Podcasts about Iveta

Saulgrieži Turaidā 21. jūnijā – no saules modināšanas rītausmā līdz saules pavadīšanai vēlā vakarā. Dziesmas, vainagu pīšana, siera siešana, kokļu mūzika un citas saulgriežu tradīcijas pulcēs svinētājus vienā no skaistākajām Latvijas vietām. Kā svinēt Jāņus, saglabājot tradīcijas un radot svētkus sev un citiem? Par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāve Jolanta Sausiņa. Ne tikai runā, bet ar skaistām līgotnēm raidījumu kuplina tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībnieki Iveta un Vidvuds Medeņi un Zoja Heimrāte.

Hanácká mozeka Litovel letos slaví 25 let. V jejím čele pravidelně usedá za cimbál Iveta Navrátilová, která kromě vedení muziky pečuje léta o dětský pěvecký sbor Mládí v Litovli a smíšený pěvecký sbor v Příkazích.

Hanácká mozeka Litovel letos slaví 25 let. V jejím čele pravidelně usedá za cimbál Iveta Navrátilová, která kromě vedení muziky pečuje léta o dětský pěvecký sbor Mládí v Litovli a smíšený pěvecký sbor v Příkazích.Všechny díly podcastu Větrník - Host ve studiu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Par vērtībām, vecmāmiņām un zemenēm. Saruna ar raidījuma "Ar Latgolys saknem" autori Ivetu Seimanovu.

Viktor se chystá na Julisku, Iveta na masáž, Ivča už má dvě hodinky s Mengelem za sebou. A taky pět a půl hodin s Monyovou, kterou nezavraždili komunisti, ale její manžel. To Jiří Strach pokračuje v mordování filmařského umu. Ještěže se můžeme uchýlit na univerzitu se Stevem Carellem anebo do chrámu z kostí s Ralphem Fiennesem.

Kur zobi ir piestiprināti pie augšlūpas? Šo Andra Kapusta un klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min māsas Saukas no Rīgas – Jolanta, Karīna un Iveta ar bērniem Alisi (6 gadi) un Moricu (10 gadi) Markausiem.

Netekę kantrybės, ūkininkai išsiruošė į Vilnių – pakratyti mėšlo prie Žemės ūkio ministerijos. Mėšlu pakrautiems traktoriams išsirikiavus prie sostinės, protestuotojus pasiekė žinia – Aplinkos ir Žemės ūkio ministerijos susitarė ir sutinka atšaukti mėšlo tręšimo planų reikalavimus ūkininkams. Protesto organizatorė Lietuvos ūkininkų sąjungos vicepirmininkė Zita Dargienė sako, kad protestas tik atidedamas. Atšauktas bus tik tada, kai ministerijos pasirašys susitarimą, mat dėl jo ūkininkams teko ministerijų slenksčius minti net dvejus metus.„Šilinės keltininkas“ – Iveta ir Dariaus Balserių puoselėjamas bistro, gimęs iš noro atgaivinti tarpukario Lietuvos buitį, skonį ir šeimos tradicijas. Čia svečius pasitinka autentiški to laikmečio patiekalai, istorijos ir šiluma, o ore tvyro duonkepėje kepamo kugelio kvapas.Ved. Kristina Toleikienė

12. maija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore būs Iveta Derkusova. Līdz šim viņa bijusi direktores vietniece krājuma darbā.  Kā jums šķiet, kas būtiski mainīsies jūsu darba dzīvē? Iveta Derkosova: Manā personīgajā darba dzīvē būs diezgan lielas pārmaiņas ikdienas pienākumos, jo es līdz šim esmu vadījusi vienu ļoti lielu, tomēr vienu jomu muzejā, kas ir krājuma darbs. Lielākais izaicinājums ir tas, ka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs darbojas sešās adresēs, līdz ar to tā laukuma aptveršana jebkurā gadījumā prasīs varbūt ne gluži simts dienas kā amatpersonām, kas sāk no nulles, tomēr zināmu laukuma pārskatīšanu, sarunas ar kolēģiem, lai mēs vienojāmies visi kopā par tiem veicamajiem darbiem, kuri nav varbūt ikdienas plānos iezīmēti.  Bet, paldies Dievam, direktora maiņa muzejā nedrīkst neko rīt uz brokastīm mainīt, jo muzejs strādā ar ilgtermiņa plāniem, ar ikgadējiem plāniem, un tie visi procesi un projekti, pie kuriem mēs strādājam, tas arī ir mans darba uzdevums. Protams, ka, piesakoties šim amatam, es redzu atsevišķas akcentu pārbīdes tajā ceļā uz mērķu sasniegšanu. Pie tiem arī būs jāstrādā. Muzeja direktoriem ir jārunā par visu mākslas ainu. Bet, kamēr jūs vēl neesat direktore, man jums tomēr ir jautājums, kas ir bijuši jūsu pētniecības lauki mākslā - kādi virzieni vai kādi autori? Iveta Derkusova: Ja mēs runājam par periodu, tad lielais periods, kurā es orientējos vislabāk, ir starpkaru māksla, bet arī ar tādu starptautiskā avangarda piesitienu, jo autors, kuru es esmu pētījusi faktiski 20 gadu garumā, tas ir Gustavs Klucis, kam es esmu arī veidojis daudzas izstādes. Līdz ar to ir gan šī sasaiste ar starptautisko ainu, ar konstruktīvismu. Un tādā aspektā man arī, protams, vairāk interesē tie latviešu autori, kuriem saskares punkti ar šo laikmetu vai kā pretmeti, vai kā līdzgaitnieki. Šis ir tas laukums, kurā es kā mākslas zinātniece esmu visspēcīgākā. Bet, protams, gribētos domāt, ka man ir zināms priekšstats par plašāku periodu. Protams, es sekoju visu laiku līdzi aktualitātēm, kas notiek. Īpaši šobrīd ar akcentu uz laikmetīgo mākslu, jo tā sadaļa savukārt, kas muzejā visu laiku ir bijusi fokusā faktiski visu 21. gadsimtu, bet es personīgi pie tā esmu bijis klāt pēdējos 10 gadus, tā ir komplektēšana, kas attiecas arī uz mūsdienu mākslas procesu dokumentēšanu. Tā kā tas arī man nav svešs. Vai šobrīd laikmetīgās mākslas komplektēšanai, iepirkšanai ir finanses? Iveta Derkusova: Diemžēl nav, mērķēta finansējuma papildus nav. Droši vien arī atceraties, 2020. gadā ar noturības finansējumu muzejam tika piešķirts pusmiljona apmērā finansējums, kad mēs varējām ļoti mērķtiecīgi izveidot arī atsevišķu speciālu darba grupu ar ārējiem ekspertiem un tādu plašāku iepirkumu veikt. Pārējie gadi vienmēr ir periodiski, ļoti atkarīgs no muzeja pašu finansējumu, cik mēs spējam šim veltīt. Bet lai mēs laikmetīgo mākslu komplektētu mērķtiecīgi, var teikt, ka finansējuma nav.

Není Čermák jako Čermák! Místo Ivči tentokrát dorazil Marek, který měl ještě v čerstvé paměti České lvy, ale žel taky Vřískot 7. A zatímco Iveta byla v kotli Sparty, vydal se Viktor do nitra manosféry a byl to dost podobný zážitek. Ještěže tu byla i možnost sednout na motorku s Alexanderem Skarsgårdem – Viktorův film roku Pillion totiž právě vjíždí do českých kin. Lizard lizard lizard.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.

