Podcasts about kapr

Číta: Z.J. Kapráliková Historička Agáta Petrakovičová je zanietenou čitateľkou historických pohľadníc, ktoré sa k nej dostávajú prostredníctvom práce v múzeu a najmä cez manželovu zbierku. Naučila sa hľadieť na pohľadnice z tej zaujímavejšej strany, ktorá zachytáva nielen správu a moment, ale i kúsok života človeka, ktorý pohľadnicu písal. Jej oči si zvykajú na stovky rukopisov, z ktorých spoznáva pisateľa i adresáta. Vycíti radosť, inotaj i smútok. Ako vraví, sú to správy, texty a oznamy z minulého sveta, ktorým sa snaží prepožičiavať druhý vymyslený život. Autorkin líc pohľadníc sa nachádza vždy na zadnej strane.

Za svou nejnovější knihu Mariborská hypnóza získala hned dvě hlavní ocenění letošních cen Magnesia Litera – Knihu roku a Literu za prózu. Vychází v ní ze svého tvůrčího pobytu v Mariboru a snaží se nahlédnout svět z perspektivy tvora, který ve městě žije podobně krátkou dobu. „Moucha je boží stvoření, kterým pohrdáme a svou stroboskopickou zrychleností dokáže zachytit podstatu, kterou my lidé zachytit nedokážeme,“ říká ve Vizitce.Všechny díly podcastu Vizitka můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Za svou nejnovější knihu Mariborská hypnóza získala hned dvě hlavní ocenění letošních cen Magnesia Litera – Knihu roku a Literu za prózu. Vychází v ní ze svého tvůrčího pobytu v Mariboru a snaží se nahlédnout svět z perspektivy tvora, který ve městě žije podobně krátkou dobu. „Moucha je boží stvoření, kterým pohrdáme a svou stroboskopickou zrychleností dokáže zachytit podstatu, kterou my lidé zachytit nedokážeme,“ říká ve Vizitce.

Protokols, nepieciešamība vai kaprīze – cik pamatota ir valsts amatpersonu VIP privilēģiju izmantošana lidostās, dodoties komandējumos? Krustpunktā analizē Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs Marģers Krams, atvaļināts vēstnieks Andris Teikmanis, bijušais satiksmes ministrs politiķis Tālis Linkaits, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka. Sazināmies arī Rīgas lidostas Komerciālā departamenta direktori Vaivu Kirvelaiti. Bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pēdējā laika atklāsmes par amatpersonu lidojumu izmaksām sociālajās tīklošanas vietnēs ir radījušas pamatīgu viļņošanos. Premjere par VIP zāļu izmantošanu lidostās vien iztērējusi pāri par 30000 eiro, prezidents - vēl divtik daudz.  Vajag revolūciju, šos kungus dabūt nost no kakla, lai mācās dzīvot tāpat kā visa pārējā tauta. Apmēram tāds ir tas vēstījums, kas virmo ierakstos, kurus izplata sašutušie iedzīvotāji. Tikmēr kolēģi no ziņām ir skaidrojuši, ka tā nemaz neesot pašu amatpersonu izvēle, viņiem esot jāizmanto VIP zonas, jo to pieprasa protokols. Un izrādās, ka arī opozīcijā esošie kādreiz ir bijuši VIP zālēs. Tiesa, cik no skaidrotā varēja noprast, kādreiz var arī neiet caur VIP zonu. Kurās reizēs tā ir obligāta, kurās nē? Turklāt kāpēc bez prezidenta, piemēram, VIP zona jāizmanto fotogrāfam vai padomniekam? Mēs secinājām, ka tomēr ir daudz jautājumu, uz kuriem gribas rast atbildes. Kas ir un kas nav valsts līdzekļu šķērdēšana? Esam izvērtējuši visas procedūras, cik tās saprātīgas un atbilstīgas?

