Podcasts about Glob

Recorded June 5, 2026 This week on Off the Rails, we descend into the glamorous, finger-burning, cable-stretching world of Layer 1: the place where every brilliant AV system either starts working… or quietly dies behind a rack because someone trusted a discount connector. The regular panel is joined by Stacy Kaskon and Brant Mathiason from Neutrik to talk about why physical connectivity still matters, why proper termination is becoming a lost art, and how Neutrik's new FAST training initiative aims to teach students, techs, integrators, and higher ed AV teams how to build, test, and trust the cables and connections literally holding their systems together. Soldering, RJ45s, fiber, connector standards, classroom durability, InfoComm training, and the eternal truth that no amount of programming will fix a bad cable all make the cut. Then, because this is Off the Rails, the group swaps horror stories about cursed terminations, fiber polished in bucket trucks, cables pulled with pickup trucks, adapters stacked like archaeological layers, and all the other "temporary" fixes that somehow became load-bearing infrastructure.   Neutrik FAST Training contact: fast.training@neutrikgroup.com   Connect with our guests: Stacy Kaskon: https://www.linkedin.com/in/stacy-kaskon-4435ba2b/ Brant Mathiason: https://www.linkedin.com/in/brant-mathiason-a19535b/   News story discussed: https://www.avinteractive.com/news/collaboration/microsoft-sunsets-its-covid-era-teams-together-mode-02-06-2026/   Alternate show titles: Singularity of bad ideas Glob and blob-level soldering You're not going to solve a Layer 1 problem with programming That happens until it can't any more One person wears a tutu   We stream live every Friday at about 315p Eastern/1215p Pacific and you can listen to everything we record over at AVSuperFriends.com    ▀▄▀▄▀ CONTACT LINKS ▀▄▀▄▀ ► Website: https://www.avsuperfriends.com ► Twitter: https://twitter.com/avsuperfriends ► LinkedIn: https://www.linkedin.com/company/avsuperfriends ► YouTube: https://www.youtube.com/@avsuperfriends ► Bluesky: https://bsky.app/profile/avsuperfriends.bsky.social ► Email: mailbag@avsuperfriends.com ► RSS: https://avsuperfriends.libsyn.com/rss   Donate to AVSF: https://www.avsuperfriends.com/support

Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs ir vienīgā vieta pasaulē, kas veltīta latviešu diasporas mākslai un šogad te darbu uzsākusi jauna direktore. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts viesojas Cēsīs. Sarunā skaidrojam, kādas jaunas vēsmas gaidāmas mākslas centrā, kas meklē, atrod un glabā trimdas mākslinieku un ārzemēs dzīvojošās jaunās paaudzes mākslas vērtības. Sarunā piedalās Pasaules latviešu mākslas centra dibinātāja un emeritētā kuratore Lelde Kalmīte, muzeja direktore Zīle Liepiņa, izstāžu kurators Kārlis Kanderovskis, ilggadēja Cēsu izstāžu nama vadītāja, tagad brīvprātīgā darbiniece mākslas centrā Nata Livonska un Pasaules latviešu mākslas centra līdzdibinātājs Dainis Mjartāns.

Noslēdzot mācību gadu, raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts skatu vērš uz Latvijas izglītības sistēmu no reemigrantu perspektīvas. Vai, atgriežoties Latvijā, bērnam ir viegli atrast skolu, kurā jūtas labi; cik sarežģīti pielāgoties Latvijas izglītības sistēmai un kāda nozīme latviešu valodas prasmēm, bērnam iejūtoties skolā. Vērtē remigrācijas koordinatore no Rīgas Daina Šulca. Pieredzē dalās vecāki, kuri izvēlējušies skolu saviem bērniem dažādās Latvijas pilsētās, Ilze Vītola-Podgaiska un Igors Podgaiskis no Cēsīm, kuri pirms diviem gadiem atgriezās Latvijā no Anglijas, Kristīne Pouzou no Bernātiem, kura pirms diviem gadiem atgriezās no Francijas, kā arī Aija Dravniece no Aizputes, kura atgriezusies Latvijā no Īrijas ar četriem bērniem.

Jau šovakar, 29. maijā, Rīgā, Hanzas peronā, varēs ieraudzīt, kā modi mūsdienās definē jaunie dizaineri, kuri Latvijas Mākslas akadēmijas skatē pievērsušies gan personiskām tēmām, gan globāli aktuāliem jautājumiem, turklāt iespējams, kādas no tendencēm ietekmēs arī industriju. Tostarp, kā modes kolekcijās var runāt par emocijām, konkrētāk - stresu. Studenti kolekcijas veido, pārstrādājot,atkārtoti izmantojot audumus, ir reizes, kad kolekcijai nepieciešami īpaši audumi. Tomēr ierobežotie apstākļi motivē meklēt radošus risinājumus. Jaunie dizaineri, kuri savu veikumu parādīs jau šovakar skatē Hanzas peronā, alternatīvus veidus ir atraduši. Kādi, piemēram, sadarbojas ar metāldizaina, grafikas dizaina studentiem, tādējādi viņi jau sāk apgūt vienu no industrijas nozīmīgākajām kompetencēm, spēju komunicēt un sadarboties. LMA modes skate “Definīcija” norisināsies 29. maijā plkst. 19.00 Hanzas Peronā, kļūstot par vienu no centrālajiem akadēmijas studiju gada noslēguma notikumiem līdzās Dizaina dienām un diplomdarbu izstādei.  

Pagājušā nedēļā Okupācijas muzejā notika diskusija par kaislībām, kas virmoja trimdas paaudžu starpā 70. gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieskicējam, kādi bija tie karstie temati agrāk, bet kādi jutīgie jautājumi ir šodienas diasporas dažādu paaudžu vidū. Raidījumā diskutē Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Selga Liepiņa, žurnālists un publicists Juris Kaža, Ginta Ose, kura jau 20 gadu dzīvo Milvokos, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir turienes latviešu luterāņu baznīcas valdē, darbojas arī biedrībā "Eņģeļa sirds", kas organizē ziedojumu vākšanu Amerikas latviešu vidū, lai atbalstītu talantīgus bērnus Latvijā, un Amerikas Latviešu apvienības informācijas nozares vadītāja un Oregonas latviešu biedrības priekšsēdētāja Ieva Dekstere. -- 20. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”. 1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem. Diskusijā plašāk pievērsās nevis par kultūras sakariem kā oficiālai PSRS/ LPSR politikai, bet gan tam, kādas bija to sekas trimdas sabiedrībā. Padomju vara šos sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā.

A Concorde Podcast aktuális adásában eredetileg tisztán a magyar energiabiztonságra kívántunk fókuszálni. Azonban ahogyan az adás elején a jelenleg kötelező módon a Hormuzi-szorostól indítottuk el a beszélgetést, ez a mai műsor egyszerre lett egy világkörüli utazás az induló gócponttól az amerikai palagáz mezőkön át az európai és orosz LNG terminálokig és egy a szinte teljes magyar energiahelyzetet is áttekintő diskurzus. Így lett ez az energiabiztonság kérdését a teljes világtól a magyar egyénekig leérő adás.A mai műsorban Holoda Attila energetikai szakértővel Jónap Richárd beszélget.Olvass minden nap a világ történéseiről egy Concorde-os szemüvegén keresztül: https://www.con.hu/concordeblog/Kövess bennünket minden csatornánkon:https://www.linkedin.com/company/concordecsoport/https://www.instagram.com/concordecsoport/https://www.facebook.com/concorde/https://www.youtube.com/@concorde_csoportBármi, ami a műsorban elhangzik az az abban résztvevők magánvéleményét tükrözi. A műsor szórakoztató jelleggel készült, annak tartalma nem minősül befektetési tanácsadásnak és befektetési döntések alapjául sem kíván szolgálni. A Concorde munkatársai a műsorban elhangzó értékpapírokban és befektetési eszközökben pozíciókkal rendelkezhetnek. A műsorban elhangzott adatok, előrejelzések és információk pontosságával és teljességével kapcsolatban a Concorde, illetve a műsor készítői felelősséget nem vállalnak. A Concorde Podcast a Concorde Értékpapír Zrt. szellemi tulajdona.

