Podcasts about meksik

JAV gyvenantis lietuvis, Pasaulio lietuvių bendruomenės vicepirmininkas Laurynas Misevičius sako, kad JAV didėja susiskaldymas, kalbama ir apie pilietinį karą, jei įtampa neatslūgs. L. Misevčius pabrėžia, kad didžiulių muitų priežastis Kinijai yra ir fentanilis. Šis opioidas iš Kinijos į Ameriką patenka per Meksiką.Ved. Deividas Jursevičius

Kļūsti par mūsu patreon un klausies epizodes LIVE ieraksta laikā un saņem pieeju vairāk kā 50 nedzirdētām epizodēm - https://www.patreon.com/BizeValaIegādājies mūsu merch šeit - https://bizevala.lv/Pieseko mūsu soc tīkliem:Instagram: https://www.instagram.com/podkasts_bizevala/?hl=enTikTok: https://www.tiktok.com/@podkaasts_bizevalaa

Holivuda ir gatava uzņemt “Straumi” uz Oskaru sarkanā paklāja. ASV kinoindustrijas galvaspilsētā šonedēļ notiek spraiga gatavošanās gada lielākajam kino pasaules notikumam: nedēļas nogalē gaidāmajai ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanai jeb “Oskariem”, kuriem divās kategorijās nominēta arī mūsu animācijas filma “Straume”. Pirmo reizi šim notikumam ir akreditēti arī Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Par Holivudas gatavošanos “Oskariem” reportāžā ziņo Māra Rozenberga. Ir desmit no rīta trešdienā, līdz Oskara ceremonijai vēl četrarpus dienas, bet šeit, pie Dolbija teātra jau tiek izritināts sarkanais paklājs. Un to dara šā gada Oskaru vadītājs, populārais ASV komiķis Konans Obraiens (Conan O'Brien). Sarkanā paklāja izritināšana ir “Oskaru” tradīcija, kam tiek pievērsta arī liela mediju uzmanība – kā jebkam, kas saistīts ar “Oskariem”. Simtiem īpaši akreditētu žurnālistu filmē un fotografē, kā Konans Obraiens joko par neesošajiem muskuļiem, stumj sarkanā paklāja rulli, un beigās apguļas uz tā. Uz sarkanā paklāja satiekam arī amerikāņu telekanāla ABC populāro izklaides žurnālistu Džordžu Penakio (George Pennacchio), kurš no “Oskariem” ziņo jau vairāk nekā 30 gadus. Penakio stāsta, ka “Oskariem” gatavojas visa gada garumā, skatoties filmas un intervējot to veidotājus, tāpēc pati ceremonija jau ir svētki – lai gan tāpat žurnālistam tas ir grūts darbs. Džordžs Penakio: ““Oskari” ir mana grūtākā nedēļa gadā, bet beigās ir lieliski padarīta darba sajūta. Mēs raidām visā pasaulē, un mans darbs palīdz skatītājiem saprast, kā te viss notiek. Jo, ja vien tu neesi šeit uz vietas, ir ļoti grūti saprast, kā tas ir – iet pa šo trako sarkano paklāju! (..) “Oskari” ir Holivudas lielākais notikums, kam nekas cits nestāv līdzās. Gaisā virmo goda un lepnuma sajūta: cilvēki ir pagodināti, ka viņu kolēģi industrijā ir nominējuši viņus šai prestižajai balvai.” Sarunā ar mums Džordžs Penakio tūlīt ievēro arī melnā kaķa krekliņus, kuros abas ar LTV kolēģi Andu Bošu esam ieradušās. Džordžs Penakio: ““Straume” ir lieliska filma! Nezināju, ko no tās gaidīt, bet tā izrādījās ļoti emocionāla. Man patīk, ka nav neviena dialoga, bet tu tāpat visu saproti! Un tas ir lieliski, ka “Straume” nāk no valsts, kas līdz šim nebija nonākusi ASV Kinoakadēmijas redzeslokā. Ceļā uz “Oskariem” tā jau ir savākusi tik daudz balvu. Vai tā varētu dabūt arī “Oskaru”? Jā, varētu! Un vai tas nebūtu lieliski Latvijai?!” Kaķa krekliņu atpazīst daudzi – mani uzrunā kino žurnālisti Lučija Magi (Lucia Magi) no Itālijas un Mario Sekelī (Mario Szekely) no Meksikas, kur “Straume” kļuvusi īpaši iecienīta. Mario Sekelī: “Meksikāņi dievina “Straumi” – man liekas, tāpēc, ka mums patīk kaķi un Meksikā vispār ir ļoti izkopta mājdzīvnieku kultūra. Man šķiet, mūsu skatītāji uztvēra “Straumes” dzejisko noskaņu, skaisto vizualitāti un stāstu par sastrādāšanos. Pašlaik tas ir tik aktuāli visā pasaulē! Līderi mums stāsta, ka nespējam sadarboties, bet šī filma parāda, ka varam gan! Jā, mēs mīlam “Straumi” un svētdien turēsim īkšķus!” Lučija Magi: “Man arī ļoti patika “Straume”! Priecājos redzēt, ka to nominēja ne vien animācijas filmu kategorijā, bet arī kā labāko starptautisko filmu. Es to skatījos kopā ar meitu, un sākumā viņa mazliet baidījās, bet filmas gaitā pilnīgi tajā iemīlējās. Un es tāpat! Tā ir tik poētiska un skaista! Tu jūties tā, it kā būtu tajā iekšā.” Abiem žurnālistiem ir liela “Oskaru” pieredze, Lučia balso “Critics Choice Awards”, bet Mario – “Zelta globusos”. Viņi stāsta, ka “Oskaru” laikā pilsēta pārvēršas: Lučija Magi: “Losandželosā “Oskarus” var just gaisā – te virmo satraukums un spriedze, Holivudā tiek slēgtas ielas, Saulrieta bulvārī viss ir par un ap “Oskariem”. Nevar nepamanīt, ka te notiks kaut kas ļoti liels!” Mario Sekelī: “Mums, kino žurnālistiem, tas ir kā atspoguļot “Superbowl”. Šajā pasākumā ir iesaistīti tik daudzi cilvēki, ka nav brīnums, ka pilsētā tos dievina! Varbūt, izņemot tos, kas te tuvumā dzīvo, jo tiek slēgtas ielas. Bet šis notikums ir daļa no Losandželosas identitātes, jo tā taču ir pasaules kino galvaspilsēta!” Mario Sekelī par “Oskariem” ziņo jau kopš 2001.gada un pieredzējis, kā laika gaitā pieaug drošības pasākumi. Šobrīd akreditācijas noteikumi ir tik stingri kā reti kur. Tai skaitā žurnālistiem kategoriski aizliegts fotografēt savas akreditācijas kartes, lai tās nevarētu viltot, un pat staigājot tās jāgriež otrādi, lai kartes nejauši nevarētu nofotografēt kāds cits. Uz sarkanā paklāja, kur ierakstījām šīs sarunas, ceremonijas laikā drīkstēs atrasties tikai neliela starptautisko mediju izlase. Jau 28.reizi tur būs arī pieredzējušais telekanāla NBC operators Hosē Hernandess (Jose Hernandez). Hosē Hernandess: “Šī mums ir ļoti spraiga nedēļa, garas darba stundas, daudz notikumu ap “Oskariem”. Vakar filmējām Gubernatoru balli, šodien bija sarkanā paklāja izritināšana, vēl dažādi pasākumi. Pašā Oskaru dienā strādāsim no agra rīta līdz vēlam vakaram. Katru gadu viss it kā notiek līdzīgi, bet mainās sejas, jāzina gan jaunās, gan pieredzējušās slavenības. Gadu gaitā “Oskaros” ir augusi daudzveidība – ne vien slavenības ir dažādākas, bet arī žurnālisti. Uz sarkanā paklāja ir arvien vairāk podkāsteru, jūtuberu, influenceru – Akadēmija viņus sākusi uztvert nopietnāk. Šajā darbā nedrīkst nogurt. Es esmu savā darba režīmā, bet reizi pa reizei izdodas noķert arī mazliet prieka – o, rekur mans mīļākais aktieris, skat, kāda kleita, ak dieniņ, kas tam vīram ir mugurā... 90% laika esmu darba režīmā, bet ir jautri!” “Oskaru” vērienu un sava svarīguma apziņu nevar pat attāli salīdzināt ar rāmo un demokrātisko Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanu, no kuras ziņojām 2024.  gada decembrī. Vairums “Oskariem” akreditēto žurnālistu nevar pat pretendēt uz iespēju pasākuma laikā atrasties “Dolby” teātrī (kas, starp citu, ir iebūvēts parastā iepirkšanās centrā Holivudas bulvārī) – vieta, kur tiek filmētas visas uzvarētāju intervijas, ko parasti redzat TV ekrānos, atrodas viesnīcā līdzās teātrim, kur “Oskaru” ieguvējus lielā konferenču telpā sagaidīs simtiem žurnālistu no visas pasaules. Un jā, saskaņā ar “Oskaru” noteikumiem arī viņi reportāžas pie saviem datoriem veidos smokingos un vakarkleitās.

Stāsta vēsturniece Inga Sarma Lorna Hola, Latvijas futbola tēva Harolda Trevenena Hola vecākā meita, dzimusi Rīgas Jūrmalā, Bulduros 1912. gadā. Lorna bija izcila skaistule, ļoti sportiska un lieliski pārvaldīja astoņas valodas. Viņa aizrāvās ar peldēšanu un tenisu. Lorna ieguva izglītību prestižā meiteņu skolā Anglijā un bija stādīta priekšā karalim Džordžam V.  No 1935. līdz 1936. gadam viņa strādāja Rīgas radiofonā, piedaloties angļu valodas mācību raidījumos. 1939. gadā viņa kopā ar vīru Kventinu Višovu devās projām no Latvijas. Otrā pasaules kara laikā Kventins Višovs bija Karalisko gaisa spēku lidotājs, bet Lorna Dienvidāfrikā pildīja britu izlūkdienesta aģentes misiju. Uzaugusi vāciskā vidē Bulduros, Lorna, kas bez akcenta runāja vāciski, viegli varēja uzdoties par vācbaltieti. Pēc kara Lorna ceļoja ar vīru – kalnrūpniecības inženieri – uz dažādām vietām Kanādā un Meksikā. Viņa uzrakstījusi divas grāmatas – par piedzīvojumiem, vienai stopējot uz Aļasku, un grāmatu "Nezināmā Meksika", kas vēsta par vietējo ļaužu dzīvi tālā Meksikas nekurienē. Reiz, kad Lorna ciemojās pie radiem Dienvidfrancijā, mājā ielauzās vīrietis, vicinot nazi. "Viņa aprunājās ar to puisi un pagatavoja viņam jaukas vakariņas," pēc tam stāstījusi Lornas meita. Citu reizi, Meksikā, Lornu nolaupīja divi autobusa vadītāji. Kaut kā viņai izdevās abus  apvārdot un pārliecināt, lai aizved viņu mājās, kur paēdinājusi un izvadījusi nolaupītājus pa durvīm. Tādi gandrīz neticami atgadījumi Lornas dzīvē atkārtojušies vēl un vēl. Jāsecina, ka viņa nezaudēja galvu pat visbīstamākajās situācijās un britu slepenais dienests, savulaik savervējot viņu, nebija nošāvis greizi. 60 gadu vecumā Lornas kontā bija trīs maģistra grādi – angļu un franču valodā, kā arī filozofijā, bet 83 gadu vecumā viņa ieguva skolotājas sertifikātu un vidusskolā mācīja franču valodu. Tikai gadu pirms savas došanās mūžībā 1999. gadā, Lorna izstāstīja meitai par savām slepenās aģentes gaitām kara gados. Iona Višova, Lornas meita, pazīstama Kanādas rakstniece, mātes pieredzēto izmantojusi piedzīvojumu romānu sērijā par slepeno aģenti Leinu Vinslovu. Lorna un Kventins Višovi daudz stāstīja saviem bērniem par Latviju – savu bērnības zemi, īpaši par Jūrmalu, vietu, kas bija vasaras burvības pilna, bet vēl īpašāka kļuva ziemā, kad jūra aizsala un bērni, ievīstīti segās, kamanās vesti uz Ziemassvētku dievkalpojumu baznīcā. Lornas vecākais dēls Iens Višovs ir pasaulē pazīstams zinātnieks, Letbridžas Universitātes neirozinātnes un psiholoģijas profesors un vairāk nekā 460 zinātnisku rakstu un piecu grāmatu autors par neirozinātnes tēmām. Saņēmis vairāk nekā 20 Kanādas un starptautiskus apbalvojumus un goda nosaukumus par darbu zinātniskajā pētniecībā. Bet meita Iona Višova ir pazīstama pedagoģe, Balkānu folkloras mūzikas grupas dalībniece un rakstniece. Lornas Višovas bērni un mazbērni joprojām uztur saikni ar Latviju.

Par šā gada Eiropas labāko filmu Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojumā atzīta franču režisora Žaka Odijāra kinolente “Emīlija Peresa”. Kannās pirmizrādītā filma ir savdabīgs mūzikla, trillera un komēdijas sajaukums, kura satura pārstāsts izklausās gandrīz absurdi – filmas centrā ir meksikāņu narkobarons, kurš vēlas kļūt par sievieti, falsificē savu nāvi un nonāk identitātes meklējumos starp savu veco un jauno dzīvi, pagātnes grēkiem un šodienas jūtām. Kad par franču “dzīvo klasiķi” dēvētais režisors Žaks Odijārs uz Eiropas Kinoakadēmijas skatuves kāpa pirmoreiz, saņemot balvu par labāko režiju, viņš jokoja, ka ir sagatavojis nevis vienu, bet divas un varbūt pat trīs runas, jo ir optimists. Otrajā runā kā nu jau arī labākais scenārists viņš lūdza sevi vairs nesaukt par “Jacques Audiard”, bet gan par “Jacques Award” jeb “Balvu Žaku”. Bet trešoreiz uz skatuves kāpa visa filmas komanda, jo “Emīlija Peresa” uzvarēja vairāku tūkstošu Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojumā par Eiropas labāko filmu. Filma “Emīlija Peresa” ir neparasta. “Pilnīgi traka,” vēlāk saka kinokritiķe Dita Rietuma. Odijāra radītais stāsts par meksikāņu narkobarona pārvērtībām un identitātes meklējumiem ietekmīgo narkotiku karteļu un to karos nogalināto cilvēku tūkstošu kontekstā šķiet tik dīvains, ka to pat nav vērts mēģināt paskaidrot ārpus kopējās filmas estētikas. Filmā piedalās un arī dzied un dejo spožs spāņu un amerikāņu aktrišu ansamblis – Zoja Saldana (Zoë Saldaña), Selēna Gomesa (Selena Gomez) un Karla Sofija Gaskona (Karla Sofía Gascón) – viņa ir pirmā transpersona, kas saņēmusi labākās aktrises balvu gan Kannās, gan tagad arī Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijā. Saņemot balvu, Gaskona teica, ka speciāli uzvilkusi zilu kleitu, lai izrādītu cieņu Eiropas vērtībām – taisnīgumam, demokrātijai un likumu ievērošanai. Aktrise Karla Sofija Gaskona, kura savulaik bija pazīstama kā aktieris Huans Karloss Gaskons (Juan Carlos Gascón), ir no Spānijas, bet jau ilgus gadus dzīvo un strādā Meksikā. Tieši tur norisinās arī filmas “Emīlija Peresa” darbība. Kritiķu atsauksmes par filmu “Emīlija Peresa” ir ļoti pretrunīgas. Angļu valodā vien varat izlasīt visu no sajūsmas līdz nopēlumam. Kinokritiķe Dita Rietuma, kura šo filmu redzēja pirmizrādē Kannu kinofestivālā, pieder pie sajūsminātajiem. Vēl pirms Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas viņa sarunā atzinusi, ka “Emīlija Peresa” ir viņas šī gada mīļākā filma. Un to apstiprina arī intervijā pēc ceremonijas, kurā “Emīlija Peresa” ieguva visas galvenās balvas. Žaka Odijāra filma “Emīlija Peresa” ir Francijas pieteikums “Oskariem”. Vai tā iekļūs starp nominantiem, uzzināsim janvāra vidū. Jaunajā gadā filma varētu nonākt arī Latvijas kinoteātros.

