Podcasts about aizvad

Aizvadītajā nedēļā VEF Kultūras pils kamerzālē jau septīto reizi tika pasniegtas folkloras gada balvas „Austras koks”. Tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem folkloras jomā Latvijā. Nominācijā „Aktivitātes folkloras jomā 2024. gadā” balvu saņēma Daugavpils Vienības nama Latviešu un latgaliešu kultūras centra „Tradīciju māja” un folkloras dziesmu un deju kopa „Svātra”. Balvu nominācijā „Mūža ieguldījums” saņēma Austris Grasis un Lidija Jansone, nominācijā „Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana” balvu saņēma Aīda Rancāne un folkloras kopa „Grodi”, „Iedvesmas balva par gada publikāciju” tika pasniegta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuvei. Folkloras dziesmu un deju kopa „Svātra” Daugavpilī darbojas jau trīs gadu desmitus, šobrīd savā kolektīvā pulcējot pāri par 30 dziedošus un dejojošus daugavpiliešus un apkaimes iedzīvotājus. Visus viņus vieno vēlme saglabāt, attīstīt un popularizēt latviskās tradīcijas, stāsta kopas vadītāja un idejas autore Sarmīte Teivāne. Saņemtā balva „Austras koks” ir veltījums visiem, kuri ar mīlestību un cieņu uztur dzīvu latviešu tautas kultūru. Tās saņemšana iedvesmo vēl dziļāk izprast mūsu saknes – senčus, novērtēt sevi šodien un apzināties atbildību par nākamajām paaudzēm, saka „Svātras” vadītāja Sarmīte Teivāne, un šī balva jau nav novērtējums tikai par pērn paveikto folkloras jomā, tas ir tiešām darbs un kopta dzīvesdziņa 30 gadu garumā. Daugavpils Vienības nama „Tradīciju mājai”, kas arī saņēma „Austras koka” balvu folkloras aktivitāšu rīkošanā pērnajā gadā, šogad aprit jau pieci gadi. Šī tradīciju māja kļuvusi par nozīmīgu kultūrtelpu Daugavpilī, kur tiek krātas un popularizētas tradicionālās kultūras vērtības. Par to, kas šeit notiek, stāsta „Tradīciju mājas” vadītāja Baiba Pankjāne. Šajā mājā ir arī viedais galds, kur notiek iepazīšanās ar senajām tradīcijām un amatiem. Taču lielākoties šī latviskā kultūrtelpa Daugavpilī ir pulcēšanās vieta, lai reāli iemēģinātu savu roku un iemācītos dažādās latvju senās amatu un tradīciju prasmes, bieži vien muzikantu pavadībā.

Pagājušajā nedēļā Baltijas interešu aizstāvības dienās (Baltic Advocacy Days) Vašingtonā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas diasporas pārstāvji tikās ar ASV kongresa pārstāvjiem, lai uzsvērtu ASV un Baltijas valstu sadarbības nozīmi, apspriestu baltiešu kopienas bažas par aktuālajiem notikumiem un kopīgi piedalītos dažādos izglītojošos un kultūras pasākumos.. Kā ritēja tikšanās un kā paši Baltijas “advokāti” vērtē tikšanos rezultātus, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Pēteris Blumbergs, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Andersons, Apvienotās Amerikas baltiešu komitejas praktikants Markuss Kozlinskis, Ņujorkas latvietis, Puteņu ģimenes fonda ziedotājs Mārtiņs Putenis, kurš arī apmeklēja Baltijas interešu aizstāvības dienas, un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un maģistra studiju programmu direktors Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu Sandis Šrāders.  

Tuvojas 19. Arhitektūras biennāle Venēcijā, kurā Latvija piedalīsies ar izstādi „Aizsardzības ainava”. Aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas paviljona veidotāji, pētot tik aktuālo NATO ārējo robežu stiprināšanu un tās fizisko nospiedumu ainavā un emocionālo nospiedumu cilvēku dzīves pieredzēs, aicināja uz diskusiju pēcpusdienu. Ar savu pētniecības darbu iepazīstināja arī austriešu arhitekts Teo Doitingers, kurš jau ilgstoši iedziļinās robežu infrastruktūrā visā pasaulē.

Aspazijas 160. dzimšanas dienas svinības Kastaņolā, kas bija Raiņa un Aspazijas trimdas vieta turpat četrpadsmit gadu, aktualizē jautājumu par Raiņa un Aspazijas muzeja pastāvēšanu šajā Šveices ciematā. Kultūras rondo saruna par pieredzēto un Ingas Ābeles topošo romānu „Mīlamā” ar Ingvildu Strautmani.     Kastaņolā 15. un 16. martā bija sabraukuši ne tikai viesi no Latvijas, bet arī latvieši no Itālijas, no Vācijas, no vairākām Šveices pilsētām - Cīrihes, Bernes un Bāzeles. Aizvadīto svinību sakarā ir trīs ziņas. Pirmā no tām: Rainim un Aspazijai veltītā ekspozīcija Kastaņolā, visticamāk, tiks pagarināta, līgums ar Lugano pašvaldību tiks pagarināts vēl uz diviem gadiem. Vēl gan ir jāatrisina dažas praktiskas lietas Otra ziņa - Kastaņolā ir iela "Via Rainis e Aspazija, latviešu dzejnieki un patrioti" un šo ielu oficiāli atklās maijā.  Trešā ziņa: Lai Raiņa un Aspazijas piemiņa Šveicē būtu dzīva, tiek domāts arī par dažādām jaunām sadarbības formām, un viena no tām, kas arī vēl ir sagatavošanas procesā, varētu būt literārās rezidences. Sadarbotos Ventspils Rakstnieku māja ar vienu no Šveices rakstnieku mājām.  Domājams, ka viss iecerētais īstenosies. Pasākumā, kas norisinājās 15. martā Lugano pilsētas arhīvā, piedalījās arī kultūras nodaļas direktors Luidži di Korato. Viņš lielā mērā būs tas, kurš pateiks - jā, būs vai nē, nebūs, un bija Latvijas vēstniece Šveicē Guna Japiņa.  Uz Šveici šajā reizē bija devusies arī pētniece, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā speciāliste Amanda Kaufmane, kurā ir sajūsmā par visu to, ko viņai var izstāstīt literatūrzinātniece Gundega Grīnuma. Viņas priekšlasījums bija par Raiņa un Aspazijas mājbrauci, kā viņi paši sauca gatavošanos atgriezties Latvijā, par to, kā Latvijā reaģēja. Bija arī senas un patiesībā neredzētas fotogrāfijas, piemēram, kur Rainis ir Latgalē, iebraucot Latvijā, nevis kopā ar Aspaziju, bet ar dzejnieci Birutu Skujenieci. Viņas stāstā aizrautība ir pilnīgi saklausāma. Sarunā piedalās arī Memoriālo muzeju apvienības direktora vietniece Sanita Kossoviča. Ar priekšlasījumu uzstājās arī filoloģijas profesors, biedrības "Šveice - Latvija" prezidents Alans Šorderets, bet viņš burvīgi runā latviešu valodā, jo ir precējies ar latvieti Ilzi. Viņš sarunā iezīmē ne tikai Raiņa un Aspazijas, ne tikai arī Zentas Mauriņas, ne tikai Miķeļa Pankoka pēdas Šveicē, bet arī tādu mūsdienu zinātnieku sadarbību un arī nākotni zinātnē.  Rakstniece Inga Ābele lasīja fragmentus no topošā romāna par Aspaziju "Mīlamā", kas iznāks romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu...". Arī mūsu saruna par to. Savukārt 16. martā bija Radio mazās lasītavas tikšanās ar klausītājiem Lugano. Aktieris Gundars Āboliņš lasīja fragmentus no Aspazijas atmiņām un vēstulēm no Šveices, ko palīdzēja sagatavot Gundega Grīnuma, kā arī fragmentus paša tulkotās Joahima Meierhofa grāmatas „Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa”.

Aizvadītajā nedēļas nogalē mūsu pašu mājās, Rēzeknē ir notikusi ikgadējā latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” svinīgā pasniegšanas ceremonija. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināta Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure. Par Latgales kultūras bagātināšanu godināti spilgtākie notikumi un personības. Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” ir gaidīts notikums. Balva – tā ir iespēja atskatīties un izvērtēt aizvadītā gada paveikto, izcelt sabiedrībā jau zināmus un arī mazāk zināmums notikumus Latgales kultūrtelpā, kas pelnījušas uzslavas. Spilgtākos un nozīmīgākos veikumus nosaka žūrijas vērtējums, kuriem šogad desmit „Boņuka” balvas saņēmējus bija jāmeklē no 127 pretendentu pieteikumiem. Šogad ceremoniju vadīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris, no Latgales nākušais un šobrīd šeit dzīvojošais, Jānis Pampe. Un kā izrādās, pasākuma vadītāji savstarpēji ir personīgi pazīstami – Jānis Pampe ir Andra Keiša krustdēls. Kā no skatuves atzina Andris Keišs, viņš uz visiem simts procentiem kā latgalietis juties bērnībā. Kā „Boņuka” balvas pasniegšanas ceremonijas laikā jokoja vakara vadītāji, statistika rāda, ka „Boņuki” visblīvāk dzīvo tieši Balvu novada Upītes ciemā. Proti, tieši uz Upīti visvairāk aizceļojušas latgaliešu kultūras gada balvas – ja Upītē dzīvo ap simts cilvēku, tad uz turieni ir devušies 13 „Boņuki” un viens „Žiks”, kas ir skatītāju balva. Un arī šogad „Boņuka” balva nonāk Upītē, jo par vienu no 2024. gada spilgtākiem notikumiem žūrija atzina Folkloras kopas „Upīte” projektu – kolhoza laiku dziesmu atjaunošana. „Boņuks” dodas arī uz Daugavpili, to saņēma Daugavpils teātra izrāde latgaliski „Kaids nūteikti atīs”. Izrāde ir norvēģu autora Juna Foses tulkojums no jaunnorvēģu valodas latgaliešu valodā. Pirmo reizi kāda citu tautu luga ir tulkota pa tiešo uz latgaliešu valodu. Par vienu no desmit labākajiem notikumiem tika atzīts arī koncertuzvedums „Folkpasija: Francis Trasuns”, kurā piedalījās Rīgas Projektu koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, postfolkloras grupa „Rikši”, Jānis Strazdiņš, kā arī mākslinieciskais vadītājs un diriģents Kristofers Volšs Sinka. Savukārt Evija Maļkeviča-Grundele pirms sešiem gadiem pieņēma izaicinājumu un atgriezās un dzīvo Latgalē, Evija ir muzeja „Andrupenes lauku sēta” novadpētniece, kura ir uzsākusi Tradīciju skoliņu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – „Mozuo tradiceju škola mozajim”, aicinot vietējos uz kopā būšanu. Aizvadītā gada viens no spilgtiem notikumiem bija arī Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde „Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos”. Amanda fotogrāfijās iemūžināja savas 75 gadus vecās vecmammas Valentīnas Priževoites dzīvi Latgales laukos. Svēpētā māla keramikas statuetes tika pasniegtas jau septiņpadsmito reizi. Balvu kopš 2013. gada rīko Latgales vēstniecība „Gors”. Boņuka balvas saņēma arī vinila plate Seimaņs Putāns „Caur bolsim as eju” un koncertizrāde „Putāns. Toreiz un tagad”, Jura Urtāna grāmata „Latgales pilskalni un to folklora”, Broņislavas Martuževas fonds „Rakstītāja” un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata „Dzimst dziesmas tautā, dzimst...” un koncertuzvedums „Topi stipra, sirds”, Jāņa Gleizda simtgadei veltīti pasākumi – Rēzeknes novada pašvaldības konkurss „Juoņa Gleizda bolva fotografejā” un fotogrāmata „Gleizda metode”, kā arī Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma.

1. martā sākas gadskārtējā ieņēmumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā. Aizvadīts seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem "Pašvaldības iekšējā drošība - sadarbība ar valsti un privāto sektoru". Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu. 2026. gadā plāno ieviest 120 ģimenes ārstu sadarbības prakses.

Vācijas pilsētā Minhenē 14. februārī pulcējas desmitiem valstu līderu un valdību pārstāvju, lai Minhenes drošības konferencē apspriestu drošības izaicinājumus pasaulē. Lai arī kara beigas Ukrainā vēl nav saskatāmas, pilnā sparā ir sākusies gatavošanās parlamenta un prezidenta vēlēšanām. "Zelta ābele 2024" mūža ieguldījuma balvu saņems tulkotāja un izdevēja Inta Geile. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatam izvirzīta bijusī pārvaldes Rīgas reģiona vadītāja Ināra Bula. Aizvadītais gads robežsardzei bijis izaicinošs, bet vērtējams kā sekmīgs.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par jaunuzņēmumiem un to, ka ir īstais laiks realizēt ambiciozas, riskantas un trakas idejas. Turpmākajos gados, šķiet, piesaistīt naudu labu ideju sākšanai būs vieglāk nekā agrāk.  Aizvadītā nedēļā nāca ar ziņu, ka Latvijas jaunuzņēmums “Trace.Space” ir piesaistījis 4 miljonus dolāru, kas ir pirmā zināmā investīcija Latvijas jaunuzņēmumos šogad un, kas ne mazāk svarīgi, pirmā investīcija Latvijā no Eiropas vadošā agrīno investīciju fonda “Cherry Ventures”. Sagaidāms, ka šī nebūt nebūs pēdējā investīcija un par tādām dzirdēsim daudz biežāk.