Il y a des portes qui ne devraient jamais être ouvertes. Des tombes scellées depuis des millénaires que l'on n'aurait jamais dû explorer, et pourtant, l'être humain n'a pas résisté à la tentation d'y entrer, quitte à profaner les tombeaux de nos ancêtres. Alors, déranger les m0rts apporte-t-il vraiment des malédictions ? Les m0rts peuvent-ils se venger ? C'est ce que l'on va voir ensemble… c'est parti pour un nouveau moment d'Occulture. --------------------------- Devenez membre de cette chaine pour bénéficier d'avantages exclusifs : https://www.youtube.com/c/Occulture/membership --------------------------- Tous les liens utiles de la chaine (réseaux sociaux, boutiques, chaine secondaire...) : linktr.ee/occulture_ytb--------------------------- Sources : https://en.wikipedia.org/wiki/ https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/ https://www.livescience.com/44297-king-tut-curse.html https://www.historytoday.com/archive/months-past/tutankhamuns-curse https://www.nationalgeographic.com/history/article/curse-of-the-mummy https://www.pnas.org/doi/10.1073/pnas.1305117110 https://ajronline.org/doi/10.2214/ajr.181.6.1811473 https://www.breakingthecycle.education/bolivian-altiplano/los-ninos-de-llullaillaco/ https://www.heritagedaily.com/2025/01/new-evidence-may-reveal-the-source-of-mercury-in-the-tomb-of-the-first-emperor/154358 https://www.globaltimes.cn/page/202501/1327342.shtml Carter, Howard. The Tomb of Tut.ankh.Amen. London: Cassell & Co. Reeves, Nicholas. The Complete Tutankhamun. Thames & Hudson Hawass, Zahi. Tutankhamun: The Golden King and the Great Pharaohs. National Geographic Riggs, Christina. Unwrapping Ancient Egypt. Bloomsbury Academic, 2014 Journal of the Royal Society of Medicine (2002) Price, Bill. “The Curse of the Pharaohs.” British Medical Journal Luckhurst, Roger. The Mummy's Curse: The True History of a Dark Fantasy. Oxford University Press, 2012 McCorristine, Shane. Spectres of the Self. Cambridge University Press, 2010 Dawson, Warren R. “Who Was Who in Egyptology.” Egypt Exploration Society. Ceruti, Constanza & Reinhard, Johan.“Inca Ritual Sacrifices on Andean Mountain Summits.” Current Anthropology Reinhard, Johan. The Ice Maiden: Inca Mummies, Mountain Gods, and Sacred Sites in the Andes. National Geographic, 2005 Wilson, Andrew S. et al.“Stable isotope and DNA evidence for ritual sequences in Inca child sacrifice.”Proceedings of the National Academy of Sciences (PNAS) Brown, Eliana et al.Études toxicologiques sur les momies de Llullaillaco, Journal of Archaeological Science Allen, Catherine J. The Hold Life Has. Smithsonian Institution Press, 1988 Zuidema, R. Tom. The Ceque System of Cuzco. Brill, 1964 Sima Qian. Shiji (Records of the Grand Historian) Portal, Jane. The First Emperor: China's Terracotta Army. Harvard University Press, 2007 Li, Xiaoning et al.“Mercury distribution in the mausoleum of the First Qin Emperor.”Chinese Science Bulletin, 2012 Ledderose, Lothar. Ten Thousand Things. Princeton University Press, 2000 Glob, P.V. The Bog People. Cornell University Press, 1969 Van der Sanden, Wijnand. Through Nature to Eternity: The Bog Bodies of Northwest Europe. Batavian Lion International, 1996 Turner, Robert C.“Iron Age Ritual and Human Sacrifice.” Antiquity Journal Abdel-Hafez, S.I.I.“Fungal flora of ancient Egyptian tombs.” Mycopathologia Saad, M.M. et al.“Microbial contamination in ancient tomb environments.”International Biodeterioration & Biodegradation CDC Reports on Aspergillus exposure in confined archaeological sites. Skal, David J. The Monster Show. Faber & Faber Hogle, Jerrold E. The Cambridge Companion to Gothic Fiction. Cambridge University Press, 2002. Lacan Douglas, Mary. Purity and Danger. Routledge, 1966. Eliade, Mircea. Le Sacré et le Profane. Gallimard Boyer, Pascal. Religion Explained. Basic Books Tylor, Edward B. Primitive Culture Smith, Claire & Wobst, H. Martin. Indigenous Archaeologies. Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Množství elektřiny vyrobené z obnovitelných zdrojů na celém světě roste exponenciálně. Každé tři roky se zdvojnásobí množství elektřiny vyrobené ze slunce a každých sedm let z větru. Podobné trendy vidíme i na straně spotřeby, např. v podobě výroby a prodeje elektromobilů. Co tento megatrend elektrifikace znamená pro budoucí podobu světa? Přeskupí se světové velmoci? Vyměníme závislost na dovozu fosilních paliv (Rusko, Perský záliv, USA) za závislost na elektrotechnologiích z Číny?O geopolitice energetiky si povídáme s Martinem Jiruškem z Fakulty sociálních studií MUNI a Ondrášem Přibylou z Fakt o klimatu. O tom, jak se na základě proměny energetiky mění celý svět.

Celý svet rieši energetickú bezpečnosť. Budeme mať dosť ropy či zemného plynu? A kde sa môže vyšplhať ich cena? Donald Trump navštívil Čínu, ktorá má veľký záujem na bezpečnom fungovaní Hormúzskeho prielivu. Dokáže ho presvedčiť, aby ukončil konflikt s Iránom? A čo predseda vlády vybavil v Moskve s Vladimírom Putinom v kontexte našej energetickej bezpečnosti? Viac si už povedala v relácii Mimoriadne Analýzy 24 moderátorka Lenka Ježová s analytikom zo spoločnosti Prvá energetická Andrejom Lednárom a ekonomickým analytikom Slovenskej sporiteľne Mariánom Kočišom.

Globální trh s odpady roste raketovým tempem. Spolu s ním ale sílí i nelegální obchod, na kterém se podílí například i italská mafie Camorra. Podezřelé zásilky přitom nemíří jen na vzdálené skládky mimo Evropu, ale i do Česka. Text Barbory Šturmové čte Renata Klusáková.

Aplēses liecina, ka no diasporas Latvijā ik gadu ienāk līdz pat vienam miljardam eiro, līdz ar to diaspora pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgu resursu valsts ekonomikas attīstībai, bet vai tas ir pienācīgi novērtēts? To analizējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece Līga Brasliņa, migrācijas pētniece, socioloģe, Latvijas Universitātes  tenūrprofesore Inta Mieriņa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju departamenta direktores p.i. Vita Balode-Andrūsa un biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvis Miks Muižarājs.

Trois cultures. Un territoire. Et visiblement, pas assez de place pour tout le monde en Scandinavie vers -2800. Dans cet épisode de La Dent Bleue, on plonge dans le clash entre Indo-Européens, fermiers néolithiques et chasseurs-cueilleurs, entre migrations, génétique et… bonnes vieilles haches de guerre. Spoiler : ça discute peu, mais ça laisse des traces dans les crânes.Retrouvez le script, la bibliographie complète et les crédits sonores et graphiques sur : https://ladentbleue.fr/migration-indo-europeens-scandinavie-tombes-individuelles-haches-bataillesSuivez La Dent Bleue sur :

En el capítulo 1.114 de este viernes, 15 de mayo, @franaldaya les comenta que la inflación de abril se desaceleró a 2,6%, los balances de Globant y Mirgor, y las novedades en privatizaciones y RIGI. Además, Tomás Carrió con Nicolás Chiesa, presidente de Grit Capital, en #ElCierre de la semana.