00:00:00 – Įžanga 00:01:05 – Lietuvos pergalė prieš Italiją 00:04:32 – Galinga pradžia 00:05:47 – Kuzminsko startas 00:08:05 – Grigonio pasirodymas 00:11:20 – Sirvydžio tritaškiai pro šalį 00:13:30 – Rinktinės įvertinimas 00:16:40 – Italų neviltis 00:18:20 – Sabonio veiksmai 00:21:10 – Gynėjų pasirodymas 00:23:04 – Puerto Riko pergalė prieš Meksiką 00:27:35 – Greitas Puerto Riko žaidimas 00:29:00 – Geriausi Lietuvos gynėjai 00:30:15 – Žaisti per Sabonį ar Grigonį 00:34:30 – Žiūrovų įvertinimas 00:37:05 – Kiti atrankų pusfinaliai

00:00:00 – Lietuvos pergalė prieš Meksiką 00:09:45 – Maksvyčio rotacijos 00:14:30 – Lietuvos rinktinės tritaškiai 00:15:30 – Sabonio forma ir veiksmai 00:20:20 – Greitas rinktinės puolimas 00:22:15 – NBA Europos krepšinyje 00:24:54 – Jokubaičio pasirodymas 00:28:22 – Sedekerskio nauda 00:30:22 – Pasyvus Motiejūnas 00:32:33 – Pavargęs Dončičius 00:36:55 – Rezultatai ir Dramblio Kaulas

Izraēlas Aizsardzības spēku tanki pirmoreiz sasnieguši Rafahas pilsētas centru. Grandiozā vēlēšanu diena Meksikā. Aktualitātes pasaulē analizē politologs Arnis Latišenko un TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists un politologs Arturs Bikovs. Runājot par Izralēlas un palestīniešu konfliktu, sazināmies ar Frederiku Ozolu, savukārt, analizējot notiekošo Meksikā, uzklausām meksikāni, kurš dzīvo Latvijā, Havjeru Garsiju. Ar paragrāfiem pret bumbām Vakar, 28. maijā, pasaules mediji izplatīja ziņu, ka Izraēlas Aizsardzības spēku tanki pirmoreiz sasnieguši Rafahas pilsētas centru. Rafaha ir trešā lielākā pulsēta Gazas joslā, tā atrodas pašos teritorijas dienvidos, pie robežas ar Ēģipti, un tajā pēdējo mēnešu laikā saplūduši vairāki simti tūkstošu bēgļu no kara skartajiem rajoniem tālāk ziemeļos. Tagad viņiem atkal nākas bēgt vai arī riskēt ar dzīvību, paliekot kauju zonā. Dažās pēdējās dienās karadarbības rezultātā Rafahā un tās apkārtnē jau nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju, t.sk. vismaz 45 svētdien, kad pēc Izraēlas gaisa spēku trieciena vietai, kur, kā apgalvo Izraēlas puse, uzturējušies divi „Hamās” komandieri, izcēlās plašs ugunsgrēks. Tā kā cauri Rafahai ved galvenie piegādes ceļi, līdz ar karadarbības intensificēšanos strauji sarukušas pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču piegādes Gazas joslai. Tikām Izraēla izjūt arvien nozīmīgāku starptautiskās sabiedrības spiedienu ar prasījumiem pārtraukt karadarbību. Šai ziņā atzīmējami vairāki neseni starptautisko tiesvedības institūciju lēmumi. Pagājušajā piektdienā, 24. maijā, Apvienoto Nāciju Starptautiskā tiesa lēma pieprasīt Izraēlas militāro operāciju pārtraukšanu Rafahā. Tiesa ir augstākais Apvienoto Nāciju orgāns starpvalstu konfliktu juridiskai risināšanai, taču tās lēmumu izpildei trūkst piespiešanas mehānisma. Pagājušās nedēļas sākumā citas institūcijas – Starptautiskās Krimināltiesas – pārstāvis, prokurors Karims Hans paziņoja, ka ir pieprasījis aresta orderus sakarā ar pašreizējā karā pastrādātajiem noziegumiem gan trim „Hamās” līderiem, gan Izraēlas premjerministram Bejaminam Netanjahu un aizsardzības ministram Joavam Galantam. Izraēlas politiķu iespējamais noziegumu sastāvs ir mērķtiecīgi militāri uzbrukumi civiliedzīvotājiem, humānās palīdzības piegāžu bloķēšana un apzināta bada izraisīšana militāro mērķu sasniegšanai, un šī ir pirmā reize, kad šī tiesa apsūdz kādas demokrātiskas valsts vadītājus. Starptautiskās krimināltiesas rīcību, vienādojot teroristisko organizāciju „Hamās” un Izraēlas valsti, jau asi kritizējusi Savienoto Valstu administrācija, un izskanējuši aicinājumi ieviest pret tiesas pārstāvjiem sankcijas, kādas savulaik jau bija ieviesusi prezidenta Trampa valdība. Vēl viens starptautiskās sabiedrības mēģinājums ietekmēt Izraēlu ir vairāku Eiropas valstu valdību paziņojumi par Palestīnas valstiskuma atzīšanu. Pēdējās dienās šādu soli spērušas Īrija, Norvēģija un Spānija. Palestīnas valstiskumu jau pirms tam bija atzinušas 142 pasaules valstis, lielākoties Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas pārstāves. No Eiropas Savienības dalībvalstīm tādas bija Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija, kas atzīšanu veica 1988. gadā, pieskaņojoties toreizējās Padomju Savienības ārpolitikai; kā arī Zviedrija, kas pievienojās atzīšanai 2014. gadā. Vēl trīs Rietumeiropas valstu stāšanās atzinēju rindās liecina par zināmu noskaņojuma pārbīdi attiecībā pret Izraēlas politiku. Kā vakar, pēc attiecīgā Spānijas valdības akta pieņemšanas paziņoja premjerministrs Pedro Sančess, šīs rīcības mērķis esot tikai un vienīgi veicināt karadarbības pārtraukšanu, tas nekādā ziņā neesot jāuztver kā Izraēlas nācijai naidīgs solis. Pagaidām gan šķiet, ka Izraēlā tas izraisījis vien sašutumu un stingrāku atbalstu valdības rīcībai. Meksikas vēsturiskās vēlēšanas Nākamsvētdien Meksikā būs grandioza vēlēšanu diena – pilsoņi dosies pie urnām, lai dotu uzticības mandātu apmēram 20 700 tautas kalpu, ar valsts prezidentu un divu parlamenta palātu deputātiem sākot, ar vietvaru vadītājiem un deputātiem beidzot. Meksika ir federatīva prezidentāla republika, tāpēc galvenā intriga ir valsts galvas izraudzīšanās. Prezidents tiek ievēlēts vienā vēlēšanu kārtā uz vienu sešu gadu pilnvaru termiņu, tātad līdzšinējais prezidents Andress Manuels Lopess Ovradors nevar pretendēt uz atkārtotu nonākšanu amatā. Toties visai labas izredzes ir viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam – kreisajai partijai Nacionālās Atdzimšanas kustība jeb, spāņu valodas abreviatūrā, „Morena”. Kopā ar mazākiem spēkiem – Darba partiju un Meksikas zaļo ekoloģistu partiju – „Morena” veido šobrīd ietekmīgāko kreiso bloku „Turpināsim veidot vēsturi!”. Bloka kandidāte, inženiere-enerģētiķe un agrākā Mehiko pilsētas galva Klaudija Šeinbauma visās aptaujās ieguvusi vairāk nekā 50% atbalstu, par apmēram 20% apsteidzot savu galveno konkurenti – uzņēmēju un parlamenta augšpalātas deputāti Sočitlu Galvesu. Galvesa pārstāv partiju bloku „Spēkus un sirdis Meksikai”, par kuru tiek teikts, ka to vieno pamatā tikai opozīcija prezidentam Ovradoram un viņa partijai. Blokā ietilpst konservatīvā Nacionālās rīcības partija, labēji centriskā Institucionāli revolucionārā partija un sociāldemokrātiskā Demokrātiskās revolūcijas partija. Nedaudz virs 10% aptaujās ieguvis trešais nopietnākais kandidāts, centriski kreisās partijas „Pilsoņu kustība” pārstāvis Horhe Mainess. Viss liecina, ka svētdien meksikāņi pirmoreiz valsts vēsturē ievēlēs prezidenti sievieti, kas tiek vērtēts kā nozīmīgs notikums šai sabiedrībai, kurā joprojām ir ļoti izteiktas t.s. mačisma, respektīvi, maskulīnā šovinisma iezīmes. Diemžēl Meksikas priekšvēlēšanu periods saistās arī ar dramatisku vardarbību, ciktāl pašvaldību līmenī politika cieši saaugusi ar kriminālo karteļu un bandu ietekmi, kam cīņā par varu visi līdzekļi labi. Šogad vien šīs varas cīņas jau prasījušas vismaz 145 cilvēku dzīvības, apmēram desmitā daļa no viņiem ir vietvaru amatu kandidāti. Aizejošais prezidents Ovradors savulaik tika solījis apkarot šo vardarbību, taču solījumi lielākoties palika deklarāciju līmenī. Sagatavoja Eduards Liniņš.   

Šoreiz pie Lauras I'mperfekt Piektdienā latviešu meksikānis Raimonds Gudrups. Kāpēc latviešu meksikānis? Noklausies! Parunājām par to, kā Raimonds nokļuva Meksikā un ko tā viņam nozīmē, par to, kā bez apgaismojuma ar vabolīti naktī braukt pa serpentīna ceļu, par maijiem, par ceļošanu vienatnē un par to, kāpēc Meksikā vēl ir “īstuma” piegarša.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas par Centrālamerikas valsti Hondurasas Republiku. Nabadzīgu valsti, kurā ir augsts noziedības un vardarbības līmenis. Banānu republiku vārda tiešā nozīmē, toties valsti ar divām galvaspilsētām. Apmēram septiņus gadsimtus Hondurasas teritorijā valdīja Maiju civilizācija. Līdz pat 10. gadsimtam mūsu ērā. Kopan pilsēta, ko uzskata par maiju civilizācijas galvaspilsētu, ir viens no UNESCO mantojumiem, kas atrodams mūsdienu Hondurasas teritorijā. Kristofors Kolumbs tiek uzskatīts par pirmo eiropieti, kurš ieradās Hondurasas teritorijā 1502. gadā un jau nepilnus 37 gadus vēlāk spāņi bija izkāvuši vietējos iedzīvotājus un kolonizējuši reģionu. Kolumbs esot arī iedevis Hondurasai nosaukumu. Spāņu valodā vārds ‘honduras' nozīmē dziļums un tieši šādi tie jūras ūdeņi pie Hondurasas ziemeļu krastiem esot. Reiz Hondurasa bija Meksikāņu impērijas sastāvdaļa, bet 1823. gadā kopā ar Kostariku, Nikaragvu, Gvatemalu un Salvadoru tika iekļauta Centrālamerikas Federatīvajā Republikā. Šis politiskais veidojums bija ar īsu mūžu. Bet kas ir palicis ilgāk, lai arī transformētā formā, ir Hondurasas un pārējo šo valstu karogi. Hondurasas karogā ir atrodamas piecas zilas zvaigznes, kas apzīmē piecas oriģinālās federatīvās republikas valstis. 1840. gadā Hondurasa kļuva patstāvīga neatkarīga valsts. Valsts modernā vēsture gan politiskā, gan ekonomiskā ir bijusi krāsaina. Viena no zīmīgākajām lietām – termins “banānu republika”. “Banānu republika” ir pazemojošs termins, kas izdomāts, lai apzīmētu mazas, korumpētas, nabadzīgas, slikti pārvaldītas un visbiežak Latīņamerikā atrodamas valstis. Hondurasa ir oriģinālā valsts, kam šis termins piemērots. Termins, kā var nojaust, ir saistīts ar amerikāņu ietekmi valstī 19. gadsimta beigās un visa 20. gadsimta garumā. ASV kompānija „United Fruit Company” faktiski pārvērta Hondurasu par vienu lielu banānu plantāciju un guva no šī lielu pelņu.  Peļņas saglabāšana arī bija iemesls, kādēļ ASV iejaucās vairāku militāru huntu darbībā un revolūcijās. Rezultātā Hondurasai īsti neizdevās izveidot patstāvīgu, spēcīgu ekonomiku. Un mūsdienu statuss kā vienai no nabadzīgākajām valstīm Amerikās ir tam skumjš iznākums. Otra valsts, kura tika šādi ekspluatēta, bija Gvatemala. Un termina autors esot amerikāņu rakstnieks O. Henrijs. Viņš pat grāmatu ar nosaukumu “Kāposti un karaļi” par šo sarakstīja. Balstoties uz paša pieredzēto Hondurasā. „United Fruit Company”, starp citu, mūsdienās saucās „Chiquita” un tā operē no Šveices. Kompānija cita starpā ir finansējusi terorismu un vispār ir ar ļoti sliktu slavu. Palasiet paši, pirms nākamreiz veikalos šito radītos produktus pērkat. Vēl viens interesants fakts. Hondurasai ir divas galvaspilsētas. Abas ir ierakstītas konstitūcijā. Viena saucas Tegusigalpa (Tegucigalpa) un otra ir Komajaguela (Comayaguela). Valdības institūcijas gan ir atrodamas Tegusigalpa. Par Hondurasu runājot, gribi, vai negribi, ir jārunā primāri par vardarbību un noziedzību. Valsts ir otra vardarbīgākā Latīņamerikā un viena no noziedzīgākajām valstīm pasaulē. Slepkavības, bruņotas laupīšanas un cilvēku nolaupīšanas ir faktiska ikdiena. Narkotiku tirgošana, cilvēku tirdzniecība, izvarošanas, bandu aktivitātes ir normāla parādība, jo policijai vienkārši trūkst resursu visu izmeklēt. Pavisam nemīlīga valsts, uz kuru braukt ciemos. Un policijas bieži ne mazāk vardarbīgā rīcība arī nav nekas neparasts. 2002.  gadā Hondurasas policija viena no reidu rezultātā pamanījās noslepkavot pēc ANO aprēķiniem apmēram pusotru tūkstoti uz ielām dzīvojošu bērnu un jauniešu. Noziedzības pamatā nav nekas cits, kā nabadzība. Un visi šie faktori kopumā rada bezcerību Hondurasas sabiedrībā un emigrācija no valsts, sevišķi uz ASV, notiek lielos apjomos. Šā brīža migrantu krīze uz ASV dienvidu robežas – ne jau meksikāņi vairs ir galvenie migranti, bet gan cilvēki no tādām valstīm, kā Hondurasa, kuri bēg no augstajiem vardarbības un nabadzības bezcerības apstākļiem. Daudzus gadus Hondurasā bija reģistrēts augstākais slepkavību skaits pasaulē. Valsts pamanījās to samazināt, lai arī vēl joprojām ir starp top piecām - sešām valstīm pasaulē ar apzinātu 35,1 slepkavību uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā šis rādītājs, salīdzinājumam, ir 3,6, un mēs esam kaut kur apmēram pa vidu pasaulē ar šo rādītāju. Tiek rēķināts, ka deviņu ar pusi miljonu iedzīvotāju nelielajā valstī, ielu bandās ir apmēram 10 tūkstoši cilvēku. Un bandu dzīve, kā zinām, ir pilna ar vardarbību, lecīgumu, mačo kultūru, ballītēm un alkoholu. Hondurasa, protams, nav vienīgā valsts, kurā alkohola patēriņš ir viens no augstās vardarbības iemesliem. Un alkohols arī nav vienmēr automātisks vardarbības izraisītājs. Vairāk par alkohola patēriņa tendencēm pasaulē lūdzām pastāstīt Agrim Startam, sociālā projekta “1000 dienas skaidrā” izveidotājam un vadītājam.  

I'mperfekt piektdienā šoreiz Inga, Zane un Laura. Aprunājāmies par I'mperfekt notikumiem, par piedzīvoto Bali un Meksikā un par visu to, kas gaidāms jau šajā pavasarī un vasarā. Zane ir saplānojusi fantastisku programmu gan Valensijas provincē, gan Itālijas iekārojamākajā salā – Kapri. Nāc kompānijā!

Pirmoreiz pasaulē demonstrēts jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās. To veido iekārta, kas kodoldegvielas siltumu pārvērš skaņā un šo skaņu - elektrībā. Kā skaņa, siltums un magnētiskā lauka svārstības var dot enerģiju tāliem kosmosa ceļojumiem, skaidro Latvijas Universitātes Fizikas institūta vadošais pētnieks Artūrs Brēķis. Artūrs Brēķis un viņa kolēģi radījuši prototipu “SpaceTrips” - tas ir jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās, un šo latviešu veikumu augstu novērtē starptautiskie partneri. Latvijas zinātnieki jau desmitgadēm ir bijuši līderi specifiskās fizikas jomās, un pieminēto prototipu ļāvušas radīt tieši ilgā laika posmā uzkrātās zināšanas. "Iekārta, ko esam uzbūvējuši Salaspilī, Fizikas institūtā, būtībā tas ir enerģijas pārveidotājs, kas sastāv no divām mašīnām - no termoakustiskā dzinēja, kas ir siltuma pārveidotājs skaņā, un no magnetohidrodinamiskā ģeneratora, kas šo skaņu, kas ir mehāniskā enerģija, pārveido elektrībā, elektriskajā enerģijā tādā veidā, kā šķidra metāla svārsts magnētiskajā laukā - šurpu turpu, aptuveni 50 reizes sekundē ar frekvenci 50 herzi. Tādā veidā var saražot maiņstrāvu, kas varētu būt pielietojama, piemēram, kāda satelīta vai kosmiskas zondes elektroapgādes sistēmā, skaidro Artūrs Brēķis. "Attiecībā par magnetohidrodinamiku, šo nozari jāsaprot vispār tā, ja elektrība var plūst pa vadiem, pa kabeļiem, pa cietiem vadiem, kāpēc tā nevarētu plūst arī pa šķidru metālu? Un būtībā tas arī ir pamats magnētiskajai hidrodinamikai, tātad šķidras elektrovadošas vides mijiedarbība ar magnētisko lauku. Tā ir nozare, kurā mēs specializējamies institūtā," norāda Artūrs Brēķis. "Nebūs melots, ka mēs esam, es teiktu, vienīgais institūts pasaulē, kurš ekskluzīvi specializējas tikai un vienīgi vienā nozarē - ļoti, ļoti šaurā fizikas nišā, kas magnētiskā hidrodinamika. Tā vēsturiski ir iegājies, un te jāsaka tā, ka tā ir mūsu stiprā puse," turpina Artūrs Brēķis. "Es bieži esmu dzirdējusi arī, ka runā, teiksim, ka igauņiem ir "Skype" un IT, lietuviešiem tur ir "Maxima" un citi varbūt zīmoli. Kas ir mums, latviešiem? Kur mēs esam līderi? Man ir atbilde tam, ka viena no šīm jomām ir magnētiskā hidrodinamika, kur patiešām ir izveidojusies izcila ļoti augsta līmeņa zinātniskā skola, kurā mūs atpazīst visā pasaulē. Un tas arī pamats tam, kāpēc šādu projektu mēs varējām realizēt. Protams, ka starptautiska sadarbība visa tā pamatā.  (..) sadarbojoties termoakustikas speciālistiem, kas ir vēl šaurāka nozare zināmā mērā par magnētisko hidrodinamiku, kur apvienojas siltuma fizika ar skaņas fiziku, tie ir pārveidotāji, kas strādā uz šādu principu, termoaukustisko principu. Tur arī ir savi cilvēki pasaulē, kas tajā strādā. Un savukārt mēs, šķidra metāla speciālisti, sastrādājoties ar viņiem, mums izdevās šādu darbības principu realizēt un parādīt." Vienkārši var skaidrot, ka magnetohidrodinamika ir elektrības pārvietošanās šķidrumā un termoakustika - siltuma pārveidošanās skaņā. Neliels paskaidrojums. Termoakustiskajā dzinējā patiešām nepieciešama gan kodoldegviela, piemēram, amerīcijs, gan gāze, proti, nupat pieminētais argons. Siltums no kodoldegvielas rada temperatūru starpību uz termoakustiskā dzinēja siltummaiņiem jeb iekārtām, kas pārvada siltumu no vienas vides uz citu. Kad temperatūru starpība un arī spiediens ir pietiekami augsti, sāk svārstīties gāzes spiediens un rodas skaņa. Varam to pat iztēloties aptuveni tā: kodoldegvielas un gāzes tvertnes dzīvojas viena otrai blakus, un vienā brīdī degvielas siltums rada impulsu, teju “iesper” gāzei, un tā rada skaņa. Sava veida domino efekts.  Un ar pētnieka pieminēto vārdu salikumu “darba ķermenis” inženieri sarunvalodā parasti sauc elementu, kas kustas. Piemēram, automašīnu iekšdedzes dzinējos tie būtu cilindri, kas kustētos šurpu un turpu. Taču prototipa “SpaceTRIPS” gadījumā nekādu kustīgu detaļu nav, līdz ar to gāze argons pati par sevi ir darba ķermenis termoakustiskajam dzinējam. Varbūt jūs jautāsiet - cik tad liels ir pats prototips? Tie ir aptuveni 2 metri gan garumā, gan augstumā, bet, veidojot īstu kosmosā palaižamu iekārtu, skaņas caurules un viss pārējais būtu vēl kompaktāks.  Esam aplūkojuši prototipa pirmo posmu, kurā siltumenerģija tiek pārveidota akustiskajā jeb mehāniskajā enerģijā. Saules paneļu ietekme uz gaisa temperatūru to tuvumā "Saules panelis ir tumšā krāsā, un tāpēc tas absorbē daudz vairāk siltuma nekā atstarojošās tuksneša smiltis. Lai gan daļa enerģijas tiek pārvērsta elektrībā, liela daļa no tās joprojām uzsilda paneli. Un, ja vienlaidus sagrupēti miljoniem šādu paneļu uzsilst, tad kopā ar tiem uzsilst arī visa teritorija. Ja šie saules paneļi atrastos Sahāras tuksnesī, tad šis jaunais siltuma avots  ietekmētu klimatu tādā mērā, ka šajā reģiona parādītos vairāk nokrišņu un rezultātā tuksnesis kļūtu zaļāks." Tas ir citāts no raksta, ko tīmekļa vietnē „The Conversation”  publicēja Lundas universitātes un Ķīnas provinces Guandunas universitātes ģeogrāfijas pētnieki par to, kā izmantojot datorprogrammu tika modelēta situācija, kā milzīgie saules paneļu parki pasaulē varētu izmainīt klimatu. Tātad jāņem vērā, ka tas ir tikai, kā paši pētnieki raksta, hipotētiski pieļaujams rezultāts, kas veidots ar datorsimulāciju. Bet  no otras puses, ja skatāmies uz to, ka pasaules lielākie saules paneļu parki, kuru izmērs ir mērāms vairākos tūkstošos hektāru (tādi atrodas Indijā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Meksikā, Ēģiptē) un kur vienlaidus ir izvietoti miljoniem saules paneļu, kuru tumšā virsma uzsilst no saules gaismas, tad, protams, rodas jautājums, kā šāds milzīgs siltuma avots ietekmē apkārtējo vidi. To skaidro biedrības “Zaļā brīvība” atjaunīgās enerģijas politikas eksperte Krista Pētersone.