Aizvadītā gada nogalē varas gaiteņos nonāca Klimata likumprojekts. Līdz šim tieši klimata pārmaiņām veltīta likuma Latvijā nav bijis. Kāpēc tāds vajadzīgs? Kam vajadzētu būt šādā likumā? Ko tas nozīmē iedzīvotājiem un kāda pieredze ar klimatu likumdošanā ir citviet pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Jānis Brizga un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Linda Zuze. Gada augs un gada sūna Augs ar labi pamanāmiem dzelteniem ziediem-  smiltāju retējs. Rīdzinieki šo augu pavasaros var viegli  pamanīt, bet citviet Latvijā tas ir ļoti reti sastopams un sūna - spurainā dzīparene, kas izskatās pēc dzijas pavediena un atrodama mitros un veselīgos biotopos. Iepazīstam gada augu un un gada sūnu. Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2025 ir izvēlējusies smiltāja retēju. Kā teikts biedrības izplatītajā paziņojumā, tas aug sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus. Kā norāda Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētājs, un Daugavpils Universitātes docents Pēteris Evarts-Bunders, tas nav ne apdraudēts, ne invazīvs augs, viegli pamanāms vietās, kur tas aug, proti, zied arī pilsētvidē un to raudzīt nav jādodas uz Moricsalu vai Slīteres nacionālo  parku. Iemesls smiltāja retēja iecelšanai gada auga statusā ir tā vēlme to izpētīt pamatīgāk un vairāk tam pievērst uzmanību.     Bet Botāniķu biedrības pārstāve, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte, purvu, sūnu un ķērpju pārzinātāja bioloģijas doktore Līga Strazdiņa iepazīstinās ar Gada sūnu – spuraino dzīpareni, kura, kā nosaukums vēstī, tiešam atgādina spurainu gaiši zaļu un dzeltenīgu dzijas pavedienu, un atšķirībā no smiltāja retēja, nav tik viegli atrodama un ievērojama ar to, ka šī suga ir Latvijas teritorijā parādījusies ļoti sen – Ledus laikmeta beigu daļā. Bet raidījuma iesākumā par to, kā klimata pārmaiņas skar tējas audzētājus pasaulē, ka arī pētniece Dana Dūda skaidro, kā tēja ieguvusi savus dažādos nosaukumus pasaulē.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par drīz gaidāmajām fundamentālajām pārmaiņām elektrības tirgū – pārslēgšanos no Krievijas kontrolētā tīkla, lai pievienotos Eiropas kopējam tīklam.  Mazāk kā divas nedēļas atlikušas līdz vēsturiskam brīdim, kad Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas kontrolētā BRELL elektroenerģijas tīkla un pieslēgsies Eiropas vienotajam elektroenerģijas tīklam. Pirmkārt un nepārprotami, tas ir drošības un neatkarības jautājums, kam klāt nāk arī Eiropas vienotais elektrības tirgus, skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Darbs pie šīm pārmaiņām uzsākts jau pirms gadiem piecpadsmit, bet lielākoties ekonomisku iemeslu, dārgo izmaksu un tehnoloģiju dēļ atlikts un atlikts, konkrētu lēmumu pieņemot tikai 2019. gadā. Galu galā, Krievijas iebrukuma Ukrainā motivēti un skubināti – Eiropas vienotajam elektrotīklam pieslēgsimies gadu ātrāk nekā plānots – 2025. gada februāra sākumā. Kopējās projekta izmaksas ieguldījumos Baltijas valstīs un Polijā tuvojas diviem miljardiem eiro, no kurām lielāko daļu sedz Eiropas Savienības fondu finansējums un tikai neliela – aptuveni 15% - daļa izmaksu gulstas uz Baltijas valstu sadales tīkliem, attiecīgi šīs, gan projekta īstenošanas, gan arī vēlāk uzturēšanas izmaksas, vienā vai otrā veidā nonāks patērētāju rēķinos. Aizvadītajā nedēļā Latvijā tikās visu trīs valstu par enerģētikas jomu atbildīgie ministri. Aprēķini liecina, ka Latvijas uzņēmumiem pārmaiņu dēļ rēķini varētu pieaugt par aptuveni 2%, privātpersonām ap 1%, šogad tarifu nav plānots mainīt, tāds spēkā stāsies 2026. gadā, skaidro Rolands Irklis.     Ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un tajā, kā aizvadītā nedēļa ietekmējusi mūsu personīgos ieguldījumu portfeļus.

Eirolīgas apskats kopā ar Valdi Valteru un Raimondu Zepu ir klāt. Valdis ar Raimondu aplūkos katras komandas sniegumu, latviešu sekmēm šosezon, Banki klubu maiņu, kā arī prognozēs sezonas uzvarētājus.

"airBaltic" vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ. Sāk atjaunot bojāto "Estlink2" kabeli. Ukrainā turpinās Krievijas iebrukums. Lēnām, ar milzīgiem zaudējumiem okupantu armija virzās uz priekšu vairākos virzienos valsts austrumu daļā. Aizvadītajā gadā daudz asiņu izliets ne tikai karā Ukrainā, bet vēl vairākos desmitos bruņotu konfliktu visā pasaulē. Teju 2,5 miljoni eiro ir summa, ko Izglītības un zinātnes ministrija vēlas piešķirt Latvijas Universitātei, lai tā varētu izstrādāt un īstenot kompleksu aktivitāšu programmu lasītprasmes un tekstpratības uzlabošanai. 2025. gada politiskie pārbaudījumi – koalīcijas stabilitāte un cīņa par Rīgu

No 1. janvāra bezmaksas zemes televīzijas apraidē sešu programmu vietā būs vien četras. Aizvadītajās svētku dienās pie stūres reibumā pieķerti 86 transportlīdzekļu vadītāji, bet Ziemassvētku dienās braukt dzērumā vai citu apreibinošu vielu ietekmē nolēmuši vismaz 53 šoferi. 25. decembrī Baltijas jūrā tika sabojāts elektrības kabelis "EstLink 2". Pastāv aizdomas, ka vainīgais iespējams ir viens no Krievijas "ēnu flotes" tankkuģiem, kas turpat kuģojis uz Ēģipti. Futbola federācija decembrī maina virslīgas noteiktumus par leģionāriem, klubi sašutuši, jo nav uzrunāti.

Aizvadītajās dienās ir risinājušies tiešām spriedze pilni notikumi. Gruzijā kā palaidējmehānisms nemieriem nostrādāja premjerministra 28. novembrī teiktais, ka valsts uz četriem gadiem aptur iestāšanās procesu Eiropas Savienībā. Sākumā galvaspilsētā Tbilisī, pēc tam arī citās pilsētās cilvēki izgāja ielās, paužot savu neapmierinātību. Kopš tās dienas situācija kļūst arvien saspringtāka. Negaidīti strauji notikumi risinājušies savulaik pilsoņu kara plosītajā Sīrijā, izmantojot arī Krievijas vājumu, opozicionārie grupējumi nedēļas nogalē uzsāka ofensīvu, piespiežot Sīrijas armiju strauji atkāpties, un ļoti ātri nemiernieki pārņēma kontrolē gan pār valsts otro lielāko pilsētu Alepo, gan visu Idlibas provinci, dodoties Damaskas virzienā. Nedaudz arī analizējām notikušo Dienvidkorejā, kur 3. decembrī valsts prezidents izsludināja ārkārtas stāvokli uz pāris stundām. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Gruzija krustcelēs 28. novembrī jaunizceptā Gruzijas valdība meta kārtējo, bet nepārprotami simbolisku izaicinājumu valsts proeiropeiskajai opozīcijai, paziņojot, ka Gruzija vienpusēji pārtrauc iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību līdz 2028. gadam un atsakās no jebkāda savienības finansiālā atbalsta. Tā Gruzijas vara reaģēja uz Eiroparlamenta rezolūciju, kas pieprasīja sarīkot Gruzijā atkārtotas parlamenta vēlēšanas un aicināja Eiropas Komisiju pakļaut sankcijām Gruzijas valdības vadītājus. Iestāšanās sarunas un finansējums, kā izteicās premjerministrs Iraklijs Kobahidze, tiekot lietots kā šantāžas ierocis. Kā zināms, pēdējā laikā par Gruzijā valdošā politiskā spēka „Gruzijas sapnis” retorikas vadmotīvu kļuvusi „eirointegrācija pēc Gruzijas noteikumiem”, proti, tāda, kas respektētu gruzīnu tautas „tradicionālās vērtības”. Jau pāris stundas vēlāk Tbilisi oficiālo varu paslavēja Krievijas vadonis Putins, sakot, ka apbrīno šīs valdības „drosmi un raksturu”. Gluži citās domās ir desmiti tūkstošu protestētāju, kuri kopš pagājušās ceturtdienas pilda Tbilisi ielas, cenšoties bloķēt parlamenta ēku un pieprasot atkārtotas vēlēšanas stingrā starptautisku novērotāju kontrolē. Valdība sūtījusi pret protestētājiem plašus policijas spēkus, tai skaitā speciālo uzdevumu vienības, laižot darbā stekus, asaru gāzi un ūdensmetējus. Protestētāji no savas puses apmētājuši policiju ar pirotehnikas petardēm un dažādiem priekšmetiem; daži avoti ziņo arī par Molotova kokteiļiem. Kā norāda žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvības organizācijas, policijas rīcība, salīdzinot ar agrāko, izceļas ar īpašu brutalitāti. Presē parādījies ne viens vien sižets par piekautiem abu dzimumu protestētājiem, pie kam fizisko izrēķināšanos pavadot vulgāras un aizskarošas varas kalpu lamas. Par protestu centrālo figūru un balsi turpina būt valsts prezidente Salome Zurabišvili, kura pasludinājusi par prettiesiskām un neatzīstamām 26. oktobrī notikušās parlamenta vēlēšanas. Tā ir tikai pēdējā epizode vairākus gadus ilgstošajā valsts galvas konfliktā ar partijas „Gruzijas sapnis” kontrolēto parlamentu un valdību, kas iezīmējās līdz ar oficiālās Tbilisi pakāpenisku arvien noteiktāku tuvināšanos Kremlim. Šogad prezidentes pilnvaru termiņš beidzas, un parlaments jau ir izsludinājis jaunas vēlēšanas 14. decembrī. Saskaņā ar „Gruzijas sapņa” īstenoto konstitūcijas reformu, prezidentu tagad ievēlēs nevis tauta, bet gan elektoru kolēģija, kurā ietilpst visi 150 parlamenta deputāti, Adžārijas un Abhāzijas autonomiju augstāko padomju deputāti, kopskaitā 41, un 109 vietvaru pārstāvji; pavisam 300 elektoru. Sīrija atkal uzliesmo Nu jau nedēļu pilsoņkarš Sīrijā atkal ir pasaules mediju pirmajās slejās. 2020. gadā ar Krievijas, Turcijas, Irānas un Savienoto Valstu līdzdalību tika panākta virkne vienošanos par uguns pārtraukšanu starp Bašara Asada režīmu un opozīcijas spēkiem, taču neviena no pusēm acīmredzami neuzskatīja šo situāciju par paliekamu. Kad Damaskas valdības galvenās atbalstītājas – Krievija un Irāna – vairs nespēja veltīt pietiekami daudz savas militārās kapacitātes Sīrijai, opozīcijas uzbrukumi valdības pozīcijām kļuva vien laika jautājums. Laiks pienāca 27. novembrī, kad grupējums „Haijat Tahrir aš-Šam” līdz ar vairākām mazākām sabiedroto grupām devās uzbrukumā Sīrijas otrai lielākajai pilsētai Alepo valsts ziemeļrietumos. Valdības spēki izrādījās acīmredzami nesagatavoti atvairīt šo ofensīvu, un 30. novembra vakarā Alepo bija opozīcijas spēku rokās. Asada režīms un tā sabiedrotā Krievija atbildēja ierastajā manierē, vēršot pret opozīcijas ieņemtajām teritorijām aviācijas un artilērijas triecienus, taču tas nelīdzēja apturēt uzbrucēju sauszemes spēku virzīšanos. Līdz 1. decembrim valdības spēki bija atspiesti līdz Hamai, piektajai lielākajai Sīrijas pilsētai apmēram 135 kilometrus uz dienvidiem no Alepo, sākās kauja par pilsētu, un pēc dažu avotu ziņām šobrīd sadursmes notiek jau pašā pilsētā. Tāpat opozīcijas spēki virzās uz priekšu arī dienvidaustrumu un dienvidrietumu virzienā no Alepo, un vakar parādījās informācija, ka Krievija uzsākusi savu jūras spēku evakuāciju no Tartusas bāzes, kas atrodas apmēram 50 kilometru attālumā no Hamas. Grupējums „Haijat Tahrir aš-Šam”, tulkojumā – Levantes Atbrīvošanas organizācija, radās 2017. gadā, saplūstot vairākām mazākām Sīrijas bruņotās opozīcijas grupām, un kopš tā laika kļuvusi par dominējošo spēku Idlibas provincē – opozīcijas citadelē Sīrijas ziemeļrietumos. Idejiski grupējums orientējas uz salafismu – fundamentālistisku sunītu islāma novirzienu. Turcija to atzīst par teroristisku, kas gan netraucē turku bruņotajiem spēkiem sadarboties ar „Tahrir aš-Šam” cīņā pret t.s. Islāma valsti un grupējumu „Al-Qaeda”. Pats grupējums tā līdera Abu Muhammada al-Džulani personā sevi pozicionējis kā džihādistus, taču tādus, kuru darbības mērķi aprobežojas ar Tuvo Austrumu reģionu, nekādi neapdraudot Eiropu vai Savienotās Valstis. Pašreizējā militāri politiskajā procesā Sīrijas ziemeļos iesaistīti arī kurdu teritorijas kontrolējošie Sīrijas Demokrātiskie spēki, kas nav īpaši draudzīgās attiecībās ar „Tahrir aš-Šam”. Valdības vienībām pametot Alepo, kurdu vienības iegāja vairākos pilsētas rajonos, pamatā lai evakuētu no turienes kurdu tautības civiliedzīvotājus. Un ja starp kurdu spēkiem un „Tahrir aš-Šam” fiksētas vien dažas sadursmes, tad tieši pret kurdiem vērsts Turcijas atbalstītā opozīcijas grupējuma Sīrijas Nacionālā armija uzbrukums uz ziemeļaustrumiem no Alepo. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Aizvadītās nedēļas nogalē Rotko muzejs atklāja šī gada nogales izstāžu sezonu, piesakot vairākas personālizstādes un projektus. Argentīniešu izcelsmes mākslinieks Ernesto Moraless, pārstāvot mītnes zemi Itāliju, saviļņo ar metafizisku noskaņu caurstrāvotu personālizstādi “Sākums un gaisma”. Vienlaikus pie skatītājiem nonākuši vēl pieci pašmāju mākslas projekti – Gustava Filipsona noslēpumaini ekspresīvais “Vējlauzis”, Mārtiņa Zitmaņa mīklainu zīmju un nozīmju pārpilnās “Salas”, Rutas Štelmaheres gaismtiecīgais “Mūžīgais bērns”, Jekaterinas Griškjānes mūžības skartais gleznieciskais vēstījums “Es esmu mājiņā” un keramiķes Ineses Margēvičas glāsmainā “Siltā gaisma”. Seši mākslinieki, seši mākslas projekti, kas runā par mūžīgām tēmām – dzīvību un nāvi, dabu un cikliskumu visā, kur baltais mijās ar melno, tumšais ar gaišo, un kā jau dzīvē, ļaujot uzplaiksnīt arī impulsīvi košu izjūtu gammām. Tāda ir šī gada ziemas izjūta Rotko muzejā Daugavpilī, darbs pie kuras sagataves, kā stāsta muzeja direktors un triju izstāžu kurators Māris Čačka, bijis pietiekami ilgstošs. „Veidojot šo te kopumu, kas ir divu gadu darbs, apzināti tika atlasīti šie projekti, kas viens otru papildina un arī atšķir gan mediju daudzveidībā, kaut gan šoreiz dominējošā ir glezniecība kā forma, bet šī glezniecības izteiksme caur formām ir atšķirīga.” Vienojošais visos izstāžu projektos simboliski ir pievēršanās gaismas un tumsas tēmai, ko katrs mākslinieks ir risinājis savādāk, caur savu skatu un izjūtu prizmu, tā atklājot katrs savu dzīves stāstu. Rotko muzeja ziemas sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas līdz 2025. gada 23. februārim. Bet līdz 16. februārim muzejā vēl skatāma čehu sirreālisma meistaru Jana Švankmajera un Evas Švankmajerovas daiļrades panorāma “Disegno Interno: Padodies savām apmātībām”.

