Podcasts about providus

Studijā sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš un domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

Lai arī Latvijas sabiedrība labprāt kritizē politiķu darbu, pašu pilsoņu kopums nav tik aktīvs iesaistīties. Tikai dažām politiskajā partijām biedru skaits pārsniedz tūkstoti. Kādēļ sabiedrības iesaiste partijās ir tik kūtra, par to diskusija Krustpunktā. Analizē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, konservatīvās domas žurnāla "Telos" redaktors un biedrības "Austošā Saule" valdes loceklis Krišjānis Lācis, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Pagājušajā trešdienā Krustpunktā bija diskusija par to, kas notiek un notiks ar Rietumu demokrātiju, pie varas nokļūstot mantkārīgākiem, negausīgākiem cilvēkiem. Jautājām, ko darīt, lai saglabātu brīvību, kas mums. Vēsturnieks Valdis Kuzmins sacīja, ka ir jāsāk pašiem ar sevi, kaut vai jākļūst politiski aktīvākiem. Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm, nemaz nerunājot par citām demokrātijām, nav partijas to klasiskajā izpratnē, viņaprāt, ar desmitiem un simtiem tūkstoši biedru, bet gan tādi politiski elitāri klubiņi, kuros piedalās vien ļoti mazs skaits cilvēku. Tā nu tas ir. Mēs arī šad tad raidījumos stāstām par priekšvēlēšanām kādā no valstīm, kur partiju biedri vēl savas partijas vadību. Tur šīs vēlēšanas notiek valsts mērogā, piedalās simtiem, tūkstošiem, pat miljons partijas biedru. Latvijā nekas tāds nav iedomājams. Kāpēc tā? Ko tas nozīmē mūsu demokrātijai? Vai mums ar to ir jāsamierinās? 

Lai arī Latvijas sabiedrība labprāt kritizē politiķu darbu, pašu pilsoņu kopums nav tik aktīvs iesaistīties. Tikai dažām politiskajā partijām biedru skaits pārsniedz tūkstoti. Kādēļ sabiedrības iesaiste partijās ir tik kūtra, par to diskusija Krustpunktā. Analizē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, konservatīvās domas žurnāla "Telos" redaktors un biedrības "Austošā Saule" valdes loceklis Krišjānis Lācis, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Pagājušajā trešdienā Krustpunktā bija diskusija par to, kas notiek un notiks ar Rietumu demokrātiju, pie varas nokļūstot mantkārīgākiem, negausīgākiem cilvēkiem. Jautājām, ko darīt, lai saglabātu brīvību, kas mums. Vēsturnieks Valdis Kuzmins sacīja, ka ir jāsāk pašiem ar sevi, kaut vai jākļūst politiski aktīvākiem. Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm, nemaz nerunājot par citām demokrātijām, nav partijas to klasiskajā izpratnē, viņaprāt, ar desmitiem un simtiem tūkstoši biedru, bet gan tādi politiski elitāri klubiņi, kuros piedalās vien ļoti mazs skaits cilvēku. Tā nu tas ir. Mēs arī šad tad raidījumos stāstām par priekšvēlēšanām kādā no valstīm, kur partiju biedri vēl savas partijas vadību. Tur šīs vēlēšanas notiek valsts mērogā, piedalās simtiem, tūkstošiem, pat miljons partijas biedru. Latvijā nekas tāds nav iedomājams. Kāpēc tā? Ko tas nozīmē mūsu demokrātijai? Vai mums ar to ir jāsamierinās? 

Pēc samocītajām Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām no Rīgas pils ir nācis priekšlikums mainīt vairāku augstu amatpersonu izvirzīšanas kārtību, šīs tiesības piešķirot Valsts prezidentam. Vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras? Krustpunktā analizē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un domnīcas "Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka.  

Pēc samocītajām Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām no Rīgas pils ir nācis priekšlikums mainīt vairāku augstu amatpersonu izvirzīšanas kārtību, šīs tiesības piešķirot Valsts prezidentam. Vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras? Krustpunktā analizē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un domnīcas "Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka.  

