Nāburgu būšana

Nāburgu būšana! mūsu 2019. gada ceļojums apkārt pasaulei bet ar vienu kopīgu galamērķi -Latvija, noslēgsies jau šovakar. Esam iepazinuši 14 spilgtas personības, kurām Latvija sen vairs nav tikai maza valsts kontūra lielajā atlantā, Ja uz katru Nāburgu būšana raidījumu viesi būtu ieradušies pa taisno, no savas dzimtās valsts, tad kopā viņi būtu veikuši vienu braucienu apkārt zemeslodei jeb nedaudz vairāk 40 tūkstošus kilometru. Visstālāko ceļu pie mums braucis Havjers, kurš vairāk nekā 10 tūkstošus kilometru, no Meksikas uz Latviju, veica jau 1992. gadā. Par pirmajiem iespaidiem un sajūtām būs mūsu šī vakara Nāburgu būšana. Mēs atskatīsimies un vēlreiz izdzīvosim stāstus, kas likuši mūsu acīm ieplesties. un vēlreiz teiksim milzu paldies ikvienam no 14 savējiem, kuri kāpa pār StarFM durvju slieksni un ļāva sevi iepazīt tuvāk. Šoreiz nāburgu būšanā, savējie - Egons Reiters, Kristīne Garklāva un es Oskars Lepers!

Polija, valsts par kuras nosaukuma izcelsmi klīst dažādas leģendas, taču pati populārākā no tām ir saistīta ar poļanu cilts nosaukumu, kas tulkojumā nozīmē klajuma ļaudis. Lai gan līdzenumi tiešām aizņem lielāko daļu no 9. lielākās Eiropas valsts teritorijas, gar Polijas dienvidu robežu stiepjas kalni ar Polijas augstāko virsotni Risi. Polijas ainavu iekrāso arī upes, ezeri, pludmales pie Baltijas jūras, kā arī meži, kas aizņem aptuveni 30% no Polijas teritorijas. Par Poliju nav iespējams runāt nepieminot īpašus cilvēkus, kuri atstājuši nozīmīgus pēdu nospiedumus vēstures bulvāros. Nikolajs Koperniks - viens no heliocentrisma idejas pamatlicējiem, kas pārsteidza pasauli paziņojot, kazeme nav visuma centrs. Kamēr pasaules iedzīvotāji mēģināja atgūties no šīs atklāsmes, elpu viņiem atkal aizrāva kāds cits polis - Frideriks Šopēns, kuru noteikti var uzskatīt par vienu no pasaules ievērojamākajiem klaviermūzikas autoriem un izpidlitājiem. Zinātnes pasaulē nozīmīgu lomu ieņem poļu izcelsmes zinātniece Marija Kirī, viņa ir vienīgā kas saņēmusi Nobela prēmiju divās dažādās zinātnēs – fizikā par radioaktivātes pētīšanu un ķīmijā par rādija un polinija atklāšanu. Īpašo poļu sarakstu var noslēgt ar Dr. Esperanto jeb Ludvigu Zamenhofu, kurš 19.gs beigās izveidoja viegli saprotamu un apgūstamu valodu - Esperanto, kas varētu sekmēt mieru pasaulē un saprašanos starp tautām. Gluži miers pasaulē nesākās, bet Esperanto valodā šobrīd runājot līdz 2 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Tas gan ir maz salīdzinot ar poļu skaitu – pasaulē dzīvo ap 60 miljoniem poļu, aptuveni puse dzīvo Polijā, bet Latviju par savām mājām sauc 43622 poļu, viena no viņām arī mūsu šodienas viešņa - Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina. Pirms piecpadsmit gadiem Monika Mihališina strādāja Latvijas Kultūras akadēmijā un vadīja studiju programmu Latvijas - Polijas starpkultūras sakari, kā arī dibināja un vadīja Poļu valodas un kultūras informācijas centru Rīgā. Atgriežoties Polijā viņa lasīja lekcijas par latviešu valodu un latviešu kultūru Varšavas lekcijā, bet šobrīd ir Polijas vēstniece Latvijā. Nāburgu būšana šodien viesojas savējā - Monika Mihališina.