Kamēr Latvijā ir iestājies rudens, Gvatemalā, valstī, par kuru stāsts raidījumā Diplomātiskās pusdienas, līdzīgi kā daudzās citās tropu valstīs pašlaik noslēgumam tuvojas lietussezona, lai novembrī sāktos sausā sezona, jeb vasara, kuras karstākie mēneši ir marts un aprīlis. Tā kā, ja gribas siltumu – pagaidiet līdz novembrim un varat doties uz Gvatemalu.  Ar vairāk nekā 18,5 miljoniem iedzīvotāju Gvatemala ir visvairāk apdzīvotā Centrālamerikas valsts un piektā lielākā valsts Ziemeļamerikas kontinentā. Galvaspilsētā Gvatemalā vien dzīvo aptuveni trīs miljoni cilvēku. Lai arī oficiālā valoda valstī ir spāņu valoda, iedzīvotāji runā arī vairāk nekā 20 maiju valodās, kā arī vairākās „ne-maiju amerindiāņu” valodās. Vienā no šīm maiju tolteku valodām vārds Gvatemala nozīmē – koku zeme, jeb vieta ar daudz kokiem. Ģeogrāfiski runājot, Gvatemalā ir ne tikai daudz koku, bet arī daudz kalnu un vulkānu. Veseli 37 vulkāni, no kuriem gan tikai trīs esot aktīvi. Viens no tiem Santia-guito izvirstot katru stundu un tā tas turpinoties jau gandrīz 100 gadu. Un vēl interesanti, ka Gvatemalai ir divas greznas krasta līnijas – viena ar Kluso okeānu, otra – ar Atlantijas okeānu. Starp citu atrašanās starp abiem okeāniem atspoguļota arī valsts karogā – malās divas zilas līnijas, pa vidu viena balta ar valsts ģerboni centrā. Runājot par Gvatemalas vēsturi, noteikti nedrīkst nepieminēt seno un bagātīgo maiju kultūru, par kuriem kaut vai attālināti būs dzirdējis ikviens, kurš ir apmeklējis vēstures stundas. Maiju civilizācija faktiski sāka attīstīties otrajā un pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras un attīstījās mūsdienu Meksikas, Gvatemalas, Belizes, Hondurasas un Salvadoras teritorijā. Šī civilizācija ir ieguvusi slavu ar savu arhitektūru – piemēram, slavenais Čičenicas piramīdu komplekss Meksikā, izsmalcināto rakstniecību (dažus no rakstiem joprojām vēl mēģina atšifrēt), un arī pašiem savu kalendāru (pēc kura, starp citu, pasaules galam bija jāpienāk 2012. gada 21. decembrī). Tiek uzskatīts, ka maiji bija arī vieni no pirmajiem, kuri iemācījās iegūt un apstrādāt lateksu, lai no tā veidotu atsperīgas bumbas, ko izmantot savos sporta veidos.   Vēsturniekiem nav vienota viedokļa par to, kāpēc maiju civilizācijā sākās lejupslīde. Viens no iespējamiem variantiem ir vairāki spēcīgi sausuma periodi laika posmā starp mūsu ēras 800. un 1000. gadu. Pēdējā no maiju valstīm Nojpetena krita 1697. gadā pēc eiropiešu iebrucēju izraisītajiem kariem un slimībām. Taču kā norāda atsevišķi vēsturnieki, faktiski jau sabruka tikai maiju politiskā sistēma, jo sabiedrība palika un Centrālamerikā joprojām ir ap septiņiem miljoniem maiju. No 19. gadsimta vidus Gvatemalu sāka pārņemt nestabilitāte un pilsoniskie nemieri. Bet 20. gadsimta sākumā valsti pārvaldīja vairāki ASV valdības un „United Fruit Company” atbalstīti diktatori. Šī multinacionālā kompānija tirgoja Latīņamerikas plantācijās audzētos augļus, galvenokārt banānus, uz ASV un Eiropu. Tādās valstīs kā Kostarika, Hondurasa un Gvatemala „United Fruit Company” faktiski piederēja monopols, tāpēc arī šīs valstis nereti tika sauktas par banānu republikām. Mums banānu republika gan droši vien asociējas ar kaut ko nedaudz citu. Bet ārvalstu kompāniju atbalstītie diktatori aktīvi vērsās pret vietējiem iedzīvotājiem, atņemot tiem zemi, pastiprinot darba prasības un arī faktiski ieviešot policejisku valsti. Un arī visai loģiski, ka šādam spiedienam rodas arī pretestība – 1944. gadā prodemokrātiski noskaņoti studentu un arodbiedrību kustība gāza diktatoru Horhi Ubiko. Turpmākie desmit gadi tiek saukti par „desmit pavasara gadiem”, kuru laikā tika īstenotas dažādas sociālās, politiskās un arī agrārās reformas, tostarp ieviesta minimālā alga, nodrošināta pāreja uz demokrātisku pārvaldi un arī garantēta lauksaimniecības zemju atdošana aptuveni 500 tūkstošiem lauksaimniecībā strādājošo vietējo iedzīvotāju. Pēc desmit uzplaukuma gadiem Gvatemala atkal atgriezās diktatūrā, kas jau 1960. gadā noveda pie asiņaina pilsoņu kara sākuma starp kreisi noskaņotajiem kaujiniekiem un ASV atbalstīto valdību. Jau pēc tam, kad ar ANO starpniecību tika noslēgts miera līgums, īpaša ANO Vēsturisko faktu noskaidrošanas komisija Gvatemalas bruņoto spēku darbības atzina par genocīdu. Tāpat tika konstatēts, ka ASV īstenotā Gvatemalas valdības spēku karavīru apmācība un sniegtās iemaņas pretuzbrukumu veikšanai ir veicinājusi dažādus cilvēktiesību pārkāpumus, vienlaikus gan atzīstot, ka ASV nav tieši atbildīga par genocīda veikšanu. Tas mūs noved faktiski līdz mūsdienām. Pirms runājam par politiski ekonomisko situāciju mūsdienu Gvatemalā, savos iespaidos par šo valsti dalās Linda Jākobsone-Gavala, kas savulaik ir dzīvojusi un strādājusi Gvatemalā un joprojām vada biedrību „Seiba – atbalsts Gvatemalas bērniem”.

RANDEVOU 6 Oktòb 2023: 1- Yon delegasyon ameriken rankontre otorite meksiken nan Meksik pou diskite trafik dwòg ak imigrasyon ilegal. 2-Yon Gwoup Ayisyen òganize yon manifestasyon devan Anbasad Kenya nan New York 3-Rate gaz ki genyen nan Nòdès peyi a afekte konstriksyon kanal sou rivyè Masak la.

RANDEVOU 5 Oktòb 2023: 1- Yon Delegasyon Ameriken Ale Nan Peyi Meksik Pou Diskite Sou Sitiyasyon an sou Fwontyè 2 peyi yo 2- 2 Depite pare pou poze kandidati yo pou ranplase Kevin McCarthur kòm Prezidan chanm nan 3-Konfli yo Kontinye sou kontriksyon Kanal la

Petra eo iskisañ langaj ar bed ? Evit ar yezhour Tyler Schnoebelen, ne vefe ket iskisoc'h evit mikseteg Chacaltongo, ur yezh a c'haller klevet c'hoazh er Meksik ...

Divas nedēļas pirms Eiropas sieviešu basketbola čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējās spēles “Basketstudijā 2+1” aicinājām Latvijas valstsvienības saspēles vadītāju Ilzi Jākobsoni. Runājām par: - spēlētājas pieredzi Izraēlas klubā un Meksikā; - atgriešanos “TTT Rīga” un tuvākajiem izaicinājumiem; - ģimenes ietekmi uz karjeras attīstību; - sarežģītajiem gadiem jaunatnes basketbolā; - veiksmīgo ieskrējienu Liepājā; - kā iziet no komforta zonas; - profesionāles maizi ārzemēs un piedalīšanos laukuma salikšanā; - valstsvienības izredzēm Eiropas čempionātā; - pirmo pieredzi 3x3 basketbolā. 56 minūtes par sieviešu basketbola tuvāko pagātni un aktualitātēm!  

15min laidoje apie futbolą „Skrieja kamuolys“ – apie krepšinio turnyrą, Mariaus kasdienybę Katare, sekmadienio kovas, skandalus ir A lygos finišą. Komanda – 15min žurnalistai Marius Bagdonas (Kataras), Mantas Krasnickas ir Aurimas Tamulionis (Vilnius) bei tinklaraščio „Vienuolika“ autorius Karolis Dudėnas. 00:00 Įžanga ir savaitgalio džiaugsmai 12:10 Mariaus kasdienybė Katare 22:50 Sekmadienis pasaulio čempionate 1:11:57 VIAPLAY žaidimas 1:12:34 A lygos karštas finišas 1:25:48 Jano Nevoinos akcentai 1:27:42 Įdomiausia statistika 1:29:16 „Neptūno“ direktoriaus judesėlis #KONKURSAS Sveikiname Aurimą Urboną, kuris atspėjo, kad Argentina nugalės Meksiką 2:0. Jam atitenka šešių mėnesių VIAPLAY prenumeratos kodas! Futbolas, Formulė-1, filmai, serialai ir kitas VIAPLAY turinys. Šios savaitės klausimas: kaip baigsis Kroatijos ir Belgijos rungtynės ketvirtadienį? Teisingai atsakiusiam – net pusės metų VIAPLAY prenumerata!

Lietuviškiems kviečiams atsiveria Meksikos rinka. Gautas oficialus leidimas eksportuoti grūdus į šią šalį. Pokalbis apie naujas galimybes ir galimus iššūkius su Grūdų perdirbėjų ir prekybininkų asociacijos direktore Dalia Ruščiauskiene.Vazonuose įsigyti ir sodybos teritorijoje pasodinti medžiai ne visuomet prigyja. Apie dažniausiai daromas klaidas ir kaip jų išvengti sodinant lapuočius bei spygliuočius pasakos VMU Panevėžio regioninio padalinio medelyno vadovas Egidijus Kaluina.Albinas Kuliešis atsikraustęs gyventi į Ukmergę, kaip pats sako, rado dykynę, kurioje dabar jau tris dešimtmečius puoselėja savo kūrybos oazę. O Ukmergės rajone esančią tėvų sodybą siekia paversti menininkams atvira, idėjoms įkvepiančia erdve.Naujojoje Zelandijoje svarstoma apmokestinti galvijų išmetamas, šiltnamio efektą skatinančias dujas. Vietos ūkininkai dėl naujų mokesčių piktinasi ir siūlo kitus galimus sprendimo būdus.Ved. Arneta Matuzevičiūtė„Gimtoji žemė“ – ketvirtadienį, spalio 27 d., 06.07 val. per LRT RADIJĄ.

Ayiti: Konsèy Sekirite Nasyonzini diskite yon rezolisyon Etazini ak Meksik patwone sou kriz peyi a

„Buvau beveik įsitikinęs, kad karas prasidės ir norėjau išvažiuot kur nors į Meksiką. Neišvažiavau. Ir po to supratau, kad jei būčiau išvažiavęs, tai negalėčiau ten būt. Iš karto būčiau grįžęs čia“, – sako keliautojas ir fotografas Denis Vėjas. Prakeliavęs 15 metų, Denis laisvamanišką savo keliavimą dabar vadina visišku pacifizmu ir pats pripažįsta, kad karas Ukrainoje jį labai pakeitė. Anksčiau savo keliones dokumentuodamas draugams ar asmeniniam tinklaraščiui, dabar užsiima žurnalistine fotografija ir rašymu, kurie tapo viena iš jo profesijų. Nuo karo Ukrainoje pradžios NARA publikavo penkis Denio pasakojimus iš ten. Drauge su žurnalistu Tomu Valkausku, jie į Ukrainą išvažiavo pirmąją karo savaitę, o vėliau, Denis sugrįžo į Ukrainą dirbti ir vėl – keliavo į Odesą. Su Deniu susitikome pasikalbėti apie žurnalistinio darbo etiką karo zonoje, jo patirtį dirbant Ukrainoje, keliones ir kaip santykį su jomis pakeitė geopolitiniai įvykiai bei keliavimo laisvę, kuri turi kainą. Visa publikacija ir fotografijos: https://nara.lt/lt/articles-lt/karas-kadras-kelias-pokalbis-su-fotografu-deniu-veju-dirbusiu-ukrainoje Paremkite mūsų veiklą: https://contribee.com/nara 