Protokols, nepieciešamība vai kaprīze – cik pamatota ir valsts amatpersonu VIP privilēģiju izmantošana lidostās, dodoties komandējumos? Krustpunktā analizē Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs Marģers Krams, atvaļināts vēstnieks Andris Teikmanis, bijušais satiksmes ministrs politiķis Tālis Linkaits, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka. Sazināmies arī Rīgas lidostas Komerciālā departamenta direktori Vaivu Kirvelaiti. Bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pēdējā laika atklāsmes par amatpersonu lidojumu izmaksām sociālajās tīklošanas vietnēs ir radījušas pamatīgu viļņošanos. Premjere par VIP zāļu izmantošanu lidostās vien iztērējusi pāri par 30000 eiro, prezidents - vēl divtik daudz.  Vajag revolūciju, šos kungus dabūt nost no kakla, lai mācās dzīvot tāpat kā visa pārējā tauta. Apmēram tāds ir tas vēstījums, kas virmo ierakstos, kurus izplata sašutušie iedzīvotāji. Tikmēr kolēģi no ziņām ir skaidrojuši, ka tā nemaz neesot pašu amatpersonu izvēle, viņiem esot jāizmanto VIP zonas, jo to pieprasa protokols. Un izrādās, ka arī opozīcijā esošie kādreiz ir bijuši VIP zālēs. Tiesa, cik no skaidrotā varēja noprast, kādreiz var arī neiet caur VIP zonu. Kurās reizēs tā ir obligāta, kurās nē? Turklāt kāpēc bez prezidenta, piemēram, VIP zona jāizmanto fotogrāfam vai padomniekam? Mēs secinājām, ka tomēr ir daudz jautājumu, uz kuriem gribas rast atbildes. Kas ir un kas nav valsts līdzekļu šķērdēšana? Esam izvērtējuši visas procedūras, cik tās saprātīgas un atbilstīgas?

„Když se dostanete i do širších nominací v Magnesii Liteře, tak se o té knize najednou ví mnohem víc, než se vědělo předtím,“ popisuje vliv ocenění na knižní trh kulturní publicista Josef Chuchma. V pořadu Jak to vidí… popisuje, co ukázaly letošní ceny Magnesia Litera, a hovoří o významu médií veřejné služby pro českou kulturní scénu. Oceněnou knihu Dory Kaprálové Mariborská hypnóza najdete k poslechu zdarma na audioportálu a v aplikaci mujRozhlas.Všechny díly podcastu Jak to vidí... můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Kādai jābūt migrācijas politikai, lai tā būtu mūsu nācijas interesēs? Ko Latvijā varam ietekmēt un mainīt šai politikā, bet kādā gadījumā būtu jāmaina pašu attieksme? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes (LU) profesors, Austrumu kultūru pētnieks Leons Taivāns, LU Filozofijas un ētikas nodaļas vadītājs Dr. phil. Raivis Bičevskis, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns un Rīgas Ekonomikas Augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa. Marta nogalē sociālos medijus pārņēma neslēpts satraukums - ļaudis masveidā dalījās ar fotogrāfijām un video, kas bija uzņemti Rīgas pievārtē. Tur bija ap 200 vīru sapulcējušies privātmājas pagalmā, arī  ārpusē uz ielas, lai lūgtos Allāhu, svinot islāma lielā svētku mēneša Ramadana noslēgumu. Ļoti neparasta aina Latvijai, lai gan līdzīgi skati un arī krietni iespaidīgāki bija citur pasaulē. Latvijā nav uzcelta neviena mošeja, tāpēc vienīgais, kur musulmaņi var sapulcēties vienkopus, ir kāds privātīpašums. Izdzīt, aizliegt, neļaut - tas bija galvenais vēstījums, ko cilvēki gribēja pateikt.  Lai arī kādas emocijas tas visiem mums raisa, ir skaidrs, ka pamazām Latvijā iebraucēju kļūst arvien vairāk. Mēs izmirstam, latviešu skaits samazinās. Nebūs arī tā, ka kāds izslēgs pēdējo lampiņu un Latvija paliks tukša. Nepaliks. Jautājums tikai - kāda būs nākotnes Latvija? Cik daudz mēs spējam ietekmēt situāciju, cik daudz to vajag ietekmēt, ar ko ir jāsamierinās, kam jāpielāgojas? 

