Podcasts about politikas

Darbą oficialiai pradeda Mindaugo Sinkevičiaus vadovaujamas 21asis ministrų kabinetas.Postų rokiruotės: socialdemokratų ministrai renkasi partinius komandos narius.Kyšininkavimu įtariamas Saulius Skvernelis sako, kad politikoje bus aktyvus ir neatmeta galimybės dalyvauti artėjančiuose rinkimuose, nors anksčiau buvo užsiminęs apie politinės karjeros pabaigą. Politikas sako sprendimą likti aktyvioje politikoje priėmęs po to, kai jam paskirta kardomoji priemonė – dėvėti apykoję. Skvernelis teigia, kad ši priemonė yra neproporcinga, kad teisėsauga turėjo teisę, o ne prievolę sugriežtinti jam taikomą kardomąją priemonę. Jeigu teismas nuspręstų ir toliau jam palikti apykoję, jis žada kreiptis į Europos Žmogaus Teisių Teismą.Seimas ėmėsi prezidentūros siūlymo griežčiau riboti migraciją iš trečiųjų šalių. Siūloma dvejus metus dirbusiems užsieniečiams pusmečiui palikti Lietuvą. Ar siūlymas riboti migraciją yra prievarta prieš darbo migrantus, o gal tai - alternatyva tiems, kurie čia atvyksta tik užsidirbti?Europos Sąjungos gyventojų skaičius aukščiausią lygį pasieks 2029 m., o po to prasidės dešimtmečius truksiantis jo mažėjimas, teigiama šiandien paskelbtoje ataskaitoje. Joje taip pat teigiama, kad migracija gali padėti sušvelninti kai kuriuos Europos demografinių pokyčių padarinius, tačiau jos poveikis ribotas.Pasaulio vyrų futbolo čempionate prasideda pusfinalio etapas. Kelialapio į finalą šiandien sieks Prancūzija ir Ispanija.Ved. Agnė Skamarakaitė

Gün geçmiyor ki basında bir operasyon haberi yer almasın. Bu haberler adeta normalleşti. Demek ki kötülüğün sıradanlaşması böyle bir şey. Haber içeriklerine bakıldığında yok yok. İşportacı tezgâhı gibi yanlış yapılan işler konusunda ne ararsan var. Bu nedenle sistemsel bir sorun haline gelen konuları açıklamaya çalışacağız.

Bir önceki yazımda, dünyada yapay zeka politikalarında nasıl bir rekabet olduğu ve bu rekabetin özellikle ABD-Çin dışında kalan ülkeler için ne anlam ifade ettiğini anlatmaya çalışmıştım.

Son dönemde teknoloji gündeminin en önemli konu başlıklarından biri olan yapay zeka, regülasyondan egemenlik ilişkilerine, etikten dini yönüne kadar çok katmanlı bir boyutta ele alınmaktadır. Alex Karp'ın Palantir manifestosu ve akabinde teknolojinin silahsızlandırılması bahsine ilişkin Papa'nın genelgesi, yapay zekanın konumuna dair tartışmayı önemli bir yere taşıdı.

Deputātu grūstīšanās galvaspilsētas domē kādā citā kultūrā droši vien nebūtu nekas īpašs, tomēr Latvijā tas šķiet simptomātiski, ja domājam par politisko kultūru pēdējā desmitgadē. Jo tur iesaistīti sociālie mediji. Vai tautas kalpu darbs, atrodoties sociālo tīklu starmešu gaismā, ir labāks un kvalitatīvāks, vai varbūt tas ir ceļš uz populismu un virspusējību? Vai kaut kas būtu jādara? Par to diskusija Krustpunktā. Vērtē Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā), Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāte Leila Rasima (Progresīvie), politologs Juris Rozenvalds un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.  

Deputātu grūstīšanās galvaspilsētas domē kādā citā kultūrā droši vien nebūtu nekas īpašs, tomēr Latvijā tas šķiet simptomātiski, ja domājam par politisko kultūru pēdējā desmitgadē. Jo tur iesaistīti sociālie mediji. Vai tautas kalpu darbs, atrodoties sociālo tīklu starmešu gaismā, ir labāks un kvalitatīvāks, vai varbūt tas ir ceļš uz populismu un virspusējību? Vai kaut kas būtu jādara? Par to diskusija Krustpunktā. Vērtē Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā), Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāte Leila Rasima (Progresīvie), politologs Juris Rozenvalds un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.  

Atilla Yeşilada ve Semih Sakallı, Yeni Şafak'ın Mehmet Şimşek manşetini ve Şimşek'e yönelik artan eleştirileri, Hürmüz bilmecesini ve ekonomik yansımalarını, TCMB'nin faiz kararını ve CHP'nin ekonomi programını konuştu. İyi seyirler...

Bu yıl beşincisi yapılan Antalya Diplomasi Forumu'nun Türk dış politikasından nasıl etkilendiğini AA Stratejik İletişim ve Dış İlişkiler Müdürü Dr. Bilgehan Öztürk ile konuştuk.

Türkiye uzun süreden bu yana yüksek faiz, kur kontrolü ve kredi kısıtlarının olduğu bir politika seti ile enflasyonu düşürmeye çalışıyor. Bu politika setinden oluşan program sürecinde dönem dönem ekonomiye etki eden ekonomi dışı faktörler nedeni ile kesintiler yaşanıyor. Ama ne olursa olsun programdan vazgeçilmiyor. Ancak zaman içinde yaşanan her olumsuz gelişmenin ardından gözler hızlıca kur seviyesine çevrilirken sakin dönemlerde ise faiz indirimlerine yönelik beklentiler artıyor. Dahası ekonomi yönetimi her ikisinde de kontrolü elden bırakmayacak şekilde tüm eleştiri ve yan etkilere rağmen bildiğini yapmaya devam ediyor.