Ir ierasts, ka par laikus neapmaksātu rēķinu mūs informē roboti, tāpat daudzos uzņēmumos atbildes uz jautājumiem sniedz nevis klientu konsultanti bet čatboti. Mākslīgā intelekta pielietojums gājis vēl soli tālāk, piedāvājot radīt īpašu čatbota veidu - deadbotu jeb personalizētu čatbotu, kas runā kāda miruša cilvēka vārdā. Vai cilvēkam ir iespējams izveidot digitālu versiju, kas dzīvos pēc viņa nāves, cik ētiski tas ir un kā tas mainīs to, kā sērojam, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Tehniskās universitātes profesors Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras vadītājs Agris Ņikitenko un sociālantropoloģe Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes pētniece un Vīnes Universitātes doktorante Anna Žabicka. Kas ir deadboti? "To noteikti nedrīkst un nevajadzētu uztvert par cilvēka digitālu versiju. Nekādā gadījumā. Tam nav ne apziņas, ne attiecīgās personības, ne nekā no tamlīdzīgam vispārcilvēcīgām īpašībām. Tas ir tiešām sarunu robots, vai tērzēšanas robots, tieši tulkojot. Tātad programmatūru, kas ņem vērā cilvēka izteiksmes veidus un formas. Tas nozīmē - noteikta veida izteicieni, noteikta veida balss tembrs un emocionālā noskaņa noteiktā kontekstā. Nu tāda veida izpausmes, protams, var iebūvēt un uztrenēt, tehniski runājot. Bet tā noteikti nav cilvēka digitāla versija nekādā gadījumā. Līdz ar to šis robots nekad nedrīkst un nevarēs runāt miruša cilvēka vārdā, uzņemoties kaut kādu atbildību," skaidro Agris Ņikitenko. Antropoloģijas kontekstā, kā tas izklausās. Vai tā ir vēlme cilvēkiem maksimāli ilgi uzturēt saikni ar mirušajiem tuviniekiem?  "Kaut kādā ziņā, jā. Tajā pašā laikā, protams, mēs nevaram ignorēt, kā arī šobrīd mirušie vienmēr turpina piedalīties dzīvi palikušo dzīves dažādos veidos. Mēs viņus atceramies, mēs viņus pieminam," vērtē Anna Žabicka. "Mums ir brīnišķīgi piemēri par kapusvētkiem. Sevišķi Alūksnes kapusvētki, kas ir fenomenāls, liels notikums, kā es smejoties, ar draugiem runājot, ka izskatās, ka uz ballīti uzaicināti arī mirušie. Viņi turpina veidot un ietekmēt mūsu attiecības. Līdz ar to mēs redzam mūsu pašu kultūrā, mēs to redzam, piemēram, Mirušo dienā Meksikā. Mēs to redzam Hamadihana rituālā malagasi kultūra Madagaskarā, kur viņi ik pa 5-7 gadiem izrok mirušo kaulus, ietin jaunos audeklos, pārraksta cilvēku vārdus uz šiem audekliem. Tādējādi viņi norāda, ka viņus aizvien vēl atceras. Turklāt, kamēr šīs mirstīgās atliekas nav pilnībā sadalījušās, viņi uzskata, ka viņiem ir jāturpina svinēt šo mirušo cilvēku dzīves." Pētniece norādā, ka ir arī papildus jautājumi par to, kā tas varētu veidot un pārveidot radniecības attiecības, jo šeit parādās tas moments, vai mirušie par mums runātu pretim, vai tomēr nē, kā tas ir šajos pārējos rituālos. Viņi tomēr nerunā pretī.  "Ir tāds teiciens, ka mirušajiem ir daudzas CV, proti, kad cilvēks nomirst, mums ir visas iespējas interpretēt un pierakstīt viņiem, ko vien mēs vēlamies, jo viņi nespēj runāt pretim," norāda Anna Žabicka, atzīstot, ka mēs nevaram prognozēt, kāds cilvēks būtu bijis pēc pieciem, septiņiem vai astoņiem gadiem. "Līdz to es domāju, ka tur ir ļoti daudz izaicinājumu un arī daudz interesantu jautājumu par to, kā tas ietekmētu radniecību, par to, kā tas varētu ietekmēt sērošanas procesus un sērošanu, gan kā sociālu notikumu, gan arī tīri psiholoģiski un individuāli. Protams, arī ētiskie aspekti par to, cik daudz šis cilvēks būtu gribējis, jo viņš jau vairs nespēj kontrolēt, kādā veidā tiek izmantots viņa vārds," atzīst Anna Žabicka. Sēras un bēres mūsu senču uztverē Ja māmiņa es nomirstu/ Pūru manu izdalait,/ Cimdus, zeķes - vedējiem/ Dvielīt - krusta nesējam.  Tā par bērēm jeb bedībām runāts dainās. Kā mūsu senči uztvēra nāvi, kā pavadīja aizgājējus un kā godināja mirušā piemiņu, stāsta folkloras speciāliste Inese Krūmiņa. To, ka nāve ir neizbēgama, to allaž cilvēki ir apzinājušies. Ja skatāmies kaut vai no praktiskā latvieša puses, agrāk mūža māju savlaicīga sagādāšana nebija nekāds drūms un nolemts pasākums, bet lietišķa pieeja mirstamai stundai. Arī es atceros stāstus, kā  pagājušā gadsimta 30. gados mans vecvectēvs šķūņa augšā glabāja zārku un vasarās tur labprāt gāja dienasvidu pagulēt.  Pārskatos tautas dziesmas, ticējumus un ieražas, redzam, ka  par aizgājējiem skuma, bet  bēru mielastā mēdza arī dziedāt un dejot.

Režisores un mākslinieces Signes Baumanes filma "Mans laulību projekts", kas tapusi studijā "Lokomotīve" saņēmusi balvu nozīmīgos festivālos  Ņujorkā, Ansī un Gvadalahāras festivālā Meksikā, kurā  filmu pārstāvēja un balvu saņēma producents Roberts Vinovskis. Par festivālā gūtajiem iespaidiem un topošajām filmām studijā „Lokomotīve” Kultūras Rondo saruna ar Robertu Vinovski. Režisores un mākslinieces Signes Baumanes jaunā animācijas pilnmetrāžas filma pieaugušajiem "Mans laulību projekts" tūlīt pēc pasaules pirmizrādes Traibekas kinofestivālā Ņujorkā izpelnījusies īpašu uzmanību arī citur pasaulē. Gandrīz vienlaikus tā piedzīvoja Eiropas pirmizrādi pasaules svarīgākajā animācijas festivālā Ansī, Francijā, un Latīņamerikas pirmizrādi Gvadalahārā (Meksikā), kur notiek viens no būtiskākajiem festivāliem visā Amerikas kontinentā. Abos festivālos filma izcelta ar īpašām žūrijas atzinības balvām. Gvadalahāras festivālā Meksikā filmu pārstāvēja un balvu saņēma producents Roberts Vinovskis. "Filmu labi uztver un saprot dažādas auditorijas," atzīst Roberts Vinovskis. Latvijā filmas "Mans laulību projekts" pirmizrāde būs rudenī, iespējams, oktobrī. Domājams, tad arī Latvijā ieradīsies režisore Signe Baumane.

Raidījumā Piespēlē pievēršamies šosejas riteņbraukšanai – marts šogad lutina ar tiešām lieliskiem laikapstākļiem un daudzi velo entuziasti, kuri pa ziemu savus velosipēdus nolika malā, tagad jau ir atklājuši jauno riteņbraukšanas sezonu. Īstais laiks parunāt par riteņbraukšanu un šoreiz ciemos attālināti ir arī viens no Latvijas labākajiem šosejas riteņbraucējiem Toms Skujiņš. Aizvadītās nedēļas spilgtāko notikumu topā: Sākas F1 sezona; Pludmales volejbolisti sāk un, lielākā daļa, arī uzreiz pabeidz pirmo jaunā formāta turnīru Meksikā; Kristaps Porziņģis ar mainīgām sekmēm spēlē Vašingtonas “Wizards”, Dāvis Bertāns Dalasā “Mavericks” spēlē maz; Jānis Blūms atgriežas uz parketa - pievienosies dzimtās Saldus pilsētas basketbola komandai cīņā par Nacionālās līgas godalgām; Latvijas Futbola federācijas pagarina līgumu ar Daini Kazakeviču. Rubrika “Vēstures stūrītis” par vienu no visu laiku lielākajām uzvarām Latvijas šosejas riteņbraukšanā - 2000.gada 15.oktobrī par pasaules čempionu kļuva Romāns Vainšteins.

Vėl Tie Patys #98 - su Rolandu Mackevičium, Emiliu Jokūbu ir Mantu Stonkum! www.youtube.com/negyvaseteris www.instagram.com/negyvaseteris www.patreon.com/veltiepatys

The avocado has become something of a celebrity in the food world, and its popularity has seen a massive boom in its production, largely in Mexico. But some have started to turn away from the versatile fruit. - Avokadoja është bërë e famshme në botën e ushqimit dhe popullariteti që ka fituar, ka sjellë një bum në prodhimin e saj, kryesisht në Meksikë. Por disa kanë filluar të largohen nga ky frut i gjithanshëm ngaqë kjo bimë kërcënon mjedisin dhe është e lidhur me krimin e organizuar.

Arriivaaa!

Diplomātisko pusdienu jaunās sezonas otrajā un sešdesmit otrajā kopskaitā raidījumā pusdienu plānā ir Meksikas Savienotās Valstis. “Ēdīsim” to no visām pusēm – gan nopietni, gan nenopietni, gan skaidrojoši, gan domas veicinoši. Jāsāk ar to, ka Centrālā Meksika ir viens no pasaules “civilizācijas šūpuļiem”. Tie kopumā ir seši un iekļauj Seno Ēģipti, Seno Ķīnu, Seno Indiju, Mezopotāmiju – visas Vecajā pasaulē, kā arī Norte Čiko mūsdienu Panamas teritorijā un, protams, Olmeku civilizāciju Meksikā. Meksikas vēstures liecības ir atrodamas vismaz par nesenākajiem 10 tūkstošiem gadu. Protams, zināmākais periods ir Acteku civilizācijas valdīšana un tās sabrukums pēc Kolumba atklājumiem, un spāņu konkistadoru veiktās karadarbības. Meksikas teritoriju spāņi kolonizēja 1521. gadā. Mūsdienu Meksika izveidojās pēc neatkarības kara pret Spāniju. kurš beidzās precīzi trīs gadsimtus vēlāk – 1821. gadā. Valsts ir federācija, kura sastāv no 31 pavalsts un galvaspilsētas Federālā Apgabala, kas atrodas Mehiko. Un šobrīd tā ir starp desmit pasaulē apdzīvotākajām valstīm pasaulē ar vairāk nekā 130 miljoniem iedzīvotāju. Visticamāk, par Meksiku dažādu iemeslu dēļ ir dzirdējis gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Visbiežākais iemels droši vien ir viņu kaimiņu – amerikāņu veidotās filmas, kurās vismaz pēdējās desmitgades Meksiku tiecas atainot kā narkokarteļu, korupcijas un noziedzības dominētu valsti, kurā viss ir dzeltenīgi oranžā nokrāsā. Meksikā dominējošā valoda, protams, ir spāņu un tajā runā gandrīz visi iedzīvotāji. Vienlaicīgi apmēram 7 % iedzīvotāju runā iedzimto valodās, tostarp arī maiju valodā. Gandrīz divas trešdaļas Meksikas iedzīvotāju ir metisi, un vēl gandrīz trešdaļa ir amerindiāņi jeb, kā mēs tos pazīstam Latvijā – sarkanādainie. Cilvēkus pēc etniskās piederības gan Meksikā neuzskaita un nedala. Etniskā un valodu daudzveidība Meksikā ir tikpat plaša, cik izteikta ir floras un faunas daudzveidība Meksikā. Valstī ir uzskaitītas gandrīz 70 dažādas iedzimto valodas. Un vienlaikus Meksika tiek ierindota kā 5. pasaules valsts ar vislielāko bioloģisko daudzveidību. Valsts ir arī septītā pasaulē pēc UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā esošiem objektiem. Kultūras un bioloģiskā daudzveidība arī pamatīgi ir sekmē Meksikas tūrisma nozari. Meksika ir starp desmit pasaulē visapmeklētākajām valstīm, vairāk nekā 30 miljoni cilvēku katru gadu brauc uz Meksiku. Tas šķiet neparasti, ja padomā, kādu iespaidu par Meksiku ir radījusi Holivuda un ziņu raidījumi ar stāstiem par regulāriem narkokarteļu kariem. Narkokarteļu kari, protams, nav joka lieta. Kopš 2006. gada sāktie ASV un Meksikas Federālās valdības centieni mazināt organizētās noziedzības ietekmi un veikto vardarbību nav nesusi pozitīvus rezultātus. Vardarbība ir tikai pieaugusi, galvenokārt karteļu biedru vidū. Kaujās bojā gājuši arī 5000 Meksikas likumsargājošo organizāciju dalībnieki. Skaidrs, ka dalība organizētajā noziedzībā visbiežāk izriet no nabadzības un iespēju trūkuma. Masveida dalība noziedzīgajās organizācijās, ko novērojam Meksikā, jau ir pandēmijas raksturs. Un narkotiku ražošanā un eksportā uz ASV tās dienvidu kaimiņvalsts ir nepārspēta rekordiste mūsdienās. Meksikas ekonomikā vieno no izteiktākajām problēmām ir ienākumu nevienlīdzība. Bet tuvu līdzīgā apmērā tā ir arī Latvijas problēma. Vēl viens stāsts ir par Meksikas un ASV attiecībām. Meksikas Savienoto valstu politiskā un administratīvā līdzība ar ASV nebeidzas tikai ar federālo štatu sistēmu un atsevišķi izveidotu teritoriju galvaspilsētai. Līdzības un ļoti ciešas saiknes ir arī ekonomikā. ASV ir Meksikas lielākais tirdzniecības partneris. Trīs ceturtdaļas Meksikas eksporta iet uz ASV un vairāk nekā puse no importa valstī nāk no ASV. Stāsts, no kura, protams, nevaram izvairīties šo divu valstu attiecību izklāstā varētu būt Meksikas-ASV karš 19. gadsimta vidū. Bet mūsdienās visbiežāk apspriestais abu valstu jautājums ir migrācija. Emigrācijas straujāks pieaugums sākās 20. gadsimta vidū un šobrīd tiek rēķināts, ka ASV ir 12 miljoni Meksikas izcelsmes imigrantu. Tā ir ceturtā daļa no visiem. Te gan nevar nepieminēt to, ka arī ASV pilsoņi visnotaļ naski ir pārcēlušies uz dzīvi uz Meksiku, tostarp tās skaistajām pludmalēm. Meksikā dzīvo arī pasaulē lielākā amerikāņu diaspora. Trīs ceturtdaļas no imigrantiem Meksikā ir nākuši no ASV. Un tie nav tikai meksikāņi, kuri atgriežas ar ASV iegūtu pilsonību. Vēl jāpiemin, ka Meksika ir tranzīta teritorija migrantiem, kuri dodas uz ASV no citām pasaules valstīm, sevišķi pārējās Latīņamerikas. Šo jautājumu komentē Meksikas pilsonis Rīgas Stradiņa universitātes Starptautiskās pārvaldības un diplomātijas programmas students Huans Pablo Gonzaless. Meksikas Savienoto valstu attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir komplicētas, gan politiski, gan ekonomiski, gan cilvēku attiecību ziņā. Ko var sagaidīt no valstīm, kurām ir vairāk nekā 3000 kilometru gara kopīga robeža. Bet Meksikas kā valsts nozīmīgumu un ietekmi pasaules politikā un ekonomikā nevar novērtēt par zemu. Ne velti Meksika ir viena no G20 valstīm – pasaules ietekmīgāko ekonomiku kopienas.

Išvažiuoti į Meksiką mėnesiui ir likti penkiems. Išleisti visas savo santaupas, bet pripildyti sielą. Keliauti vienai po nepažįstamą šalį. Patirti, pažinti ne tik ją, bet ir save. Šįkart „Laimės dietos“ viešnia - Jūratė Marija Kudinova, kuri pagal specialybę yra kirpėja, pagal pašaukimą, galėtų būti alkio gyvenimui ambasadorė. Kviečiu atsignybti bent dalelę tos patirties ir šilumos, kurią ji parsivežė iš savo kelionių.Ved. Rimantė Kulvinskytė