Kādai jābūt migrācijas politikai, lai tā būtu mūsu nācijas interesēs? Ko Latvijā varam ietekmēt un mainīt šai politikā, bet kādā gadījumā būtu jāmaina pašu attieksme? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes (LU) profesors, Austrumu kultūru pētnieks Leons Taivāns, LU Filozofijas un ētikas nodaļas vadītājs Dr. phil. Raivis Bičevskis, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns un Rīgas Ekonomikas Augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa. Marta nogalē sociālos medijus pārņēma neslēpts satraukums - ļaudis masveidā dalījās ar fotogrāfijām un video, kas bija uzņemti Rīgas pievārtē. Tur bija ap 200 vīru sapulcējušies privātmājas pagalmā, arī  ārpusē uz ielas, lai lūgtos Allāhu, svinot islāma lielā svētku mēneša Ramadana noslēgumu. Ļoti neparasta aina Latvijai, lai gan līdzīgi skati un arī krietni iespaidīgāki bija citur pasaulē. Latvijā nav uzcelta neviena mošeja, tāpēc vienīgais, kur musulmaņi var sapulcēties vienkopus, ir kāds privātīpašums. Izdzīt, aizliegt, neļaut - tas bija galvenais vēstījums, ko cilvēki gribēja pateikt.  Lai arī kādas emocijas tas visiem mums raisa, ir skaidrs, ka pamazām Latvijā iebraucēju kļūst arvien vairāk. Mēs izmirstam, latviešu skaits samazinās. Nebūs arī tā, ka kāds izslēgs pēdējo lampiņu un Latvija paliks tukša. Nepaliks. Jautājums tikai - kāda būs nākotnes Latvija? Cik daudz mēs spējam ietekmēt situāciju, cik daudz to vajag ietekmēt, ar ko ir jāsamierinās, kam jāpielāgojas? 

Runājot par diasporu, nevaram nepieminēt Latvijas cittautiešus – vai sasniedzam un uzrunājam arī viņus? Kam viņi jūtas piederīgi un kā Latvijas diasporas politikas veidotājiem uzrunāt arī viņus? Saruna par šo raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas intitūta vadošais pētnieks, Mihails Hazans, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors un vadošais pētnieks, un Ingūna Mieze, portāla "Baltic-ireland.ie" žurnāliste. Ierakstā uzklausām Jūliju Norveli, Luksemburgas latviešu kora vadītāja. Latvijas diaspora nav tikai etniskie latvieši. Vienlaikus publiskajā telpā citas balsis un tradīcijas mēs diezgan maz dzirdam. Tomēr ir maldīgi domāt, ka no Latvijas aizbraukuši tikai latvieši, tie ir arī Latvijā dzīvojošie cittautieši. Dzirdot stāstus, ka latvieši tieši pēc aizbraukšanas ir sajutuši sevī īstu latvieti, mēs uzdodam jautājumu: vai, esot svešumā, ir vieglāk kļūt par latvieti arī cittautietim? Vai gluži pretēji – tā ir varena iespēja norobežoties no piederības Latvijai?  Diskutējam, kā sevi identificē diasporā dzīvojošie mūsu cittautieši, vai Latvijas diasporas politika sasniedz un uzrunā arī viņus un vai viņiem to vajag? 

Rozhovor povedou Markéta Brhlíková a Veronika Smyslová z Centra dialogu v Arnoldově vile spravované Muzeem města Brna. Obě moderátorky se jednou měsíčně v rámci pořadu Na stole je téma setkávají s osobnostmi, které jsou spjaté s kulturní pamětí Brna a podílejí se na jejím uchovávání i novém vyprávění. Jejich hostem bude tentokrát Marie Kučerová, ředitelka Filharmonie Brno.

Jedna z nejhranějších českých skladatelek se narodila před 111 lety v Brně. I přes její krátký život ukončený nemocí stihla obdržet Smetanovu cenu za její Vojenskou symfonietu a prorazila do maskulinního světa dirigování. Osudu Vítězslavy Kaprálové se filmově věnoval dokumentarista Petr Záruba. „Byla první studentkou brněnské konzervatoře, která vystudovala skladbu a dirigování,“ popisuje v Hovorech Českého rozhlasu Plus.