Sobotín na Šumpersku v Olomouckém kraji je dnes malebnou horskou obcí zasvěcenou rekreaci a odpočinku. Ve druhé polovině 19. století ale tato vesnice patřila k nejvýznamnějším železárenským centrům tehdejší monarchie. Pozůstatky jsou tu stále patrné a připomíná je i soukromé muzeum železáren podnikatelské rodiny Kleinů, které provozují manželé Iveta a Jaroslav Marešovi.Všechny díly podcastu Výlety můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Epizodes nosaukums: Dzīvesstāsti ar Latgales saknēm Raidījuma nosaukums: ,, Ar Latgolys saknem,, Viesis: žurnāliste Elita Veidemane Raidījuma vadītājs: Iveta Seimanova Datums: 18.03.2025 Saturs: Elitas Veidemanes dzīves atmiņu stāsts

Iveta Jebáčková Lažanská je autorkou úspěšné knížky Venkovní ustájení v souladu s přírodu. Kniha získala zaslouženou pozornost v Čechách a na Slovensku, ale dokonce se dočkala i anglického překladu a prodává se i v zahraničí. Jak název napovídá, Iveta, která je u koní od dětství, se dlouhá léta věnuje budování co nejideálnějšího venkovního ustájení, které slouží skvěle koní, ale i jejich lidem. Je ustájení koní doma pro každého? Co byste měli vědět, než se do toho pustíte? Jak koně netýrat přirozenem a kolik prostoru kůň potřebuje? O tom všem si budeme povídat v tomto podcastu.

ISSP galerijā pašlaik skatāma Ivetas Gabaliņas fotogrāfiju izstāde „Meža vakari”. Iveta ir kuratore, praktizējoša fotogrāfe un ISSP galerijas vadītāja. Kas mudinājis mākslinieci pievērsties mežu izzušanas tēmai, kāpēc uzmanības centrā vecie meži un kā ar fotogrāfijas starpniecību iezīmēt būtiskas paralēles starp meža ķermeni un sievietes ķermeni? 

"Esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt, bet to šobrīd nevēlos nemaz... To, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu šeit var dzirdēt," neslēpj pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, intervijā "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei stāstot par savu jaunāko albumu, kurā sastopas Pētera Vaska un Arvo Perta mūzika. Tas ir klusināta miera un iekšējās gaismas muzikāls apliecinājums – ceļojums klusumā, ticībā un bezgalībā. Jaunais albums ierakstīts Ventspils koncertzālē "Latvija", bet izdots prestižajā izdevniecībā "Berlin Classics". Tas iezīmē vēsturisku notikumu Latvijas muzikālajā ainavā – pirmo Ventspils koncertzāles majestātisko ērģeļu ierakstu!  Albuma oficiālās atvēršanas svētki notika 13. februārī Vācijā, bet Latvijā tā vaļā vēršanu ieskandinās Ivetas Apkalnas solokoncerts 21. februārī. Protams, Ventspils koncertzālē "Latvija". Spoguļattēls tam, kā šobrīd jūtas Gunda Vaivode: "Viatore" ir viens no skaņdarbiem, kas iekļauts tavā jaunajā albumā. Ceļinieks. Iveta, tu arī esi ceļiniece? Un no kurienes tu tagad esi atceļojusi?  Jā, es esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Fiziski šobrīd esmu atceļojusi no Berlīnes. Interesanti, ka Pētera Vaska "Viatore" bija mana paša pirmā albuma centrālais skaņdarbs! Un nejauši, patiešām par to neaizdomājoties un neplānojot, es to esmu iekļāvusi savā jaunākajā albumā, neapzinoties šī nosaukuma un skaņdarba "Ceļinieks" patieso, īsto būtību un jēgu šībrīža kontekstā: proti, tas ir spoguļattēls tam, kā es šobrīd jūtos... Tad secīgi bija Perta "Spiegel am Spiegel", kas ir otrs centrālais skaņdarbs šajā diskā. Tieši šie divi darbi ar savām trauslajām, bet emocionāli spēcīgi uzrunājošajām notīm iezīmē augšupeju un spoguļattēlā – mazu lejupslīdi: un visu laiku, šiem mazajiem motīviem mijoties, notiek maģija… Tā nu es ceļoju. Un to, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu var dzirdēt šajā albumā… Abi jubilāri – Arvo Perts, kam jubileju svinējām pērn, un Pēteris Vasks, kuram 80. dzimšanas dienu svinēsim 16. aprīlī – ir tā sauktās jaunās vienkāršības pārstāvji. Tu pēc dabas esi ļoti temperamentīga. Ir sajūta, ka tev, ieskaņojot šo albumu, bijis jānorimst…  Jā, jā! Domāju arī, ka lielākais vairums manu sekotāju – koncertu līdzbraucēji un klausītāji – uzdos sev šo jautājumu: kāpēc pēkšņi šāda izvēle? Jo kādam tas tiešām varētu šķist arī pārsteidzoši. Tu ļoti precīzi pajautāji! Visi Arvo Perta skaņdarbi, kas iekļauti šajā albumā, patiesībā ir komponēti tieši tajā laikā, kad es piedzimu – tas ir 1976. gads. Arī 1978., 1980. gads. Tam, iespējams, ir kāda dziļāka nozīme jeb tas ir spoguļattēls, kāpēc es šobrīd, tuvojoties savai dzīves jubilejai, raugos iekšēja miera virzienā, sevis un sava ego malā nolikšanas virzienā, un tik ļoti nealkstu pēc tām vizuļojošajām, burbuļojošajām pasāžu kaskādēm un galvu reibinošajām, žilbinošajām, skrejošajām un virtuozajām notīm un treļļiem, kuru, protams, neiztrūkst manos koncertos joprojām. Bet tas, kas mani uzrunā visvairāk, ir, lūk, šis te trauslums un spēks vienlaicīgi. Šajos skaņdarbos, kurus komponējuši lielie meistari Arvo Perts un Pēteris Vasks, tikai noliekot malā savu ego, varam atrast patieso un dzidro šīs mūzikas kristālu un izprast, interpretēt un aiznest līdz klausītājam šīs mūzikas būtību. Jo šādā mūzikā ērģelnieks ļoti maz reprezentē sevi – ko bieži vien sagaidām Lista virtuozajos opusos, arī žilbinošajās Baha fūgās. Bet patiešām: lai saprastu šo skaņdarbu patieso būtību un vēstījumu, man ir jāpakāpjas malā. Ar manu temperamentu tieši tas jau ir tas grūtākais! Jo pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt. Bet to šobrīd nevēlos nemaz... Man šķiet, šī mūzika atnāca pie manis īstajā laikā. Es to nemeklēju. Bet tad, lūkojot šīs mūzikas un katra skaņdarba stāstu – un katram no šiem skaņdarbiem ir savs stāsts –, es tajos saredzēju tik daudz paralēļu, ka man šķita – nu, tiešām nav nejaušību šai dzīvē un mākslā!  Ar ērģelēm, tāpat kā puķēm, ir jāsarunājas Uz kurām ērģelēm tu esi šo albumu ierakstījusi? Ak jā – tas arī ir ļoti, ļoti būtisks aspekts un lielums ērģelnieka ierakstos! Šajā gadījumā tas ir instruments, kas sen jau bija pelnījis tikt ierakstīts albumā un iemūžināts taustāmā un netaustāmā formātā, un tās ir Filipa Klaisa radītās ērģeles Ventspils koncertzālē "Latvija". Šī koncertzāle, kura tūdaļ svinēs sesto dzimšanas dienu, iemantojusi ļoti stabilu vietu koncertzāļu ģeogrāfijā šeit, Latvijā. Tā ērģeles, kuras man bijušas sava veida krustbērns to tapšanas brīdī, ilgi gaidīja ērģeļu solo programmas ieskaņojumu kompaktdiskā. Turklāt iznācis ne tikai kompaktdisks, bet arī skaņu plate! Albuma un plates oficiālie atklāšanas svētki notika manā laimīgajā 13. datumā – 13. februārī, bet ieskaņot to sākām pagājušā gada 13. jūlijā. Un arī pats pirmais mans albums tika ieskaņots 2003. gada 13. jūlijā.  Varbūt kādam būs interesanti salīdzināt Pētera Vaska "Ceļinieka" interpretācijas – kā tas skanēja tolaik, un kā tas skan tagad, pie Ventspils koncertzāles ērģelēm – varenajām, bet tanī pat laikā pārsteidzoši siltajām, ieskaujošajām ērģeļu skaņām. Pat ne skaņām – tie ir mirkļi, kurus šīs ērģeles dāvā caur savu skanējumu. Arī pārsteiguma mirkļi, kurus pati sev joprojām tur rodu un pārsteidzu sevi. Līdz pat šim brīdim, spēlējot uz šī instrumenta, nevienā brīdī man nav ne reizi bijis jautājuma, kā radīt šo vai citu krāsu.  Tieši gribēju vaicāt – vai reģistrus uz tām ir viegli piemeklēt? Un vai ir kāda īpaša krāsa tieši Ventspils ērģelēm? Šīm ērģelēm mīļākie tembri, mīļākā noskaņa, mīļākās krāsas ir tās klusinātākās un arī dziļais bass, kurš varbūt daudziem šķistu par dziļu, par vibrējošu, par pārāk tālskanīgu, bet man tieši šī amplitūda no dziļuma līdz pašām spicajām augšām šķiet kā īsta emociju jūra, kurā, atkarībā no gadalaika, atkarībā no diennakts laika, atkarībā no tā, vai ir saullēkts vai saulriets, spēju atrast nepieciešamo krāsu. Un burvīgā kārtā jāsaka, ka šīs ērģeles tiek ļoti labi apkoptas un uzturētas! Kas to dara?  Tas ir grūts jautājums, jo nav jau tik daudz meistaru, kuri Latvijā to dara ikdienā, un Ventspils nav galvaspilsēta Rīga... Taču mani ļoti nomierina fakts, ka vismaz reizi gadā uz Ventspili – arī šoreiz – atbrauc kāds no Bonnas, no ērģeļbūves firmas "Philipp Klais Klais Orgelbau GmbH & Co KG", un šo instrumentu uzrauga un aprūpē. Tā ir lielā nepieciešamā tehniskā apkope, kā mēs to sauktu automašīnas gadījumā. Taču arī ikdienā atrasts risinājums – ir cilvēki, kuri liek lietā gan savu ausi, gan savas rokas. Un pats galvenais un svarīgākais ir tas, ka ērģeles tiek regulāri spēlētas – tie ir Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi, kuri tās tiešām darbina, jo ar ērģelēm, tāpat kā ar puķēm mājās, ir jāsarunājas – tās nedrīkst vienkārši ieslēgt ik pa laikam! Un Ventspilī tas tiek arī darīts. Albuma ieraksta skaņu režisors bija tavs dzīvesbiedrs Jenss Šūnemanis, ar ko saprotaties bez vārdiem. Tas taču ir atvieglojoši, ja varat būt kopā arī šādā radošā procesā? Jā, tas ir atvieglojums, bet vienlaikus, strādājot kopā ar Jensu, vienmēr jūtos kā pie stingra, prasīga pedagoga… Jo zinu: ja reiz ir viens cilvēks uz šīs pasaules, kurš tiešām vislabāk zina mani kā mūziķi – ne tikai kā cilvēku, pazīst manas spējas un izturību, tad tas ir Jenss! Un es nevaru noblefot, teikdama, ka man vairs nav spēka un šis man varētu būt par daudz… Jo Jenss zina, cik daudz es varu! (Smejas.) No vienas puses tā ir laba provokācija, ko, ar viņu strādājot, varu sagaidīt. Es zinu, ka viņš gan tiešā, gan pārnestā nozīmē saliks visu pa plauktiņiem. Bet tas, protams, ir liels, liels atvieglojums – strādāt abiem kopā. Jo tieši tas jau ir tas, ko ieraksta procesā vēlas katrs mūziķis – lai ir kāds, kurš ne tikai ieskaņo ierakstu, bet pazīst arī tevi kā