Podcasts about Glob

Saeimā jau vairākkārt skatīts jautājums par to, cik sekmīgi tiek ieviests plāns darbam ar diasporu. Bet kā paveikto reālitātē varam svērt un nomērīt un varbūt plāni no dzīves būtiski atšķiras? Par to, kā sokas plāna darbam ar diasporu realizācija, skaidrojam pirmdienas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Disktutē Saeimas deputātes Irma Kalniņa (Jaunā Vienotība) un Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Miks Muižarājs, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs, Diasporas konsultatīvās padomes pārstāvis. Uzklausām arī Zandu Grauzi, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstnieci. Salīdzinoši īsā laika sprīdī Saeimā jau divkārt ir vētīts plāns darbam ar diasporu, runājot par periodu, kas aptver laika posmu no 2024. līdz 2026. gadam, šo gadu ieskaitot, lūkojot arī to, kā veicas ar šī plāna realizāciju un kas būtu jāņem vērā, domājot par to, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas nākotnē. Kā veicas ar plāna realizāciju, kā vispār var izsvērt un nomērīt paveikto? Varbūt, ka tie plāni patiesībā no dzīves arī būtiski atšķiras? Protams, šis ir mirklis, kad arī svarīgi nedaudz palūkoties tālāk, jo ir jātop jau jaunam plānam, kas arī regulēs atbalstu gan diasporas organizācijām, gan arī formulēs to, cik svarīgi mums šeit, Latvijā, ir tie pilsoņi, kuri uz īsāku vai ilgāku laiku ir nolēmuši dzīvot citviet pasaulē.

Z malej značky, ktorá vznikla doma pri kuchynskom stole, je dnes e-shop predávajúci do 85 krajín. Bez investorov, bez veľkého kapitálu, len s odvahou skúsiť to globálne hneď od začiatku. V rozhovore zaznie, prečo im crowdfunding za 24 hodín splnil cieľ, ako dokážu držať reklamácie pod 1 percentom pri predaji obuvi online a prečo je reč o work life balance na začiatku podnikania skôr ilúzia než realita. Viac informácií nám poskytla Mia Štepanovská, zakladateľka a riaditeľka (CEO) Shapen

Innen nehéz lesz visszatáncolni: csúszós lejtőre került a globális autóipar Kungfuzik, és pókemberként rohan a falra ez a robot Európa nagy részén terjedhet a chikungunya-vírus egy tanulmány szerint, itthon az év öt hónapjában is lehetnek fertőzések Számos antibiotikumnak ellenálló, ötezer éves jégbe zárt szuperbaktériumra bukkantak román kutatók Több évtizedes problémát oldott meg a Debreceni Egyetem matematikusa Évtizedes tévhit dőlt meg: a gyerekek fele már négyévesen algoritmusokban gondolkodik Nagy változás jön a Messengernél, de nem minden részlet tiszta Az Activision áprilisban lekapcsolja a Call of Duty: Warzone Mobile-t Memóriahiány és drágulás hajtja a használt laptopok piacát Végleg elengedi a régebbi Windows-ok kezét a Firefox-ban a Mozilla is Több benne az Ai, mint a valódi felvétel – vitát kavartak a Samsung Galaxy S26 reklámjai MI-vel támogatott platformmal nyit új korszakot az energiagazdálkodásban és a fenntarthatóságban a Schneider Electric A további adásainkat keresd a podcast.hirstart.hu oldalunkon. Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.

Innen nehéz lesz visszatáncolni: csúszós lejtőre került a globális autóipar Kungfuzik, és pókemberként rohan a falra ez a robot Európa nagy részén terjedhet a chikungunya-vírus egy tanulmány szerint, itthon az év öt hónapjában is lehetnek fertőzések Számos antibiotikumnak ellenálló, ötezer éves jégbe zárt szuperbaktériumra bukkantak román kutatók Több évtizedes problémát oldott meg a Debreceni Egyetem matematikusa Évtizedes tévhit dőlt meg: a gyerekek fele már négyévesen algoritmusokban gondolkodik Nagy változás jön a Messengernél, de nem minden részlet tiszta Az Activision áprilisban lekapcsolja a Call of Duty: Warzone Mobile-t Memóriahiány és drágulás hajtja a használt laptopok piacát Végleg elengedi a régebbi Windows-ok kezét a Firefox-ban a Mozilla is Több benne az Ai, mint a valódi felvétel – vitát kavartak a Samsung Galaxy S26 reklámjai MI-vel támogatott platformmal nyit új korszakot az energiagazdálkodásban és a fenntarthatóságban a Schneider Electric A további adásainkat keresd a podcast.hirstart.hu oldalunkon. Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.

Pavārgrāmatas, ko  mēdz dēvēt par virtuves Bībeli, goda vietā celtas izstādē “Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas. Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas”. Šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārlapojam pavārgrāmatas un skaidrojam, cik nozīmīgas ir latviskās garšas izjūtas svešā vidē. Šoreiz raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts sveicienus sūtām no muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē", un pirms šo sarunu sākām, visi viens otram pajautājām - vai jūs esat paēduši? Jo saruna būs diezgan garšīga. Šobrīd muzejā goda vietā ir celtas "Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas". Tieši ar šādu nosaukumu ir atklāta izstāde, kas ieskicē laiku pēc Otrā pasaules kara, kad, nonākot trimdā, daudzas latviešu saimnieces saskārās ar izaicinājumu, kā pagatavot pazīstamus un iemīļotus ēdienus, esot svešā vidē, turklāt arī trūcīgos apstākļos. Tādēļ jau bēgļu nometnēs pārpublicēja Latvijā pirms kara izdotās pavārgrāmatas. Kā arī sākot no pagājušā gadsimta 50. gadiem, iznākušas pirmās diasporā tapušās pavārgrāmatas, un tas ir turpinājies līdz pagājušā gadsimta 80.-90. gadiem. Šobrīd izstādē var aplūkot 20 pavārgrāmatas, kas ir izdotas dažādos laika posmos ārpus Latvijas. Vienlaikus ar šo izstādi arī rīt Latvijas Universitātes pētniecības projekts "Latviešu diasporas identitātes transformācijas: teksts, valoda, digitālā vide" un šī pētījuma viens no fokusiem ir arī aplūkot ēdienu klātbūtni diasporas tekstos - pētīt latviskās garšas izjūtas svešā vidē. Pie sarunu galda diasporas gastropoētikas pētnieki: projekta vadītājs Latvijas Universitātes profesors Ojārs Lāms, projekta pētniece Latvijas Universitātes lektore Ilze Šķestere, izstādes "Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas" kuratores Marianna Auliciema un Jūlija Apse, kā arī muzeja "Latvieši pasaulē" pedagoģe un komunikācijas speciāliste Danute Grīnfelde.