Itālija - valsts, kuru lieliski var izmantot kā psiholoģisko testu, kurā prasot pirmās asociācijas, varētu noskaidrot kas cilvēka sirdij tuvāks - mākslas baudītājs uzreiz nosauks Leonardo Da Vinči, Mikelandželo, Rafaelu un Donatello un beigās vēl nocitēs kādu no Šekspīra lugām, kuru darbība notiek tieši Itālijā. Garšas baudītājs nosauks vismaz 50 dažādu veidu pastas, pastāstīs kuru vīnu izvēlēties pie kura siera un kad vēders jau sāks kurkstēt viņš sāks stāstu par īstajām picām. Starp citu, leģenda vēsta, ka Raffaels Esposito, kurš 19. gs radījis Picu Margaritu, izmantojot trīs sastāvdaļas - sieru, baziliku un tomātu bāzi, iedvesmojies tieši no Itālija zaļbaltsarkanā karoga. Turpinot pirmo asociāju testu, savs sakāmais noteikti būtu arī vēstures mīļotājiem, kuru stāsts sāksies pirms mūsu ēras ar Romas Impēriju. Bet ikviens, kurš pētījis atlantu nevilcinoties piebildīs - itālijas kontūra atgādina zābaku, bet Sicīlijas sala izskatā kā futbola bumba. Vai kāds teica futbols? Šajā brīdī sarunu pārņems sporta mīļotāji. Bet Latvijas iedzīvotājiem, iespējams kā pirmā asociācija par Itāliju būs neviens cits kā Roberto Meloni! VIņš arī mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesi. Pavisam uz pasaules dzīvo ap 137 miljoniem itāļu, vairāk nekā 55 miljoni dzīvo Itālijā, bet Latvijā dzīvo 777 itāļi. Viens no viņiem, Roberto Agostino Meloni. Pirmo reizi viņš ar sevi plašākai Latvijas auditorijai sevi pieteika 2004. gadā piedaloties realitātes šovā “Talantu Fabrika”. Iepatikās mums pozitīvais Roberto no Sardīnijas salas un 2007. gadā, kā arī 2008. gadā viņš Latviju pārstāvēja lielajā Eirovīzijas dziesmu finalā. Šobrīd mēs viņu pazīstam ne tikai kā dziedātāju, bet arī TV raidījumu vadītāju un vienmēr smaidīgu cilvēku. Mūsu šodienas nāburgu būšanas viesis, savējais, - Roberto Meloni.

Krievija - mūsu lielā kaimiņvalsts, liekot uzsvaru uz vārdu lielā. Krievija ir ne tikai lielākā valsts pasaulē, kas izmērā ir 1,8 reizes lielāka nekā Amerikas Savienotās valstis, bet savās aprisēs pārspēj arī pundurplanētu Plutons. Pati Krievija robežojas ar 12 valstīm, bet ja pieskaitām Kaļiņgradas robežas ar Lietuvu un Poliju, tad kopā sanāk 14 kaimiņvalstis jeb kārtīga daudzīvokļu māja. Visapdzīvotākais dzīvoklis šajā mājā ir Maskavai, ar vairāk nekā 12 miljoniem iedzīvotāju, tā ir 6 apdzīvotākā pilsēta pasaulē. Bet ar 71 miljardieri Maskava ir trešajā vietā pasaulē pēc superbagātnieku skaitu, vairāk esot tikai Honkongā, kuru par savu mājvietu izvēlējušies 79 miljardieri, bet Ņujorkā viņu skaits esot 85. Bet kurš gan skaita naudu, labāk skaitīsim kilometrus - 82! tieši tik kilometrus Beringa Jūrā šķir Krieviju no Amerikas savienotajām valstīm, bet lielākai attālums starp diviem punktiem Krievijas Federācijas teritorijā ir apmēram 8 000 km, tajos mīt mīt aptuveni 160 etniskās grupas, kas runā apmēram 100 valodās. Pavisam uz pasaules dzīvo 129 miljoni krievu, 111 miljoni dzīvo pašā Krievijā, 7 miljoni dzīvo Ukrainā, vairāk nekā 3 miljoni dzīvo Vācijā un ASV, bet Latvijā krievu tautība ir ap 540 tūkstošiem iedzīvotāju. Viens no viņiem arī mūsu šodienas viesis - Aleksandrs Sircovs jeb Murovejs. Muroveju mēs vislabāk pazīstam kā smaidīgo un harizmātisko kontrobasistu no grupas Keksi. Ar savu firmas zīmi - kontrobasu Murovejs sadraudzējies jau skolās laikā mācoties Cēsu mūzika vidusskolā. Pēc mācībam Cēsis viņš mācījies Tartu mūzikas vidusskolā, bet 80to gadu vidū atgriežoties Latvijā viņš pievienojies grupai Eolika, vēlāk turpinājis kontrolēt ritmu grupās Rebel, Opus Pro un pat sadarbojies ar Labvēlīgo Tipu, bet 1997. gadā izveidojis savu lolojumu grupu Keksi. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesis - savējais Murovejs.