mākslinieku, indivīdu un spēj aizvest līdz maksimāli labam rezultātam; kurš tevi atver tā, lai tu spēj noticēt saviem spēkiem un saproti, ka tā nav tikai viņa vēlme jeb ārēju spēku radīta nepieciešamība – šo vai to izdarīt savādāk –, bet tā ir TAVA pārliecība. Un tas bieži vien ir lielākais deficīts, sadarbojoties ar skaņu režisoriem: jo nepietiek tikai ar norādēm "ātri", "lēni", "klusu", "skaļi", "par augstu", "par zemu"… Mums patiešām ir vajadzīgs personiskais, individuālais stāsts un ticība – visvairāk jau sev. Ja ticam sev, tad arī ierakstā to sapratīs un sajutīs klausītājs. Klausītāju apskauti Filmā, ko veidojuši mūsu Latvijas Sabiedriskā medija kolēģi, redzam, cik trauksmaina ir tava dzīve, bieži vien pavadīta vilcienos un lidostās. Tev bijuši skaisti koncertbraucieni kopā arī ar mūsējiem, ar Valsts akadēmisko kori "Latvija". Mazliet ieskicē, kur tie bija un kur tas vēl būs? Patiešām ir tā, ka amplitūda, ģeogrāfija un temps nesamazinās, arī dzīves gadu skaitam pieaugot… Bet intensitāte, ar kādu vienu vai otru koncertu es personīgi izdzīvoju un gaidu – tā nu gan pieaug! Mūsu sadarbība un skaistā Eiropas tūre ar Valsts akadēmisko kori "Latvija" un Māri Sirmo vēl turpināsies – šos koncertus esmu visvairāk gaidījusi, jo zināju – tajos būs ne tikai muzikāls pārsteigums un dažkārt pat emocionāla katarse, kādu piedzīvojam uz skatuves: šajos koncertos tu jūti, ka satiecies ar skanisko organismu, kas nāk ne tikai no tavas valsts, kuram ne tikai ir tava mentalitāte, ne tikai tavi sirdspuksti, bet arī muzikāli ar to raugies vienā virzienā un spēj radīt – ne tikai rādīt vai parādīt. Tas mani visvairāk fascinē, sadarbojoties ar kori "Latvija" un Māri Sirmo. Skaistajos koncertos janvārī, kādus piedzīvojām Dortmundē, Luksemburgā, Frankfurtē, jutāmies klausītāju apskauti, apmīļoti un ļoti, ļoti gaidīti. Tie bija ļoti apmeklēti.  Kādu mūziku klausītājiem piedāvājāt? Gan franču, gan angļu, arī Bahs neizpalika. Un Pēteris Vasks. Daļa no šīs programmas būs dzirdama 26. aprīlī koncertzālē "Cēsis", kur smagsvars un galvenā harmoniskā krāsa būs Pētera Vaska mūzika un viņa jubileja. Tas bija ļoti skaists muzikāls ceļojums, kurā koris un ērģeles sastapās kā divi orķestri, kā divi solisti. Visi koncerti notika tikai koncertzālēs. Tas man personīgi ir gan izaicinājums, gan prieks, jo ar kori fiziski esmu kopā uz skatuves – blakus diriģentam, priekšā dziedātājiem. Redzu katru acu pāri, katru muti, skaisti safrizētos dāmu matus, kas mūzikai viļņojas līdzi un arī dzied… Un tik ārkārtīgi saviļņojoši, kā reaģē publika! To visu koncertzālē var izjust daudz, daudz intensīvāk. Turpinājumā dosimies arī uz Zagrebu, Vīni un Londonu, gaidāmi arī koncerti Budapeštā un nākamgad – Prāgā. Tas ir tik skaists ceļojums un iespēja skanēt Latvijai – kā korim "Latvija" un Latvijai kā valstij. Tas man ir pagodinoši. Olimpiāde satuvina Zinot tavu sportisko ģimeni: vai jums iznāk arī sekot Olimpiskajām spēlēm un latviešu panākumiem tajās? O jā, protams, mēs sekojam un joprojām sekojam, un ne tikai latviešu panākumiem! Bērnus ļoti aizkustināja Latvijas hokeja komanda, kura vinnēja Vāciju. Par šo jau bija lielais prieks. Tas bija ļoti, ļoti saviļņojoši. Ļoti patīk viss, kas saistīts ar slalomu. Arī kamaniņu sports. Bet man joprojām lielais bērnības sapnis un aizraušanās ir daiļslidošana: esmu pilnīgi tajā visā iekšā un gribētu būt vēl vairāk. Tajā pašā 13. februārī, kas bija viens no nervus kutinošākajiem daiļslidošanas vakariem – vīriešu  sacensības, man bija jābūt uz skatuves. Un es patiešām paralēli Baham un Glāsam domāju, kas notiek slidotavā. (Smejas.) Vakarā to visu paspēju noskatīties atkārtojumā. Joprojām sekojam Olimpiādei, un mums ir žēl, ka tā ir tik reti. Mēs jau gribētu katru gadu, jo tā arī mūs apvieno uz viena dīvāna ne tikai vakarā, kad ir pāris minūtes brīva laika, bet visu cauru dienu, jo Olimpiādi var skatīties gan no rīta, gan vakarā, gan naktī – tā ir kā magnēts. Tas ir skaisti, ka sports un māksla – tās ir lietas, kas daudzus vieno, jo bieži vien, atrodoties pat vienā telpā, nepietiek laika, lai parunātos vai par kopā kaut ko pārdzīvotu. Tad nu šī ir tā lieta, ko mēs kopā pārdzīvojam! Vai tava meitiņa joprojām trenējas futbolā? Mana meitiņa joprojām trenējas futbolā, un vēl aizvakar skatījāmies arī UEFA Čempionu līgas spēli, kurā bija daudz pārdzīvojumu, bet uzvarēja pareizā komanda. (Sirsnīgi smejas.)  Uzbrukums "Goram" kā uzbrukums ģimenei Iveta, lai arī attālumā, tad noteikti seko līdzi notikumiem "Gorā" un Rēzeknē. Vai tev ir kāds savs sakāmais par šo situāciju? Ļoti sekoju. Un biju patīkami pārsteigta par to, cik ļoti mani tas ne tikai satrauca, bet sāpināja... Patīkami – tas varbūt nebūtu pareizais vārds šajā kontekstā – bet man tomēr tas ir jāsaka, jo "Goru" vienmēr esmu jutusi kā savu ģimeni; gan savu māksliniecisko, gan cilvēcisko ikdienu nespēju iedomāties bez "Gora"! Un ne tikai tamdēļ, ka "Gors" ir Rēzekne, ne tikai tamdēļ, ka man ir tas gods būt Rēzeknes Goda pilsonei, ieskandināt "Gora" koncertzāli un radīt savu festivālu, bet arī tamdēļ, ka, objektīvi raugoties, "Gors" visā Eiropas un pasaules koncertzāļu paletē ir ar ārkārtīgi daudzām plusa zīmēm! Šajā situācijā tas patīkamais bija, ka redzēju, cik ļoti man tas sāp – bija sajūta, ka iegriezts pirkstā un vai ka visu laiku kāds kāpj uz varžacīm. Jutos tā, ka jāaizstāv kāds no manas ģimenes – šo situāciju izjutu gandrīz fiziski sāpīgi. Tas viss iespaidoja gan manu Ziemassvētku prieku, gan Jaunā gada gaidīšanas sajūsmu. Nespēju būt mierā ar to, cik cilvēki var būt nepastāvīgi savos spriedumos, savos solījumos un arī savā nostājā. Mani pārsteidza, ka cilvēki, kas šo visu vētru iesāka, ir tie paši, kas radījuši kopā ar "Goru", kas priecājušies par "Gora" panākumiem un nupat, svinot festivāla "Organismi" 10. jubileju, solījuši, ka tā tam vienmēr būs būt! Un nepaiet ne pāris mēnešu, un tu sev uzdod jautājumu: vai tiešām mēs runājam par šiem pašiem cilvēkiem? Vai mēs tiešām runājam par šo situāciju, par šo pašu koncertzāli? Tas manī radīja apjukumu un šoku. Rakstīju vēstuli nu jau atstādinātajam Rēzekne mēram, parakstoties kā pilsētas Goda pilsone, nevis tikai kā mūziķe Iveta Apkalna, jo to sajutu kā savu pienākumu – paust savu viedokli. Atbildi neesmu saņēmusi līdz šim brīdim, bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka vēstulē atgādināju gan mūsu sarunas, gan arī to, ka objektīvi nav pamata visiem šiem izteikumiem. Nespēju raudzīties cilvēkiem acīs, kad viņi melo un katru dienu stāstīta jaunus stāstus. Tas aizvainojums un nepamatoto pārmetumu gūzma, kas bija jāpārdzīvo Diānai Zirniņai – kā kaut kas tāds spēj rasties! Šobrīd uzdodu sev jautājumu – vai festivālam "Organismi" būtu arī turpmāk; vai tam būt tādam, kāds tas bijis līdz šim; vai kaut kādā veidā nav jāpārstrukturējas. Bet man ir liels prieks, ka šobrīd darbs turpinās, un redzu kaut kādu cerību. Neteiktu, ka tā ir uzvara – tā ir tikai iespēja paiet solīti uz priekšu cerībā, ka mēs nepašļuksim. Bet tas, kā tas ir ieviļņojies un ko tas atstāj aiz sevis – tas man ir ļoti biedējoši: kā būs tālāk? Es to jūtu kā uzbrukumu savai ģimenei. Cerēsim, ka risinājums tiks rasts – iesaistoties Kultūras ministrijai, atbildīgajām institūcijām un arī sabiedrībai, kas bija ļoti patīkami... Tas bija ārkārtīgi patīkami – īpaši runājot par sabiedrību, kas dzīvo Rēzeknē. Tas bija saviļņojoši – dzirdēt un redzēt, kas tur notika! Patiešām cerams, ka visiem prātiem klātesot, tiks rasts vislabākais risinājums, kāds šobrīd vajadzīgs Rēzeknei, "Goram" un visiem, kuri tajā mīl klausīties labu mūziku, skatīties teātri un kino.  Tieši tā. Jo "Gors" ir tas magnēts, vilinātājs un rosinātājs, kāpēc daudzi vispār pirmo reizi savā dzīvē aizbraukuši uz Rēzekni. Un tādu bijis ļoti daudz. Varbūt tieši šis fakts ir tas pamata grauds, rosinātājs un motivētājs!