„My jsme prodělali něco, co by se dalo nazvat čtyři oddělení. Oddělení sexu od rozmnožování antikoncepcí. Zajištění penzijním systémem ve stáří odděleného od počtu a kvality dětí. Obživy od práce sociálním systémem. A oddělení od přímé komunikace digitálními technologiemi. Globální směs všeho dohromady je pro populaci toxický koktejl,“ říká profesor Stanislav Komárek v rozhovoru pro pořad Kupředu do minulosti. 3. díl, 10.02.2026, www.RadioUniversum.cz

Ceļojums uz Ķīnu? Jā, labprāt! Bet pārcelties tur uz dzīvi? Kas piesaista tautiešus Ķīnai, kas motivē dzīvot tik tālu no mājām un kas noteikti jāņem vērā, apsverot ideju par dzīvi kultūras un politikas ziņā tik atšķirīgajā Ķīnā, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Pēc nepilnas nedēļas sāksies Jaunais gads pēc ķīniešu kalendāra. Gaidot šo notikumu, atcerējāmies, ka mēs sen neesam runājuši ar un par tiem latviešiem, kuri par savu mītnes zemi izvēlas kādu, jāteic, diezgan eksotisku valsti. Un, nenoliedzami, viena no pasaules lielākajām ekonomikām - Ķīna - vilina arī latviešus. Kas piesaista Ķīnai un kas motivē ne tikai aizbraukt ceļojumā, bet arī dzīvot un strādāt, esot tik tālu no mājām, un kas vispār ir jāņem vērā, apsverot ideju par kultūras un politikas ziņā tik atšķirīgo Ķīnu, izvēloties to kā dzīvesvietu kādam dzīves periodam.  Pieredzē dalās Viktorija Sing-Šlisere, kura 12 gadus dzīvojusi un strādājusi Ķīnā, šobrīd ir Latvijas-Ķīnas Tirdzniecības un sadarbības kameras valdes locekle, dokumentālā kino operators un režisors Armands Strauja ir dzīvojis un strādājis Ķīnā 13 gadus, kādu laiku jau atgriezies Latvijā, modes māksliniece Baiba Ladiga-Kobajaši Ķīnā ir pavadījusi septiņus gadus, no Taivānas sarunai pievienojas Dana Dūda, Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmu vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra pētniece, bet Raimonds Jaks ir valodu apmācības speciālists un tulkotājs, dzīvo Šanhajā kopš 2009. gada.

Ester Ledecká přišla kvůli termínové kolizi o možnost soutěžit v ženském lyžařském sjezdu. „V tom okamžiku, kdy jsme to zjistili, si myslím, že už o moc víc nešlo udělat,“ ujišťuje předseda Českého olympijského výboru a člen Mezinárodního olympijského výboru Jiří Kejval. Jaká bude letošní olympiáda? Uspějí čeští reprezentanti? A mohou olympijské hry přesvědčit děti, aby víc sportovaly? Poslechněte si rozhovor.Všechny díly podcastu Dvacet minut Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Ja kādreiz sporta zvaigznes meklēja Latvijas laukos, tad tagad pēc Latvijas sporta zvaigznēm ir jālido uz Austrāliju, Kanādu vai Ameriku. Par sportistu meklējumiem diasporā un vai viņi neliks kāju priekšā Latvijā dzimušiem un augušiem atlētiem, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.  Diskutē Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš, Latvijas Triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss, Latvijas Futbola federācijas sporta direktors Andrejs Gluščuks, Regbija federācijas prezidents Kārlis Vents, sporta uzņēmējs un treneris Raivis Orba, savulaik bijis Eiropas Latviešu apvienības sporta grupas referents, bet šobrīd aktīvi darbojas sporta jomā Dānijā un arī latviešu diasporas vidē, un Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Reinis Ošenieks, kurš daudz pētījis šo tematu.  Šajā nedēļā sākas Ziemas olimpiskās spēles, un diezgan likumsakarīgi, ka arī mēs esam uz tādas sportiskas nots. Latvijā 2013. gadā apstiprināja likumu, kas pieļauj dubultpilsonību. Kopš tā laika sporta federācijas var meklēt un arī meklē potenciālās sporta zvaigznes ārzemēs starp tiem, kuriem ir vai pat, iespējams, varētu būt saknes Latvijā. Iepriekš tas bija iespējams, izejot sportistam naturalizācijas procesu, ja tiek piešķirta pilsonība īpašiem nopelniem. Šobrīd to var izdarīt daudz vienkāršāk. Bet kā veicas ārzemju atlētu ar latviskajām saknēm meklējumos un ko par to domā sabiedrība?  

Miznúce jazerá a obrovské krátery v zemi. Ako vyzerá začiatok kolapsu a ako ho zvrátiť. Reportéri Denníka E každú stredu komentujú správy o ochrane planéty, životnom prostredí a počasí.

Vai diasporas studentus interesē iespēja iegūt augstāko izglītību Latvijā? Un vai mūsu augstskolām ir, ko piedāvāt jauniešiem, kas apsver iespēju braukt studēt uz savu vai vecāku, pat vecvecāku dzimteni? To skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunā piedalās trīs diasporas studenti - Āris Putenis, Mikus Atvars un Agate Kontrerasa, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Absolventu un ziedojumu piesaistes nodaļas vadītāja Anita Straujuma, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju administrēšanas nodaļas projektu vadītāja Elīna Belecka, Latvijas Universitātes Ārvalstu studentu nodaļas vadītāja Zane Svilāne un Valsts izglītības attīstības aģentūras nodaļas "Study in Latvia" vadītāja Sintija Šmite-Tilika. Pirms sešiem gadiem Latvijas Universitātes diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktajā pētījumā "Diasporas jauniešu piesaiste profesionālās un augstākās izglītības iestādēm Latvijā" secināts, ka aptuveni trīs ceturtdaļas diasporas jauniešu, kuri plāno turpināt mācības nākotnē, ir interesējušies par izglītības iespējām Latvijā. Vecāku vidū šī interese esot krietni mazāka. Visbiežāk par studijām Latvijā interesējas tie, kuri mācības domā turpināt bakalaura līmenī, mazāk - ja tas ir stāsts par profesionālo vai arodizglītību un doktorantūru. Un arī augstākās mācību iestādes arvien vairāk domā par to, kā orientēties uz diasporas jauniešiem kā mērķgrupu un nepieciešamību apzināt un pielāgoties viņu vajadzībām. Ir pieprasījums, būs piedāvājums. Vai otrādi - būs piedāvājums tad, ja ir pieprasījums?     

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par Eiropu un tās globālo konkurētspēju – par „28. režīmu”, kā to sauc Briselē. Tā ieviešanu kā steidzamu un prioritāru Davosas ekonomikas forumā izziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Skaidrojam, kas tas pa režīmu un kāda no tā jēga? Pasaules ekonomikas forumā Davosā šogad notika daudz interesantu notikumu, galvenokārt, protams, saistīti ar Trampa izgājieniem. Bet, ja pieturamies strikti pie ekonomikas un biznesa pasaules, tad viens no būtiskākajiem, ko gan aizēnoja viss iepriekš minētais, bija Eiropas komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojums par „28. režīma” ieviešanu, jeb EU-INC. Savā uzrunā Leiena brīdināja, ka “Eiropai ir jāpaātrina savi centieni neatkarības virzienā (..) un šobrīd par to jau ir izveidojusies reāla vienprātība”. Vienprātība pamatlīmenī, jeb mērķos, ko īsti ar EU-INC ir vēlme panākt, būtībā – apstādināt inovāciju un investīciju izaugsmes atpalicību no citiem pasaulē. 

Lőw Zsolt évek óta bizonyít az európai labdarúgó élcsapatok másodedzőjeként, sőt, BL- trófeájukkal (Chelsea) vagy a döntővel (PSG) gyakorlatilag már ebben a feladatkörben a csúcsra jutott, de mit hoz ebből a tudásból haza a magyar labdarúgás javára?Már szakmai alelnök az MLSZ-nél és még szövetségi kapitányi ambíciói is vannak, de szerintetek melyik valósul meg előbb? Egyáltalán, aki a Globális RED BULL Akadémia egyik vezetője lehet és Jürgen Kloppal dolgozhat együtt, aki, ahogy a mostani epizód sztorijaiból hallani fogjátok, hogy a világ legjelentősdebb labdarúgóival ápol baráti viszonyt, az vágyik-e egyáltalán itthoni bizonyításra? És mit szól ehhez az állandóan vele utazó és vele költöző családja? Négy hölgy, akik évtizedek óta külföldön élnek, akik megtanulták ugyan a konstans alkalmazkodást, de azért az iskolaváltások, az új osztálytársak megismerése, az új nyelven, új országban való beszokás bizony nem kis áldozat tőlük sem. Na, de amikor apa Bellingham-szignós névre szóló pólót hoz haza Jázmin lányának? Az vajon mennyire édesíti meg a pillanatokat? Jöjjenek a sztorik, a pólók, a relikviák és az emlékek első kézből Lőw Zsolték balatoni otthonából a családi portré második részében, itt a Csisztu Sport Castban a @csisztuchannel-en.