Ķīna oficiāli saukta par Ķīnas Tautas Republiku ir šūpulis vienai no pasaules senākajām civilizācijām, kuras saknes ir gandrīz 6000 gadu tālā pagātnē. Senā Ķīna bijusi izgudrojumu zeme - ķīnieši izgudrojuši papīru, drukāšanas tehnoloģiju, kompasus, porcelānu, zīdu, šaujampulveri un pat pirmās restorānu ēdienkartes radušās tieši Ķīnā. Līdz 1912. gadam Ķīnā valdīja Imperatori, bet 1912. gadā tā kļuva par Republiku, savukārt mūsdienās pie varas esošā komunistu valdīšana sākās 1949. gadā. Pēc savas platības Ķīna ir 3. lielākā valsts pasaulē, kas platumā un garumā stiepjas vairāk kā 5000 kilometru garumā, bet atšķirībā no citām lielvalstīm Ķīnā ir tikai viena laika josla, kas nozīmē, ka dažās vietās saullēkts tiek piedzīvots 10 no rīta. Protams, ar lielajiem Ķīnas plašumiem nāk arī ainavu dažādība - vairāk kā trešdaļu Ķīnas veido kalni, Ķīnā iespējams apmaldīties tuksnesī vai uz pāris dienām pazust dziļos meža biezokņos. Ķīnā ir tūkstošiem upju, garākās no tām - Dzeltenā upe un Jandzī upe, kas stiepjas vairāk kā 6000 kilometru garumā un ir garākā upe visā Āzijā. Ķīnā dzīvo vairāk nekā 1,4 miljardi iedzovātāju jeb 18 procenti no visas pasaules iedzīvotājiem, bet vairāk nekā 50 miljoni ķīniešu dzīvo ārpus Ķīnas no tiem 967 par savu mājvietu izvēlējušies Latviju. Viens no viņiem arī mūsu šodienas viesis - Neits Ni. Neitam ir 13 gadi un viņš mācās 8. klasē. Neita ģimene uz dzīvi Latvijā pārcēlās 2016. gadā un kā atzīts Neits uzzinot par vecāku ideju pārcelties uz Latviju, viņam neesot bijis pat nojausmas, kur tāda Latvija atrodas. Taču Neitam te uzreiz iepaticies. Un mums patīkt, ka Neitam patīk. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesis savējais, Neits Ni!