Pēc 77 gadu pastāvēšanas pārstāj iznākt viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem latviešu trimdas laikrakstiem “Laiks”. Atvadoties no avīzes, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutējam par mediju lomu diasporas informēšanā un cik svarīgi radīt tieši diasporai domātu saturu. "Kad tauta ir tā izkaisīta kā tagad mēs, avīze ir galvenā, daudzos gadījumos pat vienīgā tautas vienotāja, kopīgs centrs, no kura ziņo par kopīgiem notikumiem, nodomiem, iecerēm un ir pilnīgi neaizstājams." Šos filozofa un profesora Paula Jurēviča vārdus savulaik citēja trimdas laikraksta "Laiks" dibinātājs, ievērojamais grāmatizdevējs, arī "Bellacord" plašu izdevējs Helmars Rudzītis, atgādinot avīzes nozīmi trimdas apstākļos. Un avīzes "Laiks" pirmais numurs klajā nāca 1949. gada 8. novembrī Amerikā.  Vēlāk tas kļuva par patiesi nozīmīgu latviešu trimdas laikrakstu. Bet šodien raidījumā esam satikušies, lai atvadītos no šī laikraksta, jo 2026. gada maijā pārstāja iznākt viens no vecākajiem trimdas laikrakstiem.  Šajā mirklī vēlamies ieskicēt to kopainu, kāda ir šobrīd diasporas mediju vidē, skaidrojot, kāda ir mediju loma ārpus Latvijas dzīvojošo informēšanā un kuri ir tie plašsaziņas līdzekļi, kuri sasniedz diasporu. Un cik svarīgi ir radīt tieši diasporai domātu saturu? Diskutē laikraksta "Laiks" redaktore Ligita Kovtuna, portāla "Latviesi.com" vadītājs Indulis Bērziņš un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Gunta Līdaka.

„Žádný návrat k normálu nebude. Nejde o dočasný výpadek dodávek, ale o úmyslně vyvolaný otřes globálního energetického systému. Tedy nejde o geopolitický konflikt, ale o koordinované úsilí o vyvolání globálního hladomoru a depopulaci lidstva. Jedinou možností, jak přežít, bude radikální soběstačnost,“ říká publicista Ivan Hoffman v ohlédnutí za událostmi minulého měsíce s Martinou Kociánovou. 04.05.2026, www.RadioUniversum.cz

Par latvieti var piedzimt, bet vai par latvieti var kļūt? Šo svarīgo jautājumu izzinām 4. maija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar cittautiešiem, kuri Latviju sauc par savām mājām, bet, runājot par latviešiem, saka “mēs”.  Ar kādām sajūtām 4. maiju sagaida Latvijā jau ilgāku laiku dzīvojošie cittautieši, atklāj mūziķis Jorens Šteinhauers, Nacionālā teātra Muzikālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Tomass Matjusons un neiroķirurģs no Šrilankas Kavšanta Malinka Rambadagalla, kurš dzīvo Rēzeknē, bet praktizē Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā un nu arī daļu laika aizvada Īrijā.

Par latvieti var piedzimt, bet vai par latvieti var kļūt? Šo svarīgo jautājumu izzinām 4. maija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar cittautiešiem, kuri Latviju sauc par savām mājām, bet, runājot par latviešiem, saka “mēs”.  Ar kādām sajūtām 4. maiju sagaida Latvijā jau ilgāku laiku dzīvojošie cittautieši, atklāj mūziķis Jorens Šteinhauers, Nacionālā teātra Muzikālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Tomass Matjusons un neiroķirurģs no Šrilankas Kavšanta Malinka Rambadagalla, kurš dzīvo Rēzeknē, bet praktizē Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā un nu arī daļu laika aizvada Īrijā.

Hikikomori, tedy dlouhodobá sociální sebeizolace, už není jen japonský fenomén – postupně se objevuje po celém světě. Nová studie ukazuje, že počet lidí, kteří se stahují z běžného života a minimalizují kontakt s okolím, roste i mimo Asii.Zajímavé je, že deprese sama o sobě podle výzkumu nevysvětluje, proč k izolaci dochází. Klíčovým faktorem se ukazuje psychická odolnost. Lidé s vyšší schopností zvládat stres a nejistotu mají menší tendenci propadat dlouhodobé izolaci, i když čelí podobným problémům.To znamená, že prevence hikikomori nemusí být jen o léčbě depresí, ale i o posilování resilience. Studie tak naznačuje, že schopnost zvládat tlak moderního světa může rozhodovat o tom, jestli se člověk stáhne do izolace, nebo si udrží sociální vazby.

Mélyül a globális tech-harc: Peking letiltja a Meta-Manus üzletet Eltűnhet Japán ikonikus virágzása? A meleg telek már most tönkreteszik a sakurát Totális háborúra készül a Meta, saját appal megy neki a Snapchatnek és a BeRealnek A Fiatal Kutatók Akadémiája nyílt állásfoglalásban állt ki a Nemzeti Tudósképző Akadémia mellett Trump kirúgta a Tudományos Tanács teljes tesületét Látványos holdkelte jön, de a meteorzápornak épp ez tesz keresztbe májusban Lazábbra engedi a partneri szálakat a Microsoft és az OpenAI Egyre többen az AI-hoz fordulnak egészségügyi problémáikkal Dimensity 7450 és 7450X: kis ráncfelvarrás AI-alapú keresőt tesztel a YouTube Sikerült rekonstruálni a Pompeji vulkánkitörés egyik áldozatát A további adásainkat keresd a podcast.hirstart.hu oldalunkon. Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.

Mélyül a globális tech-harc: Peking letiltja a Meta-Manus üzletet Eltűnhet Japán ikonikus virágzása? A meleg telek már most tönkreteszik a sakurát Totális háborúra készül a Meta, saját appal megy neki a Snapchatnek és a BeRealnek A Fiatal Kutatók Akadémiája nyílt állásfoglalásban állt ki a Nemzeti Tudósképző Akadémia mellett Trump kirúgta a Tudományos Tanács teljes tesületét Látványos holdkelte jön, de a meteorzápornak épp ez tesz keresztbe májusban Lazábbra engedi a partneri szálakat a Microsoft és az OpenAI Egyre többen az AI-hoz fordulnak egészségügyi problémáikkal Dimensity 7450 és 7450X: kis ráncfelvarrás AI-alapú keresőt tesztel a YouTube Sikerült rekonstruálni a Pompeji vulkánkitörés egyik áldozatát A további adásainkat keresd a podcast.hirstart.hu oldalunkon. Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.

Tiešraidē no Daugavpils studijas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pētām, kādi ieguvumi un izaicinājumi sagaida reemigrantus, atgriežoties uz dzīvi Latgalē. Kādas ir darba un valodas apguves iespējas, cik veiksmīgi izdodas atrast mājokli un cik vēlīgi atbraucējus sagaida vietējie? Sarunājas Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins, reemigrantes Agnese Krumpāne un Irina Novikova un Nodarbinātības valsts aģentūras "Eures" konsultante Līga Žoida.  