Individually they were just like those guys who like to hang around the comic book shop and talk comics but together they form EMX! Check out Thacher's books a DemonWeaselStudios.com In this eXplicit, uncut and unedited episode of EMX we review Marvel Comics X-Men books of December 2025: Amazing X-Men (2025) #3 Binary  (2025) #3 Cloak or Dagger #3 Expatriate X-Men  (2025) #3 Iron & Frost  (2025) #3 The Last Wolverine  (2025) #3 Laura Kinney: Sabretooth  (2025) #3 Longshots  (2025) #3 Omega Kids  (2025) #3 Radioactive Spider-Man #3 Rogue-Storm  (2025) #3 Sinister's Six  (2025) #3 Unbreakable X-Men  (2025) #3 Undeadpool  (2025) #3 X-Men - Age of Revelation Finale #1 X-Men - Book of Revelation (2025) #3 X-Vengers  (2025) #3 [RSS] Subscribe [RSS] EMX Subscribe [Apple Podcasts] Subscribe [Google Podcast] Subscribe All Podcasts  Email: EMP@EarthsMightiestPodcast.com Website: http://www.EarthsMightiestPodcast.comFacebook Group: http://facebookgroup.earthsmightiestpodcast.com/Viet's Website: http://www.comedianviet.comThacher's Website: http://www.DemonWeasel.com  

Globālie notikumi šonedēļ saplūduši ar vietējiem. Laikā, kad Eiropa ir satraukumā par ASV prezidenta Donalda Trampa Grenlandes tīkojumiem, mūsu parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa parakstījusi vēstuli, kurā Trampam lūdz piešķirt Nobela Miera prēmiju. Pārējās Latvijas augstākās amatpersonas gan norāda, ka tas ir Mieriņas personiskais lēmums un Saeimas priekšsēdētāja ar to nepauž parlamenta viedokli. Bet skaidrs ir viens, ka šis Mieriņas solis šonedēļ ir viens no apspriestākajiem tematiem, vienlaikus vērojot, kas notiek pasaules ekonomikas forumā Davosā. Nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

20260122 - 07 Globális felmelegedés vs tél hallgatói reakciók by Bochkor

20260122 - 06 Globális felmelegedés vs tél by Bochkor

V 81. epizóde som sa rozprával s Martinom Basilom, CEO a spoluzakladateľom Sensoneo, slovenskej firmy, ktorá pomáha mestám a firmám riadiť odpad cez dáta a technológie. Sensoneo sa z lokálneho nápadu postupne posunulo na globálny trh. Martin v podcaste otvorene vysvetľuje, čo museli urobiť, aby sa nestali len ďalším pekným IoT projektom, ale reálnym produktom, ktorý sa predáva.Rozobrali sme to, ako sa pozeral na investície pri hardvéri a prečo ho investičný svet začal baviť až vtedy, keď pochopil, že nejde len o peniaze, ale o urýchlenie rastu a lepšie rozhodnutia. Zaujímavá bola aj časť o expanzii, pri ktorej Martin priznáva, že v B2B často netreba robiť raketovú vedu a že veľkú časť dopytu im dnes robí web. Hovoril, že leady im vo veľkom chodia cez vyhľadávanie, partner program a landing pages, nie cez nekonečné naháňanie ľudí po LinkedIne.V praktickej časti sme išli do riadenia firmy a tímov. Martin popísal, že mu najviac pomohlo postaviť silný manažment a zmeniť systém tak, aby predaj nebol len na foundrovi. Povedal, že u nich predáva každý – dokonca aj šéf supportu, ktorý z podpory vie spraviť upsell a dotlačiť produkt dopredu. Dotkli sme sa aj toho, ako sa dá budovať firma, keď je v nej aj manželka, a čo to robí s hranicami medzi prácou a rodinou.Prebrali sme aj širší kontext odpadu a regulácií. Martin veľmi triezvo vysvetľuje, že v niektorých oblastiach neexistuje nič ako „posunieme deadline“ – a že keď do systému vstúpia zákonné termíny a veľkí stakeholderi, tlak je úplne iný. Tento diel je plný skúseností, užitočných a hlavne praktických rád pre podnikanie, vďaka ktorým dokážete zlepšiť svoj biznis aj v prípade, že nie ste technologická firma. Užívajte!---------------------------------------------------------------------------Kapitoly: 00:00:00 – Predstavenie hosťa00:01:38 – Ako vzniklo Sensoneo?00:04:45 – Investície do firiem00:09:36 – Rast firmy cez produkt00:13:26 – Ako expandovať?00:21:58 – Ako hirovať manažérov?00:32:23 – Ako fungujú malé tímy?00:35:33 – Manželka vo firme00:40:14 – Vízia odpadového hospodárstva00:45:58 – Vyjadrenia k politike00:51:57 – Čo odporúča Martin Basila?00:53:47 – Zmysel života podľa Martina Basilu---------------------------------------------------------------------------Viac z podcastov nájdete na:https://www.truban.sk/podcast/---------------------------------------------------------------------------Všetky spomenuté knihy a podcasty nájdete v článku na blogu:https://wp.me/p5NJVg-UX---------------------------------------------------------------------------Podcast si môžete vypočuť aj na streamovacích platformách:● Spotify ▸ https://spoti.fi/31Nywax ● Apple podcast ▸ https://apple.co/3n0SO8F---------------------------------------------------------------------------● Najlepšie z podcastu na Instagrame ●https://www.instagram.com/truban.podcast/● Truban.sk ●https://bit.ly/3r1vYQJ ● Instagram ●https://www.instagram.com/truban/● Facebook ●https://www.facebook.com/miso.truban● LinkedIn ●https://sk.linkedin.com/in/truban

Přesvědčil Donald Trump svět v projevu na davoském ekonomickém fóru o potřebě získat Grónsko pro Spojené státy? Co ukázal unikátní společný výzkum šesti výzkumných agentur o tom, kdo rozhodl o vítězství Andreje Babiše v loňských sněmovních volbách? A jak zachránit vodní zdroje, kterých podle zprávy OSN nazvané Globální vodní bankrot nevratně ubývá? Ptal se Tomáš Pancíř.Všechny díly podcastu Hlavní zprávy - rozhovory a komentáře můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

HEADLINE: The Western Pacific as the New Inner German Border GUEST AUTHOR: Jerry HendrixSUMMARY: Captain Jerry Hendrix argues that the Western Pacific has replaced the Cold War's "Inner German Border" as the primary geography of global ideological and military competition. He traces the concept of the "Free Sea" back to Hugo Grotius's 1609 legal arguments, which established that the ocean cannot be owned like land—a principle that became foundational to the Enlightenment and modern global trade. Hendrix asserts that American naval primacy since 1945 has been essential in upholding this system, ensuring unencumbered commerce and significantly reducing global poverty, a status quo now under threat.1911 USS MAINE, HAVANA HARBOR