Francija, valsts kuru paši francūži reizēm dēvēm par heksagonu jeb sešstūri, jo pēc kontūras tā atgādina šo ģeometrisko figūru. Jāsaka gan, ka diezgan palielu zemes daļu aizņem šis sešsturīs - francija ir lielāka Eiropas Savienības valsts un aizņem gandrīz piekto daļu no visas savienības teoritorijas Bet Francijas plašumi ar to nebūt nebeidzas kopā ar savām aizjūras teritorijām kā, piemēram, Franču Polinēziju un Futanu, Francija ir vienīgā valsts pasaulē, kura sadalīta 12 laika zonās. Bet lai arī cik rādītu pulkstenis, francūži vienmēr atradīs laiku kādai vīna glāzei. Ik gadu Francijā tiek saražoti 50 līdz 60 miljoni hektolitri vīna. Kā zināms, traicionāli vīns tiek dzerts ar kādu gardu uzkodu, piemēram, sieru. Pavisam Francijā varot atrast vairāk nekā 1200 siera veidu, kas kopā ikgadu veido gandrīz miljardu tonnu siera. Bet ja garšas kārpiņām tuvāki ir gliemeži, tad protams, Francijas ir īstā vieta kur tos nobaudīt. Ik gadu Francijā tiekot notiesāti ap 30 tūkstošiem kilogramiem gliemežu. Ēdienam Francijā ir ļoti īpašs statuss - 2010. gadā franču tradicionālā virtuve pievienota pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstam. Tā bija pirmā reize, kad kultūras mantojuma sarakstā iekļauta gastronomija. Un kā toreiz atzina UNESCO eksperti, franču virtuve ir "sociālā tradīcija, ar kuru tiek svinēti svarīgākie brīži indivīdu un grupu dzīvē”. Protams, tūristi uz Franciju dodas baudīt ne tikai garšas piedzīvojumus, bet arī kultūru, dabu un mākslu - Parīzē esošais Luvras muzejs jeb Lielā Luvra ir visapmeklētākais muzejs pasaulē - to ik gadu apmeklē 9 miljoni tūristu un tā ir tikai neliela daļa no visa tūristu skaita Francijā - vairāk nekā 80 miljoni smaidīgu cilvēku no visas pasaules, ar fototaparātiem kaklā, dodas Francijas virzienā, un tas ir vairāk nekā pašu franču pasaulē. 76,8 miljoni cilvēku uz zemes sevi sauc par francūžiem, bet Latviju par savām mājām sauc 642 francūži. Ik pa brīdim viņiem pievienojas vēl viens, kurš arī mūsu šodienas viesis - Bruno Delānds. Pirmo reizi Bruno Latvijā ieradies jau 1992. gadā, kad vēl studējis Marseļas Universitātē, pēc tam strādājis ar Baltijas valstu jautājumiem UNESCO Parīzē. Un tā kā Bruno sieva ir no Rīgas, viņš šeit pavadījis diezgan daudz laika un 1998. gada jūnijā, kad te bijusi oficiāla UNESCO ģenerālsekretāra Frederiko Majora vizīte, Bruno atbraucis kopā ar viņu un te arī palicis. Bruno bijis arī tas, kurš izveidoja Latvijas zinātnieku ekspedīciju Karnakas tempļa izpētei Ēģiptē, palīdzot arī mūsu speciālistiem gūt milzīgu starptautisku atzinību. Par Bruno varam teikt, ka viņš ir pasaules pilsonis, kurš šobrīd, galvenokārt, dzīvo Briselē, viņa sirds pieder Sīrijai, bet savos braucienos regulāri ieplāno arī apciemot Latviju. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesis, savējais, Bruno Delānds!

Horvātija, valsts ar pasakaini skaistu atrašanās vietu – Balkānu pussalu pie Adrijas jūras. Ne velti Horvātija ir viens no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem Eiropā. Te iespējams aplūkot krāšņas viduslaiku pilsētas vai pilsētas ar vēl senāku pagātni – Vinkovci ir senākā apdzīvotā vieta pasaulē, kurā vēl aizvien dzīvo cilvēki. Pirmie cilvēki te apmetušies jau pirms 8000 gadu, bet mūsdienas par savu mājvietu Vinkovcus sauc 35 tūkstoši iedzīvotāju. Kalnu grēdas, meži, 800 pludmales un vairāk nekā 1000 salas rotā Horvātiju dabu , bet pēdējos gados tūrismu straumes plūst uz Horvātiju nevis vērot dabu, bet gan redzēt kur top kino. Dubrovņiki jeb Adrijas pērli, ir ne tikai viena no pirmajām viduslaiku pilsētām, kurā ierīkota kanalizācija, bet arī kulta filmas “Zvaigžņu kari” un seriāla “Troņu spēles” filmēšanas lokācija. Horvātiju par savu tūrisma galamērķi izvēlas arī tie, kuri mīl vīnu – Horvātijā ir vairāk nekā 41 tūkstotis vīna darītavu. Un, ja šķiet, ka ar to tūrisma bukletam jau pietiek, tad horvāti pie sevis nosmīn, jo tas ir tikai ievads. Viņi lepojas ar pasaulē īsāko dāmu tautas tērpu – Susakas salas dāmas esot vienīgās, kuru svārki nesniedzas pāri celim, bet kungu rota – kaklasaite arī esot radusies tieši Horvātijā. Par godu tam 2003. gadā arī tapusi lielākā kaklasaite pasaulē, kas stiepusies 808 metru garumā. Šo krāsaino, vēsturisko un daudzveidīgo valsti apdzīvo 4,2 miljoni iedzīvotāji, apmēram tikpat horvātu dzīvo ārpus savas mājvietas, bet Latviju par savām mājām sauc 57 horvāti, viens no viņiem mūsu šodienas viesi Ivica Jendroks. Savulaik kā mūziķis viņš viesojies Latvijā ar deju kolektīvu no Horvātijas festivālā ”Sudmaliņas”. Nejauša satikšanās, rozā brilles un pēc pāris gadiem, sekojot savai sirdij, viņš 2004. gadā pārcēlies dzīvot uz Latviju. TV skatītāji viņu, iespējams, atceras no šova Dziedošas ģimenēs, kurā viņš piedalījās kopā ar Baumaņu ģimeni. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesis, savējais Ivica Jendroks