Vēlēšanas Meksikā. Nemieri Kolumbijā. Prezidenta vēlēšanas Peru. Aktualitātes Latīņamerikas zemēs analizē vēstures doktors un politologs Ojārs Skudra. Ierakstā uzklausām Daniju Andersoni no Medeljinas pilsētas Kolumbijā un Latvijā dzīvojošu meksikāņu uzņēmēju CēzaruTorres Ruedu (Cesar Torres Rueda). Karstā Latīņamerika Nr. 1: vēlēšanas Meksikā Svētdien, 6.jūnijā, vēlētāji visā Meksikā devās uz iecirkņiem, lai ievēlētu 500 Kongresa apakšpalātas deputātus, kā arī 15 pavalstu gubernatorus, 30 pavalstu kongresu deputātus, 1900 vietējo pašvaldību deputātus, galvaspilsētas Mehiko rajonu mērus, padomju locekļus un pašvaldību prezidentus. Daudzi uzlūkoja šīs vēlēšanas kā neoficiālu referendumu pašreizējā prezidenta Andresa Manuela Lopesa Obradora un viņa vadītās kreisi populistiskās Nacionālās atdzimšanas kustības Morena politikas atbalstam. Obradors guva pārliecinošu uzvaru 2018. gada prezidenta vēlēšanās ar savu programmu, kas ambiciozi nodēvēta par „Ceturto pārveidi”, to nozīmības ziņā pielīdzinot agrākajiem pagrieziena punktiem valsts vēsturē: Meksikas atbrīvošanās karam pret spāņu koloniālo kundzību 19. gs. pirmajā pusē, pilsoņu karam starp liberālajiem un konservatīvajiem spēkiem 19. gs. vidū un Meksikas revolūcijai starp 1910. un 1920. gadu. Prezidents solīja pievērsties trūcīgo slāņu liktenim, izskaust korupciju un nepamatotas privilēģijas valsts aparātā, izbeigt otro desmitgadi ilgstošo karu starp varas iestādēm un narkotiku karteļiem, kas jau prasījis desmitu tūkstošu cilvēku dzīvības. Kustības Morena vadītais partiju bloks ieguva vairākumu abās valsts likumdevēja palātās. Šajās vēlēšanās prezidents Obradors cerēja tikt pie konstitucionālā vairākuma apakšpalātā, kas ļautu viņam īstenot iecerētās izmaiņas valsts sistēmā, t.sk. pakļaujot prezidenta kontrolei vai pat likvidējot tādas neatkarīgas institūcijas kā vēlēšanu procesu kontrolējošais Nacionālais Vēlēšanu institūts un Nacionālais Informācijas pieejamības institūts, kura funkcijas daļēji atbilst valsts kontroles un tiesībsarga lomai. Kustība Morena vēlēšanās startējusi visai sekmīgi, iegūstot 253 no 500 apakšpalātas deputātu vietām, taču tās pašreizējie partneri – Darba partija un Ekoloģiskā zaļo partija – ieguvušas, attiecīgi, tikai 47 un 11 vietas, ar ko konstitucionālajam vairākumam nepietiek. Protams, izšķirošo vērtējumu harizmātiskā valsts vadītāja politikai dos nākamās prezidenta vēlēšanas 2024. gadā. Pagaidām priekšvēlēšanu solījumi īsti nepildās, jo Meksikas ekonomikā turpinās lejupslīde, kas sākās jau pirms pandēmijas, bet tagad vēl krietni saasinājusies. Vēl dramatiskāka ir situācija cīņā ar noziedzību, un no solītās valsts nomierināšanās nav ne vēsts. Gluži otrādi – šī priekšvēlēšanu kampaņa izvērtusies par īstu asinspirti, un pēc meksikāņu vadības konsultāciju kompānijas Etellekt ziņām kopš kampaņas sākuma nogalināti 96 politiķi, t.sk. 36 deputāta kandidāti; vairāk nekā 900 kampaņas dalībnieku piedzīvojuši dažādus noziedzīgus uzbrukumus. Karstā Latīņamerika Nr. 2: protestu kustība Kolumbijā Pašreizējais protestu vilnis sāka velties pār Kolumbiju aprīļa beigās, kad labējā prezidenta Ivana Dukes Markesa valdība mēģināja palielināt nodokļus un paplašināt nodokļu maksātāju loku, cerot tā līdzsvarot pandēmijas traumētās valsts finanses. Protestu spiesta, valdība atteicās no šiem plāniem, taču jau pirmajā protestu nedēļā sadursmes starp protestētājiem un policiju kļuva vardarbīgas, un 3. maijā Kolumbijas Tiesībsarga birojs ziņoja, ka sadursmēs nogalināti 16 protestētāji un viens policists. Policijas specvienības jau kopš pirmajām dienām daudzviet laida darbā šaujamieročus, pāris protestētāju nogalināšanas tika nofilmētas, un šie video, nonākuši sociālajos tīklos, izraisīja krasu protestu pieaugumu. Protestētāji sāka bloķēt ielas un ceļus, vietām uz ilgāku laiku pārtraucot satiksmi; notika laupīšana un demolēšana. Šobrīd šai protestu vilnī bojāgājušo skaits jau pārsniedzis pussimtu, vēl vairāki desmiti skaitās bez vēsts pazuduši. Viena no protestētāju prasībām ir policijas specvienību likvidēšana, ko valdība kategoriski noraida. Pašreizējais protestu vilnis uzlūkojams par turpinājumu iepriekšējam, kas Kolumbiju satricināja 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā un noplaka līdz ar pandēmijas uzliesmojumu. Protestu pamatā ir salīdzinoši trūcīgās Kolumbijas sabiedrības reakcija uz valdības labējo politiku, cenšoties palielināt nodokļu slogu, apcirpt sociālo palīdzību un privatizēt valsts uzņēmumus. Pēdējo gadu protestu viļņi un vardarbība vieš bažas par šobrīd aprimušā Kolumbijas bruņotā konflikta jaunu uzliesmojumu. Šis neintensīvais pilsoņu karš risinājās Kolumbijā kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, un tajā bija iesaistīti valdības spēki, kreisās nemiernieku kustības, utralabējās paramilitārās grupas un noziedzīgie grupējumi, kuru galvenais rūpals Kolumbijā ir narkotiku ražošana un tirdzniecība. Konflikts pierima pēc 2016. gada, kad prezidenta Huana Manuela Santosa valdībai izdevās panākt vienošanos ar lielāko kreisās pretestības grupu – Kolumbijas revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem. Pilnīgi gan vardarbība nav izbeigta, un arī pēdējos gados, sevišķi provincē, notikuši atsevišķi uzbrukumi, terora akti un slepkavības. Karstā Latīņamerika Nr. 3: prezidenta vēlēšanas Peru Arī Peru, kur svētdien notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, smagi skārusi pandēmijas krīze. Pagājušā gada pirmajā pusē valsts piedzīvoja dramatisku iekšzemes kopprodukta kritumu par vairāk nekā 30%, savukārt šobrīd valstī ir augstākais proporcionālais pandēmijā mirušo skaits pasaulē. Peru jau gadiem dzīvo politiskas nestabilitātes situācijā, un pēdējo trīs gadu laikā valstī nomainījušies četri prezidenti, no kuriem divi demisionējuši, bet viens atlaists impīčmenta ceļā. Pašreizējais valsts galva Fransisko Sagasti Hohhauslers ir pagaidu prezidents, kurš ieņēma šo amatu pēc tam, kad prezidents Martins Viskarra bija atstādināts ar impīčmentu, savukārt pagaidu prezidents, līdz tam Kongresa priekšsēdētājs Manuels Merino pēc nedēļas amatā bija atkāpies vardarbīgu protestu dēļ. Šo ārkārtas vēlēšanu pirmajā kārtā aprīlī sacentās 12 kandidāti, no kuriem otrajā palika divi: labējās partijas „Tautas spēks” kandidāte Keiko Fuhimori un sociālistiskās partijas „Brīvā Peru” kandidāts Pedro Kastiljo. Pēc pirmo rezultātu parādīšanās svētdienas vakarā Fuhimori atbalstītāji jau steidzās svinēt uzvaru, taču tad sāka pienākt dati no lauku rajoniem, un abu kandidātu rezultāti izlīdzinājās. Šorīt, kad nesaskatīts bija palicis mazāk kā procents balsu, Kastiljo bija 0,6% pārsvars pār Fuhimori. Komentētāji norāda, ka gadījumā, ja uzvaru gūs Kastiljo, viņam nebūs viegli īstenot savu programmu, jo aprīlī ievēlētais Peru Kongress ir stipri sadrumstalots, un tajā, kā arī Peru sabiedrībā kopumā, ir daudz kreisajam kandidātam naidīgu noskaņojumu. Daudzi uzlūko Kastiljo kā radikāli kreiso, kā komunistu, lai gan bijušajam skolotājam drīzāk raksturīgs kreisas ievirzes, uz trūcīgo lauku ļaužu interesēm orientēts populisms. Viņa sāncense Fuhimori arī tiek raksturota kā populiste, tikai labējas, pat radikāli labējas un autoritāras ievirzes. Atšķirībā no Kastiljo, kurš ir īsts „cilvēks no tautas”, sīkzemnieku dēls, Keiko Fuhimori ir dzimusi kādreizējā Peru prezidenta Alberto Fuhimori ģimenē. Viņas tēvs bija Peru prezidents no 1990. līdz 2000. gadam. Dažu ieskatā viņš glāba valsti no ekonomiskā sabrukuma un komunistu nemiernieku terora, citi viņu dēvē par diktatoru. 2009. gadā viņam tika piespriesti 25 gadi cietumā, un šo sodu viņš turpina izciest joprojām. Var piebilst, ka septiņi no pēdējiem desmit Peru prezidentiem ir notiesāti vai turēti aizdomās par korupciju. Sagatavoja Eduards Liniņš.

-Gwo rediksyon nan kantite timoun san paran k ap anvayi fwontyè Etazini pataje ak Meksik la -Sekretè Deta ameriken Anthony Blinken pran pozisyon sou eleksyon ann Ayiti.

-Joe Biden chwazi 2 moun ki te konn kritike politik imigra-syon ansyen prezidan Trump pou jere fwontyè ak Meksik la. -Anlèvman plizyè manm kominote katolik la ann Ayiti, pami yo 2 Franse. Reyaksyon gouvènman franse a.

Sitiyasyon fanmi migran yo sou frontye Meksik pataje ak Etazini an.

Prezidan Joe Biden fè konnen lap kontinye pimpe deyò peyi-a migran k-ap janbe fwontyè Meksik la pa bann e pa pakèt. Depatman Deta ameriken reponn kesyon jounalis sou òf LaRusi pou ede mete stabilite ann Ayiti.

Konpatriyòt sa a te sòti nan peyi Chili. Li te vini nan Meksik pou l Chèche antre ozetazini.

LL0297 – Vykti To Take Place to travel, to make one’s way, to take place   Hi there, I’m Jack and I am Gintarė and welcome back to Lithuanian Out Loud where we offer the world the Lithuanian language.   Today we’ll go over the Lithuanian verb vykti – to take place, to go, to make, to make one’s way, to set off, to succeed, to happen, to occur.  Here are vykti and nevykti conjugated in the present tense.   to travel, to make one’s way, to take place vykti   I travel aš vykstu   you travel (tu) tu vyksti   he travels jis vyksta   she travels ji vyksta   we travel mes vykstame   you travel (formal) jūs vykstate   you all travel jūs vykstate   they travel (mm/mf) jie vyksta   they travel (ff) jos vyksta   to not travel, to not make one’s way, to not take place nevykti   I don’t travel aš nevykstu   you don’t travel (tu) tu nevyksti   he doesn’t travel jis nevyksta   she doesn’t travel ji nevyksta   we don’t travel mes nevykstame   you don’t travel (formal) jūs nevykstate   you all don’t travel jūs nevykstate   they don’t travel (mm/mf) jie nevyksta   they don’t travel (ff) jos nevyksta   infinitive   why don’t you want to go to the concert? kodėl nenori vykti į koncertą?   I’d like to travel to Mexico on vacation norėčiau vykti į Meksiką atostogauti   the president will be asked to not go to the olympics prezidentas bus prašomas nevykti į olimpiadą   the ministry recommends not going to Myanmar ministerija rekomenduoja nevykti į Mianmarą   aš   I’m traveling to Italy vykstu į Italiją   I’m traveling home vykstu namo   I’m traveling overseas vykstu į užsienį   I’m not traveling to Italy nevykstu į Italiją   I’m not traveling home nevykstu namo   I’m not traveling overseas nevykstu į užsienį   tu   to where are you making your way? kur tu vyksti?   are you traveling to Rotterdam? ar tu vyksti į Roterdamą?   why are you traveling to Africa? kodėl vyksti į Afriką?   you’re not traveling to Latvia? nevyksti į Latviją?   why are you not traveling to Africa? kodėl nevyksti į Afriką?   why don’t you go? kodėl nevyksti?   jis   an election rinkimai   the presidential election is taking place vyksta prezidento rinkimai   what's going on in Vilnius?       kas vyksta Vilniuje?   the festival is taking place in Vilnius festivalis vyksta Vilniuje   action, activity, operation   veiksmas   the operation is taking place in Vilnius veiksmas visas vyksta Vilniuje   nothing is going on       nieko nevyksta   there is no game today šiandien žaidimas nevyksta   a reason     priežastis   nothing happens without a reason niekas nevyksta be priežasties    what is going on here?   kas čia vyksta?   what is going on there? kas ten vyksta?   ji what's going on in Lithuania?     kas vyksta Lietuvoje?   the conference is happening in the hotel konferencija vyksta viešbutyje   a lesson                 pamoka   because of influenza the lessons will not take place dėl gripo pamokos nevyksta   why is the discussion not taking place?       kodėl diskusija nevyksta?   mes in the morning we travel to Minsk ryte vykstame į minską   in the evening we travel to England from Lithuania vakare vykstame į Angliją iš Lietuvos   in the morning we travel to Germany's heart - Berlin ryte vykstame į Vokietijos širdį – Berlyną   the Kremlin                       kremlius   we are not traveling to the Kremlin nevykstame į Kremlių   to take a risk         rizikuoti   therefore, consequently, so todėl   journey, trip, voyage kelionė   I don't want to take risks, consequently we don't go on the trip nenoriu rizikuoti, todėl nevykstame į keliones   nowhere niekur   this weekend we are not going anywhere šį savaitgalį niekur nevykstame   jūs (you formal) business, trade, or occupation verslas   a meeting susitikimas   when do you go to the business meeting? kada jūs vykstate į verslo susitikimą?   what do your parents say when you go on a tour? ką sako jūsų tėvai kai jūs vykstate į turą?   are you going to Spain to see Spanish art? ar jūs vykstate į Ispaniją pasižiūrėti ispanų meno?   a camp, a campment                 stovykla   are you not going to the camp?       ar jūs nevykstate į stovyklą?   a tour, trip, journey, cruise kelionė   and, why not go on the trip? o, kodėl nevykstate į kelionę?   jūs (you plural) are you all going skiing to Austria? ar jūs vykstate slidinėti į Austriją?   are you all going to the Baltic countries and Finland? ar jūs vykstate į Baltijos šalis ir Suomiją?   are you all going by train?       ar jūs vykstate traukiniu?   better, superior     geresnis   why don't you all go there where life is better? kodėl nevykstate ten kur gyvenimas geresnis?   why don't you all go abroad?       kodėl nevykstate į užsienį?   why don't you all go to the meeting with Gintarė? kodėl nevykstate į susitikimą su Gintare?   susikaup! - focus!!! stay focused!   jie often dažnai   generally, mostly, in most cases, in large part dažniausiai   no matter                 nesvarbu   it doesn't matter nesvarbu   it doesn't matter to me, I don't care man nesvarbu   procedure, manner, method   tvarka   In most cases it doesn't matter in what manner they occur dažniausiai nesvarbu, kokia tvarka jie vyksta   a miracle stebuklas   miracles don't happen stebuklai nevyksta   to help, to assist padėti   to extinguish gesinti   a fire gaisras   fires gaisrai   they are going to Russia to help extinguish the fires jie vyksta į Rusiją, padėti gesinti gaisrų   the courses aren't expensive, but they don't happen in my town kursai nepigūs, bet mano miestelyje jie nevyksta   a change pokytis   changes pokyčiai   easily sklandžiai   if the changes occur easily, that means that they are not occuring jei pokyčiai vyksta sklandžiai, tai reiškia, kad jie nevyksta   jos   how do they go to work? kaip jos vyksta į darbą?   a fair (as in a carnival or circus) mugė   in Lithuania many fairs take place; they also occur in Latvia Lietuvoje vyksta daug mugių; jos taip pat vyksta Latvijoje   the conferences take place in Kaunas, they occur very often konferencijos vyksta Kaune, jos vyksta labai dažnai   yet, so far, thus far kol kas   here will be the lessons about the Lithuanian language, but so far, they haven't happened čia bus pamokos apie lietuvių kalba, bet kol kas jos nevyksta    a discussion, debate, argument diskusija   diversity, variety     įvairovė   diversity is not a bad thing, it's bad, when a discussion doesn't occur įvairovė nėra blogas dalykas, blogai, kai nevyksta diskusija   finally, here are examples using the imperative   out, begone, off with you šalin!   šalin rankas! - hands off!   vyk!   begone! vyk šalin!   better that you go away! geriau vyk šalin!   bus blogai! - it will be bad!   geriau vyk šalin arba bus blogai! - better you go away or it will be bad!   arba maža nepasirodys! - an idiomatic expression - “it’ll be more than you can handle” (a warning)   if you want to buy a car, go to Kaunas jeigu nori pirkti automobilį vyk į kauną   if you want to see the real Africa, go to the north jeigu nori pažinti tikrą Afriką, vyk į šiaurę   vykime! let's go to the conference in Russia! vykime į konferenciją Rusijoje!    let's go to the hotel       vykime į viešbutį    vykite! find a job or go home! susiraskite darbą arba vykite namo!   sad thought go away! liūdnas mintis vykite šalin!   all bad emotion go away!     visas blogas emocijas vykite šalin!   nevyk! an event or show renginys   don't go to this show nevyk į šį renginį   if you don't like it, don't go on the tour jei nepatinka, nevyk į turą   nevykite! stay at home, don't go to work likite namuose, nevykite į darbą   early, soon           anksti   don't go to the hospital too soon nevykite į ligoninę per anksti   nevykime! let's not go home nevykime namo   Šaunuoliai!  Great!  You made it to the end of another episode!  Puiku!  Excellent!  