V dnešnej časti budeme hovoriť o tom, prečo sa vo všeobecnosti neodporúča preháňať to s konzumáciou ketamínu a o tom, ako sa vodilo globálnemu otepľovaniu v 2025. Zdroje Ketamine-induced cystitis: A case report and literature review Ketamine Cystitis Following Ketamine Therapy for Treatment Resistant Depression – Case Report British Association of Urological Surgeons Consensus statements on the management of ketamine uropathy Ketamine-Induced Cystitis: A Comprehensive Review of the Urologic Effects of This Psychoactive Drug Ketamine-Induced Uropathy: The Detrimental Effects of Chronic Ketamine Abuse Beyond the Bladder-A Case Report with a Brief Literature Review Earth's last 3 years were its hottest on record Už tři roky je „podivně“ teplo. A stále nevíme, co nám uniká Copernicus: 2025 was the third-hottest year globally and in Europe - with two main drivers Rok 2025 byl v Česku třináctý nejteplejší za 65 let Image by Jose Antonio Alba from Pixabay

Lai mudinātu latviešu atgriezties vai pārcelties uz dzimteni, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad rīkos tiešsaistes seminārus  "Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kā mainījies jautājumu loks, kas interesē tautiešus, kuri apsver atgriešanos, un kā transformējušās arī atbalsta iespējas? Raidījumā diskutē Nodarbinātības valsts aģentūra EURES projekta vadītāja Līga Baufale, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca un Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Pērn uz dzīvi Latvijā ar reemigrācijas koordinatoru palīdzību atgriezās 882 Latvijas valstspiederīgo. Tas, izrādās, ir ap 100 cilvēku vairāk, nekā tas bija gadu iepriekš. Ja paskatāmies uz valstīm, no kurienes tautieši atgriežas, allaž topā ir Lielbritānija, Norvēģija, Vācija. Mēdz būt arī attālākas valstis, un mēdz būt arī tādi cilvēki, kuri nevis tikai pēdējos gadus ir bijuši prom, bet pat 20 un varbūt kāds pat ilgāk ir bijis prom no Latvijas. Kāpēc cilvēki pēc ilgākas prombūtnes pieņem lēmumu atgriezties, un par to, cik tad vienkārši ir atjaunot saikni ar dzimto valsti, arī par izaicinājumiem, kas gaida, gan meklējot darbu, gan dzīvesvietu, saruna šajā reizē.

Nás a naše deti predsa už obetovali. Hodili cez palubu väčšinu občanov a otvorene autokratizujú celú spoločnosť, hovorí v Ráno Nahlas expremiérka Iveta Radičová. Menia politický systém, oslovujú extrém, robia politiku iba pre seba a svojich voličov a za vzor nám dávajú autokracie a totality, hodnotí polčas Ficovej vlády. Prečo na podpriemernosti nemožno postaviť úspech krajiny a kde dnes hľadať na Slovensku nádej?Keď sa pridlho pozeráš do priepasti, hrozí, že sa napokon priepasť pozrie do teba, napísal svojho času slávny filozof F. Nietzche. Ten okamih, keď sa priepasť pozrela priamo do nás nastal zrejme práve teraz.Globálny medzinárodný poriadok sa zrútil, americká invázia do Venezuely fakticky legitimizovala obdobnú inváziu Ruska na Ukrajine, no a Európa sa tak ocitla ako nahý v tŕní medzi dvomi imperiálnymi predátormi, ktorí si na nás robia zálusk.V tomto doslova až existenciálnom čase je pritom Slovensko na krízové situácie a bezpečnostné hrozby zúfalo nepripravené, táto vláda však i naďalej fantazíruje o suverénnej politike na všetky štyri svetové strany.Náš štát pritom čoraz viac pripomína povestné Potemkinove dediny. Tri kolá miliardových vládnych konsolidácií priniesli výrazné zvýšenie daňovo odvodovej záťaže, ale zlepšiť stav verejných financií sa im prakticky vôbec nepodarilo. Úroveň služieb štátu, stav infraštruktúry či zdravotníctva kontinuálne upadá, krajina zažíva exodus mladých šikovných talentov, no a Slovensko sa prepadá prakticky už vo všetkých mysliteľných rebríčkoch na samý chvost krajín Európskej únie.„Ficova stratégia je pre Slovensko sebadeštruktívna. Im zostal už iba extrém a potrebujú mu dnes ukázať symboliku beztrestnosti,“ tvrdí expremiérka Radičová, ktorá tak vládnutie SMER-u s extrémistami vôbec nepovažuje za nereálny scenár. „Na priemernosti a podpriemernosti však ešte nik úspech nepostavil,“ dodáva.Počúvate Ráno Nahlas s bývalou premiérkou a profesorkou sociológie Ivetou Radičovou. Pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Nás a naše deti predsa už obetovali. Hodili cez palubu väčšinu občanov a otvorene autokratizujú celú spoločnosť, hovorí v Ráno Nahlas expremiérka Iveta Radičová. Menia politický systém, oslovujú extrém, robia politiku iba pre seba a svojich voličov a za vzor nám dávajú autokracie a totality, hodnotí polčas Ficovej vlády. Prečo na podpriemernosti nemožno postaviť úspech krajiny a kde dnes hľadať na Slovensku nádej?Keď sa pridlho pozeráš do priepasti, hrozí, že sa napokon priepasť pozrie do teba, napísal svojho času slávny filozof F. Nietzche. Ten okamih, keď sa priepasť pozrela priamo do nás nastal zrejme práve teraz.Globálny medzinárodný poriadok sa zrútil, americká invázia do Venezuely fakticky legitimizovala obdobnú inváziu Ruska na Ukrajine, no a Európa sa tak ocitla ako nahý v tŕní medzi dvomi imperiálnymi predátormi, ktorí si na nás robia zálusk.V tomto doslova až existenciálnom čase je pritom Slovensko na krízové situácie a bezpečnostné hrozby zúfalo nepripravené, táto vláda však i naďalej fantazíruje o suverénnej politike na všetky štyri svetové strany.Náš štát pritom čoraz viac pripomína povestné Potemkinove dediny. Tri kolá miliardových vládnych konsolidácií priniesli výrazné zvýšenie daňovo odvodovej záťaže, ale zlepšiť stav verejných financií sa im prakticky vôbec nepodarilo. Úroveň služieb štátu, stav infraštruktúry či zdravotníctva kontinuálne upadá, krajina zažíva exodus mladých šikovných talentov, no a Slovensko sa prepadá prakticky už vo všetkých mysliteľných rebríčkoch na samý chvost krajín Európskej únie.„Ficova stratégia je pre Slovensko sebadeštruktívna. Im zostal už iba extrém a potrebujú mu dnes ukázať symboliku beztrestnosti,“ tvrdí expremiérka Radičová, ktorá tak vládnutie SMER-u s extrémistami vôbec nepovažuje za nereálny scenár. „Na priemernosti a podpriemernosti však ešte nik úspech nepostavil,“ dodáva.Počúvate Ráno Nahlas s bývalou premiérkou a profesorkou sociológie Ivetou Radičovou. Pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

W dzisiejszej audycji podsumowujemy rozmowy w Białym Domu, w efekcie których nie udało się zmienić stanowiska administracji Donalda Trumpa w sprawie Grenlandii. Ze Swiatłaną Cichanouską, szefową Zjednoczonego Gabinetu Przejściowego Białorusi - białoruskiego rządu na emigracji - rozmawiamy o polskim wsparciu dla białoruskich sił demokratycznych. Podsumowujemy tegoroczną galę rozdania Złotych Globów. Naszym gościem jest dziś profesor Anna Dąbrowska z Uniwersytetu Wrocławskiego, z którą rozmawiamy o zainteresowaniu obcokrajowców nauką języka polskiego. Zachęcamy do słuchania!

W dzisiejszej audycji podsumowujemy rozmowy w Białym Domu, w efekcie których nie udało się zmienić stanowiska administracji Donalda Trumpa w sprawie Grenlandii. Ze Swiatłaną Cichanouską, szefową Zjednoczonego Gabinetu Przejściowego Białorusi - białoruskiego rządu na emigracji - rozmawiamy o polskim wsparciu dla białoruskich sił demokratycznych. Podsumowujemy tegoroczną galę rozdania Złotych Globów. Naszym gościem jest dziś profesor Anna Dąbrowska z Uniwersytetu Wrocławskiego, z którą rozmawiamy o zainteresowaniu obcokrajowców nauką języka polskiego. Zachęcamy do słuchania!