Raidījumā Pievienotā vērtība par Eiropas Savienības (ES) mēroga problēmu un spēju vai nespēju to risināt. Par Eiropas vienoto tirgu, kur brīva preču un pakalpojumu plūsma pāri robežām ir fundamentāla pamatvērtība, tomēr realitātē pastāv virkne ierobežojumu, kuri liedz uzņēmumiem Eiropas Savienībā darboties kā vienā vienotā tirgū. Gaisā virmo un Eiropas Parlamenta gaiteņos tiek lobēta ideja par īpašu “28. režīmu” - kurš ļautu ar vienādiem noteikumiem juridiski izveidot pārrobežu Eiropas Savienības līmeņa uzņēmumus, kas darbotos paralēli visu 27 dalībvalstu nacionālajiem likumiem. Aizvadītajā nedēļā ir apstiprināts jaunais Eiropas Komisijas sastāvs, kas nākamos piecus gadus noteiks Eiropas Savienības attīstības virzienu. Eiropas komisijas tapšanas laiks ir ideāls brīdis, lai pārvērtētu esošo situāciju, problēmas un piedāvātu jaunus risinājumus. Plaši ir izskanējis Mario Dragi plāns Eiropas ekonomikas konkurētspējas veicināšanai, lai apturētu “lēnās agonijas” risku, ko varam piedzīvot investīciju trūkuma inovācijās un kontinenta finanšu tirgus nepilnību dēļ. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runās jau izskanējis piedāvājums izveidot 28. režīmu – legālu uzņēmējdarbības reģistrēšanas formu un statusu inovāciju un ātri augošu uzņēmumu darbībai Eiropā. Tā nav gluži viņas ideja, to aktīvi lobē un jaunās komisijas dienaskārtībā virza EU Inc petīcijas autori. "Pavisam vienkārši, mēs gribam izveidot standartizētu juridiskās personas statusu visiem jaunuzņēmumiem Eiropā. Ātri izskaidrojot kāpēc – paskatoties datos, Eiropā mazāk nekā 18% agrīnā kapitāla investoru darbojas visā Eiropā. No otras puses, ja tu esi uzņēmuma dibinātājs, kurš neveiksmīgi cīnās piesaistīt pirmās investīcijas, tu neesi tāds vienīgais. Realitātē lielākā daļa investoru investē tikai savā valstī un, ja vien tavā valstī lokāli nav daudz investoru, tu vienkārši esi bezizejā. Savā ziņā, mums nav Eiropas ekosistēmas, mēs nekonkurējam globāli kā Eiropa, mēs konkurējam kā atsevišķas nacionālas vienības. Un pirmais vieglākais risinājums, kā šo mainīt, ir ieviest vienu standarta juridiskās personas statusu un ietvaru, ko uzņēmumu dibinātāji var izmantot, investori un juristi pārzina un visi var radīt standarta procesus un dokumentus ap to." Tā petīcijas ideju, ko šajās dienās arī oficiāli iesniedz jaunajai Eiropas Komisijai, skaidro viens no tās līdzautoriem Andreas Klingers - iespēju kapitāla investors un vairāku uzņēmumu līdzdibinātājs. Zem petīcijas parakstījušies vairāk nekā 13 tūkstoši uzņēmēju, investoru un jaunuzņēmumu, tostarp tādu uzņēmumu kā „Stripe”, „Wise”, „Wolt” un „Bolt” dibinātāji. 27 atšķirīgi un dažādi valstu nacionālie regulējumi, tiesiskie ietvari bremzē ne tikai investīcijas, bet arī uzņēmumu izaugsmi. Tas ir neapstrīdams fakts, ka šobrīd Eiropā izaugt inovatīvam pasaules mēroga uzņēmumam ir apgrūtinoši un daudz vieglāk ir sākt ASV.

Aizvadītajās nedēļās pasaules valstu pārstāvji tikās Kolumbijas pilsētā Kali sarunās par biodaudzveidības jautājumiem un ekoloģisko krīzi, kas piemeklē planētu šobrīd. Sākot ar drošticamiem datiem par ekoloģisko stāvokli, beidzot ar rīcības plānu - diskutējamā bijis daudz. Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies dabai un klimatam, un tam, kā mums sokas ar plāniem apturēt sugu izzušanu uz zemes. Nav jaunums, ka šajā gadsimtā piedzīvojam masveidīgu dabas daudzveidības samazināšanos. Lai šajā jautājumā steidzami kaut ko mainītu, reizi divos gados tiekas pētnieki un dažādu valstu pārstāvji. Šogad šī sanāksme norisinājās Kolumbijā, kas starp citu ir viena no dabas daudzveidības ziņā bagātajām valstīm pasaulē. Kas lemts šajā samitā, skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un bioloģijas zinātņu doktore, pētniece, Latvijas Hidroekoloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas vadītāja Astra Labuce. Jauna rubrika raidījumā Bet raidījuma ievadā jauna rubrika, kurā turpmāk skanēs katru pirmdienu. Tajā aplūkojam, kas interesants zinātnes pasaulē noticis brīvdienās. Aizvadītajā nedēļas nogalē aktuālākais bija rudens vētra un vējš. Tāpēc stāsts par vēju, vējainākajām pilsētām, bet ekspertam, kukaiņu pētniekam Voldemāram Spuņģim vaicājam, kā lapu pūteji, ko izmanto arvien plašāk, ietekmē tos, kas dzīvo uz augsnes. Nobela Miera prēmija piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai Aizvadītajās nedēļās raidījumā esam stāstījuši par 2024. gada Nobela prēmijas laureātiem dažādās nozarēs. Pasniegta arī Nobela Miera prēmija, un tā atgādina par cīņu pret 20. gadsimtā radītu postošu spēku - kodolieročiem. Ko šādi ieroči spēj īstermiņā un ilgtermiņā izdarīt ar vides un cilvēka veselību? Hirosima un Nagasaki, Bikini atols, Čornobiļa, Fukušima, pēdējā laikā arī Zaporižja Ukrainā - visas šīs vietas pasaulē saistītas ar traģēdijām vai riskiem, kas iespējami, izmantojot noteiktu ķīmisko elementu specifisko dabu. Bet kurš tad to izmanto? Protams, cilvēks. Tieši tāpēc Otrā pasaules kara laikā zinātnes atklājumi noveda pie kodolieročiem, lai viena valsts varētu nolikt pie vietas citu. Savukārt cilvēku paviršība ļāvusi notikt atomelektrostaciju avārijām, un politiskās ambīcijas no šādiem riskiem mūs nepasargā arī mūsdienās. Par kodolieroču tapšanu un to graujošo ietekmi daudzi būs guvuši priekšstatu no vairākas “Oskara” balvas saņēmušās filmas “Openheimers”, kas stāsta par “atombumbas tēvu”, pirmo kodolieroču radītāju, amerikāņu fiziķi Robertu Openheimeru. 1945. gada 6. un 9. augustā kodolieroči “Mazais zēns” un “Resnais vīrs” tika uzspridzināti virs Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki. Bet šogad Nobela Miera prēmija piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai "Nihon Hidankyo", kas pazīstama arī ar nosaukumu "hibakusha". Prēmija piešķirta par organizācijas centieniem panākt no kodolieročiem brīvu pasauli. Vai tas ir iespējams un kādu ietekmi uz cilvēka un vides veselību atstāj kodolieroči, par to saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošo pētnieci Guntu Ķizāni.