Runājot par diasporu, nevaram nepieminēt Latvijas cittautiešus – vai sasniedzam un uzrunājam arī viņus? Kam viņi jūtas piederīgi un kā Latvijas diasporas politikas veidotājiem uzrunāt arī viņus? Saruna par šo raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas intitūta vadošais pētnieks, Mihails Hazans, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors un vadošais pētnieks, un Ingūna Mieze, portāla "Baltic-ireland.ie" žurnāliste. Ierakstā uzklausām Jūliju Norveli, Luksemburgas latviešu kora vadītāja. Latvijas diaspora nav tikai etniskie latvieši. Vienlaikus publiskajā telpā citas balsis un tradīcijas mēs diezgan maz dzirdam. Tomēr ir maldīgi domāt, ka no Latvijas aizbraukuši tikai latvieši, tie ir arī Latvijā dzīvojošie cittautieši. Dzirdot stāstus, ka latvieši tieši pēc aizbraukšanas ir sajutuši sevī īstu latvieti, mēs uzdodam jautājumu: vai, esot svešumā, ir vieglāk kļūt par latvieti arī cittautietim? Vai gluži pretēji – tā ir varena iespēja norobežoties no piederības Latvijai?  Diskutējam, kā sevi identificē diasporā dzīvojošie mūsu cittautieši, vai Latvijas diasporas politika sasniedz un uzrunā arī viņus un vai viņiem to vajag? 

İsrail ve ABD'nin İran'a saldırması ile başlayan yeni süreç başta Türkiye gibi gelişmekte olan ekonomiler olmak üzere dünyanın geri kalanını yakından ilgilendiren stresler üretiyor. Bu streslerin başlıcası ise enerji fiyatlarında yaşanan şok! Zira petrol, LNG ve akaryakıt fiyatlarında yaşanan şok artışlar tüm ülkelerde ilk günden enflasyonist olarak kodlandı.

CHP Dış Politika Koordinatörü Prof. Dr. İlhan Uzgel, İslam Özkan'ın sunduğu Dünya Alem programında Türkiye'nin dış politikasına ve Ortadoğu'da yaşanan son gelişmelere dair kritik değerlendirmelerde bulundu. Uzgel, Suriye'de HTŞ öncülüğünde yaşanan rejim değişikliğini bir “istihbarat operasyonu” olarak tanımlarken, Türkiye'nin dış politikasının 2021'den itibaren giderek “Amerikancı” bir eksene kaydığını savundu. Trump yönetiminin Ortadoğu'yu doğrudan değil, Türkiye, Suudi Arabistan, İsrail ve Mısır gibi müttefikler eliyle yönetmek istediğini belirten Uzgel, Ankara'nın bu yeni denklemde aktif rol üstlendiğini ifade etti. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Çağdaş Onur Artantaş - Almanya'da Enerji Politikası Değişiyor Mu?

2024 yılı Mayıs ayında yıllık enflasyon %75,45'e kadar yükselerek yakın dönemin en yüksek seviyesini görmüştü. Sonrasında ise ilk etapta baz etkisinin yoğun desteği ve ardından da uygulanan programın etkisi ile hızla düştü ve 2025 Kasım itibariyle %31,07'ye kadar indi. Öncü göstergelere ve dezenflasyon programının uygulanmaya devam edeceğine ilişkin beklentilere bakarak 2026 yılının genelinde de enflasyonun düşmeye devam edeceğini öngörüyoruz. Ancak önemli bir farkla!

Trump'ın ikinci başkanlık döneminin ilk yılı Amerikan dış politikasında oldukça köklü değişikliklere sahne oldu. Bu süreçte Amerika'nın artık kendi kurduğu uluslararası liberal düzene eski koşullarda liderlik etmek istemediğini gördük. Batı ittifakı içinde uzun yıllardır tartışılan ‘yük paylaşımı' tartışmasının Amerika'nın geleneksel müttefiklerine ‘yük devri' şeklinde tezahür etmesi kayda değerdi.

Aylin Öney Tan, Atatürk'ün sofralarını ve tarım politikasını anlatıyor. 

Grupė Seimo valdančiųjų ir opozicijos atstovų grąžina partnerystės įteisinimo klausimą. Jie įregistravo Civilinio kodekso pataisą tai atsisakius padaryti Teisingumo ministerijai. Pataisa įregistruotus partnerius traktuotų kaip šeimą. Dėl to yra pasisakęs ir Konstitucinis teismas. Kritikai sako, kad tokiam projektui nepritaria didelė dalis visuomenės, be to, abejojama, ar jis sulauks palaikymo ir Seime.Ar Seimui pavyks įteisinti partnerystę?Laidoje dalyvauja Seimo narė socialdemokratė Birutė Vėsaitė,Seimo narys konservatorius Arūnas Valinskas, Teisingumo viceministrė Kristina Zamarytė-Sakavičienė, Seimo narė Ligita Girskienė,Seimo narys socialdemokratas Laurynas Šedvydis.Ved. Marius Jokūbaitis