Jedna z nejhranějších českých skladatelek se narodila před 111 lety v Brně. I přes její krátký život ukončený nemocí stihla obdržet Smetanovu cenu za její Vojenskou symfonietu a prorazila do maskulinního světa dirigování. Osudu Vítězslavy Kaprálové se filmově věnoval dokumentarista Petr Záruba. „Byla první studentkou brněnské konzervatoře, která vystudovala skladbu a dirigování,“ popisuje v Hovorech Českého rozhlasu Plus.Všechny díly podcastu Hovory můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Prague takes a “wait and see” approach to Trump's Peace Council, post-1989 Czech art in Prague exhibition, Timothy Cheek on 20 the century conductor Vítězslava Kaprálová

Prague takes a “wait and see” approach to Trump's Peace Council, post-1989 Czech art in Prague exhibition, Timothy Cheek on 20 the century conductor Vítězslava Kaprálová

Chequia recupera una escultura de Poncio Pilato robada. Kaprálová, la genio precoz y maldita de la música checa. Suecia reabre el debate del euro en Chequia. Récord histórico en el comercio entre República Checa y Alemania.

Chequia recupera una escultura de Poncio Pilato robada. Kaprálová, la genio precoz y maldita de la música checa. Suecia reabre el debate del euro en Chequia. Récord histórico en el comercio entre República Checa y Alemania.

La cheffe d'orchestre et compositrice Vítězslava Kaprálová, telle qu'en elle-même - Redécouvrir les sons des cloches volées par les nazis : l'étonnant projet de la Radio tchèque

La cheffe d'orchestre et compositrice Vítězslava Kaprálová, telle qu'en elle-même - Redécouvrir les sons des cloches volées par les nazis : l'étonnant projet de la Radio tchèque

O výrazné české skladatelce a dirigentce 20. století Vítězslavě Kaprálové natočil dokumentární snímek, který právě přichází do kin. Třebaže pro něj byla velmi důležitá korespondence tvůrkyně, objevil se z ní v dokumentu pouhý zlomek. „Na jejím příběhu mě zaujalo prolínání velkých a malých, osobních dějin, chtěli jsme se zaměřit primárně na díla, která napsala ve Francii.“ Na to, co se dá všechno vyčíst z dopisů Vítězslavy Kaprálové i na její hudbu, se ptal Ondřej Cihlář.Všechny díly podcastu Vizitka můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

O výrazné české skladatelce a dirigentce 20. století Vítězslavě Kaprálové natočil dokumentární snímek, který právě přichází do kin. Třebaže pro něj byla velmi důležitá korespondence tvůrkyně, objevil se z ní v dokumentu pouhý zlomek. „Na jejím příběhu mě zaujalo prolínání velkých a malých, osobních dějin, chtěli jsme se zaměřit primárně na díla, která napsala ve Francii.“ Na to, co se dá všechno vyčíst z dopisů Vítězslavy Kaprálové i na její hudbu, se ptal Ondřej Cihlář.

Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā? Atziņas pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotājiem priekšlasījumiem un diskusijas. Kultūras rondo studijā izvaicājam komunikāciju pētnieku Mārtiņu Kaprānu, jo arī mākslā svarīga ir komunikācija un māksla pati ir komunikācijas veids. Viņš bija arī diskusijas vadītājs. Uzklausām mākslinieku viedokli.  Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aizvadīti priekšlasījumi un diskusija „Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi”. Tajā satikās mākslas zinātnieki no Latvijas un ASV. Priekšlasījumos mākslas eksperti aplūkoja, kā oficiāli atzīto mākslinieku darbos identificējamas nonkonformisma pazīmes, un kādas stratēģijas viņi pielietoja. Kā Mākslinieku savienības viedokļu līdera Ojāra Ābola aktīvisms skatāms iepretim Zentai Loginai, kura ieņēma eskeipisku dzīves pozīciju. Un kā 70. gados mākslā ienākusī jaunā paaudze izvairījās no skarbā stila patosa, izvēloties apolitisku mākslas darba saturu un postmodernu formu. Ar priekšlasījumu “Ojārs Ābols. Sadarbošanās kā stratēģija” uzstājās LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) un Ojāram Ābolam veltītās izstādes kuratore Dr. art. Elita Ansone. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorante Mg. art. Ieva Kalniņa piedāvās referātu “Konformisma un nonkonformisma robežtrajektorija padomju okupācijas agrīnajos gados Latvijā: Zentas Loginas stāsts”. Savukārt LMA doktorante Mg. art. Agnese Zviedre iztirzās tēmu “Cilvēks nav sala: 1970. gadu Latvijas mākslinieku formālie eksperimenti un meklējumi”. “Par pagrīdes kustībām un avangardu: Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijas loma Baltijas nonkonformisma veidošanā” tiešsaistē runās Ratgersa Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore Dr. Džeina Eštone Šārpa (Jane Ashton Sharp). Referātiem sekoja diskusija “Uzbrukums māksliniekam. Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā?”, kurā analizēja šodienas situāciju. Sarunā piedalījās mākslinieki Kristaps Epners, Gundega Evelone, Margrieta Griestiņa un Krišs Salmanis, apskatot mākslinieka lomu mūsdienu kultūrpolitiskajā vidē. Katrs citādā veidā saskārušies ar uzbrukumu māksliniekam. Pasākums Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisinājās laikā, kad vienlaicīgi notiek divas izstādes – “Džemma” (līdz 25. janvārim) un “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” (līdz 10. maijam). Džemma Skulme (1925–2019) un Ojārs Ābols (1922–1983) bija dzīvesbiedri, domubiedri un ievērojamas figūras Latvijas mākslā padomju okupācijas periodā.