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Ķīnas un Eiropas Savienības attiecības turpina saasināties, it sevišķi tirdzniecības jomā. Reģiona līderu tikšanās Turkmenistānā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" ārpolitikas komentētājs Andis Sedlenieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālisti Paulu Koškinu un RSU Politikas zinātnes doktorantūras vadītāju, Ķīnas Studiju centra direktori, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktori Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu. Lietuva griež pa kreisi Pēc 13. oktobrī notikušās Lietuvas Seima vēlēšanu pirmās kārtas ir skaidrs, ka aptauju rādītāji nav melojuši un mūsu kaimiņvalsti gaida valdošo spēku nomaiņa un politikas pagrieziens vairāk vai mazāk pa kreisi. Pārliecinošās līderpozīcijas, kuras 2020. gada vēlēšanās ieguva konservatīvā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti, sāka šķobīties jau drīz pēc vēlēšanām, un ap 2021. gada vidu valdošos konservatorus popularitātē apsteidza Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija. Daudz labāk neklājās arī premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītās koalīcijas mazākajiem partneriem – Liberālajai kustībai un Brīvības partijai. Tajā pašā laikā turpināja kristies arī līdz 2020. gadam valdošās Zemnieku un zaļo savienības reitingi, un ja vēlēšanu laikā šī partija vēl bija otrā, tad 2022. gada vidū – tikai ceturtā. Šīm partijām zudušais politiskais kapitāls tika ne vien sociāldemokrātiem, bet arī 2022. gada sākumā kādreizējā premjerministra Sauļus Skverneļa dibinātajai kreisi centriskajai partijai Demokrātu savienība „Par Lietuvu!”. Visbeidzot šī gada sākumā Lietuvas politiskajā skatuvē uznāca vēl viens spēks – partija „Nemunas rītausma”, kura pati sevi raksturo kā kreisi centrisku, liberālu un kristīgu, taču politikas novērotāju apzīmēta visbiežāk kā nacionālistiski populistiska. Pavasarī piedzīvojusi strauju popularitātes kāpumu, kas, visticamāk, panākts, piesaistot līdz šim politiski inerto elektorāta daļu, vēlēšanu priekšvakarā „Nemunas rītausma” jau nepatīkami cepināja valdošo konservatīvo pakausi. Lietuvas vēlēšanu sistēma ir jaukta. 70 no 141 Seima deputāta ievēl proporcionālā balsojumā, savukārt atlikušo septiņdesmit vienu – vienmandāta apgabalos. Pirmajā kārtā šais apgabalos mandātu iegūst kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse no balsojušajiem, kas pie tam ir ne mazāk kā piektdaļa no reģistrētajiem vēlētājiem. Šādi apgabali šoreiz ir astoņi, tādējādi pēc pirmās kārtas ir ievēlēti 78 tautas priekšstāvji – 20 sociāldemokrāti, 18 no „Tēvzemes savienības”, 15 no „Nemunas rītausmas”, astoņi no „Par Lietuvu!”, astoņi no Liberāļu kustības, divi no partijas „Lietuvas poļu vēlēšanu akcija” un viens neatkarīgais deputāts. Pārējo 63 mandātu liktenis izšķirsies otrajā kārtā 27. oktobrī. Tiek lēsts, ka šī kārta diezin vai glābs valdošos konservatīvos no zaudējuma, ciktāl pēc pirmās kārtas viņi teju par divām trešdaļām atpaliek no sava snieguma iepriekšējās vēlēšanās. Tas pats sakāms par „zemniekiem un zaļajiem”, kuru rezultāts šobrīd šķiet katastrofāls – iegūti vien seši mandāti, respektīvi, apmēram piektā daļa no iepriekšējās vēlēšanās savāktajiem. Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte jau paziņojusi, ka konservatīvo līdera Gabrieļus Landsberģa aicinājumi veidot plašu varavīksnes koalīciju, nelaižot pie varas „Nemunas rītausmu”, viņu jau nogurdinājuši – koalīcija ar konservatīvajiem sociāldemokrātiem nav domājama. Toties kā nākamās iespējamās koalīcijas kodols iezīmējas sociāldemokrātu un „Par Lietuvu” centristu kombinācija. „Literatūras mīļotāju” tikšanās Šogad Turkmenistāna atzīmē trīssimto gadadienu kopš sava izcilā literāta, dzejnieka Mahtimguli dzimšanas. Šai literatūrvēsturiskajā sakarā pagājušās nedēļas nogalē Ašgabatā uz saietu pulcējās visai reprezentatīva reģiona līderu kompānija. Turkmenistānas līderi Serdaru Berdimuhamedovu bija pagodinājuši nesen ievēlētais Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns, Kazahstānas prezidents Kasimžomarts Tokajevs, Kirgizstānas prezidents Sadīrs Džparovs, Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs un Armēnijas prezidents Vahagns Hačaturjans. Un, kur gadījies, kur ne – respektīvi, iepriekš nepieteikts – Ašgabadā piezemējās arī Krievijas režīma vadonis Vladimirs Putins. Uzstājoties foruma atklāšanā, viņš paziņoja, ka Krievija tagad būvējot „jaunu pasaules kārtību” un pulcēšot ap sevi antirietumniecisku valstu sadraudzību. Par nozīmīgāko saieta notikumu, attiecīgi, kļuva tā pamatprogrammā neietilpstošā Kremļa saimnieka tikšanās ar savu Irānas kolēģi Pezeškiānu, kas iezīmēja tālāku tuvināšanos starp šiem diviem mūsdienu pasaules izraidītajiem. Abi vadoņi slavēja savstarpējo sadarbību, kas, Irānas līdera vārdiem runājot, ik dienu nostiprinās kā ekonomiski, tā kulturāli. Kā zināms, viena no spilgtākām šo „ekonomiski kulturālo” saišu izpausmēm ir Irānas Krievijai piegādātās tuvā rādiusa ballistiskās raķetes „Fath 360”. Domājams, ka Ašgabadas tikšanās ir prelūdija nolīgumiem, kas varētu tikt slēgti „BRICS” samitā, kuru nākamnedēļ prezidējošā valsts Krievija uzņem Kazaņā. Atšķirībā no šī „literatūras cienītāju” salidojuma, kur Putins varēja justies kā centrālā figūra, Tatarstānas galvaspilsētā klātesoši būs tādi globālie smagsvari kā Ķīnas līderis Sjī un Indijas premjers Narendra Modi. Elektroauto un konjaks uz grauda tirdzniecības karā Kopš pagājušās nedēļas pasaules preses virsrakstos piesauc teju neizbēgamu tirdzniecības karu starp Eiropas Savienību un Ķīnu. Viss sākās ar to, ka aizpagājušajā piektdienā Eiropadome ar balsu vairākumu apstiprināja papildu muitas nodevu noteikšanu no Ķīnas importētajiem elektroauto. Savienība uzlūko kā negodīgu konkurenci Ķīnas subsīdijas šai ražošanas nozarei, kas aktīvi iespiežas ar savu produkciju salīdzinoši nepiesātinātajā Eiropas tirgū. Kopš 2020. gada Eiropas Savienībā pārdoto ķīniešu elektromobiļu tirgus daļa pieaugusi no nepilniem 4% līdz 25%. Pret savienības sankcijām balsoja Vācija, kuras autoindustrijas kompānijas daļu produkcijas ražo Ķīnā, kā arī Ungārija, tradicionāli darbojoties kā Pekinas interešu aģents Eiropā. Ķīna, protams, nodēvēja savienības rīcību par nepieņemamu protekcionismu un dažas dienas vēlāk nāca klajā ar pretpasākumu – ievedmuitas noteikšanu Eiropā ražotajam konjakam un brendijam, kas pakļaujot dempingam Ķīnas tirgu. Šo Ķīnas lēmumu Eiropas Savienība savukārt grasās apstrīdēt Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Ķīnas pārstāvji jau izteikušies, ka viņu pretenzijas varētu izpelnīties arī Eiropas gaļas produkcija un auto ar lieljaudas benzīna dzinējiem. Kā norāda eksperti, elektromobiļi un konjaks ir īlens, kas izlīdis no apvienotās Eiropas un Ķīnas ekonomisko sakaru maisa. Ķīna pēdējos gados piedzīvojusi iekšējā tirgus pieprasījuma kritumu un, attiecīgi, pārvirza nepieprasīto produkciju ārējā tirgū. Tās eksports uz Eiropas Savienību sasniedzis rekordaugstu līmeni, tāpat kā savienības negatīvā bilance tirdzniecībā ar Āzijas superlielvalsti. Eiropu pārpludina ne vien ķīniešu elektromobiļi, bet arī akumulatori un saules paneļi, vēja turbīnas, tērauds, vecāko modifikāciju mikroshēmas un citi izstrādājumi. Ķīnas valdības mēģinājumi aktivizēt iekšējo patēriņu līdz šim nav devuši rezultātus. Šobrīd starp Briseles un Pekinas pārstāvjiem rit sarunu process ar mērķi vienoties par minimālās cenas slieksni Ķīnas izstrādājumiem un tā izvairīties no pārāk agresīvas konkurences, kas draud ar tirdzniecības karu. Notikušas gan tehnisko ekspertu konsultācijas, gan tikšanās starp komisāru ekonomikas jautājumos Valdi Dombrovski un Ķīnas tirdzniecības ministru Vanu Ventjao. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Dzejas dienas Latgalē bagātinājis vēl viens pasākums, kas aizvadītajā sestdienā, 7. septembrī, izskanēja Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu kalnā. Pirmo reizi te notika muzikālas dzejas brokastis “Gulguošona”, kur pulcējās vairāki pazīstami Latgales literāti - Valentīns Lukaševičs, Annele Slišāne, Arvis Viguls un Anita Mileika, kā arī mūziķi Ingars Gusāns, Vinsents Kūkojs un flautu grupa “Svīres”. Uz “Gulgošanu” bija devusies arī kolēģe Guna Zvīdre. Aizvadītās sestdienas rītā Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu kalnā, kas atrodas turpat pie Rēzeknes un paver skatu teju uz visu pilsētu skanēja ne vien putnu dziesmas, bet arī dzeja un mūzika latgaliešu literātu un mūziķu izpildījumā, tādējādi veicinot latgalisko tekstu jaunradi un pārtapšanu jaunās mākslas formās. “Gulgošana” te notika pirmo reizi un bija kā ieskaņa vakara pasākumam Nautrēnos, dzejas slamam “Rogovkys dzejis voga”, kas šogad notika jau treso reizi.

Raidījumā Pievienotā vērtība par jomu, kur gribam būt vieni no reģiona līderiem, par jomu, kurā šobrīd pasaulē plūst trešdaļa no visām investīcijām. Respektīvi par atjaunīgo enerģiju un Latvijas ambīcijām ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Cik daudzi no ir dzirdējuši jēdzienu Ūdeņraža ieleja? Tas palēnām sāk kļūt par tādu kā modes vārdu un valstis cita pēc citas domā un pieņem stratēģijas, kā par tādām kļūt un meklē arī savstarpējas sadarbības iespējas. Mērķis viens – izveidot perspektīvā ūdeņraža tehnoloģiju un ražošanas infrastruktūru, piegādes ķēdes, lai risinātu vienlaikus ilgtspējas un arī enerģētikas problēmas. Aizvadītajā nedēļā Rīgā notika šai reģionā pirmā ūdeņraža ielejām veltītā konference. Tās viens no rīkotājiem – Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns, saka, tā bija iespēja parādīt savu potenciālu un arī to, kas jau ir izdarīts. Līdz šim atjaunīgās enerģijas, zaļā kursa un arī enerģētiskās neatkarības kontekstā daudz vairāk ir runāts un darīts, lai veicinātu enerģijas ieguvi no saules un vēja. Bet tas nav bez blaknēm: kad vējš pūš un saule spīd, tad tiek saražots par daudz, bet kad nē, tad trūkst. Attiecīgi arī elektrības cena lēkā kā aritmijas slimniekam. Atjaunīgās enerģijas uzglabāšana ir galvenā problēma un daudzi kā risinājumu redz ūdeņradi, kurš tiek ražots brīžos, kad elektrības ir par daudz. Izstrādājot nacionālo nulles emisiju tehnoloģiju stratēģiju, ūdeņraža tehnoloģijām būs būtiska loma tajā, sola ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Procesā ir Latvijas un Igaunijas projekts ELWIND, kura galvenais mērķis ir attīstīt jūras vēja parkus Baltijas jūrā, tie savukārt var būt labs pamats ūdeņraža tehnoloģiju un arī ostu infrastruktūras attīstībai, skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde. Ūdeņraža un arī citas enerģētikas tehnoloģijas ir dārgas un nepieciešamas lielas investīcijas, lai tās realizētu. Šobrīd gan ir ideāls brīdis, lai ambicioziem projektiem piesaistītu naudu, skaidro Štrovalde. Lai gan tagad par ūdeņradi daudz runā, ūdeņraža nozare nav jauna un tā jau ir eksistējusi desmitiem gadu, vienkārši tagad tā ir ieguvusi pavisam citu aktualitāti un uzmanību, skaidro Eiropas ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs, uzsverot, ka asociācijā ir vairāk nekā 600 industriālo biedru.  

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Rēzeknē aizvadīta otrā mobilo izrāžu skate, kurā Latvijas skolu skolotājiem prezentēja dažādas mobilās izrādes, kuras iespējams aizvest uz savu skolu un reģionu. Mobilās izrādes, ko organizē Starptautiskās bērnu un jauniešu profesionālo teātru asociācijas nacionālais centrs Latvijā un kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”, aicināja izglītības profesionāļus iepazīties ar nevalstisko teātru izrāžu repertuāru, un iekļaut tās arī savā mācību programmā. Idejas autori tādējādi vēlas paplašināt kultūras iespēju piedāvājumu reģionu skolās, kā arī bērnos, skolēnos radīt lielāku izpratni par laikmetīgo mākslu un teātra mākslu. Pašā vasaras izskaņā Rēzeknē notika otrā mobilo izrāžu skate, kurā pedagogi tika iepazīstināti ar teātra izrāžu repertuāru, ko “Latvijas skolas somas” programmas ietvaros piedāvā dažādi nevalstiskie teātri. Prezentēt savas izrādes Latgales reģiona pedagogiem, bija ieradušās trupas no “Cēsu Mazā teātra”, “Liepājas Leļļu teātra”, kultūras attīstības biedrības “Tapala lapa”, “Istabas teātra” un citiem. “Istabas teātra” izrādes “Dzīvs” mērķauditorija ir sākumskolas vecuma bērni. Izrādes komandai izzinot mācību materiālus, izdevies radīt rosinošus stāstus, ir radīts notikums, kas mazus un lielus skatītājus aicinās domāt par dzīvību kā cilvēkā, tā koka lapā un putnā. Galvenie aktieri ir divi jaunieši, kas auditoriju ved ceļojumā iepazīt pasauli caur dažādiem dabas likumiem. Veidojot izrādes, režisori un teātru producenti šoreiz koncentrējušies uz dažādām skolēnu un bērnu vecumu grupām, un runā par konkrētā vecumposma problēmām un pasaules uztveri. “Istabas teātra” mākslinieciskais vadītājs Jānis Znotiņš uzsver - būtiski ir jauniešiem dot ieskatu viņu dzīvē un iespējamajās problēmās caur mākslas spēku. Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” šogad skolu jauniešiem piedāvā mobilās izrādes par pusaudžu atkarībām, par savstarpējām attiecībām, pieaugšanu, kā arī dažādu maņu pieredzi. Gan skolotāji, gan idejas autori cer, ka mobilo izrāžu ieviešana Latvijas skolās, jauniešiem dos ne vien unikālu iespēju redzēt teātri un tā personības, bet arī izmantot un integrēt iegūto mākslas vērtību mācību procesā. Sižeta autore Inta Savicka.