Gaisa kvalitāte  ir joma, kas satraukumu rada daudzviet pasaulē, tostarp, Eiropā un arī Rīgā. Īpaši ziemā, kad nokrišņu ir maz, vējš nav stiprs, bet apkures sezona rit pilnā sparā, rodas jautājums, kāds ir gaiss, ko elpojam? Ar satelītdatu palīdzību Latvijā varēsim labāk sekot līdzi gaisa kvalitātei. Pētnieki plāno izstrādāt modeļus, lai prognozētu gaisa kvalitātes izmaiņas, un tas ļautu laikus informēt iedzīvotājus. Kādi procesi ietekmē gaisa kvalitāti Latvijā un ko lietas labā plāno darīt pētnieki? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeogrāfe, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Olga Sozinova un ģeogrāfe, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Iveta Šteinberga.

Sen neredzēti ilga ziema ar noturīgu salu Latvijā turpinās. Un šajā aukstajā laikā saruna ar pirtnieci. Ar pirtnieci Ivetu Zemnieci saruna ne tikai par pirts rituāliem, bet arī par to, kā viņas darbu ietekmē laika apstākļi un klimata izmaiņas. Ziemā, protams, pārsvarā notiek tikai pati pēršanās, bet, lai visus rituālus un veselīgās lietas varētu veikt, pavasarī, vasarā un rudenī ir ievākti augi šīm procedūrām. Esam runājuši ar botāniķiem, ekspertiem un pētniekiem par laikapstākļu un klimata ietekmi uz augiem, šoreiz Toms Bricis skaidro, ko no tā visa ir novērojusi pirtniece, kura jau gadiem dodas dabā ievākt augus, tējas, drogas un griezt slotas. Saruna norisinājās jānvāra nogalē, vienā mierīgā, skaidrā un aukstā ziemas vakarā. Un sākumā atskats uz pagājušo augu ievākšanas sezonu, runājam par to, kā jutās sauvvaļas augi tik slapjā vasarā? Zemniekiem ar kultūraugu audzēšanu gāja grūti, bet kā jutās pļavas augi?

Epizodes nosaukums: Profesores Janīnas Kursītes- Pokules dzīvesstāsts. Raidījuma nosaukums: Ar Latgolys saknem. Viesis: Profesore Janīna Kursīte- Pokule, Rūtas un Valda Muktupāvelu muzikālais fons. Vada: Iveta Seimanova. Datums: 21.01.2026.

Dziedošo māsu dzīvesstāsti.

Saruna ar dricānieti, Latgales patrioti Diānu Saksoni. "Dzīvesstāsts", kas iedvesmo atgriezties vietā, no kurienes sākas dzimtas saknes.

15. decembrī Emīla Dārziņa koncertzālē notika atvēršanas svētki grāmatai, kas veltīta Rīgas Doma kora skolas 30 darbības gadiem.  Grāmatas sastādītāja un kuratore Ilze Jākobsone apkopojusi vēsturiskos dokumentus, preses izdevumus, fotogrāfijas, atspoguļojot skolas sarežģītos dibināšanas apstākļus, attīstību un izaugsmi.  “Tikai cerību un grūtību pilnajā Latvijas atdzimšanā varēja notikt mūsu skolas dzimšana. Atjaunotās Latvijas laikā sākās arī Rīgas Doma kora skolas laiks. Iecere bija veidot jaunu skolu ar citādu, pavisam atšķirīgu redzējumu, kā audzēkņus ievadīt mūzikas pasaulē, kā veidot attiecības, kas balstītos patiesā cieņā un sadraudzībā, kā panākt uzticēšanos, atrast īsto veidu, kā “piespiest mīlēt Raini”, zināšanas un mūziku. Taču piespiešana te nederēja, bet vadība ar stingru roku maigā pacietības un mīlestības samta cimdā,” tā grāmatas ievadā par skolas aizsākumiem stāsta latviešu valodas un literatūras skolotāja, dzejniece Iveta Šimkus. Par grāmatas tapšanas komandu un to, ko nozīmē pārbagātu 30 gadu vēsturi ietvert vienā grāmatā, par Rīgas Doma kora skolas vērtībām, kur nozīmīga loma - ne tikai audzēkņiem, bet arī viņu ģimenēm, par grāmatas nozīmi kopējā Latvijas vēstures kontekstā, par sajūtām šajā - skolas ēkas rekonstrukcijas - laikā un apņēmību skolas saimi uzturēt vienotu, saglabājot tradīcijas, - sarunā ar RDKS direktoru Gintu Ceplenieku un grāmatas sastādītāju un kuratoru Ilzi Jākobsoni.

Nākamgad tiks pieminēta izcilās Ziemeļlatgales teicējas Margaritas Šakinas (1926-2014) simtgade. Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” plāno izdot albumu ar teicējas dziesmām, tiešraides koncertu plāno Latvijas radio 3 „Klasika”. Taču rosība ap šī gaišā cilvēka piemiņu sākusies jau šī gada nogalē, “Saucējām” sarīkojot sociālajā medijā „Facebook” akciju, kas izaicina folkloras kopas visā Latvijā iedziedāt kādu no Margaritas Šakinas teiktajām dziesmām. Kā arī novembra beigās Latvijas Kultūras akadēmijā sarīkojot Margaritas Šakinas pieminēšanas vakaru. Dziesma “Atiet zosis klaigādamas”, kas skan raidījua ievadā, ir izcilās Ziemeļlatgales teicējas Margaritas Šakinas vizītkarte. Teicēja jau kopš 2014. gada mīt viņā saulē, taču nākamgad atkal tiks pieminēta martā, Margaritas Šakinas simtajā dzimšanas dienā. Sarunu “Saucēju” dibinātāju un ilggadējo vadītāju Ivetu Tāli, „Facebook” akcijas iniciatori un “Saucēju” dziedātāju Kristīni Jansoni, kā arī folkloras kopas “Grodi” līdzdibinātāju un folkloras pētnieci Aīdu Rancāni. Ar Ivetu Tāli sazināmies attālināti. Rīgas un “Saucēju” vadītājas posms viņas dzīvē ir noslēdzies. Iveta dzīvo Jēkabpilī, tagad viņas folkloras kopa ir “Krāce”. Iveta Tāle arī raidījuma veidotāju Anda Buševicu pirms daudziem gadiem pierunāja doties uz Ogri pie Margaritas Šakinas. Toreiz tapa intervija. Margarita Šakina Latvijas folkloras kustības kontekstā īpaša arī tāpēc, ka folkloras vācēji viņas balsī ieklausījušies ilgākā dzīves nogrieznī, gandrīz divdesmit gadu garumā. Latviešu folkloras krātuvē Margaritas Šakinas dziesmas ir folkloristu Zaigas Sneibes un Andreja Krūmiņa kolekcijās. Radio fonotēkā glabājas etnomuzikologu Mārtiņa Boiko un Gitas Lanceres veiktie ieraksti, 90. gados teicēju ierakstīja Māris Jansons. 2006. gadā iznāca kompaktdisks “Caur sirdi debesīs”, kas no jauna teicējas ierakstus padarīja pieejamākus. Šis fakts iedvesmojis, piemēram, vokālo pedagoģi Zani Šmiti, tieši uz Margaritas Šakinas ierakstu bāzes pētīt, kā mainās tautas dziedātājas balss gadu gaitā. Taču ir vēl kāda interesanta tēma, ko no ierakstiem varētu izsecināt – kā mūža garumā mainās dziedātāja izvēlētais repertuārs. Ziemeļlatgales teicējas Margaritas Šakinas simtā jubileja svinama 2026. gada 13. martā. Līdz tam brīdim piedzīvosim Latvijas Radio 3 Klasika 1. studijas koncerta tiešraidi, jubilejas koncertu, kura ieskaņu piedzīvojām jau novembra notikušajā atmiņu vakarā, Jubileja pamudinājusi arī Latviešu folkloras krātuvi pārskatīt un digitalizēt teicējas ierakstus, papildināt tās ar Ivetas Tāles un Margitas Gūtmanes fotogrāfijām. “Saucēju” iedziedātu albumu plānots izdot nākamā gada beigās.