Ministrės pirmininkės Ingos Ruginienės atstovas sako, kad šalies institucijos imasi visų galimų priemonių ieškant būdų kaip saugiai numušti į šalį iš Baltarusijos atskrendančius kontrabandinius balionus.Socialdomokratas Robertas Kaunas kandidatas į krašto apsaugos ministrus. Nors pripažįstama, kad šis politikas nėra itin patyręs gynybos politikoje, tikimasi, kad jo bendravimo ir vadybos gebėjimai, palaikymas partijoje ir entuziazmas leis tinkamai eiti pareigas.Su rinkėjais Žemaitijoje susitikinėjantis Remigijus Žemaitaitis sutinkamas ne tik su gėlėmis, bet ir protestais. Telšiuose ir Tauragėje jaunimas su plakatais ir skanduotėmis Remigijui Žemaitaičiui dėstė, kad Konstitucijos sulaužyti nepavyks. Politikas jaunimui dėkojo už pagerbimą ir aiškino, kad kitą kartą jie turėtų geriau pasiruošti klausimus ir užduotis.Prieš dvi dienas į Lietuvą pristatytas ir teisėsaugai perduotas Rusijos karys, įtariamas karo nusikaltimais Lietuvos piliečiui Ukrainoje.Jungtinių Tautų ataskaitoje perspėjama, kad šiemet žuvusių civilių skaičius Ukrainoje padidėjo beveik trečdaliu, vėl pastebėtas didėjantis bėgančių asmenų skaičius.Ved. Liepa Želnienė

Donald Trump'ın H1-B vizesiyle ilgili almış olduğu karar hem ABD'nin en önemli teknoloji şirketlerini hem metropollerine dağılmış olan nitelikli göçmenleri ve onların ekonomiye getirdikleri katma değeri etkileyecektir. Yazan: Dr. Soner Tauscher  Seslendiren: Halil İbrahim Ciğer

Not Defteri'nin 94. bölümünde Haluk Bürümcekçi ile Merkez Bankası'nın faiz kararını sıcağı sıcağına değerlendirdik, bundan sonra olabilecekleri masaya yatırdık!

Kalın'ın Hafter ile görüşmesi, Türkiye-Libya arasında kurulan geniş diplomatik ve güvenlik çerçevesinin bir parçasıdır. Ziyaret, Libya'da ulusal birliği teşvik etmeyi ve iki ülke arasındaki Doğu Akdeniz mutabakatını güçlendirmeyi amaçlamaktadır. Yazan: Ferhat Polat  Seslendiren: Halil İbrahim Ciğer

Aşağıdaki link üzerinden Mükellef'e üye olarak tüm ürün ve hizmetlerle ilgili detaylı bilgi alabilir, aynı zamanda Türkiye, Amerika ve İngiltere paketlerinde %10'a varan indirim fırsatından yararlanabilirsiniz. https://app.mukellef.co/?partner=aposto Dönüm Noktası'nın yeni bölümünde Umutcan Savcı muhasebe ve muhasebeye dokunan bütün finans konularını tek bir platform üzerinden sunan Mükellef şirketinin kurucu ortağı ve CEO'su Kenan Açıkelli'yi konuk alıyor. Umutcan ve Kenan Açıkelli Türkiye ekonomisinin bel kemiği olan KOBİ'leri masaya yatırıyor. Ülkenin ekonomik geleceği ve refahı için KOBİ'lerin nasıl bir rol oynadığını ele alırken özellikle vergi politikalarının KOBİ'ler üzerine nasıl bir yük getirdiğini, vergi politikalarında farklı yöntemlerin bu yükü nasıl azaltabileceğini tartışıyor.

Aşağıdaki link üzerinden Mükellef'e üye olarak tüm ürün ve hizmetlerle ilgili detaylı bilgi alabilir, aynı zamanda Türkiye, Amerika ve İngiltere paketlerinde %10'a varan indirim fırsatından yararlanabilirsiniz. https://app.mukellef.co/?partner=aposto Dönüm Noktası'nın yeni bölümünde Umutcan Savcı muhasebe ve muhasebeye dokunan bütün finans konularını tek bir platform üzerinden sunan Mükellef şirketinin kurucu ortağı ve CEO'su Kenan Açıkelli'yi konuk alıyor. Umutcan ve Kenan Açıkelli Türkiye ekonomisinin bel kemiği olan KOBİ'leri masaya yatırıyor. Ülkenin ekonomik geleceği ve refahı için KOBİ'lerin nasıl bir rol oynadığını ele alırken özellikle vergi politikalarının KOBİ'ler üzerine nasıl bir yük getirdiğini, vergi politikalarında farklı yöntemlerin bu yükü nasıl azaltabileceğini tartışıyor.

Daudzus gadus Gunta Līdaka ir aizstāvējusi privāto mediju intereses Latvijā, tagad Kultūras ministrijā (KM) ir uzņēmusies Mediju politikas nodaļas vadīšanu. Kāpēc tā un ko viņa grib izdarīt šajā amatā, Krustpunktā izvaicājam Guntu Līdaku. Žurnālistika, mediji un informatīvā telpa, kurā mēs dzīvojam, mainās tāpat kā mūsu paradumi uzzināt jaunākās ziņas. Sociālie mediji ir krietni pārmainījuši šos ieradumus. Ir uzradušies arī daudzi viltus ziņu kanāli, un jaunākā paaudze ierastos un klasiskos ziņu avotus gandrīz vispār vairs neizmanto. Arī karš Ukrainā ir daudz ko mainījis. Latvijas Radio no nākamā gada vairs neskanēs kanāls krievu valodā. Par Latvijas mediju vidi un mūsu informatīvo telpu saruna ar Guntu Līdaku. Viņa šobrīd ir Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja. Pirms šī amata arī ar raibu pieredzi žurnālistikā un mediju pasaulē. Trauksmainajos deviņdesmitajos Gunta bija žurnāliste "Panorāmā", vēlāk arī darbs komercmedijos, darbs arī ar saturu krievu valodā un darbs komercmediju lobismā. Viņa ir strādājusi arī Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, ir pieredzējusi visas Latvijas mediju pārmaiņas, un tagad viņas pārziņā ir Latvijas mediju politika. 