Aizvadītajā nedēļā jaunieši no Latgales un dažādām citām Latvijas vietām Krāslavas novada Dagdā piedalījās latgaliskajā jauniešu seminārā “Atzolys”. Semināru rīkoja Latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, kas kopā ar Latgalei nozīmīgiem cilvēkiem, aicināja jauniešus radoši iesaistīties dažādās nodarbībās, ekskursijās un lekcijās, izzinot latgaliešu kultūru, valodu un vēsturi. “Atzolys” jau vairāku gadu garumā ir nozīmīgs latgaliešu valodas popularizētājs tieši jauniešu vidū, par to pārliecinājās arī Inta Savicka, apmeklējot šo semināru. Aizvadītājā nedēļā Krāslavas novada Dagdas vidusskola bija jauniešu rosības piepildīta. Vairāk nekā 20 jaunieši no Balviem, Varakļāniem, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas, Liepājas un pat Bostonas caur dziedāšanu, lekcijām, meistarklasēm kopā izzināja latgaliešu valodu, kultūru, vēsturi un tradīcijas. Tika aizvadīts latgaliskais seminārs jauniešiem “Atzolys” jeb latviski “jaunie asni”. Piemēram, iepazīt latgaliešu valodu un kultūru dažādos aspektos un izmēģināt arī darbībā jauniešiem bija iespēja kopā ar Mārtiņu Kozlovski jeb Kozmenu, kas pasniedza improvizācijas pamatus, Jānis Kronis caur praktiskām nodarbībām iepazīstināja ar teātra mākslu, par Latgales mārketingu stāstīja uzņēmējs un zīmola “Latgalactica” radītājs Raimonds Platacis. Tāpat kopā ar Latvijas Radio paspārnē tapušā raidieraksta “5breinumi” komandu jauniešiem bija iespēja veidot arī savu podkāstu. Latgaliskajā seminārā “Atzolys” galvenā saziņas valoda ir latgaliešu valoda. Jaunieši atzīst, ka seminārs ir viena no vietām, kas mudina viņus nekautrēties no runāšanas latgaliski un apzināties, cik vērtīgi tas ir. Sižetu veidoja Inta Savicka.

Pagājušajā nedēļā Balvu novada Upītē un vēl vairākās vietās Ziemeļlatgalē norisinājās ceturtais starptautiskais folkloras festivāls „Ļipa kust”. Tajā līdzās vietējām folkloras kopām piedalījās arī tradicionālās mūzikas grupas no Kostarikas, Čehijas un Gruzijas. Šogad festivālā “Ļipa kust” iekļāvās arī 9. Latgales stāstnieku festivāls “Amatu stāsti” ar pieskaņotu stāstu tēmu – “Tautas muzikants, rotaļnieks”. Ar neiztrūkstošo rotaļdanci „Lipa kust” aizvadīts jau ceturtais starptautiskais folkloras festivāls „Lipa kust”. Nedēļas garumā Baltinavā, Balvos, Viļakā un Upītē festivāla dalībnieki klausījās stāstus, vēstīja par savas valsts tradīcijām, pat piedalījās stipro skrējienā, bet visu vairāk – muzicēja un dejoja. Festivāls aizsākās 2017. gadā. Jau pirms tam folkloras kopa „Upīte” regulāri paši brauca uz dažādiem festivāliem ārzemēs, līdz izdomāja, ka arī savās mājās grib sarīkot starptautisku festivālu, kurā apvienotu labākās idejas no citos festivālos aizgūtā, kā arī ciemiņiem parādītu Ziemeļlatgali un tās tradīcijas. Skanīgs festivāla nosaukums ilgi nav bijis jāmeklē – stāsta festivāla idejas autors un galvenais organizators, Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns. „Lipa kust” notiek reizi divos gados, un rīkotājiem vienmēr bijis svarīgi uzaicināt citos festivālos iepazītus ārvalstu muzikantus.

Parīzes olimpiskās spēles ir atklātas! Neraugoties uz nemitīgo lietu, gandrīz četru stundu garā atklāšanas ceremonija notika bez aizķeršanās. Olimpiskā uguns ir iedegta un sportisti simboliski ar kuģīšiem pa upi “iepeldēja” spēlēs. Latvijas delegācija bija vienā kuģītī ar Libānu, Libēriju un Lībiju. Mūsējie bija pirmie un kuģīša pašā priekšā plīvoja Latvijas karogs, ko bija gods turēt 3x3 basketbolistam Naurim Miezim un pludmales volejbolistei Tīnai Graudiņai. Uzklausām viņu emocijas pēc ceremonijas. Atklāšanā piedalījās 13 Latvijas sportisti no 29, un viņu vidū šoreiz nebija mūsu šāvēji, jo viņiem jau šodien, 27. jūlijā, visai agri bija jāsāk savas sacensības teju 300 km attālumā esošajā Šatorū.  Lauris Strautmanis savā olimpisko spēļu debijā 10 metru distancē ar pneimatisko pistoli nevienā no sešām sērijām vairāk par 96 punktiem nesakrāja un ar 572 punktiem summā ieņēma 21. vietu 33 šāvēju konkurencē. Tā kā finālam kvalificējās astoņi labākie, tad Strautmanim sacensības līdz ar šo 21. vietu arī noslēdzās. Viņš pēc starta atzina, ka mazliet pievīlusi koncentrēšanās. Arī Agate Rašmane 10 metru distancē ar pneimatisko pistoli dāmu konkurencē netika finālā, viņai 570 punkti summā un 23. vieta. Līdz labāko astotniekam Agatei pietrūka 7 punktu. Pēc starta viņa norādīja uz lielo karstumu, ar ko jācīnās.  Abiem, Rašmanei un Strautmanim, vēl priekšā kopējs starts jaukto komandu sacensībās 10 m ar pneimatisko pistoli, tur jāsāk ar kvalifikācijas sacensībām 29. jūnijā. Tās Laurim būs pēdējās Parīzē, bet Agatei vēl plānota dalība pēc nepilnas nedēļas arī šaušanā no 25 metru distances.  Šodien 1. kārtas spēli tenisā bija jāsāk arī Latvijas labākajai tenisistei Aļonai Ostapenko. Organizatori bija lēmuši, ka spēle jāaizvada Simonas Matjē vārdā nosauktajā trešajā lielākajā Rolanda Garosa stadiona kortā, taču tas ir korts bez jumta seguma. Tā kā lietus Parīzē aizvien nav mitējies, spēles sākšanās joprojām ir aizkavēta. Noslēgumā atzīmēsim vēl vienu olimpisko spēļu debiju – Latvijas basketbola tiesnesis Gatis Saliņš šodien bija galvenais tiesnesis pašā pirmajā basketbola turnīra spēlē starp Austrāliju un Spāniju. Tā noslēdzās ar austrāliešu panākumu, bet bez Saliņa mačā strādāja arī otrs mūsu tiesnesis šajās spēlēs Mārtiņš Kozlovskis, kurš visa mača garumā atradās pie video ekrāna un veica video tiesneša pienākumus.  Šī ir pirmā reize, kad olimpisko basketbola turnīru uzticēts tiesāt diviem Latvijas arbitriem. Mārtiņam Kozlovskim jau ir arī Tokijas spēļu pieredze, bet Gatis Saliņš ir debitants. Kāda ir abu tiesnešu līdzšinējā pieredze un kas no Latvijas pārstāvjiem jau izjutuši olimpisko gaisotni, skaidroja Inita Kresa-Katkovska.

Aizvadītajos svētkos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņēmis piecus izsaukumus par jauniešiem, kas lietojuši narkotikas. Viesojoties Latvijā, Spānijas karalis Felipe VI uzsver, ka viņa vizītes fokusā ir mūsu reģiona drošība un aizsardzība. Eiropas Savienība sāk iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Asanžs pēc vienošanās ar ASV varasiestādēm atbrīvots no cietuma un pametis Lielbritāniju.

Šoreiz raidījuma Piespēle lielais temats ir basketbols, viesos būs Nacionālās basketbola asociācijas un Latvijas izlases spēlētājs Dāvis Bertāns. Uzzinām daudz interesanta par aizvadīto sezonu NBA, kā arī jūlijā gaidāmo olimpisko kvalifikāciju. Nedēļas tops: Sācies Eiropas čempionāts futbolā, atklāšanas mačā Vācija ar 5:1 uzvar Skotiju; Rodrigo Ābols paraksta viena gada divvirzienu līgumu ar Nacionālās hokeja līgas klubu Filadelfijas “Flyers”; Uvis Balinskis vēl nekļūst par Stenlija kausa ieguvēju NHL; Kristaps Porziņģis gūst traumu Nacionālās basketbola asociācijas otrajā finālmačā, nepiedalās trešajā un ceturtajā cīņā, Bostonas “Celtics” ir iespēja otrdienas rītā savās mājās kļūt par čempioniem; Rolands Šmits oficiāli pievienojas Turcijas basketbola grandam Stambulas “Anadolu Efes”.

Vēlētāji savu vārdu ir teikuši. Latvija ir deleģējusi savus deviņus deputātus darbam Briselē, pārējās valstis - savus. Interesanta ir gan mūsu pašu izvēle, gan tas, ko ir darījuši vēlētāji arī citviet Eiropā. Redzam, ka ne vienā vien valstī pēc rezultātu paziņošana nes līdzi arī tādus pamatīgus iekšējos satricinājumus. Francijā ir atlaists parlaments, šūmēšanās notiek vēl kādās valstīs. Un jautājums - kā ir Latvijā, kādus secinājumus mēs varam izdarīt kopumā, uzzinot vēlētāju gribu? Kāpēc tā izvēle tāda un ko varam sagaidīt no jaunā Eiropas Parlamenta? Krustpuktā izvērtējam vēlēšanu rezultātus. Diskutē politologs Andis Kudors, "Mediju Tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis un atvaļināts vēstnieks, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis.  

Vēlētāji savu vārdu ir teikuši. Latvija ir deleģējusi savus deviņus deputātus darbam Briselē, pārējās valstis - savus. Interesanta ir gan mūsu pašu izvēle, gan tas, ko ir darījuši vēlētāji arī citviet Eiropā. Redzam, ka ne vienā vien valstī pēc rezultātu paziņošana nes līdzi arī tādus pamatīgus iekšējos satricinājumus. Francijā ir atlaists parlaments, šūmēšanās notiek vēl kādās valstīs. Un jautājums - kā ir Latvijā, kādus secinājumus mēs varam izdarīt kopumā, uzzinot vēlētāju gribu? Kāpēc tā izvēle tāda un ko varam sagaidīt no jaunā Eiropas Parlamenta? Krustpuktā izvērtējam vēlēšanu rezultātus. Diskutē politologs Andis Kudors, "Mediju Tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis un atvaļināts vēstnieks, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis.  

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Aizvadītās nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Raimonds Rudzāts, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Nedēļa ir bijusi diezgan mierīga, protams, ir nedaudz jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, par to mazliet arī runāsim šodien, bet plašākas diskusijas mums par to būs nākamnedēļ, kad vēlēšanas notiks. Vakar, 30. maijā, prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar iespējamu iejaukšanos 2014.gada vēlēšanās – tāda neesot bijusi iespējama. Apspriežam arī citus jautājumus, gan vietējas nozīmes, gan saistībā ar Ukrainu, kurai rietumvalstis neļauj to piešķirtos ieročus izmantot Krievijas teritorijā.  Runājam arī par bijušā ASV prezidenta  Donalda Tramps krimināllietu, kurā viņš atzīts par vainīgu visās apsūdzības.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Aizvadītās nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Raimonds Rudzāts, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Nedēļa ir bijusi diezgan mierīga, protams, ir nedaudz jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, par to mazliet arī runāsim šodien, bet plašākas diskusijas mums par to būs nākamnedēļ, kad vēlēšanas notiks. Vakar, 30. maijā, prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar iespējamu iejaukšanos 2014.gada vēlēšanās – tāda neesot bijusi iespējama. Apspriežam arī citus jautājumus, gan vietējas nozīmes, gan saistībā ar Ukrainu, kurai rietumvalstis neļauj to piešķirtos ieročus izmantot Krievijas teritorijā.  Runājam arī par bijušā ASV prezidenta  Donalda Tramps krimināllietu, kurā viņš atzīts par vainīgu visās apsūdzības.