Dodamies uz Āfrikas kontinentam tuvumā esošo Madagaskaru. Madagaskaras Republikā, kura atrodas uz ceturtās pasaulē lielākās salas Indijas okeānā, nav tik briesmīga politiskajā situācija kā Turkmenistānā, par kuru stāstījām pagājušajā nedēļā, lai arī šai valstij neatkarības 60 gadu laikā ir bijuši daudzi autoritārisma un politiskās vardarbības izaicinājumi. Madagaskara ir viena no valstīm, kas cilvēkiem var asociēties ar pilnīgi greizām lietām. Piemēram, pingvīniem no ļoti populārajām animācijas filmām “Madagaskara”. Izrādās 1956. gadā Madagaskarā tiešām ir fiksēts vienīgais zināmais pingvīns. Tas bija Dienvidu klinšu pingvīns. Šīs sugas lielākā kolonija atrodas mūsu savulaik jau apmeklētajās Folklenda salās, kas gan atrodas pavisam tuvu Antarktīdai. Bet tuvākā ligzdošanas vieta Madagaskarai ir aptuveni 2000 kilometru attālumā esošās Prinča Edvarda salas Dienvidāfrikā. Pareizākas asociācijas gan laikam būtu ar Madagaskaras šņācējprusakiem. Savukārt tie, kas interesējas par Otro Pasaules karu, vai ebreju likteni gadsimtu griežos, zinās par Madagaskaras plānu, ar kuru paredzēja Polijas ebreju masveida pārvietošanu tieši uz šo salu. Starp citu pats nosaukums Madagaskara arī ir radies greizuma pēc. Itāļu ceļotājs Marko Polo 13. gadsimtā nepareizi izrunāja Somālijas ostas (un tagadējās galvaspilsētas) Mogadīšu nosaukumu kļūdaini nosaucot to par “Madageiskar” un vispār pat domājot Āfrikas kontinentā atrodamo pilsētu. Neskatoties uz portugāļu centieniem pārsaukt salu, kartēs tomēr figurēja ceļošanas autoritātes kļūdainais nosaukums. Madagaskara ir relatīvi neliela valsts iedzīvotāju skaita ziņā – tikai 27 miljoni iedzīvotāju. Taču tā ir otra lielākā salu valsts pasaulē. Sabiedrība tur ir ļoti jauneklīga, lai neteiktu, ka bērnišķīga – apmēram 60 % valsts iedzīvotāju ir vecumā līdz 24 gadiem. Dzimstība ir salīdzinoši liela - vienai sievietei vidēji ir četri bērni. Bet tas uzreiz sasaucas ar citu faktu – bērnu izprecināšana. 2013. gada statistika liecināja, ka trešdaļa sieviešu vecumā no 20-24 gadiem bērnus bija dzemdējušas vēl nesasniedzot pilngadību un likumīgi atļauto precību vecumu - 18 gadi. Ekstrēmā nabadzība, izglītības trūkums (tikai 75 % iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, prot lasīt un rakstīt) un pamatā laukos dzīvojošā sabiedrība ir nozīmīgākie iemesli šai situācijai un sieviešu līdztiesības izaicinājumiem. Arī mūsdienās Madagaskaras sabiedrībā valda dažādi tabu, kuru dēļ sievietes saskaras ar sliktāku izglītību, nodarbinātību un arī nopietnām veselības problēmām. Tās ir, piemēram, mēnešreizes. Daudzām sievietēm vienkārši nav piekļuves ūdenim, nerunājot par elementārām higiēnas precēm. Vēl viens nozīmīgs aspekts kā daudzās nabadzīgajās valstīs ir elementārs informācijas un arī izglītības trūkums. Arī dažādie vēsturiskie un reliģiskie aizspriedumi. Madagaskaras iedzīvotāji arī etniski ir ļoti neviendabīgi. Šajā salā ir uzskaitītas 18 dažādas etniskās grupas.  Dažādība, kas valstij raksturīga etniskajā ziņā, neizpaužas ekonomiskajā dzīvē, jo valdība maz iejaucas valsts ekonomikā un necenšas to pārāk regulēt. Tādēļ brīvais tirgus darbojas visnotaļ nepiespiesti. Valstij ir bagātīgi dabas resursi, bet tie tiek maz un neefektīvi izmantoti. Kapitāls valstī ir ierobežots un banku sektora praktiski nav, turklāt ir vāja tieslietu sistēma un plaša valdības korumpētība, kas ietekmē arī to, ka vienošanās un līgumi tiek vāji ievēroti. 80 procenti valsts iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā, zvejniecībā vai mežkopībā. Lai arī kopā šīs industrijas veido tikai apmēram ceturtdaļu valsts IKP. Madagaskaras ekonomika cieš no noslēgtības un nespējas prast sadarboties ar ārvalstu investoriem, kuri ienestu tehnoloģijas, darbavietas, ļautu valstij integrēties pasaules ekonomikā un uzlabot iedzīvotāju katastrofālo dzīves līmeni. Bet ārvalstu investori vienkārši netiek laisti valstī iekšā vai arī attieksme pret viņiem nav pietiekami godīga un taisnīga. Īpašuma tiesības netiek pilnībā ievērotas un bieži ir atkarīgas no galvaspilsētā Antananarivo sēdošās valdības labvēlības. Valsts viens no būtiskiem ienākumu avotiem ir bijis tūrisms, kas, protams, šobrīd ir apsīcis. Bet iepriekš ik gadu valsts uzņēma ap pus miljonu tūristu. Valstī ir ļoti daudz unikālu dzīvnieku un dabasparku. Piemēram, slaveno lemuru populācija, jo visas aptuveni 100 lemuru sugas dzīvo tieši Madagaskarā!  Diemžēl valsts eksports – vai tas būtu tekstilrūpniecības produkti, kafija, vaniļa, cukurs, ilmenīts, ko izmanto titāna ražošanai, vai citi diemžēl nerada pietiekamus ienākumus. Tiek rēķināts, ka puse no ieņēmumiem ik gadu aiziet valsts ārējā parāda segšanai. Rezultātā – Madagaskara ir viena no desmit pašām nabadzīgākajām valstīm pasaulē.  Vēl kāda lieta, kas dažiem nes zaudējumus, bet dažiem lielu peļņu, ir dažāda veida nelegālā tirdzniecība, jo savas atrašanās vietas dēļ Madagaskara pēdējos gados ir kļuvusi par tādu kā organizētās noziedzības tranzīta punktu. Īpaši narkotiku un dažādu dabas resursu, tostarp dzīvnieku un koksnes tirdzniecībā. Uz to norāda arī Globālās Iniciatīvas pret transnacionālo organizēto noziedzību pētniece Džūlija Stenjarda. Noslēgumā nedaudz salduma. Izrādās, ka tieši Madagaskara audzē un eksportē 80 procentus no pasaules dabiskās vaniļas. Vienlaicīgi gan tiek rēķināts, ka dabiskā vaniļa ir tikai apmēram 5 procentos no pasaules pārtikas. Pārējā ir mākslīgā. Madagaskaras Burbona vaniļa ir nosaukta pēc Burbona salā veikta atklājuma. Proti, 12 gadus vecs vergu puisītis Edmonds Albius 1841. gadā atklāja, ka apputeksnēt tradicionāli Meksikā atrodamās vaniļas orhidejas var ne tikai bites, bet arī cilvēks ar rokām. Uzreiz pēc tam vaniļas plantācijas kļuva par ikdienas parādību arī Madagaskarā.

Šīs nedēļas epizodē, kad visi ir bijuši treniņā un dzīve vairs nav tāda kā iepriekš. Izrādās gan patiesa mīlestība pret sportu ir tikai Annai. Bez pārsteigumiem, Andrejam garšo alus. Kurš iet uz treniņu trīs reizes nedēļā? Tomēr svarīgi ir darīt kaunu Annai. Tikmēr Zane skrien, gluži kā Lauris Reiniks. Bet kuram ir sacensības gars? Ejot prom no sporta un atpakaļ pie mīlestības jautājumiem, uzzinām, ka nāve un spēja izdzīvot mums ir sasniegums. Zanei ir pašai sava Vudstoka, bet Meksikā. Un Annai snows dara pāri, rada pārdzīvojumus.... Un kā jau parasti pāris neveiklas tēmas , joki un pašironija pamīšus visam pa vidu.

Notikumus pasaulē komantē RSU profesors, Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds. Ķīnas totalitārisms pret Honkongas autonomo demokrātiju Piektdien savā gadskārtējā sesijā pulcējās Visķīnas tautas pārstāvju sapulce – Ķīnas Tautas Republikas augstākā likumdošanas institūcija. Kā viens no darbakārtības jautājumiem tika izsludināts nacionālās drošības likumprojekts Honkongai. Honkongas autonomijas statuss nosaka tās tiesisku suverenitāti, taču Honkongas Pamatlikuma pants, kas paredz kontinentālās Ķīnas valsts drošību garantējošas likumdošanas ieviešanu, tā arī nav ticis īstenots, jo šāds mēģinājums 2003. gadā sadūrās ar plašiem protestiem. Tagad Pekinas vara, acīmredzami reaģējot uz jau vairāk nekā gadu ilgstošajiem masu protestiem un nekārtībām Honkongā, nolēmusi ieviest šādu likumdošanu, apejot autonomijas Likumdevēju sapulci. Attiecīgais likums, kura tekstu izstrādātu Visķīnas tautas pārstāvju sapulces Pastāvīgā komiteja, stātos spēkā pēc tam, kad to izsludinātu Honkongas administrācijas vadītāja Kerija Lama. Likumprojekts vēršas pret mēģinājumiem atdalīt Honkongu no Ķīnas, gāzt valsts varu, pret terora aktiem un citām nacionālo drošību apdraudošām darbībām un ārvalstu iejaukšanos Honkongas iekšējās lietās. Tāpat tas paredz Ķīnas drošības dienestu nodaļu izveidi autonomijā. Honkongas demokrātijas aizstāvju uzskatā šis likums būtu nopietnākais trieciens teritorijas tiesiskajai neatkarībai un liels solis pretim principa „viena valsts, divas sistēmas” iznīcināšanai. Kā norāda raidsabiedrības BBC citētais Honkongas universitātes tieslietu profesors Johaness Čans, ar valsts drošību saistītie procesi Ķīnas Tautas Republikā parasti notiek aiz slēgtām durvīm, informācija par apsūdzībām un pierādījumiem netiek atklāta, un valsts drošības jēdziens tiek traktēts tik plaši, ka tajā var ietilpināt teju jebko. Savienoto Valstu valsts sekretārs Maiks Pompeo jau paziņojis, ka Vašingtona vairs nevar uzlūkot Honkongu kā no Ķīnas autonomu teritoriju un ir iespējama tās statusa maiņa ekonomiskajos sakaros ar ASV. Izšķirošais balsojums par likumprojektu Visķīnas tautas pārstāvju sapulcē paredzēts šodien.   Polijas prezidenta priekšvēlēšanas uz pandēmijas fona Polijas prezidenta vēlēšanām bija jānotiek 10. maijā, ievēlot valsts galvu uz nākamajiem pieciem gadiem. Par drošāko favorītu tika uzskatīts esošais prezidents Andžejs Duda, kurš var tikt pārvēlēts uz otro termiņu. Viņa pārstāvētā un šobrīd valdošā partija „Likums un taisnīgums” nevēlējās pārcelt vēlēšanu datumu arī pēc tam, kad valstī bija sākusies koronavīrusa izplatība, šai sakarā nonākot konfliktā ne vien ar opozīciju, bet arī ar koalīcijas partneriem – liberālkonservatīvo partiju „Polija kopā”. Vien dažas dienas pirms paredzētā datuma vēl nebija skaidrs, vai, kad un kādā veidā notiks balsošana, ciktāl Polijas likumdošana neparedz attālinātu balsošanu un Sejms nebija gatavs tik ātri pieņemt jaunu regulējumu. Par vēlēšanu boikotu paziņoja visi eksprezidenti un vairāki ekspremjeri, kopskaitā deviņi. Galu galā 6. maijā tika panākta vienošanās par vēlēšanu pārcelšanu uz 28. jūniju, lai gan arī par šo datumu šobrīd nav simtprocentīgas pārliecības – viss atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī. Jau pēc šī lēmuma no Beātas Šidlo valdības demisionēja vicepremjers un zinātnes un augstākās izglītības ministrs, partijas „Polija kopā” līderis Jaroslavs Govins. Jau tradicionāli Polijas vēlēšanām galvenā cīņa paredzama starp valdošās konservatīvās partijas „Likums un taisnīgums” un nozīmīgākā opozīcijas spēka, partijas „Pilsoniskā platforma” kandidātiem. Saskaņā ar vairumu aptauju līderpozīcijas priekšvēlēšanās joprojām saglabā prezidents Andžejs Duda, taču „Pilsoniskās platformas” izredzes nopietni uzlabojās pēc tam, kad tās sākotnējo kandidāti socioloģi Malgožatu Kidavu-Bloņsku 15. maijā nomainīja populārais Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis. Galvaspilsētas vadītāja vēlēšanās 2018. gadā Tšaskovskis jau pirmajā kārtā pārliecinoši uzvarēja „Likums un taisnīgums” pārstāvi, iepriekšējo mēru Patriku Jaki.   Pandēmija – straujš kāpums Latīņamerikā Saskaņā ar datiem, kurus Pasaules veselības organizācija izplatīja 22. maijā, Latīņamerika šobrīd apsteigusi Savienotās Valstis un Eiropu jaunu koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaita ziņā. Pie tam diennaktī reģistrētais inficēto skaits – vairāk nekā 106 000 – ir bijis lielākais kopš pandēmijas sākuma, un liela daļa no šiem gadījumiem attiecas tieši uz Latīņameriku. Priekšgalā šai bēdīgajā statistikā ir Brazīlija, kas ar apmēram 411 000 saslimšanas un vairāk nekā 25 000 nāves gadījumu kļuvusi par otru infekcijas visvairāk skarto valsti pasaulē pēc ASV. Tiek ziņots, ka slimnīcas Brazīlijā ir pārpildītas un sabiedrības veselības sistēma darbojas uz galējo iespēju robežas. Tikām valsts prezidents Žairs Bolsunaru īsteno politiku, kuru komentētāji dēvē par „nāvīgu azartspēli” – viņš nodēvējis koronavīrusa infekciju par „parastu gripu”, deklarējis, ka svarīgākais ir saglabāt ekonomikas tempu, un aktīvi kritizē provinču un pilsētu vadītāju ieviestos ierobežojumus. Brazīlijas sabiedrība sašķēlusies šīs politikas noliedzējos un atbalstītājos, vieniem apsverot impīčmenta iespēju, otriem draudot pat ar bruņotām prezidenta atbalsta akcijām. Otra pandēmijas smagāk skartā valsts Latīņamerikā ir Peru, kur, par spīti striktiem ierobežošanas pasākumiem, inficēto skaits pēdējā diennaktī pieaudis par apmēram 6000 jeb 4,5%, sasniedzot 136 000. Tāpat strauja infekcijas izplatība vērojama Čīlē, kopējam inficēto skaitam pēdējā diennaktī pieaugot vairāk nekā par 4000 un pārsniedzot 82 000. Tiek minēts, ka Čīle varētu atkārtot Spānijas un Itālijas bēdīgo pieredzi veselības aizsardzības sistēmas pārslodzes ziņā. Tāpat pēdējās dienās pandēmijas uzliesmojums vērojams Meksikā, kur inficēto skaits diennaktī pieaudzis par nepilniem 3500, pārsniedzot 74 500. Tas liek apšaubīt valdības agrāk deklarētos plānus par pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu līdz jūnija sākumam. Meksikas prezidenta Manuela Lopesa Obradora optimistiskie izteikumi par stāvokļa uzlabošanās pazīmēm galvaspilsētā Mehiko disonē ar pilsētas galvas Klaudijas Šeinbaumas paziņojumu par hospitalizēto skaita pieaugumu. Pandēmijas izraisītie ierobežojumi nopietni skar jau tā ne sevišķi stabilo reģiona ekonomiku. Tiek lēsts, ka ierobežojumu rezultātā bez ienākumiem palicis katrs ceturtais Peru iedzīvotājs, savukārt trūkumcietēju skaits Čīlē varētu pieaugt no nepilniem 10% pirms pandēmijas krīzes līdz nepilniem 14%. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Studijā notikumus komentē vēstures doktors un politologs Ojārs Skudra. Trampa „medības” un Blumberga starts Vakar ASV Kongresā notika pirmās publiskās liecinieku noklausīšanās prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas procesā. Liecināja pašreizējais ASV vēstnieks Ukrainā Bils Teilors un viens no ārlietu dienesta augstākā ranga darbiniekiem Džordžs Kents. Vēstnieks Teilors atstāstīja kāda sava dienesta līdzstrādnieka teikto, kurš bijis liecinieks telefonsarunai, kad Savienoto Valstu vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlends sazvanījies ar prezidentu Trampu no kāda Kijevas restorāna. Sondlends esot ziņojis prezidentam, ka „ukraiņi ir gatavi virzīties uz priekšu” izmeklēšanā par tēva un dēla Baidenu darbību Ukrainā. Atgādinot – bijušais viceprezidents Džo Baidens ir viens no spēcīgākajiem Demokrātiskās partijas kandidātiem nākamā gada prezidenta vēlēšanām. Vēstnieka Teilora liecība nav tiešs pierādījums, taču, ja tā apstiprinātos, izklaušinot vēstnieku Sondlendu vai pagaidām anonīmo vēstniecības darbinieku, vairs nebūtu noliedzama tieša prezidenta Trampa iesaiste mēģinājumos panākt Baidenu darbības izmeklēšanu Ukrainā. Savukārt diplomāts Kents pauda viedokli, ka prezidenta Trampa privātais jurists Rūdijs Džuliani izvērsis nomelnošanas kampaņu pret bijušo Savienoto Valstu vēstnieci Kijevā Mariju Jovanoviču, kura, Trampaprāt, simpatizējusi Baideniem. Tikām cīņā par prezidenta posteni iesaistījies vēl viens spilgts kandidāts – multimiljardieris, finanšu, mediju un informācijas tehnoloģiju koncerna Bloomberg L.P. dibinātājs Maikls Blūmbergs. Šobrīd 77 gadus vecais Blūmbergs no 2002. līdz 2013. gadam bija Ņujorkas mērs, ieņemot šo amatu trīs termiņus pēc kārtas. Ievēlēts kā Republikāņu partijas kandidāts, otrā termiņa vidū Blūmbergs kļuva par bezpartejisku politiķi. Par mediju magnāta ambīcijām kļūt par Baltā nama saimnieku baumoja jau pirms 2012. un 2016. gada prezidenta vēlēšanām. Sevišķi intensīvas šīs runas kļuva pēc tam, kad 2018. gadā Blūmbergs atjaunoja darbību Demokrātiskajā partijā un ieguldīja apmēram 100 miljonus tās Kongresa priekšvēlēšanu kampaņā. Vēl oktobra sākumā Blūmbergs gan noliedza plānus kandidēt prezidenta vēlēšanās, taču 7. novembrī paziņoja, ka piedalīsies gan, un 11. novembrī iesniedza oficiālu pieteikumu dalībai Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanās Alabamas štatā. Jāpiebilst, ka arī Hilarija Klintone izteikusies, ka viņas kandidatūra gaidāmajās vēlēšanās nav izslēgta.   Dienvidamerika protestu viļņos Pēdējo mēnešu procesus Dienvidamerikā jau salīdzina ar „Arābu pavasara” kustību no 2010. līdz 2012. gadam. Daudzviet konkrētu un samērā otršķirīgu iemeslu izraisīta, sabiedrības neapmierinātība izlauzusies uz āru, atklājot dziļākas un ilglaicīgākas sociālekonomiskās problēmas. Pašreizējā Dienvidamerikas politisko satricinājumu bilance izskatās šādi: Paragvajā masu protestus augustā izraisīja informācija, ka prezidenta Mario Abdo Benitesa valdība slepenās sarunās piekritusi neizdevīgam līgumam ar kaimiņvalsti Brazīliju par abu valstu kopīgās Itaipu hidroelektrostacijas ražotās elektroenerģijas izmantošanas noteikumiem. Opozīcija ir uzsākusi impīčmenta procesu pret prezidentu Abdo, kas šobrīd tuvojas noslēgumam. Peru prezidenta Martina Viskarras lēmums septembra beigās atlaist Kongresu, kuru valsts galva vaino tiesu sistēmas korupcijas piesegšanā, izraisīja parlamenta atbalstītāju demonstrācijas un sadursmes ar policiju. Bolīvijā pēc 19 dienas ilgušiem masu protestiem un ģenerālstreika daļā valsts no amata atkāpies radikāli kreisais prezidents Evo Moraless, kurš savu kandidēšanu uz ceturto prezidentūras termiņu 20. oktobra vēlēšanās panāca ar konstitucionālām manipulācijām un tika turēts aizdomās par vēlēšanu rezultātu viltošanu. Atkāpšanās notika pēc policijas un bruņoto spēku vadības aicinājuma. 12.novembrī pametis valsti, Moraless saņēmis politisko patvērumu Meksikā. Vardarbīgus masu protestus Ekvadorā oktobra pirmajā pusē izraisīja valdības lēmums pārtraukt 40 gadus īstenoto degvielas subsidēšanu. Akcijas turpinājās, arī kad lēmums tika atcelts, un izbeidzās tikai pēc tam, kad prezidents Lenins Moreno noslēdza īpašu vienošanos ar iedzimto cilšu vadoņiem. Taču visvardarbīgākie protesti kopš 19. oktobra turpinās Čīlē, kur prezidenta Sebastiana Piņeras valdība, izmantojot kopš Augusto Pinočeta laikiem spēkā esošus likumus, raidījusi pret protestētājiem armijas spēkus. Sadursmju rezultātā 18 cilvēki zaudējuši dzīvību, tūkstoši arestēti, un starptautiskās organizācijas paudušas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem. Arī Čīlē protesti neapsīkst par spīti tam, ka konkrētais iegansts – sabiedriskā transporta biļešu cenu un elektroenerģijas tarifu celšana – ticis novērsts.   Spānijas parlamenta vēlēšanu rezultāti Ceturtās parlamenta vēlēšanas Spānijā četru gadu laikā nav nesušas cerēto politisko stabilitāti. Līdz šim valdošā Spānijas Sociālistiskā strādnieku partijai gan joprojām ir lielākā frakcija kā parlamenta apakšpalātā – Deputātu Kongresā – tā augšpalātā – Senātā; tomēr līdz vairākumam tai pietrūkst apmēram trešdaļas deputātu vietu. Krietni veiksmīgākas nekā iepriekšējās vēlēšanas aprīlī šīs bijušas sociālistu galvenajiem konkurentiem – labēji konservatīvajai Tautas partijai, kas atguvusi agrāk zaudētās pozīcijas. Savukārt galvenie ieguvēji šajās vēlēšanās ir radikāli labējie – partija "Vox", kuras programmā dominē antimigrācijas, Franko diktatūras attaisnošanas un katalāņu secesijas kustības radikālas apspiešanas motīvi. "Vox" tagad ir trešā lielākā frakcija Kongresā. Smagu sagrāvi vēlēšanās cietusi centriskā Pilsoņu partija, kuras vadība pēdējos mēnešos centās īstenot labējāku politiku, sevišķi Katalonijas secesijas jautājumā. Aprēķins neattaisnojās, jo partijas elektorāts vienkārši pārgāja pie citiem līdzīgu programmu sludinošiem spēkiem – Tautas partijas un "Vox". Nav piepildījušies tūlīt pēc vēlēšanām izskanējušie pieņēmumi par iespējamu „lielo koalīciju” – sociālistu un konservatīvo kopīgu valdību. Tomēr koalīcijas valdība – pirmā Spānijas vēsturē kopš demokrātijas atjaunošanas 1978. gadā; visticamāk, būs. 12. novembrī par koalīcijas līguma noslēgšanu paziņoja Sociālistiskā strādnieku partija un radikāli kreisā alianse "Unidas Podemos" – „Vienoti Varam”, parasti dēvēta vienkārši Podemos. Lai arī vēl nesen sociālistu līderis, premjerministrs Pedro Sančess izteicās, ka nevarētu naktīs mierīgi gulēt, ja viņa kabinetā būtu Podemos ministri, tagad abi spēki, neredzot citu iespēju, likuši domstarpības pie malas. Tiesa, arī sociālistu un Podemos blokam līdz nepieciešamajam 176 balsu vairākumam Kongresā pietrūkst 21 balss, kuru varētu nodrošināt mazāko etnisko un reģionālo partiju atbalsts.