Nově zveřejněná teplotní data ukazují, že loňský rok byl třetím nejteplejším v dějinách měření. Co to znamená a čeho se dá chytit s nadějí do budoucna? - Ostravští vědci odhalují, co vede k poranění achillovky a jak mu předejít? - Lékařská fakulta Masarykovy univerzity a Fakultní nemocnice Brno budují společnou biobanku biologických vzorků. K čemu by měla sloužit? Moderuje Renata Kropáčková.

Gdy huczne oklaski i głośne wiwaty powoli cichną, a zza wzgórz Beverly Hills nieśmiało wyłania się poranne słońce, 83. ceremonia rozdania Złotych Globów dobiega końca. Zanim jednak czerwony dywan w hotelu The Beverly Hilton zostanie zwinięty na dobre, jak co roku z uwagą przyglądam się modowym wyborom gwiazd. Wśród moich osobistych faworytek stylu minionej nocy bezsprzecznie znalazły się Teyana Taylor w spektakularnej kreacji Schiaparelli oraz Jennifer Lawrence w naked dress od Givenchy, zaprojektowanej przez Sarah Burton. Choć na czerwonym dywanie dominowała klasyczna czerń – niekwestionowana arbitra elegancji – moją uwagę przykuły przede wszystkim odważniejsze, barwne eksperymenty. Oto pięć najmodniejszych kolorów – od ponadczasowych po te o wyrazistym charakterze – które zdefiniują modę uliczną (i oczywiście wieczorową) w sezonie wiosna–lato 2026. Autor: Viktor Zimmermann Artykuł przeczytasz pod linkiem: https://www.vogue.pl/a/zlote-globy-2026-modne-kolory-wiosna-od-raven-black-po-opaque-pink

Dzīvojam laikā, kad mūsu domas un mūsu rīcību lielā mērā ietekmē un nosaka tieši ģeopolitiskā situācija. Drošība sākas ar tevi — tā ir atziņa, kas aktuāla, domājot par diasporas iesaisti Latvijas civilajā aizsardzībā. Par to, kāda ir diasporas loma civilās aizsardzības stiprināšanā, cik informēta ir diaspora, kādi konkrēti soļi sperami, lai  iesaistītu diasporu kopējās drošības telpas stiprināšanā krīzes situācijas, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Latvijas platformas attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers, Eiropas Latviešu apvienības Latvijas biroja pārstāve Aira Priedīte un Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētājas vietniece, arī pilsoniskās līdzdalības referente Kristīne Krauze. 

Austrālijas latvieši Jauno gadu sagaidīja ar grandiozu notikumu - koncertiem, izstādēm un meistarklasēm jeb Austrālijas latviešu kultūras dienām, kas notika jau 60. reizi. Par kultūras dienu ilgmūžību, notikuma unikalitāti un nospiedumu Austrālijas latviešu sabiedrībā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā sarunājas Kristīne Saulīte, kura ilgstoši dzīvojusi Austrālijā un piedalījusies Latviešu kultūras dienās Austrālijā, Daina Grosa, Latvijas Universitātes Filosofiijas un socioloģijas institūta pētniece, kura pati saka, ka ir izaugusi ar Latviešu kultūras dienām Austrālijā,  Anita Andersone, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēde, un kopā ar viņu grupas "Iļģi" mūziķe Ilga Reizniece un grupas producente Marika Papēde.

Gada noslēdzošajā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts uz sarunu aicinām diasporas vēstnieci Zandu Grauzi un latviešus no Amerikas, Austrālijas un Eiropas, lai atskatītos uz aizejošā gada aktuālākajiem notikumiem un akcentētu nozīmīgākos jaunajā, 2026. gadā. Ārlietu ministrija diasporas politikas ietvaros stiprina saikni ar aptuveni 400000 tautiešu visā pasaulē, veidojot visdažādākā veida sadarbības tīklus. Pavisam nesen, atskatoties uz aizvadīto gadu diasporā, ārlietu ministre Baiba Braže mudināja arī turpmāk saglabāt un kopt latviešu valodu un kultūru pasaulē, kas ir sevišķi svarīgi gan aktīvai pilsoniskajai saiknei ar Latviju, gan arī tad, kad izlemts atgriezties Latvijā. Par to, kāda ir šī sazobe starp latviešiem pasaulē un Latviju, politikas veidotājiem šeit; par to, kāds ir bijis aizvadītais gads diasporā un kādi ir aktuālākie un nozīmīgākie jautājumi un notikumi, kas mums visiem kopīgiem spēkiem veicami 2026. gadā?  Tā jau ir kļuvusi par tradīciju, ka, gadiem mijoties, studijā aicinām diasporas vēstnieci un šoreiz arī diasporas organizāciju pārstāvjus. Zanda Grauze, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos, ir studijā. Sarunā piedalās arī Mārtiņš Andersons, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, Mārīte Kļaviņa, Frankfurtes Latviešu biedrības priekšsēde un Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēža vietniece, un Anita Andersone, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde.

Gads tuvojas noslēgumam un arī mēs raidījumā Zināmais nezināmajā sākam atskatīties uz aizejošo 2025. gadu. Šoreiz Toms Bricis apkopojis interesantākos ar laikapstākļiem un klimatu saistītos notikumus pasaulē. Dabas stihijas pasaulē, protams, bijušas daudz iespaidīgākas, postošākas un ar lielāku spēku, nekā tās, ko šogad piedzīvojām Latvijā, lai gan arī mūsu pārlieku slapjā vasara ir pieminēta Pasaules Meteoroloģijas organizācijas aprakstos. Šis gads iesākās ar postošiem mežu ugunsgrēkiem ASV Kalifornijas štatā. Ugunsgrēki prasīja vairāk nekā 30 cilvēku dzīvību, bet ar ugunsgrēkiem netieši saistītas vairāk nekā 400 cilvēku nāves. Līdz ar zemi nodega ne vien kvartāli, bet veselas apdzīvotas vietas. Vides organizācijas steidza ugunsgrēkos vainot klimata pārmaiņas, tomēr klimata pārmaiņas vienas pašas nespētu radīt tādu postažu. Diemžēl daļa nelaimju bija saistīta ar neapdomīgu, pat neprātīgu dabas zonu apsaimniekošanu, lielais daudzums augu nobiru un atlieku kļuva par labu degmateriālu. Vairāki ugunsgrēki bija cilvēku izraisīti, daļa ļaunprātīgi. Krietni lielāku skaitu cilvēku ietekmēja ne tik stihiska dabas parādība. Tā bija karstā vasara Eiropas Rietumu un centrālajā daļā. Tiesa ar katru gadu dažādas metodikas, kas novērtē bojā gājušo skaitu karstuma dēļ, tiek pilnveidotas un rāda arvien lielāku karstuma ietekmi. Nīderlandes un Lielbritānijas klimatologi, vides un veselības nozaru zinātnieki aplēsuši, ka karstuma viļņu dēļ šovasar Eiropā 25 tūkstoši cilvēku mira pāragri. Ne mazāki karstuma viļņi pavasarī un vasaras sākumā skāra Indiju un Paksitānu, reģionus, kur iedzīvotāju ir vēl vairāk nekā Eiropā. Tur konstatēta tikai nepilnu 500 cilvēku nāve, lai gan karstumu papildināja elpu aizcērtošs smogs un gaisa piesārņojums. Relatīvi saudzīga šogad bija Atlantijas okeāna tropisko viesuļvētru sezona. Tā ilgst no 1. jūnija līdz 30. novembrim. Kopējā ciklonu enerģija bija mazliet virs ilggadējās klimatiskās normas, bet vētru skaits – 13, kas ir par vienu mazāk nekā vidēji. Spēcīgās vētras lielākoties plosījās atklātā okeānā un to trajektorijas reti šķērsoja salas vai sasniedza Amerikas kontinetinentālos krastus. Postošākā no vētrām izrādījās pēdējā – Melisa. Tā ar augstākās, piektās, kategorijas spēku brāzmās pāri Jamaikai, kļūstot par spēcīgāko viesuļvētru, kas skārusi šo salu valsti. Laicīga prognozēšana un brīdinājumi ļāva paglābties liela upuru skaita. Vēl viens tropisko vētru reģions, kas šogad piedzīvoja spēcīgākas vētras, nekā parasti, bija Dienvidaustrumu Āzija - Filipīnas, Indonēzija, Vjetnama, Taivāna, Ķīna un citas reģiona valstis cieta gan no taifūnu vēja spēka, gan jo īpaši no intensīvām, ilgstošām lietusgāzēm, kas radīja plūdus. Decembra sākumā plūdos Indonēzijā vien bojā gāja ap tūkstoti cilvēku. Globāli 2025. gads, visticamāk, būs otrs siltākais novērojumu vēsturē, pagaidām visi dati vēl nav apkopoti, bet līdz novembrim šis gads bija 1,48 grādus siltāks par vidējo pirmsidustriālā laika temperatūru.