Češi mají tendenci držet si od velkých světových událostí odstup. "V každém z nás je malý hobit, který má rád pohodlí své nory," říká ekonom Mojmír Hampl. Takový přístup je ale podle něj iluzorní. Globální krize se české reality dotýkají mnohem víc, než si připouštíme – od cen energií až po dostupnost surovin.Všechny díly podcastu Host Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Češi mají tendenci držet si od velkých světových událostí odstup. "V každém z nás je malý hobit, který má rád pohodlí své nory," říká ekonom Mojmír Hampl. Takový přístup je ale podle něj iluzorní. Globální krize se české reality dotýkají mnohem víc, než si připouštíme – od cen energií až po dostupnost surovin.Všechny díly podcastu Host Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Aktualizējam dubultpilsonības jautājumu diasporā. Cik svarīgi bērnam ir izvēlēties ne tikai mītnes zemes, bet arī Latvijas pilsonību, kas motivē izvēlēties dubultpilsonību, kādi no tās ieguvumi un vai ir kādi apgrūtinājumi? Saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu statusa kontroles nodaļas vadītājas vietniece Ilze Kalniņa, PMLP Metodiskās vadības nodaļas vadītāja Dace Kupče, Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības vadītāja Renāte de Karvaļo-Albrehta, Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē Konsulārās nodaļas vadītāja Ilvija Birkhāne. Ierakstā uzklausām Laumu Vlasovu, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdi.

Straujiem soļiem tuvojas 2027. gada janvāris, kad Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt arī ārvalstīs dzīvojošus Latvijas pilsoņus. Kā noritēs iesaukuma process un kā uz to raugās diasporas organizācijas un paši jaunieši, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, no Brazīlijas, Sanpaulu, sarunā piedalās Andrejs Puriņš, viņš 2022. gadā ir piedalījies rezervistu mācībās Latvijā, no Jaunzēlandes raidījumā piedalās četru bērnu vecāki Marita un Gints Mazulbri, savukārt Henriks Hevikers ir no Annabergas Vācijā.  Par šo tematu raidījumā esam runājuši pirms trim gadiem. Toreiz izkristalizējās fakts, ka valsts aizsardzības dienests diasporā, protams, rada virkni neskaidru jautājumu. Toreiz runājām par to, ka ir nepieciešams veidot pārdomātu dienesta komunikācijas kampaņu, kas veicinātu tā prestižu diasporas jauniešu vidū. Tāpat toreiz sprieda, ka dienestam vajadzētu būt iespējai jauniešu karjerā un ieguvumam, nevis valsts aizsardzības dienesta dēļ kāds diasporas jaunietis izvēlētos atteikties no Latvijas pilsonības.    

Tramps atliek "civilizācijas iznīcināšanu"; ASV un Irāna vienojas par divu nedēļu pamieru. Ažiotāža ap bijušā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga memuāriem. Aktualitātes analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks, Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis.   Apokalipses rodeo atlikts „Šovakar ies bojā vesela civilizācija, lai nekad vairs neatgrieztos. Es negribu, lai tas notiktu, bet droši vien tā notiks,” tā vakar, 7. aprīlī, no rīta savā kontā sociālajā tīklā „Truth Social” ierakstīja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps. Ar bojāejai lemto civilizāciju domāta Irāna, kas, protams, nosacīti, bet var tikt uzlūkota par vairāk nekā 2500 gadus senās Persijas civilizācijas mantinieci. Savukārt solītā nakts apokalipse ir turpinājums Baltā nama saimnieka kopš dažām dienām izteiktajiem draudiem gadījumā, ja Teherāna turpinās bloķēt Hormuza ūdensceļu, masveidā bombardēt spēkstacijas un tiltus. Virkne starptautisko cilvēktiesību aizstāvības organizāciju un amatpersonu, tai skaitā Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs un pāvests Leons XIV, jau izteikušies, ka šo draudu īstenošana būtu kara noziegums un, iespējams, vērtējama kā genocīds. Civilizācijas iznīcināšanas motīvs piešķīra tam visam uzkrītošu antihumānisma un barbarisma ietonējumu, ko īsti nespēja kompensēt salīdzinoši mierīgākais ieraksta turpinājums, kurā pausta cerība uz „gudrākiem prātiem” Irānā un „revolucionāri brīnišķīgām” pārmaiņām. Savienoto Valstu Kongresa demokrātu mazākuma pārstāvji raksturoja prezidenta retoriku visskarbākajos terminos, piesaucot psihiskus traucējumus un, attiecīgi, ASV Konstitūcijas 25. labojumu, kas paredz prezidenta funkciju nodošanu viceprezidentam gadījumā, ja valsts galva nav spējīgs pildīt savas funkcijas. Tikām Irānas režīms izplatīja aicinājumus pilsoņiem pulcēties pie bombardēšanai iezīmētajiem objektiem, kalpojot par dzīvu vairogu. Pulcēšanās patiešām notika – diezin vai tie bija Irānas prezidenta Masuda Pezeškjāna piesauktie četrpadsmit miljoni, taču, spriežot pēc videomateriāliem, notikums bija pietiekami masveidīgs. Galu galā apmēram pusotru stundu pirms agrāk noteiktā ultimāta izpildes termiņa Donalda Trampa „Truth Social” kontā parādījās jauns ieraksts, kurā prezidents pavēstīja, ka Irāna piekritusi nekavējoties un pilnībā atvērt satiksmei Hormuzu un puses vienojušās par uguns pārtraukšanu uz divām nedēļām, kuru laikā notiks sarunas. Par šo vienošanos jāpateicas vidutājam – Pakistānai. Informāciju apstiprinājusi arī Irānas puse, gan apgalvojot, ka Savienotās Valstis piekritušas kopējam Irānas noregulējuma prasību ietvaram, kas neizklausās diez ko ticami. Globālā naftas cena dažu stundu laikā piedzīvoja optimistisku lejupslīdi zem līmeņa simts dolāru par barelu. Kā savā rakstā pauž raidsabiedrības BBC apskatnieks Entonijs Zērkers: „Pagaidām šī ir daļēja Trampa politiska uzvara. Viņš izteica dramatiskus draudus un panāca vēlamo rezultātu. Taču pamiers ir atelpa, nevis pastāvīgs risinājums. Prezidenta vārdu un rīcības, kā arī kara kopējās ilgtermiņa sekas vēl nav pilnībā novērtētas.” Vai Stoltenbergs mūs nodeva? Pagājušā gada nogalē nāca klajā agrākā NATO ģenerālsekretāra, pašreiz – Norvēģijas finanšu ministra Jensa Stoltenberga memuāru grāmata, kuras nosaukumu varētu latviskot kā „Manā sardzes maiņā: vadot NATO kara laikā”. Cita starpā autors apraksta savu komunikāciju ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu 2021. gada rudenī – laikā, kad Krievijas spēku koncertēšanās Ukrainas robežas tuvumā kļuva uzkrītoša un arvien izteiktāk „oda” pēc agresijas eskalācijas. Turpinājumā citāts: „Es pieminēju mūsu bažas par tik lielu Krievijas spēku koncentrēšanu pierobežas reģionos. Lavrovs atbildēja aizkaitināti. „Tā ir normāla militāra darbība,” viņš teica. „Jūs pārspīlējat, jūs esat histēriski. Jums vispār nevajadzētu bāzt degunu tajā, kas notiek Krievijas teritorijā.” Es izteicos par labu jaunām NATO un Krievijas padomes sanāksmēm, kurās varētu apspriest, cita starpā, ierosinātās buferzonas. Es zināju, ka tādas dalībvalstis kā Polija un Baltijas valstis stingri iebilst pret šādu zonu izveidi, jo uzskata, ka tas padarītu grūtāku viņu teritoriju aizstāvēšanu. Bet tajā pašā laikā es zināju, ka NATO un Krievija agrāk bija vienojušās par ģeogrāfiskiem ierobežojumiem militārai darbībai. Ja to visu līdzsvarotu un pārstrādātu, tas varētu palīdzēt mazināt spriedzi. Bet Lavrovs nebija ieinteresēts. Viņš zināja, ka tādā padomē darbakārtības pirmais punkts būs Ukraina, un viņam bija līdz nelabumam apnicis klausīties, kā mēs norādām uz Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā. „Lieka laika šķiešana,” viņš paziņoja.” Minētais apraksts neguva ievērību starp grāmatas recenzentiem līdz šī gada 29. martam, kad savu vērtējumu par Stoltenberga memuāriem laida klajā Igaunijas resursa The Baltic Sentinel galvenais redaktors Mēliss Oidsalu. „Jenss Stoltenbergs 2021. gadā nodeva Baltijas valstis un šķietami par to nemaz neuztraucas,” sensacionāli deklarē virsraksts, apakšvirsrakstam turpinot: „Jensa Stoltenberga memuāri atklāj, ka ģenerālsekretārs bija gatavs apspriest Eiropas drošības kārtību, apejot tos sabiedrotos, kuri ir visvairāk pakļauti Krievijas draudiem.” Arī recenzijas tonis kopumā ir bijušajam ģenerālsekretāram neglaimojošs, kritizējot viņa tieksmi uz kompromisu, kā vietā, autoraprāt, bija jābūt izlēmībai un gatavībai konfrontēt ar agresorvalsti. Kā galvenais pierādījums „nodevībai” kalpo citētais memuāru fragments ar tajā piesaukto iespējamo buferzonu apspriešanu NATO un Krievijas konsultatīvajā padomē. Pie tam neievērots paliek cits fragments dažas lappuses tālāk, kurā Stoltenbergs skaidri saka: „Par vienpusēju spēku atvilkšanu neavarēja būt ne runas.” Tomēr redaktora Oidsalu vieglu roku darinātais nodevības motīvs, trāpījis Baltijas sabiedrībām jutīgā drošības izjūtas nervu mezglpunktā, turpina sūtīt trauksmes signālus pa tradicionālo un sociālo mediju tīkliem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Ilze Atardo Itālijā nokļuva mīlestības dēļ. Sevi viņa sauc par profesionālu latvieti un ir saņēmusi balvu "Gada cilvēks Latvijas diasporā". Par to, kā desmit gadus dzīvojot Itālijā Ilze stiprina latvisko identitāti, sniedz ieguldījumu diasporas izglītībā, kultūras dzīvē un sabiedrības informēšanā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