Aizvadīta kārtēju Muzeju nakts, pieredzēti vairāki uzmanības vērti jauniestudējumi Latvijas teātros. Maija pēdējā dienā “Mēneša apskatniekā” pārrunājam maija aktualitātes kultūras telpā. Studijā portāla "Delfi"  kultūras žurnāliste Nora Rieksta-Ķenģe; radio "Naba" kultūras žurnāliste Anete Enikova un laikraksta "Diena" Latvijas ziņu redaktors, teātra kritiķis Atis Rozentāls. Pārlūkojam katram svarīgas norises, jo notikumu blīvums ir tāds, ka visu visiem aptvert nav iespējams.

PČ noslēguma dienā Ģenerālis uz interviju aicinājis Latvijas hokeja izlases galveno treneri- Hariju Vītoliņu. Harijs intervijā atklāj nianses par aizvadīto čempionātu, jauno spēlētaju piesaisti un gaidāmo Olimpisko kvalifikāciju.

Latvijas hokeja izlase vakar,19. maijā, ar 3:2 uzvarēja Slovākiju pēcspēles metienos un saglabāja izredzes iekļūt pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā. Latvijas komanda aizvadīja labāko spēli šajā turnīrā, skrupulozi izpildīja spēles plānu, lieliski vārtos darbijās Kristers Gudļevskis, kurš atvairīja 41 no 43 slovāku metieniem, kā arī sešus no septiņiem pēcspēles metieniem. Tagad Latvijai vēl apakšgrupā palikusi pēdējā spēlē pret ASV rīt, 21. maijā, kur arī izšķirsies ceļazīmes uz ceturtdaļfinālu liktenis. Vakardienas spēlē vērtē un par gatavošanos rītdienas mačam stāsta Latvijas izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš.

Savu atrašanās vietu uz mūsu planētas ikdienā nosakām nu jau vairs nelietojot kartes un kompasu, bet gan GPS jeb globālās pozicionēšanas sistēmas. Taču arī tām ir trūkumi. Magnētisms varētu kļūt par alternatīvu risinājumu ģeopozicēšanās sistēmām un ne tikai - magnētiskā lauka mērījumi varētu stabilizēt strāvu elektrotīklos un pat uzlabot lidostu drošības sistēmas. Kā Zemes magnētismu varam izmantot savā labā? Par to saruna ar fiziķi, Latvijas Universitātes profesoru, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāju Mārci Auziņu. Pagājušajā nedēļā daudzi Latvijas iedzīvotāji debesīs redzēja skaistās ziemeļblāzmas krāsas un dalījās ar redzēto fotogrāfijās. Ziemeļblāzmas ir viena no Zemes magnētiskā lauka izpausmēm, bet pats magnētisms, magnētiskā lauka īpašības, kā arī, piemēram, zemes polu pārvietošanās ir jautājumi, kas zinātniekiem ir aizraujoši ne tikai teorētisko pētījumu līmenī, bet veroties arī uz magnētisma praktiskiem pielietojumiem. Saruna gan par magnētismu teoriju, gan tā izmantojumu praksē. Par makgnētismu un tā pētījumiem Latvijas Universitātē raidījumā esam stāstījuši arī iepriekš. Par ziemeļblāzmām un ne tikai par tām stāsti zinātnes ziņās. Aizvadītās nedēļas top notikums noteikti bija ziemeļblāzmas fantastiskā izrāde debesīs un tas, kas tiešām priecē, ka šādas retas dabas parādības mudina cilvēkus pacelt skatienus debesīs, izbaudīt ainavu un galu galā uzzināt arī kaut ko jaunu. Kāda ļoti neparasta ziņa nāk no Indonēzijas. Unikālu pieredzi guvuši pētnieki, kuri novēroja orangutānu vārdā Rakus. Šis Sumatras orangutāns cīniņā ar citu tēviņu bija savainojis seju. Pētnieki novēroja, ka orangutāns ārstējis savu brūci ar īpašu augu Akar Kuning, kas vietējā tautas medicīnā labi zināms kā ārstniecisks augs. Pētnieki pamanījuši, ka orangutāns košļājis šī auga lapas un nevis apēdis, bet licis tās pie uzplēstās brūces. Šis ir unikāls novērojums, jo līdz šim biologiem nav gadījies redzēt, ka kāds primāts šādā veidā ārstētu savas kaites. 21. gadsimts folklorā visticamāk ieies ar mākslīgā intelekta rīkiem un mūsu paradumiem to lietošanā, tostarp saistībā ar tuvinieku piemiņu. Kembridžas universitātes pētnieki ceļ trauksmi par "dedbotiem" jeb mirušo botiem - mākslīgā intelekta čatbotiem, kas simulē mirušā cilvēka valodu, izteiksmes līdzekļus, personību un pat balsi, lai ļautu tuviniekiem sarunāties ar aizgājēju. Šādu pakalpojumu sāk piedāvāt aizvien vairāk uzņēmumu, kas pētniekiem, protams, rada pamatotas bažas - šādas sarunas ar mākslīgo intelektu varot atstāt ne tikai smagas psiholoģiskas sekas, bet pat atvērt durvis vajāšanai internetā.

Aizvadītās nedēļas nogalē mākslas centra „Zuzeum” Mazajā izstāžu zālē atklāta izstāde „Krācēm ir darba laiki”. Izstādes autori ir astoņi vizuālās mākslas starpdisciplinārās specializācijas POST maģistra programmas studenti. Mākslas akadēmijas POST programmu jaunie mākslinieki raksturo kā cieši saistītu ar reālo dzīvi. Par cilvēka psiholoģiskajiem procesiem tapuši vairāki mākslas darbi. POST gada noslēguma izstāde mākslas centra „Zuzeum” Mazajā zālē būs skatāma līdz 26.maijam.

Par Gada vēsturnieku Latvijā 2023 ir kļuvusi vēstures un politikas pētniece Una Bergmane. Viņas interešu lokā ir starptautiskās attiecības un 20. gadsimta Baltijas valstu vēsture. Aizvadītajā gadā nāca klajā pirmā pētnieces grāmata, kas atklāj mazzināmus faktus par ASV, PSRS un Latvijas savstarpējām attiecībām Aukstā kara un perestroikas laikā. Šī ir pirmā reize, kad par balvas saņēmēju ir izvēlēta vēsturniece, kas savu zinātnisko karjeru ir izveidojusi ārpus Latvijas. Una Bergmane pēc studijām Latvijas Universitātē ieguva doktora grādu vēsturē Parīzes Politisko studiju institūtā (Sciences Po Paris), ir nodarbojusies ar pētījumiem Jeila Universitātē, bijusi pētniece un pasniedzēja Kornela Universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā. Šobrīd Una ir Somijas Zinātņu akadēmijas pētniece Helsinku Universitātes Aleksanteri institūtā, kas ir viens no vadošajiem Krievijas, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju centriem. Saruna ar pētnieci par to, kā tapusi grāmata, kādi fakti tur atklāti un kādas problēmas vēstures zinātnē Latvijā viņa saredz. Pēdējā ekskursija pagaidu mājās Bet pavisam drīz - 20. aprīlī - notiks pēdējā ekskursija Latvijas vēstures ekspozīcijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kādu to redzam Brīvības bulvārī 32. Maija beigās ēku slēgs un muzejs sāks atgriešanos Rīgas pilī, kur jaunas ekspozīcijas tiks piedāvātas apmeklētājiem 2025. gada rudenī. Noslēdzošo ekskursiju muzejā vadīs vēsturnieks Toms Ķikuts. Sarunā ar viņu izzinām, kas interesentus muzejā vēl tuvākajās dienās sagaida.    Una Bergmane ir viesojusies arī raidījumā Krustpunktā.    

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” piektās - jubilejas sezonas 17. epizodi, kurā viesojas pirmais sportists neatkarīgās Latvijas sporta vēsturē, kas izcīnījis medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs, kamaniņu braucējs – Mārtiņš Rubenis. Šobrīd viņš ir Latvijas izlases viens no treneriem, tāpēc raidījumā sarunas arī par aizvadītajā sezonā paveikto un starpsezonā veicamajiem darbiem.

Aizvadītais gads medicīnā mums paliks atmiņā ar daudziem “pirmajiem”: pirmie medikamenti, kas apstādinātu agrīnu Alcheimera slimību, zaļā gaisma pirmajai CRISPR gēnu rediģēšanas terapijai, pirmie medikamenti, kas palīdzētu smagajā cīņā ar aptaukošanos un jaunas vakcīnas pret dažādām slimībām. Ko 2023. gads sniedza mums medicīnā? Apzinoties, ka visus aspektus vienā sarunā izrunāt nevaram, šajā raidījumā pievērsīsimies vēža izpētei un terapijai, kā arī jaunumiem Alcheimera ārstēšanā. Saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, neiroloģi Zandu Priedi un Latvijas Universitātes profesoru, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktoru, gastroenterologu Mārci Leju. Alcheimers ir neirodeģeneratīva saslimšana, kuru ir neiespējami padarīt par nebijušu brīdī, kad slimības process jau ir sācies. 2023. gads nebija pirmais, kad pasaulē vispār runāja par medikamentiem pret Alcheimeru, tomēr zāļu izstrādē pagājušais gads ir bijis nozīmīgs. "Pētījumi ir ļoti ilgi, jo smadzeņu neirodeģenerācijas process tas nav viena, divu mēnešu jautājums, tas ir process vairāku gadu garumā. Pēdējos 20 gadus pētniecībā nebija nācis neviens reāls medikaments, kas varētu ietekmēt smadzeņu neirodeģenerācijas mehānismu. Šis ir sasniegums specifiskā imūnterapijas pieejā tieši Alcheimera slimības vienā no patoģenēzes mehānismiem. Imūnterapija, kas vērsta pret konkrētu proteīnu, lai šīs plāksnītes, kas smadzenēs akumulējas un ierosina šo neirodeģenerācijas procesu, tiktu izšķīdinātas un evakuētas no smadzenēm. Lai līdz šim tiktu, pētījumi norisinājās jau 30 gadus," skaidro Zanda Priede. Tas ir gana liels periods cilvēcei. Zanda Priede atzīst, ka tas, ka ASV jau ir apstiprinājušas izstrādāto zāļu izmantošanu, ir liela uzvara. "Arī lai mēs tiktu līdz šī medikamenta ieviešanas praktiskā lietošanā ir vēl garš ceļš ejams, ne tikai Eiropā un Latvijā, norāda Priede. Viņa atzīst, ka jau pētījumu gaitā veikta rūpīga cilvēku atlase un ļoti daudzi cilvēki nevarēja piedalīties, tas nozīmē, ka arī ikdienas praksē ārstiem būs grūts uzdevums noteikt, kuram pacientam, kurā brīdī un kad uzsākt medikamenta lietošanu. Tas būs nākamais svarīgais jautājums.

Aizvadītajā gadā ChatGPT sašūpoja pat tās sabiedrības grupas, kurām ikdienā nav saskares ar mākslīgā intelekta rīkiem. Sākot ar skolēnu domrakstiem, beidzot ar autortiesībām - ChatGPT tiešām lika lauzīt galvas par tā pielietojumu. Taču ne tikai satura ģenerēšana ar mākslīgā intelekta palīdzību bija spilgts notikums. Kiberdrošība, virtuālā realitāte, inovācijas zaļajā enerģijā un medicīnas tehnoloģijas - arī šīs jomas virzījās uz priekšu 2023. gadā. Par aizvadīto gadu tehnoloģijās un ko sagaidīt no 2024.gada, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar biedrības “Riga TechGirls” vadītāju Annu Andersoni un raidījuma Digitālās brokastis veidotāju un tehnoloģiju apskatnieku Arti Ozoliņu. Aizvadītā gada spilgtākie notikumi kvantu mehānikā „Mēs esam nodemonstrējuši pašu mazāko iespējamo tranzistoru, kur viena elektrona klātbūtne nosaka pa kuru ceļu aizies otrs elektrons,” stāsta Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, runājot par sasniegumiem kvantu fizikā pagājušā gadā. Kā šis tranzistors darbojas un cik tāls ceļš ejams līdz kvantu datoram? Atskatoties uz pagājušā gada veikumu kvantu fizikas jomā, Vjačeslavs Kaščejevs stāsta par kvantu tehnoloģijām, kas tiek  lietotas visprecīzākajai mērīšanai. Latvijas zinātnieki pagājušā gadā ir praktiski izpētījuši, kā šādi mērījumi darbojas un to lietderība var tikt izmantota ne tikai teorētiskajās zinātnēs, bet arī praksē militāros konfliktos, piemēram, Ukrainas karā. Vēl jačeslavs Kaščejevs skaidro, kāpēc tik sarežģīti ir sagaidīt visdrošāko un precīzāko datoru darbībā, proti, kvantu datoru. Iedomāsimies, ka divi cilvēki dzīvo katrs savā ezera krastā un viens vēlas nodot ziņu otram: viņš iemet ezerā akmeni un tā radītā viļņošanās sasniedz otru krastu, tādejādi tas otrs cilvēks, tā teikt, nolasa šo viļņoto ziņu. Kvantu fizikā ir uzdevums, kā nodrošināt bezvēja un beztrokšņa apstākļos šo viļņošanos un tā, lai šo komunikāciju neviens cits nevar noklausīties. To garantē kvantu mehānikas likumi, tā iesākot stāstu par minēto kvantu superdatoru, stāsta profesors Vjačeslavs Kaščejevs.    