Aktuální dění očima Jana Krause každé ráno 5:00 – 9:00 vždy po zprávách v celou a v půl exkluzivně na Frekvenci 1. Vtipně, originálně a s nadhledem, tak to umí jenom Jan Kraus. Blondýna Miluška Bittnerová se ptá na vše, o čem se mluví, a Jan Kraus jí to vysvětlí.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Historička Valburga Vavřinová se ve svých knihách zabývá zvyky, tradicemi i pověstmi. Je mimo jiné také autorkou Malé encyklopedie Vánoc a právě na advent, sváteční dny a obyčeje se jí ptal moderátor Oldřich Burda.

Komu zavolat, když chcete uklidit kuchyň? Šéfovi. Kapr nebo řízek? V Norsku mražená pizza. A jakým songem byste popsali svoje poslední… štípání. Ve WAKE UP SHOW.

Často zmiňujeme významné autorky dobových kuchařek, ale o mužích se moc nemluví. Přitom kuchyně věhlasných podniků řídili právě oni. Třeba Vilém Vrabec. Jeho recept na kapra v pivním těstíčku vybrali Vladimíra Jakouběová a Jaroslav Hoření.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Kolik chodů měla štědrovečerní tabule před 200 lety na statku u sedláka? A proč byla pod stolem sekyra? I to se dozví školáci na adventních prohlídkách Selského dvora U Matoušů v Plzni - Bolevci.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Češi sní v průměru pouhých pět kilogramů ryb za rok na osobu. Z toho je jen kilogram a půl sladkovodních. Kapr je v mnoha rodinách na talíři jednou ročně, a to právě o vánočních svátcích. I ve státech, které nejsou zdaleka tak rybářsky vyspělé jako Česká republika, se konzumují ryby mnohem více.

Britský miliardář hledá nevěstu, Natka by neprošla. Online Bachelor, aka seznamka s jediným mužem. Lando Norris je mistrem světa a Julia Roberts se stavila v Praze. Ve WAKE UP SHOW.

Podzim nejen časem lovu, ale také výlovů rybníků. A tak Vladimíra Jakouběová a Jaroslav Hoření připomenou jeden starý rybí recept na kapra pečeného a naloženého z brožurky Marie Janků-Sandtnerové Ryby, předpisy a rozpočty rybích pokrmů z roku 1936.

V najnovšej epizóde podcastu Striedame! na ŠPORT.sk sme sa presunuli za hosťom priamo do tréningového kempu. Slovenský mládežnícky reprezentant a útočník MŠK Žilina Adrián Kaprálik nás privítal v hoteli v Šamoríne, kde sa náš národný tím pripravoval na blížiace sa domáce EURO 2025 do 21 rokov. Len pár dní po svadbe sa naplno sústredí na futbal a netají, že do šampionátu ide s veľkými ambíciami.V rozhovore sa podelil o pocity z návratu po zranení, o tom, ako sa stihol pripraviť na šampionát, a zdôraznil, čo pre neho znamená reprezentovať Slovensko. Okrem iného prezradil svoje očakávania od turnaja, špecifiká prípravy, zmeny v tíme po príchode hráčov z „áčka” a aj to, aký rozdiel cíti medzi bežnými výbermi a elitnými tímami ako Španielsko či Francúzsko. Reč bola aj o líderskej role, atmosfére na tribúnach a vnútornej motivácii hráčov.„Dôležité bolo, že som stihol odohrať aspoň ten posledný ligový zápas. Pre moju hlavu to znamenalo veľa. Teraz si dovolím povedať, že som stopercentne pripravený. Príprava bol výborná,” vyhlásil Adrián Kaprálik v najnovšej epizóde podcastu Striedame! na ŠPORT.sk.