Meksikas savienotās valstis jeb vienkarši Meksika - valsts, kuras vārds pēdējos gados mediju virsrakstos tiek locīts pateicoties savai vairāk kā 3000 kilometru garajai robežai ar Amerikas Savienotajām valstīm un šī brīža ASV prezidenta vēlmi uzbūvēt sienu visas robežas garumā. Ja kādu dienu Donalda Trampa solījumi kļūs par īstenību, iespējams miljoniem tūristu dosies sienu aplūkot, bet pagaidām tūristus vairāk interesē īstas lietas, piemēram, viens no jaunajiem septiņiem pasaules brīnumiem - bijusī Maiju impērijas galvaspilsēta Čičenica un tajā esošo piramīda El Castillo. To ik gadu apmeklē vairāk nekā divi miljoni tūristu. Runājot par piramīdām, Meksika var lepoties arī ar pasaulē lielāko piramīdu - Čolulas piramīdu, tā slejas 66 metru augstumā. Vēl viens pārsteidzošs fakts ir saistīs ar miestiņu - izrādās, Meksika ir lielākā alus eksportētājvalsts pasaulē, 2018. gadā no visa pasaules eksportētā alus, 28,5 procenti bija tieši no Meksikas. Pārsteigumi ar to nebeidzas - domājot par Meksikas virtuvi, pirmies vārdi kas nāk prātā ir burito, čimičangas un tako, bet nekļūdisies tas, kurš sarakstam pievienos arī Cēzara salātus. Par salātu receptes autoru tiek uzskatīts itāļu imigrants Cēzars Kardinī, kurš 1924. gadā, strādājot Meksikā, radījis recepti pasaules slavu iemantojušuajiem salātiem. Pasaulē dzīvo vairāk nekā 120 miljoni meksikāņu, bet Latvijā viņi ir 31. Viens no viņiem - Havjers Garsija. Rīgā viņš ieradās 1992. gada un sākumā apmetās uz dzīvi Ķeipenē, kur pavadīja piecus gadus. Gluži kā Meksika arī viņš ir pārsteigumu pilns, Ja šodien Havjers Garsija ir Latvijā labi pazīstams šefpavārs, kurš iepazīstinājis mūs ar TEXMEX virtuvi - pirmos piecus gadus Latvijā viņš nodarbojās ar keramiku. Bet Latvijas vēsturē Havjers ieie kā pirmais meksikānis, kurš ie­gu­vis Lat­vi­jas pilsonību. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesis, savējais, Havjers Garsija.

Studijā notikumus komentē Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla - Rozentāle. Trampa piedāvājums Dānijai Vēsturiski teritoriju iegūšana pirkšanas ceļā bijusi visai bieža parādība. Reizumis kompensācija tika izmaksāta arī par karā zaudētu provinci – kā gadījumā ar Krievijas iekarojumiem Lielā Ziemeļu kara laikā, par kuriem zaudētajai Zviedrijai tika izmaksāti divi miljoni sudraba dālderu. Gana daudz ir arī precedentu, kad darījums noticis, pusēm labprātīgi vienojoties. Šādi savu teritoriju vairākkārt nozīmīgi paplašinājušas Amerikas Savienotās Valstis, atpērkot Ziemeļamerikas teritorijas no Eiropas koloniālajām nācijām. 1803. gadā prezidenta Tomasa Džefersona administrācija vienojās ar Napoleona Franciju, par 15 miljoniem zelta dolāru atpērkot Luiziānu – vairāk nekā 2 miljonus kvadrātkilometru Ziemeļamerikas vidienē. Ne mazāk spilgta ir Aļaskas iegāde no Krievijas impērijas 1867. gadā – vairāk nekā pusotrs miljons kvadrātkilometru par 7,2 miljoniem dolāru. Protams, mūsdienu vērtībā pārrēķinātas, šīs pirkuma summas sniedzas simtos miljardu, taču tie vienalga ir izcili izdevīgi pirkumi, kas praktiski vienmēr skaidrojami ar to, ka pārdevējai pusei attiecīgajā vēstures momentā trūcis resursu zināmās teritorijas attīstīšanai un aizsardzībai. Lielā mērā tas attiecās uz Dāņu Vestindiju – Dānijai piederējušo Virdžīnu arhipelāga daļu, kuru tā pārdeva Savienotajām Valstīm 1917. gadā. Laikam jau spilgtie piemēri no Savienoto Valstu teritoriālās ekspansijas vēstures iedvesmojuši prezidentu Donaldu Trampu idejai, ka Dānija tagad varētu pārdot amerikāņiem Grenlandi. Mūsdienu starptautiskās politikas kontekstā šāds pieņēmums ir visai odiozs, un visdrīzāk tiktu uztverts kā kārtējie Trampa tvitera pekstiņi, ja vien prezidents nebūtu atcēlis drīzumā plānoto vizīti Kopenhāgenā, pamatojot to ar Dānijas nevēlēšanos apspriest šo „andeli”. Dānijas valdība paudusi neizpratni, savukārt dāņu sabiedrībā Savienoto Valstu līdera rīcība un izteikumi izraisījuši aizvainojumu. Kā aizrādījusi Dānijas premjerministre Mēte Frederiksena, Grenlande nav nekāds tirgošanās objekts – tā ir autonoma Dānijas sastāvdaļa ar savām pašnoteikšanās tiesībām.   Globālās recesijas ēnā Arvien biežāk pasaules presē izskan viedokļi par globālajai ekonomikai draudošu jaunu recesijas vilni. Pirms nedēļas biedējošas pazīmes parādījās vērtspapīru tirgū, kad pirmo reizi desmit gados Savienoto Valstu īstermiņa obligāciju ieņēmumu likme pārsniedza ilgtermiņa obligāciju likmi. Tas nozīmē, ka investori pastiprināti iegulda ilgtermiņa obligācijās, kas ir diezgan droša tuvas ekonomikas lejupslīdes pazīme. Tiesa, nav prognozējams, kad šī lejupslīde varētu iestāties – tas varot notikt kā pēc pāris mēnešiem, tā pēc pāris gadiem. Arī agrāk nereti prognozēs minēts 2020. gads. Par iespējamās recesijas cēloņiem praktiski visi analītiķi ir vienisprātis: galvenais globālo ekonomiku bremzējošais faktors ir Savienoto Valstu izvērstais tirdzniecības karš pret Ķīnu, kas draud ar izaugsmes apsīkumu abās lielākajās planētas ekonomikās. Ekonomikas izaugsme Ķīnā pēdējā ceturksnī bijusi lēnākā 17 gadu laikā. Biedinoši signāli pienāk arī no Eiropas Savienības. Arvien ticamāks kļūst bezvienošanās Breksita scenārijs, kas būtu trieciens pirmām kārtām britu ekonomikai, un Lielbritānijas jau otro ceturksni piedzīvo ekonomikas lejupslīdi. Pēdējos mēnešos šī tendence iezīmējusies arī Vācijā, kuras ekonomika lielā mērā atkarīga no eksporta uz Ķīnu un Savienotajām Valstīm. Īpašas bažas izraisa Itālija, trešā lielākā Eiropas ekonomika, kuras parādi par trešdaļu pārsniedz iekšzemes kopprodukta apjomu, produktivitāte ir nepietiekama, ir liels jaunatnes bezdarbs. Parādu ziņā bažas rada arī Spānija un Portugāle; recesijas pazīmes vērojamas arī Meksikā un Brazīlijā. Analītiķi ir vienisprātis, ka situāciju varētu labot Savienoto Valstu un Ķīnas ekonomiskās pretstāves izbeigšana, taču šaubās, vai prezidents Tramps, kurš nule uzsāk savu pārvēlēšanas kampaņu, būs gatavs nokāpt no šī savas politikas jājamzirdziņa.   Baltijas ceļa politiskais mantojums Baltijas ceļa akcijas ideja esot radusies vienam no toreizējās Igaunijas Tautas frontes līderiem Edgaram Savisāram. To ātri uztvēruši arī Rīgā un Viļņā, un 1989. gada 23. augustā, Hitlera-Staļina pakta piecdesmitajā gadadienā, cilvēku ķēde savienoja trīs Baltijas galvaspilsētas. Ziņas par dalībnieku skaitu nav precīzas, taču lēš, ka akcijā varētu būt piedalījušies pat 2 miljoni baltiešu. Tā bija pasaules mērogā nepieredzēta akcija, kura radīja tūlītēju rezonansi pasaulē, pievēršot uzmanību Baltijas neatkarības kustībai un apliecinot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautu nepārprotamo vēlmi pēc neatkarības. Pasaules līderi, kā Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs vecākais un Vācijas kanclers Helmuts Kols, pauda atbalstu un aicināja PSRS vadību rast mierīgus risinājumus. Savukārt Kremlis reaģēja ar Padomju kompartijas centrālkomitejas paziņojumu, kurā akcija tika nodēvēta par „nacionālistiskas histērijas izpausmi”. Bija skaidrs, ka vienoties ar Baltijas tautas kustībām par kādu „apcirptas” suverenitātes variantu neizdosies, un paturēt padomju varas sfērā tās varētu tikai ar bruņotu spēku un apspiešanas akcijām. Kā zināms, turpmākajos mēnešos šādi līdzekļi tika lietoti arvien biežāk,  tomēr diezgan neizlēmīgi. Iniciatīva joprojām palika neatkarības kustību rokās, kuras, pēc Baltijas ceļa apzinājušās savu spēku, konsekventi turpināja valstiskuma atjaunošanas politiku. Nevardarbīgās pretošanās taktika arvien pilnveidojās, 1991. gada janvāra barikāžu laikā pierādot savu efektivitāti konfrontācijā ar lielvalsts militāro mašīnu. Jādomā, sava ietekme Baltijas ceļam bija arī uz procesiem Austrumeiropā, kur dažus mēnešus vēlāk krita Berlīnes mūris. Šodien Baltijas ceļa vēsturiskā nozīme atzīta globālā mērogā, iekļaujot to UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā. Vairākkārt pagājušajās trīs desmitgadēs bijuši mēģinājumi īstenot līdzīgas nevardarbīgās pretošanās akcijas, piesaucot Baltijas ceļu kā iedvesmas avotu. 2013. gada 11. septembrī tā dēvētajā Katalonijas ceļā rokās sadevās vairāk nekā pusotrs miljons Katalonijas neatkarības atbalstītāju. Visjaunākais piemērs ir iniciatīva, kas nule kā izpaudusies Honkongā, kur jau kopš marta turpinās protesti pret demokrātijas ierobežošanu. Akcijas iniciatori aicinājuši hongkongiešus 23. augustā – Baltijas ceļa 30. gadadienā – veidot cilvēku ķēdes trīs galvenajās pilsētas maģistrālēs.

Prisiminsime 1926 m. vasario 8 d. įkurtą Volto Disnėjaus kino studiją. Toliau „Pakeliui su klasika“ keliausime į Meksiką, kadangi šiandien, 1517 metais ispanų keliautojas Franciskas Ernandesas de Kordoba atrado Meksiką. Laidai įpusėjus pasinersime į prancūzų rašytojo, mokslinės fantastikos žanro pradininko Žiulio Gabrielio Verno kūrybos pasaulį. Ved. Marius Šinkūnas.

Podkāsta "Ārpus Kadra" 28. epizodē Ulvis Brože, Jānis Celmiņš un Jānis Freimanis runā par pēdējā laika lielāko skandālu Latvijas sportā - pludmales volejbolistes Anastasija Kravčenoka un Tīna Graudiņa šķiras. Tāpat kungi izrunā Siguldā redzēto un dzirdēto Pasaules kausa posmā bobslejā un skeletonā, kā arī Latvijas biatlonistu startu Pasaules kausa ievadā. Tāpat vīri analizē Rīgas "Dinamo" zaudējumu sēriju.

„Pakeliui su klasika“ – pietietiškos muzikos fiesta: keliausime į Argentiną ir Meksiką, ieškosime liaudies dainų ir populiariausių melodijų. Viena žinomiausių, „La cucaracha“, pasakojanti apie mirštantį tarakoną, Meksikos revoliucijos metais įgavo ir politinį atspalvį. Rubrikoje „Retro“ – apie dešimtis tūkstančių dainų įrašiusią indų dainininkę Ashą Bhoslę ir jos vyrą Rahulį Devą Buhrmaną, sukūrusį muzikos daugiau kaip 300 Bolivudo filmų. Skambės Buhrmano sukurtos kompozicijos, atliekamos Ashos kartu su „Kronos“ kvartetu. Paskutinįjį laidos pusvalandį pasimėgausime Wolfgango Amadeus Mozarto muzikos aranžuotėmis, jo įkvėptais kitų kompozitorių kūriniais.

„Pakeliui su klasika“ – pietietiškos muzikos fiesta: keliausime į Argentiną ir Meksiką, ieškosime liaudies dainų ir populiariausių melodijų. Viena žinomiausių, „La cucaracha“, pasakojanti apie mirštantį tarakoną, Meksikos revoliucijos metais įgavo ir politinį atspalvį. Rubrikoje „Retro“ – apie dešimtis tūkstančių dainų įrašiusią indų dainininkę Ashą Bhoslę ir jos vyrą Rahulį Devą Buhrmaną, sukūrusį muzikos daugiau kaip 300 Bolivudo filmų. Skambės Buhrmano sukurtos kompozicijos, atliekamos Ashos kartu su „Kronos“ kvartetu. Paskutinįjį laidos pusvalandį pasimėgausime Wolfgango Amadeus Mozarto muzikos aranžuotėmis, jo įkvėptais kitų kompozitorių kūriniais.

Visuotiniai rinkimai Italijoje. Koks dabartinis Italijos politinis paveikslas?Rinkimams ruošiasi ir Meksika. Kokių pokyčių tikisi šalies gyventojai? Pokalbis apie įvairialypę Meksiką su žurnaliste, keliautoja Eglė Gerulaitytė. Ji nuo lapkričio pabaigos motociklu keliauja po Meksiką.

Visuotiniai rinkimai Italijoje. Koks dabartinis Italijos politinis paveikslas?Rinkimams ruošiasi ir Meksika. Kokių pokyčių tikisi šalies gyventojai? Pokalbis apie įvairialypę Meksiką su žurnaliste, keliautoja Eglė Gerulaitytė. Ji nuo lapkričio pabaigos motociklu keliauja po Meksiką.