Pēc ASV un Ukrainas sarunām Saūda Arābijā ukraiņi pauduši gatavību uguns pārtraukšanai un sarunām par pamiera noslēgšanu. Tikmēr Latvijā pieaug bažas par pašu drošību – Valsts prezidents prasa straujāk audzēt karavīru skaitlisko sastāvu, aizsardzības ministrs uzdevis šomēnes nākt klajā ar piedāvājumiem, kā palielināt zemessargu skaitu. Premjere Evika Siliņa atskaitījusies Saeimā, kā sokas valdībai. Ministrijās notikusi parlamentāro sekretāru rotācija. Šīs nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā? " vadītāju Jāni Domburu, žurnālistu Arturu Bikovu, "Providus" direktori un vadošo pētnieci, politoloģi Ivetu Kažoku un Latvijas Radio žurnālisti Māru Jansoni.  

Pēc ASV un Ukrainas sarunām Saūda Arābijā ukraiņi pauduši gatavību uguns pārtraukšanai un sarunām par pamiera noslēgšanu. Tikmēr Latvijā pieaug bažas par pašu drošību – Valsts prezidents prasa straujāk audzēt karavīru skaitlisko sastāvu, aizsardzības ministrs uzdevis šomēnes nākt klajā ar piedāvājumiem, kā palielināt zemessargu skaitu. Premjere Evika Siliņa atskaitījusies Saeimā, kā sokas valdībai. Ministrijās notikusi parlamentāro sekretāru rotācija. Šīs nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā? " vadītāju Jāni Domburu, žurnālistu Arturu Bikovu, "Providus" direktori un vadošo pētnieci, politoloģi Ivetu Kažoku un Latvijas Radio žurnālisti Māru Jansoni.  

Latvijā visu šo nedēļu meklējam iespējamos ministrus, pēc tam, kad premjere lūdza demisonēt trim līdzšinējiem. Savukārt pasaulē joprojām visu uzmanību piesaista ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem paziņojumiem. Krustpunktā diskutē domnīcas "Providus"vadošā pētniece Līga Stafecka, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Latvijā visu šo nedēļu meklējam iespējamos ministrus, pēc tam, kad premjere lūdza demisonēt trim līdzšinējiem. Savukārt pasaulē joprojām visu uzmanību piesaista ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem paziņojumiem. Krustpunktā diskutē domnīcas "Providus"vadošā pētniece Līga Stafecka, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Budžeta portfelis ir svinīgi aiznests uz Saeimu, bet tas nenozīmē, ka viss grūtākais ir aiz muguras, visas strīdīgās lietas tagad būs jāizcīna arī uz parlamenta paklāja. Viens jau noskaidrojies – šajos saspringtajos laikos deputātu algas neiesaldēs. Bet šajā nedēļā neliels tracis izcēlies par jau iztērētu naudu drošības vajadzībām, proti, militarizētās tēlniecības kompleksam Ādažos. Par to tagad sākta pārbaude un uzdots veikt auditu visiem būvniecības projektiem, kas saistīti ar Aizsardzības ministriju. Par to un arī citām nedēļas aktualitātēm žurnālistu un politikas vērotāju diskusijā spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.  

Budžeta portfelis ir svinīgi aiznests uz Saeimu, bet tas nenozīmē, ka viss grūtākais ir aiz muguras, visas strīdīgās lietas tagad būs jāizcīna arī uz parlamenta paklāja. Viens jau noskaidrojies – šajos saspringtajos laikos deputātu algas neiesaldēs. Bet šajā nedēļā neliels tracis izcēlies par jau iztērētu naudu drošības vajadzībām, proti, militarizētās tēlniecības kompleksam Ādažos. Par to tagad sākta pārbaude un uzdots veikt auditu visiem būvniecības projektiem, kas saistīti ar Aizsardzības ministriju. Par to un arī citām nedēļas aktualitātēm žurnālistu un politikas vērotāju diskusijā spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.  

Studijā domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka un politologs, RSU docents, “PowerHouse Latvia” pētniecības direktors Mārtiņš Daugulis.