Trump, Hindistan'ı kısa vadede cezalandırırken, orta ve uzun vadede onu kendi diplomatik modeline ve ikili ilişki tarzına entegre etmeye çalışıyor. Yazan: Dr. Kadir Temiz Seslendiren: Halil İbrahim Ciğer

Mayıs ayında göreve başlayan Friedrich Merz liderliğindeki CDU/SPD koalisyonunun en önemli vaatleri arasında ülkeye gelen düzensiz göçü sınırlamak geliyor. İçişleri Bakanı Dobrindt bu yönde hazırladığı göç paketiyle ilk adımı attı. Vatandaşlık yasası ve aile birleşiminde değişiklikler öngören paket kabine tarafından da onaylandı. Üç yıl içinde belirli koşullar sağlandığında vatandaşlığa hızlı geçiş kaldırılacak. Alman vatandaşlığına geçiş en erken beş yıl sonra mümkün olacak. Ayrıca sınırlarda sığınmacıların geri gönderilmesi uygulaması mahkeme kararına rağmen devam edecek. Aralarında Terre des Hommes ve Amnesty International'ın da bulunduğu kuruluşlar özellikle aile birleşiminde öngörülen değişikliğe karşı çıkıyor. Almanya duvarları neden yükseltiyor? Göçmenleri ne bekliyor? Göç araştırmacısı Prof. Murat Erdoğan bu konudaki sorularımızı yanıtladı. Mikrofonda Gökçe Göksu ve Serap Doğan var. Von Gökçe Göksu und Serap Doğan.

7 Ekim 2023'te Hamas'ın İsrail'e düzenlediği silahlı saldırı sonrasında, İsrail'in Gazze Şeridi'ne yönelik başlattığı askeri harekâtlarda bugüne kadar 50 binden fazla insan yaşamını yitirdi. Netanyahu hükümetine yönelik tepkiler gittikçe artıyor. Gazeteci Faik Bulut, podcast COSMO TÜRKÇE'ye Almanya'nın da içinde bulunduğu Batı Avrupa ülkelerinden İsrail'e yönelik eleştirileri ve Orta Doğu'daki son gelişmeleri değerlendirdi. Serap Doğan, Almanya tarihinde ilk kez bir başbakanın İsrail'i dostane de olsa eleştirmesini ve bu çıkışa gelen tepkileri derledi. Mikrofonda Gökçe Göksu var. Von Gökçe Göksu und Serap Doğan.

Starmer hükümeti, kamuoyunun ve sağcı siyasetçilerle medyanın abartılı anlatımlarına göre yasal göç oranının hala kabul edilemeyecek seviyede yüksek olduğu algısıyla karşı karşıya. Yazan: Tim BaleSeslendiren: Halil İbrahim Ciğer

Liela tiesa uzmanības šonedēļ, kā tas ir jau pēdējos gados ierasts, pievērsta starptautiskām norisēm. Kā jau bija gaidīts, Krievijas diktators uz sarunām ar Ukrainas prezidentu neieradās. Bet tepat Latvijā arvien vairāk sāk pievērst uzmanību pārtikas cenu kāpumam, kura iemesli nav īsti skaidri, bet viens iespaids gan ir radies – pārtikas cenu ierobežošanas plāns, ar ko klajā nāca ekonomikas ministrs, laikam īsti nestrādā. Bet ministram tagad ir citas iniciatīvas par dažu ministriju apvienošana. Kopā ar žurnālistiem analizējam nedēļas aktualitātes. Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Trump'ın verdiği mesajlar, artık İsrail merkezli güvenlik mimarisinden çok ekonomik işbirliklerine dayalı yeni bir bölgesel düzene öncelik verildiğini açıkça ortaya koyuyor. Yazan: Doç. Dr. Necmettin Acar Seslendiren: Halil İbrahim Ciğer

Demokratik ülkelerde dış politika yapım sürecinin belirli bir zümrenin ya da dar çıkar gruplarının menfaat hesaplarının ötesinde, devletin genel ulusal çıkarları doğrultusunda şekillenmesi beklenir.Yazan: Doç. Dr. Necmettin Acar Seslendiren: Halil İbrahim Ciğer

Kad pirms nedēļas pieminējām par gaidāmo Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanos, nevienam prātā neienāca, kā tā izvērtīsies. Lai arī Latvijas augstākās amatpersonas reaģējot uz šiem notikumiem ieņēmušas „nestrēbsim karstu”  pozīciju, Eiropa kopumā izrāda apņēmību par savu drošību gādāt, nerēķinoties ar ASV atbalstu. Kā risinājušies notikumi aizvadītājā nedēļā, spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Rīgas Stradiņa universitāets Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Šī ir bijusi dažādu raibu ziņu nedēļa. Latvijas politikā diskusijas turpinās ap Latvijas Bankas prezidenta meklēšanu. Drošības jomā nepatīkami notikumi risinājušies lidostas „Rīga” teritorijā, kur, šķiet, kāds ir apzināti mēģinājis radīt problēmas, palaižot gaisā dronus. Tikmēr klausītāji aktīvi izsakās par pārdošanā nonākušajām Latvijas zemes un mežu teritorijām, kuras pārdod zviedri. Vai vajag valstij iesaistīties pirkšanas procesā? Savukārt pasaules mērogā svarīgākā ziņa ir par pamiera noslēgšanu starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla Rozentāle.  