Ľudské telo pozná s detektivnou zručnosťou. Aj po niekoľkých rokoch vie zistiť, kto sa akému športu dlhodobo venoval. Za svoju 40-ročnú prax sa starala o profesionálnych športovcov a veľké hviezdy svetového šoubiznisu. Nedávno sa úspešne vrátila zo súťaže v Číne v tai či, ktoré miluje. Srdcom rockerka, ktorá nepohrdne ani klasickou hudbou. | Hostka: Iveta Holešová (fyzioterapeutka, patrí medzi najrenomovanejších a najskúsenejších odborníkov v oblasti fyzioterapie u nás). | Moderuje: Gabika Angibaud. | Tolkšou Nočná pyramída pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

Moderátorky stanice Český rozhlas Liberec se ptá Jana Švecová.

Zprávařky stanice Český rozhlas Liberec se ptá Jana Švecová.

Ten years ago, on October 26, 2015, something special began in Japan. While working at the University of Tokyo, I launched the first episode of the FreshEd podcast, marking the start of what would become a cornerstone of conversations in comparative and international education. Over the past decade, FreshEd has grown into a global platform – far larger than I ever imaged -- connecting listeners interested in education, equity, and social change. We've made over 400 episodes in that time. We've counted 200 universities that use our content and we have listeners, like you, in over 180 countries. To celebrate our anniversary, we held a live event at Tohoku University in Sendai, Japan as part of the 2025 International Education Development Forum. I've like to thank Dr. Jing Liu for co-organizing this event. Joining me on stage were Professors Iveta Silova and Yuto Kitamura, who are both board members of FreshEd. In our conversation, we take you behind the scenes of FreshEd's development and reflect on what the podcast means for the wider field specifically and higher education generally. On a personal note, Iveta and Yuto are both mentors who have shaped my own career as an academic. So today we'll air the conversation we had in Tohoku on October 18. I hope you enjoy the show and here's to the second decade of FreshEd. https://freshedpodcast.com/10years/ -- Get in touch! Twitter: @FreshEdpodcast Facebook: FreshEd Email: info@freshedpodcast.com

Kāda ir atšķirība starp divkāji putnu un simtkāji? Šo Haralda Pauniņa un klausītāju atsūtītās mīklas Latvijas radio 100. dzimšanas dienā min Latvijas Radio 1 žurnālisti: raidījuma Ģimenes studija vadītāja Agnese Linka, raidījuma Zināmais nezināmajā sižetu autore Mariona Baltkalne, raidījuma Krustpunktā vadītājs Aidis Tomsons un raidījuma Šīs dienas acīm autors un Divu pusložu pastāvīgais komentētājs Eduards Liniņš. Greizos ratus kā allaž stūrē Iveta un Vidvuds Medeņi.    

Slováci na Islande: Iveta Lichá, do Reykjavíku sa prisťahovala pôvodne ako au-pair, po roku začala učiť klavír v hudobnej škole. K tomu sa pridalo učenie anglického jazyka a neskôr pôsobenie v niekoľkých speváckych a hudobných projektoch, najskôr ako korepetítorka a neskôr ako dirigentka. Založila aj komorný učiteľský spevácky zbor; Slováci vo Veľkej Británii: Anna Pazdurová o aktivitách slovenskej komunity v meste Manchester, o pôsobení tamojšej slovenskej školy a o založení slovenského divadla v meste; Mysteriózne Slovensko: Avízo 9. časti, ktorá je venovaná Dómu svätej Alžbety v Košiciach;

Do programu Dobré ráno, Slovensko! prišla nová moderátorská dvojica večerných televíznych správ Veronika Meszárosová a Jozef Kubánek, ktorí priblížia, ako celý proces príprav správ v televízii prebieha. Svoje skúsenosti z televízneho prostredia, ale aj z rozhlasového vysielania, má a zúročí Jozef Dodo Kuriľák v prúdovom vysielaní spravodajského okruhu :24. Čo o svojom návrate prezradil? Pekár Stanko, teda Stanislav Šarvajc, hovorí, ako sa mu pieklo v televíznej pekárskej šou Pečie celé Slovensko, a rozpráva aj o svojich veterníkoch, cestovaní i folklóre, ktorým žije. Tréner pretláčania rukou Tomáš Vongrej a medailista v armwrestlingu Ondrej Filo prezradia, či sú na Slovensku silnejší muži alebo ženy. Ako prebieha výcvik psov a ktoré plemena sú vhodné na „vodiace povolanie?“ odpovie cvičiteľka a vychovávateľka vodiacich psov Lucia Kadvoltová. Ktorý šport je najrizikovejší pre chrbát? To Gabike Angibaud povie fyzioterapeutka Iveta Holešová, podľa ktorej je spánok dôležitou regeneráciou aj pre chrbticu. Richardovi Dedekovi textár Martin Sarvaš predstavil svoje „nové dieťa“- muzikál z bratislavskej Novej scény Pánska jazda, pre ktorý napísal texty piesní. V čom je iné textovanie pre muzikál oproti autorskej tvorbe pre konkrétneho interpreta? Aj to sa dozviete v tomto vydaní podcastu. | Hostia: Veronika Meszárosová, Jozef Kubánek, Jozef Dodo Kuriľák, Stanislav Stanko Šarvajc, Tomáš Vongrej, Ondrej Filo, Lucia Kadvoltová, Iveta Holešová a Martin Sarvaš. | Moderujú: Gabika Angibaud a Richard Dedek. | Počúvajte rozhovory s našimi hosťami v programe Dobré ráno, Slovensko! každý pracovný deň po 8:20. Hosť DRS pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