Meksikas savienotās valstis jeb vienkarši Meksika - valsts, kuras vārds pēdējos gados mediju virsrakstos tiek locīts pateicoties savai vairāk kā 3000 kilometru garajai robežai ar Amerikas Savienotajām valstīm un šī brīža ASV prezidenta vēlmi uzbūvēt sienu visas robežas garumā. Ja kādu dienu Donalda Trampa solījumi kļūs par īstenību, iespējams miljoniem tūristu dosies sienu aplūkot, bet pagaidām tūristus vairāk interesē īstas lietas, piemēram, viens no jaunajiem septiņiem pasaules brīnumiem - bijusī Maiju impērijas galvaspilsēta Čičenica un tajā esošo piramīda El Castillo. To ik gadu apmeklē vairāk nekā divi miljoni tūristu. Runājot par piramīdām, Meksika var lepoties arī ar pasaulē lielāko piramīdu - Čolulas piramīdu, tā slejas 66 metru augstumā. Vēl viens pārsteidzošs fakts ir saistīs ar miestiņu - izrādās, Meksika ir lielākā alus eksportētājvalsts pasaulē, 2018. gadā no visa pasaules eksportētā alus, 28,5 procenti bija tieši no Meksikas. Pārsteigumi ar to nebeidzas - domājot par Meksikas virtuvi, pirmies vārdi kas nāk prātā ir burito, čimičangas un tako, bet nekļūdisies tas, kurš sarakstam pievienos arī Cēzara salātus. Par salātu receptes autoru tiek uzskatīts itāļu imigrants Cēzars Kardinī, kurš 1924. gadā, strādājot Meksikā, radījis recepti pasaules slavu iemantojušuajiem salātiem. Pasaulē dzīvo vairāk nekā 120 miljoni meksikāņu, bet Latvijā viņi ir 31. Viens no viņiem - Havjers Garsija. Rīgā viņš ieradās 1992. gada un sākumā apmetās uz dzīvi Ķeipenē, kur pavadīja piecus gadus. Gluži kā Meksika arī viņš ir pārsteigumu pilns, Ja šodien Havjers Garsija ir Latvijā labi pazīstams šefpavārs, kurš iepazīstinājis mūs ar TEXMEX virtuvi - pirmos piecus gadus Latvijā viņš nodarbojās ar keramiku. Bet Latvijas vēsturē Havjers ieie kā pirmais meksikānis, kurš ie­gu­vis Lat­vi­jas pilsonību. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesis, savējais, Havjers Garsija.