Gada izskaņa ir tepat uz sliekšņa un par stabilu tradīciju ziemas viducī mūsu raidījumā ir kļuvis atskats uz  aizvadīto gadu visdažādākajās zinātnes jomās. Šoreiz pievēršamies Visuma dzīlēm - skaidrosim, kas bija gada svarīgākās izpētes misijas, iespaidīgākie raķešu starti un pārsteidzošākie astronomijas atklājumi, kā arī iepazīsim dažas no nākotnes idejām kosmosa izpētē, no kurām viena visai drīz realizēsies ar cilvēku uz Mēness. Skaidro un vērtē astronomijas amatieri Ints Ķešāns un Raitis Misa, kā arī "Starspace" observatorijas saimniece Anna Gintere. Sasniegumi fizikā 2023.gadā Desmit minušu garā sižetā pieminēt vairākus būtiskus sasniegumus fizikā, kas ietver astronomijas, medicīnas fizikas pētījumus, kvantu zinātni un atomfiziku, ir ļoti sarežģīts uzdevums. Tikpat sarežģīts kā minētā zinātnes nozare. Kā lai pāris teikumos raksturo, piemēram, kā ar neitroniem pārbauda protonu struktūru, vai par brīvās krišanas paātrinājuma noteikšanu antiūdeņraža atomiem? Tāpēc atvēlētajā  laika sprīdī aplūkosim divus no 2023. gada nozīmīgiem pētījumiem fizikas laukā, apsolot detalizētāk pievērsties citiem šīs sfēras  jaunumiem nākamajā gadā. Tātad pirmais notikums. Elektronu kustības pētniecība ārkārtīgi īsā laika sprīdī jeb konkrētāk vienā atosekundē, kas ir sekundes miljardās daļas miljardā daļa. Par šo pētījumu šogad trīs zinātnieki – Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anna Lijē – saņēma Nobela prēmiju. Kas ir atosekunde un kāpēc  šis pētījums ir nozīmīgs, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta doktorants un Eiropas kodolpētniecības centra CERN zinātniskais līdzstrādnieks Andris Potrebko.  Vēl vies nozīmīgs pētījums 2023. gadā ir atoma rentgena uzņēmums, ko veica ASV pētniecības centra Argonnas laboratorijā Ilinoisas štatā. Te arī ir runa par ārkārtīgi sīkām daļiņām. Vēl nesen mazākais parauga lielums, ko varēja analizēt, izmantojot speciālu rentgena staru skenēšanas metodi, bija attogramma, kas ir aptuveni 10 000 atomu, tad Argonnas laboratorijas fiziķiem izdevies iegūt viena atoma rentgena  uzņēmumu.

Karš un nedrošība arvien valda pasaule: turpinās karš Ukrainā, pirms dažiem mēnešiem sācies Izraēlas un Hamās karš, kopumā pasaulē šobrīd ir vairāk militāru konfliktu, nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. Diskusijās pieskarsimies arī jautājumam par Krieviju, vai un kādas izmaiņas notikušas šajā valstī gada laikā. Migrācija – arī šis ir arvien aktuāls jautājums, kas ietekmē gan politiku Eiropā, gan ASV. Aizvadīto gadu ārpolitikas un drošības jomā vērtē Rīgas Stradiņa Universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks. Asinslaiks Jau pagājušajā gadā, neilgi pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nāca klajā ar konstatāciju, ka vardarbīgu konfliktu skaits šobrīd pasaulē ir lielākais kopš Otrā pasaules kara. Aizejošais gads šo tendenci tikai pastiprinājis. Nav piepildījušās cerības uz kara beigām Ukrainā, kuras pagājušā gada nogalē tika saistītas ar Ukrainas bruņoto spēku iespējām gūt izšķirošos panākumus. Rietumu bruņojuma piegādes Ukrainai bija pārāk gausas un novēlotas, Krievijai izdevās izveidot nopietnas aizsardzības pozīcijas, kuras pārvarēt ukraiņiem nebija pa spēkam. No otras puses, arī Krievijas ieguvumi šī gada kaujās ir niecīgi, maksājot par tiem ar daudziem tūkstošiem savu karavīru dzīvību. Ukrainas puses nesen publiskotie dati vēsta, ka Krievijas bruņoto spēku zaudējumi nesen pārsnieguši 350 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 150 000 nogalināti. Nedaudz pieticīgāk šo nāves pļauju vērtē rietumvalstu eksperti, gan arī runājot par vairāk nekā 300 000 lieliem krievu puses zaudējumiem, bet, savukārt, lēšot, ka Ukrainas pusē kritušo varētu būt ap 70 000, ievainoto – vairāk nekā 100 000. Novembra pirmajā pusē publicētās Apvienoto Nāciju aplēses min vairāk nekā 10 000 nogalinātu Ukrainas civiliedzīvotāju. Vēl viena asinspirts nu jau trešo mēnesi risinās Tuvajos Austrumos. Kā zināms, teroristiskā grupējuma „Hamās” iebrukumā Izraēlas teritorijā tika zvēriski nogalināti vairāk nekā 1200 cilvēku, kam sekoja Izraēlas Aizsardzības spēku izvērstā militārā operācija Gazas sektorā. Gazas palestīniešu pašpārvaldes institūcijas šobrīd vēsta par vairāk nekā 20 000 operācijas laikā bojāgājušu iedzīvotāju, gan iekļaujot šai apjomā arī kritušos bruņotos kaujiniekus. Patieso civiliedzīvotāju upuru skaitu šobrīd noskaidrot nav iespējams, tomēr eksperti norāda, ka teritorijas blīvā apdzīvotība un karadarbības veids, plaši izmantojot nevadāmus lādiņus, liek domāt, ka šis skaitlis, visdrīzāk, tiešām mērāms diezgan daudzos tūkstošos. Bez pieminētajiem diviem lielākajiem konfliktiem pasaulē izraisījušies vai aktivizējušies vēl vairāki. Septembrī Azerbaidžānas bruņotie spēki uzsāka izšķirošo ofensīvu pret starptautiski neatzīto Arcahas republiku jeb Kalnu Karabahu, pārņemot to savā kontrolē. Rezultātā praktiski visi šis teritorijas armēņu iedzīvotāji – vairāk nekā 100 000 – dažās dienās pameta zemi, kur viņu senči dzīvojuši gadu tūkstošiem ilgi. Runājot par citiem planētas karstajiem punktiem, preses pārskati min pēdējā gada laikā arvien saasinājušos pilsoņu karu starp Mjanmas militāro huntu un dažādām bruņotām opozīcijas grupām, pieaugušo pretstāvi starp Ķīnu un Filipīnām strīdīgajos Dienvidķīnas jūras ūdeņos, Venecuēlas diktatūras nesen paustos tīkojumus pēc kaimiņvalsts Gajanas teritorijas, „apvērsumu epidēmiju” Subsahāras Āfrikā, kur pēdējais gads pievienojis sarakstam vēl divus – Nigērā un Gabonā. Tāpat iekšēji konflikti turpinās Etiopijā, Sudānā, Dienvidsudānā, Somālijā, Jemenā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Mali, Burkinafaso un citur; turpina gruzdēt Sīrijas pilsoņkarš, iekšēju konfliktu potenciālu komentētāji saskata Irānā un Pakistānā… Sarakstu var turpināt. Un trijjūgs turpina auļot… 14. decembrī Krievijas vadonis Putins pavadīja četras stundas tiešraidē, noturēdams tradicionālo gada notikumus rezumējošo preses konferenci. Pērngad, kad auditorijai kā Krievijā, tā ārpus tās vēl visai svaigā atmiņā bija krievu spēku atkāpšanās no Hersonas, šis ikgadējais notikums izpalika. Šogad Ukraina nevar lepoties ar līdzīgiem panākumiem, nesen Krievijas spēki pat aktivizējuši uzbrukumus vairākos frontes sektoros, palīdzības pakete Ukrainai iestrēgusi Savienoto Valstu Kongresā, un daži attiecīgas ievirzes komentētāji ceļ brēku par stratēģiskās iniciatīvas pāriešanu Kremļa rokās. Tad nu šoreiz nelielā auguma plikgalvis, acīmredzot, jutās drošs diezgan, lai sēstos kameru priekšā. Sociālajos tīkos visbiežāk apspēlētais motīvs bija viņa atbilde uz jautājumu par pamanāmo vistu olu cenu kāpumu Krievijā, par ko valdnieks tautai atvainojās, skaidrodams to ar valdības darba nepilnībām. Kas attiecas uz karadarbību Ukrainā, tad tika atkārtoti jau kara sākumā definētie uzstādījumi par kaimiņvalsts „denacifikāciju” un „demilitarizāciju”. Tam, acīmredzot, jāliecina, ka Kremļa līderis joprojām cer uz Krievijai pozitīvu kara iznākumu. Ja vien šo cerību lolotājs, protams, joprojām ir tas pats lemtspējīgais personāžs, kurš gadsimtu mijā ņēma Krievijas trijjūga grožus savās rokās. Pagājušā gada notikumi beidzot visai nepārprotami atklāja, ka dažas funkcijas Putina vietā izpilda dubultnieks vai dubultnieki, un tas, protams, aktivizējis versijas par to, ka īstais Putins jau ilgāku vai īsāku laiku vairs neesot starp dzīvajiem, valsti vadot kāda aizkulišu hunta, bet publikai tiekot piedāvāta vadoņa imitācija. Citi gan argumentē, ka Ķīnas prezidents Sjī Dziņpins, Apvienoto Arābu Emirātu prezidents šeihs Muhammeds bin Zaijids un Saūda Arābijas kroņprincis Muhammeds bin Salmāns šīgada valstsvizīšu laikā diezin vai būtu bijuši ar mieru spiest roku kaut kādam pseido-Vladimiram. Lai kā arī nebūtu, notikumu, kuru teju vienbalsīgi atzīst par draudošāko Putina režīmam visā tā pastāvēšanas laikā, šis režīms šogad izturēja. Runa ir par privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” īpašnieka Jevgeņija Prigožina sarīkoto dumpi aizejošā gada Vasaras saulgriežos, kas režīmam beidzās ar izbīli, Putinam, diezgan droši, maksāja ne mazumu nervu, bet pašam Prigožinam un dažiem viņa līdzgaitniekiem – dzīvību. Ļaužu straumes un politikas dambji Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajiem datiem 2022. gads Eiropas Savienībā ieceļojušo personu skaita ziņā ar nepilniem 3,8 miljoniem iebraucēju pietuvojies 2015. gada bēgļu krīzes rādītājiem, kas ir vien nedaudz lielāki. Toreiz ieceļotāju straumes galvenais iemesls bija pilsoņkara aktivizēšanās Sīrijā, pērngad – Krievijas agresija pret Ukrainu. Atšķirība ir tāda, ka ja 2015. gada apmēram puse no ieceļotājiem jeb vairāk nekā miljons un astoņsimt tūkstoši bija t.s. neregulārie migranti, t.i. ļaudis bez legāla ieceļošanas iemesla, tad pērngad, ciktāl Ukrainas bēgļi tika uzņemti savienības valstīs legāli, šādu neregulāro ieceļotāju bija mazāk nekā desmitā daļa – nedaudz virs 330 000. Tomēr abām situācijām ir daudz kopīga. Gan 2015. gadā, gan tagad bēgļu plūsmas iemesls ir asinspirts, kas sakurta ar krievu ieročiem – iepriekš Sīrijā, tagad Ukrainā. Un loģisks ir jautājums – vai šīs bēgļu plūsmas nav daļa no Kremļa kalkulācijām kā Eiropu destabilizējošs faktors? Var piebilst, ka „ķirsītis uz tortes” ir tie robežpārkāpēji, kuri iepriekšējos gados iekļuva pāri Polijas, Lietuvas un Latvijas robežai ar Lukašenko režīma gādību, bet nupat nesen līdzīgā veidā no Krievijas centās ietikt Somijā. Austrumu robežas šķērsojušo migrantu skaits gan ir pavisam neliels, ja salīdzina ar ļaužu plūsmām, kuras arvien aktīvāk virzās uz Eiropu, peldlīdzekļos šķērsojot Vidusjūras, Egejas jūras vai Atlantijas okeāna ūdeņus, attiecīgi nonākot Maltā, Lampedūzā, Grieķijas salās, Kiprā, Spānijas piekrastē vai Kanāriju salās, vai arī pārejot sauszemes robežas Balkānos. Pēdējos gados šīs plūsmas pakāpeniski aug, un līdz ar to pa Eiropas politisko skatuvi atkal sāk klīst nekontrolētās migrācijas rēgs, kura raisītās baismas vislabāk prot izmantot labējie populisti.  Tas pats attiecas uz Savienotajām Valstīm, kuru robežu ar Meksiku jau gadu desmitiem ilgi tiecas šķērsot labākas dzīves alcēji, pamatā Centrālamerikas valstu iedzimtie. Viņiem ceļā, kā zināms, sola stāties republikāņu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps. Uzsākot savu priekšvēlēšanu kampaņu, viņš jau deklarējis, ka izbeigšot to „invāziju”, kādu esot pieļāvusi prezidenta Baidena administrācija. Dižais Donalds sola, ja atkal tiks prezidentos, atsaukt amerikāņu karaspēku no ārvalstīm un dislocēt to uz Meksikas robežas. Sagatavoja Eduards Liniņš.      Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Aizvadīta konference "Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība - risinājumi izglītības sistēmā". Ungārija liek šķēršļus Zviedrijas dalībai NATO. "Zero Waste Latvija" paziņo pludmales atkritumu zīmolu audita talkas rezultātus. Valstsvienības basketbolists Artūrs Žagars noslēdz trīs gadu līgumu ar Turcijas "Fenerbahce".