4 - Az iráni háború rövid idő alatt globális gazdasági hatásokat váltott ki - vonalban Pásztor Szabolcs Oeconomus Gazdaságkutató Alapítvány kutatási igazgatója by Balázsék

Tas, kas mums, dzīvojot Latvijā, šķiet tik pašsaprotams, iebraucējam vai pašam latvietim pēc ilgākas prombūtnes var atklāties pavisam citās krāsās. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ar vieglu pašironijas devu bruņojušies ielūkosimies savās latviskajās dīvainībās, kas pamanāmas tikai no atstatuma. Uz šo sarunu mūs pamudināja nesen notikušais stāvizrāžu stāstu vakars, ko rīkoja biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā", ar smaidu atklājot, ar ko saskaras cilvēki, pārceļoties no ārzemēm uz Latviju vai arī atgriežoties dzimtenē pēc ilgākas prombūtnes. Dažādi humora vai paradoksu pilni notikumi, stāsti par neveiklām situācijām, kultūršoku vai negaidītiem pārsteigumiem, nokļūstot Latvijā, par to runājam raidījumā.  Sarunājas Anna Lūse, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītāja, Marta Vilka ir pa dienu ķīmiķe, vakaros - komiķe, brīvajā - laikā tūriste. Eiss Supriatna ir no Indonēzijas, studē Latvijas Universitātē, Latvijā dzīvo jau pusotru gadu, patstāvīgi mācās latviešu valodu, viņam patīk karaoke, Laura Reinika dziesmas un Latvijā dzied tikai latviski. Dainis Rijkuris ir sociālo mediju kontu @knowyourlatvians jeb "Pazīsti savus latviešus" veidotājs um Dace Micāne-Zālīte, repatriante, dzejniece, režisore, nu jāteic, arī komēdijseriāla "Sirdsmīļā Monika" viena no režisorēm.

Jak v praxi funguje mezinárodní nábor pracovníků? Proč jsou Filipíny jedním z hlavních zdrojů pracovní síly? Jak dlouho nábor trvá a kolik stojí dovézt jednoho zaměstnance do Česka? Jaké profese jsou nejvíce poptávané? Proč české firmy bez cizinců nefungují? Jaké jsou největší mýty o pracovní migraci? Nejen o těchto tématech hovořil Tomáš Surka ze společnosti Orienta.Tento díl podcastu Na vlně podnikání moderuje Martin Petříček, zástupce šéfredaktora týdeníku Ekonom.

Jak se zvýšené ceny pohonných hmot a energií dotýkají dopravců a výrobců v Česku? Co vypovídá zpráva Světové meteorologické organizace o vývoji takzvané globální energetické nerovnováhy? Jak naložila skupina bezdomovců v Česku s částkou 100 000 korun, kterou dostal každý z nich v rámci projektu New Leaf?

Jak se zvýšené ceny pohonných hmot a energií dotýkají dopravců a výrobců v Česku? Co vypovídá zpráva Světové meteorologické organizace o vývoji takzvané globální energetické nerovnováhy? Jak naložila skupina bezdomovců v Česku s částkou 100 000 korun, kterou dostal každý z nich v rámci projektu New Leaf?Všechny díly podcastu Hlavní zprávy - rozhovory a komentáře můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Runājot par diasporu, nevaram nepieminēt Latvijas cittautiešus – vai sasniedzam un uzrunājam arī viņus? Kam viņi jūtas piederīgi un kā Latvijas diasporas politikas veidotājiem uzrunāt arī viņus? Saruna par šo raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas intitūta vadošais pētnieks, Mihails Hazans, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors un vadošais pētnieks, un Ingūna Mieze, portāla "Baltic-ireland.ie" žurnāliste. Ierakstā uzklausām Jūliju Norveli, Luksemburgas latviešu kora vadītāja. Latvijas diaspora nav tikai etniskie latvieši. Vienlaikus publiskajā telpā citas balsis un tradīcijas mēs diezgan maz dzirdam. Tomēr ir maldīgi domāt, ka no Latvijas aizbraukuši tikai latvieši, tie ir arī Latvijā dzīvojošie cittautieši. Dzirdot stāstus, ka latvieši tieši pēc aizbraukšanas ir sajutuši sevī īstu latvieti, mēs uzdodam jautājumu: vai, esot svešumā, ir vieglāk kļūt par latvieti arī cittautietim? Vai gluži pretēji – tā ir varena iespēja norobežoties no piederības Latvijai?  Diskutējam, kā sevi identificē diasporā dzīvojošie mūsu cittautieši, vai Latvijas diasporas politika sasniedz un uzrunā arī viņus un vai viņiem to vajag? 

2026. február 28-án az Amerikai Egyesült Államok és Izrael váratlan, közös támadást indított Irán ellen. A világ szeme az olaj és gáz árára tapad, miközben a magyar kormány hatósági árral igyekszik menteni a menthetőt. Elhúzódhat-e a krízis, milyen globális hatásai lehetnek ennek, és hogyan hathat a magyar gazdaságra? Többek közt ezekről a kérdésekről beszélgetünk Virovácz Péterrel, az ING Bank vezető elemzőjével. Bővebben: 00:00:00 - Vészforgatókönyvek: optimista verziótól világégésig. Miért fontos a Hormuzi-szoros? 00:06:23 - A komplex válsághelyzet, és amire hatással van. A piaci folyamatok helyreállása nem két perc ám! 00:10:40 - Globális hatások, a GDP-től az energiapiacig. 00:14:25 - És mi lesz így a magyar gazdasággal? Bármi történik, a forintot valahogy mindig megtalálják. 00:20:47 - Államadósság, devizatartalék és Varga Mihály jól öregedő előrejelzése. 00:23:50 - Nézzük a kérdést a pénztárcánk felől. 00:27:35 - Öngerjesztő, bizalmi hiányon alapuló spirál indul. Lefelé. Változtat ezen bármit, hogy április 12-én országgyűlési választások lesznek? 00:33:49 - Jön a kivárás. Ki tudja, meddig. Ami most van, az mindenkinek fáj. Kérdés, ki mondja először, hogy elég volt. (És egy ponton véletlenül időközi választásokat emlegetünk, félidős választások helyett.) Kérdés, kérés, javaslat, meglátás -> dohanygyar@444.hu Hang: Botos Tamás/444, kép: Németh Dóra/444See omnystudio.com/listener for privacy information.