Klajā nākuši "Latvijas sociālās atmiņas monitoringa 2025" dati, kas meklēja atbildes uz jautājumiem - ar kādām emocijām un atmiņām atceramies okupācijas laiku un pirmspadomju periodu - posmus vēsturē, kurus liela daļa sabiedrības pati nav piedzīvojusi vai piedzīvojusi tikai daļēji. Dati liecina, ka samazinājusies tā saucamā padomju laika nostaļģija, bet pieaug to cilvēku skaits, kas par labāko laiku Latvijas vēsturē uzskata Atmodu un mūsdienas. Kādas atšķirības šajos datos vērojamas starp latviski un krieviski runājošajiem, un ko šādi pētījumi liecina par mūsu sabiedrību? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro divi pētījuma autori - komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, un sociālantropologs Andris Saulītis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Andris Saulītis: Aizvien vairāk mēs varam skatīties, nevis kādas ir atšķirības starp latviski un krieviski runājošām grupām, bet atšķirībām krievvalodīgo vidu. Latvieši vidū ir monolītāk, bet daudz sarežģītāk ir saprast un analizēt krievvalodīgo kopienu. Līdz ar to tā pieeja šobrīd vairs nav skatīties uz šīm divām grupām, bet būtībā skatīties uz krievvalodīgo grupu, kur var konstatēt jau pazīmes uz zināmu polarizāciju. Pēc kādiem datiem vai pēc kādiem raksturlielumiem ir šī polarizācija - vecums, paaudžu atšķirības?  Andris Saulītis: Vecums noteikti ir viena lieta, bet, protams, ka tas ir saistīts bieži vien ar ģeopolitisko orientāciju, ko gan mēs šajā aptaujā nevaram plaši precīzāk konstatēt, jo tomēr aptauja koncentrējas tieši uz jautājumiem par vēsturi. Bet vienlaicīgi tās ir zināmā mērā lietas, kuras savstarpēji saistītas. Protams, ka Latgale arī mums ir tāds reģions, kur ir atšķirīgāka šī izpratne un vērtējums, bet tai pašā laikā jāņem vērā, ka Latgalē vienkārši ir vairāk krievvalodīgo iedzīvotāju, ir vairāk vecāka gadagājuma iedzīvotāju un arīdzan tās ir daudz multietniskas kopienas, kur līdz ar to dialogs, iespējams, ir daudz intensīvāks. Un tajā pašā laikā, iespējams, ka tas ir tas iemesls, kāpēc daudzos jautājumos, it sevišķi vērtējot vēsturi, iedzīvotāji un sevišķi krievvalodīgā kopiena atturas vērtēt.  Tādā amnēzija attiecībā uz Latvijas vēsturi, kas ir pirms 1918. gada, ir izplatīta arī latviešu valodā runājošajās ģimenēs. Ja latviešu vidū vērtējumi sāk parādīties no 1918. gada, tad krievvalodīgo vidū tas saglabājas līdz pat Otrajam pasaules karam. Šeit ir runa arīdzan par izglītības sistēmu, un nekoncentrējoties tikai uz 20. gadsimtu, jo aptaujā mēs vaicājām vērtējumu līdz pat senlatviešu periodam, un mēs redzam, ka šobrīd tiešām iedzīvotājiem lielai daļai ir grūti formulēt savu attieksmi pret dažādiem vēstures periodiem pirms 1918. gada. Bet kas ir vēl interesanti, ka principā visi vēstures periodi, kas saistīti ar Krievijas impēriju, ar Padomju Savienību, tiem visiem ir stipri biežāk negatīvs vērtējums nekā jebkuram citam vēstures periodam. Arī no krievvalodīgo puses? Andris Saulītis: Grūti man pateikt, cik daudz tur ir šis pienesums, bet principā nu mēs redzam dinamiku.  Arīdzan attiecībā uz Padomju Savienības periodu Latvijā, tur gan mēs redzam arī krievvalodīgo vidū šo sadalīto, ne vienveidīgo kopienas skatījumu. Tas ir arī kaut kas tāds, kas ir mainījies, kopš mēs aptaujājām iedzīvotājus 2017. gadā, tā nostalģija pret šo periodu samazinās. Tam iepretim ir, ka atjaunotās Latvijas laiks kopš 1991. gada šobrīd ir vispozitīvāk vērtētais periods Latvijas vēsturē. Tas ir pārspējis līdzšinējo "top 1" - tas ir Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, kas līdz šim ir dominējis ne tikai 2017. gadā, arī iepriekš. Tagad pozitīvs vērtējums ir tieši šim laikam. Labā lieta ir arī tāda, ka, skatoties uz to, vai cilvēks ir apmierināts ar savu dzīvi un kā viņš vērtē padomju laikus, tad nav stingru korelāciju tādā ziņā, ka, ja tu pats esi neapmierināts ar šodienu, tas nenozīmē, ka tu ilgojies pēc padomju laikiem. Mārtiņš Kaprāns: Man liekas, ka ir jāsaprot, kā mēs skatāmies, kas ir sociālā atmiņa. Tas savā ziņā ir kā tāds trauks, un tur nav bezgalīga ietilpība. Tāpat kā cilvēkam uzmanība ir diezgan ierobežots resurss, tu nevari uz visu koncentrēties, arī sabiedrības uzmanība nevar koncentrēties uz pilnīgi visiem vēsturiskiem notikumiem, kas tai ir bijuši svarīgi kādā noteiktā posmā. Ir aktualitātes, kas mainās, mainoties, protams, arī paaudzēm.  Tas, ko mēs pašlaik redzam, ka lēnām, bet neizbēgami Otrais pasaules karš no tādas aktīvās komunikatīvās atmiņas, no tādas ikdienas saziņas, kur tas ik pa laikam par sevi dažādos veidos, arī pašlaik vēl, nupat Ogres gadījumā dzirdējām, tas atgriežas. Bet lēnām Otrais pasaules karš kļūst par daļu no tā, ko atmiņu pētniecībā sauc par kultūras atmiņu, proti, tā ir literatūra, tie ir arhīvi, viss pārējais, bet tā vairs nav daļa no ikdienas attiecību elementa.  To jau var redzēt, kas piedalās, piemēram, 16. marta pasākumos, kas ir neoficiālā leģionāru piemiņas diena, gan arī nupat 8. maijs bija, es biju Lestenē, pats apskatījos. Tas cilvēku skaits un cilvēku struktūra, nepārprotami liecina, ka šis ir tāds aizejošs, bet tas nenozīmē, ka tu aizmirsti. Tas vienkārši vairs nav ar to aktualitāti.  Mēs visu laiku uz krievvalodīgajiem fokusējamies, taču ir jāsaprot arī, ka latviešu vidū, ja runājam tieši par etniskām grupām, ir pamanāmi tādi momenti, kur varētu runāt par iekšēju, ja ne sašķeltību, tad katrā ziņā, ka tur nav spēcīgs konsenss.  Sociālā atmiņa nav tikai attieksme pret kādu noteiktu vēstures periodu, ir arī attieksme pret konkrētiem notikumiem vai aktivitātēm, kas saistītas ar vēsturi. Ar to vēlos teikt, ka ļoti sabiedrību polarizējošo padomju okupācijas slavinošo pieminekļu demontāža kopš 2022. gada, kas, protams, bija saistīta ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Mēs redzam, ja krievvalodīgo vidū ir spēcīga pretestība šādai rīcībai, aptuveni 75% ir pret, spēcīga opozīcija. Tad latviešu vidu šī daļa ir mazinājusies un lielāka daļa ir to, kam ir neitrāla attieksme. It kā saprotami, ka atbalsts ir lēnām noplacis, viņš nav, protams, kritizējošs, bet krievvalodīgo vidū nekas nav mainījies.     Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas Cilvēki jebkad ir izpētījuši tikai 0,001% no dziļūdens dzīlēm. Bebri, iespējams, varētu kļūt par sava veida klimata varoņiem. Meksika iesūdz tiesā “Google” par patvaļīgu Meksikas līča pārsaukšanu.