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Dziesmu svētki ir izskanējuši, un to kulminācijas laikā amatā stājās jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau pirmajā darba nedēļā viņš ir dzirdams un pamanāms. Rinkēvičs jau paudis neapmierinātību ar prokuratūras darbu. Jāteic, ka ģenerālprokuratūras piemērotais naudassods kādam Latvijas iedzīvotājam par atbalstu Krievijas specdienestiem ir raisījis neizpratni daudziem. Aktualitātes analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Aizvadām īpašu nedēļu - Dziesmu un deju svētku nedēļu. Priekšā vēl divi lielākie notikumi - deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparkā. Bet Dziesmu svētku nedēļa sākās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paziņojumu, ka nodevības dēļ viņš atkāpjas no amata. Un šī nedēļa ir īpaša arī ar to, ka Dziesmu svētkus atklāja Valsts prezidents Egils Levits, bet Dziesmu svētkus Mežaparkā noslēgs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā nedēļas notikumu apskats: aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Pēdējās nedēļās satraucošus notikumus piedzīvoja Turcija un Sīrijas reģions. Vai nesenā zemestrīce ļāvusi ko jaunu saprast par seismisko aktivitāti uz šīs planētas un kas īsti zināms par notikušo zemes dzīlēs? Aizvadītās nedēļas notikumi Turcijā un Sīrijā no jauna aktualizējuši jautājumus par to, uz kādas "pulvera mucas" dzīvo daudzi pasaules iedzīvotāji. Kāpēc nevaram laikus prognozēt zemestrīces un kas notiek Turcijas un Sīrijas reģiona ģeoloģijā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs. Vulkānisko pelnu atradumi Latvijā Lai arī Latvijas neatrodas vulkānu teritorijā, tomēr arī šeit var atrast senu vulkānu pelnus un nogulumus. Pirms dažiem gadiem Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Normunds Stivriņš Teiču purvā uzgāja Islandes vulkāna Askja izvirduma, kas notika 1875. gadā, pēdas. Kā notiek vulkānu pēdu meklēšana un apzināšana, stāsta Normunds Stivriņš. Latvijas  teritorija  ir vairāk nekā divus miljardus gadus sena, bet zemes veidošanās vēsturē vienmēr bijusi salīdzinoši stabila, ja runājam tektoniskajām svārstībām. Vulkāniskā aktivitāte ir notikusi ārpus mūsu teritorijas, skaidro ģeologs. Skatot dažādu laiku vulkānu izvirdumus, liecības par tiem ir atrodamie pelni un klimata izmaiņas - parasti pēc kāda, kā senāk teica - "ugunsvēmēja kalna" izvirstie pelni vai gāzes un putekļu daļiņas aizsedz sauli un tāpēc uz īsāku vai garāku laiku klimats top vēsāks, bet daudz ilgstošākas liecības par tā vai cita vulkāna izvirdumu ir augsnē atrodamie vulkāniskie pelni.  2021. gadā varēja lasīt interneta portālā "Delfi" zinātnes sadaļā "Campus" Normunda Stivriņa rakstīto: "Teiču purvā apmēram 63 centimetru dziļumā atradu pelnus no vulkāna Askja izvirduma, kas notika 1875. gada 29. martā."  Tas bijis gluži kā meklēt adatu siena kaudzē. Kā varēja noteikt, ka tieši šie pelni  nāk no konkrētā Islandes vulkāna?

Aizvadītajā gadā beidzot tika sekvenēts cilvēka genoms - tas ir tikai viens no atklājumiem medicīnā, kas no jauna parāda, cik maz izpētīts un pārsteigumiem bagāts ir cilvēka organisms un tajā notiekošie procesi. Medicīnas nozare sprintā steidz izprast gan dažādu slimību cēloņus, gan meklē zāles kaitēm, kuras tuvākajās desmitgadēs kļūs arvien aktuālākas. Ko medicīnas nozarei nesis aizvadītais gads? Jaunas tehnoloģijas, tostarp, mākslīgā intelekta jomā un attālinātajā aprūpē, jauni atklājumi neiroloģijā, unikāli notikumi transplantaloģijā. Par pagājušā gada būtiskākajiem atklājumiem medicīnā un to, kā tie ietekmēs pētniecību arī šogad, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ramona Valante un uzņēmuma "Longenesis" līdzdibinātājs, medicīnas tehnoloģiju eksperts Emīls Sjundjukovs.  Svarīgākie 2022. gada pētījumi bioloģijā Sintētiskā šūna, lielākā baktērija, izpratne par to, kā epidēmijas ietekmē mūsu genomu - šie un citi jautājumi bijuši uzmanības centrā dzīvības zinātņu pētniekiem. Kur pavirzījāmies uz priekšu, ko vērtīgi sasniedzām un uz bioloģijā ceram jau šogad? Saslimšana gadījumi ar pērtiķu bakām, neiepriecinoša gripas statistika, tad vēl jaunas bažas radījis respiratori sincitiālais vīruss. Visi šie stāsti bijuši aktuāli 2022. gadā. Bet kopā ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošo pētnieku Jāni Liepiņu šoreiz ne tik daudz koncentrēsimies uz specifiskām epidemioloģiskajām problēmām, bet bioloģijas un kopumā dzīvības zinātņu būtiskiem notikumiem pagājušajā gadā. Ar Jāni Liepiņu daudzkārt esam tikušies Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes gaiteņos, tāpēc sarunā viņu uzrunāju uz “Tu”, un, pirms pievēršamies pagājušā gada sasniegumiem bioloģijā, vaicāju, vai bija arī kas tāds, kas pētniekus satrauca un lika aizdomāties.

Aizvadītājā nedēļā Rīgas Zooloģiskajā dārzā pulcējās zinātnieki, lai kopā ar ar zoodārza darbiniekiem spriestu, kā barot dzīvniekus, kuri nonākuši nebrīvē no tuvākām un tālākām zemēm. Tas var šķist vieglāk, nekā ir patiesībā, jo šādu dzīvnieku barošana prasa ne tikai ievest dažādus pārtikas produktus, bet arī precīzi tos dozēt. Kā zināt, cik un kas jādod ēst nebrīvē dzīvojošai žirafei, un kā nodrošināt, ka tīģerim ierobežojumā vēl ir vēlme medīt? Par to, cik, kā un ko dod ēst dzīvniekiem zooloģiskajā dārzā, raidījumā stāsta Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvji - saziņas līdzekļu koordinators Māris Lielkalns un dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola. Konferences notiek regulāri reizi divos gados, tajās apkopo jaunāko informāciju un dalās pieredzē par nebrīvē dzīvojošu dzīvnieku barošanu. "Zināšanas par barošanu mainās strauji. (..) Mūsdienu tehniskās iespējas paver iespējas uzzināt vairāk un precīzāk par dažādu dzīvnieku barošanu. Arī par to, kas nepieciešams tik populāriem zooloģiskā dārza iemītniekiem, kā tīģeri un žirafes. 24 gadu laikā, kopš norisinās konferences, izpratne ir ļoti mainījusies," atzīst Guna Vītola. Speciāliste pārliecinoši min, ka pirms 24 gadiem žirafes visi baroja nepareizi. "Žirafe ir lapiņēdājs pēc būtības. Tas nav nekāds pārsteigums, to katrs Āfrikā var redzēt. Kā šīs lapiņas kvalitatīvi un arī pietiekamā daudzumā piedāvāt nebrīvē esošiem dzīvniekiem? Otrs aspekts, cik ļoti kaitīgi īpaši žirafēm, bet arī citiem lapiņēdājiem ir cukuroti augļi, piemēram, āboli, banāni un arī burkāni. Viņu kā lapiņēdāju vajadzības atšķiras no ogļhidrātiem, kas ir burkānos," atklāj Guna Vītola. "Vēl vien atklāsme, ko esmu pamanījusi vairāku desmitu gadu laikā – dzīvnieku barošanas speciālisti arvien uzsver, ka barības objekti – āboli un burkāni, kā populārākie, ko piedāvā cilvēkiem, paliek arvien saldāki. Cilvēki vēlas arvien saldākus. Cilvēkiem arī tas nav veselīgi un būs vēl neveselīgāk, bet zooloģisko dārzu dzīvniekiem tieši tāpēc, ka komerciāli ražotie āboli un burkāni ir ļoti saldi, tos izņem no barības devām." Dzīvnieku mēsli ir labākā pase tam vai citam zīdītājam Ja redzat bumbiņas, tad zināt te zaķis garām cilpojis, mazas desiņas liecina par caunas, seska vai zebiekstes klātbūtni, savukārt spiru kaudzīte pieder kādai stirnai. Varat smaidīt vai raukt degunu, bet ikviens dabas pētnieks jums pateiks, ka dzīvnieku mēsli ir labākā pase tam vai citam zīdītājam. Ko konkrēti var pateikt pēc mežos atrastajiem ekskrementiem, stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Zīdītāju ekskrementi arī sniedz atbildi par parazītiem un slimībām, kas izplatās konkrētu dzīvnieku populācijās, tāpat laboratorijā, veicot ģenētiskās analīzes, var pateikt, ko vairāk par dzīvnieka sugu, taču kā teic Jānis Ozoliņš,  skatot laboratorijā paraugus, lai pēc ekskrementa noteiktu, vai tas pieder, piemēram, sunim, vilkam vai zeltainajam šakālim, ir iespējams kļūdīties, jo tas, ko dzīvnieks ir ēdis, tas vairāk veido to ekskrementa izskatu nekā piederībai konkrētai sugai.

Aizvadītais gads bijis daudzsološs un arī pārsteidzošs daudzās zinātnes nozarēs, tostarp arī fizikā un ķīmijā. Videi draudzīgāka ķīmija, izrāviens kodolsintēzes jomā un pārsteidzošas atklāsmes daļiņu fizikā - pievēršamies aizvadītā gada spilgtākajiem pētījumiem fizikā. Analizē Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optomerijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, ķīmijas doktors Eduards Baķis. Vai kosmosu var arī sadzirdēt? Klausoties skaņās, kas skan sižeta ievadā, varētu likties, ka zinātnes raidījumā netīšām iemucis kādas šausmu filmas skaņu celiņš. Bet tālu no patiesības neesam. 2022. gada augustā Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA savā “Twitter” kontā publicēja šo audio klipu, un tas, ko mēs dzirdam, ir viens no neparastākajiem Visuma veidojumiem – melnais caurums, precīzāk, skaņas viļņa svārstības karstajā gāzē ap melno caurumu. Te gan jāpiebilst, ka NASA uztvertā skaņa daudzkārt pastiprināta un savienota kopā ar citiem datiem, lai galu galā iegūtu šādu spocīgu skaņu, kas varētu noderēt arī kino industrijā, un šāda skaņa nebūt nav vienīgā NASA krājumos. Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills sarunas laikā iepazīstina ne tikai ar tehnikas palīdzību apstrādātām, bet arī gana precīzi reģistrētām kosmosa skaņām. Mūsu kliedziens kosmosā dzirdams nebūtu, jo skaņas viļņi nevar izplatīties cauri vakuumam, bet kur skaņa izplatās un kuros gadījumos mēs dzirdam kosmosu, par to stāsta Mārtiņš Gills. Mārtiņš Gills uz skaņas jēdzienu aicina paraudzīties plašāk. Piemēram, ja lūkojamies uz melnbaltu attēlu, kādas detaļas varam izcelt ar krāsām, iegūt citus akcentus un paplašināt priekšstatu par attēlu. Līdzīga situācija būtu ar skaņām, piemēram, ar automašīnas izmēra robotu jeb roveru, ko NASA nogādājusi uz Marsa.

2022. gads ir pagājis Krievijas kara ēnā, bet kas ir bijuši būtiskākie notikumi Latvijā? Kādas izmaiņas Latvijā ir ienesis karš Ukrainā? Kopā ar žurnālistiem pārskatām gada svarīgākos notikumus. Aizvadīto gadu vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis, TV3 žurnālists un raidījuma "Laikmeta krustpunktā" vadītājs Arnis Krauze, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un "TVNET GROUP" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Šajā nedēļa visi notikumi vairāk vai mazāk ir centrējušies ap pagājušajām Saeimas vēlēšanām - vilšanās un prieki, kā arī jaunās valdības veidošana. Krustpunktā aktualitātes analizē žurnālisti: Romāns Meļņiks, Alīna Lastovska (Delfi) un Gundars Rēders (Latvijas TV).