Három hete megtorpant a globális légiforgalom egyik legfontosabb csomópontja: az Arab-félsziget szuperrepülőterei az iráni támadások nyomán ma már korlátozott kapacitással sem igazán működnek. Dubaj, Doha, Abu-Dzabi – olyan gigacsomópontok, amelyek együtt évente több százmillió utast mozgatnak – most a megszokott forgalmuk töredékét tudják csak kezelni. A következmények sokkolóak: dollármilliárdos károk, menetrendek dominóhatása, és komoly presztízsveszteség a világ legelismertebb légitársaságainak. És a nagy kérdés: ez még csak a kezdet? A fejlemények hátteréről Varga G. Gábor újságírót és kommunikációs szakembert, az Egek Ura blog szerzőjét kérdeztük. A folytatásban Szeberényi Andrással, a Budapesti Metropolitan Egyetem tanszékvezetőjével beszélgettünk arról, hogy a mesterséges intelligencia egyre több döntést, feladatot és felelősséget vesz át körülöttünk, és ez nemcsak kényelmet, hanem új típusú stresszt és mentális terhelést is hozhat. De milyen hatása lehet mindennek a munkánkra, a kapcsolatainkra és a társas életünkre? Főbb részek: Intro – (00:00) Leálltak az Arab-félsziget repülőterei – (02:10) Az AI-korszak pszichológiai hatásai – (24:05) Tőkepiaci kitekintő - (32:13) Kép forrása: Getty ImagesSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Az egész világon a vártnál gyorsabban csökkennek a születésszámok, mégsem érdemes a túlnépesedéshez hasonló pánikba esni a népességfogyás kapcsán. De Magyarországnak vannak olyan régiói, ahol már rövidtávon is katasztrofális helyzetet okozhat az elnéptelenedés. Ezekről is beszélgetett Kapitány Balázs demográfussal Ittzés Ambrus. 0:00 Mit tett a Fidesz? Mit ígér a Tisza?29:51 Globális trendek41:38 Hungarikumok a demográfiábanHivatkozott írások:Bede Márton cikke: https://444.hu/2026/02/24/kevesebben-is-elleszunk-magyarorszag-es-a-vilag-fogyobanSchultz Nóra hírlevele: https://www.schultznora.hu/p/a-szerelem-vak-az-emberiseg-hanyatlikNagy Gergely Miklós interjúja Kapitány Balázzsal: https://24.hu/belfold/2022/09/12/demografia-kapitany-balazs-magyarorszag-nepessegfogyas-interju/Csatlakozz a Partizán korszakalkotó projektjéhez: https://csapat.partizanmedia.hu/forms/csatlakozz-egy-igazi-partizanos-akciohoz-3?source=direct_link&Támogasd te is a Partizánt adód 1%-ával!Partizán Rendszerkritikus Tartalomelőállításért Alapítvány19286031-2-42Legyél rendszeres támogató! https://cause.lundadonate.org/partizan/adomany—Választási barométer:https://valasztas.partizan.hu/—Csatlakozz a Partizán közösségéhez, értesülj elsőként eseményeinkről, akcióinkról!https://csapat.partizanmedia.hu/forms/maradjunk-kapcsolatban—Legyél önkéntes!Csatlakozz a Partizán önkéntes csapatához:https://csapat.partizanmedia.hu/forms/csatlakozz-te-is-a-partizan-onkenteseihez—Írj nekünk!Ha van egy sztorid, tipped vagy ötleted:szerkesztoseg@partizan.huBizalmas információ esetén:partizanbudapest@protonmail.com(Ahhoz, hogy titkosított módon tudj írni, regisztrálj te is egy protonmail-es címet.)Támogatások, események, webshop, egyéb ügyek:info@partizan.hu

Cik izzināti ir leģionāru dzīvesstāsti, kas saulaik bija pieejami tikai trimdas pētniekiem, un vai trimdā dzīvojošo leģionāru likteņiem bija kādas kopīgas iezīmes? Par šo tematu saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Vai šodien diasporā ir interese par leģionāriem un vai godina viņu piemiņu? Diskutē vēsturnieki Kārlis Kangeris un Uldis Neiburgs, "Daugavas vanagu" Londonas nodaļas bijušais vadītājs, šobrīd biedrs, reemigrants, kurš jau divus gadus dzīvo Latvijā pēc dzīves Lielbritānijā, Dāvis Viļums, kā arī Andris Kursietis, Amerikas Savienoto Valstu "Daugavas vanagu" vadītājs līdz pat 2024. gadam, viņš arī 30 grāmatu par militāro vēsturi autors, un Inese Avena, "Daugavas vanagu" Vācijā kultūras dzīves vadītāja no Freiburgas Bērzainē.  Leģionāru stāsts nav izstāstīts, un šī vēstures lappuse joprojām ir apvīta mītiem. Tā sacīja intervijā Latvijas Radio intervijā "Daugavas vanagu" priekšsēdis Aivars Sinka.  Mūsu ģimenē tas prātā ir palicis ar manām personīgajām pusaudžu gadu atmiņām, kad es pusaudzes gados pēkšņi uzzināju, ka vectētiņam ir brālis Vācijas Federatīvajā Republikā. Tas gan notika laikā, kad jau atmoda gaisā virmoja. Daudz par to nerunāja un arī neienāca prātā par to interesēties. Tik vien ģimenē pieminēja - leģionāros bijis. Pieļauju domu, ka līdzīgi stāsti un piemēri varētu būt vēl virknei ģimeņu, kur par to gari un plaši, iespējams, neviens savulaik zināmu iemeslu dēļ, kamēr Latvija nebija brīva, nerunāja. Bet šodien mēs varam par to runāt. Mēs pievēršamies tam, cik ir izzināti leģionāru dzīvesstāsti? Vai tiesa, ka līdz neatkarības atjaunošanai tie stāsti interesēja un bija pieejami lielākoties trimdas pētniekiem un pašmāju vēsturnieki tikai brīvajā Latvijā tam pievērsās? Kādas ir kopīgās iezīmes leģionāru dzīvesstāstiem trimdā? Vienlaikus arī mēģinām saprast, vai diasporā leģionāru piemiņa arī šobrīd ir dzīva.     