Valsts budžets un nodokļi jau nedēļām ilgi ir viens no apspriestākajiem tematiem arī Krustpunktā, aplūkojos nedēļas aktualitātes. Šonedēļ bija smagas sarunas ar pašvaldībām par to izdevumu kompensēšanu un lai arī līdz šim valdības koalīcijā partijas šķita itin vienotas un saprotošas par taupības pasākumiem, Zaļo un zemnieku savienība šoreiz nepiekāpīgi nostājās pašvaldību pusē un galu galā kompromisi tika atrasti. Par naudas lietām satraukums ir arī privāto muzeju saimniecībā, kur mainīsies finansēšanas kārtība. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Notikumus analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.    

Valsts budžets un nodokļi jau nedēļām ilgi ir viens no apspriestākajiem tematiem arī Krustpunktā, aplūkojos nedēļas aktualitātes. Šonedēļ bija smagas sarunas ar pašvaldībām par to izdevumu kompensēšanu un lai arī līdz šim valdības koalīcijā partijas šķita itin vienotas un saprotošas par taupības pasākumiem, Zaļo un zemnieku savienība šoreiz nepiekāpīgi nostājās pašvaldību pusē un galu galā kompromisi tika atrasti. Par naudas lietām satraukums ir arī privāto muzeju saimniecībā, kur mainīsies finansēšanas kārtība. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Notikumus analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.    

We call this the episode that almost never was but thankfully we were able to salvage it (everybody, say thank you ‘Laolu!) and now you get to listen._On this episode of the podcast, Nosa, Furo, and 'Laolu talked about some new people changes at MTN MoMo, USA Mercury Bank's decision to close accounts linked to Nigeria and implications, the Unity and Providus Bank Merger, and the 44 billion naira reported fraud at Nigeria's First Bank._We love hearing your thoughts! Find us on Twitter and Instagram (@openafricapod) and tag us in your conversations. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Privāto avioreisu izmantošana valdībā bija iemesls, kādēļ amatu zaudēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Tomēr ne tikai šis skandāls, bet arī "Rail Baltica" projekta ieviešanas izmeklēšana liek domāt par to, vai atbildības sadalījums starp ierēdņiem un politiķiem ir gana skaidrs un vai ierēdņus nevar padarīt par grēkāžiem politiķu pieņemto lēmumu dēļ. Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane un Saeimas deputāts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projektu vadītājs Andris Kulbergs.  

Privāto avioreisu izmantošana valdībā bija iemesls, kādēļ amatu zaudēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Tomēr ne tikai šis skandāls, bet arī "Rail Baltica" projekta ieviešanas izmeklēšana liek domāt par to, vai atbildības sadalījums starp ierēdņiem un politiķiem ir gana skaidrs un vai ierēdņus nevar padarīt par grēkāžiem politiķu pieņemto lēmumu dēļ. Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane un Saeimas deputāts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projektu vadītājs Andris Kulbergs.  

Studijā politologs Andis Kudors un domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Studijā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Latvijas politika pēdējās dienās piedzīvo sen nebijušus satricinājumus. Tas viss notiek laikā, kad priekšā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kā tas ietekmē vēlētāju noskaņojumu? Kas vispār notiek valstī? Par to Krustpunktā Lielā intervija – ar domnīcas "Providus" direktori Ivetu Kažoku.  

Latvijas politika pēdējās dienās piedzīvo sen nebijušus satricinājumus. Tas viss notiek laikā, kad priekšā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kā tas ietekmē vēlētāju noskaņojumu? Kas vispār notiek valstī? Par to Krustpunktā Lielā intervija – ar domnīcas "Providus" direktori Ivetu Kažoku.  