Gazeteci Erdal Sağlam, Ankara Sayfası'nın bu haftaki bölümünde uygulanan ekonomi politikalarının sonuçlarını ve Suriye'deki artan riskleri değerlendirdi. Sıkı para politikasının yoksullar için geçerli olduğunun altını çizen Sağlam, iktidarın bu konuda tercihini yaptığını belirtti.

Yeni dönemde Suriye tarafından nasıl bir yapının inşa edileceği ve bu yapının Irak'a yönelebilecek tehditleri ne ölçüde bertaraf edebileceği gibi konular Irak'ın Suriye politikasında başat konu başlıkları olarak öne çıkıyor.Yazan: Sercan ÇalışkanSeslendiren: Halil İbrahim Ciger

İlker Karagöz samimi ve dürüst habercilik anlayışıyla Türkiye'nin dört bir yanından derlediği haberleri izleyicilerle buluşturup ülkenin nabzını tutmaya devam ediyor. Türkiye'nin lider sabah haber programı İlker Karagöz ile Çalar Saat NOW'da! Bizi sosyal medyadan takip edin: X: https://twitter.com/nowhaber Facebook: https://www.facebook.com/nowhaber.tr Instagram: https://www.instagram.com/nowhaber.tr/ Podcast: https://anchor.fm/now-haber

İlker Karagöz samimi ve dürüst habercilik anlayışıyla Türkiye'nin dört bir yanından derlediği haberleri izleyicilerle buluşturup ülkenin nabzını tutmaya devam ediyor. Türkiye'nin lider sabah haber programı İlker Karagöz ile Çalar Saat NOW'da! Bizi sosyal medyadan takip edin: X: https://twitter.com/nowhaber Facebook: https://www.facebook.com/nowhaber.tr Instagram: https://www.instagram.com/nowhaber.tr/ Podcast: https://anchor.fm/now-haber

Akademisyen Prof. Dr. Emre Alkin ile ekonomi politikalarının başarı şansını, yapılan hataları ve bizleri bekleyen riskleri anlattı.

Cüneyt Kazokoğlu ile Petrol Piyasaları: Trump Sonrası Petrol, Elektrikli Arabalar Politikası, AB'nin 2025'teki Emisyon Düzenlemeleri

