyriausybės veiklos ataskaitą. Komentuoja Seimo narys, TS LKD frakcijos seniūnas Gabrielius Landsbergis, banko „Luminor“ vyr. ekonomistas Žygimantas Mauricas.

Seimas sudarė specialią komisiją dėl apkaltos Artūrui Skardžiui.Seimas nepritarė opozicijos siūlymui rengti pirmalaikius rinkimus.Valstybės gynimo taryba siūlo 2030 m. krašto apsaugai skirti 2,5 proc. BVP. Lietuva taip gerai negyveno 424 metus, teigia Luminor banko ekonomistai.„Uber“ savaeigis automobilis JAV mirtinai partrenkė pėsčiąją, dėl to kompanija atšaukė visus tokių automobilių bandymus.LRT generalinio rinkimai.Minima Tarptautinė laimės diena.

Seimas sudarė specialią komisiją dėl apkaltos Artūrui Skardžiui.Seimas nepritarė opozicijos siūlymui rengti pirmalaikius rinkimus.Valstybės gynimo taryba siūlo 2030 m. krašto apsaugai skirti 2,5 proc. BVP. Lietuva taip gerai negyveno 424 metus, teigia Luminor banko ekonomistai.„Uber“ savaeigis automobilis JAV mirtinai partrenkė pėsčiąją, dėl to kompanija atšaukė visus tokių automobilių bandymus.LRT generalinio rinkimai.Minima Tarptautinė laimės diena.

Seimas priėmė kitų metų biudžetą.Valdantieji skelbia jį esant istoriniu ir atskirtį mažinančiu. Opozicija klausia, kaip konkrečiai numatytos priemonės mažins pajamų nelygybę ir pasigenda anksčiau skelbtos mokesčių reformos. Dalyvaus SEB banko vyriausiasis ekonomistas, banko prezidento patarėjas Gitanas Nausėda ir vyriausioji banko „Luminor“ analitikė Indrė Genytė-Pikčienė.

Seimas priėmė kitų metų biudžetą.Valdantieji skelbia jį esant istoriniu ir atskirtį mažinančiu. Opozicija klausia, kaip konkrečiai numatytos priemonės mažins pajamų nelygybę ir pasigenda anksčiau skelbtos mokesčių reformos. Dalyvaus SEB banko vyriausiasis ekonomistas, banko prezidento patarėjas Gitanas Nausėda ir vyriausioji banko „Luminor“ analitikė Indrė Genytė-Pikčienė.

Lietuvoje skelbiama ekstremali situacija, kur dingo valstybės rezervo lėšos?Europos Komisija „Lietuvos geležinkeliams“ dėl išardytų bėgių skyrė 28 mln. eurų baudąLas Vegase per šaudynes žuvo mažiausiai 50 žmoniųKaip pasaulis vertina Katalonijos referendumą ir ar gali ši sritis tikėtis pripažinimo?Nobelio medicinos premija atiteko 3 amerikiečiams už jų atradimus, kurie paaiškina, kaip gyvi organizmų biologiniai ritmai prisitaiko taip, kad jie sinchronizuotųsi su Žemės sukimusi. Nuo šiandienos Lietuvoje pardeda veikti naujas bankas LUMINOR. Mokiniai kviečiami švęsti Atkurtos Valstybės Šimtmetį neįprastai ir kūrybiškai bei pažinti savo krašto Laisvės istoriją, o atradimu pasidalinti su visa Lietuva.

Lietuvoje skelbiama ekstremali situacija, kur dingo valstybės rezervo lėšos?Europos Komisija „Lietuvos geležinkeliams“ dėl išardytų bėgių skyrė 28 mln. eurų baudąLas Vegase per šaudynes žuvo mažiausiai 50 žmoniųKaip pasaulis vertina Katalonijos referendumą ir ar gali ši sritis tikėtis pripažinimo?Nobelio medicinos premija atiteko 3 amerikiečiams už jų atradimus, kurie paaiškina, kaip gyvi organizmų biologiniai ritmai prisitaiko taip, kad jie sinchronizuotųsi su Žemės sukimusi. Nuo šiandienos Lietuvoje pardeda veikti naujas bankas LUMINOR. Mokiniai kviečiami švęsti Atkurtos Valstybės Šimtmetį neįprastai ir kūrybiškai bei pažinti savo krašto Laisvės istoriją, o atradimu pasidalinti su visa Lietuva.