Vācija, piektā lielākā Eiropas valsts, ceturtā lielākā ekonomika pasaulē un vācu valoda ir Nr1. valoda eiropā, ap 95 miljoniem eiropiešu tā ir dzimtā valoda, tas iespējams arī ir iemesls kādēļ Vācijā mīla grāmatas - katru gadu viņi izdodot ap 94 tūkstošiem grāmatu. Bet Vācija skaitļos ar to nebūt nebeidzās - Vācijā ir ap 6200 muzeju, vairāk kā astoņsimts teātru un 130 profesionālu orķestru un vairāk kā 2000 piļu. Savukārt galvaspilsētā Berlīnē ir vairāk tiltu kā Venēcijā - 960. Protams, kur ir Vācija tur ir alus, lai gan viņi ir tikai ceturtajā vietā izdzertā alus daudzumā uz vienu iedzīvotāju - 104,2 litrus gadā, viņiem ir vairāk nekā 1300 alus darītavas, kas brūvē ap 5000 dažādu alu. Lielākajos pasaules alus svētkos Oktobrfest 7,2 miljoni apmeklētāju izdzer 6,9 miljonus litru alus. Bet kā atzīst paši vācieši miestiņš garšo labāk, ja tam piekož klāt desu, bet nevis vienkārši desu, bet gan currywurst. Katru gadu tiekot apēsts vairāk kā 800 miljoni desiņu ar īpašo kariju un kečupa mērci. Par ēdienu šoreiz mēs runāsim vairāk, jo mūsu šodienas viesis Markus Murovskis ir viens no 5181 latvijā dzīvojošajiem vāciešiem un pirms 13 gadiem pārceļot savu dzīvi pie mums sāka strādāt par pavāru. Pirmo reizi Latvijā Markus ieradās 1994. gadā kopā ar Brāļu kapu komitejas dalībniekiem, lai sakārtotu Pirmā pasaules kara laikā kritušo vācu karavīru kapus. Atgriešanās Latvijā kļuvusi par tradīciju un pēc trešās viesošanās reizes Markus sapratis, ka dodas nevis uz Latviju, bet gan uz mājām. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesis, savējais, Markus Murovskis.

Lietuva, mūsu brāļu un māsu valsts jeb vienkārši mūsu kaimiņvalsts. Lai gan vēstures līkloči ik pa brīdim mūsu tautas veduši pa kopīgām takām, ir pavērsieni ar ko var lepoties tikai un vienīgi lietuvieši. Pirmkārt, ar savu valodu - lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no senākajām valodām pasaulē, kuru vēl aizvien cilvēki izmanto savā ikdienā. Otrkārt, ar savu vēsturi - sākot jau ar savu dižkunigaiti Mindaugas un turpinot ar prātam neaptveramiem teritoriāliem plašumiem - 14.gs beigās Lietuvas liekņaziste esot bijusi lielākā valsts Eiropā, kas izpletāsmūsdienu Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās. Treškārt, skatoties filmu Jēra klusēšana, par galveno varoni Hanibālu Lekteru, lietuvieši var teikt - viņš ir mūsējās. Varbūt nav gluži cildinošākais daiļliteratūras tēls ar ko lepoties, bet grāmatā kā viņa dzimšanas vieta tiek minēta tieši Lietuva. Vēl kāds fakts ar ko patiešām lietuvieši var lepoties ir 1989. gada Francijas nacionālā ģeogrāfijas institūta apgalvojums, ka tieši mūsu kaimiņvalstī, netālu no ciema Purnuškes atrodams Eiropas ģeogrāfiskais centrs. Bet ja meklē Eiropas Gpunktu to varot atrast VIļņā. Pagājušajā gadā Lietuvu uzkurināja jauna Viļņas tūrisma kampaņa ar saukli - neviens nezina, kur tā ir, bet kad atrod - sajūtas ir lieliskas. Pavisam pasaulē dzīvo ap 4 miljoniem lietuviešu, bet Latvijā viņi ir 25 731 un šis viens no viņiem ir mūsu šodienas viesis - Domass Ūselis. Viņš Latvijā uz Latviju pārcēlies pirms 16 gadiem, kā viņš pats atzīst - mīlestība viņu atvedusi pie mums. 11 gadus viņš bija mūsu kolēģis TV3, bet šobrīd Domass vada mediju aģentūru MediaHouse. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesis, savējais, Domass Ūselis.

Somija – jau divus gadus atzīta par laimīgāko valsti pasaulē! Kas tad varētu būt izcilā rezultāta iemesli? Iespējams, laimi Somijā dzīvojošie atraduši dabā – viņiem ir 187 888 ezeri, kuru izmērs ir vismaz 500 kvadrātmetru. Tāpat somiem nav problēmu pabūt vienatnē, jo viņi var aizmukt uz kādu no savām 180 tūkstošiem salām. Varbūt laime meklējama viņu izglītības sistēmā, kas bieži vien tiek dēvētā par vienu no pasaulē labākajām, bet, iespējams, laimes hormonus viņi izsvīst, pavadot vakarus savās saunās. Somijā saunas esot vairāk nekā automašīnu – ap 2,2 miljoni jeb viena sauna uz diviem ar pusi iedzīvotāju. Pavisam pasaulē dzīvojot ap 7 miljoniem somu, bet Latvijā 763, viens no viņiem arī mūsu šodienas viesis – Marko Ojala! Uz Latviju Marko pārcēlies pirms padsmit gadiem, un, kā pats atzina, tad Latvija ir vienīgā valsts, kurā viņš jūtas kā pasakā. Marko ir mūziķis, un, lai gan Somija mums galvenokārt asociējas ar smago metālu, viņam sirdij tuvs ir rokenrols. Tādēļ nav pārsteigums, ja Marko kādreiz ieraugām Elvisa Preslija tēlā. Ar savām zināšanām mūzikā viņš arī labprāt dalās, strādājot par mūzikas pedagogu. Mūsu šodienas ”Nāburgu būšanas” viesis, savējais, Marko Ojala!