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dubultportretā divi latvieši, kuru dzimtene ir Amerika, bet Latviju viņi sauc par Tēvzemi. Andra un Pauls Berkoldi, rakstniece un režisore, dziedātājs un diriģents, abi līdz šim bijuši ļoti aktīvi Dienvidkalifornijas latviešu biedrības dalībnieki, kā arī ir gruntīgi latvieši, dzīvojot Amerikā. Par sajūtu, ko nozīmē būt latvietim Amerikā, par latviešu kopienu Dienvidkalifornijā, arī par pārmaiņām pašu dzīve saruna ar Andru un Paulu viņu īsā ciemu reizē Latvijā.

Klimata prognozes, kas nav piepildījušās un ir devušas iemeslu skeptiķiem kritizēt klimatologu darbu. Informācija liecina, ka skepsei tiešām ir pamats. Skaidrs, ka prognozes var būt precīzākas un mazāk precīzas, var būt pavisam kļūdainas, bet svarīgs arī veids, kā ziņas nodot sabiedrībai. Nav jābrīnās, ka daļa sabiedrības kļūst skeptiska, ja pat 20 un 30 gadu senās publikācijās var lasīt tieši tādas pašas draudīgas prognozes, kā tagad. Tikai toreiz tās tika attiecinātas uz daudz tuvāku nākotni. Nākotne pienāca, draudīgās no prognozes nepiepildījās, tā vietā parādās arvien draudīgākas prognozes. Lai arī vispārīgi raugoties, saturisku kļūdu daudzos ziņojumos nav, mulsinoša ir vārdu izvēle un tonis. Tāpēc nav brīnums, ka sabiedrība ir nogurusi. Šoreiz vairāk par starptautisku organizāciju ziņojumiem, kas ar kādu noteiktu domu izplatīti pasaulē, tomēr izrādījušies greizi. Diemžēl arī daļa atbildīgu institūciju ziņojumi ir tādi, ko var saukt par biedēšanu. No vienas puses – ja prognozes vēsta nelāgas lietas, par tām ir jāstāsta, bet paskatoties, kāda ir izvēlēta vēstījuma forma, ir skaidrs, ka šādā veidā noturēt sabiedrības uzmanību nevar bezgalīgi. Piemēram pirms gandrīz 25 gadiem, 2001. gada 21. maijā, Apvienoto Nāciju organizācijas tā laika ģenerālsekretārs Kofi Annans sacīja šādi: "Globālā sasilšana uzskatāma nevis par attālām potenciālām briesmām, bet gan par vistuvākajā laikā iespējamu katastrofu." Šāda frāze, protams, ir interpretējama un uztverama dažādi, bet cilvēkam, kurš savās ikdienas gaitās daudz nesaskaras ar vides jautājumiem, 25 gadi varētu būt par ilgu, lai teiktu, ka globālā sasilšana ir "vistuvākajā laikā iespējama katastrofa". 2001. gadā publicētajā ziņā britu raidsabiedrība BBC vēl piemin, ka Kofi Annans jau iepriekš kā "neveiksmīgu" raksturojis ASV lēmumu noraidīt globālo līgumu par siltumnīcas efektu radošu gāzu izplūdi atmosfērā un paudis cerību, ka Vašingtona grozīs savu viedokli. ASV prezidenta Džordža Buša administrācija uzskata, ka Kioto vienošanās par cīņu pret globālo sasilšanu esot netaisnīga, jo uzveļot nepieņemami smagu nastu ASV ekonomikai, neiesaistot tajā jaunattīstības valstis. ASV lēmums izraisījis asu Eiropas, Japānas, Krievijas, Ķīnas un citu valstu kritiku. Tiesa, jau pēc diviem mēnešiem Krievija pati sāka atteikties no Kioto vienošanās. Tātad jau pirms 25 gadiem aina bija ļoti līdzīga pašreizējai, un arī tagad ANO turpina celt trauksmi par klimata pārmaiņu drīzu katastrofālu ietekmi uz cilvēci. Mēs redzam klimata pārmaiņas, bet vai to var saukt par katastrofu? Var jau būt, ka daļai sabiedrības tā šķiet, bet vai daļai, kas klimata pārmaiņas sevišķi neizjūt savā ikdienā, varētu šķist pārspīlēti gadu desmitiem brīdināt par drīzu katastrofu, kura tā arī nav ieradusies. Ir arī prognozes, kas nav piepildījušās. Tā paša 2001. gada jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas pētnieku grupa, ko tagad mēs pazīstam ar nosaukumu ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome jeb IPCC ziņoja, ka jaunākie aprēķini paredz globālās temperatūras pieaugumu līdz šī gadsimta beigām par 5,8 grādiem. No tik ekstrēma scenārija pētnieki arī ir atteikušies. Pašreizējie scenāriji paredz, ka sliktākajā gadījumā globālā gaisa temperatūra līdz šī gadsimta beigām būs 4 grādus virs pirms industriālā perioda vidējās temperatūras, bet ticamākā versija ir, ka tā būs aptuveni 2,5 grādus virs pirms industriālā perioda temperatūras. 

Latviešu valodas uzturēšana diasporā nav iedomājama bez skolotājiem, kuri māca bērniem valodu, kas nav viņu ikdienas sarunvaloda mītnes zemē. Visbiežāk par skolotājiem kļūst mammas, retāk arī kāds tētis, bet lielākoties šo darbiņu uzņemas vecāki, kuriem valodas jautājums kādā brīdī kļūst aktuāls viņu pašu bērniem. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts "taisām tiltu pār plašu jūru", lai pētītu, kā diasporas skolotājiem veicas programmā "Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs". Vienlaikus arī izzinām, kā valodas apguvei var noderēt mūzika, rotaļas, mēģinām aptvert visus rīkus, kas palīdz dzīvot latviešu valodai ārpus Latvijas robežām. Sarunājas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docente Inta Urbanoviča, kura arī ir diasporas skolotāju izglītības tālmācības programmas "Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs" vadītāja, Ingūna Melberga ir šīs tālmācības programmas absolvente, ir Spānijā un pieslēgusies radījumam ir no Barselonas, arī Dagnija Roderte no Amerikas, Indianapoles, ir šīs programmas absolvente. Savukārt Baiba Brice ir Latvijas Universitātes pasniedzēja, mācību materiālu autore, un arī vada diasporas skolotājiem seminārus, kā arī Latviešu valodas aģentūras metodiķe Liene Baltmane.    