Lai arī Latvijas sabiedrība labprāt kritizē politiķu darbu, pašu pilsoņu kopums nav tik aktīvs iesaistīties. Tikai dažām politiskajā partijām biedru skaits pārsniedz tūkstoti. Kādēļ sabiedrības iesaiste partijās ir tik kūtra, par to diskusija Krustpunktā. Analizē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, konservatīvās domas žurnāla "Telos" redaktors un biedrības "Austošā Saule" valdes loceklis Krišjānis Lācis, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Pagājušajā trešdienā Krustpunktā bija diskusija par to, kas notiek un notiks ar Rietumu demokrātiju, pie varas nokļūstot mantkārīgākiem, negausīgākiem cilvēkiem. Jautājām, ko darīt, lai saglabātu brīvību, kas mums. Vēsturnieks Valdis Kuzmins sacīja, ka ir jāsāk pašiem ar sevi, kaut vai jākļūst politiski aktīvākiem. Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm, nemaz nerunājot par citām demokrātijām, nav partijas to klasiskajā izpratnē, viņaprāt, ar desmitiem un simtiem tūkstoši biedru, bet gan tādi politiski elitāri klubiņi, kuros piedalās vien ļoti mazs skaits cilvēku. Tā nu tas ir. Mēs arī šad tad raidījumos stāstām par priekšvēlēšanām kādā no valstīm, kur partiju biedri vēl savas partijas vadību. Tur šīs vēlēšanas notiek valsts mērogā, piedalās simtiem, tūkstošiem, pat miljons partijas biedru. Latvijā nekas tāds nav iedomājams. Kāpēc tā? Ko tas nozīmē mūsu demokrātijai? Vai mums ar to ir jāsamierinās? 