How do you keep Android build times under control when your codebase spans tens of thousands of modules and millions of lines of Kotlin? In this episode, Pascal talks with Iveta, Navid, and Joshua from Meta's Android Developer Experience team about the technical strategies that help Meta's engineers stay productive at scale. We discuss approaches like source-only ABIs and incremental compilation – clever solutions that have helped us tackle the challenges of building fast in a monorepo, as well as what you can do to keep your builds fast with Buck2. Got feedback? Send it to us on Threads (https://threads.net/@metatechpod), Instagram (https://instagram.com/metatechpod) and don't forget to follow our host Pascal (https://mastodon.social/@passy, https://threads.net/@passy_). Fancy working with us? Check out https://www.metacareers.com/. Timestamps Intro 0:06 Introducing Iveta 2:09 Introducing Joshua 3:29 Introducing Navid 4:00 Android DevX Team 4:36 The challenges of build speed 6:28 Buck2 and Android 7:34 How to add new language support to Buck2 9:01 What's new in Open Source? 11:02 Optimising Kotlin builds 12:55 Source-only ABI 14:25 Developer restrictions 17:33 From Jasabi to Kosabi 20:33 Strategies for keeping builds fast 22:08 Working with big modules 23:00 Bringing incremental Kotlin compilation to Buck2 24:48 Speed improvements 28:52 Third-party library upgrades 30:54 What's next? 33:56 Outro 36:14 Links Meta Connect 2025 Developer Talks: https://www.youtube.com/playlist?list=PLb0IAmt7-GS2cONiFVhtdKWEsyNkF6uUP  Buck2: https://buck2.build/ Incremental Kotlin compilation at Meta: https://engineering.fb.com/2025/08/26/open-source/enabling-kotlin-incremental-compilation-on-buck2/  Blog post about Jasabi (the Java counterpart to Kosabi): https://engineering.fb.com/2017/11/09/android/rethinking-android-app-compilation-with-buck/  Kotlin Conf talk about source-only ABI compilation: https://2025.kotlinconf.com/talks/857571/  Meta Connect 2025 Developer Talks: https://www.youtube.com/playlist?list=PLb0IAmt7-GS2cONiFVhtdKWEsyNkF6uUP  Buck2: https://buck2.build/ Incremental Kotlin compilation at Meta: https://engineering.fb.com/2025/08/26/open-source/enabling-kotlin-incremental-compilation-on-buck2/  Blog post about Jasabi (the Java counterpart to Kosabi): https://engineering.fb.com/2017/11/09/android/rethinking-android-app-compilation-with-buck/  Kotlin Conf talk about source-only ABI compilation: https://2025.kotlinconf.com/talks/857571/   

Známa a úspešná moderátorka Iveta Malachovská nedávno oslávila svoje životné jubileum. V televízii pracuje od tínedžerského veku, podpísala sa pod relácie Matelko, Štúdio kontakt, Milionár, či aktuálne obľúbený Dámsky klub a mnohé ďalšie. Ako vyštudovaná filmová producentka sa uplatnila aj vo filmovom priemysle, nakrútila filmový dokument o svetovej hviezde Petrovi Dvorskom a aktuálne pracuje na filme o svetoznámom slovenskom telese – Moyzesovom kvartete. Hovoriť s Katou Martinkovou bude aj o veľkej oslave jej životného jubilea, o tom, za čo vďačí svojej mame, o prekonávaní neľahkých životných situácií, o pomoci ľuďom v núdzi, o tom, čo ako moderátorka od života dostala i o jej manželovi Martinovi Malachovskom. | Hosť: Iveta Malachovská (moderátorka). | Moderuje: Kata Martinková. | Tolkšou Hosť sobotného Dobrého rána pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Reláciu vysielame každú sobotu po 8. hodine.

From poolside at the swanky USModernist compound during Modernism Week, we're all about two architects: Chicago's Mies van der Rohe with guests Iveta Cerna, director of the Villa Tugendhat in Brno, Czech Republic; and Mies's grandson, architect Dirk Lohan. Later on, we'll hear from Max Strang, archivist of Gene Leedy and his impressive Florida architecture. 

⚡️Like the Show? Click the [Repost] ↻ button so more people can hear it!

Dzīvojam skaļā gadsimtā, kad apkārtējās vides trokšņi teju diennakts garumā skan fonā mūsu ikdienas darbībām. Īpaši to novērojam pilsētā, kur transports, būvniecība un sadzīves skaņas bieži laužas ēkās pat caur aizvērtiem logiem. Kā mēra, modelē un plāno trokšņu piesārņojumu pilsētvidē un ar ko atšķiras trokšņi ūdenī no trokšņiem uz sauszemes? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Iveta Šteinberga un Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas pētnieks Māris Skudra un Veselības inspekcijas  Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.

Alžbeta Ferencová je speváčka, herečka, tanečnica. Jej najznámejšou úlohou bola hlavná postava v seriáli Iveta. Aktuálne účinkuje v Českom národnom divadle v hre Mefisto, chystá nový album pod svojím umeleckým menom Zea a vrátila sa aj k vyučovaniu tanca. Žije v Prahe.

Īstiem gardēžiem marta otrā pusē jāizbrīvē laiks, lai dotos uz Latgali, jo tieši šomēnes visi ir aicināti izbaudīt garšu piedzīvojumu Latgales reģionā. Par tradicionālo un moderno Latgales virtuvi vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā viesojas "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, kā arī attālināti sazināmies ar "Latgales kulinārais mantojums" pārstāvi Ilzi Stabulnieci un "Latgale.Travel" izpilddirektori Lauru Spunderi. Latgales garšu mēnesī šogad pirmo reizi piedalīsies Rēzeknes restorāns „We Know", kas strādā tikai pusotru gadu. Visu marta mēnesi restorānā varēs nogaršot 3 latgaliešu ēdienus: siļčis rolmopšus ar garšaugu sipisnīku, svaigi captu maizi i buļbu kraukšķim, galis zaterku un dzymtys veina ar soldonu auzu gordumu i svaigu ūgu mierci. Restorāna pārstāve Kristīne Pokule stāsta, ka latgaliešu ēdienu receptes restorāna vadītāja Iveta ir mantojusi no vecmāmiņas Veronikas. Latgales garšu mēnesī varēs nobaudīt ļoti dažādus ēdienus, un Augšdaugavas novada Salienas pagasta Lielbornes muižā ekskursantus gaidīs marta divās pēdējās nedēļās, no trešdienas līdz sestdienai. Viesi varēs doties ekskursijā pa muižu un baudīt muižai raksturīgus ēdienus, par ko stāsta Lielbornes muižas īpašniece Nora Poiša. ,   

Podnikanie bez investorov, s rozpočtom 300 € a s obrovskou dávkou naivity. Funguje to? Iveta Hrabovská, ktorá pod značkou Gentlejam vyrába exkluzívne džemy a omáčky s alkoholom, to dokázala. Prémiový produkt, ktorý nikto nechcel vyrábať, dnes preráža na trhu. V epizóde sa dozviete, prečo nestačí len skvelý nápad, ale aj ako ho predať správnym ľuďom. Počúvajte, ak chcete vedieť, prečo je niekedy lepšie byť naivný, ako príliš múdry.

01. Iveta, Bedouin - Better Than This (Original Mix) 02. Hugel, GROSSOMODDO, Randoree - Majnuna (Extended Mix) 03. Borsky - Ride or Die (Original Mix) 04. Sam Myers - I Got The Blues (Deflee Remix) 05. LAZARA - Bro (Original Mix) 06. Pleasurekraft - Tarantula (Max Styler Remix) 07. Cherry Tooth & Avilo - How We Do (Extended Mix) 08. RIKO & GUGGA - Tekatu 09. ID - ID ( Alexey Romeo remix ) final 10. Empire Of The Sun - We Are The People (Adam Sellouk Remix) 11. Spada feat. Eleonora - Liqueur & Rum (Spada Remix) 12. Elias Kazais - Neon Nights (Original Mix)