Európa je závislá od námornej dopravy – do jej prístavov smeruje približne 75 miliónov lodných kontajnerov ročne. Ak sa zvýšia náklady na prepravu v dôsledku uzavretého Hormuzského prielivu, premietne sa to aj do cien tovarov Uzavretie Hormuzského prielivu po americko-izraelských útokoch na Irán zasiahlo globálnu logistiku. Podľa prezidenta Zväzu logistiky a zasielateľstva Slovenskej republiky a predsedu sekcie námorných prepráv Stanislava Michaličku má situácia okamžitý dopad na celý systém námornej prepravy. „Hormuzský prieliv je jediná vstupná brána do Perzského zálivu. Keď Irán avizoval, že nepovolí prepravu cez tento úsek, lode ostali stáť na oboch stranách. V tomto momente tam nemáme prakticky žiadny pohyb,“ vysvetľuje v rozhovore. Bežne pritom týmto strategickým miestom prejde približne 140 kontajnerových lodí denne. Prepravné spoločnosti reagovali okamžite a klientom ponúkajú tri základné scenáre riešenia. Viac podrobností si vypočujete v podcaste. Celý videorozhovor si môžete pozrieť tu: https://www.youtube.com/watch?v=7vg4UMjrbvM&t=4s

Globālajā jaunuzņēmumu indeksā 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām zemāk nekā bija 2024. gadā. Nevar teikt, ka noticis kas slikts, bet labāk arī nepaliek. Kā panākt pozitīvu grūdienu jaunuzņēmumu attīstībā, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju izglītības programmas "StartSchool" kopienas vadītājs Jānis Altgauzens, "Ajelix" pārstāve Agnese Jaunošāne un uzņēmējs, AI akadēmijas līdzdibinātājs Jānis Kreilis. "Jaunuzņēmums noteikti nav vienkārši jauns uzņēmums, ko bieži cilvēki mazliet jauc. Tas ir uzņēmums, kurš būvē produktu uz kādas tehnoloģijas bāzes, un šī tehnoloģijas palīdz mērogot šo biznesu gandrīz neierobežotā skaitā. Piemēram, ka mēs no 10 klientiem vai  1000 klientiem palielinām lietotāju skaitu, bet tas fundamentāli neietekmē operacionālās izmaksas, norāda Jānis Altgauzens. Kā piemēru viņš min taksometru uzņēmumus, tas, ka darbā ir 10 vai 100 šoferu, ka ir divi vai 10000 pasažieru, neietekmē uzturēšanas izmaksas.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) izveidojās pagājušā gadsimta  50. gados ar mērķi sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu, Latvijas neatkarības atjaunošanu un kultūras saglabāšanu. Svinot organizācijas 70 gadus raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts pārrunājam PBLA nozīmi agrāk un transformāciju mūsdienās. Sarunājas PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, PBLA izpilddirektors Raits Eglīts, vēsturniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētniece Kristīne Beķere un PBLA valdes loceklis, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā prezidents Frics Kristbergs.  1956. gada 25. februārī, apvienojot vairākas latviešu organizācijas dažādos kontinentos - Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centru, Latviešu apvienību Austrālijā un Amerikas latviešu apvienība - savu darbību uzsāka Pasaules brīvo latviešu apvienība. Kas šogad svin 70 gadu dzimšanas dienu. Šo apvienību veidoja ar domu apvienot latviešu trimdas organizācijas visā pasaulē. Savulaik tās mērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana, latviskās kultūras saglabāšana. Šodien, brīvas Latvijas laikā, apvienība nav samierinājusies ar paveikto un joprojām ir patiesi liels un nozīmīgs spēlētājs pasaulē, stāstot par Latviju un latviešiem, kā arī vienojot visus ārpus Latvijas dzīvojošos domās un darbos par latviskuma saglabāšanu, vienlaikus mudinot iesaistīties arī sociāli politiskās norisēs.  Sveicot PBLA dzimšanas dienā, Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka organizācija ir dibināta trimdā ar mērķi iestāties par brīvu Latviju. Šodien tā ir spēcīga un vienojoša balss pasaules latviešiem. Par to, kā šo spēcīgo un vienojošo balsi pasaules latviešiem ir izdevies noturēt gana spēcīgu un skaļu 70 gadu laikā, mainoties apstākļiem un mainoties dažādiem notikumiem pasaulē, šoreiz saruna raidījumā.

March Market Cap Madness tips off its Final Four this week on Rule Breaker Investing, and you're not just watching—you're playing. Past world champion Andy Cross (6–1 lifetime) squares off against Cinderella contender Loren Horst (1–0) in our first semifinal matchup, with a spot in the World Championship at stake. Grab a pencil, set your ranges, and see whether your market-cap intuition can outscore Andy, Loren… or both. The Madness is on, and the bracket is tightening. Companies mentioned: ACN, AMD, BA, CSU, GLOB, IDXX, INTU, SERV, TCEHY, WIX Sign up for The Motley Fool's Breakfast News here: ⁠⁠⁠⁠⁠www.fool.com/breakfastnews⁠⁠⁠⁠⁠ Order David's Rule Breaker Investing book here: ⁠⁠⁠⁠⁠https://www.amazon.com/gp/product/1804091219/⁠⁠ Host: David GardnerContestants: Andy Cross, Loren HorstProducer: Bart Shannon Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

„My jsme prodělali něco, co by se dalo nazvat čtyři oddělení. Oddělení sexu od rozmnožování antikoncepcí. Zajištění penzijním systémem ve stáří odděleného od počtu a kvality dětí. Obživy od práce sociálním systémem. A oddělení od přímé komunikace digitálními technologiemi. Globální směs všeho dohromady je pro populaci toxický koktejl,“ říká profesor Stanislav Komárek v rozhovoru pro pořad Kupředu do minulosti. 3. díl, 10.02.2026, www.RadioUniversum.cz

Ester Ledecká přišla kvůli termínové kolizi o možnost soutěžit v ženském lyžařském sjezdu. „V tom okamžiku, kdy jsme to zjistili, si myslím, že už o moc víc nešlo udělat,“ ujišťuje předseda Českého olympijského výboru a člen Mezinárodního olympijského výboru Jiří Kejval. Jaká bude letošní olympiáda? Uspějí čeští reprezentanti? A mohou olympijské hry přesvědčit děti, aby víc sportovaly? Poslechněte si rozhovor.Všechny díly podcastu Dvacet minut Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Miznúce jazerá a obrovské krátery v zemi. Ako vyzerá začiatok kolapsu a ako ho zvrátiť. Reportéri Denníka E každú stredu komentujú správy o ochrane planéty, životnom prostredí a počasí.

Individually they were just like those guys who like to hang around the comic book shop and talk comics but together they form EMX! Check out Thacher's books a DemonWeaselStudios.com In this eXplicit, uncut and unedited episode of EMX we review Marvel Comics X-Men books of December 2025: Amazing X-Men (2025) #3 Binary  (2025) #3 Cloak or Dagger #3 Expatriate X-Men  (2025) #3 Iron & Frost  (2025) #3 The Last Wolverine  (2025) #3 Laura Kinney: Sabretooth  (2025) #3 Longshots  (2025) #3 Omega Kids  (2025) #3 Radioactive Spider-Man #3 Rogue-Storm  (2025) #3 Sinister's Six  (2025) #3 Unbreakable X-Men  (2025) #3 Undeadpool  (2025) #3 X-Men - Age of Revelation Finale #1 X-Men - Book of Revelation (2025) #3 X-Vengers  (2025) #3 [RSS] Subscribe [RSS] EMX Subscribe [Apple Podcasts] Subscribe [Google Podcast] Subscribe All Podcasts  Email: EMP@EarthsMightiestPodcast.com Website: http://www.EarthsMightiestPodcast.comFacebook Group: http://facebookgroup.earthsmightiestpodcast.com/Viet's Website: http://www.comedianviet.comThacher's Website: http://www.DemonWeasel.com  