Ārlietu ministra amatā šodien, 19. aprīlī, ar pārliecinošu balsu vairākumu ir apstiprināta diplomāte Baiba Braže. Tomēr beigās izrādījās, ka "Jaunajā Vienotībā" partijas vidū nevarēja atrast piemērotu kandidātu. Tas ir svaigākais šīs nedēļas notikums, ko apspriežam raidījumā. Runājam arī par dažiem Rīgas domes lēmumiem, piemēram, atbalstu strīdīgi vērtētajai Lucavsalas zemes nodošanai Latvijas Futbola federācijai  stadiona būvei. Pārrunājam arī Ārvalstu investoru padomes sniegto slēdzienu, kas investīciju vidi Latvijā novērtēja ar līdz šim zemāko atzīmi. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Ārlietu ministra amatā šodien, 19. aprīlī, ar pārliecinošu balsu vairākumu ir apstiprināta diplomāte Baiba Braže. Tomēr beigās izrādījās, ka "Jaunajā Vienotībā" partijas vidū nevarēja atrast piemērotu kandidātu. Tas ir svaigākais šīs nedēļas notikums, ko apspriežam raidījumā. Runājam arī par dažiem Rīgas domes lēmumiem, piemēram, atbalstu strīdīgi vērtētajai Lucavsalas zemes nodošanai Latvijas Futbola federācijai  stadiona būvei. Pārrunājam arī Ārvalstu investoru padomes sniegto slēdzienu, kas investīciju vidi Latvijā novērtēja ar līdz šim zemāko atzīmi. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Saruna par finanšu plūsmu partijās. Tematu rosināja nesen parādījušās ziņas par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu valdošajā partijā, tādēļ vēlējāmies skaidrot, kā tiek uzraudzīta naudas plūsma partiju birojos un vai un kā iespējama arī nelegāla naudas aprite. Svarīgi arī saprast, ko mainījusi partiju finansēšana, kura pirms vairākiem gadiem kļuva krietni dāsnāka. Krustpunktā diskutē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa.  

Saruna par finanšu plūsmu partijās. Tematu rosināja nesen parādījušās ziņas par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu valdošajā partijā, tādēļ vēlējāmies skaidrot, kā tiek uzraudzīta naudas plūsma partiju birojos un vai un kā iespējama arī nelegāla naudas aprite. Svarīgi arī saprast, ko mainījusi partiju finansēšana, kura pirms vairākiem gadiem kļuva krietni dāsnāka. Krustpunktā diskutē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa.  

Studijā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts un domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Navaļstiskais sektors Latgolā. Cik styprys i voi gotovs krizem? Pīsadola: bīdreibys „Sabīdriskuos politikys centrs PROVIDUS” vodūšuo pietneica Agnese Frīdenberga, Rēzeknis dūmis deputate (nu „Apvīnuotuo Saroksta”), bīdreibys „ESTO” projektu vadeituoja Ināra Groce, Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja Ilga Šuplinska, bīdreibys „Dīnavydlatgolys NVO atbolsta centrs” vadeituojs Oskars Zugickis.

Apelācijas instances spriedums Aivara Lemberga lietā - vainīgs, cietumā jāsēž, tomēr īsāku laiku. Rīgas dome nobalsojusi par azartspēļu vietu slēgšanu, šoreiz ar opozīcijas palīdzību, citādi pietrūktu vajadzīgo balsu. Emocionālas diskusijas ir raisījusi Nacionālās drošības koncepcijas, kas faktiski paredz likvidēt Latvijas Radio 4. kanālu, aizvērt portāla "lsm.lv" krievu valodas sadaļu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV 24 žurnāliste Anita Daukšte, "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Politikā bijušas neveiksmīgas Rīgas domes koalīcijas izveidošanas sarunas, bet kultūras pasaulē kaislības uzjundījusi Nacionālā teātra direktora maiņa. Šīs nedēļas aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.    

Jau vairāk nekā mēnesi Rīgas domes koalīcija darbojas "savstarpējā kašķa režīmā", kas sākās  ar izmeklēšanu pret  pilsētas Satiksmes departamenta  amatpersonām, kuras jau atgriezušās amatos, bet no amata aizgājis bijušais mērs Mārtiņš Staķis. Pa vidu izskanēja tādi savstarpējie apvainojumi, ka bija grūti iedomāties, kā domes koalīcija varēs sastrādāties. Tomēr četras frakcijas nonākušas pie secinājuma, ka tās nevēlas nonākt līdz ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētā, tāpēc  turpina meklēt tālākās sadarbības kopsaucējus. Vai viņiem tas izdosies, Krustpunktā analizē politologs, Latvijas Universitātes pētnieks Juris Rozenvalds, laikraksta "Diena"žurnālists Atis Rozentāls un domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Tūlīt pēc Valsts Prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par nepieciešamību paplašināt valdošo koalīciju. Valdības paplašināšanas sarunas pirms Jāņiem taustāmus rezultātus nav devušas, jo esošie partneri netaisās neko paplašināt un sarunas ignorēja. Tomēr premjera partija "Jaunā Vienotība" ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" par atsevišķiem jautājumiem ir vienojušies. Kas būs tālāk? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.  