Katalonijos prezidentas pareiškė, kad jo regionas „laimėjo teisę tapti nepriklausoma valstybe“. Vilniuje atidaryta pagalbos telefonu linija tėvams. Vilniuje 54-ojo maršruto autobuse sumuštas vyriškis ir vienuolikmetė mergaitė. Mažiausiai 20-imt žmonių žuvo, apie 100-ą – sužeista Jungtinėse valstijose, Las Vegase muzikos renginyje. Baltijos šalyse veiklą pradėjęs bankas „Luminor” tampa trečiu didžiausiu banku Baltijos šalyse.

A l'occasion du Festival International du Film des Droits de l'Homme, La Matinale était en direct du cinéma Le Luminor, lieu de projection des films sélectionnés pour cette 14e édition. Nos invités : Céline Schmidt, porte-parole du HCR des Nations Unies en France et Laurent Duarte d'Alliance Ciné, co-organisateur du festival.Présentation : Alban Barthélémy / Réalisation : Victor Testier / Co-interview : Bastien Landier et Dounia Mahieddine /Chroniques : Erwan Duchateau et Jules Brussel / Coordination : Elsa Landard et Camille Regache

ECOUTER L’EMISSION Thème : Le poil Par : Joe, Alexia BACOUËL et Cécile MARTIN Invité : Stéphane Rose, auteur de « La Défense du poil – Contre la dictature de l’épilation intime« , aux éditions de La Musardine. Références : Culture Q : Festival du Film de Fesses, du 24 au 28 juin 2015, au Luminor. Lecture finale : Ode au vagin, Clovis Hugues. Musiques : Alabama Shakes, Don’t Wanna Fight Lianne La Havas, Unstoppable

La Matinale de 19h est de sortie ! Ce soir, on s'installe dans le beau salon du cinéma Le Luminor  pour la 13ème édition du Festival International du Film des Droits de l'Homme. Pour l'occasion, on reçoit Geneviève Colas responsable au Secours Catholique des questions de traite des êtres humains, mineurs isolés, justice juvénile. Avec elle on parlera du film The Homestretch, un documentaire de Anne de Mare et Kirsten Kelly qui suit trois jeunes sans-abris dans les rues de Chicago. Un quotidien qui casse le mythe du rêve américain... Qu'en est-il en  France ? Qui sont ceux qu'on appelle les mineurs isolés ? Comment sont-ils traités ? A Paris, il y a plus de 1500 mineurs isolés étrangers, une augmentation de plus de 300% depuis 2008. En seconde partie, Jean-Marc Bonhomme et Nicolas Faragout nous rejoignent pour parler du court-métrage d'animation dont ils sont les héros : Le C.O.D et le Coquelicot. "Dans une école primaire d'un quartier réputé difficile, où les équipes d'enseignants s'épuisent et se succèdent d'année en année, cinq jeunes maîtres sans expérience ont fait le pari de rester. Cinq ans après, ils nous parlent de leur quotidien dans ce lieu où ils tentent de construire, dans une alternance de découragement et de projets, une école comme les autres." Présentation : Dania Kaddur / Papier et co-interviews : François Leroy et Elsa Landard / Réalisation : Tiffany Battistel et Victor Testier / Web et coordination : Elsa Landard

La Matinale de 19h est de sortie ! Ce soir, on s'installe dans le beau salon du cinéma Le Luminor  pour la 13ème édition du Festival International du Film des Droits de l'Homme. Pour l'occasion, on reçoit Geneviève Colas responsable au Secours Catholique des questions de traite des êtres humains, mineurs isolés, justice juvénile. Avec elle on parlera du film The Homestretch, un documentaire de Anne de Mare et Kirsten Kelly qui suit trois jeunes sans-abris dans les rues de Chicago. Un quotidien qui casse le mythe du rêve américain... Qu'en est-il en  France ? Qui sont ceux qu'on appelle les mineurs isolés ? Comment sont-ils traités ? A Paris, il y a plus de 1500 mineurs isolés étrangers, une augmentation de plus de 300% depuis 2008. En seconde partie, Jean-Marc Bonhomme et Nicolas Faragout nous rejoignent pour parler du court-métrage d'animation dont ils sont les héros : Le C.O.D et le Coquelicot. "Dans une école primaire d'un quartier réputé difficile, où les équipes d'enseignants s'épuisent et se succèdent d'année en année, cinq jeunes maîtres sans expérience ont fait le pari de rester. Cinq ans après, ils nous parlent de leur quotidien dans ce lieu où ils tentent de construire, dans une alternance de découragement et de projets, une école comme les autres." Présentation : Dania Kaddur / Papier et co-interviews : François Leroy et Elsa Landard / Réalisation : Tiffany Battistel et Victor Testier / Web et coordination : Elsa Landard