The Good Club #40 - Best Of 2024 mixed by Escribano [17 01 25] #TrackList 1.- Pink Floyd - Another Brick In The Wall (Fahlberg Sunrise Edit) 2.- Arash, Hugel, Topic, Daecolm - I Adore You (Extended Mix) 3.- Moeaike - Bo Bom (Original Mix) [Madorasindahouse Records] 4.- Maz (BR), VXSION - Amana [Dawn Patrol Records] 5.- Chambord, Jaguar Jaguar - Born In Blue (Original Mix) 6.- CHER - BELIVE (SUPER FLU EDIT) 7.- Gotye - Somebody (Shebi & Soheil Ray Afro House Remix) 8.- Christian Burns, Yero - Wonderful Life (Kryder's Extended Guilty Pleasure Mix) 9.- ROBIN S. X PACO DE ROSA - SHOW ME YAM (ID EDIT) 10.- Afro Medusa, Nico de Andrea, Vanetty - Ethnica (Pasilda Extended Mix) 11.- Roger Sanchez, Hugel - Go Again (Extended Mix) [Virgin] 12.- Mozambo - Dia De Sol 13.- Salif Keita, Cesaria Evora, MoBlack, Franc Fala, Benja (NL) - Yamore (Extended) 14.- Adam Port, Keinemusik, Stryv, Malachiii - Move (Original Mix) 15.- Michael Jackson - Liberian Girl (Kosh & Kid Bamboo Edit) 16.- Iveta, Bedouin - Better Than This (Original Mix) 17.- Kevin McKay, Skylin3 - The Way I Are (Extended Mix) 18.- Moser, DYVE, Kiko Franco - Told You (Original Mix) 19.- Cosmin Fogoros, Modoi - Find my soul [Afro Fusion] 20.- Bush B4 Me - Say It Right (Extended Mix) [Go Deeva Records] 21.- Play!On - It's Okay (Extended Mix) [Mukoko Groove] 22.- EURYTHMICS - SWEET DREAMS (DJ SACHA EDIT) 23.- LLølita - Girl (Na Na Na [Extended Mix]) 24.- Moeaike - Mala Fama (Original Mix) [MoBlack Records] 25.- Carlos Vives, Wakyin - Beso (Fruta Fresca Extended Mix) 26.- DJ Chus, NenaHalena - Prado's Revenge (Original Mix) [REDOLENT] 27.- Dennis Cruz - Bonito (Original Mix) [Solid Grooves Records] 28.- Soldera, Barbatuques - Você Chegou (Extended Mix) 29.- Italobros - Gosadera [Hot Creations] 30.- Oscar G, Fleur De Mur - Out Of Your Mind (Harry Romero Extended Remix) 31.- Peppe Citarella, G.Zamora - Mi Barrio (Original Mix) 32.- Andor Gabriel, RBØR, Paakman - OK! (Original Mix) 33.- Dua Lipa - Houdini (Adam Port Extended Mix) [Warner Records] 34.- ADELE - SET FIRE TO THE RAIN (CHOUJAA EDIT) 35.- Christian Vila, Maris, Audrey, Maris, Christian Vila - Smooth Operator (Extended Mix) 36.- Greg Cerrone - In the Air Tonight (Extended Version) 37.- Jamek Ortega - Voices (Extended Mix) [MoBlack Records] 38.- Marasi - Opera [Madorasindahouse Records] 39.- SANTANA - MARIA MARIA (CASA MATA EDIT) 40.- MAXI MERAKI, Samm (BE) - Everybody Get Up (Original Mix) 41.- AFRONOM, J.O.Y - Starboy (Extended Mix) [ChillYourMind] 42.- London Grammar - House (Solomun Extended Remix) 43.- &ME, Rampa, Adam Port, Keinemusik, Alan Dixon, Arabic Piano - Thandaza [Keinemusik] 44.- Angie Stone - Wish I Didn't Miss You (Sonny Noto Sunset Remix) [White Label] #TheGoodClub #Ibiza #TheGoodClubMusic #TheGoodClubIbiza #OnlyForClubbers #Escribano #DJ #Podcast #AfroHouse #TechHouse #MelodicHouse #TribalHouse #ElectronicMusic #BestOf2024 #Ibiza2024 #MostPlayedTracks

Hosťami tretej časti Letného podcastu Braňa Závodského sú neurológ Zoltán Goldenberg a fyzioterapeutička Iveta Holešová.

Original Show Notes from April 18, 2023----In this episode - Sean and Punya are joined by guest co-host Iveta Silova to talk with prominent futures scholar Keri Facer to discuss Futures education, futures literacy vs futures literacies, futures thinking, and cultivating a 'temporal imagination'. In our conversation we learn about Keri's own academic and professional journey, and how studying the learning space of children became synonymous with studying the future. We discuss a recent publication from Arathi Sriprakash and Keri Facer on the pedagogic imperative to 'teach the future' in modern schools and the opportunities and challenges exist, and explore the importance of the differences between futures literacy and futures literacies.Guest Information: Keri Facer – Professor of Educational and Social Futures at the University of Bristol, Visiting Professor in Education for Sustainable Development at the University of Gothenburg and August T Larsson Guest Professor at SLU, Sweden. Her work focuses specifically on cultivating the ‘temporal imagination' – the capacity to work critically with ideas of time, rhythm, pasts and futures to open up possibilities for individual and collective agency - in conditions of environmental and technological change.Iveta Silova – Professor and Associate Dean of Global Engagement at Mary Lou Fulton Teachers College at Arizona State University. She teaches graduate courses in comparative and international education, education policy and evaluation, research design, and post/decolonial approaches to education research.  Links & Resources: Learning Futures Collaborative: Education, sustainability, and global futuresFuturelab, former UK educational research organizationFutures journal [publisher link]Jungk and Muellert's future workshops [actioncatologue.eu link]Futures Literacy [UNESCO link]Coldwarchildhoods.org, Iveta's work on childhood memoriesChen, K (2010). Asia As Method:Toward Deimperialization. Duke University Press. [publisher link]Teach the FutureWorld Futures Study FederationSardar, Z. & Sweeney, J. (2015). The Three Tomorrows of Postnormal Times. Futures 75 (2016) 1–13. [article link]Turn It Around!, socially engaged artAna Dinerstein's ‘The Art of Organizing Hope' [video link]Tsing, A., Bubandt, N., Gan, E., & Swanson, H. (2017). Arts of Living on a Damaged Planet. U of Minnesota Press. [publisher link]The Ecoversities NetworkFacer, K & Sriprakash, A. (2021). Provincialising Futures Literacy: A caution against codification. Futures, Volume 133, October 2021. [pdf link]Punya and Iveta's past work together: https://punyamishra.com/2022/11/17/speculative-fiction-and-the-future-of-learning/Keri Facer (2011) Learning Futures: Education, Technology and Social Change, London: RoutledgeFacer, K (2022) The University and the Social Imagination, CGHE Working PaperIn this background paper for the UNESCO Futures of Education Commission,  I talk about five different ways of doing ‘futures' in education – and the ethical choices these raise: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000375792.locale=enBlack Mountains College - https://blackmountainscollege.uk/The Ecoversities Network - https://ecoversities.org/Book Recommendations:Hospicing Modernity https://www.penguinrandomhouse.com/books/675703/hospicing-modernity-by-vanessa-machado-de-oliveira/At Work in the Ruins https://www.amazon.com/At-Work-Ruins-Pandemics-Emergencies/dp/164502184XBruce Sterling – (2002). Tomorrow Now, Envisioning the Next Fifty Years. Random House. [Google Books link]Keri and Arathi's article: Provincialising Futures Literacy: A caution against codificationHow Are the Children? - Wake Up Arcade Fire CoverSoutheast Asia collection of the Turn it Around! Youth Visions of Climate Futures

Iveta Holešová je jednou z najrenomovanejších fyzioterapeutiek na Slovensku. Jej vyše 35-ročná prax jej dala skúsenosti z oblasti práce s telom vrcholových športovcov a športovkýň, ale venuje sa aj "bežným" mužom a ženám rôzneho veku a rôznej životnej skúsenosti. Spolu sa zhovárame o tom, ako fyzioterapia pomáha ženám v tom, aby sa vo svojom tele cítili lepšie a komfortnejšie aj v takých náročných obdobiach, akými sú obdobia hormonálnych zmien v puberte, tehotenstve či perimenopauze.