Ja raudzītos tikai uz šī vakara balsojumu par neuzticības izteikšanu premjeram Krišjānim Kariņam, varētu domāt, ka Saeimā un valdībā viss, kā jābūt – opozīcija kā jau kārtīga opozīcija vienoti prasa premjera demisiju, bet koalīcija paceltu galvu iet tālāk. Bet citu ainu atklāja debates pirms šī balsojuma – partijas, kurām pēc prezidenta vēlēšanām pavērusies iespēja izrauties no opozīcijas, kritizē koalīcijas sastāvu un nepaveikto, bet ne pašu demisijas pieprasījumā minēto premjeru; koalīcijas partijas, kuru pozīcijas sākušas svārstīties, paveikto slavē, bet “Jaunā Vienotība” klusē. Kas īsti notiek? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar politologiem – “Providus” direktori un vadošo pētnieci Ivetu Kažoku un sabiedrisko attiecību uzņēmuma “Mediju tilts” direktoru Filipu Rajevski.

Šī ir bijusi pamatīgu kaislību nedēļa, gan saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, gan ar Latvijas komandas panākumiem pasaules hokeja čempionātā, kas radīja ne tikai svētkus, bet arī zināmu haosu. Krustpunktā aktualitātes vērtē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga, žurnālists Māris Zanders un "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka. Pirmajā balsojumā Edgars Rinkēvičs ieguvis 42 balsis, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī uzklausām Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība), finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība) un sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

Studijā RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis un politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.

Ko darīt, lai Latgales iedzīvotāji vairāk izmantotu Latvijas žurnālistu veidotu saturu - uz šādu jautājumu pērnā gada nogalē sabiedriskās politikas centrs Providus kopā ar 25 dažādiem Latvijas iedzīvotājiem meklēja atbildes un ieteikumus īpaši tam pēc Kultūras ministrijas organizētā deliberatīvā pasākumā. Pētījuma gaitā tika izceltas vairākas ar mediju patēriņu saistītas problēmas reģionā - TV, radio un interneta tehniskā pieejamība, valodas barjera, žurnālistika par Latgali, uzticība vietējai žurnālistikai. Tāpat pasākumā tika izstrādātas rekomendācijas šo problēmu risināšanai. Ko tad pētījuma dalībnieki iesaka, lai Latgales iedzīvotāji vairāk izmantotu Latvijas žurnālistu veidotu saturu, ko vēl šāds pētījums parāda un atklāj, un ko ar to darīt plānots tālāk, par to diskusijā ar Providus pērnieci Ivetu Kažoku, Kultūras ministra ārštata padomnieku mediju jautājumos Patriku Grīvu un 14. Saeimas deputāti, kas darbojas Cilvēktiesību un sabiedriskos lietu komisijā Leilu Rasimu (Progresīvie).

Konflikts starp Ogres novada vadību un pilsētas vēstures un mākslas muzeju kārtējo reizi saasināja jautājumu par vietējo kultūras iestāžu atkarību no pašvaldībām. Ogres gadījumā ir radušies vairāki jautājumi – gan par to, cik lielā mērā pašvaldībai un konkrētām tās amatpersonām būtu jāietekmē tas, ko kultūras iestāde piedāvā sabiedrībai, gan par to, cik aizsargāti ir šo iestāžu darbinieki konfliktsituācijās. Tas arī raisījis jautājumus, vai pašvaldību autonomija kādā brīdī nevar kļūt par visatļautību un vai kārtībā kaut kas būtu jāmaina? Krustpunktā disktutē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa, domnīcas „Providus” pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane.  