V 81. epizóde som sa rozprával s Martinom Basilom, CEO a spoluzakladateľom Sensoneo, slovenskej firmy, ktorá pomáha mestám a firmám riadiť odpad cez dáta a technológie. Sensoneo sa z lokálneho nápadu postupne posunulo na globálny trh. Martin v podcaste otvorene vysvetľuje, čo museli urobiť, aby sa nestali len ďalším pekným IoT projektom, ale reálnym produktom, ktorý sa predáva.Rozobrali sme to, ako sa pozeral na investície pri hardvéri a prečo ho investičný svet začal baviť až vtedy, keď pochopil, že nejde len o peniaze, ale o urýchlenie rastu a lepšie rozhodnutia. Zaujímavá bola aj časť o expanzii, pri ktorej Martin priznáva, že v B2B často netreba robiť raketovú vedu a že veľkú časť dopytu im dnes robí web. Hovoril, že leady im vo veľkom chodia cez vyhľadávanie, partner program a landing pages, nie cez nekonečné naháňanie ľudí po LinkedIne.V praktickej časti sme išli do riadenia firmy a tímov. Martin popísal, že mu najviac pomohlo postaviť silný manažment a zmeniť systém tak, aby predaj nebol len na foundrovi. Povedal, že u nich predáva každý – dokonca aj šéf supportu, ktorý z podpory vie spraviť upsell a dotlačiť produkt dopredu. Dotkli sme sa aj toho, ako sa dá budovať firma, keď je v nej aj manželka, a čo to robí s hranicami medzi prácou a rodinou.Prebrali sme aj širší kontext odpadu a regulácií. Martin veľmi triezvo vysvetľuje, že v niektorých oblastiach neexistuje nič ako „posunieme deadline“ – a že keď do systému vstúpia zákonné termíny a veľkí stakeholderi, tlak je úplne iný. Tento diel je plný skúseností, užitočných a hlavne praktických rád pre podnikanie, vďaka ktorým dokážete zlepšiť svoj biznis aj v prípade, že nie ste technologická firma. Užívajte!---------------------------------------------------------------------------Kapitoly: 00:00:00 – Predstavenie hosťa00:01:38 – Ako vzniklo Sensoneo?00:04:45 – Investície do firiem00:09:36 – Rast firmy cez produkt00:13:26 – Ako expandovať?00:21:58 – Ako hirovať manažérov?00:32:23 – Ako fungujú malé tímy?00:35:33 – Manželka vo firme00:40:14 – Vízia odpadového hospodárstva00:45:58 – Vyjadrenia k politike00:51:57 – Čo odporúča Martin Basila?00:53:47 – Zmysel života podľa Martina Basilu---------------------------------------------------------------------------Viac z podcastov nájdete na:https://www.truban.sk/podcast/---------------------------------------------------------------------------Všetky spomenuté knihy a podcasty nájdete v článku na blogu:https://wp.me/p5NJVg-UX---------------------------------------------------------------------------Podcast si môžete vypočuť aj na streamovacích platformách:● Spotify ▸ https://spoti.fi/31Nywax ● Apple podcast ▸ https://apple.co/3n0SO8F---------------------------------------------------------------------------● Najlepšie z podcastu na Instagrame ●https://www.instagram.com/truban.podcast/● Truban.sk ●https://bit.ly/3r1vYQJ ● Instagram ●https://www.instagram.com/truban/● Facebook ●https://www.facebook.com/miso.truban● LinkedIn ●https://sk.linkedin.com/in/truban

HEADLINE: The Western Pacific as the New Inner German Border GUEST AUTHOR: Jerry HendrixSUMMARY: Captain Jerry Hendrix argues that the Western Pacific has replaced the Cold War's "Inner German Border" as the primary geography of global ideological and military competition. He traces the concept of the "Free Sea" back to Hugo Grotius's 1609 legal arguments, which established that the ocean cannot be owned like land—a principle that became foundational to the Enlightenment and modern global trade. Hendrix asserts that American naval primacy since 1945 has been essential in upholding this system, ensuring unencumbered commerce and significantly reducing global poverty, a status quo now under threat.1911 USS MAINE, HAVANA HARBOR

Nás a naše deti predsa už obetovali. Hodili cez palubu väčšinu občanov a otvorene autokratizujú celú spoločnosť, hovorí v Ráno Nahlas expremiérka Iveta Radičová. Menia politický systém, oslovujú extrém, robia politiku iba pre seba a svojich voličov a za vzor nám dávajú autokracie a totality, hodnotí polčas Ficovej vlády. Prečo na podpriemernosti nemožno postaviť úspech krajiny a kde dnes hľadať na Slovensku nádej?Keď sa pridlho pozeráš do priepasti, hrozí, že sa napokon priepasť pozrie do teba, napísal svojho času slávny filozof F. Nietzche. Ten okamih, keď sa priepasť pozrela priamo do nás nastal zrejme práve teraz.Globálny medzinárodný poriadok sa zrútil, americká invázia do Venezuely fakticky legitimizovala obdobnú inváziu Ruska na Ukrajine, no a Európa sa tak ocitla ako nahý v tŕní medzi dvomi imperiálnymi predátormi, ktorí si na nás robia zálusk.V tomto doslova až existenciálnom čase je pritom Slovensko na krízové situácie a bezpečnostné hrozby zúfalo nepripravené, táto vláda však i naďalej fantazíruje o suverénnej politike na všetky štyri svetové strany.Náš štát pritom čoraz viac pripomína povestné Potemkinove dediny. Tri kolá miliardových vládnych konsolidácií priniesli výrazné zvýšenie daňovo odvodovej záťaže, ale zlepšiť stav verejných financií sa im prakticky vôbec nepodarilo. Úroveň služieb štátu, stav infraštruktúry či zdravotníctva kontinuálne upadá, krajina zažíva exodus mladých šikovných talentov, no a Slovensko sa prepadá prakticky už vo všetkých mysliteľných rebríčkoch na samý chvost krajín Európskej únie.„Ficova stratégia je pre Slovensko sebadeštruktívna. Im zostal už iba extrém a potrebujú mu dnes ukázať symboliku beztrestnosti,“ tvrdí expremiérka Radičová, ktorá tak vládnutie SMER-u s extrémistami vôbec nepovažuje za nereálny scenár. „Na priemernosti a podpriemernosti však ešte nik úspech nepostavil,“ dodáva.Počúvate Ráno Nahlas s bývalou premiérkou a profesorkou sociológie Ivetou Radičovou. Pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Nově zveřejněná teplotní data ukazují, že loňský rok byl třetím nejteplejším v dějinách měření. Co to znamená a čeho se dá chytit s nadějí do budoucna? - Ostravští vědci odhalují, co vede k poranění achillovky a jak mu předejít? - Lékařská fakulta Masarykovy univerzity a Fakultní nemocnice Brno budují společnou biobanku biologických vzorků. K čemu by měla sloužit? Moderuje Renata Kropáčková.

Today we review The Blob! No not my midsection, the movie from the 80’s! Synopsis A mysterious space object falls to earth in the sleepy mountain town of Arborville, CA. When a dirty hobo, I'm sorry, unwashed unhoused individual, stumbles upon the resulting crater, he is attacked by a formless gelatinous substance. When the town's cliché love triangle finds him, the Football player, cheerleader, and motorcycle bad boy take the filthy degenerate, sorry cleanliness-divergent individual experiencing homelessness, to the hospital. There the gelatinous substance quickly consumes several townspeople and becomes, you guessed it, THE GLOB! Review of The Blob (1988) The Blob is one of those movies that I watch and truly don't understand why it's not lauded more. With a disrespectful 69% on rotten tomatoes, people may not realize that this is a well crafted monster tale that rivals The Thing and Tremors. Director Chuck Russell and the young Frank Darabond, who had just come off a successful collaboration A Nightmare on Elm Street 3: Dream Warriors, show their skill here. The plot features an impressive number of satisfying setups and payoff throughout. There is an excellent mixture of action, horror, and humor throughout that should satisfy fans of any of those genres. The most impressive feature of the film is the practical effects that convincingly portray a formless blob as a real menace. Where the original 50s blob looked like strawberry jelly mashed through miniatures and settling in stationary positions, this 80s incarnation whips out tentacles, surrounds, and digests people with alarming speed. The intention of Russel and Darabond was to portray the blob as an inside out stomach, consuming all it touches, and they convincingly created it through a variety of stop motion, puppetry, and miniature work. It's a corny monster premise, somehow made actually terrifying by showing, not telling what the monster can do. It's not deep, but it's a lot of fun. Score 10/10