Spānija jeb Spānijas Karaliste ir ceturtā lielākā valsts Eiropā. Slavena ar savu kultūru, pludmalēm, kuru kopējais garums mērāms 8 000 kilometros un, protams, ēdieniem un dzērieniem, tā kļuvusi par iemīļotu tūrisma galamērķi. Pagājušajā gadā Spāniju esot apciemojuši vairāk nekā 82 miljoni tūristu no visas pasaules, turklāt pēdējos gadus tūristu skaits tikai pieaugot. Pasaulē dzīvo ap 44 miljoni spāņu, Latvijā – tikai 392. Viens no viņiem mūsu šodienas viesis – Rubens Martiness. Rubens dzimis Katalonijas pilsētā Ļeidā un uzskata sevi par katalāni, lai arī pasē rakstīts ”spānis”. Katalāņiem ir gan sava valoda, gan sapnis par savu neatkarīgu valsti, un šajā stāstā nozīmīgu vietu ieņem arī Latvijas neatkarības centienu piemērs! 2013. gadā, iedvesmojoties no “Baltijas ceļa”, katalāņi izveidoja 400 km garu Katalonijas ceļu, bet 2017. gada 1. oktobrī notika referendums, kurā piedalījās 43% no 5,3 miljoniem balsstiesīgo katalāņu un 90% balsoja par atdalīšanos no Spānijas. Rezultātā Katalonijas parlaments lēma par neatkarības pasludināšanu no Spānijas Karalistes. Pati Spānija gan ar to nav mierā, jo Katalonija, kas aizņem 6,3 procentus Spānijas, veido 19% no visa valsts iekšzemes kopprodukta, un aptuveni ceturtā daļa visa eksporta nāk tieši no šā reģiona. Savukārt mēs uz Kataloniju esam eksportējuši dziesmu, nevis vienkārši dziesmu, bet gan Mārtiņa Brauna ”Saule, Pērkons, Daugava”, kura ar dzejnieka Mikela Merti i Pola vārdiem 2014. gada septembrī tika pasludināta par Katalonijas neatkarības himnu. Šoreiz Nāburgu būšanas viesis, savējais, Rubens Martiness!

Ungārija – valsts, kuru, iespējams, vislabāk iepazinām, mācoties vēstures stundās par dubultmonarhiju Austroungāriju, un gluži kā 2+2 iemācījāmies, to ka tieši Austroungārijas troņmantnieka Franča Ferdinada nošaušana Sarajevā 1914. gada 28. jūnijā esot bijis iemesls Pirmā pasaules kara sākumam. Kopš Austroungārijas sabrukšanas jau pagājis 101 gads, un šobrīd Ungārija mediju virsrakstos nonāk, pateicoties viņu premjerministram Viktoram Orbānam, kura darbībām tiekot piedēvētas autoritārisma iezīmes. Bet ne jau tikai ar savām politiskajām peripetijām Ungārija ir ievērības cienīga – Rubika kubs, lodīšu pildspalva un hologrammu pirmsākumi atrodami tieši pie viņiem. Bet, ja meklē valsti ar neprātīgi daudz SPA, tad Ungārija ir īstā vieta kur to atrast – viņiem esot vairāk nekā 1500 šādas vietas un vairāk nekā 70 miljoni litru termiskā ūdens katru dienu sasniedz galvaspilsētas Budapeštas virszemi. Uz pasaules dzīvo vairāk nekā 14 miljoni ungāru, 9 miljoni dzīvo pašā Ungārijā, bet Latvijā 297! Viena no viņām ir Anna Šeboka. Annu varētu dēvēt arī par pasaules pilsoni – uzaugusi ungāru un latviešu ģimenē, skolas gaitas pavadījusi Briselē, runā 7 valodās un jau vairākas vasaras sastopama Latvijā.