Šajās dienās risinājušies vairāki analīzes vērti notikumi, tāpēc mums bija jāizdara izvēle. Pamatā šoreiz uzmanību fokusēsim austrumu virzienā. Jaunievēlētais Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir licis saprast, ka viņa ārpolitikas centrā būs Amerikas attiecības ar Ķīnu. Abu lielvalstu attiecības ir saspringtas jau šobrīd, tomēr līdz ar prezidenta maiņu situācija varētu kļūt vēl sarežģītāka.Tas, kāda būs ASV politika attiecībā pret Ķīnu, var ietekmēt gan karu Ukrainā, gan Krieviju, protams, visu Āzijas reģionu. Interesants ir jautājums arī par Ziemeļkoreju, jo šīs valsts ļoti ciešā draudzība, kas tai tagad ir izveidojusies ar Krieviju, rada gan jaunus jautājumus, gan savus izaicinājumus, ko tas nozīmēs arī pašai Ziemeļkorejai, šai pasaules noslēgtākajai valstij? Bet nevar nepieminēt arī Tuvos Austrumus, kur no 27. novembra rīta spēkā ir stājies pamiers starp Izraēlu un grupējumu "Hezbollah". Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Armands Astukevičs un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Milžu danči – Ķīnas un Rietumu attiecību visjaunākā vēsture 2020. gada 23. jūlijā, uzstājoties ar priekšlasījumu Ričarda Niksona Bibliotēkā Kalifornijā, toreizējais Savienoto Valstu valsts sekretārs Maiks Pompeo nāca klajā ar tēzi, ka tuvināšanās ēra starp Brīvo pasauli un komunistisko Ķīnu, kas iestājās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir galā. Ķīnas komunistiskais režīms īsteno negodīgu tirdzniecības politiku, zog intelektuālo īpašumu, pārkāpj cilvēktiesības Honkongā un Siņdzjanā un agresīvi uzvedas Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās. Šī uzstāšanās zināmā mērā vainagoja attiecību pasliktināšanos starp Pekinu un Vašingtonu, kas iezīmējās Donalda Trampa pirmās prezidentūras četrgadē. Amerikāņu puses iniciēts, starp abām superlielvarām uzliesmoja tirdzniecības karš, apmainoties desmitiem miljardu vērtām ievedmuitas tarifu paaugstināšanas paketēm. Savienotās Valstis noteica arī ierobežojumus investīcijām un potenciāli militāriem mērķiem lietojamu tehnoloģiju eksportam uz Ķīnu, kā arī ķīniešu sakaru tehnikas importam, balstoties aizdomās, ka šī tehnika var tikt izmantota spiegošanai. Neiztika bez politiski motivētām sankcijām, visvairāk pret tām ķīniešu amatpersonām un organizācijām, kuras bija vainojamas brīvību žņaugšanā Honkongas autonomijā. Par vēl vienu sāpīgu momentu kļuva Pekinas režīma loma Covid-19 pandēmijas uzliesmošanā, noklusējot informāciju par infekcijas izcelšanos savā teritorijā un mēģinot slēpt pēdas. Nepiepildījās arī Pekinas cerības, ka būtiskas izmaiņas šai ziņā nesīs Trampa nomaiņa ar Baidenu Baltajā namā. Arī pie demokrātu administrācijas tarifi, sankcijas un kritiska retorika pret Ķīnas politiku palika nemainīga. Ķīnas kā drošības izaicinājuma piesaukšana parādījās NATO konceptuālajos dokumentos. Domājams, zemāko punktu Vašingtonas un Pekinas attiecības piedzīvoja 2022. gada augustā pēc Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā. Salīdzinoši daudz mierīgākas šai periodā bijušas Ķīnas attiecības ar Eiropas Savienību, kas gan, jāpiebilst, no Pekinas puses pamatā tiek realizētas kā attiecības ar atsevišķām dalībvalstīm. Spilgts piemērs bija Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas pagājušā gada aprīļa kopīgā vizīte Ķīnā, kuras laikā Eiropas Savienības galvenās izpildinstitūcijas galva tika tur uzņemta teju kā Francijas prezidenta pavadošā persona. Tieši šī samita laikā Makrons izteicās, ka Eiropai vajadzētu mazināt savu stratēģisko atkarību no Savienotajām Valstīm un distancēties no iespējamās ASV un Ķīnas pretstāves Taivānas jautājumā. Kvalitatīvi gluži jauna situācija iestājās pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā. No vienas puses, Pekina ietur formāli neitrālu pozīciju, lielākoties atturoties ANO balsojumos par Krievijas agresijas nosodīšanu. Tomēr ir diezgan skaidrs, ka tieši Pekinas tehnoloģiskais atbalsts ražošanas iekārtu, dzinēju, mikroprocesoru, dažu specifisku ķimikāliju un citu militārajai ražošanai izmantojamu materiālu veidā ļāvis agresorvalstij līdz šim vest šo karu sev salīdzinoši labvēlīgā veidā. Kima zvaigžņu stunda Formālais iemesls, kāpēc Savienotās Valstis un to partneri deva Ukrainai atļauju apšaudīt Krievijas pamatteritoriju ar Rietumu piegādātajām raķetēm, ir Korejas Tautas Demokrātiskās republikas karavīru parādīšanās Ukrainas frontē. Kā ziņojuši Ukrainas mediji, raķešu triecienos esot nogalināti apmēram piecsimt ziemeļkorejieši un ievainots prominents Phenjanas režīma ģenerālis, kurš, acīmredzot, ieradies koordinēt savu tautiešu kaujas darbību Krievijas Kurskas apgabalā. Krievijas atbilde bijusi uz rūpnīcas „Južmaš” teritoriju Ukrainas Dņipro pilsētā tēmētā ballistiskā raķete „Orešņik”, kas gan neradīja nopietnus postījumus, taču daudzviet lika nervozi sarosīties tiem, kuri baidās no kodolkara draudiem. Galu galā minētais „Orešņik”, pagaidām vēl, kā tiek pausts, izmēģinājumu stadijā esošs izstrādājums, esot paredzēts aprīkošanai ar kodollādiņu. Totalitārās Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns, domājams, jūt savu zvaigžņu stundu situšu. Viņš, kurš gadiem mēģinājis kutināt savam reģionam nervus ar kodolbruņošanās programmu, beidzot ticis pie reālas lomas globāla mēroga kodoldraudu „šovā”. Pēc Dienvidkorejas izlūkdienesta ziņām par lielgabalu gaļas piegādi no Kremļa saimnieka Kims pretim saņēmis pretgaisa aizsardzības iekārtas, taču netiek izslēgta iespēja, ka varētu tikt piegādāts arī kas tāds, kas noderētu nesējraķešu vai pat kodollādiņu ražošanā. Par Kima starptautiskā svara pieaugumu liek domāt arī 26. novembrī mediju izplatītā ziņa, ka jaunievēlētais prezidents Tramps apsverot iespēju aktivizēt abu dialogu. Vairākas tikšanās ar Kimu bija viens no ekstravagantākajiem Trampa pirmās prezidentūras starptautiskās politikas gājieniem, kaut beidzās bez nozīmīgiem rezultātiem. Visus prezidenta Baidena mēģinājumus uzsākt sarunas bez priekšnoteikumiem Ziemeļkorejas diktators ignorēja un vēl pagājušajā nedēļā, runājot militārās tehnikas sasniegumu izstādē Phenjanā, paziņoja, ka Ziemeļkoreja jau esot nesekmīgi izmēģinājusi visus iespējamos ceļus sarunām ar Savienotajām Valstīm, bet tās, kā bijušas, tā palikušas agresīvas un naidīgas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Türkiye'de Kürt sorununun çözümüne dair bilmece devam ediyor. MHP lideri Devlet Bahçeli'den gelen ılımlı mesajların ardından muhalefet belediyelerine kayyum atanması, iktidar içinde bir güç çatışması olarak yorumlandı. Bahçeli sözlerinin arkasında olduğunu yinelerken, kulislerden 32 kayyumun daha yolda olduğu bilgisi sızdı. COSMO Türkçe, siyaset bilimci Prof. Dr. Mesut Yeğen ile Türkiye'deki yönetimin neden kayyum politikasına döndüğünü konuştu. Mikrofonda Aydın Işık ve Serap Doğan var. Von Aydin Isik.