Vasario 12 d. įvyks istorinis popiežiaus Pranciškaus ir Maskvos patriarcho Kirilo susitikimas. Kas iš tiesų šiandien vyksta Lenkijoje ir kaip į politikos permainas reaguoja tenykštė Bažnyčią? - filosofas Vytautas Ališauskas kalbina VU TSPMI doktorantą Marijušą Antonovičių. Užsienio katalikiškos spaudos apžvalga: Vatikano santykiai su Kinija, artėjanti Pranciškaus kelionė į Meksiką ir garsusis italų šventasis Tėvas Pijus kaip tobulas Gailestingumo metų šventasis (parengė Giedrius Tamaševičius).Sekmadienio Evangelija ir homilija. Stanley Hauerwas „Kaip turėtų sirgti krikščionys“. Kunigas Antanas Saulaitis apie Ligonių dieną. Liudviko Jakimavičiaus radijo apybraiža „Etiudas tautiškos giesmės tema“.

Vasario 12 d. įvyks istorinis popiežiaus Pranciškaus ir Maskvos patriarcho Kirilo susitikimas. Kas iš tiesų šiandien vyksta Lenkijoje ir kaip į politikos permainas reaguoja tenykštė Bažnyčią? - filosofas Vytautas Ališauskas kalbina VU TSPMI doktorantą Marijušą Antonovičių. Užsienio katalikiškos spaudos apžvalga: Vatikano santykiai su Kinija, artėjanti Pranciškaus kelionė į Meksiką ir garsusis italų šventasis Tėvas Pijus kaip tobulas Gailestingumo metų šventasis (parengė Giedrius Tamaševičius).Sekmadienio Evangelija ir homilija. Stanley Hauerwas „Kaip turėtų sirgti krikščionys“. Kunigas Antanas Saulaitis apie Ligonių dieną. Liudviko Jakimavičiaus radijo apybraiža „Etiudas tautiškos giesmės tema“.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā šoreiz vērtējam FIFA ģeopolitiskās spēles. Spriedīsim, cik reāli, ka Krievijai varētu atņemt tiesības rīkot nākamo Pasaules kausu futbolā 2018. gadā un kā uz pēdējā laika korupcijas skandāliem starptautiskajā organizācijā skatās Eiropas un Latvijas futbola aprindas. Viesi studijā: sporta žurnālists un futbola komentētājs Ilvars Koscinkēvičs un telefonsarunā - Latvijas futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Aizmirstiet sportu, tā ir ģeopolitiska cīņa! „Mēs runājam par skaistāko un kaislīgāko sporta veidu pasaulē,” Djego Maradona sacīja nesen ekskluzīvā intervijā raidkompānijai CNN. Bijušais Argentīnas futbola kapteinis, kurš tālajā 1986. gadā izcili, bet arī skandalozi pateicoties savai „Dieva rokai”, vadīja savu komandu Pasaules kausa izcīņas finālspēlēs Meksikā, līdz ar kārtējo FIFA skandālu pēdējos mēnešos bija uzsācis pārsteidzošu uzbrukumu Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas prezidentam Zepam Blateram, jo tāpat kā daudzi citi patiesi futbola sabiedrības entuziasti uzskatīja, ka šim vīram FIFA vadības stūre ir jāpamet. Vēl aprīļa sākumā Blaters atklāja, ka vēlētos īstenot jaunus pasākumus, lai mazinātu Eiropas ietekmi futbolā. Tāpat viņš bija izteicies, ka Āfrikas un Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību valstu zonas komandām vajadzētu piešķirt vairāk vietas Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā. Tikmēr šveicieša oponenti pauda bažas, ka sacensības par vietu dalīšanu nākamā Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā ietekmēs balsošanu par FIFA prezidenta amatu. Tā arī notika. Un jau jūnija sākumā mediju ziņās varējām lasīt, ka Blateru ievēlēja asociācijas prezidenta amatā uz piekto termiņu, taču jau pēc dažām dienām viņš atkāpās no amata, kurā bija pavadījis 17 gadus. Gandarījumu par to medijiem pauda gan Anglijas Futbola asociācijas vadītājs Gregs Daiks, arī UEFA prezidents Mišels Platinī, gan vēl viens prezidenta amata kandidāts Luišs Figu. Taču skuma, piemēram, Zambijas Futbola asociācijas vadītājs Kaluša Bvalja. Bet futbola leģenda Maradona savās pārdomās bija ļoti emocionāls un daudzu iespējams noklusētās domas, pateica skaļi. „Zepa Blatera vadībā – FIFA ir kauna traips un radījis sāpīgu apmulsumu mums visiem tiem, kam futbols ir svēts. Es tikai lūdzu Dievu, un savu mammu, kas ir debesīs, kaut man būt iespēja dabūt laukā šo vīrieti no FIFA un dot cilvēkiem to, ko viņi ir pelnījuši. Es gribu pārskatāmību. FIFA darbojas kā mafija. Es gribu, lai beidzot tiek pielikts punkts korumpētiem līgumiem FIFA. Ja tāda ir starptautiskā futbola seja, tad mēs esam ļoti sliktā situācijā,”  tā Maradona. FIFA „seja” patlaban patiesi ir visai greiza un nepatīkama. Analītiķi norāda, ka futbola milzīgā popularitāte - ne kā brīnišķīgam un kaislīgam sporta veidam, bet kā gigantiskai mašīnai, kur sports ir bizness un varas telpa, jau labu laiku nākusi par sliktu organizācijai un pašam sporta veidam. Te loma milzīgiem ienākumiem no spēļu un čempionātu TV translāciju tiesībām un sponsora līgumiem. Protams, tiek akcentēts, ka daudz naudas arī ieguldīts futbola attīstībā nabadzīgākajās valstīs, tostarp Latvijā. Taču nu atklātībā nāk notikumi, kas savulaik iecerēti kā „atmazgājošie”, piemēram, Kaimanu salās pirms septiņiem gadiem piešķīra divus miljonus, lai uzbūvētu divus labus futbola laukumus. Tie vēl nav pabeigti. Kas notiek ar naudu? Raugi, tiek spriests, ka lielākie kukuļi apgrozās TV tiesību un reklāmas tiesību tirgošanā. Kukuļošanas shēmas, kurās figurē summas, kas mērāmas simtos miljonu. Pie lietas ir ķērusies ASV prokuratūra. No tās publiskotās informācijas izriet, ka viens no FIFA pārstāvjiem - Čaks Bleizers ir atzinies, ka šīs organizācijas amatpersonas ir pieņēmušas kukuļus. Nauda FIFA jau labu laiku ir svarīgāka par principiem. Rubrikā „Viedokļi”: Grieķijas finanšu problēmas, vai Cipram un Grieķijas valdībai Eiropas Savienībā un starptautisko aizdevēju vidū vispār ir palicis kāds labvēlis? Labāku atbildi uz jautājumu, kas notiek Grieķijā, iespējams, var iegūt iztēlojoties sevi Grieķijas premjera Alekša Cipra vietā. Viņš vada partiju – „Syriza”, kas apvieno vairākas dažādi noskaņotas un ļoti ekstrēmistiskas kustības, sākot no neomarksistiem un beidzot ar feministiem. Vienīgais, kas tiem ir kopīgs - šīs partijas iestājas pret kapitālismu un pārvaldību. Rodžers Koens no „New York Times” skaidro, ka šiem ministriem nav nekādas pieredzes administratīvajos jautājumos, taču viņu diplomātiskā pieredze ir vēl mazāka. Tādēļ pat ja gribētu, šādi ministri nevarētu saprast tādu gadiem izkoptu institūciju, kādas ir Eiropas centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds politiku un viņiem neatliek nekas cits, kā vien savstarpēji ķīvēties. Problēmu pastiprina arī fakts, ka „Syriza” priekšvēlēšanu laikā solīja visu visiem. Savas valsts iedzīvotājiem Ciprs un viņa partija solīja pielikt punktu taupības politikai, taču „Syriza” nevarēja tikt ievēlēta sakot, ka tas notiks izsludinot maksātnespēju un pametot eiro zonu, jo lielākā daļa grieķu nevēlas atgriezties pie drahmas. Turklāt saskaņā ar mēneša sākumā publicēto sabiedriskās domas aptauju - 74 procenti to nevēlas vēl joprojām. Tādēļ priekšvēlēšanu laikā solīto „Syriza” var izpildīt tikai, ja starptautiskie aizdevēji kapitulētu, ja viņi piekristu pielikt punktu aizdevuma nosacījumiem, bet aizdevumu vienlaikus tomēr turpinātu dot. Taču Eiropā tas nav pieņemami. Grieķija ir atlikusi kārtējo procentu maksājumu Starptautiskajam valūtas fondam un vienojusies, ka atmaksās naudu visu vienā maksājumā, nevis pa daļām, kā bija runāts iepriekš. Jaunais gala termiņš ir 30. jūnijs. Tas nozīmē, ka Ciprs uz abām pusēm rauties vairs ilgi nevarēs. Viņam būs jāpanāk vienošanās ar kreditoriem. Taču arī tad iznākums var nebūt viennozīmīgs – ja vienošanās tiek panākta, tas var sašķelt „Syrizu” un būs jāizsludina jaunas vēlēšanas. Ja vienošanās ar aizdevējiem netiks noslēgta, tas varētu nozīmēt Grieķijas maksātnespējas izsludināšanu un kaunpilnu Cipra padzīšanu no amata.

LL0247 – Egzaminas Exam This is a quick response episode!  We’ll say the word or phrase in English and you say it in Lithuanian – Out Loud!  Ready, set, go!  Pasiruošti, dėmesio, marš!   let’s toast some nations…   for China!  už Kiniją!   for Kenya! už Keniją!   for Indonesia!  už Indoneziją!   for Nigeria!  už Nigeriją!   for Angola!  už Angolą!   for Portugal!  už Portugaliją!   for Croatia!  už Kroatiją!   for France!  už Prancūziją!   for Mexico!  už Meksiką!   for Spain!  už Ispaniją!   for Egypt! už Egiptą!   for Belgium!  už Belgiją!   for Malaysia!  už Malaiziją!   for Sweden!  už Švediją!   for Germany!  už Vokietiją!   for Japan!  už Japoniją!   for Venezuela!  už Venesuelą!   for Finland! už Suomiją!   for Norway! už Norvegiją!   for New Zealand! už Naująją Zelandiją   for Iraq! už Iraką!   for Denmark! už Daniją!   for Turkey! už Turkiją!   for Romania! už Rumuniją!   for Switzerland! už Šveicariją!

Hi there, this is Jack and welcome back to Lithuanian Out Loud.  On previous episodes Raminta and I went over the nationalities of some of our listeners.  We named the countries, named nationalities and drank toasts to the countries.  Since then we’ve added many listeners from many nations around the world.  Today we want to catch up our listeners from these nations by doing the same for them.  Just so you know, we recorded this a few weeks ago and since then some more listeners in other nations joined us.  So, we pasted some more recordings into this episode.  Because of that the audio might sound a little bit odd here and there but, hey, what are you gonna do?  Enjoy! Photograph: Lithuanians in the Lithuanian Seimas (Parliament) Hi there, I’m Jack and I’m Raminta and welcome back to Lithuanian Out Loud where we offer the world the Lithuanian language. Today we’re in the month of December which in Lithuanian is…gruodis. Why is 16 February Lithuanian Independence Day?  The Act of Independence was signed by the Council of Lithuania 16 February 1918.  It was during World War I and German troops were still in control of Lithuania.  The German Empire prohibited the printing of the Act in Lithuanian newspapers. After Germany lost World War I, Lithuania established its independence for the first time in the 20th Century.  Of course, after the Soviet Union invaded and occupied Lithuania in 1944, Lithuanians had to wait until 11 March 1990 to declare independence again. pradėkime, let’s get started If we leave off any nationalities you’d like to see here, just let us know.  Here are the names of some countries in Lithuanian. China             KinijaKenya            KenijaIndonesia        IndonezijaNigeria           NigerijaAngola            AngolaPortugal         PortugalijaCroatia           KroatijaFrance           PrancūzijaMexico           MeksikaSpain             IspanijaBelgium          BelgijaMalaysia         MalaizijaSweden          ŠvedijaGermany        VokietijaJapan             JaponijaVenezuela       VenesuelaFinland            SuomijaNorway           NorvegijaIraq                IrakasTurkey           TurkijaDenmark         DanijaRomania         RumunijaSwitzerland      Šveicarija Now let’s say, for example, I’m from Kenya or I’m from Indonesia. I’m from China             aš iš KinijosI’m from Kenya            aš iš KenijosI’m from Indonesia         aš iš IndonezijosI’m from Nigeria            aš iš NigerijosI’m from Angola            aš iš AngolosI’m from Portugal          aš iš PortugalijosI’m from Croatia            aš iš KroatijosI’m from France            aš iš PrancūzijosI’m from Mexico            aš iš MeksikosI’m from Spain              aš iš IspanijosI’m from Belgium          aš iš BelgijosI’m from Malaysia          aš iš MalaizijosI’m from Sweden           aš iš ŠvedijosI’m from Germany         aš iš VokietijosI’m from Japan              aš iš JaponijosI’m from Venezuela        aš iš VenesuelosI’m from Finland            aš iš SuomijosI’m from Norway           aš iš NorvegijosI’m from Iraq                 aš iš IrakoI’m from Turkey            aš iš TurkijosI’m from Denmark         aš iš DanijosI’m from Romania           aš iš RumunijosI’m from Switzerland      aš iš Šveicarijos Now we’ll describe our nationality such as I am Croatian or I am Portuguese, etcetera.Of course, we can drop the verb būti, to be, or in this case, esu.  We can also drop aš and just keep esu.  Here we’ll say the male version first, the female version second. I’m Chinese                 aš kinasI’m Chinese                 aš kinėI’m Kenyan                 aš esu kenietisI’m Kenyan                 aš esu kenietėI’m Indonesian             aš esu indonezietisI’m Indonesian             aš esu indonezietėI’m Nigerian                 aš nigerietisI’m Nigerian                 aš nigerietėI’m Angolan                 aš angolietisI’m Angolan                 aš angolietėI’m Portuguese              aš portugalasI’m Portuguese             aš portugalėI’m Croatian                 aš kroatasI’m Croatian                 aš kroatėI am French                  aš prancūzasI am French                  aš prancūzėI’m Mexican                 aš meksikietisI’m Mexican                 aš meksikietėI’m Spanish                  aš ispanasI’m Spanish                  aš ispanėI’m Belgian                   esu belgasI’m Belgian                   esu belgėI’m Malaysian               esu malaizietisI’m Malaysian               esu malaizietėI am Swedish                esu švedasI am Swedish                esu švedėI’m German                  esu vokietisI’m German                  esu vokietėI’m Japanese                 esu japonasI’m Japanese                  esu japonėI’m Venezuelan             aš venesualietisI’m Venezuelan             aš venesualietėI’m Finnish                   aš suomisI’m Finnish                   aš suomėI’m Norwegian              aš norvegasI’m Norwegian              aš norvegėI’m Iraqi                       aš irakietisI’m Iraqi                       aš irakietėI’m Danish                    aš danasI’m Danish                    aš danėI’m Turkish                   aš turkasI’m Turkish                   aš turkėI’m Romanian               aš rumunasI’m Romanian               aš rumunėI’m Swiss                     aš šveicarasI’m Swiss                     aš šveicarė Now let’s go over some of the languages spoken in these countries… Chinese                        kinų kalbaSwahili                         suahelių kalbaIndonesian                     indonezų kalbaPortuguese                   portugalų kalbaSpanish                        ispanų kalbaCroatian                       kroatų kalbaFrench                          prancūzų kalbaDutch                           olandų kalbaMalaysian                     malajų kalbaSwedish                       švedų kalbaGerman                       vokiečių kalbaJapanese                       japonų kalbaFinnish                         suomių kalbaNorwegian                    norvegų kalbaArabic                          arabų kalbaTurkish                        turkų kalbaDanish                         danų kalbaRomanian                     rumunų kalba Now let’s learn how to toast these nations over drinks… for China!                    už Kiniją!for Kenya!                   už Keniją!for Indonesia!                už Indoneziją!for Nigeria!                   už Nigeriją!for Angola!                   už Angolą!for Portugal!                 už Portugaliją!for Croatia!                   už Kroatiją!for France!                   už Prancūziją!for Mexico!                  už Meksiką!for Spain!                      už Ispaniją!for Belgium!                 už Belgiją!for Malaysia!                už Malaiziją!for Sweden!                  už Švediją!for Germany!                už Vokietiją!for Japan!                     už Japoniją!for Venezuela!               už Venesuelą!for Finland!                  už Suomiją!for Norway!                 už Norvegiją!for Iraq!                       už Iraką!for Denmark!               už Daniją!for Turkey!                    už Turkiją! In this section while Raminta was recording her voice someone was trying to make her laugh.  I decided to keep the laughter in. for Romania!                 už Rumuniją!for Switzerland!             už Šveicariją! Alright!  That’s it for today!  Thanks for the download!  If you got anything out of this lesson please leave us a review on our iTunes page. To leave us comments call our voicemail number that’s in the title of every show or call our Skype voicemail at Lithuanianoutloud – that’s one word, and leave us a message there.If you’d like to see the Lithuanian spelling of any word in this series just go to WWW dot Lithuanian dot L I B S Y N dot com.  If you’d like to get these episodes every time a new one is available just go to iTunes and do a search for Lithuanian Out Loud and click subscribe.  It’s completely free.  But, if you don’t want to subscribe on iTunes, just send us an email asking us to alert you every time a new episode hits the internet.  And feel free to make copies of our episodes, put them on cds and pass them out to your friends.Thanks to CCMixter.org, Ditto Ditto and Vieux Farka Toure for the podcast music.Thanks for tuning in, tell your friends about us, we’ll see you on the next episode of Lithuanian Out Loud.I’m Jack and I’ve never met a Lithuanian I didn’t like.  Viso gero!  Sudie! http://www.Lithuanian.Libsyn.comSkype voicemail:  Lithuanianoutloudemail Raminta and Jack at: lithuanianoutloud@earthlink.net  http://www.vieuxfarkatoure.com/http://www.ccmixter.org/