In this thrilling episode of our DND sidequest series, the team tries to stay alive against a very dangerous threat. DEMONS!    To hear all of our sidequest series in their full audiophonic glory, sign up for our Patreon at: Patreon.com/ShatteredWorldsRPG   Join our Discord community! Follow this link and get in on the fun: https://discord.gg/tq88ZNcm3E   Meet the Cast:   Ash Blair-Borders as our Dungeonmaster @doktormod on Bluesky   Jeff Richardson as Sticks @eljefetacoma on Bluesky   Kristy Ellen as Matthias @kmitko3 on Bluesky Read her stories at: https://vocal.media/authors/kristy-ockunzzi-kmit   Sako as Chester Langrave @psychosako on socials Sako and the Moon Podcast: https://www.youtube.com/@SakoandtheMoonPodcast   Katarina as Laurel Silvertongue @latteproblems on TikTok   Theme Song:   Opening, Closing, and Incidental Music:   "The Archaeologist" by Mark Kmit "Full Metal Zero" by Mark Kmit "Music Lessons in Cleveland with Mark Kmit" on Facebook. https://www.facebook.com/markkmitmusiclessons     Get involved! Contact us:   By email: shatteredworldspod@gmail.com or Twitter: @swrpgpod   Get your name on the show! Use the hashtag #swearpig when you tweet about us and we'll name a character after you!   Like our Facebook page - Shattered Worlds RPG

„Klimatická změna je největší podvod 20. a 21. století. Jenom absolutní dementi můžou vykládat o tom, že CO2 mění teplotu na planetě. Problém změny teploty souvisí se změnou zemské osy, precesí a s oběžnou dráhou země kolem Slunce,“ říká profesor ekonomie a prognostiky Peter Staněk v rozhovoru pro pořad Kupředu do minulosti. 4. díl, 12.12.2025, www.RadioUniversum.cz https://www.radiouniversum.cz/podporte-nas/

Budoucnost našich lesů (4:57) – Příběhy s pětkou: Bratři Lumièrové (17:44) – Kniha měsíce: Řím antituristický (22:19) – Termojaderná fúze, 2. část: Tokamak ITER (26:11)Všechny díly podcastu Planetárium můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Jau šonedēļ, 12. decembrī, sāksies labdarības maratons "Dod pieci!", bet arī kopumā Ziemassvētku laikā daudz vairāk uzmanības pievēršam labdarībai, palīdzībai citiem. Tuvojoties svētkiem, mēs ikviens gribam atvērt savu sirdi un palīdzēt tiem, kuriem dzīvē  klājas grūtāk. Dažādu labdarības projektu atbalstītāju vidū redzam arī diasporas organizācijas. Nule kā Londonas latviešu biedrība "Giving for Latvia" ir uzsākusi ziedojumu vākšanu, lai palīdzētu sarīkot jau sesto bērnu mentālās veselības nedēļu "Runā ar mani". Tā notiek Latvijā, bet pieejama latviešiem visā pasaulē. Šādi projekti, protams, ir daudz un dažādi. Neatsverams ir arī Amerikā dzīvojošo latviešu ieguldījums, visdažādākos projektus atbalstot, kas ir saistīti ar laba darīšana un ziedošanu, un par labdarību diasporā ar skatu, kas vērsts uz Latviju, šodien Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts lūkojam izzināt, kāda ir diasporas organizāciju motivācija vākt ziedojumus dažādu projektu atbalstam Latvijā? Un kas ir būtiskākās tēmas, ko latviešiem ir vēlme atbalstīt, dzīvojot ārpus Latvijas? Par labdarību, palīdzību un atbalstu sarunājas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, biedrības "Debesmanna" vadītāja Iveta Parravani un biedrības "Giving for Latvia" valdes locekle Aija Bruno, kuras ir no Lielbritānijas, kā arī Amerikas latviešu apvienības (ALA) Labdarība Latvijā nozares vadītāja Diāna Kārkliņš un Ņujorkas latviešu organizāciju padomes priekšsēdētāja Anita Batarags.

Sporto entuziastė Raimonda Petrošienė drauge su sūnumi, karo akademijos studentu Gustu, ruošiasi žygiui į aukščiausią Afrikos kalną Kilimandžarą. Tai ne tik asmeninis iššūkis, bet ir siekis atkreipti dėmesį į gyvūnų gerovę, žiauraus elgesio su gyvūnais problemas Lietuvoje.Ištrauka iš tinklalaidės „Prieš atsisveikinant“. Giedrė Čiužaitė ir Živilė Kropaitė šį kartą domisi, kaip požiūris į mirtį, laidojimo tradicijos gali keistis ateityje.Vis daugiau žmonių svarsto apie vaikų globą ar įvaikinimą. Apklausa rodo, kad apie tai svarstė 4 iš 10 gyventojų, kai prieš dvejus metus šis skaičius buvo dvigubai mažesnis. Trys ketvirtadaliai globą vertina teigiamai. Ar tai gali reikšti, kad daugiau vaikų gyvens namuose, o ne globos įstaigose?Siekiant apsaugoti miesto želdinius nuo žiemos poveikio, Vilniuje įrengti daugiau kaip 33 km apsauginių tvorelių. Tokiu būdu siekiama sudaryti palankesnes sąlygas medžiams ir krūmams sėkmingai peržiemoti sudėtingomis klimato sąlygomis bei išsaugoti miesto žaliąją infrastruktūrą.10–12. Ved. Ignas Andriukevičius

Today we review The Blob! No not my midsection, the movie from the 80’s! Synopsis A mysterious space object falls to earth in the sleepy mountain town of Arborville, CA. When a dirty hobo, I'm sorry, unwashed unhoused individual, stumbles upon the resulting crater, he is attacked by a formless gelatinous substance. When the town's cliché love triangle finds him, the Football player, cheerleader, and motorcycle bad boy take the filthy degenerate, sorry cleanliness-divergent individual experiencing homelessness, to the hospital. There the gelatinous substance quickly consumes several townspeople and becomes, you guessed it, THE GLOB! Review of The Blob (1988) The Blob is one of those movies that I watch and truly don't understand why it's not lauded more. With a disrespectful 69% on rotten tomatoes, people may not realize that this is a well crafted monster tale that rivals The Thing and Tremors. Director Chuck Russell and the young Frank Darabond, who had just come off a successful collaboration A Nightmare on Elm Street 3: Dream Warriors, show their skill here. The plot features an impressive number of satisfying setups and payoff throughout. There is an excellent mixture of action, horror, and humor throughout that should satisfy fans of any of those genres. The most impressive feature of the film is the practical effects that convincingly portray a formless blob as a real menace. Where the original 50s blob looked like strawberry jelly mashed through miniatures and settling in stationary positions, this 80s incarnation whips out tentacles, surrounds, and digests people with alarming speed. The intention of Russel and Darabond was to portray the blob as an inside out stomach, consuming all it touches, and they convincingly created it through a variety of stop motion, puppetry, and miniature work. It's a corny monster premise, somehow made actually terrifying by showing, not telling what the monster can do. It's not deep, but it's a lot of fun. Score 10/10