Kopš 2021. gada aprīļa, kad aizsākās joprojām ilgstošais politiskās nestabilitātes periods Bulgārijā, valsts iedzīvotāji devušies pie parlamenta vēlēšanu urnām septiņas reizes; pēdējoreiz – pagājušajā svētdienā, 27. oktobrī. Oficiālie 26. oktobrī notikušo Gruzijas parlamenta vēlēšanu rezultāti vēsta, ka ar apmēram 54% balsu uzvaru tajās guvusi arī līdz šim pie varas bijusī partija „Gruzijas sapnis”. Aktualitātes analizē Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Plūme, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra Valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis. Bulgārija – vēlēšanu karuseļa kārtējais aplis Bulgārija ir Eiropas Savienības locekle, kas lielākoties ieņem pēdējo vietu savienības valstu iekšzemes kopprodukta proporcionālo rādītāju tabulās, parasti arī korupcijas līmeņa un preses brīvības reitingos. Pēdējos gados tai pieder vēl viens apšaubāms „rekords” – lielākais parlamenta vēlēšanu biežums. Kopš 2021. gada aprīļa, kad aizsākās joprojām ilgstošais politiskās nestabilitātes periods, bulgāri devušies pie parlamenta vēlēšanu urnām septiņas reizes; pēdējoreiz – pagājušajā svētdienā, 27. oktobrī. Pirms tam Bulgārijas varas virsotnē gandrīz divpadsmit gadus atradās partija „Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību” jeb GERB, kuras līderis Boiko Borisovs teju nemainīgi ieņēma premjera amatu. Partija sevi pozicionē kā labēji centrisku un konservatīvu, kam politikas vērtētāji parasti pievieno arī apzīmējumu „populistiska”. Borisova ēras beigas bija smagu korupcijas skandālu un plašu protestu aptumšotas, un noslēdzās ar parlamentārā vairākuma zaudēšanu, gan saglabājot lielāko frakciju. Smagu popularitātes kritumu piedzīvoja arī lielākais opozīcijas spēks – Sociālistiskā partija. Atbrīvojušos nišu ieņēma vairākas tā dēvētā „Antikorupcijas bloka” partijas ar liberālāku vai konservatīvāku, taču kopumā ar izteikti proeiropeisku ievirzi. Savas pozīcijas pamatā saglabāja vēl viens opozīcijas spēks – centriskā un minoritātes pārstāvošā partija „Kustība par tiesībām un brīvībām”, kura tikusi raksturota kā pamatīgs korupcijas perēklis; viens no tās līderiem, preses magnāts Deļans Pejevskis iekļauts amerikāņu un britu Magņitska sankciju sarakstā. Visu šo spēku savstarpējās attieksmes korupcijas problēmas kontekstā un ideoloģiskās pretrunas radīja situāciju, kad ārkārtas vēlēšanas un īslaicīgas pagaidu valdības kļuva par Bulgārijas politikas ikdienu. 2021. gada novembra vēlēšanās uz politiskās skatuves parādījās jauns spēlētājs – ultranacionālistiskā, antirietumnieciskā un prokremliskā partija „Atdzimšana”, kas kopš tā laika tikai pieņēmusies spēkā. Pēc 2023. gada aprīļa vēlēšanām tika panākta vienošanās starp divu antikorupcijas partiju „Mēs turpinām pārmaiņas” un „Demokrātiskā Bulgārija” apvienību un partiju GERB par rotācijas valdības izveidi. Pirmos deviņus mēnešus premjera amatā būtu apvienības pārstāvis Nikolajs Denkovs, bet vicepremjeres un ārlietu ministres amatā – GERB pārstāve Marija Gebriela. Pēc tam viņi uz deviņiem mēnešiem samainītos amatiem. Taču pēc pirmā cikla vienošanās izjuka, tas noveda pie kārtējām ārkārtas vēlēšanām šī gada jūnijā, kuras jau atkal nedeva koalīciju veidot spējīgu parlamentu. Un, jāteic, arī 27. oktobris nav nesis kvalitatīvas izmaiņas likumdevēja sastāvā. Daža partija mandātu vai divus ieguvusi, cita – zaudējusi, taču kopumā GERB saglabā stabilu pirmo pozīciju, divu antikorupcijas partiju apvienība – otro, „Atdzimšanas” ultranacionālisti – trešo. Politikas vērotāji spriež, ka vienīgais, kas varētu piespiest bulgāru politiķus tomēr izveidot kādu darboties spējīgu valdību, ir apstākļu spaids: ieilgušais nestabilitātes periods apdraud valsts piekļuvi Eiropas Savienības fondiem, kā arī jau divreiz licis pārcelt pievienošanos eiro zonai un pilnvērtīgu Bulgārijas dalību Šengenas līgumā. Vai Gruzija iet Krievijas pēdās? Oficiālie 26. oktobrī notikušo Gruzijas parlamenta vēlēšanu rezultāti vēsta, ka ar apmēram 54% balsu uzvaru tajās guvusi arī līdz šim pie varas bijusī partija „Gruzijas sapnis”. Oligarha Bidzinas Ivanišvili dibinātais politiskais spēks valda Tbilisi kopš 2012. gada, tai skaitā kā vairākuma valdība – kopš 2016. g. Tiesa, nav sasniegts dažu partijas pārstāvju deklarētais priekšvēlēšanu mērķis – konstitucionālais vairākums, kas ļautu pēc patikas aizliegt opozīcijas partiju darbību. Šādi motīvi tikai vēlreiz apliecina, ka pamatotas ir bažas par „Gruzijas sapņa” un tā līdera, oligarha un miljardiera Bidzinas Ivanišvili tieksmi pārvērst Gruziju par autoritāru valsti ar orientāciju uz Kremli un tā īstenotajām politiskajām praksēm. Par to liek runāt līdzšinējie procesi, pieņemot Krievijas ārvalstu ietekmes aģentu likumam radniecīgo Likumu par ārvalstu ietekmes caurskatāmību un gluži nesen arī seksuālo minoritāšu tiesības ierobežojošu likumdošanu. Pēc ārvalstu ietekmes caurskatāmības likuma pieņemšanas Eiropas Savienība apturēja Gruzijas iestāšanās procedūru. Tāpēc šīs vēlēšanas, kas var dot „Gruzijas sapnim” mandātu līdzšinējās politikas turpināšanai, tiek uzlūkotas kā izšķirošas valsts turpmākajai ģeopolitiskajai virzībai – uz integrāciju Eiropas Savienībā, vai uz Krievijas satelīta orbītu. Valdošās partijas priekšvēlēšanu aģitācija bija piesātināta ar antieiropeiskiem un antirietumnieciskiem motīviem, ar biedēšanu, ka Rietumos pastāvot slepena kara kurinātāju partija, kas to vien gaidot, lai ievilktu Gruziju karā pret Krieviju. Kas attiecas uz vēlēšanu norisi, tad starptautiskie vēlēšanu novērotāji teju visi kā viens piesauc aizdomas par balsu pirkšanu, vēlētāju iebiedēšanu un valdošās partijas organizētus viltojumus – vairākkārtēju balsošanu un vairāku biļetenu mešanu urnās. Svētdien Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili pielīdzināja notikušās vēlēšanas Krievijas speciālajai operācijai un aicināja opozīcijas atbalstītājus iziet ielās. Pirmdienas vakarā desmiti tūkstošu pildīja Rustaveli prospektu pie parlamenta ēkas mierīgā protesta akcijā, pieprasot vēlēšanu rezultātu atcelšanu, respektīvi, atkārtotas vēlēšanas. Toties Ungārijas premjers Viktors Orbans, kurš pirmdien ieradās Tbilisi sveikt līdzīgi domājošos gruzīnu politikāņus ar uzvaru, visu notikušo slavēja, atkārtojot „Gruzijas sapņa” vēstījumus. 29. oktobrī Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka organizēs balsu pārskaitīšanu pēc nejaušības principa izraudzītos vēlēšanu iecirkņos – pa pieciem katrā no astoņdesmit četriem vēlēšanu apgabaliem. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Varsayılan Ekonomi'de bu hafta Enes Özkan soruyor, Özge Öner yanıtlıyor:❓Devlet kapasitesinin azalması ne anlama geliyor?❔Türkiye'de vergi yükü kimin sırtında? ❓Bireysel emeklilik sözleşmesi ve özel okul öğrenci sayılarındaki artış bizim için ne ifade ediyor? ❔Stagflasyon, resesyon tartışmalarının faydası var mı?❓Rekor iflas ve konkordato sayılarının yarattığı sorunlar?❔Şirketlerin nakit akışı sorunları?Become a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/daktilo1984--5970640/support.