durée : 00:13:18 - Le Disque classique du jour du jeudi 23 janvier 2025 - Disparue en 1940, à seulement 25 ans, Vítezslava Kaprálová promettait d'être l'une des plus brillantes musiciennes de son époque : le label CPO publie une nouvelle anthologie de ses oeuvres avec le Janacek Philharmonic Ostrava dirigé par Alena Hron

durée : 00:13:18 - Le Disque classique du jour du jeudi 23 janvier 2025 - Disparue en 1940, à seulement 25 ans, Vítezslava Kaprálová promettait d'être l'une des plus brillantes musiciennes de son époque : le label CPO publie une nouvelle anthologie de ses oeuvres avec le Janacek Philharmonic Ostrava dirigé par Alena Hron

durée : 01:27:33 - En pistes ! du mercredi 22 janvier 2025 - par : Emilie Munera, Rodolphe Bruneau Boulmier - A l'affiche ce matin : une double actualité de Christophe Rousset que l'on retrouve au clavecin chez Bach et à la baguette pour une Olimpiade de Cimarosa, mais aussi Scriabine, la harpe de Marie-Pierre Langlamet et la musique de Vítězslava Kaprálová

durée : 01:27:33 - En pistes ! du mercredi 22 janvier 2025 - par : Emilie Munera, Rodolphe Bruneau Boulmier - A l'affiche ce matin : une double actualité de Christophe Rousset que l'on retrouve au clavecin chez Bach et à la baguette pour une Olimpiade de Cimarosa, mais aussi Scriabine, la harpe de Marie-Pierre Langlamet et la musique de Vítězslava Kaprálová

Svou první rybu chytil, když mu bylo 12 let, a vzpomíná na to jako na zásadní událost. „V ten moment, kdy jsem ji ulovil, se něco stalo mezi nebem a zemí a můj osud tenkrát nabral směr, kdy mě ryby doprovázely, doprovázejí a budou doprovázet celým životem,“ vypráví držitel titulu šampion šampionů v lovu kaprů Karel Nikl. Kde se vzala jeho fascinace kapry? A proč si je pojmenovává? Poslechněte si rozhovor natočený na rybníce ve Starém Kolíně.Všechny díly podcastu Host Lucie Výborné můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Svou první rybu chytil, když mu bylo 12 let, a vzpomíná na to jako na zásadní událost. „V ten moment, kdy jsem ji ulovil, se něco stalo mezi nebem a zemí a můj osud tenkrát nabral směr, kdy mě ryby doprovázely, doprovázejí a budou doprovázet celým životem,“ vypráví držitel titulu šampion šampionů v lovu kaprů Karel Nikl. Kde se vzala jeho fascinace kapry? A proč si je pojmenovává? Poslechněte si rozhovor natočený na rybníce ve Starém Kolíně.

von Oppen, Stephanie www.deutschlandfunk.de, Büchermarkt