„Kombinácia starnutia zdola, že detí sa bude rodiť menej. Kombinácia toho, že ľudia budú žiť dlhšie. Kombinácia toho, že do dôchodkového veku sa dostanú spomínané generácie Husákových detí. To je vražedná kombinácia,“ hovorí demograf Branislav Bleha.Je nás o osemtisíc tristopätnásť menej v porovnaní so situáciou spred roka. Údaj, ktorý zaznamenal štatistický úrad. Slovensko má teda k tretiemu tohtoročnému kvartálu 5 miliónov 413-tisíc 191 obyvateľov. Úbytok pritom zaznamenávame už piaty rok za sebou. Zlomom bol covidový rok 2020/2021 – vtedy bola bilancia ešte dramatickejšia - mínus 25-tisíc.V kontraste k nášmu v úvodzovkách „vymieraniu“ a starnutiu sú globálne dáta: Zemeguľa prekročila v novembri pred tromi rokmi hranicu ôsmich miliárd a stále je nás viac.Ak teda v našich končinách ľudský druh starne a vymiera, prečo sa mu inde darí lepšie? A kde vlastne?Globálny juh – subsaharská Afrika či južná Ázia versus vyspelý sever, ktorého trendy sa zrkadlia aj u nás.Vyššia pôrodnosť, mladšia štruktúra a početnejšie rodiny versus nízka pôrodnosť, starnúca populácia, neskoršie zakladanie rodín a exodus mladých. S možnými dôsledkami v našich končinách: dramatický tlak na dôchodkový systém, nedostatok pracovnej sily, spomalenie ekonomiky a odumieranie regiónov.Sú však aj v našej hemisfére príklady hodné nasledovania – severské štáty či Francúzsko. S podporou prorodinných opatrení a otvorených rúk pre prisťahovalcov.Ako sme na tom s demografiou u nás doma a čo hovoria trendy v našom správaní? Téma pre Branislava Blehu, demografa Prírodovedeckej fakulty Univerzity Komenského v Bratislave.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

I 1959 rejste Jette Bang til Qatar, som en del af en ekspedition ledet af professor og arkæolog og senere chef for Nationalmuseet, P. V. Glob. Det var helt uhørt, at en kvinde, i Qatar, fik tilladelse til at være med som fotograf. Men det fik hun altså! Sammen med etnografen Klaus Ferdinand fulgte og dokumenterede hun de stadig færre, men endnu eksisterende, kamel-nomader. Hendes helt utrolige billeder kom til at stå som et vidnesbyrd for en kultur som snart ville forsvinde. Hvad var det Jette Bang kunne, der gjorde, at hun kom ind bag de ellers lukkede og konservative døre? Og hvad var det for en verden hun oplevede og hvad skete der med Qatars beduiner?  Medvirkende: Peter Wandel, cand. mag i Nærorientalsk Arkæologi fra det tidligere Carsten Niebuhr Institut og i dag museumsinspektør på Davids Samling og kurator på udstillingen: “Jette Bang - portræt af beduinerne i Qatar”.   Tak til Det Danske Filminstitut for at give os lov til at bruge lyd fra filmen ”Beduiner”.Vært: Bjørn Harvig. Tilrettelægelse og producer Nikolai Sørensen. Redaktør Troels Donnerborg. Foto: Moesgaard Museum

„Kombinácia starnutia zdola, že detí sa bude rodiť menej. Kombinácia toho, že ľudia budú žiť dlhšie. Kombinácia toho, že do dôchodkového veku sa dostanú spomínané generácie Husákových detí. To je vražedná kombinácia,“ hovorí demograf Branislav Bleha.Je nás o osemtisíc tristopätnásť menej v porovnaní so situáciou spred roka. Údaj, ktorý zaznamenal štatistický úrad. Slovensko má teda k tretiemu tohtoročnému kvartálu 5 miliónov 413-tisíc 191 obyvateľov. Úbytok pritom zaznamenávame už piaty rok za sebou. Zlomom bol covidový rok 2020/2021 – vtedy bola bilancia ešte dramatickejšia - mínus 25-tisíc.V kontraste k nášmu v úvodzovkách „vymieraniu“ a starnutiu sú globálne dáta: Zemeguľa prekročila v novembri pred tromi rokmi hranicu ôsmich miliárd a stále je nás viac.Ak teda v našich končinách ľudský druh starne a vymiera, prečo sa mu inde darí lepšie? A kde vlastne?Globálny juh – subsaharská Afrika či južná Ázia versus vyspelý sever, ktorého trendy sa zrkadlia aj u nás.Vyššia pôrodnosť, mladšia štruktúra a početnejšie rodiny versus nízka pôrodnosť, starnúca populácia, neskoršie zakladanie rodín a exodus mladých. S možnými dôsledkami v našich končinách: dramatický tlak na dôchodkový systém, nedostatok pracovnej sily, spomalenie ekonomiky a odumieranie regiónov.Sú však aj v našej hemisfére príklady hodné nasledovania – severské štáty či Francúzsko. S podporou prorodinných opatrení a otvorených rúk pre prisťahovalcov.Ako sme na tom s demografiou u nás doma a čo hovoria trendy v našom správaní? Téma pre Branislava Blehu, demografa Prírodovedeckej fakulty Univerzity Komenského v Bratislave.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

O tom, že je Země kulatá, byl přesvědčený už starý Řek Pythágorás. Empirický důkaz ale přinesl až portugalský mořeplavec Fernão de Magalhães, když obeplul Zemi kolem dokola. Právě z počátku novověku pochází taky nejstarší dochovaný glóbus na světě. Jmenuje se Behaimův, po obchodníkovi s látkami a také mořeplavci Martinu Behaimovi, a prohlédnout si ho můžete v Germánském muzeu, třeba spolu s aktuální výstavou Globální Norimberk.Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Globální oteplování v důsledku emisí skleníkových plynů téměř jistě překročí hranici 1,5 stupně Celsia, zaznělo na úvod celosvětové klimatické konference v brazilském Belému. Můžeme nepříznivý vývoj ještě zvrátit? „Nejen v klimatických jednáních, ale i v reálné proměně energetiky jsou velké úspěchy,“ ujišťuje přesto Ondráš Přibyla, zakladatel a ředitel projektu Fakta o klimatu. „Tím se svět vyhnul oteplení, ke kterému se směřovalo v roce 2010,“ doplňuje v Interview Plus.

Během jedné z minulých válek v Gaze zemřely při útoku izraelského tanku na jeho dům tři jeho dcery. Palestinsko-kanadský lékař Izzeldin Abuelaish se však stal jedním z nejsilnějších hlasů volajících po míru mezi oběma stranami. Svůj postoj odmítající násilí a pomstu shrnul v názvu své knihy: Nebudu nenávidět. A nenávist zkoumá také na akademické půdě. Vidí cestu ven ze spirály násilí?Host: Izzeldin Abuelaish - palestinsko-kanadský lékař, profesor na Torontské univerzitě, zakladatel Globálního institutu pro studium sociálně-endemických nemocí, nenávisti, zdraví a míru (GISED) na Katolické univerzitě v belgické Lovani, mírový aktivista a autor knihy Nebudu nenávidět: Cesta lékaře z Gazy za mírem a lidskou důstojnostíČlánek a další informace najdete na webu Seznam ZprávySledujte nás na sociálních sítích X, Instagram, Threads nebo Bluesky. Náměty a připomínky nám můžete psát na e-mail zaminutusest@sz.cz

Raise a glass to our fallen comrade! The first of the Holy Trinity of Computers has fallen - the Commodore PET is no more! Join us as we reminisce about the old times, as well as take a sneak peak into what the future on the PET platform looks like in this farewell episode. We also review Forbidden Forest by Cosmi, The Glob by Epos, and Skater by Data East in today's episode!Website -https://historyofvideogamespodcast.comYoutube - https://www.youtube.com/@historyofvideogamespodcast1994Twitter - https://twitter.com/HistoryofVideo1Email - historyvgpodcast@gmail.comHosts - Ben & WesMusic - Arranged and recorded by Ben

In which Boober avoids Joke Day, only to face a Doozer-eating glob. PLUS: Little Shop of Horrors vibes! Why is Doc writing an article about cats? Fraggle teeth confirmed! Do Doozers lay eggs? Fraggle NOPE. What's the most satisfying flea-killing method?