Ir ievēlēta jauna Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), tomēr tas nenozīmē, ka problēmas, kas skāra iepriekšējo CVK sastāvu, būs automātiski atrisinātas. Lielākoties tās saistītas ar iepirkumiem, naudas trūkumu un atkarību no viena IT sistēmu piegādātāja. Kā tās risinās, lai nākamo vēlēšanu norise nav apdraudēta, Krustpunktā analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.  

Tikai trešajā nedēļā pēc jaunā Saeimas sasaukuma sanākšanas parlamenta darbs lēnām iekustējies. Viens no pirmajiem lēmumiem – vairs neveidot deputātu grupas, kuru mērķis iepriekš bijis veicināt sadarbību ar Baltkrievijas un Krievijas parlamentiem. Lēmums gan nebija vienbalsīgs, pret nobalsoja visi desmit partijas Stabilitātei deputāti. Bet vēl daudz mazāk vienprātības joprojām valdības veidošanas procesā. Lai arī darbs pie deklarācijas rakstīšanas sācies, virkne domstarpību vēl joprojām nav atrisinātas, un koalīcijas partneri publiski apmainās ar epitetiem, kas liek nopietni apšaubīt viņu spēju kopā strādāt. Kas ir šīs nokaitētās gaisotnes pamatā, šovakar saruna ar politologiem, studijā domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis.

13. Saeima savā pēdējā sēdē no 500 uz 620 eiro palielinājusi minimālo algu un liegusi turpmāk Eiroparlamenta vēlēšanās kandidēt Tatjanai Ždanokai un, protams, arī visiem citiem, kuri vēl pēc barikāžu laika bijuši kompartijā. Jau nākamnedēļ uz savu pirmo sēdi sanāks jaunais parlaments un vajadzētu būt, ka jau nākamnedēļ būs lielāka skaidrība arī par potenciālo valdības sastāvu. Par ko varētu būt asākās diskusijas ministru portfeļu sadalē, un kā attiecību dinamika jaunajā koalīcijā atšķirsies no līdzšinējās, šovakar saruna ar diviem politologiem, studijā domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka un Latvijas universitātes profesors, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.

10.maija notikumi tomēr izraisījuši pārmaiņas valdībā. Iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par demisiju, uzskatot, ka premjers ir pakļāvies Nacionālās apvienības spiedienam. Tiesa, arī Nacionālajai apvienībai, šķiet, būs jāmeklē jauns ekonomikas ministrs, jo premjers Krišjānis Kariņš uzskata, ka Nacionālajai apvienībai ir jāmaksā par savu ultimātu. Ko nozīmē šīs kustības valdībā dažus mēnešus pirms vēlēšanām, cik tās ir bīstamas šobrīd – Ukrainas kara apstākļos, par to runājam ar politikas vērotājiem Krustpunktā. Diskutē domnīcas „Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, politologs, sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle.  

“Visbiežāk man ir jātaisnojas, kurā brīdī tie bēgļi iebruks un pārņems visu valsti[..] Un otrs jautājums - vai tad man tik ļoti patīk tie Tuvo Austrumu vīrieši?,” stāsta Agnese Lāce, PROVIDUS vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā. Saruna par migrāciju, sievietēm, vīriešiem, feminismu, valodu, vardarbību, bēgļiem.    Ļoti patika podkāsts? Pastāsti par to saviem draugiem un kļūsti par patronu!   Seko mums Facebook:  spied like un šēro. Klausies mūs Patreon, Apple Podcasts, PodBean, Spotify, YouTube , Delfi un citās podkāstu klausīšanās vietnēs.   Mēs atbalstām centru MARTA un aicinām to darīt arī Tevi.   Paldies Kaņepes kultūras centram (īpaši Maksimilianam Kotovičam) un festivālam Ladyfest (īpaši Ilzei Klimaševskai), kas tehniski un informatīvi nodrošināja šī podkāsta ierakstu!   Izmantotā mūzika: A. A. Aalto, Corps Of Discovery Chad Crouch, Wilsons Snipe Doctor Turtle, You Um I'll Ah Komiku, Disco Cat RoccoW, Musicisexpressionofartthroughthemediumofsound RoccoW, Nontinde Vendor Theme 17, Action Fight   Podkāstu veido Džemma Sudraba un Marta Herca