Vērienīgā operācijā šonedēļ ir aizturēti desmitiem migrantu un arī to pārvadātāju. Izraisījušās diskusijas par to, vai politiķi drīkst paust savas simpātijas palestīniešu upuriem. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.  

Komunikācijas problēmas – tas ir pārmetums, ko pēdējā laikā ir visbiežāk saņēmuši atsevišķi ministri un visa valdība kopumā. Zem tā slēpjas dažādi nopietni jautājumi – izmaiņas nodokļos, taupības pasākumi, kas notiek ar lidsabiedrību "airBaltic"? Un kā pār spīti Latvijā arī ielaidies bez naidīgiem mērķiem, toties ar sprāgstvielu aprīkots Krievijas drons, bet plašāku informāciju iedzīvotāji par to saņēma tikai aiznākamajā dienā. Cik nopietnas ir problēmas ar valdības spēju nodot sabiedrībai svarīgas ziņas? Kā tā tiek galā ar sasāpējušajām problēmām? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa.

Raidījumā Krustpunktā par nedēļas aktualitātēm sarunājas TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Delfi redaktors Kārlis Arājs un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla Rozentāle.   

HUBEDU Kurucusu ve direktörü Simon Boncukçu, salgın sonrası meydana gelen öğrenci alımı dalşgası sonrası hükümetin frene basmaya çalıştığını ancak atılan adımların belirsizliğe yol açtığını söyledi.

İyi akşamlar! Medyascope'un podcast'i Bugün Ne Oldu?'dan herkese merhaba. Günün öne çıkan haberlerine birlikte bakalım.

İsrail, EBA tarafından "siyasi olmayan bir etkinlik olarak" tanıtılan Eurovision'da finale kaldı. Sağlık Bakanlığı, poliklinik randevularına gitmeyen hastalara karşı bir dizi önlem aldı. Bu bölüm Mey|Diageo hakkında reklam içermektedir. Mey|Diageo, tohumdan kadehe kadar mucizeye eşlik ederek tohumu eken, fidanı sulayan ve toprağa değer katan tüm emekçi çiftçilerin 14 Mayıs Çiftçiler Günü'nü içtenlikle kutluyor. Aposto Gündem'e buradan ulaşabilirsiniz.