Baltkrievija, valsts ar kuru Latvijai ir 173km gara robeža. Bet ne tikai robeža mūs vieno – gan vēstures līkloči, gan daba mums ir līdzīga. Kā raksta ceļojumu bukletos, Baltkrievija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kas ir saglabājusi neskartu dabu- bagātīgus mežus, purvus, ezerus un upes. Mežu tur tiešām ir daudz – pēc platības 13 lielākajā Eiropas valstī, 40 procenti kartes tiek iekrāsoti zaļā krāsā. Tā pati zaļā krāsa kas redzama Baltkrievijas karogā. Starptautiskajos medijos lasot par mūsu kaimiņvalsti, tā nereti tiek dēvēta par pēdējo Eiropas diktatūru, jo viņu prezidents Aleksandrs Lukašenko pie varas jau ir kopš 1994. gada. Šo 25 gadu laikā viņam izdevies arī Baltkrieviju padarīt par tehnoloģiski attīstu valsti, tieši kaimiņvalstī radusies trešā populārāka saziņas lietotne “Viber”, ja tavā mobilajā ierīcē atrodas spēlīte “World of Tanks” arī tās mājvieta ir Baltkrievija! Arī smieklīgi sociālo tīklu filtriņi radušies pateicoties lietotnei “Maskareid”, to pirms 3 gadiem iegādājas “Facebook”. Pašā Baltkrievijā dzīvo nedaudz vairāk kā 9,5 miljoni iedzīvotāju, bet Latvijā viņu skaits ir ap 67 tūkstošiem, viena no viņām arī mūsu šodienas viešņa Ksenija Pravdina. Ksenijai ir 17 gadi, pirms pusotra gada, kopā ar saviem vecākiem un diviem jaunākajiem brāļiem un māsu, viņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā un sāka mācības Rīgas 10. vidusskolā. Kā stāsta pati Ksenija, tad speciāli latviešu valodu viņa neesot mācījusies, skolā esot bijis daudz jālasa un soli pa solim arī mūsu valoda apgūta. Ne tikai jaunas valodas apgūt Ksenijai ir pa spēkam, viņa arī ļoti labi dzied un jau pavisam drīz viņu redzēsim TV ekrānos jaunākajā šova “X faktors” sezonā. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viešņa, savējā – Ksenija Pravdina!

Vjetnama jeb Vjetnamas Sociālistiskā Republika ir valsts, par kuru galvenokārt zinām no Holivudas filmām par Vjetnamas karu. Pašā Vjetnamā šo laiku sauc par Amerikāņu karu, kurā esot gājuši bojā ap trim miljoniem vjetnamiešu, no tiem 2 miljoni civiliedzīvotāju. Šobrīd, 44 gadus pēc kara, Vjetnamā dzīvo vairāk nekā 94 miljoni iedzīvotāju. Latvijā dzīvo 179 vjetnamieši, un viens no viņiem ir Kao Viets Ngujens. Kao tēvs apprecēja latvieti, kad Kao bija 15 gadu, un tā Kao ceļi atveda viņu šurp. Latviešu valodu nav pratis, sācis to apgūt pašmācības ceļā. Paralēli mācībām vidusskolā Kao apmeklējis Ogres mākslas skolas studiju, bet reiz, kad literatūrā vajadzējis lasīt grāmatu, viņš devies uz bibliotēku, kur prasījis visplānāko grāmatiņu un dabūjis Andreja Pumpura eposu ”Lāčplēsis”. Tas uz Kao atstāju tik lielu iespaidu, ka viņš radījis komiksu par Lāčplēša piedzimšanu un pirmajiem bērnības gadiem. Šobrīd grāmatnīcās var atrast ne tikai komiksu par Lāčplēša dzimšanu, bet arī tā turpinājumu ar nosaukumu Lāčplēša hronika. Kao vizualizācijas varēja redzēt arī 2018. gadā iznākušajā simtgades filmā ”Baltu ciltis”. Savukārt šogad Kao kļuva par Latvijas pilsoni!